2004R0550 — LV — 04.12.2009 — 001.001


Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 550/2004

(2004. gada 10. marts)

par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā

(Pakalpojumu sniegšanas regula)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 096, 31.3.2004., 10. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  No

page

date

►M1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1070/2009 (2009. gada 21. oktobris),

  L 300

34

14.11.2009




▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 550/2004

(2004. gada 10. marts)

par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā

(Pakalpojumu sniegšanas regula)

(Dokuments attiecas uz EEZ)



EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 2 ),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu ( 3 ),

saskaņā ar Līguma ( 4 ) 251. pantā noteikto procedūru, ņemot vērā Samierināšanas komitejas 2003. gada 11. decembrī apstiprināto kopīgo dokumentu,

tā kā:

(1)

Dalībvalstis ir dažādā mērā pārstrukturējušas savus aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējus, palielinot to neatkarību un brīvību pakalpojumu sniegšanā. Pieaug vajadzība nodrošināt atbilstību obligātajām sabiedrības interešu prasībām saskaņā ar šo jauno vidi.

(2)

Augstā līmeņa grupas 2000. gada novembra ziņojums par vienoto Eiropas gaisa telpu ir apstiprinājis vajadzību pēc Kopienas līmeņa noteikumiem, lai atšķirtu regulēšanu no pakalpojumu sniegšanas un ieviestu sertifikācijas sistēmu, kuras mērķis ir saglabāt sabiedrības interešu prasības, īpaši drošības ziņā, un lai uzlabotu cenu noteikšanas sistēmas.

(3)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 549/2004 (pamatregulu) ( 5 ) nosaka pamatu vienotās Eiropas gaisa telpas izveidei.

(4)

Lai izveidotu vienoto Eiropas gaisa telpu, jāpieņem pasākumi, lai nodrošinātu drošus un efektīvus aeronavigācijas pakalpojumus, kas ir saderīgi ar gaisa telpas organizāciju un izmantošanu, kura paredzēta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 551/2004 par gaisa telpas organizāciju un izmantošanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Gaisa telpas regula) ( 6 ). Saskaņotas organizācijas izveide šādu pakalpojumu sniegšanai ir nozīmīga, lai pietiekami reaģētu uz gaisa telpas izmantotāju pieprasījumu un droši un efektīvi regulētu gaisa satiksmi.

(5)

Gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšana, kas paredzēta šajā regulā, ir saistīta ar tādu valsts varas pilnvaru izmantošanu, kurām nav ekonomiska rakstura, kas attaisno Līguma konkurences noteikumu piemērošanu.

(6)

Dalībvalstis atbild par drošas un efektīvas aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas uzraudzību un par to, ka kontrolē aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju atbilstību kopīgajām prasībām, kas noteiktas Kopienas līmenī.

(7)

Dalībvalstīm jāatļauj uzticēt atzītām organizācijām, kam ir tehniska pieredze, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju atbilstības verifikāciju attiecībā uz kopīgajām prasībām, kuras noteiktas Kopienas līmenī.

(8)

Arī, lai gaisa transporta sistēma darbotos bez traucējumiem, vajadzīgi vienoti un augsta līmeņa drošības standarti aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem.

(9)

Jāveic pasākumi dispečeru licencēšanas sistēmu saskaņošanai, lai uzlabotu dispečeru pieejamību un veicinātu licenču savstarpējo atzīšanu.

(10)

Garantējot pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību, jāizveido kopīga sistēma aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju sertificēšanai, kas ir līdzeklis minēto pakalpojumu sniedzēju tiesību un pienākumu noteikšanai un regulārai atbilstības uzraudzībai.

(11)

Nosacījumi, ko pievieno sertifikātiem, objektīvi jāpamato, un tiem jābūt nediskriminējošiem, samērīgiem un pārredzamiem, kā arī saderīgiem ar attiecīgiem starptautiskajiem standartiem.

(12)

Sertifikātiem drošības prasību robežās jābūt visu dalībvalstu savstarpēji atzītiem, lai aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji var sniegt pakalpojumus dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā tie ieguvuši sertifikātus.

(13)

Sakaru, navigācijas un uzraudzības pakalpojumu, kā arī aeronavigācijas informācijas pakalpojumu sniegšana jāorganizē saskaņā ar tirgus nosacījumiem, ņemot vērā šādu pakalpojumu īpašās funkcijas un uzturot augsta līmeņa drošību.

(14)

Lai atvieglotu drošu pārrobežu gaisa satiksmi starp dalībvalstīm gaisa telpas izmantotāju un to pasažieru interesēs, sertifikācijas sistēmai jānodrošina tāds satvars, kas dalībvalstīm ļauj izraudzīties gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējus neatkarīgi no tā, kur tie sertificēti.

(15)

Pamatojoties uz savu drošības apsvērumu analīzi, dalībvalstīm jāspēj izraudzīties vienu vai vairākus meteoroloģisko pakalpojumu sniedzējus visai gaisa telpai, par kuru tās atbild, vai tās daļai tā, ka nav jāorganizē uzaicinājums uz konkursu.

(16)

Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, par to attiecīgi vienojoties, jāizveido un jāuztur cieša sadarbība ar militārajām iestādēm, kas atbild par darbībām, kuras var ietekmēt vispārējo gaisa satiksmi.

(17)

Visu aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju finanšu pārskatiem jābūt maksimāli pārredzamiem.

(18)

Ieviešot saskaņotus principus un nosacījumus piekļuvei ekspluatācijas datiem, jāatvieglo aeronavigācijas pakalpojumu sniegšana un gaisa telpas izmantotāju un lidostu darbība jaunā vidē.

(19)

Maksājumu nosacījumiem, ko piemēro gaisa telpas izmantotājiem, jābūt godīgiem un pārredzamiem.

(20)

Izmantotāju maksājumiem jānodrošina atlīdzība par iekārtām un pakalpojumiem, ko sniedz aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji un dalībvalstis. Izmantotāju maksājumu līmenim jābūt samērīgam ar izmaksām, ņemot vērā drošības un ekonomiskās efektivitātes mērķus.

