2005R2074 — LV — 01.06.2014 — 008.001


Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2074/2005

(2005. gada 5. decembris),

ar ko nosaka ieviešanas pasākumus noteiktiem produktiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 853/2004 un oficiālās kontroles organizēšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, izņēmumus Regulai (EK) Nr. 852/2004 un groza Regulu (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 338, 22.12.2005, p.27)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  No

page

date

►M1

Komisijas Regula (EK) Nr. 1664/2006 (2006. gada 6. novembris),

  L 320

13

18.11.2006

►M2

Komisijas Regula (EK) Nr. 1244/2007 (2007. gada 24. oktobris),

  L 281

12

25.10.2007

►M3

Komisijas Regula (EK) Nr. 1022/2008 (2008. gada 17. oktobris),

  L 277

18

18.10.2008

►M4

Komisijas Regula (EK) Nr. 1250/2008 (2008. gada 12. decembris),

  L 337

31

16.12.2008

►M5

Komisijas Regula (ES) Nr. 15/2011 (2011. gada 10. janvāris),

  L 6

3

11.1.2011

►M6

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 809/2011 (2011. gada 11. augusts),

  L 207

1

12.8.2011

►M7

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1012/2012 (2012. gada 5. novembris),

  L 306

1

6.11.2012

►M8

Komisijas Regula (ES) Nr. 218/2014 (2014. gada 7. marts),

  L 69

95

8.3.2014


Labota ar:

►C1

Kļūdu labojums, OV L 252, 28.9.2011, lpp 22  (15/2011)

►C2

Kļūdu labojums, OV L 214, 9.8.2013, lpp 11  (1012/2012)




▼B

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2074/2005

(2005. gada 5. decembris),

ar ko nosaka ieviešanas pasākumus noteiktiem produktiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 853/2004 un oficiālās kontroles organizēšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, izņēmumus Regulai (EK) Nr. 852/2004 un groza Regulu (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004

(Dokuments attiecas uz EEZ)



EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu ( 1 ), un jo īpaši tās 13. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku ( 2 ), un jo īpaši tās 9., 10. un 11. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu ( 3 ), un jo īpaši tās 16., 17. un 18. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem ( 4 ), un jo īpaši tās 63. pantu,

tā kā:

(1)

Regula (EK) Nr. 853/2004 paredz īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku. Ir nepieciešams izstrādāt noteiktus ieviešanas pasākumus attiecībā uz gaļu, dzīvām gliemenēm, zvejniecības produktiem, pienu, olām, varžu kājiņām un gliemežiem, un no tiem gatavotajiem produktiem.

(2)

Regula (EK) Nr. 854/2004 paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu. Ir nepieciešams izstrādāt noteiktas normas un turpmāk noteikt citas prasības.

(3)

Regula (EK) Nr. 882/2004 paredz harmonizētu vispārējo noteikumu satvaru oficiālās kontroles veikšanai Kopienas līmenī. Ir nepieciešams izstrādāt noteiktas normas un turpmāk noteikt citas prasības.

(4)

Komisijas Lēmums 20XX/2005/EK ( 5 ) atceļ noteiktus lēmumus, ar kuriem noteikti ieviešanas pasākumi, kas noteikti ar direktīvām, kuras tiek atceltas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/41/EK, ar ko atceļ dažas direktīvas par pārtikas higiēnu un dzīvnieku veselības nosacījumiem attiecībā uz dažu lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un laišanu tirgū un groza Padomes Direktīvas 89/662/EEK un 92/118/EEK un Padomes Lēmumu 95/408/EK ( 6 ). Tāpēc šajā regulā saglabā attiecīgo lēmumu noteiktas daļas.

(5)

Regula (EK) Nr. 852/2004 uzliek pārtikas apritē iesaistītiem tirgus dalībniekiem pienākumu veidot un uzturēt dokumentāciju un pēc pieprasījuma uzrādīt šajā dokumentācijā ietverto attiecīgo informāciju kompetentām iestādēm un pārtikas produktu saņēmējam.

(6)

Regula (EK) Nr. 853/2004 pieprasa, lai pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki, kas vada kautuves, attiecīgi pieprasītu, saņemtu un pārbaudītu pārtikas aprites informāciju par visiem dzīvniekiem, kas nav medījamie dzīvnieki un kas nosūtīti vai ko plāno nosūtīt uz kautuvi. Turklāt tiem jāpārliecinās, vai pārtikas aprites informācija sniedz visus nepieciešamos datus, kas tiek pieprasīti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 853/2004.

(7)

Pārtikas aprites informācija palīdz kautuvju vadītājiem organizēt kautuves darbības un valsts pilnvarotajam veterinārārstam noteikt nepieciešamās inspekcijas procedūras. Valsts pilnvarotais veterinārārsts analizē pārtikas aprites informāciju un izmanto to kā inspekcijas procedūras neatņemamu daļu.

(8)

Cik vien iespējams, izmantojamas esošās informācijas aprites sistēmas, kuras jāpielāgo pārtikas aprites informācijas prasībām, kas noteiktas ar Regulu (EK) Nr. 854/2004.

(9)

Lai uzlabotu dzīvnieku pārvaldību to izcelsmes novietnes līmenī un saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 854/2004, valsts pilnvarots veterinārārsts reģistrē un nepieciešamības gadījumā ziņo dzīvnieku izcelsmes novietnes pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem un jebkuram veterinārārstam, kas apmeklē dzīvnieku izcelsmes novietnes, vai kompetentajai iestādei par jebkuru slimību vai kautuvē novērotiem apstākļiem attiecībā uz atsevišķiem dzīvniekiem vai ganāmpulku/saimi, kuri var ietekmēt cilvēku vai dzīvnieku veselību vai apdraudēt dzīvnieku labturību.

(10)

Regula (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004 nosaka prasības, kas regulē prasības attiecībā uz pārbaudēm attiecībā uz parazītiem, veicot darbības ar zvejniecības produktiem krastā un uz kuģiem. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII nodaļas V (D) sadaļas noteikumiem pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki var izvēlēties veikt zvejniecības produktu pašu pārbaudes jebkurā ražošanas stadijā, lai zivis, kuras acīmredzami ir invadētas ar parazītiem, nenonāktu lietošanai pārtikā. Ir jādefinē sīki izstrādāti noteikumi vizuālās inspekcijas koncepcijai un jādefinē vizuālā inspekcija, kā arī tās veids un novērojumu biežums.

(11)

Pārbaudes, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 853/2004, lai novērstu to, ka tirgū tiek laisti zvejniecības produkti, kuri nav piemēroti cilvēku pārtikai, var ietvert konkrētas ķīmiskās pārbaudes, tajā skaitā attiecībā uz kopējo gaistošā bāziskā slāpekļa saturu (TVB-N). Jānosaka TVB-N pieļaujamais līmenis, kuru nedrīkst pārsniegt konkrētu sugu gadījumā, un jānosaka metodes šāda līmeņa noteikšanai. Jāturpina regulāri izmantot zinātniski pamatotas analīzes metodes TVB-N noteikšanai, bet arī jānosaka references metode gadījumiem, kad pastāv šaubas vai strīds par pārbaudes rezultātiem.

(12)

Regulā (EK) Nr. 853/2004 noteikti ierobežojumi paralītiskajai gliemeņu indei (PSP), amnēziskajai gliemeņu indei (ASP) un lipofīliem toksīniem. Bioloģiskā kvalitātes noteikšana ir standartmetode, ar kuru nosaka konkrētus toksīnus un novērš toksisko gliemežu iegūšanu. Dalībvalstīm ir jāsaskaņo maksimālie līmeņi un jāievieš analīzes metodes, lai aizsargātu cilvēku veselību. Papildus bioloģiskajām testa metodēm ir jāatļauj alternatīvas noteikšanas metodes, piemēram, ķīmiskās metodes un kvalitātes noteikšana šķidrumā (in vitro), ja tiek pierādīts, ka izvēlētās metodes piemērošana ir vismaz tikpat efektīva kā bioloģiskā metode un ka tās īstenošana nodrošina līdzvērtīgu drošību cilvēku veselībai. Ieteiktie maksimālie lipofīlu toksīnu daudzumi ir balstīti uz provizoriskiem datiem un ir jāizvērtē no jauna, ja parādās jauni zinātniski atklājumi. Atsauces materiālu trūkums un tikai nebioloģisko kvalitātes noteikšanas testu izmantošana pašreiz nozīmē to, ka nodrošinātais sabiedrības veselības aizsardzības līmenis attiecībā uz visiem konkrētajiem toksīniem nav līdzvērtīgs tam, ko iegūst, veicot bioloģiskos testus. Ir jāizstrādā nosacījumi bioloģisko testu aizstāšanai, cik drīz vien iespējams.

(13)

Mehāniski atdalīta gaļa (MAG), kuru iegūst, izmantojot metodi, kuras rezultātā netiek mainīta MAG ieguvē izmantoto kaulu struktūra, uzskatāma par atšķirīgu no MAG, kuru iegūst, izmantojot metodi, kura izmaina kaulu struktūru.

(14)

Pirmā veida MAG, kuru ražo īpašos apstākļos un ar īpašu sastāvu ir atļaujama izmantošanai gaļas izstrādājumiem, kuras nav paredzētas patēriņam bez pirmreizējas termiskas apstrādes. Šie nosacījumi ir īpaši saistīti ar MAG kalcija saturu, kurš nosakāms saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 11. panta 2. punktu. Šajā regulā noteiktais maksimālais kalcija daudzuma saturs ir jāmaina, jo ir pieejama sīkāka informācija par dažādu kalcija koncentrāciju, izmantojot atšķirīgus izejmateriālus.

(15)

Regulas (EK) Nr. 882/2004 31. panta 2. punkta f) apakšpunkts uzliek dalībvalstīm par pienākumu uzturēt atjauninātus atzītu uzņēmumu sarakstus. Ir jāizstrādā kopīgi noteikumi attiecīgas informācijas sniegšanai citām dalībvalstīm un sabiedrībai.

(16)

Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma XI sadaļā ietvertas prasības, kuras regulē varžu kājiņu un gliemežu sagatavošanu lietošanai pārtikā. Ir jāizstrādā prasības, tajā skaitā veselības sertifikāti, lietošanai pārtikā domātu varžu kājiņu un gliemežu importam no trešajām valstīm.

(17)

Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma XIV un XV sadaļā ietverti noteikumi pārtikā lietojama želatīna un kolagēna ražošanai un laišanai tirdzniecībā. Ir jāizstrādā īpašas prasības, tajā skaitā veselības sertifikāti, pārtikā lietojama želatīna un kolagēna un pārtikā lietojama želatīna un kolagēna ražošanai domātu izejvielu importam no trešajām valstīm.

