a) vēsturiski atzīst par tradicionāliem vai

b) izgatavo saskaņā ar kodificētu tradicionālo procesu vai reģistrētām tehniskām atsaucēm uz šādu procesu, vai saskaņā ar tradicionālām izgatavošanas metodēm, vai

c) aizsargā kā tradicionālus pārtikas produktus ar Kopienas, nacionāliem, reģionāliem vai vietējiem normatīviem aktiem.

a) Regulas (EK) Nr. 852/2004 II pielikuma II(1) nodaļā attiecībā uz telpām, kurās šādi produkti tiek pakļauti videi, kas nepieciešama to raksturīgo īpašību daļējai attīstībai. Šādām telpām var būt sienas, griesti un durvis, kas nav līdzenas, necaurlaidīgas, neuzsūcošas vai no materiāla, kas izturīgs pret koroziju, un tās var būt dabiskas ģeoloģiskas sienas, griesti un grīdas;

b) Regulas (EK) Nr. 852/2004 II pielikuma II(1)(f) un V(1) nodaļā attiecībā uz materiāliem, no kuriem izgatavo instrumentus un aprīkojumu, ko izmanto šo produktu sagatavošanai, iepakošanai un iesaiņošanai.

Šā punkta a) apakšpunktā minēto telpu tīrīšana un dezinficēšana un tās biežums pielāgojams veicamajām darbībām, ņemot vērā to īpašo apkārtējo floru.

Šā punkta b) apakšpunktā minētie instrumenti un aprīkojums visu laiku jāuztur apmierinošā higiēniskā stāvoklī un regulāri jātīra un jādezinficē.

a) jāsniedz īss pieņemto prasību apraksts;

b) jāraksturo apskatāmais pārtikas produkts un uzņēmums; un

c) jāsniedz jebkura cita attiecīga informācija.

1. Kompetentajai iestādei nosūtīšanas vietā ir jāinformē nosūtošais pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks par pārtikas aprites informācijas elementu minimumu, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma III sadaļu jāsniedz kautuvei.

3. Ja dzīvniekus uz kautuvi nogādā cita dalībvalsts, kompetentajām iestādēm nosūtīšanas vietā un kautuvē jāsadarbojas, lai nodrošinātu, ka nosūtītāja informācija ir viegli pieejama saņēmējas kautuves īpašniekam.

1. Valsts pilnvarotais veterinārārsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma II sadaļas I nodaļu var izmantot I papildinājumā publicēto dokumenta paraugu, lai atzīmētu attiecīgas inspekcijas rezultātus, par kuriem jāziņo tās pašas dalībvalsts saimniecībai, kurā dzīvnieki ir audzēti pirms nokaušanas.

2. Kompetentā iestāde ir atbildīga par attiecīgas inspekcijas rezultātu paziņošanu gadījumos, kad dzīvnieki audzēti novietnē citā dalībvalstī, un tādā gadījumā izmanto pielikumā ietverto dokumenta paraugu divās valodās – nosūtītājvalsts un saņēmējvalsts valodā.

1. “Redzams parazīts” ir parazīts vai parazītu grupa, kuru izmērs, krāsa vai struktūra skaidri atšķiras no zivs audiem.

2. “Vizuāla pārbaude” nozīmē zivij vai zivju produktiem nekaitējošu pārbaudi ar vai bez optiskiem palielināšanas palīglīdzekļiem un labā apgaismojumā, kas piemērots cilvēka acīm, tajā skaitā, ja nepieciešams, izgaismošanu.

3. “Izgaismošana” attiecībā uz plakanām zivīm vai zivju filejām nozīmē zivs novietošanu pret gaismu aptumšotā telpā, lai noteiktu parazītus.

1. Vizuālas pārbaudes jāveic lielākam skaitam paraugu. Uzņēmumu atbildīgajām personām krastā un kvalificētiem pārstāvjiem uz pārstrādes kuģiem jānosaka pārbaužu apmērs un biežums atkarībā no konkrētā zvejniecības produkta veida, tā ģeogrāfiskās izcelsmes un izmantošanas. Ražošanas laikā pēc zivju iztīrīšanas kvalificētas personas veic vēdera dobuma, aknu un lietošanai pārtikā paredzēto ikru vizuālas pārbaudes. Atkarībā no ķidāšanas sistēmas, vizuāli pārbauda:

2. Zivs fileju vai šķēļu vizuālu pārbaudi veic kvalificētas personas to apstrādes laikā un pēc filejas atdalīšanas vai sagriešanas gabalos. Ja nav iespējams pārbaudīt atsevišķas zivis zivs filejas izmēra dēļ vai filejas atdalīšanas procesa dēļ, ir jāsastāda paraugu ņemšanas plāns, kurām jābūt pieejamam kompetentai iestādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII sadaļas II(4) nodaļu. Ja no tehniskā viedokļa nepieciešama fileju izgaismošana, tā jāiekļauj paraugu ņemšanas plānā.