(21)

Gaisa telpas izmantotājus nedrīkst diskriminēt attiecībā uz līdzvērtīgu aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu.

(22)

Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji piedāvā noteiktas iekārtas un pakalpojumus, kas ir tieši saistīti ar gaisa kuģu ekspluatāciju un kuru izmaksas tiem jāsedz pēc principa “maksā izmantotājs”, kas nozīmē, ka gaisa telpas izmantotājiem to radītās izmaksas jāatlīdzina izmantošanas vietā vai pēc iespējas tuvu tai.

(23)

Ir svarīgi nodrošināt to izmaksu pārredzamību, ko rada šīs iekārtas vai pakalpojumi. Tādēļ visas izmaiņas maksājumu sistēmā vai līmenī jāizskaidro gaisa telpas izmantotājiem; šādas izmaiņas vai aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju paredzamie ieguldījumi jāizskaidro informācijas apmaiņā starp aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju pārvaldības struktūrām un gaisa telpas izmantotājiem.

(24)

Maksājumiem jābūt modulējamiem tā, lai tie dod ieguldījumu visas sistēmas jaudas palielināšanai. Finanšu stimuli var būt lietderīgi, lai paātrinātu tāda uz zemes esošā un gaisa kuģī esošā aprīkojuma ieviešanu, kas palielina jaudu, lai gūtu labumu no augstas efektivitātes vai no mazāk vēlamu maršrutējumu neērtību novēršanas.

(25)

To ieņēmumu sakarā, kas palielināti, lai iegūtu pamatotu atdevi no aktīviem, un tiešā korelācijā ar ietaupījumiem, uzlabojot efektivitāti, Komisijai jāpēta iespēja izveidot rezervi, kuras mērķis ir samazināt to ietekmi, ko rada gaisa telpas izmantotājiem piemērojamo maksājumu pēkšņa palielināšanās samazinātas satiksmes periodos.

(26)

Komisijai jāpārbauda, cik pamatoti ir organizēt īslaicīgu finansiālo atbalstu pasākumiem, lai palielinātu Eiropas gaisa satiksmes vadības sistēmas jaudu kopumā.

(27)

Maksājumu noteikšana un piemērošana gaisa telpas izmantotājiem Komisijai regulāri jāpārskata, sadarbojoties ar Eurocontrol un ar dalībvalstu uzraudzības iestādēm un gaisa telpas izmantotājiem.

(28)

Tā kā informācija par aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem ir īpaši konfidenciāla, dalībvalstu uzraudzības iestādes, neskarot sistēmas organizāciju uzraudzībai un šo pakalpojumu sniedzēju darbības publicēšanai, nedrīkst izpaust informāciju, uz kuru attiecas dienesta noslēpums,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.



I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Piemērošanas joma un mērķis

1.  Pamatregulas piemērošanas jomā šī regula attiecas uz aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā. Šīs regulas mērķis ir noteikt kopīgas prasības drošai un efektīvai aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai Kopienā.

2.  Šī regula attiecas uz aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vispārējai gaisa satiksmei saskaņā ar pamatregulu un tās piemērošanas jomā.

▼M1

2. pants

Dalībvalstu uzraudzības iestāžu uzdevumi

1.  Dalībvalstu uzraudzības iestādes, kas minētas pamatregulas 4. pantā, nodrošina attiecīgu šīs regulas piemērošanas uzraudzību, īpaši attiecībā uz drošu un efektīvu to aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju darbību, kuri sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar gaisa telpu, par kuru atbild tā dalībvalsts, kas izraudzījusies vai izveidojusi attiecīgo iestādi.

2.  Šajā nolūkā katra dalībvalsts uzraudzības iestāde organizē attiecīgas inspekcijas un apsekojumus, lai pārbaudītu atbilstību šīs regulas prasībām, tostarp prasībām nodrošināt aeronavigācijas pakalpojumus. Attiecīgais aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs atvieglo šo darbu.

3.  Attiecībā uz funkcionāliem gaisa telpas blokiem, kas aptver gaisa telpu, par kuru atbild vairāk nekā viena dalībvalsts, attiecīgās dalībvalstis noslēdz vienošanos par uzraudzību, kas šajā pantā paredzēta attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz pakalpojumus, kas attiecas uz šiem blokiem.

4.  Dalībvalstu uzraudzības iestādes cieši sadarbojas, lai pienācīgi uzraudzītu aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējus, kam ir derīgs sertifikāts no vienas dalībvalsts un kas sniedz pakalpojumus, kuri attiecas uz gaisa telpu, par ko atbild cita dalībvalsts. Šādā sadarbībā ietilpst vienošanās par to gadījumu izskatīšanu, kas saistīti ar neatbilstību piemērojamām kopīgajām prasībām, kuras noteiktas 6. pantā, vai nosacījumiem, kas noteikti II pielikumā.

5.  Sniedzot pārrobežu aeronavigācijas pakalpojumus, šāda vienošanās paredz nolīgumu par 1. un 2. punktā noteikto uzraudzības pienākumu un panākto rezultātu savstarpējo atzīšanu. Savstarpējā atzīšana ir spēkā arī tad, ja dalībvalstu uzraudzības iestāžu starpā ir panākta vienošanās par pakalpojumu sniedzēju sertificēšanas atzīšanu.

6.  Ja to pieļauj dalībvalstu tiesību akti un lai veicinātu reģionu sadarbību, dalībvalstu uzraudzības iestādes var arī vienoties par kompetences sadali attiecībā uz uzraudzības pienākumiem.

3. pants

Kvalificētas struktūrvienības

1.  Dalībvalstu uzraudzības iestādes var nolemt 2. panta 2. punktā minētās pārbaudes un apsekošanu pilnīgi vai daļēji uzticēt kvalificētām struktūrvienībām, kas atbilst I pielikumā noteiktajām prasībām.

