2002A4430 — LV — 31.12.2015 — 003.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
NOLĪGUMS starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību (OV L 114, 30.4.2002., 132. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
L 23 |
27 |
28.1.2004 |
||
|
DECISION No 3/2004 OF THE JOINT COMMITTEE of 29 April 2004 (*) |
L 151 |
125 |
30.4.2004 |
|
|
L 160 |
115 |
30.4.2004 |
||
|
L 17 |
1 |
20.1.2005 |
||
|
L 78 |
50 |
24.3.2005 |
||
|
L 131 |
43 |
25.5.2005 |
||
|
L 346 |
33 |
29.12.2005 |
||
|
APVIENOTĀS LAUKSAIMNIECĪBAS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 4/2005 (2005. gada 19. decembris) |
L 346 |
44 |
29.12.2005 |
|
|
L 32 |
91 |
6.2.2007 |
||
|
L 173 |
31 |
3.7.2007 |
||
|
L 27 |
21 |
31.1.2008 |
||
|
L 228 |
3 |
27.8.2008 |
||
|
L 6 |
89 |
10.1.2009 |
||
|
L 136 |
2 |
30.5.2009 |
||
|
APVIENOTĀS LAUKSAIMNIECĪBAS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2009 (2009. gada 9. decembris) |
L 115 |
33 |
8.5.2010 |
|
|
L 338 |
50 |
22.12.2010 |
||
|
L 32 |
9 |
8.2.2011 |
||
|
L 297 |
3 |
16.11.2011 |
||
|
L 155 |
1 |
15.6.2012 |
||
|
L 155 |
99 |
15.6.2012 |
||
|
L 264 |
1 |
5.10.2013 |
||
|
APVIENOTĀS LAUKSAIMNIECĪBAS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2013 (2013. gada 28. novembris) |
L 332 |
49 |
11.12.2013 |
|
|
APVIENOTĀS LAUKSAIMNIECĪBAS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2014 (2014. gada 9. aprīlis) |
L 180 |
21 |
20.6.2014 |
|
|
APVIENOTĀS LAUKSAIMNIECĪBAS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 2/2015 (2015. gada 19. novembris) |
L 323 |
29 |
9.12.2015 |
|
|
(*) |
Šis tiesību akts nekad nav publicēts latviešu valodā. |
NOLĪGUMS
starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību
EIROPAS KOPIENA,
še turpmāk “Kopiena”,
un
ŠVEICES KONFEDERĀCIJA,
še turpmāk “Šveice”,
še turpmāk kopā “Puses”,
NOLEMJOT pakāpeniski likvidēt šķēršļus, kas skar to tirdzniecības lielāko daļu, saskaņā ar noteikumiem par brīvās tirdzniecības zonu izveidi Līgumā par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu,
tā kā 1972. gada 22. jūlija Brīvās tirdzniecības nolīguma 15. pantā Puses paziņoja par savu gatavību sekmēt, ciktāl atļauj to lauksaimniecības politika, saskaņotu to lauksaimniecības produktu tirdzniecības attīstību, uz kuriem neattiecas minētais nolīgums,
IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.
1. pants
Mērķis
1. Šā Nolīguma mērķis ir stiprināt brīvās tirdzniecības sakarus starp Pusēm, katrai uzliekot par pienākumu atļaut savā tirgū piekļūšanu otras puses lauksaimniecības produktiem.
2. “Lauksaimniecības produkti” ir produkti, kas uzskaitīti Starptautiskās preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas konvencijas 1. līdz 24. nodaļā. Lai piemērotu šā Nolīguma 1., 2. un 3. pielikumu, izslēdz produktus, uz ko attiecas Harmonizētās sistēmas 2. nodaļa un pozīcijas 16.04 un 16.05, un produktus, uz ko attiecas KN kodi 0511 91 10 , 0511 91 90 , 1902 20 10 un 2301 20 00 .
3. Šo Nolīgumu neattiecina uz jautājumiem, kas skarti Brīvās tirdzniecības līguma 2. protokolā, izņemot attiecīgās koncesijas, kas piešķirtas šā Nolīguma 1. un 2. pielikumā.
2. pants
Tarifu koncesijas
1. Neskarot koncesijas, kas noteiktas 3. pielikumā, tarifa koncesijas, ko Šveice piešķīrusi Kopienai, ir uzskaitītas šā Nolīguma 1. pielikumā.
2. Neskarot koncesijas, kas noteiktas 3. pielikumā, tarifa koncesijas, ko Kopiena piešķīrusi Šveicei, ir uzskaitītas šā Nolīguma 2. pielikumā.
3. pants
Koncesijas attiecībā uz sieru
Īpašie noteikumi, kas piemērojami siera tirdzniecībai, ir izklāstīti šā Nolīguma 3. pielikumā.
4. pants
Noteikumi par izcelsmi
Abpusēji piemērojami noteikumi par izcelsmi, ievērojot šā Nolīguma 1., 2. un 3. pielikumu, ir tādi, kā noteikts Brīvās tirdzniecības nolīguma 3. protokolā.
5. pants
Tehnisko šķēršļu novēršana tirdzniecībā
1. ►M18 Šā nolīguma 4. līdz 12. pielikumā ir noteikts, ka tehniskie šķēršļi lauksaimniecības produktu tirdzniecībā ir jāsamazina šādās jomās: ◄
— 4. pielikums par augu veselību,
— 5. pielikums par dzīvnieku barību,
— 6. pielikums par sēklām,
— 7. pielikums par tirdzniecību ar vīna nozares produktiem,
— 8. pielikums par stipro alkoholisko dzērienu un aromatizēto vīna dzērienu nosaukumu savstarpējo atzīšanu un aizsardzību,
— 9. pielikums par bioloģiskās lauksaimniecības un pārtikas produktiem,
— 10. pielikums par to augļu un dārzeņu, uz kuriem attiecas tirdzniecības standarti, atbilstības pārbaužu atzīšanu,
— 11. pielikums par dzīvnieku veselības un zootehniskajiem pasākumiem, kas piemērojami tirdzniecībā ar dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem,
— 12. pielikums par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību.
2. Šā Nolīguma 1. panta 2. un 3. punktu un 6., 7., 8. un 10. līdz 13. pantu neattiecina uz 11. pielikumu.
6. pants
Apvienotā lauksaimniecības komiteja
1. Tiek izveidota Apvienotā komiteja (še turpmāk “Komiteja”), kurā ir Pušu pārstāvji.
2. Komiteja ir atbildīga par šā Nolīguma pārvaldību un nodrošina labu tā darbību.
3. Komiteja ir pilnvarota pieņemt lēmumus, kā paredzēts šajā Nolīgumā un tā pielikumos. Šādus lēmumus Puses īsteno saskaņā ar saviem noteikumiem.
4. Komiteja apstiprina savu reglamentu.
5. Komiteja lemj, savstarpēji vienojoties.
6. Lai nodrošinātu pienācīgu šā Nolīguma īstenošanu, Puses Komitejā apspriežas, ja kāda no Pusēm to lūgusi.
7. Komiteja izveido darba grupas, kas vajadzīgas šā Nolīguma pielikumu pārvaldībai. Savā reglamentā tā precizē jo īpaši dalību šādās darba grupās un veidu, kādā tās darbojas.
8. Komiteja ir pilnvarota apstiprināt nolīguma autentiskās redakcijas jaunās valodās.
7. pants
Strīdu izšķiršana
Jebkura Puse Komitejā var apstrīdēt kādu jautājumu, kas skar šā Nolīguma interpretāciju vai piemērošanu. Komiteja cenšas izšķirt strīdu. Komitejai ir jāsniedz jebkāda informācija, kas ir izmantojama, lai ļautu veikt stāvokļa padziļinātu izpēti nolūkā rast pieņemamu risinājumu. Šajā nolūkā Komiteja izskata visas iespējas, kā saglabāt labu šā Nolīguma darbību.
8. pants
Informācijas apmaiņa
1. Puses apmainās ar visu būtisko informāciju, kas attiecas uz šā Nolīguma īstenošanu un piemērošanu.
2. Katra Puse informē otru Pusi par visām izmaiņām, kuras tā gatavojas veikt savos normatīvajos un administratīvajos aktos šā Nolīguma darbības jomā un iespējami īsā laikā paziņo otrai Pusei visus jaunos noteikumus.
9. pants
Konfidencialitāte
Pārstāvjiem, ekspertiem un pārējiem Pušu aģentiem tiek prasīts, lai pat pēc tam, kad viņi beidz pildīt savus pienākumus, viņi neizpaustu saistībā ar šo Nolīgumu iegūto informāciju, uz kuru attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums.
10. pants
Drošības pasākumi
1. Ja saistībā ar šā Nolīguma 1., 2. un 3. pielikuma piemērošanu un ņemot vērā Pušu lauksaimniecības tirgu īpašo jutīgumu vienas Puses izcelsmes produktu imports rada nopietnus traucējumus otras Puses tirgū vai ja rodas šādu traucējumu draudi, Puses nekavējoties apspriežas, lai rastu piemērotu risinājumu. Līdz šāda risinājuma atrašanai attiecīgā Puse var veikt visus pasākumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem.
2. Ja tiek veikti aizsardzības pasākumi, kas paredzēti 1. punktā vai pārējos šā Nolīguma pielikumos:
a) gadījumā, ja nav īpašu noteikumu, piemēro šādas procedūras:
— ja viena no Pusēm gatavojas īstenot aizsardzības pasākumus attiecībā uz daļu otras Puses teritorijas vai visu tās teritoriju, tā iepriekš informē otru Pusi, norādot iemeslus;
— ja viena no Pusēm veic aizsardzības pasākumus attiecībā uz daļu savas teritorijas vai visu teritoriju vai arī attiecībā uz trešās valsts teritorijas daļu vai visu trešo valsti, tā iespējami īsā laikā informē otru Pusi;
— neskarot iespēju nekavējoties īstenot plānotos pasākumus, iespējami īsā laikā starp abām Pusēm notiek apspriešanās nolūkā rast pieņemamu risinājumu;
— ja aizsardzības pasākumus attiecībā uz Šveici veic Kopienas dalībvalsts, cita dalībvalsts vai trešā valsts, Kopiena iespējami īsā laikā pienācīgi informē Šveici;
b) priekšroka dodama pasākumiem, kas mazāk apdraud šā Nolīguma darbību.
11. pants
Grozījumi
Komisija var nolemt grozīt Nolīguma pielikumus un pielikumu papildinājumus.
12. pants
Pārskatīšana
1. Ja kāda no Pusēm prasa pārskatīt šo Nolīgumu, tā iesniedz pamatotu pieprasījumu otrai Pusei.
2. Puses var uzticēt Komitejai izskatīt visus šādus pieprasījumus un, vajadzības gadījumā, sniegt ieteikumus jo īpaši ar mērķi noturēt sarunas.
3. Visas vienošanās, kas izriet no sarunām, kā paredzēts 2. punktā, iesniedz Pusēm ratificēšanai vai apstiprināšanai saskaņā ar to attiecīgajām procedūrām.
13. pants
Noteikums par pakāpeniskumu
1. Ar šo Puses apņemas turpināt darbu, lai sasniegtu aizvien lielāku liberalizāciju to savstarpējā lauksaimniecības produktu tirdzniecībā.
2. Tādēļ Puses Komitejā regulāri pārskata nosacījumus, kas reglamentē to savstarpējo lauksaimniecības produktu tirdzniecību.
3. Ievērojot šādu izskatīšanu rezultātus un to attiecīgās lauksaimniecības politikas, kā arī ņemot vērā lauksaimniecības tirgu jutīgumu, Puses var uzsākt sarunas saskaņā ar šo Nolīgumu, lai vēl vairāk samazinātu šķēršļus lauksaimniecības produktu tirdzniecībā, pamatojoties uz savstarpēji izdevīgiem atvieglojumiem.
4. Visas vienošanās, kas izriet no sarunām, kā paredzēts 3. punktā, iesniedz Pusēm ratificēšanai vai apstiprināšanai saskaņā ar to attiecīgajām procedūrām.
14. pants
Nolīguma īstenošana
1. Puses veic visus pasākumus, vispārīgus vai konkrētus, lai nodrošinātu no šā Nolīguma izrietošo saistību izpildi.
2. Tās atturas no pasākumiem, kas var apdraudēt šā Nolīguma mērķu sasniegšanu.
15. pants
Pielikumi
Šā Nolīguma pielikumi, ietverot to papildinājumus, ir šā Nolīguma sastāvdaļa.
16. pants
Teritoriālā darbības joma
Šo Nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un saskaņā ar nosacījumiem, ko paredz minētais līgums, un, no otras puses, Šveices teritorijā.
17. pants
Stāšanās spēkā un darbības termiņš
1. Šo Nolīgumu Puses apstiprina vai ratificē saskaņā ar savām procedūrām. Tas stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc galīgā paziņojuma par ratifikācijas dokumentu deponēšanu vai pēc tam, kad apstiprināti visi turpmāk tekstā minētie septiņi nolīgumi:
Nolīgums par lauksaimniecības produktu tirdzniecību;
Nolīgums par personu brīvu pārvietošanos;
Nolīgums par gaisa transportu;
Nolīgums par kravu un pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem un dzelzceļu;
Nolīgums par atbilstības novērtējuma savstarpēju atzīšanu;
Nolīgums par konkrētiem valsts iepirkuma aspektiem;
Nolīgums par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā.
2. Šis Nolīgums ir noslēgts uz septiņu gadu sākumperiodu. To var atjaunināt uz nenoteiktu laiku, ja vien Kopiena vai Šveice nepaziņo otrai Pusei par pretējo līdz šā sākumperioda beigām. Šāda paziņojuma gadījumā piemēro 4. punkta noteikumus.
3. Gan Kopiena, gan Šveice var pārtraukt šo Nolīgumu, paziņojot otrai Pusei par savu lēmumu. Šāda paziņojuma gadījumā piemēro 4. punkta noteikumus.
4. Septiņus nolīgumus, kas minēti 1. punktā, pārtrauc piemērot pēc sešiem mēnešiem, kopš saņemts 2. punktā minētais paziņojums par neatjaunošanu vai 3. punktā minētais paziņojums par pārtraukšanu.
Hecho en Luxemburgo, el veintiuno de junio de mil novecientos noventa y nueve, en dos ejemplares en las lenguas alemana, danesa, española, finesa, francesa, griega, inglesa, italiana, neerlandesa, portuguesa y sueca, siendo cada uno de estos textos igualmente auténtico.
Udfærdiget i Luxembourg, den enogtyvende juni nitten hundrede og nioghalvfemsi to eksemplarer på dansk, engelsk, finsk, fransk, græsk, italiensk, nederlandsk, portugisisk, spansk, svensk og tysk, idet hver af disse tekster har samme gyldighed.
Geschehen zu Luxemburg am einundzwanzigsten Juni neunzehnhundertneunundneunzig in zweifacher Ausfertigung in dänischer, deutscher, englischer, finnischer, französischer, griechischer, italienischer, niederländischer, portugiesischer, spanischer und schwedischer Sprache, wobei jeder dieser Wortlaute gleichermaßen verbindlich ist.
Έγινε στο Λουξεμβούργο, στις είκοσι μία Ιουνίου χίλια εννιακόσια ενενήντα εννέα, σε δύο ατνίτυπα στην αγγλική, γαλλική, γερμανική, δανική, ελληνική, ισπανική, ιταλική, ολλανδική, πορτογαλική, σουηδική και φινλανδική γλώσσα, όλα δε τα κείμενα αυτά είναι εξίσου αυθεντικά.
Done at Luxembourg on the twenty-first day of June in the year one thousand nine hundred and ninety-nine, in duplicate in the Spanish, Danish, German, Greek, English, French, Italian, Dutch, Portuguese, Finnish and Swedish languages, each text being equally authentic.
Fait à Luxembourg, le vingt-et-un juin mil neuf cent quatre-vingt dix-neuf, en double exemplaire, en langues allemande, anglaise, danoise, espagnole, finnoise, française, grecque, italienne, néerlandaise, portugaise et suédoise, chacun de ces textes faisant également foi.
Fatto a Lussemburgo, addì ventuno giugno millenovecentonovantanove, in duplice esemplare, in lingua danese, finnica, francese, greca, inglese, italiana, olandese, portoghese, spagnola, svedese e tedesca. Ciascuna delle versioni linguistiche fa parimenti fede.
Gedaan te Luxemburg, de eenentwintigste juni negentienhonderd negenennegentig, in twevoud, in de Deense, de Duitse, de Engelse, de Finse, de Franse, de Griekse, de Italiaanse, de Nederlandse, de Portugese, de Spaanse en de Zweedse taal, zijnde alle talen gelijkelijk authentiek.
Feito no Luxemburgo, em vinte e um de Junho de mil novecentos e noventa e nove, em dois exemplares, nas línguas alemã, dinamarquesa, espanhola, finlandesa, francesa, grega, inglesa, italiana, neerlandesa, portuguesa e sueca, fazendo igualmente fé qualquer dos textos.
Tehty Luxemburgissa kahdentenakymmenentenäensimmäisenä päivänä kesäkuuta vuonna tuhatyhdeksänsataayhdeksänkymmentäyhdeksän kahtena kappaleena englannin, espanjan, hollannin, italian, kreikan, portugalin, ranskan, ruotsin, saksan, suomen ja tanskan kielellä, ja jokainen teksti on yhtä todistusvoimainen.
Utfärdat i Luxemburg den tjugoförsta juni nittonhundranittionio i två exemplar på det danska, engelska, finska, franska, grekiska, italienska, nederländska, portugisiska, spanska, svenska och tyska språket, vilka samtliga texter är giltiga.
Por la Comunidad Europea
For Det Europæiske Fællesskab
Für die Europäische Gemeinschaft
Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα
For the European Community
Pour la Communauté européenne
Per la Comunità europea
Voor de Europese Gemeenschap
Pela Comunidade Europeia
Euroopan yhteisön puolesta
På Europeiska gemenskapens vägnar
Por la Confederación Suiza
For Det Schweiziske Edsforbund
Für der Schweizerischen Eidgenossenschaft
Για την Ελβετική Συνομοσπονδία
For the Swiss Confederation
Pour la Confédération suisse
Per la Confederazione svizzera
Voor de Zwitserse Bondsstaat
Pela Confederação Suíça
Sveitsin valaliiton puolesta
På Schweiziska Edsförbundets vägnar
SATURS
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1. pielikums: |
Šveices piešķirtās koncesijas |
|
|
2. pielikums: |
Kopienas piešķirtās koncesijas |
|
|
3. pielikums: |
Koncesijas attiecībā uz sieriem |
|
|
1. papildinājums: |
Kopienas piešķirtās koncesijas |
|
|
2. papildinājums: |
Šveices piešķirtās koncesijas |
|
|
3. papildinājums: |
To “Italico” siera nosaukumu saraksts, kurus var importēt Šveicē |
|
|
4. papildinājums: |
Siera apraksti |
|
|
4. PIELIKUMS |
par augu veselību |
|
|
1. papildinājums: |
Augi, augu produkti un citi izstrādājumi |
|
|
2. papildinājums: |
Tiesību akti |
|
|
3. papildinājums: |
Iestādes, kas pēc pieprasījuma iesniedz to oficiālo iestāžu sarakstu, kas atbild par augu veselības pasu sagatavošanu |
|
|
4. papildinājums: |
4. pantā minētās zonas un īpašās prasības, kas uz tām attiecas |
|
|
5. papildinājums: |
Informācijas apmaiņa |
|
|
5. PIELIKUMS |
par dzīvnieku barību |
|
|
1. papildinājums |
|
|
|
2. papildinājums: |
9. Pantā minēto normatīvu saraksts |
|
|
6. PIELIKUMS |
par sēklām |
|
|
1. papildinājums: |
Tiesību akti |
|
|
2. papildinājums: |
Sēklu pārbaudes un sertifikācijas iestādes |
|
|
3. papildinājums: |
Šveices pieļautie izņēmumi attiecībā uz Kopienu |
|
|
4. papildinājums: |
Trešo valstu saraksts |
|
|
7. PIELIKUMS |
par tirdzniecību ar vīna nozares produktiem |
|
|
1. papildinājums: |
Vīna nozares produkti, kas minēti 2. pantā |
|
|
2. papildinājums: |
Īpašie nosacījumi, kas minēti 3. panta a) un b) punktā |
|
|
3. papildinājums: |
Tiesību aktu un tehnisko noteikumu saraksti, kas minēti 4. pantā, attiecībā uz vīna nozares produktiem |
|
|
4. papildinājums: |
Aizsargātie nosaukumi, kas minēti 5. pantā |
|
|
5. papildinājums: |
Nosacījumi un kārtība, kas minēti 8. panta 9. punktā un 25. panta 1. punkta b) apakšpunktā |
|
|
8. PIELIKUMS |
par stipro alkoholisko dzērienu un aromatizēto vīna dzērienu nosaukumu savstarpēju atzīšanu un aizsardzību |
|
|
1. papildinājums: |
Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecībā uz eiropas savienības izcelsmes spirtotajiem dzērieniem |
|
|
2. papildinājums: |
Šveices izcelsmes stipro alkoholisko dzērienu aizsargātie nosaukumi |
|
|
3. papildinājums: |
Kopienas izcelsmes aromatizēto dzērienu aizsargātie nosaukumi |
|
|
4. papildinājums: |
Šveices izcelsmes aromatizēto dzērienu aizsargātie nosaukumi |
|
|
5. papildinājums: |
Pielikuma 2. Pantā Minēto Tiesību Aktu Saraksts, Kas Attiecas Uz Stiprajiem Alkoholiskajiem Dzērieniem, Aromatizēto Vīnu Un Aromatizētajiem Dzērieniem |
|
|
9. PIELIKUMS |
par bioloģiskās lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem |
|
|
1. papildinājums: |
Nolīguma 3. pantā minēto tiesību aktu saraksts, kuri attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem, kas iegūti ar bioloģiskās ražošanas metodi |
|
|
2. papildinājums: |
Piemērošanas kārtība |
|
|
10. PIELIKUMS |
par to pārbaužu atzīšanu, kuras veic attiecībā uz svaigo augļu un dārzeņu atbilstību tirdzniecības standartiem |
|
|
1. papildinājums |
Šveices pārbaudes struktūras, kam atļauts izdot atbilstības sertifikātus, kuri paredzēti 10. pielikuma 3. pantā |
|
|
2. papildinājums |
|
|
|
11. PIELIKUMS |
par dzīvnieku veselības un zootehniskajiem pasākumiem, kas piemērojami tirdzniecībā ar dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem |
|
|
1. papildinājums: |
Kontroles pasākumi/paziņošana par slimībām |
|
|
2. papildinājums: |
Dzīvnieku veselība: tirdzniecība un laišana tirgū |
|
|
3. papildinājums: |
Dzīvu dzīvnieku, to spermas un embriju imports no trešām valstīm |
|
|
4. papildinājums: |
Zootehnika, ietverot importu no trešām valstīm |
|
|
5. papildinājums: |
Dzīvi dzīvnieki, sperma, olšūnas un embriji: robežkontrole un pārbaudes nodeva |
|
|
6. papildinājums: |
Dzīvnieku izcelsmes produkti |
|
|
7. papildinājums: |
Atbildīgās iestādes |
|
|
8. papildinājums: |
Pielāgojumi reģionālajiem nosacījumiem |
|
|
9. papildinājums: |
Pamatnostādnes revīzijas procedūru veikšanai |
|
|
10. papildinājums: |
Dzīvnieku izcelsmes produkti: robežkontrole un pārbaudes nodevas |
|
|
11. papildinājums: |
Kontaktadreses |
|
|
12. PIELIKUMS |
par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību |
|
|
1. papildinājums: |
To attiecīgo ģeogrāfisko norāžu saraksti, kuras aizsargā otrā puse |
|
|
2. papildinājums: |
Pušu tiesību akti |
|
1. PIELIKUMS
Šveices piešķirtās koncesijas
Turpmāk norādītās tarifa koncesijas Šveice piešķīrusi minētajiem Kopienas izcelsmes produktiem, vajadzības gadījumā nosakot daudzuma ierobežojumu gadā:
|
Šveices tarifa pozīcija |
Apraksts |
Piemērojamais muitas nodoklis (CHF/100 kg bruto masas) |
Daudzums gadā (tīrsvars tonnās) |
|
0101 90 95 |
Dzīvi zirgi (izņemot tīršķirnes vaislas lopus un lopus kaušanai) (lopu skaits) |
0 |
100 lopu |
|
0204 50 10 |
Kazas gaļa, svaiga, atdzesēta vai saldēta |
40 |
100 |
|
0207 14 81 |
Mājputnu krūtiņas, saldētas |
15 |
2 100 |
|
0207 14 91 |
Mājas gaiļu un vistu gabali un ēdamie iekšējie orgāni, tostarp aknas (izņemot krūtiņas), saldēti |
15 |
1 200 |
|
0207 27 81 |
Mājas tītaru tēviņu un tītaru mātīšu krūtiņas, saldētas |
15 |
800 |
|
0207 27 91 |
Mājas tītaru tēviņu un tītaru mātīšu gabali un ēdami iekšējie orgāni, tai skaitā aknas (izņemot krūtiņas), saldēti |
15 |
600 |
|
0207 33 11 |
Mājas pīles, nesagrieztas gabalos, saldētas |
15 |
700 |
|
0207 34 00 |
Mājas pīļu, zosu vai pērļvistu aknas, svaigas vai atdzesētas |
9,5 |
20 |
|
0207 36 91 |
Mājas pīļu, zosu vai pērļvistu gabali vai ēdami iekšējie orgāni, saldēti (izņemot aknas) |
15 |
100 |
|
0208 10 00 |
Trušu vai zaķu gaļa un ēdami iekšējie orgāni, svaigi, atdzesēti vai saldēti |
11 |
1 700 |
|
0208 90 10 |
Meža zvēru gaļa un ēdami iekšējie orgāni, svaigi, atdzesēti vai saldēti (izņemot zaķu un mežacūku) |
0 |
100 |
|
ex 0210 11 91 |
Cūku (kas nav mežacūkas) šķiņķi un to gabali, neatkauloti, sālīti vai sālījumā, žāvēti vai kūpināti |
atbrīvojums |
1 000 (1) |
|
ex 0210 19 91 |
Karbonādes gabali bez kaula, sālījumā un žāvēti |
atbrīvojums |
|
|
0210 20 10 |
Žāvēta liellopu gaļa |
atbrīvojums |
200 (2) |
|
ex 0407 00 10 |
Pārtikas putnu olas, čaumalās, svaigas, konservētas vai vārītas |
47 |
150 |
|
ex 0409 00 00 |
Dabīgais akāciju medus |
8 |
200 |
|
ex 0409 00 00 |
Cits dabīgais medus (izņemot akāciju) |
26 |
50 |
|
0602 10 00 |
Spraudeņi bez saknēm un potzari |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
|
Sēklaugļu augi potcelma veidā (no stādiem vai veģetatīvās pavairošanās): |
atbrīvojums |
|
|
0602 20 11 |
— uzpotēti, ar tīrām saknēm |
||
|
0602 20 19 |
— uzpotēti, ar sakņu kamolu |
||
|
0602 20 21 |
— neuzpotēti, ar tīrām saknēm |
||
|
0602 20 29 |
— neuzpotēti, ar sakņu kamolu |
||
|
|
Kauliņaugļu augi potcelma veidā (no stādiem vai veģetatīvās pavairošanās): |
atbrīvojums |
|
|
0602 20 31 |
— uzpotēti, ar tīrām saknēm |
||
|
0602 20 39 |
— uzpotēti, ar sakņu kamolu |
||
|
0602 20 41 |
— neuzpotēti, ar tīrām saknēm |
||
|
0602 20 49 |
— neuzpotēti, ar sakņu kamolu |
||
|
|
Sēklaugļu vai kauliņaugļu augi, kas nav potcelma veidā (no stādiem vai veģetatīvās pavairošanās), ar ēdamiem augļiem: |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
0602 20 51 |
— ar tīrām saknēm |
||
|
0602 20 59 |
— tādi, kam nav tīras saknes |
||
|
|
Koki, kociņi, krūmi un košumkrūmi, ar ēdamiem augļiem, ar tīrām saknēm: |
atbrīvojums |
|
|
0602 20 71 |
— sēklaugļu |
||
|
0602 20 72 |
— kauliņaugļu |
||
|
0602 20 79 |
— tādi, kas nav sēklaugļu vai kauliņaugļu |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
|
Koki, kociņi, krūmi un košumkrūmi, ar ēdamiem augļiem, ar sakņu kamolu: |
atbrīvojums |
|
|
0602 20 81 |
— sēklaugļu |
||
|
0602 20 82 |
— kauliņaugļu |
||
|
0602 20 89 |