1. Nepārstrādāti zvejniecības produkti uzskatāmi par nepiemērotiem izmantošanai pārtikā, ja organoleptiskais novērtējums ir izraisījis šaubas par to svaigumu un ķīmiskā pārbaude parādījusi, ka ir pārsniegtas šādas TVB-N robežvērtības:

References metode, ko izmanto TVB-N robežvērtību noteikšanai, ietver no olbaltumvielām atdalīta ekstrakta destilēšanu ar perhlorskābi, kā noteikts III nodaļā.

2. 1. punktā minētā destilēšana jāveic, izmantojot aparātu, kurš atbilst diagrammai IV nodaļā.

3. Parastās metodes, ko var izmantot TVB-N daudzuma noteikšanai, ir:

4. Paraugā jābūt apmēram 100 g gaļas, kas ņemta no vismaz trīs dažādiem punktiem un sajaukta kopā maļot.

Dalībvalstīm jāiesaka oficiālajām laboratorijām parasti izmantot iepriekš minēto standartmetodi. Ja rezultāti ir apšaubāmi vai rodas strīds par veiktās analīzes rezultātiem, rezultātu pārbaudīšanai drīkst izmantot tikai standartmetodi.

1.  Sebastes spp., Helicolenus dactylopterus, Sebastichthys capensis.

2. Sugas, kas pieder Pleuronectidae dzimtai (izņemot āti: Hippoglossus spp.).

3.  Salmo salar, sugas, kas pieder Merlucciidae dzimtai, sugas, kas pieder Gadidae dzimtai.

a) perhlorskābes šķīdums = 6 g/100 ml;

b) nātrija hidroksīda šķīdums = 20 g/100 ml;

c) sālsskābes standarta šķīdums 0,05 M/l ((0,05 N).

d) Borskābes šķīdums = 3 g/100 ml;

e) silikona pretputošanas reaģents;

f) fenolftaleīna šķīdums = 1 g/100 ml 95 % etanola;

g) indikatora šķīdums (Tashiro miksētais indikators) 2 g metilsarkanā un 1 g metilēna zilā izšķīdina 1 000 ml 95 % etanola.

a) Gaļas maļamais, lai pagatavotu pietiekami homogēnu zivs malto gaļu.

b) Liela ātruma homogenizātors ar ātrumu no 8 000 līdz 45 000 apgr./min.

c) Rievotais filtrs ar diametru 150 mm, ātri filtrējošs.

d) Birete, 5 ml, ar iedaļām līdz 0,01 ml.

e) Aparāts tvaika destilācijai. Aparātam jābūt regulējamam, lai variētu tvaiku un radītu konstantu tvaika daudzumu noteiktā laika periodā. Tam jānodrošina, ka laikā, kad pievieno pasārmināšanas vielas, neizkļūst rezultātā radušās bāzes.

a)  Parauga sagatavošana

Analizējamais paraugs uzmanīgi jāsamaļ 5. punkta a) apakšpunktā minētajā gaļas mašīnā. Precīzi 10 g +0,1 g samaltā parauga iesver piemērotā traukā. To samaisa ar 90,0 ml perhlorskābes šķīduma, kā noteikts 4. punkta a) apakšpunktā, homogenizē divas minūtes ar 5. punkta b) apakšpunktā minēto homogenizātoru un tad filtrē.

Iegūtais ekstrakts jāiztur vismaz septiņas dienas temperatūrā starp 2 oC un 6 oC.

b)  Tvaika destilācija

50,0 ml ekstrakta, kas iegūts saskaņā ar a) apakšpunktu, ievieto aparātā tvaika destilēšanai, kā aprakstīts 5. punkta e) apakšpunktā. Lai vēlāk pārbaudītu ekstrakta pasārmināšanos, pievieno dažas piles fenolftaleīna, kā norādīts 4. punkta f) apakšpunktā. Pēc dažu pilienu silikona pretputošanas reaģenta pievienošanas ekstraktam pielej 6,5 ml nātrija hidroksīda šķīduma, kā norādīts 4. punkta b) apakšpunktā, un nekavējoties uzsāk tvaika destilāciju.

