2005R1552 — LV — 07.08.2009 — 002.001


Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1552/2005

(2005. gada 7. septembris)

par statistiku, kas attiecas uz arodmācībām uzņēmumos

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 255, 30.9.2005, p.1)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  No

page

date

►M1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris),

  L 393

1

30.12.2006

►M2

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 596/2009 (2009. gada 18. jūnijs),

  L 188

14

18.7.2009




▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1552/2005

(2005. gada 7. septembris)

par statistiku, kas attiecas uz arodmācībām uzņēmumos

(Dokuments attiecas uz EEZ)



EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 285. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

saskaņā ar Līguma 251. pantā izklāstīto procedūru ( 1 ),

tā kā:

(1)

Lisabonas Eiropadomē 2000. gada 23. un 24. martā Eiropas Savienība noteica stratēģisku mērķi — kļūt par konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē, kas spētu nodrošināt stabilu ekonomisko izaugsmi ar vairāk un labākām darbavietām un ar plašāku sociālo kohēziju.

(2)

Pilsoņu nodarbinātības iespējas, pielāgošanās spējas un mobilitāte ir vitāli svarīgas Savienībai, lai tā varētu īstenot apņēmību kļūt par konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē.

(3)

Mūžizglītība ir būtiski svarīgs elements, attīstot un veicinot prasmīgu, labi mācītu un pielāgoties spējīgu darbaspēku.

(4)

Padomes 2003. gada 5. maija secinājumos par Eiropas vidējiem rādītājiem izglītībā un mācībās (kritēriji) ( 2 ) ir ietverts šāds kritērijs mūžizglītībai: “Tādējādi līdz 2010. gadam Eiropas Savienības vidējam rādītājam attiecībā uz piedalīšanos mūžizglītībā vajadzētu būt vismaz 12,5 % pieaugušo darbspējīgā vecumā (vecuma grupa no 25 līdz 64 gadiem)”.

(5)

Lisabonas Eiropadome apliecināja, ka mūžizglītība ir būtiska Eiropas sociālā modeļa sastāvdaļa.

(6)

Jaunā Eiropas nodarbinātības stratēģija, kas apstiprināta ar Padomes 2003. gada 22. jūlija Lēmumu 2003/578/EK par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm ( 3 ), tiecas dot lielāku ieguldījumu Lisabonas stratēģijā un īstenot saskaņotu un plašu mūžizglītības stratēģiju.

(7)

Piemērojot šo regulu, būtu jāņem vērā dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēs noteiktā definīcija jēdzienam “sociālās atstumtības riska grupa”.

(8)

Īpaša uzmanība būtu jāvelta mācībām darba vietā un darba laikā, jo abi šie aspekti ir nozīmīgas mūžizglītības dimensijas.

(9)

Salīdzināma statistikas informācija Kopienas līmenī, īpašu uzmanību pievēršot arodmācībām uzņēmumos, ir būtiska mūžizglītības stratēģiju attīstībai un to īstenošanā gūto panākumu pārraudzīšanai.

(10)

Īpašas Kopienas statistikas iegūšanu reglamentē noteikumi, kas izklāstīti Padomes 1997. gada 17. februāra Regulā (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku ( 4 ).

(11)

Tādu statistikas datu pārsūtīšanu, kas atzīti par konfidenciāliem, reglamentē noteikumi, kuri ietverti Regulā (EK) Nr. 322/97 un Padomes 1990. gada 11. jūnija Regulā (Euratom, EEK) Nr. 1588/90 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte ( 5 ).

(12)

Komisijas 2002. gada 17. maija Regulā (EK) Nr. 831/2002, ar ko Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku īsteno attiecībā uz konfidenciālu datu pieejamību zinātniskiem nolūkiem ( 6 ), ir paredzēti nosacījumi, kā piešķirt piekļuvi konfidenciāliem, Kopienas iestādei nosūtītiem datiem.