(18)

Ir nepieciešams elastīgums, lai varētu turpināt ražot tradicionālus pārtikas produktus. Dalībvalstis jau ir piešķīrušas izņēmuma statusu plašam šādu pārtikas produktu klāstam saskaņā ar tiesību aktiem, kas stājušies spēkā pirms 2006. gada 1. janvāra. Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem jābūt iespējai arī pēc šī datuma turpināt iesāktās prakses piemērošanu bez pārtraukuma. Regulā (EK) Nr. 852/2004, (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004 ir noteikta kārtība, kas ļauj dalībvalstīm piemērot elastību. Tomēr vairumā gadījumu jau piešķirtie izņēmumi ir tikai jautājums par iesākto procesu turpināšanu, tādējādi pilnas paziņošanas procedūras, tajā skaitā pilnīgas riska analīzes, piemērošana varētu radīt nevajadzīgu un nesamērīgu slogu dalībvalstīm. Tāpēc jādefinē tradicionālie pārtikas produkti un tiem piemērojami vispārējie nosacījumi, piemērojot izņēmumus strukturālajās prasībās, kuras noteiktas Regulā (EK) Nr. 852/2004, ņemot vērā pārtikas nekaitīguma mērķus.

(19)

Tā kā Regulas (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004 tika pieņemtas pirms paplašināšanās 2004. gada 1. maijā, tajās nav ietvertas atsauces uz jaunajām dalībvalstīm. Attiecīgajos šo regulu nosacījumos ir jāpievieno ISO kodi šīm dalībvalstīm un Eiropas Kopienas saīsinājumi to valodās.

(20)

Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma I sadaļā ietverti noteikumi mājas nagaiņu gaļas ražošanai un laišanai tirgū. Izņēmumi pilnīgai ādas novilkšanai no kautķermeņa un citām ķermeņa daļām, kas paredzētas cilvēku uzturam, noteikti šīs sadaļas IV nodaļas 8. punktā. Ir jāpaplašina šo izņēmumu saraksts, ietverot pieaugušu liellopu kājas, ar nosacījumu, ka tās atbilst nosacījumiem, kurus piemēro teļu kājām.

(21)

Pastāv prakses, kuras var maldināt patērētāju attiecībā uz noteiktu produktu sastāvu. It īpaši, lai neliktu patērētājam vilties, jāaizliedz tādas svaigas putnu gaļas tirdzniecība, kas apstrādāta ar ūdens aizturēšanas reaģentiem.

(22)

Eiropas Pārtikas drošības iestāde 2004. gada 30. augustā pieņēma atzinumu, kurā norādīja, ka zvejniecības produkti, kas pieder Gempylidae dzimtai, jo īpaši Ruvettus pretiosus un Lepidocybium flavobrunneum, tos patērējot noteiktos apstākļos, var nevēlami ietekmēt kuņģa un zarnu trakta darbību. Tāpēc zvejniecības produkti, kas pieder minētajai dzimtai, pakļaujami īpašiem tirgus nosacījumiem.

(23)

Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IX sadaļa nosaka īpašas higiēnas prasības svaigpienam un piensaimniecības produktiem. Saskaņā ar I nodaļas II (B) daļas 1. punkta e) apakšpunktu slaucamo dzīvnieku tesmeņu mazgāšanas līdzekļus vai aerosolus izmanto tikai tādā gadījumā, ja tos ir apstiprinājusi kompetentā iestāde. Tomēr šajā daļā netiek sniegta sīki izstrādāta shēma šādas atļaujas pieņemšanai. Tāpēc, lai nodrošinātu harmonizētu dalībvalstu pieeju šim jautājumam, ir nepieciešams skaidri noteikt procedūras, saskaņā ar kurām izsniedzamas šādas atļaujas.

(24)

Regula (EK) Nr. 853/2004 pieprasa pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, kas ražo piena produktus, nodrošināt, lai piena un piensaimniecības produktu termiskā apstrāde atbilstu starptautiski atzītiem standartiem. Tomēr, ņemot vērā šajā nozarē izmantoto termisko apstrāžu specifiskumu un to ietekmi uz pārtikas drošību un dzīvnieku veselību, ir jāizstrādā skaidrākas vadlīnijas pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem.

(25)

Regula (EK) Nr. 853/2004 ievieš jaunu definīciju produktiem, kas pagatavoti no olām pēc čaumalas atdalīšanas un kuri vēl nav apstrādāti. Tāpēc ir nepieciešams konkretizēt šiem produktiem piemērojamos noteikumus, un attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma II nodaļas X sadaļa.

(26)

Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma XIV sadaļa nosaka īpašus veselības noteikumus attiecībā uz želatīnu. Šie noteikumi ietver prasības attiecībā uz izejvielu veidu, kuru atļauts izmantot, ražojot želatīnu, un uz šādu materiālu pārvadāšanu un uzglabāšanu. Tajā arī noteiktas prasības želatīna ražošanai. Tomēr ir jānosaka arī noteikumi želatīna marķēšanai.

(27)

Zinātniskā progresa rezultātā ir izstrādāti ISO 16649-3 kā references metode E. coli analīzei gliemenēm. Šī references metode jau ir noteikta dzīvām gliemenēm no A teritorijas saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. …/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskiem kritērijiem ( 7 ). Līdz ar to ISO 16649-3 uzskatāms par MPN (visticamākā skaitļa) references metodi E. coli analīzei gliemenēm ar izcelsmi arī B un C teritorijās. Alternatīvu metožu izmantošana pieļaujama tikai tad, ja tās uzskatāmas par līdzvērtīgām references metodei.

(28)

Tādējādi attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004.

(29)

Šajā regulā noteiktie pasākumi atbilst Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas viedoklim,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.



1. pants

Pārtikas aprites informācijas prasības Regulas (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004 mērķiem

Pārtikas aprites informācijas prasības, kas minēta Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma III sadaļā un Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma I sadaļas II (A) nodaļā, ir noteikta šīs regulas I pielikumā.

2. pants

Prasības attiecībā uz zvejas produktiem Regulas (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004 mērķiem

Prasības attiecībā uz zvejas produktiem, kā minēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 11. panta 9. punktā un Regulas (EK) Nr. 854/2004 18. panta 14. un 15. punktā, ir noteiktas šīs regulas II pielikumā.

3. pants

Atzītas testēšanas metodes jūras biotoksīniem Regulas (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004 mērķiem

Atzītas testēšanas metodes jūras biotoksīniem, kā minēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 11. panta 4. punktā un Regulas (EK) Nr. 854/2004 18. panta 13. punkta a) apakšpunktā, ir noteiktas šīs regulas III pielikumā.

4. pants

Kalcija saturs mehāniski atdalītā gaļā Regulas (EK) Nr. 853/2004 mērķiem

Kalcija saturs mehāniski atdalītā gaļā, kā minēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 11. panta 2. punktā, ir noteikts šīs regulas IV pielikumā.

5. pants

Uzņēmumu saraksti Regulas (EK) Nr. 882/2004 mērķiem

Prasības attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 882/2004 31. panta 2. punkta f) apakšpunktā minētajiem uzņēmumu sarakstiem ir noteiktas šīs regulas V pielikumā.

▼M6

6. pants

Veselības sertifikātu un dokumentu paraugi noteiktu dzīvnieku izcelsmes produktu importam Regulu (EK) Nr. 853/2004 un 854/2004 mērķiem

1.  Regulas (EK) Nr. 853/2004 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētie veselības sertifikātu un dokumentu paraugi, kas jāizmanto, importējot šīs regulas VI pielikumā uzskaitītos dzīvnieku izcelsmes produktus, ir iekļauti minētajā pielikumā.

2.  Paraugs dokumentam, kurš jāparaksta kapteinim un ar kuru saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 854/2004 15. panta 3. punktu gadījumos, kad zvejniecības produktus importē tieši no saldētājkuģa, var aizstāt dokumentus, kas prasīti saskaņā ar minētās regulas 14. pantu, ir iekļauts šīs regulas VI pielikumā.

▼M1

6.a pants

Pārbaudes metodes svaigpienam un termiski apstrādātam pienam

Kompetentās iestādes un vajadzības gadījumā uzņēmēji pārtikas jomā izmanto šīs regulas VIa pielikumā izklāstītās analītiskās metodes, lai pārbaudītu atbilstību ierobežojumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IX sadaļas I nodaļas III daļā, un lai nodrošinātu atbilstīgu pasterizācijas procesa piemērošanu piena produktiem, kā noteikts minētās regulas III pielikuma IX sadaļas II nodaļas II daļā.

▼M2

6.b pants

Prasības par oficiālo kontroli gaļas pārbaudei Regulas (EK) Nr. 854/2004 nozīmē

Prasības par oficiālo kontroli gaļas pārbaudei noteiktas VI b pielikumā.

▼B

7. pants

Regulas (EK) Nr. 852/2004 izņēmumi tradicionāliem pārtikas produktiem

1.  Šīs regulas izpratnē “tradicionāli pārtikas produkti” nozīmē pārtikas produktus, kurus dalībvalstī, kurā tos gatavo:

a) vēsturiski atzīst par tradicionāliem vai

b) izgatavo saskaņā ar kodificētu tradicionālo procesu vai reģistrētām tehniskām atsaucēm uz šādu procesu, vai saskaņā ar tradicionālām izgatavošanas metodēm, vai

c) aizsargā kā tradicionālus pārtikas produktus ar Kopienas, nacionāliem, reģionāliem vai vietējiem normatīviem aktiem.

2.  Dalībvalstis uzņēmumiem, kuri gatavo tradicionālos pārtikas produktus, var piešķirt individuālas vai vispārējas atkāpes no prasībām, kas noteiktas:

a) Regulas (EK) Nr. 852/2004 II pielikuma II(1) nodaļā attiecībā uz telpām, kurās šādi produkti tiek pakļauti videi, kas nepieciešama to raksturīgo īpašību daļējai attīstībai. Šādām telpām var būt sienas, griesti un durvis, kas nav līdzenas, necaurlaidīgas, neuzsūcošas vai no materiāla, kas izturīgs pret koroziju, un tās var būt dabiskas ģeoloģiskas sienas, griesti un grīdas;

b) Regulas (EK) Nr. 852/2004 II pielikuma II(1)(f) un V(1) nodaļā attiecībā uz materiāliem, no kuriem izgatavo instrumentus un aprīkojumu, ko izmanto šo produktu sagatavošanai, iepakošanai un iesaiņošanai.

Šā punkta a) apakšpunktā minēto telpu tīrīšana un dezinficēšana un tās biežums pielāgojams veicamajām darbībām, ņemot vērā to īpašo apkārtējo floru.

