Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

ar ko laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Bēgļu fondu kā daļu no Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 2004/904/EK

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 63. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 1 ),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu ( 2 ),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru ( 3 ),

tā kā:

(1)

Lai pakāpeniski izveidotu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, Līgumā paredzēts gan pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu personu brīvu pārvietošanos, līdz ar papildpasākumiem, kas saistīti ar ārējo robežu kontroli, patvērumu un imigrāciju, gan pieņemt pasākumus saistībā ar patvērumu, imigrāciju un trešo valstu valstspiederīgo tiesību aizsardzību.

(2)

Eiropadome Tamperes sanāksmē 1999. gada 15. un 16. oktobrī atkārtoti apliecināja apņēmību izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Šā iemesla dēļ Eiropas kopējās patvēruma un migrācijas politikas mērķim vajadzētu būt gan taisnīgai attieksmei pret trešo valstu valstspiederīgajiem, gan labākai migrācijas plūsmu pārvaldībai. Kopējai patvēruma politikai, tostarp Eiropas Kopējai patvēruma sistēmai, vajadzētu būt daļai no Eiropas Savienības mērķa pakāpeniski izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas ir atvērta tiem, kuri, apstākļu spiesti, likumīgi meklē aizsardzību Eiropas Savienībā.

(3)	Šajā lēmumā respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Ženēvas 1951. gada 28. jūlija Konvencijā par bēgļu statusu, kas papildināta ar Ņujorkas 1967. gada 31. janvāra Protokolu (turpmāk – “Ženēvas Konvencija”).

(4)	Attiecībā pret personām, uz ko attiecas šis lēmums, dalībvalstīm ir saistības atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem, kuriem tās ir pievienojušās un kuros ir aizliegta diskriminācija.

(5)	Šā lēmuma īstenošanā dalībvalstu galvenajam apsvērumam vajadzētu būt “bērna interešu vislabākajai nodrošināšanai” saskaņā ar ANO Konvenciju par bērna tiesībām.

(6)

Šīs politikas īstenošanas pamatā vajadzētu būt dalībvalstu solidaritātei, un tai nepieciešams, lai pastāvētu mehānismi, kas veicina dalībvalstu līdzsvarotu ieguldījumu, uzņemot bēgļus un pārvietotās personas un uzņemoties attiecīgās sekas. Šim nolūkam ar Padomes Lēmumu 2000/596/EK ( 4 ) tika izveidots Eiropas Bēgļu fonds laikposmam no 2000. gada līdz 2004. gadam. Minēto lēmumu aizstāja Padomes Lēmums 2004/904/EK (2004. gada 2. decembris), ar ko izveido Eiropas Bēgļu fondu laikposmam no 2005. gada līdz 2010. gadam ( 5 ). Tas nodrošināja dalībvalstu solidaritātes nepārtrauktību, ņemot vērā Kopienas nesen pieņemtās tiesību normas patvēruma jomā, kurās ņemta vērā Eiropas Bēgļu fonda īstenošanas pieredze laikposmā no 2000. gada līdz 2004. gadam.

(7)	Eiropadome 2004. gada 4. un 5. novembra Hāgas Programmā noteica mērķu un prioritāšu kopumu, lai otrajā posmā turpinātu attīstīt Eiropas Kopējo patvēruma sistēmu.

(8)

Jo īpaši Eiropadome uzsvēra, ka Eiropas Savienībai ir vajadzīgs, uzņemoties kopīgu atbildību, sniegt ieguldījumu pieejamākā, taisnīgākā un efektīvākā starptautiskā aizsardzības sistēmā un nodrošināt piekļuvi aizsardzībai un ilgstošus risinājumus pēc iespējas agrīnā stadijā, un aicināja izveidot ES reģionālās aizsardzības programmas, tostarp vienotu mītnesvietas maiņas programmu dalībvalstīm, kuras vēlas piedalīties šādā programmā.

(9)

Eiropadome aicināja arī izveidot piemērotas struktūras, iesaistot dalībvalstu patvēruma dienestus, lai veicinātu praktisku un auglīgu sadarbību ceļā uz vienotu procedūru visā ES, to, lai kopīgi vāktu, novērtētu un izmantotu izcelsmes valsts informāciju un lai risinātu īpašas patvēruma sistēmu vai uzņemšanas spēju problēmas, kas rodas sakarā ar tādiem faktoriem kā ģeogrāfiskais izvietojums.

(10)

Būtu jāveido jauns Eiropas Bēgļu fonds (turpmāk – “Fonds”), ņemot vērā Eiropas fonda izveidi likumīgi uzturošos trešo valstu valstspiederīgo integrēšanai, Eiropas fonda izveidi nelikumīgi uzturošos trešo valstu valstspiederīgo atgriešanās nodrošināšanai un Ārējo robežu fonda izveidi laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam kā daļu no Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”, jo īpaši lai izveidotu kopējus pārvaldības, kontroles un izvērtēšanas pasākumus.

(11)	Ņemot vērā Fonda piemērošanas jomu un mērķi, tam noteikti nebūtu jāatbalsta darbības attiecībā uz rajoniem un centriem personu aizturēšanai trešās valstīs.

(12)	Fonda darbības ilgums ir jāpielāgo daudzgadu finanšu shēmas ilgumam, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību ( 6 ).

(13)

Šis lēmums ir paredzēts kā daļa no vienotas sistēmas, kura ietver arī Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 574/2007/EK (2007. gada 23. maijs), ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Ārējo robežu fondu kā daļu no Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” ( 7 ), Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 575/2007/EK (2007. gada 23. maijs), ar ko laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Atgriešanās fondu kā daļu no Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” ( 8 ), un Padomes Lēmumu 2007/…/EK (… gada …), ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fondu kā daļu no Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” ( 9 ), un kuras mērķis ir risināt jautājumu par atbildības taisnīgu sadalījumu starp dalībvalstīm attiecībā uz finanšu slogu, ko rada Eiropas Savienības ārējo robežu integrētas pārvaldības ieviešana un kopējas patvēruma un imigrācijas politikas īstenošana, kā tās izstrādātas saskaņā ar Līguma trešās daļas IV sadaļu.

(14)

Ir lietderīgi atbalstīt un uzlabot dalībvalstu pūliņus nodrošināt attiecīgus bēgļu, pārvietoto personu un to personu uzņemšanas apstākļus, kas saņem alternatīvo aizsardzību saskaņā ar Padomes Direktīvu 2004/83/EK (2004. gada 29. aprīlis) par obligātiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu ( 10 ), piemērot taisnīgas un efektīvas patvēruma procedūras un veicināt labu praksi patvēruma jomā, lai aizsargātu to personu tiesības, kurām vajadzīga starptautiska aizsardzība, un panāktu, ka dalībvalstu patvēruma sistēmas darbojas efektīvi.

(15)

Bēgļu integrācija tajā valstī, kurā tie ir apmetušies, ir viens no Ženēvas Konvencijas mērķiem. Šādām personām ir jādod iespēja dalīties vērtībās, kas izklāstītas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Tādēļ būtu jāatbalsta dalībvalstu pasākumi, lai veicinātu šādu personu sociālo, ekonomisko un kultūras integrāciju, ciktāl tas veicina ekonomisko un sociālo kohēziju, kuras nodrošināšana un stiprināšana ir viens no Kopienas mērķiem, kā noteikts Līguma 2. pantā un 3. panta 1. punkta k) apakšpunktā.

(16)

Ņemot vērā Hāgas Programmu, nepieciešams nodrošināt, ka Fonda resursus izmanto visefektīvākajā veidā tā, lai sasniegtu Eiropas Savienības patvēruma politikas mērķus, ņemot vērā vajadzību atbalstīt mītnesvietas maiņu un praktisko sadarbību starp dalībvalstīm, inter alia, lai risinātu īpašas uzņemšanas spēju un patvēruma sistēmu problēmas.

(17)	Tāpat Fondam būtu jāatbalsta dalībvalstu centieni uzlabot to spējas izveidot, uzraudzīt un izvērtēt to patvēruma politiku, ņemot vērā saistības saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, jo īpaši, lai iesaistītos dalībvalstu praktiskā sadarbībā.

(18)

Fondam būtu jāatbalsta dalībvalstu brīvprātīgie centieni sniegt starptautisku aizsardzību un ilgstošus risinājumus to teritorijā esošajiem bēgļiem un pārvietotajām personām, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais komisārs bēgļu jautājumos (UNHCR) atzinis par atbilstīgām mītnesvietas maiņai, piemēram, rīcība, ko dalībvalstis īsteno, lai novērtētu mītnesvietas maiņas vajadzības un pārvietotu attiecīgās personas uz savu teritoriju, lai piešķirtu tām drošu likumīgu statusu un veicinātu to reālu integrāciju.

