Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 62. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 2 ),

tā kā:

(1)	Saloniku Eiropadome 2003. gada 19. un 20. jūnijā ir apliecinājusi, ka Eiropas Savienībā vajadzīga vienota pieeja biometriskiem identifikatoriem vai biometriskiem datiem trešo valstu pilsoņiem izdotos dokumentos, Eiropas Savienības pilsoņu pasēs un informācijas sistēmās (VIS un SIS II).

(2)

Ar 2000. gada 17. oktobrī Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūciju tika ieviesti minimālie drošības standarti pasēm ( 3 ). Šobrīd lietderīgi atjaunināt šo rezolūciju ar pasākumiem Kopienas līmenī, lai panāktu uzlabotus saskaņotus drošības standartus pasēm un ceļošanas dokumentiem, aizsargājot tos pret viltošanu. Tajā pašā laikā pasē vai ceļošanas dokumentā būtu jāiekļauj biometriski identifikatori, lai radītu uzticamu saikni starp dokumenta īsto turētāju un dokumentu.

(3)

Drošības elementu saskaņošana un biometrisku identifikatoru iekļaušana ir svarīgs solis pretim jaunu elementu izmantošanai, ņemot vērā turpmāko notikumu attīstību Eiropā, kas ceļošanas dokumentu padarīs drošāku un nodrošinās uzticamāku saikni starp dokumenta turētāju un pasi vai ceļošanas dokumentu, tādējādi sniedzot svarīgu ieguldījumu dokumentu aizsardzības nodrošināšanā pret to izmantošanu krāpnieciskos nolūkos. Būtu jāņem vērā Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) priekšraksti, un jo īpaši tie, kas izklāstīti dokumentā Nr. 9303 par mašīnlasāmiem ceļošanas dokumentiem.

(4)

Šī regula paredzēta vienīgi drošības elementu saskaņošanai, tostarp dalībvalstu pasu un ceļošanas dokumentu biometrisko identifikatoru saskaņošanai. Iestāžu un struktūru izraudzīšanās, kam ir atļauta pieeja datiem, kuri atrodas dokumenta informācijas nesējā, ir nosakāma ar valstu tiesību aktiem, ievērojot jebkurus atbilstīgus Kopienas tiesību aktus, Eiropas Savienības tiesību aktus vai starptautiskus nolīgumus.

(5)

Šajā regulā būtu jāizklāsta tikai tās specifikācijas, kas nav slepenas. Šīs specifikācijas jāpapildina ar specifikācijām, kas var palikt slepenas, lai novērstu iespējamu viltošanu un falsificēšanu. Šādi papildu tehniski priekšraksti būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību ( 4 ).

(6)	Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no komitejas, kas nodibināta saskaņā ar 6. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1683/95 (1995. gada 29. maijs), ar ko nosaka vienotu vīzu formu ( 5 ).

(7)

Lai nodrošinātu to, ka minētā informācija nav pieejama vairāk personām nekā tas vajadzīgs, būtu arī svarīgi, lai katra dalībvalsts izraudzītos tikai vienu struktūru, kas būtu atbildīga par pasu un ceļošanas dokumentu izgatavošanu, dalībvalstīm paturot tiesības vajadzības gadījumā šo struktūru aizstāt ar citu. Katrai dalībvalstij drošības apsvērumu dēļ būtu jāpaziņo Komisijai un citām dalībvalstīm šīs kompetentās iestādes nosaukumu.

(8)

Attiecībā uz personas datiem, kas jāapstrādā pasu un ceļošanas dokumentu sakarā, spēkā ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti ( 6 ). Būtu jānodrošina, lai pasē neglabātos nekāda papildu informācija, ja regulā vai tās pielikumā tas nav paredzēts, vai arī, ja tas nav minēts attiecīgajā ceļošanas dokumentā.

(9)

Saskaņā ar proporcionalitātes principu, lai sasniegtu galveno mērķi – ieviest kopējus drošības standartus un savstarpēji savietojamus biometriskus identifikatorus – ir nepieciešami un lietderīgi izstrādāt noteikumus visām dalībvalstīm, kas ievieš Konvenciju par 1985. gada 14. jūnija Šengenas līguma īstenošanu ( 7 ). Saskaņā ar Līguma 5. panta trešo daļu šī regula neparedz vairāk, nekā nepieciešams, lai sasniegtu izvirzītos mērķus.

(10)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, tādējādi Dānijai tā neuzliek saistības un nav tai jāpiemēro. Ņemot vērā to, ka šī regula tiecas papildināt Šengenas acquis saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma IV sadaļas trešās daļas noteikumiem, Dānija saskaņā ar minētā protokola 5. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi šo regulu, pieņem lēmumu, vai tā ieviesīs to savos tiesību aktos.