Šā punkta b) apakšpunktā minētie instrumenti un aprīkojums visu laiku jāuztur apmierinošā higiēniskā stāvoklī un regulāri jātīra un jādezinficē.

3.  Dalībvalstīm, kas piešķir izņēmumus saskaņā ar 2. punktu, par to jāziņo Komisijai un citām dalībvalstīm ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā pēc individuālu vai vispārēju izņēmumu piešķiršanas. Katrā paziņojumā:

a) jāsniedz īss pieņemto prasību apraksts;

b) jāraksturo apskatāmais pārtikas produkts un uzņēmums; un

c) jāsniedz jebkura cita attiecīga informācija.

8. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 853/2004

Regulas (EK) Nr. 853/2004 II un III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas VII pielikumu.

9. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 854/2004

Regulas (EK) Nr. 854/2004 I, II un III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas VIII pielikumu.

10. pants

Spēkā stāšanās un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tā stājas spēkā 2006. gada 1. janvārī, izņemot V pielikuma II un III nodaļu, kuras stājas spēkā 2007. gada 1. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.




I PIELIKUMS

PĀRTIKAS APRITES INFORMĀCIJA

I SADAĻA

PĀRTIKAS APRITĒ IESAISTĪTO TIRGUS DALĪBNIEKU SAISTĪBAS

Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, kas audzē dzīvniekus nogādāšanai kautuvē, ir jānodrošina, ka Regulā (EK) Nr. 853/2004 minētā pārtikas aprites informācija tiek ietverta dokumentos attiecībā uz dzīvniekiem, kuri nogādāti kautuvē, tā, lai šī informācija būtu pieejama attiecīgās kautuves vadītājam.

II SADAĻA

KOMPETENTO IESTĀŽU SAISTĪBAS

I NODAĻA

PĀRTIKAS APRITES INFORMĀCIJA

1. Kompetentajai iestādei nosūtīšanas vietā ir jāinformē nosūtošais pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks par pārtikas aprites informācijas elementu minimumu, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma III sadaļu jāsniedz kautuvei.

2. Kompetentajai iestādei kautuvē jāpārbauda:

a) vai pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki, kas audzē dzīvniekus nogādāšanai kautuvē, un kautuves vadītāji pastāvīgi un efektīvi apmainās ar pārtikas aprites informāciju;

b) vai pārtikas aprites informācija ir derīga un ticama;

c) vai attiecīga atgriezeniskā informācija nepieciešamības gadījumā tiek nodota dzīvnieku izcelsmes novietnei.

3. Ja dzīvniekus uz kautuvi nogādā cita dalībvalsts, kompetentajām iestādēm nosūtīšanas vietā un kautuvē jāsadarbojas, lai nodrošinātu, ka nosūtītāja informācija ir viegli pieejama saņēmējas kautuves īpašniekam.

II NODAĻA

ATGRIEZENISKĀ SAITE AR DZĪVNIEKU IZCELSMES SAIMNIECĪBU

1. Valsts pilnvarotais veterinārārsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma II sadaļas I nodaļu var izmantot I papildinājumā publicēto dokumenta paraugu, lai atzīmētu attiecīgas inspekcijas rezultātus, par kuriem jāziņo tās pašas dalībvalsts saimniecībai, kurā dzīvnieki ir audzēti pirms nokaušanas.

2. Kompetentā iestāde ir atbildīga par attiecīgas inspekcijas rezultātu paziņošanu gadījumos, kad dzīvnieki audzēti novietnē citā dalībvalstī, un tādā gadījumā izmanto pielikumā ietverto dokumenta paraugu divās valodās – nosūtītājvalsts un saņēmējvalsts valodā.




PAPILDINĀJUMS I pielikumam

DOKUMENTA PARAUGS



1.

Identifikācijas informācija

 

1.1.

Izcelsmes novietne (piem., īpašnieks vai vadītājs)

 
 
 

Vārds/Numurs

 
 
 

Pilna adrese

 
 
 

Tālruņa numurs

 
 

1.2.

Identifikācijas numurs (pievienojiet atsevišķu sarakstu)

 
 
 

Kopējais dzīvnieku skaits (pa sugām)

 
 
 

Identifikācijas problēmas (ja pastāv)

 
 

1.3.

Ganāmpulka/sprosta identifikācija (ja nepieciešams)

 
 

1.4.

Dzīvnieka suga

 
 

1.5.

Veselības sertifikāta numurs

 

2.

Pirmskaušanas rezultāti

 

2.1.

Labturība

 
 
 

Skarto dzīvnieku skaits

 
 
 

Veids/Klase/Vecums

 
 
 

Novērojumi (piem., astes nokošana)

 
 

2.2.

Dzīvnieki, kas piegādāti netīri

 
 

2.3.

Klīniskie simptomi (slimības)

 
 
 

Skarto dzīvnieku skaits

 
 
 

Veids/Klase/Vecums

 
 
 

Novērojumi

 
 
 

Inspekcijas datums

 
 

2.4.

Laboratorijas izmeklējumu rezultāti (1)

 

3.

Pēckaušanas rezultāti

 

3.1.

Rezultāti (makroskopiskie)

 
 
 

Skarto dzīvnieku skaits

 
 
 

Veids/Klase/Vecums

 
 
 

Dzīvnieka(u) skartais orgāns vai vieta

 
 
 

Kaušanas datums

 
 

3.2.

Slimība (var izmantot kodus (2)

 
 
 

Skarto dzīvnieku skaits

 
 
 

Veids/Klase/Vecums

 
 
 

Dzīvnieka(u) orgāns vai vieta

 
 
 

Daļēji vai pilnīgi par nederīgu atzīts liemenis (norādīt iemeslu)

 
 
 

Kaušanas datums

 
 

3.3.

Laboratorijas izmeklējumu rezultāti (3)

 
 

3.4.

Citi rezultāti (piem., parazīti, svešķermeņi, utt.)

 
 

3.5.

Rezultāti par labturību (piem., lauztas kājas)

 

4.

Papildu informācija

5.

Kontaktinformācija

 

5.1.

Kautuve (atzīšanas numurs)

 
 
 

Nosaukums

 
 
 

Pilna adrese

 
 
 

Tālruņa numurs

 
 

5.2

Elektroniskā pasta adrese, ja ir

 

6.

Valsts pilnvarots veterinārārsts (norādīt vārdu un uzvārdu drukātiem burtiem)

 
 

Paraksts un zīmogs

 

7.

Datums

8.

Šai veidlapai pievienoto lapu skaits

(1)   Mikrobioloģiskie, ķīmiskie, seroloģiskie utt. (pievienojiet rezultātus, kā norādīts).

(2)   Kompetentās iestādes var ieviest šādus kodus: kods A – Pasaules dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) uzskaitītām slimībām; kodi B100 un B200 – labturības jautājumiem (Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma I sadaļas II(C) nodaļa) un C100 līdz C290 lēmumiem attiecībā uz gaļu (Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma II sadaļas V(1) nodaļas a) līdz u) apakšpunkts). Kodu sistēmu var papildināt, ja nepieciešams, ietverot tālāku dalījumu (piemēram, C141 – vieglai vispārīgai slimībai, C142 – smagākai slimībai utt.). Ja tiek izmantoti kodi, tiem jābūt pieejamiem pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem un to nozīme attiecīgi jāpaskaidro.

(3)   Mikrobioloģiskie, ķīmiskie, seroloģiskie utt. (pievienojiet rezultātus, kā norādīts).




II PIELIKUMS

ZVEJNIECĪBAS PRODUKTI

I SADAĻA

PĀRTIKAS APRITĒ IESAISTĪTO TIRGUS DALĪBNIEKU SAISTĪBAS

Šī sadaļa nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz vizuālu pārbaudi, lai noteiktu parazītus zvejniecības produktos.

I NODAĻA

DEFINĪCIJAS

1. “Redzams parazīts” ir parazīts vai parazītu grupa, kuru izmērs, krāsa vai struktūra skaidri atšķiras no zivs audiem.

2. “Vizuāla pārbaude” nozīmē zivij vai zivju produktiem nekaitējošu pārbaudi ar vai bez optiskiem palielināšanas palīglīdzekļiem un labā apgaismojumā, kas piemērots cilvēka acīm, tajā skaitā, ja nepieciešams, izgaismošanu.

3. “Izgaismošana” attiecībā uz plakanām zivīm vai zivju filejām nozīmē zivs novietošanu pret gaismu aptumšotā telpā, lai noteiktu parazītus.

II NODAĻA

VIZUĀLAS PĀRBAUDES

1. Vizuālas pārbaudes jāveic lielākam skaitam paraugu. Uzņēmumu atbildīgajām personām krastā un kvalificētiem pārstāvjiem uz pārstrādes kuģiem jānosaka pārbaužu apmērs un biežums atkarībā no konkrētā zvejniecības produkta veida, tā ģeogrāfiskās izcelsmes un izmantošanas. Ražošanas laikā pēc zivju iztīrīšanas kvalificētas personas veic vēdera dobuma, aknu un lietošanai pārtikā paredzēto ikru vizuālas pārbaudes. Atkarībā no ķidāšanas sistēmas, vizuāli pārbauda:

a) manuālas ķidāšanas gadījumā, nepārtraukti tīrīšanas un mazgāšanas laikā;

b) mehāniskas ķidāšanas gadījumā, vizuāli pārbauda izlases kārtībā, ne mazāk kā 10 zivis no partijas.

2. Zivs fileju vai šķēļu vizuālu pārbaudi veic kvalificētas personas to apstrādes laikā un pēc filejas atdalīšanas vai sagriešanas gabalos. Ja nav iespējams pārbaudīt atsevišķas zivis zivs filejas izmēra dēļ vai filejas atdalīšanas procesa dēļ, ir jāsastāda paraugu ņemšanas plāns, kurām jābūt pieejamam kompetentai iestādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII sadaļas II(4) nodaļu. Ja no tehniskā viedokļa nepieciešama fileju izgaismošana, tā jāiekļauj paraugu ņemšanas plānā.