— tādi, kas nav sēklaugļu vai kauliņaugļu |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
0602 30 00 |
Rododendri un acālijas, uzpotēti vai neuzpotēti |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
|
Rožu krūmi, uzpotēti vai neuzpotēti: |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
0602 40 10 |
— rožu mežeņi un savvaļas rožu krūmi |
||
|
|
— tādi, kas nav rožu mežeņi un savvaļas rožu krūmi: |
||
|
0602 40 91 |
— ar tīrām saknēm |
||
|
0602 40 99 |
— tādi, kas nav ar tīrām saknēm, ar sakņu kamolu |
||
|
|
Lietderīgo augu stādi (no dēstiem vai veģetatīvās pavairošanas); sēņu micēlijs: |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
0602 90 11 |
— dārzeņu stādi un mauriņš rullī |
||
|
0602 90 12 |
— sēņu micēlijs |
||
|
0602 90 19 |
— tādi, kas nav dārzeņu stādi, mauriņš rullī vai sēņu micēlijs |
||
|
|
Citi dzīvie augi (tai skaitā to saknes): |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
0602 90 91 |
— ar tīrām saknēm |
||
|
0602 90 99 |
— tādi, kas nav ar tīrām saknēm, ar sakņu kamolu |
||
|
0603 11 10 |
Rozes, grieztas, pušķiem vai rotājumiem, svaigas, no 1. maija līdz 25. oktobrim |
atbrīvojums |
1 000 |
|
0603 12 10 |
Neļķes, grieztas, pušķiem vai rotājumiem, svaigas, no 1. maija līdz 25. oktobrim |
||
|
0603 13 10 |
Orhidejas, grieztas, pušķiem vai rotājumiem, svaigas, no 1. maija līdz 25. oktobrim |
||
|
0603 14 10 |
Krizantēmas, grieztas, pušķiem vai rotājumiem, svaigas, no 1. maija līdz 25. oktobrim |
||
|
|
Ziedi un ziedu pumpuri (kas nav neļķes, rozes, orhidejas vai krizantēmas), griezti, pušķiem vai rotājumiem, svaigi, no 1. maija līdz 25. oktobrim: |
||
|
0603 19 11 |
— kokaugi |
||
|
0603 19 19 |
— tādi, kas nav kokaugi |
||
|
0603 12 30 |
Neļķes, grieztas, pušķiem vai rotājumiem, svaigas, no 26. oktobra līdz 30. aprīlim |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
0603 13 30 |
Orhidejas, grieztas, pušķiem vai rotājumiem, svaigas, no 26. oktobra līdz 30. aprīlim |
||
|
0603 14 30 |
Krizantēmas, grieztas, pušķiem vai rotājumiem, svaigas, no 26. oktobra līdz 30. aprīlim |
||
|
0603 19 30 |
Tulpes, grieztas, pušķiem vai rotājumiem, svaigas, no 26. oktobra līdz 30. aprīlim |
||
|
|
Ziedi un ziedu pumpuri, griezti, pušķiem vai rotājumiem, svaigi, no 26. oktobra līdz 30. aprīlim: |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
0603 19 31 |
— kokaugi |
||
|
0603 19 39 |
— tādi, kas nav kokaugi |
||
|
|
Tomāti, svaigi vai atdzesēti |
atbrīvojums |
10 000 |
|
|
— ķirštomāti: |
||
|
0702 00 10 |
— no 21. oktobra līdz 30. aprīlim |
||
|
|
— Pereti tomāti (garena forma): |
||
|
0702 00 20 |
— no 21. oktobra līdz 30. aprīlim |
||
|
|
— citi tomāti diametrā 80 mm vai vairāk (gaļīgi tomāti): |
||
|
0702 00 30 |
— no 21. oktobra līdz 30. aprīlim |
||
|
|
— citi: |
||
|
0702 00 90 |
— no 21. oktobra līdz 30. aprīlim |
||
|
|
Ledus salāti bez ārējās lapas: |
atbrīvojums |
2 000 |
|
0705 11 11 |
— no 1. janvāra līdz februāra beigām |
||
|
|
Cigoriņu salāti, svaigi vai atdzesēti: |
atbrīvojums |
2 000 |
|
0705 21 10 |
— no 21. maija līdz 30. septembrim |
||
|
0707 00 10 |
Gurķi salātiem, no 21. oktobra līdz 14. aprīlim |
5 |
200 |
|
0707 00 30 |
Gurķi konservēšanai, garumā > 6 cm, bet ≤ 12 cm, svaigi vai atdzesēti, no 21. oktobra līdz 14. aprīlim |
5 |
100 |
|
0707 00 31 |
Gurķi konservēšanai, garumā > 6 cm, bet ≤ 12 cm, svaigi vai atdzesēti, no 15. aprīļa līdz 20. oktobrim |
5 |
2 100 |
|
0707 00 50 |
Pipargurķīši, svaigi vai atdzesēti |
3,5 |
800 |
|
|
Baklažāni, svaigi vai atdzesēti: |
atbrīvojums |
1 000 |
|
0709 30 10 |
— no 16. oktobra līdz 31. maijam |
||
|
0709 51 00 0709 59 00 |
Sēnes, svaigas vai atdzesētas, Agaricus vai citas, izņemot trifeles |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
|
Paprika, svaiga vai atdzesēta: |
2,5 |
neierobežots |
|
0709 60 11 |
— no 1. novembra līdz 31. martam |
||
|
0709 60 12 |
Paprika, svaiga vai atdzesēta, no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim |
5 |
1 300 |
|
|
Kabači (tai skaitā kabaču ziedi), svaigi vai atdzesēti: |
atbrīvojums |
2 000 |
|
0709 90 50 |
— no 31. oktobra līdz 19. aprīlim |
||
|
ex 0710 80 90 |
Sēnes, nevārītas vai vārītas ūdenī vai tvaikā, saldētas |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
0711 90 90 |
Dārzeņi un dārzeņu maisījumi, uz laiku konservēti (piemēram, ar sēra dioksīda palīdzību vai sālītā ūdenī ar sēra vai citu vielu piedevu, kas ļauj tos īslaicīgi iekonservēt), bet tādā stāvoklī nederīgi ēšanai |
0 |
150 |
|
0712 20 00 |
Sīpoli, žāvēti, sagriezti gabalos vai šķēlēs vai arī samalti vai saberzti pulverī, bet ne citādi sagatavoti |
0 |
100 |
|
0713 10 11 |
Zirņi (Pisum sativum), sausi, izlobīti, veseli, nepārstrādāti, dzīvnieku barošanai |
atlaide 0,9 apmērā no piemērotā nodokļa |
1 000 |
|
0713 10 19 |
Zirņi (Pisum sativum), sausi, izlobīti, veseli, nepārstrādāti (izņemot tos, kas paredzēti dzīvnieku barošanai, tehniskai izmantošanai vai alus darīšanai) |
0 |
1 000 |
|
|
Lazdu rieksti (Corylus spp.), svaigi vai kaltēti: |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
0802 21 90 |
— nelobīti, kas nav paredzēti dzīvnieku barošanai vai eļļas iegūšanai |
||
|
0802 22 90 |
— nolobīti, kas nav paredzēti dzīvnieku barošanai vai eļļas iegūšanai |
||
|
0802 32 90 |
Rieksti |
atbrīvojums |
100 |
|
ex 0802 90 90 |
Priežu riekstu sēklas, svaigas vai kaltētas |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
0805 10 00 |
Apelsīni, svaigi vai žāvēti |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
0805 20 00 |
Mandarīni (tostarp tanžerīni un sacumas); klementīni, vilkingi un līdzīgi citrusaugļu hibrīdi, svaigi vai žāvēti |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
0807 11 00 |
Arbūzi, svaigi |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
0807 19 00 |
Melones, svaigas, izņemot arbūzus |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
|
Aprikozes, svaigas, bez pārsega: |
atbrīvojums |
2 100 |
|
0809 10 11 |
— no 1. septembra līdz 30. jūnijam |
||
|
|
Citādi iepakotas: |
||
|
0809 10 91 |
— no 1. septembra līdz 30. jūnijam |
||
|
0809 40 13 |
Plūmes, svaigas, bez pārsega, no 1. jūlija līdz 30. septembrim |
0 |
600 |
|
0810 10 10 |
Zemenes, svaigas, no 1. septembra līdz 14. maijam |
atbrīvojums |
10 000 |
|
0810 10 11 |
Zemenes, svaigas, no 15. maija līdz 31. augustam |
0 |
200 |
|
0810 20 11 |
Avenes, svaigas, no 1. jūnija līdz 14. septembrim |
0 |
250 |
|
0810 50 00 |
Kivi, svaigi |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
ex 0811 10 00 |
Zemenes, nevārītas vai vārītas ūdenī vai tvaikā, saldētas, bez cukura un citu saldinātāju piedevas, neiesaiņotas pārdošanai mazumtirdzniecībā, paredzētas rūpnieciskiem nolūkiem |
10 |
1 000 |
|
ex 0811 20 90 |
Avenes, kazenes, zīdkoka ogas, kazenes-avenes un jāņogas vai ērkšķogas, nevārītas vai vārītas ūdenī vai tvaikā, saldētas, bez cukura un citu saldinātāju piedevas, neiesaiņotas pārdošanai mazumtirdzniecībā, paredzētas rūpnieciskiem nolūkiem |
10 |
1 200 |
|
0811 90 10 |
Mellenes, nevārītas vai vārītas ūdenī vai tvaikā, saldētas, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās |
0 |
200 |
|
0811 90 90 |
Ēdami augļi, nevārīti vai vārīti ūdenī vai tvaikā, saldēti, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās (izņemot zemenes, avenes, kazenes, zīdkoka ogas, kazenes-avenes, jāņogas, ērkšķogas, mellenes un tropiskos augļus) |
0 |
1 000 |
|
0904 20 90 |
Capsicum vai Pimenta ģints dārzeņpipari, kaltēti vai sasmalcināti, vai samalti pulverī, apstrādāti |
0 |
150 |
|
0910 20 00 |
Safrāns |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
1001 90 60 |
Kvieši un kviešu un rudzu sajaukums (izņemot cietos kviešus), denaturēti, dzīvnieku barošanai |
atlaide 0,6 apmērā no piemērotā nodokļa |
50 000 |
|
1005 90 30 |
Kukurūza dzīvnieku barošanai |
atlaide 0,5 apmērā no piemērotā nodokļa |
13 000 |
|
|
Aukstā spieduma olīveļļa, kas nav paredzēta dzīvnieku barošanai: |
|
|
|
1509 10 91 |
— stikla traukos ar 2 l vai mazāku tilpumu |
60,60 (4) |
neierobežots |
|
1509 10 99 |
— stikla traukos ar tilpumu, kas lielāks par 2 l, vai citos traukos |
86,70 (4) |
neierobežots |
|
|
Olīveļļa un tās frakcijas, rafinēta vai nerafinēta, bet ne ķīmiski pārveidota, kas nav paredzēta dzīvnieku barošanai: |
|
|
|
1509 90 91 |
— stikla traukos ar 2 l vai mazāku tilpumu |
60,60 (4) |
neierobežots |
|
1509 90 99 |
— stikla traukos ar tilpumu, kas lielāks par 2 l, vai citos traukos |
86,70 (4) |
neierobežots |
|
ex 0210 19 91 |
Šķiņķis, sālījumā, atkaulots, fasēts pūslī vai mākslīgā apvalkā |
atbrīvojums |
3 715 |
|
ex 0210 19 91 |
Karbonādes gabali bez kaula, kūpināti |
||
|
1601 00 11 1601 00 21 |
Desas un tamlīdzīgi izstrādājumi no gaļas, iekšējiem orgāniem vai asins; no šiem produktiem un 0101 .–0104 . pozīcijas dzīvniekiem, izņemot mežacūkas, gatavoti pārtikas izstrādājumi |
||
|
ex 0210 19 91 ex 1602 49 10 |
Cūkas kakls, žāvēts gaisā, ar garšvielām vai bez tām, vesels, gabalos vai plānās šķēlēs |
||
|
|
Tomāti, veseli vai gabalos, sagatavoti vai konservēti, bet ne etiķī vai etiķskābē: |
|
|
|
2002 10 10 |
— traukos, kuros var iepildīt vairāk nekā 5 kg |
2,50 |
neierobežots |
|
2002 10 20 |
— traukos, kuros var iepildīt 5 kg vai mazāk |
4,50 |
neierobežots |
|
|
Tomāti, sagatavoti vai konservēti, bet ne etiķī vai etiķskābē, kas nav veseli vai gabalos: |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
2002 90 10 |
— traukos, kuros var iepildīt vairāk nekā 5 kg |
||
|
2002 90 21 |
Tomātu mīkstums, biezenis un koncentrāts, hermētiski noslēgtos traukos, ar sausnu 25 % no masas vai vairāk, ko veido tomāti un ūdens, ar sāls vai garšvielu piedevu vai bez tās, traukos, kuros var iepildīt 5 kg vai mazāk |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
2002 90 29 |
Tomāti, sagatavoti vai konservēti, bet ne etiķī vai etiķskābē, kas nav veseli vai gabalos un kas nav tomātu mīkstums, biezenis vai koncentrāts: — traukos, kuros var iepildīt 5 kg vai mazāk |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
2003 10 00 |
Agaricus sēnes, sagatavotas vai konservētas, bet ne etiķī vai etiķskābē |
0 |
1 700 |
|
|
Artišoki, kas sagatavoti vai konservēti, bet ne etiķī vai etiķskābē, saldēti, kas nav 2006 . pozīcijas produkti: |
|
|
|
ex 2004 90 18 |
— traukos, kuros var iepildīt vairāk nekā 5 kg |
17,5 |
neierobežots |
|
ex 2004 90 49 |
— traukos, kuros var iepildīt 5 kg vai mazāk |
24,5 |
neierobežots |
|
|
Sparģeļi, kas sagatavoti vai konservēti, bet ne etiķī vai etiķskābē, nesaldēti, kas nav 2006 . pozīcijas produkti: |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
2005 60 10 |
— traukos, kuros var iepildīt vairāk nekā 5 kg |
||
|
2005 60 90 |
— traukos, kuros var iepildīt 5 kg vai mazāk |
||
|
|
Olīvas, kas sagatavotas vai konservētas, bet ne etiķī vai etiķskābē, nesaldētas, kas nav 2006 . pozīcijas produkti: |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
2005 70 10 |
— traukos, kuros var iepildīt vairāk nekā 5 kg |
||
|
2005 70 90 |
— traukos, kuros var iepildīt 5 kg vai mazāk |
||
|
|
Kaperi un artišoki, kas sagatavoti vai konservēti, bet ne etiķī vai etiķskābē, nesaldēti, kas nav 2006 . pozīcijas produkti: |
|
|
|
ex 2005 99 11 |
— traukos, kuros var iepildīt vairāk nekā 5 kg |
17,5 |
neierobežots |
|
ex 2005 99 41 |
— traukos, kuros var iepildīt 5 kg vai mazāk |
24,5 |
neierobežots |
|
2008 30 90 |
Citrusaugļi, citādi sagatavoti vai konservēti, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai alkohola piedevu vai bez tās, kas nav norādīti un iekļauti citur |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
2008 50 10 |
Aprikožu mīkstums, citādi sagatavots vai konservēts, kam nav pievienots cukurs vai citi saldinātāji, kas nav norādīts un iekļauts citur |
10 |
neierobežots |
|
2008 50 90 |
Aprikozes, citādi sagatavotas vai konservētas, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai alkohola piedevu vai bez tās, kas nav norādītas un iekļautas citur |
15 |
neierobežots |
|
2008 70 10 |
Persiku mīkstums, citādi sagatavots vai konservēts, kam nav pievienots cukurs vai citi saldinātāji, kas nav norādīts un iekļauts citur |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
2008 70 90 |
Persiki, citādi sagatavoti vai konservēti, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai alkohola piedevu vai bez tās, kas nav norādīti un iekļauti citur |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
|
Visu citrusaugļu, izņemot apelsīnu vai greipfrūtu, sula, neraudzēta, bez alkohola piedevas: |
|
|
|
ex 2009 39 19 |
— bez cukura vai citu saldinātāju piedevas, koncentrēta |
6 |
neierobežots |
|
ex 2009 39 20 |
— ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, koncentrēta |
14 |
neierobežots |
|
|
Deserta vīni, tradicionālie un mistelles traukos, kuru tilpums: |
|
|
|
2204 21 50 |
— nepārsniedz 2 l (5) |
8,5 |
neierobežots |
|
2204 29 50 |
— pārsniedz 2 l (5) |
8,5 |
neierobežots |
|
ex 2204 21 50 |
Portvīns, traukos, kuru tilpums nepārsniedz 2 l, saskaņā ar aprakstu (6) |
atbrīvojums |
1 000 hl |
|
ex 2204 21 21 |
Retsina (baltais Grieķijas vīns), traukos, kuru tilpums nepārsniedz 2 l, saskaņā ar aprakstu (7) |
atbrīvojums |
500 hl |
|
|
Retsina (baltais Grieķijas vīns), traukos, kuru tilpums pārsniedz 2 l, saskaņā ar aprakstu (7), kura alkohola saturs: |
||
|
ex 2204 29 21 |
— pārsniedz 13 % tilpuma |
||
|
ex 2204 29 22 |
— nepārsniedz 13 % tilpuma |
||
|
(1) Tai skaitā 480 t Parmas un Sandaniēlas šķiņķa saskaņā ar 1972. gada 25. janvāra vēstuļu apmaiņu starp Kopienu un Šveici. (2) Tai skaitā 170 t Bresaolas saskaņā ar 1972. gada 25. janvāra vēstuļu apmaiņu starp Kopienu un Šveici. (3) Ievērojot vispārējo ikgadēju kvotu – 60 000 augu. (4) Ieskaitot iemaksas obligātās glabāšanas garantiju fondā. (5) Attiecas tikai uz Nolīguma 7. pielikumā norādītajiem produktiem. (6) Apraksts: “portvīns” ir kvalitatīvs vīns, kas ražots noteiktā reģionā (Portu, Portugāle) saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1493/1999. (7) Apraksts: “retsina” ir galda vīns to Kopienas noteikumu izpratnē, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma A.2. punktā. |
|||
2. PIELIKUMS
Kopienas piešķirtās koncesijas
Turpmāk norādītās tarifa koncesijas Kopiena piešķīrusi minētajiem Šveices izcelsmes produktiem, vajadzības gadījumā nosakot daudzuma ierobežojumu gadā:
|
KN kods |
Apraksts |
Piemērojamais muitas nodoklis (EUR/100 kg neto masas) |
Apjoms gadā (tīrās masas tonnās) |
|
0102 90 41 0102 90 49 0102 90 51 0102 90 59 0102 90 61 0102 90 69 0102 90 71 0102 90 79 |
Dzīvi liellopi, kuru masa pārsniedz 160 kg |
0 |
4 600 lopu |
|
ex 0210 20 90 |
Liellopu gaļa, atkaulota, žāvēta |
atbrīvojums |
1 200 |
|
ex 0401 30 |
Krējums, kura taukvielu saturs pārsniedz 6 % |
atbrīvojums |
2 000 |
|
0403 10 |
Jogurts |
||
|
0402 29 11 ex 0404 90 83 |
Speciālais piens zīdaiņiem, hermētiski noslēgtos traukos ar neto tilpumu, kas nepārsniedz 500 g, ar tauku saturu, kas pārsniedz 10 % (1) |
43,8 |
neierobežots |
|
0602 |
Citi dzīvi augi (tai skaitā to saknes), spraudeņi un potzari; sēņu micēlijs |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
0603 11 00 0603 12 00 0603 13 00 0603 14 00 0603 19 |
Ziedi vai pumpuri, griezti, pušķiem vai rotājumiem, svaigi |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
0701 10 00 |
Sēklas kartupeļi, svaigi vai atdzesēti |
atbrīvojums |
4 000 |
|
0702 00 00 |
Tomāti, svaigi vai atdzesēti |
atbrīvojums (2) |
1 000 |
|
0703 10 19 0703 90 00 |
Sīpoli, kas nav sēklas sīpoli, puravi un citi ķiplokveidīgi augi, svaigi vai atdzesēti |
atbrīvojums |
5 000 |
|
0704 10 00 0704 90 |
Kāposti, ziedkāposti, Ķīnas kāposti, kolrābji un līdzīgi Brasikas ģints ēdami augi, izņemot Briseles kāpostus, svaigi vai atdzesēti |
atbrīvojums |
5 500 |
|
0705 |
Lapu salāti (Lactuca sativa) un cigoriņi (Cichorium spp.), svaigi vai atdzesēti |
atbrīvojums |
3 000 |
|
0706 10 00 |
Burkāni un bietes, svaigi vai atdzesēti |
atbrīvojums |
5 000 |
|
0706 90 10 0706 90 90 |
Salātu bietes, plostbārži, selerijas saknes, redīsi un līdzīgas ēdamas saknes, izņemot mārrutkus (Cochlearia armoracia), svaigi vai atdzesēti |
atbrīvojums |
3 000 |
|
0707 00 05 |
Gurķi, svaigi vai atdzesēti |
atbrīvojums (2) |
1 000 |
|
0708 20 00 |
Pupiņas (Vigna spp., Phaseolus spp.), svaigas vai atdzesētas |
atbrīvojums |
1 000 |
|
0709 30 00 |
Baklažāni, svaigi vai atdzesēti |
atbrīvojums |
500 |
|
0709 40 00 |
Selerijas, kas nav selerijas saknes, svaigas vai atdzesētas |
atbrīvojums |
500 |
|
0709 51 00 0709 59 |
Sēnes un trifeles, svaigas vai atdzesētas |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
0709 70 00 |
Spināti, tetragoni (Jaunzēlandes spināti) un arroches (milzu spināti), svaigi vai atdzesēti |
atbrīvojums |
1 000 |
|
0709 90 10 |
Salāti, kas nav lapu salāti (Lactuca sativa) un cigoriņi (Cichorium spp.), svaigi vai atdzesēti |
atbrīvojums |
1 000 |
|
0709 90 20 |
Mangoldi (jeb lapu bietes) un lapu artišoki |
atbrīvojums |
300 |
|
0709 90 50 |
Fenheļi, svaigi vai atdzesēti |
atbrīvojums |
1 000 |
|
0709 90 70 |
Kabači, svaigi vai atdzesēti |
atbrīvojums (2) |
1 000 |
|
0709 90 90 |
Citi dārzeņi, svaigi vai atdzesēti |
atbrīvojums |
1 000 |
|
0710 80 61 0710 80 69 |
Sēnes, nevārītas vai vārītas ūdenī vai tvaikā, saldētas |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
0712 90 |
Kaltēti dārzeņi, veseli, gabalos, šķēlēs, saberzti vai samalti pulverī, iegūti vai neiegūti no vārītiem, bet ne citādi sagatavotiem dārzeņiem, izņemot sīpolus, sēnes un trifeles |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
ex 0808 10 80 |
Āboli, kas nav sidra āboli, svaigi |
atbrīvojums (2) |
3 000 |
|
0808 20 |
Bumbieri un cidonijas, svaigi |
atbrīvojums (2) |
3 000 |
|
0809 10 00 |
Aprikozes, svaigas |
atbrīvojums (2) |
500 |
|
0809 20 95 |
Ķirši, kas nav skābie ķirši (Prunus cerasus), svaigi |
atbrīvojums (2) |
1 500 (2) |
|
0809 40 |
Plūmes un meža plūmes, svaigas |
atbrīvojums (2) |
1 000 |
|
0810 10 00 |
Zemenes |
atbrīvojums |
200 |
|
0810 20 10 |
Avenes, svaigas |
atbrīvojums |
100 |
|
0810 20 90 |
Kazenes, zīdkoka ogas un kazenes-avenes, svaigas |
atbrīvojums |
100 |
|
1106 30 10 |
Banānu milti, putraimi un pulveri |
atbrīvojums |
5 |
|
1106 30 90 |
Citu 8. nodaļā minēto augļu milti, putraimi un pulveri |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
ex 0210 19 50 |
Šķiņķis, sālījumā, atkaulots, fasēts pūslī vai mākslīgā apvalkā |
atbrīvojums |
1 900 |
|
ex 0210 19 81 |
Karbonādes gabali bez kaula, kūpināti |
||
|
ex 1601 00 |
Desas un tamlīdzīgi izstrādājumi no gaļas, iekšējiem orgāniem vai asins; no šiem produktiem un 0101 .–0104 . pozīcijas dzīvniekiem, izņemot mežacūkas, gatavoti pārtikas izstrādājumi |
||
|
ex 0210 19 81 ex 1602 49 19 |
Cūkas kakls, žāvēts gaisā, ar garšvielām vai bez tām, vesels, gabalos vai plānās šķēlēs |
||
|
ex 2002 90 91 ex 2002 90 99 |
Tomātu pulveris, ar cukura, citu saldinātāju vai cietes piedevu vai bez tās (4) |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
2003 90 00 |
Sēnes, kas nav Agaricus sēnes, sagatavotas vai konservētas, bet ne etiķī vai etiķskābē |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
0710 10 00 |
Kartupeļi, nevārīti vai vārīti ūdenī vai tvaikā, saldēti |
atbrīvojums |
3 000 |
|
2004 10 10 2004 10 99 |
Kartupeļi, kas sagatavoti vai konservēti, bet ne etiķī vai etiķskābē, saldēti, kas nav 2006 . pozīcijas produkti, izņemot miltus, putraimus vai pārslas |
||
|
2005 20 80 |
Kartupeļi, sagatavoti vai konservēti, bet ne etiķī vai etiķskābē, nesaldēti, kas nav 2006 . pozīcijas produkti, izņemot izstrādājumus miltu, putraimu vai pārslu veidā un izstrādājumus plānās šķēlēs, ceptus, sālītus vai aromatizētus vai ne, hermētiski noslēgtos iepakojumos, gatavi tūlītējai patērēšanai |
||
|
ex 2005 91 00 ex 2005 99 |
Dārzeņu un dārzeņu maisījumu pulveri, ar cukura, citu saldinātāju vai cietes piedevu vai bez tās (4) |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
ex 2008 30 |
Citrusaugļu pārslas un pulveri, ar cukura, citu saldinātāju vai cietes piedevu vai bez tās (4) |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
ex 2008 40 |
Bumbieru pārslas un pulveri, ar cukura, citu saldinātāju vai cietes piedevu vai bez tās (4) |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
ex 2008 50 |
Aprikožu pārslas un pulveri, ar cukura, citu saldinātāju vai cietes piedevu vai bez tās (4) |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
2008 60 |
Ķirši, citādi sagatavoti vai konservēti, ar cukura, citu saldinātāju vai alkohola piedevu vai bez tās, kas nav norādīti un iekļauti citur |
atbrīvojums |
500 |
|
ex 0811 90 19 ex 0811 90 39 |
Ķirši, nevārīti vai vārīti ūdenī vai tvaikā, saldēti, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu |
||
|
0811 90 80 |
Saldie ķirši, nevārīti vai vārīti ūdenī vai tvaikā, saldēti, bez cukura vai citu saldinātāju piedevas |
||
|
ex 2008 70 |
Persiku pārslas un pulveri, ar cukura, citu saldinātāju vai cietes piedevu vai bez tās (4) |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
ex 2008 80 |
Zemeņu pārslas un pulveri, ar cukura, citu saldinātāju vai cietes piedevu vai bez tās (4) |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
ex 2008 99 |
Citu augļu pārslas un pulveri, ar cukura, citu saldinātāju vai cietes piedevu vai bez tās (4) |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
ex 2009 19 |
Apelsīnu sulas pulveris, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
ex 2009 21 00 ex 2009 29 |
Greipfrūtu sulas pulveris, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
ex 2009 31 ex 2009 39 |
Citu citrusaugļu sulas pulveris, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
ex 2009 41 ex 2009 49 |
Ananasu sulas pulveris, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
ex 2009 71 ex 2009 79 |
Ābolu sulas pulveris, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
ex 2009 80 |
Citu augļu vai dārzeņu sulas pulveris, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās |
atbrīvojums |
neierobežots |
|
(1) Attiecībā uz šīs apakšpozīcijas produktiem “speciālais piens zīdaiņiem” ir produkti, kuros nav patogēnu un toksikogēnu mikroorganismu un kuri satur mazāk nekā 10 000 reaktivējamo aerobo baktēriju un mazāk nekā divas kolibaktērijas vienā gramā. (2) Attiecīgā gadījumā piemērojams īpašs, nevis minimālais nodoklis. (3) Tai skaitā 1 000 t saskaņā ar 1986. gada 14. jūlija vēstuļu apmaiņu. (4) Skatīt kopīgo deklarāciju par dārzeņu un augļu pulveru tarifu klasifikāciju. |
|||
3. PIELIKUMS
KONCESIJAS ATTIECĪBĀ UZ SIERIEM
1. Ar šo Kopiena un Šveice apņemas pakāpeniski liberalizēt tirdzniecību viena ar otras sieriem, uz kuriem attiecas harmonizētās sistēmas pozīcija 0406, piecus gadus pēc Nolīguma stāšanās spēkā.