(13)

Tā kā dalībvalstis nevar pilnībā sasniegt šīs regulas mērķus, proti, izstrādāt vienotus statistikas standartus, kas ļauj iegūt saskaņotus datus par arodmācībām uzņēmumos, un labāk to var panākt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā izklāstīto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu šajā regulā ir paredzēts tikai tas, kas vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai.

(14)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību ( 7 ). Šiem pasākumiem būtu jāņem vērā dalībvalstu iespējas attiecībā uz datu vākšanu un apstrādi.

(15)

Jautājums ir apspriests ar Statistikas programmu komiteju saskaņā ar 3. pantu Padomes 1989. gada 19. jūnija Lēmumā 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju ( 8 ),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.



1. pants

Temats

Ar šo regulu ir izveidota vienota sistēma, kā iegūt Kopienas statistiku par arodmācībām uzņēmumos.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā ir lietotas šādas definīcijas:

1. “uzņēmums” ir uzņēmums, kā definēts Padomes 1993. gada 15. marta Regulā (EEK) Nr. 696/93 par statistikas vienībām ražošanas sistēmas novērošanai un analīzei Kopienā ( 9 );

▼M1 —————

▼B

3. pants

Dati, kas jāvāc

1.  Dalībvalstis vāc datus nolūkā iegūt Kopienas statistiku, lai varētu analizēt tālākās arodmācības uzņēmumos šādās jomās:

a) uzņēmumu īstenotā mācību politika un mācību stratēģija, attīstot darbaspēka iemaņas;

b) tālāko arodmācību vadība, organizācija un veidi uzņēmumos;

c) sociālo partneru loma, nodrošinot visus aspektus saistībā ar tālākām arodmācībām darbavietā;

d) piekļuve tālākām arodmācībām, to apjoms un saturs, īpaši saistībā ar saimniecisko darbību un uzņēmuma lielumu;

e) īpaši tālāko arodmācību pasākumi uzņēmumos, lai uzlabotu darbaspēka iemaņas informācijas un saziņas tehnoloģiju (ICT) jomā;

f) mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbinieku iespējas gūt piekļuvi tālākām arodmācībām un apgūt jaunas iemaņas, kā arī konkrētas MVU vajadzības mācību nodrošinājumā;

g) valsts pasākumu ietekme uz tālākām arodmācībām uzņēmumos;

h) vienlīdzīgas iespējas visiem darbiniekiem piedalīties tālākās arodmācībās uzņēmumos, jo īpaši ievērojot dzimumu līdztiesību un konkrētas vecuma grupas;

i) īpaši tālāko arodmācību pasākumi sociālās atstumtības riska grupai;

j) tālāko arodmācību pasākumi, kas pielāgoti dažādiem darba līgumu veidiem;

k) izdevumi tālākām arodmācībām: tālākām arodmācībām atvēlēto līdzekļu apjoms un resursi, to stimuli; un

l) uzņēmumu vērtēšanas un uzraudzības kārtība attiecībā uz tālākām arodmācībām.

2.  Dalībvalstis vāc konkrētus datus par sākotnējām arodmācībām uzņēmumos attiecībā uz:

a) sākotnējo arodmācību dalībniekiem; un

b) kopējiem izdevumiem par sākotnējām arodmācībām.

▼M1

4. pants

Statistikas darbības joma

Statistika par arodmācībām uzņēmumos aptver vismaz visas tās saimnieciskās darbības, kas definētas NACE 2. red. B līdz N un R līdz S sadaļā.

▼B

5. pants

Statistikas vienības

1.  Vācot statistikas datus, uzņēmums, kas veic vienu no 4. pantā minētām saimnieciskām darbībām, un nodarbina 10 vai vairāk darbinieku, ir viena statistikas vienība.