II SADAĻA

KOMPETENTO IESTĀŽU SAISTĪBAS

I NODAĻA

KOPĒJĀ GAISTOŠĀ BĀZISKĀ SLĀPEKĻA SATURA (TVB-N) ROBEŽVĒRTĪBAS KONKRĒTĀM ZVEJNIECĪBAS PRODUKTU KATEGORIJĀM UN IZMANTOJAMĀS ANALĪZES METODES

▼M3

1. Nepārstrādāti zvejniecības produkti uzskatāmi par nepiemērotiem izmantošanai pārtikā, ja organoleptiskais novērtējums ir izraisījis šaubas par to svaigumu un ķīmiskā pārbaude parādījusi, ka ir pārsniegtas šādas TVB-N robežvērtības:

a) 25 mg slāpekļa/100 g gaļas II nodaļas 1. punktā minētajām sugām;

b) 30 mg slāpekļa/100 g gaļas II nodaļas 2. punktā minētajām sugām;

c) 35 mg slāpekļa/100 g gaļas II nodaļas 3. punktā minētajām sugām;

d) 60 mg slāpekļa/100 g nesadalītu zvejniecības produktu, ko tieši izmanto lietošanai pārtikā paredzētas zivju eļļas sagatavošanai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII sadaļas IV nodaļas B daļas 1. punktā; tomēr, ja izejvielas atbilst minētās nodaļas B daļas 1. punkta a), b) un c) apakšpunktam, dalībvalstis dažām sugām var noteikt augstākas robežvērtības, līdz tiek sagatavoti īpaši Kopienas tiesību akti.

References metode, ko izmanto TVB-N robežvērtību noteikšanai, ietver no olbaltumvielām atdalīta ekstrakta destilēšanu ar perhlorskābi, kā noteikts III nodaļā.

▼B

2. 1. punktā minētā destilēšana jāveic, izmantojot aparātu, kurš atbilst diagrammai IV nodaļā.

3. Parastās metodes, ko var izmantot TVB-N daudzuma noteikšanai, ir:

 mikrodifūzijas metode, ko aprakstījuši Conway un Byrne (1933),

 tiešās destilēšanas metode, ko aprakstījis Antonacopoulos (1968),

 no olbaltumvielām atdalīta ekstrakta destilēšanu ar trihlorskābi (Codex Alimentarius Zivju un zvejniecības produktu komiteja (1968)).

4. Paraugā jābūt apmēram 100 g gaļas, kas ņemta no vismaz trīs dažādiem punktiem un sajaukta kopā maļot.

Dalībvalstīm jāiesaka oficiālajām laboratorijām parasti izmantot iepriekš minēto standartmetodi. Ja rezultāti ir apšaubāmi vai rodas strīds par veiktās analīzes rezultātiem, rezultātu pārbaudīšanai drīkst izmantot tikai standartmetodi.

II NODAĻA

SUGU KATEGORIJAS, KURĀM IR NOTEIKTAS TVB-N ROBEŽVĒRTĪBAS

1.  Sebastes spp., Helicolenus dactylopterus, Sebastichthys capensis.

2. Sugas, kas pieder Pleuronectidae dzimtai (izņemot āti: Hippoglossus spp.).

3.  Salmo salar, sugas, kas pieder Merlucciidae dzimtai, sugas, kas pieder Gadidae dzimtai.

III NODAĻA

TVB-N KONCENTRĀCIJAS NOTEIKŠANA ZIVĪS UN ZVEJNIECĪBAS PRODUKTOS

A. References metode

1.   Izmantošanas mērķis un joma

Šo metodi apraksta kā references metodi TVB-N slāpekļa koncentrācijas noteikšanai zivīs un zvejniecības produktos. Šī metode ir piemērojama ar TVB-N koncentrāciju no 5 mg/100 g līdz vismaz 100 mg/100 g.

2.   Definīcija

TVB-N koncentrācija” nozīmē slāpekļa saturu gaistošā bāziskā slāpeklī, kas noteikts, izmantojot iepriekš aprakstīto procedūru.

Koncentrāciju izsaka mg/100 g.

3.   Īss apraksts

Gaistošās slāpekļa bāzes ekstrahē no parauga, izmantojot 0,6 M perhlorskābes šķīdumu. Pēc pasārmināšanas ekstraktu pakļauj tvaika destilācijai, un gaistošās bāzes sastāvdaļas uztver skābes uztvērējs. TVB-N koncentrāciju nosaka, titrējot absorbētās bāzes.

4.   Ķimikālijas

Ja vien nav noteikts citādi, izmantojamas reaģentu frakcionētas ķimikālijas. Izmantojamajam ūdenim jābūt destilētam vai demineralizētam un vismaz tās pašas tīrības. Ja vien nav noteikts citādi, “šķīdums” nozīmē šādu šķīdumu ūdenī:

a) perhlorskābes šķīdums = 6 g/100 ml;

b) nātrija hidroksīda šķīdums = 20 g/100 ml;

c) sālsskābes standarta šķīdums 0,05 M/l ((0,05 N).

Piezīme:

Izmantojot automātiskos destilācijas aparātus, titrēšana jāveic ar sālsskābes standarta šķīdumu 0,01 M/l ((0,01 N).

d) Borskābes šķīdums = 3 g/100 ml;

e) silikona pretputošanas reaģents;

f) fenolftaleīna šķīdums = 1 g/100 ml 95 % etanola;

g) indikatora šķīdums (Tashiro miksētais indikators) 2 g metilsarkanā un 1 g metilēna zilā izšķīdina 1 000 ml 95 % etanola.

5.   Instrumenti un piederumi

a) Gaļas maļamais, lai pagatavotu pietiekami homogēnu zivs malto gaļu.

b) Liela ātruma homogenizātors ar ātrumu no 8 000 līdz 45 000 apgr./min.

c) Rievotais filtrs ar diametru 150 mm, ātri filtrējošs.

d) Birete, 5 ml, ar iedaļām līdz 0,01 ml.

e) Aparāts tvaika destilācijai. Aparātam jābūt regulējamam, lai variētu tvaiku un radītu konstantu tvaika daudzumu noteiktā laika periodā. Tam jānodrošina, ka laikā, kad pievieno pasārmināšanas vielas, neizkļūst rezultātā radušās bāzes.

6.   Izpilde

Brīdinājums: strādājot ar perhlorskābi, kura ir ļoti kodīga, nepieciešams ievērot aizsardzības pasākumus. Ja iespējams, paraugi jāsagatavo, cik ātri vien iespējams pēc saņemšanas saskaņā ar šādām instrukcijām.

a) Parauga sagatavošana

Analizējamais paraugs uzmanīgi jāsamaļ 5. punkta a) apakšpunktā minētajā gaļas mašīnā. Precīzi 10 g +0,1 g samaltā parauga iesver piemērotā traukā. To samaisa ar 90,0 ml perhlorskābes šķīduma, kā noteikts 4. punkta a) apakšpunktā, homogenizē divas minūtes ar 5. punkta b) apakšpunktā minēto homogenizātoru un tad filtrē.

Iegūtais ekstrakts jāiztur vismaz septiņas dienas temperatūrā starp 2 oC un 6 oC.

b) Tvaika destilācija

50,0 ml ekstrakta, kas iegūts saskaņā ar a) apakšpunktu, ievieto aparātā tvaika destilēšanai, kā aprakstīts 5. punkta e) apakšpunktā. Lai vēlāk pārbaudītu ekstrakta pasārmināšanos, pievieno dažas piles fenolftaleīna, kā norādīts 4. punkta f) apakšpunktā. Pēc dažu pilienu silikona pretputošanas reaģenta pievienošanas ekstraktam pielej 6,5 ml nātrija hidroksīda šķīduma, kā norādīts 4. punkta b) apakšpunktā, un nekavējoties uzsāk tvaika destilāciju.

Tvaika destilāciju regulē tā, lai aptuveni 10 minūtēs tiktu saražots 100 ml destilāta. Destilācijas aizplūdes caurule ir iemērkta uztvērējā ar 100 ml borskābes šķīduma, kā norādīs 4. punkta d) apakšpunktā, kuram piepilinātas trīs līdz piecas piles 4. punkta g) apakšpunktā minētā indikatora šķīduma. Pēc tieši 10 minūtēm destilācija ir beigusies. Destilācijas aizplūdes cauruli izņem no uztvērēja un izmazgā ar ūdeni. Uztvērējā esošās šķīstošās bāzes tiek noteiktas, veicot titrēšanu ar 4. punkta c) apakšpunktā minēto standarta sālsskābes šķīdumu.

Gala punkta pH jābūt 5,0+0,1.

c) Titrēšana

Nepieciešams veikt divas analīzes. Izmantotā metode ir pareiza, ja atšķirība abās analīzēs nepārsniedz 2 mg/100 g.

d) Kontrole

Kontrolpārbaudi veic saskaņā ar b) punktu. Ekstrakta vietā izmanto 50,0 ml 4. punkta a) apakšpunktā minētā perhlorskābes šķīduma.

7.    TVB-N aprēķins

Titrējot uztvērējšķīdumu ar 4. punkta c) apakšpunktā minēto sālsskābi, aprēķina TVB-N koncentrāciju, izmantojot šādu formulu:

image

V1 = 0,01 M sālsskābes šķīduma apjoms ml paraugam

V0 = 0,01 M sālsskābes šķīduma apjoms ml kontrolei

M = parauga svars gramos

Piezīmes

1. Nepieciešams veikt divas analīzes. Izmantotā metode ir pareiza, ja atšķirība abās analīzēs nepārsniedz 2 mg/100 g.

2. Pārbaudiet aprīkojumu, destilējot NH4Cl šķīdumu, kas līdzvērtīgs 50 mg TVB-N/100 g.

3. Standarta atkārtojamības novirze Sr = 1,20 mg/100 g. Standarta salīdzināmības novirze SR = 2,50mg/100 g.

IV NODAĻA

TVB-N TVAIKA DESTILĀCIJAS APARĀTS

image




III PIELIKUMS

JŪRAS BIOTOKSĪNU NOTEIKŠANAS ATZĪTAS PĀRBAUDES METODES

Kompetentām iestādēm un nepieciešamības gadījumā pārtikas aprites tirgū iesaistītajām personām jāizmanto šādas metodes, nosakot produktu atbilstību Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas V(2) nodaļā noteiktajiem robežlielumiem.

Ja izmanto bioloģiskās metodes, jāņem vērā aizstāšanas, pilnveidošanas un samazināšanas faktori saskaņā ar Padomes Direktīvas 86/609/EEK ( 8 ) 7. panta 2. un 3. punktu.

▼M1

I NODAĻA

PARALĪTISKĀS GLIEMEŅU INDES (PSP) NOTEIKŠANAS METODE

1. Paralītiskās gliemeņu indes (PSP) saturs molusku ēdamajā daļā (visā kopumā vai atsevišķi kādā ēdamajā daļā) ir jānosaka saskaņā ar bioloģisko testa metodi vai jebkuru citu starptautiski atzītu metodi. Toksīnu noteikšanai kā alternatīvu metodi var izmantot arī tā saukto Lorensa metodi atbilstīgi AOAC publicētajai oficiālajai metodei 2005.06 (“Paralītiskās gliemeņu indes toksīni gliemenēs”).