2. Liberalizācijas process notiek, kā aprakstīts tālāk tekstā.
a) Imports Kopienā
Pirmajā gadā pēc Nolīguma stāšanās spēkā Kopiena pakāpeniski atceļ vai likvidē muitas nodokļus Šveices izcelsmes siera importam, vajadzības gadījumā ievērojot gada daudzumu. Muitas pamatnodokļi un gada pamatdaudzumi dažādajiem siera veidiem ir tādi, kā noteikts šā pielikuma 1. papildinājumā.
i) Kopiena samazina 1. papildinājuma tabulā uzskaitītos muitas pamatnodokļus par 20 % gadā. Pirmais samazinājums notiek vienu gadu pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā;
ii) Kopiena palielina 1. papildinājuma tabulā doto tarifu kvotu par 1 250 tonnām gadā; pirmais palielinājums notiek vienu gadu pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā. Sestā gada sākumā tirdzniecība ir pilnīgi liberalizēta;
iii) Šveice ir atbrīvota no prasības ievērot robežas franko cenas, kas noteiktas to pārtikas produktu aprakstos, uz kuriem attiecas kopējā muitas tarifa KN kods 0406;
b) Eksports no Kopienas
Kopiena nepiemēro eksporta kompensācijas to sieru eksportam uz Šveici, uz kuriem attiecas harmonizētās sistēmas pozīcija 0406;
c) Imports Šveicē
Pirmajā gadā pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā Šveice pakāpeniski atceļ vai likvidē muitas nodokļus Kopienas izcelsmes siera importam, vajadzības gadījumā ievērojot gada daudzumu. Muitas pamatnodokļi un gada pamatdaudzumi dažādajiem siera veidiem ir tādi, kā noteikts šā pielikuma 2. papildinājuma a) punktā.
i) Šveice samazina 2. papildinājuma a) punkta tabulā uzskaitītos muitas pamatnodokļus par 20 % gadā. Pirmais samazinājums notiek vienu gadu pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā;
ii) Šveice palielina visas 2. papildinājuma a) punkta tabulā uzskaitītās tarifu kvotas par 2 500 tonnām gadā. Pirmais palielinājums notiek vienu gadu pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā. Vismaz četrus mēnešus līdz katra gada sākumam Kopiena nosaka siera kategoriju vai sieru kategorijas, uz kurām jāattiecina minētais palielinājums. Sestā gada sākumā tirdzniecība ir pilnīgi liberalizēta;
d) Eksports no Šveices
Pirmajā gadā pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā, Šveice pakāpeniski likvidē eksporta subsīdijas siera sūtījumiem uz Kopienu, kā noteikts tālāk tekstā.
i) Summas, par kādām jānotiek likvidēšanas procesam ( 1 ), ir tādas, kā noteikts šā pielikuma 2. papildinājumā;
ii) Šīs pamatsummas samazina šādi:
— vienu gadu pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā – par 30 %,
— divus gadus pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā – par 55 %,
— trīs gadus pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā – par 80 %,
— četrus gadus pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā – par 90 %,
— piecus gadus pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā – par 100 %.
3. Kopiena un Šveice veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ievešanas atļaujas tiek izsniegtas tā, lai nodrošinātu regulāru importu, ņemot vērā tirgus prasības.
4. Kopiena un Šveice nodrošina, ka ieguvumus, ko tās dod viena otrai, nemazina citi pasākumi, kas attiecas uz importu un eksportu.
5. Ja cenu un/vai importa attīstība rada tirgus traucējumus kādai Pusei, iespējami īsā laikā nolūkā atrast pieņemamus risinājumus pēc kādas Puses pieprasījuma notiek konsultācijas Komitejā, kas izveidota ar šā Nolīguma 6. pantu. Tādēļ Puses ar šo vienojas periodiski apmainīties ar informāciju par cenām vai ar jebkādu citu būtisku informāciju par vietēja ražojuma un importētu sieru tirgu.
1. papildinājums
Kopienas piešķirtās koncesijas
Imports Kopienā
|
KN kods |
Apraksts |
Muitas pamatnodoklis (EUR/100 kg tīrsvara) |
Gada pamatdaudzums (tonnas) |
|
ex 0406 20 |
Rīvēti sieri vai sieru pulveris ar ūdens saturu līdz 400 g/kg siera |
bez nod. |
Neierobežots |
|
0406 30 |
Kausētais siers |
bez nod. |
Neierobežots |
|
0406 90 02 0406 90 03 0406 90 04 0406 90 05 0406 90 06 0406 90 13 0406 90 15 0406 90 17 |
Ementāles siers, Grijēras siers, Sbrinz siers, siers Bergkäse un Apencelles siers |
6,58 |
Neierobežots |
|
0406 90 18 |
Fromage fribourgeois, (1) Vacherin Mont d'Or un Téte de Moine |
bez nod. |
Neierobežots |
|
0406 90 19 |
Glaras zaļais siers (pazīstams arī kā Schabziger) |
bez nod. |
Neierobežots |
|
ex 0406 90 87 |
Fromage des Grisons siers |
bez nod. |
Neierobežots |
|
0406 90 25 |
Tilzītes siers |
bez nod. |
Neierobežots |
|
ex 04 06 |
Citi sieri, kas nav uzskaitīti iepriekš |
bez nod. |
3000 |
|
(1) Sinonīms: Vacherin fribourgeois. |
|||
2. papildinājums
Šveices piešķirtās koncesijas
a) Imports Šveicē
|
Šveices muitas tarifa Nr. |
Apraksts |
Muitas pamatnodoklis (CHF/100 kg bruto svara) |
Gada pamatdaudzums (tonnas) |
|
0406 10 10 |
Mascarpone un Ricotta Romana saskaņā ar sarakstu LIX Šveice – Lihtenšteina, kas pievienots Marakešas Protokolam |
bez nod. |
Neierobežots |
|
ex 0406 20 |
Rīvēti sieri vai sieru pulveris ar ūdens saturu līdz 400 g/kg siera |
bez nod. |
Neierobežots |
|
0406 40 |
– Danish Blue, Gorgonzola un Rokforas sieras saskaņā ar sarakstu LIX Šveice – Lihtenšteina, kas pievienots Marakešas Protokolam – Rokforas siers, kas neatbilst Marakešas Protokolam pievienotajam sarakstam LIX Šveice – Lihtenšteina, ar izcelsmes pierādījumu – Zili dzīslotais siers, kas nav Danish blue, Gorgonzola un Rokforas siers |
bez nod. |
Neierobežots |
|
0406 90 11 |
Brī siers, Kamambērs, Crescenza, siers Italico, Pont l'Evêque, Reblochon, Robbiola un Stracchino, kas atbilst Marakešas Protokolam pievienotajam sarakstam LIX Šveice – Lihtenšteina |
bez nod. |
Neierobežots |
|
ex 0406 90 19 |
Feta, kā aprakstīts 4. papildinājumā |
bez nod. |
Neierobežots |
|
ex 0406 90 19 |
Baltie aitas piena sieri, sālījumā, kā aprakstīts 4. papildinājumā |
bez nod. |
Neierobežots |
|
0406 90 21 |
Zaļais siers ar ūdens saturu, kas beztauku vielā nepārsniedz 65 % |
bez nod. |
Neierobežots |
|
04069031 04069039 |
Caciocavallo, Canestrato (Pecorino Siciliano), Aostaler Fontina, Parmas siers, Reggiano, Grana Padano, Pecorino (Pecorino Romano, Fiore Sardo, cits Pecorino) un Provolone siers, kas atbilst Marakešas Protokolam pievienotajam sarakstam LIX Šveice – Lihtenšteina |
bez nod. |
Neierobežots |
|
0406 90 51 0406 90 59 |
– Asiago, Bitto, Brà, Fontal, Montasio, Saint–Paulin (Port Salut) un Saint–Nectaire siers, kas atbilst Marakešas Protokolam pievienotajam sarakstam LIX Šveice – Lihtenšteina |
bez nod. |
5000 |
|
ex 0406 90 91 |
– Rakletes tipa sieri, kā aprakstīts 4. papildinājumā |
||
|
0406 90 60 |
Cantal siers saskaņā ar sarakstu LIX Šveice – Lihtenšteina, kas pievienots Marakešas Protokolam |
bez nod. |
Neierobežots |
|
ex 0406 90 91 ex 0406 90 99 |
Manchego, Idiazabal un Roncal siers, kā aprakstīts 4. papildinājumā |
bez nod. |
Neierobežots |
|
ex 0406 90 99 |
Parmas siers un Grana Padano, gabali, ar apvalku vai bez tā, uz iepakojuma norādīts vismaz siera nosaukums, tauku saturs, iepakotāja vārds/nosaukums un ražošanas valsts, ar tauku saturu sausnā 32 % vai vairāk Parmas siers ūdens saturs nepārsniedz 32 %, Grana Padano siers ūdens saturs nepārsniedz 33,2 %, |
bez nod. |
Neierobežots |
|
ex 0406 10 90 |
Mozzarella tipa siers, kas neatbilst Marakešas Protokolam pievienotajam sarakstam LIX Šveice – Lihtenšteina |
bez nod. |
500 |
|
ex 0406 90 91 ex 0406 90 99 |
Provolone tipa siers, kas neatbilst Marakešas Protokolam pievienotajam sarakstam LIX Šveice – Lihtenšteina, ar ūdens saturu, kas beztauku vielā nepārsniedz 65 % |
bez nod. |
500 |
|
ex 04 06 |
Cietie un vidēji cietie sieri, kas nav uzskaitīti iepriekš, ar tauku saturu, kas beztauku vielā nepārsniedz 65 % |
bez nod. |
5000 |
|
ex 04 06 |
Citi sieri, kas nav uzskaitīti iepriekš |
bez nod. |
1000 |
|
0406 10 20 |
Mozzarella siers, kas atbilst Marakešas Protokolam pievienotajam sarakstam LIX Šveice – Lihtenšteina, konservējošā šķidrumā, kā aprakstīts 4. pielikumā (2) |
185 |
Neierobežots |
|
0406 30 |
Pārstrādāts siers, kas nav rīvēts vai pulverī |
180,55 |
Neierobežots |
|
0406 90 51 |
Asiago, Bitto,, Fontal, Saint–Paulin (Port Salut) un Saint–Nectaire siers, kas atbilst Marakešas Protokolam pievienotajam sarakstam LIX Šveice – Lihtenšteina, ārpus 5 000 t gada kvotas |
289 |
Neierobežots |
|
0406 90 91 |
Citi vidēji cietie sieri, kuriem ūdens saturs beztauku vielā ir lielāks par 54 %, bet nepārsniedz 65 % |
315 |
Neierobežots |
|
(1) To “Italico” mīksto sieru nosaukumi, kas apstiprināti ievešanai Šveicē, ir uzskaitīti 3. papildinājumā. (2) Attiecībā uz Mozzarella sieru bez konservējošā šķidruma, kas atbilst Marakešas Protokolam pievienotajam sarakstam LIX Šveice – Lihtenšteina, piemērojamais muitas nodoklis ir parastais nodoklis LIX sarakstā. |
|||
b) Eksports no Šveices
Pamatsummas, kas minētas šā pielikuma 2. punkta d) apakšpunktā, ir noteiktas šādas.
|
Swiss customs tariff No |
Apraksts |
Maksimālais (1) eksporta atbalsts (2) (CHF/100 kg tīrsvara) |
|
0406 30 |
Kausētais siers, kas nav rīvēts vai saberzts pulverī |
0 |
|
0406 20 |
Visu veidu rīvēts siers vai siera pulveris |
0 |
|
ex 0406 90 19 |
Vacherin Mont d'Or siers |
204 |
|
0406 90 21 |
Glaras zaļais siers |
139 |
|
ex 0406 90 99 |
Ementāles siers |
343 |
|
ex 0406 90 91 |
Fromage fribourgeois (Vacherin fribourgeois) siers |
259 |
|
ex 0406 90 91 |
Fromage des Grisons siers |
259 |
|
ex 0406 90 91 |
Tilzītes siers |
113 |
|
ex 0406 90 91 |
Tête de Moine siers |
259 |
|
ex 0406 90 91 |
Apencelles siers |
274 |
|
ex 0406 90 91 ex 0406 90 99 |
Siers Bergkäse |
343 |
|
ex 0406 90 99 |
Grijēras siers |
343 |
|
ex 0406 90 99 |
Sbrinz siers |
384 |
|
ex 04 06 |
Citi sieri, kas nav uzskaitīti iepriekš |
|
|
– Svaigie sieri un mīkstie sieri |
219 |
|
|
– Vidēji cietie sieri |
274 |
|
|
– Cietie un ļoti cietie sieri |
343 |
|
|
(1) Līdz pilnīgai liberalizācijai, neietverot sierus ar KN kodu 0406 90 01 , kas paredzēti pārstrādei un ko ieved Kopienā saskaņā ar minimālo iekļuves režīmu. (2) Ietverot summas saskaņā ar visiem pārējiem pasākumiem, kuriem ir līdzvērtīgs efekts. |
||
3. papildinājums
To “Italico” siera nosaukumu saraksts, kurus var importēt Šveicē
Bel Piano Lombardo
Stella Alpina
Cerriolo
Italcolombo
Tre Stelle
Cacio Giocondo
Il Lombardo
Stella d'Oro
Bel Mondo
Bick
Pastorella Cacio Reale
Valsesia
Casoni Lombardi
Formaggio Margherita
Formaggio Bel Paese
Monte Bianco
Metropoli
L'Insuperabile
Universal
Fior d'Alpe
Alpestre
Primavera
Italico Milcosa
Caciotto Milcosa
Italia
Reale
La Lombarda
Codogno
Il Novarese
Mondo Piccolo
Bel Paesino
Primula Gioconda
Alfiere
Costino
Montagnino
Lombardo
Lagoblu
Imperiale
Antica Torta Cascina S. Anna
Torta Campagnola
Martesana
Caciotta Casalpiano
4. papildinājums
Siera apraksti
Turpmāk uzskaitītie sieri ir kvalificējami līgtajam muitas nodoklim tikai tad, ja tie atbilst tālāk tekstā sniegtajam aprakstam, ja tiem piemīt raksturīgās īpašības un ja tos ieved ar atbilstošu nosaukumu.
|
1. Fetas siers |
|
|
Nosaukums |
Fetas siers |
|
Ražošanas apgabali |
Trāķija, Maķedonija, Tesālija, Ēpeira, Kontinentālā Grieķija, Peloponēsa un Lesba (Grieķija) |
|
Forma un lielums |
Dažādu lielumu kubi vai taisnleņķa gabali |
|
Īpašības |
Bezapvalka mīkstie sieri; balti, mīksti, bet kompakti ar viegli drupenu konsistenci, ar viegli skābeni asu un sāļi asu garšu; gatavoti tikai no aitas piena vai ar pievienotu kazas pienu līdz 30 %, gatavināti vismaz divus mēnešus |
|
Tauku saturs sausnā |
Vismaz 43 % |
|
Sausnas saturs |
Vismaz 44 % |
|
2. Baltie sieri no aitas piena, sālījumā |
|
|
Apraksts |
Baltais siers no aitas piena, izcelsmes valsts, sālījumā, gatavots tikai no aitas piena, vai Baltais siers no aitas piena, izcelsmes valsts, sālījumā, gatavots no aitas un kazas piena |
|
Ražošanas apgabals |
Eiropas Savienības dalībvalstis |
|
Forma un lielums |
Dažādu lielumu kubi vai taisnleņķa gabali |
|
Īpašības |
Bezapvalka mīkstais siers; balts, mīksts, bet kompakts ar viegli drupenu konsistenci, ar viegli skābeni asu un sāļi asu garšu. Siers gatavots tikai no aitas piena vai ar pievienotu kazas pienu līdz 10 %, gatavināts vismaz divus mēnešus |
|
Tauku saturs sausnā |
Vismaz 43 % |
|
Sausnas saturs: |
Vismaz 44 % |
|
Siers ir kvalificējams līgtajai nodokļu likmei tikai tad, ja uz katra gabala iepakojuma norādīta ražotāja pilna adrese un paziņots, ka šis siers gatavots tikai no aitas piena, vajadzības gadījumā pievienojot kazas pienu. |
|
|
3. Manchego siers |
|
|
Nosaukums |
Manchego siers |
|
Ražošanas apgabali |
Kastīlijas – Lamančas autonomā kopiena (Albasetes, Sjudadrealas, Kuenkas un Toledo provinces) |
|
Siera forma, lielums un svars |
Cilindriski sieri ar gandrīz plakaniem galiem. Augstums: 7 – 12 cm. Diametrs: 9 – 22 cm. Siera svars: no 1 kg līdz 3,5 kg |
|
Īpašības |
Ciets apvalks, bāli dzeltens vai zaļgani melns; ciets, blīva konsistence, balts vai dzeltenīga ziloņkaula krāsā, iespējami mazi, nevienmērīgi izkaisīti caurumiņi; raksturīga smarža un garša. Ciets vai vidēji ciets siers, gatavots tikai no Manchega šķirnes aitas piena, no svaiga vai pasterizēta, sildīts 45 līdz 60 minūtes 28 °C līdz 32 °C temperatūrā un nostādināts ar renīnu vai citiem atļautiem sarecināšanas fermentiem; gatavināts vismaz 60 dienas |
|
Tauku saturs sausnā |
Vismaz 50 % |
|
Sausnas saturs: |
Vismaz 55 % |
|
4. Idiazabal |
|
|
Nosaukums |
Idiazabal |
|
Ražošanas apgabali |
Guipuzcoa, Navarre, Alava un Vizcaya provinces |
|
Siera forma, lielums un svars |
Cilindriski sieri ar gandrīz plakaniem galiem. Augstums: 8 – 12 cm. Diametrs: 10 – 30 cm. Siera svars: no 1 kg līdz 3 kg. |
|
Īpašības |
Ciets apvalks, bāli dzeltens vai tumši brūns, ja siers ir kūpināts; ciets, blīva konsistence, balts vai dzeltenīga ziloņkaula krāsā, iespējami mazi, nevienmērīgi izkaisīti caurumiņi; raksturīga smarža un garša. Siers gatavots tikai no Lâcha un Carranzana šķirnes aitu svaigpiena, sildīts 20 līdz 45 minūtes 28 °C līdz 32 °C temperatūrā un nostādināts ar renīnu vai citiem atļautiem sarecināšanas fermentiem; gatavināts vismaz 60 dienas |
|
Tauku saturs sausnā |
Vismaz 45 % |
|
Sausnas saturs: |
Vismaz 55 % |
|
5. Roncal |
|
|
Nosaukums |
Roncal |
|
Ražošanas apgabali |
Roncal ieleja (Navarra) |
|
Siera forma, lielums un svars |
Cilindriski sieri ar gandrīz plakaniem galiem. Augstums: 8 – 12 cm. Mainīgs diametrs un svars |
|
Īpašības |
Ciets, graudains un trekns, salmu krāsas apvalks; ciets, blīvas konsistences, redzamas poras, bet bez caurumiem, balts vai iedzeltena ziloņkaula krāsā; raksturīga smarža un garša. Ciets un vidēji ciets siers, gatavots tikai no aitas piena, sildīts 32 °C līdz 37 °C temperatūrā un nostādināts ar renīnu vai citiem atļautiem sarecināšanas fermentiem |
|
Tauku saturs sausnā |
Vismaz 50 % |
|
Sausnas saturs: |
Vismaz 60 % |
|
6. Rakletes tipa siers |
|
|
Apraksts |
Izcelsmes valsts, piem., Vācijas rakletes tipa siers vai Francijas rakletes tipa siers |
|
Ražošanas apgabals |
Eiropas Savienības dalībvalstis |
|
Siera forma, lielums un svars |
Veseli sieri vai kubiņi. Augstums: no 5,5 cm līdz 8 cm; diametrs no 28 cm līdz 42 cm vai platums: no 28 cm līdz 36 cm. Siera svars: no 4,5 kg līdz 7,5 kg |
|
Īpašības |
Vidēji ciets siers ar blīvu, zeltaini dzeltenu līdz gaiši brūnam apvalku, kam var būt pelēcīgi plankumi; maigs siers, piemērots kausēšanai, ziloņkaula krāsā vai dzeltenīgs, blīvs, iespējams ar dažiem caurumiem; raksturīga smarža un garša, variējas no maigas līdz spēcīgai; gatavots no pasterizēta, termiski apstrādāta vai svaiga govs piena, kas nostādināts ar pienskābes fermentiem un citiem koagulantiem. Rūgušpiena biezmasu nospiež; parasti rūgušpiena biezmasu mazgā. Nogatavina vismaz astoņas nedēļas |
|
Tauku saturs sausnā |
Vismaz 45 % |
|
Sausnas saturs: |
Vismaz 55 % |
|
7. Mozzarella šķidrumā |
|
|
Sieru var kvalificēt līgtajam muitas nodoklim tikai tad, ja sieri vai siera gabali ir konservēti ūdenī un hermētiski noslēgti. Ūdenim jābūt vismaz 25 % no kopējā svara, ietverot sierus vai siera gabalus, šķīdumu un tiešo iesaiņojumu. |
|
4. PIELIKUMS
PAR AUGU VESELĪBU
1. pants
Mērķis
►M14 1. ◄ Šā pielikuma mērķis ir starp Pusēm atvieglot tirdzniecību ar augiem, augu produktiem un citām precēm, uz ko attiecas augu aizsardzības pasākumi un kuru izcelsme ir to attiecīgajās teritorijās vai kas ievesti no trešām valstīm un uzskaitīti I papildinājumā, kurš jāsagatavo Komitejai saskaņā ar Nolīguma 11. pantu.