(11)

Šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus, kuros Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā ( 8 ). Tādējādi Apvienotā Karaliste nepiedalās tās pieņemšanā, un tā neuzliek tai saistības un nav tai jāpiemēro.

(12)

Šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus, kuros Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā ( 9 ). Tādējādi Īrija nepiedalās tās pieņemšanā, un tā neuzliek tai saistības un nav tai jāpiemēro.

(13)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus tā, kā to paredz Eiropas Savienības Padomes noslēgtais Nolīgums ar Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē ( 10 ) tādās jomās, kas minētas 1. panta B punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu minēto nolīgumu ( 11 ).

(14)

Attiecībā uz Šveici šī regula ir Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kā paredzēts Nolīgumā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā ( 12 ), un attiecas uz jomu, kura minēta 1. panta B. punktā Lēmumā 1999/437/EK, to lasot saistībā ar 4. panta 1. punktu Padomes 2004. gada 25. oktobra Lēmumos par minētā Nolīguma parakstīšanu Eiropas Savienības vārdā un Eiropas Kopienas vārdā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu ( 13 ),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. Dalībvalstu izsniegtās pases un ceļošanas dokumenti atbilst pielikumā izklāstītajiem obligātajiem drošības standartiem.

Komisija ne vēlāk kā 2012. gada 26. jūnijā sagatavo ziņojumu par prasībām attiecībā uz bērniem, kas ceļo vieni paši vai citu personu pavadībā un šķērso dalībvalstu ārējās robežas, kā arī vajadzības gadījumā ierosina atbilstīgas iniciatīvas kopējas pieejas nodrošināšanai attiecībā uz noteikumiem par to bērnu aizsardzību, kuri šķērso dalībvalstu ārējās robežas.

2. Pasēs un ceļošanas dokumentos iestrādā ļoti drošu informācijas nesēju, kurā ir sejas attēls. Dalībvalstis arī iekļauj divus plakaniski noņemtus pirkstu nospiedumus savstarpēji savietojamos formātos. Dati ir aizsargāti, un informācijas nesējs ir pietiekami ietilpīgs un spējīgs garantēt datu integritāti, autentiskumu un konfidencialitāti.

2.b Ja īslaicīgi nav iespējams noņemt izraudzīto pirkstu nospiedumus, dalībvalsts atļauj noņemt citu pirkstu nospiedumus. Ja īslaicīgi nav iespējams noņemt citu pirkstu nospiedumus, tās izsniedz pagaidu pasi, kuras derīguma termiņš nepārsniedz 12 mēnešus.

3. Šī regula attiecas uz dalībvalstu izdotām pasēm un ceļošanas dokumentiem. Tā neattiecas uz identifikācijas kartēm, ko dalībvalstis izdod saviem valsts piederīgajiem, vai pagaidu pasēm un pagaidu ceļošanas dokumentiem, kuru derīguma termiņš ir 12 mēneši vai mazāk.

1. Biometriskos identifikatorus ņem kvalificēti un attiecīgi pilnvaroti to valsts iestāžu darbinieki, kuras ir atbildīgas par pasu un ceļošanas dokumentu izsniegšanu.

2. Dalībvalstis saskaņā ar drošības pasākumiem, kas noteikti Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par bērna tiesībām, iegūst pieteikuma iesniedzēja biometriskos identifikatorus. Dalībvalstis nodrošina, ka, sastopoties ar grūtībām identifikatoru apkopošanā, pastāv piemērotas procedūras, ar kurām nodrošina cieņas pilnu attieksmi pret attiecīgo personu.

Saskaņā ar 5. panta 2. punktā minēto procedūru pasēm un ceļošanas dokumentiem atbilstīgi starptautiskajiem standartiem, tostarp Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) ieteikumiem, nosaka papildu tehniskās specifikācijas attiecībā uz šādiem jautājumiem:

1. Saskaņā ar 5. panta 2. punktā minēto procedūru var nolemt, ka specifikācijas, kas minētas 2. pantā, ir slepenas un tās nepublicē. Šādā gadījumā tās dara pieejamas tikai dalībvalstu izraudzītām struktūrām, kas ir atbildīgas par drukāšanu, un personām, ko atbilstīgi pilnvarojusi kāda dalībvalsts vai Komisija.