(19)

Būtībā Fondam būtu jāspēj sniegt atbalstu brīvprātīgām noslogojuma sadales darbībām, par ko panākta vienošanās starp dalībvalstīm un kas ietver starptautiski aizsargāto personu un personu, kuras lūgušas starptautisko aizsardzību, pārvietošanu no vienas dalībvalsts uz citu, kas tām sniedz līdzvērtīgu aizsardzību.

(20)	Tāpat Fondam būtu jāvar sniegt atbilstīgu atbalstu dalībvalstu kopīgajiem centieniem noteikt, izplatīt un veicināt paraugpraksi un izveidot efektīvas sadarbības struktūras, lai uzlabotu lēmumu pieņemšanas procesa kvalitāti saistībā ar Eiropas Kopējo patvēruma sistēmu.

(21)

Būtu jāizveido finanšu rezerve ārkārtas pasākumu īstenošanai, lai nodrošinātu pagaidu aizsardzību pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā atbilstīgi Padomes Direktīvai 2001/55/EK (2001. gada 20. jūlijs) par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas ( 11 ).

(22)

Vajadzētu būt iespējai minēto finanšu rezervi izmantot arī tam, lai atbalstītu dalībvalstu centienus risināt īpašas problēmsituācijas, kuras rodas, ja pēkšņi ierodas liels skaits personu, kam var būt vajadzīga starptautiska aizsardzība, un kuras izvirza dalībvalstu uzņemšanas struktūrām vai patvēruma sistēmām būtiskas un steidzamas prasības. Būtu jāparedz noteikumi un procedūra, lai sniegtu finansiālu palīdzību šādās situācijās.

(23)	Fonda sniegtais atbalsts būtu efektīvāks un mērķtiecīgāks, ja atbilstīgo darbību līdzfinansēšanas pamatā būtu daudzgadu programma, ko termiņa vidū pārskatīs, un gada programmas, ko sagatavo katra dalībvalsts, ņemot vērā savu stāvokli un vajadzības.

(24)

Lai gan ir lietderīgi katrai valstij noteikt fiksētu summu, ir taisnīgi lielu daļu pieejamo gada līdzekļu sadalīt proporcionāli katras dalībvalsts ieguldītajiem centieniem, uzņemot bēgļus un pārvietotas personas, arī bēgļus, kam saskaņā ar attiecīgo valstu programmām piešķirta starptautiska aizsardzība.

(25)	Personas, kam piešķirta starptautiska aizsardzība un rasts ilgstošs risinājums, izmantojot mītnesvietas maiņu, būtu jāiekļauj starptautiski aizsargāto personu skaitā, ko ņem vērā, piešķirot dalībvalstīm pieejamos gada līdzekļus.

(26)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir stratēģiski izmantot mītnesvietas maiņu no valstīm vai reģioniem, kas noteikti reģionālās aizsardzības programmu īstenošanai, ir jāsniedz papildu finansiālais atbalsts, lai nodrošinātu mītnesvietas maiņu personām, kuras ir no Rietumu jaunajām neatkarīgajām valstīm un no Āfrikas valstīm uz dienvidiem no Sahāras, kā noteikts Komisijas 2005. gada 1. septembra Paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam par reģionālās aizsardzības programmām un Padomes 2005. gada 12. oktobra Secinājumos, un no citām valstīm vai reģioniem, ko noteiks turpmāk.

(27)	Tāpat ir nepieciešams sniegt papildu finansiālo atbalstu mītnesvietas maiņas darbībām, kas attiecas uz konkrētām īpaši neaizsargātām personu kategorijām, ja mītnesvietas maiņa ir atzīta par vispiemērotāko risinājumu to īpašajām vajadzībām.

(28)

Dalītās pārvaldības kontekstā, kā minēts 53. panta 1. punkta b) apakšpunktā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam ( 12 ) (turpmāk – “Finanšu regula”), būtu jāprecizē nosacījumi, kas ļauj Komisijai pildīt tās pienākumus, izpildot Eiropas Savienības vispārējo budžetu, un jāprecizē dalībvalstu pienākumi attiecībā uz sadarbību. Šo nosacījumu piemērošana Komisijai ļautu pārliecināties par to, vai dalībvalstis Fondu izmanto likumīgi un pareizi, un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu Finanšu regulas 27. panta un 48. panta 2. punkta nozīmē.

(29)	Dalībvalstīm būtu jāpieņem attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu pārvaldības un kontroles sistēmas pareizu darbību un īstenošanas kvalitāti. Tādēļ ir jānosaka vispārīgi principi un attiecīgas funkcijas, ko ietvert visās programmās.

(30)	Saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem dalībvalstīm vajadzētu būt primārajai atbildībai par Fonda intervences īstenošanu un kontroli.

(31)

Lai garantētu daudzgadu un gada programmu efektīvu un pareizu īstenošanu, būtu jāprecizē dalībvalstu pienākumi attiecībā uz pārvaldības un kontroles sistēmām, izdevumu apstiprināšanu, kā arī nelikumību un Kopienas tiesību aktu pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un labošanu. Jo īpaši attiecībā uz pārvaldību un kontroli ir jānosaka kārtība, kā dalībvalstis nodrošina attiecīgo sistēmu izveidi un apmierinošu darbību.

(32)	Neskarot Komisijas pilnvaras finanšu kontroles jomā, būtu jāveicina dalībvalstu un Komisijas sadarbība šajā jomā.

(33)	Fonda atbalstīto darbību efektivitāte un ietekme ir atkarīga arī no to izvērtējuma un rezultātu izplatīšanas. Šajā sakarā būtu oficiāli jānosaka dalībvalstu un Komisijas pienākumi, kā arī mehānismi, kā nodrošināt izvērtējuma uzticamību un saistītās informācijas kvalitāti.

(34)

Paturot prātā to, cik svarīgi panākt Kopienas finansējuma pārskatāmību, Komisijai būtu jāsniedz norādījumi, lai veicinātu to, ka ikviena iestāde, nevalstiskā organizācija, starptautiska organizācija vai cita struktūra, kas saņem dotāciju no Fonda, pienācīgi novērtētu saņemto atbalstu, ņemot vērā praksi, kas iedibināta saistībā ar citiem instrumentiem, kam piemēro dalīto pārvaldību, piemēram, struktūrfondiem.

(35)	Būtu jāveic darbību starpposma izvērtēšana un ietekmes izvērtēšana, un izvērtēšanas process būtu jāiekļauj projekta pārraudzības mehānismos.

(36)

Ar šo lēmumu visam programmas laikam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauce, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību.

(37)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi – proti, veicināt dalībvalstu līdzsvarotas pūles, uzņemot bēgļus un pārvietotās personas – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka rīcības mēroga un seku dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(38)	Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību ( 13 ).

(39)

Tā kā šajā lēmumā paredzētie pasākumi attiecībā uz stratēģisko pamatnostādņu pieņemšanu ir vispārīgi, un to mērķis ir grozīt nebūtiskus šā lēmuma elementus, inter alia, svītrojot dažus no minētajiem elementiem, vai papildināt šo lēmumu, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, tie būtu jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru. Efektivitātes nolūkā regulatīvās kontroles procedūras parastie termiņi būtu jāsaīsina, lai pieņemtu stratēģiskās pamatnostādnes.

(40)	Lēmums 2004/904/EK būtu jāatceļ.

(41)	Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Īrija 2005. gada 6. septembra vēstulē ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(42)	Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Apvienotā Karaliste 2005. gada 27. oktobra vēstulē ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(43)	Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un neattiecas uz to.

(44)

Atbilstīgi Līguma 67. panta 2. punkta otrajam ievilkumam ar Padomes Lēmumu 2004/927/EK (2004. gada 22. decembris), ar ko Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 251. pantā noteikto procedūru attiecina uz dažām jomām, uz kurām attiecas minētā līguma trešās daļas IV sadaļa ( 14 ), Līguma 251. pantā noteiktā procedūra tika attiecināta uz jomām, uz kurām attiecas Līguma 62. panta 1. punkts, 2. punkta a) apakšpunkts un 3. punkts, kā arī 63. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 3. punkta b) apakšpunkts,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU,

Ar šo lēmumu laikposmam no 2008. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim izveido Eiropas Bēgļu fondu (turpmāk – “Fonds”) kā daļu no vienotas sistēmas, kura ietver arī Lēmumu Nr. 574/2007/EK, Lēmumu Nr. 575/2007/EK un Lēmumu .../2007/EK, lai palīdzētu stiprināt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu un solidaritātes principa piemērošanu starp dalībvalstīm.