2. Atkāpjoties no Nolīguma 1. panta, šis pielikums attiecas uz visiem augiem, augu produktiem un citām 1. papildinājumā iekļautajām precēm, kā minēts 1. punktā.
2. pants
Principi
1. Puses atzīmē to, ka tām ir līdzīgi tiesību akti attiecībā uz aizsardzības pasākumiem pret kaitīgu organismu ienešanu un izplatību ar augiem, augu produktiem un citām precēm, kas var radīt līdzīgu rezultātu saistībā ar aizsardzību pret to, ka var tikt ienesti un izplatīti organismi, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, kuri uzskaitīti 1. papildinājumā, kā noteikts 1. pantā. Tas pats attiecas arī uz augu aizsardzības pasākumiem, ko veic attiecībā uz augiem, augu produktiem un citām precēm, kas ievestas no trešām valstīm.
2. Tiesību akti, kas minēti 1. punktā, ir uzskaitīti 2. papildinājumā, kurš jāsagatavo Komitejai saskaņā ar šā Nolīguma 11. pantu.
3. Puses savstarpēji atzīst augu pases, ko izdevušas organizācijas, kas apstiprinātas attiecīgajās iestādēs. Minēto organizāciju sarakstu, kas tiek regulāri atjaunināts, var saņemt no 3. papildinājumā iekļautajām iestādēm. Tādas pases apliecina atbilstību to tiesību aktiem, kas iekļauti 2. papildinājumā, kā paredzēts 2. punktā, un tiek uzskatīts, ka tie atbilst dokumentācijas prasībām, kas tur noteiktas attiecībā uz augu, augu produktu un citu 1. papildinājumā iekļauto izstrādājumu pārvietošanu attiecīgo Pušu teritorijās, kā paredzēts 1. pantā.
4. Augus, augu produktus un citas preces, kas uzskaitītas 1. papildinājumā, kā paredzēts 1. pantā, uz ko neattiecas augu pasu režīms, ko piemēro tirdzniecībai starp divu Pušu teritorijām, var tirgot starp abām Pusēm bez jebkādām augu pasēm, tomēr neskarot pārējos dokumentus, kas prasīti saskaņā ar Pušu attiecīgajiem likumiem, un jo īpaši konkrētus dokumentus, kas veido daļu no sistēmas šādu augu, augu produktu un citu preču izcelsmes izsekošanai.
3. pants
1. Augus, augu produktus un pārējās preces, kas nav precīzi uzskaitītas 1. papildinājumā, kā paredzēts 1. pantā, un uz ko neattiecas nevienas Puses augu aizsardzības pasākumi, var tirgot starp Pusēm bez dokumentiem, identitātes vai augu veselības pārbaudēm saistībā ar augu aizsardzības pasākumiem.
2. Ja kāda Puse gatavojas veikt 1. punktā minētos augu aizsardzības pasākumu attiecībā uz augiem, augu produktiem un citām precēm, tā par to informē otru Pusi.
3. Ievērojot 10. panta 2. punktu, Darba grupa augu veselības jautājumos novērtē šo izmaiņu sekas attiecībā uz šo pielikumu saskaņā ar 2. punktu nolūkā ierosināt attiecīgajos papildinājumos jebkādus grozījumus.
4. pants
Reģionālās prasības
1. Katra Puse, atsaucoties uz līdzīgiem kritērijiem, var noteikt īpašas prasības attiecībā uz augu, augu produktu un citu preču pārvietošanu, neatkarīgi no to izcelsmes, savas teritorijas rajonos un uz tiem, ja to pamato fitosanitārā situācija šajos rajonos.
2. Ceturtajā papildinājumā, kas Komitejai jāsagatavo saskaņā ar šā Nolīguma 11. pantu, definē rajonus, kas minēti 1. punktā, un īpašās prasības attiecībā uz tiem.
5. pants
Importa pārbaudes
1. Katra Puse veic augu veselības paraugu pārbaudes ar likmi, kas nepārsniedz noteiktu procentuālo daudzumu no sūtījuma ar augiem, augu produktiem un citām precēm, kuras uzskaitītas 1. papildinājumā, kā paredzēts 1. pantā. Minēto procentuālo daudzumu, kas jāierosina darba grupai augu veselības jautājumos un jānosaka Komitejai, nosaka atbilstoši augam, augu produktam vai citai precei saskaņā ar attiecīgo augu veselības risku. Dienā, kas stājas spēkā šis pielikums, minētā procentu likme ir 10 %.
2. Ievērojot šā pielikuma 10. panta 2. punktu, Komiteja, lemjot pēc darba grupas augu veselības jautājumos ierosinājuma, var nolemt samazināt 1. punktā paredzēto pārbaužu likmi.
3. Pirmo un otro punktu piemēro tikai tam, lai veiktu augu veselības pārbaudes attiecībā uz augu, augu produktu un citu preču tirdzniecību starp abām Pusēm.
4. Pirmo un otro punktu piemēro, ievērojot šā Nolīguma 11. pantu un šā pielikuma 6. un 7. pantu.
6. pants
Aizsardzības pasākumi
Aizsardzības pasākumus veic saskaņā ar procedūrām, kas paredzētas šā Nolīguma 10. panta 2. punktā.
7. pants
Atkāpes
1. Ja kāda no Pusēm paredz piemērot izņēmumus attiecībā uz daļu otras Puses teritorijas vai visu tās teritoriju, tā iepriekš informē otru Pusi, norādot šādas rīcības iemeslus. Neskarot iespēju nekavējoties ieviest plānotos izņēmumus, iespējami īsā laikā starp abām Pusēm notiek konsultācijas nolūkā atrast piemērotus risinājumus.
2. Ja kāda no Pusēm piemēro izņēmumus attiecībā uz daļu savas vai daļu trešās valsts teritorijas, tā iepriekš informē otru Pusi, norādot šādas rīcības iemeslus. Neskarot iespēju nekavējoties ieviest plānotos izņēmumus, iespējami īsā laikā starp abām Pusēm notiek konsultācijas nolūkā atrast piemērotus risinājumus.
8. pants
Kopējas pārbaudes
1. Katra Puse piekrīt kopīgu pārbaužu veikšanai pēc otras Puse pieprasījuma, lai novērtētu fitosanitāro stāvokli un pasākumus ar līdzvērtīgiem rezultātiem, kā paredzēts 2. pantā.
2. “Kopējas pārbaudes” veic uz robežas, lai pārliecinātos par jebkuras Puses sūtījuma atbilstību augu veselības prasībām.
3. Šādas pārbaudes veic saskaņā ar procedūru, ko Komiteja apstiprinājusi pēc Darba grupas augu veselības jautājumos priekšlikuma.
9. pants
Informācijas apmaiņa
1. Ievērojot šā Nolīguma 8. pantu, Puses apmainās ar visu būtisko informāciju par to savu normatīvo un administratīvo aktu īstenošanu un piemērošanu, uz kuriem attiecas šis pielikums, kā arī tās apmainās ar paziņojumiem, kuri minēti 5. papildinājumā.
2. Nolūkā nodrošināt līdzvērtību sīki izstrādātu noteikumu piemērošanā, lai piemērotu tiesību aktus, uz kuriem attiecas šis pielikums, katra Puse pēc otras pieprasījuma piekrīt ekspertu vizītēm savā teritorijā, un šīs vizītes organizējamas sadarbībā ar oficiālo augu aizsardzības organizāciju, kas atbildīga par attiecīgo teritoriju.
10. pants
Darba grupa augu veselības jautājumos
1. Darba grupa augu veselības jautājumos (turpmāk minēta kā “Darba grupa”), kas izveidota ar šā Nolīguma 6. panta 7. punktu, izskata visus jautājumus, kas var rasties saistībā ar šo pielikumu un tā īstenošanu.
2. Darba grupa periodiski izvērtē Pušu normatīvos aktus jomās, uz ko attiecas šis pielikums. Jo īpaši tā var iesūtīt priekšlikumus Komitejai, lai pielāgotu un atjauninātu šā pielikuma papildinājumus.
1. PAPILDINĀJUMS
AUGI, AUGU PRODUKTI UN CITI IZSTRĀDĀJUMI
A. Augi, augu produkti un citi izstrādājumi, kuru izcelsmes valsts ir kāda no līgumslēdzējām pusēm un attiecībā uz kuriem abām pusēm ir līdzīgi tiesību akti un tādējādi tiek panākti līdzvērtīgi rezultāti, un kuriem atzīst augu pases
1. Augi un augu produkti
1.1.
Beta vulgaris L.
Camellia sp.
Humulus lupulus L.
Prunus L., neietverot Prunus laurocerasus L. un Prunus lusitanica L.
Rhododendron spp., neietverot Rhododendron simsii Planch.
Viburnum spp.
1.2.
Amelanchier Med.
Chaenomeles Lindl.
Crataegus L.
Cydonia Mill.
Eriobotrya Lindl.
Malus Mill.
Mespilus L.
Pyracantha Roem.
Pyrus L.
Sorbus L.
1.3.
Solanum L. un tā hibrīdi
1.4.
Vitis L.
1.5.
a) ja tie pilnīgi vai daļēji iegūti no Platanus L., arī koksne, kura nav saglabājusi savu dabīgo apaļo virsmu;
un
b) ja tā atbilst vienam no šiem aprakstiem, kas norādīti I pielikuma otrajā daļā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu ( 2 ).
|
KN kods |
Apraksts |
|
4401 10 00 |
Malka apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai tamlīdzīgā veidā |
|
4401 22 00 |
Lapu koku koksne, šķeldās vai skaidās |
|
ex 4401 30 80 |
Koksnes atlikumi un atgriezumi (izņemot zāģu skaidas), kas nav aglomerēti, apaļkoku, brikešu un granulu veidā vai tamlīdzīgi |
|
4403 10 00 |
Neapstrādāti kokmateriāli, piesūcināti ar krāsu, kodni, kreozotu vai citiem konservantiem, arī bez mizas un aplievas, vai četrskaldņu brusas |
|
ex 4403 99 |
Lapu koki (izņemot tropu kokus, kas norādīti 44. nodaļas 1. apakšpozīcijas piezīmē, citus tropu kokus, ozolus (Quercus spp.) vai dižskābaržus (Fagus spp.)), neapstrādāti, nepiesūcināti ar krāsu, kodni, kreozotu vai citiem konservantiem, arī ar mizu un aplievu, vai četrskaldņu brusas |
|
ex 4404 20 00 |
Lapu koku šķeltas kārtis: pāļi, mieti un stabi no lapu koka, nosmailināti, bet nesazāģēti gareniski |
|
ex 4407 99 |
Lapu koki (izņemot tropu kokus, kas norādīti 44. nodaļas 1. apakšpozīcijas piezīmē, citus tropu kokus, ozolus (Quercus spp.) vai dižskābaržus (Fagus spp.)), gareniski zāģēti vai šķeldoti, drāzti vai lobīti, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai garumā saaudzēti, biezāki par 6 mm |
2. Augi, augu produkti un citi izstrādājumi, kurus saražojuši ražotāji un kurus atļauts ražot, lai pārdotu personām, kas profesionāli iesaistītas tādu augu ražošanā, kuri nav tie augi, augu produkti un citi izstrādājumi, kas gatavoti un gatavi pārdošanai galapatērētājam, un par kuriem ir garantēts, ka to ražošana ir skaidri nošķirta no citu produktu ražošanas
2.1.
Abies Mill.
Apium graveolens L.
Argyranthemum spp.
Aster spp.
Brassica spp.
Castanea Mill.
Cucumis spp.
Dendranthema (DC) Des Moul.
Dianthus L. un to hibrīdi
Exacum spp.
Fragaria L.
Gerbera Cass.
Gypsophila L.
Impatiens L.: visas Jaungvinejas hibrīdu šķirnes
Lactuca spp.
Larix Mill.
Leucanthemum L.
Lupinus L.
Pelargonium L’Hérit. ex Ait.
Picea A. Dietr.
Pinus L.
Platanus L.
Populus L.
Prunus laurocerasus L. un Prunus lusitanica L.
Pseudotsuga Carr.
Quercus L.
Rubus L.
Spinacia L.
Tanacetum L.
Tsuga Carr.
Verbena L.
un citi stiebraugu sugu augi, kas nav Gramineae dzimtas augi, sīpoli, saknes ar lapu rozetēm, sakneņi un gumi.
2.2.
Solanaceae, kas nav minēti 1.3. punktā.
2.3.
Araceae
Marantaceae
Musaceae
Persea spp.
Strelitziaceae
2.4.
Allium ascalonicum L.
Allium cepa L.
Allium schoenoprasum L.
Helianthus annuus L.
Lycopersicon lycopersicum (L.) Karsten ex Farw.
Medicago sativa L.
Phaseolus L.
2.5.
Allium porrum L.
Palmu dzimtas augi, kuru stumbra pamatnes diametrs ir vairāk nekā 5 cm un kuri pieder pie šādām ģintīm vai sugām:
Areca catechu L.
Arenga pinnata (Wurmb) Merr.
Borassus flabellifer L.
Brahea Mart.
Butia Becc.
Calamus merrillii Becc.
Caryota maxima Blume ex Mart.
Caryota cumingii Lodd. ex Mart.
Chamaerops L.
Cocos nucifera L.
Corypha elata Roxb.
Corypha gebang Mart.
Elaeis guineensis Jacq.
Jubaea Kunth.
Livistona R. Br.
Metroxylon sagu Rottb.
Oreodoxa regia Kunth.
Phoenix L.
Sabal Adans.
Syagrus Mart.
Trachycarpus H. Wendl.
Trithrinax Mart.
Washingtonia Raf.
2.6.
Camassia Lindl.
Chionodoxa Boiss.
Crocus flavus Weston cv. Golden Yellow
Galanthus L.
Galtonia candicans (Baker) Decne
Gladiolus Tourn. ex L.: miniatūrās šķirnes un to hibrīdi, tādi kā G. callianthus Marais, G. colvillei Sweet, G. nanus hort., G. ramosus hort. un G. tubergenii hort.
Hyacinthus L.
Iris L.
Ismene Herbert (= Hymenocallis Salisb.)
Muscari Mill.
Narcissus L.
Ornithogalum L.
Puschkinia Adams
Scilla L.
Tigridia Juss.
Tulipa L.
B. Augi, augu produkti un citi izstrādājumi, kuru izcelsme ir citur, nevis kādas līgumslēdzējas puses teritorijā, attiecībā uz kuriem abu pušu augu veselības noteikumi importam radīja līdzvērtīgus rezultātus un kurus, ja tie ir norādīti šā papildinājuma A daļā, puses savstarpēji var tirgot, izmantojot augu pases, vai arī brīvi tirgot, ja tie nav norādīti minētajā papildinājumā
1. Neskarot šā papildinājuma C daļā norādītos augus, visi augi, kas paredzēti stādīšanai, neietverot sēklas
2. Sēklas
2.1.
Cruciferae
Gramineae, neietverot Oryza spp.
Trifolium spp.
2.2.
Allium ascalonicum L.
Allium cepa L.
Allium porrum L.
Allium schoenoprasum L.
Capsicum spp.
Helianthus annuus L.
Lycopersicon lycopersicum (L.) Karst. ex Farw.
Medicago sativa L.
Phaseolus L.
Prunus L.
Rubus L.
Zea mays L.
2.3.
Triticum
Secale
X Triticosecale
3. Augu daļas, neietverot augļus vai sēklas
Acer saccharum Marsh., kuru izcelsme ir ASV un Kanādā
Apium graveolens L. (lapu dārzeņi)
Aster spp., kuru izcelsme ir ārpus Eiropas valstīm (griezti ziedi)
Camellia sp.
Conifers (Coniferales)
Dendranthema (DC) Des Moul.
Dianthus L.
Eryngium L., kuru izcelsme ir ārpus Eiropas valstīm (griezti ziedi)
Gypsophila L.
Hypericum L., kuru izcelsme ir ārpus Eiropas valstīm (griezti ziedi)
Lisianthus L., kuru izcelsme ir ārpus Eiropas valstīm (griezti ziedi)
Ocimum L. (lapu dārzeņi)
Orchidaceae (griezti ziedi)
Pelargonium L’Hérit. ex Ait.
Populus L.
Prunus L., kuru izcelsme ir ārpus Eiropas valstīm
Rhododendron spp., neietverot Rhododendron simsii Planch.
Rosa L., kuru izcelsme ir ārpus Eiropas valstīm (griezti ziedi)
Quercus L.
Solidago L.
Trachelium L., kuru izcelsme ir ārpus Eiropas valstīm (griezti ziedi)
Viburnum spp.
4. Augļi
Annona L., kuru izcelsme ir ārpus Eiropas valstīm
Cydonia L., kuru izcelsme ir ārpus Eiropas valstīm
Diospyros L., kuru izcelsme ir ārpus Eiropas valstīm
Malus Mill., kuru izcelsme ir ārpus Eiropas valstīm
Mangifera L., kuru izcelsme ir ārpus Eiropas valstīm
Momordica L.
Passiflora L., kuru izcelsme ir ārpus Eiropas valstīm
Prunus L., kuru izcelsme ir ārpus Eiropas valstīm
Psidium L., kuru izcelsme ir ārpus Eiropas valstīm
Pyrus L., kuru izcelsme ir ārpus Eiropas valstīm
Ribes L., kuru izcelsme ir ārpus Eiropas valstīm
Solanum melongena L.
Syzygium Gaertn., kuru izcelsme ir ārpus Eiropas valstīm
Vaccinium L., kuru izcelsme ir ārpus Eiropas valstīm
5. Gumi, kas nav paredzēti stādīšanai
Solanum tuberosum L.
|
6. |
Koki, kuriem pilnīgi vai daļēji saglabāta to dabīgā apaļā virsma, ar mizu vai bez tās, vai kuri ir šķeldu, skaidu, zāģu skaidu, koksnes atlikumu vai atgriezumu veidā a) ja tie ir iegūti pilnībā vai daļēji no vienas no apakšklasēm, ģintīm vai sugām, kā tas aprakstīts turpmāk, izņemot koka taras iepakojumu, koka lādes, kastes, redeļkastes vai spoles un līdzīgus iepakojuma materiālus, paliktņus, kastu paliktņus un citus kravu paliktņus, paliktņu apmales, ko pašlaik izmanto visdažādāko objektu pārvadāšanai, izņemot neapstrādātu koku, kas nav biezāks par 6 mm, un apstrādātus kokmateriālus, kuru izgatavošanā izmantota līme, karstums un spiediens vai to kombinācija, kuru izcelsme nav līgumslēdzēju pušu teritorijā: — Quercus L., ieskaitot koksni, kas nav saglabājusi savu dabisko apaļo virsmu, ar izcelsmi ASV, izņemot koksni, kas atbilst aprakstam, kas minēts KN koda 4416 00 00 b) punktā, un kad ir dokumentārs pierādījums tam, ka koksne apstrādāta vai pārstrādāta, piemērojot karstumu, kas ļauj uz 20 minūtēm sasniegt vismaz 176 °C, — Platanus L., ieskaitot koksni, kas nav saglabājusi savu dabisko apaļo virsmu, ar izcelsmi ASV un Armēnijā, — Populus L., ieskaitot koksni, kas nav saglabājusi savu dabisko apaļo virsmu, ar izcelsmi Amerikas kontinenta valstīs, — Acer saccharum Marsh., ieskaitot koksni, kas nav saglabājusi savu dabisko apaļo virsmu, ar izcelsmi ASV un Kanādā, — skujkoki (Coniferales), ieskaitot koksni, kas nav saglabājusi savu dabisko apaļo virsmu, ar izcelsmi valstīs ārpus Eiropas, Kazahstānā, Krievijā un Turcijā, — Fraxinus L., Juglans mandshurica Maxim., Ulmus davidiana Planch., Ulmus parvifolia Jacq. un Pterocarya rhoifolia Siebold & Zucc., ieskaitot koksni, kura nav saglabājusi savu dabisko apaļo virsmu, ar izcelsmi Kanādā, Ķīnā, Japānā, Mongolijā, Korejas Republikā, Krievijā, Taivānā un ASV; un b) atbilst vienam no šādiem Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikuma otrajā daļā iekļautajiem aprakstiem:
c) — iepakojuma kastes, redeļkastes vai kabeļu spoles un līdzīgi iepakojuma materiāli, paliktņi, kastu paliktņi un citi kravu paliktņi, paliktņu apmales, ko pašlaik izmanto visdažādāko objektu pārvadāšanai, izņemot neapstrādātu koku, kas nav biezāks par 6 mm, un apstrādātus kokmateriālus, kuru izgatavošanā izmantota līme, karstums un spiediens vai to kombinācija, — koksne, ko izmanto kā kravas stiprinājumus, starplikas un balstus citu veidu kravas pārvadājumos, ieskaitot koksni, kas nav saglabājusi savu dabisko apaļo virsmu, izņemot neapstrādātus kokmateriālus, kuri nav biezāki par 6 mm, un apstrādātus kokmateriālus, kuru izgatavošanā izmantota līme, karstums un spiediens vai to kombinācija. |
|
7. |
Augsne un augsnes substrāts
a) augsne un augsnes substrāts kā tāds, kas pilnīgi vai daļēji sastāv no augsnes vai cietām organiskajām vielām, piemēram, no augu daļām, humusa, arī no kūdras vai mizas, izņemot humusu, kurš sastāv tikai no kūdras; b) augiem pievienota augsne un augsnes substrāts, kas pilnībā vai daļēji sastāv no a) apakšpunktā norādītā materiāla vai pilnībā vai daļēji sastāv no kūdras vai jebkuras cietas neorganiskās vielas, kas nodrošina augu dzīvotspēju, un kura izcelsmes valsts ir: — Turcija, — Baltkrievija, Gruzija, Krievija, Moldova vai Ukraina, — valstis, kas nav Eiropas valstis, izņemot Alžīriju, Ēģipti, Izraēlu, Lībiju, Maroku vai Tunisiju. |
|
8. |
Izolēta miza
— skujkoki (Coniferales), kuru izcelsme ir ārpus Eiropas valstīm, — Acer saccharum Marsh., Populus L. un Quercus L., izņemot Quercus suber L., — Fraxinus L., Juglans mandshurica Maxim., Ulmus davidiana Planch., Ulmus parvifolia Jacq. un Pterocarya rhoifolia Siebold & Zucc. ar izcelsmi ASV, Japānā, Kanādā, Korejas Republikā, Krievijā, Ķīnā, Mongolijā un Taivānā. |
|
9. |
Afganistānas, ASV, Dienvidāfrikas, Indijas, Irākas, Irānas, Meksikas, Nepālas vai Pakistānas izcelsmes šādu sugu graudaugi
Triticum Secale X Triticosecale |
C. Augi, augu produkti un citi izstrādājumi, kurus ieved no līgumslēdzējas puses un attiecībā uz kuriem pusēm nav līdzīgu tiesību aktu un tās neatzīst augu pases
1. Augi un augu produkti, kurus ieved no Šveices un kuriem gadījumos, kad tos ieved Kopienas dalībvalsts, jāpievieno fitosanitārais sertifikāts
1.1.
Clausena Burm. f.
Murraya Koenig ex L.
1.2.
1.3.
Oryza spp.
1.4.
Citrus L. un tā hibrīdi
Fortunella Swingle un tā hibrīdi
Poncirus Raf. un tā hibrīdi
2. Augi un augu produkti, kurus ieved no Kopienas dalībvalsts un kuriem, importējot Šveicē, ir jāpievieno fitosanitārais sertifikāts
3. Augi un augu produkti, kurus ieved no Šveices un kuru imports Kopienas dalībvalstī ir aizliegts
3.1.
Citrus L. un tā hibrīdi
Fortunella Swingle un tā hibrīdi
Poncirus Raf. un tā hibrīdi
4. Augi un augu produkti, kurus ieved no Kopienas dalībvalsts un kuru imports Šveicē ir aizliegts
4.1.
Cotoneaster Ehrh.
