2002L0046 — LV — 02.04.2015 — 006.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2002/46/EK (2002. gada 10. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz uztura bagātinātājiem (OV L 183, 12.7.2002, p.51) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
KOMISIJAS DIREKTĪVA 2006/37/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2006. gada 30. marts), |
L 94 |
32 |
1.4.2006 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1137/2008 (2008. gada 22. oktobris), |
L 311 |
1 |
21.11.2008 |
|
|
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1170/2009 (2009. gada 30. novembris), |
L 314 |
36 |
1.12.2009 |
|
|
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1161/2011 (2011. gada 14. novembris), |
L 296 |
29 |
15.11.2011 |
|
|
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 119/2014 (2014. gada 7. februāris), |
L 39 |
44 |
8.2.2014 |
|
|
L 68 |
26 |
13.3.2015 |
||
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2002/46/EK
(2002. gada 10. jūnijs)
par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz uztura bagātinātājiem
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 95. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),
ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 2 ),
Līguma 251. pantā noteiktajā kārtībā ( 3 ),
tā kā:|
(1) |
Kopienā realizē aizvien lielāku daudzumu produktu, kas ir pārtika ar koncentrētām uzturvielām un ko piedāvā, lai papildinātu uzturvielas, kuras uzņem ar parasto uzturu. |
|
(2) |
Šo produktu jomu dalībvalstīs regulē atšķirīgi valstu noteikumi, kas var kavēt to brīvu apriti, radīt nevienādus konkurences apstākļus un tādējādi tieši ietekmēt iekšējā tirgus darbību. Tādēļ ir jāpieņem Kopienas noteikumi attiecībā uz šiem produktiem, ko realizē kā pārtikas produktus. |
|
(3) |
Piemērots un daudzveidīgs uzturs normālos apstākļos nodrošina visas normālai attīstībai un veselīgam dzīvesveidam nepieciešamās uzturvielas tādos daudzumos, kas atbilst noteiktiem un ieteicamiem daudzumiem saskaņā ar vispārpieņemtiem zinātniskiem datiem. Tomēr apsekojumi rāda, ka šāda ideāla situācija nav novērojama attiecībā uz visām uzturvielām un visās iedzīvotāju grupās Kopienā. |
|
(4) |
Sakarā ar savu īpašo dzīvesveidu vai citu iemeslu dēļ, patērētāji var izvēlēties papildināt dažu uzturvielu uzņemšanu ar uztura bagātinātājiem. |
|
(5) |
Lai nodrošinātu augsta līmeņa patērētāju aizsardzību un atvieglotu izvēli, tirgū laistajiem produktiem ir jābūt drošiem un uz tiem jābūt piemērotām un atbilstīgām etiķetēm. |
|
(6) |
Uztura bagātinātājos var būt ietvertas daudzas uzturvielas un citas sastāvdaļas, tostarp arī vitamīni, minerālvielas, aminoskābes, neaizstājamas taukskābes, šķiedras, dažādi augi un augu ekstrakti, un ne tikai. |
|
(7) |
Šajā direktīvā vispirms būtu jānosaka īpaši noteikumi attiecībā uz vitamīniem un minerālvielām, ko izmanto kā uztura bagātinātāju sastāvdaļas. Uztura bagātinātājiem, kas satur vitamīnus vai minerālvielas, kā arī citas sastāvdaļas, būtu jāatbilst arī īpašajiem noteikumiem attiecībā uz vitamīniem un minerālvielām, kas izstrādāti šajā direktīvā. |
|
(8) |
