2004L0054 — LV — 07.08.2009 — 001.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2004/54/EK (2004. gada 29. aprīlis) par minimālajām drošības prasībām Eiropas ceļu tīkla tuneļiem (OV L 167, 30.4.2004, p.39) |
Grozīta ar:
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
No |
page |
date |
||
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 596/2009 (2009. gada 18. jūnijs), |
L 188 |
14 |
18.7.2009 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2004/54/EK
(2004. gada 29. aprīlis)
par minimālajām drošības prasībām Eiropas ceļu tīkla tuneļiem
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 71. panta 1. punktu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 1 ),
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu ( 2 ),
rīkojoties saskaņā ar procedūru, kas noteikta Līguma 251. pantā ( 3 ),
tā kā:
(1) |
Komisija 2001. gada 12. septembra baltajā grāmatā “Eiropas transporta politika 2010. gadam: laiks izlemt” paziņoja, ka tā varētu izteikt priekšlikumu par minimālajām drošības prasībām Eiropas ceļu tīkla tuneļiem. |
(2) |
Transporta sistēma, īpaši Eiropas ceļu tīkls, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 23. jūlija Lēmumā Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatprincipiem Eiropas transporta tīkla attīstībai ( 4 ), ir sevišķi svarīgs kā Eiropas integrācijas atbalsts un Eiropas pilsoņu augsta labklājības līmeņa nodrošinātājs. Eiropas Kopiena ir atbildīga par augsta, vienveidīga un nemainīga drošības, servisa un komforta līmeņa garantēšanu Eiropas ceļu tīklā. |
(3) |
Gari tuneļi, kuru garums pārsniedz 500 m, ir svarīgas inženierbūves, kas atvieglo satiksmi starp lielām Eiropas teritorijām, un tiem ir izšķirīga nozīme reģionu ekonomikas darbībā un attīstībā. |
(4) |
Eiropadome vairākkārt un jo īpaši 2001. gada 14. un 15. decembrī Lākenē notikušajā sanāksmē uzsvērusi nepieciešamību steidzami veikt pasākumus drošības paaugstināšanai tuneļos. |
(5) |
2001. gada 30. novembrī Austrijas, Francijas, Itālijas, Šveices un Vācijas transporta ministri sanāksmē Cīrihē pieņēma kopīgu deklarāciju, kurā ieteikts saskaņot valstu tiesību aktus par jaunākajām saskaņotajām prasībām drošības paaugstināšanai garos tuneļos. |
(6) |
Ierosinātās rīcības mērķi, proti, augstu, vienveidīgu un nemainīgu aizsardzības līmeni ceļu tuneļos visiem Eiropas pilsoņiem, dalībvalstis nevar pietiekami labi īstenot un nepieciešamā saskaņotības līmeņa dēļ to labāk var sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī direktīva nenosaka neko tādu, kas nav vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai. |
(7) |
Nesen tuneļos notikušās avārijas izceļ to svarīgumu cilvēciskajā, ekonomiskajā un kultūras aspektā. |
(8) |
Daļa tuneļu Eiropā, kas nodoti ekspluatācijā ļoti sen, tika projektēti un būvēti laikā, kad, salīdzinot ar mūsdienām, tehniskās iespējas un transporta apstākļi bija būtiski atšķirīgi. Tāpēc atšķirīgs ir to drošības līmenis, kas jāpaaugstina. |
(9) |
Drošībai tuneļos ir jāveic daudzi pasākumi, tostarp pasākumi, kas saistīti ar tuneļu ģeometriju un konstrukciju, drošības aprīkojumu, ieskaitot ceļazīmes, satiksmes vadību, neatliekamās palīdzības dienestu apmācību, rīcību ārkārtas situācijās, lietotāju informēšanu par pareizu rīcību tuneļos, atbildīgo iestāžu labāku saziņu ar tādiem avārijas dienestiem kā policija, ugunsdzēsēji un glābšanas vienības. |