Photinia davidiana (Dcne.) Cardot
2. PAPILDINĀJUMS
TIESĪBU AKTI ( 3 )
Eiropas Kopienas noteikumi
— Padomes 1969. gada 8. decembra Direktīva 69/464/EEK par kartupeļu vēža kontroli
— Padomes 1974. gada 9. decembra Direktīva 74/647/EEK par neļķu tinēja kontroli
— Komisijas 1991. gada 2. maija Lēmums 91/261/EEK, ar ko atzīst, ka Austrālija nav Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al. skarta
— Komisijas 1992. gada 30. jūlija Direktīva 92/70/EEK, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz apsekojumiem, kas jāveic Kopienas aizsargājamo zonu atzīšanas nolūkā
— Komisijas 1992. gada 3. novembra Direktīva 92/90/EEK, ar ko nosaka augu, augu produktu vai citu objektu ražotāju un ievedēju pienākumus un ar ko nosaka informāciju, kura vajadzīga, lai tos reģistrētu
— Komisijas 1992. gada 3. decembra Direktīva 92/105/EEK, ar ko nosaka standartizācijas pakāpi augu pasēm, kas izmantojamas noteiktu augu, augu produktu un citu izstrādājumu pārvadāšanai Kopienā, un ar ko nosaka sīki izstrādātas procedūras attiecībā uz šādu pasu izdošanu, kā arī nosacījumus un sīki izstrādātas procedūras to nomaiņai
— Komisijas 1993. gada 28. maija Lēmums 93/359/EEK, ar ko dalībvalstīm atļauj paredzēt izņēmumus no dažiem Padomes Direktīvas 77/93/EEK noteikumiem attiecībā uz Thuja L. koksni, kuras izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs
— Komisijas 1993. gada 28. maija Lēmums 93/360/EEK, ar ko dalībvalstīm atļauj paredzēt izņēmumus no dažiem Padomes Direktīvas 77/93/EEK noteikumiem attiecībā uz Thuja L. koksni, kuras izcelsme ir Kanādā
— Komisijas 1993. gada 2. jūnija Lēmums 93/365/EEK, ar ko dalībvalstīm atļauj paredzēt atkāpes no dažiem Padomes Direktīvas 77/93/EEK noteikumiem attiecībā uz termiski apstrādātu skujkoku koksni, kuras izcelsme ir Kanādā, un ar ko paredz sīki izstrādātus pasākumus par indikatoru sistēmu, kura jāpiemēro termiski apstrādātai koksnei
— Komisijas 1993. gada 22. jūnija Lēmums 93/422/EEK, ar ko dalībvalstīm atļauj paredzēt atkāpes no dažiem Padomes Direktīvas 77/93/EEK noteikumiem attiecībā uz kamerā žāvētu skujkoku koksni, kuras izcelsme ir Kanādā, un ar ko nosaka informāciju par indikatorsistēmu, kas jāpiemēro kamerā žāvētai koksnei
— Komisijas 1993. gada 22. jūnija Lēmums 93/423/EEK, ar ko dalībvalstīm atļauj paredzēt atkāpes no dažiem Padomes Direktīvas 77/93/EEK noteikumiem attiecībā uz kamerā žāvētu skujkoku koksni, kuras izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs, un ar ko nosaka informāciju par indikatorsistēmu, kas jāpiemēro kamerā žāvētai koksnei
— Komisijas 1993. gada 24. jūnija Direktīva 93/50/EEK, ar ko precizēti daži augi, kuri nav uzskaitīti Padomes Direktīvas 77/93/EEK A daļas V pielikumā un kuru audzētāji vai šādu augu audzēšanas zonās izvietotās noliktavas, izplatīšanas centri ir uzskaitīti oficiālajā reģistrā
— Komisijas 1993. gada 24. jūnija Direktīva 93/51/EEK, ar ko nosaka noteikumus noteiktu augu, augu izcelsmes produktu vai citu objektu pārvadājumiem aizsargājamā zonā un tādu augu, augu produktu vai citu objektu pārvadājumiem, kuru izcelsme ir šādā aizsargājamā zonā un kurus tajā pārvadā
— Padomes 1993. gada 4. oktobra Direktīva 93/85/EEK par kartupeļu gaišās gredzenpuves kontroli
— Komisijas 1994. gada 21. janvāra Direktīva 94/3/EK, ar ko nosaka procedūru paziņošanai par sūtījuma vai kaitīga organisma aizturēšanu no trešām valstīm, ja tie rada tiešus fitosanitārus draudus
— Komisijas 1998. gada 15. aprīļa Direktīva 98/22/EK, kas nosaka obligātos nosacījumus augu veselības pārbaužu veikšanai Kopienā pārbaudes vietās, kas nav galamērķa pārbaudes vietas, augiem, augu izcelsmes produktiem vai citiem objektiem no trešām valstīm
— Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīva 98/57/EK par Ralstonia Solanacearum (Smith) Yabuuchi et al. apkarošanu
— Komisijas 1998. gada 2. februāra Lēmums 98/109/EK, ar ko dalībvalstīm atļauj veikt pagaidu ārkārtas pasākumus attiecībā uz Taizemi, lai novērstu Thrips palmi Karny izplatīšanos
— Padomes 2000. gada 8. maija Direktīva 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā
— Komisijas 2002. gada 19. septembra Lēmums 2002/757/EK par pagaidu neatliekamiem fitosanitāriem pasākumiem, lai novērstu Phytophthora ramorum Werres, De Cock & Man in 't Veld sp. nov. ievešanu un izplatību Kopienā
— Komisijas 2002. gada 26. jūnija Lēmums 2002/499/EK, ar kuru atļauj atkāpes no dažiem Padomes Direktīvas 2000/29/EK noteikumiem attiecībā uz dabīgi un mākslīgi radītiem Chamaecyparis Spach, Juniperus L. un Pinus L. punduraugiem, kuru izcelsmes valsts ir Korejas Republika
— Komisijas 2002. gada 8. novembra Lēmums 2002/887/EK, ar kuru atļauj atkāpes no dažiem Padomes Direktīvas 2000/29/EK noteikumiem attiecībā uz dabīgi un mākslīgi radītiem Chamaecyparis Spach, Juniperus L. un Pinus L. augiem, kuru izcelsmes valsts ir Japāna
— Komisijas 2003. gada 24. oktobra Lēmums 2003/766/EK par ārkārtas pasākumiem, lai novērstu Diabrotica virgifera Le Conte izplatību Kopienā
— Komisijas 2003. gada 22. decembra Lēmums 2004/4/EK, ar ko dalībvalstīm uz laiku atļauj veikt ārkārtas pasākumus pret Pseudomonas solanacearum (Smith) Smith izplatīšanos attiecībā uz Ēģipti
— Komisijas 2004. gada 27. februāra Lēmums 2004/200/EK par pasākumiem, lai novērstu Pepino mozaīkas vīrusa ievešanu un izplatīšanos Kopienā
— Komisijas 2004. gada 15. oktobra Direktīva 2004/105/EK, ar ko nosaka paraugus oficiālajiem fitosanitārajiem sertifikātiem vai reeksporta fitosanitārajiem sertifikātiem, ko pievieno augiem, augu produktiem vai citiem priekšmetiem no trešām valstīm, kuri uzskaitīti Padomes Direktīvā 2000/29/EK
— Komisijas 2005. gada 21. janvāra Lēmums 2005/51/EK, ar ko dalībvalstīm uz pagaidu laiku ļauj paredzēt atkāpes no dažiem Padomes Direktīvas 2000/29/EK noteikumiem attiecībā uz tādas augsnes ievešanu, kas ir piesārņota ar pesticīdiem vai noturīgiem organiskiem piesārņotājiem, atsārņošanas nolūkā
— Komisijas 2005. gada 29. aprīļa Lēmums 2005/359/EK, ar ko paredz atkāpšanos no atsevišķiem Padomes Direktīvas 2000/29/EK noteikumiem attiecībā uz Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes ozolu (Quercus L.) apaļkokiem ar mizu
— Komisijas 2006. gada 13. februāra Lēmums 2006/133/EK, ar ko dalībvalstīm pieprasa veikt īslaicīgus papildu pasākumus pret Bursaphelenchus xylophilus (Steiner et Buhrer) Nickle et al. (priedes koksnes nematode) izplatību tajās Portugāles teritorijās, kurās iespējama tās izplatība
— Komisijas 2006. gada 27. jūnija Lēmums 2006/464/EK par provizoriskiem ārkārtas pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu Dryocosmus kuriphilus Yasumatsu ievešanu un izplatīšanos Kopienā
— Komisijas 2006. gada 5. jūlija Lēmums 2006/473/EK, ar ko dažas trešās valstis un dažas trešo valstu teritorijas atzīst par tādām, kurās nav sastopams Xanthomonas campestris (visi celmi, kas ir patogēni Citrus ģints augiem), Cercospora angolensis Carv. un Mendes un Guignardia citricarpa Kiely (visi celmi, kas ir patogēni Citrus ģints augiem)
— Padomes 2006. gada 7. novembra Direktīva 2006/91/EK par Kalifornijas bruņuts kontroli (kodificēta versija)
— Komisijas 2007. gada 25. maija Lēmums 2007/365/EK par ārkārtas pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu Rhynchophorus ferrugineus (Olivier) ievešanu un izplatīšanos Kopienā
— Komisijas 2007. gada 12. jūnija Lēmums 2007/410/EK par pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu kartupeļu vārpstveida bumbuļu viroīda ievešanu un izplatību Kopienā
— Komisijas 2007. gada 18. jūnija Lēmums 2007/433/EK par provizoriskiem ārkārtas pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu Gibberella circinata Nirenberg & O’Donnell ievešanu un izplatīšanos Kopienā
— Komisijas 2007. gada 6. decembra Lēmums 2007/847/EK, ar ko paredz atkāpes no atsevišķiem Padomes Direktīvas 2000/29/EK noteikumiem attiecībā uz Horvātijas vai Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas izcelsmes Vitis L. augiem, izņemot augļus
— Komisijas 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/61/EK, ar ko ievieš nosacījumus, kurus ievērojot dažus kaitīgus organismus, augus, augu produktus un citus Padomes Direktīvas 2000/29/EK I līdz V pielikumā uzskaitītos objektus drīkst ievest vai pārvietot Kopienā vai dažās tās aizsargātās zonās izmēģinājumu vai zinātniskiem mērķiem un šķirņu selekcijas vajadzībām
— Komisijas 2008. gada 7. novembra Lēmums 2008/840/EK par ārkārtas pasākumiem, lai novērstu Anoplophora chinensis (Forster) ievešanu un izplatīšanos Kopienā
Šveices noteikumi
— 2001. gada 28. februāra rīkojums par augu aizsardzību (RS 916.20)
— 2002. gada 15. aprīļa FED rīkojums par aizliegtajiem augiem (RS 916205.1)
— FLI 2004. gada 25. februāra rīkojums par pagaidu augu veselības pasākumiem (RS 916202.1)
3. papildinājums
Iestādes, kas pēc pieprasījuma iesniedz to oficiālo iestāžu sarakstu, kas atbild par augu veselības pasu sagatavošanu
A. Eiropas Kopiena:
viena iestāde katrai dalībvalstij, kā minēts Padomes 2000. gada 8. maija Direktīvas 2000/29/EK ( 4 ) 1. panta 4. punktā.
|
Beļģija: |
Federal Public Service of Public HealthFood Chain Security and EnvironmentDG for Animals, Plants and FoodstuffsSanitary Policy regarding Animals and PlantsDivision Plant ProtectionEuro station II (7o floor)Place Victor Horta 40 box 10B-1060 BRUSSELS |
|
Bulgārija: |
NSPP National Service for Plant Protection17, Hristo Botev, blvd., floor 5BG – SOFIA 1040 |
|
Čehija: |
State Phytosanitary AdministrationBubenská 1477/1CZ – 170 00 PRAHA 7 |
|
Dānija: |
Ministry of Food, Agriculture and FisheriesThe Danish Plant DirectorateSkovbrynet 20DK – 2800 Kgs. LYNGBY |
|
Vācija: |
Julius Kühn-Institut— Institut für nationale und internationale Angelegenheiten der Pflanzengesundheit —Messeweg 11/12D-38104 Braunschweig |
|
Igaunija: |
Plant Production InspectorateTeaduse 2EE – 75501 SAKU HARJU MAAKOND |
|
Īrija: |
Department of Agriculture and FoodMaynooth Business CampusCo. KildareIRL |
|
Grieķija: |
Ministry of AgricultureGeneral Directorate of Plant ProduceDirectorate of Plant Produce ProtectionDivision of Phytosanitary Control150 Sygrou AvenueGR – 176 71 ATHENS |
|
Spānija: |
Subdirectora General de Agricultura Integrada y Sanidad VegetalMinisterio de Agricultura, Pesca y AlimentaciónDirección General de AgriculturaSubdirección General de Agricultura Integrada y Sanidad Vegetalc/Alfonso XII, no 62 – 2a plantaE – 28071 MADRID |
|
Francija: |
Ministère de l'Agriculture et la PêcheSous Direction de la Protection des Végétaux251, rue de VaugirardF – 75732 PARIS CEDEX 15 |
|
Itālija: |
Ministero delle Politiche Agricole e Forestali (MiPAF)Servizio FitosanitarioVia XX Settembre 20I – 00187 ROMA |
|
Kipra: |
Ministry of Agriculture, Natural Resources and EnvironmentDepartment of AgricultureLoukis Akritas Ave.CY – 1412 LEFKOSIA |
|
Latvija: |
State Plant Protection ServiceRepublikas laukums 2LV – 1981 RIGA |
|
Lietuva: |
State Plant Protection ServiceKalvariju str. 62LT – 2005 VILNIUS |
|
Luksemburga: |
Ministère de l'AgricultureAdm. des Services Techniques de l'AgricultureService de la Protection des Végétaux16, route d'Esch – BP 1904L – 1019 LUXEMBOURG |
|
Ungārija: |
Ministry of Agriculture and Rural DevelopmentDepartment for Plant Protection and Soil ConservationKossuth tér 11HU – 1860 BUDAPEST 55 Pf. 1 |
|
Malta: |
Plant Health DepartmentPlant Biotechnology CenterAnnibale Preca StreetMT – LIJA, LJA 1915 |
|
Nīderlande: |
Plantenziektenkundige DienstGeertjesweg 15/Postbus 9102NL – 6700 HC WAGENINGEN |
|
Austrija: |
Bundesministerium für Land- und Forstwirtschaft, Umwelt und WasserwirtschaftReferat III 9 aStubenring 1A – 1012 WIEN |
|
Polija: |
The State Plant Health and Seed Inspection ServiceMain Inspectorate of Plant Health and Seed Inspection42, Mlynarska StreetPL – 01-171 WARSAW |
|
Portugāle: |
Direcção-Geral de Agricultura e Desenvolvimento Rural (DGADR)Avenida Afonso Costa, 3PT – 1949-002 LISBOA |
|
Rumānija: |
Phytosanitary DirectionMinistry of Agriculture, Forests and Rural Development24th Carol I Blvd.Sector 3RO – BUCHAREST |
|
Slovēnija: |
MAFF – Phytosanitary Administration of the Republic of SloveniaPlant Health DivisionEinspielerjeva 6SI – 1000 LJUBLJANA |
|
Slovākija: |
Ministry of AgricultureDepartment of plant commoditiesDobrovicova 12SK – 812 66 BRATISLAVA |
|
Somija: |
Ministry of Agriculture and ForestryUnit for Plant Production and Animal NutritionDepartment of Food and healthMariankatu 23P.O. Box 30FI – 00023 GOVERNMENT FINLAND |
|
Zviedrija: |
Jordbruks-verketSwedish Board of AgriculturePlant Protection ServiceS – 55182 JÖNKÖPING |
|
Apvienotā Karaliste: |
Department for Environment, Food and Rural AffairsPlant Health DivisionFoss HouseKing's PoolPeasholme GreenUK – YORK YO1 7PX |
B. Šveice:
Office fédéral de l'agriculture
CH-3003 BERNE
4. PAPILDINĀJUMS ( 5 )
4. PANTĀ MINĒTĀS ZONAS UN ĪPAŠĀS PRASĪBAS, KAS UZ TĀM ATTIECAS
4. pantā minētās zonas un īpašās prasības, kas uz tām attiecas un kuras jāizpilda abām līgumslēdzējām pusēm, ir paredzētas attiecīgajos tālāk minētajos abu līgumslēdzēju pušu normatīvajos un administratīvajos aktos.
Eiropas Kopienas noteikumi
— Padomes 2000. gada 8. maija Direktīva 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā
— Komisijas 2008. gada 4. jūlija Regula (EK) Nr. 690/2008, ar ko atzīst aizsargājamās zonas, kuras Kopienā pakļautas konkrētiem augu veselības apdraudējumiem
Šveices noteikumi
— 2001. gada 28. februāra rīkojums par augu aizsardzību, 4. pielikums, B daļa (RS 916.20)
5. papildinājums
Informācijas apmaiņa
Paziņojumi, kas minēti 9. panta 1. punktā, ir šādi:
— paziņojumi par sūtījumu aizturēšanu un kaitīgiem organismiem no trešām valstīm vai no kādas Pušu teritoriju daļas, kā arī par nenovēršamiem draudiem augu veselībai, kā paredzēts Direktīvā 94/3/EEK,
— paziņojumi, kas paredzēti Direktīvas 77/93/EK 15. pantā.
5. PIELIKUMS
PAR DZĪVNIEKU BARĪBU
1. pants
Mērķis
1. Ar šo Puses apņemas tuvināt savus tiesību aktus par dzīvnieku barību nolūkā atvieglot tirdzniecību starp tām ar šiem produktiem.
2. Produktu un produktu grupu saraksts, attiecībā uz kuriem Puses uzskata, ka to normatīvi darbojas vienādi, un vajadzības gadījumā Pušu vienādas darbības normatīvo aktu saraksts ir tāds, kā noteikts 1. papildinājumā, kas jāsagatavo Komitejai saskaņā ar nolīguma 11. pantu.
2.a Atkāpjoties no Nolīguma 1. panta, šis pielikums attiecas uz visiem produktiem, uz ko attiecas 1. papildinājumā iekļautās tiesību normas, kā minēts 2. punktā.
3. Puses atceļ robežkontroles produktiem un produktu grupām, kas uzskaitītas 1. papildinājumā, kā minēts 2. punktā.
2. pants
Definīcijas
Šajā pielikumā:
a) “produkts” ir dzīvnieku barība vai jebkura viela, kas tajā izmantota;
b) “uzņēmums” ir jebkura vienība, kas ražo vai gatavo produktu, vai kuras rīcībā ir produkts starpposmā pirms tā laišanas brīvā apgrozībā, ietverot pārstrādes un iepakošanas posmus, vai kas laiž produktu tirgū;
c) “kompetentā iestāde” ir iestāde, kas attiecīgajai Pusei ir atbildīga par oficiālajām pārbaudēm dzīvnieku barības jomā.
3. pants
Informācijas apmaiņa
Ievērojot šā Nolīguma 8. pantu, Puses nosūta viena otrai:
— sīkas ziņas par kompetento iestādi vai iestādēm, to teritoriālo piekritību un kompetences jomu,
— laboratoriju saraksts, kurām kontroles mērķiem uzticēts veikt analīzes,
— vajadzības gadījumā, sarakstu ar ievešanas vietām to teritorijā dažādiem produktiem,
— to kontroles programmas, lai nodrošinātu, ka produkti atbilst to tiesību aktiem par dzīvnieku barību.
Programmās, kas minētas ceturtajā ievilkumā, jāņem vērā dalībvalstīm raksturīgās situācijas un jo īpaši jāparedz tādas kontroles, kas veicamas regulāri, norādot to biežumu.
4. pants
Vispārīgi kontroles noteikumi
Puses attiecīgi rīkojas, lai nodrošinātu, ka otrai Pusei nosūtāmie produkti tiek pārbaudīti tikpat rūpīgi kā tie, ko tās laiž tirgū pašas savā teritorijā; jo īpaši tās nodrošina, lai inspekcijas:
— tiktu veiktas regulāri, ja rodas aizdomas par neatbilstību, ar līdzekļiem, kas ir proporcionāli vēlamajam mērķim, un jo īpaši ņemot vērā riskus un gūto pieredzi,
— aptvertu visus ražošanas un gatavošanas posmus, starpposmus pirms realizācijas, realizāciju, tostarp ievešanu, un produktu izlietojumu,
— notiktu vispiemērotākajā posmā, ņemot vērā to mērķi,
— notiktu plaši bez iepriekšēja brīdinājuma,
— ietvertu arī vielas, kuru izmantošana dzīvnieku barībā ir aizliegta.
5. pants
Pārbaudes izcelsmes vietā
1. Puses nodrošina to, ka kompetentās iestādes veic pārbaudes uzņēmumos, lai nodrošinātu, ka tie pilda savas saistības un ka produkti, kurus tie laiž tirgū, atbilst 1. papildinājumā uzskaitītajiem normatīviem, kā minēts 1. pantā un kā tas piemērojams izcelsmes teritorijā.
2. Ja ir pamats aizdomām, ka šīs prasības nav ievērotas, kompetentā iestāde veic turpmākas pārbaudes un, ja aizdomas apstiprinās, veic attiecīgus pasākumus.
6. pants
Pārbaudes galamērķa vietā
1. Galamērķa Puses kompetentās iestādes var pārbaudīt produktus galamērķa vietā, veicot nediskriminējošas paraugu pārbaudes, lai nodrošinātu, ka tie atbilst noteikumiem, kas ietverti šajā pielikumā.
2. Tomēr, ja galamērķa Puses kompetentā iestāde tās rīcībā esošajā informācijā konstatē pārkāpumu, pārbaudes var veikt arī laikā, kad notiek preču pārvadājums to teritorijā.
3. Ja, pārbaudot sūtījumu galamērķi vai pārvadājuma laikā, attiecīgās Puses kompetentā iestāde konstatē, ka produkti neatbilst noteikumiem, kas ietverti šajā pielikumā, tās attiecīgi rīkojas un nosūta paziņojumu nosūtītājam, saņēmējam vai jebkurai citai ieinteresētajai personai, lai tā:
— panāk produktu atbilstību termiņā, kas jānosaka, vai
— vajadzības gadījumā veic to attīrīšanu, vai
— apstrādā tos citā, piemērotā veidā, vai
— izlieto tos citiem mērķiem, vai
— nosūta produktus atpakaļ izcelsmes Pusei pēc tam, kad ir paziņots tās kompetentajai iestādei, vai
— iznīcina produktus.
7. pants
To produktu pārbaudes, kas ir no teritorijām ārpus Pušu robežām
1. Neskarot 4. panta pirmo ievilkumu, Puses attiecīgi rīkojas, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja produkti ir ievesti to muitas teritorijā no citām teritorijām, kas šā Nolīguma 16. pantā definētās teritorijas, kompetentās iestādes veic dokumentu pārbaudi katrai partijai un paraugu identitātes pārbaudes, lai pārbaudītu to:
— raksturu,
— izcelsmi,
— ģeogrāfisko galamērķi,
ar mērķi noteikt tiem piemērojamo muitas procedūru.
2. Puses attiecīgi rīkojas, lai nodrošinātu produktu atbilstību, ņemot paraugus fiziskās pārbaudēs, pirms produktu laišanas brīvā apgrozībā.
8. pants
Sadarbība pārkāpumu gadījumā
1. Puses palīdz viena otrai tādā veidā un ar tādiem nosacījumiem, kādi izklāstīti šajā pielikumā. Tās nodrošina, ka normatīvi, kas attiecas uz dzīvnieku barībā izmantotajiem produktiem, tiek pienācīgi piemēroti, jo īpaši ar savstarpējus palīdzību un nosakot un izmeklējot šo noteikumu pārkāpumus.
2. Palīdzībai, kas paredzēta šajā pantā, jābūt tādai, kas neskar noteikumus, kuri reglamentē kriminālprocesus vai tiesu iestāžu sadarbību kriminālpārkāpumu jautājumos.
9. pants
Produkti, kam vajadzīga iepriekšēja atļauja
1. Puses cenšas nodrošināt, lai to produktu saraksti, uz kuriem attiecas 2. papildinājumā uzskaitītie normatīvi, būtu identiski.
2. Puses informē viena otru par pieteikumiem, kas iesniegti atļauju saņemšanai attiecībā uz produktiem, kas minēti 1. punktā.
10. pants
Konsultācijas un aizsardzības pasākumi
1. Ja kāda no Pusēm uzskata, ka otra Puse nepilda savu pienākumu saskaņā ar šo pielikumu, notiek abu Pušu konsultācijas.
2. Tā Puse, kura pieprasa konsultācijas, nodrošina otru Pusi ar lietas sīkākai pārbaudei nepieciešamo informāciju.
3. Aizsardzības pasākumus, kas paredzēti jebkuros no normatīviem attiecībā uz produktiem un produktu grupām, kas uzskaitītas 1. papildinājumā, kā paredzēts 1. pantā, veic saskaņā ar šā Nolīguma 10. panta 2. punktā noteiktajām procedūrām.
4. Ja pēc 1. punktā un šā Nolīguma 10. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētajām konsultācijām Puses nevar panākt vienošanos, tā Puse, kura pieprasīja konsultācijas vai veica 3. punktā minētos pasākumus, var veikt piemērotus pagaidu aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu, ka šis pielikums tiek piemērots.
11. pants
Darba grupa dzīvnieku barības jautājumos
1. Darba grupa dzīvnieku barības jautājumos (še turpmāk minēta kā “Darba grupa”), kas izveidota ar šā Nolīguma 6. panta 7. punktu, izskata visus jautājumus, kas var rasties saistībā ar šo pielikumu un tā piemērošanu. Tā ir atbildīga arī par uzdevumiem, kas paredzēti šajā pielikumā.
2. Darba grupa periodiski izvērtē Pušu vietējos likumus tajās jomās, uz ko attiecas šis pielikums. Jo īpaši tā nosūta priekšlikumus Komitejai ar mērķi atjaunināt šā pielikuma papildinājumus.
12. pants
Konfidencialitāte
1. Jebkāda informācija, kas saskaņā ar šo pielikumu paziņota jebkādā formā, ir konfidenciāla. Uz to attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums un tā bauda aizsardzību, kas attiecas arī uz līdzīgu informāciju saskaņā ar attiecīgajiem likumiem, kas piemērojami Pusē, kura to saņēmusi.