Vēlāk būtu jānosaka īpaši noteikumi attiecībā uz uzturvielām, kas nav vitamīni un minerālvielas, vai citām vielām ar uzturvērtību vai fizioloģisku ietekmi, kuras lieto kā uztura bagātinātāju sastāvdaļas, ar noteikumu, ka par tām ir pieejama atbilstīga un pienācīga zinātniskā informācija. Kamēr nav pieņemti šie Kopienas noteikumi un, neskarot Līguma noteikumus, var piemērot valstu noteikumus attiecībā uz uzturvielām vai citām vielām ar uzturvērtību vai fizioloģisku ietekmi, kuras lieto kā uztura bagātinātāju sastāvdaļas, attiecībā uz ko nav pieņemti īpaši Kopienas noteikumi. |
|
(9) |
Uztura bagātinātājos būtu jāatļauj iekļaut tikai tos vitamīnus un minerālvielas, kas parasti atrodas uzturā un tiek ar to uzņemtas, lai gan tas nenozīmē, ka tās tur obligāti jāiekļauj. Būtu jāizvairās no iespējamiem strīdiem par šīm uzturvielām. Tādēļ ir lietderīgi izstrādāt šo vitamīnu un minerālvielu atļauto sarakstu. |
|
(10) |
Ražojot uztura bagātinātājus, ko šobrīd pārdod dalībvalstīs, lieto daudzus vitamīnu preparātus un minerālvielas, ko Pārtikas zinātniskā komiteja nav novērtējusi un kas tādējādi nav ietvertas atļautajā sarakstā. Tās būtu jāiesniedz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei steidzamai novērtēšanai, tiklīdz kā interesenti iesniedz vajadzīgos dokumentus. |
|
(11) |
Ķīmiskajām vielām, ko uztura bagātinātāju ražošanā izmanto kā vitamīnu un minerālvielu avotu, būtu jābūt ne tikai drošām, bet arī tādām, ko organisms var izmantot. Tādēļ ir jāizstrādā arī šo vielu atļautais saraksts. Uztura bagātinātāju ražošanā var izmantot arī tās vielas, ko ir apstiprinājusi Pārtikas zinātniskā komiteja, ņemot vērā minētos kritērijus, un ko lieto pārtikas ražošanai, kas paredzēta zīdaiņiem un jaunākā vecuma bērniem, kā arī citas pārtikas ražošanai, kas paredzēta īpašām uztura vajadzībām. |
|
(12) |
Lai ņemtu vērā zinātnisko un tehnoloģisko attīstību, ir svarīgi sarakstus nekavējoties pārskatīt, kad tas ir nepieciešams. Šāda pārskatīšana būtu tehniskas dabas izpildes pasākumi, un to pieņemšanu būtu jāuztic Komisijai, lai kārtību atvieglotu un vienkāršotu. |
|
(13) |
Pārmērīga vitamīnu un minerālvielu uzņemšana var radīt pretēju efektu, un tādēļ ir attiecīgi jānosaka to maksimālais drošais daudzums uztura bagātinātājos. Šim daudzumam ir jānodrošina tas, ka produkta normāla lietošana saskaņā ar ražotāja sniegtajām lietošanas pamācībām ir patērētājam droša. |
|
(14) |
Tādēļ, nosakot maksimālo daudzumu, būtu jāņem vērā vitamīnu un minerālvielu augstākais drošais daudzums, kas noteikts ar zinātnisko riska novērtējumu, pamatojoties uz vispārpieņemtiem zinātniskiem datiem, kā arī šo uzturvielu uzņemšana parastā uzturā. Nosakot maksimālos daudzumus, pienācīgi būtu jāņem vērā arī standarta uzņemšanas daudzumi. |
|
(15) |
Patērētāji uztura bagātinātājus pērk, lai papildinātu ar uzturu uzņemto daudzumu. Lai nodrošinātu šā mērķa sasniegšanu, ja uz uztura bagātinātāja marķējuma ir norādīti vitamīni un minerālvielas, tiem produktā būtu jābūt nozīmīgā daudzumā. |
|
(16) |
Uztura bagātinātājos ietverto vitamīnu un minerālvielu konkrētā maksimālā un minimālā daudzuma noteikšana, ņemot vērā šajā direktīvā izstrādātos kritērijus un atbilstīgu zinātnisku informāciju, būtu izpildes pasākums, un tas būtu jāuztic Komisijai. |
|
(17) |
Vispārējie marķēšanas noteikumi un definīcijas ir ietvertas Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvā 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformējumu un reklāmu ( 4 ), un tās nav jāatkārto. Šajā direktīvā tādēļ būtu jānosaka vajadzīgie papildu noteikumi. |