Šajā lēmumā ir noteikti mērķi, ko palīdz sasniegt Fonds, tā īstenošana, pieejamie finanšu līdzekļi un sadales kritēriji pieejamo finanšu līdzekļu piešķiršanai.

Lēmumā noteikti Fonda pārvaldības noteikumi, tostarp finanšu noteikumi, kā arī pārraudzības un kontroles mehānismi, pamatojoties uz pienākumu sadali starp Komisiju un dalībvalstīm.

1. Fonda vispārīgais mērķis ir, līdzfinansējot šajā lēmumā paredzētās darbības un ņemot vērā Kopienas tiesību aktus šajā jomā, atbalstīt un veicināt dalībvalstu pūliņus, uzņemot bēgļus un pārvietotās personas un risinot jautājumus saistībā ar šādas uzņemšanas sekām.

2. Pēc dalībvalstu vai Komisijas ierosinājuma Fonds sniedz ieguldījumu tehniskās palīdzības finansēšanā.

1. Fonds atbalsta dalībvalstu darbības, kas attiecas uz vienu vai vairākām šādām jomām:

2. Saistībā ar uzņemšanas apstākļiem un patvēruma procedūrām atbilstīgās darbības ir arī:

3. Saistībā ar 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto personu un viņu ģimenes locekļu integrāciju dalībvalstu sabiedrībā, atbilstīgās darbības ir arī:

4. Saistībā ar darbībām, kas attiecas uz dalībvalstu spējas uzlabošanu, lai tās izstrādātu, uzraudzītu un izvērtētu savu patvēruma politiku, atbilstīgās darbības jo īpaši ir:

5. Saistībā ar darbībām, kas attiecas uz mītnesvietas maiņu, Fonda atbalstam atbilstīgas ir jo īpaši šādas darbības:

6. Saistībā ar darbībām, kas attiecas uz starptautiski aizsargāto personu un personu, kas lūdz starptautisko aizsardzību, pārvietošanu no viens dalībvalsts uz otru, Fonda atbalstam atbilstīgas ir jo īpaši šādas darbības:

7. Fonda atbalstam ir atbilstīgas arī šā panta 2. un 3. punktā minētās darbības, ja tās attiecas uz 6. panta e) punktā minētajām personām.

8. Šā panta 1. līdz 6. punktā minētās darbības jo īpaši veicina attiecīgo Kopienas tiesību aktu īstenošanu Eiropas Kopējās patvēruma sistēmas jomā.

9. Veicot darbības, ņem vērā ar dzimumu saistītus jautājumus, bērna intereses, īpašo stāvokli, kādā ir mazāk aizsargātas personas, piemēram, nepilngadīgie, nepavadīti nepilngadīgie, invalīdi, vecāka gadagājuma cilvēki, grūtnieces, vientuļi vecāki ar nepilngadīgiem bērniem un spīdzināšanas, izvarošanas vai citas nopietnas psiholoģiskas, fiziskas vai seksuālas vardarbības upuri, cilvēku tirdzniecības vai seksuālās izmantošanas upuri, cilvēki, kam vajadzīga ārkārtas aprūpe un slimību pamatārstēšana.

10. Fonds atbalsta tikai tās darbības, kas saistītas ar 6. panta c) punktā minēto personu izmitināšanu, kura ir nodalīta no apvidiem un centriem, kas paredzēti tikai tām personām, kurām ir liegta ieceļošana, vai personām, kuras notvertas, mēģinot nelikumīgi šķērsot robežu vai tuvojoties ārējām robežām ar mērķi nelikumīgi iekļūt dalībvalstu teritorijā.

1. Pēc Komisijas ierosmes līdz ►M1 4 % ◄ no Fonda pieejamajiem līdzekļiem var izmantot, lai finansētu starpvalstu darbības vai Kopienas nozīmes darbības (turpmāk – “Kopienas darbības”) saistībā ar patvēruma politiku un pasākumiem, ko piemēro 6. pantā minētajām mērķgrupām.

3. Gada darba programmu, kurā nosaka Kopienas darbību prioritātes, pieņem saskaņā ar 52. panta 2. punktā minēto procedūru.

1. Ja īsteno pagaidu aizsardzības mehānismus Direktīvas 2001/55/EK nozīmē, Fonds finansē arī pasākumus, lai palīdzētu dalībvalstīm, un šādi pasākumi ir atsevišķi no 3. pantā minētajām darbībām un papildina tās.

2. Neskarot 1. punktu, Fonds arī sniedz palīdzību dalībvalstīm, lai īstenotu ārkārtas pasākumus īpašu problēmsituāciju risināšanai. Šādas situācijas raksturo tas, ka pēkšņi noteiktos punktos uz robežām ierodas liels skaits trešo valstu valstspiederīgo, kam var būt vajadzīga starptautiska aizsardzība, kas izvirza dalībvalstu uzņemšanas struktūrām, patvēruma sistēmām vai infrastruktūrām īpaši būtiskas un steidzamas prasības, un var apdraudēt cilvēku dzīvību, labklājību vai piekļuvi saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem sniegtajai aizsardzībai.

3. Darbības, kas veiktas, lai risinātu īpašas 2. punktā minētas problēmsituācijas, ir atbilstīgas Fonda atbalstam, ja:

1. Ar Fonda starpniecību sniedz atbalstu, papildinot valstu, reģionu un vietējas darbības, tajās integrējot Kopienas prioritātes.

2. Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka ar Fonda starpniecību un no dalībvalstīm saņemtā palīdzība konsekventi atbilst Kopienas darbībām, politikas virzieniem un prioritātēm. Šo konsekvenci īpaši norāda 18. pantā minētajā daudzgadu programmā.

3. No Fonda finansētās darbības ir saderīgas ar Līgumu un tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar to.

1. Fonda mērķus īsteno saskaņā ar daudzgadu plānošanas periodu (no 2008. gada līdz 2013. gadam), veicot starpposma pārskatīšanu saskaņā ar 22. pantu. Daudzgadu plānošanas sistēma ietver prioritātes un procesu pārvaldības, lēmumu pieņemšanas, revīzijas un apstiprināšanas veikšanai.

2. Komisijas apstiprinātās daudzgadu programmas īsteno, izmantojot gada programmas.

1. Īstenot 18. un 20. pantā minētās daudzgadu un gada programmas ir dalībvalstu pienākums attiecīgā teritoriālā mērogā saskaņā ar katrai dalībvalstij raksturīgo iestāžu sistēmu. Minēto pienākumu īsteno saskaņā ar šo lēmumu.

2. Saistībā ar revīzijas noteikumiem Komisijas un dalībvalstu izmantotie līdzekļi ir dažādi atkarībā no Kopienas ieguldījuma apjoma. Tas pats princips attiecas uz izvērtējuma noteikumiem un ziņojumiem par daudzgadu un gada programmām.

1. Fondam piešķirto Kopienas budžetu izpilda saskaņā ar Finanšu regulas 53. panta 1. punkta b) apakšpunktu, izņemot šā lēmuma 4. pantā minētās Kopienas darbības un 15. pantā minēto tehnisko palīdzību.

1. Katra dalībvalsts saskaņā ar spēkā esošiem attiecīgās valsts tiesību aktiem un praksi organizē partnerību ar iestādēm un struktūrām, kas ir iesaistītas daudzgadu programmas īstenošanā vai spēj dot lietderīgu ieguldījumu tās izstrādē saistībā ar attiecīgo dalībvalsti.

Šādas iestādes un struktūras var būt kompetentas reģionālās, vietējās, pilsētu un citas publiskās iestādes, starptautiskās organizācijas, jo īpaši UNHCR, un struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, piemēram, nevalstiskās organizācijas vai sociālie partneri.

2. Šādu partnerību īsteno, pilnībā ievērojot katras kategorijas partneru attiecīgo organizatorisko, juridisko un finanšu kompetenci.

1. Šā lēmuma īstenošanai paredzētais finansējums no 2008. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim ir EUR 614 miljoni.

2. Gada apropriācijas piešķir budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi Finanšu shēmai.

3. Komisija provizoriski nosaka gada apropriāciju sadalījumu starp dalībvalstīm saskaņā ar 13. pantā ietvertajiem kritērijiem.

Gada līdzekļu sadalījums darbībām, kuru īstenošanai dalībvalstīs var saņemt finansējumu

1. Katra dalībvalsts no Fonda gada apropriācijas saņem noteiktu summu, kas ir EUR 300 000 .

Dalībvalstīm, kuras Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gada 1. maijā, laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam šo summu paaugstina līdz EUR 500 000 gadā.

Valstīm, kas Eiropas Savienībai pievienosies laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam, šo summu paaugstina līdz EUR 500 000 gadā uz atlikušo laiku no 2008. gada līdz 2013. gadam no gada, kas ir pēc to pievienošanās gada.