2. Ja rezultāti tiek apstrīdēti, references metode ir bioloģiskā metode.

3. Šīs nodaļas 1. un 2. punkts tiks pārskatīts, kad jūras biotoksīnu Kopienas references laboratorija būs sekmīgi pabeigusi Lorensa metodes ieviešanas pasākumu saskaņošanu.

▼M2

II NODAĻA

AMNĒZISKĀS GLIEMEŅU INDES (ASP) NOTEIKŠANAS METODE

Kopējais amnēziskās gliemeņu indes (ASP) saturs molusku ēdamajās daļās (visā ķermenī vai katrā ēdamajā daļā atsevišķi) jānosaka, izmantojot augstas izšķirtspējas šķidrumu hromatogrāfijas (HPLC) metodi vai citu starptautiski atzītu metodi.

Tomēr, lai noteiktu kopējo ASP saturu molusku ēdamajās daļās, skrīningam var izmantot arī metodi 2006.02 ASP ELISA, kas publicēta izdevuma AOAC Journal 2006. gada jūnija numurā.

Ja rezultāti tiek apstrīdēti, references metode ir HPLC metode.

▼M5

III   NODAĻA

LIPOFĪLO TOKSĪNU NOTEIKŠANAS METODES

A.    Ķīmiskās metodes

1. Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas V nodaļas 2. punkta c), d) un e) apakšpunktā minēto jūras toksīnu noteikšanas atsauces metode ir EU-RL LC-MS/MS metode. Ar šo metodi nosaka vismaz šādus savienojumus:

okadīnskābes grupas toksīni : OA, DTX1, DTX2, DTX3, tostarp to esteri,

pektenotoksīnu grupas toksīni : PTX1 un PTX2,

jesotoksīnu grupas toksīni : YTX, 45 OH YTX, homo YTX, un 45 OH homo YTX,

azaspiracīdu grupas toksīni: : AZA1, AZA2 un AZA3.

2. Kopējo toksiskuma ekvivalenci aprēķina, izmantojot toksiskuma ekvivalences koeficientus (TEF), kā to ieteikusi EFSA.

3. Ja atklāj jaunus analogus, kas nozīmīgi sabiedrības veselībai, tie iekļaujami analīzē. Kopējo toksiskuma ekvivalenci aprēķina, izmantojot toksiskuma ekvivalences koeficientus (TEF), kā to ieteikusi EFSA.

4. Citas metodes, piemēram, šķidruma hromatogrāfijas (LC) masas spektrometrijas (MS) metodi, augstas izšķirtspējas šķidruma hromatogrāfiju (HPLC) ar atbilstošu noteikšanu, imunoloģiskajām un funkcionālajām pārbaudēm (piemēram, fosfātu nomākšanas pārbaudes), var izmantot kā EU-RL LC-MS/MS metodes alternatīvas papildu metodes ar nosacījumu, ka:

a) vai nu atsevišķi, vai kopā ar tām var noteikt analogus, kā aprakstīts šīs nodaļas A punkta 1. apakšpunktā; vajadzības gadījumā nosaka piemērotākus kritērijus;

b)  ►C1  tās atbilst EU-RL noteiktajiem metodes veiktspējas kritērijiem. Šādām metodēm jābūt apstiprinātām laboratorijā un sekmīgi testētām saskaņā ar kvalifikācijas testa programmu. EU-RL atbalsta pasākumus, kas vērsti uz metodes starplaboratoriju apstiprināšanu, lai darītu iespējamu oficiālu standartizāciju; ◄

c) to īstenošana nodrošina līdzvērtīgu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni.

B.    Bioloģiskās metodes

1. Lai dalībvalstis varētu pielāgot savas metodes LC-MS/MS metodei, kā noteikts šīs nodaļas A punkta 1. apakšpunktā, jūras toksīnu noteikšanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas V nodaļas 2. punkta c), d) un e) apakšpunktu līdz 2014. gada 31. decembrim var turpināt izmantot virkni peļu bioloģiskās pārbaudes procedūru ar atšķirībām testa porcijās (hepatopankreātā vai visā ķermenī) un tā šķīdumos, kurus izmanto ekstrahēšanai un attīrīšanai.

2. Jutība un selektivitāte ir atkarīgas no šķīdinātāju izvēles ekstrakcijai un attīrīšanai, un tas jāņem vērā, pieņemot lēmumu par izmantojamo metodi, lai atklātu visus iespējamos toksīnus.

3. Vienas peles bioloģisko pārbaudi ar acetona ekstrahēšanu var izmantot, lai noteiktu okadīnskābi, dinofisistoksīnus, azaspiracīdus, pektenotoksīnus un jesotoksīnus. Šo pārbaudi var papildināt, ja nepieciešams, ar šķidruma/šķidruma nodalīšanas soļiem ar etilacetātu/ūdeni vai dihlorometānu/ūdeni, lai atdalītu iespējamos traucējumus.

4. Katrai pārbaudei izmanto trīs peles. Ja divas no trim pelēm nomirst 24 stundu laikā no potēšanas ar ekstraktu, kas līdzvērtīgs 5 g hepatopankreāta vai 25 g visā ķermenī, rezultāts uzskatāms par pozitīvu, kas norāda uz viena vai vairāku toksīnu klātbūtni daudzumos, kas pārsniedz Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas V nodaļas 2. punkta c), d) un e) apakšpunktā noteiktos daudzumus.

5. Peles bioloģisko pārbaudi ar acetona ekstraktu, kam seko šķidruma/šķidruma nodalīšana ar dietilēteri, var izmantot, lai noteiktu okadīnskābes, dinofisistoksīnu, pektenotoksīnu un azaspiracīdu klātbūtni, bet nevar izmantot jesotoksīnu noteikšanai, jo šo toksīnu zaudējums var notikt nodalīšanas posmā. Katrai pārbaudei izmanto trīs peles. Ja divas no trim pelēm nomirst 24 stundu laikā no potēšanas ar ekstraktu, kas līdzvērtīgs 5 g hepatopankreāta vai 25 g visā ķermenī, rezultāts uzskatāms par pozitīvu, kas norāda uz okadīnskābes, dinofisistoksīnu, pektenotoksīnu un azaspiracīdu klātbūtni daudzumos, kas pārsniedz Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas V nodaļas 2. punkta c) un e) apakšpunktā noteiktos daudzumus.

6. Žurku bioloģisko pārbaudi var izmantot, lai noteiktu okadīnskābi, dinofisistoksīnus un azaspiracīdus. Katrai pārbaudei izmanto trīs žurkas. Diarejas reakcija jebkurai no trim žurkām uzskatāma par pozitīvu rezultātu, kas norāda uz okadīnskābes, dinofisistoksīnu un azaspiracīdu klātbūtni daudzumos, kas pārsniedz Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas V nodaļas 2. punkta c) un e) apakšpunktā noteiktos daudzumus.

C.

Pēc šīs nodaļas B punkta 1. apakšpunktā noteiktā perioda beigām peļu bioloģisko pārbaudi izmanto tikai ražošanas apgabalu un izklāšanas apgabalu periodiskās uzraudzības laikā, lai noteiktu jaunus vai nezināmus jūras toksīnus, pamatojoties uz dalībvalstu izstrādātajām valsts kontroles programmām.

▼B




IV PIELIKUMS

KALCIJA SATURS MEHĀNISKI ATDALĪTĀ GAĻĀ

Kalcija saturs MAG, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 853/2004:

1. Nedrīkst pārsniegt 0,1 % (=100 mg/100 g jeb 1 000 ppm) svaigā produktā.

2. To nosaka ar standartizētu starptautiski atzītu metodi.




V PIELIKUMS

ATZĪTO PĀRTIKAS UZŅĒMUMU SARAKSTS

I NODAĻA

PIEKĻUVE ATZĪTO PĀRTIKAS UZŅĒMUMU SARAKSTIEM

Lai palīdzētu dalībvalstīm veidot atjauninātus atzītu pārtikas uzņēmumu sarakstus, kuriem piekļūtu arī citas dalībvalstis un sabiedrība, Komisijai jānodrošina tīmekļa vietne, no kuras katra dalībvalsts nodrošina saiti uz tās nacionālo tīmekļa vietni.

II NODAĻA

NACIONĀLO TĪMEKĻU VIETŅU FORMĀTS

A.   Galvenais saraksts

1. Katra dalībvalsts sniedz Komisijai saites adresi uz nacionālo tīmekļa vietni, kurā ietverts galvenais saraksts, kas sastāv no to atzīto pārtikas uzņēmumu sarakstiem, kuri ražo dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 8. panta 1. punkta definīciju.

2. 1. punktā minētajam galvenajam sarakstam jāsastāv no vienas lapas, un tas veidojams vienā vai vairākās Kopienas oficiālajās valodās.

B.   Darbības shēma

1. Tīmekļa vietni, kurā uztur galveno sarakstu, veido kompetentā iestāde vai attiecīga gadījumā viena no kompetentajām iestādēm, kā to paredz Regulas (EK) Nr. 882/2004 4. pants.

2. Galvenajā sarakstā jābūt saitei uz:

a) citām tīmekļa lappusēm, kas atrodas tajā pašā tīmekļa vietnē;

b) gadījumā, ja kādus atzīto pārtikas uzņēmumu sarakstus neuztur 1. punktā minētā kompetentā iestāde, tad jābūt saitei uz tīmekļa vietnēm, kuras uztur citas kompetentās iestādes, departamenti vai, ja nepieciešams, struktūrvienības.

III NODAĻA

ATZĪTO UZŅĒMUMU SARAKSTU IZKĀRTOJUMS UN KODI

Ir jānosaka informācijas formāts un kodi, lai nodrošinātu plašu attiecīgās informācijas pieejamību par atzītiem pārtikas uzņēmumiem, un jāuzlabo šādu sarakstu pārskatāmība.

IV NODAĻA

TEHNISKĀS SPECIFIKĀCIJAS

II un III nodaļā minētie uzdevumi un darbības jāveic saskaņā ar Komisijas publicētajām tehniskajām specifikācijām.

▼M1




VI PIELIKUMS

▼M6

VESELĪBAS SERTIFIKĀTU UN DOKUMENTU PARAUGI NOTEIKTU DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTU IMPORTAM

I SADAĻA

I NODAĻA

VARŽU KĀJIŅAS UN GLIEMEŽI

Regulas (EK) Nr. 853/2004 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajiem veselības sertifikātiem varžu kājiņu un gliemežu importam jāatbilst paraugiem, kas minēti attiecīgi šā pielikuma I papildinājuma A un B daļā.

II NODAĻA

ŽELATĪNS

Neskarot citus īpašus Savienības tiesību aktus, jo īpaši tiesību aktus par transmisīvām sūkļveida encefalopātijām un hormoniem, Regulas (EK) Nr. 853/2004 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajiem veselības sertifikātiem želatīna un želatīna ražošanas izejvielu importam jāatbilst paraugiem, kas atrodami attiecīgi šā pielikuma II papildinājuma A un B daļā.