(10) |
Tādēļ, ka ANO Eiropas Ekonomikas komisijas (UNECE) darbība jau ir izskaidrota, noteicošais drošības aspekts tuneļos ir ceļu lietotāju rīcība. |
(11) |
Drošības pasākumiem jārada iespējas avārijās iekļuvušajiem cilvēkiem izglābties, ceļu lietotājiem nekavējoties rīkoties, lai novērstu vēl nopietnākas sekas, jānodrošina neatliekamās palīdzības dienestu efektīva darbība un vides aizsardzība, kā arī jāierobežo materiālie zaudējumi. |
(12) |
Pilnveidojumi saskaņā ar šo direktīvu uzlabos drošības apstākļus visiem lietotājiem, arī invalīdiem. Tomēr tāpēc, ka invalīdiem ir grūtāk glābties avārijas situācijā, par to drošību ir jārūpējas īpaši. |
(13) |
Lai īstenotu līdzsvarotu pieeju un pasākumu augsto izmaksu dēļ, ir jānosaka minimālais drošības aprīkojums, ņemot vērā katra tuneļa veidu un paredzamo satiksmes intensitāti. |
(14) |
Starptautiskās iestādes, piemēram, Pasaules ceļu asociācija un UNECE jau ilgāku laiku ir sniegušas vērtīgus ieteikumus, lai palīdzētu uzlabot un saskaņot drošības aprīkojumu un satiksmes noteikumus ceļu tuneļos. Tomēr tāpēc, ka šie ieteikumi nav saistoši, tos pilnībā var realizēt tikai tad, ja to identificētās prasības kļūst obligātas ar atbilstošiem tiesību aktiem. |
(15) |
Augsta drošības līmeņa uzturēšanai tuneļos vajadzīga atbilstošo drošības ierīču tehniskā apkope. Sistemātiski jāorganizē informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm par moderniem drošības paņēmieniem un datiem par avārijām un starpgadījumiem. |
(16) |
Lai nodrošinātu, ka tuneļu pārvaldītāji pienācīgi piemēro šīs direktīvas prasības, dalībvalstīm valsts, reģionālajā vai vietējā līmenī jāieceļ viena vai vairākas iestādes, kuru uzdevums ir nodrošināt visu ar drošību tuneļos saistīto aspektu ievērošanu. |
(17) |
Šī direktīva ir īstenojama pēc pakāpeniska un elastīga grafika. Tas ļaus veikt steidzamākos darbus, neradot lielus transporta sistēmas darbības traucējumus vai pārslogotību sabiedriskajos būvdarbos dalībvalstīs. |
(18) |
Galvenokārt ģeogrāfisku iemeslu dēļ esošo tuneļu pārbūves izmaksas dalībvalstīs ir ievērojami atšķirīgas, un dalībvalstīm, ja tuneļu blīvums to teritorijā ievērojami pārsniedz Eiropā vidējo, jāļauj šīs direktīvas prasību ievērošanai nepieciešamos pārbūves darbus veikt pakāpeniski. |
(19) |
Tuneļiem, kuri jau tiek izmantoti, vai tuneļiem, kuru projekts jau ir apstiprināts, bet kuri vēl nav nodoti ekspluatācijā 24 mēnešu laikā pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās, kā šīs direktīvas prasību piemērošanas alternatīva dalībvalstīm jāatļauj pieņemt riska samazināšanas pasākumi, ja par saprātīgām izmaksām nav iespējams īstenot konstruktīvus risinājumus. |
(20) |
Drošības paaugstināšanai tuneļos joprojām ir nepieciešama turpmāka tehnikas attīstība. Jāievieš procedūra, saskaņā ar kuru Komisijai pielāgot šīs direktīvas prasības tehnikas attīstībai. Šī procedūra jāizmanto arī saskaņotas riska analīzes metodes pieņemšanai. |
(21) |
Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto izpildes pilnvaru īstenošanas procedūras ( 5 ). |
(22) |
Dalībvalstīm jāsniedz Komisijai ziņojums par pasākumiem, ko tās plāno pieņemt šīs direktīvas prasību ievērošanai, lai Kopienas līmenī sinhronizētu darbus, tādējādi samazinot satiksmes traucējumus. |
