02006L0112 — LV — 06.04.2022 — 026.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
PADOMES DIREKTĪVA 2006/112/EK (2006. gada 28 novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
L 384 |
92 |
29.12.2006 |
||
L 346 |
13 |
29.12.2007 |
||
L 44 |
11 |
20.2.2008 |
||
L 14 |
7 |
20.1.2009 |
||
L 116 |
18 |
9.5.2009 |
||
L 175 |
12 |
4.7.2009 |
||
L 10 |
14 |
15.1.2010 |
||
L 72 |
1 |
20.3.2010 |
||
L 189 |
1 |
22.7.2010 |
||
L 326 |
1 |
10.12.2010 |
||
L 201 |
1 |
26.7.2013 |
||
L 201 |
4 |
26.7.2013 |
||
L 353 |
5 |
28.12.2013 |
||
L 142 |
12 |
31.5.2016 |
||
L 177 |
9 |
1.7.2016 |
||
L 348 |
7 |
29.12.2017 |
||
Grozīta ar: PADOMES LĒMUMS (ES) 2020/1109 (2020. gada 20. jūlijs), |
L 244 |
3 |
29.7.2020 |
|
L 162 |
1 |
27.6.2018 |
||
L 282 |
5 |
12.11.2018 |
||
L 286 |
20 |
14.11.2018 |
||
L 311 |
3 |
7.12.2018 |
||
PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2018/2057 (2018. gada 20. decembris), |
L 329 |
3 |
27.12.2018 |
|
L 83 |
42 |
25.3.2019 |
||
PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2019/1995 (2019. gada 21. novembris), |
L 310 |
1 |
2.12.2019 |
|
PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2020/1756 (2020. gada 20. novembris), |
L 396 |
1 |
25.11.2020 |
|
L 419 |
1 |
11.12.2020 |
||
L 250 |
1 |
15.7.2021 |
||
L 107 |
1 |
6.4.2022 |
Grozīta ar:
L 112 |
21 |
24.4.2012 |
Labota ar:
PADOMES DIREKTĪVA 2006/112/EK
(2006. gada 28 novembris)
par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu
SATURS |
|
I SADAĻA – |
PRIEKŠMETS UN DARBĪBAS JOMA |
II SADAĻA – |
TERITORIĀLĀ DARBĪBAS JOMA |
III SADAĻA – |
NODOKĻA MAKSĀTĀJI |
IV SADAĻA – |
DARĪJUMI, PAR KURIEM UZLIEK NODOKLI |
1. nodaļa – |
Preču piegāde |
2. nodaļa – |
Preču iegāde Kopienas iekšienē |
3. nodaļa – |
Pakalpojumu sniegšana |
4. nodaļa – |
Preču imports |
5. nodaļa – |
1. un 3. nodaļai kopīgi noteikumi |
V SADAĻA – |
TO DARĪJUMU VIETA, PAR KURIEM UZLIEK NODOKLI |
1. nodaļa – |
Preču piegādes vieta |
1. iedaļa – |
Preču piegāde bez transportēšanas |
2. iedaļa – |
Preču piegāde ar transportēšanu |
3. iedaļa – |
Preču piegāde uz kuģiem, gaisa kuģos vai vilcienos |
4. iedaļa – |
Preču piegāde, izmantojot sadales sistēmu |
2. nodaļa – |
Vieta preču iegādei Kopienas iekšienē |
3. nodaļa – |
Pakalpojumu sniegšanas vieta |
1. iedaļa – |
Definīcijas |
2. iedaļa – |
Vispārīgi noteikumi |
3. iedaļa – |
Īpaši noteikumi |
1. apakšiedaļa – |
Starpnieku pakalpojumu sniegšana |
2. apakšiedaļa – |
Ar nekustamo īpašumu saistītu pakalpojumu sniegšana |
3. apakšiedaļa – |
Transportēšanas pakalpojumi |
4. apakšiedaļa – |
Kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides pakalpojumu un līdzīgu pakalpojumu sniegšana, palīgpakalpojumu sniegšana saistībā ar transportēšanu, kustamā īpašuma novērtēšana un darbs ar kustamo materiālo īpašumu |
5. apakšiedaļa – |
Restorānu un ēdināšanas pakalpojumu sniegšana |
6. apakšiedaļa – |
Transportlīdzekļu noma |
7. apakšiedaļa – |
Restorānu un ēdināšanas pakalpojumu sniegšana patēriņam uz kuģiem, gaisakuģos vai vilcienos |
8. apakšiedaļa – |
Telekomunikāciju un apraides pakalpojumu, kā arī elektroniski sniegtu pakalpojumu sniegšana personām, kas nav nodokļa maksātājas |
9. apakšiedaļa – |
Pakalpojumu sniegšana personām, kas nav nodokļa maksātājas, ārpus Kopienas |
10. apakšiedaļa – |
Nodokļa dubultas uzlikšanas un nodokļa neuzlikšanas novēršana |
3.a nodaļa – |
Robežvērtība attiecībā uz nodokļa maksātājiem, kas piegādā preces, uz kurām attiecas 33. panta a) punkts, un sniedz pakalpojumus, uz kuriem attiecas 58. pants |
4. nodaļa – |
Preču importa vieta |
VI SADAĻA – |
NODOKĻA IEKASĒJAMĪBAS GADĪJUMS UN NODOKĻA IEKASĒJAMĪBA |
1. nodaļa – |
Vispārīgi noteikumi |
2. nodaļa – |
Preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana |
3. nodaļa – |
Preču iegāde Kopienas iekšienē |
4. nodaļa – |
Preču imports |
VII SADAĻA – |
SUMMA, KURAI UZLIEK NODOKLI |
1. nodaļa – |
Definīcija |
2. nodaļa – |
Preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana |
3. nodaļa – |
Preču iegāde Kopienas iekšienē |
4. nodaļa – |
Preču imports |
5. nodaļa – |
Dažādi noteikumi |
VIII SADAĻA – |
LIKMES |
1. nodaļa – |
Likmju piemērošana |
2. nodaļa – |
Likmju struktūra un līmenis |
1. iedaļa – |
Pamatlikme |
2. iedaļa – |
Samazinātas likmes |
2.a iedaļa – |
Izņēmuma situācijas |
3. iedaļa – |
Īpaši noteikumi |
5. nodaļa – |
Pārejas perioda noteikumi |
IX SADAĻA – |
ATBRĪVOJUMI |
1. nodaļa – |
Vispārīgi noteikumi |
2. nodaļa – |
Atbrīvojumi konkrētām darbībām sabiedrības interesēs |
3. nodaļa – |
Atbrīvojumi citām darbībām |
4. nodaļa – |
Atbrīvojumi darījumiem Kopienas iekšienē |
1. iedaļa – |
Atbrīvojumi preču piegādēm |
2. iedaļa – |
Atbrīvojumi preču iegādei Kopienas iekšienē |
3. iedaļa – |
Atbrīvojumi dažiem transportēšanas pakalpojumiem |
5. nodaļa – |
Importa atbrīvojumi |
6. nodaļa – |
Eksporta atbrīvojumi |
7. nodaļa – |
Atbrīvojumi starptautiskajai transportēšanai |
8. nodaļa – |
Atbrīvojumi, kas saistīti ar konkrētiem eksportam pielīdzinātiem darījumiem |
9. nodaļa – |
Atbrīvojumi pakalpojumu sniegšanai, ko veic starpnieki |
10. nodaļa – |
Atbrīvojumi darījumiem, kas saistīti ar starptautisko tirdzniecību |
1. iedaļa – |
Muitas noliktavas un noliktavas, kas nav muitas noliktavas, un līdzīgi režīmi |
2. iedaļa – |
No nodokļa atbrīvoti darījumi saistībā ar eksportu un tirdzniecību starp dalībvalstīm |
3. iedaļa – |
Kopīgi noteikumi 1. un 2. iedaļai |
X SADAĻA – |
ATSKAITĪŠANA |
1. nodaļa – |
Atskaitīšanas tiesību rašanās un darbības joma |
2. nodaļa – |
Proporcionālā atskaitīšana |
3. nodaļa – |
Atskaitīšanas tiesību ierobežojumi |
4. nodaļa – |
Noteikumi par atskaitīšanas tiesību īstenošanu |
5. nodaļa – |
Atskaitīšanas koriģēšana |
XI SADAĻA – |
NODOKĻA MAKSĀTĀJU UN DAŽU TO PERSONU PIENĀKUMI, KAS NAV NODOKĻA MAKSĀTĀJAS |
1. nodaļa – |
Maksāšanas pienākums |
1. iedaļa – |
Personas, kas atbildīgas par PVN nomaksu nodokļu iestādēm |
2. iedaļa – |
Maksājumu veikšanas kārtība |
2. nodaļa – |
Identifikācija |
3. nodaļa – |
Rēķinu piesūtīšana |
1. iedaļa – |
Definīcija |
2. iedaļa – |
Rēķina jēdziens |
3. iedaļa – |
Rēķinu izsniegšana |
4. iedaļa – |
Rēķinu saturs |
5. iedaļa – |
Rēķinu nosūtīšana elektroniski |
6. iedaļa – |
Vienkāršošanas pasākumi |
4. nodaļa – |
Uzskaite |
1. iedaļa – |
Definīcija |
2. iedaļa – |
Vispārīgi pienākumi |
3. iedaļa – |
Īpaši pienākumi saistībā ar visu rēķinu glabāšanu |
4. iedaļa – |
Tiesības piekļūt rēķiniem, ko elektroniski glabā citā dalībvalstī |
5. nodaļa – |
Deklarācijas |
6. nodaļa – |
Kopsavilkuma paziņojumi |
7. nodaļa – |
Dažādi noteikumi |
8. nodaļa – |
Pienākumi saistībā ar konkrētu preču importu un eksportu |
1. iedaļa – |
Imports |
2. iedaļa – |
Eksports |
XII SADAĻA – |
ĪPAŠI REŽĪMI |
1. nodaļa – |
Īpašs režīms mazajiem uzņēmumiem |
1. iedaļa – |
Vienkāršotas maksājumu un iekasēšanas procedūras |
2. iedaļa – |
Atbrīvojumi vai diferencēti nodokļa atvieglojumi |
3. iedaļa – |
Atskaitīšanās un pārskatīšana |
2. nodaļa – |
Kopējais vienotas likmes režīms lauksaimniekiem |
3. nodaļa – |
Īpašs režīms ceļojumu aģentūrām |
4. nodaļa – |
Īpašs režīms lietotām precēm, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām |
1. iedaļa – |
Definīcijas |
2. iedaļa – |
Īpašs režīms tirgotājiem, kas ir nodokļa maksātāji |
1. apakšiedaļa – |
Peļņas daļas režīms |
2. apakšiedaļa – |
Pārejas režīms lietotiem transportlīdzekļiem |
3. iedaļa – |
Īpašs režīms pārdošanai atklātās izsolēs |
4. iedaļa – |
Pasākumi, lai nepieļautu konkurences izkropļojumus un nodokļu nemaksāšanu |
5. nodaļa – |
Īpašs režīms ieguldījumu zeltam |
1. iedaļa – |
Vispārīgi noteikumi |
2. iedaļa – |
Atbrīvojums no PVN |
3. iedaļa – |
Nodokļu sistēmas izvēles tiesības |
4. iedaļa – |
Darījumi regulētā dārgmetālu tirgū |
5. iedaļa – |
Ieguldījumu zelta tirgotāju īpašās tiesības un pienākumi |
6. nodaļa – |
Īpaši režīmi nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgā dalībvalstī un kas sniedz telekomunikāciju, apraides vai elektroniskus pakalpojumus personām, kuras nav nodokļa maksātājas |
1. iedaļa – |
Vispārīgi noteikumi |
2. iedaļa – |
Īpašs režīms telekomunikāciju, radio un televīzijas apraides vai elektroniskiem pakalpojumiem, ko sniedz nodokļa maksātāji, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā |
3. iedaļa – |
Īpašs režīms preču tālpārdošanai Kopienas iekšienē, preču piegādēm dalībvalstī, kuras veiktas ar šādas piegādes veicinošas elektroniskas saskarnes palīdzību, un pakalpojumiem, ko sniedz nodokļa maksātāji, kuri veic uzņēmējdarbību Kopienā, bet ne patēriņa dalībvalstī |
4. iedaļa – |
Īpašs režīms no trešām teritorijām vai trešām valstīm importētu preču tālpārdošanai |
7. nodaļa – |
Īpašs režīms importa PVN deklarēšanai un samaksai |
8. nodaļa – |
Maiņas vērtība |
XIII SADAĻA – |
ATKĀPES |
1. nodaļa – |
Atkāpes, ko piemēro līdz galīgā režīma ieviešanai |
1. iedaļa – |
Atkāpes valstīm, kas 1978. gada 1. janvārī bija Kopienas dalībvalstis |
2. iedaļa – |
Atkāpes attiecībā uz valstīm, kas Kopienai pievienojušās pēc 1978. gada 1. janvāra |
3. iedaļa – |
Kopīgi noteikumi attiecībā uz 1. un 2. iedaļu |
2. nodaļa – |
Atkāpes, kurām vajadzīga atļauja |
1. iedaļa – |
Vienkāršošanas pasākumi un pasākumi, lai nepieļautu nodokļu nemaksāšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas |
2. iedaļa – |
Starptautiskie nolīgumi |
XIV SADAĻA – |
DAŽĀDI |
1. nodaļa – |
Īstenošanas pasākumi |
2. nodaļa – |
PVN komiteja |
3. nodaļa – |
Valūtas maiņas kursi |
4. nodaļa – |
Citi nodokļi, nodevas un maksas |
XV SADAĻA – |
NOBEIGUMA NOTEIKUMI |
1. nodaļa – |
Pārejas režīms nodokļa uzlikšanai tirdzniecībā starp dalībvalstīm |
2. nodaļa – |
Pārejas perioda pasākumi saistībā ar pievienošanos Eiropas Savienībai |
2.a nodaļa – |
Pārejas pasākumi jaunā tiesību akta piemērošanai |
3. nodaļa – |
Transponēšana un stāšanās spēkā |
I PIELIKUMS – |
13. PANTA 1. PUNKTA TREŠAJĀ DAĻĀ MINĒTO DARBĪBU SARAKSTS |
II PIELIKUMS – |
58. PANTA PIRMĀS DAĻAS C) PUNKTĀ MINĒTO ELEKTRONISKI SNIEGTO PAKALPOJUMU INDIKATĪVS SARAKSTS |
III PIELIKUMS – |
TO PREČU PIEGĀDES UN TO PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS SARAKSTS, KAM VAR PIEMĒROT 98. PANTĀ MINĒTĀS SAMAZINĀTĀS LIKMES UN ATBRĪVOJUMU AR TIESĪBĀM ATSKAITĪT PVN |
IV PIELIKUMS – |
106. PANTĀ MINĒTO PAKALPOJUMU SARAKSTS |
V PIELIKUMS – |
PREČU KATEGORIJAS, UZ KURĀM ATTIECINA NOLIKTAVU REŽĪMUS, KAS NAV MUITAS NOLIKTAVU REŽĪMI SASKAŅĀ AR 160. PANTA 2. PUNKTU |
VI PIELIKUMS – |
199. PANTA 1. PUNKTA D) APAKŠPUNKTĀ MINĒTĀS PREČU PIEGĀDES UN PAKALPOJUMU SNIEGŠANA |
VII PIELIKUMS – |
295. PANTA 1. PUNKTA 4. APAKŠPUNKTĀ MINĒTO LAUKSAIMNIECISKĀS RAŽOŠANAS DARBĪBU SARAKSTS |
VIII PIELIKUMS – |
295. PANTA 1. PUNKTA 5. APAKŠPUNKTĀ MINĒTO LAUKSAIMNIECISKO PAKALPOJUMU INDIKATĪVS SARAKSTS |
IX PIELIKUMS – |
MĀKSLAS DARBI, KOLEKCIJU PRIEKŠMETI UN SENLIETAS, KĀ MINĒTS 311. PANTA 1. PUNKTA 2., 3. UN 4. APAKŠPUNKTĀ |
A daļa – |
Mākslas darbi |
B daļa – |
Kolekciju priekšmeti |
C daļa – |
Senlietas |
X PIELIKUMS – |
►A1 TO DARĪJUMU SARAKSTS, UZ KURIEM ATTIECAS 370. UN 371. PANTĀ, UN 375. līdz 390.c PANTĀ MINĒTĀS ATKĀPES ◄ |
A daļa – |
Darījumi, par ko dalībvalstis var turpināt uzlikt nodokli |
B daļa – |
Darījumi, ko dalībvalstis var turpināt atbrīvot no nodokļa |
XI PIELIKUMS |
|
A daļa – |
Atceltās direktīvas un to grozījumi |
B daļa – |
Termiņi transponēšanai valstu tiesību aktos (kā minēts 411. pantā) |
XII PIELIKUMS – |
ATBILSTĪBAS TABULA |
I
SADAĻA
PRIEKŠMETS UN DARBĪBAS JOMA
1. pants
Par katru darījumu PVN, ko aprēķina no preču vai pakalpojumu cenas pēc attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem piemērojamas likmes, uzliek pēc tam, kad atskaitīts dažādām izmaksu sastāvdaļām tieši piemērotais PVN.
Kopējo PVN sistēmu piemēro līdz mazumtirdzniecības stadijai, to ieskaitot.
2. pants
PVN uzliek šādiem darījumiem:
preču piegādei, ko par atlīdzību kādā dalībvalsts teritorijā veic nodokļa maksātājs, kas rīkojas kā tāds;
preču iegādei Kopienas iekšienē, ko par atlīdzību kādā dalībvalsts teritorijā veic –
nodokļa maksātājs, kas rīkojas kā tāds, vai juridiska persona, kas nav nodokļa maksātāja, ja pārdevējs ir nodokļa maksātājs, kas rīkojas kā tāds un kam nav tiesības uz 282. līdz 292. pantā paredzēto mazo uzņēmumu atbrīvošanu no nodokļa un uz ko neattiecas 33. vai 36. pants;
jaunu transportlīdzekļu gadījumā nodokļa maksātājs vai persona, kas nav nodokļa maksātāja, kuru citām iegādēm neuzliek PVN saskaņā ar 3. panta 1. punktu, vai jebkura cita persona, kas nav nodokļa maksātāja;
akcīzes preču gadījumā, ja akcīzes nodoklis, ko piemēro iegādei Kopienas iekšienē, saskaņā ar Direktīvu 92/12/EEK ir iekasējams dalībvalsts teritorijā, nodokļa maksātājs vai juridiskā persona, kas nav nodokļa maksātāja, kuru citām iegādēm neuzliek PVN saskaņā ar 3. panta 1. punktu;
pakalpojumu sniegšanai, ko par atlīdzību kādā dalībvalsts teritorijā veic nodokļa maksātājs, kas rīkojas kā tāds;
preču importam.
Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā par “transportlīdzekļiem”, ja tie paredzēti pasažieru vai preču pārvadāšanai, uzskata:
sauszemes transportlīdzekļus, kuru motora tilpums pārsniedz 48 kubikcentimetrus vai kuru jauda pārsniedz 7,2 kilovatus,
kuģus, kuru garums pārsniedz 7,5 metrus, izņemot kuģus, ko izmanto kuģošanai atklātā jūrā un kas pārvadā pasažierus par atlīdzību, un kuģus, kurus izmanto komercdarbībai, rūpnieciskai darbībai vai zvejniecībai, vai arī glābšanas vai palīdzības darbiem uz jūras vai kurus izmanto piekrastes zvejai,
gaisa kuģus, kuru pacelšanās masa pārsniedz 1 550 kilogramus, izņemot gaisa kuģus, ko lieto aviosabiedrības, kuras par samaksu darbojas galvenokārt starptautiskos maršrutos.
Šos transportlīdzekļus uzskata par “jauniem” šādos gadījumos:
attiecībā uz sauszemes transportlīdzekļiem, ja piegādi veic sešos mēnešos no dienas, kad sākta to izmantošana, vai ja transportlīdzeklis ir nobraucis mazāk par 6 000 kilometriem;
attiecībā uz kuģiem, ja piegādi veic trīs mēnešos pēc dienas, kad sākta to izmantošana, vai ja kuģis ir nobraucis mazāk par 100 stundām;
attiecībā uz gaisa kuģiem, ja piegādi veic trīs mēnešos pēc dienas, kad sākta to izmantošana, vai ja gaisa kuģa gaisā pavadīto stundu skaits nepārsniedz 40 stundas.
Dalībvalstis paredz noteikumus, saskaņā ar kuriem var konstatēt b) punktā minētos faktus.
3. pants
Atkāpjoties no 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkta, PVN neuzliek šādiem darījumiem:
preču iegādei Kopienas iekšienē, ko veic nodokļa maksātājs vai juridiska persona, kas nav nodokļa maksātāja, ja saskaņā ar 148. un 151. pantu šādu preču piegāde iegādes dalībvalsts teritorijā būtu atbrīvota no nodokļa;
to preču iegādei Kopienas iekšienē, kas nav minētas a) apakšpunktā un 4. pantā un kas nav jauni transportlīdzekļi vai akcīzes preces, un ja šo preču iegādi veic nodokļa maksātājs savam lauksaimniecības, mežsaimniecības vai zivsaimniecības uzņēmumam saskaņā ar vienotas likmes režīmu lauksaimniekiem, vai ja šo preču iegādi veic nodokļa maksātājs, kurš veic vienīgi tādu preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, attiecībā uz ko PVN nav atskaitāms, vai juridiska persona, kas nav nodokļa maksātāja.
Šā panta 1. punkta b) apakšpunktu piemēro vienīgi tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
kārtējā kalendārajā gadā preču iegādes kopējā vērtība, kas iegādātas Kopienas iekšienē, nepārsniedz dalībvalstu noteikto robežvērtību, kura ir vismaz EUR 10 000 vai līdzvērtīga summa valsts valūtā;
iepriekšējā kalendārajā gadā to preču iegādes kopējā vērtība, kas iegādātas Kopienas iekšienē, nav pārsniegusi a) apakšpunktā paredzēto robežvērtību;
Robežvērtība, ko izmanto kā atsauci, ir to preču iegādes kopējā vērtība, kuras iegādātas Kopienas iekšienē, kā minēts 1. punkta b) apakšpunktā, bez PVN, kas maksājams vai samaksāts preču nosūtīšanas vai transportēšanas sākumpunkta dalībvalstī.
Dalībvalstis paredz sīki izstrādātus noteikumus pirmajā daļā paredzētās izvēles izmantošanai, un šī izvēle jebkurā gadījumā attiecas uz laikposmu, kas ir vismaz divi kalendārie gadi.
4. pants
Papildus darījumiem, kas minēti 3. pantā, PVN neuzliek šādiem darījumiem:
lietotu mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu vai senlietu iegādei Kopienas iekšienē 311. panta 1. punkta 1. līdz 4. apakšpunkta nozīmē, ja pārdevējs ir tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs un kas kā tāds rīkojas, un saskaņā ar 312. līdz 325. pantā paredzēto peļņas daļas režīmu PVN precēm piemēro nosūtīšanas vai transportēšanas sākumpunkta dalībvalstī;
lietotu transportlīdzekļu, kā tie definēti 327. panta 3. punktā, iegādei Kopienas iekšienē, ja pārdevējs ir tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs un kas rīkojas kā tāds, un ja saskaņā ar pārejas režīmu lietotiem transportlīdzekļiem PVN iegādātajiem transportlīdzekļiem piemēro nosūtīšanas vai transportēšanas sākumpunkta dalībvalstī;
lietotu mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu vai senlietu iegādei Kopienas iekšienē 311. panta 1. punkta 1. līdz 4. apakšpunkta nozīmē, ja pārdevējs ir atklātu izsoļu organizētājs, kas rīkojas kā tāds, un ja saskaņā ar īpašo režīmu atklātām izsolēm PVN iegādātajām precēm piemēro nosūtīšanas vai transportēšanas sākumpunkta dalībvalstī.
II
SADAĻA
TERITORIĀLĀ DARBĪBAS JOMA
5. pants
Šīs direktīvas piemērošanas nolūkā:
“Kopiena” un “Kopienas teritorija” ir dalībvalstu teritoriju kopums, kā tas definēts 2. punktā;
“dalībvalsts” un “dalībvalsts teritorija” ir Kopienas katras dalībvalsts teritorija, kurai piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu saskaņā ar tā 299. pantu, izņemot vienu vai vairākas šīs direktīvas 6. pantā minētās teritorijas;
“trešās teritorijas” ir teritorijas, kas ir minētas 6. pantā;
“trešā valsts” ir jebkura valsts vai teritorija, kurai nepiemēro Līgumu.
6. pants
Šo direktīvu nepiemēro šādām teritorijām, kas ir Kopienas muitas teritorijas daļa:
Atosa kalnam;
Kanāriju salām;
Francijas teritorijām, kas minētas Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā un 355. panta 1. punktā;
Ālandu salām;
Normandijas salām;
Campione d'Italia;
Lugāno ezera Itālijas ūdeņiem.
7. pants
8. pants
Ja Komisija uzskata, ka 6. un 7. pantā paredzētie noteikumi vairs nav pamatoti, jo īpaši godīgas konkurences vai pašu resursu ziņā, tā Padomei iesniedz attiecīgus priekšlikumus.
III
SADAĻA
NODOKĻA MAKSĀTĀJI
9. pants
Jebkuru ražotāju, tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju darbību, tostarp kalnrūpniecību, lauksaimniecisku darbību un brīvo profesiju darbību, uzskata par “saimniecisku darbību”. Materiāla vai nemateriāla īpašuma izmantošana ar nolūku gūt no tā ilglaicīgus ienākumus jo īpaši ir uzskatāma par saimniecisku darbību.
10. pants
Šīs direktīvas 9. panta 1. punktā paredzētais nosacījums, ka saimniecisku darbību veic “patstāvīgi”, atbrīvo no PVN nodarbinātas un citas personas, ciktāl tās ar darba devēju saista darba līgums vai jebkādas citas juridiskas saites, kas rada darba devēja un darba ņēmēja tiesiskās attiecības saistībā ar darba apstākļiem, atalgojumu un darba devēja atbildību.
11. pants
Apspriedusies ar padomdevēju komiteju pievienotās vērtības nodokļa jautājumos (turpmāk – “PVN komiteja”), katra dalībvalsts par vienu nodokļa maksātāju var uzskatīt personas, kuras veic uzņēmējdarbību attiecīgās dalībvalsts teritorijā un kuras, kaut arī juridiski patstāvīgas, ir cieši saistītas cita ar citu finansiālām, saimnieciskām un organizatoriskām saitēm.
Dalībvalsts, kas izmanto pirmajā daļā paredzēto izvēles iespēju, var veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nepieļautu, ka minētā noteikuma piemērošana padara iespējamu nodokļu nemaksāšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.
12. pants
Dalībvalstis par nodokļa maksātāju var uzskatīt jebkuru personu, kura neregulāri veic kādu darījumu, kas attiecas uz 9. panta 1. punkta otrās daļas minētajām darbībām, jo īpaši kādu no šādiem darījumiem:
ēkas vai ēkas daļas un zem ēkas esošās zemes piegādi pirms šīs ēkas pirmreizējas izmantošanas;
apbūves zemes piegādi.
Dalībvalstis var paredzēt sīki izstrādātus noteikumus 1. punkta a) apakšpunktā minētā kritērija piemērošanai ēku pārbūvei un var noteikt, ko nozīmē “zem ēkas esošā zeme”.
Dalībvalstis pirmreizējas izmantošanas vietā var piemērot citus kritērijus, piemēram, laikposmu no ēkas pabeigšanas dienas līdz pirmās piegādes dienai, vai laikposmu no pirmreizējās izmantošanas dienas līdz turpmākās piegādes dienai, ja šie laikposmi nepārsniedz, attiecīgi, piecus un divus gadus.
13. pants
Tomēr, iesaistoties šādās darbībās vai darījumos, tās uzskata par nodokļa maksātājiem attiecībā uz minētajām darbībām vai darījumiem, kuru sakarā to uzskaitīšana par personām, kas nav nodokļa maksātājas, radītu nozīmīgus konkurences izkropļojumus.
Jebkurā gadījumā publisko tiesību subjektus attiecībā uz I pielikumā minētajām darbībām uzskata par nodokļa maksātājiem, ja vien šīs darbības netiek veiktas tik mazā apjomā, lai būtu nenozīmīgas.
IV
SADAĻA
DARĪJUMI, PAR KURIEM UZLIEK NODOKLI
1.
NODAĻA
Preču piegāde
14. pants
Papildus 1. punktā minētajam darījumam par preču piegādi uzskata šādus darījumus:
īpašumtiesību nodošanu par atlīdzību, ja to dara ar valsts iestādes vai tās vārdā izdotu rīkojumu vai arī pildot kādu tiesību aktu;
faktisko preču nodošanu, pildot līgumu par preču nomu/īri uz noteiktu laiku vai par preču pārdošanu uz nomaksu, kurā paredzēts, ka parastos apstākļos īpašumtiesību pāreja notiek ne vēlāk kā veicot pēdējo iemaksu;
preču nodošanu, pildot līgumu, saskaņā ar ko par preču pirkšanu vai pārdošanu maksājama komisijas maksa.
Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
“preču tālpārdošana Kopienas iekšienē” ir tādu preču piegāde, kuras piegādātājs vai cita persona viņa interesēs nosūta vai transportē – tostarp, ja piegādātājs netiešā veidā piedalās preču transportēšanā vai nosūtīšanā, – no dalībvalsts, kas nav dalībvalsts, kurā beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana pircējam, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
preču piegādi veic tādam nodokļa maksātājam vai tādai juridiskajai personai, kas nav nodokļa maksātāja, kuru preču iegādēm Kopienas iekšienē, ievērojot 3. panta 1. punktu, neuzliek PVN, vai jebkurai citai personai, kas nav nodokļa maksātāja;
preces, ko piegādā piegādātājs vai cita persona viņa interesēs, nav ne jauni transportlīdzekļi, ne arī preces, ko piegādā pēc montāžas vai uzstādīšanas ar darbības pārbaudi vai bez tās.
“no trešām teritorijām vai trešām valstīm importētu preču tālpārdošana” ir tādu preču piegāde, kuras piegādātājs vai cita persona viņa interesēs nosūta vai transportē – tostarp, ja piegādātājs netiešā veidā piedalās preču transportēšanā vai nosūtīšanā, – no trešās teritorijas vai trešās valsts pircējam dalībvalstī, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
preču piegādi veic tādam nodokļa maksātājam vai tādai juridiskajai personai, kas nav nodokļa maksātāja, kuru preču iegādēm Kopienas iekšienē, ievērojot 3. panta 1. punktu, neuzliek PVN, vai jebkurai citai personai, kas nav nodokļa maksātāja;
preces, ko piegādā piegādātājs vai cita persona viņa interesēs, nav ne jauni transportlīdzekļi, ne arī preces, ko piegādā pēc montāžas vai uzstādīšanas ar darbības pārbaudi vai bez tās.
14.a pants
15. pants
Par materiālu īpašumu dalībvalstis var uzskatīt:
noteiktas tiesības uz nekustamo īpašumu;
lietu tiesības, kas to turētājam dod nekustamā īpašuma lietojuma tiesības;
akcijas vai tām līdzvērtīgas daļas, kas to turētājam de jure vai de facto dod īpašumtiesības vai valdījuma tiesības uz nekustamo īpašumu vai tā daļu.
16. pants
Ja nodokļa maksātājs savām vai sava personāla privātajām vajadzībām lieto preces, kas ir tā saimnieciskās darbības aktīvu daļa, vai arī šīs preces nodod bez maksas, vai, plašākā nozīmē, tās izmanto citiem mērķiem nekā savas saimnieciskās darbības vajadzībām, šādu lietojumu uzskata par preču piegādi par atlīdzību, ja PVN par attiecīgajām precēm vai to sastāvdaļām bijis pilnīgi vai daļēji atskaitāms.
Tomēr saimnieciskās darbības vajadzībām paredzēto preču izmantošanu kā paraugus vai mazas vērtības dāvanas neuzskata par preču piegādi par atlīdzību.
17. pants
“Pārvietošana uz galamērķi citā dalībvalstī” ir kustama materiālā īpašuma nosūtīšana vai transportēšana, kuru savas saimnieciskās darbības vajadzībām veic nodokļa maksātājs vai cita persona viņa vārdā, uz galamērķi Kopienā, kas ir ārpus tās dalībvalsts teritorijas, kurā šis īpašums atrodas.
Par pārvietošanu uz galamērķi citā dalībvalstī neuzskata preču nosūtīšanu vai transportēšanu saistībā ar kādu no šādiem darījumiem:
preču piegādi, ko veic nodokļa maksātājs nosūtīšanas vai transportēšanas galamērķa dalībvalsts teritorijā saskaņā ar 33. pantā paredzētajiem nosacījumiem;
montāžai vai uzstādīšanai, ko veic piegādātājs vai cita persona viņa vārdā, paredzētu preču piegādi, kuru veic nodokļa maksātājs nosūtīšanas vai transportēšanas galamērķa dalībvalsts teritorijā saskaņā ar 36. pantā paredzētajiem nosacījumiem;
preču piegādi, ko nodokļa maksātājs veic uz kuģa, gaisa kuģī vai vilcienā, veicot pasažieru pārvadājumus, saskaņā ar 37. pantā paredzētajiem nosacījumiem;
gāzes piegādi ar kādu dabasgāzes sistēmu, kas atrodas Kopienas teritorijā, vai izmantojot tīklus, kas ir pieslēgti šai sistēmai, elektroenerģijas vai siltumapgādes, vai dzesēšanas pakalpojumu piegādi pa siltumapgādes vai dzesēšanas tīkliem saskaņā ar 38. un 39. pantā paredzētajiem nosacījumiem;
preču piegādi, ko veic nodokļa maksātājs dalībvalsts teritorijā saskaņā ar 138., 146., 147., 148., 151. vai 152. pantā paredzētajiem nosacījumiem;
pakalpojuma sniegšanu nodokļa maksātājam, kas saistīta ar attiecīgo preču vērtēšanu vai apstrādi, kura faktiski veikta preču nosūtīšanas vai transportēšanas galamērķa dalībvalsts teritorijā, ja preces pēc vērtēšanas vai apstrādes minētajam nodokļa maksātājam sūta atpakaļ uz dalībvalsti, no kuras tās sākotnēji nosūtītas vai transportētas;
preču pagaidu izmantošanu nosūtīšanas vai transportēšanas galamērķa dalībvalsts teritorijā saistībā ar pakalpojumiem, ko sniedz nodokļa maksātājs, kurš veic uzņēmējdarbību preču nosūtīšanas vai transportēšanas sākumpunkta dalībvalstī;
preču pagaidu izmantošanu uz laiku, kas nepārsniedz divdesmit četrus mēnešus, citas dalībvalsts teritorijā, kurā uz to pašu preču importu no trešās valsts pagaidu lietošanas nolūkos attiektos vienošanās par pagaidu importu ar pilnīgu atbrīvojumu no importa nodevām.
17.a pants
Šā panta nolūkos uzskata, ka preču piegāde uz noliktavu pastāv, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
nodokļa maksātājs vai trešā persona, kas rīkojas viņa vārdā, nosūta vai transportē preces uz citu dalībvalsti, lai minētās preces vēlākā posmā un pēc ievešanas tiktu piegādātas citam nodokļa maksātājam, kas ir tiesīgs uzņemties īpašumtiesības uz minētajām precēm saskaņā ar spēkā esošu vienošanos starp abiem nodokļa maksātājiem;
nodokļa maksātājam, kurš nosūta vai transportē preces, nav pastāvīgas saimnieciskās darbības vietas dalībvalstī, uz kuru preces tiek nosūtītas vai transportētas, un tam nav pastāvīgas iestādes šajā dalībvalstī;
nodokļa maksātājs, kuram paredzēts piegādāt preces, ir identificēts PVN nolūkā tajā dalībvalstī, uz kuru preces tiek nosūtītas vai transportētas, un viņa identitāte un PVN identifikācijas numurs, ko viņam piešķīrusi minētā dalībvalsts, nosūtīšanas vai transportēšanas sākumā ir zināmi b) punktā minētajam nodokļa maksātājam;
nodokļa maksātājs, kurš nosūta vai transportē preces, reģistrē preču pārvietošanu 243. panta 3. punktā paredzētajā reģistrā un 262. panta 2. punktā paredzētajā kopsavilkuma paziņojumā norāda tā nodokļa maksātāja identitāti, kurš iegādājas preces, un viņa PVN identifikācijas numuru, ko tam piešķīrusi dalībvalsts, uz kuru preces nosūta vai transportē.
Ja 2. punktā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, brīdī, kad tiesības rīkoties ar precēm kā īpašniekam tiek nodotas 2. punkta c) apakšpunktā minētajam nodokļa maksātājam, piemēro šādus noteikumus ar noteikumu, ka nodošana notiek 4. punktā noteiktajā termiņā:
uzskata, ka preču piegādi saskaņā ar 138. panta 1. punktu nodokļa maksātājs, kurš nosūtīja vai transportēja preces vai nu pats, vai arī ar trešās personas starpniecību, kura rīkojusies viņa vārdā, ir veicis dalībvalstī, no kuras preces tika nosūtītas vai transportētas;
uzskata, ka preču iegādi Kopienas iekšienē nodokļa maksātājs, kuram minētās preces tiek piegādātas, ir veicis dalībvalstī, uz kuru preces tika nosūtītas vai transportētas.
Uzskata, ka nekāda pārvietošana 17. panta nozīmē nenotiek, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
tiesības rīkoties ar precēm nav tikušas nodotas, un minētās preces 4. punktā noteiktajā termiņā sūta atpakaļ uz dalībvalsti, no kuras tās nosūtītas vai transportētas; un
nodokļa maksātājs, kurš nosūtīja vai transportēja preces, reģistrē to atpakaļnosūtīšanu 243. panta 3. punktā paredzētajā reģistrā.
Ja 4. punktā noteiktajā termiņā 2. punkta c) apakšpunktā minēto nodokļa maksātāju aizvieto ar citu nodokļa maksātāju, uzskata, ka aizvietošanas brīdī nekāda pārvietošana 17. panta nozīmē nenotiek, ar noteikumu, ka:
ir izpildīti visi pārējie 2. punktā izklāstītie piemērojamie nosacījumi; un
2. punkta b) apakšpunktā minētais nodokļa maksātājs aizvietošanu reģistrē 243. panta 3. punktā paredzētajā reģistrā.
Ja preces tiek piegādātas personai, kas nav 2. punkta c) apakšpunktā vai 6. punktā minētais nodokļa maksātājs, uzskata, ka 2. un 6. punktā izklāstītie nosacījumi vairs netiek izpildīti tieši pirms šādas piegādes.
Ja preces tiek nosūtītas vai transportētas uz valsti, kas nav dalībvalsts, no kuras tās sākotnēji tikušas pārvietotas, uzskata, ka 2. un 6. punktā izklāstītie nosacījumi vairs netiek izpildīti tieši pirms sākas šāda nosūtīšana vai transportēšana.
Gadījumā, ja preces tiek iznīcinātas, nozaudētas vai nozagtas, uzskata, ka 2. un 6. punktā izklāstītie nosacījumi vairs netiek izpildīti dienā, kad preces faktiski pazudušas vai iznīcinātas, vai, ja nav iespējams noteikt minēto dienu, – dienā, kad konstatēts, ka preces iznīcinātas vai nozaudētas.
18. pants
Dalībvalstis var uzskatīt katru no šādiem darījumiem par preču piegādi par atlīdzību:
to, ka nodokļa maksātājs savas saimnieciskās darbības vajadzībām izmanto savas saimnieciskās darbības gaitā saražotas, uzbūvētas, iegūtas, apstrādātas, iepirktas vai importētas preces, ja PVN par šīm precēm nebūtu pilnīgi atskaitāms, gadījumos, kad tās būtu iegūtas no cita nodokļa maksātāja;
to, ka nodokļa maksātājs lieto preces tā darījuma vajadzībām, par kuru neuzliek nodokli, ja PVN par šīm precēm ir kļuvis pilnīgi vai daļēji atskaitāms līdz ar to iegādi vai līdz ar to izmantojumu saskaņā ar a) punktu;
izņemot 19. pantā minētos gadījumus, to, ka nodokļa maksātājs vai tā tiesību pārņēmēji patur preces, kad minētā persona beidz saimniecisku darbību, par kuru uzliek nodokli, ja PVN par šīm precēm ir kļuvis pilnīgi vai daļēji atskaitāms līdz ar to iegādi vai līdz ar to izmantojumu saskaņā ar a) punktu.
19. pants
Ja visus aktīvus vai to daļu nodod par atlīdzību vai bez tās, vai kā ieguldījumu uzņēmējsabiedrībā, dalībvalstis var uzskatīt, ka nav notikusi preču piegāde, un saņēmēju uzskata par tās personas tiesību pārņēmēju, kas preces nodevusi.
Attiecīgos gadījumos dalībvalstis var veikt vajadzīgos pasākumus, lai novērstu konkurences izkropļojumus, ja persona, kurai preces ir nodotas, nav pilnībā atbildīga par PVN. Tāpat dalībvalstis var veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nepieļautu to, ka šā panta piemērošana padara iespējamu nodokļu nemaksāšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.
2.
NODAĻA
Preču iegāde Kopienas iekšienē
20. pants
“Preču iegāde Kopienas iekšienē” ir tiesību iegūšana rīkoties kā īpašniekam ar kustamu materiālu īpašumu, ko pārdevējs, pircējs vai cita persona pārdevēja vai pircēja vārdā nosūta vai transportē pircējam uz galamērķi dalībvalstī, kas nav nosūtīšanas vai transportēšanas sākumpunkta dalībvalsts.
Ja preces, ko iegādājas juridiskā persona, kas nav nodokļa maksātāja, nosūta vai transportē no trešās teritorijas vai trešās valsts un minētā juridiskā persona, kas nav nodokļa maksātāja, tās importē dalībvalstī, kas nav nosūtīšanas vai transportēšanas galamērķa dalībvalsts, uzskata, ka preces ir nosūtītas vai transportētas no importa dalībvalsts. Šī dalībvalsts importētājam, kurš saskaņā ar 201. pantu noteikts vai atzīts par atbildīgu par PVN nomaksu, atmaksā PVN, kas samaksāts attiecībā uz preču importu, ja importētājs pierāda, ka šai iegādei PVN piemēroja nosūtīšanas vai transportēšanas galamērķa dalībvalstī.
21. pants
Ja nodokļa maksātājs savas saimnieciskās darbības vajadzībām lieto preces, ko minētais nodokļa maksātājs vai cita persona viņa vārdā nosūtījusi vai transportējusi no citas dalībvalsts, kuras teritorijā preces ir ražotas, iegūtas, apstrādātas, nopirktas vai iegādātas 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, vai preces, ko minētais nodokļa maksātājs savas saimnieciskās darbības vajadzībām importē minētajā citā dalībvalstī, šādu izmantošanu uzskata par preču iegādi Kopienas iekšienē par atlīdzību.
22. pants
Ja kādas Ziemeļatlantijas līguma dalībvalsts bruņotie spēki savām vajadzībām vai to civilā personāla vajadzībām, kas tos pavada, lieto preces, kurus tie nav pirkuši saskaņā ar vispārīgiem noteikumiem, kas reglamentē nodokļa uzlikšanu kādas dalībvalsts iekšējā tirgū, šādu izmantošanu uzskata par preču iegādi Kopienas iekšienē par atlīdzību, ja uz šo preču importu nevar attiecināt 143. panta 1. punkta h) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu no nodokļa.
23. pants
Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka darījums, kas būtu klasificēts kā preču piegāde, ja šo darījumu attiecīgajā valsts teritorijā būtu veicis nodokļa maksātājs, kas darbojas kā tāds, tiek klasificēts kā preču iegāde Kopienas iekšienē.
3.
NODAĻA
Pakalpojumu sniegšana
24. pants
25. pants
Pakalpojumu sniegšana, inter alia, var būt viens no šādiem darījumiem:
nemateriālā īpašuma nodošana neatkarīgi no tā, vai tas ir tāda dokumenta priekšmets, kurš rada īpašumtiesības;
pienākums atturēties no kādas darbības vai pieļaut kādu darbību vai situāciju;
pakalpojumu sniegšana, pildot valsts iestādes vai tās vārdā izdotu rīkojumu, vai arī pildot kādu tiesību aktu.
26. pants
Šādus darījumus uzskata par pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību:
gadījumu, ja nodokļa maksātājs savām vai sava personāla privātajām vajadzībām lieto preces, kas ir tā saimnieciskās darbības aktīvu daļa, vai, plašākā nozīmē, citiem mērķiem nekā savas saimnieciskās darbības vajadzībām, ja PVN par šīm precēm bijis pilnīgi vai daļēji atskaitāms;
pakalpojumu sniegšanu, ko bez maksas veic nodokļa maksātājs savām vai sava personāla privātajām vajadzībām, vai, plašākā nozīmē, citiem mērķiem nekā savas saimnieciskās darbības vajadzībām.