|
(18) |
Padomes 1990. gada 24. septembra Direktīva 90/496/EEK par pārtikas produktu uzturvielu marķējumu ( 5 ) neattiecas uz uztura bagātinātājiem. Informācija attiecībā uz barības vielu daudzumu uztura bagātinātājos ir būtiska, lai patērētājs, kas tos pērk, varētu izdarīt apzinātu izvēli un pareizi un droši tos lietot. Ņemot vērā šo produktu īpašības, šai informācijai vajadzētu attiekties tikai uz faktiski ietvertajām barības vielām, un tai būtu jābūt obligātai. |
|
(19) |
Ievērojot uztura bagātinātāju īpatnības, lai atvieglotu šo produktu efektīvu uzraudzību, uzraugošajām organizācijām būtu jābūt pieejamiem plašākiem līdzekļiem, nekā tas ir parasti. |
|
(20) |
Šīs direktīvas izpildei nepieciešamie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto izpildes pilnvaru īstenošanas kārtību ( 6 ), |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
1. Šī direktīva attiecas uz uztura bagātinātājiem, kurus realizē un noformē kā pārtikas produktus. Šos produktus galapatērētājam piegādā tikai fasētā veidā.
2. Šī direktīva neattiecas uz medicīnas precēm, kas ir definētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvā 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm ( 7 ).
2. pants
Šajā direktīvā:
a) “uztura bagātinātāji” ir pārtikas produkti parastā uztura papildināšanai un kas ir koncentrētas uzturvielas vai citas vielas ar uzturvērtību vai fizioloģisku ietekmi, atsevišķi vai kombinācijās, un ko pārdod devās, tas ir, kapsulu, pastilu, tablešu, dražeju veidā un citos līdzīgos veidos, pulvera maisiņos, ampulās, pilināmās pudelītēs un citā līdzīgā šķidruma un pulvera veidā, kas paredzēts uzņemšanai mazos un nomērītos daudzumos;
b) “uzturvielas” ir šādas vielas:
i) vitamīni;
ii) minerālvielas.
3. pants
Dalībvalstis nodrošina to, ka uztura bagātinātājus Kopienā var realizēt tikai tad, ja tie atbilst šajā direktīvā izstrādātajiem noteikumiem.
4. pants
1. Uztura bagātinātāju ražošanā var izmantot tikai I pielikumā minētos vitamīnus un minerālvielas II pielikumā minētajos veidos, pakļaujoties 6. punkta noteikumiem.
2. Tīrības kritērijus šīs direktīvas II pielikumā minētajām vielām pieņem Komisija, izņemot gadījumus, kad šādus kritērijus piemēro atbilstīgi 3. punktam. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 13. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
3. Vielām, kas minētas II pielikumā, piemēro tīrības kritērijus, kuri Kopienas tiesību aktos norādīti to lietošanai pārtikas produktos, kas paredzēti tādiem mērķiem, uz kuriem neattiecas šī direktīva.
4. Attiecībā uz tām II pielikumā minētajām vielām, kurām tīrības kritēriji Kopienas tiesību aktos nav norādīti, līdz šo specifikāciju pieņemšanai piemēro vispārpieņemtus tīrības kritērijus, ko ieteikušas starptautiskas organizācijas, un var saglabāt valstu noteikumus, kuros ir izstrādāti stingrāki tīrības kritēriji.
5. Panta 1. punktā minētajos sarakstos veicamos grozījumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 13. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var izmantot 13. panta 4. punktā paredzēto steidzamības procedūru, lai svītrotu vitamīnu vai minerālvielu no šā panta 1. punktā minētā saraksta.
6. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis līdz 2009. gada 31. decembrim var savā teritorijā atļaut lietot tādus vitamīnus un minerālvielas, kas nav minēti I pielikumā, vai tādā veidā, kas nav minēts II pielikumā, ar noteikumu, ka:
a) attiecīgo vielu izmanto vienā vai vairākos uztura bagātinātājos, ko Kopienā realizē šīs direktīvas spēkā stāšanās dienā;
b) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde nav sniegusi nelabvēlīgu atzinumu attiecībā uz šīs vielas lietošanu vai tās lietošanu attiecīgajā veidā uztura bagātinātāju ražošanā, ņemot vērā dokumentāciju, kas attiecas uz attiecīgās vielas lietošanu un ko dalībvalstij jāiesniedz Komisijai līdz 2005. gada 12. jūlijam.
7. Neatkarīgi no 6. punkta dalībvalstis, ievērojot Līguma noteikumus, var turpināt piemērot esošos valsts ierobežojumus vai aizliegumus attiecībā uz tādu uztura bagātinātāju tirdzniecību, kuros ir ietverti vitamīni un minerālvielas, kas nav minētas sarakstā I pielikumā, vai tādā veidā, kas nav minēts II pielikumā.
8. Komisija līdz 2007. gada 12. jūlijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to, vai būtu vēlams ieviest īpašus noteikumus, ietverot jo īpaši atļautos sarakstus kategorijām, kurās ietilpst uzturvielas vai vielas ar uzturvērtību vai fizioloģisku ietekmi, izņemot 1. punktā minētās vielas, kopā ar šīs direktīvas grozījumu priekšlikumiem, ko Komisija uzskata par vajadzīgiem.
5. pants
1. Maksimālo uztura bagātinātājos esošo vitamīnu un minerālvielu daudzumu dienas patēriņam, ko iesaka ražotājs, nosaka, ņemot vērā šādus apsvērumus:
a) augstāko drošo daudzumu, kas noteikts ar zinātnisko riska novērtējumu, pamatojoties uz vispārpieņemtiem zinātniskiem datiem, attiecīgi ņemot vērā dažādu patērētāju grupu dažādās jutības pakāpes;
b) vitamīnu un minerālvielu uzņemšanu no citiem uztura avotiem.
2. Nosakot 1. punktā minēto maksimālo daudzumu, pienācīgi ņem vērā arī iedzīvotāju vitamīnu un minerālvielu uzņemšanas standartdevas.
3. Lai nodrošinātu to, ka uztura bagātinātājos ir nozīmīgs daudzums vitamīnu un minerālvielu, attiecīgi nosaka minimālo ikdienas patēriņa daudzumu, ko iesaka ražotājs.
4. Maksimālo un minimālo vitamīnu un minerālvielu daudzumu, kas minēts 1., 2. un 3. punktā, pieņem Komisija. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 13. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
6. pants
1. Direktīvas 2000/13/EK 5. panta 1. punkta nolūkos nosaukums, ar kādu pārdod produktus, uz ko attiecas šī direktīva, ir “uztura bagātinātāji”.
2. Marķējumā, noformējumā un reklāmā nedrīkst norādīt, ka uztura bagātinātāji novērš, ārstē vai izārstē slimības, vai atsaukties uz šādu iespēju.
3. Neskarot Direktīvu 2000/13/EK, uz marķējuma ir šāda informācija:
a) nosaukumi uzturvielu vai vielu kategorijām, kas produktu raksturo, vai norāde par šo uzturvielu vai vielu īpašībām;
b) ikdienas patēriņam ieteicamais produkta daudzums;
c) brīdinājums nepārsniegt ieteicamo dienas devu;
d) informācija par to, ka uztura bagātinātājus nevajadzētu izmantot kā daudzveidīga uztura aizvietotājus;
e) informācija par to, ka produkti būtu jāglabā bērniem nepieejamās vietās.