(23) |
Gadījumos, kad šīs direktīvas prasības nosaka nepieciešamību izbūvēt otru eju tunelim, kas tiek projektēts vai būvēts, šī otra izbūvējamā eja jāuzskata par jaunu tuneli. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad šīs direktīvas prasības nosaka nepieciešamību izveidot jaunas tiesiski saistošas plānošanas procedūras, ieskaitot visu attiecīgo pasākumu plānošanas atļauju izskatīšanu. |
(24) |
Lai panāktu iespējami pilnīgu saskaņošanas līmeni attiecībā uz zīmēm un piktogrammām, ko tuneļos izmanto dažādām norādēm, ir jāturpina darbs attiecīgos forumos. Dalībvalstis jārosina saskaņot lietotāju saskarnes visos tuneļos to teritorijās. |
(25) |
Dalībvalstis jārosina īstenot salīdzināmus drošības līmeņus arī tajos to teritorijās esošajos tuneļos, kas neietilpst Eiropas ceļu tīklā un tāpēc arī šīs direktīvas darbības jomā. |
(26) |
Dalībvalstis jārosina izstrādāt valstu noteikumus, kas vērsti uz drošības līmeņa paaugstināšanu tuneļos, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1. Šīs direktīvas mērķis ir ceļu lietotājiem nodrošināt minimālo drošības līmeni Eiropas ceļu tīkla tuneļos, novēršot kritiskus notikumus, kas var būt bīstami cilvēku dzīvībai, videi un tuneļa iekārtām, kā arī ar aizsardzības nodrošināšanu avāriju gadījumos.
2. To piemēro visiem ekspluatācijā esošajiem, jaunbūvējamajiem un projektēšanas stadijā esošiem Eiropas ceļu tīkla tuneļiem, kuru garums pārsniedz 500 metrus.
2. pants
Definīcijas
Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
1. “Eiropas ceļu tīkls” ir ceļu tīkls, kas norādīts Lēmuma Nr. 1692/96/EK I pielikuma 2. nodaļā un ilustrēts ar kartēm un/vai aprakstīts minētā lēmuma II pielikumā.
2. “Neatliekamās palīdzības dienesti” ir visi vietējie valsts vai privātie dienesti vai tuneļa personāla daļa, tostarp arī policija, ugunsdzēsēji un glābšanas vienības, kas iesaistās, notiekot avārijai.
3. “Tuneļa garums” ir garākās kustības joslas garums, ko mēra tuneļa pilnīgi slēgtajā daļā.
3. pants
Drošības pasākumi
1. Dalībvalstis nodrošina, ka tuneļi, kas ir to teritorijās un kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, atbilst I pielikumā noteiktajām minimālajām drošības prasībām.
2. Ja konkrētas I pielikumā noteiktās strukturālās prasības var ievērot tikai ar nerealizējamiem tehniskiem risinājumiem vai ar risinājumiem, kuru izmaksas ir nesamērīgi augstas, 4. pantā minētā administratīvā iestāde kā alternatīvu šādu prasību piemērošanai var atļaut īstenot riska samazināšanas pasākumus, ja šie alternatīvie pasākumi nodrošinās tādu pašu vai augstāku drošību. Šo pasākumu efektivitāti uzskatāmi parāda, veicot riska analīzi atbilstoši 13. panta noteikumiem. Dalībvalstis informē Komisiju par riska samazināšanas pasākumiem, kas pieņemti kā alternatīva, un sniedz šādas rīcības pamatojumu. Šo punktu nepiemēro projektēšanas stadijā esošiem tuneļiem, kas minēti 9. pantā.
3. Dalībvalstis var noteikt stingrākas prasības, ja tās nepārkāpj šīs direktīvas prasības.
4. pants
Administratīvā iestāde
1. Dalībvalstis izraugās administratīvu(-as) iestādi(-es), turpmāk tekstā — “administratīvā iestāde”, kas ir atbildīga par visu ar drošību tuneļos saistīto aspektu nodrošināšanu un kas veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šīs direktīvas ievērošanu.