2. Konfidencialitātes princips, kas minēts 1. punktā, neattiecas uz 3. pantā minēto informāciju.
3. Nevienai Pusei, kuras likumdošana vai administratīvā prakse paredz stingrākus ierobežojumus nekā tie, kas noteikti šajā pielikumā attiecībā uz ražošanas noslēpumu vai komercnoslēpumu aizsardzību, nav pienākuma sniegt informāciju, ja otra Puse nerīkojas tā, lai ievērotu šos stingrākos ierobežojumus.
4. Iegūto informāciju Puse var izmantot šajā pielikumā neparedzētiem mērķiem tikai ar šo informāciju sniegušās administratīvās iestādes iepriekšēju rakstisku piekrišanu, un uz šo informāciju turklāt attiecas ierobežojumi, kurus minētā iestāde noteikusi.
Pirmais punkts neliedz izmantot informāciju tiesas vai administratīvās lietās, kas pēc tam ierosinātas attiecībā uz parastu krimināltiesību pārkāpumiem, ja šī informācija ir iegūta starptautiskas tiesu iestāžu sadarbības rezultātā.
5. Pierādījumu dokumentācijā, ziņojumos un liecībās, kā arī tiesas procesos un maksājumos, par kuriem iesniegtas prasības tiesā, Puses kā pierādījumu var izmantot iegūto informāciju un dokumentus, kas apspriesti saskaņā ar šo pantu.
1. papildinājums
Kopienas noteikumi
— Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 183/2005 (2005. gada 12. janvāris) par pārtikas produktu higiēnu (OV L 35, 8.2.2005., 1. lpp.).
Šveices noteikumi
— 1998. gada 29. aprīļa Federālais likums par lauksaimniecību, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2006. gada 24. martā (RO 2006 3861)
— 1999. gada 26. maija Rīkojums par dzīvnieku barību, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2005. gada 23. novembrī (RO 2005 5555)
— Département Fédéral de l'Economie1999. gada 10. jūnija Rīkojums par Balto grāmatu par dzīvnieku barību, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2006. gada 2. novembrī (RO 2006 5213)
— 2005. gada 23. novembra Rīkojums par primāro ražošanu (RO 2005 5545)
— Département Fédéral de l'Économie Publique2005. gada 23. novembra Rīkojums par primārās ražošanas higiēnu (RO 2005 6651)
— Département Fédéral de l'Économie Publique2005. gada 23. novembra Rīkojums par piena ražošanas higiēnu (RO 2005 6667)
2. papildinājums
9. PANTĀ MINĒTO NORMATĪVU SARAKSTS
Kopienas noteikumi
— Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1831/2003 (2003. gada 22. septembris) par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 378/2005 (OV L 59, 5.3.2005., 15. lpp.)
— Padomes Direktīva (1982. gada 30. jūnijs) par dažiem produktiem, ko izmanto dzīvnieku barībā (OV L 213, 21.7.1982., 8. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/116/EK (OV L 379, 24.12.2004., 81. lpp.)
Šveices noteikumi
— 1999. gada 26. maija Rīkojums par dzīvnieku barību, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2005. gada 23. novembrī (RO 2005 5555)
— Département Fédéral de l'Economie1999. gada 10. jūnija Rīkojums par Balto grāmatu par dzīvnieku barību, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2005. gada 23. novembrī (RO 2005 6655)
6. PIELIKUMS
PAR SĒKLĀM
1. pants
Mērķis
1. Šis pielikums attiecas uz lauksaimniecības, dārzeņu, augļu un dekoratīvo augu sugu un vīnogulāju sēklām.
2. Šajā pielikumā “sēklas” ir viss pavairošanas materiāls un stādīšanai paredzētais materiāls.
2. pants
Tiesību aktu atbilstības atzīšana
1. Ar šo Puses atzīst, ka šā pielikuma 1. papildinājuma 1. iedaļā uzskaitīto tiesību aktu prasībām ir vienāda darbība.
2. Pirmajā punktā minētajos tiesību aktos definēto sugu sēklas var tirgot starp abām Pusēm un brīvi realizēt abu Pušu teritorijā, neskarot 5. un 6. pantu. Lai apliecinātu atbilstību abu Pušu attiecīgajiem tiesību aktiem, ir vajadzīgs tikai viens dokuments, kas var būt etiķete vai kāds cits dokuments, kas vajadzīgs tirdzniecībā saskaņā ar minētajiem noteikumiem.
3. Par atbilstības pārbaudēm atbildīgās struktūras ir uzskaitītas 2. papildinājumā.
3. pants
Sertifikātu savstarpēja atzīšana
1. Attiecībā uz to sugu sēklām, uz kurām attiecas 1. papildinājuma 2. iedaļā uzskaitītie tiesību akti, katra Puse atzīst sertifikātus, kas definēti 2. punktā un ko saskaņā ar otras Puses tiesību aktiem sagatavojušas 2. papildinājumā uzskaitītās struktūras.
2. Pirmā punkta nolūkā “sertifikāts” ir dokuments, kas prasīts saskaņā ar Pušu attiecīgajiem likumiem, kuri piemērojami to sēklu importam, kas uzskaitītas 1. papildinājuma 2. iedaļā.
4. pants
Likumu tuvināšana
1. Puses cenšas tuvināt savus likumus par to sugu sēklu tirdzniecību, uz kurām attiecas 1. papildinājuma 2. iedaļā uzskaitītie tiesību akti, kā arī par tirdzniecību ar to sugu sēklām, uz kurām neattiecas 1. papildinājuma 1. un 2. iedaļā uzskaitītie tiesību akti.
2. Ja kāda Puse pieņem jaunus normatīvus, abas Puses apņemas izvērtēt iespēju paplašināt šā pielikuma darbības jomu, lai iekļautu jauno nozari saskaņā ar procedūru, kas noteikta šā Nolīguma 11. un 12. pantā.
3. Ja kāda Puse groza normatīvus, kas skar nozari, uz kuru attiecas šos pielikums, abas Puses apņemas novērtēt šāda grozījuma sekas saskaņā ar šā Nolīguma 11. un 12. pantā noteikto procedūru.
5. pants
Šķirnes
1. Neskarot 3. punktu, Šveice atļauj savā teritorijā tirgot Kopienā apstiprinātu šķirņu sēklas attiecībā uz sugām, kas minētas 1. papildinājuma 1. iedaļā iekļautajos tiesību aktos.
2. Neskarot 3. punktu, Kopiena atļauj savā teritorijā tirgot Šveicē apstiprinātu šķirņu sēklas attiecībā uz sugām, kas minētas 1. papildinājuma 1. iedaļā iekļautajos tiesību aktos.
3. Puses kopīgi izveido šķirņu katalogu par tām sugām, kas minētas 1. papildinājuma 1. iedaļā iekļautajos tiesību aktos – gadījumos, kad Kopiena paredz kopīgu katalogu. Puses atļauj tirgot savā teritorijā to šķirņu sēklas, kas iekļautas tādā kopīgi izveidotā katalogā.
4. Šā panta 1., 2. un 3. punktu nepiemēro ģenētiski modificētām šķirnēm.
5. Puses informē viena otru par atzīšanas pieteikumiem un šo pieteikumu atsaukumiem, kā arī par jaunu šķirņu reģistrēšanu valsts katalogā un par jebkādiem tā grozījumiem. Pēc pieprasījuma tās sniedz viena otrai īsu aprakstu par galvenajām īpašībām, kas attiecas uz katras jaunas šķirnes izmantošanu, un par īpašībām, pēc kurām kādu šķirni var atšķirt no citām zināmajām šķirnēm. Katra Puse tur otras Puses rīcībā datnes, kurās ietverts katras apstiprinātās šķirnes apraksts un skaidrs kopsavilkums par apstiprināšanas pamatojumu. Ģenētiski modificētu šķirņu gadījumā Puses informē viena otru par riska novērtējuma rezultātiem attiecībā uz šādu šķirņu izplatīšanu vidē.
6. Puses var veikt tehniskas apspriedes, lai novērtētu datus, ar kuriem katra Puse pamato konkrētas šķirnes apstiprināšanu. Attiecīgā gadījumā Darba grupa sēklu jautājumos tiek informēta par tādu apspriežu rezultātiem.
7. Puses izmanto pašreizējās datorizētās informācijas apmaiņas sistēmas vai vēl izstrādājamas sistēmas, lai atvieglotu informācijas apmaiņu, kā minēts 5. punktā.
6. pants
Atkāpes
1. Kopienas un Šveices atzītās atkāpes, kas iekļautas 3. papildinājumā, Šveice un Kopiena attiecīgi ļauj piemērot to augu sugu sēklu tirdzniecībā, uz ko attiecas 1. papildinājuma 1. iedaļā iekļautie tiesību akti.
2. Puses informē viena otru par jebkurām atkāpēm sēklu tirdzniecībā, ko tās plāno ieviest savā teritorijā vai tās daļā. Īslaicīgu atkāpju gadījumā vai tādu atkāpju gadījumā, kam jāstājas spēkā tūlīt, pietiek ar ex-post paziņojumu.
3. Atkāpjoties no 5. panta 1. un 3. punkta, Šveice var nolemt aizliegt tirgot savā teritorijā tādu šķirņu sēklas, kas apstiprinātas Kopienas kopējā katalogā.
4. Atkāpjoties no 5. panta 2. un 3. punkta, Kopiena var nolemt aizliegt tirgot savā teritorijā tādu šķirņu sēklas, kas apstiprinātas Šveices valsts katalogā.
5. Šā panta 3. un 4. punktu piemēro gadījumos, kas paredzēti abu pušu tiesību aktos, kuri iekļauti 1. papildinājuma 1. iedaļā.
6. Abas puses var izmantot 3. un 4. punktu:
— trīs gadus pēc šā pielikuma stāšanās spēkā attiecībā uz šķirnēm, kas Kopienā vai Šveicē apstiprinātas pirms šā pielikuma stāšanās spēkā,
— trīs gadus pēc 5. panta 5. punktā minētās informācijas saņemšanas attiecībā uz šķirnēm, kas Kopienā vai Šveicē apstiprinātas pēc šā pielikuma stāšanās spēkā.
7. Šā panta 6. punktu pēc analoģijas piemēro to augu sugu šķirnēm, uz ko attiecas noteikumi, kuri atbilstīgi 4. pantam pievienoti sarakstam 1. papildinājuma 1. iedaļā pēc šā pielikuma stāšanās spēkā.
8. Puses var veikt tehniskas apspriedes, lai novērtētu 1. līdz 4. punktā minēto atkāpju ietekmi uz šo pielikumu.
9. Šā panta 8. punktu nepiemēro, ja Kopienas dalībvalstis ir atbildīgas par lēmumiem par atkāpēm atbilstīgi tiesību aktiem, kas iekļauti 1. papildinājuma 1. iedaļā. Šā panta 8. punktu nepiemēro atkāpēm, ko līdzīgos gadījumos pieņēmusi Šveice.
7. pants
Trešās valstis
1. Neskarot 10. pantu, šo pielikumu piemēro arī attiecībā uz sēklām, kuras tirgo abu Pušu teritorijās, bet kuru izcelsme ir citur, nevis Kopienas dalībvalstī vai Šveicē, un ko atzinušas abas Puses.
2. Pirmajā punktā minēto trešo valstu saraksts, attiecīgās šķirnes un šādas atzīšanas joma ir tāda, kā noteikts 4. papildinājumā.
8. pants
Salīdzinošie pētījumi
1. Salīdzinošos pētījumus veic nolūkā ex post pārbaudīt sēklu paraugus no partijām, kas tirgotas abu Pušu teritorijā. Šveice piedalās Kopienas salīdzinošajos pētījumos.
2. Darba grupa sēklu jautājumos novērtē to, kā tiek organizēti salīdzinošie pētījumi abās Pusēs.
9. pants
Darba grupa sēklu jautājumos
1. Darba grupa sēklu jautājumos (še turpmāk minēta kā “Darba grupa”), kas izveidota ar šā Nolīguma 6. panta 7. punktu, izskata visus jautājumus, kas var rasties saistībā ar šo pielikumu un tā īstenošanu.
2. Darba grupa periodiski izvērtē Pušu vietējos normatīvos aktus tajās jomās, uz ko attiecas šis pielikums. Jo īpaši tā nosūta priekšlikumus Komitejai ar mērķi pielāgot un atjaunināt šā pielikuma papildinājumus.
10. pants
Nolīgumi ar citām valstīm
Puses vienojas, kas nolīgumi ar citām valstīm par savstarpēju atzīšanu, ko noslēgusi kāda Puse, nekādos apstākļos nerada nekādu pienākumu otrai Pusei pieņemt ziņojumus, sertifikātus, atļaujas vai apzīmējumus, ko izdevusi šādas trešās valsts atbilstības novērtēšanas iestāde, izņemot gadījumus, ja Puses par to ir oficiāli vienojušās.
1. papildinājums
Tiesību akti
1. iedaļa (tiesību aktu atbilstības atzīšana)
A. KOPIENAS NOTEIKUMI
1. Galvenie tiesību akti
— Padomes 1966. gada 14. jūnija Direktīva 66/402/EEK par labības sēklu tirdzniecību (OV 125, 11.7.1966., 2309/66. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 96/72/EK (OV L 304, 27.11.1996., 10. lpp.)
— Padomes 1966. gada 14. jūnija Direktīva 66/403/EEK par sēklas kartupeļu tirdzniecību (OV 125, 11.7.1966., 2320/66. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 98/111/EK (OV L 28, 42.1998., 42. lpp.)
— Padomes 1970. gada 29. septembra Direktīva 70/457/EEK par kopējo lauksaimniecības augu šķirņu katalogu (OV L 225, 12.10.1970., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu ( 6 ).
2. Īstenošanas noteikumi (6)
— Komisijas 1972. gada 14. aprīļa Direktīva 72/180/EEK, ar ko nosaka obligātos nosacījumus lauksaimniecības kultūraugu šķirņu pārbaudēm (OV L 108, 8.5.1972., 8. lpp.)
— Komisijas 1974. gada 2. maija Direktīva 74/268/EEK, ar ko nosaka īpašus nosacījumus par vējauzu (Avena fatua) klātbūtni lopbarības augu un labības sēklās (OV L 141, 24.5.1974., 19. lpp.), kurā jaunākie grozījumi uzdarīti ar Direktīvu 78/511/EEK (OV L 157, 15.6.1978., 34. lpp.)
— Komisijas 1980. gada 17. jūlija Lēmums 80/755/EEK, ar ko atļauj noteiktās informācijas neizdzēšamu drukājumu uz labības sēklu iepakojumiem (OV L 207, 9.8.1980., 37. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 81/109/EEK (OV L 64, 11.3.1981., 13. lpp.)
— Komisijas 1981. gada 28. jūlija Lēmums 81/675/EEK, ar ko nosaka, ka dažas noslēgšanas sistēmas ir “vienreizējas lietošanas noslēgšanas sistēmas” Padomes Direktīvu 66/400/EEK, 66/401/EEK, 66/402/EEK, 69/208/EEK un 70/458/EEK (OV L 246, 29.8.1981., 26. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 86/563/EEK (OV L 327, 22.11.1986., 50. lpp.)
— Komisijas 1986. gada 27. februāra Lēmums 86/110/EEK par nosacījumiem, ar kādiem pieļaujami izņēmumi no aizlieguma lietot EEK marķējumu trešās valstīs ražotu sēklu iepakojumu atkārtotai noslēgšanai un atkārtotai marķēšanai (OV L 93, 8.4.1986., 23. lpp.)
— Komisijas 1993. gada 30. marta Direktīva 93/17/EEK, ar ko nosaka Kopienas kategorijas kartupeļu bāzes sēklām, kā arī nosacījumus un apzīmējumus, kas piemērojami šādām sēklām (OV L 106, 30.4.1993., 7. lpp.)
— Komisijas 1994. gada 9. septembra Lēmums 94/650/EK par pagaidu eksperimenta organizēšanu attiecībā uz neiepakotu sēklu tirdzniecību galapatērētājam (OV L 252, 28.9.1994., 15. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 98/174/EK (OV L 63, 4.3.1998., 31. lpp.)
— Komisijas 1998. gada 27. aprīļa Lēmums 98/320/EK par pagaidu eksperimenta organizēšanu attiecībā uz sēklu paraugu ņemšanu un sēklu testēšanu saskaņā ar Padomes Direktīvām 66/400/EEK, 66/401/EEK, 66/402/EEK un 69/208/EEK (OV L 140, 12.5.1998., 14. lpp.).
B. ŠVEICES NOTEIKUMI ( 7 )
— 1998. gada 29. aprīļa Federālais likums par lauksaimniecību (RO 1998 3033)
— 1998. gada 7. decembra Rīkojums par augu pavairojamā materiāla ražošanu un laišanu brīvā apgrozībā (RO 1999 420)
— DFE 1998. gada 7. decembra Rīkojums par laukaugu un lopbarības augu sugu sēklām un stādiem (RO 1999 781)
— OFAG Rīkojums par labības, kartupeļu, lopbarības augu un kaņepju šķirņu katalogu (RO 1999 429) ( 8 ).
2. nodaļa (sertifikātu savstarpēja atzīšana)
A. KOPIENAS NOTEIKUMI
1. Galvenie tiesību akti
— Padomes 1966. gada 14. jūnija Direktīva 66/400/EEK par biešu sēklu tirdzniecību (OV 125, 11.7.1966., 2290/66. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 96/72/EK (OV L 304, 27.11.1996., 10. lpp.)
— Padomes 1966. gada 14. jūnija Direktīva 66/401/EEK par lopbarības augu sēklu tirdzniecību (OV 125, 11.7.1966., 2298/66. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 96/72/EK (OV L 304, 27.11.1996., 10. lpp.)
— Padomes 1969. gada 30. jūnija Direktīva 69/208/EEK par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību (OV 169, 11.7.1969., 3. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 96/72/EK (OV L 304, 27.11.1996., 10. lpp.).
2. Īstenošanas noteikumi ( 9 )
— Komisijas 1975. gada 25. jūlija Direktīva 75/502/EEK, ar ko ierobežo pļavas skarenes (Poa pratensis L.) sēklu tirdzniecību, ja šīs sēklas nav oficiāli apstiprinātas kā “bāzes sēklas” vai “sertificētas sēklas” (OV L 228, 29.8.1975., 26. lpp.)
— Komisijas 1981. gada 28. jūlija Lēmums 81/675/EEK, ar ko nosaka, ka dažas noslēgšanas sistēmas ir “vienreizējas lietošanas noslēgšanas sistēmas” Padomes Direktīvu 66/400/EEK, 66/401/EEK, 66/402/EEK, 69/208/EEK un 70/458/EEK (OV L 246, 29.8.1981., 26. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 86/563/EEK (OV L 327, 22.11.1986., 50. lpp.)
— Komisijas 1986. gada 27. februāra Direktīva 86/109/EEK, ar ko ierobežo dažu lauksaimniecības augu un eļļas augu un šķiedraugu sugu sēklu tirdzniecību, ja šīs sēklas nav oficiāli apstiprinātas kā “bāzes sēklas” vai “sertificētas sēklas” (OV L 93, 8.4.1986., 21. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/376/EEK (OV L 203, 26.7.1991., 108. lpp.)
— Komisijas 1986. gada 27. februāra Lēmums 86/110/EEK par nosacījumiem, ar kādiem pieļaujami izņēmumi no aizlieguma lietot EEK marķējumu trešās valstīs ražotu sēklu iepakojumu atkārtotai noslēgšanai un atkārtotai marķēšanai (OV L 93, 8.4.1986., 23. lpp.)
— Komisijas 1987. gada 2. jūnija Lēmums 87/309/EEK, ar ko atļauj noteiktās informācijas neizdzēšamu drukājumu uz noteiktu labības augu sugu sēklu iepakojumiem (OV L 155, 16.6.1987., 26. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 97/125/EEK (OV L 48, 19.2.1997., 35. lpp.)
— Komisijas 1992. gada 17. marts Lēmums 92/195/EEK par pagaidu eksperimenta organizēšanu, ievērojot Padomes Direktīvu 66/401/EEK par lopbarības augu sēklu tirdzniecību, attiecībā uz partijas maksimālā svara palielināšanu (OV L 88, 3.4.1992., 59. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 96/203/EK (OV L 65, 15.3.1996., 41. lpp.)
— Komisijas 1994. gada 9. septembra Lēmums 94/650/EK par pagaidu eksperimenta organizēšanu attiecībā uz neiepakotu sēklu tirdzniecību galapatērētājam (OV L 252, 28.9.1994., 15. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 98/174/EK (OV L 63, 4.3.1998., 3. lpp.)
— Komisijas 1995. gada 27. jūnija Lēmums 95/232/EK par pagaidu eksperimenta organizēšanu, ievērojot Padomes Direktīvu 69/208/EEK, lai izstrādātu nosacījumus, kas ievērojami attiecībā uz hibrīdu sēklām un rapša un ripša šķirņu kombinācijām (OV L 154, 5.7.1995., 22. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 98/173/EK (OV L 63, 4.3.1998., 30. lpp.)
— Komisijas 1996. gada 4. marta Lēmums 96/202/EK par pagaidu eksperimenta organizēšanu attiecībā uz maksimālo inertās vielas saturu sojas pupu sēklās (OV L 65, 15.3.1996., 39. lpp.)
— Komisijas 1997. gada 24. janvāra Lēmums 97/125/EK, ar ko atļauj noteiktās informācijas neizdzēšamu drukājumu uz eļļas augu un šķiedraugu sēklu iepakojumiem un ar ko groza Lēmumu 87/309/EEK, ar ko atļauj noteiktas informācijas neizdzēšamu drukājumu uz noteiktu lopbarības augu sugu iepakojumiem (OV L 48, 19.2.1997., 35. lpp.)
— Komisijas 1998. gada 27. aprīļa Lēmums 98/320/EK par pagaidu eksperimenta organizēšanu attiecībā uz sēklu paraugu ņemšanu un sēklu testēšanu saskaņā ar Padomes Direktīvām 66/400/EEK, 66/401/EEK, 66/402/EEK un 69/208/EEK (OV L 140, 12.5.1998., 14. lpp.).
B. ŠVEICES NOTEIKUMI
— 1998. gada 29. aprīļa Federālais likums par lauksaimniecību (RO 1998 3033)
— 1998. gada 7. decembra Rīkojums par augu pavairojamā materiāla ražošanu un laišanu brīvā apgrozībā (RO 1999 420)
— DFE 1998. gada 7. decembra Rīkojums par laukaugu un lopbarības augu sugu sēklām un stādiem (RO 1999 781)
— DFEP 1974. gada 6. jūnija sēklu katalogs, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 1998. gada 7. decembrī (RO 1999 408).
C. IMPORTAM VAJADZĪGIE SERTIFIKĀTI
a) no Eiropas Kopienas:
dokumenti, kas paredzēti Padomes Lēmumā 95/514/EK (OV L 296, 9.12.1995., 34. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 98/162/EK (OV L 53, 24.2.1998., 21. lpp.).
b) no Šveices:
oficiālās EK vai ESAO iepakojuma etiķetes, ko izdevušas šā pielikuma 2. papildinājumā uzskaitītās iestādes, un oranžie vai zaļie ISTA sertifikāti vai līdzīgi sēklu analīzes sertifikāti katrai sēklu partijai.