Šajā sadalījumā 6. panta e) punktā minētās personas neņems vērā kategorijā, kas minēta 6. panta a) punktā.

3. Dalībvalstis saņem fiksētu summu saskaņā ar 3.a punktu par katru personu, kas pārvietota pamatojoties uz vienu vai vairākām šādām prioritātēm:

3.a Dalībvalstis saņem fiksētu summu EUR 4 000 apmērā par katru personu, kas pārvietota, pamatojoties uz 3. punktā uzskaitītajām prioritātēm.

4. Ja dalībvalsts pārvieto personu, pamatojoties uz vairāk nekā vienu no 3. punktā uzskaitītajām Savienības prioritātēm mītnesvietas maiņas jomā, tā saņem fiksēto summu par šo personu tikai vienreiz.

5. Atsauces dati ir jaunākie statistikas dati, ko Komisija (Eurostat) ieguvusi saskaņā ar datiem, kurus dalībvalstis iesniegušas atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem.

Ja dalībvalstis Komisijai (Eurostat) nav devušas attiecīgus statistikas datus, tās pēc iespējas drīz nodrošina provizoriskus datus.

Pirms tādus datus pieņemt kā atsauces skaitļus, Komisija (Eurostat) saskaņā ar parasto darba kārtību izvērtē statistikas informācijas kvalitāti, salīdzināmību un pilnīgumu. Pēc Komisijas (Eurostat) lūguma dalībvalstis tai sniedz visu vajadzīgo informāciju, lai veiktu izvērtējumu.

6. Līdz 2012. gada 1. maijam dalībvalstis sniedz Komisijai aplēsi par to personu skaitu, ko tās pārvietos nākamajā kalendārā gadā, pamatojoties uz 3. punktā uzskaitītajām prioritātēm, kā arī sadalījumu pa dažādām minētajā punktā minētām kategorijām. Komisija šo informāciju dara zināmu 52. pantā minētajai komitejai.

7. Dalībvalstis par mītnesvietas maiņas darbībām, kas veiktas, pamatojoties uz 3. punktā uzskaitītajām prioritātēm, finansiālā stimula rezultātiem un ietekmi informē ziņojumā, kas minēts 50. panta 2. punktā, bet Komisija – ziņojumā, kas minēts 50. panta 3. punktā.

2. Fonda atbalstītas darbības līdzfinansē no publiskiem vai privātiem avotiem, tās ir bezpeļņas darbības, un tām nevar saņemt finansējumu no citiem avotiem, kurus finansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.

3. Fonda apropriācijas papildina valsts izdevumus vai līdzvērtīgus izdevumus, ko dalībvalstis piešķir pasākumiem, uz ko attiecas šis lēmums.

4. Savienības ieguldījums atbalstītiem projektiem par darbībām, ko dalībvalstis īsteno saskaņā ar 3. pantu, nepārsniedz 50 % no katras darbības kopējām izmaksām.

Šo apjomu var palielināt līdz 75 % projektiem, ar ko risina konkrētus prioritārus jautājumus, kuri ir noteikti stratēģiskajās pamatnostādnēs, kā paredzēts 17. pantā.

Savienības ieguldījumu palielina līdz 75 % dalībvalstīs, uz ko attiecas Kohēzijas fonds.

Savienības ieguldījumu dalībvalstī var palielināt par 20 procentu punktiem ar noteikumu, ka laikā, kad dalībvalsts iesniedz savu gada programmas projektu saskaņā ar šā lēmuma 20. panta 3. punktu vai pārskatītās gada programmas projektu saskaņā ar Komisijas Lēmuma 2008/22/EK ( 15 ) 23. pantu, tā atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

Attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai rakstveida paziņojumu kopā ar gada programmas projektu vai pārskatītās gada programmas projektu, kas apstiprina, ka tā atbilst vienam no ceturtās daļas a), b) vai c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

Projektam, kura līdzfinansēšanai piemēro paaugstināto likmi, var turpināt piemērot šo likmi neatkarīgi no tā, vai attiecīgās gada programmas īstenošanas laikā dalībvalsts joprojām atbilst vienam no ceturtās daļas a), b) vai c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem vai ne.

5. Īstenojot attiecīgo valstu programmas, kā izklāstīts IV nodaļā, dalībvalstis atlasa projektus finansēšanai, pamatojoties uz šādiem minimuma kritērijiem:

6. Parasti Kopienas finanšu atbalstu darbībām, ko atbalsta ar Fonda starpniecību, piešķir uz laiku līdz trīs gadiem, un par tām regulāri sniedz progresa ziņojumus.

7. Kopienas ieguldījums, lai atbalstītu darbības, ko īsteno saskaņā ar 3. panta 4. punktu, nedrīkst pārsniegt 15 % no līdzekļu kopsummas, ko piešķir katrai dalībvalstij saskaņā ar 13. pantu.

1. Pēc Komisijas ierosmes un/vai Komisijas vārdā, nepārsniedzot maksimālo apjomu – EUR 500 000 no Fonda gada apropriācijām, Fonds var finansēt sagatavošanas pasākumus, pārraudzības, administratīvas un tehniskas palīdzības pasākumus, kā arī izvērtēšanas, revīzijas un pārbaudes pasākumus, kas jāveic, lai īstenotu šo lēmumu.

1. Pēc attiecīgās dalībvalsts ierosmes Fonds katrai gada programmai var finansēt sagatavošanas, kā arī pārvaldības, pārraudzības, izvērtēšanas, informēšanas un kontroles pasākumus, kā arī Fonda īstenošanas administratīvo resursu stiprināšanas pasākumus.

2. Attiecībā uz katru gada programmu tehniskajai palīdzībai atvēlētā summa nevar pārsniegt:

1. Nosakot Fonda veicamo pasākumu struktūru, Komisija pieņem stratēģiskas pamatnostādnes, ņemot vērā panākumus, kas gūti, izstrādājot un īstenojot Kopienas tiesību aktus patvēruma politikas jomā, kā arī Fonda finanšu līdzekļu provizorisko sadalījumu daudzgadu programmas laikam.

2. Pamatnostādnēs katra Fonda mērķa sakarā ņem vērā Kopienas prioritātes, veicinot Eiropas Kopējās patvēruma sistēmas īstenošanu.

3. Komisija līdz 2007. gada 31. maijam pieņem stratēģiskās pamatnostādnes, kas attiecas uz daudzgadu plānošanas periodu.

4. Stratēģiskās pamatnostādnes pieņem saskaņā ar 52. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Minētās stratēģiskās pamatnostādnes pēc to pieņemšanas pievieno šim lēmumam kā pielikumu.

1. Katra dalībvalsts, pamatojoties uz 17. pantā minētajām stratēģiskajām pamatnostādnēm, ierosina daudzgadu programmas projektu, kurā ir šādi elementi:

2. Dalībvalstis iesniedz Komisijai daudzgadu programmu projektus, vēlākais, četrus mēnešus pēc tam, kad Komisija ir darījusi zināmas stratēģiskās pamatnostādnes attiecīgajam laikposmam.

4. Ja Komisija uzskata, ka daudzgadu programmas projekts nav konsekvents stratēģisko pamatnostādņu ziņā un/vai neatbilst šā lēmuma noteikumiem par pārvaldības un kontroles sistēmām, vai Kopienas tiesību aktiem, tā aicina attiecīgo dalībvalsti sniegt visu vajadzīgo papildinformāciju un vajadzības gadījumā attiecīgi pārskatīt daudzgadu programmas projektu.

5. Komisija katru daudzgadu programmu apstiprina trīs mēnešos pēc tam, kad tā ir oficiāli iesniegta, saskaņā ar 52. panta 2. punktā minēto procedūru.

1. Pēc attiecīgās dalībvalsts vai Komisijas ierosmes daudzgadu programmu atkārtoti izskata un vajadzības gadījumā pārskata atlikušajam programmas laikam, lai vairāk vai citādi ņemtu vērā Kopienas prioritātes. Daudzgadu programmas var atkārtoti izskatīt, arī ņemot vērā izvērtējumu rezultātus un/vai atkarībā no īstenošanas grūtībām.

2. Lēmumu, ar ko apstiprina daudzgadu programmas pārskatīšanu, Komisija pieņem cik iespējams drīz pēc tam, kad attiecīgā dalībvalsts oficiāli iesniegusi attiecīgu lūgumu. Daudzgadu programmas pārskata saskaņā ar 52. panta 2. punktā minēto procedūru.