7. pants
Uztura bagātinātāju marķējumā, noformējumā un reklāmā neietver nekādas tiešas vai netiešas atsauces par to, ka līdzsvarots un daudzveidīgs uzturs nespēj nodrošināt pietiekamu uzturvielu daudzumu.
Noteikumus šā panta izpildei var pieņemt saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto kārtību.
8. pants
1. Uz marķējuma ar cipariem norāda daudzumu uzturvielām vai vielām ar uzturvērtību vai fizioloģisku ietekmi. Vitamīnus un minerālvielas norāda tādās vienībās, kā noteikts I pielikumā.
Noteikumus šā punkta izpildei var pieņemt saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto kārtību.
2. Norādītie uzturvielu vai citu vielu daudzumi saistās ar produkta daudzumiem, kas uz marķējuma ieteikti ikdienas patēriņam.
3. Informāciju par vitamīniem un minerālvielām izsaka arī procentos no Direktīvas 90/496/EEK pielikumā minētajiem standartdaudzumiem.
9. pants
1. Norādītie daudzumi, kas minēti 8. panta 1. un 2. punktā, ir vidējie daudzumi, pamatojoties uz ražotāja veikto produkta analīzi.
Par turpmākiem šīs daļas izpildes noteikumiem, jo īpaši ņemot vērā atšķirības starp paziņotajiem daudzumiem un tiem, kas noteikti oficiālo pārbaužu laikā, lemj saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto kārtību.
2. Vitamīnu un minerālvielu standartdaudzumu procentos, kas minēts 8. panta 3. punktā, var norādīt arī grafiski.
Noteikumus šā punkta izpildei var pieņemt saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto kārtību.
10. pants
Lai veicinātu uztura bagātinātāju efektīvu uzraudzību, dalībvalstis var noteikt, ka ražotājiem vai personām, kas to teritorijā produktu laiž tirgū, ir par to jāpaziņo kompetentajai iestādei, nosūtot tai produkta marķējuma paraugu.
11. pants
1. Neskarot 4. panta 7. punktu, dalībvalstis sakarā ar produktu sastāvu, ražošanas specifikācijām, noformējumu vai marķēšanu neaizliedz un neierobežo to 1. pantā minēto produktu tirdzniecību, kuri atbilst šīs direktīvas prasībām un, ja nepieciešams, Kopienas tiesību aktiem, kas pieņemti šīs direktīvas izpildei.
2. Neskarot Līgumu, jo īpaši tā 28. un 30. pantu, 1. punkts neiespaido valstu noteikumus, kas ir piemērojami, kamēr saskaņā ar šo direktīvu nav pieņemti Kopienas tiesību akti.
12. pants
1. Ja sakarā ar jaunu informāciju vai esošās informācijas atkārtotu pārbaudi, kas veikta pēc šīs direktīvas vai kāda Kopienas izpildes tiesību akta pieņemšanas, dalībvalstij ir pietiekams pamats secināt, ka kāds no 1. pantā minētajiem produktiem apdraud veselību, lai gan tas atbilst minētajai direktīvai un minētajiem tiesību aktiem, šī dalībvalsts var uz laiku atlikt vai ierobežot attiecīgo noteikumu piemērošanu tās teritorijā. Tā par to nekavējoties informē pārējās dalībvalstis un Komisiju un pamato savu lēmumu.
2. Komisija pēc iespējas drīz pārbauda attiecīgās dalībvalsts pamatojumu un konsultējas ar dalībvalstīm Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā, un tad nekavējoties izsaka savu atzinumu un veic vajadzīgos pasākumus.