III NODAĻA

KOLAGĒNS

Neskarot citus īpašus Savienības tiesību aktus, jo īpaši tiesību aktus par transmisīvām sūkļveida encefalopātijām un hormoniem, Regulas (EK) Nr. 853/2004 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajiem veselības sertifikātiem kolagēna un kolagēna ražošanas izejvielu importam jāatbilst paraugiem, kas atrodami attiecīgi šā pielikuma II papildinājuma A un B daļā.

IV NODAĻA

ZVEJNIECĪBAS PRODUKTI

Regulas (EK) Nr. 853/2004 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajiem veselības sertifikātiem zvejniecības produktu importam jāatbilst paraugiem, kas atrodami šā pielikuma IV papildinājumā.

V NODAĻA

DZĪVAS GLIEMENES

Regulas (EK) Nr. 853/2004 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajiem veselības sertifikātiem dzīvu gliemeņu importam jāatbilst paraugiem, kas atrodami attiecīgi šā pielikuma V papildinājumā.

VI NODAĻA

MEDUS UN CITI BIŠKOPĪBAS PRODUKTI

Regulas (EK) Nr. 853/2004 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajam veselības sertifikātam medus un citu biškopības produktu importam jāatbilst paraugam, kas atrodams šā pielikuma VI papildinājumā.

II SADAĻA

PARAUGS DOKUMENTAM, KAS JĀPARAKSTA KAPTEINIM

Dokumentam, kurš jāparaksta kapteinim un ar kuru saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 854/2004 15. panta 3. punktu gadījumos, kad zvejniecības produktus importē tieši no saldētājkuģa, var aizstāt dokumentus, kas prasīti saskaņā ar minētās regulas 14. pantu, jāatbilst dokumenta paraugam, kas iekļauts šā pielikuma VII papildinājumā.

▼M1




VI pielikuma I papildinājums

A DAĻA

PĀRTIKĀ LIETOJAMU ATDZESĒTU, SALDĒTU VAI SAGATAVOTU VARŽU KĀJIŅU IMPORTA VESELĪBAS SERTIFIKĀTA PARAUGS

image

image

B DAĻA

PĀRTIKĀ LIETOJAMU ATDZESĒTU, SALDĒTU, ATČAULOTU, VĀRĪTU, SAGATAVOTU VAI KONSERVĒTU GLIEMEŽU IMPORTA VESELĪBAS SERTIFIKĀTA PARAUGS

image

image




VI pielikuma II papildinājums

A DAĻA

PĀRTIKĀ LIETOJAMA ŽELATĪNA IMPORTA VESELĪBAS SERTIFIKĀTA PARAUGS

image

image

B DAĻA

PĀRTIKĀ LIETOJAMA ŽELATĪNA RAŽOŠANAI PAREDZĒTU IZEJVIELU IMPORTA VESELĪBAS SERTIFIKĀTA PARAUGS

image

image




VI pielikuma III papildinājums

A DAĻA

PĀRTIKĀ LIETOJAMA KOLAGĒNA IMPORTA VESELĪBAS SERTIFIKĀTA PARAUGS

image

image

B DAĻA

PĀRTIKĀ LIETOJAMA KOLAGĒNA RAŽOŠANAI PAREDZĒTU IZEJVIELU IMPORTA VESELĪBAS SERTIFIKĀTA PARAUGS

image

image

▼M7




VI pielikuma IV papildinājums

Pārtikā lietojamo zvejniecības produktu importa veselības sertifikāta paraugs

image

►() C2  

I daļa: Ziņas par nosūtīto sūtījumu

Veterinārais sertifikāts Eiropas Savienībai

I.1. Nosūtītājs

Nosaukums

Adrese

Tālr.

I.2. Sertifikāta references numurs

I.2.a.

I.3. Centrālā kompetentā iestāde

I.4. Vietējā kompetentā iestāde

I.5. Saņēmējs

Nosaukums

Adrese

Pasta indekss

Tālr.

I.6.

I.7. Izcelsmes valsts

ISO kods

I.8. Izcelsmes reģions

Kods

I.9. Galamērķa valsts

ISO kods

I.10.

I.11. Izcelsmes vieta

Nosaukums

Apstiprinājuma numurs

Adrese

I.12.

I.13. Iekraušanas vieta

I.14. Izbraukšanas datums

I.15. Transporta veids

Lidmašīna

Kuģis

Vilciena vagons

Automašīna

Cits

Identifikācija

Dokumentu atsauces

I.16. Ievešanas robežkontroles punkts ES

I.17.

I.18. Preces apraksts

I.19. Preces kods (HS kods)

I.20. Daudzums

I.21. Produkta temperatūra

Apkārtējās vides

Atvēsināts

Saldēts

I.22. Iepakojumu skaits

I.23. Plombas/konteinera numurs

I.24. Iepakojuma veids

I.25. Preces sertificētas šādam nolūkam:

Lietošana pārtikā

I.26.

I.27. Importam vai uzņemšanai ES

I.28. Preču identifikācija

Suga

(zinātniskais nosaukums)

Preces veids

Apstrādes veids

Uzņēmuma apstiprinājuma numurs

Ražotājuzņēmums

Iepakojumu skaits

Tīrsvars

image

image

image

▼M4




VI pielikuma V papildinājums

A   DAĻA

PĀRTIKĀ LIETOJAMU DZĪVU GLIEMEŅU, ADATĀDAIŅU, TUNIKĀTU UN JŪRAS GLIEMEŽU PRODUKTU IMPORTA VESELĪBAS SERTIFIKĀTA PARAUGS

image

image

image

▼M1

B DAĻA

PAPILDU VESELĪBAS APLIECINĀJUMA PARAUGS ACANTHOCARDIA TUBERCULATUM SUGAS PĀRSTRĀDĀTĀM GLIEMENĒM

Valsts pilnvarots inspektors ar šo apliecina, ka Acanthocardia tuberculatum sugas pārstrādātas gliemenes, kas apliecinātas veselības sertifikātā ar atsauces nr. …

1) ir iegūtas ražošanas zonās, kuras kompetenta iestāde, pildot Komisijas Lēmumu 2006/766/EK ( 9 ), ir skaidri noteikusi, uzraudzījusi un atļāvusi, un PSP līmenis šo gliemeņu ēdamajā daļā ir zemāks par 300μg uz 100g;

2) ir pārvadātas kompetentas iestādes aizzīmogotos konteineros vai transportlīdzekļos tieši uz uzņēmumu:

(uzņēmuma nosaukums un oficiālā apstiprinājuma numurs, kam kompetentā iestāde īpaši atļāvusi veikt apstrādi);

3) ir transportētas uz šo uzņēmumu ar pievienotu kompetentas iestādes izsniegtu dokumentu, kurā atļauta to transportēšana, apliecināts produkta raksturojums un daudzums, izcelsmes vieta un galamērķa uzņēmums;

4) ir pakļautas termiskai apstrādei saskaņā ar Lēmuma 96/77/EK pielikumu;

5) nesatur ar biotestu konstatējamu PSP līmeni, ko apliecina veikto testu ziņojums(-i), kas pievienots(-i) katrai produktu partijai, uz kuru attiecas šis apliecinājums.

Valsts pilnvarots inspektors ar šo apliecina, ka kompetentā iestāde ir pārbaudījusi to, ka pašu veiktās sanitārās pārbaudes, kas īstenotas 2. punktā norādītajā uzņēmumā, tiek īpaši piemērotas 4. punktā minētajai termiskajai apstrādei.

Apakšā parakstījies valsts pilnvarots inspektors ar šo apliecina, ka ir informēts par Lēmuma 96/77/EK noteikumiem un ka pievienotais(-ie) testa ziņojums (-i) atbilst testam, kas veikts produktiem pēc pārstrādes.



Valsts pilnvarots inspektors

Vārds/uzvārds (ar lielajiem burtiem):

Datums:

Paraksts:

Kvalifikācija un amata nosaukums:

Zīmogs:




VI pielikuma VI papildinājums

PĀRTIKĀ LIETOJAMA MEDUS UN CITU DRAVNIECĪBAS PRODUKTU IMPORTA VESELĪBAS SERTIFIKĀTA PARAUGS

image

image

▼M6




VI pielikuma VII papildinājums

PARAUGS DOKUMENTAM, KAS JĀPARAKSTA KAPTEINIM UN KO PIEVIENO IMPORTAM, JA SALDĒTUS ZVEJNIECĪBAS PRODUKTUS EIROPAS SAVIENĪBĀ IMPORTĒ TIEŠI NO SALDĒTĀJKUĢA

image

image

image

▼M1




VIA PIELIKUMS

SVAIGPIENA UN TERMISKI APSTRĀDĀTA PIENA TESTĒŠANAS METODES

I NODAĻA

DZĪVOTSPĒJĪGU ŠŪNU SKAITA UN SOMATISKO ŠŪNU SKAITA NOTEIKŠANA

1. Veicot pārbaudi iepretim kritērijiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IX sadaļas I nodaļas III daļā, kā atsauces metodes jāpiemēro šādi standarti:

a) EN/ISO 4833 dzīvotspējīgu šūnu skaita noteikšanai 30 oC temperatūrā;

b) ISO 13366-1 somatisko šūnu skaita noteikšanai.

2. Alternatīvu analītisko metožu izmantošana ir pieļaujama:

a) Dzīvotspējīgu šūnu skaita noteikšanai 30 oC temperatūrā, ja metodes ir apstiprinātas attiecībā pret atsauces metodi, kas norādīta 1. punkta a) apakšpunktā, saskaņā ar protokolu, kas izklāstīts standartā EN/ISO 16140, vai citiem līdzīgiem starptautiski atzītiem protokoliem.

Jo īpaši konversijas attiecība starp alternatīvo metodi un atsauces metodi, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, ir noteikta saskaņā ar standartu ISO 21187;

b) Somatisko šūnu skaita noteikšanai, ja metodes ir apstiprinātas attiecībā pret atsauces metodi, kas norādīta 1. punkta b) apakšpunktā, saskaņā ar protokolu, kas izklāstīts standartā ISO 8196, un ja darbības veiktas saskaņā ar ISO standartu 13366-2 vai citiem līdzīgiem starptautiski atzītiem protokoliem.

II NODAĻA

BĀZISKĀS FOSFATĀZES AKTIVITĀTES NOTEIKŠANA

1. Nosakot bāziskās fosfatāzes aktivitāti, kā atsauces metode jāpiemēro standarts ISO 11816-1.

2. Bāziskās fosfatāzes aktivitāte ir izteikta kā fermenta milivienību aktivitāte uz litru (mv/l). Bāziskās fosfatāzes aktivitātes vienība ir bāziskās fosfatāzes fermentu daudzums, kas katalizē 1 mikromolu substrāta minūtē.

