2004L0018 — LV — 01.01.2006 — 003.001

Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

Grozīta ar:

▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2004/18/EK

(2004. gada 31. marts)

par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru

I SADAĻA

DEFINĪCIJAS UN VISPĀRĪGI PRINCIPI

1. pants

Definīcijas

1.  Šajā direktīvā piemēro 2. līdz 15. punktā norādītās definīcijas.

2.  

3.  “Būvdarbu koncesija” ir tāda paša veida līgums kā būvdarbu valsts līgums, izņemot to, ka atlīdzība par veicamajiem būvdarbiem ir vai nu konkrētā objekta izmantošanas tiesības, vai arī šīs tiesības un samaksa.

4.  “Pakalpojumu koncesija” ir tāda paša veida līgums kā pakalpojumu valsts līgums, izņemot to, ka atlīdzība par pakalpojumu sniegšanu ir vai nu konkrētā pakalpojuma izmantošanas tiesības, vai arī šīs tiesības un samaksa.

5.  “Pamatnolīgums” ir nolīgums, ko viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes un viens vai vairāki komersanti noslēdz ar mērķi paredzēt noteikumus līgumiem, kuru slēgšanas tiesības plānots piešķirt konkrētā laika posmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un, attiecīgā gadījumā, uz paredzēto kvalitāti.

6.  “Dinamiskā iepirkuma sistēma” ir pilnībā elektronisks parastā iepirkuma veikšanas process, kura rādītāji ir raksturīgi attiecīgajam tirgum, atbilst līgumslēdzējas iestādes prasībām un kura ilgums ir ierobežots, un kurš visā tā derīguma laikā ir pieejams visiem komersantiem, kas atbilst atlases kritērijiem un ir iesnieguši ar specifikāciju saskanīgu orientējošu piedāvājumu.

7.  “Elektroniska izsole” ir atkārtots process, kurā izmanto elektronisku ierīci, lai paziņotu jaunas cenas, kas pārskatītas to samazināšanas nolūkā, un/vai jaunas vērtības, kas attiecas uz dažiem piedāvājumu elementiem, un kurš norisinās pēc pilnīgas sākotnējās piedāvājumu izvērtēšanas un ļauj tos sadalīt pēc vietām, izmantojot automātiskas vērtēšanas metodes.

Tādēļ dažiem pakalpojumu līgumiem un dažiem būvdarbu līgumiem, kuru priekšmets ir intelektuāla rakstura (piemēram, projektēšanas darbi), nevar rīkot elektroniskās izsoles.

8.  Ar terminu “būvuzņēmējs”, “piegādātājs” vai “pakalpojuma sniedzējs” apzīmē jebkuru fizisku vai juridisku personu vai valsts iestādi, vai šādu personu un/vai struktūru grupu, kas tirgū piedāvā attiecīgi būvdarbu un/vai būves realizāciju, produkciju vai pakalpojumus.

Ar terminu “komersants” apzīmē gan būvuzņēmēju, gan piegādātāju un pakalpojuma sniedzēju. Šo terminu izmanto tikai vienkāršošanas nolūkā.

Piedāvājumu iesniedzis komersants ir jāuzskata par “pretendentu”. Tāds, kas pieteicis dalību slēgtā vai sarunu procedūrā vai cenu aptaujā, ir jāuzskata par “kandidātu”.

9.  “Līgumslēdzējas iestādes” ir valsts, reģionu vai vietējo pašvaldību iestādes, publisko tiesību subjekti, apvienības, kurās ietilpst viena vai vairākas šādas iestādes vai viens vai vairāki šādi publisko tiesību subjekti.

“Publisko tiesību subjekts” ir jebkura struktūra:

Šā punkta otrās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētajiem kritērijiem atbilstošu publisko tiesību subjektu un šo subjektu kategoriju neizsmeļošs uzskaitījums sniegts III pielikumā. Dalībvalstis regulāri ziņo Komisijai par izmaiņām publisko tiesību subjektu un šo subjektu kategoriju sarakstos.

10.  “Valdības sagādes iestāde” ir līgumslēdzēja iestāde, kas:

11.  

12.  “Rakstiski” vai “rakstveida” ir visi izteikumi, ko veido vārdi vai skaitļi, kurus var izlasīt, reproducēt un pēc tam paziņot tālāk. Šie izteikumi var ietvert informāciju, kas pārsūtīta un glabāta, izmantojot elektroniskus saziņas līdzekļus.

13.  “Elektroniskie sakari” ir elektronisko iekārtu izmantošana tādu datu apstrādei (ieskaitot datu saspiešanu) un glabāšanai, ko pārsūta, nogādā un saņem pa vadiem, pa radio, ar optiskajiem vai ar citiem elektromagnētiskajiem sakaru līdzekļiem.

14.  “Kopējā valsts iepirkuma vārdnīca (CPV)” ietver standarta nomenklatūru, kas piemērojama valsts līgumiem un pieņemta ar Regulu (EK) Nr. 2195/2002, un nodrošina minētās nomenklatūras atbilstību pārējām esošajām nomenklatūrām.

Ja šīs direktīvas darbības jomu interpretē dažādi un ja to izraisa iespējamas CPV un I pielikumā uzskaitītās NACE nomenklatūras atšķirības vai CPV un II pielikumā uzskaitītās CPC (pagaidu redakcija) nomenklatūras atšķirības, tad piemēro attiecīgi NACE vai CPC nomenklatūru.

15.  Šīs direktīvas 13. panta, 57. panta a) punkta un 68. panta b) punkta vajadzībām turpmāk minētajām vārdkopām ir šāda nozīme:

2. pants

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas principi

Līgumslēdzējas iestādes pret visiem komersantiem izturas vienādi un nediskriminējoši un rīkojas pārredzami.

3. pants

Īpašu vai ekskluzīvu tiesību piešķiršana – nediskriminēšanas noteikums

Ja īpašas vai ekskluzīvas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas tiesības līgumslēdzēja iestāde piešķir juridiskai personai, kas nav šāda līgumslēdzēja iestāde, tad tiesību aktā, ar kuru piešķir šīs tiesības, paredz to, ka minētajai juridiskajai personai jāievēro valstspiederības nediskriminēšanas princips attiecībā uz piegādes līgumiem, ko tā minēto pakalpojumu sniegšanas satvarā piešķir trešām personām.

II SADAĻA

NOTEIKUMI, KO PIEMĒRO VALSTS LĪGUMIEM

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

4. pants

Komersanti

1.  Kandidātus vai pretendentus, kas saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tie reģistrēti, ir tiesīgi sniegt attiecīgos pakalpojumus, nenoraida, ja vienīgais pamatojums ir tāds, ka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā piešķir līguma slēgšanas tiesības, tiem vajadzētu būt vai nu fiziskām, vai juridiskām personām.

Tomēr tādu pakalpojumu valsts līgumu un būvdarbu valsts līgumu, kā arī piegādes valsts līgumu gadījumā, kas turklāt ietver pakalpojumus un/vai izvietošanas un uzstādīšanas darbības, no juridiskām personām var prasīt, lai piedāvājumā vai dalības pieteikumā tās norāda par konkrētā līguma izpildi atbildīgā personāla sastāvu un attiecīgo profesionālo kvalifikāciju.

2.  Piedāvājumu iesniedzēji vai kandidāti var būt komersantu grupas. Līgumslēdzējas iestādes nedrīkst prasīt, ka piedāvājuma vai dalības pieteikuma iesniegšanas nolūkā šīm grupām jābūt īpašai juridiskajai formai; tomēr no atlasītās grupas, ja tai ir piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, to var prasīt tiktāl, cik šāda maiņa vajadzīga, lai apmierinoši strādātu pēc līguma.

5. pants

Nosacījumi attiecībā uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas satvarā slēgtajiem nolīgumiem

Līgumslēdzējām iestādēm veicamās līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas nolūkā dalībvalstis savā starpā piemēro tikpat labvēlīgus nosacījumus kā tos, kurus tās attiecina uz komersantiem no trešām valstīm, kad īsteno daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā noslēgto Nolīgumu par valsts iepirkumu (še turpmāk – “Nolīgums”). Tālab dalībvalstis 77. pantā minētajā Valsts līgumu padomdevējā komitejā savstarpēji apspriežas par pasākumiem, kas jāveic atbilstīgi Nolīgumam.

6. pants

Konfidencialitāte

Neierobežojot šīs direktīvas noteikumus, konkrēti 35. panta 4. punktā un 41. pantā paredzētos noteikumus par saistībām attiecībā uz piešķirto līguma slēgšanas tiesību izsludināšanu un par kandidātu un pretendentu informēšanu, un saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kuru subjekts ir attiecīgā līgumslēdzēja iestāde, tā neizpauž ziņas, ko komersanti snieguši kā konfidenciālas; konkrēti šādas ziņas ietver tehniskus vai uzņēmējdarbības noslēpumus un piedāvājumu konfidenciālos aspektus.

II NODAĻA

Darbības joma

1. iedaļa

Robežvērtības

7. pants

Robežvērtību summas valsts līgumos

Šī direktīva attiecas uz valsts līgumiem, kuri neatbilst 10. un 11. pantā un 12. līdz 18. pantā paredzētajiem izņēmumiem un kuru vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ir vienāda ar turpmāk minētajām robežvērtībām vai lielāka par tām:

8. pants

Līgumi, ko līgumslēdzējas iestādes subsidē vairāk nekā 50 % apmērā

Šī direktīva attiecas uz šādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu:

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka šādu subsīdiju piešķīrējas līgumslēdzējas iestādes nodrošina atbilstību šīs direktīvas prasībām tad, ja minētā līguma slēgšanas tiesības piešķir viena vai vairākas citas juridiskas personas, vai ievēro šīs direktīvas prasības tad, ja tās pašas piešķir minēto līgumu slēgšanas tiesības citu juridisko personu uzdevumā.

9. pants

Valsts līgumu, pamatnolīgumu un dinamisko iepirkuma sistēmu paredzamās vērtības aprēķina metodes

1.  Valsts līguma paredzamās vērtības aprēķina pamatā ir līgumslēdzējas iestādes paredzamā maksājuma kopsumma bez PVN. Šajā aprēķinā ņem vērā paredzamo kopsummu, kurā ietver visas iespējamās alternatīvas un iespējamo līguma atjaunošanu.

Ja līgumslēdzēja iestāde paredz godalgas vai samaksu kandidātiem vai pretendentiem, tad to ņem vērā, aprēķinot līguma paredzamo vērtību.

2.  Minētajai tāmei jābūt derīgai brīdī, kad nosūta līguma paziņojumu, kā paredzēts 35. panta 2. punktā, vai – ja šāds paziņojums nav nepieciešams – brīdī, kad līgumslēdzēja iestāde sāk līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru.

3.  Nedrīkst sīkāk sadalīt plānoto būvdarbu apjomu vai paredzēto iegādājamo preču un/vai pakalpojumu daudzumu, lai šādā veidā novērstu šīs direktīvas piemērošanu.

4.  Būvdarbu valsts līgumiem paredzamās vērtības aprēķināšanā ņem vērā gan būvdarbu izmaksas, gan to piegāžu kopējo paredzamo vērtību, kas vajadzīgas būvdarbu veikšanai un ko līgumslēdzējas iestādes nodod būvuzņēmēja rīcībā.

5.  

6.  Piegādes valsts līgumiem par produkcijas nomāšanu, īrēšanu vai īrējumpirkšanu vērtība, kas jāņem par pamatu līguma paredzamās vērtības aprēķināšanā, ir šāda:

7.  Tādiem piegādes vai pakalpojumu valsts līgumiem, kas būtībā ir pastāvīgi vai ko paredzēts atjaunot noteiktā laika posmā, līguma paredzamās vērtības aprēķina pamatā ir:

Valsts līguma paredzamās vērtības aprēķina metodi nedrīkst apzināti izvēlēties tā, lai izvairītos no šīs direktīvas piemērošanas.

8.  Pakalpojumu valsts līgumiem vērtība, kam jābūt līguma paredzamās vērtības aprēķina pamatā, atkarībā no gadījuma ir šāda:

9.  Pamatnolīgumiem un dinamiskajām iepirkuma sistēmām vērtība, kas jāņem vērā, ir visu to līgumu maksimālā paredzamā vērtība, atskaitot PVN, kuru slēgšanas tiesības paredzēts piešķirt konkrētā pamatnolīguma vai konkrētās dinamiskās iepirkuma sistēmas izpildes laikā.

2. iedaļa

Īpašas situācijas

10. pants

Iepirkums aizsardzības vajadzībām

Šī direktīva attiecas uz valsts līgumiem, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējas iestādes piešķir aizsardzības jomā un uz kuriem attiecas Līguma 296. pants.

11. pants

Valsts līgumi un pamatnolīgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķir valdības sagādes iestādes

1.  Līgumslēdzējām iestādēm dalībvalstis var izvirzīt noteikumu būvdarbus, piegādes un/vai pakalpojumus iepirkt no valdības sagādes iestādes vai ar tās starpniecību.

2.  Uzskata, ka līgumslēdzējas iestādes, kas būvdarbus, piegādes un/vai pakalpojumus iepērk no valdības sagādes iestādes vai ar tās starpniecību, kā paredzēts 1. panta 10. punktā, ir izpildījušās šīs direktīvas prasības, ciktāl tās ir izpildījusi valdības sagādes iestāde.