2. Var izveidot valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa administratīvo iestādi.
3. Katrs tunelis, kas ietilpst Eiropas ceļu tīklā un atrodas vienas dalībvalsts teritorijā, ir vienas administratīvās iestādes pārziņā. Katram tunelim, kas atrodas divu dalībvalstu teritorijās, tās izraugās katra savu administratīvo iestādi, vai arī abas dalībvalstis izraugās kopīgu administratīvo iestādi. Ja ir divas dažādas administratīvās iestādes, lēmumus, kas attiecas uz drošību tunelī, saskaņā ar to kompetenci un pienākumiem pieņem, iepriekš vienojoties ar otru iestādi.
4. Administratīvā iestāde pieņem tuneļus ekspluatācijā saskaņā ar II pielikumā noteikto procedūru.
5. Neskarot turpmākus pasākumus valsts līmenī, ja nav ievērotas drošības prasības, administratīvajai iestādei ir tiesības pārtraukt vai ierobežot tuneļa ekspluatāciju. Tā nosaka nosacījumus, ar kādiem var atsākt normālu satiksmi.
6. Administratīvā iestāde nodrošina, ka tiek veikti šādi uzdevumi:
a) tuneļu regulāri izmēģinājumi un pārbaudes un ar tām saistīto drošības prasību izstrādāšana;
b) organizatorisko un darbības shēmu izstrādāšana (ieskaitot reaģēšanas plānus avārijas gadījumā) neatliekamās palīdzības dienestu apmācībai un ekipēšanai;
c) procedūru noteikšana tuneļa tūlītējai slēgšanai avārijas situācijā;
d) vajadzīgo riska samazināšanas pasākumu īstenošana.
7. Ja institūcijas, kas ieceltas par administratīvajām iestādēm, ir pastāvējušas pirms šajā pantā minētās izraudzīšanās, tās var iepriekšējo darbību turpināt ar nosacījumu, ka šīs administratīvās iestādes ievēro šo direktīvu.
5. pants
Tuneļa pārvaldītājs
1. Katram projektēšanas, būvniecības vai ekspluatācijas stadijā esošam tunelim, kas atrodas vienā dalībvalstī, administratīvā iestāde nosaka tuneļa pārvaldītāju — valsts vai privātu institūciju —, kurš ir atbildīgs par tuneļa pārvaldību konkrētajā stadijā. Šo funkciju var veikt arī pati administratīvā iestāde.
2. Katram tunelim, kas atrodas divu dalībvalstu teritorijās, abas administratīvās iestādes vai kopīgā administratīvā iestāde atzīst tikai vienu par tuneļa ekspluatāciju atbildīgo institūciju.
3. Par visiem būtiskiem starpgadījumiem un avārijām, kas notiek tunelī, tuneļa pārvaldītājam jāsagatavo atgadījuma pārskats. Šis pārskats ne vēlāk kā viena mēneša laikā jānosūta 6. pantā minētajam drošības vadītājam, administratīvajai iestādei un neatliekamās palīdzības dienestiem.
4. Ja izmeklēšanas pārskatā analizēti 3. punktā minētā starpgadījuma vai avārijas apstākļi, vai no tā izriet kādi secinājumi, tuneļa pārvaldītājs šo pārskatu nosūta drošības vadītājam, administratīvajai iestādei un neatliekamās palīdzības dienestiem ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad viņš/viņa šo pārskatu ir saņēmis(-usi).
6. pants
Drošības vadītājs
1. Kandidatūru iepriekš apstiprinot administratīvajā iestādē, katram tunelim tuneļa pārvaldītājs izvirza vienu drošības vadītāju, kurš koordinē visus preventīvos un aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu lietotāju un ekspluatācijas personāla drošību. Drošības vadītājs var būt tuneļa personāla vai neatliekamās palīdzības dienestu loceklis, ir neatkarīgs visos ar ceļa tuneli saistītajos drošības jautājumos un attiecībā uz šiem jautājumiem nav pakļauts darba devējam. Drošības vadītājs var veikt savus uzdevumus un funkcijas vairākiem reģiona tuneļiem.