27. pants
Lai nepieļautu konkurences izkropļojumus un apspriedušās ar PVN komiteju, dalībvalstis kā pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību var uzskatīt to, ka nodokļa maksātājs sniedz pakalpojumu savas saimnieciskās darbības vajadzībām, ja PVN par šādu pakalpojumu nebūtu pilnīgi atskaitāms gadījumos, kad tos būtu sniedzis cits nodokļa maksātājs.
28. pants
Ja nodokļa maksātājs, kas darbojas savā vārdā, bet kādas citas personas interesēs, ir iesaistīts pakalpojumu sniegšanā, uzskata, ka tas pats saņēmis un sniedzis šos pakalpojumus.
29. pants
Šīs direktīvas 19. pants tāpat attiecas uz pakalpojumu sniegšanu.
4.
NODAĻA
Preču imports
30. pants
“Preču imports” ir tādu preču ievešana Kopienā, kas neatrodas brīvā apgrozībā Līguma 24. panta nozīmē.
Papildus pirmajā daļā minētajam darījumam tādu brīvā apgrozībā laistu preču importu, ko ieved Kopienā no kādas trešās teritorijas, kas ir Kopienas muitas teritorijas daļa, uzskata par preču importu.
5.
NODAĻA
1. un 3. nodaļai kopīgi noteikumi
30.a pants
Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
“vaučers” ir instruments, par ko pastāv pienākums pieņemt to kā atlīdzību vai daļēju atlīdzību par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu un kam piegādājamās preces vai sniedzamie pakalpojumi vai potenciālo piegādātāju/sniedzēju identitātes ir vai nu norādītas uz paša instrumenta, vai ar to saistītos dokumentos, tostarp šāda instrumenta izmantošanas noteikumos;
“viena mērķa vaučers” ir vaučers, kam tā izdošanas brīdī ir zināma to preču piegādes vai to pakalpojumu sniegšanas vieta, uz ko vaučers attiecas, un PVN, kurš maksājams par šādām precēm vai pakalpojumiem;
“vairāku mērķu vaučers” ir vaučers, kas nav viena mērķa vaučers.
30.b pants
Ja viena mērķa vaučera nodošanu veic nodokļa maksātājs, kas darbojas cita nodokļa maksātāja vārdā, minēto nodošanu uzskata par tādu preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, uz ko vaučers attiecas un ko veicis cits nodokļa maksātājs, kura vārdā nodokļa maksātājs darbojas.
Ja preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs nav tas nodokļa maksātājs, kas, darbojoties savā vārdā, ir izdevis viena mērķa vaučeru, tomēr tiek uzskatīts, ka šis piegādātājs/sniedzējs ir veicis ar minēto vaučeru saistīto preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu minētajam nodokļa maksātājam.
Ja vairāku mērķu vaučera nodošanu veic nodokļa maksātājs, kas nav nodokļa maksātājs, kurš veic darījumu, kam uzliek PVN, ievērojot šā punkta pirmo daļu, jebkurai pakalpojumu sniegšanai, ko var identificēt, piemēram, izplatīšanas vai veicināšanas pakalpojumiem, uzliek PVN.
V
SADAĻA
TO DARĪJUMU VIETA, PAR KURIEM UZLIEK NODOKLI
1.
NODAĻA
Preču piegādes vieta
1.
iedaļa
Preču piegāde bez transportēšanas
31. pants
Ja preces nenosūta un netransportē, tad par piegādes vietu uzskata vietu, kur preces atrodas piegādes brīdī.
2.
iedaļa
Preču piegāde ar transportēšanu
32. pants
Ja preces nosūta vai transportē piegādātājs, pircējs vai trešā persona, tad par piegādes vietu uzskata vietu, kur preces atrodas brīdī, kad sākas nosūtīšana vai transportēšana pircējam.
Tomēr, ja preču nosūtīšanas vai transportēšanas sākumpunkts ir trešā teritorijā vai trešā valstī, tad uzskata, ka tāda piegādātāja veiktas piegādes vieta, kurš saskaņā ar 201. pantu noteikts vai atzīts par atbildīgu par PVN nomaksu, un iespējamās turpmākās piegādes vieta atrodas preču importa dalībvalstī.
33. pants
Atkāpjoties no 32. panta:
preču tālpārdošanas Kopienas iekšienē darījumos par piegādes vietu uzskata vietu, kur preces atrodas laikā, kad beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana pircējam;
tādu preču tālpārdošanas darījumos, kuras no trešām teritorijām vai trešām valstīm importē uz dalībvalsti, kas nav dalībvalsts, kurā beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana pircējam, par piegādes vietu uzskata vietu, kur preces atrodas laikā, kad beidzas to nosūtīšana vai transportēšana pircējam;
tādu preču tālpārdošanas darījumos, kuras no trešām teritorijām vai trešām valstīm importē uz dalībvalsti, kurā beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana pircējam, par piegādes vietu uzskata minēto dalībvalsti ar noteikumu, ka PVN par minētajām precēm ir jādeklarē saskaņā ar īpašo režīmu, kas noteikts XII sadaļas 6. nodaļas 4. iedaļā.
▼M16 —————
35. pants
Direktīvas 33. pantu nepiemēro 311. panta 1. punkta 1.līdz 4. apakšpunktā definēto lietotu preču, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu vai senlietu piegādēm, ne arī 327. panta 3. punktā definēto lietotu transportlīdzekļu piegādēm, par kurām uzliek PVN saskaņā ar attiecīgajiem īpašajiem režīmiem.
36. pants
Ja preces, ko nosūtījis vai transportējis piegādātājs, pircējs vai trešā persona, uzstāda vai samontē piegādātājs vai cita persona viņa vārdā ar darbības pārbaudi vai bez tās, tad par piegādes vietu uzskata vietu, kur preces uzstāda vai samontē.
Ja uzstādīšanu vai montāžu veic dalībvalstī, kas nav piegādātāja dalībvalsts, dalībvalsts, kuras teritorijā veic uzstādīšanu vai montāžu, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izvairītos no nodokļu dubultās uzlikšanas šajā dalībvalstī.
36.a pants
36.b pants
Ja tiek uzskatīts, ka nodokļa maksātājs ir saņēmis un piegādājis preces saskaņā ar 14.a pantu, tad preču nosūtīšanu vai transportēšanu attiecina uz minētā nodokļa maksātāja veikto piegādi.
3.
iedaļa
Preču piegāde uz kuģiem, gaisa kuģos vai vilcienos
37. pants
“Pasažieru pārvadājuma sākumpunkts” ir pirmā paredzētā iekāpšanas vieta Kopienā, attiecīgos gadījumos pēc apstāšanās ārpus Kopienas.
“Pasažieru pārvadājuma galamērķis” ir pēdējā paredzētā izkāpšanas vieta Kopienā pasažieriem, kuri iekāpuši kuģī, gaisa kuģī vai vilcienā Kopienā, attiecīgos gadījumos pirms apstāšanās ārpus Kopienas.
Ja pārvadājums ir turp un atpakaļ, atpakaļceļu uzskata par atsevišķu pārvadājumu.
Kamēr nav pieņemti pirmajā daļā minētie priekšlikumi, dalībvalstis var atbrīvot vai turpināt atbrīvot no nodokļa ar iepriekšējā stadijā samaksāto PVN atskaitīšanu, to preču piegādi, ko patērē kuģos, gaisa kuģos vai vilcienos, un kuru attiecīgo nodokļa uzlikšanas vietu nosaka saskaņā ar 1. punktu.
4.
38. pants
39. pants
Ja uz gāzes piegādi pa kādu dabasgāzes sistēmu, kas atrodas Kopienas teritorijā, vai izmantojot tīklus, kas ir pieslēgti šai sistēmai, uz elektroenerģijas vai siltumapgādes vai dzesēšanas pakalpojumu piegādi, ko nodrošina ar siltumapgādes vai dzesēšanas tīkliem, neattiecas 38. pants, par piegādes vietu uzskata vietu, kur pircējs preces faktiski lieto un patērē.
Ja visu gāzi, elektroenerģiju vai siltumapgādes vai dzesēšanas pakalpojumus vai to daļu patērētājs nav faktiski patērējis, tad nepatērēto daļu uzskata par izlietotu un patērētu tajā vietā, kur ir pircēja saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta vai kur tam ir pastāvīga iestāde, kurai preces tiek piegādātas. Ja nav šādas vietas vai pastāvīgas iestādes, tad uzskata, ka patērētājs ir lietojis un patērējis preces vietā, kur ir tā pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta.
2.
NODAĻA
Vieta preču iegādei Kopienas iekšienē
40. pants
Par vietu preču iegādei Kopienas iekšienē uzskata vietu, kur preces atrodas brīdī, kad beidzas nosūtīšana vai transportēšana pircējam.
41. pants
Neskarot 40. pantu, uzskata, ka vieta 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minētajai preču iegādei Kopienas iekšienē ir tās dalībvalsts teritorijā, kas piešķīrusi PVN identifikācijas numuru, ar kuru pircējs ir veicis attiecīgo iegādi, ja vien pircējs nepierāda, ka PVN šai iegādei ir piemērots saskaņā ar 40. pantu.
Ja saskaņā ar 40. pantu iegādei PVN piemēro nosūtīšanas vai transportēšanas galamērķa dalībvalstī pēc tam, kad tai piemērots PVN saskaņā ar šā panta pirmo daļu, tad summu, kurai uzliek nodokli, attiecīgi samazina dalībvalstī, kas piešķīrusi PVN identifikācijas numuru, ar kuru pircējs ir veicis attiecīgo iegādi.
42. pants
Šīs direktīvas 41. panta pirmo daļu nepiemēro un uzskata, ka preču iegādei Kopienas iekšienē PVN ir piemērots saskaņā ar 40. pantu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
pircējs pierāda, ka ir veicis attiecīgo iegādi, lai veiktu turpmāku piegādi tās dalībvalsts teritorijā, kas noteikta saskaņā ar 40. pantu, ja šīs piegādes saņēmējs saskaņā ar 197. pantu ir noteikts par personu, kas atbildīga par PVN nomaksu;
pircējs ir izpildījis 265. pantā paredzētos pienākumus saistībā ar kopsavilkuma paziņojuma sniegšanu.
3.
NODAĻA
Pakalpojumu sniegšanas vieta
1.
iedaļa
Definīcijas
43. pants
Piemērojot noteikumus par pakalpojumu sniegšanas vietu:
nodokļa maksātāju, kas veic arī darbības vai darījumus, kurus neuzskata par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, par ko var uzlikt nodokli, saskaņā ar 2. panta 1. punktu uzskata par nodokļa maksātāju attiecībā uz visiem tam sniegtajiem pakalpojumiem;
juridisku personu, kas nav nodokļa maksātāja, bet kas ir identificēta PVN nolūkā, uzskata par nodokļa maksātāju.
2.
iedaļa
Vispārīgi noteikumi
44. pants
Pakalpojumu sniegšanas vieta nodokļa maksātājam, kas darbojas kā tāds, ir vieta, kura ir nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta. Tomēr, ja pakalpojumus sniedz nodokļa maksātāja pastāvīgās iestādes vietā, kas nav viņa saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta, šo pakalpojumu sniegšanas vieta ir vieta, kur atrodas šī pastāvīgā iestāde. Ja šādas saimnieciskās darbības pastāvīgās vietas vai pastāvīgas iestādes vietas nav, pakalpojumu sniegšanas vieta ir vieta, kur nodokļa maksātājam, kas saņem šos pakalpojumus, ir pastāvīgā adrese vai parastā uzturēšanās vieta.
45. pants
Pakalpojumu sniegšanas vieta personai, kas nav nodokļa maksātāja, ir vieta, kur ir pakalpojumu sniedzēja saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta. Tomēr, ja pakalpojumus sniedz no pakalpojumu sniedzēja pastāvīgās iestādes vietā, kas nav viņa saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta, šo pakalpojumu sniegšanas vieta ir vieta, kur atrodas šī pastāvīgā iestāde. Ja šādas saimnieciskās darbības pastāvīgās vietas vai pastāvīgās iestādes vietas nav, pakalpojumu sniegšanas vieta ir vieta, kur pakalpojumu sniedzējam ir pastāvīgā adrese vai parastā uzturēšanās vieta.
3.
iedaļa
Īpaši noteikumi
1.
apakšiedaļa
Starpnieku pakalpojumu sniegšana
46. pants
Tādu pakalpojumu sniegšanas vieta, kurus personai, kas nav nodokļa maksātāja, sniedz starpnieks citu personu vārdā, ir vieta, kur saskaņā ar šo direktīvu notiek galvenais darījums.
2.
apakšiedaļa
Ar nekustamo īpašumu saistītu pakalpojumu sniegšana
47. pants
Pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, tostarp ekspertu un nekustamā īpašuma aģentu pakalpojumiem, izmitināšana viesnīcu nozarē vai līdzīgas funkcijas nozarēs, piemēram, tūristu nometnēs vai zemesgabalos, kas izveidoti par nometnes vietām, kā arī tiesību piešķiršana nekustamā īpašuma izmantošanai un būvdarbu sagatavošanas un koordinācijas pakalpojumiem, piemēram, arhitektu un būvdarbu uzraudzības uzņēmumu pakalpojumiem, pakalpojumu sniegšanas vieta ir vieta, kur atrodas nekustamais īpašums.
3.
apakšiedaļa
Transportēšanas pakalpojumi
48. pants
Pasažieru pārvadājuma pakalpojumu sniegšanas vieta ir vieta, kur faktiski notiek transportēšana, proporcionāli veiktiem attālumiem.
49. pants
Preču transportēšanas, kas nav preču transportēšana Kopienas iekšienē un ko sniedz personām, kuras nav nodokļa maksātājas, pakalpojumu sniegšanas vieta ir vieta, kur faktiski notiek transportēšana, proporcionāli veiktajiem attālumiem.
50. pants
Pakalpojumiem, kas ir preču transportēšana Kopienas iekšienē un ko sniedz personām, kuras nav nodokļa maksātājas, pakalpojumu sniegšanas vieta ir transportēšanas sākumpunkts.
51. pants
“Preču transportēšana Kopienas iekšienē” ir preču transportēšana, ja sākumpunkts un galamērķis atrodas divu dažādu dalībvalstu teritorijās.
“Sākumpunkts” ir vieta, kur faktiski sākas preču transportēšana, neņemot vērā attālumus, kas veikti, lai sasniegtu vietu, kur preces atrodas, savukārt “galamērķis” ir vieta, kur faktiski beidzas preču transportēšana.
52. pants
Dalībvalstīm attiecībā uz personām, kas nav nodokļa maksātājas, nav jāuzliek PVN tai preču transportēšanas daļai Kopienas iekšienē, kura notiek ūdeņos, kas nav Kopienas teritorijas daļa.
4.
apakšiedaļa
Kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides pakalpojumu un līdzīgu pakalpojumu sniegšana, palīgpakalpojumu sniegšana saistībā ar transportēšanu, kustamā īpašuma novērtēšana un darbs ar kustamo materiālo īpašumu
53. pants
To pakalpojumu sniegšanas vieta un to papildpakalpojumu sniegšanas vieta, kas saistīti ar biļešu iegādi kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai līdzīgiem pasākumiem, piemēram, gadatirgiem un izstādēm, un ko sniedz nodokļa maksātājam, ir vieta, kur faktiski notiek šie pasākumi.
54. pants
Šādu pakalpojumu sniegšanas vieta personām, kas nav nodokļa maksātājas, ir vieta, kur faktiski notiek šo pakalpojumu sniegšana:
palīgdarbības transportēšanas jomā, piemēram, iekraušana, izkraušana, kravu apstrāde un līdzīgas darbības;
kustama materiālā īpašuma novērtēšana un darbs ar to.
5.
apakšiedaļa
Restorānu un ēdināšanas pakalpojumu sniegšana
55. pants
Tādu restorānu un ēdināšanas pakalpojumu, kas nav pakalpojumi, kurus faktiski sniedz uz kuģiem, gaisakuģos vai vilcienos pasažieru pārvadāšanas posmā, kas notiek Kopienā, sniegšanas vieta ir vieta, kur faktiski notiek šo pakalpojumu sniegšana.
6.
apakšiedaļa
Transportlīdzekļu noma
56. pants
Tomēr, ja izpriecu ceļojumu kuģi iznomā uz laiku, kas nav īstermiņa iznomāšana, personai, kura nav nodokļa maksātāja, un šo kuģi ir reāli nodevis pakalpojuma saņēmēja rīcībā pakalpojuma sniedzējs, kurš šo pakalpojumu sniedz no savas uzņēmējdarbības vietas vai pastāvīgās iestādes, kas atrodas šajā vietā, iznomāšanas vieta ir šī minētā vieta.
7.
apakšiedaļa
Restorānu un ēdināšanas pakalpojumu sniegšana patēriņam uz kuģiem, gaisakuģos vai vilcienos
57. pants
“Pasažieru pārvadājuma sākumpunkts” ir pirmā paredzētā iekāpšanas vieta Kopienā, attiecīgos gadījumos pēc apstāšanās ārpus Kopienas.
“Pasažieru pārvadājuma galamērķis” ir pēdējā paredzētā izkāpšanas vieta Kopienā pasažieriem, kuri iekāpuši kuģī, gaisakuģī vai vilcienā Kopienā, attiecīgos gadījumos pirms apstāšanās ārpus Kopienas.
Ja brauciens ir turp un atpakaļ, atpakaļceļu uzskata par atsevišķu pārvadājumu.
8.
apakšiedaļa
Telekomunikāciju un apraides pakalpojumu, kā arī elektroniski sniegtu pakalpojumu sniegšana personām, kas nav nodokļa maksātājas
58. pants
Šādu pakalpojumu sniegšanas vieta personai, kas nav nodokļa maksātāja, ir vieta, kur ir minētās personas uzņēmējdarbības vieta, pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta:
telekomunikāciju pakalpojumi;
radio un televīzijas apraides pakalpojumi;
elektroniski sniegti pakalpojumi, jo īpaši II pielikumā minētie pakalpojumi.
Ja pakalpojuma sniedzējs un pakalpojuma saņēmējs sazinās pa elektronisko pastu, tas vien nenozīmē, ka sniegtais pakalpojums ir elektroniski sniegts pakalpojums.
▼M16 —————
9.
apakšiedaļa
Pakalpojumu sniegšana personām, kas nav nodokļa maksātājas, ārpus Kopienas
59. pants
Attiecībā uz turpmāk norādītajiem pakalpojumiem, kurus sniedz personai, kas nav nodokļa maksātāja un kas veic uzņēmējdarbību vai kam ir pastāvīga adrese vai parastā dzīvesvieta ārpus Kopienas, pakalpojumu sniegšanas vieta ir vieta, kur ir šīs personas saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta vai pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta:
autortiesību, patentu, licenču, preču zīmju un līdzīgu tiesību nodošana un tiesību pāreja;
reklāmas pakalpojumi;
konsultantu, inženieru, konsultantu biroju, juristu, grāmatvežu pakalpojumi un citi līdzīgi pakalpojumi, kā arī datu apstrāde un informācijas sniegšana;
pienākumi pilnībā vai daļēji nenodarboties ar kādu uzņēmējdarbības veidu vai neīstenot tiesības, kas minētas šajā pantā;
banku, finanšu un apdrošināšanas darījumi, tostarp pārapdrošināšana, izņemot seifu nomu/īri;
personāla nodrošinājums;
kustama materiālā īpašuma iznomāšana, izņemot visu veidu transportlīdzekļus;
piekļuves nodrošināšana kādai dabasgāzes sistēmai, kas atrodas Kopienas teritorijā, vai tīklam, kas pieslēgts šādai sistēmai, elektroenerģijas sistēmai vai siltumapgādes vai dzesēšanas tīkliem, vai pārvadei vai sadalei pa šīm sistēmām vai tīkliem un citu ar to tieši saistītu pakalpojumu sniegšana.
▼M3 —————
10.
apakšiedaļa
Nodokļa dubultas uzlikšanas un nodokļa neuzlikšanas novēršana
59.a pants
Lai novērstu nodokļa dubultu uzlikšanu, nodokļa neuzlikšanu un konkurences izkropļojumu, dalībvalstis attiecībā uz pakalpojumiem, kuru sniegšanas vietu nosaka 44. un 45. pantā, 54. panta 1. punkta otrajā daļā, 56., 58. un 59. pantā, var:
uzskatīt šādu pakalpojumu sniegšanas vietu, kas atrodas to teritorijā, par pakalpojumu sniegšanas vietu ārpus Kopienas, ja pakalpojumus faktiski lieto un izmanto ārpus Kopienas;
uzskatīt šādu pakalpojumu sniegšanas vietu, kas atrodas ārpus Kopienas, par pakalpojumu sniegšanas vietu to teritorijā, ja pakalpojumus faktiski lieto un izmanto to teritorijā.
▼M3 —————
3.a NODAĻA
Robežvērtība attiecībā uz nodokļa maksātājiem, kas piegādā preces, uz kurām attiecas 33. panta a) punkts, un sniedz pakalpojumus, uz kuriem attiecas 58. pants
59.c pants
Direktīvas 33. panta a) punktu un 58. pantu nepiemēro, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību tikai vienā dalībvalstī vai, ja neveic uzņēmējdarbību, preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta ir tikai vienā dalībvalstī;
pakalpojumus sniedz personām, kas nav nodokļa maksātājas un kas veic uzņēmējdarbību jebkurā dalībvalstī, kas nav a) apakšpunktā minētā dalībvalsts, vai kam tajā ir pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta, vai preces nosūta vai transportē uz dalībvalsti, kas nav a) apakšpunktā minētā dalībvalsts; un
šā punkta b) apakšpunktā minēto piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu kopējā vērtība bez PVN kārtējā kalendārajā gadā nepārsniedz EUR 10 000 vai līdzvērtīgu summu attiecīgās valsts valūtā, un tā nepārsniedza minēto robežvērtību arī iepriekšējā kalendārajā gadā.
4.
NODAĻA
Preču importa vieta
60. pants
Preču importa vieta ir dalībvalsts, kuras teritorijā preces atrodas, kad tās tiek ievestas Kopienā.
61. pants
Atkāpjoties no 60. panta, ja uz precēm, kuras importē Kopienā un kuras nav brīvā apgrozībā, attiecas kāds no 156. pantā minētajiem režīmiem vai gadījumiem, vai arī pagaidu importa režīms ar pilnīgu atbrīvošanu no importa nodevas vai ārējā tranzīta pasākums, tad šādu preču importa vieta ir dalībvalsts, kuras teritorijā uz tām beidz atteikties šie režīmi vai gadījumi.
Tāpat, ja uz precēm, kuras importē Kopienā un kuras ir laistas brīvā apgrozībā, attiecas kāds no 276. un 277. pantā minētajiem režīmiem vai gadījumiem, šādu preču importa vieta ir dalībvalsts, kuras teritorijā uz tām beidz atteikties šie režīmi vai gadījumi.
VI
SADAĻA
NODOKĻA IEKASĒJAMĪBAS GADĪJUMS UN NODOKĻA IEKASĒJAMĪBA
1.
NODAĻA
Vispārīgi noteikumi
62. pants
Šā panta nozīmē:
“nodokļa iekasējamības gadījums” ir notikums, iestājoties kuram, ir izpildīti juridiskie nosacījumi, lai nodoklis kļūtu iekasējams;
“nodokļa iekasējamība” nozīmē, ka nodokļu iestādei saskaņā ar tiesību aktiem rodas tiesības no attiecīgā brīža pieprasīt nodokli no personas, kura ir atbildīga par PVN nomaksu, neatkarīgi no tā, ka nomaksas laiku var atlikt.
2.
NODAĻA
Preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana
63. pants
Nodokļa iekasējamības gadījums iestājas un nodoklis kļūst iekasējams tad, kad faktiski ir veikta preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana.
64. pants
Pakalpojumi, par kuriem atbilstīgi 196. pantam PVN maksā pakalpojumu saņēmējs un kurus sniedz pastāvīgi laikposmā, kas pārsniedz vienu gadu, un par kuriem šajā periodā netiek sniegti kontu pārskati vai veikti maksājumi, uzskatāmi par sniegtiem katra kalendārā gada beigās līdz laikam, kad pakalpojumu sniegšana ir pilnībā pabeigta.
Dalībvalstis var paredzēt, ka konkrētos gadījumos, kas atšķiras no pirmajā un otrajā daļā minētajiem, preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, kas pastāvīgi veikta kādā laikposmā, uzskata par tādu darbību, kas pabeigta vismaz viena gada intervālos.
65. pants
Ja maksājums izdarāms uz kontu pirms preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas, nodoklis kļūst iekasējams līdz ar maksājuma saņemšanu un par saņemto summu.
66. pants
Atkāpjoties no 63., 64. un 65. panta, dalībvalstis var paredzēt, ka attiecībā uz konkrētiem darījumiem vai dažu kategoriju nodokļa maksātājiem nodoklis kļūst iekasējams kādā no šādiem termiņiem:
vēlākais, izsniedzot rēķinu;
vēlākais, saņemot maksājumu;
ja rēķins nav izsniegts vai ir izsniegts ar nokavēšanos – noteiktā laikā ne vēlāk kā rēķinu izsniegšanas termiņa beigās, ko atbilstīgi 222. panta otrajai daļai ir noteikušas dalībvalstis, vai, ja dalībvalsts nav noteikusi šādu termiņu – noteiktā termiņā no dienas, kad iestājies nodokļa iekasējamības gadījums.
Tomēr šā punkta pirmajā daļā paredzēto atkāpi nepiemēro tādu pakalpojumu sniegšanai, par kuriem atbilstīgi 196. pantam PVN maksā pakalpojumu saņēmējs, un 67. pantā minētajām preču piegādēm vai nosūtīšanai.
66.a pants
Atkāpjoties no 63., 64. un 65. panta, tādu preču piegādes nodokļa iekasējamības gadījums, ko veic nodokļa maksātājs, par kuru uzskata, ka tas ir saņēmis un piegādājis preces saskaņā ar 14.a pantu, un preču piegādes minētajam nodokļa maksātājam iekasējamības gadījums iestājas un PVN nodoklis kļūst iekasējams brīdī, kad maksājums ir pieņemts.
67. pants
Ja saskaņā ar 138. pantā paredzētajiem nosacījumiem preces, kuras tiek nosūtītas vai transportētas uz dalībvalsti, kas nav preču nosūtīšanas vai transportēšanas sākumpunkta dalībvalsts, tiek piegādātas atbrīvotas no PVN vai ja nodokļa maksātājs no PVN atbrīvotas preces pārsūta uz citu dalībvalsti savas saimnieciskās darbības vajadzībām, PVN kļūst iekasējams pēc rēķina izsniegšanas vai pēc 222. panta pirmajā daļā minētā termiņa, ja līdz minētajai dienai rēķins nav izsniegts.
Šīs direktīvas 64. panta 1. punktu, 64. panta 2. punkta trešo daļu un 65. pantu nepiemēro šā panta pirmajā daļā minētajām preču piegādēm un nosūtīšanām.
3.
NODAĻA
Preču iegāde Kopienas iekšienē
68. pants
Nodokļa iekasējamības gadījums iestājas tad, kad ir faktiski veikta preču iegāde Kopienas iekšienē.
Uzskata, ka preču iegāde Kopienas iekšienē ir faktiski veikta tad, kad līdzīgu preču piegādi uzskata par faktiski veiktu attiecīgajā dalībvalsts teritorijā.
69. pants
Ja ir notikusi preču iegāde Kopienas iekšienē, PVN kļūst iekasējams pēc rēķina izsniegšanas vai pēc 222. panta pirmajā daļā minētā termiņa, ja līdz minētajai dienai rēķins nav izsniegts.
4.
NODAĻA
Preču imports
70. pants
Nodokļa iekasējamības gadījums iestājas un nodoklis kļūst iekasējams tad, kad preces faktiski tiek importētas.
71. pants
Tomēr, ja importētajām precēm uzliek muitas nodevu, lauksaimniecības nodokļus vai līdzvērtīgas nozīmes maksas, kas paredzētas kopējā politikā, tad nodokļa iekasējamības gadījums iestājas un nodoklis kļūst iekasējams tad, kad faktiski iestājas šo nodevu iekasējamības gadījums un šīs nodevas kļūst iekasējamas.
VII
SADAĻA
SUMMA, KURAI UZLIEK NODOKLI
1.
NODAĻA
Definīcija
72. pants
Šajā direktīvā “atvērta tirgus vērtība” ir pilna summa, ko pircējs vai saņēmējs tajā tirdzniecības stadijā, kurā veic preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, godīgas konkurences apstākļos par attiecīgo preču vai pakalpojumu saņemšanu maksātu piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam, kas nesniedz priekšrocības, tās dalībvalsts teritorijā, kur par attiecīgo darījumu uzliek nodokli.
Ja nav iespējams konstatēt salīdzināmu preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, “atvērta tirgus vērtība” ir:
precēm – summa, kas nav mazāka par attiecīgo preču vai līdzīgu preču pirkuma cenu, vai – ja pirkuma cenas nav – pašizmaksa, ko nosaka piegādes veikšanas laikā;
pakalpojumiem – summa, kas nav mazāka par visām izmaksām, ko nodokļa maksātājam rada pakalpojuma sniegšana.
2.
NODAĻA
Preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana
73. pants
Preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, uz ko neattiecas 74. līdz 77. pants, summa, kurai uzliek nodokli, ir visa summa, kas veido atlīdzību, kuru piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs par šiem darījumiem ir saņēmis vai saņems no pircēja, pakalpojumu saņēmēja vai trešās personas, tostarp subsīdijas, kas tieši saistītas ar šo darījumu cenām.
73.a pants
Neskarot 73. pantu, summa, kurai uzliek nodokli par precēm, kas piegādātas, vai pakalpojumiem, kas sniegti attiecībā uz vairāku mērķu vaučeru, ir vienāda ar atlīdzību, kas ir samaksāta par vaučeru, vai – ja informācija par minēto atlīdzību nav pieejama – naudas vērtību, kas norādīta uz paša vairāku mērķu vaučera vai saistītajos dokumentos, atskaitot PVN summu attiecībā uz piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem.
74. pants
Ja nodokļa maksātājs lieto vai izmanto preces, kas ir tā saimnieciskās darbības aktīvu daļa, vai ja nodokļa maksātājs vai tā tiesību pārņēmēji patur preces, kad tas beidz saimniecisko darbību, par kuru uzliek nodokli, kā minēts 16. un 18. pantā, tad summa, kurai uzliek nodokli, ir attiecīgo preču vai līdzīgu preču pirkuma cena vai – ja pirkuma cenas nav – pašizmaksa, ko nosaka šo darījumu veikšanas laikā.
75. pants
Attiecībā uz šīs direktīvas 26. pantā minēto pakalpojumu sniegšanu, ja preces, kas ir saimnieciskās darbības aktīvu daļa, lieto privātajām vajadzībām vai nolūkā sniegt pakalpojumus bez maksas, summu, kurai uzliek nodokli, veido izmaksas, kas nodokļa maksātājam radušās, lai veiktu pakalpojumu sniegšanu.
76. pants
Attiecībā uz preču piegādi, ja preces tiek pārvietotas uz citu dalībvalsti, summa, kurai uzliek nodokli, ir attiecīgo preču vai līdzīgu preču pirkuma cena vai – ja pirkuma cenas nav – pašizmaksa, ko nosaka šā darījuma veikšanas laikā.
77. pants
Ja nodokļa maksātājs sniedz pakalpojumus savas saimnieciskās darbības vajadzībām, kā minēts 27. pantā, tad summa, kurai uzliek nodokli, ir sniegtā pakalpojuma brīva tirgus vērtība.
78. pants
Summā, kurai uzliek nodokli, ietver šādas sastāvdaļas:
nodokļus, nodevas un citus maksājumus, izņemot pašu PVN;
papildu izdevumus, piemēram, komisijas maksu, iepakošanas, transportēšanas un apdrošināšanas izmaksas, ko piegādātājs iekasē no pircēja vai pakalpojumu saņēmēja.
Piemērojot pirmās daļas b) punktu, dalībvalstis var par papildu izdevumiem uzskatīt izdevumus, par kuriem pastāv atsevišķa vienošanās.
79. pants
Summā, kurai uzliek nodokli, neietver šādas sastāvdaļas:
cenu samazinājumus atlaižu veidā par pirmstermiņa samaksu;
cenu atlaides un rabatus, ko piešķir pircējam vai pakalpojumu saņēmējam un ko tas iegūst darījuma veikšanas laikā;
summas, ko nodokļa maksātājs saņēmis no pircēja vai pakalpojumu saņēmēja kā tādu izmaksu atmaksāšanu, kuras veiktas pircēja vai pakalpojumu saņēmēja vārdā un interesēs un kuras iegrāmatotas šā nodokļa maksātāja pagaidu kontā.
Nodokļa maksātājs pamato pirmās daļas c) punktā minēto izmaksu faktisko summu, un tas nedrīkst atskaitīt PVN, kas varētu būt iekasēts.
80. pants
Lai novērstu nodokļu nemaksāšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, turpmāk norādītajos gadījumos dalībvalstis var veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka summa, kurai uzliek nodokli, attiecībā uz preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanu pircējiem vai saņēmējiem, ar ko pastāv ģimenes saites vai citas ciešas personiskas saites, vadības, īpašuma, dalības, finanšu vai juridiskas saites, kā tās definējusi attiecīgā dalībvalsts, ir atvērta tirgus vērtība:
ja atlīdzība ir mazāka par atvērtā tirgus vērtību un ja pircējam vai saņēmējam nav tiesību pilnībā atskaitīt PVN saskaņā ar 167. līdz 171. pantu un 173. līdz 177. pantu;
ja atlīdzība ir mazāka par atvērtā tirgus vērtību un ja saņēmējam nav tiesību pilnībā atskaitīt PVN saskaņā ar 167. līdz 171. un 173. līdz 177. pantu, un ja uz preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu attiecas atbrīvojums saskaņā ar 132., 135., 136., 371., 375., 376. un 377. pantu, 378. panta 2. punktu, 379. panta 2. punktu un 380. līdz 390.c pantu;
ja atlīdzība ir lielāka par atvērtā tirgus vērtību un ja preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam nav tiesību pilnībā atskaitīt PVN saskaņā ar167. līdz 171. pantu un 173. līdz 177. pantu.
Šā punkta pirmās daļas nolūkā juridiskās saites var būt arī attiecības starp darba devēju un darba ņēmēju, darba ņēmēja ģimeni vai citām ar darba ņēmēju cieši saistītām personām.
81. pants
Dalībvalstis, kas 1993. gada 1. janvārī neizmantoja 98. pantā paredzēto izvēles iespēju piemērot samazinātu likmi, ja tās izmanto 89. pantā paredzēto izvēles iespēju, attiecībā uz mākslas darbu piegādi, kā minēts III pielikuma 26) punktā, var paredzēt to, ka summa, kurai uzliek nodokli, ir vienāda ar daļu no summas, kas noteikta saskaņā ar 73., 74., 76., 78. un 79. pantu.
Šā panta pirmā daļā minēto summas daļu nosaka tā, lai tādējādi maksājamais PVN būtu vismaz 5 % no summas, kas noteikta saskaņā ar 73., 74., 76., 78. un 79. pantu.
82. pants
Dalībvalstis var noteikt, ka summā, kurai uzliek nodokli, attiecībā uz preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanu iekļauj vērtību atbrīvotam ieguldījumu zeltam 346. panta nozīmē, kuru piegādājis pircējs vai pakalpojumu saņēmējs, lai to izmantotu par pamatu apstrādei, un kurš zaudē savu no PVN atbrīvotā ieguldījumu zelta statusu, kad tiek piegādātas preces un sniegti pakalpojumi. Izmantojamā vērtība ir ieguldījumu zelta atvērta tirgus vērtība laikā, kad piegādā šīs preces vai sniedz šos pakalpojumus
3.
NODAĻA
Preču iegāde Kopienas iekšienē
83. pants
Attiecībā uz preču iegādi Kopienas iekšienē summu, kurai uzliek nodokli, nosaka, izmantojot tās pašas sastāvdaļas ►C1 , ko saskaņā ar 2. nodaļu izmanto, lai noteiktu summu, kurai uzliek nodokli, to pašu preču piegādei attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Attiecībā uz šīs direktīvas 21. un 22. pantā minētajiem darījumiem, ◄ ko uzskata par preču iegādi Kopienas iekšienē, summa, kurai uzliek nodokli, ir attiecīgo preču vai līdzīgu preču pirkuma cena vai – ja pirkuma cenas nav – pašizmaksa, ko nosaka piegādes brīdī.
84. pants
4.
NODAĻA
Preču imports
85. pants
Attiecībā uz preču importu summa, kurai uzliek nodokli, ir muitas vērtība, kas noteikta saskaņā ar spēkā esošajiem Kopienas noteikumiem.
86. pants
Summa, kurai uzliek nodokli, ietver šādas sastāvdaļas tiktāl, ciktāl tās vēl nav ietvertas:
nodokļus, nodevas un citus maksājumus, kas aprēķināti ārpus importa dalībvalsts, kā arī tos, kuri aprēķināti importēšanas dēļ, izņemot iekasējamo PVN;
papildu izdevumus, piemēram, komisijas maksu, iesaiņošanas, transportēšanas un apdrošināšanas izmaksas, kas radušās līdz pirmajam galamērķim importa dalībvalsts teritorijā, kā arī papildu izdevumus, ko rada transportēšana uz citu galamērķi Kopienā, ja minētā vieta ir zināma, kad iestājas nodokļa iekasējamības gadījums.
87. pants
Summa, kurai uzliek nodokli, neietver šādas sastāvdaļas:
cenu samazinājumus atlaižu veidā par pirmstermiņa samaksu;
cenu atlaides un rabatus, ko piešķir pircējam un ko tas iegūst importēšanas laikā.
88. pants
Ja preces bijušas uz laiku eksportētas no Kopienas un ir reimportētas pēc tam, kad tām ārpus Kopienas veikts remonts, apstrāde, pielāgošana, montāža vai pārstrāde, dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka šīm precēm noteiktais nodokļa režīms PVN nolūkā ir tāds pats, kādu attiecīgajām precēm piemērotu, ja remonts, apstrāde, pielāgošana, montāža vai pārstrāde būtu veikta attiecīgi savā teritorijā.
89. pants
Dalībvalstis, kas 1993. gada 1. janvārī neizmantoja 98. pantā paredzēto izvēles iespēju piemērot samazinātu likmi, attiecībā uz 311. panta 1. punkta 2., 3. un 4. apakšpunktā definēto mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu importu var paredzēt to, ka summa, kurai uzliek nodokli, ir daļa no summas, kas noteikta saskaņā ar 85., 86. un 87. pantu.
Šā panta pirmajā daļā minēto summas daļu nosaka tā, lai tādējādi maksājamais PVN, preces importējot, būtu vismaz 5 % no summas, kas noteikta saskaņā ar 85., 86. un 87. pantu.
5.
NODAĻA
Dažādi noteikumi
90. pants
91. pants
Dalībvalstis pieļauj tā vietā izmantot jaunāko Eiropas Centrālās bankas publicēto valūtas kursu brīdī, kad nodoklis kļūst iekasējams. Valūtas maiņas kursu starp valūtām, kas nav euro, aprēķina, izmantojot katras valūtas maiņas kursu pret euro. Dalībvalstis var pieprasīt, lai tās informē, ja nodokļa maksātājs izmanto šo iespēju.
Tomēr dažiem no šā panta pirmajā daļā minētajiem darījumiem vai konkrētām nodokļa maksātāju kategorijām dalībvalstis var turpināt piemērot valūtas maiņas kursu, kas noteikts saskaņā ar spēkā esošajiem Kopienas noteikumiem, kas reglamentē vērtības aprēķinu muitas vajadzībām.
92. pants
Attiecībā uz atpakaļ nododamu iepakojuma materiālu izmaksām, dalībvalstis var veikt vienu no šādiem pasākumiem:
tās neieskaitīt summā, kurai uzliek nodokli, un veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šīs summas koriģēšanu, ja iepakojuma materiālu nenodod atpakaļ;
tās ieskaitīt summā, kurai uzliek nodokli, un veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šīs summas koriģēšanu, ja iepakojuma materiālu tiešām nodod atpakaļ.
VIII
SADAĻA
LIKMES
1.
NODAĻA
Likmju piemērošana
93. pants
Darījumiem, par kuriem uzliek nodokli, piemēro likmi, kas ir spēkā brīdī, kad iestājas nodokļa iekasējamības gadījums.
Tomēr šādos apstākļos piemēro likmi, kas ir spēkā brīdī, kad nodoklis kļūst iekasējams:
65. un 66. pantā minētajos gadījumos;
gadījumā, ja preču iegāde notiek Kopienas iekšienē;
šīs direktīvas 71. panta 1. punkta otrā daļā un 71. panta 2. punktā minētajos gadījumos, kas attiecas uz preču importu.
94. pants
95. pants
Ja likmes ir mainītas, dalībvalstis var veikt koriģēšanu 65. un 66. pantā minētajos gadījumos, lai ņemtu vērā likmi, ko piemēroja brīdī, kad tika piegādātas preces vai sniegti pakalpojumi.
Tāpat dalībvalstis var ieviest jebkādus atbilstīgus pārejas perioda pasākumus.
2.
NODAĻA
Likmju struktūra un līmenis
1.
iedaļa
Pamatlikme
96. pants
Dalībvalstis piemēro PVN pamatlikmi, ko katra dalībvalsts nosaka procentos no summas, kurai uzliek nodokli; preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai pamatlikme ir vienāda.
97. pants
Pamatlikme nav mazāka par 15 %.
2.
iedaļa
Samazinātas likmes
98. pants
Samazinātās likmes nosaka procentos no summas, kurai uzliek nodokli, un tās nevar būt mazākas par 5 %, un tās piemēro tikai to preču piegādei un to pakalpojumu sniegšanai, kas uzskaitīti III pielikumā.
Dalībvalstis var piemērot samazinātās likmes to preču piegādei vai to pakalpojumu sniegšanai, kas minēti ne vairāk kā 24 punktos III pielikumā.
Samazināto likmi, kas ir zemāka par 5 % minimumu, un atbrīvojumu ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN var piemērot tikai to preču piegādei vai to pakalpojumu sniegšanai, kas minēti III pielikuma šādos punktos:
1. līdz 6. un 10.c punkts;
jebkurš cits III pielikuma punkts, uz kuru attiecas 105.a panta 1. punktā paredzētās iespējas.
Piemērojot šā punkta otrās daļas b) apakšpunktu, 105.a panta 1. punkta otrajā daļā minētos darījumus attiecībā uz mājokļiem uzskata par tādiem, uz kuriem attiecas III pielikuma 10. punkts.
Dalībvalstis, kas 2021. gada 1. janvārī piemēro samazinātas likmes, kuras ir zemākas par 5 % minimumu, vai piešķir atbrīvojumus ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN to preču piegādei vai to pakalpojumu sniegšanai, kas minēti vairāk nekā septiņos punktos III pielikumā, ierobežo minēto samazināto likmju vai atbrīvojumu piemērošanu, lai līdz 2032. gada 1. janvārim vai līdz dienai, kad ir pieņemts 402. pantā minētais galīgais režīms, atkarībā no tā, kas notiek agrāk, panāktu atbilstību šā punkta pirmajai daļai. Dalībvalstis var brīvi noteikt, kuru preču piegādei vai pakalpojumu sniegšanai tās turpinās piemērot minētās samazinātās likmes vai piešķirt minētos atbrīvojumus.
▼M28 —————
100. pants
Līdz 2028. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija iesniedz Padomei ziņojumu par III pielikuma darbības jomu, vajadzības gadījumā papildinot to ar atbilstīgiem priekšlikumiem.
▼M28 —————
2.a iedaļa
Izņēmuma situācijas
101.a pants
3.
iedaļa
Īpaši noteikumi
▼M28 —————
103. pants
Ja dalībvalstis izmanto šā panta 1. punktā paredzēto izvēles iespēju, tās samazināto likmi var piemērot arī šādiem darījumiem:
mākslas darbu piegādei, ko veic to autors vai autora tiesību mantinieki;
mākslas darbu piegādei, ko neregulāri veic nodokļa maksātājs, kurš nav tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs, ja mākslas darbus ir importējis nodokļa maksātājs pats vai tos ir piegādājis to autors vai viņa autora tiesību mantinieki, vai attiecībā uz tiem tas ir tiesīgs pilnībā atskaitīt PVN.
104. pants
▼M28 —————
105.a pants
Dalībvalstis, kuras saskaņā ar Savienības tiesību aktiem 2021. gada 1. janvārī darījumiem, kas saistīti ar mājokļiem, kuri nav sociālās politikas daļa, piemēroja samazinātas likmes, kas ir zemākas par 98. panta 1. punktā noteikto minimumu, saskaņā ar 98. panta 2. punktu var turpināt piemērot minētās samazinātās likmes.