3. iedaļa

Līgumi, uz ko šī direktīva neattiecas

12. pants

Līgumi ūdenssaimniecības, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu jomā

Šī direktīva neattiecas uz valsts līgumiem, kuru slēgšanas tiesības saskaņā ar Direktīvu 2004/17/EK piešķir līgumslēdzējas iestādes, kas realizē vienu vai vairākas minētās direktīvas 3. līdz 7. pantā noteiktās darbības, un kuru slēgšanas tiesības piešķir, lai veiktu šādas darbības, kā arī uz valsts līgumiem, kuri minētās direktīvas darbības jomā neietilpst atbilstīgi tās 5. panta 2. punktam un 19., 26. un 30. pantam.

Tomēr šī direktīva ir piemērojama attiecībā uz valsts līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir līgumslēdzējas iestādes, kas veic vienu vai vairākas no Direktīvas 2004/17/EK 6. pantā minētajām darbībām, un kuru slēgšanas tiesības piešķir šo darbību veikšanai, ciktāl attiecīgā dalībvalsts izmanto minētās direktīvas 71. panta otrajā daļā paredzēto iespēju novilcināt tās piemērošanu.

13. pants

Īpaši izņēmumi telekomunikāciju jomā

Šī direktīva neattiecas uz valsts līgumiem, kuru galvenais mērķis ir ļaut līgumslēdzējām iestādēm nodrošināt vai izmantot publiskos telekomunikāciju tīklus vai sniegt sabiedrībai vienu vai vairākus telekomunikāciju pakalpojumus.

14. pants

Slepenie līgumi un līgumi, uz ko jāattiecina īpaši drošības pasākumi

Šī direktīva neattiecas uz valsts līgumiem, ja tie atzīti par slepeniem vai ja to izpildē jāievēro īpaši drošības pasākumi saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, vai ja tas vajadzīgs minētās dalībvalsts pamatinterešu aizsardzībai.

15. pants

Līgumi, par kuriem slēgšanas tiesības piešķir atbilstīgi starptautiskiem noteikumiem

Šo direktīvu nepiemēro valsts līgumiem, ko reglamentē citi procedūras noteikumi un kuru slēgšanas tiesības piešķir:

16. pants

Īpaši izņēmumi

Šī direktīva neattiecas uz pakalpojumu valsts līgumiem, kuru priekšmets ir šāds:

17. pants

Pakalpojumu koncesijas

Neierobežojot 3. panta piemērošanu, šī direktīva neattiecas uz pakalpojumu koncesijām, kas noteiktas 1. panta 4. punktā.

18. pants

Pakalpojumu līgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām

Šī direktīva neattiecas uz pakalpojumu valsts līgumiem, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzēja iestāde piešķir citai līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzēju iestāžu apvienībai, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām, kas pēdējām ir saskaņā ar publicētiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kuri ir saderīgi ar Līgumu.

4. iedaļa

Īpašā kārtība

19. pants

Priviliģēto tiesību līgumi

Dalībvalstis var rezervēt tiesības piedalīties procedūrā, ar ko valsts līgumu slēgšanas tiesības piešķir aizsargātām darbnīcām, vai paredzēt šādu līgumu izpildi tādu aizsargātu nodarbinātības programmu satvarā, kurās vairums attiecīgo darbinieku ir invalīdi, kas savas invaliditātes veida vai nopietnības dēļ nespēj strādāt parastos apstākļos.

Līguma paziņojumā ietver atsauci uz šo noteikumu.

III NODAĻA

Pakalpojumu valsts līgumiem piemērojamā kārtība

20. pants

Pakalpojumu līgumi, kas uzskaitīti II A pielikumā

Tādu līgumu slēgšanas tiesības, kuru priekšmets ir II A pielikumā uzskaitītie pakalpojumi, piešķir saskaņā ar 23. līdz 55. pantu.

21. pants

Pakalpojumu līgumi, kas uzskaitīti II B pielikumā

Uz līgumiem, kuru priekšmets ir II B pielikumā uzskaitītie pakalpojumi, attiecina vienīgi 23. pantu un 35. panta 4. punktu.

22. pants

Jaukti līgumi, kas ietver II A pielikumā uzskaitītus pakalpojumus un II B pielikumā uzskaitītus pakalpojumus

Tādu līgumu slēgšanas tiesības, kuru priekšmets ir pakalpojumi, kas uzskaitīti gan II A pielikumā, gan II B pielikumā, piešķir saskaņā ar 23. līdz 55. pantu, ja II A pielikumā uzskaitīto pakalpojumu vērtība ir lielāka nekā II B pielikumā uzskaitīto pakalpojumu vērtība. Pārējos gadījumos līgumu slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar 23. pantu un 35. panta 4. punktu.

IV NODAĻA

Īpaši noteikumi attiecībā uz reglamentējošām specifikācijām un līguma dokumentiem

23. pants

Tehniskās specifikācijas

1.  Tehniskās specifikācijas, kā noteikts VI pielikuma 1. punktā, norāda līguma dokumentācijā, piemēram, līguma paziņojumos, līguma dokumentos vai papildu dokumentos. Ja iespējams, šīs tehniskās specifikācijas jānosaka tā, lai ņemtu vērā kritēriju par pieejamību invalīdiem vai projektēšanu visu lietotāju ērtībām.

2.  Tehniskās specifikācijas dod pretendentiem vienādas piekļuves iespēju, un tās nerada nepamatotus šķēršļus valsts iepirkuma konkursa atklātībai.

3.  Neierobežojot obligātos valsts tehniskos noteikumus un tādā mērā, ciktāl tās ir saderīgas ar Kopienu tiesībām, tehniskās specifikācijas izsaka kādā no turpmākajiem veidiem:

4.  Ja līgumslēdzēja iestāde izmanto iespēju atsaukties uz 3. punkta a) apakšpunktā minētajām specifikācijām, tad tā nedrīkst noraidīt piedāvājumu, pamatojoties uz to, ka piedāvātā produkcija un pakalpojumi neatbilst specifikācijām, uz kurām tā atsaukusies, ja pretendenta piedāvājumā ir līgumslēdzēju iestādi apmierinošā veidā un ar jebkādiem piemērotiem līdzekļiem pierādīts, ka paredzētie risinājumi līdzvērtīgā veidā apmierina tehniskajās specifikācijās noteiktās prasības.

Piemēroti līdzekļi var būt ražotāja tehniskā dokumentācija vai pārbaudes protokols, ko sagatavojusi atzīta struktūra.

5.  Ja līgumslēdzēja iestāde izmanto 3. punktā paredzēto iespēju tehniskās specifikācijas izteikt ar darbības rezultātiem vai funkcionālām prasībām, tad tā nedrīkst noraidīt tādu būvdarbu, produkcijas vai pakalpojumu piedāvājumu, kas atbilst valsts standartam, kurā pārņemts Eiropas standarts, Eiropas tehniskajam apstiprinājumam, kopējai tehniskajai specifikācijai, starptautiskajam standartam vai tehniskajai atsauces sistēmai, ko izveidojusi Eiropas standartizācijas struktūra, ja to specifikācijas atbilst darbības rezultātu vai funkcionālajām prasībām, kuras noteikusi līgumslēdzēja iestāde.

Pretendentam piedāvājumā ir līgumslēdzēju iestādi apmierinošā veidā un ar jebkādiem piemērotiem līdzekļiem jāpierāda, ka konkrētajam standartam atbilstošie būvdarbi, produkcija vai pakalpojumi atbilst darbības rezultātiem vai funkcionālajām prasībām, ko noteikusi līgumslēdzēja iestāde.

Piemēroti līdzekļi var būt ražotāja tehniskā dokumentācija vai pārbaudes protokols, ko sagatavojusi atzīta struktūra.

6.  Ja līgumslēdzējas iestādes nosaka vides raksturlielumus, izmantojot darbības rezultātus vai funkcionālas prasības, kā minēts 3. punkta b) apakšpunktā, tad tās var lietot sīki izstrādātās specifikācijas vai, vajadzības gadījumā, to daļas, kas paredzētas Eiropas vai (daudz)valstu ekomarķējumam vai citam ekomarķējumam, ja:

Līgumslēdzējas iestādes var norādīt, ka produkciju un pakalpojumus ar ekomarķējumu uzskata par atbilstošiem tehniskajām specifikācijām, kas paredzētas līguma dokumentos; tām jāpieņem visi pārējie atbilstošie pierādījumi, piemēram, ražotāja tehniskā dokumentācija vai pārbaudes protokols, ko sagatavojusi atzīta struktūra.

7.  “Atzītas struktūras” šā panta izpratnē ir testēšanas un kalibrēšanas laboratorijas un sertificēšanas un pārbaudes struktūras, kas atbilst attiecīgajiem Eiropas standartiem.

Līgumslēdzējas iestādes atzīst citās dalībvalstīs reģistrētu struktūru izsniegtus sertifikātus.

8.  Izņemot tad, ja līguma priekšmets to attaisno, tehniskajās specifikācijās nemin konkrētus ražotājus vai avotus vai konkrētus procesus, vai tirdzniecības markas, patentus, tipus, vai konkrētu izcelsmi, vai produkciju, kas labvēlīgi vai nelabvēlīgi ietekmē dažus uzņēmumus vai konkrētu produkciju. Šādas atsauces ir atļautas izņēmuma gadījumos, ja nav iespējams sniegt pietiekami precīzu un skaidru līguma priekšmeta aprakstu atbilstīgi 3. un 4. punktam; katrai šādai atsaucei pievieno vārdus “vai ekvivalents”.

24. pants

Varianti

1.  Ja piešķiršanas kritērijs ir ekonomiski visizdevīgākais piedāvājums, tad līgumslēdzējas iestādes var pretendentiem atļaut iesniegt variantus.

2.  Līgumslēdzējas iestādes līguma paziņojumā norāda to, vai ir atļauts iesniegt variantus – ja šādas norādes nav, tad variantus iesniegt nav atļauts.

3.  Variantu iesniegšanu atļāvušās līgumslēdzējas iestādes līguma dokumentos norāda prasību minimumu, kas jāievēro piedāvātajos variantos, kā arī visas īpašās noformējuma prasības.

4.  Izskata tikai tos variantus, kas atbilst minēto līgumslēdzēju iestāžu noteiktajam prasību minimumam.

Piegādes vai pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā līgumslēdzējas iestādes, kas atļāvušas iesniegt variantus, nedrīkst noraidīt kādu variantu, ja vienīgais noraidījuma iemesls ir tāds, ka konkrētais variants tā pieņemšanas gadījumā izvērstos drīzāk par pakalpojumu līgumu nekā par piegādes valsts līgumu vai drīzāk par piegādes līgumu nekā par pakalpojumu valsts līgumu.

25. pants

Apakšuzņēmuma līgumi

Līguma dokumentos līgumslēdzējas iestādes var prasīt vai dalībvalsts var prasīt, lai pretendenti piedāvājumā norāda to, par kādu daļu no līguma varētu tikt slēgti apakšuzņēmuma līgumi ar trešām personām, kā arī norādīt piedāvātos apakšuzņēmējus.

Šī norāde neskar jautājumu par galvenā komersanta atbildību.

26. pants

Līgumsaistību izpildes nosacījumi

Līgumslēdzējas iestādes var paredzēt īpašus nosacījumus attiecībā uz līgumsaistību izpildi, ja vien tie ir saderīgi ar Kopienu tiesību aktiem un ir minēti līguma paziņojumā vai specifikācijās. Līgumsaistību izpildes nosacījumi konkrēti var skart sociālos un vides jautājumus.

27. pants

Saistības attiecībā uz nodokļiem, vides aizsardzību, darba aizsardzības noteikumiem un darba apstākļiem

1.  Līgumslēdzēja iestāde līguma dokumentos var norādīt vai dalībvalsts var uzlikt tai par pienākumu norādīt struktūru vai struktūras, kurās kandidāti vai pretendenti var iegūt atbilstīgo informāciju par tām saistībām attiecībā uz nodokļiem, vides aizsardzību, darba aizsardzības noteikumiem un darba apstākļiem, kas ir spēkā konkrētajā dalībvalstī, reģionā vai apvidū, kurā jāveic būvdarbi vai jāsniedz pakalpojumi, un kas jāpiemēro veicamajiem būvdarbiem vai sniedzamajiem pakalpojumiem līgumsaistību izpildes laikā.

2.  Līgumslēdzēja iestāde, kas sniedz 1. punktā minēto informāciju, prasa līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā iesaistījušos pretendentus vai kandidātus apliecināt to, ka piedāvājuma sagatavošanā viņi ir ievērojuši tās saistības attiecībā uz darba aizsardzības noteikumiem un darba apstākļiem, kas ir spēkā vietā, kur jāveic būvdarbi vai jāsniedz pakalpojumi.

Šā punkta pirmā daļa neierobežo 55. panta noteikumu piemērošanu attiecībā uz nepamatoti lētu piedāvājumu pārbaudīšanu.

V NODAĻA

Procedūras

28. pants

Atklātas, slēgtas un sarunu procedūras un cenu aptaujas izmantošana

Valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā līgumslēdzējas iestādes piemēro valsts procedūru, kas pielāgota šīs direktīvas vajadzībām.