3. Komisija pieņem pielāgojumus šajā direktīvā vai tās īstenošanas pasākumos, lai varētu pārvarēt 1. punktā raksturotās grūtības un nodrošinātu veselības aizsardzību. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, inter alia to papildinot, pieņem saskaņā ar 13. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var izmantot 13. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru, lai pieņemtu minētos pielāgojumus. Dalībvalsts, kas ir pieņēmusi aizsardzības pasākumus, tādā gadījumā šādus pasākumus var saglabāt līdz brīdim, kamēr pieņem pielāgojumus.
13. pants
1. Komisijai palīdz Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 178/2002 ( 8 ).
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.
3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2., 4. un 6. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
14. pants
Noteikumus, kas var ietekmēt sabiedrības veselību, pieņem pēc apspriešanās ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi.
15. pants
Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2003. gada 31. jūlijam. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.
Šos normatīvos un administratīvos aktus piemēro tā, lai:
a) vismaz no 2003. gada 1. augusta atļautu to produktu tirdzniecību, kas atbilst šīs direktīvas prasībām;
b) vismaz no 2005. gada 1. augusta aizliegtu to produktu tirdzniecību, kas neatbilst šīs direktīvas prasībām.
Kad dalībvalstis pieņem minētos pasākumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces.
16. pants
Šī direktīva stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.
17. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
I PIELIKUMS
Vitamīni un minerālvielas, ko var izmantot uztura bagātinātāju ražošanā
1. Vitamīni
A vitamīns (μg RE)
D vitamīns (μg)
E vitamīns (mg α-TE)
K vitamīns (μg)
B1 vitamīns (mg)
B2 vitamīns (mg)
Niacīns (mg NE)
Pantotēnskābe (mg)
B6 vitamīns (mg)
Folijskābe (μg) ( 9 )
B12 vitamīns (μg)
Biotīns (μg)
C vitamīns (mg)
2. Minerālvielas
Kalcijs (mg)
Magnijs (mg)
Dzelzs (mg)
Varš (μg)
Jods (μg)
Cinks (mg)
Mangāns (mg)
Nātrijs (mg)
Kālijs (mg)
Selēns (μg)
Hroms (μg)
Molibdēns (μg)
Fluorīds (mg)
Hlorīds (mg)
Fosfors (mg)
Bors (mg)
Silīcijs (mg)
II PIELIKUMS
Vitamīni un minerālvielas, ko var izmantot uztura bagātinātāju ražošanā
A. Vitamīni
1. A VITAMĪNS
a) retinols
b) retinilacetāts
c) retinilpalmitāts
d) beta-karotīns
2. D VITAMĪNS
a) holekalciferols
b) ergokalciferols
3. E VITAMĪNS
a) D-alfa-tokoferols
b) DL-alfa-tokoferols
c) D-alfa-tokoferilacetāts
d) DL-alfa-tokoferilacetāts
e) skābais D-alfa-tokoferilsukcināts
f) jauktie tokoferoli ( 10 )
g) tokotrienols tokoferols ( 11 )
4. K VITAMĪNS
a) filohinons (fitomenadions)
b) menahinons ( 12 )
5. B1 VITAMĪNS
a) tiamīna hidrohlorīds
b) tiamīna mononitrāts
c) tiamīna monofosfāta hlorīds
d) tiamīna pirofosfāta hlorīds
6. B2 VITAMĪNS
a) riboflavīns
b) nātrija riboflavīn-5′-fosfāts
7. NIACĪNS
a) nikotīnskābe
b) nikotīnamīds
c) inozitola heksanikotināts (inozitola heksaniacināts)
8. PANTOTĒNSKĀBE
a) kalcija D-pantotenāts
b) nātrija D-pantotenāts
c) dekspantenols
d) pantetīns
9. B6 VITAMĪNS
a) piridoksīna hidrohlorīds
b) piridoksīn-5′-fosfāts
c) piridoksāl-5′-fosfāts
10. FOLĀTS
a) pteroilmonoglutamīnskābe