2. Drošības vadītājs veic šādus uzdevumus/funkcijas:
a) nodrošina koordināciju ar neatliekamās palīdzības dienestiem un piedalās ekspluatācijas shēmu izstrādāšanā;
b) piedalās avārijas darbu plānošanā, īstenošanā un novērtēšanā;
c) piedalās jaunu un pārbūvējamu tuneļu drošības shēmu izstrādāšanā un konstrukcijas, aprīkojuma un darbības specifikācijā;
d) apliecina, ka ekspluatācijas personāls un neatliekamās palīdzības dienesti ir apmācīti, un piedalās regulāro apmācību organizēšanā;
e) sniedz padomus par tuneļu būvju un aprīkojuma nodošanu ekspluatācijā un par tuneļu ekspluatāciju;
f) apliecina, ka tuneļa būve un aprīkojums tiek uzturēti un remontēti;
g) piedalās 5. panta 3. un 4. punktā minēto būtisko starpgadījumu vai avāriju izvērtēšanā.
7. pants
Pārbaudes institūcija
Dalībvalstis nodrošina, ka pārbaudes, novērtēšanu un testēšanu veic pārbaudes institūcijas. Šo funkciju var veikt arī administratīvā iestāde. Institūcijai, kas veic pārbaudes, novērtēšanu un testēšanu, jābūt augstam kompetences līmenim, jāizmanto pilnīgas procedūras un jābūt funkcionāli neatkarīgai no tuneļa pārvaldītāja.
8. pants
Administratīvās iestādes paziņošana
Dalībvalstis līdz 2006. gada 1. maijam paziņo Komisijai administratīvās iestādes nosaukumu un adresi. Ja šī informācija mainās, tā jāpaziņo Komisijai triju mēnešu laikā.
9. pants
Tuneļi, kuru projekts vēl nav apstiprināts
1. Šīs direktīvas prasības attiecas uz visiem tuneļiem, kuru projektus administratīvā iestāde nav apstiprinājusi līdz 2006. gada 1. maijam.
2. Tunelis jānodod ekspluatācijā saskaņā ar II pielikumā noteikto procedūru.
10. pants
Tuneļi, kuru projekti ir apstiprināti, bet kas vēl nav atvērti satiksmei
1. Administratīvā iestāde novērtē tādu tuneļu atbilstību šīs direktīvas prasībām, kuru projekti ir apstiprināti, taču līdz 2006. gada 1. maijam nav atvērti satiksmei, īpaši ņemot vērā II pielikumā paredzēto drošības dokumentāciju.
2. Ja administratīvā iestāde konstatē, ka tunelis neatbilst šīs direktīvas prasībām, tā tuneļa pārvaldītājam paziņo, ka jāveic atbilstoši pasākumi drošības paaugstināšanai, un par to informē drošības vadītāju.
3. Tad tunelis jānodod ekspluatācijā saskaņā ar II pielikumā noteikto procedūru.
11. pants
Tuneļi, kas jau darbojas
1. Administratīvā iestāde līdz 2006. gada 30. oktobrim novērtē tādu tuneļu atbilstību šīs direktīvas prasībām, kas līdz 2006. gada 30. aprīlim jau ir atvērti satiksmei, īpaši ņemot vērā II pielikumā paredzēto drošības dokumentāciju un pamatojoties uz pārbaudi.
2. Ja vajadzīgs, tuneļa pārvaldītājs administratīvajai iestādei iesniedz plānu, kā tuneli pielāgot šīs direktīvas prasībām un par pasākumiem stāvokļa uzlabošanai, kādus viņš plāno ieviest.
3. Administratīvā iestāde pasākumus stāvokļa uzlabošanai apstiprina vai lūdz tos mainīt.
4. Pēc tam, ja pasākumos stāvokļa uzlabošanai ietilpst būtiskas konstrukcijas vai darbības izmaiņas, pēc to veikšanas jāīsteno II pielikumā noteiktā procedūra.