Dalībvalstis ne vēlāk kā 2022. gada 7. jūlijā paziņo PVN komitejai valsts tiesību aktu galveno noteikumu tekstu un nosacījumus tādu samazināto likmju un atbrīvojumu piemērošanai, kas attiecas uz 98. panta 2. punkta otrās daļas b) apakšpunktu.
Neskarot šā panta 4. punktu, citas dalībvalstis saskaņā ar 98. panta 2. punkta pirmo daļu var piemērot samazinātas likmes, kas ir zemākas par 98. panta 1. punktā noteikto minimumu, vai atbrīvojumus ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN tādu pašu preču piegādei vai tādu pašu pakalpojumu sniegšanai kā tie, kas minēti šā punkta pirmajā un otrajā daļā, un ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi bija piemērojami 2021. gada 1. janvārī šā punkta pirmajā un otrajā daļā minētajās dalībvalstīs.
Dalībvalstis ne vēlāk kā 2022. gada 7. jūlijā paziņo PVN komitejai valsts tiesību aktu galveno noteikumu tekstu un nosacījumus šā punkta pirmajā daļā minēto samazināto likmju piemērošanai.
Neskarot šā panta 4. punktu, citas dalībvalstis saskaņā ar 98. panta 1. punkta pirmo daļu var piemērot samazinātas likmes, kas nav zemākas par 12 %, tādu pašu preču piegādei vai tādu pašu pakalpojumu sniegšanai kā tie, kas minēti šā punkta pirmajā un otrajā daļā, un ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi bija piemērojami 2021. gada 1. janvārī šā punkta pirmajā daļā minētajās dalībvalstīs.
105.b pants
Dalībvalstis, kuras saskaņā ar Savienības tiesību aktiem 2021. gada 1. janvārī darījumiem, kas saistīti ar mājokļiem, kuri nav sociālās politikas daļa, piemēroja samazinātas likmes, kas nav zemākas par 5 % minimumu, saskaņā ar 98. panta 1. punkta pirmo daļu var turpināt piemērot minētās samazinātās likmes. Šādā gadījumā šādiem darījumiem piemērojamās samazinātās likmes no 2042. gada 1. janvāra nav zemāka par 12 %.
Dalībvalstis ne vēlāk kā 2022. gada 7. jūlijā paziņo PVN komitejai valsts tiesību aktu galveno noteikumu tekstu un nosacījumus pirmajā daļā minēto samazināto likmju piemērošanai.
Citas dalībvalstis saskaņā ar 98. panta 1. punkta pirmo daļu var piemērot samazinātu likmi, kas nav zemāka par 12 %, darījumiem, kas minēti šā panta pirmajā daļā, ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi bija piemērojami 2021. gada 1. janvārī šā panta pirmajā daļā minētajās dalībvalstīs.
Piemērojot 98. panta 1. punkta trešo daļu, šajā pantā minētos darījumus uzskata par tādiem, uz kuriem attiecas III pielikuma 10. punkts.
▼M5 —————
▼M28 —————
5.
NODAĻA
Pārejas perioda noteikumi
▼M28 —————
▼M2 —————
▼M28 —————
▼M2 —————
▼M5 —————
▼M28 —————
129.a pants
Dalībvalstis var veikt vienu no šādiem pasākumiem:
piemērot samazinātu likmi Covid-19 in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču piegādei un ar minētajām ierīcēm cieši saistītu pakalpojumu sniegšanai;
piešķirt atbrīvojumu ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN attiecībā uz Covid-19 in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču piegādi un ar minētajām ierīcēm cieši saistītu pakalpojumu sniegšanu.
Pirmajā daļā paredzētos pasākumus piemēro tikai tādām Covid-19 in vitro diagnostikas medicīniskajām ierīcēm, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/79/EK ( 2 ) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/746 ( 3 ) un citos piemērojamos Savienības tiesību aktos noteiktajām piemērojamām prasībām.
Pirmajā daļā paredzēto atbrīvojumu piemēro tikai Komisijas vai dalībvalstu atļautām Covid-19 vakcīnām.
▼M2 —————
IX
SADAĻA
ATBRĪVOJUMI
1.
NODAĻA
Vispārīgi noteikumi
131. pants
Šīs sadaļas 2. līdz 9. nodaļā paredzētos atbrīvojumus, neskarot citus Kopienas noteikumus, piemēro saskaņā ar noteikumiem, ko dalībvalstis pieņem, lai nodrošinātu pareizu un godīgu šo atbrīvojumu piemērošanu un lai nepieļautu nekādu iespējamu krāpšanu, izvairīšanos un ļaunprātīgu izmantošanu.
2.
NODAĻA
Atbrīvojumi konkrētām darbībām sabiedrības interesēs
132. pants
Dalībvalstis atbrīvo no nodokļa šādus darījumus:
pakalpojumus, ko sniedz valsts pasta dienesti, izņemot pasažieru pārvadājumus un telekomunikāciju pakalpojumus, kā arī ar tiem saistītu preču piegādi;
slimnīcas un medicīnisko aprūpi, kā arī ar tām cieši saistītas darbības, ko veic publisko tiesību subjekti vai, sociālos apstākļos, kuras līdzinās apstākļiem, ko piemēro publisko tiesību subjektiem, slimnīcas, medicīniskās aprūpes vai diagnostikas centri, vai arī citas pienācīgi atzītas līdzīgas iestādes;
medicīniskās aprūpes sniegšanu, darbojoties medicīniskās vai paramedicīniskās profesijās, ko noteikusi attiecīgā dalībvalsts;
cilvēka orgānu, asiņu un piena piegādes;
pakalpojumus, ko sniedz zobu tehniķi, darbojoties savā profesijā, kā arī zobārstu un zobu tehniķu piegādātas zobu protēzes;
pakalpojumus, ko sniedz neatkarīgas personu grupas, kuru darbība ir atbrīvota no PVN vai attiecībā uz kuru darbību tās nav nodokļa maksātājas, lai sniegtu šo grupu dalībniekiem pakalpojumus, kas tieši nepieciešami to darbības veikšanai, ja šīs grupas tikai pieprasa no saviem dalībniekiem precīzi atmaksāt savu daļu kopīgajos izdevumos, ja vien atbrīvojums neradītu konkurences izkropļojumu;
pakalpojumu sniegšanu un preču piegādes, kas ir cieši saistītas ar sociālo aprūpi un sociālo nodrošināšanu, tostarp tādas, ko veic veco ļaužu pansionāti, publisko tiesību subjekti vai citas struktūras, kuras attiecīgā dalībvalsts atzinusi par sociālās labklājības struktūrām;
pakalpojumu sniegšanu un preču piegādes, kas ir cieši saistītas ar bērnu un jauniešu aizsardzību, un kuru veic publisko tiesību subjekti vai citas organizācijas, ko attiecīgā dalībvalsts atzinusi par sociālās labklājības organizācijām;
bērnu vai jauniešu izglītības, skolas vai universitātes izglītības, arodizglītības vai pārkvalifikācijas nodrošināšanu, tostarp ar to cieši saistītu pakalpojumu sniegšanu vai preču piegādi, ko veic publisko tiesību subjekti, kuriem tas ir mērķis, vai citas organizācijas, par kurām attiecīgā dalībvalsts atzinusi, ka tām ir līdzīgi mērķi;
mācības, ko skolotāji pasniedz privāti un kas aptver skolas vai universitātes mācību vielu;
personāla nodrošinājumu, ko veic reliģiskas vai filozofiskas iestādes saistībā ar b), g), h) un i) apakšpunktā minētajām darbībām un ar nolūku nodrošināt garīgo labklājību;
pakalpojumu sniegšanu vai ar to cieši saistītu preču piegādi, ko bezpeļņas organizācijas politiskiem, arodbiedrību, reliģiskiem, patriotiskiem, filozofiskiem, filantropiskiem vai pilsoniskiem mērķiem sniedz saviem biedriem to kopējo interešu labad apmaiņā pret biedru naudas nomaksu, kura noteikta saskaņā ar šo organizāciju statūtiem, ja vien atbrīvojums neradītu konkurences izkropļojumus;
konkrētus pakalpojumus, kas cieši saistīti ar sportu vai fizisko audzināšanu un ko bezpeļņas organizācijas sniedz personām, kas piedalās sporta vai fiziskās audzināšanas pasākumos;
konkrētus kultūras pakalpojumus un ar tiem cieši saistītas preces, ko, attiecīgi, sniedz vai piegādā publisko tiesību subjekti vai citas kultūras organizācijas, ko atzinusi attiecīgā dalībvalsts;
pakalpojumu sniegšanu un preču piegādi, ko sakarā ar līdzekļu vākšanas kampaņām, kuras organizētas tikai pašu labā, veic organizācijas, kuru darbība ir atbrīvota saskaņā ar b), g), h), i), l), m) un n) apakšpunkta noteikumiem, ja vien atbrīvojums neradītu konkurences izkropļojumus;
transportēšanas pakalpojumu sniegšanu slimām vai ievainotām personām, izmantojot īpaši šim nolūkam aprīkotus transportlīdzekļus, ja šos pakalpojumus sniedz attiecīgi pilnvarotas organizācijas;
radio un televīzijas organizāciju darbība, kas nav komerciāla rakstura.
133. pants
Piešķirot struktūrām, kas nav publisko tiesību subjekti, 132. panta 1. punkta b), g), h), i), l), m) un n) apakšpunktā paredzētos atbrīvojumu, dalībvalsts katrā atsevišķā gadījumā var tām piemērot vienu vai vairākus šādus nosacījumus:
attiecīgās struktūras nedrīkst pastāvīgi censties gūt peļņu, un jebkuru peļņu, kas tomēr rodas, nedrīkst sadalīt, bet tā jānovirza sniegto pakalpojumu turpināšanai vai uzlabošanai;
šīs struktūras ir jāpārvalda un jāvada – būtībā brīvprātīgi – personām, kurām pašām vai caur starpniekiem nav tieša vai netieša daļa attiecīgo darbību iznākumā;
šīm struktūrām jānosaka cenas, ko apstiprinājušas valsts iestādes vai kas nav augstākas par šādām apstiprinātām cenām, vai attiecībā uz pakalpojumiem, kas nav jāapstiprina, zemākas cenas par tām, ko līdzīgiem pakalpojumiem nosaka komercuzņēmumi, kuriem jāmaksā PVN;
atbrīvojumi nedrīkstētu radīt konkurences izkropļojumus, nostādot neizdevīgā stāvoklī uzņēmumus, kas ir PVN maksātāji.
Dalībvalstis, kas saskaņā ar Direktīvas 77/388/EEK E pielikumu 1989. gada 1. janvārī piemēroja PVN darbībām, kas minētas 132. panta 1. punkta m) un n) apakšpunktā, var piemērot arī pirmās daļas d) apakšpunktā paredzētos nosacījumus, ja minētajām preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanai, ko veic publisko tiesību subjekti, piešķir atbrīvojumu.
134. pants
Preču piegādei vai pakalpojumu sniegšanai nepiešķir 132. panta 1. punkta b), g), h), i), l), m) un n) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu, ja:
preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana nav būtiski svarīga atbrīvotajiem darījumiem;
preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas pamatmērķis ir gūt struktūrai papildu ienākumus, veicot darījumus, kas tieši konkurē ar komercuzņēmumu darījumiem, par kuriem uzliek PVN.
3.
NODAĻA
Atbrīvojumi citām darbībām
135. pants
Dalībvalstis atbrīvo no nodokļa šādus darījumus:
apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darījumus, tostarp ar tiem saistītus pakalpojumus, ko veic apdrošināšanas mākleri un apdrošināšanas aģenti;
kredīta piešķiršanu un kredīta starpniecību, kā arī kredīta pārvaldi, ko veic persona, kura piešķir kredītu;
starpniecību vai jebkurus darījumus ar kredīta garantijām vai jebkuru citu naudas nodrošinājumu, kā arī kredīta garantiju pārvaldi, ko veic persona, kura piešķir kredītu;
darījumus, tostarp starpniecību, kas skar noguldījumu un norēķinu kontus, maksājumus, pārskaitījumus, parādus, čekus un citus tirgojamus dokumentus, taču izņemot parādu piedziņu;
darījumus, tostarp starpniecību, kas attiecas uz valūtu, banknotēm un monētām, ko lieto par likumīgu maksāšanas līdzekli, izņemot kolekciju priekšmetus, t.i., zelta, sudraba vai cita metāla monētas vai banknotes, ko parasti nelieto kā likumīgu maksāšanas līdzekli, vai arī monētas, kurām ir numismātiska vērtība;
darījumus – tostarp starpniecību, izņemot pārvaldi un uzraudzību, – kas attiecas uz akcijām un daļām sabiedrībās vai apvienībās, bezseguma parādzīmēm un citiem vērtspapīriem, tomēr izņemot dokumentus, kas rada īpašumtiesības uz precēm, un izņemot 15. panta 2. punktā minētās tiesības vai vērtspapīrus;
dalībvalstu noteiktu īpašu ieguldījumu fondu vadīšanu;
tādu pastmarku piegādi par nominālvērtību, kas derīgas pasta pakalpojumiem attiecīgā teritorijā, nodokļu marku un citu līdzīgu marku piegādi;
derības, loterijas un citus azartspēļu veidus, uz kuriem attiecas noteikumi un ierobežojumi, ko noteikusi katra dalībvalsts;
ēkas vai ēkas daļu un zem tās esošās zemes piegādi, izņemot 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos gadījumus;
neapbūvētas zemes piegādi, izņemot 12. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto apbūves zemi;
nekustama īpašuma iznomāšanu vai izīrēšanu.
Šā panta 1. punkta l) apakšpunktā paredzētais atbrīvojums neattiecas uz:
izmitināšanu, kā tā definēta dalībvalstu tiesību aktos, viesnīcu nozarē vai līdzīgas funkcijas nozarēs, tostarp vietu izīrēšanu tūristu nometnēs vai zemes gabalos, kas izveidoti par nometnes vietām;
transportlīdzekļu stāvvietu iznomāšanu/izīrēšanu;
pastāvīgi uzstādītu iekārtu un mehānismu iznomāšanu/izīrēšanu;
seifu izīrēšanu.
Dalībvalstis var piemērot papildu izņēmumus 1. punkta l) apakšpunktā minētā atbrīvojuma darbības jomai.
136. pants
Dalībvalstis atbrīvo no nodokļa šādus darījumus:
to preču piegādi, ko pilnībā izmanto darbībai, kurai atbrīvojums piešķirts atbilstīgi 132., 135., 371., 375., 376. un 377. pantam, 378. panta 2. punktam, 379. panta 2. punktam, kā arī 380. līdz 390.c pantam, ja šīs preces nav radījušas atskaitīšanas tiesības;
preču piegādi, par kuru iegādi vai izmantošanu PVN nebija atskaitāms saskaņā ar 176. pantu.
136.a pants
Ja tiek uzskatīts, ka nodokļa maksātājs ir saņēmis un piegādājis preces saskaņā ar 14.a panta 2. punktu, tad dalībvalstis attiecībā uz minēto nodokļa maksātāju šādu preču piegādi atbrīvo no nodokļa.
137. pants
Dalībvalstis nodokļa maksātājiem var piešķirt tiesības izvēlēties nodokļa režīmu attiecībā uz šādiem darījumiem:
šīs direktīvas 135. panta 1. punkta b) līdz g) apakšpunktā minētajiem finanšu darījumiem;
ēkas vai ēkas daļu un zem tās esošās zemes piegādi, izņemot 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto piegādi;
neapbūvētas zemes piegādi, izņemot 12. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās apbūves zemes piegādi.
nekustama īpašuma iznomāšanu vai izīrēšanu.
Dalībvalstis var ierobežot šo izvēles tiesību darbības jomu.
4.
NODAĻA
Atbrīvojumi darījumiem Kopienas iekšienē
1.
iedaļa
Atbrīvojumi preču piegādēm
138. pants
Dalībvalstis atbrīvo no nodokļa tādu preču piegādi, kuras pārdevējs, pircējs vai cita persona pārdevēja vai pircēja vārdā nosūta vai transportē uz galamērķi ārpus to attiecīgās teritorijas, bet Kopienā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
preces tiek piegādātas citam nodokļa maksātājam vai juridiskai personai, kas nav nodokļa maksātāja un kas kā tāda rīkojas, dalībvalstī, kas nav nosūtīšanas vai transportēšanas sākumpunkta dalībvalsts;
nodokļa maksātājs vai juridiska persona, kas nav nodokļa maksātāja, kam preces piegādā, ir identificēta PVN nolūkos dalībvalstī, kas nav preču nosūtīšanas vai transportēšanas sākumpunkta dalībvalsts, un šo PVN identifikācijas numuru ir norādījis(-usi) piegādātājam.
Papildus 1. punktā minētajām preču piegādēm dalībvalstis atbrīvo no nodokļa šādus darījumus:
tādu jaunu transportlīdzekļu piegādes, kurus pārdevējs, pircējs vai cita persona pārdevēja vai pircēja vārdā nosūta vai transportē pircējam uz galamērķi ārpus to attiecīgās teritorijas, bet Kopienā, ja piegādes veic tādiem nodokļa maksātājiem vai tādām juridiskām personām, kas nav nodokļa maksātājas, kuru preču iegādēm Kopienas iekšienē saskaņā ar 3. panta 1. punktu neuzliek PVN, vai jebkurai citai personai, kas nav nodokļa maksātāja;
tādu akcīzes preču piegādes, kuras pārdevējs, pircējs vai cita persona pārdevēja vai pircēja vārdā nosūta vai transportē pircējam uz galamērķi ārpus to attiecīgās teritorijas, bet Kopienā, ja piegādes veic tādiem nodokļa maksātājiem vai tādām juridiskām personām, kas nav nodokļa maksātājas, kuru to preču iegādēm Kopienas iekšienē, kas nav akcīzes preces, saskaņā ar 3. panta 1. punktu neuzliek PVN, ja šīs preces ir nosūtītas vai transportētas saskaņā ar Direktīvas 92/12/EEK 7. panta 4. un 5. punktu vai 16. pantu;
preču piegādes, kad preces pārvieto uz citu dalībvalsti un kuras būtu atbrīvotas no nodokļa saskaņā ar 1. punktu un šā punkta a) un b) apakšpunktu, ja šīs piegādes būtu veiktas citam nodokļa maksātājam.
139. pants
Tāpat šis atbrīvojums neattiecas uz preču piegādi nodokļa maksātājiem vai juridiskām personām, kas nav nodokļa maksātājas, kuru preču iegādēm Kopienas iekšienē saskaņā ar 3. panta 1. punktu neuzliek PVN.
Šīs direktīvas 138. panta 1. punkta un 2. punkta c) apakšpunktā paredzētais atbrīvojums neattiecas uz to lietotu transportlīdzekļu piegādēm, kas definēti 327. panta 3. punktā un kam piemēro PVN saskaņā ar pārejas režīmu lietotiem transportlīdzekļiem.
2.
iedaļa
Atbrīvojumi preču iegādei Kopienas iekšienē
140. pants
Dalībvalstis atbrīvo no nodokļa šādus darījumus:
to preču iegādi Kopienas iekšienē, kuru piegāde, ja to veiktu nodokļa maksātājs, jebkuros apstākļos būtu atbrīvota no nodokļa dalībvalsts attiecīgajā teritorijā;
to preču iegādi Kopienas iekšienē, kuru imports jebkuros apstākļos būtu atbrīvots no nodokļa saskaņā ar 143. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu un e) līdz l) apakšpunktu;
preču iegādes Kopienas iekšienē, par kurām saskaņā ar 170. un 171. pantu preču pircējam jebkuros apstākļos ir tiesības uz pilnīgu tā PVN atmaksāšanu, kas būtu jāmaksā saskaņā ar 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
141. pants
Katra dalībvalsts veic īpašus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka saskaņā ar 40. pantu tās teritorijā veiktām preču iegādēm Kopienas iekšienē nepiemēro PVN, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
preču iegādi veic nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgajā dalībvalstī, bet kas PVN nolūkā ir identificēts kādā citā dalībvalstī;
preču iegādi veic, lai a) punktā minētais nodokļa maksātājs tajā pašā dalībvalstī veiktu šo preču turpmāku piegādi;
preces, ko tādējādi iegādājies a) punktā minētais nodokļa maksātājs, no dalībvalsts, kas nav dalībvalsts, kurā tas identificēts PVN nolūkā, tieši nosūta vai transportē personai, kurai tas veic turpmāku preču piegādi;
persona, kam turpmāk piegādā preces, ir cits nodokļa maksātājs vai juridiska persona, kas nav nodokļa maksātāja, kas PVN nolūkā identificēta tajā pašā dalībvalstī;
šā panta d) punktā minētā persona saskaņā ar 197. pantu ir noteikta par personu, kura atbildīga par PVN nomaksu attiecībā uz piegādi, ko veicis nodokļa maksātājs, kurš neveic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kur jāmaksā nodoklis.
3.
iedaļa
Atbrīvojumi dažiem transportēšanas pakalpojumiem
142. pants
Dalībvalstis atbrīvo no nodokļa to pakalpojumu sniegšanu, kas ir preču transportēšana Kopienas iekšienē uz salām, kuras veido Azoru salu un Madeiras autonomos apgabalus, un no tām, kā arī to pakalpojumu sniegšanu, kuri ir preču transportēšana starp šīm salām.
5.
NODAĻA
Importa atbrīvojumi
143. pants
Dalībvalstis atbrīvo no nodokļa šādus darījumus:
preču galīgu importu, ja šādu preču piegāde, ko veic nodokļa maksātājs, jebkuros apstākļos ir atbrīvota no nodokļa dalībvalsts attiecīgajā teritorijā;
tādu brīvā apgrozībā laistu preču importu, kuras ieved no kādas trešās teritorijas, kas ir Kopienas muitas teritorijas daļa, un kuras būtu atbrīvotas no nodokļa saskaņā ar b) punktu, ja tās būtu importētas 30. panta pirmās daļas nozīmē;
preču importu, ja PVN ir jādeklarē saskaņā ar īpašo režīmu, kas noteikts XII sadaļas 6. nodaļas 4. iedaļā, un ja vēlākais importa deklarācijas iesniegšanas brīdī importa dalībvalsts kompetentajai muitas iestādei ir norādīts piegādātāja vai starpnieka, kas rīkojas tā interesēs, individuālais PVN identifikācijas numurs īpašā režīma piemērošanas nolūkos, kas piešķirts saskaņā ar 369.q pantu;
to preču importu, kas nosūtītas vai transportētas no trešās teritorijas vai trešās valsts uz dalībvalsti, kura nav nosūtīšanas vai transportēšanas galamērķa dalībvalsts, ja saskaņā ar 138. pantu šādu preču piegāde, ko veic importētājs, kurš saskaņā ar 201. pantu noteikts vai atzīts par atbildīgu par PVN nomaksu, ir atbrīvota no nodokļa;
preču reimportu valstī, no kuras tās tika eksportētas, ko veic persona, kura tās eksportējusi, ja šīs preces atbilst prasībām, lai atbrīvotu no muitas nodokļiem;
to preču importu atbilstīgi diplomātiskajam un konsulārajam režīmam, kas ir atbrīvotas no muitas nodokļiem;
preču importu, ko veic Eiropas Kopiena, Eiropas Atomenerģijas kopiena, Eiropas Centrālā banka, Eiropas Investīciju banka vai Kopienu izveidotās struktūras, kurām piemēro Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās (1965. gada 8. aprīlis) – saskaņā ar ierobežojumiem un noteikumiem, kas paredzēti minētajā protokolā un tā īstenošanas nolīgumos vai mītnes nolīgumos un jo īpaši tad, ja tas nerada konkurences izkropļojumus;
preču importu, ko veic Komisija vai aģentūra, vai struktūra, kas izveidota saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ja Komisija vai šāda aģentūra vai struktūra importē minētās preces, pildot uzdevumus, kas tai uzticēti ar Savienības tiesību aktiem, lai reaģētu uz Covid-19 pandēmiju, izņemot gadījumus, kad importētās preces nekavējoties vai vēlāk izmanto tālākai piegādei, ko par atlīdzību veic Komisija vai šāda aģentūra vai struktūra;
preču importu, ko veic starptautiskas struktūras, kuras nav minētas fa) punktā un kuras par tādām atzinušas uzņēmējas dalībvalsts valsts iestādes, vai šādu struktūru dalībnieki saskaņā ar minēto struktūru izveides starptautiskās konvencijās vai mītnes nolīgumos paredzētiem ierobežojumiem un nosacījumiem;
preču importu Ziemeļatlantijas Līguma dalībvalstīs, ko veic citu Ziemeļatlantijas Līguma dalībvalstu bruņotie spēki savām vajadzībām vai civilā personāla vajadzībām, kas tos pavada, vai šo bruņoto spēku virtuves vai ēdnīcas apgādei, ja šādi spēki piedalās kopējas aizsardzības pasākumā;
preču importu, ko veic Apvienotās Karalistes bruņotie spēki, kuri izvietoti Kipras salā atbilstīgi 1960. gada 16. augusta Līgumam par Kipras Republikas izveidi, bruņoto spēku vajadzībām vai civilā personāla vajadzībām, kas tos pavada, vai šo bruņoto spēku virtuves vai ēdnīcas apgādei;
jūras zvejas uzņēmumu lomu importu ostās, ja tas ir neapstrādāts vai konservēts tirgošanai, bet pirms piegādes;
zelta importu, ko veic centrālās bankas;
gāzes importu, kas transportēta pa kādu dabasgāzes sistēmu vai izmantojot tīklus, kas ir pieslēgti šai sistēmai, vai izmantojot gāzes transportkuģus, un ko iesūknē kādā dabasgāzes sistēmā vai maģistrālo cauruļvadu tīklā, elektroenerģijas vai siltumapgādes, vai dzesēšanas pakalpojumu importu pa siltumapgādes vai dzesēšanas tīkliem.
Šā panta 1. punkta d) apakšpunktā noteikto atbrīvojumu piemēro gadījumos, kad pēc preču importa tiek veikta preču piegāde, kam piemēro atbrīvojumu saskaņā ar 138. panta 1. punktu un 2. punkta c) apakšpunktu, tikai tad, ja importa brīdī importētājs ir sniedzis importa dalībvalsts kompetentajām iestādēm vismaz šādu informāciju:
savu PVN identifikācijas numuru, kas izdots importa dalībvalstī, vai sava pārstāvja nodokļa jautājumos, kas ir atbildīgs par PVN nomaksu, importa dalībvalstī izdotu PVN identifikācijas numuru;
tā klienta, kuram preces piegādā saskaņā ar 138. panta 1. punktu, PVN identifikācijas numuru, kas izdots citā dalībvalstī, vai savu PVN identifikācijas numuru, kas izdots preču nosūtīšanas vai transportēšanas galamērķa dalībvalstī, ja preces paredzēts pārvest saskaņā ar 138. panta 2. punkta c) apakšpunktu;
pierādījumu tam, ka importētās preces paredz transportēt vai nosūtīt no importa dalībvalsts uz citu dalībvalsti.
Tomēr dalībvalstis var noteikt, ka c) apakšpunktā minēto pierādījumu sniedz kompetentajām iestādēm tikai pēc pieprasījuma.
144. pants
Dalībvalstis atbrīvo no nodokļa ar preču importu saistītu pakalpojumu sniegšanu, ja šādu pakalpojumu vērtība ir ieskaitīta summā, kurai uzliek nodokli, saskaņā ar 86. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
145. pants
Dalībvalstis savas valsts noteikumus var pielāgot, lai samazinātu konkurences izkropļojumu un jo īpaši lai nepieļautu nodokļa neuzlikšanu vai nodokļu dubultu uzlikšanu Kopienā.
Dalībvalstis var izmantot jebkuras administratīvas procedūras, ko tās uzskata par piemērotākām, lai panāktu atbrīvojumu no nodokļa.
6.
NODAĻA
Eksporta atbrīvojumi
146. pants
Dalībvalstis atbrīvo no nodokļa šādus darījumus:
tādu preču piegādes, kuras pārdevējs vai cita persona viņa vārdā nosūta vai transportē uz galamērķi ārpus Kopienas;
tādu preču piegādes, kuras pircējs, kas neveic uzņēmējdarbību dalībvalsts attiecīgajā teritorijā, vai cita persona viņa vārdā nosūta vai transportē uz galamērķi ārpus Kopienas, izņemot preces, ko transportē pats pircējs un kas paredzētas tam, lai aprīkotu vai apgādātu izpriecu ceļojumu kuģus, privātus gaisa kuģus vai jebkādus citus personiskas lietošanas transportlīdzekļus;
preču piegādi apstiprinātām struktūrām, kas no Kopienas eksportē šīs preces kā daļu no savām humānām, labdarības vai izglītošanas darbībām ārpus Kopienas;
pakalpojumu sniegšanu, kas ir darbs ar kustamo īpašumu, kurš iegādāts vai importēts šāda darba veikšanai Kopienā un ko no Kopienas nosūta vai transportē pakalpojumu sniedzējs vai pakalpojumu saņēmējs, kas neveic uzņēmējdarbību dalībvalsts attiecīgajā teritorijā, vai cita persona viņu vārdā;
pakalpojumu sniegšanu, tostarp transportēšanu un palīgdarījumus, bet izņemot pakalpojumu sniegšanu, ko atbrīvo saskaņā ar 132. un 135. pantu, ja tie ir tieši saistīti ar to preču eksportu vai importu, uz ko attiecas 61. pants un 157. panta 1. punkta a) apakšpunkts.
147. pants
Ja 146. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto preču piegāde attiecas uz precēm ceļotāju personīgā bagāžā, atbrīvojums attiecas tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
ceļotājs neveic uzņēmējdarbību Kopienā;
preces ir transportētas uz vietu ārpus Kopienas līdz trešā mēneša beigām pēc tā mēneša, kurā notiek piegāde;
kopīga piegādes vērtība, ieskaitot PVN, ir vairāk nekā EUR 175 vai līdzvērtīga summa attiecīgās valsts valūtā, ik gadu to aprēķinot, piemērojot valūtas maiņas kursu, kas ir spēkā pirmajā oktobra darba dienā, no nākamā gada 1. janvāra.
Tomēr dalībvalstis var atbrīvot piegādi, kuras kopējā vērtība ir mazāka nekā pirmās daļas c) apakšpunktā paredzētā vērtība.
Eksporta apliecinājumu sniedz ar rēķina vai to aizstājoša dokumenta eksemplāru, ko vizējusi muitas iestāde vietā, kur preces ir eksportētas no Kopienas.
Katra dalībvalsts iesniedz Komisijai spiedogu paraugus, ko tā izmanto vizēšanai, kas minēta otrajā daļā. Komisija šo informāciju dara zināmu pārējo dalībvalstu nodokļu iestādēm.
7.
NODAĻA
Atbrīvojumi starptautiskajai transportēšanai
148. pants
Dalībvalstis atbrīvo no nodokļa šādus darījumus:
preču piegādi, lai apgādātu kuģus, ko izmanto kuģošanai atklātā jūrā un kas pārvadā pasažierus par atlīdzību, un kuģus, kurus izmanto komercdarbībai, rūpnieciskai darbībai vai zvejniecībai, vai arī glābšanas vai palīdzības darbiem uz jūras vai kurus izmanto piekrastes zvejai, piekrastes zvejai izmantotu kuģu gadījumā, izņemot kuģu apgādi;
preču piegādi, lai apgādātu karakuģus, uz ko attiecas Kombinētās nomenklatūras (KN) kodi 8906 10 00 un kas atstāj to teritoriju un dodas uz ostām vai enkurvietām ārpus iesaistītās dalībvalsts;
šā panta a) punktā minēto kuģu piegādi, pārbūvi, remontu, tehnisko apkopi, fraktēšanu un īri, kā arī minētajos kuģos iebūvētā vai lietotā aprīkojuma, tostarp zvejas aprīkojuma, piegādi, nomu/īri, remontu un tehnisko apkopi;
pakalpojumu sniegšanu, izņemot c) punktā norādītos pakalpojumus, lai apmierinātu a) punktā minēto kuģu vai to kravu tiešās vajadzības;
preču piegādi, lai apgādātu gaisa kuģus, ko lieto aviosabiedrības, kuras par samaksu darbojas galvenokārt starptautiskos maršrutos;
šā panta e) punktā minēto gaisa kuģu piegādi, pārbūvi, remontu, tehnisko apkopi, fraktēšanu un īri, kā arī minētajos gaisa kuģos iebūvētā vai lietotā aprīkojuma piegādi, nomu/īri, remontu un tehnisko apkopi;
pakalpojumu sniegšanu, izņemot f) punktā norādītos pakalpojumus, lai apmierinātu e) punktā minēto gaisa kuģu vai to kravu tiešās vajadzības.
149. pants
Portugāle var par starptautisku transportēšanu uzskatīt jūras un gaisa transportēšanu starp salām, kas veido Azoru salu un Madeiras autonomos apgabalus, kā arī starp minētajām salām un cietzemi.
150. pants
8.
NODAĻA
Atbrīvojumi, kas saistīti ar konkrētiem eksportam pielīdzinātiem darījumiem
151. pants
Dalībvalstis atbrīvo no nodokļa šādus darījumus:
preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu atbilstīgi diplomātiskam un konsulāram režīmam;
preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu Eiropas Kopienai, Eiropas Atomenerģijas kopienai, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Investīciju bankai vai Kopienu izveidotajām struktūrām, kurām piemēro Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās (1965. gada 8. aprīlis) – saskaņā ar ierobežojumiem un noteikumiem, kas paredzēti minētajā protokolā un tā īstenošanas nolīgumos vai mītnes nolīgumos, un jo īpaši tad, ja tas nerada konkurences kropļojumus;
preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu Komisijai vai aģentūrai, vai struktūrai, kas izveidota saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ja Komisija vai šāda aģentūra vai struktūra pērk minētās preces vai pakalpojumus, pildot uzdevumus, kas tai uzticēti ar Savienības tiesību aktiem, lai reaģētu uz Covid-19 pandēmiju, izņemot gadījumus, kad nopirktās preces un pakalpojumus nekavējoties vai vēlāk izmanto tālākai piegādei, ko par atlīdzību veic Komisija vai šāda aģentūra vai struktūra;
preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu starptautiskām struktūrām, kuras nav minētas aa) punktā un kuras par tādām atzinušas uzņēmējas dalībvalsts valsts iestādes, un šādu struktūru dalībniekiem saskaņā ar ierobežojumiem un nosacījumiem, kas paredzēti starptautiskās konvencijās, ar kurām izveido minētās struktūras, vai mītnes nolīgumos;
preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu Ziemeļatlantijas Līguma dalībvalstī, ko veic citu Ziemeļatlantijas Līguma dalībvalstu bruņoto spēku vajadzībām vai civilā personāla vajadzībām, kas tos pavada, vai šo bruņoto spēku virtuves vai ēdnīcas apgādei, ja šādi spēki piedalās kopējā aizsardzības pasākumā;
preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu kādai citai dalībvalstij, ko veic kādas Ziemeļatlantijas Līguma dalībvalsts, kura nav galamērķa dalībvalsts, bruņoto spēku vajadzībām vai civilā personāla vajadzībām, kas tos pavada, vai šo bruņoto spēku virtuves vai ēdnīcas apgādei, ja šādi spēki piedalās kopējā aizsardzības pasākumā;
preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu Apvienotās Karalistes bruņotajiem spēkiem, kuri izvietoti Kipras salā atbilstīgi 1960. gada 16. augusta Līgumam par Kipras Republikas izveidi, bruņoto spēku vajadzībām vai civilā personāla vajadzībām, kas tos pavada, vai šo bruņoto spēku virtuves vai ēdnīcas apgādei.
Kamēr vēl nav pieņemti kopīgie nodokļa noteikumi, pirmajā daļā paredzētajiem atbrīvojumiem, kas nav ab) apakšpunktā minētie atbrīvojumi, piemēro ierobežojumus, ko nosaka uzņēmēja dalībvalsts.
152. pants
Dalībvalstis atbrīvo no nodokļa zelta piegādi centrālajām bankām.
9.
NODAĻA
Atbrīvojumi pakalpojumu sniegšanai, ko veic starpnieki
153. pants
Dalībvalstis atbrīvo no nodokļa pakalpojumus, ko citas personas vārdā un interesēs sniedz starpnieki, ja tie ir iesaistīti 6., 7., un 8. nodaļā minētajos darījumos vai darījumos, kurus veic ārpus Kopienas.
Šā panta pirmajā daļā minēto atbrīvojumu nepiemēro ceļojumu aģentūrām, kas ceļotāju vārdā un interesēs sniedz pakalpojumus, kurus faktiski saņem citās dalībvalstīs.
10.
NODAĻA
Atbrīvojumi darījumiem, kas saistīti ar starptautisko tirdzniecību
1.
iedaļa
Muitas noliktavas un noliktavas, kas nav muitas noliktavas, un līdzīgi režīmi
154. pants
Šīs iedaļas nozīmē “noliktavas, kas nav muitas noliktavas”, attiecībā uz akcīzes precēm ir vietas, kuras noteiktas kā nodokļu noliktavas Direktīvas 92/12/EEK 4. panta b) apakšpunktā, un attiecība uz precēm, kas nav akcīzes preces, vietas, kuras kā tādas noteikušas dalībvalstis.
155. pants
Neskarot citus Kopienas noteikumus nodokļu jomā, dalībvalstis, apspriedušās ar PVN komiteju, var veikt īpašus pasākumus, lai atbrīvotu no nodokļa visus šajā iedaļā minētos darījumus vai dažus no tiem, ja šie pasākumi nav paredzēti tiešai izlietošanai vai galapatēriņam, un ja maksājamā PVN summa, kad pārtrauc šajā iedaļā minētos režīmus vai apstākļus, atbilst nodokļa summai, kāda būtu maksājama, ja katram no šiem darījumiem būtu uzlikts nodoklis dalībvalsts attiecīgajā teritorijā.
156. pants
Dalībvalstis var atbrīvot no nodokļa šādus darījumus:
to preču piegādi, kuras paredzēts uzrādīt muitai un, attiecīgos gadījumos, novietot pagaidu glabāšanā;
to preču piegādi, kuras paredzēts novietot brīvā zonā vai brīvā noliktavā;
to preču piegādi, kuras paredzēts nodot glabāšanā citā, nevis muitas, noliktavā vai nodot iekšējai apstrādei;
to preču piegādi, kuras paredzēts ielaist teritoriālajos ūdeņos, lai iekļautu urbšanas vai ražošanas platformās šādu platformu būvei, remontam, apkopei, pārbūvei vai aprīkošanai vai lai saistītu šādas urbšanas vai ražošanas platformas ar cietzemi;
to preču piegādi, kuras paredzēts ielaist teritoriālos ūdeņos, lai apgādātu urbšanas vai ražošanas platformas.
157. pants
Dalībvalstis var atbrīvot no nodokļa šādus darījumus:
to preču importu, kam paredzēts noliktavas režīms, kas nav muitas noliktavas režīms;
to preču importu, kam dalībvalsts attiecīgajā teritorijā paredzēts noliktavas režīms, kas nav muitas noliktavas režīms.
158. pants
Atkāpjoties no 157. panta 2. punkta, dalībvalstis var paredzēt noliktavas, kas nav muitas noliktavas, šādos gadījumos:
ja preces ir paredzētas beznodokļu veikaliem, lai piegādātu preces, ko personīgā bagāžā aizved ceļotāji, veicot lidojumus vai jūras braucienus uz trešām teritorijām vai trešām valstīm, ja šāda piegāde ir atbrīvota no nodokļa saskaņā ar 146. panta 1. punkta b) apakšpunktu;
ja preces ir paredzētas nodokļa maksātājam, lai piegādātu preces ceļotājiem gaisa kuģī vai kuģī lidojuma vai jūras brauciena laikā, ja tā galamērķis ir ārpus Kopienas;
ja preces ir paredzētas nodokļa maksātājiem, lai veiktu preču piegādes, kas saskaņā ar 151. pantu ir atbrīvotas no PVN.
159. pants
Dalībvalstis var atbrīvot no nodokļa tādu pakalpojumu sniegšanu, kas attiecas uz 156. pantā, 157. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 158. pantā minēto preču piegādi.
160. pants
Dalībvalstis var atbrīvot no nodokļa šādus darījumus:
preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, ko veic 156. panta 1. punktā minētajās vietās, ja viens no tajā minētajiem apstākļiem joprojām pastāv attiecīgā dalībvalsts teritorijā;
preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, ko veic 157. panta 1. punkta b) apakšpunktā vai 158. pantā minētajos apstākļos, ja viens no 157. panta 1. punkta b) apakšpunktā vai 158. panta 1. punktā minētajiem apstākļiem joprojām pastāv attiecīgā dalībvalsts teritorijā.
161. pants
Dalībvalstis var atbrīvot no nodokļa šādu preču piegādi un ar to saistītu pakalpojumu sniegšanu:
30. panta pirmajā daļā minēto preču piegādi, ja uz tām vēl attiecas vienošanās par pagaidu importu ar pilnīgu atbrīvojumu no importa nodevām vai ārējā tranzīta pasākumi;
30. panta otrajā daļā minēto preču piegādi, ja uz tām vēl attiecas 276. pantā minētā iekšējā tranzīta procedūra.
162. pants
Ja dalībvalstis izmanto šajā iedaļā paredzētās izvēles iespējas, tās veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka uz to preču iegādi Kopienas iekšienē, uz ko paredzēts attiecināt kādu no 156. pantā, 157. panta 1. punkta b) apakšpunktā vai 158. pantā minētajiem režīmiem vai apstākļiem, attiecina tos pašus noteikumus, ko attiecinās uz preču piegādi, ko veic attiecīgā dalībvalsts teritorijā šādos pašos apstākļos.
163. pants
Ja uz precēm vairs neattiecas šajā iedaļā minētie režīmi vai apstākļi, tādējādi radot importu 61. panta nozīmē, importa dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumos, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu.
2.
iedaļa
No nodokļa atbrīvoti darījumi saistībā ar eksportu un tirdzniecību starp dalībvalstīm
164. pants
Dalībvalstis, apspriedušās ar PVN komiteju, var atbrīvot no nodokļa šādus darījumus, ko veic nodokļa maksātāji vai kas paredzēti nodokļa maksātājam, nepārsniedzot to eksporta darījumu vērtību iepriekšējo 12 mēnešu laikā:
preču iegādi Kopienas iekšienē, ko veic nodokļa maksātājs, to importu un preču piegādi nodokļa maksātājam, lai tās eksportētu uz vietu ārpus Kopienas kā tādas vai pēc pārstrādes;
to pakalpojumu sniegšanai, kas saistīti ar nodokļa maksātāja eksporta darījumiem.
165. pants
Dalībvalstis var noteikt darījumu kopējo maksimālo vērtību, kam tās saskaņā ar 164. pantu piešķir atbrīvojumu no nodokļa.
3.
iedaļa
Kopīgi noteikumi 1. un 2. iedaļai
166. pants
Komisija, ja nepieciešams, pēc iespējas īsākā termiņā sniedz Padomei priekšlikumus par kopēju kārtību, kā PVN piemērot 1. un 2. iedaļā minētajiem darījumiem.
X
SADAĻA
ATSKAITĪŠANA
1.
NODAĻA
Atskaitīšanas tiesību rašanās un darbības joma
167. pants
Atskaitīšanas tiesības rodas brīdī, kad atskaitāmais nodoklis kļūst iekasējams.
167.a pants
Dalībvalstis var paredzēt, ka saskaņā ar izvēles shēmu nodokļa maksātājs, kuram PVN kļūst iekasējams vienīgi saskaņā ar 66. panta b) punktu, atliek savu atskaitīšanas tiesību izmantošanu līdz brīdim, kad PVN par viņam piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem ir samaksāts viņa piegādātājam.
Dalībvalstis, kuras piemēro šā panta pirmajā daļā minēto izvēles shēmu, nosaka robežvērtību nodokļa maksātājiem, kas izmanto shēmu to teritorijā, pamatojoties uz 288. pantā noteikto nodokļa maksātāja gada apgrozījumu. Šī robežvērtība nepārsniedz EUR 500 000 vai līdzvērtīgu summu attiecīgās valsts valūtā. Dalībvalstis var palielināt šo robežvērtību līdz EUR 2 000 000 vai līdzvērtīgai summai attiecīgās valsts valūtā pēc apspriešanās ar PVN komiteju. Tomēr šādu apspriešanos ar PVN komiteju neprasa no dalībvalstīm, kas 2012. gada 31. decembrī piemēro robežvērtību, kas ir lielāka par EUR 500 000 vai līdzvērtīgu summu attiecīgās valsts valūtā.
Dalībvalstis informē PVN komiteju par saviem tiesību aktiem, ko tās pieņēmušas saskaņā ar šā panta pirmo daļu.