▼M2

2.  Ņemot vērā uzņēmumu sadalījumu pēc lieluma konkrētajā valstī un politikas vajadzību attīstību, dalībvalstis var paplašināt statistikas vienības definīciju savā valstī. Komisija var arī pieņemt lēmumu par šīs definīcijas paplašināšanu, ja šāda paplašināšana būtiski uzlabotu pārskata rezultātu reprezentativitāti un kvalitāti attiecīgajās dalībvalstīs. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

▼B

6. pants

Datu avoti

1.  Dalībvalstis iegūst vajadzīgos datus, izmantojot aptaujas uzņēmumos, vai apvienojot aptaujas uzņēmumos ar citiem avotiem, un piemērojot principus, kas paredz mazināt respondentiem radītos apgrūtinājumus, kā arī administratīvu vienkāršošanu.

2.  Dalībvalstis izstrādā noteikumus par to, kā uzņēmumi atbild uz aptauju.

3.  Aptaujā uzņēmumus aicina sniegt pareizus un pilnīgus datus noteiktajos termiņos.

4.  Var izmantot citus avotus, tostarp administratīvus datus, papildinot tos datus, kas jāvāc, ja tādi avoti būtiskuma un savlaicīguma ziņā ir piemēroti.

7. pants

Aptauju parametri

1.  Aptauja ir izlases veida aptauja.

2.  Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka dati, ko tās pārsūtīta, atspoguļo iedzīvotāju struktūru statistikas vienībās. Aptauja notiek tā, lai visā Kopienā iegūtos rezultātus varētu iedalīt vismaz šādās kategorijās:

a) saimnieciskas darbības saskaņā ar ►M1  NACE 2. red. ◄ ; un

b) uzņēmumu lielums.

▼M2

3.  Komisija nosaka prasības attiecībā uz izlasi un precizitāti un šo prasību ievērošanai nepieciešamos izlases apjomus, īpašus norādījumus par NACE 2. red. izmantošanu un lieluma kategorijas, kurās var iedalīt iegūtos rezultātus. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

▼B

8. pants

Aptaujā izmantojamā pieeja

1.  Lai mazinātu apgrūtinājumus respondentiem, aptaujā izmantotā pieeja ļauj datu vākšanu pielāgot apstākļiem, ņemot vērā:

a) uzņēmumus, kur mācības notiek, un uzņēmumus, kur mācības nenotiek; un

b) dažādi arodmācību veidi.

▼M2

2.  Komisija nosaka, kādi konkrēti dati jāvāc par uzņēmumiem, kur mācības notiek, un uzņēmumiem, kur mācības nenotiek, kā arī dažādiem arodmācību veidiem. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

▼B

9. pants

Kvalitātes kontrole un ziņojumi

1.  Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to datu kvalitāti, ko tās pārsūta.

2.  Ne vēlāk kā 21 mēnesi pēc katra 10. pantā minētā atsauces laikposma beigām dalībvalstis Komisijai (Statistikas birojam) iesniedz kvalitātes ziņojumu ar visu informāciju un datiem, kas pieprasīti, lai pārbaudītu pārsūtīto datu kvalitāti. Ziņojumā konkrēti norāda iespējamus metodoloģijas prasību pārkāpumus.

3.  Pamatojoties uz 2. punktā minētajiem ziņojumiem, Komisija (Statistikas birojs) novērtē iesūtīto datu kvalitāti, īpašu uzmanību pievēršot dalībvalstu datu salīdzināmības nodrošināšanai.

▼M2

4.  Komisija nosaka, kādas ir kvalitātes prasības datiem par uzņēmumos notiekošajām arodmācībām, kuri ir jāvāc un jāpārsūta Kopienas statistikas vajadzībām, šā panta 2. punktā minēto kvalitātes ziņojumu struktūrai, un visiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērtētu vai uzlabotu datu kvalitāti. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

▼B

10. pants

Pārskata laikposms un periodiskums

1.  Pārskata laikposms, par ko jāvāc dati, ir viens kalendāra gads.

▼M2

2.  Komisija nosaka pirmo apsekojuma gadu, par ko jāvāc dati. Pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

▼B

3.  Dalībvalstis vāc datus ik pēc pieciem gadiem.

11. pants

Datu pārsūtīšana

1.  Dalībvalstis un Komisija, ievērojot savas attiecīgās kompetences jomas, veicina to, lai pēc iespējas vairāk tiktu izmantota elektroniska datu vākšana, elektroniska datu pārsūtīšana un automātiska apstrāde.