Minēto valsts līgumu slēgšanas tiesības tās piešķir atklātā vai slēgtā procedūrā. Konkrētos apstākļos, kas skaidri noteikti 29. pantā, līgumslēdzējas iestādes valsts līgumu slēgšanas tiesības var piešķirt, izmantojot cenu aptauju. Īpašos gadījumos un apstākļos, kas skaidri minēti 30. un 31. pantā, tās var piemērot sarunu procedūru, iepriekš publicējot vai nepublicējot līguma paziņojumu.

29. pants

Cenu aptauja

1.  Attiecībā uz īpaši sarežģītiem līgumiem dalībvalstis var paredzēt, ka tad, ja līgumslēdzējas iestādes uzskata atklātas vai slēgtas procedūras izmantošanu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā par neiespējamu, šīs iestādes var piemērot cenu aptauju saskaņā ar šo pantu.

Valsts līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas vienīgais kritērijs ir ekonomiski visizdevīgākais piedāvājums.

2.  Līgumslēdzējas iestādes publicē līguma paziņojumu, kurā norāda vajadzības un prasības, ko tās nosaka minētajā paziņojumā un/vai aprakstošā dokumentā.

3.  Līgumslēdzējas iestādes sāk tādu aptauju ar kandidātiem, kas atlasīti saskaņā ar attiecīgajiem 44. līdz 52. panta noteikumiem, kuras mērķis ir noteikt un paredzēt līdzekļus, kas ir vislabāk piemēroti minēto iestāžu vajadzību apmierināšanai. Aptaujas gaitā ar izvēlētajiem kandidātiem var apspriest visus līguma aspektus.

Aptaujas gaitā līgumslēdzējas iestādes nodrošina vienādu attieksmi pret visiem pretendentiem. Konkrēti informāciju nesniedz diskriminējošā veidā, kas kādam pretendentam var dot priekšrocības salīdzinājumā ar pārējiem pretendentiem.

Līgumslēdzējas iestādes nedrīkst citiem dalībniekiem atklāt paredzētos risinājumus vai citu konfidenciālu informāciju, ko tām darījis zināmu kandidāts, kurš piedalās aptaujā, ja vien attiecīgais kandidāts nav tam piekritis.

4.  Lai samazinātu aptaujas gaitā apspriežamo risinājumu skaitu, līgumslēdzējas iestādes var paredzēt procedūras norisi secīgos posmos, piemērojot piešķiršanas kritērijus, kurus ietver līguma paziņojumā vai aprakstošajā dokumentā. Līguma paziņojumā vai aprakstošajā dokumentā norāda to, ka var tikt izmantota šāda iespēja.

5.  Līgumslēdzēja iestāde šādu aptauju turpina tik ilgi, līdz tā var noteikt risinājumu vai risinājumus (ja vajadzīgs, pēc to salīdzināšanas), kas spēj apmierināt šīs iestādes vajadzības.

6.  Pēc tam, kad līgumslēdzējas iestādes ir paziņojušas par aptaujas pabeigšanu un attiecīgi informējušas tās dalībniekus, tās prasa dalībniekiem iesniegt galīgos piedāvājumus, pamatojoties uz risinājumu vai risinājumiem, kas iesniegti un noteikti aptaujas gaitā. Šajos piedāvājumos ietver visus projekta izpildei paredzētos un vajadzīgos elementus.

Pēc līgumslēdzējas iestādes pieprasījuma šos piedāvājumus var paskaidrot, izklāstīt sīkāk un precizēt. Tomēr šāda paskaidrošana, sīkāka izklāstīšana, precizēšana vai papildu informācijas sniegšana nedrīkst būt saistīta ar tām galvenajām konkursa vai uzaicinājuma uz konkursu iezīmēm, kuru maiņa varētu radīt konkurences izkropļojumus vai diskriminējošas sekas.

7.  Saņemtos piedāvājumus līgumslēdzējas iestādes novērtē pēc piešķiršanas kritērijiem, kas paredzēti līguma paziņojumā vai aprakstošajā dokumentā, un izvēlas ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu saskaņā ar 53. pantu.

Pēc līgumslēdzējas iestādes pieprasījuma pretendentam, kas atzīts par ekonomiski visizdevīgākā piedāvājuma iesniedzēju, var prasīt izskaidrot kādus piedāvājuma aspektus vai apstiprināt piedāvājumā ietvertās saistības, ja tas neizpaužas kā konkursa vai uzaicinājuma uz konkursu būtisku aspektu grozījumi un nerada konkurences izkropļojumus vai diskriminācijas risku.

8.  Līgumslēdzējas iestādes var paredzēt aptaujas dalībniekiem maksājamās cenas vai maksājumus.

30. pants

Gadījumi, kuros ir pamats izmantot sarunu procedūru, iepriekš publicējot līguma paziņojumu

1.  Līgumslēdzējas iestādes valsts līgumu slēgšanas tiesības var piešķirt sarunu procedūrā pēc līguma paziņojuma publicēšanas, un to dara šādos gadījumos:

2.  Gadījumos, kas minēti 1. punktā, līgumslēdzējas iestādes un pretendenti apspriež iesniegtos piedāvājumus, lai tos pielāgotu prasībām, kuras noteiktas līguma paziņojumā, specifikācijām un papildu dokumentiem, ja tādi ir, un lai izraudzītos visizdevīgāko piedāvājumu saskaņā ar 53. panta 1. punktu.

3.  Sarunu gaitā līgumslēdzējas iestādes nodrošina vienādu attieksmi pret visiem pretendentiem. Konkrēti informāciju nesniedz diskriminējošā veidā, kas kādam pretendentam var dot priekšrocības salīdzinājumā ar citiem pretendentiem.

4.  Lai samazinātu apspriežamos piedāvājumus, līgumslēdzējas iestādes var paredzēt sarunu procedūras norisi secīgos posmos, piemērojot piešķiršanas kritērijus, kurus norāda līguma paziņojumā vai specifikācijās. Līguma paziņojumā vai specifikācijās norāda to, vai šī iespēja ir izmantota.

31. pants

Gadījumi, kuros ir pamats izmantot sarunu procedūru, nepublicējot līguma paziņojumu

Līgumslēdzējas iestādes valsts līguma slēgšanas tiesības var piešķirt sarunu procedūrā, iepriekš nepublicējot līguma paziņojumu, un to dara šādos gadījumos:

32. pants

Pamatnolīgumi

1.  Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzējas iestādes drīkst slēgt pamatnolīgumus.

2.  Visos pamatnolīguma slēgšanas posmos līdz pat līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai, ko veic saskaņā ar minēto pamatnolīgumu, līgumslēdzējas iestādes ievēro reglamentu, kas minēts šajā direktīvā.Pamatnolīguma puses izraugās pēc piešķiršanas kritērijiem, kas noteikti saskaņā ar 53. pantu.

Līguma slēgšanas tiesības pamatnolīguma satvarā piešķir saskaņā ar 3. un 4. punktā paredzēto procedūru. Šo procedūru drīkst piemērot tikai to līgumslēdzēju iestāžu un komersantu starpā, kas jau sākotnēji ir pamatnolīguma puses.

Piešķirot līguma slēgšanas tiesības pamatnolīguma satvarā, puses nekādos apstākļos nedrīkst būtiski grozīt minētā pamatnolīguma noteikumus, jo īpaši 3. punktā minētajā gadījumā.

Pamatnolīguma termiņš nedrīkst pārsniegt četrus gadus, izņemot ārkārtas gadījumus, kuros pienācīgs pamatojums ir pamatnolīguma priekšmets.

Līgumslēdzējas iestādes nedrīkst pamatnolīgumus izmantot neatbilstoši vai tādā veidā, kas novērš, ierobežo vai kropļo konkurenci.

3.  Ja pamatnolīgumu noslēdz tikai ar vienu komersantu, tad to līgumu slēgšanas tiesības, kuru pamatā ir minētais nolīgums, piešķir atbilstīgi pamatnolīgumā paredzētajiem noteikumiem.

Šādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā līgumslēdzējas iestādes var rakstveidā apspriesties ar pamatnolīgumu noslēgušo komersantu, vajadzības gadījumā prasot papildināt piedāvājumu.

4.  Ja pamatnolīgumu noslēdz ar vairākiem komersantiem, tad pēdējiem jābūt vismaz trim, ciktāl atlases kritērijiem atbilstošu komersantu skaits un/vai piešķiršanas kritērijiem atbilstošu pieņemamu piedāvājumu skaits ir pietiekams.

To līgumu slēgšanas tiesības, kuru pamatā ir ar vairākiem komersantiem noslēgts pamatnolīgums, var piešķirt kādā no šādiem veidiem:

33. pants

Dinamiskās iepirkuma sistēmas

1.  Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzējas iestādes drīkst izmantot dinamiskās iepirkuma sistēmas.

2.  Lai izveidotu dinamisko iepirkuma sistēmu, līgumslēdzējas iestādes ievēro atklātās procedūras noteikumus visos tās posmos līdz pat to līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, kas jānoslēdz saskaņā ar minēto sistēmu. Sistēmā iekļauj visus pretendentus, kas atbilst atlases kritērijiem un ir iesnieguši orientējošu piedāvājumu, kurš saskan ar specifikāciju un iespējamiem papildu dokumentiem; orientējošus piedāvājumus jebkurā laikā var uzlabot, ja vien tie saglabā atbilstību specifikācijai. Lai izveidotu šo sistēmu un piešķirtu tiesības slēgt līgumus saskaņā ar minēto sistēmu, līgumslēdzējas iestādes izmanto tikai elektroniskus līdzekļus atbilstīgi 42. panta 2. līdz 5. punktam.

3.  Lai izveidotu dinamisko iepirkuma sistēmu, līgumslēdzējas iestādes:

4.  Līgumslēdzējas iestādes visiem komersantiem visā dinamiskās iepirkuma sistēmas darbības laikā dod iespēju iesniegt orientējošu piedāvājumu un tikt iekļautiem šajā sistēmā saskaņā ar 2. punktā minētajiem nosacījumiem. Novērtējumu tās veic maksimāli 15 dienās pēc orientējošā piedāvājuma iesniegšanas dienas. Tomēr tās var pagarināt novērtēšanas periodu, ja starplaikā neizsludina nevienu citu uzaicinājumu uz konkursu.

Līgumslēdzēja iestāde iespējami drīz informē pirmajā daļā minētos pretendentus par iekļaušanu dinamiskajā iepirkuma sistēmā vai par orientējošā piedāvājuma noraidīšanu.

5.  Par katru atsevišķu līgumu izsludina uzaicinājumu uz konkursu. Pirms izsludināt uzaicinājumu uz konkursu, līgumslēdzējas iestādes publicē vienkāršotu līguma paziņojumu, kurā visus ieinteresētos komersantus uzaicina laika posmā, kas ir ne mazāks kā 15 dienas no vienkāršotā paziņojuma nosūtīšanas datuma, iesniegt orientējošu piedāvājumu saskaņā ar 4. punktu. Līgumslēdzējas iestādes nedrīkst turpināt konkursa procedūru, ja tās nav pabeigušas visu to orientējošo piedāvājumu izvērtēšanu, kas saņemti minētajā termiņā.

6.  Līgumslēdzējas iestādes uzaicina visus sistēmā iekļautos pretendentus iesniegt piedāvājumu par katru atsevišķu līgumu, kura slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar minēto sistēmu. Tālab tās nosaka piedāvājumu iesniegšanas termiņu.

Līguma slēgšanas tiesības tās piešķir pretendentam, kas iesniedzis visizdevīgāko piedāvājumu, un novērtējumu pamato ar piešķiršanas kritērijiem, kuri paredzēti līguma paziņojumā saistībā ar dinamiskās iepirkuma sistēmas izveidi. Ja vajadzīgs, pirmajā daļā minētajā uzaicinājumā noteiktos kritērijus var noteikt precīzāk.

7.  Dinamiskā iepirkuma sistēma nedrīkst darboties ilgāk par četriem gadiem, izņemot pienācīgi pamatotus ārkārtas gadījumus.

Līgumslēdzējas iestādes nedrīkst izmantot šo sistēmu, lai novērstu, ierobežotu vai kropļotu konkurenci.

Nedrīkst prasīt samaksu no ieinteresētajiem komersantiem vai no sistēmas dalībnieku puses.

34. pants

Būvdarbu valsts līgumi – īpaši noteikumi par subsidēto mājokļu shēmām

Attiecībā uz valsts līgumiem par subsidēto mājokļu shēmas satvarā veicamo projektēšanu un būvdarbiem, kuru apjoms un sarežģītība, kā arī paredzamais darba ilgums nosaka to, ka plānošana jau no paša sākuma jāveic, cieši sadarbojoties grupā, kurā ir līgumslēdzēju iestāžu pārstāvji, eksperti un par būvdarbu veikšanu atbildīgais uzņēmējs, var pieņemt īpašu piešķiršanas procedūru, kas vajadzīga, lai darbam konkrētajā grupā atlasītu vispiemērotāko būvuzņēmēju.

Konkrēti līgumslēdzējas iestādes līguma paziņojumā iekļauj pēc iespējas precīzāku veicamo būvdarbu aprakstu, lai ieinteresētie būvuzņēmēji varētu gūt pareizu priekšstatu par projektu. Turklāt līgumslēdzējas iestādes saskaņā ar 45. līdz 52. pantā minētajiem kvalitatīvās atlases kritērijiem šādā līguma paziņojumā norāda personiskos, tehniskos, ekonomiskos un finansiālos nosacījumus, kuru izpilde kandidātiem jānodrošina.