1. Komisijas apstiprināto daudzgadu programmu īsteno, izmantojot gada programmas.

2. Komisija katru gadu līdz 1. jūlijam nodrošina dalībvalstīm aplēsi par summām, ko nākamajā gadā paredzēts tām piešķirt no kopējām ikgadējā budžeta procedūrā piešķirtajām apropriācijām un ko aprēķina, kā paredzēts 13. pantā.

3. Dalībvalstis katru gadu līdz 1. novembrim iesniedz Komisijai nākamā gada programmas projektu, kurš sagatavots saskaņā ar daudzgadu programmu un kurā ir šādi elementi:

4. Atkāpjoties no 3. punkta, gada programmu projektus 2008. gadam dalībvalstis iesniedz Komisijai līdz 2008. gada 1. martam.

5. Izskatot kādas dalībvalsts gada programmas projektu, Komisija ņem vērā saskaņā ar budžeta procedūru Fondam piešķirto apropriāciju galīgo summu.

Pēc tam, kad gada programmas projekts ir oficiāli iesniegts, Komisija viena mēneša laikā informē attiecīgo dalībvalsti, vai projektu var pieņemt. Ja gada programmas projekts neatbilst daudzgadu programmai, Komisija aicina minēto dalībvalsti iesniegt visu vajadzīgo informāciju un vajadzības gadījumā attiecīgi pārskatīt gada programmas projektu.

Komisija līdz attiecīgā gada 1. martam pieņem lēmumu par finansēšanu, apstiprinot gada programmu. Lēmumā norāda attiecīgajai dalībvalstij piešķirto summu un laikposmu, kurā izdevumi ir atbilstīgi.

6. Lai ņemtu vērā pienācīgi pamatotus ārkārtas stāvokļus, kas nav bijuši paredzēti, pieņemot gada programmu, un kas prasa steidzamu rīcību, dalībvalsts var pārskatīt līdz 10 % no Fonda ieguldījuma sadalījuma dažādām gada programmā ietvertām darbībām, vai piešķirt līdz 10 % no summām, kas saskaņā ar šo lēmumu atvēlētas citām darbībām. Attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju par pārskatītajām gada programmām.

1. Dalībvalstis sniedz Komisijai pārskatu par vajadzībām un ārkārtas pasākumu īstenošanas plānu, kā paredzēts 5. pantā, ietverot plānoto pasākumu aprakstu un struktūras, kas atbild par to īstenošanu.

2. Dalībvalsts, kas lūdz Fonda atbalstu, lai risinātu 5. panta 2. punktā aprakstītu problēmsituāciju, Komisijai iesniedz pieteikumu, sniedzot visu pieejamo attiecīgo informāciju, tostarp:

Komisija pieņem lēmumu, vai ir izpildīti nosacījumi par finanšu atbalsta piešķiršanu ārkārtas pasākumiem ar Fonda starpniecību, un par piešķiramo finanšu atbalsts apjomu, pamatojoties uz minēto informāciju un jebkuru citu papildu informāciju, kas tai ir pieejama. Komisija informē dalībvalstis par minēto lēmumu.

3. Finanšu atbalsts ar Fonda starpniecību 5. pantā paredzētajiem ārkārtas pasākumiem nevar būt ilgāks par sešiem mēnešiem un nepārsniedz 80 % no katra pasākuma izmaksām.

Finanšu atbalstu dalībvalstī var palielināt par 20 procentu punktiem ar noteikumu, ka laikā, kad dalībvalsts iesniedz šā panta 2. punktā minēto pieteikumu ārkārtas pasākumiem vai pārskatītās gada programmas projektu saskaņā ar Lēmuma 2008/22/EK 23. pantu, tā atbilst vienam no šā lēmuma 14. panta 4. punkta ceturtās daļas a), b) vai c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

Attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai rakstveida paziņojumu kopā ar pieteikumu ārkārtas pasākumiem vai pārskatītās gada programmas projektu, kas apstiprina, ka tā atbilst vienam no 14. panta 4. punkta ceturtās daļas a), b) vai c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

Projektam, kura līdzfinansēšanai piemēro paaugstināto likmi, var turpināt piemērot šo likmi neatkarīgi no tā, vai attiecīgo ārkārtas pasākumu īstenošanas laikā dalībvalsts joprojām atbilst vienam no 14. panta 4. punkta ceturtās daļas a), b) vai c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem vai ne.

4. Ja izmanto pagaidu aizsardzības mehānismu, kā minēts 5. panta 1. punktā, pieejamos līdzekļus dalībvalstu starpā sadala, par pamatu ņemot to personu skaitu katrā dalībvalstī, kuras izmanto pagaidu aizsardzību, kā minēts 5. panta 1. punktā.

1. Komisija pārskata stratēģiskās pamatnostādnes un vajadzības gadījumā līdz 2010. gada 31. martam pieņem pārskatītas stratēģiskās pamatnostādnes laikposmam no 2011. gada līdz 2013. gadam.

2. Ja pārskatītās stratēģiskās pamatnostādnes pieņem, katra dalībvalsts atkārtoti izskata savu daudzgadu programmu un vajadzības gadījumā to pārskata.

3. Noteikumi, kas minēti 18. pantā par valstu daudzgadu programmu sagatavošanu un pieņemšanu, mutatis mutandis attiecas uz minēto pārskatīto daudzgadu programmu sagatavošanu un pieņemšanu.

4. Pārskatītas stratēģiskās pamatnostādnes pieņem saskaņā ar 52. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Komisija atbild par šā lēmuma īstenošanu un pēc vajadzības pieņem tā īstenošanas noteikumus.

Dalībvalstu izstrādātās daudzgadu programmu pārvaldības un kontroles sistēmas nodrošina:

2. Dalībvalsts pieņem noteikumus, ar ko reglamentē savas attiecības ar 1. punktā minētajām iestādēm un struktūrām, kā arī šo iestāžu attiecības ar Komisiju.

3. Ievērojot 24. panta b) punktu, dažas vai visas šā panta 1. punktā minētās iestādes var atrasties vienā un tajā pašā struktūrā.

4. Noteikumus 26. līdz 30. panta īstenošanai Komisija pieņem saskaņā ar 52. panta 2. punktā minēto procedūru.

2. Dalībvalsts atbildīgajai iestādei nodrošina pietiekamu finansējumu, lai tā varētu visu laiku no 2008. gada līdz 2013. gadam pienācīgi un nepārtraukti veikt uzticētos pienākumus.

3. Komisija var palīdzēt dalībvalstīm darbinieku apmācībā, jo īpaši attiecībā uz V līdz IX nodaļas pareizu piemērošanu.

1. Atbildīgā iestāde atbild par daudzgadu programmas pārvaldību un īstenošanu saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu.

2. Pārvaldības darbības, ko, īstenojot projektus, dalībvalstīs veic atbildīgās iestādes, var finansēt saskaņā ar 16. pantā minētajiem tehniskās palīdzības mehānismiem.

1. Ja visus atbildīgās iestādes uzdevumus vai to daļu deleģē kādai deleģētai iestādei, atbildīgā iestāde nosaka deleģēto uzdevumu apjomu un sīki izstrādā procedūras, lai veiktu deleģētos uzdevumus, ievērojot 26. pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pie minētajām procedūrām pieder atbildīgās iestādes regulāra informēšana par to, cik efektīvi tiek pildīti deleģētie uzdevumi, un izmantoto līdzekļu apraksts.

2. Sertifikācijas iestādes darbības saistībā ar dalībvalstīs īstenotiem projektiem var finansēt saskaņā ar 16. pantā minētajiem tehniskās palīdzības mehānismiem, ja ir ievērotas šīs iestādes prerogatīvas, kā norādīts 25. pantā.

2. Ja saskaņā ar šo lēmumu norīkotā revīzijas iestāde ir norīkotā revīzijas iestāde arī atbilstīgi Lēmumiem Nr. 574/2007/EK, Nr. 575/2007/EK un Nr. …/2007/EK vai ja diviem vai vairāk fondiem piemēro vienādas sistēmas, var iesniegt vienu, apvienotu 1. punkta c) apakšpunktā minēto revīzijas stratēģiju.

4. Revīzijas iestāde nodrošina, ka revīziju veic, ņemot vērā starptautiski atzītus revīzijas standartus.

5. Dalībvalstīs īstenotu projektu revīzijas var finansēt saskaņā ar 16. pantā minētajiem tehniskās palīdzības mehānismiem, ja ir ievērotas revīzijas iestādes prerogatīvas, kā norādīts 25. pantā.

1. Dalībvalstis atbild par daudzgadu un gada programmu pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par veikto darījumu likumību un pareizību.