5. Dalībvalstis līdz 2007. gada 30. aprīlim iesniedz ziņojumus Komisijai par to, kā tās plāno ievērot šīs direktīvas prasības, par plānotajiem pasākumiem un attiecīgos gadījumos — par sekām, kādas ir tuneļu galveno pievadceļu atvēršanai vai slēgšanai. Lai iespējami samazinātu satiksmes traucējumus Eiropas līmenī, Komisija var izteikt iebildumus par darbu grafiku, ko paredzēts veikt, lai nodrošinātu tuneļu atbilstību šīs direktīvas prasībām.
6. Tuneļu renovācija jāveic pēc grafika, tā jāpabeidz līdz 2014. gada 30. aprīlim.
7. Ja dalībvalstīs esošo tuneļu eju garuma attiecība pret to teritorijā esošā Eiropas ceļu tīkla kopējo garumu pārsniedz Eiropā vidējo, 6. punktā noteikto termiņu dalībvalstis var pagarināt par pieciem gadiem.
12. pants
Regulārās pārbaudes
1. Administratīvā iestāde apliecina, ka pārbaudes institūcija veic regulāras pārbaudes, lai nodrošinātu, ka visi tuneļi, uz ko šī direktīva attiecas, atbilst tās noteikumiem.
2. Periods starp divām secīgām tuneļa pārbaudēm nedrīkst pārsniegt sešus gadus.
3. Ja, pamatojoties uz pārbaudes institūcijas pārskatu, administratīvā iestāde konstatē, ka tunelis neatbilst šīs direktīvas noteikumiem, tā tuneļa pārvaldītājam un drošības vadītājam paziņo, ka jāpieņem pasākumi, lai veicinātu tuneļa drošības paaugstināšanu. Tad administratīvā iestāde formulē nosacījumus, ar kādiem var turpināt tuneļa ekspluatāciju vai atjaunot satiksmi caur tuneli, un piemēro tos līdz laikam, kamēr tiek īstenoti pasākumi stāvokļa uzlabošanai un turpmāki attiecīgi ierobežojumi vai nosacījumi.
4. Ja pasākumos stāvokļa uzlabošanai ietilpst tuneļa konstrukcijas vai ekspluatācijas būtiski pārveidojumi, pēc to veikšanas saskaņā ar II pielikumā noteikto procedūru ir jāsaņem jauna tuneļa darbības atļauja.
13. pants
Riska analīze
1. Riska analīzi, ja vajadzīgs, veic no tuneļa pārvaldītāja funkcionāli neatkarīga institūcija. Riska analīzes saturu un rezultātus iekļauj drošības dokumentācijā, ko iesniedz administratīvajai iestādei. Riska analīze ir konkrētā tuneļa riska analīze, ņemot vērā visus projektēšanas faktorus un satiksmes nosacījumus, kas ietekmē drošību, īpaši satiksmes raksturlielumus un veidu, tuneļa garumu un tuneļa ģeometriju, kā arī smago kravas transportlīdzekļu prognozēto skaitu dienā.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts līmenī tiek piemērota sīki izstrādāta un precīzi noteikta metodoloģija, kas atbilst labākajai esošajai praksei, un par izmantojamo metodoloģiju informē Komisiju; Komisija minēto informāciju elektroniskā veidā dara pieejamu pārējām dalībvalstīm.
3. Komisija līdz 2009. gada 30. aprīlim publicē ziņojumu par dalībvalstīs izmantojamo praksi. Vajadzības gadījumā tā sniedz ieteikumus, kā apstiprināt saskaņotu kopīgu riska analīzes metodiku saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.
14. pants
Atbrīvojumi inovācijas paņēmieniem
1. Lai varētu uzstādīt un izmantot inovatīvu drošības aprīkojumu vai izmantot inovatīvas drošības procedūras, kas nodrošina tādu pašu vai augstāku aizsardzības līmeni nekā pašlaik izmantojamās tehnoloģijas, kā noteikts šajā direktīvā, administratīvā iestāde var piešķirt atbrīvojumu no šīs direktīvas prasībām, pamatojoties uz pienācīgi dokumentētu tuneļa pārvaldītāja pieprasījumu.