2.  Šāds dalībvalsts uzraudzības iestādes piešķirtais deleģējums ir spēkā trīs gadus, un šo periodu var pagarināt. Dalībvalstu uzraudzības iestādes var dot norādījumu jebkurai no kvalificētajām struktūrvienībām, kas atrodas Kopienā, veikt šīs pārbaudes un apsekošanu.

4. pants

Drošības prasības

Komisija saskaņā ar regulatīvo procedūru, kas minēta pamatregulas 5. panta 3. punktā, pieņem īstenošanas noteikumus, kur iekļauti attiecīgie Eurocontrol drošības normatīvo prasību noteikumi (ESARR), un šo prasību grozījumus šīs regulas piemērošanas jomā ar attiecīgiem pielāgojumiem, ja tas nepieciešams.

▼M1 —————

▼B



II NODAĻA

PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS NOTEIKUMI

6. pants

Kopīgas prasības

Saskaņā ar procedūru, kas minēta pamatregulas 5. panta 3. punktā, nosaka kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai. Kopīgajās prasībās iekļauj:

 tehnisko un ekspluatācijas kompetenci un piemērotību,

 sistēmas un procesus drošības un kvalitātes nodrošināšanai,

 ziņošanas sistēmas,

 pakalpojumu kvalitāti,

 finansiālo spēku,

 atbildību un apdrošināšanas segumu,

 īpašumtiesības un organizatorisko struktūru, ieskaitot interešu konfliktu profilaksi,

 cilvēkresursus, ieskaitot pietiekamus štatu plānus,

 drošību.

7. pants

Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju sertifikācija

1.  Uz visu aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu Kopienā attiecināma sertifikācija, ko veic dalībvalstis.

2.  Pieteikumus sertifikācijai iesniedz uzraudzības iestādei tajā dalībvalstī, kurā pretendentam ir galvenā uzņēmējdarbības vieta un, ja ir, tad reģistrēts birojs.

3.  Dalībvalstu uzraudzības iestādes izdod sertifikātus aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, ja tie atbilst kopīgajām prasībām, kas minētas 6. pantā. Sertifikātus var izdot atsevišķi katra veida aeronavigācijas pakalpojumiem, kas noteikti pamatregulas 2. pantā, vai šādu pakalpojumu paketei, cita starpā, ja gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējs neatkarīgi no sava juridiskā statusa darbojas un uztur savas sakaru, navigācijas un uzraudzības sistēmas. Sertifikātus regulāri pārbauda.

4.  Sertifikātos norāda aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju tiesības un pienākumus, to skaitā nediskriminējošu pieeju pakalpojumiem, kas paredzēti gaisa telpas izmantotājiem, īpaši attiecībā uz drošību. Uz sertifikāciju drīkst attiecināt tikai tos nosacījumus, kas noteikti II pielikumā. Šie nosacījumi ir objektīvi pamatoti, nediskriminējoši, samērīgi un pārredzami.

5.  Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalstis visā gaisa telpā vai tās daļā, par ko tās atbild, var atļaut sniegt aeronavigācijas pakalpojumus bez sertifikācijas, ja šo pakalpojumu sniedzējs tos piedāvā galvenokārt gaisa kuģu kustībai, kura nav vispārēja gaisa satiksme. Šajos gadījumos attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par savu lēmumu un par pasākumiem, ko veic, lai nodrošinātu maksimālu atbilstību kopīgajām prasībām.

▼M1

6.  Neskarot 8. un 9. pantu, sertifikātu izdošana aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem dod iespēju piedāvāt savus pakalpojumus dalībvalstīm, citiem aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, gaisa telpas izmantotājiem un lidostām Kopienā.

7.  Dalībvalstu uzraudzības iestādes uzrauga atbilstību kopīgajām prasībām un nosacījumiem, kas pievienoti sertifikātiem. Informāciju par šādu uzraudzību iekļauj gada ziņojumos, kas dalībvalstīm jāiesniedz, ievērojot pamatregulas 12. panta 1. punktu. Ja dalībvalsts uzraudzības iestāde konstatē, ka sertifikāta turētājs vairs neatbilst šādām prasībām vai nosacījumiem, tad tā veic attiecīgus pasākumus, nodrošinot pakalpojumu nepārtrauktību ar nosacījumu, ka netiek apdraudēta drošība. Šādi pasākumi var ietvert sertifikāta atsaukšanu.

▼B

8.  Dalībvalsts atzīst jebkuru sertifikātu, kas izdots citā dalībvalstī saskaņā ar šo pantu.

9.  Izņēmuma apstākļos dalībvalstis līdz sešiem mēnešiem var atlikt atbilstību šim pantam pēc dienas, ko nosaka pēc 19. panta 2. punkta. Par šādu atlikšanu dalībvalstis paziņo Komisijai, to pamatojot.

▼M1

8. pants

Gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju izraudzīšana

1.  Dalībvalstis nodrošina gaisa satiksmes pakalpojumu ekskluzīvu sniegšanu īpašos gaisa telpas blokos gaisa telpā, par kuru tās atbild. Šim nolūkam dalībvalstis izraugās gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju, kam ir Kopienā derīgs sertifikāts.

2.  Lai sniegtu pārrobežu pakalpojumus, dalībvalstis nodrošina, ka valsts tiesību sistēma nerada šķēršļus atbilstībai šim pantam un 10. panta 3. punktam, nosakot, ka gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz pakalpojumus gaisa telpā, attiecīgajai dalībvalstij uzņemoties atbildību:

a) tieši vai ar uzņēmuma daļu vairākumu pieder dalībvalstij vai tās pilsoņiem;

b) ar galveno uzņēmējdarbības vietu vai oficiālo adresi atrodas attiecīgajā dalībvalstī; vai

c) izmanto vienīgi attiecīgās dalībvalsts objektus.

3.  Dalībvalstis nosaka izraudzīto gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju tiesības un pienākumus. Pienākumos var iekļaut nosacījumus savlaicīgai tādas informācijas sniegšanai, kas ļauj identificēt visu gaisa kuģu kustību gaisa telpā, par kuru tās atbild.