3. Bāziskās fosfatāzes testa rezultāts uzskatāms par negatīvu, ja govs pienā mērītā aktivitāte nepārsniedz 359 mv/l.

4. Alternatīvu analītisko metožu izmantošana ir pieļaujama, ja metodes ir apstiprinātas attiecībā pret atsauces metodi, kas minēta 1. punktā saskaņā ar starptautiski atzītiem protokoliem.

▼M2




VI B PIELIKUMS

PRASĪBAS, KAS PIEMĒROJAMAS OFICĀLAJAI KONTROLEI GAĻAS PĀRBAUDES VAJADZĪBĀM

1.

Šajā pielikumā izmantotas šādas definīcijas:

a) “kontrolēti turēšanas apstākļi un kompleksas ražošanas sistēmas” ir lopkopības veids, kad dzīvniekus tur apstākļos, kas atbilst šā pielikuma papildinājumā izklāstītajiem nosacījumiem;

b) “jaunlops” ir jebkura dzimuma liellops, kas nav vecāks par 8 mēnešiem;

c) “jauna aita” ir jebkura dzimuma aita, kam vēl nav izšķīlies neviens pastāvīgais priekšzobs un kas nav vecāka par 12 mēnešiem;

d) “jauna kaza” ir jebkura dzimuma kaza, kas nav vecāka par 6 mēnešiem;

e) “ganāmpulks” ir dzīvnieks vai dzīvnieku grupa, ko tur saimniecībā kā epidemioloģisku vienību; ja saimniecībā tur vairāk par vienu ganāmpulku, tad katrs ganāmpulks ir atsevišķa epidemioloģiska vienība;

f) “saimniecība” ir jebkurš uzņēmums, būve vai, ciktāl tas attiecas uz saimniecību brīvā dabā, jebkura vieta, kas atrodas vienas un tās pašas dalībvalsts teritorijā, kur tiek audzēti, turēti un kopti dzīvnieki;

g) “uzņēmums, kurā kaušana vai savvaļas dzīvnieku gaļas apstrāde nenotiek nepārtraukti” ir kautuve vai dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmums, kuru, pamatojoties uz riska analīzi, izrauga kompetentā iestāde un kurā konkrēti kaušana un savvaļas dzīvnieku gaļas apstrāde nenotiek vai nu visu darba dienu, vai visās nedēļas darbdienās pēc kārtas.

2.

Pēckaušanas veterinārā ekspertīze uzņēmumos, kuros kaušana vai savvaļas dzīvnieku gaļas apstrāde nenotiek nepārtraukti

a)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma III sadaļas II nodaļas 2. punkta b) apakšpunktu kompetentā iestāde var pieņemt lēmumu, ka valsts pilnvarotā veterinārārsta klātbūtne nav vienmēr nepieciešama pēckaušanas veterinārās ekspertīzes laikā, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

i) attiecīgais uzņēmums ir uzņēmums, kurā kaušana vai savvaļas dzīvnieku gaļas apstrāde nenotiek nepārtraukti un kuram ir pietiekami daudz telpu, kur uzglabāt gaļu ar izmaiņām, līdz valsts pilnvarotais veterinārārsts var veikt galīgo pēckaušanas veterināro ekspertīzi;

ii) veterinārārsta palīgs veic pēckaušanas veterināro ekspertīzi;

iii) valsts pilnvarotais veterinārārsts apmeklē uzņēmumu vismaz vienreiz dienā, kad notiek vai ir notikusi kaušana;

iv) kompetentā iestāde ir noteikusi procedūru veterinārārsta palīgu darba regulārai novērtēšanai šajos uzņēmumos, ieskaitot:

 individuālā darba uzraudzību,

 dokumentācijas pārbaudi attiecībā uz pārbaudes rezultātiem un salīdzinājumu ar attiecīgajiem liemeņiem,

 liemeņu pārbaudes glabāšanas telpā.

b)

Riska analīzē, ko veic kompetentā iestāde, kā minēts 1. punkta g) apakšpunktā, lai noteiktu uzņēmumus, kas var izmantot 2. punkta a) apakšpunktā noteikto izņēmumu, ņem vērā vismaz šādus aspektus:

i) stundā vai dienā nokauto vai apstrādāto dzīvnieku skaitu;

ii) nokauto vai apstrādāto dzīvnieku sugu un klasi;

iii) uzņēmuma jaudu;

iv) iepriekšējo kaušanas vai apstrādes darba kvalitāti;

v) papildu pasākumu efektivitāti pārtikas apritē, lai nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu kaujamo dzīvnieku iepirkšanā;

vi) izmantotās HACCP sistēmas efektivitāti;

vii) revīzijas dokumentāciju;

viii) kompetentās iestādes iepriekšējo dokumentāciju par pirmskaušanas apskati un pēckaušanas veterināro ekspertīzi.

3.

Prasības ar riska analīzi pamatotai gaļas pārbaudei bez incīzijas

▼M8 —————

▼M2

b)

Atkāpjoties no īpašajām prasībām Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma IV sadaļas I un II nodaļā, pēckaušanas veterinārā ekspertīze jaunlopiem, jaunām aitām un jaunām kazām var ietvert tikai vizuālu pārbaudi, kura aprobežojas ar palpāciju, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

i) pārtikas nozares uzņēmums nodrošina, ka jaunlopi tiek audzēti kontrolētos turēšanas apstākļos kompleksās ražošanas sistēmās, kā noteikts šā pielikuma papildinājumā;

ii) pārtikas nozares uzņēmums nodrošina, ka jaunlopi tiek audzēti ganāmpulkā, kas ir oficiāli brīvs no govju tuberkulozes;

iii) pārtikas nozares uzņēmums neizmanto Regulas (EK) Nr. 2076/2005 8. pantā noteiktos pārejas noteikumus, kas attiecas uz informāciju par pārtikas apriti;

iv) kompetentā iestāde īsteno un pieprasa īstenot regulāru seroloģisko un/vai mikrobioloģisko novērošanu zināmam skaitam atlasītu dzīvnieku, pamatojoties uz to pārtikas nekaitīguma risku analīzi, kuri raksturīgi dzīviem dzīvniekiem un ir nozīmīgi saimniecības līmenī;

v) jaunlopu pēckaušanas veterinārajā ekspertīzē vienmēr ir iekļauta aizrīkles, bronhiālo un videnes limfmezglu palpēšana.

c)

Ja tiek konstatēta izmaiņas, liemenim un subproduktiem veic pilnīgu pēckaušanas veterināro ekspertīzi, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 854/2004 IV sadaļas I un II nodaļā. Tomēr kompetentā iestāde, pamatojoties uz riska analīzi, var pieņemt lēmumu, ka attiecībā uz gaļu, kam ir dažas nenozīmīgas anomālijas, kuras nosaka kompetentās iestādes un kuras neizraisa risku dzīvnieku un cilvēka veselībai, nav jāveic pilnīga pēckaušanas veterinārā ekspertīze.

d)

Jaunlopus, jaunas aitas un jaunas kazas, kā arī atšķirtas cūkas, ko tieši no saimniecības, kur tās dzimušas, nenogādā kautuvē, pirms nogādāšanas kautuvē var vienreiz pārvietot uz citu saimniecību (audzēšanai vai nobarošanai). Šādos gadījumos:

i) jaunlopiem, jaunām aitām vai jaunām kazām starplaikā starp izcelsmes saimniecību un audzēšanas vai nobarošanas saimniecību, kā arī starp šīm saimniecībām un kautuvi var izmantot noteiktus savākšanas centrus;

ii) atsevišķu dzīvnieku vai dzīvnieku grupu līmenī nodrošina izsekojamību.

4.

Papildu prasības par nepārnadžu pēckaušanas veterināro ekspertīzi

a)

Svaigu tādu nepārnadžu gaļu, kas audzēti valstīs, kuras nav brīvas no zirgu ļaunajiem ienāšiem saskaņā ar Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa 2.5.8.2. pantu, nelaiž tirgū, ja vien šāda gaļa nav iegūta no nepārnadžiem, kam izdarīta zirgu ļauno ienāšu pārbaude saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma IV sadaļas IX nodaļas D daļu.

b)

Svaigu gaļu no nepārnadžiem, kam diagnosticēti zirgu ļaunie ienāši, deklarē kā nederīgu pārtikai, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma IV sadaļas IX nodaļas D daļā.




VI b pielikuma papildinājums

Šajā pielikumā “kontrolēti turēšanas apstākļi kompleksās ražošanas sistēmās” nozīmē, ka pārtikas nozares uzņēmumam jāatbilst turpmāk izklāstītajiem nosacījumiem.

a) Visa barība iegūta no ražotnes, kurā barību ražo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 183/2005 ( 10 ) 4. un 5. pantā noteiktajām prasībām; ja dzīvniekus baro ar rupjo barību vai graudaugiem, tie ir pienācīgi apstrādāti un, ja iespējams, izžāvēti un/vai granulēti.

b) Cik vien iespējams, tiek piemērota sistēma “visi iekšā/visi ārā”. Ja dzīvniekus ievieto ganāmpulkā, tos tur izolācijā tik ilgi, cik noteikuši veterinārie dienesti, lai nepieļautu slimības ievazāšanu.

c) Neviens dzīvnieks netiek ārpus telpām, ja vien pārtikas nozares uzņēmums, veicot riska analīzi, kompetentajai iestādei nevar pierādīt, ka laikposms, ko dzīvnieki pavada ārpus telpām, attiecīgais aprīkojums un apstākļi neuzraisa slimības ievazāšanas iespējamību ganāmpulkā.

d) Sīki izstrādāta informācija par dzīvniekiem no dzimšanas līdz kaušanai un attiecīgajiem pārvaldības nosacījumiem ir noteikta Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma III sadaļā.

e) Ja dzīvniekiem izmanto pakaišus, no slimības vai tās ievazāšanas izvairās, pakaišus pienācīgi apstrādājot.

f) Saimniecības darbinieki ievēro vispārējos higiēnas noteikumus, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 852/2004 I pielikumā.

g) Tiek piemērotas procedūras, ar kurām kontrolē iekļuvi telpās, kurās tur dzīvniekus.

h) Saimniecība nepiedāvā telpas vai kempinga vietu tūristiem, ja vien pārtikas nozares uzņēmums, izmantojot riska analīzi, kompetentajai iestādei nevar pierādīt, ka telpas ir pienācīgi nodalītas no dzīvnieku audzēšanas vienībām, tā ka nav iespējami tieši cilvēku un dzīvnieku kontakti.

i) Dzīvnieki nevar piekļūt izgāztuvēm vai sadzīves atkritumiem.

j) Tiek piemērots kaitēkļu uzraudzības un kontroles plāns.

k) Netiek izmantota skābbarība, ja vien pārtikas nozares uzņēmums, izmantojot riska analīzi, kompetentajai iestādei nevar pierādīt, ka šī barība neizraisa risku dzīvniekiem.

l) Notekūdeņi un nosēdumi no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām netiek izvadīti dzīvniekiem pieejamās teritorijās, un tos arī neizmanto to ganību mēslošanai, kurās audzē laukaugus, ar ko baro dzīvniekus, ja vien tie nav pienācīgi un atbilstīgi kompetentās iestādes prasībām attīrīti.