168. pants
Ciktāl preces un pakalpojumus nodokļa maksātājs izmanto darījumiem, par kuriem uzliek nodokli, nodokļa maksātājam ir tiesības tajā dalībvalstī, kurā viņš veic šos darījumus, atskaitīt no nodokļa, par kuru nomaksu viņš ir atbildīgs:
PVN, kas attiecīgajā dalībvalstī maksājams vai samaksāts par preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanu, ko tam veicis vai veiks cits nodokļa maksātājs;
PVN, kas maksājams par darījumiem, kurus pielīdzina preču piegādei vai pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar 18. panta a) punktu un 27. pantu;
PVN, kas maksājams par preču iegādēm Kopienas iekšienē saskaņā ar 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu;
PVN, kas maksājams par darījumiem, kurus pielīdzina preču iegādei Kopienas iekšienē saskaņā ar 21. un 22. pantu;
PVN, kas maksājams vai samaksāts par preču importu attiecīgajā dalībvalstī.
168.a pants
Atkāpjoties no 26. panta, pirmajā daļā minētās nekustamā īpašuma lietojuma daļas izmaiņas atbilstīgi 184.–192. pantā paredzētajiem nosacījumiem ņem vērā tādā veidā, kā tos piemēro attiecīgajā dalībvalstī.
169. pants
Papildus 168. pantā minētajai atskaitīšanai nodokļa maksātājam ir tiesības atskaitīt tajā minēto PVN, ciktāl preces un pakalpojumus izmanto šādiem nolūkiem:
darījumiem, kas saistīti ar 9. panta 1. punkta otrajā daļa minētajām darbībām un kas veikti ārpus dalībvalsts, kurā nodoklis ir maksājams vai samaksāts, un attiecībā uz ko PVN būtu atskaitāms, ja šie darījumi būtu veikti attiecīgajā dalībvalstī;
darījumiem, kas saskaņā ar 136.a, 138., 142. vai 144. pantu, 146.–149. pantu, 151., 152., 153. vai 156. pantu, 157. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 158.–161. pantu vai 164. pantu ir atbrīvoti no nodokļa;
darījumiem, kas saskaņā ar 135. panta 1. punkta a) līdz f) apakšpunktu ir atbrīvoti no nodokļa, ja pakalpojumu saņēmējs veic uzņēmējdarbību ārpus Kopienas vai ja šie darījumi tieši attiecas uz precēm, ko paredzēts eksportēt ārpus Kopienas.
170. pants
Nodokļa maksātājiem, kuri Direktīvas 86/560/EEK ( 7 ) 1. panta, Direktīvas 2008/9/EK ( 8 ) 2. panta 1. punkta un 3. panta un šīs direktīvas 171. panta nozīmē neveic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kurā viņi iegādājas preces un saņem pakalpojumus vai veic preču importu, kam uzlikts PVN, ir tiesības uz nodokļa atmaksāšanu tiktāl, ciktāl preces vai pakalpojumus izmanto šādiem darījumiem:
darījumiem, kas minēti 169. pantā;
darījumiem, par kuriem saskaņā ar 194. līdz 197. pantu vai 199. pantu nodokli maksā vienīgi pircējs vai pakalpojumu saņēmējs.
171. pants
Nodokļa maksātājus, kas minēti Direktīvas 79/1072/EEK 1. pantā un kas dalībvalstī, kurā tie veic preču un pakalpojumu iegādi vai preču importu, kam uzliek PVN, ir veikuši vienīgi preču piegādes vai snieguši pakalpojumus personai, kas saskaņā ar 194. līdz 197. pantu un 199. pantu ir noteikta par personu, kura ir atbildīga par PVN nomaksu, minētās direktīvas piemērošanas nolūkā uzskata par nodokļa maksātājiem, kuri neveic uzņēmējdarbību Kopienā.
Direktīvu 86/560/EEK nepiemēro:
atmaksāšanai, ja PVN summa saskaņā ar atmaksas dalībvalsts noteikumiem PVN rēķinā ir iekļauta nepareizi;
PVN rēķinā iekļautajām PVN summām par tādu preču piegādi, kas saskaņā ar 138. pantu vai 146. panta 1. punkta b) apakšpunktu ir atbrīvotas vai var tikt atbrīvotas no nodokļa.
171.a pants
Tā vietā, lai attiecībā uz preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu nodokļa maksātājam, par ko tam saskaņā ar 194. līdz 197. pantu vai 199. pantu ir jāmaksā nodoklis, piešķirtu PVN atmaksāšanu saskaņā ar Direktīvu 86/560/EEK vai 2008/9/EK, dalībvalstis saskaņā ar 168. panta procedūru var atļaut šā nodokļa atskaitīšanu. Esošos ierobežojumus saskaņā ar Direktīvas 86/560/EEK 2. panta 2. punktu un 4. panta 2. punktu var saglabāt.
Šim nolūkam dalībvalstis uz šo nodokļa maksātāju, kam jāmaksā nodoklis, var arī neattiecināt atmaksāšanas procedūru saskaņā ar Direktīvu 86/560/EEK vai Direktīvu 2008/9/EK.
172. pants
Tiesības uz atlaidi rodas un tās var izmantot tikai jauna transportlīdzekļa piegādes laikā.
2.
NODAĻA
Proporcionālā atskaitīšana
173. pants
Atskaitāmo daļu saskaņā ar 174. un 175. pantu nosaka visiem darījumiem, kurus veic nodokļa maksātājs.
Dalībvalstis var veikt šādus pasākumus:
atļaut nodokļa maksātājam noteikt daļu katrai savas uzņēmējdarbības nozarei ar noteikumu, ka katrai nozarei ir atsevišķa uzskaite;
prasīt, lai nodokļa maksātājs noteiktu daļu katrai savas uzņēmējdarbības nozarei un veiktu atsevišķu uzskaiti katrai nozarei;
atļaut vai prasīt nodokļa maksātājam veikt atskaitīšanu, pamatojoties uz visu preču un pakalpojumu vai to daļas izmantojumu;
atļaut vai prasīt nodokļa maksātājam veikt atskaitīšanu saskaņā ar 1. punkta pirmajā daļā paredzēto noteikumu par visām precēm un pakalpojumiem, kas lietoti visiem tajā minētajiem darījumiem;
nodrošināt to, ka, ja PVN, kas nodokļa maksātājam nav atskaitāms, ir nenozīmīgs, to uzskata par nulli.
174. pants
Atskaitāmo daļu veido daļskaitlis:
kura skaitītājs ir kopējā gada apgrozījuma summa bez PVN, kas attiecināma uz darījumiem, par kuriem PVN ir atskaitāms saskaņā ar 168. un 169. pantu;
kura saucējs ir kopējā gada apgrozījuma summa bez PVN, kas attiecināma uz darījumiem, kuri iekļauti skaitītājā, un uz darījumiem, par kuriem PVN nav atskaitāms;
Dalībvalstis var saucējā ieskaitīt to subsīdiju summu, kas nav tieši saistītas ar 73. pantā minēto preču piegāžu vai pakalpojumu sniegšanas cenām.
Atkāpjoties no 1. punkta, no atskaitāmās daļas aprēķiniem izslēdz šādas summas:
apgrozījuma summas, kuras attiecināmas uz tādu kapitālieguldījumu preču piegādēm, ko nodokļa maksātājs lieto savas saimnieciskās darbības vajadzībām;
apgrozījuma summas, kuras attiecināmas uz gadījuma rakstura nekustamo īpašumu un finanšu darījumiem;
apgrozījuma summas, kuras attiecināmas uz 135. panta 1. punkta b) līdz g) apakšpunktā minētajiem darījumiem, ciktāl tie ir gadījuma rakstura darījumi.
175. pants
Tomēr dalībvalstis var saglabāt 1979. gada 1. janvārī spēkā esošos noteikumus vai attiecībā uz dalībvalstīm, kas pievienojās Kopienai pēc minētās dienas, noteikumus, kas bijuši spēkā to pievienošanās spēkā stāšanās dienā.
3.
NODAĻA
Atskaitīšanas tiesību ierobežojumi
176. pants
Padome pēc Komisijas priekšlikuma vienprātīgi lemj, uz kuriem izdevumiem neattiecas PVN atskaitīšana. Jebkurā gadījumā PVN nekādi nav atskaitāms par izdevumiem, kas nav cieši saistīti ar uzņēmējdarbību, piemēram, luksusa, izpriecu un izklaides izdevumiem.
Līdz brīdim, kad stājušies spēkā pirmajā daļā minētie noteikumi, dalībvalstis var saglabāt visus izņēmumus, kas paredzēti šo valstu tiesību aktos 1979. gada 1. janvārī, vai attiecībā uz dalībvalstīm, kuras pievienojās Kopienai pēc minētās dienas, aktos, kas bija spēkā to pievienošanās spēkā stāšanās dienā.
177. pants
Apspriedusies ar PVN komiteju, katra dalībvalsts var ciklisku saimniecisku iemeslu dēļ pilnīgi vai daļēji izslēgt no atskaitīšanas sistēmas kapitālieguldījumu preces vai citas preces.
Lai saglabātu vienādus konkurences apstākļus, dalībvalstis tā vietā, lai noraidītu atskaitīšanu, var uzlikt nodokli paša nodokļa maksātāja ražotajām precēm vai precēm, kuras tas pircis Kopienā vai importējis, tādā veidā, lai nodoklis nepārsniegtu PVN, kas būtu uzlikts līdzīgu preču iegādei.
4.
NODAĻA
Noteikumi par atskaitīšanas tiesību īstenošanu
178. pants
Lai izmantotu atskaitīšanas tiesības, nodokļa maksātājam jāizpilda šādi nosacījumi:
168. panta a) punktā paredzētajai atskaitīšanai attiecībā uz preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu – jāsaglabā rēķins, kas sagatavots saskaņā ar XI sadaļas 3. nodaļas 3. līdz 6. iedaļu;
168. panta b) punktā paredzētajai atskaitīšanai attiecībā uz darījumiem, ko pielīdzina preču piegādei vai pakalpojumu sniegšanai – jāievēro katras dalībvalsts noteiktās formalitātes;
168. panta c) punktā paredzētajai atskaitīšanai attiecībā uz preču iegādi Kopienas iekšienē – 250. pantā paredzētajā PVN deklarācijā jānorāda visa vajadzīgā informācija, lai noteiktu PVN summu, kas jāmaksā par nodokļa maksātāja veikto iekšējo preču iegādi Kopienas iekšienē, un jāsaglabā rēķins, kas sagatavots saskaņā ar XI sadaļas 3. nodaļas 3. līdz 5. iedaļu;
168. panta d) punktā paredzētajai atskaitīšanai attiecībā uz darījumiem, ko pielīdzina preču iegādei Kopienas iekšienē – jāievēro katras dalībvalsts noteiktās formalitātes;
168. panta e) punktā paredzētajai atskaitīšanai attiecībā uz preču importu – jāsaglabā importa dokuments, kas nodokļa maksātāju norāda kā preču saņēmēju vai importētāju un norāda vai ļauj aprēķināt maksājamā PVN summu;
ja nodokļa maksātājam ir jāmaksā PVN kā pakalpojumu saņēmējam vai pircējam, piemērojot 194. līdz 197. pantu un 199. pantu – jāievēro katras dalībvalsts noteiktās formalitātes.
179. pants
Nodokļa maksātājs veic atskaitīšanu no kopējās PVN summas, kas jāmaksā par attiecīgo taksācijas periodu, atņemot kopējo PVN summu, par kuru tajā pašā laikposmā saskaņā ar 178. panta noteikumiem radušās un īstenotas atskaitīšanas tiesības.
Tomēr dalībvalstis var prasīt, lai nodokļa maksātāji, kas neregulāri veic 12. pantā paredzētos darījumus, atskaitīšanas tiesības īsteno vienīgi piegādes laikā.
180. pants
Dalībvalstis nodokļa maksātājam var ļaut veikt atskaitīšanu, kuru tas nav veicis saskaņā ar 178. un 179. pantu.
181. pants
Nodokļa maksātājam, kuram nav saskaņā ar XI sadaļas 3. nodaļas 3. līdz 5. iedaļu sagatavota rēķina, dalībvalstis var atļaut attiecībā uz Kopienas iekšienē iegādātajām precēm veikt 168. panta c) punktā minēto atskaitīšanu.
182. pants
Dalībvalstis paredz nosacījumus un sīki izstrādātus noteikumus 180. un 181. panta piemērošanai.
183. pants
Ja kādam taksācijas periodam atskaitīšanas summa pārsniedz maksājamo PVN, dalībvalstis var saskaņā ar pašu pieņemtiem noteikumiem vai nu pārnest pārpalikumu uz nākamo periodu, vai arī veikt atmaksāšanu.
Tomēr dalībvalstis var atteikties veikt pārnešanu vai atmaksāšanu, ja pārpalikuma summa ir nenozīmīga.
5.
NODAĻA
Atskaitīšanas koriģēšana
184. pants
Sākotnējo atskaitīšanu koriģē, ja atskaitīšana ir lielāka vai mazāka par to, uz kādu nodokļa maksātājam bijušas tiesības.
185. pants
Tomēr dalībvalstis var prasīt, lai koriģē darījumus, kas paliek pilnīgi vai daļēji neapmaksāti, vai zādzības gadījumos.
186. pants
Dalībvalstis paredz sīki izstrādātus noteikumus 184. un 185. panta piemērošanai.
187. pants
Tomēr dalībvalstis koriģēšanu var attiecināt uz pilnu piecu gadu laikposmu no šo kapitālieguldījumu preču pirmreizējās lietošanas.
Nekustamajam īpašumam, kas iegādāts kā kapitālieguldījumu prece, koriģēšanas laikposmu var pagarināt līdz pat 20 gadiem.
Šā punkta pirmajā daļā minēto koriģēšanu veic, balstoties uz svārstībām atskaitīšanas tiesībās nākamajos gados attiecībā pret atskaitīšanas tiesībām tajā gadā, kurā preces ir iegādātas, ražotas vai, attiecīgā gadījumā, pirmoreiz lietotas.
188. pants
Pieņem, ka šai saimnieciskajai darbībai pilnībā uzliek nodokli, ja nodokli uzliek kapitālieguldījumu preču piegādei.
Pieņem, ka šī saimnieciskā darbība ir pilnībā atbrīvota no nodokļa, ja no nodokļa ir atbrīvota kapitālieguldījumu preču piegāde.
189. pants
Lai piemērotu 187. un 188. pantu, dalībvalstis var veikt šādus pasākumus:
definēt kapitālieguldījumu preču jēdzienu;
norādīt PVN summu, kas ņemama vērā koriģēšanai;
veikt jebkādus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka koriģēšana neizraisa nekādas nepamatotas priekšrocības;
atļaut administratīvus vienkāršojumus.
190. pants
Šīs direktīvas 187., 188., 189. un 191. panta nolūkā dalībvalstis par kapitālieguldījumu precēm var uzskatīt pakalpojumus, kuru iezīmes ir līdzīgas iezīmēm, kādas parasti ir kapitālieguldījumu precēm.
191. pants
Ja kādā dalībvalstī 187. un 188. panta piemērošanas praktiskais iespaids ir niecīgs, šī dalībvalsts pēc konsultācijām ar PVN komiteju var atturēties no šo nosacījumu piemērošanas, ņemot vērā kopīgo PVN iespaidu attiecīgajā dalībvalstī un nepieciešamību pēc administratīvas vienkāršošanas, un ar noteikumu, ka tas nerada konkurences izkropļojumus.
192. pants
Ja nodokļa maksātājs pāriet no nodokļa uzlikšanas parastā veidā uz īpašu režīmu vai otrādi, dalībvalstis var veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šis nodokļa maksātājs nepamatoti negūst priekšrocības, nedz arī tam nav nodarīts nepamatots kaitējums.
XI
SADAĻA
NODOKĻA MAKSĀTĀJU UN DAŽU TO PERSONU PIENĀKUMI, KAS NAV NODOKĻA MAKSĀTĀJAS
1.
NODAĻA
Maksāšanas pienākums
1.
iedaļa
Personas, kas atbildīgas par PVN nomaksu nodokļu iestādēm
192.a pants
Lai piemērotu šo iedaļu, nodokļa maksātāju, kam ir pastāvīga iestāde tās dalībvalsts teritorijā, kurā nodoklis ir jāmaksā, uzskata par nodokļa maksātāju, kas neveic uzņēmējdarbību šajā dalībvalstī, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
viņš šajā dalībvalstī veic preču piegādi vai sniedz pakalpojumus, par ko uzliek nodokli;
preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja filiāle šajā dalībvalstī nepiedalās minētajā preču piegādē vai pakalpojumu sniegšanā.
193. pants
PVN maksā ikviens nodokļa maksātājs, kas veic preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, par kuru uzliek nodokli, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar 194. līdz 199.b pantu un 202. pantu nodokli maksā kāda cita persona.
194. pants
195. pants
PVN maksā ikviena persona, kura PVN nolūkā ir identificēta dalībvalstī, kur maksājams nodoklis, un kurai preces piegādātas atbilstīgi 38. vai 39. pantā paredzētajiem nosacījumiem, ja piegādi veic nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību šajā dalībvalstī.
196. pants
PVN maksā ikviens nodokļa maksātājs vai juridiska persona, kura nav nodokļa maksātāja, bet kura ir identificēta PVN nolūkā, kam sniedz 44. pantā minētos pakalpojumus, ja pakalpojumus sniedz nodokļa maksātājs, kurš neveic uzņēmējdarbību šajā dalībvalstī.
197. pants
PVN maksā persona, kurai ir piegādātas preces, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
darījums, par kuru uzliek nodokli, ir preču piegāde, kas veikta saskaņā ar 141. pantā izklāstītajiem nosacījumiem;
persona, kam piegādā preces, ir cits nodokļa maksātājs vai juridiska persona, kas nav nodokļa maksātāja, kura PVN nolūkā ir identificēta dalībvalstī, kurā veic piegādi;
nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību preču saņēmēja dalībvalstī, ir sagatavojis rēķinu saskaņā ar 3. nodaļas 3. līdz 5. iedaļu.
198. pants
Ja pircējs, kas nav regulēta zelta tirgus dalībnieks, ir nodokļa maksātājs, kuram vienīgi saistībā ar 352. pantā minētajiem darījumiem PVN nolūkā jābūt identificētam dalībvalstī, kurā maksājams nodoklis, tad pārdevējs izpilda fiskālos pienākumus pircēja vārdā saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem.
199. pants
Dalībvalstis var noteikt, ka turpmāk norādītajos darījumos persona, kas atbildīga par PVN nomaksu, ir preču vai pakalpojumu saņēmējs, kas ir nodokļa maksātājs:
būvdarbi, tostarp nekustamā īpašuma remonts, tīrīšana, apkope, pārbūve un nojaukšana, kā arī tādu nekustamā īpašuma darbu veikšana, kurus saskaņā ar 14. panta 3. punktu uzskata par preču piegādi;
personāla nodrošināšana a) punktā minētajām darbībām;
nekustamā īpašuma piegāde 135. panta 1. punkta j) un k) apakšpunkta nozīmē, ja piegādātājs ir izvēlējies darījumam nodokli piemērot saskaņā ar 137. pantu;
lietotu materiālu, tādā pašā stāvoklī atkārtoti neizmantojamu materiālu, lūžņu, rūpniecisku un nerūpniecisku atkritumu, reģenerējamu atkritumu, daļēji pārstrādātu atkritumu piegāde, kā arī dažas preču piegādes un pakalpojumu sniegšana, kā norādīts VI pielikumā;
tādu preču piegāde, kuras viens nodokļa maksātājs citam nodokļa maksātājam devis kā nodrošinājumu – īstenojot minēto nodrošinājumu;
preču piegāde cesionāram pēc īpašumtiesību rezervācijas cesijas, ja cesionārs izmanto šīs tiesības;
tāda nekustamā īpašuma piegāde, kas pārdots tiesas izsolē.
Šā panta 1. punkta nolūkā dalībvalstis var veikt šādus pasākumus:
noteikt, ka nodokļa maksātāju, kas veic arī darbības vai darījumus, kurus saskaņā ar 2. pantu neuzskata par tādu preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, kam uzliek nodokli, uzskata par nodokļa maksātāju attiecībā uz tādām preču piegāžu un pakalpojumu saņemšanu, kas minēti šā panta 1. punktā;
noteikt, ka publisko tiesību struktūru, kas nav nodokļa maksātāja, uzskata par nodokļa maksātāju attiecībā uz 1. punkta e), f) un g) apakšpunktā minēto piegāžu saņemšanu.
199.a pants
►M19 Līdz 2022. gada 30. jūnijam dalībvalstis var noteikt, ka persona, kura atbildīga par PVN nomaksu, ir nodokļa maksātājs, kas ir saņēmis šādas piegādes: ◄
siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju atļauju pārskaitīšana, kā tās definētas 3. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā ( 9 ), ko var pārskaitīt saskaņā ar minētās direktīvas 12. pantu;
citu vienību pārskaitīšana, ko operatori var izmantot, ievērojot minēto direktīvu;
tādu mobilo telefonu piegāde, kas ir ierīces, kuras pagatavotas vai pielāgotas, lai nodrošinātu pieslēgumu licencētam tīklam, un kuras darbojas noteiktās frekvencēs, un kurām var būt vai var nebūt cits pielietojums;
integrālās shēmas ierīču, piemēram, mikroprocesori un centrālie procesoru bloki pirms to integrēšanas galapatēriņam paredzētajos produktos, piegāde;
gāzes un elektrības piegāde tirgotājam, kas ir nodokļa maksātājs, kā noteikts 38. panta 2. punktā;
gāzes un elektrības sertifikātu piegāde;
telekomunikāciju pakalpojumu sniegšana, kā definēts 24. panta 2. punktā;
spēļu konsoļu, planšetdatoru un klēpjdatoru piegāde;
graudaugu un tehnisko kultūru, tostarp eļļas augu sēklu un cukurbiešu, ko galapatēriņa stadijā parasti neizmanto neizmainītā stāvoklī, piegāde;
neapstrādātu metālu un metālu pusfabrikātu, tostarp dārgmetālu, ja uz tiem neattiecas 199. panta 1. punkta d) apakšpunkts, saskaņā ar 311. līdz 343. pantu noteikts īpašs režīms lietotām precēm, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām vai saskaņā ar 344. līdz 356. pantu noteikts īpašs režīms ieguldījumu zeltam, piegāde.
Dalībvalstis informē PVN komiteju par 1. punktā paredzētās sistēmas piemērošanu, ieviešot jebkādu šādu sistēmu, un sniedz PVN komitejai šādu informāciju:
sistēmas piemērošanas pasākuma darbības joma, kā arī krāpšanas veids un iezīmes un saistīto pasākumu sīks apraksts, tostarp par nodokļa maksātāju ziņošanas pienākumiem un kontroles pasākumiem;
darbības, kas veiktas, lai informētu attiecīgos nodokļa maksātājus par to, ka ir ieviesta sistēmas piemērošana;
vērtēšanas kritēriji, kas ļauj salīdzināt krāpnieciskas darbības saistībā ar 1. punktā minētajām precēm un pakalpojumiem pirms un pēc sistēmas piemērošanas, krāpnieciskas darbības saistībā ar citām precēm un pakalpojumiem pirms un pēc sistēmas piemērošanas un citu krāpniecisku darbību veidu pieaugums pirms un pēc sistēmas piemērošanas;
sistēmas piemērošanas pasākuma sākuma diena un laikposms.
Ziņojumā detalizēti novērtē pasākuma kopējo efektivitāti un lietderību, jo īpaši šādus aspektus:
ietekme uz krāpnieciskām darbībām saistībā ar pasākumā ietverto preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu;
iespējamā krāpniecisko darbību pārorientēšanās uz citiem pakalpojumiem;
izmaksas, kas pasākuma rezultātā sakarā ar atbilstības nodrošināšanu radušās nodokļa maksātājiem.
199.b pants
ĀRM īpašajam pasākumam dalībvalsts piemēro atbilstīgus kontroles pasākumus attiecībā uz nodokļa maksātājiem, kas piegādā tādas preces vai sniedz tādus pakalpojumus, kuriem piemēro minēto pasākumu, un tas nepārsniedz deviņu mēnešu laikposmu.
Dalībvalsts, kas vēlas ieviest ĀRM īpašo pasākumu, kā paredzēts šā panta 1. punktā, vienlaikus saskaņā ar 395. panta 2. un 3. punktā izklāstīto procedūru arī izdara pieprasījumu Komisijai.
Nenovēršamu un steidzamu iemeslu gadījumos, kā izklāstīts šā panta 1. punktā, 395. panta 2. un 3. punktā izklāstīto procedūru pabeidz sešos mēnešos pēc tam, kad Komisija ir saņēmusi pieprasījumu.
199.c pants
Dalībvalsts, kas vēlas ieviest vispārēju apgrieztās maksāšanas kārtību, atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
saskaņā ar metodi un skaitliskajiem rādītājiem, kas izklāstīti Komisijas publicētajā 2016. gada 23. augusta galīgajā 2016. gada ziņojumā par PVN iztrūkumu, PVN iztrūkums šajā dalībvalstī 2014. gadā – izteikts procentos no kopējām PVN saistībām – vismaz par 5 procentpunktiem pārsniedza Kopienas PVN iztrūkuma mediānu;
pamatojoties uz ietekmes novērtējumu, kas pievienots tiesību akta priekšlikumam attiecībā uz šo pantu, karuseļveida krāpšanas apmērs tās kopējā PVN iztrūkumā pārsniedz 25 %;
tā konstatē, ka citi kontroles pasākumi nav pietiekami, lai apkarotu karuseļveida krāpšanu tās teritorijā, jo īpaši šim nolūkam precizējot piemērotos kontroles pasākumus un konkrētus iemeslus, kāpēc tie nebija efektīvi, kā arī iemeslus, kāpēc administratīvā sadarbība PVN jomā ir izrādījusies nepietiekama;
tā konstatē, ka aplēstie guvumi no nodokļu saistību izpildes un iekasēšanas, ko paredz iegūt pēc vispārējās apgrieztās maksāšanas kārtības ieviešanas, pārsniegs aplēsto kopējo papildu slogu uzņēmumiem un nodokļu iestādēm par vismaz 25 %; un
tā konstatē, ka vispārējās apgrieztās maksāšanas kārtības ieviešana uzņēmumiem un nodokļu iestādēm neradīs izmaksas, kas ir augstākas par tām, kas radušās citu kontroles pasākumu piemērošanas rezultātā.
Dalībvalsts 3. punktā minētajam pieprasījumam pievieno PVN iztrūkuma aprēķinu, kas veikts saskaņā ar metodi un skaitliskajiem rādītājiem, kuri pieejami Komisijas publicētajā ziņojumā par PVN iztrūkumu, kā minēts šā punkta otrās daļas a) apakšpunktā.
Dalībvalstis, kas vēlas piemērot vispārēju apgrieztās maksāšanas kārtību, iesniedz Komisijai pieprasījumu un šādu informāciju:
detalizēts pamatojums tam, ka ir izpildīti 1. punktā minētie nosacījumi;
vispārējas apgrieztās maksāšanas kārtības piemērošanas sākuma datums un laikposms, uz kuru tā attiecas;
darbības, kas jāveic, lai informētu nodokļa maksātājus par vispārējas apgrieztās maksāšanas kārtības piemērošanas ieviešanu; un
detalizēts apraksts par 2. punktā minētājiem papildu pasākumiem.
Ja Komisija uzskata, ka tās rīcībā nav visas vajadzīgās informācijas, tā pieprasa papildu informāciju, tostarp pamatmetodes, pieņēmumus, pētījumus un citus pavaddokumentus, viena mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts iesniedz prasīto informāciju viena mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas.
Uzskata, ka būtiska negatīva ietekme ir tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
vismaz viena dalībvalsts, kas nepiemēro vispārējo apgrieztās maksāšanas kārtību, informē Komisiju par to, ka tās teritorijā palielinājusies ar PVN saistīta krāpšana vispārējas apgrieztās maksāšanas kārtības piemērošanas dēļ; un
Komisija, tostarp pamatojoties uz šīs daļas a) apakšpunktā minēto dalībvalstu sniegto informāciju, konstatē, ka ar PVN saistītas krāpšanas pieaugums tās teritorijā ir saistīts ar vispārējās apgrieztās maksāšanas kārtības piemērošanu vienā vai vairākās dalībvalstīs.
Dalībvalstis, kas piemēro vispārējo apgrieztās maksāšanas kārtību, visām dalībvalstīm elektroniskā formātā iesniedz šādu informāciju:
to personu vārdi un uzvārdi, pret kurām 12 mēnešu laikā pirms vispārējas apgrieztās maksāšanas kārtības piemērošanas sākuma datuma ticis ierosināts kriminālprocess vai administratīvais process par krāpšanu saistībā ar PVN; un
to personu vārdi un uzvārdi, tostarp, juridisku personu gadījumā – to direktoru vārdi un uzvārdi –, kuru PVN reģistrācija minētajā dalībvalstī ir pabeigta pēc vispārējas apgrieztās maksāšanas kārtības ieviešanas; un
to personu vārdi un uzvārdi, tostarp, juridisku personu gadījumā – to direktoru vārdi un uzvārdi –, kas divus taksācijas periodus pēc kārtas nav iesniegušas PVN deklarāciju pēc vispārējas apgrieztās maksāšanas kārtības ieviešanas.
Šīs daļas a) un b) apakšpunktā minēto informāciju iesniedz ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc vispārējas apgrieztās maksāšanas kārtības ieviešanas, un to pēc tam atjaunina ik pa trim mēnešiem. Šīs daļas c) apakšpunktā minēto informāciju iesniedz ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc vispārējās apgrieztās maksāšanas kārtības ieviešanas, un to pēc tam atjaunina ik pa trim mēnešiem.
Dalībvalstis, kas piemēro vispārējo apgrieztās maksāšanas kārtību, iesniedz Komisijai starpposma ziņojumu ne vēlāk kā vienu gadu pēc vispārējas apgrieztās maksāšanas kārtības piemērošanas sākuma. Minētais ziņojums sniedz detalizētu novērtējumu par vispārējās apgrieztās maksāšanas kārtības efektivitāti. Triju mēnešu laikā pēc vispārējās apgrieztās maksāšanas kārtības piemērošanas beigām dalībvalstis iesniedz galīgo ziņojumu par tās vispārējo ietekmi.
Ja vismaz viena dalībvalsts piemēro vispārējo apgrieztās maksāšanas kārtību, dalībvalstis, kuras to sistēmu, līdz 2022. gada 30. septembrim iesniedz Komisijai galīgo ziņojumu par to, kāda ietekme to teritorijā ir vispārējas apgrieztās maksāšanas kārtības piemērošanai citās dalībvalstīs.
Ziņojumos, kas minēti 6. punktā, dalībvalstis novērtē vispārējas apgrieztās maksāšanas kārtības piemērošanas ietekmi, pamatojoties uz šādiem vērtēšanas kritērijiem:
situācijas attīstība saistībā ar PVN iztrūkumu;
situācijas attīstība saistībā ar krāpšanu PVN jomā, jo īpaši karuseļveida krāpšanu un krāpšanu mazumtirdzniecības līmenī;
situācijas attīstība saistībā ar administratīvo slogu nodokļa maksātājiem;
situācijas attīstība saistībā ar administratīvajām izmaksām nodokļu iestādēm.
Ziņojumos, kas minēti 7. punktā, dalībvalstis novērtē vispārējas apgrieztās maksāšanas kārtības piemērošanas ietekmi, pamatojoties uz šādiem vērtēšanas kritērijiem:
situācijas attīstība saistībā ar krāpšanu PVN jomā, jo īpaši karuseļveida krāpšanu un krāpšanu mazumtirdzniecības līmenī;
krāpniecības pārvirze no dalībvalstīm, kas piemēro vai ir piemērojušas vispārējo apgrieztās maksāšanas kārtību.
200. pants
PVN maksā ikviena persona, kas veic tādu preču iegādi Kopienās iekšienē, par kuru uzliek nodokli.
201. pants
Importējot preces, par PVN maksā persona vai personas, kuras importa dalībvalsts norādījusi vai atzinusi par atbildīgām.
202. pants
PVN maksā persona, kura izraisa tādus apstākļus, ka uz precēm vairs neattiecas 156., 157., 158., 160. un 161. pantā norādītā kārtība vai gadījumi.
203. pants
PVN maksā ikviena persona, kura PVN norāda rēķinā.
204. pants
Turklāt, ja darījumu, par kuru uzliek nodokli, veic nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kurā maksājams PVN, un ja ar attiecībās ar valsti, kur ir šā nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta vai pastāvīgā iestāde, nepastāv neviens juridisks instruments par savstarpēju palīdzību, kuras darbības joma ir līdzīga Direktīvā 76/308/EEK ( 12 ) un Regulā (EK) Nr. 1798/2003 ( 13 ) paredzētajai, dalībvalstis var pieņemt noteikumus, paredzot to, ka par PVN nomaksu atbildīgā persona ir pārstāvis nodokļa jautājumos, kuru iecēlis nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgajā dalībvalstī.
Tomēr dalībvalstis nevar šā punkta otrajā daļā paredzēto izvēles iespēju piemērot tādam nodokļa maksātājam 358.a panta 1. punkta nozīmē, kurš ir izvēlējies piemērot īpašo režīmu pakalpojumiem, ko sniedz nodokļa maksātāji, kuri neveic uzņēmējdarbību Kopienā.
205. pants
Šīs direktīvas 193. līdz 200. pantā un 202., 203. un 204. pantā minētajos gadījumos dalībvalstis var paredzēt, ka par PVN nomaksu ir solidāri atbildīga kāda cita persona, nevis par PVN nomaksu atbildīgā persona.
2.
iedaļa
Maksājumu veikšanas kārtība
206. pants
Visi nodokļa maksātāji, kas atbildīgi par PVN nomaksu, iesniedzot PVN deklarācijas, kā paredzēts 250. pantā, samaksā PVN neto summu. Tomēr dalībvalstis var noteikt citu šīs summas maksāšanas datumu vai pieprasīt starpmaksājumu.
207. pants
Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka personas, kuras saskaņā ar 194. līdz 197. pantu, 199. un 204. pantu ir atbildīgas par PVN nomaksu tāda nodokļa maksātāja vietā, kas neveic uzņēmējdarbību to attiecīgajā teritorijā, izpilda šajā iedaļā paredzētos maksāšanas pienākumus.
Tāpat dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās personas, kuras saskaņā ar 205. pantu uzskata par solidāri atbildīgām par PVN nomaksu, izpilda savus maksāšanas pienākumus.
208. pants
Ja dalībvalstis ieguldījumu zelta pircēju nosaka par personu, kas atbildīga par PVN nomaksu saskaņā ar 198. panta 1. pantu, vai ja tās izmanto 198. panta 2. punktā paredzēto izvēles iespēju noteikt par personu, kas atbildīga par PVN nomaksu, zelta materiālu vai pusfabrikātu, vai ieguldījumu zelta – kā tas definēts 344. panta 1. punktā – pircēju, tad dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šī persona izpilda šajā iedaļā paredzētos maksāšanas pienākumus.
209. pants
Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskas personas, kas nav nodokļa maksātājas un kas atbildīgas par PVN nomaksu attiecībā uz preču iegādi Kopienas iekšienē, kā paredzēts 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā, izpilda šajā iedaļā paredzētos maksāšanas pienākumus.
210. pants
Dalībvalstis pieņem kārtību PVN maksājumiem par jaunu transportlīdzekļu iegādi Kopienas iekšienē, kā paredzēts 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā, un par akcīzes preču iegādi Kopienas iekšienē, kā paredzēts 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā.
211. pants
Dalībvalstis pieņem sīki izstrādātus noteikumus maksājumu veikšanai attiecībā uz preču importu.
Jo īpaši dalībvalstis var paredzēt, ka gadījumā, ja preces importē nodokļa maksātāji vai personas, kas atbildīgas par PVN nomaksu, vai noteiktas šo nodokļa maksātāju vai personu kategorijas, tad par importu maksājamais PVN nav jāmaksā importēšanas brīdī ar nosacījumu, ka nodoklis ir norādīts kā tāds PVN deklarācijā, kas jāiesniedz atbilstīgi 250. pantam.
212. pants
Dalībvalstis var atbrīvot nodokļa maksātājus no PVN nomaksas, ja maksājamā PVN summa ir nenozīmīga.
2.
NODAĻA
Identifikācija
213. pants
Atbilstīgi dalībvalstu izstrādātajiem noteikumiem dalībvalstis ļauj par to paziņot elektroniski, kā arī var pieprasīt, ka tas jādara elektroniski.
214. pants
Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ar individuālu numuru identificē šādas personas:
ikviens nodokļa maksātājs, izņemot 9. panta 2. punktā minētos nodokļa maksātājus, kas to attiecīgajā teritorijā veic preču piegādes vai sniedz pakalpojumus, par kuriem atskaitāms PVN, izņemot tādu preču piegādi vai tādu pakalpojumu sniegšanu, par ko saskaņā ar 194. līdz 197. pantu un 199. pantu PVN maksā vienīgi pakalpojumu saņēmējs vai persona, kurai šīs preces vai pakalpojumi ir paredzēti;
ikviena juridiska persona, kas nav nodokļa maksātāja, vai nodokļa maksātājs, kurš veic preču iegādes Kopienas iekšienē, par kurām saskaņā ar 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu uzliek PVN, kā arī ikviena juridiska persona, kas nav nodokļa maksātāja, vai nodokļa maksātājs, kurš, veicot preču iegādes Kopienas iekšienē, par kurām uzliek nodokli, izmanto 3. panta 3. punktā minētās izvēles tiesības;
ikviens nodokļa maksātājs, kas to attiecīgajā teritorijā veic preču iegādi Kopienas iekšienē tādu darījumu nolūkā, kuri saistīti ar 9. panta 1. punkta otrajā daļā norādītajām darbībām un kurus viņš veic ārpus šīs teritorijas;
ikviens nodokļa maksātājs, kas to attiecīgajā teritorijā saņem pakalpojumus, par ko tam saskaņā ar 196. pantu jāmaksā PVN;
ikviens nodokļa maksātājs, kas to attiecīgajā teritorijā veic uzņēmējdarbību un sniedz pakalpojumus citas dalībvalsts teritorijā, par ko vienīgi pakalpojumu saņēmējam saskaņā ar 196. pantu jāmaksā PVN.
215. pants
Katra individuālā PVN identifikācijas numura sākumā ir apzīmējums saskaņā ar ISO kodu Nr. 3166 – alfa 2, pēc kura var noteikt dalībvalsti, kura numuru piešķīrusi.
Tomēr Grieķija var izmantot apzīmējumu “EL”.
Ziemeļīrijai izmanto apzīmējumu “XI”.
216. pants
Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to identifikācijas sistēmas ļauj atšķirt 214. pantā minētos nodokļa maksātājus, un ka pareizi tiek piemērots 402. pantā paredzētais pārejas režīms nodokļa uzlikšanai darījumiem Kopienas iekšienē.
3.
NODAĻA
Rēķinu piesūtīšana
1.
iedaļa
Definīcija
217. pants
Šīs direktīvas izpratnē “elektronisks rēķins” ir rēķins, kurā ir iekļauta šajā direktīvā noteiktā informācija un kurš ir izsniegts un saņemts jebkādā elektroniskā formātā.
2.
iedaļa
Rēķina jēdziens
218. pants
Šīs direktīvas mērķiem dalībvalstis kā rēķinu atzīst dokumentus vai paziņojumus uz papīra vai elektroniskā formā, ja tie atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti šajā nodaļā.
219. pants
Jebkuru dokumentu vai paziņojumu, kas groza sākotnējo rēķinu un īpaši un nepārprotami attiecas uz to, pielīdzina rēķinam.
3.
iedaļa
Rēķinu izsniegšana
219.a pants
Atkāpjoties no 1. punkta, uz rēķina piesūtīšanu attiecas šādi noteikumi:
noteikumi, kurus piemēro dalībvalstī, kurā ir preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta vai kurā tam ir pastāvīga iestāde, no kuras piegādā preces vai sniedz pakalpojumus, vai, ja nav šādas vietas vai pastāvīgas iestādes, – kurā tam ir pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta, ja:
preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs neveic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kurā preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu uzskata par veiktu saskaņā ar V sadaļas noteikumiem, vai tā iestāde minētajā dalībvalstī nepiedalās preču piegādē vai pakalpojumu sniegšanā 192.a panta b) apakšpunkta nozīmē un par PVN nomaksu atbildīgā persona ir persona, kurai piegādā preces vai sniedz pakalpojumus, izņemot gadījumus, kad pircējs vai pakalpojumu saņēmējs izsniedz rēķinu (pašaprēķins);
uzskata, ka preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana nav veikta Kopienā saskaņā ar V sadaļas noteikumiem;
noteikumi, kurus piemēro tajā dalībvalstī, kurā ir identificēts preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs, kurš izmanto kādu no īpašajiem režīmiem, kas minēti XII sadaļas 6. nodaļā.
220. pants
Ikviens nodokļa maksātājs nodrošina, ka vai nu viņš pats, vai pircējs vai pakalpojumu saņēmējs, vai arī trešā persona viņa vārdā un interesēs izsniedz rēķinu par šādiem darījumiem:
preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanu, ko viņš veicis citam nodokļa maksātājam vai juridiskai personai, kas nav nodokļa maksātāja;
preču piegādēm, kas minētas 33. panta a) punktā, izņemot gadījumus, kad nodokļa maksātājs izmanto īpašo režīmu, kas noteikts XII sadaļas 6. nodaļas 3. iedaļā;
preču piegādēm, kas veiktas saskaņā ar 138. pantā paredzētajiem nosacījumiem;
jebkuriem maksājumiem, ko viņš saņēmis, pirms ir veikta kāda no 1. un 2. punktā minētajām preču piegādēm;
jebkuriem maksājumiem, ko viņš saņēmis no cita nodokļa maksātāja vai juridiskās personas, kas nav nodokļa maksātāja, pirms ir pabeigta pakalpojumu sniegšana.
220.a pants
Dalībvalstis atļauj nodokļa maksātājiem izsniegt vienkāršotu rēķinu šādos gadījumos:
ja rēķinā minētā summa nav lielāka par EUR 100 vai līdzvērtīgu summu attiecīgās valsts valūtā;
ja izsniegtais rēķins ir dokuments vai paziņojums, ko uzskata par rēķinu saskaņā ar 219. pantu.
221. pants
222. pants
Par preču piegādi, kas veikta saskaņā ar 138. pantā paredzētajiem nosacījumiem, vai par pakalpojumu sniegšanu, par ko atbilstīgi 196. pantam PVN maksā pircējs vai pakalpojumu saņēmējs, rēķinu izsniedz ne vēlāk kā tā mēneša piecpadsmitajā dienā, kas ir pēc mēneša, kurā iestājies nodokļa iekasējamības gadījums.
Attiecībā uz pārējo preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanu dalībvalstis var noteikt nodokļa maksātājiem termiņus rēķinu izsniegšanai.
223. pants
Dalībvalstis atļauj nodokļa maksātājiem izsniegt pārskata rēķinus par vairākām atsevišķām preču piegādēm vai sniegtiem pakalpojumiem, ja PVN par šādā pārskata rēķinā minētajām piegādēm vai pakalpojumiem ir kļuvis iekasējams tajā pašā kalendārajā mēnesī.
Neskarot 222. pantu, dalībvalstis var atļaut pārskata rēķinos iekļaut piegādes, par kurām PVN ir kļuvis iekasējams laikposmā, kas ir ilgāks nekā viens kalendārais mēnesis.
224. pants
Pircējs vai pakalpojumu saņēmējs var izsniegt rēķinus par preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanu, ko viņam veicis nodokļa maksātājs, ja starp abām pusēm pastāv iepriekšēja vienošanās un ja nodokļa maksātājs, kas veic preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, katram rēķinam piemēro akcepta procedūru. Dalībvalsts var pieprasīt, lai šādi rēķini tiktu izsniegti nodokļa maksātāja vārdā un interesēs.
225. pants
Attiecībā uz gadījumiem, kad trešā persona, pircējs vai pakalpojumu saņēmējs, kas izsniedz rēķinus, veic uzņēmējdarbību kādā valstī, attiecībās ar kuru nepastāv neviens juridisks instruments par savstarpēju palīdzību, kuras darbības joma ir līdzīga Direktīvā 2010/24/ES ( 14 ) un Regulā (EK) Nr. 1798/2003 ( 15 ) paredzētajai darbības jomai, dalībvalstis var nodokļa maksātājiem piemērot īpašus nosacījumus.