4.  Dalībvalstīm ir pastāvīgas pilnvaras izvēlēties gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju ar nosacījumu, ka tas atbilst prasībām un nosacījumiem, kas minēti 6. un 7. pantā.

5.  Attiecībā uz funkcionāliem gaisa telpas blokiem, kas izveidoti atbilstoši 9.a pantam un aptver gaisa telpu, par kuru atbild vairāk nekā viena dalībvalsts, attiecīgās dalībvalstis atbilstoši šā panta 1. punktam kopīgi izraugās vienu vai vairākus aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējus vismaz vienu mēnesi pirms attiecīgā bloka darbības uzsākšanas.

6.  Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par visiem lēmumiem, ko tās saskaņā ar šo pantu pieņem attiecībā uz gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju izraudzīšanu īpašos gaisa telpas blokos gaisa telpā, par kuru tās atbild.

▼B

9. pants

Meteoroloģisko pakalpojumu sniedzēju izraudzīšana

1.  Dalībvalstis var izraudzīties meteoroloģisko pakalpojumu sniedzēju, kas ekskluzīvi sniedz visus meteoroloģiskos datus vai to daļu visā gaisa telpā, par kuru tās atbild, vai tās daļā, ņemot vērā drošības apsvērumus.

2.  Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par jebkuru lēmumu, ko tās saskaņā ar šo pantu pieņem attiecībā uz meteoroloģisko pakalpojumu sniedzēja izraudzīšanu.

▼M1

9.a pants

Funkcionālie gaisa telpas bloki

1.  Līdz 2012. gada 4. decembrim dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu funkcionālo gaisa telpas bloku ieviešanu, lai sasniegtu vajadzīgo gaisa satiksmes pārvaldības tīkla kapacitāti un efektivitāti Eiropas vienotajā gaisa telpā un uzturētu augstu drošības līmeni, kā arī sniegtu ieguldījumu kopējā gaisa satiksmes sistēmas darbībā un mazinātu ietekmi uz vidi. Dalībvalstīm pēc iespējas plašāk jāsadarbojas, jo īpaši dalībvalstīm, kas kaimiņos veido funkcionālus gaisa telpas blokus, lai nodrošinātu šā noteikuma ievērošanu. Vajadzības gadījumā sadarbībā var iesaistīt trešās valstis, kas ņem dalību funkcionālajos gaisa telpas blokos.

2.  Funkcionālie gaisa telpas bloki jo īpaši:

a) ir pamatoti ar drošības analīzi;

b) nodrošina gaisa telpas optimālu izmantošanu, ņemot vērā gaisa satiksmes plūsmas;

c) nodrošina atbilstību Eiropas maršrutu tīklam, kas izveidots saskaņā ar Gaisa telpas regulas 6. pantu;

d) ir pamatoti ar šo bloku vispārējo pievienoto vērtību, ieskaitot tehnisko līdzekļu un cilvēku resursu optimālu izmantošanu, balstoties uz izmaksu un ieguvumu analīzes;

e) nodrošina gaisa satiksmes vadības kompetences funkcionālu un elastīgu nodošanu no vienas gaisa satiksmes vadības struktūrvienības citai;

f) nodrošina dažādu gaisa telpas konfigurāciju savienojamību, cita starpā optimizējot pašreizējos lidojumu informācijas reģionus;

g) atbilst ICAO ietvaros noslēgto reģionālo vienošanos nosacījumiem;

h) attiecībā uz blokiem ievēro reģionālās vienošanās, kas ir spēkā šīs regulas spēkā stāšanās dienā, jo īpaši vienošanās ar trešām valstīm; un

i) veicina atbilstību Kopienas mēroga darbības mērķiem.

3.  Funkcionālo gaisa telpas bloku var izveidot, tikai kopēji vienojoties visām dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā trešām valstīm, kuru pārziņā ir kāda daļa no funkcionālajā gaisa telpas blokā iekļautās gaisa telpas. Pirms paziņot Komisijai par funkcionāla gaisa telpas bloka izveidi, attiecīgā(-ās) dalībvalsts(-is) sniedz Komisijai, citām dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām attiecīgas ziņas un dod tām iespēju iesniegt savus apsvērumus.

4.  Ja funkcionālais gaisa telpas bloks attiecas uz gaisa telpu, kas pilnībā vai daļēji ir divu vai vairāku dalībvalstu pārziņā, vienošanās, ar kuru izveido funkcionālo gaisa telpas bloku, ietver nepieciešamos noteikumus par bloka pārveidošanu un vienas dalībvalsts izstāšanos no bloka, iekļaujot pārejas noteikumus.

5.  Ja saistībā ar kādu funkcionālo gaisa telpas bloku divām vai vairākām dalībvalstīm rodas nesaskaņas, kas saistītas ar to pārziņā esošo gaisa telpu, attiecīgās dalībvalstis var kopīgi aicināt Vienotās gaisa telpas komiteju paust viedokli. Komiteja adresē viedokli attiecīgajām dalībvalstīm. Neskarot 3. punktu, dalībvalstis ņem vērā šo viedokli, lemjot par risinājumu.

6.  Pēc dalībvalstu paziņojumu saņemšanas par vienošanos un paziņojumiem, kas minēti 3. un 4. punktā, Komisija novērtē katra funkcionālā gaisa telpas bloka atbilstību 2. punktā noteiktajām prasībām un iesniedz novērtējuma rezultātus Eiropas Vienotās gaisa telpas komitejai apspriešanai. Ja Komisija konstatē, ka viens vai vairāki funkcionālie gaisa telpas bloki neatbilst prasībām, tā uzsāk dialogu ar attiecīgajām dalībvalstīm, lai panāktu vienprātību jautājumā par vajadzīgajiem pasākumiem stāvokļa uzlabošanai.

7.  Neskarot 6. punktu, šā panta 3. un 4. punktā paredzētās vienošanās un paziņojumi ir jāpaziņo Komisijai publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šādā publikācijā jānorāda datums, kurā attiecīgais lēmums stājas spēkā.