▼B




VII PIELIKUMS

REGULAS (EK) NR. 853/2004 GROZĪJUMI

Regulas (EK) Nr. 853/2004 II un III pielikumu groza šādi.

1. II pielikuma I(B) sadaļu groza šādi.

a) 6. punkta otro daļu aizstāj ar šo:

“BE, CZ, DK, DE, EE, GR, ES, FR, IE, IT, CY, LV, LT, LU, HU, MT, NL, AT, PL, PT, SI, SK, FI, SE un UK”.

b) 8. punktu aizstāj ar šo:

“8. Ja marķējumu liek uzņēmumā, kas atrodas Kopienas teritorijā, marķējumam jābūt ovālas formas un jāietver saīsinājums CE, EC, EF, EG, EK, EY, ES, EÜ, EK, EB vai WE.”

2. III pielikumu groza šādi.

a) I sadaļā IV nodaļas 8. punktu aizstāj ar šo:

“8. Ir jāveic liemeņa un citu ķermeņa daļu, kas paredzētas lietošanai pārtikā, pilnīga ādas novilkšana, izņemot cūku un aitu, kazu un liellopu galvas un kājas. Galvas un kājas ir jāapstrādā tā, lai novērstu citas gaļas piesārņošanu.”

b) II sadaļu papildina ar šādu VII nodaļu:

“VII NODAĻA: ŪDENS AIZTURĒŠANAS REAĢENTI

Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem jānodrošina, ka putnu gaļa, kas tikusi īpaši apstrādāta, lai veicinātu ūdens palikšanu tajā, netiek laista tirgū kā svaiga gaļa, bet gan tiek laista tirgū kā gaļas izstrādājumi vai izmantota pārstrādātu produktu ražošanai.”

c) VIII sadaļas V(E) nodaļas 1. punktu aizstāj ar šo:

“1. Nedrīkst laist tirgū zvejniecības produktus, kas iegūti no šādu dzimtu indīgajām zivīm: Tetraodontidae, Molidae, Diodontidae un Canthigasteridae. Svaigus, sagatavotus un pārstrādātus zvejniecības produktus, kas pieder Gempylidae dzimtai, jo īpaši Ruvettus pretiosus un Lepidocybium flavobrunneum, var laist tirgū tikai iesaiņotus/iepakotus, un tie attiecīgi marķējami, sniedzot patērētājam informāciju par sagatavošanas/termiskās apstrādes metodēm un par risku, kas saistīts ar tādu vielu klātbūtni, kuras var izraisīt gremošanas traucējumus. Līdz ar parasto nosaukumu uz marķējuma jābūt produkta zinātniskajam nosaukumam.”

d) IX sadaļu groza šādi :

i) I(II)(B)(1) nodaļas e) apakšpunktu aizstāj ar šo:

“e) slaucamo dzīvnieku tesmeņa mazgāšanas līdzekļus vai aerosolus izmanto tikai pēc to apstiprināšanas vai reģistrācijas saskaņā ar kārtību, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvā 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū ( 11 ).”

ii) II(II) nodaļā 1. punktu aizstāj ar šo:

“1. Veicot svaigpiena vai piena produktu termisko apstrādi, pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem jānodrošina, ka tā atbilst Regulas (EK) Nr. 852/2004 II pielikuma XI nodaļas prasībām. Jo īpaši tiem jānodrošina, ka, veicot šādus procesus, viņi izpilda minētās instrukcijas:

a) pasterizāciju sasniedz, veicot apstrādi:

i) augstā temperatūrā uz īsu brīdi (vismaz 72 oC uz 15 sekundēm);

ii) zemā temperatūrā uz ilgu laiku (vismaz 63 oC uz 30 minūtēm); vai

iii) jebkurā citā laika-temperatūras kombinācijā, lai iegūtu līdzvērtīgu efektu,

tā, lai produkti attiecīgā gadījumā negatīvi reaģētu uz sārmu fosfatāzes testu uzreiz pēc šādas apstrādes.

b) Ļoti augstas temperatūras apstrādi (UHT) veic:

i) ietverot nepārtrauktu augstas temperatūras karstuma plūsmu uz īsu brīdi (ne mazāk kā 135 oC apvienojumā ar piemērotu izturēšanas laiku), lai nepaliktu dzīvotspējīgi mikroorganismi vai sporas, kas varētu augt apstrādātajā produktā, ja to uzglabā aseptiskā noslēgtā traukā apkārtējās vides temperatūrā; un

ii) pietiekami, lai nodrošinātu, ka produkts ir mikrobioloģiski stabils 15 dienas pēc inkubācijas pie 30 oC slēgtos traukos vai 7 dienas pēc inkubācijas pie 55 oC slēgtos traukos, vai pēc jebkuras citas metodes, kas parāda, ka produkts ir pietiekami termiski apstrādāts.”

e) X sadaļas II nodaļu groza šādi:

i) III daļas 5. punktu aizstāj ar šo:

“5. Pēc sasišanas visas šķidrās olas daļas iespējami drīz jāapstrādā, lai novērstu mikrobioloģiskus draudus vai samazinātu tos līdz pieņemamam līmenim. Nepietiekami apstrādātai partijai var tūlīt apstrādi veikt vēlreiz tajā pašā uzņēmumā, ja pēc atkārtotās apstrādes tā būs derīga lietošanai pārtikā. Ja partiju atzīst par nederīgu lietošanai pārtikā, tā jādenaturē, lai nodrošinātu to, ka partiju nelieto pārtikā.”

ii) V daļas 2. punktu aizstāj ar šo:

“2. Šķidrai olai 1. punktā minētajā etiķetē jānorāda arī vārdi “nepasterizēta šķidra ola – paredzēts apstrādāt galamērķī” un sasišanas diena un laiks.”

f) XIV sadaļu papildina ar šādu V nodaļu:

“V NODAĻA: MARĶĒŠANA

Uz želatīna iepakojuma un iesaiņojuma jābūt vārdiem “pārtikā lietojams želatīns” un jānorāda izgatavošanas datums.”




VIII PIELIKUMS

REGULAS (EK) NR. 854/2004 GROZĪJUMI

Regulas (EK) Nr. 854/2004 I, II un III pielikumu groza šādi.

1. I pielikuma I sadaļas III(3) nodaļu groza šādi.

a) a) punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“BE, CZ, DK, DE, EE, GR, ES, FR, IE, IT, CY, LV, LT, LU, HU, MT, NL, AT, PL, PT, SI, SK, FI, SE un UK.”

b) c) punktu aizstāj ar šādu:

“c) ja to uzliek kautuvē Kopienas teritorijā, marķējumā jābūt ietvertai abreviatūrai CE, EC, EF, EG, EK, EY, ES, EÜ, EK, EB vai WE.”

2. II pielikuma II(A) nodaļas 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem:

“4. Kompetentā iestāde var klasificēt kā piederīgas B klasei tādas teritorijas, no kurām var savākt dzīvas gliemenes, kuras var laist tirgū lietošanai pārtikā vienīgi pēc apstrādes attīrīšanas centrā vai pēc izklāšanas tādā veidā, kas atbilst sanitārajiem standartiem, kuri minēti 3. punktā. Dzīvas gliemenes no šīm teritorijām nedrīkst pārsniegt 4 600E.coli uz 100 gramiem audu masas un iekšējā šķidruma. References metode šai analīzei ir piecu mēģeņu un trīs atšķaidījumu visticamākā skaitļa tests (MPN), kā noteikts ISO 16649-3. Var izmantot alternatīvas metodes, ja tās atzītas par derīgām pret šo references metodi saskaņā ar EN/ISO 16140 kritērijiem.

5. Kompetentā iestāde var klasificēt kā piederīgas C klasei tādas teritorijas, no kurām var savākt dzīvas gliemenes, kuras var laist tirgū vienīgi pēc ilgstošas izklāšanas tādā veidā, kas atbilst sanitārajiem standartiem, kuri minēti 3. punktā. Dzīvas gliemenes no šiem apgabaliem nedrīkst pārsniegt 46 000E.coli uz 100 gramiem audu masas un iekšējā šķidruma. References metode šai analīzei ir piecu mēģeņu un trīs atšķaidījumu visticamākā skaitļa tests (MPN), kā noteikts ISO 16649-3. Var izmantot alternatīvas metodes, ja tās atzītas par derīgām pret šo references metodi saskaņā ar EN/ISO 16140 kritērijiem.”

3. III pielikuma II (G) nodaļas 1. punktu aizstāj ar šo:

“1. Nedrīkst laist tirgū zvejniecības produktus, kas iegūti no šādu dzimtu indīgajām zivīm: Tetraodontidae, Molidae, Diodontidae un Canthigasteridae. Svaigus, sagatavotus un pārstrādātus zvejniecības produktus, kas pieder Gempylidae dzimtai, jo īpaši Ruvettus pretiosus un Lepidocybium flavobrunneum, var laist tirgū tikai iesaiņotus/iepakotus, un tie attiecīgi marķējami, sniedzot patērētājam informāciju par sagatavošanas/termiskās apstrādes metodēm un par risku, kas saistīts ar tādu vielu klātbūtni, kuras var izraisīt gremošanas traucējumus. Līdz ar parasto nosaukumu uz marķējuma jābūt produkta zinātniskajam nosaukumam.”



( 1 ) OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp. Labots ar OV L 226, 25.6.2004., 3. lpp.

( 2 ) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp. Labots ar OV L 226, 25.6.2004., 22. lpp.

( 3 ) OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp. Labots ar OV L 226, 25.6.2004., 83. lpp.

( 4 ) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp. Labots ar OV L 191, 28.5.2004., 1. lpp.

( 5 ) Vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī.

( 6 ) OV L 195, 2.6.2004., 12. lpp.

( 7 ) Sk. šī Oficiālā Vēstneša 1. lpp.

( 8 ) OV L 358, 18.12.1986., 1. lpp.

( 9 ) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 50. lpp.

( 10 ) OV L 35, 8.2.2005., 1. lpp.

( 11 ) OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.