2. Katra dalībvalsts izraugās vienu struktūru, kas ir atbildīga par pasu un ceļošanas dokumentu drukāšanu. Tā Komisijai un pārējām dalībvalstīm dara zināmu attiecīgās struktūras nosaukumu. Vienu un to pašu struktūru var izraudzīties divas vai vairākas dalībvalstis. Katra dalībvalsts ir tiesīga mainīt izraudzīto struktūru. Tā attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

1. Neskarot datu aizsardzības noteikumus, personai, kam izdota pase vai ceļošanas dokuments, ir tiesības pārbaudīt pasē vai ceļošanas dokumentā uzrādītos personas datus un vajadzības gadījumā lūgt tos labot vai dzēst.

2. Pasē vai ceļošanas dokumentā neiekļauj nekādu informāciju mašīnlasāmā formā, ja tā nav paredzēta šajā regulā vai tās pielikumā vai arī ja dokumenta izdevēja dalībvalsts to nav minējusi pasē vai ceļošanas dokumentā saskaņā ar saviem tiesību aktiem.

3. Biometriskos datus apkopo un glabā tikai pasu un ceļošanas dokumentu uzglabāšanas līdzeklī minēto dokumentu izsniegšanai. Piemērojot šo regulu, biometriskos elementus pasēs un ceļošanas dokumentos izmanto vienīgi tādēļ, lai pārbaudītu:

Papildu drošības elementu pārbaudi veic, neskarot 7. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) ( 14 ). Neveiksmīga salīdzināšana pati par sevi neietekmē pases vai ceļošanas dokumenta derīgumu ārējo robežu šķērsošanai.

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1683/95 6. panta 2. punktu.

2. Ja izdara atsauci uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir divi mēneši.

Komisija ne vēlāk kā 2012. gada 26. jūnijā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kura pamatā ir neatkarīgas iestādes veikts un Komisijas pārraudzīts plaša mēroga padziļināts pētījums, kur izvērtēts, tostarp veicot darbojošos sistēmu precizitātes novērtējumu, cik uzticama un tehniski īstenojama ir 12 gadu vecumu nesasniegušu bērnu pirkstu nospiedumu izmantošana identifikācijas un pārbaudes vajadzībām, un kurā iekļauts kļūdainu atteikumu rādītāju salīdzinājums katrā dalībvalstī, kā arī – pamatojoties uz šā pētījuma rezultātiem – analīze par kopēju noteikumu nepieciešamību saistībā ar saskaņošanas procesu. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno priekšlikumus par šīs regulas pielāgošanu.

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

no 2. pantā minēto papildu tehnisko specifikāciju pieņemšanas. Taču tas neietekmē jau izdoto pasu un ceļošanas dokumentu derīgumu.

Šīs regulas 1. panta 1. punkta otro daļu īsteno vēlākais 2012. gada 26. jūnijā. Taču tas neietekmē dokumentu sākotnējo derīgumu attiecībā uz turētāju.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

MINIMĀLIE DROŠĪBAS STANDARTI DALĪBVALSTU IZDOTĀM PASĒM UN CEĻOŠANAS DOKUMENTIEM

Šajā pielikumā noteikts minimālais drošības līmenis, kas jānodrošina dalībvalstu pasēm un ceļošanas dokumentiem. Pielikuma noteikumi galvenokārt attiecas uz personas datu lapu. Vispārīgie drošības elementi attiecas arī uz pārējām pases un ceļošanas dokumentu daļām.

Personas datu lapu var veidot dažādi pamatmateriāli. Šajā pielikumā ir noteikts minimālais drošības līmenis specifiskajam izmantotajam materiālam.

Papīrs, ko izmanto tām pases vai ceļošanas dokumenta sastāvdaļām, kurās uzrādīti galvenie personas dati vai citi dati, atbilst šādām minimālajām prasībām:

Ja personas datu lapa ir uzlīmes formā, tad papīrā, ko izmanto šai lapai, ūdenszīmi var neiestrādāt. Papīrā, ko izmanto pases vai ceļošanas dokumenta vāku iekšpusei, arī var neiestrādāt ūdenszīmi. Aizsardzības reaģenti vāku iekšpusē jāiestrādā tikai tad, ja personas datus izvieto vāku iekšpusē.

Ja personas datu ierakstiem pasē vai ceļošanas dokumentā paredzētā karte ir pilnībā izgatavota no sintētiska materiāla, tajā parasti nevar iestrādāt autentiskuma elementus, kādus izmanto pases vai ceļošanas dokumenta papīrā. Uzlīmju un karšu gadījumā drošības elementu trūkumu šajos materiālos kompensē ar drošiem iespiešanas paņēmieniem, pretkopēšanas līdzekļu izmantošanu vai izgatavošanas paņēmieniem atbilstīgi 3., 4., un 5. iedaļai, ievērojot šajā pielikumā noteiktos minimālos standartus vai vēl stingrākas prasības.