8.  Ievērojot pamatregulas 5. panta 2. punktā minēto konsultāciju procedūru, līdz 2010. gada 4. decembrim izstrādā norādījumus funkcionālo gaisa telpas bloku izveidei un pārveidošanai.

9.  Komisija līdz 2011. gada 4. decembrim, ievērojot pamatregulas 5. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru, pieņem īstenošanas noteikumus attiecībā uz informāciju, kura attiecīgajai(-ām) dalībvalstij(-īm) ir jāsniedz pirms funkcionālo gaisa telpas bloku izveides vai pārveidošanas saskaņā ar šā panta 3. punktu.

9.b pants

Funkcionālo gaisa telpas bloku sistēmas koordinators

1.  Lai veicinātu funkcionālo gaisa telpas bloku izveidi, Komisija var izraudzīties fizisku personu, kas darbosies kā funkcionālo gaisa telpas bloku sistēmas koordinators (“koordinators”). Komisija rīkojas saskaņā ar pamatregulas 5. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru.

2.  Neskarot 9.a panta 5. punktu, koordinators pēc ieinteresēto dalībvalstu un, attiecīgā gadījumā, trešo valstu, kuras piedalās tā paša funkcionālā gaisa telpas bloka izveidē, pieprasījuma palīdz pārvarēt grūtības sarunu gaitā, lai paātrinātu funkcionālo gaisa telpas bloku izveidi. Koordinators rīkojas, izmantojot ieinteresēto dalībvalstu un, attiecīgā gadījumā, trešo valstu, kuras piedalās tā paša funkcionālā gaisa telpas bloka izveidē, piešķirto mandātu.

3.  Koordinators rīkojas objektīvi, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstīm, trešām valstīm, Komisiju un ieinteresētajām personām.

4.  Koordinators nedrīkst izpaust informāciju, kas iegūta, tam pildot savas funkcijas, izņemot gadījumus, kad ir saņemta atļauja no dalībvalsts(-īm) vai attiecīgajām trešām valstīm.

5.  Koordinators pēc savas izraudzīšanas ik pēc trim mēnešiem iesniedz ziņojumu Komisijai, Vienotās gaisa telpas komitejai un Eiropas Parlamentam. Šajā ziņojumā iekļauj sarunu un panākto rezultātu kopsavilkumu.

6.  Koordinatora pilnvaras beidzas, parakstot pēdējo vienošanos par funkcionālu gaisa telpas bloku, bet ne vēlāk kā 2012. gada 4. decembrī.

▼B

10. pants

Attiecības starp pakalpojumu sniedzējiem

1.  Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji var izmantot citu Kopienā sertificētu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumus.

2.  Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji savas darba attiecības formalizē ar rakstisku vienošanos vai līdzvērtīgiem juridiskiem aktiem, izklāstot īpašos pienākumus un funkcijas, ko katrs pakalpojumu sniedzējs uzņemas, un ļaujot visiem pakalpojumu sniedzējiem savstarpēji apmainīties ar ekspluatācijas datiem, ciktāl tas attiecas uz vispārējo gaisa satiksmi. Par šiem formalizācijas pasākumiem paziņo attiecīgajai/attiecīgajām dalībvalsts uzraudzības iestādei/iestādēm.

3.  Gadījumos, kas saistīti ar gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanu, vajadzīgs attiecīgo dalībvalstu apstiprinājums. Gadījumos, kas saistīti ar meteoroloģisko pakalpojumu sniegšanu, attiecīgo dalībvalstu apstiprinājums vajadzīgs, ja tās ir izraudzījušās ekskluzīvu pakalpojumu sniedzēju saskaņā ar 9. panta 1. punktu.

▼M1

11. pants

Attiecības ar militārajām iestādēm

Dalībvalstis saistībā ar kopējo transporta politiku veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka kompetentās civilās un militārās iestādes attiecībā uz īpašo gaisa telpas bloku pārvaldību noslēdz vai atjaunina rakstiskas vienošanās vai līdzvērtīgus juridiskus aktus.

▼B

12. pants

Finanšu pārskatu pārredzamība

1.  Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji neatkarīgi no savas īpašumtiesību sistēmas vai juridiskās formas sagatavo, iesniedz auditam un publicē savus finanšu pārskatus. Šie pārskati atbilst starptautiskajiem grāmatvedības uzskaites standartiem, ko pieņēmusi Kopiena. Ja pakalpojumu sniedzēja juridiskā statusa dēļ nav iespējama pilnīga atbilstība starptautiskajiem grāmatvedības uzskaites standartiem, tad pakalpojumu sniedzējs dara visu iespējamo, lai šādu atbilstību maksimāli nodrošinātu tādā mērā, kādā iespējams.

2.  Visos gadījumos aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji publicē gada ziņojumu, un tiem regulāri izdara neatkarīgu auditu.

▼M1

3.  Sniedzot pakalpojumu paketi, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji norāda aeronavigācijas pakalpojumu radītās izmaksas un ienākumus, tos sadalot saskaņā ar 14. pantā norādīto tarifikācijas sistēmu aeronavigācijas pakalpojumiem, un vajadzības gadījumā uztur konsolidētos pārskatus par citiem pakalpojumiem, kas nav aeronavigācijas pakalpojumi, kā tas būtu jādara, ja attiecīgos pakalpojumus sniegtu atsevišķi uzņēmumi.

▼B

4.  Dalībvalstis izraugās kompetentās iestādes, kam ir tiesības piekļūt to pakalpojumu sniedzēju finanšu pārskatiem, kuri sniedz pakalpojumus gaisa telpā, par ko tās atbild.

5.  Dalībvalstis var piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulas (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu ( 7 ) 9. panta pārejas noteikumus aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, kas ir minētās regulas piemērošanas jomā.

13. pants

Piekļuve datiem un to aizsardzība

1.  Ciktāl tas attiecas uz vispārējo gaisa satiksmi, ar attiecīgajiem ekspluatācijas datiem visi aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, gaisa telpas izmantotāji un lidostas apmainās reālā laikā, lai atvieglotu ekspluatāciju. Šos datus izmanto tikai ekspluatācijas nolūkiem.