4.
iedaļa
Rēķinu saturs
226. pants
Neskarot šajā direktīvā paredzētos īpašo noteikumus, saskaņā ar 220. un 221. pantu izsniegtos rēķinos PVN vajadzībām obligāti jānorāda šādas ziņas:
rēķina izsniegšanas datums;
kārtas numurs, pamatojoties uz vienas vai vairākām sērijām, kas unikāli identificē rēķinu;
214. pantā paredzētais PVN identifikācijas numurs, ar kuru nodokļa maksātājs veicis preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu;
pircēja vai pakalpojumu saņēmēja PVN identifikācijas numurs, kas paredzēts 214. pantā un ar ko viņš saņēmis preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, attiecībā uz kuru viņš atbildīgs par PVN nomaksu, vai 138. pantā minēto preču piegādi;
nodokļa maksātāja un pircēja vai pakalpojumu saņēmēja pilns vārds vai nosaukums un adrese;
piegādāto preču daudzums un veids vai sniegto pakalpojumu apjoms un veids;
datums, kad piegādātas preces vai sniegti pakalpojumi, vai kad pabeigta to piegāde vai sniegšana, vai datums, kad saskaņā ar 220. panta 4. un 5. punktu veikta pirmā iemaksa kontā, ja vien minētais datums ir zināms un atšķiras no rēķina izsniegšanas datuma;
ja PVN kļūst iekasējams tad, kad saņemts maksājums saskaņā ar 66. panta b) punktu, un atskaitīšanas tiesības rodas laikā, kad atskaitāmais nodoklis kļūst iekasējams – atsauce “naudas līdzekļu uzskaite”;
summa, kurai izliek nodokli vai piemēro atbrīvojumu, vienības cena bez PVN un visas cenas atlaides, ja tās nav iekļautas vienības cenā;
piemērotā PVN likme;
maksājamā PVN summa, izņemot gadījumus, kad piemēro īpašu kārtību, saskaņā ar kuru šajā direktīvā nav prasīta minētā norāde;
ja rēķinu izsniedz nevis piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs, bet gan pircējs vai pakalpojumu saņēmējs – atsauce “pašaprēķins”;
ja pastāv atbrīvojums – atsauce uz šīs direktīvas attiecīgo noteikumu, attiecīgo valsts noteikumu vai jebkuru citu noteikumu par to, ka attiecīgā preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana ir atbrīvota no nodokļa;
ja par PVN nomaksu ir atbildīgs pircējs vai pakalpojumu saņēmējs – atsauce “nodokļa apgrieztā maksāšana”;
piegādājot jaunu transportlīdzekli saskaņā ar 138. panta 1. punkta un 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā norādītās ziņas;
ja piemēro peļņas daļas režīmu ceļojumu aģentūrām – atsauce peļņas daļas režīms ceļojumu aģentūrām;
ja piemēro kādu no īpašajiem režīmiem, kas piemērojami lietotām precēm, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām – attiecīgi, atsauce “peļņas daļas režīms lietotām precēm”, “peļņas daļas režīms mākslas darbiem” vai “peļņas daļas režīms kolekciju priekšmetiem un senlietām”;
ja persona, kas atbildīga par PVN nomaksu, ir pārstāvis nodokļa jautājumos 204. panta nozīmē – minētā pārstāvja PVN identifikācijas numurs, kas paredzēts 214. pantā, un tā pilns nosaukums un adrese.
226.a pants
Ja rēķinu izsniedz nodokļa maksātājs, kurš neveic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kur ir iekasējams nodoklis, vai kura iestāde minētajā dalībvalstī nepiedalās piegādē 192.a panta nozīmē, un kurš piegādā preces vai sniedz pakalpojumus pircējam vai pakalpojumu saņēmējam, kam jāmaksā PVN, nodokļa maksātājs var rēķinā neiekļaut 226. panta 8., 9. un 10. punktā minēto informāciju un tās vietā, atsaucoties uz piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu daudzumu vai apjomu un to raksturu, norādīt šo preču vai pakalpojumu summu, kurai uzliek nodokli.
226.b pants
Dalībvalstis pieprasa vismaz šādu informāciju par vienkāršotiem rēķiniem, kas izsniegti saskaņā ar 220.a pantu un 221. panta 1. un 2. punktu:
rēķina izsniegšanas datums;
nodokļu maksātāja, kas piegādā preces vai sniedz pakalpojumus, identifikācijas dati;
piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu veida identifikācija;
maksājamā PVN summa vai tās aprēķinam vajadzīgā informācija;
ja izsniegtais rēķins ir dokuments vai paziņojums, kas par rēķinu uzskatāms saskaņā ar 219. pantu – īpaša un nepārprotama atsauce uz šo sākotnējo rēķinu un uz konkrētiem datiem, kas tiek grozīti.
Tās var prasīt vienīgi 226., 227. un 230. pantā minēto informāciju.
227. pants
Gadījumos, kas nav 226. panta 4. punktā minētie gadījumi, dalībvalstis nodokļa maksātājiem, kas to attiecīgajā teritorijā veic uzņēmējdarbību un veic preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanu, var uzlikt par pienākumu norādīt pircēja vai pakalpojumu saņēmēja PVN identifikācijas numuru, kas paredzēts 214. pantā.
▼M9 —————
229. pants
Dalībvalstis neprasa, lai rēķini būtu parakstīti.
230. pants
Rēķinā norādītās summas var izteikt jebkurā valūtā, ja vien maksājamā vai koriģējamā PVN summa ir izteikta dalībvalsts valūtā, izmantojot 91. pantā paredzēto valūtas kursa maiņas mehānismu.
▼M9 —————
5.
iedaļa
232. pants
Elektroniskā rēķina izmantošana notiek tikai ar saņēmēja piekrišanu.
233. pants
Katrs nodokļa maksātājs nosaka veidu, kā nodrošināt rēķina izcelsmes autentiskumu, satura integritāti un salasāmību. To var darīt, izmantojot jebkādu uzņēmējdarbības kontroles veidu, kas nodrošina uzticamu revīzijas izsekojamību, saistot savā starpā rēķinu un preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu.
“Rēķina izcelsmes autentiskums” nozīmē to, ka tiek apliecināta piegādātāja vai rēķina izsniedzēja identitāte.
“Satura integritāte” nozīmē to, ka saturs, kas prasīts atbilstīgi šai direktīvai, nav mainīts.
Neizmantojot 1. punktā aprakstīto uzņēmējdarbības kontroli, elektroniska rēķina izcelsmes autentiskumu un satura integritāti var nodrošināt, piemēram, ar šādām tehnoloģijām:
ar augsta līmeņa tehnoloģijas elektronisko parakstu nozīmē, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/93/EK (1999. gada 13. decembris) par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu ( 16 ) 2. panta 2. punktā, kurš ir balstīts uz kvalificētu sertifikātu un kurš ir izveidots, izmantojot drošu parakstu radīšanas ierīci atbilstīgi Direktīvas 1999/93/EK 2. panta 6. un 10. punktam;
ar elektronisko datu apmaiņu (EDI), kas definēta 1. pielikuma 2. pantā Komisijas Ieteikumā 1994/820/EK (1994. gada 19. oktobris) par elektronisko datu apmaiņas juridiskajiem aspektiem ( 17 ), ja nolīgums par šo apmaiņu paredz, ka tiek izmantotas procedūras, kas garantē datu izcelsmes autentiskumu un integritāti.
▼M9 —————
235. pants
Dalībvalstis var paredzēt īpašus nosacījumus elektroniskiem rēķiniem, kas izsniegti attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, ko piegādā to teritorijā no valsts, attiecībās ar kuru nepastāv neviens juridisks instruments par savstarpēju palīdzību, kuras darbības joma ir līdzīga Direktīvā 2010/24/ES un Regulā (EK) Nr. 1798/2003 paredzētajai.
236. pants
Nosūtot vai darot pieejamus vienam un tam pašam adresātam vairākus elektroniskus rēķinus kopā, ziņas, kas atsevišķajiem rēķiniem ir kopīgas, var minēt tikai vienreiz, ja attiecībā uz katru rēķinu ir pieejama pilnīga informācija.
237. pants
Vēlākais, līdz 2016. gada 31. decembrim Komisija, pamatojoties uz neatkarīgu ekonomikas pētījumu, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vispārēju novērtējuma ziņojumu par ietekmi, kāda ir no 2013. gada 1. janvāra piemērojamajiem rēķinu piesūtīšanas noteikumiem, un jo īpaši par to, kādā mērā tie faktiski ir mazinājuši uzņēmumu administratīvo slogu; ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno piemērotu priekšlikumu, lai grozītu attiecīgos noteikumus.
6.
iedaļa
Vienkāršošanas pasākumi
238. pants
Pēc apspriešanās ar PVN komiteju dalībvalstis saskaņā ar nosacījumiem, ko tās paredz, var noteikt, ka turpmāk norādītajos gadījumos rēķinos par preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanu iekļauj tikai 226.b pantā noteikto informāciju:
ja rēķina summa ir lielāka par EUR 100, bet nav lielāka par EUR 400, vai līdzvērtīgu summu attiecīgās valsts valūtā;
ja attiecīgajā uzņēmējdarbības sektorā esošas īpašas tirdzniecības vai administratīvās prakses dēļ vai šo rēķinu izsniegšanas tehnisko apstākļu dēļ 226. pantā vai 230. pantā paredzētos pienākumus ir īpaši grūti ievērot.
▼M9 —————
239. pants
Ja dalībvalstis izmanto 272. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā paredzēto izvēles iespēju nepiešķirt PVN identifikācijas numuru nodokļa maksātājiem, kuri neveic nevienu no 20., 21., 22., 33., 36., 138. un 141. pantā minētajiem darījumiem, tad piegādātāja un pircēja vai pakalpojumu saņēmēja identifikācijas numurus, ja tādi nav piešķirti, rēķinā aizstāj ar citu numuru, ko sauc par nodokļu maksātāja numuru, kā to noteikusi attiecīgā dalībvalsts.
240. pants
Ja nodokļa maksātājam ir piešķirts PVN identifikācijas numurs, tad dalībvalstis, kas izmanto 272. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā paredzēto izvēles iespēju, var noteikt, ka rēķinā ir arī šāda informācija:
attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu, kā minēts 44., 47., 50., 53., 54. un 55. pantā, un attiecībā uz preču piegādi, kā minēts 138. un 141. pantā – pakalpojumu sniedzēja vai piegādātāja PVN identifikācijas numurs un nodokļu maksātāja numurs;
attiecībā uz pārējām preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanu – vienīgi pakalpojumu sniedzēja vai piegādātāja nodokļu maksātāja numurs vai vienīgi PVN identifikācijas numurs.
4.
NODAĻA
Uzskaite
1.
iedaļa
Definīcija
241. pants
Šajā nodaļā rēķina glabāšana “elektroniski” ir datu glabāšana, kura veikta, izmantojot elektroniskas datu apstrādes (tostarp digitālās saspiešanas) un glabāšanas ierīces, kā arī izmantojot vadus, radio, optiskos līdzekļus vai citus elektromagnētiskos līdzekļus.
2.
iedaļa
Vispārīgi pienākumi
242. pants
Ikviens nodokļa maksātājs veic pietiekami precīzu uzskaiti, lai nodokļu iestādes varētu piemērot PVN un pārbaudīt tā piemērošanu.
242.a pants
Minēto uzskaiti glabā desmit gadus pēc tā gada beigām, kad darījums veikts.
243. pants
Ikviens nodokļa maksātājs, kuram tiek piegādātas preces, veicot preču piegādi uz noliktavu, kā minēts 17.a pantā, uztur minēto preču reģistru.
3.
iedaļa
Īpaši pienākumi saistībā ar visu rēķinu glabāšanu
244. pants
Katrs nodokļa maksātājs nodrošina, ka tiek glabātas kopijas visiem rēķiniem, ko izsniedzis viņš pats, pircējs vai pakalpojumu saņēmējs, vai trešā persona nodokļa maksātāja vārdā un interesēs, kā arī visi rēķini, ko viņš ir saņēmis.
245. pants
Dalībvalstis turklāt var prasīt, lai nodokļa maksātāji, kas veic uzņēmējdarbību to attiecīgajā teritorijā, visus rēķinus, ko izsnieguši viņi paši, pircējs vai pakalpojumu saņēmējs, vai trešā persona nodokļa maksātāju vārdā un interesēs, kā arī visus rēķinus, ko tie ir saņēmuši, glabātu šīs valsts teritorijā, ja vien glabāšanu neveic elektroniski, garantējot pilnīgu tiešsaistes piekļuvi attiecīgajiem datiem.
▼M9 —————
247. pants
248. pants
Dalībvalstis saskaņā ar nosacījumiem, kurus tās paredz, var prasīt, lai tiktu glabāti rēķini, kurus saņēmušas personas, kas nav nodokļa maksātājas.
4.
iedaļa
Tiesības piekļūt rēķiniem, ko elektroniski glabā citā dalībvalstī
248.a pants
Kontroles nolūkos un attiecībā uz rēķiniem par preču piegādēm un pakalpojumiem, kas veikti to teritorijā, kā arī attiecībā uz tiem rēķiniem, ko saņem nodokļa maksātāji, kuri veic uzņēmējdarbību to teritorijā, dalībvalstis dažiem nodokļa maksātājiem vai konkrētos gadījumos var pieprasīt rēķinu tulkojumu to oficiālajās valodās. Tomēr dalībvalstis nevar noteikt vispārēju prasību, ka rēķini jātulko.
249. pants
Ja nodokļa maksātājs rēķinus, ko tas izsniedz vai saņem, glabā elektroniski, garantējot tiešsaistes piekļuvi attiecīgajiem datiem kompetentajām iestādēm dalībvalstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību, un ja PVN maksājams citā dalībvalstī, šīs dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir tiesības piekļūt šādiem rēķiniem, lejupielādēt un izmantot tos kontroles nolūkā.
5.
NODAĻA
Deklarācijas
250. pants
251. pants
Papildus 250. pantā norādītajai informācijai PVN deklarācijā par attiecīgo taksācijas periodu iekļauj šādu informāciju:
to 138. pantā minēto piegādāto preču kopējo vērtību bez PVN, par kurām taksācijas periodā PVN kļuvis iekasējams;
to 33. un 36. pantā minēto piegādāto preču kopējo vērtību bez PVN, kuras piegādātas citas dalībvalsts teritorijā un par kurām taksācijas periodā PVN kļuvis iekasējams, ja preču nosūtīšanas vai transportēšanas sākumpunkts ir dalībvalstī, kur jāiesniedz deklarācija;
kopējo vērtību bez PVN preču iegādēm Kopienas iekšienē un tām pielīdzinātajiem 21. un 22. pantā minētajiem darījumiem, kuri veikti tajā dalībvalstī, kur jāiesniedz deklarācija, un par kuriem taksācijas periodā PVN kļuvis iekasējams;
to 33. un 36. pantā pirmajā punktā minēto piegādāto preču kopējo vērtību bez PVN, kuras piegādātas tajā dalībvalstī, kur jāiesniedz deklarācija, un par kurām taksācijas periodā PVN kļuvis iekasējams, ja preču nosūtīšanas vai transportēšanas sākumpunkts ir citā dalībvalstī;
to piegādāto preču kopējo vērtību bez PVN, kuras piegādātas tajā dalībvalstī, kur jāiesniedz deklarācija, un attiecībā uz kurām saskaņā ar 197. pantu nodokļa maksātājs ir noteikts par personu, kas atbildīga par PVN nomaksu, un par kurām taksācijas periodā PVN kļuvis iekasējams.
252. pants
Tomēr dalībvalstis var noteikt atšķirīgus taksācijas periodus, ar noteikumu, ka tie nepārsniedz vienu gadu.
253. pants
Zviedrija var piemērot vienkāršotu procedūru mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, saskaņā ar kuru nodokļa maksātāji, kas darījumus, kuriem uzliek nodokli, veic vienīgi valsts līmenī, PVN deklarāciju iesniedz trīs mēnešus pēc tiešo nodokļu taksācijas gada beigām.
254. pants
Attiecībā uz tādām jaunu transportlīdzekļu piegādēm, kuras 138. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētajos gadījumos PVN nolūkā identificēts nodokļa maksātājs veic pircējam, kas nav identificēts PVN nolūkā, vai kuras veic 9. panta 2. punktā paredzētais nodokļa maksātājs, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka pārdevējs sniedz visu informāciju, kas vajadzīga, lai nodokļu iestādes piemērotu un pārbaudītu PVN.
255. pants
►C1 Ja dalībvalstis ieguldījumu zelta pircēju nosaka par personu, kas atbildīga par PVN nomaksu saskaņā ar 198. panta 1. punktu, vai ja tās izmanto 198. panta 2. punktā paredzēto izvēles iespēju noteikt, ◄ ka par PVN nomaksu ir atbildīgs zelta materiālu vai pusfabrikātu vai ieguldījumu zelta, kā tas definēts 344. panta 1. punktā, pircējs, tad dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šī persona izpilda šajā nodaļā paredzētos deklarēšanas pienākumus.
256. pants
Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka personas, kuras saskaņā ar 194. līdz 197. pantu un 204. pantu ir atbildīgas par PVN nomaksu tāda nodokļa maksātāja vietā, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, izpilda šajā nodaļā paredzētos deklarēšanas pienākumus.
257. pants
Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskās personas, kas nav nodokļa maksātājas un kas ir atbildīgas par PVN nomaksu saistībā ar preču iegādi Kopienas iekšienē, kā paredzēts 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā, izpilda šajā nodaļā paredzētos deklarēšanas pienākumus.
258. pants
Dalībvalstis pieņem sīki izstrādātus noteikumus PVN deklarāciju iesniegšanai par jaunu transportlīdzekļu iegādi Kopienas iekšienē, kā paredzēts 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā, un par akcīzes preču iegādi Kopienas iekšienē, kā paredzēts 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā.
259. pants
Dalībvalstis var pieprasīt, lai personas, kas veic jaunu transportlīdzekļu iegādi Kopienas iekšienē, kā paredzēts 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā, iesniedzot PVN deklarāciju, sniedz visu informāciju, kas vajadzīga, lai nodokļu iestādes piemērotu un pārbaudītu PVN.
260. pants
Dalībvalstis pieņem sīki izstrādātus noteikumus PVN deklarāciju iesniegšanai par preču importu.
261. pants
6.
NODAĻA
Kopsavilkuma paziņojumi
262. pants
Ikviens PVN nolūkā identificēts nodokļa maksātājs iesniedz kopsavilkuma paziņojumu par:
PVN nolūkā identificētiem pircējiem, kuriem tas piegādājis preces saskaņā ar 138. panta 1. punktā un 138. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem;
PVN nolūkā identificētām personām, kurām tas piegādājis preces, kas šim nodokļa maksātājam piegādātas, veicot preču iegādi Kopienas iekšienē, kā minēts 42. pantā;
PVN nolūkā identificētiem nodokļa maksātājiem un juridiskām personām, kas nav nodokļa maksātājas, kuriem tas ir sniedzis pakalpojumus, izņemot tos pakalpojumus, kas ir atbrīvoti no PVN dalībvalstī, kur darījumam uzliek nodokli, un par ko pakalpojumu saņēmējam jāmaksā nodoklis saskaņā ar 196. pantu.
263. pants
Šā punkta pirmajā daļā paredzētā iespēja vairs nav piemērojama pēc tā mēneša beigām, kura laikā apgrozījuma kopsumma par 264. panta 1. punkta d) apakšpunktā un 265. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajām preču piegādēm, atskaitot PVN, tekošajā ceturksnī pārsniedz 50 000 EUR vai līdzvērtīgu summu attiecīgās valsts valūtā. Šādā gadījumā kopsavilkuma paziņojumu izveido par mēnesi vai mēnešiem, kas pagājuši kopš ceturkšņa sākuma, laikposmā, kas nepārsniedz vienu mēnesi.
Dalībvalstis jo īpaši var noteikt, ka nodokļu maksātājiem, kas sniedz 264. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētos pakalpojumus, jāiesniedz kopsavilkuma paziņojums termiņā, kas noteikts, piemērojot šā panta 1. līdz 1.b punktu.
264. pants
Kopsavilkuma paziņojumā ir šāda informācija:
nodokļa maksātāja PVN identifikācijas numurs, kas tam ir dalībvalstī, kurā iesniedz kopsavilkuma paziņojumu, un ar kuru tas veicis preču piegādes atbilstīgi 138. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem vai tādu pakalpojumu sniegšanu, kuriem uzliek nodokli, atbilstīgi 44. pantā paredzētajiem nosacījumiem;
preču pircēja vai pakalpojumu saņēmēja PVN identifikācijas numurs, kas tam ir dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā iesniedz kopsavilkuma paziņojumu, un ar kuru viņš saņēmis preces vai pakalpojumus;
nodokļa maksātāja PVN identifikācijas numurs, kurš tam ir dalībvalstī, kur iesniedz kopsavilkuma paziņojumu, un ar kuru tas ir veicis nosūtīšanu uz citu dalībvalsti saskaņā ar 138. panta 2. punkta c) apakšpunktu, kā arī numurs, ar kuru tas identificēts nosūtīšanas vai transportēšanas galamērķa dalībvalstī;
par katru preču pircēju vai pakalpojumu saņēmēju – nodokļa maksātāja veikto preču piegāžu kopējā vērtība un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība;
attiecībā uz preču piegādēm, kas ietver transportēšanu uz citu dalībvalsti, kā minēts 138. panta 2. punkta c) apakšpunktā – kopējā piegāžu vērtība, ko nosaka saskaņā ar 76. pantu;
atbilstīgi 90. pantam izdarīto korekciju summas.
1. punkta f) apakšpunktā minēto summu deklarē par to iesniegšanas laikposmu, kas noteikts atbilstīgi 263. panta 1. līdz 1.c punktam, kura laikā pircējam paziņots par korekciju.
265. pants
Attiecībā uz 42. pantā paredzēto preču iegādi Kopienas iekšienē nodokļa maksātājs, kurš PVN nolūkā identificēts dalībvalstī, kas piešķīrusi PVN identifikācijas numuru, ar kuru tas ir veicis šo iegādi, kopsavilkuma paziņojumā skaidri norāda šādu informāciju:
numuru, ar kuru viņš PVN nolūkā identificēts šajā dalībvalstī un ar kuru viņš veica preču iegādi un preču turpmāku piegādi;
nodokļa maksātāja veiktās turpmākās piegādes saņēmēja PVN identifikācijas numuru preču nosūtīšanas vai transportēšanas galamērķa dalībvalstī;
katrai personai, kurai vēlāk piegādāja preces, kopīgā nodokļa maksātāja veikto piegāžu vērtība bez PVN preču nosūtīšanas vai transportēšanas galamērķa dalībvalstī.
266. pants
Izdarot atkāpi no 264. un 265. panta, dalībvalstis var paredzēt, ka kopsavilkuma paziņojumos iekļauj papildu informāciju.
267. pants
Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka personas, kuras saskaņā ar 194. un 204. pantu ir atbildīgas par PVN nomaksu tāda nodokļa maksātāja vietā, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, izpilda šajā nodaļā paredzēto kopsavilkuma paziņojuma iesniegšanas pienākumu.
268. pants
Dalībvalstis var pieprasīt, lai nodokļa maksātāji, kuri to teritorijā veic preču iegādi Kopienas iekšienē vai tai pielīdzinātos darījumus, kā minēts 21. un 22. pantā, iesniedz paziņojumus, sniedzot ziņas par šādām iegādēm, tomēr ar nosacījumu, ka šādi paziņojumi netiek pieprasīti par laikposmu, kas ir īsāks par vienu mēnesi.
269. pants
Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu var jebkurai dalībvalstij atļaut ieviest īpašus pasākumus, kas paredzēti 270. un 271. pantā, lai vienkāršotu šajā nodaļā paredzēto kopsavilkuma paziņojuma iesniegšanas pienākumu. Šādi pasākumi nedrīkst apdraudēt Kopienas iekšējo darījumu pienācīgu uzraudzību.
270. pants
Saskaņā ar 269. pantā minēto atļauju dalībvalstis var atļaut nodokļa maksātājiem iesniegt gada kopsavilkuma paziņojumus, norādot PVN identifikācijas numuru katram pircējam, kam attiecīgais nodokļa maksātājs piegādājis preces atbilstīgi 138. panta 1. punktā un 2. punkta c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, ja nodokļa maksātājs izpilda šādus trīs nosacījumus:
viņu piegādāto preču un sniegto pakalpojumu gada kopējā vērtība bez PVN par vairāk nekā EUR 35 000 (vai līdzvērtīgu summu attiecīgās valsts valūtā) nepārsniedz gada apgrozījuma summu, ko izmanto kā atsauci, saskaņā ar 282. līdz 292. pantu iesniedzot pieteikumu mazu uzņēmumu atbrīvojumam;
to preču gada kopējā vērtība, ko viņi piegādājuši saskaņā ar 138. pantā minētajiem nosacījumiem, bez PVN nepārsniedz EUR 15 000 (vai līdzvērtīgu summu attiecīgās valsts valūtā);
neviena no preču piegādēm, ko viņi veic saskaņā ar 138. pantā minētajiem nosacījumiem, nav jauna transportlīdzekļa piegāde.
271. pants
Saskaņā ar 269. pantā minēto atļauju dalībvalstis, kas taksācijas periodu, par kuru atbilstīgi 250. pantam nodokļa maksātājiem jāiesniedz PVN deklarācija, nosaka ilgāku par trim mēnešiem, var atļaut šiem nodokļa maksātājiem iesniegt kopsavilkuma paziņojumus par to pašu laikposmu, ja šie nodokļa maksātāji izpilda šādus trīs nosacījumus:
viņu piegādāto preču un sniegto pakalpojumu gada kopējā vērtība bez PVN nepārsniedz EUR 200 000 (vai līdzvērtīgu summu attiecīgās valsts valūtā);
to preču gada kopējā vērtība, ko viņi piegādājuši saskaņā ar 138. pantā minētajiem nosacījumiem, bez PVN nepārsniedz EUR 15 000 (vai līdzvērtīgu summu attiecīgās valsts valūtā);
neviena no preču piegādēm, ko viņi veic saskaņā ar 138. pantā minētajiem nosacījumiem, nav jauna transportlīdzekļa piegāde.
7.
NODAĻA
Dažādi noteikumi
272. pants
Dalībvalstis var turpmāk norādītos nodokļa maksātājus atbrīvot no dažiem vai visiem pienākumiem, kas paredzēti 2. līdz 6. nodaļā:
nodokļa maksātājus, kuru preču iegādēm Kopienas iekšienē saskaņā ar 3. panta 1. punktu neuzliek PVN;
nodokļa maksātājus, kuri neveic nevienu no darījumiem, kas minēti 20., 21., 22., 33., 36., 136.a, 138. un 141. pantā;
nodokļa maksātājus, kuri nodarbojas vienīgi ar tādām preču piegādēm vai pakalpjumu sniegšanu, kas ir atbrīvotas saskaņā ar 132.,. 135. un 136 pantu, 146. līdz 149. pantu un 151., 152. vai 153. pantu;
nodokļa maksātājus, uz kuriem attiecas mazo uzņēmumu atbrīvošana no nodokļa saskaņā ar 282. līdz 292. pantu;
nodokļa maksātājus, uz kuriem attiecas kopējais vienotas likmes režīms lauksaimniekiem.
Dalībvalstis nedrīkst šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētos nodokļa maksātājus atbrīvot no rēķinu piesūtīšanas pienākumiem, kas paredzēti 3. nodaļas 3. līdz 6. iedaļā un 4. nodaļas 3. iedaļā.
273. pants
Dalībvalstis var uzlikt citus pienākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem, lai pareizi iekasētu PVN un novērstu krāpšanu, saskaņā ar prasību par vienādu režīmu iekšzemes darījumiem un darījumiem starp dalībvalstīm, ko veic nodokļa maksātāji, ar noteikumu, ka šādi pienākumi tirdzniecībā starp dalībvalstīm nerada formalitātes, šķērsojot robežas.
Pirmajā daļā paredzēto izvēles iespēju nevar izmantot tam, lai noteiktu citus ar rēķinu sagatavošanu saistītus pienākumus papildus tiem, kas noteikti 3. nodaļā.
8.
NODAĻA
Pienākumi saistībā ar konkrētu preču importu un eksportu
1.
iedaļa
Imports
274. pants
Direktīvas 275., 276. un 277. pants attiecas uz tādu brīvā apgrozībā laistu preču importu, kuras ieved Kopienā no kādas trešās teritorijas, kas ir Kopienas muitas teritorijas daļa.
275. pants
Formalitātes saistībā ar 274. pantā minēto preču importu ir tādas pašas kā formalitātes, kas izklāstītas spēkā esošajos Kopienas muitas noteikumos par preču importu Kopienas muitas teritorijā.
276. pants
Ja 274. pantā minēto preču nosūtīšanas vai transportēšanas galamērķis nav dalībvalstī, kur tās importē Kopienā, tad to apgrozība Kopienā notiek saskaņā ar Kopienas iekšējo tranzīta režīmu, kas izklāstīts spēkā esošajos Kopienas muitas noteikumos, ciktāl par precēm ir iesniegta deklarācija, kurā uz tām attiecināts šis režīms, sākot ar to ievešanas brīdi Kopienā.
277. pants
Ja laikā, kad 274. pantā minētās preces ievedot Kopienā, uz tām attiecas situācija, kurā, ja tās būtu importētas 30. panta pirmās daļas izpratnē, uz tām attiektos priekšrocības vai situācijas, kas paredzētas kādā no 156. pantā minētajiem režīmiem vai saskaņā ar pagaidu importa režīmu ar pilnīgu atbrīvošanu no importa nodevām, dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka preces var palikt Kopienā saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi noteikti, lai piemērotu šādu režīmu vai apstākļus.
2.
iedaļa
Eksports
278. pants
Direktīvas 279. un 280. pants attiecas uz tādu brīvā apgrozībā esošu preču eksportu, kuras nosūta vai transportē no dalībvalsts uz kādas trešās valsts teritoriju, kas ir Kopienas muitas teritorijas daļa.
279. pants
Formalitātes saistībā ar 278. pantā minēto preču eksportu no Kopienas teritorijas ir tādas pašas kā formalitātes, kas izklāstītas spēkā esošajos Kopienas muitas noteikumos par preču eksportu no Kopienas muitas teritorijas.
280. pants
Attiecībā uz precēm, ko uz laiku eksportē ārpus Kopienas, lai reimportētu, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka, reimportējot Kopienā, šīm precēm piemēro tādus pašus noteikumus kā tad, ja tās būtu uz laiku eksportētas uz vietu ārpus Kopienas muitas teritorijas.
XII
SADAĻA
ĪPAŠI REŽĪMI
1.
NODAĻA
Īpašs režīms mazajiem uzņēmumiem
1.
iedaļa
Vienkāršotas maksājumu un iekasēšanas procedūras
281. pants
Dalībvalstis, kurām varētu rasties grūtības parasto PVN režīmu piemērot mazajiem uzņēmumiem to darbības vai struktūras dēļ, var – atbilstīgi šo dalībvalstu paredzētajiem nosacījumiem un ierobežojumiem un apspriedušās ar PVN komiteju – piemērot vienkāršotas nodokļa uzlikšanas un iekasēšanas procedūras, piemēram, vienotas likmes sistēmas, ja vien tā neizraisa nodokļa samazināšanos.
2.
iedaļa
Atbrīvojumi vai diferencēti nodokļa atvieglojumi
282. pants
Šajā iedaļā paredzētie atbrīvojumi un diferencētie nodokļa atvieglojumi attiecas uz preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, ko veic mazie uzņēmumi.
283. pants
Šajā iedaļā paredzētie režīmi neattiecas uz šādiem darījumiem:
darījumiem, kurus veic neregulāri, kā minēts 12. pantā;
jaunu transportlīdzekļu piegādēm, kas veiktas saskaņā ar 138. panta 1. punktā un 2. punkta a) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem;
preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanai, ko veic nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību tās dalībvalsts teritorijā, kur maksājams PVN.
284. pants
Tās dalībvalstis, kuras piemēroja diferencētus nodokļa atvieglojumus, nedrīkst ne palielināt šo atvieglojumu robežvērtību, ne arī padarīt labvēlīgākus to piešķiršanas nosacījumus.
285. pants
Dalībvalstis, kuras nav izmantojušas Direktīvas 67/228/EEK 14. pantā paredzēto izvēles iespēju, var atbrīvot no nodokļa tādus nodokļa maksātājus, kuru gada apgrozījums nav lielāks par EUR 5 000 vai līdzvērtīgu summu valsts valūtā.
Pirmajā punktā minētās dalībvalstis var piešķirt diferencētus nodokļa atvieglojumus nodokļa maksātājiem, kuru gada apgrozījums pārsniedz dalībvalstu noteikto robežvērtību tā piemērošanai.
286. pants
Tās dalībvalstis, kuras 1977. gada 17. maijā atbrīvoja no nodokļa tādus nodokļa maksātājus, kuru gada apgrozījums bija vienāds ar summu valsts valūtā, kura pēc tās dienas valūtas maiņas kursa atbilda 5 000 Eiropas norēķinu vienībām, vai pārsniedza to, var palielināt šo robežvērtību, lai saglabātu tās patieso vērtību.
287. pants
Dalībvalstis, kas pievienojušās pēc 1978. gada 1. janvāra, var piemērot atbrīvojumu no nodokļa tādiem nodokļa maksātājiem, kuru gada apgrozījums nepārsniedz turpmāk norādīto summu ekvivalentu attiecīgās valsts valūtā pēc valūtas maiņas kursa, kas bija spēkā to pievienošanās dienā:
Grieķija: 10 000 Eiropas norēķinu vienību
Spānija: ECU 10 000 ;
Portugāle: ECU 10 000 ;
Austrija: ECU 35 000 ;
Somija: ECU 10 000 ;
Zviedrija: ECU 10 000 ;
Čehijas Republika: EUR 35 000 ;
Igaunija: EUR 16 000 ;
Kipra: EUR 15 600 ;
Latvija: EUR 17 200 ;
Lietuva: EUR 29 000 ;
Ungārija: EUR 35 000 ;
Malta: EUR 37 000 – ja saimnieciskā darbība ir galvenokārt preču piegāde, EUR 24 300 – ja saimnieciskā darbība ir galvenokārt tādu pakalpojumu sniegšana, kuriem ir zema pievienotā vērtība (augsti sākotnējie ieguldījumi), un EUR 14 600 – pārējos gadījumos, proti, tādu pakalpojumu sniegšana, kuriem ir augsta pievienotā vērtība (zemi sākotnējie ieguldījumi);
Polija: EUR 10 000 ;
Slovēnija: EUR 25 000 ;
Slovākija: EUR 35 000 ;
Bulgārija: EUR 25 600 ;
Rumānija: EUR 35 000 ;
Horvātija: EUR 35 000 .
288. pants
Apgrozījums, ko ņem par pamatu šajā iedaļā paredzēto režīmu piemērošanai, sastāv no šādām summām bez PVN:
piegādāto preču un sniegto pakalpojumu vērtība, ciktāl par šīm precēm un pakalpojumiem iekasē nodokli;
to darījumu vērtība, kuri ir atbrīvoti, ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN, ievērojot 98. panta 2. punktu vai 105.a pantu;
to darījumu vērtība, kuri atbrīvoti saskaņā ar 146. līdz 149. pantu un 151., 152. vai 153. pantu;
darījumu ar nekustamajiem īpašumiem, 135. panta 1. punkta b) līdz g) apakšpunktos norādīto finanšu darījumu un apdrošināšanas pakalpojumu vērtība, ja vien šie darījumi nav palīgdarījumi.
Tomēr, aprēķinot apgrozījumu, neņem vērā uzņēmuma materiālo vai nemateriālo kapitālieguldījuma preču atsavināšanu.
289. pants
Nodokļa maksātājiem, kas atbrīvoti no PVN, nav ne tiesību atskaitīt PVN saskaņā ar 167. līdz 171. pantu un 173. līdz 177. pantu, ne arī iekļaut PVN savos rēķinos.
290. pants
Nodokļa maksātāji, kam būtu piemērojams atbrīvojumu no PVN, var izvēlēties vai nu parasto PVN režīmu, vai 281. pantā paredzētās vienkāršotās procedūras. Šajā gadījumā viņiem ir tiesības uz jebkādiem diferencētiem nodokļa atvieglojumiem, kas paredzēti attiecīgās valsts tiesību aktos.
291. pants
Attiecībā uz 281. panta piemērošanu nodokļa maksātājus, kuriem piemēro diferencētus nodokļa atvieglojumus, uzskata par nodokļa maksātājiem, uz kuriem attiecas parastais PVN režīms.
292. pants
Šajā iedaļā paredzēto režīmu piemēro līdz dienai, ko saskaņā ar Līguma 93. pantu nosaka Padome, kura nevar būt vēlāk par dienu, kad stājas spēkā 402. pantā minētais galīgais režīms.
3.
iedaļa
Atskaitīšanās un pārskatīšana
293. pants
Ik pēc četriem gadiem, sākot ar šīs direktīvas pieņemšanas dienu, Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no dalībvalstīm, iesniedz Padomei ziņojumu par šīs nodaļas piemērošanu, un, ja nepieciešams, un ņemot vērā vajadzību savlaicīgi nodrošināt dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanu, tā arī iesniedz priekšlikumus par šādām tēmām:
par uzlabojumiem īpašajā režīmā, kas paredzēts mazajiem uzņēmumiem;
par valstu sistēmu pielāgošanu attiecībā uz atbrīvojumiem un diferencētiem nodokļa atvieglojumiem;
par 2. iedaļā paredzēto robežvērtību pielāgošanu.
294. pants
Padome saskaņā ar Līguma 93. pantu lemj par to, vai, piemērojot galīgo režīmu, ir vajadzīgs īpašs režīms mazajiem uzņēmumiem, un attiecīgā gadījumā izstrādā vienotus ierobežojumus un nosacījumus minētā īpašā režīma īstenošanai.
2.
NODAĻA
Kopējais vienotas likmes režīms lauksaimniekiem
295. pants
Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:
“lauksaimnieks” ir jebkurš nodokļa maksātājs, kas veic darbību lauksaimniecības, mežsaimniecības vai zivsaimniecības uzņēmumā;
“lauksaimniecības, mežsaimniecības vai zivsaimniecības uzņēmums” ir uzņēmums, ko saistībā ar VII pielikumā uzskaitītajām ražošanas darbībām par tādu uzskata katra dalībvalsts;
“vienotas likmes lauksaimnieks” ir lauksaimnieks, uz kuru attiecas šajā nodaļā minētais vienotas likmes režīms;
“lauksaimniecības produkti” ir preces, ko ražo lauksaimniecības, mežsaimniecības vai zivsaimniecības uzņēmums jebkurā dalībvalstī, veicot VII pielikumā uzskaitītās darbības;
“lauksaimnieciski pakalpojumi” ir pakalpojumi un jo īpaši VIII pielikumā uzskaitītie pakalpojumi, ko sniedz lauksaimnieks, izmantojot savu darbaspēku vai inventāru, kādu parasti izmanto viņa vadītā lauksaimniecības, mežsaimniecības vai zivsaimniecības uzņēmumā un kādam parasti ir nozīme lauksaimnieciskajā ražošanā;
“aprēķinātais priekšnodoklis” ir PVN kopsumma, kas pievienota katras dalībvalsts lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības uzņēmumu iepirktajām precēm un pakalpojumiem saskaņā ar vienotās likmes režīmu, ja saskaņā ar 167., 168. un 169. pantu un 173. līdz 177. pantu atbilstīgi parastajiem PVN noteikumiem lauksaimniekam šāds nodoklis būtu atskaitāms;
“vienotās likmes kompensācijas procenti” ir procenti, ko saskaņā ar 297., 298. un 299. pantu noteikušas dalībvalstis un ko tās piemēro 300. pantā norādītajos gadījumos, lai dotu iespēju vienotas likmes lauksaimniekiem pēc vienotas likmes kompensēt aprēķināto priekšnodokli;
“vienotās likmes kompensācija” ir summa, ko iegūst, 300. pantā norādītajos gadījumos piemērojot vienotās likmes kompensācijas procentus vienotas likmes lauksaimnieku apgrozījumam.
296. pants
297. pants
Ja nepieciešams, dalībvalstis var noteikt vienotās likmes kompensācijas procentus. Tās var noteikt atšķirīgus procentus mežsaimniecībai, dažādām lauksaimniecības apakšnozarēm un zivsaimniecībai.
Pirms piemērot vienotās likmes kompensācijas procentus, kas noteikti saskaņā ar pirmo punktu, dalībvalstis par tiem informē Komisiju.
298. pants
Vienotās likmes kompensācijas procentus aprēķina, pamatojoties uz vienotās likmes lauksaimnieku makroekonomikas statistiku par iepriekšējiem trim gadiem.
Procentus var noapaļot uz augšu vai uz leju līdz tuvākajai pusvienībai. Dalībvalstis var arī samazināt šos procentus līdz nullei.
299. pants
Vienotas likmes kompensācijas procentu piemērošanai nedrīkst būt tāds iznākums, ka vienotas likmes lauksaimniekiem atmaksā summu, kas pārsniedz aprēķināto priekšnodokli.
300. pants
Vienotas likmes kompensācijas procentus piemēro šādu preču un pakalpojumu cenām bez PVN:
lauksaimniecības produktiem, ko vienotas likmes lauksaimnieki piegādā nodokļa maksātājiem, kas nav personas, uz kurām dalībvalstī, kur ir veiktas šādas piegādes, attiecas šis vienotās likmes režīms;
lauksaimniecības produktiem, ko vienotas likmes lauksaimnieki saskaņā ar 138. pantā paredzētajiem noteikumiem piegādā juridiskām personām, kas nav nodokļa maksātājas un kas maksā PVN par preču iegādi Kopienas iekšienē, kā paredzēts 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā, tajā dalībvalstī, kur ir šo lauksaimniecības produktu nosūtīšanas vai transportēšanas galamērķis;
lauksaimnieciskiem pakalpojumiem, ko vienotas likmes lauksaimnieki sniedz nodokļa maksātājiem, kas nav personas, uz kurām dalībvalstī, kurā ir sniegti šādi pakalpojumi, attiecas šis vienotās likmes režīms.
301. pants
302. pants
Ja vienotas likmes lauksaimniekam piemēro vienotās likmes kompensācija, viņam nav tiesību uz PVN atskaitīšanu par darbībām, uz kurām attiecas šis vienotās likmes režīms.
303. pants
Dalībvalstis atmaksā pircējam vai saņēmējam vienotas likmes kompensācijas summu, ko viņš samaksājis par jebkuru no šādiem darījumiem:
par lauksaimniecības produktu piegādi, kas veikta saskaņā ar 138. pantā paredzētajiem nosacījumiem, ja pircējs ir nodokļa maksātājs vai juridiska persona, kas nav nodokļa maksātāja, un kā tāds darbojas citā dalībvalstī, kuras teritorijā tam piemēro PVN par preču iegādēm Kopienas iekšienē, kā paredzēts 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā;
par lauksaimniecības produktu piegādi, kas saskaņā ar 146., 147, 148. un 156. pantā, 157. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 158., 160. un 161. pantā paredzētajiem nosacījumiem veikta pircējam, kas ir nodokļa maksātājs un kas veic uzņēmējdarbību ārpus Kopienas, – ciktāl pircējs šos lauksaimniecības produktus izmanto 169. panta a) un b) punktā minēto darījumu nolūkā vai pakalpojumu sniegšanai, kas notiek tajā dalībvalstī, kuras teritorijā pakalpojumu saņēmējs veic uzņēmējdarbību, un par ko saskaņā ar 196. pantu PVN maksā vienīgi pakalpojumu saņēmējs;
par lauksaimniecisko pakalpojumu sniegšanu saņēmējam, kas ir nodokļa maksātājs un kas veic uzņēmējdarbību Kopienā, bet citā dalībvalstī, vai saņēmējam, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Kopienas, – ciktāl saņēmējs šos pakalpojumus izmanto 169. panta a) un b) punktā minēto darījumu nolūkā vai pakalpojumu sniegšanai, kas notiek tajā dalībvalstī, kuras teritorijā saņēmējs veic uzņēmējdarbību, un par ko saskaņā ar 196. pantu PVN maksā vienīgi pakalpojumu saņēmējs.
304. pants
Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu vienotas likmes kompensācijas izmaksu vienotas likmes lauksaimniekiem.
305. pants
Piemērojot šo vienotās likmes režīmu, dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka lauksaimniecības produktu piegādēm starp dalībvalstīm, kuras veic saskaņā ar 33. pantā minētajiem nosacījumiem, vienmēr uzliek nodokli vienādā veidā neatkarīgi no tā, vai piegādi veic vienotas likmes lauksaimnieks vai cits nodokļa maksātājs.
3.
NODAĻA
Īpašs režīms ceļojumu aģentūrām
306. pants
Šis īpašais režīms neattiecas uz ceļojumu aģentūrām, kad tās darbojas vienīgi kā starpnieki un uz kurām tās summas aprēķināšanai, kurai uzliek nodokli, attiecas 79. panta pirmās daļas c) punkts.
307. pants
Darījumus, kurus atbilstīgi 306. pantā paredzētajiem nosacījumiem veic ceļojumu aģentūra attiecībā uz ceļojumu, uzskata par vienu pakalpojumu, ko ceļojumu aģentūra sniedz ceļotājam.
Par šo vienu pakalpojumu sniegšanu nodokli uzliek dalībvalstī, kur ir ceļojumu aģentūras saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta vai pastāvīga iestāde, no kuras ceļojumu aģentūra ir sniegusi pakalpojumu.