Tvaika destilāciju regulē tā, lai aptuveni 10 minūtēs tiktu saražots 100 ml destilāta. Destilācijas aizplūdes caurule ir iemērkta uztvērējā ar 100 ml borskābes šķīduma, kā norādīs 4. punkta d) apakšpunktā, kuram piepilinātas trīs līdz piecas piles 4. punkta g) apakšpunktā minētā indikatora šķīduma. Pēc tieši 10 minūtēm destilācija ir beigusies. Destilācijas aizplūdes cauruli izņem no uztvērēja un izmazgā ar ūdeni. Uztvērējā esošās šķīstošās bāzes tiek noteiktas, veicot titrēšanu ar 4. punkta c) apakšpunktā minēto standarta sālsskābes šķīdumu.

Gala punkta pH jābūt 5,0+0,1.

c)  Titrēšana

Nepieciešams veikt divas analīzes. Izmantotā metode ir pareiza, ja atšķirība abās analīzēs nepārsniedz 2 mg/100 g.

d)  Kontrole

Kontrolpārbaudi veic saskaņā ar b) punktu. Ekstrakta vietā izmanto 50,0 ml 4. punkta a) apakšpunktā minētā perhlorskābes šķīduma.

1. Nepieciešams veikt divas analīzes. Izmantotā metode ir pareiza, ja atšķirība abās analīzēs nepārsniedz 2 mg/100 g.

2. Pārbaudiet aprīkojumu, destilējot NH4Cl šķīdumu, kas līdzvērtīgs 50 mg TVB-N/100 g.

3. Standarta atkārtojamības novirze Sr = 1,20 mg/100 g. Standarta salīdzināmības novirze SR = 2,50mg/100 g.

1. Paralītiskās gliemeņu indes (PSP) saturs molusku ēdamajā daļā (visā kopumā vai atsevišķi kādā ēdamajā daļā) ir jānosaka saskaņā ar bioloģisko testa metodi vai jebkuru citu starptautiski atzītu metodi. Toksīnu noteikšanai kā alternatīvu metodi var izmantot arī tā saukto Lorensa metodi atbilstīgi AOAC publicētajai oficiālajai metodei 2005.06 (“Paralītiskās gliemeņu indes toksīni gliemenēs”).

2. Ja rezultāti tiek apstrīdēti, references metode ir bioloģiskā metode.

3. Šīs nodaļas 1. un 2. punkts tiks pārskatīts, kad jūras biotoksīnu Kopienas references laboratorija būs sekmīgi pabeigusi Lorensa metodes ieviešanas pasākumu saskaņošanu.

1. Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas V nodaļas 2. punkta c), d) un e) apakšpunktā minēto jūras toksīnu noteikšanas atsauces metode ir EU-RL LC-MS/MS metode. Ar šo metodi nosaka vismaz šādus savienojumus:

2. Kopējo toksiskuma ekvivalenci aprēķina, izmantojot toksiskuma ekvivalences koeficientus (TEF), kā to ieteikusi EFSA.

3. Ja atklāj jaunus analogus, kas nozīmīgi sabiedrības veselībai, tie iekļaujami analīzē. Kopējo toksiskuma ekvivalenci aprēķina, izmantojot toksiskuma ekvivalences koeficientus (TEF), kā to ieteikusi EFSA.

4. Citas metodes, piemēram, šķidruma hromatogrāfijas (LC) masas spektrometrijas (MS) metodi, augstas izšķirtspējas šķidruma hromatogrāfiju (HPLC) ar atbilstošu noteikšanu, imunoloģiskajām un funkcionālajām pārbaudēm (piemēram, fosfātu nomākšanas pārbaudes), var izmantot kā EU-RL LC-MS/MS metodes alternatīvas papildu metodes ar nosacījumu, ka:

1. Lai dalībvalstis varētu pielāgot savas metodes LC-MS/MS metodei, kā noteikts šīs nodaļas A punkta 1. apakšpunktā, jūras toksīnu noteikšanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas V nodaļas 2. punkta c), d) un e) apakšpunktu līdz 2014. gada 31. decembrim var turpināt izmantot virkni peļu bioloģiskās pārbaudes procedūru ar atšķirībām testa porcijās (hepatopankreātā vai visā ķermenī) un tā šķīdumos, kurus izmanto ekstrahēšanai un attīrīšanai.