2.  Piekļuvi ekspluatācijas datiem nediskriminējoši piešķir attiecīgām iestādēm, sertificētiem aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, gaisa telpas izmantotājiem un lidostām.

3.  Sertificētie pakalpojumu sniedzēji, gaisa telpas izmantotāji un lidostas nosaka standarta nosacījumus piekļuvei ekspluatācijas datiem, izņemot tos, kas minēti 1. punktā. Dalībvalstu uzraudzības iestādes apstiprina šos standarta nosacījumus. Vajadzības gadījumā saskaņā ar pamatregulas 5. panta 3. punktā minēto procedūru nosaka sīki izstrādātus noteikumus, kas attiecas uz šādiem nosacījumiem.



III NODAĻA

TARIFIKĀCIJAS SISTĒMA

▼M1

14. pants

Vispārīgi noteikumi

Saskaņā ar 15. un 16. panta prasībām tarifikācijas sistēma aeronavigācijas pakalpojumiem palīdzēs nodrošināt labāku pārredzamību, nosakot, piemērojot un iekasējot maksu no gaisa telpas izmantotājiem, sniegt rentablākus aeronavigācijas pakalpojumus un nodrošināt efektīvākus lidojumus, saglabājot optimālu drošības līmeni. Šī sistēma ir saderīga arī ar 15. pantu 1944. gada Čikāgas Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju un ar Eurocontrol tarifikācijas sistēmu maksājumiem maršrutā.

15. pants

Principi

1.  Tarifikācijas sistēma pamatojas uz to aeronavigācijas pakalpojumu izmaksu uzskaiti, kas pakalpojumu sniedzējiem rodas par labu gaisa telpas izmantotājiem. Sistēmā šīs izmaksas sadala starp izmantotāju kategorijām.

2.  Izmaksu bāzi maksājumiem nosaka pēc šādiem principiem:

a) izmaksas, kas jāsadala starp gaisa telpas izmantotājiem, ir aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas aprēķinātās izmaksas, ieskaitot attiecīgās kapitālieguldījumu un aktīvu amortizācijas procentu summas, kā arī uzturēšanas, ekspluatācijas, pārvaldības un administratīvās izmaksas. Aprēķinātās izmaksas ir tās izmaksas, kuras noteiktas dalībvalsts attiecīgās valsts vai funkcionālo gaisa bloku līmenī vai nu atsauces perioda sākumā attiecībā uz pamatregulas 11. pantā minētā atsauces perioda katru kalendāro gadu, vai arī atsauces perioda laikā saskaņā ar attiecīgajiem pielāgojumiem, kuros izmantoti pamatregulas 11. pantā noteiktie brīdinājuma mehānismi;

b) izmaksas, kas jāņem vērā šajā sakarā, novērtē attiecībā pret iekārtām un paredzētajiem pakalpojumiem, kurus īsteno saskaņā ar ICAO Reģionālo aeronavigācijas plānu Eiropas reģionam. Tajās var iekļaut arī izmaksas, kas rodas dalībvalsts uzraudzības iestādēm un/vai kvalificētām iestādēm, kā arī citas izmaksas, kuras rodas attiecīgajai dalībvalstij un pakalpojumu sniedzējam, sniedzot aeronavigācijas pakalpojumus. Tajās neiekļauj izmaksas par dalībvalstu noteiktajām soda sankcijām saskaņā ar pamatregulas 9. pantu vai par jebkādiem korektīviem pasākumiem, ko dalībvalstis veic saskaņā ar pamatregulas 11. pantu;

c) attiecībā uz funkcionāliem gaisa telpas blokiem un kā minēts attiecīgajos pamatnolīgumos, dalībvalstīm jāīsteno pamatoti centieni, lai vienotos par tarifikācijas politikas kopējiem principiem;

d) dažādu aeronavigācijas pakalpojumu izmaksas nosaka atsevišķi, kā paredzēts 12. panta 3. punktā;

e) šķērssubsīdijas nedrīkst izmaksāt maršruta pakalpojumiem un termināļa pakalpojumiem. Ar termināļa un maršruta pakalpojumiem saistītās izmaksas proporcionāli jāsadala starp termināļa un maršruta pakalpojumiem, pamatojoties uz pārredzamu metodiku. Dažādiem aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem jebkurā no šīm kategorijām šķērssubsīdijas ir atļautas, tikai ja tām ir objektīvs pamatojums un ja tās skaidri identificē;

f) nodrošina to, ka izmaksu bāze maksājumiem ir pārredzama. Lai pārskatītu pakalpojumu sniedzēja prognozes, faktiskās izmaksas un ieņēmumus, pieņem īstenošanas noteikumus par to, kā pakalpojumu sniedzējiem jāsniedz informācija. Notiek regulāra informācijas apmaiņa starp dalībvalsts uzraudzības iestādēm, pakalpojumu sniedzējiem, gaisa telpas izmantotājiem, Komisiju un Eurocontrol.

3.  Nosakot maksājumus saskaņā ar 2. punktu, dalībvalstis ievēro šādus principus:

a) maksājumus nosaka par aeronavigācijas pakalpojumu pieejamību ar nediskriminējošiem nosacījumiem. Piemērojot maksājumus dažādiem gaisa telpas izmantotājiem par vienu un to pašu pakalpojumu, neņem vērā izmantotāja valsts piederību vai kategoriju;

b) ir pieļaujama dažu izmantotāju, īpaši vieglo lidaparātu un valsts gaisa kuģu atbrīvošana no maksājumiem, ja šīs izmaksas neuzliek citiem izmantotājiem;

c) maksājumus nosaka kalendārajam gadam, pamatojoties uz aprēķinātajām izmaksām, vai arī tos var noteikt atbilstoši dalībvalstu pieņemtajiem noteikumiem, ar kuriem nosaka maksimālo līmeni vienotajai likmei vai katra gada ieņēmumiem laika periodā, kas nepārsniedz piecus gadus;