308. pants
Summa, kurai uzliek nodokli, un cena bez PVN 226. panta 8. punkta nozīmē attiecībā uz šo vienīgo ceļojumu aģentūras sniegto pakalpojumu ir ceļojumu aģentūras peļņas daļa, proti, starpība starp kopējo summu bez PVN, kuru maksā ceļotājs, un faktiskajām izmaksām, ko ceļojumu aģentūra maksā par citu nodokļa maksātāju veiktajām piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem, ja šie darījumi dod tiešu labumu ceļotājam.
309. pants
Ja darījumus, ko ceļojumu aģentūra uzticējusi citiem nodokļa maksātājiem, šīs personas veic ārpus Kopienas, ceļojumu aģentūras pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar 153. pantu uzskata par atbrīvotu starpnieka darbību.
Ja šos darījumus veic gan Kopienā, gan ārpus tās, atbrīvot var tikai to ceļojumu aģentūras pakalpojumu daļu, kura attiecas uz darījumiem ārpus Kopienas.
310. pants
PVN, ko citi nodokļa maksātāji iekasējuši no ceļojumu aģentūras par 307. pantā minētajiem darījumiem, kuri dod tiešu labumu ceļotājam, nav ne atskaitāms, ne atmaksājams nevienā dalībvalstī.
4.
NODAĻA
Īpašs režīms lietotām precēm, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām
1.
iedaļa
Definīcijas
311. pants
Šajā nodaļā, neskarot citus Kopienas noteikumus, piemēro šādas definīcijas:
“lietotas preces” ir materiāls kustams īpašums, kas ir derīgs turpmākai lietošanai vai nu bez pārveidojumiem, vai pēc remonta, un kas nav mākslas darbi, kolekciju priekšmeti vai senlietas, un nav arī dārgmetāli vai dārgakmeņi, kā tos definējušas dalībvalstis;
“mākslas darbi” ir IX pielikuma A daļā uzskaitītie priekšmeti;
“kolekciju priekšmeti” ir IX pielikuma B daļā uzskaitītie priekšmeti;
“senlietas” ir IX pielikuma C daļā uzskaitītie priekšmeti.
“tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs” ir jebkurš nodokļa maksātājs, kas, veicot saimniecisko darbību un ar nolūku tālāk pārdot, pērk vai izmanto savas saimnieciskās darbības vajadzībām vai importē lietotas preces, mākslas darbus, kolekciju priekšmetus vai senlietas, neatkarīgi no tā, vai šis nodokļa maksātājs rīkojas savās vai kādas citas personas interesēs saskaņā ar līgumu, kas par pirkšanu vai pārdošanu paredz maksāt komisijas maksu;
“atklātu izsoļu organizētājs” ir jebkurš nodokļa maksātājs, kas, veicot saimnieciskas darbības, piedāvā preces pārdošanai atklātā izsolē, lai tās nodotu augstākās summas solītājam;
“atklātu izsoļu organizētāja pilnvarotājs” ir jebkura persona, kas nodod preces atklātu izsoļu organizētājam saskaņā ar līgumu, kurā paredz maksāt komisijas maksu par pārdošanu.
2.
iedaļa
Īpašs režīms tirgotājiem, kas ir nodokļa maksātāji
1.
apakšiedaļa
Peļņas daļas režīms
312. pants
Šajā apakšiedaļā piemēro šādas definīcijas:
“pārdošanas cena” ir viss, kas pieder pie atlīdzības, ko tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs, ir saņēmis vai saņems no pircēja vai trešās personas, tostarp ar darījumu tieši saistītās subsīdijas, nodokļi, nodevas un maksājumi, kā arī papildu izdevumi, piemēram, komisijas maksa, iesaiņošanas, transportēšanas un apdrošināšanas maksa, ko tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs, iekasē no pircēja, izņemot 79. pantā paredzētās summas;
“iepirkuma cena” ir viss, kas pieder pie 1. punktā definētās atlīdzības, kuru piegādātājs ir ieguvis vai iegūs no tirgotāja, kas ir nodokļa maksātājs.
313. pants
314. pants
Peļņas daļas režīms attiecas uz tādām preču piegādēm, ko veic tirgotājs, kas tirgo lietotas preces, mākslas darbus, kolekciju priekšmetus vai senlietas, ja šīs preces Kopienas robežās tam piegādājusi kāda no turpmāk norādītajām personām:
persona, kas nav nodokļa maksātāja;
cits nodokļa maksātājs, ciktāl šā cita nodokļa maksātāja preču piegādes ir atbrīvotas no nodokļa saskaņā ar 136. pantu;
cits nodokļa maksātājs, ciktāl uz šā cita nodokļa maksātāja veiktām preču piegādēm attiecas atbrīvojums maziem uzņēmumiem, kas paredzēts 282. līdz 292. pantā, un ciktāl šīs piegādes attiecas uz kapitālieguldījumu precēm;
cits tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs, ciktāl šā cita tirgotāja preču piegādēm saskaņā ar šo peļņas daļas režīmu piemērots PVN.
315. pants
Summa, par ko, piegādājot preces, maksājams nodoklis, kā minēts 314. pantā, ir peļņas daļa, ko ieguvis tirgotājs, kurš ir nodokļa maksātājs, atskaitot PVN, kas attiecas uz peļņas daļu.
Šā tirgotāja, kas ir nodokļa maksātājs, peļņas daļa ir līdzvērtīga starpībai starp pārdošanas cenu, ko tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs, iekasējis par precēm, un iepirkuma cenu.
316. pants
Dalībvalstis tirgotājiem, kas ir nodokļa maksātāji, piešķir izvēles tiesības piemērot peļņas daļas režīmu šādiem darījumiem:
mākslas darbu, kolekciju priekšmetu vai senlietu piegādēm, kuras importējis pats tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs;
mākslas darbu piegādēm, ko tirgotājam, kas ir nodokļa maksātājs, piegādājuši darbu autori vai autoru tiesību mantinieki;
mākslas darbu piegādēm, ko piegādājis nodokļa maksātājs, kas nav tirgotājs, kurš ir nodokļa maksātājs, ja uz šīm piegādēm ir attiecināta samazināta likme saskaņā ar 103. pantu.
317. pants
Ja tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs, izmanto izvēles tiesības saskaņā ar 316. pantu, summu, kurai uzliek nodokli, nosaka saskaņā ar 315. pantu.
Attiecībā uz paša tirgotāja, kas ir nodokļa maksātājs, importēto mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu piegādēm iepirkuma cena, ko ņem vērā, aprēķinot peļņas daļu, ir vienlīdzīga ar summu, kurai uzliek nodokli importējot un kuru nosaka saskaņā ar 85. līdz 89. pantu, pieskaitot PVN, kas maksājams vai samaksāts, preces importējot.
318. pants
Šā punkta pirmajā daļā paredzētajā gadījumā preču piegādēm, kurām piemēro to pašu PVN likmi, summa, kurai uzliek nodokli, ir tirgotāja, kas ir nodokļa maksātājs, kopējā peļņas daļa bez PVN, kas attiecas uz šo peļņas daļu.
Kopējā peļņas daļa ir vienāda ar turpmāk norādīto divu summu starpību:
tirgotāja, kas ir nodokļa maksātājs, piegādāto preču kopējā vērtība, uz kuru attiecas peļņas daļas režīms, taksācijas periodā, uz kuru attiecas deklarācija, tas ir, pārdošanas cenu kopsumma;
tirgotāja, kas ir nodokļa maksātājs, iepirkto preču kopējā vērtība, kas minēta 314. pantā, taksācijas periodā, uz kuru attiecas deklarācija, tas ir, iepirkuma cenu kopsumma.
319. pants
Jebkurai piegādei, uz ko attiecas peļņas daļas režīms, tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs, var piemērot parasto PVN režīmu.
320. pants
Ja tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs, piemēro parasto PVN režīmu viņam piegādātu mākslas darbu piegādēm, ja viņam tos piegādājis autors vai autora tiesību mantinieki, vai nodokļa maksātājs, kurš nav tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs, viņam ir tiesības no PVN, par kura nomaksu viņš ir atbildīgs, atskaitīt PVN, kas maksājams vai samaksāts par viņam piegādāto mākslas darbu.
321. pants
Ja, piegādājot lietotas preces, mākslas darbus, kolekciju priekšmetus vai senlietas saskaņā ar 146., 147., 148. un 151. pantā minētajiem nosacījumiem, uz tām attiecas peļņas daļas režīms, šādu preču piegāde no nodokļa ir atbrīvota.
322. pants
Ciktāl preces izmanto tirgotāja, kas ir nodokļa maksātājs, veiktajām piegādēm, uz kurām attiecas peļņas daļas režīms, tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs, no PVN, par kura nomaksu viņš ir atbildīgs, nedrīkst atskaitīt:
PVN, kas maksājams vai samaksāts par mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem vai senlietām, ko viņš pats ir importējis;
PVN, kas maksājams vai samaksāts par mākslas darbiem, ko viņam piegādājuši vai piegādās to autori vai autoru tiesību mantinieki;
PVN, kas maksājams vai samaksāts par mākslas darbiem, ko viņam piegādājis vai piegādās nodokļa maksātājs, kurš nav tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs.
323. pants
Nodokļa maksātāji no PVN, par kura nomaksu tie ir atbildīgi, nedrīkst atskaitīt maksājamo vai samaksāto PVN par precēm, ko tiem piegādājis vai piegādās tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs, ciktāl uz šo preču piegādi, ko veic tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs, attiecas peļņas daļas režīms.
324. pants
Ja tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs, piemēro gan parasto PVN režīmu, gan peļņas daļas režīmu, tad tirgotājam, kas ir nodokļa maksātājs, saskaņā ar dalībvalstu izstrādātiem noteikumiem grāmatvedībā atsevišķi uzskaita darījumus, kas atbilst katram no šiem režīmiem.
325. pants
Tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs, paša izsniegtos rēķinos nevar atsevišķi norādīt PVN par to preču piegādēm, kam viņš piemēro peļņas daļas režīmu.
2.
apakšiedaļa
Pārejas režīms lietotiem transportlīdzekļiem
326. pants
Dalībvalstis, kuras 1992. gada 31. decembrī lietotiem transportlīdzekļiem, ko piegādājuši tirgotāji, kas ir nodokļa maksātāji, piemēroja citus īpašus nodokļa režīmus, nevis peļņas daļas režīmu, kamēr nav ieviests 402. pantā minētais galīgais režīms, var turpināt piemērot šos režīmus, ciktāl tie atbilst vai tiek pielāgoti, lai atbilstu, šajā apakšiedaļā izklāstītajiem noteikumiem.
Dānija var ieviest īpašus nodokļa režīmus, kā minēts šā panta pirmajā daļā.
327. pants
328. pants
PVN, kas maksājams par katru 327. pantā minēto piegādi, ir vienāds ar to PVN summu, kas būtu jāmaksā, ja šai piegādei piemērotu parasto PVN režīmu, atskaitot to PVN summu, ko uzskata par iekļautu transportlīdzekļa iepirkuma cenā, ko maksā tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs.
329. pants
PVN, ko uzskata par iekļautu transportlīdzekļa iepirkuma cenā, kuru maksā tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs, aprēķina saskaņā ar šādu metodi:
aprēķinā izmantojamā iepirkuma cena ir iepirkuma cena 312. panta 2. punkta nozīmē;
uzskata, ka šajā iepirkuma cenā, ko samaksājis tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs, ir ietverts PVN, kas būtu maksājams, ja tā tirgotāja piegādātājs, kurš ir nodokļa maksātājs, uz piegādi attiecinātu parasto PVN režīmu,
aprēķinos izmantojamā likme ir tā likme, ko saskaņā ar 93. pantu piemēro dalībvalstī, kuras teritoriju uzskata par piegādes vietu tirgotājam, kas ir nodokļa maksātājs, kā noteikts saskaņā ar 31. un 32. pantu.
330. pants
PVN, kas maksājams par katru 327. panta 1. punktā minēto transportlīdzekļu piegādi, kā minēts 328. pantā, nevar būt mazāks par PVN summu, kas būtu maksājama, ja piegādei piemērotu peļņas daļas režīmu.
Dalībvalstis var paredzēt, ka gadījumā, ja piegādei piemēro peļņas daļas režīmu, peļņas daļa nedrīkst būt mazāka par 10 % no pārdošanas cenas 312. panta 1. punkta nozīmē.
331. pants
Nodokļa maksātāji nedrīkst no PVN, par kura nomaksu tie ir atbildīgi, atskaitīt maksājamo vai samaksāto PVN par lietotiem transportlīdzekļiem, ko tiem piegādājis tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs, ciktāl uz šo preču piegādi, ko veic tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs, attiecas šis PVN pārejas režīms.
332. pants
Tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs, paša izsniegtos rēķinos nedrīkst atsevišķi norādīt PVN par preču piegādēm, uz kurām attiecas šie pārejas režīmi.
3.
iedaļa
Īpašs režīms pārdošanai atklātās izsolēs
333. pants
334. pants
Šo īpašu režīmu piemēro piegādēm, ko veic atklātās izsoles organizētājs, darbojoties savā vārdā un vienas no turpmāk minēto personu interesēs:
tādas personas interesēs, kas nav nodokļa maksātāja;
cita nodokļa maksātāja interesēs, ciktāl šā cita nodokļa maksātāja preču piegādes veiktas saskaņā ar līgumu, kurā noteikts, ka par pārdošanu ir maksājama komisijas maksa, un ja tās ir atbrīvotas saskaņā ar 136. pantu;
cita nodokļa maksātāja interesēs, ciktāl šā cita nodokļa maksātāja preču piegādes veiktas saskaņā ar līgumu, kurā noteikts, ka par pārdošanu ir maksājama komisijas maksa, un ja uz tām attiecas atbrīvojums maziem uzņēmumiem, kas paredzēts 282. līdz 292. pantā, un ja šīs piegādes attiecas uz kapitālieguldījumu precēm;
tāda tirgotāja interesēs, kas ir nodokļa maksātājs, ciktāl šā tirgotāja preču piegādes veiktas saskaņā ar līgumu, kurā noteikts, ka par pārdošanu ir maksājama komisijas maksa, un ja uz tām attiecas PVN saskaņā ar peļņas daļas režīmu.
335. pants
Preču piegādi nodokļa maksātājam, kas ir atklātu izsoļu organizētājs, uzskata par notikušu, ja ir notikusi šo preču pārdošana atklātā izsolē.
336. pants
Summa, kurai uzliek nodokli par katru preču piegādi, kas minēta šajā iedaļā, ir kopējā summa, kuru saskaņā ar 339. pantu pircējam rēķinā norādījis atklātu izsoļu organizētājs un no kuras atskaita:
tīro summu, ko atklātu izsoļu organizētājs ir samaksājis vai kas viņam jāmaksā savam pilnvarotājam, un kas ir noteikta saskaņā ar 337. pantu,
PVN summu, ko par piegādi maksā atklātu izsoļu organizētājs.
337. pants
Tīrā summa, ko atklātu izsoļu organizētājs ir samaksājis vai kas viņam jāmaksā savam pilnvarotājam ir vienāda ar starpību starp preces izsoles cenu un komisijas maksu, ko atklātas izsoles organizētājs saņēmis vai saņems no sava pilnvarotāja saskaņā ar līgumu par nodošanu pārdošanai.
338. pants
Atklātu izsoļu organizētāji, kas piegādā preces atbilstīgi 333. un 334. pantā paredzētajiem nosacījumiem, savā uzskaitē pārejas kontos norāda:
no preces pircēja saņemtās vai saņemamās summas;
preces pārdevējam atmaksātās vai atmaksājamās summas.
Pirmajā daļā minētās summas pienācīgi pamato.
339. pants
Atklātu izsoļu organizētājs izsniedz pircējam rēķinu, kurā atsevišķi norādītam šāda informācija:
preču izsoles cena;
nodokļi, nodevas, izmaksas un maksājumi;
papildu izdevumi, piemēram, komisijas maksa, iesaiņošanas, transportēšanas un apdrošināšanas izdevumi, ko organizētājs iekasē no preces pircēja.
Atklātās izsoles organizētāja izsniegtā rēķinā atsevišķi nenorāda PVN.
340. pants
Atklātu izsoļu organizētāja izsniegtajā paziņojumā atsevišķi norāda darījuma summu, tas ir, preču izsoles cenu, no tās atskaitot komisijas maksu, ko atklātas izsoles organizētājs saņēmis vai kas tam jāsaņem no sava pilnvarotāja.
341. pants
Dalībvalstis, kuras piemēro šajā iedaļā paredzētos režīmus, piemēro šos režīmus arī lietotu transportlīdzekļu piegādēm, kā tas noteikts 327. panta 3. punktā, ko veic atklātu izsoļu organizētājs, kurš darbojas savā vārdā saskaņā ar līgumu, ar kuru par šo preču pārdošanu atklātā izsolē ir maksājama komisijas maksa, tā tirgotāja interesēs, kas ir nodokļa maksātājs, ciktāl uz šā tirgotāja veiktajām piegādēm attiektos PVN saskaņā ar pārejas režīmiem attiecībā uz lietotiem transportlīdzekļiem.
4.
iedaļa
Pasākumi, lai nepieļautu konkurences izkropļojumus un nodokļu nemaksāšanu
342. pants
Dalībvalstis var veikt pasākumus saistībā ar atskaitīšanas tiesībām, lai izvairītos no tā, ka tirgotāji, kas ir nodokļa maksātāji un uz ko attiecas kāds no 2. iedaļā minētajiem režīmiem, gūst nepamatotas priekšrocības vai ka tiem rodas nepamatoti zaudējumi.
343. pants
Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu var jebkurai dalībvalstij atļaut ieviest īpašus pasākumus, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, nosakot to, ka PVN, kas maksājams saskaņā ar peļņas daļas režīmu, nevar būt mazāks par PVN summu, kas būtu maksājams, ja peļņas daļa būtu noteikta procentuālā daļa no pārdošanas cenas.
Procentuālo daļu no pārdošanas cenas nosaka, ņemot vērā parastās peļņas daļas, ko saimnieciskās darbības veicēji gūst attiecīgajā nozarē.
5.
NODAĻA
Īpašs režīms ieguldījumu zeltam
1.
iedaļa
Vispārīgi noteikumi
344. pants
Šajā direktīvā, neskarot citus Kopienas noteikumus, “ieguldījumu zelts” ir:
zelts stieņos vai plāksnēs svarā, kādu atzīst dārgmetālu tirgos, kura prove ir 995 tūkstošdaļas vai lielāka, par kuriem ir vai nav emitēti vērtspapīri;
zelta monētas, kuru prove ir 900 tūkstošdaļas vai lielāka un kuras kaltas pēc 1800. gada, un kuras ir vai ir bijušas likumīgs maksāšanas līdzeklis savā izcelsmes zemē, un kuras parasti pārdod par cenu, kas nepārsniedz monētās izmantota zelta vērtību atvērtā tirgū vairāk nekā par 80 %.
345. pants
Katra dalībvalsts, sākot no 1999. gada, ik gadu līdz 1. jūlijam informē Komisiju par monētām, kas atbilst 344. panta 1. punkta 2. apakšpunktā minētajiem kritērijiem un tiek tirgotas attiecīgajā dalībvalstī. Komisija katru gadu līdz 1. decembrim publicē šo monētu vispārēju sarakstu Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša C sērijā. Monētas, kas ietvertas publicētajā sarakstā, uzskata par šiem kritērijiem atbilstošām visu gadu, uz kuru attiecas publicētais saraksts.
2.
iedaļa
Atbrīvojums no PVN
346. pants
Dalībvalstis atbrīvo no PVN ieguldījumu zelta piegādi, preču iegādi Kopienas iekšienē un importu, ieskaitot ieguldījumu zeltu, par ko izdoti sertifikāti par zeltu, kas ir vai nav piesaistīts, vai ko tirgo zelta norēķinu kontos, un, tajā skaitā, īpaši zelta aizdevumus un apmaiņas darījumus, kas saistīti ar īpašumtiesībām vai prasījuma tiesībām attiecībā uz ieguldījumu zeltu, kā arī tādus darījumus ar ieguldījumu zeltu, kuri saistīti ar standartizētiem un nestandartizētiem termiņlīgumiem, kuri rada īpašumtiesību vai prasījuma tiesību nodošanu attiecībā uz ieguldījumu zeltu.
347. pants
Dalībvalstis atbrīvo no nodokļa arī tādu pārstāvju pakalpojumus, kas darbojas citas personas vārdā un interesēs, ja viņi piedalās ieguldījumu zelta piegādē savam pilnvarotājam.
3.
iedaļa
Nodokļu sistēmas izvēles tiesības
348. pants
Nodokļa maksātājiem, kas ražo ieguldījumu zeltu vai pārveido zeltu par ieguldījumu zeltu, dalībvalstis dod tiesības izvēlēties maksāt nodokli par cita nodokļa maksātāja veiktām ieguldījumu zelta piegādēm, kuras citādi būtu atbrīvotas no nodokļa saskaņā ar 346. pantu.
349. pants
350. pants
Ja piegādātājs izmanto 348. un 349. pantā paredzētās izvēles tiesības maksāt nodokli, dalībvalstis ļauj pārstāvim izvēlēties maksāt nodokli par 347. pantā minētajiem pakalpojumiem.
351. pants
Dalībvalstis paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu šajā iedaļā paredzētās izvēles tiesības, un attiecīgi informē Komisiju.
4.
iedaļa
Darījumi regulētā dārgmetālu tirgū
352. pants
Katra dalībvalsts, apspriedusies ar PVN komiteju, var piemērot PVN īpašiem darījumiem saistībā ar ieguldījumu zeltu, kas notiek šajā dalībvalstī starp nodokļa maksātājiem, kuri ir attiecīgās dalībvalsts regulēta zelta tirgus dalībnieki, vai starp šādu nodokļa maksātāju un kādu citu nodokļa maksātāju, kurš nav minētā tirgus dalībnieks. Tomēr dalībvalsts nevar piemērot PVN ieguldījumu zelta piegādēm, kuras veic saskaņā ar 138. pantā minētajiem noteikumiem, vai tā eksportam.
353. pants
Dalībvalstis, kuras saskaņā ar 352. pantu uzliek nodokli darījumiem starp nodokļa maksātājiem, kas ir regulēta zelta tirgus dalībnieki, vienkāršošanas nolūkā atļauj pārtraukt nodokļa iekasēšanu un atbrīvo nodokļa maksātājus no uzskaites prasībām saistībā ar PVN.
5.
iedaļa
Ieguldījumu zelta tirgotāju īpašās tiesības un pienākumi
354. pants
Ja nodokļa maksātāja ieguldījumu zelta piegāde saskaņā ar šo nodaļu ir atbrīvota no nodokļa, nodokļa maksātājam ir tiesības atskaitīt:
PVN, kas maksājams vai samaksāts par ieguldījumu zeltu, ko viņam piegādājusi persona, izmantojot izvēles tiesības saskaņā ar 348. un 349. pantu, vai kas viņam piegādāts saskaņā ar 4. iedaļu;
PVN, kas maksājams vai samaksāts par tāda zelta, kas nav ieguldījumu zelts, piegādi viņam vai viņa veikto zelta, kas nav ieguldījumu zelts, preču iegādi Kopienas iekšienē vai importu un kuru viņš vai viņa vārdā pēc tam pārveido par ieguldījumu zeltu;
PVN, kas maksājams vai samaksāts par pakalpojumiem, kas sniegti viņiem un ietver zelta, ieskaitot ieguldījumu zeltu, veida, svara vai proves maiņu.
355. pants
Nodokļa maksātājiem, kas ražo ieguldījumu zeltu vai pārveido zeltu par ieguldījumu zeltu, ir tiesības atskaitīt PVN, kas maksājams vai samaksāts par preču vai pakalpojumu piegādēm, preču iegādi Kopienas iekšienē vai importu, kas saistīti ar minētā zelta ražošanu vai pārveidošanu, it kā turpmākā zelta piegādei, kas atbrīvota no nodokļa saskaņā ar 346. pantu, būtu uzlikta nodoklis.
356. pants
Pirmajā daļā minētās ziņas tirgotāji glabā vismaz piecus gadus.
6.
NODAĻA
Īpaši režīmi nodokļa maksātājiem, kas sniedz pakalpojumus personām, kuras nav nodokļa maksātājas, vai kas veic preču tālpārdošanu vai konkrētas preču piegādes iekšzemē
1.
iedaļa
Vispārīgi noteikumi
▼M3 —————
358. pants
Neskarot citus noteikumus Kopienas tiesību aktos, šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:
▼M16 —————
“PVN deklarācija” ir ziņojums, kurā iekļauta informācija, kas nepieciešama, lai noteiktu katrā dalībvalstī maksājamā PVN summu.
2.
iedaļa
Īpašs režīms pakalpojumiem, ko sniedz nodokļa maksātāji, kuri neveic uzņēmējdarbību Kopienā
358.a pants
Neskarot citus Kopienas noteikumus, šajā iedaļā piemēro šādas definīcijas:
“nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā” ir nodokļa maksātājs, kuram Kopienas teritorijā nav saimnieciskās darbības pastāvīgas vietas un pastāvīgas iestādes;
“identifikācijas dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurai nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā, izvēlas paziņot, kad tas saskaņā ar šīs iedaļas noteikumiem Kopienas teritorijā sāk darboties kā nodokļa maksātājs;
“patēriņa dalībvalsts” ir dalībvalsts, attiecībā uz kuru uzskata, ka tajā notiek pakalpojumu sniegšana saskaņā ar V sadaļas 3. nodaļu.
359. pants
Dalībvalstis atļauj izmantot šo īpašo režīmu jebkuram nodokļa maksātājam, kurš neveic uzņēmējdarbību Kopienā un kurš sniedz pakalpojumus personai, kas nav nodokļa maksātāja un kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai kam tajā ir pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta. Šo režīmu piemēro visiem šādiem Kopienā sniegtiem pakalpojumiem.
360. pants
Nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā, paziņo identifikācijas dalībvalstij, kad tas sāk savu darbību kā nodokļa maksātājs, kā arī to, kad tas šo darbību izbeidz vai maina tā, ka tas vairs neatbilst attiecīgajiem nosacījumiem, lai varētu izmantot šo īpašo režīmu. Šo informāciju viņš paziņo elektroniski.
361. pants
Informācijā, kuru nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā, paziņo identifikācijas dalībvalstij, sākot savu darbību kā nodokļa maksātājs, ir šādi identifikācijas dati:
vārds vai nosaukums;
pasta adrese;
elektroniskās adreses, ietverot tīmekļa vietnes;
attiecīgās valsts nodokļa maksātāja reģistrācijas numurs, ja tāds ir;
apliecinājums, ka personai Kopienas teritorijā nav saimnieciskās darbības pastāvīgas vietas un pastāvīgas iestādes.
362. pants
Identifikācijas dalībvalsts piešķir nodokļa maksātājam, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā, individuālu PVN identifikācijas numuru šā īpašā režīma piemērošanas nolūkos un paziņo to viņam elektroniski. Pamatojoties uz minētajai identifikācijai izmantoto informāciju, patēriņa dalībvalstis var izmantot pašas savas identifikācijas sistēmas.
363. pants
Turpmāk norādītajos gadījumos identifikācijas dalībvalsts svītro nodokļa maksātāju no identifikācijas reģistra:
ja viņš paziņo minētajai dalībvalstij, ka vairs nesniedz pakalpojumus, uz kuriem attiecas šis īpašais režīms;
ja kādas citas pazīmes liek uzskatīt, ka viņa darbība, par kuru uzliek nodokli, ir beigusies;
ja viņš vairs neatbilst nosacījumiem, kas nepieciešami šā īpašā režīma izmantošanai;
ja viņš pastāvīgi neievēro noteikumus attiecībā uz šo īpašo režīmu.
364. pants
Nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā un izmanto šo īpašo režīmu, elektroniski iesniedz identifikācijas dalībvalstij PVN deklarāciju par katru kalendārā gada ceturksni neatkarīgi no tā, vai tas ir vai nav sniedzis pakalpojumus, uz ko attiecas īpašais režīms. PVN deklarāciju iesniedz līdz tā mēneša beigām, kurš seko taksācijas periodam, uz kuru attiecas deklarācija.
365. pants
PVN deklarācijā norāda individuālo PVN identifikācijas numuru šā īpašā režīma piemērošanas nolūkos un – attiecībā uz katru patēriņa dalībvalsti, kurā maksājams PVN, – to taksācijas periodā sniegto pakalpojumu kopējo vērtību bez PVN, uz kuriem attiecas šis īpašais režīms, kā arī kopējo summu atbilstīgi katrai PVN likmei. Deklarācijā jānorāda arī piemērojamās PVN likmes un maksājamā PVN kopējā summa.
Ja pēc PVN deklarācijas iesniegšanas tajā nepieciešams veikt labojumus, šādus labojumus ietver nākamajā deklarācijā trīs gadus pēc dienas, kurā bija pieprasīts iesniegt sākotnējo deklarāciju, ievērojot 364. pantu. Minētajā nākamajā PVN deklarācijā norāda attiecīgo patēriņa dalībvalsti, taksācijas periodu un PVN summu, kurā izdarāmi jebkādi labojumi.
366. pants
Dalībvalstis, kuras nav pieņēmušas euro, var noteikt, ka PVN deklarāciju sagatavo šo valstu valūtā. Ja piegādes veiktas citās valūtās, nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā, aizpildot PVN deklarāciju, izmanto valūtas maiņas kursu, kas bija spēkā taksācijas perioda pēdējā dienā.
367. pants
Nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā, maksā PVN, norādot uz attiecīgo PVN deklarāciju, PVN deklarācijas iesniegšanas laikā vai vēlākais – beidzoties termiņam, kura laikā deklarācija jāiesniedz.
Maksājumu veic identifikācijas dalībvalsts noteiktā bankas kontā, kurš denominēts euro. Dalībvalstis, kas nav pieņēmušas euro, var prasīt, lai maksājumu veic bankas kontā, kas denominēts attiecīgās valsts valūtā.
368. pants
Nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā un kas izmanto šo īpašo režīmu, nevar atskaitīt PVN, ievērojot direktīvas 168. pantu. Neatkarīgi no Direktīvas 86/560/EEK 1. panta 1. punkta šādam nodokļa maksātājam atmaksāšanu veic saskaņā ar minēto direktīvu. Direktīvas 86/560/EEK 2. panta 2. un 3. punktu, kā arī 4. panta 2. punktu nepiemēro atmaksāšanai, kas saistīta ar pakalpojumiem, uz kuriem attiecas šis īpašais režīms.
Ja nodokļa maksātājam, kas izmanto šo īpašo režīmu, ir jāreģistrējas dalībvalstī saistībā ar darbībām, uz kurām neattiecas šis īpašais režīms, tad šis nodokļa maksātājs PVN deklarācijā, kas jāiesniedz, ievērojot šīs direktīvas 250. pantu, atskaita PVN, kas radies minētajā dalībvalstī attiecībā uz viņa darbībām, kurām uzliekams nodoklis un uz kurām attiecas šis īpašais režīms.
369. pants
Uzskaiti glabā desmit gadus pēc tā gada beigām, kad darījums veikts.
3.
iedaļa
Īpašs režīms preču tālpārdošanai Kopienas iekšienē, preču piegādēm dalībvalstī, kuras veiktas ar šādas piegādes veicinošas elektroniskas saskarnes palīdzību, un pakalpojumiem, ko sniedz nodokļa maksātāji, kuri veic uzņēmējdarbību Kopienā, bet ne patēriņa dalībvalstī
369.a pants
Neskarot citus noteikumus Kopienas tiesību aktos, šajā iedaļā piemēro šādas definīcijas:
“nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību patēriņa dalībvalstī” ir nodokļa maksātājs, kuram Kopienā ir saimnieciskās darbības pastāvīga vieta vai pastāvīga iestāde, bet kuram patēriņa dalībvalsts teritorijā nav saimnieciskās darbības pastāvīgas vietas un pastāvīgas iestādes;
“identifikācijas dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā nodokļa maksātājs veic uzņēmējdarbību, vai, ja tas veic uzņēmējdarbību ārpus Kopienas, tad dalībvalsts, kurā tam ir pastāvīga iestāde.
Ja nodokļa maksātājs neveic uzņēmējdarbību Kopienā, bet viņam tur ir vairākas pastāvīgas iestādes, tad identifikācijas dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā atrodas pastāvīga iestāde un kuru nodokļa maksātājs ir norādījis kā dalībvalsti, kurā viņš izmanto īpašo režīmu. Minētais lēmums nodokļa maksātājam uzliek saistības attiecīgajā kalendārajā gadā un uz diviem nākamajiem gadiem.
Ja nodokļa maksātājam Kopienā nav saimnieciskās darbības pastāvīgās vietas un pastāvīgās iestādes, tad identifikācijas dalībvalsts ir tā dalībvalsts, kurā preču nosūtīšana vai transportēšana sākas. Ja ir vairāk nekā viena dalībvalsts, kurā preču nosūtīšana vai transportēšana sākas, tad nodokļa maksātājs norāda, kura no minētajām dalībvalstīm ir identifikācijas dalībvalsts. Minētais lēmums nodokļa maksātājam uzliek saistības attiecīgajā kalendārajā gadā un uz diviem nākamajiem gadiem;
“patēriņa dalībvalsts” ir viena no tālāk minētajām:
pakalpojumu sniegšanai – dalībvalsts, attiecībā uz kuru uzskata, ka tajā notiek pakalpojumu sniegšana atbilstīgi V sadaļas 3. nodaļai;
preču tālpārdošanai Kopienas iekšienē – dalībvalsts, kurā beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana pircējam;
ja preces piegādā nodokļa maksātājs, kas veicina minēto piegādi saskaņā ar 14.a panta 2. punktu, un preču nosūtīšana vai transportēšana sākas un beidzas vienā un tajā pašā dalībvalstī – minētā dalībvalsts.
369.b pants
Dalībvalstis šo īpašo režīmu atļauj izmantot šādiem nodokļa maksātājiem:
nodokļa maksātājs, kas veic preču tālpārdošanu Kopienas iekšienē;
nodokļa maksātājs, kas veicina preču piegādi saskaņā ar 14.a panta 2. punktu, ja preču nosūtīšana vai transportēšana sākas un beidzas vienā un tajā pašā dalībvalstī;
nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību patēriņa dalībvalstī un kas sniedz pakalpojumus personai, kura nav nodokļa maksātāja.
Šo īpašo režīmu piemēro visām precēm, ko Kopienā piegādā attiecīgais nodokļa maksātājs, un visiem pakalpojumiem, kurus Kopienā sniedz attiecīgais nodokļa maksātājs.
369.c pants
Nodokļa maksātājs paziņo identifikācijas dalībvalstij, kad tas sāk vai beidz savas darbības, kurām uzliekams nodoklis un uz kurām attiecas īpašais režīms, vai maina minētās darbības tādā mērā, ka tas vairs neatbilst nosacījumiem, kas nepieciešami šā īpašā režīma izmantošanai. Šo informāciju viņš paziņo elektroniski.
369.d pants
Nodokļa maksātājs, kas izmanto šo īpašo režīmu, attiecībā uz darījumiem, kuriem, pamatojoties uz šo režīmu, uzliek nodokli, PVN nolūkā ir identificēts tikai identifikācijas dalībvalstī. Šim nolūkam dalībvalsts izmanto individuālo PVN identifikācijas numuru, kas jau ir piešķirts nodokļa maksātājam saistībā ar tā pienākumiem atbilstīgi iekšējai sistēmai.
Pamatojoties uz identifikācijai izmantoto informāciju, patēriņa dalībvalstis var uzturēt pašas savas identifikācijas sistēmas.
369.e pants
Identifikācijas dalībvalsts izslēdz nodokļa maksātāju no īpašā režīma jebkurā šādā gadījumā:
ja viņš paziņo, ka vairs nepiegādā preces un nesniedz pakalpojumus, uz kuriem attiecas šis īpašais režīms;
ja kādas citas pazīmes liek uzskatīt, ka viņa darbība, par kuru uzliek nodokli un uz kuru attiecas šis īpašais režīms, ir beigusies;
ja viņš vairs neatbilst nosacījumiem, kas nepieciešami šā īpašā režīma izmantošanai;
ja viņš pastāvīgi neievēro noteikumus attiecībā uz šo īpašo režīmu.
369.f pants
Nodokļa maksātājs, kas izmanto šo īpašo režīmu, elektroniski iesniedz identifikācijas dalībvalstij PVN deklarāciju par katru kalendārā gada ceturksni neatkarīgi no tā, vai ir piegādājis preces un ir sniedzis pakalpojumus, uz kuriem attiecas īpašais režīms. PVN deklarāciju iesniedz līdz tā mēneša beigām, kurš seko tā taksācijas perioda beigu datumam, uz kuru attiecas deklarācija.
369.g pants
PVN deklarācijā norāda PVN identifikācijas numuru, kas minēts 369.d pantā, un par katru patēriņa dalībvalsti, kurā maksājams PVN, norāda kopējo vērtību bez PVN, piemērojamās PVN likmes, kopējo summu atbilstīgi katrai PVN likmei un kopējo maksājamo PVN par šādām taksācijas periodā veiktām piegādēm, uz kurām attiecas šis īpašais režīms:
preču tālpārdošana Kopienas iekšienē;
preču piegāde saskaņā ar 14.a panta 2. punktu, ja preču nosūtīšana vai transportēšana sākas un beidzas vienā un tajā pašā dalībvalstī;
pakalpojumu sniegšana.
PVN deklarācijā iekļauj arī labojumus attiecībā uz iepriekšējiem taksācijas periodiem, kā paredzēts šā panta 4. punktā.
Ja preces nosūta vai transportē no dalībvalstīm, kas nav identifikācijas dalībvalsts, tad PVN deklarācijā par katru dalībvalsti, no kuras šādas preces nosūta vai transportē, iekļauj arī kopējo vērtību bez PVN, piemērojamās PVN likmes, kopējo summu atbilstīgi katrai PVN likmei un kopējo maksājamo PVN par šādām piegādēm, uz kurām attiecas šis īpašais režīms:
preču tālpārdošana Kopienas iekšienē, kas nav tā preču tālpārdošana Kopienas iekšienē, ko veic nodokļa maksātājs saskaņā ar 14.a panta 2. punktu;
preču tālpārdošana un preču piegāde Kopienas iekšienē, ko veic nodokļa maksātājs saskaņā ar 14.a panta 2. punktu, ja šo preču nosūtīšana vai transportēšana sākas un beidzas vienā un tajā pašā dalībvalstī.
Attiecībā uz a) apakšpunktā minētajām piegādēm PVN deklarācijā ietver arī individuālo PVN identifikācijas numuru vai nodokļa maksātāja numuru, ko piešķīrusi katra dalībvalsts, no kuras šādas preces nosūta vai transportē.
Attiecībā uz b) apakšpunktā minētajām piegādēm PVN deklarācijā ietver arī individuālo PVN identifikācijas numuru vai nodokļa maksātāja numuru, ko piešķīrusi katra dalībvalsts, no kuras šādas preces nosūta vai transportē, ja tāds ir.
PVN deklarācijā iekļauj šajā punktā minēto informāciju, kas sadalīta pa patēriņa dalībvalstīm.
369.h pants
Dalībvalstis, kuras nav pieņēmušas euro, var noteikt, ka PVN deklarāciju sagatavo šo valstu valūtā. ►M16 Ja pakalpojumu sniegšana veikta citās valūtās, nodokļa maksātājs, kas izmanto šo īpašo režīmu, aizpildot PVN deklarāciju, izmanto valūtas maiņas kursu, kas bija spēkā taksācijas perioda pēdējā dienā. ◄
369.i pants
Nodokļa maksātājs, kas izmanto šo īpašo režīmu, nomaksā PVN, norādot uz attiecīgo PVN deklarāciju, vēlākais – beidzoties termiņam, kura laikā deklarācija jāiesniedz.
Maksājumu veic identifikācijas dalībvalsts noteiktā bankas kontā, kurš denominēts euro. Dalībvalstis, kas nav pieņēmušas euro, var prasīt, lai maksājumu veic bankas kontā, kas denominēts attiecīgās valsts valūtā.
369.j pants
Nodokļa maksātājs, kas izmanto šo īpašo režīmu, attiecībā uz savām darbībām, kurām uzliekams nodoklis un uz kurām attiecas šis īpašais režīms, ievērojot šīs direktīvas 168. pantu, nevar atskaitīt PVN, kas radies patēriņa dalībvalstī. Neatkarīgi no Direktīvas 2008/9/EK 2. panta 1. punkta, 3. panta un 8. panta 1. punkta e) apakšpunkta šādam nodokļa maksātājam piemēro nodokļa atmaksāšanu saskaņā ar minēto direktīvu.
Ja nodokļa maksātājam, kas izmanto šo īpašo režīmu, ir jāreģistrējas dalībvalstī saistībā ar darbībām, uz kurām neattiecas šis īpašais režīms, tad šis nodokļa maksātājs PVN deklarācijā, kas jāiesniedz, ievērojot šīs direktīvas 250. pantu, atskaita PVN, kas radies minētajā dalībvalstī attiecībā uz viņa darbībām, kurām uzliekams nodoklis un uz kurām attiecas šis īpašais režīms.
369.k pants
Uzskaiti glabā desmit gadus pēc tā gada 31. decembra, kad darījums veikts.
4. IEDAĻA
Īpašs režīms no trešām teritorijām vai trešām valstīm importētu preču tālpārdošanai
369.l pants
Piemērojot šo iedaļu, no trešām teritorijām vai trešām valstīm importētu preču tālpārdošana attiecas tikai uz precēm, izņemot akcīzes preces, sūtījumos, kuru patiesā vērtība nepārsniedz EUR 150.
Piemērojot šo iedaļu un neskarot citus Kopienas noteikumus, piemēro šādas definīcijas:
“nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā” ir nodokļa maksātājs, kuram Kopienas teritorijā nav saimnieciskās darbības pastāvīgas vietas un pastāvīgas iestādes;
“starpnieks” ir persona, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā un ko nodokļa maksātājs, kurš veic no trešām teritorijām vai trešām valstīm importētu preču tālpārdošanu, ir iecēlis par personu, kura ir atbildīga par PVN nomaksu un par to saistību izpildi, ko paredz šis īpašais režīms, nodokļa maksātāja vārdā un interesēs;
“identifikācijas dalībvalsts” ir šāda:
ja nodokļa maksātājs neveic uzņēmējdarbību Kopienā, – dalībvalsts, kurā viņš ir izvēlējies reģistrēties;
ja nodokļa maksātājs pastāvīgi veic saimniecisko darbību ārpus Kopienas, bet tam Kopienā ir viena vai vairākas pastāvīgās iestādes, – dalībvalsts, kurā ir pastāvīgā iestāde un kuru nodokļa maksātājs norāda kā valsti, kurā tas izmantos šo īpašo režīmu;
ja nodokļa maksātājs kādā dalībvalstī pastāvīgi veic saimniecisko darbību – minētā dalībvalsts;
ja starpnieks kādā dalībvalstī pastāvīgi veic saimniecisko darbību – minētā dalībvalsts;
ja starpnieks pastāvīgi veic saimniecisko darbību ārpus Kopienas, bet tam Kopienā ir viena vai vairākas pastāvīgās iestādes, – dalībvalsts, kurā ir pastāvīgā iestāde un kuru starpnieks norāda kā valsti, kurā tas izmantos šo īpašo režīmu.
Piemērojot b) un e) apakšpunktu, ja nodokļa maksātājam vai starpniekam ir vairāk nekā viena pastāvīgā iestāde Kopienā, tam ir saistošs lēmums norādīt attiecīgajam kalendārajam gadam un diviem nākamajiem kalendārajiem gadiem dalībvalsti, kurā tiek veikta uzņēmējdarbība;
“patēriņa dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana pircējam.
369.m pants
Dalībvalstis atļauj no trešām teritorijām vai trešām valstīm importētu preču tālpārdošanā izmantot šo īpašo režīmu šādiem nodokļa maksātājiem:
jebkuram nodokļa maksātājam, kurš veic uzņēmējdarbību Kopienā un kurš veic no trešām teritorijām vai trešām valstīm importētu preču tālpārdošanu;
jebkuram nodokļa maksātājam, kurš veic vai neveic uzņēmējdarbību Kopienā un kurš veic no trešām teritorijām vai trešām valstīm importētu preču tālpārdošanu, un kuru pārstāv starpnieks, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā;
jebkuram nodokļa maksātājam, kurš veic uzņēmējdarbību trešā valstī, ar ko Savienība ir noslēgusi tādu nolīgumu par savstarpēju sadarbību, kura darbības joma ir līdzīga Padomes Direktīvai 2010/24/ES ( 20 ) un Regulai (ES) Nr. 904/2010 un kurš veic preču tālpārdošanu no minētās trešās valsts.
Minētie nodokļa maksātāji piemēro šo īpašo režīmu visu tādu preču tālpārdošanai, kuras importē no trešām teritorijām vai trešām valstīm.