2. Dalībvalstis nodrošina, lai atbildīgās iestādes un visas deleģētās iestādes, sertifikācijas iestādes, revīzijas iestādes un visas citas attiecīgās struktūras saņemtu pareizus norādījumus par 24. līdz 30. pantā minēto pārvaldības un kontroles sistēmu izveidi, lai nodrošinātu Kopienas finansējuma efektīvu un pareizu izmantojumu.

3. Dalībvalstis novērš, atklāj un labo pārkāpumus. Dalībvalstis par tiem ziņo Komisijai un informē to par administratīvo procedūru un tiesvedības gaitu.

Ja nevar atgūt tiešajam atbalsta saņēmējam nepamatoti izmaksātās summas, attiecīgās dalībvalsts pienākums ir atmaksāt zaudētās summas Eiropas Savienības vispārējā budžetā, ja konstatē, ka zaudējumi ir radušies dalībvalsts vainas vai nolaidības dēļ.

4. Dalībvalstis ir primāri atbildīgas par darbību finanšu kontroli, un tās nodrošina, ka pārvaldības un kontroles sistēmas tiek izmantotas un revīzijas veiktas tā, lai nodrošinātu Kopienas līdzekļu pareizu un efektīvu izmantojumu. Tās Komisijai iesniedz šo sistēmu aprakstu.

5. Sīki izstrādātus noteikumus 1. līdz 4. punkta piemērošanai pieņem saskaņā ar 52. panta 2. punktā minēto procedūru.

1. Pirms Komisija saskaņā ar 52. panta 2. punktā minēto procedūru apstiprina daudzgadu programmu, dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar 24. līdz 30. pantu ir izveidotas pārvaldības un kontroles sistēmas. Tās atbild par to, lai sistēmas darbotos efektīvi visu programmas laiku.

2. Līdz ar savu daudzgadu programmas projektu dalībvalstis Komisijai iesniedz atbildīgo iestāžu, deleģēto iestāžu un sertifikācijas iestāžu organizācijas un procedūru aprakstu, kā arī aprakstu par iekšējām revīzijas sistēmām minētajās iestādēs un struktūrās, revīzijas iestādē, kā arī visās citās struktūrās, kas veic revīzijas tās vārdā.

3. Komisija šā panta piemērojumu pārskata, gatavojoties ziņojumam, kā paredzēts 50. panta 3. punktā.

1. Komisija saskaņā ar 32. pantā paredzēto procedūru pārliecinās, ka dalībvalstis ir izveidojušas pārvaldības un kontroles sistēmas, ievērojot 24. līdz 30. pantu, un – balstoties uz gada revīzijas ziņojumiem un pašas Komisijas veiktām revīzijām – par to, ka daudzgadu programmu īstenošanas laikā sistēmas darbojas efektīvi.

2. Neskarot dalībvalstu veiktās revīzijas, Komisijas ierēdņi vai pilnvaroti Komisijas pārstāvji var veikt pārbaudes uz vietas, pārliecinoties par to, cik efektīvi darbojas pārvaldības un kontroles sistēmas, un revīzija var aptvert arī gada programmās iekļautu darbību revīzijas, par to paziņojot vismaz trīs darbadienas iepriekš. Tādās revīzijās var piedalīties attiecīgās dalībvalsts ierēdņi vai pilnvaroti pārstāvji.

3. Komisija var prasīt, lai dalībvalsts veic pārbaudes uz vietas nolūkā pārliecināties par to, vai sistēmas darbojas pareizi, vai arī par viena vai vairāku darījumu pareizību. Šādās pārbaudēs var piedalīties Komisijas ierēdņi vai pilnvaroti Komisijas pārstāvji.

4. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina, ka par Fonda atbalstītajām darbībām sniedz attiecīgu informāciju, tās pietiekami publisko un tām nodrošina turpmākas darbības.

5. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina darbību konsekvenci un papildināmību ar citām attiecīgām Kopienas politikas jomām, instrumentiem un ierosmēm.

6. Komisija izstrādā pamatnostādnes, lai nodrošinātu saskaņā ar šo lēmumu piešķirtā finansējuma pārskatāmību.

1. Komisija sadarbojas ar revīzijas iestādēm, koordinējot to attiecīgos revīzijas plānus un metodes, un tūlīt paziņo veikto pārvaldības un kontroles sistēmu revīziju rezultātus, lai pēc iespējas efektīvi izmantotu kontroles resursus un izvairītos no darbu nevajadzīgas dublēšanās.

Komisija, vēlākais, trīs mēnešos pēc saņemšanas dara zināmus apsvērumus par revīzijas stratēģiju, kas iesniegta saskaņā ar 30. pantu.

2. Izstrādājot savu revīzijas stratēģiju, Komisija apzina tās gada programmas, ko uzskata par pietiekamām, pamatojoties uz esošajām zināšanām par pārvaldības un kontroles sistēmām.

Attiecībā uz minētajām programmām Komisija var secināt, ka tā var pamatā paļauties uz dalībvalstu sniegtajiem revīziju datiem un ka tā veiks pati savas pārbaudes uz vietas vienīgi tad, ja ir pierādījumi, kas norāda uz sistēmu nepilnībām.

1. Visās izdevumu deklarācijās norāda, par kādu summu tiešajiem atbalsta saņēmējiem radušies izdevumi, īstenojot darbības, un atbilstošo finansējumu no publiskiem vai privātiem līdzekļiem.

2. Izdevumi atbilst tiešo atbalsta saņēmēju veiktajiem maksājumiem. Tos pamato ar samaksātiem rēķiniem vai grāmatvedības dokumentiem, kam ir līdzvērtīgs pierādījuma spēks.

3. Izdevumus var uzskatīt par atbilstīgiem atbalstam no Fonda vienīgi tad, ja tie ir faktiski veikti, agrākais, tā gada 1. janvārī, kurš norādīts finansēšanas lēmumā, ar ko apstiprina gada programmu, kā minēts 20. panta 5. punkta trešajā daļā. Līdzfinansētas darbības nedrīkst būt pabeigtas pirms atbilstības sākuma dienas.

4. Noteikumus par izmaksu atbilstību attiecībā uz dalībvalstīs īstenotajām darbībām, kurām piešķirts Fonda līdzfinansējums saskaņā ar 3. pantu, pieņem saskaņā ar 52. panta 2. punktā minēto procedūru.

5. Fiksēto summu par katru pārvietoto personu dalībvalstīm piešķir kā vienreizēju maksājumu par katru faktiski pārvietoto personu.

Dalībvalstis pārliecinās, ka atbildīgā iestāde nodrošina, lai tiešie atbalsta saņēmēji cik iespējams drīz no valsts līdzekļiem saņemtu visu atbalsta summu. No tiešajiem atbalsta saņēmējiem paredzētajām summām neatvelk vai neietur nekādas summas vai konkrētus īpašus maksājumus, vai citus līdzvērtīgus maksājumus, kas tās samazinātu, ar noteikumu, ka tiešie atbalsta saņēmēji atbilst visām prasībām attiecībā uz tiesībām saņemt finansējumu par darbībām un izdevumiem.

1. Summas, kas norādītas dalībvalstu daudzgadu un gada programmu projektos, kā minēts, attiecīgi, 18. un 20. pantā, apstiprinātās izdevumu deklarācijās, 27. panta 1. punkta n) apakšpunktā minētajos maksājumu pieprasījumos, kā arī izdevumus, kas norādīti 39. panta 4. punktā minētajā progresa ziņojumā par gada programmas īstenošanu un 51. pantā minētajā noslēguma ziņojumā par gada programmas īstenošanu, denominē euro.

2. Komisijas lēmumus par finansēšanu, ar ko apstiprina 20. panta 5. punkta trešajā daļā minētās dalībvalstu gada programmas, Komisijas saistības un Komisijas maksājumus denominē un veic euro.

3. Dalībvalstis, kas maksājuma pieprasījuma dienā nav pieņēmušas euro par savu valūtu, savas valsts valūtā veikto izdevumu summas konvertē euro. Summas konvertē euro, izmantojot Komisijas vienreiz mēnesī noteikto norēķinu maiņas kursu tajā mēnesī, kad izdevumus iegrāmato attiecīgās programmas atbildīgā iestāde. Šo maiņas kursu Komisija katru mēnesi publicē elektroniski.

4. Kad euro kļūst par kādas dalībvalsts valūtu, 3. punktā izklāstīto konvertēšanas procedūru turpina piemērot visiem izdevumiem, ko sertifikācijas iestāde ir iegrāmatojusi pirms dienas, kad stājās spēkā attiecīgās valsts valūtas un euro fiksētais maiņas kurss.

Kopienas budžeta saistības nosaka ik gadu, balstoties uz Komisijas finansējuma lēmumu, ar ko apstiprina 20. panta 5. punkta trešajā daļā minēto gada programmu.