2.  Dalībvalstis Komisijai (Statistikas birojam) pārsūta uzņēmumu individuālos datus saskaņā ar spēkā esošiem Kopienas noteikumiem par tādu datu pārsūtīšanu, kas atzīti par statistiski konfidenciāliem, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 322/97 un Regulā (Euratom, EEK) Nr. 1588/90. Dalībvalstis nodrošina to, ka pārsūtītie dati neļauj tieši identificēt statistikas vienības.

3.  Dalībvalstis datus pārsūta elektroniski, ievērojot attiecīgu tehnisku formātu un apmaiņas standartu, kas jānosaka saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto kārtību.

4.  Dalībvalstis pārsūta pilnīgus un pareizus datus ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc katra apsekojuma gada beigām.

12. pants

Ziņojums par īstenošanu

1.  Komisija 2010. gada 20 oktobrī un pēc apspriešanās ar Statistikas programmu komiteju iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Ziņojumā jo īpaši:

a) novērtē, kādu labumu gūst Kopiena, dalībvalstis un iegūtās statistikas lietotāji, to samērojot ar respondentiem radīto apgrūtinājumu; un

b) nosaka jomas, kurās, iespējams, būtu vajadzīgi uzlabojumi un grozījumi, ņemot vērā gūtos rezultātus.

2.  Pēc ziņojuma Komisija var ierosināt pasākumus, lai uzlabotu šīs regulas īstenošanu.

▼M2

13. pants

Īstenošanas pasākumi

Komisija pieņem pasākumus, lai ņemtu vērā datu vākšanas, nosūtīšanas un apstrādes ekonomisko un tehnisko attīstību. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Pārējos šīs regulas īstenošanas pasākumus, tostarp par elektroniski nosūtītu datu atbilstīgu tehnisko formātu un apmaiņas standartu pieņem Komisija saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

14. pants

Komitoloģijas procedūra

1.  Komisijai palīdz Statistikas programmu komiteja, kas izveidota ar Lēmuma 89/382/EEK, Euratom ( 10 ).

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais periods ir trīs mēneši.

3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

▼B

15. pants

Finansējums

1.  Par pirmo apsekojuma gadu, kurā iegūst šajā regulā paredzēto Kopienas statistiku, Komisija dalībvalstīm sniedz finansiālu palīdzību, palīdzot segt izdevumus, kas tām radušies, vācot, apstrādājot un pārsūtot datus.

2.  Finansiālās palīdzības apjomu nosaka kā daļu no attiecīgās gadskārtējās budžeta procedūras. Budžeta iestāde nosaka iespējamo apropriāciju.

3.  Īstenojot šo regulu, Komisija var vērsties pie ekspertiem un tehniskās palīdzības organizācijām, kuru finansējumu var nodrošināt no šīs regulas kopējās finansēšanas sistēmas. Komisija var organizēt ekspertu seminārus, kolokvijus vai citādas sanāksmes, kas varētu palīdzēt šīs regulas īstenošanā, un veic atbilstīgas informēšanas, publicēšanas un izplatīšanas darbības.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.



( 1 ) Eiropas Parlamenta 2005. gada 23. februāra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2005. gada 27. jūnija Lēmums.

( 2 ) OV C 134, 7.6.2003., 3. lpp.

( 3 ) OV L 197, 5.8.2003., 13. lpp.

( 4 ) OV L 52, 22.2.1997., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

( 5 ) OV L 151, 15.6.1990., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

( 6 ) OV L 133, 18.5.2002., 7. lpp.

( 7 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

( 8 ) OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.

( 9 ) OV L 76, 30.3.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

( 10 ) OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.