b) kalcija-L-metilfolāts
c) (6S)-5-metiltetrahidrofolijskābes glikozamīna sāls
11. B12 VITAMĪNS
a) ciānkobalamīns
b) hidroksokobalamīns
c) 5′-dezoksiadenozilkobalamīns
d) metilkobalamīns
12. BIOTĪNS
a) D-biotīns
13. C VITAMĪNS
a) L-askorbīnskābe
b) nātrija L-askorbāts
c) kalcija L-askorbāts ( 13 )
d) kālija L-askorbāts
e) L-askorbil-6-palmitāts
f) magnija L-askorbāts
g) cinka L-askorbāts
B. Minerālvielas
kalcija acetāts
kalcija L-askorbāts
kalcija bisglicināts
kalcija karbonāts
kalcija hlorīds
kalcija citrāta malāts
citronskābes kalcija sāļi
kalcija glikonāts
kalcija glicerofosfāts
kalcija laktāts
kalcija piruvāts
ortofosforskābes kalcija sāļi
kalcija sukcināts
kalcija hidroksīds
kalcija L-lizināts
kalcija malāts
kalcija oksīds
kalcija L-pidolāts
kalcija L-treonāts
kalcija sulfāts
magnija acetāts
magnija L-askorbāts
magnija bisglicināts
magnija karbonāts
magnija hlorīds
citronskābes magnija sāļi
magnija glikonāts
magnija glicerofosfāts
ortofosforskābes magnija sāļi
magnija laktāts
magnija L-lizināts
magnija hidroksīds
magnija malāts
magnija oksīds
magnija L-pidolāts
magnija kālija citrāts
magnija piruvāts
magnija sukcināts
magnija sulfāts
magnija taurāts
magnija acetiltaurāts
dzelzs karbonāts
dzelzs citrāts
dzelzs amonija citrāts
dzelzs glikonāts
dzelzs fumarāts
dzelzs nātrija difosfāts
dzelzs laktāts
dzelzs sulfāts
dzelzs difosfāts (dzelzs pirofosfāts)
dzelzs saharāts
elementārā dzelzs (karbonil- + elektrolītiski + reducēta ar ūdeņradi)
dzelzs bisglicināts
dzelzs L-pidolāts
dzelzs fosfāts
dzelzs amonija fosfāts
dzelzs(III)-nātrija-EDTA
dzelzs (II) taurāts
vara karbonāts
vara citrāts
vara glikonāts
vara sulfāts
vara L-aspartāts
vara bisglicināts
vara-lizīna komplekss
vara (II) oksīds
nātrija jodīds
nātrija jodāts
kālija jodīds
kālija jodāts
cinka acetāts
cinka L-askorbāts
cinka L-aspartāts
cinka bisglicināts
cinka hlorīds
cinka citrāts
cinka glikonāts
cinka laktāts
cinka L-lizināts
cinka malāts
cinka mono-L-metionīna sulfāts
cinka oksīds
cinka karbonāts
cinka L-pidolāts
cinka pikolināts
cinka sulfāts
mangāna askorbāts
mangāna L-aspartāts
mangāna bisglicināts
mangāna karbonāts
mangāna hlorīds
mangāna citrāts
mangāna glikonāts
mangāna glicerofosfāts
mangāna pidolāts
mangāna sulfāts
nātrija bikarbonāts
nātrija karbonāts
nātrija hlorīds
nātrija citrāts
nātrija glikonāts
nātrija laktāts
nātrija hidroksīds
ortofosforskābes nātrija sāļi
nātrija sulfāts
kālija sulfāts
kālija bikarbonāts
kālija karbonāts
kālija hlorīds
kālija citrāts
kālija glikonāts
kālija glicerofosfāts
kālija laktāts
kālija hidroksīds
kālija L-pidolāts
kālija malāts
ortofosforskābes kālija sāļi
L-selēnmetionīns
ar selēnu bagātināts raugs ( 14 )
selēnskābe
nātrija selenāts
nātrija hidrogēnselenīts
nātrija selenīts
hroma (III) hlorīds
ar hromu bagātināts raugs ( 15 )
hroma (III) laktāta trihidrāts
hroma nitrāts
hroma pikolināts
hroma (III) sulfāts
amonija molibdāts (molibdēns (VI))
kālija molibdāts (molibdēns (VI))
nātrija molibdāts (molibdēns (VI))
kalcija fluorīds
kālija fluorīds
nātrija fluorīds
nātrija monofluorfosfāts
borskābe
nātrija borāts
ar holīnu stabilizēta ortosilīcijskābe
silīcija dioksīds
silīcijskābe ( 16 )
( 1 ) OV C 311 E, 31.10.2000., 207. lpp., un
C 180 E, 26.6.2001., 248. lpp.