1. Komisija maksājumus ar Fonda starpniecību veic saskaņā ar budžeta saistību apropriācijām.

2. Maksājumus veic kā avansa maksājumus un noslēguma maksājumu. Tos pārskaita dalībvalsts norīkotajai atbildīgajai iestādei.

3. Pirmo avansa maksājumu, kas ir 50 % no summas, kura piešķirta ar finansēšanas lēmumu, ar ko apstiprina gada programmu, dalībvalstij pārskaita sešdesmit dienās pēc minētā lēmuma pieņemšanas.

4. Otro avansa maksājumu veic, vēlākais, trīs mēnešus pēc tam, kad Komisija divos mēnešos pēc dalībvalsts maksājuma pieprasījuma oficiālas iesniegšanas ir apstiprinājusi progresa ziņojumu par gada programmas īstenošanu un apstiprinātu izdevumu deklarāciju, kas sagatavota saskaņā ar 29. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 35. pantu un kas aptver vismaz 60 % no pirmā maksājuma summas.

Komisijas veiktā otrā avansa maksājuma summa nav lielāka par 50 % no summas, kas piešķirta ar finansēšanas lēmumu, ar kuru apstiprina gada programmu, un, jebkurā gadījumā, ja dalībvalsts no saviem līdzekļiem piešķīrusi mazāku summu, nekā noteikts finansēšanas lēmumā, ar kuru apstiprina gada programmu, atlikusī Kopienas līdzekļu summa, ko dalībvalsts faktiski piešķir izraudzītajiem projektiem gada programmā, no kā atskaitīts pirmais avansa maksājums.

5. Visus procentus, ko rada avansa maksājumi, saņem attiecīgā gada programma, un tos uzskata par dalībvalsts resursu attiecīgās valsts iemaksai un deklarē Komisijai, iesniedzot izdevumu deklarāciju, kas attiecas uz noslēguma ziņojumu par attiecīgās gada programmas īstenošanu.

6. Summas, ko izmaksā kā avansa maksājumus, dzēš no kontiem pēc gada programmas slēgšanas.

1. Komisija veic noslēguma maksājumu, ja tā, vēlākais, deviņus mēnešus pēc izdevumu atbilstības termiņa, kas paredzēts finansēšanas lēmumā, ar kuru apstiprina gada programmu, ir saņēmusi šādus dokumentus:

Noslēguma maksājumu veic pēc tam, kad ir pieņemts noslēguma ziņojums par gada programmas īstenošanu un deklarācija, kurā izvērtēta noslēguma maksājuma pieprasījuma pamatotība.

2. Ja atbildīgā iestāde 1. punktā prasītos dokumentus neiesniedz paredzētajā termiņā un pieņemamā formā, Komisija atceļ attiecīgās gada programmas budžeta saistību daļu, kas nav izmantota avansa maksājumiem.

3. Šā panta 2. punktā noteikto automātiskās atcelšanas procedūru saistībā ar projektu attiecīgajām summām aptur, ja 1. punktā noteikto dokumentu iesniegšanas laikā dalībvalsts līmenī notiek tiesvedība vai administratīvās pārsūdzības procedūra, kam ir apturoša iedarbība. Noslēguma ziņojumā dalībvalsts sniedz sīki izstrādātu informāciju par tādiem projektiem un reizi sešos mēnešos nosūta progresa ziņojumus par minētajiem projektiem. Trīs mēnešos no tiesvedības vai administratīvas pārsūdzības procedūras beigām dalībvalsts iesniedz 1. punktā prasītos dokumentus par attiecīgajiem projektiem.

4. Šā panta 1. punktā minētais deviņu mēnešu termiņš tiek pārtraukts, ja Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar 42. pantu apturēt līdzfinansējuma maksājumus attiecīgajai gada programmai. Termiņu atsāk skaitīt no dienas, kad 42. panta 3. punktā minētais Komisijas lēmums ir darīts zināms dalībvalstij.

5. Neskarot 41. pantu, Komisija sešos mēnešos pēc šā panta 1. punktā minēto dokumentu saņemšanas informē dalībvalsti par to izdevumu summu, ko Komisija atzīst par tādu, kas atmaksājama no Fonda, un par visām finanšu korekcijām, ko rada deklarēto izdevumu un atzīto izdevumu starpība. Dalībvalsts var iesniegt apsvērumus trīs mēnešos.

6. Trīs mēnešos pēc dienas, kad saņemti dalībvalsts apsvērumi, Komisija pieņem lēmumu, par kādu summu izdevumi ir atzīstami par atmaksājamiem no Fonda, un atgūst starpību starp izdevumiem, kas atzīti par galīgiem, un šai dalībvalstij jau izmaksātajām summām.

7. Atkarībā no finansējuma līdzekļu pieejamības Komisija noslēguma maksājumu veic, vēlākais, sešdesmit dienās pēc dienas, kad tā pieņem 1. punktā minētos dokumentus. Budžeta saistību atlikumu atceļ sešos mēnešos pēc maksājuma.

1. Ilgākais, uz sešiem mēnešiem maksājumus pārtrauc deleģēts kredītrīkotājs Finanšu regulas nozīmē, ja:

2. Dalībvalsti un atbildīgo iestādi tūlīt informē par maksājuma pārtraukšanas iemesliem. Maksājumi ir pārtraukti, līdz dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus.

1. Komisija var pilnīgi vai daļēji apturēt avansa un noslēguma maksājumus, ja:

2. Komisija var pieņemt lēmumu apturēt avansa un noslēguma maksājumus, iepriekš dodot dalībvalstij iespēju trīs mēnešos iesniegt savus apsvērumus.

3. Komisija atjauno avansa un noslēguma maksājumus, ja tā uzskata, ka dalībvalsts ir veikusi vajadzīgos pasākumus, kas ļauj izbeigt apturēšanu.

4. Ja dalībvalsts neveic vajadzīgos pasākumus, Komisija var pieņemt lēmumu pilnīgi vai daļēji atcelt Kopienas atbalstu gada programmai saskaņā ar 46. pantu.

Neskarot noteikumus, kas reglamentē valsts atbalstu saskaņā ar Līguma 87. pantu, atbildīgā iestāde nodrošina, ka visus attiecīgo programmu izdevumu un revīziju apstiprinājuma dokumentus glabā, lai tie būtu pieejami Komisijai un Revīzijas palātai piecus gadus pēc programmu slēgšanas, kā paredzēts 40. panta 1. punktā.

Šo termiņu var pārtraukt tiesvedība vai pienācīgi pamatots Komisijas lūgums.

Dokumentu oriģinālus vai to kopijas, kas apliecinātas kā atbilstošas oriģinālam, glabā uz vispārpieņemtiem datu nesējiem.

1. Dalībvalstis ir primāri atbildīgas par nelikumību izmeklēšanu, pamatojoties uz pierādījumiem par jebkurām būtiskām pārmaiņām, kas ietekmē programmu īstenošanas vai kontroles nosacījumus, un veic vajadzīgās finanšu korekcijas.

2. Dalībvalstis veic vajadzīgās finanšu korekcijas saistībā ar vienreizējām vai sistemātiskām nelikumībām, kas konstatētas darbībās vai gada programmās.

Dalībvalstu veiktās korekcijas ir Kopienas ieguldījuma pilnīga vai daļēja atcelšana un, attiecīgā gadījumā, atgūšana. Ja summu neatmaksā attiecīgās dalībvalsts noteiktā termiņā, automātiski aprēķina procentus atbilstīgi 47. panta 2. punktā noteiktajai procentu likmei. Dalībvalstis ņem vērā nelikumību būtību un smagumu, kā arī Fondam radītos finanšu zaudējumus.

3. Sistemātisku nelikumību gadījumā attiecīgā dalībvalsts veic izmeklēšanu, aptverot visas darbības, kas varētu būt skartas.

4. Šā lēmuma 51. pantā minētajā noslēguma ziņojumā par gada programmas īstenošanu dalībvalstis iekļauj sarakstu ar atcelšanas procedūrām, kas sāktas saistībā ar attiecīgo gada programmu.

1. Neskarot Revīzijas palātas pilnvaras vai pārbaudes, ko dalībvalstis veic saskaņā ar saviem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, Komisijas ierēdņi vai pilnvaroti Komisijas pārstāvji var veikt Fonda finansēto darbību un pārvaldības un kontroles sistēmu pārbaudes uz vietas, arī izlases pārbaudes, par tām paziņojot vismaz trīs darbadienas iepriekš. Komisija to dara zināmu attiecīgajai dalībvalstij, lai saņemtu no tās visu vajadzīgo palīdzību. Pārbaudēs var piedalīties attiecīgās dalībvalsts ierēdņi vai pilnvaroti pārstāvji.