369.n pants
Tādu no trešām teritorijām vai trešām valstīm importētu preču tālpārdošanā, par ko PVN tiek deklarēts saskaņā ar šo īpašo režīmu, nodokļa objekts rodas un PVN ir uzliekams piegādes brīdī. Preces uzskata par piegādātām brīdī, kad ir saņemts maksājums.
369.o pants
Nodokļa maksātājs, kas izmanto šo īpašo režīmu, vai starpnieks, kas rīkojas tā interesēs, informē identifikācijas dalībvalsti par to, ka tas sāk vai beidz savu darbību saskaņā ar šo īpašo režīmu vai ka tas maina minēto darbību tādā mērā, ka tas vairs neatbilst nosacījumiem, kas nepieciešami šā īpašā režīma izmantošanai. Šo informāciju paziņo elektroniski.
369.p pants
Informācijā, kas nodokļa maksātājam, kurš neizmanto starpnieku, ir jāsniedz identifikācijas dalībvalstij, pirms tas sāk izmantot šo īpašo režīmu, ietver šādus datus:
vārds vai nosaukums;
pasta adrese;
elektroniskā adrese un tīmekļa vietnes;
PVN identifikācijas numurs vai attiecīgās valsts nodokļa maksātāja reģistrācijas numurs.
Informācijā, kas starpniekam ir jāsniedz identifikācijas dalībvalstij, pirms tas sāk izmantot šo īpašo režīmu nodokļa maksātāja interesēs, ietver šādus datus:
vārds vai nosaukums;
pasta adrese;
elektroniskā adrese;
PVN identifikācijas numurs;
Informācijā, kas starpniekam ir jāsniedz identifikācijas dalībvalstij par katru nodokļa maksātāju, ko tas pārstāv, pirms minētais nodokļa maksātājs sāk izmantot šo īpašo režīmu, ietver šādus datus:
vārds vai nosaukums;
pasta adrese;
elektroniskā adrese un tīmekļa vietnes;
PVN identifikācijas numurs vai attiecīgās valsts nodokļa maksātāja reģistrācijas numurs;
tā individuālais identifikācijas numurs, kas piešķirts saskaņā ar 369.q panta 2. punktu.
369.q pants
369.r pants
Identifikācijas dalībvalsts svītro nodokļa maksātāju, kas neizmanto starpnieku, no identifikācijas reģistra šādos gadījumos:
ja tas paziņo identifikācijas dalībvalstij, ka tas vairs neveic no trešām teritorijām vai trešām valstīm importētu preču tālpārdošanu;
ja citādā veidā var uzskatīt, ka tā veiktās no trešām teritorijām vai trešām valstīm importētu preču tālpārdošanas darbības, par kurām uzliekams nodoklis, ir beigušās;
ja tas vairs neatbilst nosacījumiem, kas nepieciešami šā īpašā režīma izmantošanai;
ja tas pastāvīgi neievēro noteikumus attiecībā uz šo īpašo režīmu.
Identifikācijas dalībvalsts svītro starpnieku no identifikācijas reģistra šādos gadījumos:
ja tas divus kalendārā gada ceturkšņus pēc kārtas nav darbojies kā starpnieks tāda nodokļa maksātāja interesēs, kurš izmanto šo īpašo režīmu;
ja tas vairs neatbilst citiem nosacījumiem, kas vajadzīgi, lai rīkotos kā starpnieks;
ja tas pastāvīgi neievēro noteikumus attiecībā uz šo īpašo režīmu.
Identifikācijas dalībvalsts svītro nodokļa maksātāju, kuru pārstāv starpnieks, no identifikācijas reģistra šādos gadījumos:
ja starpnieks paziņo identifikācijas dalībvalstij, ka šis nodokļa maksātājs vairs neveic no trešām teritorijām vai trešām valstīm importētu preču tālpārdošanu;
ja citādā veidā var uzskatīt, ka šī nodokļa maksātāja no trešām teritorijām vai trešām valstīm importētu preču tālpārdošanas darbības, par kurām uzliekams nodoklis, ir beigušās;
ja šis nodokļa maksātājs vairs neatbilst nosacījumiem, kas nepieciešami šā īpašā režīma izmantošanai;
ja šis nodokļa maksātājs pastāvīgi neievēro noteikumus attiecībā uz šo īpašo režīmu;
ja starpnieks paziņo identifikācijas dalībvalstij, ka tas vairs nepārstāv šo nodokļa maksātāju.
369.s pants
Nodokļa maksātājs, kas izmanto šo īpašo režīmu, vai tā starpnieks elektroniski iesniedz identifikācijas dalībvalstij PVN deklarāciju par katru mēnesi neatkarīgi no tā, vai ir vai nav veikta no trešām teritorijām vai trešām valstīm importētu preču tālpārdošana. PVN deklarāciju iesniedz līdz tā mēneša beigām, kurš seko taksācijas periodam, uz kuru attiecas deklarācija.
Ja PVN deklarācija ir iesniedzama saskaņā ar pirmo daļu, dalībvalstis PVN nolūkiem importēšanas laikā neuzliek nekādas citas papildu saistības vai formalitātes.
369.t pants
369.u pants
Dalībvalstis, kuras valūta nav euro, var noteikt, ka PVN deklarāciju sagatavo šo valstu valūtā. Ja preču pārdošana veikta citās valūtās, nodokļa maksātājs, kas izmanto šo īpašo režīmu, vai tā starpnieks, aizpildot PVN deklarāciju, izmanto valūtas maiņas kursu, kas bija spēkā taksācijas perioda pēdējā dienā.
369.v pants
Nodokļa maksātājs, kas izmanto šo īpašo režīmu, vai tā starpnieks, nomaksā PVN, norādot uz attiecīgo PVN deklarāciju, vēlākais – beidzoties termiņam, kura laikā deklarācija jāiesniedz.
Maksājumu veic identifikācijas dalībvalsts noteiktā bankas kontā, kurš denominēts euro. Dalībvalstis, kas nav pieņēmušas euro, var prasīt, lai maksājumu veic bankas kontā, kas denominēts attiecīgās valsts valūtā.
369.w pants
Nodokļa maksātājs, kas izmanto šo īpašo režīmu, attiecībā uz savām darbībām, kurām uzliekams nodoklis un uz kurām attiecas šis īpašais režīms, ievērojot šīs direktīvas 168. pantu, nevar atskaitīt PVN, kas radies patēriņa dalībvalstī. Neatkarīgi no Direktīvas 86/560/EEK 1. panta 1. punkta un Direktīvas 2008/9/EK 2. panta 1. punkta un 3. panta, šādam nodokļa maksātājam piemēro nodokļa atmaksāšanu saskaņā ar minētajām direktīvām. Direktīvas 86/560/EEK 2. panta 2. un 3. punktu, kā arī 4. panta 2. punktu nepiemēro atmaksāšanai, kas saistīta ar precēm, uz kurām attiecas šis īpašais režīms.
Ja nodokļa maksātājam, kas izmanto šo īpašo režīmu, ir jāreģistrējas dalībvalstī saistībā ar darbībām, uz kurām neattiecas šis īpašais režīms, tad šis nodokļa maksātājs PVN deklarācijā, kas jāiesniedz, ievērojot šīs direktīvas 250. pantu, atskaita PVN, kas radies minētajā dalībvalstī attiecībā uz viņa darbībām, kurām uzliekams nodoklis un uz kurām attiecas šis īpašais režīms.
369.x pants
Uzskaiti glabā desmit gadus pēc tā gada beigām, kad darījums veikts.
7. NODAĻA
Īpašs režīms importa PVN deklarēšanai un samaksai
369.y pants
Ja 6. nodaļas 4. iedaļā noteikto īpašo režīmu neizmanto preču importēšanai, izņemot akcīzes preces, sūtījumos, kuru patiesā vērtība nepārsniedz EUR 150, tad importa dalībvalsts ļauj personai, kura uzrāda preces muitai tās personas interesēs, kura ir preču saņēmēja Kopienas teritorijā, izmantot īpašo režīmu importa PVN deklarēšanai un samaksai attiecībā uz precēm, kuru nosūtīšana vai transportēšana beidzas minētajā dalībvalstī.
369.z pants
Īpašā režīma nolūkiem piemēro šādus noteikumus:
persona, kura ir preču saņēmēja, ir atbildīga par PVN nomaksu;
persona, kura uzrāda preces muitā Kopienas teritorijā, iekasē PVN no personas, kura ir preču saņēmēja, un veic šāda PVN maksājumu.
369.za pants
Atkāpjoties no 94. panta 2. punkta, dalībvalstis var paredzēt, ka importa dalībvalstī piemērojamo PVN pamatlikmi piemēro, izmantojot šo īpašo režīmu.
369.zb pants
8. NODAĻA
Maiņas vērtība
369.zc pants
XIII
SADAĻA
ATKĀPES
1.
NODAĻA
Atkāpes, ko piemēro līdz galīgā režīma ieviešanai
1.
iedaļa
Atkāpes valstīm, kas 1978. gada 1. janvārī bija Kopienas dalībvalstis
370. pants
Dalībvalstis, kuras 1978. gada 1. janvārī uzlika nodokli X pielikuma A daļā minētos darījumiem, drīkst turpināt uzlikt šiem darījumiem nodokli.
371. pants
Dalībvalstis, kuras 1978. gada 1. janvārī atbrīvoja no nodokļa X pielikuma B daļā minētos darījumus, drīkst turpināt atbrīvot šos darījumus saskaņā ar nosacījumiem, kuri tajā dienā bija spēkā attiecīgajā dalībvalstī.
372. pants
Dalībvalstis, kuras 1978. gada 1. janvārī piemēroja nosacījumus par atkāpi no tūlītējas atskaitīšanas principa, kā noteikts 179. panta pirmajā daļā, var turpināt piemērot šos noteikumus.
373. pants
Dalībvalstis, kuras 1978. gada 1. janvārī piemēroja noteikumus par atkāpi no 28. panta vai 79. panta pirmās daļas c) punkta, var turpināt piemērot šos noteikumus.
374. pants
Atkāpjoties no 169. un 309. panta, dalībvalstis, kuras 1978. gada 1. janvārī atbrīvoja no nodokļa ceļojumu aģentūru pakalpojumus, neatskaitot iepriekšējā stadijā samaksāto PVN, kā minēts 309. pantā, drīkst turpināt atbrīvot šos pakalpojumus. Šī atkāpe attiecas arī uz tām ceļojumu aģentūrām, kuras darbojas ceļotāja vārdā un interesēs.
2.
iedaļa
Atkāpes attiecībā uz valstīm, kas Kopienai pievienojušās pēc 1978. gada 1. janvāra
375. pants
Grieķija var turpināt atbrīvot no nodokļa X pielikuma B daļas 2., 8., 9., 11. un 12. punktā paredzētos darījumus, piemērojot nosacījumus, kas šajā dalībvalstī bija spēkā 1987. gada 1. janvārī.
376. pants
Spānija var turpināt atbrīvot no nodokļa X pielikuma B daļas 2. punktā paredzētos pakalpojumus, ko sniedz autori, un X pielikuma B daļas 11. un 12. punktā paredzētos darījumus, piemērojot nosacījumus, kas šajā dalībvalstī bija spēkā 1993. gada 1. janvārī.
377. pants
Portugāle var turpināt atbrīvot no nodokļa X pielikuma B daļas 2., 4., 7., 9., 10. un 13. punktā paredzētos darījumus, piemērojot nosacījumus, kas šajā dalībvalstī bija spēkā 1989. gada 1. janvārī.
378. pants
Kamēr tādus pašus atbrīvojumus no nodokļa piemēro kādā dalībvalstī, kas bija Kopienas dalībvalsts 1994. gada 31. decembrī, Austrija – piemērojot nosacījumus, kas šajā dalībvalstī bija spēkā tās pievienošanās dienā – var turpināt atbrīvot no nodokļa šādus darījumus:
X pielikuma B daļas 5. un 9. punktā paredzētos darījumus;
ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN – visus posmus starptautiskos pasažieru pārvadājumos pa gaisu, jūru vai iekšzemes ūdensceļiem, izņemot pasažieru pārvadājumus pa Konstances ezeru.
379. pants
380. pants
Kamēr tādus pašus atbrīvojumus no nodokļa piemēro kādā dalībvalstī, kas bija Kopienas dalībvalsts 1994. gada 31. decembrī, Zviedrija – piemērojot nosacījumus, kas šajā dalībvalstī bija spēkā tās pievienošanās dienā – var turpināt atbrīvot no nodokļa autoru, mākslinieku un izpildītāju sniegtos pakalpojumus, kas paredzēti X pielikuma B daļas 2. punktā, kā arī X pielikuma B daļas 1., 9. un 10. punktā paredzētos darījumus.
381. pants
Kamēr tādu pašu atbrīvojumu no nodokļa piemēro kādā dalībvalstī, kas bija Kopienas dalībvalsts 2004. gada 30. aprīlī, Čehijas Republika – piemērojot nosacījumus, kas šajā dalībvalstī bija spēkā tās pievienošanās dienā – var turpināt atbrīvot no nodokļa starptautiskos pasažieru pārvadājumus, kas paredzēti X pielikuma B daļas 10. punktā.
382. pants
Kamēr tādu pašu atbrīvojumu no nodokļa piemēro kādā dalībvalstī, kas bija Kopienas dalībvalsts 2004. gada 30. aprīlī, Igaunija – piemērojot nosacījumus, kas šajā dalībvalstī bija spēkā tās pievienošanās dienā – var turpināt atbrīvot no nodokļa starptautiskos pasažieru pārvadājumus, kas paredzēti X pielikuma B daļas 10. punktā.
383. pants
Kipra – piemērojot nosacījumus, kas šajā dalībvalstī bija spēkā tās pievienošanās dienā – var turpināt atbrīvot no nodokļa šādus darījumus:
līdz 2007. gada 31. decembrim – X pielikuma B daļas 9. punktā paredzēto apbūves zemes piegādi;
kamēr tādu pašu atbrīvojumu no nodokļa piemēro kādā dalībvalstī, kas bija Kopienas dalībvalsts 2004. gada 30. aprīlī – X pielikuma B daļas 10. punktā paredzētos starptautiskos pasažieru pārvadājumus.
384. pants
Kamēr tādus pašus atbrīvojumus no nodokļa piemēro kādā dalībvalstī, kas bija Kopienas dalībvalsts 2004. gada 30. aprīlī, Latvija – piemērojot nosacījumus, kas šajā dalībvalstī bija spēkā tās pievienošanās dienā – var turpināt atbrīvot no nodokļa šādus darījumus:
X pielikuma B daļas 2. punktā paredzētos pakalpojumus, ko sniedz autori, mākslinieki un izpildītāji;
X pielikuma B daļas 10. punktā paredzētos starptautiskos pasažieru pārvadājumus.
385. pants
Kamēr tādu pašu atbrīvojumu no nodokļa piemēro kādā dalībvalstī, kas bija Kopienas dalībvalsts 2004. gada 30. aprīlī, Lietuva – piemērojot nosacījumus, kas šajā dalībvalstī bija spēkā tās pievienošanās dienā – var turpināt atbrīvot no nodokļa starptautiskos pasažieru pārvadājumus, kas paredzēti X pielikuma B daļas 10. punktā.
386. pants
Kamēr tādu pašu atbrīvojumu no nodokļa piemēro kādā dalībvalstī, kas bija Kopienas dalībvalsts 2004. gada 30. aprīlī, Ungārija – piemērojot nosacījumus, kas šajā dalībvalstī bija spēkā tās pievienošanās dienā – var turpināt atbrīvot no nodokļa starptautiskos pasažieru pārvadājumus, kas paredzēti X pielikuma B daļas 10. punktā.
387. pants
Kamēr tādus pašus atbrīvojumus no nodokļa piemēro kādā dalībvalstī, kas bija Kopienas dalībvalsts 2004. gada 30. aprīlī, Malta – piemērojot nosacījumus, kas šajā dalībvalstī bija spēkā tās pievienošanās dienā – var turpināt atbrīvot no nodokļa šādus darījumus:
bez tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN – X pielikuma B daļas 8. punktā paredzēto ūdens piegādi, ko veic publisko tiesību subjekti;
bez tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN – X pielikuma B daļas 9. punktā paredzēto ēku un apbūves zemes piegādi;
▼M28 —————
388. pants
Kamēr tādu pašu atbrīvojumu no nodokļa piemēro kādā dalībvalstī, kas bija Kopienas dalībvalsts 2004. gada 30. aprīlī, Polija – piemērojot nosacījumus, kas šajā dalībvalstī bija spēkā tās pievienošanās dienā – var turpināt atbrīvot no nodokļa pasažieru starptautiskos pārvadājumus, kas paredzēti X pielikuma B daļas 10. punktā.
389. pants
Kamēr tādu pašu atbrīvojumu no nodokļa piemēro kādā dalībvalstī, kas bija Kopienas dalībvalsts 2004. gada 30. aprīlī, Slovēnija – piemērojot nosacījumus, kas šajā dalībvalstī bija spēkā tās pievienošanās dienā – var turpināt atbrīvot no nodokļa pasažieru starptautiskos pārvadājumus, kas paredzēti X pielikuma B daļas 10. punktā.
390. pants
Kamēr tādu pašu atbrīvojumu no nodokļa piemēro kādā dalībvalstī, kas bija Kopienas dalībvalsts 2004. gada 30. aprīlī, Slovākija – piemērojot nosacījumus, kas šajā dalībvalstī bija spēkā tās pievienošanās dienā – var turpināt atbrīvot no nodokļa pasažieru starptautiskos pārvadājumus, kas paredzēti X pielikuma B daļas 10. punktā.
390.a pants
Saskaņā ar nosacījumiem, kurus Bulgārijā piemēro dienā, kad šī dalībvalsts pievienojās Eiropas Savienībai, Bulgārija var turpināt piemērot atbrīvojumu pasažieru starptautiskiem pārvadājumiem atbilstīgi B daļas X pielikuma 10. punktam, kamēr tādu pašu atbrīvojumu piemēro kādā citā dalībvalstī, kas bija Kopienas dalībvalsts 2006. gada 31. decembrī.
390.b pants
Saskaņā ar nosacījumiem, kurus Rumānijā piemēro dienā, kad šī dalībvalsts pievienojās Eiropas Savienībai, Rumānija var turpināt piemērot atbrīvojumu pasažieru starptautiskiem pārvadājumiem atbilstoši B daļas X pielikuma 10. punktam, kamēr tādu pašu atbrīvojumu piemēro kādā citā dalībvalstī, kas bija Kopienas dalībvalsts 2006. gada 31. decembrī.
390.c pants
Saskaņā ar nosacījumiem, kurus Horvātijā piemēroja tās pievienošanās dienā, minētā dalībvalsts var turpināt piemērot atbrīvojumu šādiem darījumiem:
apbūves zemes piegāde ar vai bez ēkām uz tās, kā minēts 135. panta 1. punkta j) apakšpunktā un X pielikuma B daļas 9. punktā – līdz 2014. gada 31. decembrim; šo termiņu nevar pagarināt;
starptautiskie pasažieru pārvadājumi, kas minēti X pielikuma B daļas 10. punktā – kamēr tādu pašu atbrīvojumu no nodokļa piemēro kādā dalībvalstī, kas bija Savienības dalībvalsts pirms Horvātijas pievienošanās.
3.
iedaļa
Kopīgi noteikumi attiecībā uz 1. un 2. iedaļu
391. pants
Dalībvalstis, kuras atbrīvo no nodokļa 371., 375., 376. un 377. pantā, 378. panta 2. punktā, 379. panta 2. punktā un 380. līdz 390.c pantā minētos darījumus, var nodokļa maksātājiem piešķirt tiesības izvēlēties iespēju, ka šiem darījumiem uzliek nodokli.
392. pants
Dalībvalstis var noteikt, ka par tādu ēku un apbūves zemes piegādi, ko tālākas pārdošanas nolūkā nopircis nodokļa maksātājs, kuram PVN par pirkumu nav bijis atskaitāms, summa, kurai uzliek nodokli, ir starpība starp pārdošanas cenu un pirkuma cenu.
393. pants
2.
NODAĻA
Atkāpes, kurām vajadzīga atļauja
1.
iedaļa
Vienkāršošanas pasākumi un pasākumi, lai nepieļautu nodokļu nemaksāšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas
394. pants
Dalībvalstis, kuras 1977. gada 1. janvārī piemēroja īpašus pasākumus, lai vienkāršotu PVN iekasēšanas procedūru, vai lai nepieļautu noteiktu veidu nodokļu nemaksāšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, var tos saglabāt ar noteikumu, ka tās attiecīgi informējušas Komisiju pirms 1978. gada 1. janvāra un ka šādi vienkāršošanas pasākumi atbilst 395. panta 1. punkta otrajā apakšpunktā minētajam kritērijam.
395. pants
Pasākumi, kas paredzēti PVN iekasēšanas procedūras vienkāršošanai, nedrīkst ietekmēt dalībvalsts nodokļu ieņēmumus galapatēriņa stadijā, izņemot gadījumus, kad ietekme ir neliela.
Tiklīdz Komisijas rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai izvērtētu pieprasījumu, tā viena mēneša laikā paziņo par to pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij un pieprasījumu oriģinālvalodā nosūta pārējām dalībvalstīm.
▼M19 —————
2.
iedaļa
Starptautiskie nolīgumi
396. pants
Tiklīdz Komisijas rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai izvērtētu pieprasījumu, tā viena mēneša laikā paziņo par to pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij un pieprasījumu oriģinālvalodā nosūta pārējām dalībvalstīm.
XIV
SADAĻA
DAŽĀDI
1.
NODAĻA
Īstenošanas pasākumi
397. pants
Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu pieņem vajadzīgos pasākumus, lai īstenotu šo direktīvu.
2.
NODAĻA
PVN komiteja
398. pants
Komitejas priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.
Sekretariāta pakalpojumus Komitejai nodrošina Komisija.
3.
NODAĻA
Valūtas maiņas kursi
399. pants
Neskarot citus īpašus noteikumus, šajā direktīvā minētajām euro summām atbilstošās summas attiecīgo valstu valūtās nosaka, izmantojot euro maiņas kursu, kuru piemēroja 1999. gada 1. janvārī. Dalībvalstis, kas Savienībai pievienojušās pēc minētās dienas un kas nav pieņēmušas euro kā vienoto valūtu, izmanto euro maiņas kursu, kuru piemēroja to pievienošanās dienā.
400. pants
Konvertējot 399. pantā minētās summas valstu valūtās, dalībvalstīm ir tiesības noapaļot konvertācijas rezultātā iegūtās summas vai nu uz augšu, vai uz leju ne vairāk kā par 10 %.
4.
NODAĻA
Citi nodokļi, nodevas un maksas
401. pants
Neskarot citus Kopienas tiesību aktus, šī direktīva neliedz dalībvalstīm saglabāt vai ieviest nodokļus apdrošināšanas līgumiem, nodokļus derībām un azartspēlēm, akcīzes nodokļus, valsts nodokļus un, vispārīgā nozīmē, jebkurus nodokļus, nodevas vai maksas, ko nevar raksturot kā apgrozījuma nodokļus ar noteikumu, ka šo nodokļu, nodevu vai maksu iekasēšana tirdzniecībā starp dalībvalstīm nerada formalitātes, šķērsojot robežas.
XV
SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
1.
NODAĻA
Pārejas režīms nodokļa uzlikšanai tirdzniecībā starp dalībvalstīm
402. pants
▼M21 —————
2.
NODAĻA
Pārejas perioda pasākumi saistībā ar pievienošanos Eiropas Savienībai
405. pants
Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:
“Kopiena” ir Kopienas teritorija pirms jauno dalībvalstu pievienošanās, kā noteikts 5. panta 1. punktā;
“jaunās dalībvalstis” ir to dalībvalstu teritorija, kuras pievienojās Eiropas Savienībai pēc 1995. gada 1. janvāra, kā attiecībā uz katru dalībvalsti noteikts 5. panta 2. punktā;
“paplašinātā Kopiena” ir Kopienas teritorija pēc jauno dalībvalstu pievienošanās, kā noteikts 5. panta 1. punktā.
406. pants
Noteikumus, kuri bija spēkā dienā, kad precei piemēroja pagaidu importa režīmu vai situāciju ar pilnīgu atbrīvošanu no importa nodevām, vai arī kādu no 156. pantā minētajiem režīmiem vai situācijām, vai analoģisku režīmu vai situāciju kādā no jaunajām dalībvalstīm, turpina piemērot līdz dienai, kad precei pārtrauc piemērot šo režīmu vai situāciju pēc pievienošanās dienas, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
prece Kopienā vai vienā no jaunajām dalībvalstīm ir ievesta pirms pievienošanās dienas;
precei kopš tās ievešanas Kopienā vai vienā no jaunajām dalībvalstīm ir piemērots šis režīms vai situācija;
precei šis režīms vai situācija nav ticis pārtraukts pirms pievienošanās dienas.
407. pants
Noteikumus, kuri bija spēkā brīdī, kad precei piemēroja tranzīta muitas režīmu, turpina piemērot līdz dienai, kad precei pārtrauc piemērot šo režīmu pēc pievienošanās dienas, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
precei tranzīta muitas režīms ir piemērots pirms pievienošanās dienas;
precei šis režīms nav ticis pārtraukts pirms pievienošanās dienas.
408. pants
Par preces importu, par kuru ir norādīts, ka tā ir bijusi brīvā apgrozībā vienā no jaunajām dalībvalstīm vai Kopienā, uzskata:
visus gadījumus, kad precei pārstāj (tostarp nelikumīgi) piemērot pagaidu importa režīmu, kurš tai ir piemērots pirms pievienošanās dienas ar 406. pantā paredzētajiem nosacījumiem;
visus gadījumus, kad precei pārstāj (tostarp nelikumīgi) piemērot vienu no 156. pantā paredzētajiem režīmiem vai situācijām vai šiem režīmiem analoģisku režīmu vai situāciju, kurš precei ir piemērots pirms pievienošanās dienas saskaņā ar 406. pantā paredzētajiem nosacījumiem;
gadījumus, kad beidzas viens no 407. pantā paredzētajiem režīmiem, kurš ir piemērots pirms pievienošanās dienas kādā no jauno dalībvalstu teritorijām, lai nodokļa maksātājs savā vārdā šīs dalībvalsts teritorijā veiktu preču piegādi par atlīdzību pirms minētās dienas;
visus neatbilstību vai pārkāpumu gadījumus, kas veikti tranzīta muitas režīma piemērošanas laikā, kuru ir sākts piemērot saskaņā ar c) apakšpunkta nosacījumiem.
Papildus 1. punktā minētajiem gadījumiem par importu uzskata gadījumus, kad nodokļa maksātājs vai persona, kas nav nodokļa maksātājs, pēc pievienošanās dienas dalībvalsts teritorijā izmanto preces, kuras tam Kopienas teritorijā vai vienā no jaunajām dalībvalstīm ir piegādātas pēc pievienošanās dienas, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
šo preču piegāde ir atbrīvota vai to varētu atbrīvot no nodokļa nomaksas atbilstīgi 146. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktam vai atbilstīgi vienas no jaunajām dalībvalstīm. analoģiskam noteikumam;
preces nav bijušas ievestas Kopienas teritorijā vai vienas no jaunajām dalībvalstīm teritorijā pirms pievienošanās dienas.
409. pants
Gadījumos, kas minēti 408. panta 1. punktā, ievešanas vieta 61. panta izpratnē ir tā dalībvalsts, kuras teritorijā uz precēm vairs neattiecas režīms vai situācija, kas uz tām attiecies pirms pievienošanās dienas.
410. pants
Atkāpjoties no 71. panta, preces imports 408. panta nozīmē ir veikts bez nodokļa iekasējamības gadījuma iestāšanās, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:
importētā prece ir nosūtīta vai transportēta uz vietu ārpus paplašinātās Kopienas;
importētā prece 408. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē nav transportlīdzeklis, un to atkārtoti nosūta vai transportē uz dalībvalsti, no kuras tā ir eksportēta, un tai personai, kura to ir eksportējusi;
importētā prece 408. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē ir transportlīdzeklis, kurš pirms pievienošanās dienas ir iegādāts vai importēts saskaņā ar nodokļa uzlikšanas vispārējiem nosacījumiem, kas ir spēkā kādas jaunās dalībvalsts vai kādas Kopienas dalībvalsts iekšējā tirgū, vai kuram saistībā ar tā eksportu nav piemērots atbrīvojums no PVN vai PVN atmaksāšana.
Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto nosacījumu uzskata par izpildītu šādos gadījumos:
ja laikposms starp transportlīdzekļa pirmās reģistrācijas dienu un dienu, kad notiek pievienošanās Eiropas Savienībai, ir ilgāks nekā astoņi gadi;
ja par importu maksājamā nodokļa summa ir nenozīmīga.
2.a
NODAĻA
Pārejas pasākumi jaunā tiesību akta piemērošanai
410.a pants
30.a, 30.b un 73.a pantu piemēro tikai tiem vaučeriem, kas izdoti pēc 2018. gada 31. decembra.
410.b pants
Komisija vēlākais līdz 2022. gada 31. decembrim, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no dalībvalstīm, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei izvērtējuma ziņojumu par šīs direktīvas noteikumu piemērošanu attiecībā uz PVN režīmu vaučeriem, īpašu vērību piegriežot vaučeru definīcijai, PVN noteikumiem attiecībā uz nodokļa uzlikšanu vaučeriem izplatīšanas ķēdē un neizmantotiem vaučeriem, vajadzības gadījumā ziņojumu papildinot ar atbilstīgu priekšlikumu spēkā esošo noteikumu grozīšanai.
3.
NODAĻA
Transponēšana un stāšanās spēkā
411. pants
412. pants
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.
413. pants
Šī direktīva stājas spēkā 2007. gada 1. janvārī.
414. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
I PIELIKUMS
13. PANTA 1. PUNKTA TREŠAJĀ DAĻĀ MINĒTO DARBĪBU SARAKSTS
Telekomunikāciju pakalpojumi;
ūdens, gāzes, elektrības un tvaika piegāde;
preču transportēšana;
ostu un lidostu pakalpojumi;
pasažieru pārvadājumi;
jaunu preču piegāde, kuras ražotas pārdošanai;
tādi lauksaimniecības intervences aģentūru darījumi saistībā ar lauksaimniecības produktiem, kuri veikti, pildot regulas par šo produktu tirgu kopēju organizāciju;
tirdzniecības gadatirgu un izstāžu rīkošana;
noliktavu vadīšana;
komerciālu reklāmas organizāciju darbība;
ceļojumu aģentu darbība;
darbiniekiem paredzētu veikalu, kooperatīvu un uzņēmuma ēdnīcu, kā arī līdzīgu veidojumu vadīšana;
radio un televīzijas uzņēmumu darījumi, ciktāl tie nav atbrīvoti no nodokļa saskaņā ar 132. panta 1. punkta q) apakšpunktu.
II PIELIKUMS
58. PANTA PIRMĀS DAĻAS C) PUNKTĀ MINĒTO ELEKTRONISKI SNIEGTO PAKALPOJUMU INDIKATĪVS SARAKSTS
Tīmekļa vietņu apkalpošana, tīmekļa resursu nodrošināšana, programmu un iekārtu uzturēšana no attāluma;
programmatūras piegāde un atjaunināšana;
attēlu, teksta un informācijas piegāde un piekļuves nodrošināšana datubāzēm;
mūzikas, filmu un spēļu, to skaitā laimes spēļu un azartspēļu, piegāde, kā arī politisku, kultūras, mākslas, sporta, zinātnes un izklaides raidījumu un notikumu piegāde;
tālmācības piegāde.
III PIELIKUMS
TO PREČU PIEGĀDES UN TO PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS SARAKSTS, KAM VAR PIEMĒROT 98. PANTĀ MINĒTĀS SAMAZINĀTĀS LIKMES UN ATBRĪVOJUMU AR TIESĪBĀM ATSKAITĪT PVN
Pārtika (tostarp dzērieni, bet ne alkoholiskie dzērieni) cilvēku un dzīvnieku patēriņam; dzīvi dzīvnieki, sēklas, augi un sastāvdaļas, kas parasti ir paredzētas izmantošanai pārtikas sagatavošanā; ražojumi, kurus parasti izmanto pārtikas produktu papildināšanai vai aizstāšanai;
ūdens piegāde;
farmācijas līdzekļi, kurus izmanto medicīniskiem un veterināriem nolūkiem, tostarp pretapaugļošanās un sieviešu higiēnas līdzekļi, un absorbējoši higiēnas produkti;
medicīniskais aprīkojums, iekārtas, ierīces, priekšmeti, palīglīdzekļi un aizsarglīdzekļi, tostarp veselības aizsardzības maskas, kas parasti paredzētas izmantošanai veselības aprūpē vai izmantošanai invalīdiem, preces, kas ir būtiskas invaliditātes kompensēšanai un pārvarēšanai, kā arī šādu preču pielāgošana, remonts, noma un līzings;
pasažieru pārvadājumi un preču, ko viņi ved sev līdzi, pārvadājumi, piemēram, bagāža, velosipēdi, tostarp elektriskie velosipēdi, mehāniskie vai citi transportlīdzekļi, vai tādu pakalpojumu sniegšana, kas saistīti ar pasažieru pārvadāšanu;
fiziskā formātā vai elektroniski, vai abos šādos formātos izdotu, tostarp bibliotēku izsniegtu, grāmatu, laikrakstu un periodisku izdevumu (ietverot brošūras, bukletus un tamlīdzīgus iespieddarbus, bilžu, zīmējamās vai krāsojamās grāmatas bērniem, iespiestas notis vai nošu rokrakstus, kartes un hidrogrāfiskas vai tamlīdzīgas shēmas) piegāde, izņemot publikācijas, kas pilnīgi vai galvenokārt veltītas reklāmai, un izņemot publikācijas, kas pilnīgi vai galvenokārt sastāv no video satura vai klausāmas mūzikas; bezpeļņas organizāciju publikāciju sagatavošana un ar to saistītie pakalpojumi;
ieejas biļetes izrādēm, teātriem, cirkiem, gadatirgiem, izklaides parkiem, koncertiem, muzejiem, zvērudārziem, kinoteātriem, izstādēm un tamlīdzīgiem kultūras pasākumiem un iestādījumiem vai piekļuve šo pasākumu vai apmeklējumu tiešraides straumēšanai, vai abi;
radio un televīzijas apraides pakalpojumi un to pašu programmu tīmekļapraide, ko nodrošina mediju pakalpojumu sniedzējs; interneta piekļuves pakalpojumi, kas tiek sniegti kā daļa no digitalizācijas politikas, ko definējušas dalībvalstis;
rakstnieku, komponistu un izpildītāju mākslinieku pakalpojumu, vai tiem pienācīgās atlīdzības piegāde;
mājokļu nodrošināšana un būvniecība kā daļa no sociālās politikas, kā to definējušas dalībvalstis; mājokļu un privāto mājokļu atjaunošana un pārbūve, tostarp nojaukšana un rekonstrukcija, un remonts; nekustamā īpašuma izīrēšana mājokļu vajadzībām;
tādu sabiedrisko un citu ēku būvniecība un renovācija, kuras izmanto darbībām sabiedrības interesēs;
logu mazgāšana un privātu dzīvojamo telpu tīrīšana;
saules enerģijas paneļu piegāde un uzstādīšana uz privātiem mājokļiem, mājokļiem un sabiedriskām un citām ēkām, ko izmanto darbībām sabiedrības interesēs, kā arī blakus šādiem mājokļiem un ēkām;
tādu preču piegāde un pakalpojumu sniegšana, ko parasti izmanto lauksaimnieciskā ražošanā, izņemot kapitālieguldījumu preces, kā iekārtas vai ēkas; un līdz 2032. gada 1. janvārim ķīmisko pesticīdu un ķīmisko mēslošanas līdzekļu piegāde;
dzīvi zirgu dzimtas dzīvnieki un tādu pakalpojumu sniegšana, kas saistīti ar dzīviem zirgu dzimtas dzīvniekiem;
izmitināšana, ko nodrošina viesnīcas un līdzīgi uzņēmumi, tostarp izmitināšana brīvdienās un vietu izīrēšana tūristu nometnēs un dzīvojamo piekabju stāvvietu izīrēšana;
restorānu un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi ar iespēju to attiecināt vai neattiecināt uz (alkoholisko un/vai bezalkoholisko) dzērienu piegādēm;
ieejas biļetes sporta pasākumiem vai piekļuve šo pasākumu tiešraides straumēšanai, vai abi; sporta telpu un inventāra izmantošana, un sporta vai fizisko vingrinājumu nodarbību nodrošināšana, arī tiešraides straumēšanā;
▼M28 —————
preču piegāde un pakalpojumu sniegšana, ko veic organizācijas, kuras ir iesaistītas labklājības vai sociālā nodrošinājuma darbā, kā to definējušas dalībvalstis, un ko dalībvalstis atzinušas par sociālās labklājības organizācijām, ciktāl minētie darījumi nav atbrīvoti no nodokļa, ievērojot 132., 135. un 136. pantu;
apbedīšanas un kremēšanas uzņēmumu pakalpojumu sniegšana, kā arī ar tiem saistītu preču piegāde;
medicīniskas un zobārstnieciskas aprūpes, kā arī siltumterapijas sniegšana, ciktāl šie pakalpojumi nav atbrīvoti saskaņā ar 132. panta 1. punkta b) līdz e) apakšpunktu;
pakalpojumi, ko sniedz saistībā ar kanalizāciju, ielu tīrīšanu, atkritumu vākšanu un atkritumu apstrādi vai pārstrādi, izņemot, ja šādus pakalpojumus sniedz organizācijas, kas minētas 13. pantā;
sadzīves tehnikas, apavu un ādas izstrādājumu, apģērba un mājsaimniecības veļas remonta pakalpojumu sniegšana (ieskaitot lāpīšanu un pārveidošanu);
mājas aprūpes pakalpojumi (piemēram, palīdzība mājas darbos, kā arī bērnu, vecu cilvēku, slimnieku vai invalīdu aprūpe);
frizieru pakalpojumi;
elektroenerģijas, centralizētās siltumapgādes un centralizētās aukstumapgādes, kā arī tādas biogāzes piegāde, kas saražota no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 ( 21 ) IX pielikuma A daļā uzskaitītajām izejvielām; tādu ļoti efektīvu zemu emisiju siltumapgādes sistēmu piegāde un uzstādīšana, kuras atbilst Komisijas Regulas (ES) 2015/1189 ( 22 ) V pielikumā un Komisijas Regulas (ES) 2015/1185 ( 23 ) V pielikumā noteiktajiem emisiju (daļiņu) kritērijiem un kurām piešķirts ES energomarķējums, lai pierādītu, ka ir izpildīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1369 ( 24 ) 7. panta 2. punktā minētais kritērijs; un līdz 2030. gada 1. janvārim dabasgāze un kokmateriāli, ko izmanto kā malku;
dzīvi augi un citi puķkopības produkti, tostarp sīpoli, kokvilna, saknes un tamlīdzīgas augu daļas, griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi;
bērnu apģērbs un apavi; bērnu autosēdekļu piegāde;
velosipēdu, tostarp elektrisko velosipēdu, piegāde; šādu velosipēdu nomas un remonta pakalpojumi;
IX pielikuma A, B un C daļā uzskaitīto mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu piegāde;
juridiskie pakalpojumi, ko sniedz personām ar darba līgumu un bezdarbniekiem darba tiesvedībā, un juridiskie pakalpojumi, ko sniedz saskaņā ar juridiskās palīdzības sistēmu, kā to definējušas dalībvalstis;
instrumenti un cits aprīkojums, ko parasti paredzēts izmantot glābšanas vai pirmās palīdzības pakalpojumos, ja tos piegādā publiskām struktūrām vai bezpeļņas organizācijām, kas darbojas civilās vai kopienas aizsardzības jomā;
pakalpojumu sniegšana saistībā ar peldošu bāku, bāku vai citu navigācijas līdzekļu ekspluatāciju un dzīvības glābšanas pakalpojumi, tostarp glābšanas laivu dienesta organizēšana un uzturēšana.
▼M5 —————
V PIELIKUMS
PREČU KATEGORIJAS, UZ KURĀM ATTIECINA NOLIKTAVU REŽĪMUS, KAS NAV MUITAS NOLIKTAVU REŽĪMI SASKAŅĀ AR 160. PANTA 2. PUNKTU
|
KN kods |
Preču apraksts |
1) |
0701 |
Kartupeļi |
2) |
0711 20 |
Olīvas |
3) |
0801 |
Kokosrieksti, Brazīlijas rieksti un kešjurieksti |
4) |
0802 |
Citi rieksti |
5) |
0901 11 00 |
Negrauzdēta kafija |
|
0901 12 00 |
|
6) |
0902 |
Tēja |
7) |
1001 līdz 1005 |
Graudaugu izstrādājumi |
|
1007 līdz 1008 |
|
8) |
1006 |
Lobīti rīsi |
9) |
1201 līdz 1207 |
Eļļas augu sēklas un eļļas augļi |
10) |
1507 līdz 1515 |
Augu eļļas un tauki, un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nemodificētas |
11) |
1701 11 |
Jēlcukurs |
|
1701 12 |
|
12) |
1801 |
Kakao pupiņas, veselas vai maltas, negrauzdētas vai grauzdētas |
13) |
2709 |
Minerāleļļas (ieskaitot propānu un butānu; arī ieskaitot neapstrādātas naftas eļļas) |
|
2710 |
|
|
2711 12 |
|
|
2711 13 |
|
14) |
28. un 29. nodaļa |
Ķīmiskas vielas bez taras |
15) |
4001 |
Kaučuks pirmformās vai plātnēs, plāksnēs vai lentēs |
|
4002 |
|
16) |
5101 |
Vilna |
17) |
7106 |
Sudrabs |
18) |
7110 11 00 |
Platīns (pallādijs, rodijs) |
|
7110 21 00 |
|
|
7110 31 00 |
|
19) |
7402 |
Varš |
|
7403 |
|
|
7405 |
|
|
7408 |
|
20) |
7502 |
Niķelis |
21) |
7601 |
Alumīnijs |
22) |
7801 |
Svins |
23) |
7901 |
Cinks |
24) |
8001 |
Alva |
25) |
ex 8112 92 |
Indijs |
|
ex 8112 99 |
VI PIELIKUMS
199. PANTA 1. PUNKTA D) APAKŠPUNKTĀ MINĒTĀS PREČU PIEGĀDES UN PAKALPOJUMU SNIEGŠANA
Melno un krāsaino metālu atkritumu, lūžņu un lietotu materiālu, arī apstrādājot, ražojot vai kausējot iegūtu melno un krāsaino metālu un to sakausējumu pusfabrikātu piegāde;
melno un krāsaino metālu ražojumu pusfabrikātu piegāde un daži ar tiem saistīti apstrādes pakalpojumi;
melnu un krāsainu metālu, to sakausējumu, izdedžu, pelnu, katlakmens atlikumu un citu otrreiz pārstrādājamu materiālu, un rūpniecisku metālu vai to sakausējumu atlikumu piegāde, kā arī tādu ražojumu atlases, griešanas, dalīšanas un presēšanas pakalpojumi;
melno un krāsaino metālu atkritumu piegāde un dažu ar tiem saistītu apstrādes pakalpojumu sniegšana, kā arī atgriezumu, lūžņu, atkritumu un lietotu un otrreiz pārstrādājamu materiālu, kas sastāv no lauskām, stikla, papīra, kartona, lupatām, kauliem, ādas, mākslīgās ādas, pergamenta, jēlādām, cīpslām un stiegrām, auklām, virvēm, trosēm, kabeļiem, gumijas un plastmasas piegāde;
šajā pielikumā minēto materiālu piegāde pēc to apstrādes tīrot, pulējot, atlasot, griežot, sadalot, presējot vai lejot lietņos;
izejvielu apstrādes lūžņu un atkritumu piegāde.
VII PIELIKUMS
295. PANTA 1. PUNKTA 4. APAKŠPUNKTĀ MINĒTO LAUKSAIMNIECISKĀS RAŽOŠANAS DARBĪBU SARAKSTS
Lauksaimniecības kultūru ražošana:
vispārējā lauksaimniecība, ieskaitot vīnkopību;
augļu (ieskaitot olīvu) un dārzeņu, puķu un dekoratīvu augu audzēšana gan atklātā laukā, gan zem stikla;
sēņu, garšvielu, sēklu un pavairojamā materiāla ražošana;
dēstu audzētavu uzturēšana;
lopkopība kopā ar augsnes apstrādi:
vispārējā lopkopība;
putnu audzēšana;
trušu audzēšana;
biškopība;
zīdtārpiņu audzēšana;
gliemežu audzēšana;
mežsaimniecība;
zivsaimniecība:
saldūdens zveja;
zivkopība;
gliemeņu, austeru un citu molusku un vēžveidīgo audzēšana;
varžu audzēšana.
VIII PIELIKUMS
295. PANTA 1. PUNKTA 5. APAKŠPUNKTĀ MINĒTO LAUKSAIMNIECISKO PAKALPOJUMU INDIKATĪVS SARAKSTS
Lauku darbi, labības un zāles pļaušana, kulšana, pakošana ķīpās, vākšana, ražas novākšana, sēšana un stādīšana;
lauksaimniecības produktu iepakošana un sagatavošana pārdošanai, piemēram, žāvēšana, tīrīšana, malšana, dezinficēšana un skābēšana;
lauksaimniecības produktu glabāšana;
lopu kopšana, audzēšana un nobarošana;
tādu ierīču iznomāšana/izīrēšana lauksaimnieciskiem nolūkiem, kuras parasti lieto lauksaimniecības, mežsaimniecības vai zivsaimniecības uzņēmumos;
tehniskā palīdzība;
nezāļu un kaitēkļu iznīcināšana, labības un zemes apkaisīšana un apsmidzināšana;
apūdeņošanas un nosusināšanas iekārtu darbināšana;
koku apzāģēšana, gāšana un citi mežsaimniecības pakalpojumi.
IX PIELIKUMS
MĀKSLAS DARBI, KOLEKCIJU PRIEKŠMETI UN SENLIETAS, KĀ MINĒTS 311. PANTA 1. PUNKTA 2., 3. UN 4. APAKŠPUNKTĀ
A DAĻA
Mākslas darbi
Attēli, kolāžas un līdzīgas dekoratīvas plāksnes, gleznas un zīmējumi, ko pilnībā ar roku radījis mākslinieks un kas nav plāni un zīmējumi arhitektūras, inženiertehniskiem, rūpniecības, komerciāliem, topogrāfiskiem vai līdzīgiem mērķiem, ar roku izrotāti rūpniecības izstrādājumi, teātra dekorācijas, studijas foni vai līdzīgi apgleznoti audekli (KN kods 9701 );
oriģinālgravīras, estampi un litogrāfijas, kas ir ierobežotā skaitā izgatavoti novilkumi, melnbalti vai krāsaini, no vienas vai vairākām platēm, ko pilnībā ar roku veicis mākslinieks, neatkarīgi no izmantotā procesa vai materiāla, bet neizmantojot nekādus mehāniskus vai fotomehāniskus procesus (KN kods 9702 00 00 );
no jebkāda materiāla izgatavotas oriģinālas skulptūras un statuetes, ja tās pilnībā darinājis mākslinieks; skulptūru atlējumi, kuros neizgatavo vairāk kā astoņus eksemplārus un kuru izgatavošanu uzrauga mākslinieks vai viņa tiesību mantinieki (KN kods 9703 00 00 ); izņēmuma gadījumos, ko nosaka dalībvalstis, minēto astoņu eksemplāru skaitu var pārsniegt, ja statuešu atlējumi izgatavoti pirms 1989. gada 1. janvāra;
gobelēni (KN kods 5805 00 00 ) un sienas tekstilijas (KN kods 6304 00 00 ), kas izgatavotas ar roku darbu pēc mākslinieka oriģinālzīmējumiem, ar noteikumu, ka katra nav izgatavota vairāk kā astoņos eksemplāros;
unikāli keramikas darbi, ko pilnībā izgatavojis un parakstījis mākslinieks;
emaljas uz vara, kas pilnīgi izstrādātas ar roku, kuru nav vairāk par astoņiem numurētiem eksemplāriem, uz kā ir mākslinieka vai studijas paraksts, kas nav juvelierizstrādājumi, zeltkaļu un sudrabkaļu darinājumi;
mākslinieka fotografēti fotoattēli, ko kopējis viņš vai kas kopēti viņa pārraudzībā, parakstīti un numurēti, ne vairāk par 30 eksemplāriem, kopā skaitot visus lielumus un ierāmējumus.
B DAĻA
Kolekciju priekšmeti:
Pastmarkas vai zīmogmarkas, apzīmogotas aploksnes, pirmās dienas aploksnes, aploksnes ar iepriekš uzspiestu vērtszīmi un līdzīgas aploksnes, lietotas vai, ja nav lietotas, tad nav apgrozībā un nav paredzētas būt apgrozībā (KN kods 9704 00 00 );
kolekcijas vai kolekciju priekšmeti, kas izraisa interesi no zooloģijas, botānikas, mineraloģijas, anatomijas, vēstures, arheoloģijas, paleontoloģijas, etnogrāfijas vai numismātikas viedokļa (KN kods 9705 00 00 ).
C DAĻA
Senlietas
Priekšmeti, kas vecāki par 100 gadiem un kas nav mākslas darbi vai kolekciju priekšmeti (KN kods 9706 00 00 ).
X PIELIKUMS
TO DARĪJUMU SARAKSTS, UZ KURIEM ATTIECAS 370. UN 371. PANTĀ, UN 375. līdz 390.c PANTĀ MINĒTĀS ATKĀPES
A DAĻA
Darījumi, par ko dalībvalstis var turpināt uzlikt nodokli
Pakalpojumi, ko sniedz zobu tehniķi, darbojoties savā profesijā, kā arī zobārstu un zobu tehniķu piegādātas zobu protēzes;
valsts radio un televīzijas organizāciju darbība, izņemot komerciālas radio un televīzijas organizācijas;
ēkas vai tās sastāvdaļu, vai zemes, uz kuras tā atrodas, piegāde, izņemot 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto, ja to veic nodokļa maksātāji, kuriem bija tiesības atskaitīt par attiecīgo ēku samaksāto priekšnodokli;
ceļojumu aģentu pakalpojumi, kas minēti 306. pantā, kā arī tādu ceļojumu aģentu pakalpojumi, kuri darbojas ceļotāja vārdā un interesēs, attiecībā uz ceļojumiem ārpus Kopienas.
B DAĻA
Darījumi, ko dalībvalstis var turpināt atbrīvot no nodokļa
Piedalīšanās sporta pasākumos;
autoru, mākslinieku, izpildītāju, juristu un citi brīvo profesiju pārstāvju pakalpojumi, izņemot medicīniskas vai paramedicīniskas profesijas, izņemot:
patentu, preču zīmju un citu līdzīgu tiesību nodošana un licenču izsniegšana saistībā ar šādām tiesībām;
darbs, izņemot līgumdarbu piegādi, ar kustamu materiālo īpašumu, ko veic nodokļa maksātājs;
būvdarbu sagatavošanas un koordinācijas pakalpojumi, piemēram, arhitektu un būvdarbu uzraudzības uzņēmumu pakalpojumi;
komercreklāmas pakalpojumi;
preču transportēšana un glabāšana, un papildpakalpojumi:
kustama materiālā īpašuma iznomāšana/izīrēšana nodokļa maksātājam;
personāla nodrošināšana nodokļa maksātājam;
konsultantu, inženieru, plānošanas biroju un līdzīgu pakalpojumu sniegšana zinātnes, ekonomikas vai tehnikas jomā;
pienākuma izpilde pilnībā vai daļēji atturēties no kāda uzņēmējdarbības veida un tiesību īstenošanas, kas minēts a) līdz h) apakšpunktā vai j) apakšpunktā;
ekspeditoru, brokeru, biznesa pārstāvju un citu neatkarīgu starpnieku pakalpojumi, ciktāl tie attiecas uz preču piegādi vai importu vai a) līdz i) apakšpunktā minēto pakalpojumu sniegšanu;
telekomunikāciju pakalpojumu sniegšana un ar to saistīto preču piegāde, ko veic valsts pasta dienesti;
apbedīšanas un kremēšanas pakalpojumu sniegšana, kā arī ar tiem saistītu preču piegāde;
aklu personu vai aklajiem domātu darbnīcu veikti darījumi, ar noteikumu, ka šie atbrīvojumi nerada būtiskus konkurences izkropļojumus;
preču piegāde un pakalpojumu sniegšana oficiālām iestādēm, kas atbild par kapsētu, kapu un karā kritušo piemiņai veltītu pieminekļu būvi, iekārtošanu un apkopi;
slimnīcu veikti darījumi, kas nav paredzēti 132. panta 1. punkta b) apakšpunktā;
ūdens piegāde, ko veic publisko tiesību subjekts;
ēku vai ēku daļu vai zem tām esošās zemes piegāde pirms pirmreizējās izmantošanas, kā arī apbūves zemes piegāde, kā minēts 12. pantā;
pasažieru pārvadājumi un – tiktāl, ciktāl pasažieru pārvadājumi ir atbrīvoti no nodokļa – preču, ko pasažieri ved sev līdzi, piemēram, bagāžas, mehānisko transportlīdzekļu pārvadājumi, kā arī ar pasažieru pārvadājumiem saistītu pakalpojumu sniegšana;
valsts iestāžu lietotu gaisa kuģu – tostarp šādos gaisa kuģos uzstādīta vai lietota aprīkojuma – piegāde, pārbūve, remonts, tehniskā apkope, fraktēšana un īre;
karakuģu piegāde, pārbūve, remonts, tehniskā apkope, fraktēšana un īre;
ceļojumu aģentu pakalpojumi, kas minēti 306. pantā, kā arī tādu ceļojumu aģentu pakalpojumi, kuri darbojas ceļotāja vārdā un interesēs, attiecībā uz ceļojumiem Kopienas iekšienē.
XI PIELIKUMS
A DAĻA
Atceltās direktīvas un to grozījumi
1) Direktīva 67/227/EEK (OV L 71, 14.4.1967., 1301. lpp.)
Direktīva 77/388/EEK
2) Direktīva 77/388/EEK (OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp.)
Direktīva 78/583/EEK (OV L 194, 19.7.1978., 16. lpp.)
Direktīva 80/368/EEK (OV L 90, 3.4.1980., 41. lpp.)
Direktīva 84/386/EEK (OV L 208, 3.8.1984., 58. lpp.)
Direktīva 89/465/EEK (OV L 226, 3.8.1989., 21. lpp.)
Direktīva 91/680/EEK (OV L 376, 31.12.1991., 1. lpp.) (izņemot 2. pantu)
Direktīva 92/77/EEK (OV L 316, 31.10.1992., 1. lpp.)
Direktīva 92/111/EEK (OV L 384, 30.12.1992., 47. lpp.)
Direktīva 94/4/EK (OV L 60, 3.3.1994., 14. lpp.) (vienīgi 2. pants)
Direktīva 94/5/EK (OV L 60, 3.3.1994., 16. lpp.)
Direktīva 94/76/EK (OV L 365, 31.12.1994., 53. lpp.)
Direktīva 95/7/EK (OV L 102, 5.5.1995., 18. lpp.)
Direktīva 96/42/EK (OV L 170, 9.7.1996., 34. lpp.)
Direktīva 96/95/EK (OV L 338, 28.12.1996., 89. lpp.)
Direktīva 98/80/EK (OV L 281, 17.10.1998., 31. lpp.)
Direktīva 1999/49/EK (OV L 139, 2.6.1999., 27. lpp.)
Direktīva 1999/59/EK (OV L 162, 26.6.1999., 63. lpp.)
Direktīva 1999/85/EK (OV L 277, 28.10.1999., 34. lpp.)
Direktīva 2000/17/EK (OV L 84, 5.4.2000., 24. lpp.)
Direktīva 2000/65/EK (OV L 269, 21.10.2000., 44. lpp.)
Direktīva 2001/4/EK (OV L 22, 24.1.2001., 17. lpp.)
Direktīva 2001/115/EK (OV L 15, 17.1.2002., 24. lpp.)
Direktīva 2002/38/EK (OV L 128, 15.5.2002., 41. lpp.)
Direktīva 2002/93/EK (OV L 331, 7.12.2002., 27. lpp.)
Direktīva 2003/92/EK (OV L 260, 11.10.2003., 8. lpp.)
Direktīva 2004/7/EK (OV L 27, 30.1.2004., 44. lpp.)
Direktīva 2004/15/EK (OV L 52, 21.2.2004., 61. lpp.)
Direktīva 2004/66/EK (OV L 168, 1.5.2004., 35. lpp.) (vienīgi pielikuma V punkts)
Direktīva 2005/92/EK (OV L 345, 28.12.2005., 19. lpp.)
Direktīva 2006/18/EK (OV L 51, 22.2.2006., 12. lpp.)
Direktīva 2006/58/EK (OV L 174, 28.6.2006., 5. lpp.)
Direktīva 2006/69/EK (OV L 221, 12.8.2006., 9. lpp.) (vienīgi 1. pants)
Direktīva 2006/98/EK (OV L 363, 20.12.2006., 129. lpp.) (vienīgi pielikuma 2. punkts).
B DAĻA
Termiņi transponēšanai valstu tiesību aktos
(kā minēts 411. pantā)
Direktīva |
Transponēšanas termiņš |
Direktīva 67/227/EEK |
1970. gada 1. janvāris |
Direktīva 77/388/EEK |
1978. gada 1. janvāris |
Direktīva 78/583/EEK |
1979. gada 1. janvāris |
Direktīva 80/368/EEK |
1979. gada 1. janvāris |
Direktīva 84/386/EEK |
1985. gada 1. jūlijs |
Direktīva 89/465/EEK |
1990. gada 1. janvāris |
|
1991. gada 1. janvāris |
|
1992. gada 1. janvāris |
|
1993. gada 1. janvāris |
|
1994. gada 1. janvāris attiecībā uz Portugāli |
Direktīva 91/680/EEK |
1993. gada 1. janvāris |
Direktīva 92/77/EEK |
1992. gada 31. decembris |
Direktīva 92/111/EEK |
1993. gada 1. janvāris |
|
1994. gada 1. janvāris |
|
1993. gada 1. oktobris attiecībā uz Vāciju |
Direktīva 94/4/EK |
1994. gada 1. aprīlis |
Direktīva 94/5/EK |
1995. gada 1. janvāris |
Direktīva 94/76/EK |
1995. gada 1. janvāris |
►C1 Direktīva 95/7/EK ◄ |
1996. gada 1. janvāris |
|
1997. gada 1. janvāris attiecībā uz Vāciju un Luksemburgu |
Direktīva 96/42/EK |
1995. gada 1. janvāris |
Direktīva 96/95/EK |
1997. gada 1. janvāris |
Direktīva 98/80/EK |
2000. gada 1. janvāris |
Direktīva 1999/49/EK |
1999. gada 1. janvāris |
Direktīva 1999/59/EK |
2000. gada 1. janvāris |
Direktīva 1999/85/EK |
— |
Direktīva 2000/17/EK |
— |
Direktīva 2000/65/EK |
2001. gada 31. decembris |
Direktīva 2001/4/EK |
2001. gada 1. janvāris |
Direktīva 2001/115/EK |
2004. gada 1. janvāris |
Direktīva 2002/38/EK |
2003. gada 1. jūlijs |
Direktīva 2002/93/EK |
— |
Direktīva 2003/92/EK |
2005. gada 1. janvāris |
Direktīva 2004/7/EK |
2004. gada 30. janvāris |
Direktīva 2004/15/EK |
— |
Direktīva 2004/66/EK |
2004. gada 1. maijs |
Direktīva 2005/92/EK |
2006. gada 1. janvāris |
Direktīva 2006/69/EK |
— |
Direktīva 2006/58/EK |
2006. gada 1. jūlijs |
►C1 Direktīva 2006/69/EK ◄ |
2008. gada 1. janvāris |
Direktīva 2006/98/EK |
2007. gada 1. janvāris |
XII PIELIKUMS
ATBILSTĪBAS TABULA
Direktīva 67/227/EEK |
Direktīva 77/388/EEK |
Direktīvas, ar ko izdarīti grozījumi |
Citi tiesību akti |
Šī direktīva |
1. panta pirmā daļa |
|
|
|
1. panta 1. punkts |
►C1 1. panta otrā un trešā daļa ◄ |
|
|
|
— |
2. panta pirmā, otrā un trešā daļa |
|
|
|
1. panta 2. punkta pirmā, otrā un trešā daļa |
3., 4. un 6. pants |
|
|
|
— |
|
1. pants |
|
|
— |
|
2. panta 1. punkts |
|
|
2. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkts |
|
2. panta 2. punkts |
|
|
2. panta 1. punkta d) apakšpunkts |
|
3. panta 1. punkta pirmais ievilkums |
|
|
►C1 5. panta 2. punkts ◄ |
|
3. panta 1. punkta otrais ievilkums |
|
|
►C1 5. panta 1. punkts ◄ |
|
3. panta 1. punkta trešais ievilkums |
|
|
5. panta 3. un 4. punkts |
|
3. panta 2. punkts |
|
|
— |
|
3. panta 3. punkta pirmās daļas pirmais ievilkums |
|
|
6. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts |
|
3. panta 3. punkta pirmās daļas otrais ievilkums |
|
|
6. panta 2. punkta c) un d) apakšpunkts |
|
3. panta 3. punkta pirmās daļas trešais ievilkums |
|
|
6. panta 2. punkta e), f) un g) apakšpunkts |
|
3. panta 3. punkta otrās daļas pirmais ievilkums |
|
|
6. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
|
3. panta 3. punkta otrās daļas otrais ievilkums |
|
|
6. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
|
3. panta 3. punkta otrās daļas trešais ievilkums |
|
|
6. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
3. panta 4. punkta pirmās daļas pirmais un otrais ievilkums |
|
|
7. panta 1. punkts |
|
3. panta 4. punkta otrās daļas pirmais, otrais un trešais ievilkums |
|
|
7. panta 2. punkts |
|
3. panta 5. punkts |
|
|
8. pants |
|
4. panta 1. un 2. punkts |
|
|
9. panta 1. punkta pirmā un otrā daļa |
|
4. panta 3. punkta a) apakšpunkta pirmās daļas pirmais teikums |
|
|
12. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
4. panta 3. punkta a) apakšpunkta pirmās daļas otrais teikums |
|
|
12. panta 2. punkta otrā daļa |
|
4. panta 3. punkta a) apakšpunkta otrā daļa |
|
|
12. panta 2. punkta trešā daļa |
|
4. panta 3. punkta a) apakšpunkta trešā daļa |
|
|
12. panta 2. punkta pirmā daļa |
|
4. panta 3. punkta b) apakšpunkta pirmā daļa |
|
|
12. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
|
4. panta 3. punkta b) apakšpunkta otrā daļa |
|
|
12. panta 3. punkts |
|
4. panta 4. punkta pirmā daļa |
|
|
10. pants |
|
4. panta 4. punkta otrā un trešā daļa |
|
|
11. panta pirmā un otrā daļa |
|
4. panta 5. punkta pirmā, otrā un trešā daļa |
|
|
13. panta 1. punkta pirmā, otrā un trešā daļa |
|
4. panta 5. punkta ceturtā daļa |
|
|
13. panta 2. punkts |
|
5. panta 1. punkts |
|
|
14. panta 1. punkts |
|
5. panta 2. punkts |
|
|
15. panta 1. punkts |
|
5. panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunkts |
|
|
15. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunkts |
|
5. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunkts |
|
|
14. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunkts |
|
5. panta 5. punkts |
|
|
14. panta 3. punkts |
|
5. panta 6. punkta pirmais un otrais teikums |
|
|
16. panta pirmā un otrā daļa |
|
5. panta 7. punkta a), b) un c) apakšpunkts |
|
|
18. panta a), b) un c) punkts |
|
5. panta 8. punkta pirmais teikums |
|
|
19. panta pirmā daļa |
|
5. panta 8. punkta otrais teikums |
|
|
19. panta otrā daļa |
|
6. panta 1. punkta pirmā daļa |
|
|
24. panta 1. punkts |
|
6. panta 1. punkta otrās daļas pirmais, otrais un trešais ievilkums |
|
|
25. panta a), b) un c) punkts |
|
6. panta 2. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunkts |
|
|
26. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts |
|
6. panta 2. punkta otrā daļa |
|
|
26. panta 2. punkts |
|
6. panta 3. punkts |
|
|
27. pants |
|
6. panta 4. punkts |
|
|
28. pants |
|
6. panta 5. punkts |
|
|
29. pants |
|
7. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts |
|
|
30. panta pirmā un otrā daļa |
|
7. panta 2. punkts |
|
|
60. pants |
|
7. panta 3. punkta pirmā un otrā daļa |
|
|
61. panta pirmā un otrā daļa |
|
8. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmais teikums |
|
|
32. panta pirmā daļa |
|
8. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrais un trešais teikums |
|
|
36. panta pirmā un otrā daļa |
|
8. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
|
|
31. pants |
|
8. panta 1. punkta c) apakšpunkta pirmā daļa |
|
|
37. panta 1. punkts |
|
8. panta 1. punkta c) apakšpunkta otrās daļas pirmais ievilkums |
|
|
37. panta 2. punkta pirmā daļa |
|
8. panta 1. punkta c) apakšpunkta otrās daļas otrais un trešais ievilkums |
|
|
37. panta 2. punkta otrā un trešā daļa |
|
8. panta 1. punkta c) apakšpunkta trešā daļa |
|
|
37. panta 2. punkta ceturtā daļa |
|
8. panta 1. punkta c) apakšpunkta ceturtā daļa |
|
|
37. panta 3. punkta pirmā daļa |
|
8. panta 1. punkta c) apakšpunkta piektā daļa |
|
|
— |
|
8. panta 1. punkta c) apakšpunkta sestā daļa |
|
|
37. panta 3. punkta otrā daļa |
|
8. panta 1. punkta d) apakšpunkta pirmā un otrā daļa |
|
|
38. panta 1. un 2. punkts |
|
8. panta 1. punkta e) apakšpunkta pirmais teikums |
|
|
39. panta pirmā daļa |
|
8. panta 1. punkta e) apakšpunkta otrais un trešais teikums |
|
|
39. panta otrā daļa |
|
8. panta 2. punkts |
|
|
32. panta otrā daļa |
|
9. panta 1. punkts |
|
|
43. pants |
|
9. panta 2. punkta ievada teikums |
|
|
— |
|
9. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
|
|
45. pants |
|
9. panta 2. punkta b) apakšpunkts |
|
|
46. pants |
|
9. panta 2. punkta c) apakšpunkta pirmais un otrais ievilkums |
|
|
52. panta a) un b) punkts |
|
9. panta 2. punkta c) apakšpunkta trešais un ceturtais ievilkums |
|
|
52. panta c) punkts |
|
9. panta 2. punkta e) apakšpunkta pirmais līdz sestais ievilkums |
|
|
56. panta 1. punkta a) līdz f) apakšpunkts |
|
9. panta 2. punkta e) apakšpunkta septītais ievilkums |
|
|
56. panta l. punkta 1) apakšpunkts |
|
9. panta 2. punkta e) apakšpunkta astotais ievilkums |
|
|
56. panta 1. punkta g) apakšpunkts |
|
9. panta 2. punkta e) apakšpunkta devītais ievilkums |
|
|
56. panta 1. punkta h) apakšpunkts |
|
9. panta 2. punkta e) apakšpunkta desmitā ievilkuma pirmais teikums |
|
|
56. panta 1. punkta i) apakšpunkts |
|
9. panta 2. punkta e) apakšpunkta desmitā ievilkuma otrais teikums |
|
|
24. panta 2. punkts |
|
9. panta 2. punkta e) apakšpunkta desmitā ievilkuma trešais teikums |
|
|
56. panta 1. punkta i) apakšpunkts |
|
9. panta 2. punkta e) apakšpunkta vienpadsmitais un divpadsmitais ievilkums |
|
|
56. panta 1. punkta j) un k) apakšpunkts |
|
9. panta 2. punkta f) apakšpunkts |
|
|
57. panta 1. punkts |
|
9. panta 3. punkts |
|
|
58. panta pirmā un otrā daļa |
|
9. panta 3. punkta a) un b) apakšpunkts |
|
|
58. panta pirmās daļas a) un b) punkts |
|
9. panta 4. punkts |
|
|
59. panta 1. un 2. punkts |
|
10. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts |
|
|
62. panta 1. un 2. punkts |
|
10. panta 2. punkta pirmās daļas pirmais teikums |
|
|
63. pants |
|
10. panta 2. punkta pirmās daļas otrais un trešais teikums |
|
|
64. panta 1. un 2. punkts |
|
10. panta 2. punkta otrā daļa |
|
|
65. pants |
|
10. panta 2. punkta trešās daļas pirmais, otrais un trešais ievilkums |
|
|
66. panta a), b) un c) punkts |
|
10. panta 3. punkta pirmās daļas pirmais teikums |
|
|
70. pants |
|
10. panta 3. punkta pirmās daļas otrais teikums |
|
|
71. panta 1. punkta pirmā daļa |
|
10. panta 3. punkta otrā daļa |
|
|
71. panta 1. punkta otrā daļa |
|
10. panta 3. punkta trešā daļa |
|
|
71. panta 2. punkts |
|
11. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunkts |
|
|
73. pants |
|
11. panta A daļas 1. punkta b) apakšpunkts |
|
|
74. pants |
|
11. panta A daļas 1. punkta c) apakšpunkts |
|
|
75. pants |
|
11. panta A daļas 1. punkta d) apakšpunkts |
|
|
77. pants |
|
11. panta A daļas 2. punkta a) apakšpunkts |
|
|
78. panta pirmās daļas a) punkts |
|
11. panta A daļas 2. punkta b) apakšpunkta pirmais teikums |
|
|
78. panta pirmās daļas b) punkts |
|
11. panta A daļas 2. punkta b) apakšpunkta otrais teikums |
|
|
78. panta otrā daļa |
|
11. panta A daļas 3. punkta a) un b) apakšpunkts |
|
|
►C1 79. panta pirmās daļas a) un b) punkts, 87. panta a) un b) punkts ◄ |
|
11. panta A daļas 3. punkta c) apakšpunkta pirmais teikums |
|
|
79. panta pirmās daļas c) punkts |
|
11. panta A daļas 3. punkta c) apakšpunkta otrais teikums |
|
|
79. panta otrā daļa |
|
11. panta A daļas 4. punkta pirmā un otrā daļa |
|
|
81. panta pirmā un otrā daļa |
|
11. panta A daļas 5. punkts |
|
|
82. pants |
|
11. panta A daļas 6. punkta pirmās daļas pirmais un otrais teikums |
|
|
80. panta 1. punkta pirmā daļa |
|
11. panta A daļas 6. punkta pirmās daļas trešais teikums |
|
|
80. panta 1. punkta otrā daļa |
|
11/panta A daļas 6. punkta otrā daļa |
|
|
80. panta 1. punkta pirmā daļa |
|
11. panta A daļas 6. punkta trešā daļa |
|
|
80. panta 2. punkts |
|
11. panta A daļas 6. punkta ceturtā daļa |
|
|
80. panta 3. punkts |
|
11. panta A daļas 7. punkta pirmā un otrā daļa |
|
|
72. panta pirmā un otrā daļa |
|
11. panta B daļas 1. punkts |
|
|
85. pants |
|
11. panta B daļas 3. punkta a) apakšpunkts |
|
|
►C1 86. panta 1. punkta a) apakšpunkts ◄ |
|
11. panta B daļas 3. punkta b) apakšpunkta pirmā daļa |
|
|
►C1 86. panta 1. punkta b) apakšpunkts ◄ |
|
11. panta B daļas 3. punkta b) apakšpunkta otrā daļa |
|
|
86. panta 2. punkts |
|
11. panta B daļas 3. punkta b) apakšpunkta trešā daļa |
|
|
86. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
|
11. panta B daļas 4. punkts |
|
|
87. pants |
|
11. panta B daļas 5. punkts |
|
|
88. pants |
|
11. panta B daļas 6. punkta pirmā un otrā daļa |
|
|
89. panta pirmā un otrā daļa |
|
11. panta C daļas 1. punkta pirmā un otrā daļa |
|
|
90. panta 1. un 2. punkts |
|
11. panta C daļas 2. punkta pirmā daļa |
|
|
91. panta 1. punkts |
|
11. panta C daļas 2. punkta otrās daļas pirmais un otrais teikums |
|
|
91. panta 2. punkta pirmā un otrā daļa |
|
11. panta C daļas 3. punkta pirmais un otrais ievilkums |
|
|
92. panta a) un b) punkts |
|
12. panta 1. punkts |
|
|
93. panta pirmā daļa |
|
12. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
|
93. panta otrās daļas a) punkts |
|
12. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
|
|
93. panta otrās daļas c) punkts |
|
12. panta 2. punkta pirmais un otrais ievilkums |
|
|
95. panta pirmā un otrā daļa |
|
12. panta 3. punkta a) apakšpunkta pirmās daļas pirmais teikums |
|
|
96. pants |
|
12. panta 3. punkta a) apakšpunkta pirmās daļas otrais teikums |
|
|
97. panta 1. punkts |
|
12. panta 3. punkta a) apakšpunkta otrā daļa |
|
|
97. panta 2. punkts |
|
12. panta 3. punkta a) apakšpunkta trešās daļas pirmais teikums |
|
|
98. panta 1. punkts |
|
12. panta 3. punkta a) apakšpunkta trešās daļas otrais teikums |
|
|
98. panta 2. punkta pirmā daļa, 99. panta 1. punkts |
|
12. panta 3. punkta a) apakšpunkta ceturtā daļa |
|
|
98. panta 2. punkta otrā daļa |
|
12. panta 3. punkta b) apakšpunkta pirmais teikums |
|
|
102. panta pirmā daļa |
|
12. panta 3. punkta b) apakšpunkta otrais, trešais un ceturtais teikums |
|
|
102. panta otrā daļa |
|
12. panta 3. punkta c) apakšpunkta pirmā daļa |
|
|
103. panta 1. punkts |
|
12. panta 3. punkta c) apakšpunkta otrās daļas pirmais un otrais ievilkums |
|
|
103. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts |
|
12. panta 4. punkta pirmā daļa |
|
|
99. panta 2. punkts |
|
12. panta 4. punkta otrās daļas pirmais un otrais teikums |
|
|
100. panta pirmā un otrā daļa |
|
12. panta 4. punkta trešā daļa |
|
|
101. pants |
|
12. panta 5. punkts |
|
|
94. panta 2. punkts |
|
12. panta 6. punkts |
|
|
105. pants |
|
13. panta A daļas 1. punkta ievada teikums |
|
|
131. pants |
|
13. panta A daļas 1. punkta a) līdz n) apakšpunkts |
|
|
132. panta 1. punkta a) līdz n) apakšpunkts |
|
13. panta A daļas 1. punkta o) apakšpunkta pirmais teikums |
|
|
132. panta 1. punkta o) apakšpunkts |
|
13. panta A daļas 1. punkta o) apakšpunkta otrais teikums |
|
|
132. panta 2. punkts |
|
13. panta A daļas 1. punkta p) un q) apakšpunkts |
|
|
132. panta 1. punkta p)un q) apakšpunkts |
|
13. panta A daļas 2. punkta a) apakšpunkta pirmais līdz ceturtais ievilkums |
|
|
►C1 133. panta pirmās daļas a) līdz d) punkts ◄ |
|
13. panta A daļas 2. punkta b) apakšpunkta pirmais un otrais ievilkums |
|
|
134. panta a) un b) punkts |
|
13. panta B daļas ievada teikums |
|
|
131. pants |
|
13. panta B daļas a) punkts |
|
|
135. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
13. panta B daļas b) punkta pirmā daļa |
|
|
135. panta l. punkta 1) apakšpunkts |
|
13. panta B daļas b) punkta pirmās daļas 1. līdz 4. apakšpunkts |
|
|
135. panta 2. punkta pirmās daļas a) līdz d) apakšpunkts |
|
13. panta B daļas b) punkta otrā daļa |
|
|
135. panta 2. punkta otrā daļa |
|
13. panta B daļas c) punkts |
|
|
136. panta a) un b) punkts |
|
13. panta B daļas d) punkts |
|
|
— |
|
13. panta B daļas d) punkta 1. līdz 5. apakšpunkts |
|
|
►C1 135. panta 1. punkta b) līdz f) apakšpunkts ◄ |
|
13. panta B daļas d) punkta 5. apakšpunkta pirmais un otrais ievilkums |
|
|
135. panta 1. punkta f) apakšpunkts |
|
13. panta B daļas d) punkta 6. apakšpunkts |
|
|
135. panta 1. punkta g) punkts |
|
13. panta B daļas e) līdz h) punkts |
|
|
135. panta 1. punkta h) līdz k) punkts |
|
13. panta C daļas pirmās daļas a) punkts |
|
|
137. panta 1. punkta d) punkts |
|
13. panta C daļas pirmās daļas b) punkts |
|
|
137. panta 1. punkta a), b) un c) punkts |
|
13. panta C daļas otrā daļa |
|
|
137. panta 2. punkta pirmā un otrā daļa |
|
14. panta 1. punkta ievada teikums |
|
|
131. pants |
|
14. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
|
140. panta a) punkts |
|
14. panta 1. punkta d) apakšpunkta pirmā un otrā daļa |
|
|
143. panta b) un c) punkts |
|
Regulas 14. panta 1. punkta e) apakšpunkts |
|
|
143. panta e) punkts |
|
14. panta 1. punkta g) apakšpunkta pirmais līdz ceturtais ievilkums |
|
|
143. panta f) līdz i) punkts |
|
14. panta 1. punkta h) apakšpunkts |
|
|
143. panta j) punkts |
|
14. panta 1. punkta i) apakšpunkts |
|
|
144. pants |
|
14. panta 1. punkta j) apakšpunkts |
|
|
143. panta k) punkts |
|
14. panta 1. punkta k) apakšpunkts |
|
|
143. panta l) apakšpunkts |
|
14. panta 2. punkta pirmā daļa |
|
|
145. panta 1. punkts |
|
14. panta 2. punkta otrās daļas pirmais, otrais un trešais ievilkums |
|
|
145. panta 2. punkta pirmā, otrā un trešā daļa |
|
14. panta 2. punkta trešā daļa |
|
|
145. panta 3. punkts |
|
15. panta ievada teikums |
|
|
131. pants |
|
15. panta 1. punkts |
|
|
146. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
15. panta 2. punkta pirmā daļa |
|
|
146. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
|
15. panta 2. punkta otrās daļas pirmais un otrais ievilkums |
|
|
147. panta 1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunkts |
|
15. panta 2. punkta otrās daļas trešā ievilkuma teikuma pirmā daļa |
|
|
147. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkts |
|
15. panta 2. punkta otrās daļas trešā ievilkuma teikuma otrā daļa |
|
|
147. panta 1. punkta otrā daļa |
|
15. panta 2. punkta trešās daļas pirmais un otrais ievilkums |
|
|
147. panta 2. punkta pirmā un otrā daļa |
|
15. panta 2. punkta ceturtā daļa |
|
|
147. panta 2. punkta trešā daļa |
|
15. panta 3. punkts |
|
|
146. panta 1. punkta d) apakšpunkts |
|
15. panta 4. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunkts |
|
|
148. panta a) punkts |
|
15. panta 4. punkta pirmās daļas c) apakšpunkts |
|
|
148. panta b) punkts |
|
15. panta 4. punkta otrās daļas pirmais un otrais teikums |
|
|
150. panta 1. un 2. punkts |
|
15. panta 5. punkts |
|
|
148. panta c) punkts |
|
15. panta 6. punkts |
|
|
148. panta f) punkts |
|
15. panta 7. punkts |
|
|
148. panta e) punkts |
|
15. panta 8. punkts |
|
|
148. panta d) punkts |
|
15. panta 9. punkts |
|
|
148. panta g) punkts |
|
15. panta 10. punkta pirmās daļas pirmais līdz ceturtais ievilkums |
|
|
151. panta 1. punkta pirmās daļas a) līdz d) apakšpunkts |
|
15. panta 10. punkta otrā daļa |
|
|
151. panta 1. punkta otrā daļa |
|
15. panta 10. punkta trešā daļa |
|
|
151. panta 2. punkts |
|
15. panta 11. punkts |
|
|
152. pants |
|
15. panta 12. punkta pirmais teikums |
|
|
146. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
|
15. panta 12. punkta otrais teikums |
|
|
146. panta 2. punkts |
|
15. panta 13. punkts |
|
|
146. panta 1. punkta e) apakšpunkts |
|
15. panta 14. punkta pirmā un otrā daļa |
|
|
153. panta pirmā un otrā daļa |
|
15. panta 15. punkts |
|
|
149. pants |
|
16. panta 1. punkts |
|
|
— |
|
16. panta 2. punkts |
|
|
164. panta 1. punkts |
|
16. panta 3. punkts |
|
|
166. pants |
|
17. panta 1. punkts |
|
|
167. pants |
|
17. panta 2., 3. un 4. punkts |
|
|
— |
|
17. panta 5. punkta pirmā un otrā daļa |
|
|
173. panta 1. punkta pirmā un otrā daļa |
|
17. panta 5. punkta trešās daļas a) līdz e) apakšpunkts |
|
|
173. panta 2. punkta a) līdz e) apakšpunkts |
|
17. panta 6. punkts |
|
|
176. pants |
|
17. panta 7. punkta pirmais un otrais teikums |
|
|
177. panta pirmā un otrā daļa |
|
18. panta 1. punkts |
|
|
— |
|
18. panta 2. punkta pirmā un otrā daļa |
|
|
179. panta pirmā un otrā daļa |
|
18. panta 3. punkts |
|
|
180. pants |
|
18. panta 4. punkta pirmā un otrā daļa |
|
|
183. panta pirmā un otrā daļa |
|
19. panta 1. punkta pirmās daļas pirmais ievilkums |
|
|
174. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts |
|
19. panta 1. punkta pirmās daļas otrā ievilkuma pirmais teikums |
|
|
174. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts |
|
19. panta 1. punkta pirmās daļas otrā ievilkuma otrais teikums |
|
|
174. panta 1. punkta otrā daļa |
|
19. panta 1. punkta otrā daļa |
|
|
175. panta 1. punkts |
|
19. panta 2. punkta pirmais teikums |
|
|
174. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
|
19. panta 2. punkta otrais teikums |
|
|
174. panta 2. punkta b) un c) apakšpunkts |
|
19. panta 2. punkta trešais teikums |
|
|
174. panta 3. punkts |
|
19. panta 3. punkta pirmās daļas pirmais un otrais teikums |
|
|
175. panta 2. punkta pirmā daļa |
|
19. panta 3. punkta pirmās daļas trešais teikums |
|
|
175. panta 2. punkta otrā daļa |
|
19. panta 3. punkta otrā daļa |
|
|
175. panta 3. punkts |
|
20. panta 1. punkta ievadfrāze |
|
|
186. pants |
|
20. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
|
184. pants |
|
20. panta 1. punkta b) apakšpunkta pirmā teikuma pirmā daļa |
|
|
185. panta 1. punkts |
|
20. panta 1. punkta b) apakšpunkta pirmā teikuma otrā daļa |
|
|
185. panta 2. punkta pirmā daļa |
|
20. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrais teikums |
|
|
185. panta 2. punkta otrā daļa |
|
20. panta 2. punkta pirmās daļas pirmais teikums |
|
|
187. panta 1. punkta pirmā daļa |
|
20. panta 2. punkta pirmās daļas otrais un trešais teikums |
|
|
187. panta 2. punkta pirmā un otrā daļa |
|
20. panta 2. punkta otrā un trešā daļa |
|
|
187. panta 1. punkta otrā un trešā daļa |
|
20. panta 3. punkta pirmās daļas pirmais teikums |
|
|
188. panta 1. punkta pirmā daļa |
|
20. panta 3. punkta pirmās daļas otrais teikums |
|
|
188. panta 1. punkta otrā un trešā daļa |
|
20. panta 3. punkta pirmās daļas trešais teikums |
|
|
188. panta 2. punkts |
|
20. panta 3. punkta otrā daļa |
|
|
188. panta 2. punkts |
|
►C1 20. panta 4. punkta pirmās daļas pirmais līdz ceturtais ievilkums ◄ |
|
|
189. panta a) līdz d) punkts |
|
20. panta 4. punkta otrā daļa |
|
|
190. pants |
|
20. panta 5. punkts |
|
|
191. pants |
|
20. panta 6. punkts |
|
|
192. pants |
|
21. pants |
|
|
— |
|
22. pants |
|
|
— |
|
22.a pants |
|
|
249. pants |
|
23. panta pirmā daļa |
|
|
211. panta pirmās daļas 260. pants |
|
23. panta otrā daļa |
|
|
211. panta otrā daļa |
|
24. panta 1. punkts |
|
|
281. pants |
|
24. panta 2. punkta ievada teikums |
|
|
292. pants |
|
24. panta 2. punkta a) apakšpunkta pirmā daļa |
|
|
284. panta 1. punkts |
|
24. panta 2. punkta a) apakšpunkta otrā un trešā daļa |
|
|
284. panta 2. punkta pirmā un otrā daļa |
|
24. panta 2. punkta b) apakšpunkta pirmais un otrais teikums |
|
|
285. panta pirmā un otrā daļa |
|
24. panta 2. punkta c) apakšpunkts |
|
|
286. pants |
|
24. panta 3. punkta pirmā daļa |
|
|
282. pants |
|
24. panta 3. punkta otrās daļas pirmais teikums |
|
|
283. panta 2. punkts |
|
24. panta 3. punkta otrās daļas otrais teikums |
|
|
283. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
24. panta 4. punkta pirmā daļa |
|
|
288. panta pirmās daļas 1. līdz 4. punkts |
|
24. panta 4. punkta otrā daļa |
|
|
288. panta 2. daļa |
|
24. panta 5. punkts |
|
|
289. pants |
|
24. panta 6. punkts |
|
|
290. pants |
|
24. panta 7. punkts |
|
|
291. pants |
|
24. panta 8. punkta a), b) un c) apakšpunkts |
|
|
293. panta 1., 2. un 3. punkts |
|
24. panta 9. punkts |
|
|
294. pants |
|
24.a panta pirmās daļas pirmais līdz desmitais ievilkums |
|
|
287. panta 7. līdz 16. punkts |
|
24.a panta otrā daļa |
|
|
– |
|
25. panta 1. punkts |
|
|
296. panta 1. punkts |
|
25. panta 2. punkta pirmais līdz astotais ievilkums |
|
|
295. panta 1. punkta 1. līdz 8. apakšpunkts |
|
25. panta 3. punkta pirmās daļas pirmais teikums |
|
|
297. panta pirmās daļas pirmais teikums un otrā daļa |
|
25. panta 3. punkta pirmās daļas otrais teikums |
|
|
298. panta pirmā daļa |
|
25. panta 3. punkta pirmās daļas trešais teikums |
|
|
299. pants |
|
25. panta 3. punkta pirmās daļas ceturtais un piektais teikums |
|
|
298. panta otrā daļa |
|
25. panta 3. punkta otrā daļa |
|
|
297. panta pirmās daļas otrais teikums |
|
25. panta 4. punkta pirmā daļa |
|
|
►C1 272. panta 1. punkta pirmās daļas e) apakšpunkts ◄ |
|
25. panta. 5. un 6. punkts |
|
|
— |
|
25. panta 7. punkts |
|
|
304. pants |
|
25. panta 8. punkts |
|
|
301. panta 2. punkts |
|
25. panta 9. punkts |
|
|
296. panta 2. punkts |
|
25. panta 10. punkts |
|
|
296. panta 3. punkts |
|
25. panta 11. un 12. punkts |
|
|
— |
|
26. panta 1. punkta pirmais un otrais teikums |
|
|
306. panta 1. punkta pirmā un otrā daļa |
|
26. panta 1. punkta trešais teikums |
|
|
306. panta 2. punkts |
|
26. panta 2. punkta pirmais un otrais teikums |
|
|
307. panta pirmā un otrā daļa |
|
26. panta 2. punkta trešais teikums |
|
|
308. pants |
|
26. panta 3. punkta pirmais un otrais teikums |
|
|
309. panta pirmā un otrā daļa |
|
26. panta 4. punkts |
|
|
310. pants |
|
26.a panta A daļas a) punkta pirmā daļa |
|
|
311. panta 1. punkta 2. apakšpunkts |
|
26.a panta A daļas a) punkta otrā daļa |
|
|
311. panta 2. punkts |
|
26.a panta A daļas b) un c) punkts |
|
|
311. panta 1. punkta 3. un 4. apakšpunkts |
|
26.a panta A daļas d) punkts |
|
|
311. panta 1. punkta 1. apakšpunkts |
|
26.a panta A daļas e) un f) punkts |
|
|
311. panta 1. punkta 5. un 6. apakšpunkts |
|
►C1 26.a panta A daļas g) punkta ievada teikums ◄ |
|
|
311. panta 1. punkta 7. apakšpunkts |
|
26.a panta A daļas g) apakšpunkta pirmais un otrais ievilkums |
|
|
311. panta 3. punkts |
|
26.a panta B daļas 1. punkts |
|
|
313. panta 1. punkts |
|
26.a panta B daļas 2. punkts |
|
|
314. pants |
|
26.a panta B daļas 2. punkta pirmais līdz ceturtais ievilkums |
|
|
314. panta a) līdz d) punkts |
|
26.a panta B daļas 3. punkta pirmās daļas pirmais un otrais teikums |
|
|
315. panta pirmais un otrais punkts |
|
26.a panta B daļas 3. punkta otrā daļa |
|
|
312. pants |
|
26.a panta B daļas 3. punkta otrās daļas pirmais un otrais ievilkums |
|
|
312. panta 1. un 2. punkts |
|
►C1 26.a panta B daļas 4. punkta pirmā daļa ◄ |
|
|
316. panta 1. punkts |
|
26.a panta B daļas 4. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunkts |
|
|
316. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkts |
|