d) aeronavigācijas pakalpojumi var dot pietiekamus ieņēmumus, kas nodrošina pamatotu atdevi no aktīviem, lai veidotu vajadzīgos kapitālieguldījumus;

e) maksājumi atspoguļo aeronavigācijas pakalpojumu un gaisa telpas izmantotājiem pieejamo iekārtu izmaksas, ņemot vērā dažādu tipu gaisa kuģu relatīvo lietderīgo jaudu;

f) maksājumi veicina drošu, profesionālu un efektīvu aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu, lai sasniegtu augsta līmeņa drošību un izmaksu efektivitāti un ievērojot darbības mērķus, un ar tiem stimulē integrētu pakalpojumu sniegšanu, tā samazinot aviācijas ietekmi uz vidi. Ar šādu mērķi un saistībā ar valstu vai funkcionālo gaisa telpas bloku darbības rezultātu plāniem valstu uzraudzības iestādes var izveidot mehānismus, tostarp stimulus ar finansiālām priekšrocībām un kavējošiem faktoriem, kas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējus un/vai gaisa telpas izmantotājus mudina atbalstīt tādus uzlabojumus aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanā kā potenciāla palielināšana, kavējumu skaita samazināšana un ilgtspējīga attīstība, vienlaikus uzturot optimālu drošības līmeni.

4.  Komisija pieņem sīki izstrādātus šā panta īstenošanas noteikumus saskaņā ar pamatregulas 5. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru.

▼M1

15.a pants

Kopējie projekti

1.  Ar kopējiem projektiem var atbalstīt ATM ģenerālplāna sekmīgu ieviešanu. Ar šādiem projektiem atbalsta šīs regulas mērķus, lai uzlabotu Eiropas aviācijas sistēmas darbības rādītājus tādās tās galvenajās jomās kā jauda, lidojumi un izmaksu efektivitāte, kā arī vides ilgtspējība, ņemot vērā būtiski svarīgos drošības mērķus.

2.  Komisija saskaņā ar pamatregulas 5. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru var izstrādāt vadlīnijas par to, kādā veidā ar šādiem projektiem var atbalstīt ATM ģenerālplāna ieviešanu. Ar šādām vadlīnijām neierobežo mehānismus ar funkcionālajiem gaisa telpas blokiem saistīto projektu izstrādei, kā par to vienojušies šo bloku dalībnieki.

3.  Komisija saskaņā ar pamatregulas 5. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru var arī izlemt, ka tiek veidoti kopēji projekti ar tīklu saistītām funkcijām, kuras ir īpaši svarīgas gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu vispārējās darbības uzlabošanai Eiropā. Šādi kopējie projekti var pretendēt uz Kopienas finansējumu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu. Šajā sakarībā un neskarot dalībvalstu kompetenci lemt par savu finanšu resursu izmantojumu, Komisija veic neatkarīgu izmaksu lietderības novērtējumu un attiecīgi apspriežas ar dalībvalstīm un attiecīgajām iesaistītajām pusēm saskaņā ar pamatregulas 10. pantu, izskatot visus piemērotos līdzekļus tā ieviešanai. Finansēšanas prasībām atbilstošās kopējo projektu ieviešanas izmaksas atmaksā saskaņā ar pārredzamības un nediskriminācijas principu.

▼M1

16. pants

Atbilstības pārskatīšana

1.  Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, paredz nepārtraukti pārskatīt atbilstību principiem un noteikumiem, kas minēti 14. un 15. pantā. Komisija dara visu iespējamo, lai izveidotu mehānismus Eurocontrol kompetences izmantošanai, un pārskatīšanas rezultātus darīs zināmus dalībvalstīm, Eurocontrol un gaisa telpas izmantotāju pārstāvjiem.

2.  Pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma, ja tās uzskata, ka 14. un 15. pantā paredzētos principus un noteikumus nepiemēro pareizi, vai pēc savas iniciatīvas Komisija izmeklē jebkuru apgalvojumu par neatbilstību attiecīgajiem principiem un/vai noteikumiem vai to nepiemērošanu. Neskarot 18. panta 1. punkta noteikumus, Komisija par izmeklēšanas rezultātiem informē dalībvalstis, Eurocontrol un gaisa telpas izmantotāju pārstāvjus. Divos mēnešos pēc pieprasījuma saņemšanas pēc attiecīgās dalībvalsts uzklausīšanas un pēc apspriešanās ar Vienotās gaisa telpas komiteju saskaņā ar pamatregulas 5. panta 2. punktā minēto konsultāciju procedūru Komisija pieņem lēmumu par šīs regulas 14. un 15. panta piemērošanu un par to, vai attiecīgo praksi var turpināt.

3.  Komisija savu lēmumu adresē dalībvalstīm un par to informē pakalpojumu sniedzēju, ciktāl šāda informēšana uz to juridiski attiecas. Jebkura dalībvalsts vienā mēnesī Komisijas lēmumu var iesniegt Padomei. Mēneša laikā Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt atšķirīgu lēmumu.

▼B



IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

▼M1

17. pants

Pielikumu pārskatīšana

Pasākumus pielikumu nebūtisku elementu grozīšanai, lai ņemtu vērā tehnikas vai darbību attīstību, pieņem saskaņā ar pamatregulas 5. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var izmantot pamatregulas 5. panta 5. punktā paredzēto steidzamības procedūru.

18. pants

Konfidencialitāte

1.  Ne dalībvalstu uzraudzības iestādes, kas rīkojas saskaņā ar savu dalībvalstu tiesību aktiem, ne Komisija neizpauž konfidenciālu informāciju, īpaši informāciju par aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, to komerciālām attiecībām vai to izmaksu sastāvdaļām.

2.  Šā panta 1. punkts neskar attiecīgo dalībvalstu uzraudzības iestāžu tiesības izpaust informāciju, ja tas ir svarīgi to pienākumu izpildei; šajā gadījumā informāciju izpauž samērīgi, ņemot vērā aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju, gaisa telpas izmantotāju, lidostu vai citu attiecīgo ieinteresēto personu likumīgās intereses savu darījumu noslēpumu aizsardzībā.