Komisija var pieprasīt attiecīgajai dalībvalstij veikt pārbaudi uz vietas, lai pārliecinātos par viena vai vairāku darījumu pareizību. Pārbaudēs var piedalīties Komisijas ierēdņi vai pilnvaroti Komisijas pārstāvji.

2. Ja pēc vajadzīgajām pārbaudēm Komisija secina, ka dalībvalsts neievēro 31. pantā noteiktās saistības, tā saskaņā ar 42. pantu aptur avansa maksājumus vai noslēguma maksājumu.

1. Komisija var veikt finanšu korekcijas, pilnīgi vai daļēji atceļot Kopienas līdzfinansējumu gada programmai, ja pēc vajadzīgās pārbaudes tā secina, ka:

Komisija pieņem lēmumu, ņemot vērā visus dalībvalsts iesniegtos apsvērumus.

2. Veicot finanšu korekcijas, Komisija pamatojas uz konkrētām atklātām nelikumībām, ņemot vērā nelikumību sistemātiskumu, lai noteiktu, vai būtu jāpiemēro korekcija ar nemainīgu likmi vai ekstrapolēta korekcija. Ja nelikumība attiecas uz izdevumu deklarāciju, par ko iepriekš revīzijas iestāde saskaņā ar 30. panta 3. punkta b) apakšpunktu ir atzinusi, ka attiecīgā izdevumu deklarācija rada pietiekamu pārliecību, tad uzskata, ka pastāv sistēmiska problēma, kas ir iemesls piemērot korekciju ar nemainīgu likmi vai ekstrapolētu korekciju, ja vien dalībvalsts trīs mēnešos nevar nodrošināt pierādījumus, kas atspēko tādu pieņēmumu.

3. Pieņemot lēmumu par korekcijas summu, Komisija ņem vērā nelikumības smagumu, kā arī ar attiecīgo gada programmu saistīto nepilnību apjomu un finanšu sekas.

4. Ja Komisijas nostājas pamatā ir fakti, ko nav konstatējuši Komisijas dienestu revidenti, bet gan citi, tā pati sagatavo secinājumus par finanšu sekām pēc tam, kad ir izvērtējusi pasākumus, ko attiecīgā dalībvalsts veikusi saskaņā ar 32. pantu, ziņojumus par atklātajām nelikumībām un visas dalībvalsts atbildes.

1. Ikvienu Eiropas Savienības vispārējam budžetam pienākošos summu atmaksā līdz termiņam, ko norāda saskaņā ar Finanšu regulas 72. pantu sagatavotā iekasēšanas rīkojumā. Šis termiņš ir otrā mēneša pēdējā diena pēc rīkojuma izdošanas.

2. Novēlotiem atmaksājumiem piemēro nokavējuma procentus, ko aprēķina no termiņa pēdējās dienas, beidzot ar faktiskā maksājuma dienu. Tādu procentu likme ir Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicētā likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir spēkā maksājuma termiņa mēneša pirmajā kalendārajā dienā, to palielinot par trīsarpus procentu punktiem.

Komisijas veiktas finanšu korekcijas neskar dalībvalsts pienākumu censties atgūt līdzekļus saskaņā ar 44. pantu.

2. Sakarā ar 50. panta 3. punktā paredzēto ziņojumu sagatavošanu Komisija partnerībā ar dalībvalstīm izvērtē Fondu, lai saistībā ar 2. pantā minēto vispārīgo mērķi izvērtētu darbību atbilstību, efektivitāti un iespaidu.

3. Komisija vērtē arī atbilstīgi Fondam īstenoto darbību papildināmību ar darbībām, ko īsteno atbilstīgi citām attiecīgām Kopienas politikas jomās, instrumentiem un ierosmēm.

1. Atbildīgā iestāde katrā dalībvalstī veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu projektu pārraudzību un izvērtēšanu.

Šādā nolūkā nolīgumos un līgumos, ko tā noslēdz ar organizācijām, kuras atbildīgas par darbību īstenošanu, ietver klauzulas, kur paredzēts pienākums iesniegt regulārus un sīki izstrādātus ziņojumus par to, kādi panākumi ir gūti, īstenojot un sasniedzot noteiktos mērķus, un minētie ziņojumi ir pamatā, attiecīgi, progresa un noslēguma ziņojumiem par gada programmas īstenošanu.

2. Līdz 2012. gada 30. jūnijam par laikposmu no 2008. gada līdz 2010. gadam un līdz 2015. gada 30. jūnijam par laikposmu no 2011. gada līdz 2013. gadam dalībvalstis iesniedz Komisijai izvērtējuma ziņojumu par Fonda līdzfinansēto darbību rezultātiem un efektivitāti.

3. Līdz 2012. gada 31. decembrim par laikposmu no 2008. gada līdz 2010. gadam un līdz 2015. gada 31. decembrim par laikposmu no 2011. gada līdz 2013. gadam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ex post izvērtējuma ziņojumu.

1. Lai gūtu skaidru pārskatu par programmas īstenošanu, noslēguma ziņojumā par gada programmas īstenošanu ir šāda informācija:

2. Ziņojumu atzīst par pieņemamu, ja tajā ir iekļauta visa 1. punktā uzskaitītā informācija. Komisija pieņem lēmumu par atbildīgās iestādes iesniegtā ziņojuma saturu divos mēnešos pēc tam, kad tā saņem visu 1. punktā minēto informāciju, ko dara zināmu dalībvalstīm. Ja Komisija noteiktajā termiņā neatbild, ziņojumu uzskata par pieņemtu.

1. Komisijai palīdz apvienotā komiteja “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”, kas izveidota ar Lēmumu Nr. 574/2007/EK.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu, 5.b pantu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 3. punkta c) apakšpunktā, 4. punkta b) apakšpunktā un 4. panta e) apakšpunktā paredzētais termiņš ir sešas nedēļas.

Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, Eiropas Parlaments un Padome līdz 2013. gada 30. jūnijam pārskata šo lēmumu.

1. Šis lēmums neietekmē saskaņā ar Lēmumu 2004/904/EK Komisijas apstiprināta atbalsta turpināšanu vai mainīšanu, arī pilnīgu vai daļēju atcelšanu, vai jebkādus citus tiesību aktus, kas 2007. gada 31. decembrī attiecas uz minēto atbalstu.

2. Pieņemot lēmumus par līdzfinansējumu no Fonda, Komisija ņem vērā pasākumus, kuri, pamatojoties uz Lēmumu 2004/904/EK, ir pieņemti līdz 2007. gada 7. jūnijam un kuriem ir finansiālas sekas laikā, uz ko attiecas konkrētais līdzfinansējums.

3. Atvēlētās līdzfinansējuma summas, kuras Komisija ir apstiprinājusi laikposmā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim un par kurām līdz noslēguma ziņojuma iesniegšanas termiņa beigām Komisijai nav nosūtīti programmu slēgšanai vajadzīgie dokumenti, Komisija automātiski atceļ līdz 2010. gada 31. decembrim, prasot atmaksāt nepamatoti izmaksātās summas.

Aprēķinot summu, uz ko attiecas automātiska saistību atcelšana, neņem vērā summas, kas attiecas uz darbībām vai programmām, kuras ir apturētas saistībā ar tiesvedību vai administratīvu pārsūdzību, kam ir apturoša iedarbība.

4. Dalībvalstis līdz 2009. gada 30. jūnijam iesniedz Komisijai izvērtējuma ziņojumu par Fonda līdzfinansēto darbību rezultātiem un ietekmi laikposmā no 2005. gada līdz 2007. gadam.

5. Komisija līdz 2009. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu par gūtajiem rezultātiem un par Fonda īstenošanas kvalitātes un kvantitātes aspektiem laikposmā no 2005. gada līdz 2007. gadam.

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo lēmumu piemēro no 2008. gada 1. janvāra, izņemot tā 13., 17., 18., 20., 23. un 25. pantu, 31. panta 2. un 5. punktu, 32. pantu, 35. panta 4. punktu un 52. pantu, ko piemēro no 2007. gada 7. jūnija.

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

Saraksts, kurā iekļautas īpašās kopīgās Savienības prioritātes mītnesvietas maiņas jomā 2013. gadam

( 3 ) Eiropas Parlamenta 2006. gada 14. decembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2007. gada 7. maija Lēmums.

( 12 ) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp.).

( 13 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
►M1	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 458/2010/ES (2010. gada 19. maijs),	L 129	1	28.5.2010
►M2	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 281/2012/ES (2012. gada 29. marts),	L 92	1	30.3.2012
►M3	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 258/2013/ES (2013. gada 13. marts),	L 82	1	22.3.2013