2. Jutība un selektivitāte ir atkarīgas no šķīdinātāju izvēles ekstrakcijai un attīrīšanai, un tas jāņem vērā, pieņemot lēmumu par izmantojamo metodi, lai atklātu visus iespējamos toksīnus.

3. Vienas peles bioloģisko pārbaudi ar acetona ekstrahēšanu var izmantot, lai noteiktu okadīnskābi, dinofisistoksīnus, azaspiracīdus, pektenotoksīnus un jesotoksīnus. Šo pārbaudi var papildināt, ja nepieciešams, ar šķidruma/šķidruma nodalīšanas soļiem ar etilacetātu/ūdeni vai dihlorometānu/ūdeni, lai atdalītu iespējamos traucējumus.

4. Katrai pārbaudei izmanto trīs peles. Ja divas no trim pelēm nomirst 24 stundu laikā no potēšanas ar ekstraktu, kas līdzvērtīgs 5 g hepatopankreāta vai 25 g visā ķermenī, rezultāts uzskatāms par pozitīvu, kas norāda uz viena vai vairāku toksīnu klātbūtni daudzumos, kas pārsniedz Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas V nodaļas 2. punkta c), d) un e) apakšpunktā noteiktos daudzumus.

5. Peles bioloģisko pārbaudi ar acetona ekstraktu, kam seko šķidruma/šķidruma nodalīšana ar dietilēteri, var izmantot, lai noteiktu okadīnskābes, dinofisistoksīnu, pektenotoksīnu un azaspiracīdu klātbūtni, bet nevar izmantot jesotoksīnu noteikšanai, jo šo toksīnu zaudējums var notikt nodalīšanas posmā. Katrai pārbaudei izmanto trīs peles. Ja divas no trim pelēm nomirst 24 stundu laikā no potēšanas ar ekstraktu, kas līdzvērtīgs 5 g hepatopankreāta vai 25 g visā ķermenī, rezultāts uzskatāms par pozitīvu, kas norāda uz okadīnskābes, dinofisistoksīnu, pektenotoksīnu un azaspiracīdu klātbūtni daudzumos, kas pārsniedz Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas V nodaļas 2. punkta c) un e) apakšpunktā noteiktos daudzumus.

6. Žurku bioloģisko pārbaudi var izmantot, lai noteiktu okadīnskābi, dinofisistoksīnus un azaspiracīdus. Katrai pārbaudei izmanto trīs žurkas. Diarejas reakcija jebkurai no trim žurkām uzskatāma par pozitīvu rezultātu, kas norāda uz okadīnskābes, dinofisistoksīnu un azaspiracīdu klātbūtni daudzumos, kas pārsniedz Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas V nodaļas 2. punkta c) un e) apakšpunktā noteiktos daudzumus.

1. Nedrīkst pārsniegt 0,1 % (=100 mg/100 g jeb 1 000 ppm) svaigā produktā.

2. To nosaka ar standartizētu starptautiski atzītu metodi.

1. Katra dalībvalsts sniedz Komisijai saites adresi uz nacionālo tīmekļa vietni, kurā ietverts galvenais saraksts, kas sastāv no to atzīto pārtikas uzņēmumu sarakstiem, kuri ražo dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 8. panta 1. punkta definīciju.

2. 1. punktā minētajam galvenajam sarakstam jāsastāv no vienas lapas, un tas veidojams vienā vai vairākās Kopienas oficiālajās valodās.

1. Tīmekļa vietni, kurā uztur galveno sarakstu, veido kompetentā iestāde vai attiecīga gadījumā viena no kompetentajām iestādēm, kā to paredz Regulas (EK) Nr. 882/2004 4. pants.

2. Galvenajā sarakstā jābūt saitei uz:

1) ir iegūtas ražošanas zonās, kuras kompetenta iestāde, pildot Komisijas Lēmumu 2006/766/EK ( 9 ), ir skaidri noteikusi, uzraudzījusi un atļāvusi, un PSP līmenis šo gliemeņu ēdamajā daļā ir zemāks par 300μg uz 100g;

2) ir pārvadātas kompetentas iestādes aizzīmogotos konteineros vai transportlīdzekļos tieši uz uzņēmumu:

…

…

(uzņēmuma nosaukums un oficiālā apstiprinājuma numurs, kam kompetentā iestāde īpaši atļāvusi veikt apstrādi);

3) ir transportētas uz šo uzņēmumu ar pievienotu kompetentas iestādes izsniegtu dokumentu, kurā atļauta to transportēšana, apliecināts produkta raksturojums un daudzums, izcelsmes vieta un galamērķa uzņēmums;

4) ir pakļautas termiskai apstrādei saskaņā ar Lēmuma 96/77/EK pielikumu;

5) nesatur ar biotestu konstatējamu PSP līmeni, ko apliecina veikto testu ziņojums(-i), kas pievienots(-i) katrai produktu partijai, uz kuru attiecas šis apliecinājums.