Ja pieņem šādu procedūru, tad līgumslēdzējas iestādes piemēro 2., 35., 36., 38., 39., 41., 42., 43. un 45. līdz 52. pantu.

VI NODAĻA

Izsludināšanas un pārredzamības noteikumi

1. iedaļa

Paziņojumu publicēšana

35. pants

Paziņojumi

1.  Līgumslēdzējas iestādes ar iepriekšēju Komisijas vai pašu iestāžu publicētu informatīvu paziņojumu “pircēja profilā”, kā aprakstīts VIII pielikuma 2. punkta b) apakšpunktā, dara zināmu šādu informāciju:

Paziņojumus, kas minēti a) un b) apakšpunktā, nosūta Komisijai vai publicē pircēja profilā iespējami īsā laikā pēc budžeta gada sākuma.

Paziņojumu, kas minēts c) apakšpunktā, nosūta Komisijai vai publicē pircēja profilā iespējami īsā laikā pēc apstiprinoša lēmuma par to būvdarbu līgumu vai pamatnolīgumu grafiku, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējas iestādes paredz piešķirt.

Līgumslēdzējas iestādes, kas savā pircēja profilā publicē iepriekšēju informatīvu paziņojumu, elektroniskā veidā informē Komisiju par šā iepriekšējā informatīvā paziņojuma publicēšanu pircēja profilā, ievērojot attiecīgo formātu un sīki izstrādātu paziņojumu nosūtīšanas procedūru, kas norādīta VIII pielikuma 3. punktā.

Šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētie paziņojumi obligāti jāpublicē tikai tad, ja līgumslēdzējas iestādes izmanto iespēju saīsināt piedāvājumu iesniegšanai atvēlēto laiku, kā paredzēts 38. panta 4. punktā.

Šo punktu nepiemēro attiecībā uz sarunu procedūru, kuru veic, iepriekš nepublicējot līguma paziņojumu.

2.  Līgumslēdzējas iestādes, kas valsts līguma vai pamatnolīguma slēgšanas tiesības vēlas piešķirt atklātā, slēgtā procedūrā vai, ievērojot 30. pantā paredzētos nosacījumus, sarunu procedūrā ar līguma paziņojuma publicēšanu, vai, ievērojot 29. pantā paredzētos nosacījumus, cenu aptaujā, šo nodomu dara zināmu ar līguma paziņojumu.

3.  Līgumslēdzējas iestādes, kas vēlas izveidot dinamisko iepirkuma sistēmu, šo nodomu dara zināmu ar līguma paziņojumu.

Līgumslēdzējas iestādes, kas vēlas piešķirt līguma slēgšanas tiesības saskaņā ar dinamisko iepirkuma sistēmu, šo nodomu dara zināmu ar vienkāršotu līguma paziņojumu.

4.  Līgumslēdzējas iestādes, kas ir piešķīrušas valsts līguma slēgšanas tiesības vai noslēgušas pamatnolīgumu, ne vēlāk kā 48 dienās pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas vai pēc pamatnolīguma noslēgšanas nosūta paziņojumu par piešķiršanas procedūras rezultātiem.

Attiecībā uz pamatnolīgumiem, kas noslēgti saskaņā ar 32. pantu, līgumslēdzējām iestādēm nav pienākuma sūtīt paziņojumu par katra atsevišķa minētajam nolīgumam atbilstošā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras rezultātiem.

Līgumslēdzējas iestādes 48 dienās pēc attiecīgā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas nosūta paziņojumu par dinamiskajā iepirkuma sistēmā iekļauto līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas rezultātiem. Tomēr šādus paziņojumus tās var iesniegt apkopotā veidā katru ceturksni. Šādā gadījumā tās nosūta apkopotos paziņojumus 48 dienās pēc katra ceturkšņa beigām.

Attiecībā uz valsts līgumiem par II B pielikumā uzskaitītajiem pakalpojumiem līgumslēdzējas iestādes paziņojumā norāda, vai tās piekrīt paziņojuma publicēšanai. Saistībā ar minētajiem pakalpojumu līgumiem Komisija izstrādā noteikumus statistisko pārskatu sagatavošanai par šādiem paziņojumiem un minēto pārskatu publicēšanai saskaņā ar 77. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

Zināmu daļu informācijas par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vai pamatnolīguma noslēgšanu drīkst nepublicēt, ja šādas informācijas izpaušana kavētu tiesībaizsardzību vai kā citādi būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm, vai kaitētu valsts vai privāto komersantu likumīgajām komerciālajām interesēm vai godīgai konkurencei.

36. pants

Paziņojumu publicēšanas forma un veids

1.  Paziņojumos uz standarta veidlapām, kuras Komisija pieņēmusi saskaņā ar 77. panta 2. punktā minēto procedūru, ietver VII A pielikumā minēto informāciju un, attiecīgā gadījumā, visu pārējo informāciju, ko līgumslēdzēja iestāde uzskata par lietderīgu.

2.  Līgumslēdzēju iestāžu paziņojumus Komisijai nosūta vai nu elektroniski saskaņā ar VIII pielikuma 3. punktā norādīto formātu un nosūtīšanas procedūru, vai izmantojot citus saziņas līdzekļus. Ja izmanto paātrināto procedūru, kas paredzēta 38. panta 8. punktā, tad paziņojumi jānosūta vai nu pa faksu, vai elektroniski saskaņā ar VIII pielikuma 3. punktā norādīto formātu un nosūtīšanas procedūru.

Paziņojumus publicē atbilstīgi tehniskajiem parametriem, kas VIII pielikuma 1. punkta a) un b) apakšpunktā paredzēti attiecībā uz publicēšanu.

3.  Paziņojumus, ko sagatavo un nosūta elektroniski saskaņā ar VIII pielikuma 3. punktā norādīto formātu un nosūtīšanas procedūru, publicē ne vēlāk kā piecas dienas pēc to nosūtīšanas.

Paziņojumus, kas nav nosūtīti elektroniski saskaņā ar VIII pielikuma 3. punktā norādīto formātu un nosūtīšanas procedūru, publicē ne vēlāk kā 12 dienas pēc to nosūtīšanas vai – 38. panta 8. punktā minētās paātrinātās procedūras gadījumā – ne vēlāk kā piecas dienas pēc to nosūtīšanas.

4.  Pilnu līguma paziņojuma tekstu publicē līgumslēdzējas iestādes izvēlētā Kopienas oficiālajā valodā, un šajā oriģinālvalodā sagatavotais teksts ir vienīgais autentiskais teksts. Svarīgāko katra paziņojuma elementu kopsavilkumu publicē citās oficiālajās valodās.

Šādu Komisijas publicēto paziņojumu publicēšanas izmaksas sedz Kopiena.

5.  Paziņojumus un to saturu valsts līmenī nedrīkst publicēt pirms datuma, kurā tos nosūta Komisijai.

Valsts līmenī publicētos paziņojumos ietvertā informācija nedrīkst atšķirties no informācijas paziņojumos, kas nosūtīti Komisijai vai publicēti pircēja profilā saskaņā ar 35. panta 1. punkta pirmo daļu, turklāt tajos jānorāda datums, kurā paziņojums ir nosūtīts Komisijai vai publicēts pircēja profilā.

Iepriekšējus informatīvus paziņojumus pircēja profilā publicēt nedrīkst, iekams Komisijai nav nosūtīts paziņojums par to publicēšanu minētajā formā; tajos norāda šīs nosūtīšanas datumu.

6.  To paziņojumu apjoms, kurus neiesūta elektroniski saskaņā ar VIII pielikuma 3. punktā norādīto formātu un nosūtīšanas procedūru, nedrīkst pārsniegt aptuveni 650 vārdus.

7.  Līgumslēdzējām iestādēm jāspēj pierādīt paziņojumu nosūtīšanas datumus.

8.  Komisija līgumslēdzējai iestādei apstiprina iesūtītās informācijas publicēšanas faktu un norāda publikācijas datumu. Šī informācija ir publicēšanas pierādījums.

37. pants

Neobligātā publicēšana

Līgumslēdzējas iestādes var saskaņā ar 36. pantu publicēt paziņojumus par valsts līgumiem, uz kuriem neattiecas šajā direktīvā paredzētā prasība par publicēšanu.

2. iedaļa

Termiņi

38. pants

Dalības pieteikumu saņemšanas un piedāvājumu saņemšanas termiņi

1.  Nosakot piedāvājumu un dalības pieteikumu saņemšanas termiņus, līgumslēdzējas iestādes jo īpaši ņem vērā konkrētā līguma sarežģītību un piedāvājuma izstrādei nepieciešamo laiku, neierobežojot ar šo pantu paredzētos minimālos termiņus.

2.  Ja procedūra ir atklāta, tad minimālais termiņš, kas jāatvēl piedāvājumu saņemšanai, ir 52 dienas no līguma paziņojuma nosūtīšanas datuma.

3.  Ja procedūra ir slēgta vai ja organizē sarunu procedūru ar līguma paziņojuma publicēšanu, kas minēta 30. pantā, vai cenu aptauju, tad:

4.  Ja līgumslēdzēja iestāde ir publicējusi iepriekšēju informatīvu paziņojumu, tad minimālo termiņu, kas jāatvēl piedāvājumu saņemšanai saskaņā ar 2. punktu un 3. punkta b) apakšpunktu, parasti var saīsināt līdz 36 dienām, bet nekādā gadījumā ne līdz laika posmam, kas mazāks par 22 dienām.

Atklātai procedūrai termiņu sāk skaitīt no līguma paziņojuma nosūtīšanas datuma, bet slēgtai procedūrai – no datuma, kurā nosūtīts uzaicinājums uz konkursu.

Pirmajā daļā minētos saīsinātos termiņus atļauts izmantot tad, ja iepriekšējā informatīvajā paziņojumā iekļauj visu informāciju, kas VII A pielikumā minēta kā iekļaujama līguma paziņojumā, ciktāl iepriekšējā informatīvā paziņojuma publicēšanas brīdī šī informācija ir pieejama, un tad, ja iepriekšējo informatīvo paziņojumu publicēšanai nosūta ne agrāk kā 52 dienas un ne vēlāk kā 12 mēnešus pirms līguma paziņojuma nosūtīšanas datuma.

5.  Ja paziņojumus sagatavo un nosūta elektroniski saskaņā ar VIII pielikuma 3. punktā norādīto formātu un nosūtīšanas procedūru, tad termiņu, kas jāatvēl 2. un 4. punktā minēto piedāvājumu saņemšanai atklātā procedūrā, un termiņu, kas jāatvēl 3. punkta a) apakšpunktā minēto dalības pieteikumu saņemšanai slēgtā un sarunu procedūrā un cenu aptaujā, var saīsināt par septiņām dienām.

6.  Termiņu, kas jāatvēl 2. punktā un 3. punkta b) apakšpunktā minēto piedāvājumu saņemšanai, var saīsināt par piecām dienām, ja no dienas, kurā publicē paziņojumu saskaņā ar VIII pielikumu, līgumslēdzēja iestāde elektroniskā veidā piedāvā neierobežotu un pilnīgu tiešu piekļuvi līguma dokumentiem un visiem papildu dokumentiem, paziņojuma tekstā norādot interneta adresi, kurā šī dokumentācija ir pieejama.

Šo un 5. punktā minēto termiņa saīsinājumu drīkst apvienot.

7.  Ja laikus pieprasītas specifikācijas un apliecinoši dokumenti vai papildus informācija kāda iemesla dēļ tomēr netiek sniegta 39. un 40. pantā paredzētajā termiņā vai ja piedāvājumu iespējams sagatavot tikai pēc vietas apmeklēšanas vai pēc līguma dokumentus apliecinošo dokumentu pārbaudes klātienē, tad termiņu, kas jāatvēl piedāvājumu saņemšanai, pagarina tik ilgi, lai visi attiecīgie komersanti varētu iepazīties ar visu piedāvājuma sagatavošanai vajadzīgo informāciju.

8.  Slēgtā procedūrā un 30. pantā minētajā sarunu procedūrā ar līguma paziņojuma publicēšanu, ja jautājuma steidzamības dēļ nav lietderīgi ievērot šajā pantā noteiktos termiņus, līgumslēdzējas iestādes var noteikt:

39. pants

Atklātā procedūra – specifikācijas, papildu dokumenti un informācija

1.  Atklātā procedūrā, ja līgumslēdzējas iestādes elektroniskā veidā nepiedāvā neierobežotu un pilnīgu tiešu piekļuvi specifikācijām un apliecinošiem dokumentiem, kā paredzēts 38. panta 6. punktā, specifikācijas un papildu dokumentus komersantiem nosūta sešās dienās pēc dalības pieteikuma saņemšanas, ja vien šo pieteikumu iesūta laikus pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa.

2.  Ja papildu informācija par specifikācijām un apliecinoši dokumenti ir pieprasīti laikus, tad līgumslēdzējas iestādes vai kompetentās struktūrvienības tos piegādā ne vēlāk kā sešas dienas pirms piedāvājumu saņemšanai noteiktā termiņa.

3. iedaļa

Informācijas saturs un nosūtīšanas līdzekļi

40. pants

Uzaicinājums iesniegt piedāvājumu, piedalīties aptaujā vai sarunās

1.  Slēgtā procedūrā, cenu aptaujā vai sarunu procedūrā ar līguma paziņojuma publicēšanu 30. panta izpratnē līgumslēdzējas iestādes visus atlasītos kandidātus reizē rakstveidā uzaicina iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās, vai – cenu aptaujas gadījumā – piedalīties šādā aptaujā.

2.  Kandidātiem nosūtītajā uzaicinājumā ietver:

3.  Ja specifikācijas, aprakstošais dokuments un/vai apliecinoši dokumenti ir juridiskai personai, kas nav par piešķiršanas procedūru atbildīgā līgumslēdzēja iestāde, tad uzaicinājumā norāda adresi, kurā var pieprasīt minētās specifikācijas, minēto aprakstošo dokumentu un/vai minētos apliecinošos dokumentus, un – attiecīgā gadījumā – šādu dokumentu pieprasīšanas termiņu, kā arī par to saņemšanu maksājamo summu un visas maksājuma procedūras. Kompetentā struktūrvienība šo informāciju nosūta komersantam tūlīt pēc pieprasījuma saņemšanas.

4.  Papildu informāciju par specifikācijām, aprakstošo dokumentu vai apliecinošiem dokumentiem līgumslēdzēja iestāde vai kompetentā struktūrvienība nosūta ne vēlāk kā sešas dienas pirms piedāvājumu saņemšanas termiņa, ja vien pieprasījums ir izdarīts laikus. Slēgtā vai paātrinātā procedūrā šis laika posms ir četras dienas.

5.  Bez tam uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu, piedalīties aptaujā vai sarunās jāietver vismaz šāda informācija:

Tomēr attiecībā uz līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar 29. pantā paredzētajiem noteikumiem, iepriekš b) apakšpunktā minēto informāciju nenorāda uzaicinājumā piedalīties aptaujā, bet norāda uzaicinājumā par piedāvājuma iesniegšanu.

41. pants

Kandidātu un pretendentu informēšana

1.  Līgumslēdzējas iestādes iespējami īsā laikā informē kandidātus un pretendentus par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz pamatnolīguma noslēgšanu, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vai iekļaušanu dinamiskajā iepirkuma sistēmā, tostarp pamatojot visus lēmumus nenoslēgt pamatnolīgumu vai nepiešķirt tāda līguma slēgšanas tiesības, par kuru ir bijis izsludināts konkurss, vai neatsākt procedūru, vai atteikties no dinamiskās iepirkuma sistēmas; minēto informāciju sniedz pēc līgumslēdzēju iestāžu rakstveidā iesniegta pieprasījuma.

2.  Pēc attiecīgās puses pieprasījuma līgumslēdzēja iestāde iespējami īsā laikā informē:

Laiks līdz šīs informācijas saņemšanai nekādā gadījumā nedrīkst būt ilgāks par 15 dienām no rakstveida pieprasījuma saņemšanas datuma.

3.  Tomēr līgumslēdzējas iestādes var nolemt nesniegt zināmu daļu 1. punktā minētās informācijas par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, pamatnolīgumu noslēgšanu vai iekļaušanu dinamiskajā iepirkuma sistēmā, ja šādas informācijas izpaušana kavētu tiesībaizsardzību vai kā citādi būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm, vai kaitētu valsts vai privāto komersantu likumīgajām komerciālajām interesēm vai godīgai konkurencei.

4. iedaļa

Saziņa

42. pants

Noteikumi, kas attiecas uz saziņu

1.  Visa šajā sadaļā minētā saziņa un informācijas apmaiņa var notikt pa pastu, pa faksu, ar elektroniskiem sakaru līdzekļiem saskaņā ar 4. un 5. punktu, pa tālruni tādos gadījumos un apstākļos, kas minēti 6. punktā, vai šos līdzekļus apvienojot pēc līgumslēdzējas iestādes izvēles.

2.  Izvēlētajiem saziņas līdzekļiem jābūt plaši pieejamiem, un tādējādi tie nedrīkst ierobežot komersantu piekļuvi konkursa procedūrai.

3.  Saziņu un informācijas apmaiņu un glabāšanu veic tā, lai nodrošinātu datu integritāti un piedāvājumu un dalības pieteikumu konfidencialitāti un to, lai līgumslēdzējas iestādes piedāvājumus un dalības pieteikumus saturiski pārbaudītu tikai pēc to iesniegšanas termiņa beigām.

4.  Izmantotajiem elektroniskās saziņas līdzekļiem, kā arī to tehniskajiem parametriem jābūt nediskriminējošiem, plaši pieejamiem un savietojamiem ar informācijas un sakaru tehnoloģiju produkciju, kas ir vispārējā lietošanā.

5.  Ierīcēm piedāvājumu elektroniskai nosūtīšanai un saņemšanai un ierīcēm dalības pieteikumu elektroniskai saņemšanai piemēro šādus noteikumus:

6.  Dalības pieteikumu nosūtīšanā piemēro šādus noteikumus:

5. iedaļa

Ziņojumi

43. pants

Ziņojumu saturs

Par katru līgumu, pamatnolīgumu un dinamiskās iepirkuma sistēmas izveides gadījumu līgumslēdzējas iestādes sagatavo rakstveida ziņojumu, kurā iekļauj vismaz šādu informāciju:

Līgumslēdzējas iestādes veic attiecīgus pasākumus, kas vajadzīgi, lai dokumentētu ar elektroniskiem saziņas līdzekļiem veiktās piešķīruma procedūras norisi.

Šo ziņojumu vai svarīgākās tajā ietvertās ziņas pēc pieprasījuma dara zināmas komisijai.

VII NODAĻA

Procedūras norise

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

44. pants

Dalībnieku atbilstības pārbaude un atlase un līguma slēgšanas tiesību piešķiršana

1.  Līguma slēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties uz 53. un 55. pantā paredzētajiem kritērijiem un ievērojot 24. pantu pēc tam, kad saskaņā ar 45. un 46. pantu neizslēgto komersantu atbilstību līgumslēdzējas iestādes ir pārbaudījušas atbilstoši 47. līdz 52. pantā minētajiem ekonomiskā un finanšu stāvokļa, profesionālās un tehniskās kompetences vai iespēju kritērijiem un – vajadzības gadījumā – saskaņā ar nediskriminēšanas noteikumiem un kritērijiem, kas minēti 3. punktā.

2.  Līgumslēdzējas iestādes var prasīt kandidātu un pretendentu atbilstību minimālajiem iespēju līmeņiem atbilstīgi 47. un 48. pantam.

Konkrēta līguma saistībā prasītās 47. un 48. pantā minētās informācijas apjomam un minimālajiem iespēju līmeņiem jābūt attiecinātiem uz minētā līguma priekšmetu un samērojamiem ar to.

Šos minimālos līmeņus norāda līguma paziņojumā.

3.  Slēgtā procedūrā, sarunu procedūrā ar līguma paziņojuma publicēšanu un cenu aptaujas procedūrā līgumslēdzējas iestādes var ierobežot to atbilstošo kandidātu skaitu, kurus tās uzaicina iesniegt piedāvājumu, piedalīties sarunās vai cenu aptaujā, ja vien atbilstošo kandidātu skaits ir pietiekams. Līgumslēdzējas iestādes līguma paziņojumā norāda objektīvos un nediskriminējošos kritērijus vai noteikumus, ko tās paredz piemērot, un uzaicināmo kandidātu minimālo un, attiecīgā gadījumā, maksimālo skaitu.

Slēgtā procedūrā minimālais kandidātu skaits ir pieci. Sarunu procedūrā ar līguma paziņojuma publicēšanu un cenu aptaujas procedūrā minimālais kandidātu skaits ir trīs. Uzaicināto kandidātu skaitam katrā ziņā ir jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu reālu konkurenci.

Līgumslēdzējas iestādes uzaicina tādu kandidātu skaitu, kas ir vismaz vienāds ar iepriekš noteikto minimālo skaitu. Ja atlases kritērijiem un minimālajiem iespēju līmeņiem atbilstošo kandidātu skaits ir mazāks par noteikto minimālo skaitu, tad līgumslēdzēja iestāde var turpināt procedūru, uzaicinot kandidātu(-us), kam ir pieprasītās iespējas. Šajā pašā procedūrā līgumslēdzēja iestāde nedrīkst uzaicināt citus komersantus, kas nav iesnieguši dalības pieteikumu, vai kandidātus, kam nav pieprasīto iespēju.

4.  Ja līgumslēdzējas iestādes izmanto iespēju samazināt apspriežamo risinājumu vai pārrunājamo piedāvājumu skaitu, kā paredzēts 29. panta 4. punktā un 30. panta 4. punktā, tad to dara, piemērojot piešķiršanas kritērijus, kas norādīti līguma paziņojumā, specifikācijās vai aprakstošajā dokumentā. Beigu posmā iegūtajam pretendentu skaitam jābūt tādam, kas nodrošina reālu konkurenci, ja vien ir pietiekami daudz risinājumu vai piemērotu kandidātu.

2. iedaļa

Kvalitatīvās atlases kritēriji

45. pants

Kandidāta vai pretendenta personiskie dati

1.  Valsts līguma dalībnieks nedrīkst būt tāds kandidāts vai pretendents, kas ar līgumslēdzējai iestādei zināmu galīgu spriedumu ir notiesāts viena vai vairāku turpmāk uzskaitīto iemeslu dēļ:

Šā punkta īstenošanas nosacījumus dalībvalstis paredz saskaņā ar katras valsts tiesību aktiem un ievērojot Kopienu tiesības.

Tās var atkāpties no pirmajā daļā minētās prasības sevišķi svarīgu vispārēju interešu labā.

Šā punkta vajadzībām līgumslēdzējas iestādes attiecīgā gadījumā pieprasa, lai kandidāti vai pretendenti iesniedz 3. punktā minētos dokumentus, un – ja tām ir šaubas par šādu kandidātu vai pretendentu personiskajiem datiem – turklāt var pieprasīt no kompetentajām iestādēm tādu informāciju par attiecīgo kandidātu vai pretendentu personiskajiem datiem, ko tās uzskata par vajadzīgu. Ja minētā informācija attiecas uz kandidātu vai pretendentu, kas nav reģistrēts tajā pašā valstī, kurā ir reģistrēta līgumslēdzēja iestāde, tad līgumslēdzēja iestāde var prasīt kompetento iestāžu palīdzību. Ņemot vērā tās dalībvalsts tiesību aktus, kurā kandidāti vai pretendenti ir reģistrēti, šādus pieprasījumus attiecina uz juridiskām un/vai fiziskām personām, tostarp – vajadzības gadījumā – uz sabiedrību direktoriem un citām personām, kam ir pārstāvības, lēmumu pieņemšanas vai kontroles pilnvaras saistībā ar konkrēto kandidātu vai pretendentu.

2.  Dalību līgumā var atteikt tādam komersantam, kas:

Šā punkta īstenošanas nosacījumus dalībvalstis paredz saskaņā ar katras konkrētās valsts tiesību aktiem un ievērojot Kopienu tiesības.

3.  Turpmāk minēto līgumslēdzējas iestādes pieņem kā pietiekamu pierādījumu tam, ka uz konkrēto komersantu neattiecas neviens no gadījumiem, kas noteikti 1. punktā vai 2. punkta a), b), c), e) vai f) apakšpunktā:

Ja attiecīgā valsts šādus dokumentus vai apliecinājumus neizsniedz vai ja tie neaptver visus 1. punktā un 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā norādītos gadījumus, tad tos var aizstāt ar zvērestu vai – dalībvalstīs, kuru tiesību akti zvērestu neparedz, – ar attiecīgās personas svinīgu deklarāciju kompetentai tiesu vai pārvaldes iestādei, notāram vai kompetentai profesionālajai vai aroda struktūrai izcelsmes valstī vai valstī, no kurienes ir attiecīgā persona.

4.  Dalībvalstis izraugās iestādes un struktūras, kas ir kompetentas izsniegt 3. punktā minētos dokumentus vai apliecinājumus vai apstiprināt deklarācijas, un attiecīgi informē Komisiju. Šāds paziņojums neierobežo datu aizsardzības tiesību aktus.

46. pants

Atbilstība profesionālās darbības veikšanai

Jebkuram komersantam, kas vēlas būt valsts līguma dalībnieks, var prasīt pierādīt savu reģistrācijas faktu kādā no profesionālajiem vai aroda reģistriem, kā paredzēts komersanta reģistrācijas dalībvalstī, vai dot zvērestu vai uzrādīt sertifikātu, kā aprakstīts IX A pielikumā par būvdarbu valsts līgumiem, IX B pielikumā par piegādes valsts līgumiem un IX C pielikumā par pakalpojumu valsts līgumiem.

Pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, ciktāl kandidātiem vai pretendentiem jābūt īpaši pilnvarotiem vai jābūt kādas īpašas organizācijas biedriem, lai viņi izcelsmes valstī varētu sniegt attiecīgo pakalpojumu, līgumslēdzēja iestāde var prasīt pierādījumus par šādu pilnvarojumu vai dalību.

47. pants

Ekonomiskais un finanšu stāvoklis

1.  Komersanta ekonomisko un finanšu stāvokli parasti var pierādīt, sniedzot vienu vai vairākas šādas norādes:

2.  Komersants attiecīgā gadījumā un konkrēta līguma vajadzībām var izmantot citu juridisko personu kompetenci neatkarīgi no tā, kāds ir to starpā pastāvošo saistību tiesiskais raksturs. Šādā gadījumā komersantam jāpierāda līgumslēdzējai iestādei tas, ka viņa rīcībā būs vajadzīgie resursi, šai nolūkā, piemēram, uzrādot minēto juridisko personu apņemšanās rakstu.

3.  Ar tādiem pašiem nosacījumiem komersantu grupa, kā minēts 4. pantā, var izmantot grupas dalībnieku vai citu juridisko personu kompetenci.

4.  Līgumslēdzējas iestādes līguma paziņojumā vai uzaicinājumā uz konkursu norāda, kuru vai kuras no 1. punktā minētajām norādēm tās ir izvēlējušās un kādas citas norādes ir jāsniedz.

5.  Ja attaisnojošu iemeslu dēļ komersants nevar sniegt līgumslēdzējas iestādes prasītās norādes, tad šis komersants savu ekonomisko un finanšu stāvokli var pierādīt ar jebkādu citu dokumentu, ko līgumslēdzēja iestāde uzskata par atbilstošu.

48. pants

Tehniskās un/vai profesionālās iespējas

1.  Komersantu tehniskās un/vai profesionālās iespējas novērtē un pārbauda saskaņā ar 2. un 3. punktu.

2.  Komersantu tehniskās iespējas var pierādīt ar vienu vai vairākiem no turpmāk minētajiem līdzekļiem saistībā ar būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu veidu, apjomu vai nozīmīgumu:

3.  Komersants attiecīgā gadījumā un konkrēta līguma vajadzībām var izmantot citu juridisko personu kompetenci neatkarīgi no tā, kāds ir to starpā pastāvošo saistību tiesiskais raksturs. Šādā gadījumā komersantam jāpierāda līgumslēdzējai iestādei tas, ka viņa rīcībā būs līguma izpildei vajadzīgie resursi, piemēram, uzrādot minēto juridisko personu apņemšanās rakstu par vajadzīgo resursu nodošanu komersanta rīcībā.

4.  Ar tādiem pašiem nosacījumiem komersantu grupa, kā minēts 4. pantā, var izmantot grupas dalībnieku vai citu juridisko personu iespējas.

5.  To valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, kuru priekšmets ir piegādes, kas ietver izvietošanas vai uzstādīšanas darbus, pakalpojumu sniegšanu un/vai būvdarbu realizāciju, komersantu iespējas sniegt konkrēto pakalpojumu vai veikt uzstādīšanu vai būvdarbus, var izvērtēt atsevišķi pēc viņu kvalifikācijas, darba ražīguma, pieredzes un uzticamības.

6.  Līgumslēdzējas iestādes paziņojumā vai uzaicinājumā uz konkursu nosaka, kuras no 2. punktā minētajām norādēm tās vēlas saņemt.

49. pants

Kvalitātes nodrošināšanas standarti

Ja līgumslēdzējas iestādes prasa uzrādīt neatkarīgu struktūru izsniegtus sertifikātus, kas pierāda komersanta atbilstību noteiktiem kvalitātes nodrošināšanas standartiem, tad tās atsaucas uz kvalitātes nodrošināšanas sistēmām, kuru pamatā ir attiecīgo sēriju Eiropas standarti, ko apstiprinājušas struktūras, kuras atbilst Eiropas standartiem par sertificēšanu. Līgumslēdzējas iestādes atzīst citās dalībvalstīs reģistrētu struktūru izsniegtus līdzvērtīgus sertifikātus. Tās var pieņemt no komersantiem arī cita veida pierādījumus par līdzvērtīgiem kvalitātes nodrošināšanas pasākumiem.

50. pants

Vides pārvaldības standarti

Ja līgumslēdzējas iestādes 48. panta 2. punkta f) apakšpunktā minētajos gadījumos pieprasa uzrādīt neatkarīgu struktūru izsniegtus sertifikātus, kas pierāda komersanta atbilstību noteiktiem vides pārvaldības standartiem, tad tās atsaucas uz Kopienas vides pārvaldības un audita sistēmu (EMAS) vai uz vides pārvaldības standartiem, kuru pamatā ir attiecīgie Eiropas vai starptautiskie standarti, ko apstiprinājušas Kopienu tiesībām atbilstošas organizācijas, vai attiecīgie Eiropas vai starptautiskie sertificēšanas standarti. Tās atzīst citās dalībvalstīs reģistrētu struktūru izsniegtus līdzvērtīgus sertifikātus. Tās var pieņemt no komersantiem arī cita veida pierādījumus par līdzvērtīgiem vides pārvaldības pasākumiem.

51. pants

Papildu dokumentācija un informācija

Līgumslēdzēja iestāde var uzaicināt komersantus papildināt vai precizēt sertifikātus un dokumentus, kas iesniegti saskaņā ar 45. līdz 50. pantu.

52. pants

Oficiālie apstiprināto komersantu saraksti un sertifikācija, ko veic publisko tiesību vai privāttiesību subjekti

1.  Dalībvalstis var ieviest vai nu oficiālus apstiprināto būvuzņēmēju, piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju sarakstus, vai sertificēšanu, kuru veic sertifikācijas struktūra, kas ir publisko tiesību vai privāttiesību subjekts.

Nosacījumus attiecībā uz reģistrēšanu šajos sarakstos un attiecībā uz sertifikātu izsniegšanu, ko veic sertifikācijas struktūras, dalībvalstis pielāgo noteikumiem, kuri paredzēti 45. panta 1. punktā, 45. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā un g) apakšpunktā, 46. pantā, 47. panta 1., 4. un 5. punktā, 48. panta 1., 2., 5. un 6. punktā, 49. pantā un, attiecīgā gadījumā, 50. pantā.

Dalībvalstis tos pielāgo arī 47. panta 2. punktam un 48. panta 3. punktam attiecībā uz tādiem pieteikumiem par reģistrēšanu sarakstā, ko iesniedz komersanti, kuri ietilpst komersantu grupā un kuri norāda resursus, ko tiem pieejamus dara citas minētās grupas sabiedrības. Minētajiem komersantiem šādā gadījumā jāpierāda oficiālā saraksta reģistrētājai iestādei tas, ka šie resursi viņu rīcībā būs visā tā sertifikāta derīguma laikā, kas apliecina viņu reģistrēšanu oficiālajā sarakstā, un ka visā minētajā laikā grupas sabiedrības atbildīs kvalitatīvās atlases prasībām, kuras paredzētas šā punkta otrajā daļā minētajos pantos un uz kurām komersanti atsaucas minētās reģistrēšanas nolūkā.

2.  Komersanti, kas reģistrēti oficiālajā sarakstā vai kam ir sertifikāts, attiecībā uz katru konkrētu līgumu var iesniegt līgumslēdzējai iestādei kompetentās iestādes izsniegtu reģistrācijas apliecību vai kompetentās sertifikācijas struktūras izsniegtu sertifikātu. Tajos pamato komersanta reģistrēšanu sarakstā vai sertificēšanu un norāda klasifikāciju, kas komersantam piešķirta minētajā sarakstā.

3.  Kompetento iestāžu apliecinājums par reģistrāciju oficiālā sarakstā vai sertifikācijas struktūras izsniegts sertifikāts citu dalībvalstu līgumslēdzējām iestādēm nav jāuztver kā pieņēmums par atbilstību, izņemot attiecībā uz 45. panta 1. punktu un 2. punkta a) līdz d) apakšpunktu un g) apakšpunktu, 46. pantu, 47. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu un 48. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktu, b), e), g) un h) apakšpunktu būvuzņēmēju gadījumā, 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu, b), c), d) un j) apakšpunktu piegādātāju gadījumā un 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un c) līdz i) apakšpunktu pakalpojumu sniedzēju gadījumā.

4.  Informāciju, ko var izsecināt saistībā ar reģistrāciju oficiālajos sarakstos vai ar sertifikāciju, nedrīkst apšaubīt bez attaisnojuma. Piedāvājot līgumu, no reģistrēta komersanta var prasīt apliecinošu dokumentu par sociālās nodrošināšanas iemaksu veikšanu un nodokļu nomaksu.

Citu dalībvalstu līgumslēdzējas iestādes 3. punktu un šā punkta pirmo daļu attiecina tikai uz tiem komersantiem, kuru uzņēmējdarbība ir reģistrēta dalībvalstī, kam atbilst konkrētais oficiālais saraksts.

5.  Reģistrējot citu dalībvalstu komersantus oficiālā sarakstā vai 1. punktā minētajām struktūrām tos sertificējot, nedrīkst prasīt citus pierādījumus vai pamatojumus kā tikai tos, ko prasa no attiecīgās valsts komersantiem, un katrā ziņā tikai tos, kas paredzēti saskaņā ar 45. līdz 49. pantu un, attiecīgā gadījumā, saskaņā ar 50. pantu.

Tomēr citu dalībvalstu komersantiem nedrīkst likt reģistrēties sarakstā vai sertificēties tālab, lai tie kļūtu par valsts līguma dalībniekiem. Līgumslēdzējas iestādes atzīst citās dalībvalstīs reģistrētu struktūru izsniegtus līdzvērtīgus sertifikātus. Tās atzīst arī citus līdzvērtīgus pierādījumus.

6.  Komersanti jebkurā laikā var prasīt, lai tos reģistrē oficiālā sarakstā vai lai tiem izsniedz sertifikātu. Tos pietiekami īsā laikā jāinformē par sarakstu veidojošās iestādes vai kompetentās sertifikācijas struktūras lēmumu.

7.  Sertifikācijas struktūras, kas minētas 1. punktā, ir Eiropas sertifikācijas standartiem atbilstošas struktūras.

8.  Dalībvalstīm, kam ir oficiālie saraksti vai sertifikācijas struktūras, kā minēts 1. punktā, ir pienākums paziņot Komisijai un citām dalībvalstīm tās struktūras adresi, kurai jāsūta reģistrēšanas vai sertificēšanas pieteikumi.

3. iedaļa

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana

53. pants

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji

1.  Neierobežojot valsts normatīvos un administratīvos aktus par noteiktu pakalpojumu atalgošanu, valsts līgumu slēgšanas tiesības līgumslēdzējas iestādes piešķir, pamatojoties uz kritērijiem, kas ir vai nu:

2.  Neierobežojot šā punkta trešās daļas noteikumus, 1. punkta a) apakšpunktā minētajā gadījumā līgumslēdzēja iestāde līguma paziņojumā vai līguma dokumentos, vai – cenu aptaujas gadījumā – aprakstošajā dokumentā nosaka relatīvo novērtējumu, ko tā piešķir katram no kritērijiem, kuri izraudzīti, lai noteiktu ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu.

Šo novērtējumu var izteikt, norādot vērtību diapazonu un tam atbilstīgu maksimālo izkliedi.

Ja pēc līgumslēdzējas iestādes domām novērtējumu nav iespējams noteikt pierādāmu iemeslu dēļ, tad līgumslēdzēja iestāde līguma paziņojumā vai līguma dokumentos, vai – cenu aptaujas gadījumā – aprakstošajā dokumentā kritērijus norāda dilstošā to svarīguma secībā.

54. pants

Elektronisku izsoļu izmantošana

1.  Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzējas iestādes drīkst izmantot elektroniskas izsoles.

2.  Atklātā, slēgtā vai sarunu procedūrā 30. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā gadījumā līgumslēdzējas iestādes var pieņemt lēmumu par to, ka pirms valsts līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas jārīko elektroniska izsole, ja vien ir iespējams precīzi noteikt līguma specifikācijas.

Tādos pašos apstākļos elektronisku izsoli var rīkot atkārtotā konkursā starp pamatnolīguma dalībniekiem, kā paredzēts 32. panta 4. punkta otrās daļas otrajā ievilkumā, un konkursā par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu dinamiskajā iepirkuma sistēmā, kas minēta 33. pantā.

Elektroniskā izsole pamatojas uz:

3.  Līgumslēdzējas iestādes, kas nolemj rīkot elektronisku izsoli, norāda to līguma paziņojumā.

Specifikācijās cita starpā ietver šādu informāciju:

4.  Pirms rīkot elektronisku izsoli, līgumslēdzējas iestādes pilnībā paveic piedāvājumu sākotnējo novērtējumu atbilstīgi piešķiršanas kritērijam/kritēriju kopai un atbilstīgi noteiktajam šo kritēriju novērtējumam.

Vienlaikus visus pretendentus, kas iesnieguši pieņemamus piedāvājumus, elektroniski uzaicina iesniegt jaunas cenas un/vai jaunas vērtības; uzaicinājumā iekļauj visu attiecīgo informāciju par individuālu pieslēgumu elektroniskajām iekārtām, ko izmanto, un norāda elektroniskās izsoles sākuma datumu un laiku. Elektroniskā izsole var notikt vairākos secīgos posmos. Elektronisko izsoli nedrīkst sākt ātrāk kā divas darbdienas pēc uzaicinājumu izsūtīšanas datuma.

5.  Ja līguma slēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties uz ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, tad uzaicinājumam pievieno attiecīgā pretendenta pilnīga novērtējuma rezultātu, kas iegūts, vērtējot atbilstīgi 53. panta 2. punkta pirmajā daļā paredzētajam novērtējumam.

Uzaicinājumā norāda arī matemātisko formulu, ko izmantos elektroniskajā izsolē, lai automātiski noteiktu pretendentu vietu pārdalīšanu, pamatojoties uz iesniegtajām jaunajām cenām un/vai jaunajām vērtībām. Šajā formulā ietver visu to kritēriju novērtējumu, kas paredzēti, lai noteiktu ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, kā norādīts līguma paziņojumā vai specifikācijās; šajā nolūkā visi diapazoni iepriekš tomēr jāsašaurina līdz noteiktai vērtībai.

Ja ir atļauts iesniegt variantus, tad katram variantam jāparedz atsevišķa formula.

6.  Visos elektroniskās izsoles posmos līgumslēdzējas iestādes uzreiz paziņo visiem pretendentiem informāciju, kas ir vismaz pietiekama, lai pretendenti jebkurā brīdī varētu uzzināt savu relatīvo vietu. Tās var paziņot arī citu informāciju par citām iesniegtajām cenām vai vērtībām, ja vien tas ir paredzēts specifikācijās. Tās turklāt jebkurā laikā var paziņot dalībnieku skaitu konkrētajā izsoles posmā. Tomēr tās nekādā gadījumā nevienā elektroniskās izsoles posmā nedrīkst atklāt pretendentu identitāti.

7.  Līgumslēdzējas iestādes elektronisku izsoli beidz vienā vai vairākos no šādiem veidiem:

Ja līgumslēdzējas iestādes ir nolēmušas elektronisku izsoli beigt saskaņā ar c) apakšpunktu un, iespējams, apvienojumā ar b) apakšpunktā paredzēto kārtību, tad uzaicinājumā uz izsoli norāda katram izsoles posmam atvēlēto laiku.

8.  Pēc elektroniskas izsoles beigām līgumslēdzējas iestādes piešķir līguma slēgšanas tiesības saskaņā ar 53. pantu, pamatojoties uz elektroniskās izsoles rezultātiem.

Līgumslēdzējas iestādes nedrīkst izmantot elektroniskas izsoles neatbilstošā veidā, nedz arī tā, lai novērstu, ierobežotu vai kropļotu konkurenci vai lai mainītu līguma priekšmetu, par ko izsole ir izsludināta ar publicēto līguma paziņojumu un kas noteikts specifikācijā.

55. pants

Nepamatoti lēti piedāvājumi

1.  Ja konkrēta līguma gadījumā piedāvājums šķiet esam nepamatoti lēts salīdzinājumā ar precēm, būvdarbiem vai pakalpojumiem, tad līgumslēdzēja iestāde pirms iespējamas šā piedāvājuma noraidīšanas rakstveidā pieprasa sīkāku informāciju par piedāvājuma elementiem, ko tā uzskata par būtiskiem.

Šī informācija var attiekties konkrēti uz šādiem elementiem:

2.  Līgumslēdzēja iestāde, apspriežoties ar pretendentu, pārbauda šos elementus, ņemot vērā sniegtos pierādījumus.

3.  Ja līgumslēdzēja iestāde konstatē, ka piedāvājuma nepamatotais lētums ir izskaidrojams ar pretendenta saņemto valsts atbalstu, tad minēto piedāvājumu var noraidīt šā viena iemesla dēļ, taču tikai pēc apspriešanās ar pretendentu, kurš nespēj līgumslēdzējas iestādes noteiktā pietiekami ilgā termiņā pierādīt attiecīgā atbalsta piešķiršanas tiesiskumu. Ja līgumslēdzēja iestāde šādos apstākļos piedāvājumu noraida, tad tā par to informē Komisiju.

III SADAĻA

Noteikumi, ko piemēro būvdarbu koncesijām

I NODAĻA

Būvdarbu koncesiju reglamentācija

56. pants

Darbības joma

Šī nodaļa attiecas uz visiem būvdarbu koncesijas līgumiem, ko noslēgušas līgumslēdzējas iestādes, ja šo līgumu vērtība ir vienāda ar vai lielāka par ►M4  EUR 5 278 000 ◄ .

Minēto vērtību aprēķina saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro būvdarbu valsts līgumiem un kas paredzēti 9. pantā.

57. pants

Izņēmumi no darbības jomas

Šī sadaļa neattiecas uz būvdarbu koncesijām, kuru slēgšanas tiesības piešķir:

58. pants

Būvdarbu koncesiju izziņošana

1.  Līgumslēdzējas iestādes, kas vēlas piešķirt būvdarbu koncesijas līguma slēgšanas tiesības, šo nodomu dara zināmu paziņojumā.

2.  Būvdarbu koncesijas paziņojumā uz standarta veidlapām, kuras Komisija pieņēmusi atbilstīgi 77. panta 2. punkta procedūrai, ietver VII C pielikumā minēto informāciju un, attiecīgā gadījumā, visu pārējo informāciju, ko līgumslēdzēja iestāde uzskata par lietderīgu.

3.  Paziņojumus publicē atbilstīgi 36. panta 2. līdz 8. punktam.

4.  Būvdarbu koncesiju gadījumā turklāt piemēro 37. pantu par paziņojumu publicēšanu.

59. pants

Termiņš

Ja līgumslēdzējas iestādes izmanto būvdarbu koncesiju, tad termiņš, kurā jāiesniedz pieteikumi par dalību koncesijā, ir ne mazāks kā 52 dienas no paziņojuma nosūtīšanas datuma, izņemot tad, ja piemēro 38. panta 5. punktu.

Piemēro 38. panta 7. punktu.

60. pants

Apakšuzņēmuma līgumi

Līgumslēdzēja iestāde var:

61. pants

Papildu būvdarbu piešķiršana koncesionāram

Šī direktīva neattiecas uz papildu būvdarbiem, kas nav ietilpuši sākotnējā koncesijas projektā vai sākotnējā līgumā, bet kas neparedzētu apstākļu dēļ kļūst vajadzīgi tajā aprakstītās būves realizācijai, un ko līgumslēdzēja iestāde koncesionāram ir piešķīrusi ar noteikumu, ka minēto būvi realizējošais komersants piešķīrumu saņem tad:

Tomēr papildu būvdarbiem atbilstīgo līgumu kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt 50 % no sākotnējā būvdarbu koncesijas līguma summas.

II NODAĻA

Noteikumi par līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir koncesionāri, kas ir līgumslēdzējas iestādes

62. pants

Piemērojamie noteikumi

Ja koncesionārs ir līgumslēdzēja iestāde, kā minēts 1. panta 9. punktā, tad tam jāievēro šīs direktīvas noteikumi par būvdarbu valsts līgumiem tādu būvdarbu gadījumā, ko veic trešas personas.

III NODAĻA

Noteikumi par līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir koncesionāri, kas nav līgumslēdzējas iestādes

63. pants

Izsludināšanas noteikumi – robežvērtība un izņēmumi

1.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu 64. pantā paredzēto izsludināšanas noteikumu ievērošanu gadījumos, kad būvdarbu koncesionāri, kas nav līgumslēdzējas iestādes, piešķir trešām personām tādu būvdarbu līgumu slēgšanas tiesības, kuru vērtība ir vienāda ar vai lielāka par ►M4  EUR 5 278 000 ◄ .

Izsludināšana tomēr nav vajadzīga tad, ja būvdarbu līgums atbilst 31. pantā uzskaitītajiem nosacījumiem.

Līguma vērtību aprēķina saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro būvdarbu valsts līgumiem un kas paredzēti 9. pantā.

2.  Uzņēmumu grupas, kas izveidotas koncesijas ieguves nolūkā, vai tām radniecīgus uzņēmumus neuzskata par trešām personām.

“Radniecīgs uzņēmums” ir jebkurš uzņēmums, pār kuru koncesionāram var būt tieša vai netieša dominējoša ietekme, vai jebkurš uzņēmums, kam pašam var būt dominējoša ietekme pār koncesionāru vai kas, būdams koncesionārs, ir pakļauts cita uzņēmuma dominējošai ietekmei īpašumtiesību, finansiālas līdzdalības vai uz to attiecošos noteikumu dēļ. Uzskata, ka uzņēmumam ir dominējoša ietekme, ja tas citā uzņēmumā tieši vai netieši:

Koncesijas ieguves nolūkā iesniegtajā pieteikumā iekļauj pilnīgu šādu uzņēmumu sarakstu. Šo sarakstu atjaunina pēc ikvienas turpmākās uzņēmumu attiecību maiņas.

64. pants

Paziņojuma publicēšana

1.  Būvdarbu koncesionāri, kas nav līgumslēdzējas iestādes un kas vēlas būvdarbu līguma slēgšanas tiesības piešķirt trešai personai, šo nodomu dara zināmu paziņojumā.

2.  Paziņojumā uz standarta veidlapas, kuru Komisija pieņēmusi atbilstīgi 77. panta 2. punktā paredzētajai procedūrai, ietver VII C pielikumā minēto informāciju un, attiecīgā gadījumā, visu pārējo informāciju, ko būvdarbu koncesionārs uzskata par lietderīgu.

3.  Paziņojumu publicē atbilstīgi 36. panta 2. līdz 8. punktam.

4.  Turklāt piemēro 37. pantu par paziņojumu brīvprātīgu publicēšanu.

65. pants

Dalības pieteikumu saņemšanas un piedāvājumu saņemšanas termiņš

Būvdarbu līgumos, kuru slēgšanas tiesības piešķir būvdarbu koncesionāri, kas nav līgumslēdzējas iestādes, koncesionāra noteiktais dalības pieteikumu saņemšanas termiņš ir ne mazāks kā 37 dienas no līguma paziņojuma nosūtīšanas datuma un piedāvājumu saņemšanas termiņš – ne mazāks kā 40 dienas no datuma, kad nosūtīts līguma paziņojums vai uzaicinājums uz konkursu.

Piemēro 38. panta 5., 6. un 7. punktu.

IV SADAĻA

NOTEIKUMI, KO PIEMĒRO PROJEKTU SKIČU KONKURSIEM

66. pants

Vispārīgi noteikumi

1.  Projektu skiču konkursu organizēšanas noteikumiem jāatbilst 66. līdz 74. panta prasībām, un tos dara zināmus personām, kas ir ieinteresētas piedalīties konkursā.

2.  Dalībnieku piedalīšanās projektu skiču konkursos nav ierobežojama:

67. pants

Darbības joma

1.  Atbilstīgi šai sadaļai projektu skiču konkursus organizē:

2.  Šī sadaļa attiecas uz:

Gadījumos, kas minēti a) apakšpunktā, robežvērtība attiecas uz pakalpojumu valsts līguma paredzamo vērtību, atskaitot PVN un ieskaitot visas iespējamās godalgas un/vai maksājumus dalībniekiem.

Gadījumos, kas minēti b) apakšpunktā, robežvērtība attiecas uz godalgu un maksājumu kopējo apjomu, ieskaitot tā pakalpojumu valsts līguma paredzamo vērtību (atskaitot PVN), kuru turpmāk varētu noslēgt saskaņā ar 31. panta 3. punktu, ja vien līgumslēdzēja iestāde līguma paziņojumā nav izslēgusi šādas piešķiršanas iespēju.

68. pants

Izņēmumi no darbības jomas

Šī sadaļa neattiecas uz:

69. pants

Paziņojumi

1.  Līgumslēdzējas iestādes, kas vēlas rīkot projektu skiču konkursu, šo nodomu dara zināmu skiču konkursa paziņojumā.

2.  Līgumslēdzējas iestādes, kas ir sarīkojušas projektu skiču konkursu, paziņojumu par skiču konkursa rezultātiem nosūta atbilstīgi 36. pantam, un tām jāspēj pierādīt nosūtīšanas datumu.

Informāciju par skiču konkursa rezultātiem var nepublicēt, ja šādas informācijas izpaušana kavētu tiesībaizsardzību vai būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm, vai kaitētu konkrētu valsts vai privātu uzņēmumu likumīgajām komerciālajām interesēm vai godīgai konkurencei starp pakalpojumu sniedzējiem.

3.  Šīs direktīvas 37. pantu par paziņojumu publicēšanu piemēro arī attiecībā uz skiču konkursiem.

70. pants

Konkursa paziņojumu publicēšanas forma un veids

1.  Paziņojumos, kas minēti 69. pantā, ietver VII D pielikumā minēto informāciju atbilstīgi paziņojumu standartparaugiem, kurus Komisija pieņēmusi saskaņā ar 77. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

2.  Paziņojumus publicē atbilstīgi 36. panta 2. līdz 8. punktam.

71. pants

Saziņas līdzekļi

1.  Šīs direktīvas 42. panta 1., 2. un 4. punktu piemēro visā ar konkursiem saistītajā saziņā.

2.  Saziņu, informācijas apmaiņu un glabāšanu veic tā, lai nodrošinātu visas konkursa dalībnieku paziņotās informācijas integritātes un konfidencialitātes saglabāšanu un lai žūrija plānus un projektus vērtētu tikai pēc tam, kad ir beidzies to iesniegšanas termiņš.

3.  Attiecībā uz ierīcēm, ko izmanto elektroniskai plānu un projektu saņemšanai, piemēro šādus noteikumus:

72. pants

Pretendentu atlase

Ja dalībnieku skaits projektu skiču konkursā ir ierobežots, tad līgumslēdzējas iestādes nosaka skaidrus un nediskriminējošus atlases kritērijus. To kandidātu skaitam, kas uzaicināti piedalīties, katrā ziņā ir jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu reālu konkurenci.

73. pants

Žūrijas sastāvs

Žūrijā ir vienīgi fiziskas personas, kas ir neatkarīgas no konkursa dalībniekiem. Ja konkursa dalībniekiem nepieciešama noteikta profesionālā kvalifikācija, tad vismaz trešajai daļai žūrijas locekļu jābūt tādai pašai vai līdzvērtīgai kvalifikācijai.

74. pants

Žūrijas lēmumi

1.  Žūrija ir patstāvīga savos lēmumos un atzinumos.

2.  Kandidātu iesniegtos plānus un projektus tā izskata anonīmi un tikai pēc tādiem kritērijiem, kas norādīti konkursa paziņojumā.

3.  Projektu vietu sadalījumu žūrija ieraksta tās locekļu parakstītā ziņojumā, kurā norāda katra projekta kvalitāti, kā arī ietver piezīmes un visus jautājumus, kas var būt jānoskaidro.

4.  Kamēr žūrija nav sniegusi atzinumu vai pieņēmusi lēmumu, ir jāievēro anonimitāte.

5.  Vajadzības gadījumā, lai noskaidrotu to vai citu projekta aspektu, kandidātus var uzaicināt atbildēt uz jautājumiem, ko žūrija ir ierakstījusi protokolā.

6.  Žūrijas locekļu un kandidātu sarunu protokolē pilnā apjomā.

V SADAĻA

STATISTISKĀS SAISTĪBAS, REALIZĀCIJAS PILNVARAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

75. pants

Statistiskās saistības

Lai varētu novērtēt šīs direktīvas piemērošanas rezultātus, dalībvalstis ik gadu ne vēlāk kā līdz 31. oktobrim nosūta Komisijai atbilstīgi 76. pantam sagatavotu statistisku pārskatu, kurā atsevišķi apskata tos piegādes, pakalpojumu un būvdarbu valsts līgumus, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējas iestādes piešķīrušas iepriekšējā gadā.

76. pants

Statistiskā pārskata saturs

1.  Par katru IV pielikumā uzskaitīto līgumslēdzēju iestādi statistiskajā pārskatā sniedz vismaz šādu informāciju:

Ciktāl iespējams, pirmās daļas a) apakšpunktā minētos datus norāda sadalījumā pēc:

Ja līgumi slēgti atbilstīgi sarunu procedūrai, tad pirmās daļas a) apakšpunktā minētos datus turklāt norāda sadalījumā pēc 30. un 31. pantā minētajiem apstākļiem un norāda līgumu skaitu un vērtību atkarībā no dalībvalsts un trešās valsts, ko pārstāv izraudzītais līgumdarba izpildītājs.

2.  Par katru IV pielikumā neminētu līgumslēdzēju iestāžu kategoriju statistiskajā pārskatā sniedz vismaz šādu informāciju:

3.  Statistiskajā pārskatā norāda visu pārējo statistikas informāciju, kas prasīta saskaņā ar Nolīgumu.

Pirmajā daļā minēto informāciju nosaka atbilstīgi 77. panta 2. punkta procedūrai.

77. pants

Padomdevēja komiteja

1.  Komisijai palīdz Valsts līgumu padomdevēja komiteja (še turpmāk – “Komiteja”), kas izveidota ar Lēmuma 71/306/EEK ( 25 ) 1. pantu.

2.  Ja atsaucas uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu atbilstīgi minētā lēmuma 8. panta noteikumiem.

3.  Komiteja pieņem savu reglamentu.

78. pants

Robežvērtību pārskatīšana

1.  Reizi divos gados pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija pārbauda 7. pantā noteiktās robežvērtības un vajadzības gadījumā pārskata tās saskaņā ar 77. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

Minēto robežvērtību aprēķināšanā izmanto euro vidējo dienas kursu, kas izteikts ar SAT, 24 mēnešus ilgā laika posmā, kurš beidzas augusta pēdējā dienā pirms pārskatīšanas, kas ir spēkā no 1. janvāra. Šādi pārskatītās robežvērtības vajadzības gadījumā noapaļo uz leju līdz tuvākajam tūkstotim euro, lai nodrošinātu to, ka tiek ievērotas ar Nolīgumu paredzētās spēkā esošās robežvērtības, kas izteiktas ar SAT.

2.  Vienlaikus ar pārskatīšanu, ko veic saskaņā ar 1. punktu, Komisija atbilstīgi 77. panta 2. punktā paredzētajai procedūrai pielīdzina šādas vērtības:

▼M3

▼B

3.  Robežvērtības, kas noteiktas atbilstīgi 1. pantam un izteiktas monetārajā savienībā neietilpstošo dalībvalstu valūtās, parasti koriģē reizi divos gados no 2004. gada 1. janvāra. Šādu vērtību aprēķināšanā izmanto minēto valūtu vidējo dienas kursu, kas izteikts ar euro, 24 mēnešus ilgā laika posmā, kurš beidzas augusta pēdējā dienā pirms pārskatīšanas, kas ir spēkā no 1. janvāra.

4.  Pārskatītās robežvērtības, kas minētas 1. punktā, un tām atbilstošās 3. punktā minētās vērtības valsts valūtās nākamā novembra sākumā pēc pārskatīšanas Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

79. pants

Grozījumi

1.  Saskaņā ar 77. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija var grozīt:

80. pants

Īstenošana

1.  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības ne vēlāk kā 2006. gada 31. janvārī. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāmas šādas atsauces.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu svarīgākos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

81. pants

Uzraudzības mehānismi

Saskaņā ar Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvu 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kas attiecas uz pārskatīšanas procedūru piemērošanu piegādes valsts līgumu un būvdarbu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā ( 26 ), dalībvalstis šīs direktīvas piemērošanu nodrošina ar efektīviem, pieejamiem un pārredzamiem mehānismiem.

Šim nolūkam tās cita starpā var iecelt vai izveidot neatkarīgu struktūru.

82. pants

Atcelšana

Direktīvu 92/50/EEK, izņemot tās 41. pantu, un Direktīvas 93/36/EEK un 93/37/EEK atceļ no 80. pantā norādītās dienas, neierobežojot dalībvalstu saistības attiecībā uz XI pielikumā paredzētajiem transponēšanas un piemērošanas termiņiem.

Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu XII pielikumā.

83. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

84. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

I PIELIKUMS

TO DARBĪBU SARAKSTS, KAS MINĒTAS 1. PANTA 2. PUNKTA b) APAKŠPUNKTĀ ( 27 )

II PIELIKUMS

PAKALPOJUMI, KAS MINĒTI 1. PANTA 2. PUNKTA d) APAKŠPUNKTĀ

II A PIELIKUMS ( 28 )

II B PIELIKUMS

III PIELIKUMS

PUBLISKO TIESĪBU SUBJEKTI UN ŠO SUBJEKTU KATEGORIJAS, KĀ MINĒTS 1. PANTA 9. PUNKTA OTRAJĀ DAĻĀ

I   — BEĻĢIJA

Publisko tiesību subjekti

A

B

C

D

E

F

G

H

I

J

K

L

M

O

P

R

S

T

U

V

II   — DĀNIJA

Publisko tiesību subjekti

Publisko tiesību subjektu kategorijas

III   — VĀCIJA

1.   Publisko tiesību subjektu kategorijas

Iestādes, uzņēmumi un fondi, kas ir publisko tiesību subjekti un ko federālās, valsts vai vietējās varas iestādes izveidojušas šādās jomās.

1.1.   Iestādes

1.2.   Uzņēmumi un fondi

Ar rūpniecību un komercdarbību nesaistīti uzņēmumi, kurus kontrolē valsts un kuri darbojas vispārējās interesēs, jo īpaši šādās jomās:

2.   Privāttiesību subjekti, kas ir juridiskas personas

Ar rūpniecību un komercdarbību nesaistīti uzņēmumi, kurus kontrolē valsts un kuri darbojas vispārējās interesēs (tostarp “kommunale Versorgungsunternehmen” – komunālo pakalpojumu uzņēmuni), jo īpaši šādās jomās:

IV   — GRIEĶIJA

Publisko tiesību subjektu kategorijas

V   — SPĀNIJA

Publisko tiesību subjektu kategorijas

VI   – FRANCIJA

Publisko tiesību subjekti

Publisko tiesību subjektu kategorijas

1.   Publisko tiesību subjekti valsts līmenī

2.   Publisko tiesību subjekti reģionu, administratīvi teritoriālu departamentu un vietējā līmenī

3.   Teritoriālu iestāžu grupējumi

VII   – ĪRIJA

Publisko tiesību subjekti

Publisko tiesību subjektu kategorijas

VIII   — ITĀLIJA

Publisko tiesību subjekti

Publisko tiesību subjektu kategorijas

IX   — LUKSEMBURGA

Publisko tiesību subjektu kategorijas

X   — NĪDERLANDE

Publisko tiesību subjekti

Ministerie van Binnenlandse Zaken en Koninkrijksrelaties(Ministry of the Interior and Kingdom Relations)

Ministerie van Economische Zaken (Ministry of Economic Affairs)

Ministerie van Financiën (Ministry of Finance)

Ministerie van Justitie (Ministry of Justice)

Ministerie van Landbouw, Natuurbeheer en Visserij (Ministry of Agriculture, Nature Management and Fisheries)

Ministerie van Onderwijs, Cultuur en Wetenschappen (Ministry of Education, Cultural Affairs and Science)

A.   Vispārīgs apraksts

B.   Nosaukumi

Ministerie van Sociale Zaken en Werkgelegenheid (Ministry of Social Affairs and Employment)

Ministerie van Werkeer en Waterstaat (Ministry of Transport, Public Works and Watermanagement)

Ministerie van Volkshuisvesting, Ruimtelijke Ordening en Milieu (Ministry of Housing, Planning and the Environment)

Ministerie van Volksgezondheid, Welzijn en Sport (Ministry of Health, Welfare and Sports)

XI   — AUSTRIJA

Visas struktūras, kuru budžeta izpildi kontrolē “Rechnungshof” (Revīzijas palāta), izņemot rūpnieciskas vai komerciālas struktūras.

XII   — PORTUGĀLE

Publisko tiesību subjektu kategorijas

XIII   — SOMIJA

Sabiedriskas vai valsts kontrolētas struktūras un uzņēmumi, izņemot rūpnieciskas vai komerciālas struktūras.

XIV   — ZVIEDRIJA

Visas nekomerciālās struktūras, kuru slēgtos valsts līgumus pārrauga Valsts iepirkuma pārvalde.

XV   — APVIENOTĀ KARALISTE

Publisko tiesību subjekti

Publisko tiesību subjektu kategorijas

IV PIELIKUMS

CENTRĀLĀS PĀRVALDES IESTĀDES ( 29 )

BEĻĢIJA

DĀNIJA

VĀCIJA

GRIEĶIJA

SPĀNIJA

FRANCIJA

1.   Ministrijas

2.   Valsts līmeņa sabiedriskās iestādes

3.   Citas valsts līmeņa sabiedriskās organizācijas

ĪRIJA

ITĀLIJA

1.   Iepirkuma iestādes

2.   Citas valsts līmeņa sabiedriskās organizācijas

LUKSEMBURGA

NĪDERLANDE

Ministerie van Algemene Zaken

(Vispārējo lietu ministrija)

Ministerie van Binnenlandse Zaken en Koninkrijksrelaties

(Iekšlietu ministrija)

Ministerie van Buitenlandse Zaken

(Ārlietu ministrija)

Ministerie van Defensie

(Aizsardzības ministrija)

Ministerie van Economische Zaken

(Ekonomikas lietu ministrija)

Ministerie van Financiën

(Finanšu ministrija)

Ministerie van Justitie

(Tieslietu ministrija)

Ministerie van Landbouw, Natuurbeheer en Visserij

(Lauksaimniecības, dabas resursu apsaimniekošanas un zivsaimniecības ministrija)

Ministerie van Onderwijs, Cultuur en Wetenschappen

(Izglītības, kultūras un zinātnes ministrija)

Ministerie van Sociale Zaken en Werkgelegenheid

(Sociālo lietu un nodarbinātības ministrija)

Ministerie van Verkeer en Waterstaat

(Satiksmes, valsts pasūtījuma un ūdenssaimniecības ministrija)

Ministerie van Volkshuisvesting, Ruimtelijke Ordening en Milieubeheer

(Mājokļu, teritorijas plānošanas un vides ministrija)

Ministerie van Volksgezondheid, Welzijn en Sport

(Veselības aizsardzības, labklājības un sporta ministrija)

Tweede Kamer der Staten-Generaal

(Parlamenta otrā palāta)

Eerste Kamer der Staten-Generaal

(Parlamenta pirmā palāta)

Raad van State

(Valsts padome)

Algemene Rekenkamer

(Nīderlandes Revīzijas palāta)

Nationale Ombudsman

(Valsts ombuds)

Kanselarij der Nederlandse Orden

(Nīderlandes Ordeņa kanceleja)

Kabinet der Koningin

(Karalienes birojs)

AUSTRIJA

PORTUGĀLE