Pasē vai ceļošanas dokumentā ir mašīnlasāma personas datu lapa, kas atbilst ICAO dokumenta Nr. 9303 1. daļai (mašīnlasāmas pases), un to izdošanas veids atbilst minētajā dokumentā noteiktajiem priekšrakstiem mašīnlasāmām pasēm.

Šajā lapā iekļauts arī pases turētāja attēls, un to nepiestiprina pie personas datu lapas materiāla, bet iestrādā tajā, izmantojot pasu izdošanas paņēmienus, kas minēti 5. iedaļā.

Personas datus ieraksta nākamajā lappusē pēc pases vai ceļošanas dokumenta titullapas. Jebkurā gadījumā personas datu ierakstam vairs nedrīkst izmantot vāka lappusi.

Personas datu lapas izkārtojums ir tāds, lai tas būtu atšķirīgs no pārējām pases lappusēm.

Personas datu lapā izmanto optiski mainīgus līdzekļus (OML) vai līdzvērtīgus līdzekļus, kas nodrošina tādu pašu identifikācijas līmeni un aizsardzību, kādu pašlaik izmanto vienotajai vīzu formai, un tiem ir difraktīva struktūra, kas, aplūkojot no dažādiem leņķiem, izskatās dažādi (DOML), un to iestrādā, karsti laminējot vai laminējot ar līdzvērtīgu paņēmienu (cik vien iespējams, plānā kārtā), vai kā OML pārklājumu, vai uz uzlīmēm vai nelaminēta papīra lapas iekšpusē iestrādājot kā metalizētus vai daļēji demetalizētus OML (ar dobspiedes apdruku) vai līdzvērtīgus līdzekļus.

OML būtu jāiestrādā dokumenta struktūras kārtā, efektīvi aizsargājot dokumentus pret viltošanu un atdarināšanu. No papīra izgatavotos dokumentos tiem būtu jābūt integrētiem cik iespējams plašākā virsmā karsti laminētiem vai laminētiem ar līdzvērtīgu paņēmienu (cik vien iespējams, plānā kārtā), vai izmantotiem kā aizsardzības pārklājumam, kā aprakstīts šā pielikuma 5. iedaļā. No sintētiska materiāla izgatavotos dokumentos tos vajadzētu iestrādāt kartes slāņos tik plašā virsmā, cik vien iespējams.

Ja sintētiska materiāla kartes personalizē ar lāzergravēšanas paņēmienu un tajās iekļauj optiski mainīgus lāzergravētus līdzekļus, izmanto difrakcijas OML – vismaz kā pozicionētu, metalizētu vai caurspīdīgu DOML – lai panāktu labāku karšu aizsardzību pret reproducēšanu.

Ja personas datu lapa ir no papīra, kas no abām pusēm pārklāts ar sintētisku materiālu, izmanto difrakcijas OML – vismaz kā pozicionētu, metalizētu vai caurspīdīgu DOML – lai panāktu labāku karšu aizsardzību pret reproducēšanu.

Lai nodrošinātu pases vai ceļošanas dokumenta datu pietiekamu aizsardzību pret viltošanas un falsificēšanas mēģinājumiem, personas datus, arī dokumenta turētāja attēlu, turētāja parakstu un informāciju par dokumenta izdošanu iestrādā dokumenta pamatmateriālos. Parastās metodes fotoattēlu piestiprināšanai vairs nelieto.

Lai nodrošinātu personas datu un izdošanas datu pietiekamu aizsardzību pret viltošanas mēģinājumiem, obligāta ir karstā laminēšana vai līdzvērtīga veida laminēšana (cik vien iespējams, plānā kārtā), obligāti ar pretkopēšanas līdzekļiem, ja izmanto lāzerdrukas, termopārneses vai fotoprocesa paņēmienu.

Ceļošanas dokumentus izdod mašīnlasāmā formā. Personas datu lapas izvietojumā ievēro ICAO dokumenta Nr. 9303 1. daļā sniegtās specifikācijas, un izgatavošanas procedūras ir tādas, kas atbilst minētajā dokumentā paredzētajām specifikācijām attiecībā uz mašīnlasāmiem dokumentiem.

( 2 ) 2004. gada 2. decembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

( 5 ) OV L 164, 14.7.1995., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

( 6 ) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

( 7 ) OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp. Konvencijā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 871/2004 (OV L 162, 30.4.2004., 29. lpp.).

( 13 ) Padomes dok. 13464/04 un 13466/04, pieejams: http://register.consilium.eu.int

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
►M1	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 444/2009 (2009. gada 28. maijs),	L 142	1	6.6.2009