( 2 ) OV C 14, 16.1.2001., 42. lpp.
( 3 ) Eiropas Parlamenta 2001. gada 14. februāra atzinums (OV C 276, 1.10.2001., 126. lpp.), Padomes 2001. gada 3. decembra kopējā nostāja (OV C 90 E, 16.4.2002., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2002. gada 13. marta lēmums. Padomes 2002. gada 30. maija lēmums.
( 4 ) OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp.
( 5 ) OV L 276, 6.10.1990., 40. lpp.
( 6 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
( 7 ) OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.
( 8 ) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.
( 9 ) Folijskābe ir termins, kas iekļauts Komisijas 2008. gada 28. oktobra Direktīvas 2008/100/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 90/496/EEK par pārtikas produktu uzturvielu marķējumu attiecībā uz ieteicamajām diennakts devām, enerģētiskās vērtības pārrēķina koeficientiem un definīcijām, I pielikumā uzturvielu marķējuma vajadzībām, un tas attiecas uz visiem folātu veidiem.
( 10 ) Alfa-tokoferols < 20 %, beta-tokoferols < 10 %, gamma-tokoferols 50–70 % un delta-tokoferols 10–30 %.
( 11 ) Atsevišķu tokoferolu un tokotrienolu raksturīgais līmenis:
— 115 mg/g alfa-tokoferols (101 mg/g minimums)
— 5 mg/g beta-tokoferols (< 1 mg/g minimums)
— 45 mg/g gamma-tokoferols (25 mg/g minimums)
— 12 mg/g delta-tokoferols (3 mg/g minimums)
— 67 mg/g alfa-tokotrienols (30 mg/g minimums)
— < 1 mg/g beta-tokotrienols (< 1 mg/g minimums)
— 82 mg/g gamma-tokotrienols (45 mg/g minimums)
— 5 mg/g delta-tokotrienols (< 1 mg/g minimums).
( 12 ) Menahinons galvenokārt sastopams kā menahinons-7 un retāk kā menahinons-6.
( 13 ) Drīkst saturēt līdz 2 % treonāta.
( 14 ) Ar selēnu bagātināti raugi, ko iegūst no kultūras, pievienojot nātrija selenītu kā selēna avotu, un kas sausā veidā, kādā tos tirgo, satur ne vairāk kā 2,5 mg Se/g. Raugā dominējošais organiskā selēna veids ir selēnmetionīns (60–85 % no kopējā ekstrahētā selēna daudzuma produktā). Citu organiskā selēna savienojumu, ieskaitot selēncisteīnu, saturs nedrīkst pārsniegt 10 % no kopējā ekstrahētā selēna daudzuma produktā. Neorganiskā selēna koncentrācija parasti nedrīkst pārsniegt 1 % no kopējā ekstrahētā selēna daudzuma produktā.
( 15 ) Ar hromu bagātināts raugs, ko iegūst no Saccharomyces cerevisiae kultūras, pievienojot hroma (III) hlorīdu kā hroma avotu, un kas sausā veidā, kādā to tirgo, satur 230–300 mg hroma/kg. Hroma (VI) saturs nedrīkst pārsniegt 0,2 % no kopējā hroma daudzuma.
( 16 ) Gela veidā.