2. papildinājums
Sēklu inspekcija un sertificēšanas iestādes
|
A. Eiropas Kopiena |
||
|
Beļģija |
Ministère des Classes Moyennes et de l'Agriculture Service Matériel de Reproduction Brussels |
|
|
Dānija |
Ministeriet for Fødevarer, Landbrug og Fiskeri (Pārtikas, lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrija)Plantedirektoratet (Dānijas Augu direktorāts)Lyngby |
|
|
Vācija |
Senatsverwaltung für Wirtschaft und Betriebe Referat Ernährung und Landwirtschaft – Abteilung IV E 3 – Berlin |
B |
|
Der Direktor der Landwirtschaftskammer Rheinland als Landesbeauf– tragter Saatenanerkennungsstelle Bonn |
BN |
|
|
Regierungspräsidium Freiburg – Abt. III, Referat 34 – Freiburg i. Br. |
FR |
|
|
Bayerische Landesanstalt für Bodenkultur und Pflanzenbau – Amtliche Saatenanerkennung für landwirtsch. Saatgut – Freising |
FS |
|
|
Landwirtschaftskammer Hannover Referat 32 Hannover |
H |
|
|
Regierungspräsidium Halle Abteilung 5, Dezernat 51 Samenprüf– und Anerkennungsstelle Halle |
HAL |
|
|
Der Senator für Frauen, Gesundheit, Jugend, Soziales und Umwelts– chutz Referat 33 Bremen |
HB |
|
|
Wirtschaftsbehörde Amt Wirtschaft u. Landwirtschaft Abt. Land– und Ernährungswirtschaft Hamburg |
HH |
|
|
Landesforschungsanstalt für Landwirtschaft und Fischerei Mecklen– burg–Vorpommern Landesanerkennungsstelle für Saat– und Pflanzgut Rostock |
HRO |
|
|
Thüringer Landesanstalt für Landwirtschaft Sachgebiet 270 Jena |
I |
|
|
Regierungspräsidium Karlsruhe – Referat 34 – Karlsruhe |
KA |
|
|
Landwirtschaftskammer Rheinland–Pfalz – Amtliche Saatanerkennung – Bad Kreuznach |
KH |
|
|
Landwirtschaftskammer Schleswig–Holstein LUFA–ITL Kiel |
KI |
|
|
Hessisches Landesamt für Regionalentwicklung und Landwirtschaft Dez. 23 Kassel |
KS |
|
|
Sächsisches Landesamt für Landwirtschaft Fachbereich 5, Sortenprtifung und Feldversuchswesen Saatenanerkennung Nossen |
MEI |
|
|
Der Direktor der Landwirtschaftskammer Westfalen–Lippe als Landes– beauftragter Gruppe 31 Landbau Münster |
MS |
|
|
Landwirtschaftskammer Weser–Ems Institut für Pflanzenbau und Pflanzenschutz Referet P4 Oldenburg |
OL |
|
|
Landesamt für Ernährung, Landwirtschaft und Flurneuordnung Saatenanerkennungsstelle Potsdam Potsdam |
P |
|
|
Regierungspräsidium Stuttgart Referat 34 a Stuttgart |
S |
|
|
Landwirtschaftskammer für das Saarland Saarbrücken |
SB |
|
|
Regierungspräsidium Tübingen Referat 34 Tübingen |
TU |
|
|
Regierung von Unterfranken – Anerkennungs– und Nachkontrollstelle für Gemüsesaatgut in Bayern Würzburg |
WU |
|
|
Regierung von Unterfranken Abteilung Landwirtschaft – Sachgebiet Weinbau – Würzburg |
WU |
|
|
Grieķija |
Ministry of Agriculture Directorate of Inputs of Crop Production Athens |
|
|
Spānija |
Ministerio de Agricultura Pesca y Alimentatión Direction General de Producciones y Mercados Agrícolas Subdireccíon General de Semillas y Plantas de Vivero Madrid Generalidad de Cataluña Departamento de Agricultura, Ganaderia y Pesca Barcelona Comunidad Autonoma de Pais Vasco Departamento de Industria, Agricultura y Pesca Vitoria Junta de Galicia Consejería de Agriculture, Ganadería y Montes Santiago de Compostela Diputación Regional de Cantabria Consejería de Ganadería, Agriculture y Pesca Santander Principado de Asturias Consejería de AgricultureOviedo Junta de Andalucía Consejería de Agriculture y Pesca Seville Comunidad Autonome de le Regíon de Murcia Consejería de Medio Ambiente, Agriculture y Pesca Murcia Diputacion General de Aragón Consejería de Agricultura y Medio Ambiente Zaragoza Junta de Comunidades de Castilla–Le Manche Consejería de Agricultura y Medio Ambiente Toledo Generalidad Valenciana Consejería de Agricultura y Medio Ambiente Valencia Comunidad Autónoma de Le Rioja Consejería de Agricultura, Ganadería y Desarrollo Rural Logroño Junta de Extremadura Consejería de Agricultura y Comercio Méride Comunidad Autónoma de Canarias Consejería de Agricultura, Pesca y Alimentación Senta Cruz de Tenerife Junta de Castillay Leon Consejería de Agricultura y Ganadería Valladolid Comunidad Autónoma de les Isles Baleares Consejería de Agricultura, Comercio e Industria Palma de Mallorca Comunidad de Madrid Consejería de Economía y Empleo Madrid Diputación Foral de Navarre Departamento de Agricultura, Ganadería y Alimentación Pamplona |
|
|
Francija |
Ministère de l'Agriculture, de le Pêche et de l'Alimentation Service Officiel de Contrôle et de Certification (SOC) Paris |
|
|
Īrija |
The Department of Agriculture, Food and Forestry Agriculture House Dublin |
|
|
Itālija |
Ente Nazionale Sementi Elette (ENSE) Milan |
|
|
Luksemburga |
L'Administration des Services Techniques de l'Agriculture (ASTA) Service de la Production Végétale Luxembourg |
|
|
Austrija |
Bundesamt und Forschungszentrum für LandwirtschaftVienna Bundesamt für Agrarbiologie Linz |
|
|
Nīderlande |
Nederlandse Algemene Keuringsdienst voor zaaizaad en pootgoed van landbouwgewassen (NAK) Ede |
|
|
Portugāle |
Ministério da Agricultura, do Desenvolvimento Rural e das Pescas Direcçâo Gérai de Protecção das Cultura Lisbon |
|
|
Somija |
Kasvintuotannon tarkastuskeskus (KTTK)Kontroll-centralen för växtproduktionSiementarkastusosastoFrökontrollavdelingenLoimaa |
|
|
Zviedrija |
a) Sēklas, kas nav sēklas kartupeļi: — Statens utsädeskontroll (SUK) (Swedish Seed Testing and Certification Institute) Svalöv — Frökontrollen Mellansverige AB Linköping — Frökontrollen Mellansverige AB Örebro b) Sēklas kartupeļi: Statens utsädeskontroll (SUK) (Swedish Seed Testing and Certification Institute) Svalöv |
|
|
Apvienotā Karaliste |
Anglija un Velsa: a) Sēklas, kas nav sēklas kartupeļi: Ministry of Agriculture, Fisheries and Food Seeds Branch Cambridge b) Sēklas kartupeļi: Ministry of Agriculture, Fisheries and Food Plant Health Division York Skotija: Scottish Office Agriculture Fisheries and Environment Department Edinburgh Ziemeļīrija: Department of Agriculture for Northern Ireland Seeds Branch Belfast |
|
|
B. Šveice |
Service des Semences et Plants RAC Changins Nyon Dienst für Saat– unf Pflanzgut FAL Reckenholz Zürich |
|
3. papildinājums
Izņēmumi, ko Šveice pieļāvusi attiecībā uz Kopienu ( 10 )
a) Atbrīvojums, kas piešķirts dažām dalībvalstīm attiecībā uz pienākumu piemērot Padomes Direktīvu 66/402/EEK par noteiktu sugu labības sēklu tirdzniecību:
— Komisijas Lēmums 69/270/EEK (OV L 220, 1.9.1969., 8. lpp.)
— Komisijas Lēmums 69/271/EEK (OV L 220, 1.9.1969., 9. lpp.)
— Komisijas Lēmums 69/272/EEK (OV L 220, 1.9.1969., 10. lpp.)
— Komisijas Lēmums 70/47/EEK (OV L 13, 19.1.1970., 26. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 80/301/EEK (OV L 68, 14.3.1980., 30. lpp.).
— Komisijas Lēmums 74/5/EEK (OV L 12, 15.1.1974., 13. lpp.)
— Komisijas Lēmums 74/361/EEK (OV L 196, 19.7.1974., 19. lpp.)
— Komisijas Lēmums 74/532/EEK (OV L 299, 7.11.1974., 14. lpp.)
— Komisijas Lēmums 80/301/EEK (OV L 68, 14.3.1980., 30. lpp.)
— Komisijas Lēmums 86/153/EEK (OV L 115, 3.5.1986., 26. lpp.)
— Komisijas Lēmums 89/101/EEK (OV L 38, 10.2.1989., 37. lpp.).
b) Atļauja dažām dalībvalstīm ierobežot noteiktu labības šķirņu sēklu un noteiktu šķirņu sēklas kartupeļu tirdzniecību (skat. Lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējais katalogs, 20. pilnais izdevums, 4. aile (OV C 264 A, 30.8.1997., 1. lpp.)).
c) Atļauja dažām dalībvalstīm pieņemt stingrākus noteikumus par vējauzu klātbūtni labības sēklā:
— Komisijas Lēmums 74/269/EEK (OV L 141, 24.5.1974., 20. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 78/512/EEK (OV L 157, 15.6.1978., 35. lpp.) ( 11 )
— Komisijas Lēmums 74/531/EEK (OV L 299, 7.11.1974., 13. lpp.)
— Komisijas Lēmums 95/75/EK (OV L 60, 18.3.1995., 30. lpp.)
— Komisijas Lēmums 96/334/EEK (OV L 127, 25.5.1996., 39. lpp.).
d) Atļauja attiecībā uz sēklas kartupeļu tirdzniecību visā vai daļā no dažu dalībvalstu teritorijas, stingrāki pasākumi pret dažām slimībām nekā tie, kas paredzēti Padomes Direktīvas 66/403/EEK I un II pielikumā:
— Komisijas Lēmums 93/231/EEK (OV L 106, 30.4.1993., 11. lpp.), kas grozīts ar lēmumiem:
—
— 95/21/EK (OV L 28, 7.2.1995., 13. lpp.)
— 95/76/EK (OV L 60, 18.3.1995., 31. lpp.)
— 96/332/EK (OV L 127, 25.5.1995., 31. lpp.).
4. papildinājums
Trešo valstu saraksts ( 12 )
Argentīna
Austrālija
Bulgārija
Kanāda
Čīle
Horvātija
Čehija
Ungārija
Izraēla
Maroka
Jaunzēlande
Norvēģija
Polija
Rumānija
Slovākija
Slovēnija
Dienvidāfrika
Turcija
Amerikas Savienotās Valstis
Urugvaja
7. PIELIKUMS
PAR TIRDZNIECĪBU AR VĪNA NOZARES PRODUKTIEM
1. pants
Mērķi
Ar šo saskaņā ar nediskriminācijas un savstarpīguma principu Puses apņemas atvieglot un veicināt savstarpējo tirdzniecību ar vīna nozares produktiem, kuru izcelsme ir to teritorijās, ievērojot šajā pielikumā izklāstītos nosacījumus.
2. pants
Darbības joma
Šo pielikumu piemēro vīna nozares produktiem, kā noteikts 1. papildinājumā minētajos tiesību aktos.
3. pants
Definīcijas
Šajā pielikumā, izņemot tad, ja pielikumā īpaši paredzēts citādi:
a) “vīna nozares produkts ar izcelsmi …”, kam seko attiecīgās Puses nosaukums, ir produkts 2. panta nozīmē, kurš ražots minētās Puses teritorijā no vīnogām, kas pilnībā ievāktas tajā pašā teritorijā vai 2. papildinājumā definētā teritorijā, saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem;
b) “ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” ir visas tās norādes, tostarp cilmes vietas nosaukums, atbilstīgi 22. pantam Nolīgumā par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību, kurš pievienots Nolīgumam par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu (turpmāk “TRIPS nolīgums”), kuras ir atzītas saskaņā ar Puses likumiem vai noteikumiem, lai apzīmētu un noformētu tirgum 2. pantā minēto vīna nozares produktu ar izcelsmi minētās Puses teritorijā vai 2. papildinājumā definētajā teritorijā;
c) “tradicionāls apzīmējums” ir tradicionāli lietots nosaukums, kas konkrēti attiecas uz vīna nozares produktu ražošanas metodi vai kvalitāti, krāsu vai tipu 2. panta nozīmē un ko atzīst ar kādas Puses normatīvajiem aktiem nolūkā aprakstīt un noformēt produktu, kura izcelsme ir minētās Puses teritorijā;
d) “aizsargāts nosaukums” ir ģeogrāfiska norāde vai tradicionāls nosaukums, kas minēts attiecīgi b) un c) apakšpunktā un ko aizsargā saskaņā ar šo pielikumu;
e) “apzīmējums” ir jebkurš nosaukums, ko lieto marķējumā, 2. pantā minēta vīna nozares produkta pavaddokumentos tā pārvadāšanas laikā, tirdzniecības dokumentos, jo īpaši rēķinos un pavadzīmēs, kā arī reklāmā;
f) “marķējums” ir visi apzīmējumi un citas atsauces, simboli/zīmes, ilustrācijas un tirdzniecības markas, ko izmanto 2. pantā minēta vīna nozares produkta raksturošanai un kas ir uz pašas taras, arī tās aizdares, vai uz tarai piestiprinātas birkas un uz apvalka, kas nosedz pudeļu kaklu;
g) “noformējums” ir nosaukumi, kas lietoti uz taras, ieskaitot aizdari, uz marķējuma un iepakojuma;
h) “iepakojums” ir tāds aizsargiesaiņojums kā papīrs, visu veidu salmu iepakojamais materiāls, kartons un kastes, ko izmanto, lai transportētu vienu vai vairākus vīna traukus un/vai tos noformētu pārdošanai galīgajam patērētājam;
i) “vīna nozares produktu tirdzniecības tiesību akti” ir visi noteikumi, kas paredzēti šajā pielikumā;
j) “kompetentā iestāde” ir jebkura iestāde vai departaments, ko Puse izraudzījusies kā atbildīgo par vīna nozares produktu ražošanas un tirdzniecības tiesību aktu piemērošanu;
k) “kontaktiestāde” ir oficiāla struktūra vai kompetentā iestāde, ko viena Puse izraudzījusies kā atbildīgo par attiecīgajiem sakariem ar otras Puses kontaktiestādi;
l) “pieprasījuma iesniedzēja iestāde” ir kompetentā iestāde, ko Puse izraudzījusies šim mērķim un kas iesniedz palīdzības pieprasījumu jomās, uz kurām attiecas šī sadaļa;
m) “saņēmēja iestāde” ir kompetenta struktūra vai iestāde, ko Puse izraudzījusies šim mērķim un kas saņem palīdzības pieprasījumu jomās, uz kurām attiecas šī sadaļa;
n) “pārkāpums” ir jebkāda vīna nozares produktu ražošanas un tirdzniecības tiesību aktu pārkāpšana vai mēģinājums tos pārkāpt.
I
SADAĻA
IMPORTAM UN TIRDZNIECĪBAI PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI
4. pants
Marķējums, noformējums un pavaddokumenti
1. Tirdzniecība starp Pusēm ar vīna nozares produktiem 2. panta nozīmē, kuru izcelsme ir to teritorijās, notiek saskaņā ar šajā pielikumā izklāstītajiem tehniskajiem noteikumiem. Ar “tehniskajiem noteikumiem” saprot visus 3. papildinājumā uzskaitītos noteikumus, kas attiecas uz vīna nozares produktu definīciju, vīndarības praksi, minēto produktu sastāvu, pavaddokumentiem un noteikumiem, kas reglamentē šo produktu pārvadāšanu un tirdzniecību.
2. Komiteja var lemt par 1. punktā minēto “tehnisko noteikumu” definīcijas grozīšanu.
3. Pielikuma 3. papildinājumā uzskaitīto tiesību aktu noteikumus, kas attiecas uz to stāšanos spēkā vai īstenošanu, nepiemēro šā pielikuma mērķiem.
4. Šis pielikums neskar ne valsts vai Eiropas Savienības noteikumu piemērošanu nodokļu jomā, ne arī attiecīgos kontroles pasākumus.
II
SADAĻA
VĪNA NOZARES PRODUKTU (2. PANTA NOZĪMĒ) NOSAUKUMU SAVSTARPĒJA AIZSARDZĪBA
5. pants
Aizsargāti nosaukumi
Attiecībā uz Eiropas Savienības un Šveices izcelsmes vīna nozares produktiem aizsargāti ir šādi 4. papildinājumā minētie nosaukumi:
a) nosaukums vai atsauces uz to Eiropas Savienības dalībvalsti vai Šveici, no kuras vīns ir cēlies;
b) īpaši apzīmējumi;
c) cilmes vietas nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes;
d) tradicionālie apzīmējumi.
6. pants
Nosaukumi un atsauces, kas izmantoti Eiropas Savienības dalībvalstu un Šveices apzīmēšanai
1. Lai identificētu vīnu izcelsmi Šveicē, tos nosaukumus un atsauces uz Savienības dalībvalstīm, kurus lieto šo produktu apzīmēšanai:
a) izmanto tikai vīniem, kuru izcelsme ir attiecīgajā dalībvalstī;
b) izmanto tikai Eiropas Savienības izcelsmes vīna nozares produktiem un ar nosacījumiem, kas paredzēti ar Eiropas Savienības tiesību aktiem un noteikumiem.
2. Lai identificētu vīnu izcelsmi Eiropas Savienībā, tos nosaukumus un atsauces uz Šveici, kurus lieto šo produktu apzīmēšanai:
a) izmanto tikai vīniem, kuru izcelsme ir Šveicē;
b) izmanto tikai Šveices izcelsmes vīna nozares produktiem un ar nosacījumiem, kas paredzēti ar Šveices tiesību aktiem un noteikumiem.
7. pants
Citi termini
1. Terminus “appellation d’origine protégée” (aizsargāts cilmes vietas nosaukums), “indication géographique protégée” (aizsargāta ģeogrāfiskās izcemes norāde), kā arī to saīsinājumus “AOP” (ACVN) un “IGP” (AĢIN), terminus “Sekt” un “crémant”, kas minēti Komisijas Regulā (EK) Nr. 607/2009 ( 13 ), izmanto tikai attiecīgās dalībvalsts izcelsmes vīniem un tikai ar nosacījumiem, kas paredzēti ar Eiropas Savienības tiesību aktiem un noteikumiem.
2. Neskarot 10. pantu, terminu “appellation d’origine contrôlée”, kā arī tā saīsinājumu “AOC” un terminu “vin de pays”, kas minēti Federālā lauksaimniecības likuma 63. pantā, izmanto tikai Šveices izcelsmes vīniem un tikai ar nosacījumiem, kas paredzēti ar Šveices tiesību aktiem.
Terminu “vin de table”, kas minēts Federālā lauksaimniecības likuma 63. pantā, izmanto tikai Šveices izcelsmes vīniem un tikai ar nosacījumiem, kas paredzēti ar Šveices tiesību aktiem.
8. pants
Cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība
1. Šveicē Eiropas Savienības cilmes vietas nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas uzskaitīti 4. papildinājuma A daļā:
I. ir aizsargāti, un tos izmanto tikai Eiropas Savienības izcelsmes vīniem;
II. izmanto tikai Eiropas Savienības izcelsmes vīna nozares produktiem un ar nosacījumiem, kas paredzēti ar Eiropas Savienības tiesību aktiem un noteikumiem.
Eiropas Savienībā Šveices cilmes vietas nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas uzskaitīti 4. papildinājuma B daļā:
I. ir aizsargāti, un tos izmanto tikai Šveices izcelsmes vīniem;
II. izmanto tikai Šveices izcelsmes vīna nozares produktiem un ar nosacījumiem, kas paredzēti ar Šveices tiesību aktiem un noteikumiem.
2. Puses saskaņā ar šo nolīgumu veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu savstarpējo aizsardzību, kas uzskaitītas 4. papildinājumā un ko izmanto tādu vīnu aprakstā un noformējumā, kuru izcelsme ir Pušu teritorijā. Puses ievieš atbilstošus juridiskos līdzekļus, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību un novērstu to, ka tās cilmes vietas nosaukumus vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas iekļautas 4. pielikuma sarakstā, izmanto, lai apzīmētu vīnu, kura izcelsme nav tajā vietā, uz kuru attiecas konkrētais cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.
3. Aizsardzību, kas paredzēta 1. punktā, piemēro arī tad, ja:
a) ir norādīta vīna patiesā izcelsme;
b) attiecīgais cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde izmantota tulkojumā, transkripcijā vai transliterācijā; vai ja
c) norādēm pievieno tādus vārdus kā “veids”, “tips”, “stils”, “atdarinājums”, “metode” vai tamlīdzīgus.
4. Ja 4. papildinājumā minēto cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu vidū ir homonīmi, tad aizsardzību piešķir visiem šiem homonīmajiem nosaukumiem, ja vien to izmantošana notiek labticīgi un – saskaņā ar to praktiskās izmantošanas nosacījumiem, kurus Komitejā noteikušas Līgumslēdzējas puses, – pret attiecīgajiem ražotājiem tiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme, un patērētāji netiek maldināti.
5. Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kas minēta 4. papildinājumā, ir homonīms kādas trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, piemēro TRIPS nolīguma 23. panta 3. punktu.
6. Šā pielikuma noteikumi neierobežo personas tiesības tirdzniecības gaitā izmantot savu vai savu priekšgājēju vārdu uzņēmējdarbībā, izņemot gadījumu, kad šā vārda izmantošana var maldināt patērētājus.
7. Nekas šajā nolīgumā neuzliek pienākumu kādai no Pusēm aizsargāt otras Puses cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas minēta 4. papildinājumā un kas nav aizsargāta vai vairs nav aizsargāta tās izcelsmes valstī, vai ko minētajā valstī vairs neizmanto.
8. Puses apstiprina, ka šajā nolīgumā noteiktās tiesības un pienākumi neattiecas uz citiem cilmes vietas nosaukumiem vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, izņemot tās, kas minētas 4. papildinājumā.
9. Neskarot TRIPS nolīgumu, šis pielikums papildina un precizē tiesības un pienākumus, kas abām Pusēm jāievēro ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai.
Tomēr Puses atsakās no savām tiesībām atsaukties uz TRIPS nolīguma 24. panta 4., 6. un 7. punktu, lai noraidītu aizsardzības piešķiršanu otras Puses nosaukumam, izņemot gadījumus, kas minēti šā pielikuma 5. papildinājumā.
10. Ekskluzīvo aizsardzību, kas paredzēta šājā pantā, piemēro nosaukumam Champagne, kas ir ietverts Eiropas Savienības sarakstā šā pielikuma 4. papildinājumā.
9. pants
Sakarības starp cilmes vietas nosaukumiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un preču zīmēm
1. Līgumslēdzējām pusēm nav pienākuma aizsargāt cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja, ņemot vērā iepriekšējas preču zīmes reputāciju vai atpazīstamību, aizsardzība var maldināt patērētāju par attiecīgā vīna patieso identitāti.
2. Tāda vīnkopības produkta preču zīmes reģistrāciju, kurš minēts 2. pantā un kurš ietver 4. papildinājumā minētu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, saskaņā ar abu Pušu tiesībām atsaka vai daļēji atsaka vai nu ex officio, vai pēc ieinteresētās Puses pieprasījuma, ja attiecīgā produkta izcelsme nav vietā, kas norādīta ar cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.
3. Preču zīme, kura reģistrēta 2. pantā minētam vīnkopības produktam, kura ietver 4. papildinājumā minētu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai kura ir tajā minēts cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, saskaņā ar abu Pušu tiesībām tiek atzīta par nederīgu vai daļēji atzīta par nederīgu vai nu ex officio, vai pēc ieinteresētās Puses lūguma, ja šī preču zīme attiecas uz produktu, kas neatbilst prasībām, kuras saistītas ar attiecīgo cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.
4. Preču zīmi, kuras lietojums atbilst kādam iepriekšējā punktā minētam gadījumam un kuras reģistrācijas pieteikums ir ticis iesniegts godprātīgi, un kura ir godprātīgi reģistrēta vai noteikta, godprātīgi lietojot vienas Puses teritorijā (tostarp Eiropas Savienības dalībvalstīs), ja vien šāda iespēja paredzēta attiecīgajos tiesību aktos, pirms datuma, kad otras Puses cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzība ir stājusies spēkā saskaņā ar šo pielikumu, var izmantot arī turpmāk, neņemot vērā aizsardzību, kas piešķirta cilmes vietas nosaukumam vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, taču ar nosacījumu, ka attiecīgās Puses tiesību aktos nav nekā tāda, kas varētu būt par pamatu preču zīmes atcelšanai.
10. pants
Tradicionālo apzīmējumu aizsardzība
1. Šveicē Eiropas Savienības tradicionālos apzīmējumus, kas uzskaitīti 4. papildinājuma A daļā:
a) neizmanto tāda vīna aprakstā vai noformējumā, kura izcelsme ir Šveicē;
b) drīkst izmantot Eiropas Savienības izcelsmes vīna aprakstā vai noformējumā tikai tad, ja šim vīnam ir papildinājumā norādītā izcelsme un kategorija, un tikai atbilstīgajā valodā, kā arī saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktos un noteikumos paredzētajiem nosacījumiem.
Eiropas Savienībā Šveices tradicionālos apzīmējumus, kas uzskaitīti 4. papildinājuma B daļā:
a) neizmanto tāda vīna aprakstā vai noformējumā, kura izcelsme ir Eiropas Savienībā;
b) drīkst izmantot Šveices izcelsmes vīna aprakstā vai noformējumā tikai tad, ja šim vīnam ir papildinājumā norādītā izcelsme un kategorija, un tikai atbilstīgajā valodā, kā arī saskaņā ar Šveices tiesību aktos un noteikumos paredzētajiem nosacījumiem.
2. Piemērojot šo nolīgumu, Puses veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai atbilstīgi šā panta noteikumiem aizsargātu 4. papildinājumā minētos tradicionālos apzīmējumus, kurus izmanto to vīnu aprakstā un noformējumā, kuru izcelsme ir attiecīgo Pušu teritorijās. Šajā nolūkā Puses paredz piemērotus juridiskos līdzekļus, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību, un novērstu tradicionālo apzīmējumu izmantošanu tam, lai aprakstītu vīnu, attiecībā uz kuru nav tiesību šos tradicionālos apzīmējumus izmantot, arī tad, ja izmantotie tradicionālie apzīmējumi tiek lietoti kopā ar tādiem vārdiem kā “veids”, “tips”, “stils”, “imitācija”, “metode” vai tamlīdzīgiem.
3. Tradicionāla apzīmējuma aizsardzība attiecas tikai:
a) uz valodu vai valodām, kurā tas iekļauts 4. papildinājuma sarakstā;
b) uz tādas kategorijas vīnu, kādai tas ir aizsargāts Eiropas Savienības labā, vai tādas grupas vīnu, kādai tas ir aizsargāts Šveices labā un kāda tā norādīta 4. papildinājumā.
4. Ja 4. papildinājumā minēto tradicionālo apzīmējumu vidū ir homonīmi, tad aizsardzību piešķir visiem šiem homonīmajiem apzīmējumiem, ja vien to izmantošana notiek godprātīgi un – saskaņā ar to praktiskās izmantošanas nosacījumiem, kurus Komitejā noteikušas Līgumslēdzējas puses, – pret attiecīgajiem ražotājiem tiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme, un patērētāji netiek maldināti.
5. Ja saskaņā ar 4. pielikumu tradicionāls apzīmējums ir homonīms nosaukumam, ar ko apzīmē vīna nozares produktu, kura izcelsme nav Pušu teritorijā, šādu nosaukumu var lietot, lai aprakstītu un noformētu vīna nozares produktu, ja vien tas lietots tradicionāli un konsekventi, tā izmantošanu minētajam mērķim regulē izcelsmes valsts un patērētāji netiek maldināti par attiecīgā vīna faktisko izcelsmi.
6. Šis pielikums nekādi neierobežo personas tiesības tirdzniecības gaitā izmantot savu vai savu priekšgājēju vārdu uzņēmējdarbībā, izņemot gadījumu, kad šā vārda izmantošana var maldināt patērētājus.