2. Ja administratīvā iestāde ir nodomājusi šādu atbrīvojumu piešķirt, dalībvalsts vispirms atbrīvojuma pieteikumu iesniedz Komisijai, kurā ietilpst sākotnējais pieprasījums un pārbaudes institūcijas atzinums.
3. Komisija par pieteikumu paziņo dalībvalstīm mēneša laikā pēc tā saņemšanas.
4. Ja triju mēnešu laikā ne Komisija, ne dalībvalsts neiebilst, atbrīvojums uzskatāms par piešķirtu un Komisija par to attiecīgi informē visas dalībvalstis.
5. Ja tiek izteikti iebildumi, Komisija pieņem priekšlikumu saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto procedūru. Ja lēmums ir negatīvs, administratīvā iestāde atbrīvojumu nepiešķir.
6. Pēc pārbaudes saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto procedūru lēmums par atbrīvojuma piešķiršanu var ļaut šo atbrīvojumu piemērot citiem tuneļiem.
7. Uz saņemto atkāpju pieprasījumu pamata Komisija publicē ziņojumu par dalībvalstīs ievēroto praksi un, ja vajadzīgs, iesniedz priekšlikumus šīs direktīvas grozīšanai.
15. pants
Ziņošana
1. Reizi divos gados dalībvalstis sastāda pārskatus par ugunsgrēkiem tuneļos un par avārijām, kas nepārprotami ietekmē ceļu lietotāju drošību tuneļos, par šādu starpgadījumu biežumu un cēloņiem, tos izvērtē un sniedz informāciju par drošības iekārtu un pasākumu faktisko nozīmi un efektivitāti. Dalībvalstīm šie pārskati jāiesniedz Komisijai līdz tā gada septembra beigām, kas seko pārskata periodam. Komisija dara šos pārskatus pieejamus visām dalībvalstīm.
2. Dalībvalstis izstrādā plānu, kurā ietilpst šīs direktīvas noteikumu pakāpeniskas piemērošanas grafiks tuneļiem, kas jau darbojas, kā noteikts 11. pantā, un to līdz 2006. gada 30. oktobrim paziņo Komisijai. Pēc tam dalībvalstis reizi divos gados līdz 11. panta 6. un 7. punktā minētā termiņa beigām informē Komisiju par plāna īstenošanas stadiju un tajā izdarītajām izmaiņām.
16. pants
Pielāgošana tehnikas attīstībai
Komisija pielāgo tehnikas attīstībai šīs direktīvas pielikumus. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 17. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
17. pants
Komitoloģijas procedūra
1. Komisijai palīdz komiteja.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais periods ir trīs mēneši.
3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
18. pants
Transponēšana
1. Līdz 2006. gada 30. aprīlim dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai atbilstu šai direktīvai. Tās nekavējoties nosūta Komisijai šo aktu tekstu, kam pievienota to korelācijas tabula ar šīs direktīvas noteikumiem.
2. Kad dalībvalstis pieņem minētos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces.
19. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
20. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
I PIELIKUMS
3. pantā minētie drošības pasākumi
1. |
Drošības pasākumu pieņemšanas pamatojums
|
2. |
Infrastruktūras pasākumi
|
3. |
Ar ekspluatāciju saistītie pasākumi
|
4. |
Informācijas kampaņas Sadarbībā ar ieinteresētajām pusēm un pamatojoties uz starptautisku organizāciju saskaņotu darbību, regulāri jāorganizē un jāīsteno informācijas kampaņas par drošību tuneļos. Šādas informācijas kampaņas rīko par ceļa lietotāju pareizu rīcību, tuvojoties tuneļiem un braucot caur tiem, jo īpaši par rīcību, gadoties kļūmei ar transportlīdzekli, rodoties satiksmes sastrēgumiem, kā arī avāriju un ugunsgrēku gadījumos. Informācija par pieejamo drošības aprīkojumu un ceļa lietotāju pareizu rīcību tuneļos jābūt izvietotai tuneļa lietotājiem redzamās vietās (piemēram, atpūtas vietās, pie tuneļa ieejām, kad satiksme ir apturēta, vai internetā). |
II PIELIKUMS
Projekta apstiprināšana, drošības dokumentācija, tuneļa nodošana ekspluatācijā, pārveidojumi un regulārās pārbaudes
1. |
Projekta apstiprināšana
|
2. |
Drošības dokumentācija.