1. Veicot pārbaudi iepretim kritērijiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IX sadaļas I nodaļas III daļā, kā atsauces metodes jāpiemēro šādi standarti:

2. Alternatīvu analītisko metožu izmantošana ir pieļaujama:

1. Nosakot bāziskās fosfatāzes aktivitāti, kā atsauces metode jāpiemēro standarts ISO 11816-1.

2. Bāziskās fosfatāzes aktivitāte ir izteikta kā fermenta milivienību aktivitāte uz litru (mv/l). Bāziskās fosfatāzes aktivitātes vienība ir bāziskās fosfatāzes fermentu daudzums, kas katalizē 1 mikromolu substrāta minūtē.

3. Bāziskās fosfatāzes testa rezultāts uzskatāms par negatīvu, ja govs pienā mērītā aktivitāte nepārsniedz 359 mv/l.

4. Alternatīvu analītisko metožu izmantošana ir pieļaujama, ja metodes ir apstiprinātas attiecībā pret atsauces metodi, kas minēta 1. punktā saskaņā ar starptautiski atzītiem protokoliem.

a) Visa barība iegūta no ražotnes, kurā barību ražo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 183/2005 ( 10 ) 4. un 5. pantā noteiktajām prasībām; ja dzīvniekus baro ar rupjo barību vai graudaugiem, tie ir pienācīgi apstrādāti un, ja iespējams, izžāvēti un/vai granulēti.

b) Cik vien iespējams, tiek piemērota sistēma “visi iekšā/visi ārā”. Ja dzīvniekus ievieto ganāmpulkā, tos tur izolācijā tik ilgi, cik noteikuši veterinārie dienesti, lai nepieļautu slimības ievazāšanu.

c) Neviens dzīvnieks netiek ārpus telpām, ja vien pārtikas nozares uzņēmums, veicot riska analīzi, kompetentajai iestādei nevar pierādīt, ka laikposms, ko dzīvnieki pavada ārpus telpām, attiecīgais aprīkojums un apstākļi neuzraisa slimības ievazāšanas iespējamību ganāmpulkā.

d) Sīki izstrādāta informācija par dzīvniekiem no dzimšanas līdz kaušanai un attiecīgajiem pārvaldības nosacījumiem ir noteikta Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma III sadaļā.

e) Ja dzīvniekiem izmanto pakaišus, no slimības vai tās ievazāšanas izvairās, pakaišus pienācīgi apstrādājot.

f) Saimniecības darbinieki ievēro vispārējos higiēnas noteikumus, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 852/2004 I pielikumā.

g) Tiek piemērotas procedūras, ar kurām kontrolē iekļuvi telpās, kurās tur dzīvniekus.

h) Saimniecība nepiedāvā telpas vai kempinga vietu tūristiem, ja vien pārtikas nozares uzņēmums, izmantojot riska analīzi, kompetentajai iestādei nevar pierādīt, ka telpas ir pienācīgi nodalītas no dzīvnieku audzēšanas vienībām, tā ka nav iespējami tieši cilvēku un dzīvnieku kontakti.

i) Dzīvnieki nevar piekļūt izgāztuvēm vai sadzīves atkritumiem.

j) Tiek piemērots kaitēkļu uzraudzības un kontroles plāns.

k) Netiek izmantota skābbarība, ja vien pārtikas nozares uzņēmums, izmantojot riska analīzi, kompetentajai iestādei nevar pierādīt, ka šī barība neizraisa risku dzīvniekiem.

l) Notekūdeņi un nosēdumi no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām netiek izvadīti dzīvniekiem pieejamās teritorijās, un tos arī neizmanto to ganību mēslošanai, kurās audzē laukaugus, ar ko baro dzīvniekus, ja vien tie nav pienācīgi un atbilstīgi kompetentās iestādes prasībām attīrīti.

1. II pielikuma I(B) sadaļu groza šādi.

2. III pielikumu groza šādi.

1. I pielikuma I sadaļas III(3) nodaļu groza šādi.

2. II pielikuma II(A) nodaļas 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem:

3. III pielikuma II (G) nodaļas 1. punktu aizstāj ar šo: