(1)

“e-Eiropas” iniciatīvā, ko Eiropadome apstiprinājusi 2000. gada 23. un 24. martā Lisabonā, kā viens no mērķiem ir ietverta .eu pirmā līmeņa domēna (TLD) izveide, lai paātrinātu elektronisko tirdzniecību.

(2)

Komisijas paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam par Interneta organizēšanu un pārvaldību ir atsauce uz .eu TLD, un Padomes 2000. gada 3. oktobra Rezolūcijā par Interneta organizēšanu un pārvaldību ( 4 ) Komisijai tiek uzdots veicināt politikas saskaņošanu saistībā ar Interneta pārvaldību.

(3)

TLD ir Interneta infrastruktūras sastāvdaļa. Tie ir globālā tīmekļa (“WWW” vai “tīmekļa”) vispārējās savstarpējās savietojamības būtisks elements. Piešķirto domēnu nosaukumu un saistīto adrešu esamība un pieslēgšanās ļauj lietotājiem tīmeklī atrast datorus un tīmekļa vietnes. TLD arī ir katras Interneta e-pasta adreses sastāvdaļa.

(4)

Saskaņā ar Līguma 154. panta 2. punkta noteikumiem .eu TLD būtu jāveicina Interneta tīklu un Internetā esošā virtuālā tirgus lietošana un piekļuve tiem, nodrošinot papildu reģistrācijas iespēju attiecībā uz esošajiem valsts burtu koda pirmā līmeņa domēniem (ccTLD) vai vispārīgajiem pirmā līmeņa domēniem, tādējādi palielinot izvēli un konkurenci.

(5)

Saskaņā ar Līguma 154. un 155. panta noteikumiem .eu TLD būtu jāuzlabo Eiropas komunikāciju tīklu savstarpēja savietojamība, nodrošinot .eu nosaukuma serveru esamību Kopienā. Tas skars Eiropas Interneta topoloģiju un tehnisko infrastruktūru, un Eiropas Internets iegūs no vēl viena nosaukuma serveru esamības Kopienā.

(6)

Ar .eu TLD iekšējam tirgum vajadzētu iegūt augstāku profilu Internetā balstītajā virtuālajā tirgū. Pirmā līmeņa domēnam .eu vajadzētu nodrošināt skaidri izteiktu saikni ar Kopienu, ar to saistīto tiesisko regulējumu un Eiropas tirgu. Tam būtu jāļauj uzņēmumiem, organizācijām un fiziskām personām Kopienā reģistrēties konkrētā domēnā, kas padara šo saikni acīm redzamu. Pirmā līmeņa domēns .eu pats par sevi būs ne tikai Eiropas elektroniskās tirdzniecības būtisks pamatelements, bet arī veicinās Līguma 14. panta mērķu sasniegšanu.

(7)

Pirmā līmeņa domēns .eu var paātrināt informācijas sabiedrības ieguvumu izplatību visā Eiropā, veicināt jaunu dalībvalstu integrāciju Eiropas Savienībā, kā arī palīdzēt cīnīties pret digitālās atšķirtības iespēju blakus esošās valstīs. Tādēļ ir paredzams, ka šī regula attieksies arī uz Eiropas Ekonomikas zonu un ka var būt jāizdara grozījumi pašreizējās Eiropas Savienības līgumos ar Eiropas trešām valstīm ar nolūku ietvert .eu TLD prasības, lai vienības šajās valstīs varētu tajā piedalīties.

(8)

Šī regula neskar Kopienas tiesību aktus personas datu aizsardzības jomā. Šī regula būtu jāievieš saskaņā ar privātās dzīves un personas datu aizsardzības principiem.

(9)

Interneta pārvaldība parasti balstās uz neiejaukšanās, pašpārvaldes un pašreglamentācijas principiem, piem., ciktāl iespējams, neskarot Kopienas tiesību aktus, šie principi būtu jāpiemēro arī .eu ccTLD. Pirmā līmeņa domēna .eu ieviešanā varētu ņemt vērā labāko praksi šajā jautājumā un, ja vajadzīgs, to var atbalstīt ar neobligātām vadlīnijām un rīcības kodeksiem.

(10)

Pirmā līmeņa domēna .eu izveidei vajadzētu sekmēt Eiropas Savienības tēla veidošanu globālajos informācijas tīklos un dot pievienoto vērtību Interneta nosaukumu sistēmai papildus valstu ccTLD.

(11)

Šīs regulas nolūks ir izstrādāt nosacījumus .eu TLD ieviešanai, paredzēt reģistra nosaukumu un izveidot vispārēju politikas struktūru reģistra darbībai. Šī regula neaptver valstu ccTLD.

(12)

Reģistrs ir vienība, kuras uzdevums ir organizēt, vadīt un pārvaldīt .eu TLD, ietverot attiecīgo datu bāžu un saistīto informācijas pakalpojumu sniedzēju uzturēšanu, reģistratūru akreditāciju, to domēnu nosaukumu reģistrāciju, uz kuriem pieteikušās akreditētas reģistratūras, TLD nosaukumu serveru darbināšanu un TLD zonas datņu izplatīšanu. Ar TLD saistītos informācijas pakalpojumu sniedzējus sauc par who is meklētājiem. Who is veida datu bāzēm būtu jāatbilst Kopienas tiesību aktiem par datu un privātās dzīves aizsardzību. Piekļuve šīm datu bāzēm sniedz informāciju par domēna nosaukuma īpašnieku, un tās ir būtisks instruments lietotāju uzticības palielināšanai.

(13)

Pēc tam, kad Komisija Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī būs publicējusi uzaicinājumu izteikt ieinteresētību, tai ar atklātu, caurskatāmu un nediskriminējošu atlases procedūru būtu jāizvēlas reģistratūra. Komisijai ar izvēlēto reģistratūru būtu jānoslēdz noteikta termiņa un pagarināms līgums, kurā būtu jānorāda noteikumi, kas attiecas uz reģistratūru saistībā ar .eu TLD organizēšanu, vadību un pārvaldību.

(14)

Komisija Kopienas vārdā ir lūgusi piešķirt kodu “eu”, lai izveidotu Interneta ccTLD. Piešķirto nosaukumu un numuru Interneta korporācija (ICANN) 2000. gada 25. septembrī ir pieņēmusi rezolūciju, kurā ir paredzēts, ka “divburtu kodus var piešķirt kā ccTLD tikai tad, ja ISO 3166 Piedāvājumu aģentūra savā īpašo rezervāciju sarakstā ir reģistrējusi kodu, kurš attiecas uz jebkādu ISO 3166-1 normas izmantošanu, kam vajadzīgs kodēts attiecīgās valsts, teritorijas vai apgabala nosaukuma attēlojums.” Kods “eu” atbilst šādiem nosacījumiem, un to tādēļ var piešķirt Kopienai.

(15)

ICANN šobrīd atbild par to, lai saskaņotu tādu kodu piešķiršanu reģistriem, kuri atbilst ccTLD. Padomes 2000. gada 3. oktobra rezolūcija palīdz īstenot Valdības padomdevējas komitejas (GAC) pieņemto principu, ko piemēro ccTLD reģistratūrām. Reģistratūrai būtu jānoslēdz līgums ar ICANN, ievērojot GAC principus.

(16)

Tādu sabiedriskās kārtības noteikumu pieņemšanai, kas attiecas uz spekulatīvu un aizskarošu domēnu nosaukumu reģistrāciju, būtu jānodrošina tas, ka valstu un/vai Kopienas izveidotu vai atzītu pirmtiesību īpašniekiem un sabiedriskām organizācijām tiek dots noteikts laiks (“sākumlaiks”), kurā to domēnu nosaukumu reģistrācija tiek ekskluzīvi rezervēta šiem valstu un/vai Kopienas un sabiedrisku organizāciju atzītiem vai izveidotiem pirmtiesību īpašniekiem un sabiedriskām organizācijām.

(17)

Domēnu nosaukumus nevajadzētu patvaļīgi anulēt. Tomēr to anulēšanu var panākt, jo īpaši, ja domēna nosaukums ir skaidri pretrunā sabiedriskai kārtībai. Anulēšanas noteikumos tomēr vajadzētu paredzēt laicīgu un efektīvu mehānismu.

(18)

Būtu jāpieņem noteikumi attiecībā uz to domēnu nosaukumu statusu, kuru reģistrācija nav pagarināta vai kuriem vairs nav īpašnieka, piemēram, sakarā ar mantošanas likumiem.

(19)

Jaunajai .eu TLD reģistratūrai nevajadzētu dot tiesības radīt otrā līmeņa domēnus, izmantojot divburtu kodus, kas apzīmē valstis.

(20)

Saskaņā ar šo regulu sabiedriskās kārtības noteikumos, kas attiecas uz .eu TLD ieviešanu un funkcijām, kā arī sabiedriskās kārtības principos attiecībā uz reģistrāciju, izstrādājot reģistrācijas noteikumus, būtu jāizskata dažādas iespējas, ietverot “rindas kārtības” metodi.

(21)

Atsaucoties uz ieinteresētajām pusēm, būtu jāparedz konsultācijas, kas jo īpaši aptver valsts iestādes, uzņēmumus, organizācijas un fiziskas personas. Reģistrs varētu izveidot padomdevēju organizāciju, kas šādas konsultācijas organizē.

(22)

Šīs regulas ieviešanai vajadzīgos pasākumus, ietverot reģistratūras izvēles procedūras kritērijus, reģistra noteikšanu, kā arī sabiedriskās kārtības pieņemšanas noteikumus, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto izpildu pilnvaru īstenošanas kārtību ( 5 ).

(23)

Tā kā iecerētās darbības mērķi, tas ir, ieviest .eu TLD, dalībvalstis nevar pietiekami īstenot, šo mērķi pasākuma mēroga un seku dēļ labāk var sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šī regula nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs šā mērķa sasniegšanai,