|
3. |
Nodošana ekspluatācijā
|
4. |
Pārveidojumi
|
5. |
Regulārās mācības Tuneļa pārvaldītājam sadarbībā ar drošības vadītāju jāorganizē kopīgas regulāras mācības tuneļa personālam un neatliekamās palīdzības dienestu darbiniekiem. Mācības: — iespējami jātuvina reālajiem apstākļiem un tām jāatbilst konkrētu starpgadījumu scenārijiem, — dod precīzi novērtējamus rezultātus, — novērš jebkādus tuneļa bojājumus, — papildu rezultātu iegūšanai daļēji var veikt galda spēļu vai imitācijas modeļu veidā ar datoru. a) Pilna mēroga mācības apstākļos, kas iespējami pilnīgi atbilst reālajai situācijai, vismaz reizi četros gados ir jāveic visos tuneļos. Tuneli var slēgt tikai tad, ja iespējams veikt piemērotus pasākumus satiksmes novirzīšanai. Starplaikā reizi gadā jāveic daļējas mācības un/vai imitācijas mācības. Vietās, kur nelielā attālumā viens no otra ir vairāki tuneļi, pilna mēroga mācības jāsarīko vismaz vienā no tiem. b) Drošības vadītājs un neatliekamās palīdzības dienesti kopīgi izvērtē šo mācību rezultātus, sagatavo pārskatu un izstrādā atbilstošus priekšlikumus. |
III PIELIKUMS
Tuneļos izmantojamās ceļazīmes
1. |
Vispārīgas prasības Tuneļos izmanto turpmāk norādītās zīmes un apzīmējumus. Ja nav noteikts citādi, šajā nodaļā minētās ceļazīmes aprakstītas 1968. gada Vīnes Konvencijā par ceļazīmēm un signāliem. Lai zīmes starptautiski būtu labāk saprotamas, šajā pielikumā noteikto zīmju pamatā ir katrai zīmju grupai raksturīgie attēli, krāsas un grafisko simbolu izmantošana vārdu vietā vienmēr, kad tas ir iespējams. Ja dalībvalstis uzskata par vajadzīgu pārveidot noteiktās zīmes un simbolus, šādi pārveidojumi nedrīkst izmainīt to svarīgākos raksturlielumus. Ja dalībvalstis šo Vīnes konvenciju nepiemēro, noteiktās zīmes un simbolus var pārveidot, ievērojot nosacījumu, ka šādi pārveidojumi nemaina to pamatnozīmi.
|
2. |
Zīmju un uzrakstu plākšņu apraksts Dalībvalstis, ja vajadzīgs, izmanto attiecīgas ceļa zīmes savlaicīgai brīdināšanai par iebraukšanu tuneļa zonā, tunelī un tuneļa galā. Izstrādājot zīmes tunelim, jāņem vērā vietējie satiksmes un tuneļa konstrukcijas noteiktie apstākļi un citi vietējie apstākļi. Izņemot dalībvalstis, kas nepiemēro Vīnes konvenciju, ir jālieto ceļazīmes saskaņā ar Vīnes Konvenciju par ceļazīmēm un signāliem.
|
( 1 ) OV C 220, 16.9.2003., 26. lpp.
( 2 ) OV C 256, 24.10.2003., 64. lpp.
( 3 ) Eiropas Parlamenta 2003. gada 9. oktobra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2004. gada 26. februāra Kopējā nostāja (OV C 95 E, 20.4.2004., 31. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2004. gada 20. aprīļa Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).
( 4 ) OV L 228, 9.9.1996., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.
( 5 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.