3.  Informācija un dati, kurus nodrošina saskaņā ar 14. pantā minēto tarifikācijas sistēmu, ir publiski pieejami.

▼M1

18.a pants

Pārskatīšana

Līdz 2012. gada 4. decembrim pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pētījumu, kurā izvērtē juridisko, drošības, attiecīgās nozares, ekonomisko un sociālo ietekmi, kas rodas, ja tirgus principus attiecina uz informācijas sniegšanas pakalpojumiem tādās jomās kā sakari, navigācija, uzraudzība, meteoroloģija un aeronavigācija, salīdzinot ar spēkā esošajiem vai alternatīviem organizācijas principiem un ņemot vērā funkcionālo gaisa telpas bloku un pieejamo tehnoloģiju attīstību.

▼B

19. pants

Stāšanās spēkā

1.  Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.  Tomēr 7. un 8. pants stājas spēkā vienu gadu pēc 6. pantā minēto kopīgo prasību publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.




I PIELIKUMS

►M1  PRASĪBAS KVALIFICĒTĀM IESTĀDĒM ◄

►M1  Kvalificētām iestādēm: ◄

 jāspēj dokumentēt apjomīgu pieredzi valsts un privāto struktūru novērtēšanā gaisa transporta nozarēs, īpaši aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanā un līdzīgās nozarēs vienā vai vairākās jomās, uz ko attiecas šī regula,

 jābūt pilnīgiem normatīviem un noteikumiem par iepriekšminēto struktūru periodisku apsekošanu, kurus publicē un pastāvīgi atjaunina un uzlabo, izmantojot pētniecības un attīstības programmas,

 jābūt nepakļautām aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju, lidostu pārvaldības iestāžu vai citu aeronavigācijas pakalpojumu vai gaisa transporta pakalpojumu sniegšanā iesaistītu struktūru kontrolei,

 jābūt izveidotām ar nozīmīgu tehnisko, pārvaldības, atbalsta un pētniecības personālu samērīgi ar veicamajiem uzdevumiem,

 jābūt pārvaldītām un administrētām tā, lai nodrošinātu administrācijas prasīto informācijas konfidencialitāti,

 jābūt gatavām sniegt nozīmīgu informāciju dalībvalsts attiecīgajai uzraudzības iestādei,

 jābūt noteiktai un dokumentētai stratēģijai un mērķiem, kā arī saistībām attiecībā uz kvalitāti un jānodrošina tas, ka šo stratēģiju izprot, ievēro un atbalsta visos organizācijas līmeņos,

 jāizstrādā, jāievieš un jāuztur efektīva iekšējā kvalitātes nodrošināšanas sistēma, kas balstīta uz starptautiski atzītiem kvalitātes standartiem un atbilst EN 45004 (uzraudzības iestādes) un EN 29001 saskaņā ar IAKS Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas sertifikācijas sistēmas prasībām atbilstošu interpretāciju,

 jābūt pakļautai kvalitātes sistēmas sertificēšanai, ko veic neatkarīga auditoru organizācija, kuru atzinušas tās dalībvalsts iestādes, kurā tā atrodas.




II PIELIKUMS

NOSACĪJUMI, KAS JĀPIEVIENO SERTIFIKĀTIEM

1.

Sertifikātos jānorāda:

a) dalībvalsts uzraudzības iestāde, kas izdevusi sertifikātu;

b) pieteikuma iesniedzējs (nosaukums un adrese);

c) sertificētie pakalpojumi;

d) paziņojums par pieteikuma iesniedzēja atbilstību kopīgajām prasībām, kā noteikts šīs regulas 6. pantā;

e) sertifikāta izdošanas diena un derīguma termiņš.

2.

Papildu nosacījumi, ko pievieno sertifikātiem, pēc vajadzības var attiekties uz:

a) nediskriminējošu piekļuvi pakalpojumiem gaisa telpas izmantotājiem un vajadzīgo pakalpojumu efektivitāti, ieskaitot drošības un savietojamības līmeni;

b) ekspluatācijas specifikācijām konkrētiem pakalpojumiem;

c) laiku, līdz kuram pakalpojumi jāsniedz;

d) dažādajām vadības iekārtām, kas jālieto konkrētu pakalpojumu sniegšanā;

e) pakalpojumu darbības norobežojumu vai ierobežojumu, kas neattiecas uz aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu;

f) jebkuru līgumu, vienošanos vai citu aktu, ko pakalpojumu sniedzējs noslēdzis ar trešo personu un kas attiecas uz pakalpojumu (pakalpojumiem);

g) tās informācijas sniegšanu, kas pamatoti vajadzīga, lai verificētu pakalpojumu atbilstību kopīgajām prasībām, ieskaitot plānus, finanšu un ekspluatācijas datus, kā arī būtiskas izmaiņas sniedzamo aeronavigācijas pakalpojumu veida un/vai apjoma izmaiņas;

h) visiem pārējiem tiesiskajiem nosacījumiem, kas nav aeronavigācijas pakalpojumiem specifiski, piemēram, nosacījumiem, kuri attiecas uz sertifikāta pārtraukšanu vai atsaukšanu.



( 1 ) OV C 103 E, 30.4.2002., 26. lpp.

( 2 ) OV C 241, 7.10.2002., 24. lpp.

( 3 ) OV C 278, 14.11.2002., 13. lpp.

( 4 ) Eiropas Parlamenta 2002. gada 3. septembra Atzinums (OV C 272 E, 13.11.2003., 303. lpp.), Padomes 2003. gada 18. marta Kopējā nostāja (OV C 129 E, 3.6.2003., 16. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2003. gada 3. jūlija Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2004. gada 29. janvāra Normatīvā rezolūcija un Padomes 2004. gada 2. februāra Lēmums.

( 5 ) OV L 96, 31.3.2004., 1. lpp.

( 6 ) OV L 96, 31.3.2004., 20. lpp.

( 7 ) OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.