7. Tāda vīnkopības produkta preču zīmes reģistrāciju, kurš minēts 2. pantā un kurš ietver 4. papildinājumā minētu tradicionālu apzīmējumu, saskaņā ar abu Pušu tiesībām atsaka vai daļēji atsaka vai nu ex officio, vai pēc ieinteresētās Puses pieprasījuma, ja minētā preču zīme neattiecas uz vīnkopības produktiem, kuru ģeogrāfiskā izcelsme saistīta ar minēto tradicionālo apzīmējumu.
Preču zīme, kura reģistrēta 2. pantā minētam vīnkopības produktam un kura ietver 4. papildinājumā minētu tradicionālu apzīmējumu vai kura ir tajā minēts tradicionāls apzīmējums, saskaņā ar abu Pušu tiesībām tiek atzīta par nederīgu vai daļēji atzīta par nederīgu vai nu ex officio, vai pēc ieinteresētās Puses lūguma, ja minētā preču zīme neattiecas uz vīnkopības produktiem, kuru ģeogrāfiskā izcelsme saistīta ar minēto tradicionālo apzīmējumu.
Preču zīmi, kuras lietojums atbilst kādam iepriekšējā punktā minētam gadījumam un kuras reģistrācijas pieteikums ir ticis iesniegts godprātīgi, un kura ir godprātīgi reģistrēta vai noteikta, godprātīgi lietojot vienas Puses teritorijā (tostarp Kopienas dalībvalstīs), ja vien šāda iespēja paredzēta attiecīgajos tiesību aktos, pirms datuma, kad otras Puses tradicionālā apzīmējuma aizsardzība ir stājusies spēkā saskaņā ar šo pielikumu, var izmantot arī turpmāk, ja attiecīgās Puses tiesību aktos šāda iespēja ir paredzēta.
8. Nekas šajā nolīgumā neuzliek pienākumu Pusēm aizsargāt 4. papildinājumā minētu tradicionālu apzīmējumu, kas nav aizsargāts vai vairs nav aizsargāts tā izcelsmes valstī, vai ko minētajā valstī vairs neizmanto.
11. pants
Aizsardzības īstenošana
1. Puses dara visu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka tad, ja vīna nozares produkti, kuru izcelsme ir Pušu teritorijā, tiek eksportēti un tirgoti ārpus to teritorijas, vienas Puses nosaukumus, kas aizsargāti saskaņā ar šo pielikumu, neizmanto, lai aprakstītu un noformētu šādus produktus, kuru izcelsme ir otras Puses teritorijā.
2. Ciktāl to atļauj Pušu attiecīgie tiesību akti, šā pielikuma piešķirto aizsardzību attiecina arī uz fiziskām un juridiskām personām, ražotāju, tirgotāju un patērētāju federācijām, apvienībām un organizācijām, kuru galvenais birojs atrodas otras Puses teritorijā.
3. Ja vīna nozares produkta apraksts vai noformējums, jo īpaši uz marķējuma, oficiālos vai tirdzniecības dokumentos vai reklāmā skar tiesības, kas izriet no šā pielikuma, Puses veic vajadzīgos administratīvos pasākumus vai uzsāk tiesvedību nolūkā apkarot negodīgu konkurenci vai jebkādiem citiem līdzekļiem novērš nepareizu aizsargātā nosaukuma izmantošanu.
4. Pasākumus un tiesvedību, kas paredzēti 3. punktā, jo īpaši piemēro šādos gadījumos:
a) ja Eiropas Savienības vai Šveices tiesību aktu sankcionēto nosaukumu tulkojumā kādā no otras Puses valodām lietots vārds, kas var maldināt attiecībā uz šādi aprakstīta vai noformēta vīna nozares produkta izcelsmi;
b) ja uz taras vai iepakojuma, reklāmā, oficiālajos vai tirdzniecības dokumentos, kas saistīti ar produktu, kura nosaukums ir aizsargāts saskaņā ar šo pielikumu, parādās norādes, preču zīmes, nosaukumi, uzraksti vai ilustrācijas, kas tieši vai netieši sniedz kļūdainu vai maldinošu informāciju par produkta izcelsmi, cilmes vietu, veidu vai būtiskām īpašībām;
c) ja izmantotā tara vai iepakojums maldina attiecībā uz vīna nozares produkta izcelsmi.
5. Šis pielikums nekavē Puses, ievērojot to iekšējos tiesību aktus vai citas starptautiskas vienošanās, piemērot plašāku aizsardzību attiecībā uz nosaukumiem, kas aizsargāti saskaņā ar šo pielikumu.
III
SADAĻA
OFICIĀLO KONTROLES IESTĀŽU VEIKTA KONTROLE UN SAVSTARPĒJĀ PALĪDZĪBA
12. pants
Mērķis un ierobežojumi
1. Puses palīdz viena otrai tādā veidā un ar tādiem nosacījumiem, kādi izklāstīti šajā sadaļā. Tās nodrošina, lai noteikumi par tirdzniecību ar vīna nozares produktiem tiek pareizi piemēroti, jo īpaši sniedzot savstarpēju palīdzību un atklājot un izmeklējot tiesību aktu pārkāpumus.
2. Palīdzībai, kas paredzēta šajā sadaļā, jābūt tādai, kas neskar noteikumus, kuri reglamentē kriminālprocedūru vai tiesu iestāžu sadarbību starp Pusēm kriminālpārkāpumu gadījumos.
3. Šī sadaļa neskar valsts noteikumus, kas reglamentē tiesas izmeklēšanas konfidencialitāti.
I
APAKŠSADAĻA
Valsts iestādes, kontrolējamās personas un savstarpējās palīdzības saņēmējas
13. pants
Kontaktiestādes
1. Ja Puse izraugās vairākas kompetentās iestādes, tā nodrošina šo iestāžu darbības koordināciju.
2. Katra Puse norīko vienu kontaktiestādi. Minētā iestāde:
— nosūta sadarbības lūgumus otras Puses kontaktiestādei šīs sadaļas piemērošanas nolūkā,
— saņem šādus lūgumus no minētās iestādes un nosūta tos savas Puses kompetentajai iestādei vai iestādēm,
— pārstāv minēto Pusi attiecībās ar otru Pusi, īstenojot sadarbību saskaņā ar šo sadaļu,
— paziņo otrai Pusei par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 11. pantu.
14. pants
Iestādes un laboratorijas
Puses:
a) paziņo viena otrai sarakstus, ko Puses regulāri atjaunina, proti:
— to struktūrvienību sarakstu, kuru kompetencē ir VI 1 dokumentu un citu vīna nozares produktu pavaddokumentu sagatavošana, piemērojot šā pielikuma 4. panta 1. punktu un 3.(A) papildinājumā minētos spēkā esošos Eiropas Savienības noteikumus,
— savu 3. panta j) un k) punktā minēto kompetento iestāžu un kontaktiestāžu sarakstu,
— savus sarakstus ar laboratorijām, kurām atļauts veikt analīzes saskaņā ar 17. panta 2. punktu,
— to Šveices kompetento iestāžu sarakstu, kuras minētas 3.(B) papildinājumā ievietotā Šveices izcelsmes vīna nozares produktu pārvadājumu pavaddokumenta 4. ailē;
b) apspriežas un informē viena otru par katras veiktajiem pasākumiem attiecībā uz šā pielikuma piemērošanu. Jo īpaši tās paziņo viena otrai savus piemērojamos noteikumus un administratīvo un tiesas lēmumu kopsavilkumus, kas ir īpaši svarīgi šā pielikuma pareizai piemērošanai.
15. pants
Kontrolējamās personas
Fiziskās vai juridiskās personas un tādu personu grupas, kuru profesionālā darbība var būt šajā regulā minētās kontroles objekts, netraucē šādas kontroles un vienmēr veicina to norisi.
II
APAKŠSADAĻA
Kontroles pasākumi
16. pants
Kontroles pasākumi
1. Ar attiecīgiem kontroles pasākumiem Puses dara visu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu 12. pantā paredzēto palīdzību.
2. Šādi kontroles pasākumi veicami vai nu sistemātiski, vai ar paraugu pārbaudēm. Pārbaudot paraugus, Puses nodrošina, lai tie būtu reprezentatīvi skaita, veida un biežuma ziņā.
3. Puses dara visu, kas vajadzīgs, lai atvieglotu savu kompetento iestāžu ierēdņu darbu, jo īpaši nodrošinot, lai:
— tiem būtu pieeja vīna dārziem un vīna nozares produktu ražošanas, gatavošanas, glabāšanas un pārstrādes iekārtām, kā arī šādu produktu transportēšanas līdzekļiem,
— tiem būtu pieeja jebkuras tādas personas tirdzniecības telpām (vai noliktavām) un transporta līdzekļiem, kura ar mērķi pārdot, tirgot vai pārvadāt uzglabā vīna nozares produktus vai produktus, kas var būt paredzēti izmantošanai vīna nozarē,
— lai tie varētu veikt vīna nozares produktu un vielu vai tādu produktu inventarizāciju, kurus var izmantot šādu produktu pagatavošanā,
— tie varētu ņemt paraugus no vīna nozares produktiem, ko glabā pārdošanai, pārdod vai pārvadā,
— tie varētu izskatīt grāmatvedības datus vai citus dokumentus, ko izmanto kontroles procedūrās, izgatavot to kopijas vai izrakstus no tiem,
— tie varētu veikt atbilstīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz vīna nozares produktu vai šādu produktu gatavošanā izmantojamu produktu ražošanu, gatavošanu, glabāšanu, pārvadāšanu, aprakstu, noformējumu un tirdzniecību, kā arī eksportēšanu uz otru Pusi, ja ir iemesls uzskatīt, ka ir nopietni pārkāpti šā pielikuma noteikumi, jo īpaši krāpnieciskas darbības vai veselības apdraudējuma gadījumos.
17. pants
Paraugi
1. Vienas Puses kompetentā iestāde var pieprasīt otras Puses kompetentajai iestādei, lai tā ņemtu paraugus saskaņā ar pirmās Puses spēkā esošajiem noteikumiem.
2. Pieprasījuma saņēmēja iestāde glabā paraugus, kas ņemti saskaņā ar 1. punktu, un izraugās laboratoriju, kurai tie nosūtāmi testēšanai. Pieprasījuma iesniedzēja iestāde var izraudzīties laboratoriju, lai veiktu paraugu paralēlu analīzi. Šajā nolūkā pieprasījuma saņēmēja iestāde nosūta piemērotu skaitu paraugu pieprasījuma iesniedzējai iestādei.
3. Ja attiecībā uz 2. pantā minēto testu rezultātiem starp pieprasījuma iesniedzēju iestādi un pieprasījuma saņēmēju iestādi nav vienprātības, kopīgi izraudzīta laboratorija veic izšķirošo analīzi.
III
APAKŠSADAĻA
Procedūras
18. pants
Noteicošais notikums
Ja kādas Puses kompetentajai iestādei ir pamatotas aizdomas vai ja kļūst zināms, ka:
— vīna nozares produkts neatbilst noteikumiem par tirdzniecību ar vīna nozares produktiem vai tas ir saistīts ar krāpšanu, lai ražotu vai tirgotu šādu produktu, un ka
— šī neatbilstība jo īpaši skar otru Pusi un pēc sava rakstura varētu būt par pamatu administratīvu pasākumu vai tiesvedības uzsākšanai, tā par to nekavējoties informē attiecīgās Puses kontaktiestādi ar savas Puses kontektiestādes starpniecību.
19. pants
Savstarpējas palīdzības lūgumu iesniegšana
1. Šajā sadaļā paredzētos iesniegumus sagatavo rakstiski. Tiem pievienojami dokumenti, kas vajadzīgi atbildei. Ja situācija ir steidzama, var pieņemt arī mutiskus lūgumus, tomēr tie tūlīt jāapstiprina rakstveidā.
2. Iesniegumiem saskaņā ar 1. punktu pievieno šādu informāciju:
— pieprasījuma iesniedzējas iestādes nosaukums,
— pieprasītais pasākums,
— iesnieguma mērķis vai pamats,
— attiecīgie tiesību akti, normas vai citi juridiskie instrumenti,
— cik vien iespējams precīzas un izsmeļošas norādes par fiziskajām vai juridiskajām personām, kuras ir izmeklēšanas mērķis, un
— būtisko faktu kopsavilkums.
3. Iesniegumus sagatavo vienā no Pušu oficiālajām valodām.
4. Ja pieprasījums neatbilst oficiālajiem nosacījumiem, var lūgt to labot vai papildināt; tomēr ir iespējams dot rīkojumu veikt attiecīgus aizsargpasākumus.
20. pants
Procedūra
1. Pēc iesniedzējas iestādes lūguma saņēmēja iestāde sniedz tai visu noderīgo informāciju, lai tā varētu nodrošināt, ka tiesību akti par vīna nozares produktu tirdzniecību tiek pareizi piemēroti, it īpaši informāciju par atklātām vai plānotām darbībām, kas ir vai var būt pretrunā šiem tiesību aktiem.
2. Ja pieprasījuma iesniedzēja iestāde sagatavojusi pamatotu iesniegumu, pieprasījuma saņēmēja iestāde veic īpašu pārraudzību vai pārbaudes, lai sasniegtu panākamos mērķus, vai veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šāda pārraudzība tiek īstenota.
3. Pieprasījuma saņēmēja iestāde, kas minēta 1. un 2. punktā, rīkojas vai nu savā vārdā, vai pēc savas valsts iestādes pieprasījuma.
4. Vienojoties ar pieprasījuma saņēmēju iestādi, pieprasījuma iesniedzēja iestāde var norīkot aģentus, kas rīkojas tās labā vai kādas citas tās Puses kompetentās iestādes labā, kuru pieprasījuma iesniedzēja iestāde pārstāv:
— vai nu lai tās Puses kompetento iestāžu telpās, kurā reģistrēta pieprasījuma saņēmēja iestāde, ievāktu informāciju, kura attiecas uz noteikumu par vīna nozares produktu tirdzniecību pareizu piemērošanu vai uz kontroles pasākumiem, kā arī izgatavotu pārvadājumu dokumentu un citu dokumentu vai uzskaites ierakstu kopijas,
— vai arī lai piedalītos pasākumos, kas prasīti saskaņā ar 2. punktu.
Kopijas, kas minētas pirmajā ievilkumā, var izgatavot, tikai vienojoties ar pieprasījuma saņēmēju iestādi.
5. Pieprasījuma iesniedzēja iestāde, kas vēlas nosūtīt pie otras Puses ierēdni, kurš saskaņā ar 4. punkta pirmo daļu izraudzīts, lai piedalītos kontroles procedūrās, kas paredzētas minētās daļas otrajā ievilkumā, pirms šādu procedūru uzsākšanas laikus informē pieprasījuma saņēmēju iestādi. Pieprasījuma saņēmējas iestādes ierēdņi pastāvīgi nodrošina kontroles procedūru norisi.
Pieprasījuma iesniedzējas iestādes ierēdņi:
— sagatavo rakstisku pilnvaru, kurā norādīta to identitāte un oficiālais amats,
— ievērojot ierobežojumus, ko pieprasījuma saņēmējas iestādes ierēdņiem, veicot attiecīgās kontroles procedūras, uzliek piemērojamie tiesību akti:
—
— bauda piekļuves tiesības, kas paredzētas 16. panta 3. punktā,
— bauda tiesības uz informāciju par to pārbaužu rezultātiem, kuras saskaņā ar 16. panta 3. punktu veikuši pieprasījuma saņēmējas iestādes ierēdņi,
— pārbaužu gaitā apliecina attieksmi, kas atbilst normām un uzvedībai, kura ir saistoša tās Puses ierēdņiem, kuras teritorijā tiek īstenota kontroles procedūra.
6. Ar attiecīgās Puses kontaktiestādes starpniecību minētās Puses pieprasījuma saņēmējai iestādei nosūta pamatotus iesniegumus, kā paredzēts šajā pantā. Tāda pati procedūra attiecas uz:
— atbildēm uz šādiem iesniegumiem,
— paziņojumiem, kas attiecas uz 2., 4. un 5. panta piemērošanu.
Atkāpjoties no pirmās daļas, straujākas un efektīvākas Pušu savstarpējās sadarbības labad tās noteiktos gadījumos var atļaut kompetentajai iestādei:
— pietiekami pamatotus pieprasījumus vai paziņojumus adresēt tieši otras Puses kompetentajām iestādēm,
— uz pietiekami pamatotiem pieprasījumiem vai paziņojumiem atbildēt tieši otras Puses kompetentajām iestādēm.
Šādos gadījumos kompetentās iestādes nekavējoties informē attiecīgās Puses kontaktiestādi.
7. Katras Puses analīžu datu bankā ietverto informāciju, tajā skaitā datus, kas iegūti, analizējot to attiecīgos vīna nozares produktus, dara pieejamu laboratorijām, ko šim nolūkam izraudzījušās Puses, ja tās to pieprasa. Informācijas paziņošana attiecas tikai uz attiecīgajiem analīžu datiem, kuri vajadzīgi, lai interpretētu analīzi, kas veikta salīdzināmu īpašību un izcelsmes paraugiem.
21. pants
Lēmums par savstarpējo palīdzību
1. Pieprasījuma saņēmējas iestādes Puse var atteikties sniegt palīdzību saskaņā ar šo sadaļu, ja šāda palīdzība var kaitēt šīs Puses suverenitātei, sabiedriskajai kārtībai, drošībai vai citām būtiskām interesēm.
2. Ja pieteikuma iesniedzēja iestāde lūdz palīdzību, kuru tā pati nespētu sniegt, ja šāda palīdzība tai tiktu lūgta, tad pieprasījumā tā vērš uzmanību uz šo faktu. Tad pieprasījuma saņēmējai iestādei jāizlemj, kā atbildēt uz šādu pieprasījumu.
3. Ja palīdzības sniegšanu noraida, pieprasījuma iesniedzējai iestādei nekavējoties paziņo šo lēmumu un tā iemeslus.
22. pants
Informācija un dokumentācija
1. Pieprasījuma saņēmēja iestāde pārbaužu rezultātus paziņo pieprasījuma iesniedzējai iestādei, iesniedzot dokumentus, apliecinātas kopijas, ziņojumus u. tml.
2. Panta 1. punktā minētos dokumentus var aizstāt ar šim pašam mērķim jebkādā veidā sagatavotu datorizētu informāciju.
3. Informācijai, kas minēta 18. un 20. pantā, pievieno attiecīgus dokumentus vai citus pierādījumus un sīkas ziņas par visiem administratīvajiem pasākumiem vai tiesvedību, un tā jo īpaši attiecas uz:
— konkrētā vīnkopības produkta sastāvu un organoleptiskajām īpašībām,
— tā nosaukumu un noformējumu,
— atbilstību noteikumiem, kas skar tā ražošanu, pagatavošanu un realizāciju.
4. Attiecīgās kontaktiestādes par jautājumu, kura dēļ uzsākta 18. un 20. pantā paredzētā sadarbības procedūra, nekavējoties viena otru informē par:
— izmeklēšanu gaitu, konkrēti ar ziņojumiem un citiem dokumentiem vai informācijas līdzekļiem,
— visām administratīvajām darbībām vai tiesvedību, kas uzsākta sakarā ar attiecīgajām darbībām.
23. pants
Izmaksas
Ceļojuma izmaksas saistībā ar šīs sadaļas piemērošanu sedz Puse, kas norīkojusi ierēdni pasākumiem, kuri paredzēti 20. panta 2. un 4. punktā.
24. pants
Konfidencialitāte
1. Visa informācija, kas saskaņā ar šo pielikumu paziņota jebkādā formā, ir konfidenciāla. Uz to attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums, un tā bauda aizsardzību, ko nodrošina līdzīgai informācijai saskaņā ar attiecīgajiem saņēmējas Puses tiesību aktiem vai attiecīgajiem noteikumiem, ko atkarībā no gadījuma piemēro Savienības iestādēm.
2. Ja Puses tiesību akti vai administratīvā prakse nosaka stingrākus ierobežojumus ražošanas un tirdzniecības noslēpumu aizsardzībai nekā tie, kas paredzēti šajā sadaļā, tad tas neuzliek Pusei pienākumu sniegt pieprasījuma iesniedzējai Pusei informāciju, ja tā pati nerīkojas tā, lai atbilstu šiem stingrākajiem ierobežojumiem.
3. Iegūto informāciju izmanto tikai šīs sadaļas mērķiem; izmantot citiem mērķiem vienas Puses teritorijā to drīkst tikai ar tās administratīvās iestādes iepriekšēju piekrišanu, kas to nosūtījusi; turklāt šī informācija ir pakļauta minētās iestādes uzliktajiem ierobežojumiem.
4. Panta 1. punkts neliedz izmantot informāciju tiesas vai administratīvās lietās, kas pēc tam ierosinātas attiecībā uz parastu krimināltiesību pārkāpumiem, ja šī informācija ir iegūta starptautiskas tiesu iestāžu sadarbības rezultātā.
5. Puses savos pierādījumu dokumentos, ziņojumos un liecībās, kā arī tiesvedībā un tiesā iesniegtajos apsūdzības dokumentos kā pierādījumus var izmantot saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem iegūtu informāciju un izskatītus dokumentus.
IV
SADAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
25. pants
Izņēmumi
1. I un II sadaļu nepiemēro vīna nozares produktiem 2. panta nozīmē, kas:
a) tranzītā tiek vesti caur vienas Puses teritoriju; vai
b) cēlušies vienas Puses teritorijā un tiek tirgoti starp Pusēm mazos daudzumos ar nosacījumiem, kas paredzēti šā pielikuma 5. papildinājumā, un ievērojot tajā noteikto kārtību.
2. Kamēr šis pielikums ir spēkā, tiek pārtraukta tā vēstuļu apmaiņa starp Kopienu un Šveici par sadarbību vīnu oficiālās kontroles jautājumos, kura 1984. gada 15. oktobrī parakstīta Briselē.
26. pants
Apspriešanās
1. Ja kāda Puse uzskata, ka otra nepilda savu pienākumus saskaņā ar šo pielikumu, Puses organizē apspriešanos.
2. Puse, kas pieprasa apspriešanos, nodrošina otru Pusi ar visu vajadzīgo informāciju attiecīgās lietas sīkai izskatīšanai.
3. Gadījumos, kad kavēšanās var apdraudēt cilvēka veselību vai mazināt krāpšanas uzraudzības pasākumu efektivitāti, pagaidu aizsardzības pasākumus var veikt, iepriekš neapspriežoties, ar nosacījumu, ka apspriešanās tiek uzsāktas tūlīt pēc šo pasākumu veikšanas.
4. Ja pēc 1. un 3. punktā minētās apspriešanās Puses nav panākušas vienošanos, tā Puse, kura apspriešanos pieprasījusi vai pieņēmusi 3. punktā minētos pasākumus, var veikt atbilstošus aizsardzības pasākumus, lai panāktu šā pielikuma piemērošanu.
27. pants
Darba grupa
1. Vīna nozares produktu darba grupa (turpmāk “darba grupa”), kas izveidota saskaņā ar nolīguma 6. panta 7. punktu, izskata visus jautājumus, kuri rodas saistībā ar šo pielikumu un tā īstenošanu.
2. Darba grupa periodiski izvērtē Pušu iekšējo tiesību aktu un normatīvo noteikumu attīstību tajās jomās, uz ko attiecas šis pielikums. Tā sagatavo priekšlikumus, ko tā iesniedz Komitejai, lai pieņemtu šo pielikumu un tā papildinājumus.
28. pants
Pārejas noteikumi
1. Neskarot 8. panta 10. punktu, vīna nozares produktus, kas šā pielikuma spēkā stāšanās brīdī tikuši ražoti, pagatavoti, apzīmēti un noformēti tādā veidā, kas atbilst Pušu likumiem un iekšējiem noteikumiem, bet ko aizliedz šis pielikums, var realizēt tirdzniecībā, līdz to krājumi izbeidzas.
2. Tos vīna nozares produktus, kuri tikuši ražoti, pagatavoti, apzīmēti un noformēti saskaņā ar šo pielikumu, bet kuru ražošana, pagatavošana, apzīmēšana un noformēšana pēc šā pielikuma grozīšanas vairs nav atbilstīga, drīkst tirgot, līdz to krājumi izbeidzas, ja vien Komiteja nepieņem citādus noteikumus.
1. papildinājums
Vīna nozares produkti, kas minēti 2. pantā
Eiropas Savienībai:
Padomes 2007. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”) (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 15. decembra Regulu (ES) Nr. 1234/2010 (OV L 346, 30.12.2010., 11. lpp.). Produkti, uz kuriem attiecas KN kodi 2009 61 , 2009 69 un 2204 (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).
Šveicei:
2. nodaļa Federālā iekšlietu departamenta (DFI) 2005. gada 23. novembra rīkojumā par alkoholiskajiem dzērieniem, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2010. gada 15. decembrī (RO 2010 6391). Produkti, uz kuriem attiecas Šveices muitas tarifa numuri 2009.60 un 2204 .
2. papildinājums
Īpašie nosacījumi, kas minēti 3. panta a) un b) punktā
Kontrolēts cilmes vietas nosaukums Genève (AOC Genève)
1. Ģeogrāfiskais apgabals
AOC Genève ģeogrāfiskais apgabals ietver:
— visu Ženēvas kantona teritoriju,
— visu šādu Francijas pašvaldību teritoriju:
—
— Challex,
— Ferney-Voltaire,
— šādu Francijas pašvaldību daļas:
—
— Ornex,
— Chens-sur-Léman,
— Veigy-Foncenex,
— Saint-Julien-en-Genevois,
— Viry,
kas aprakstītas AOC Genève specifikācijas noteikumos.
2. Vīnogu audzēšanas apgabals
Vīnogu audzēšanas apgabals ietver:
a) Ženēvas teritorijā – platības, kuras iekļautas vīna dārzu reģistrā Federālā Lauksaimniecības likuma 61. panta nozīmē (RS 910.1) un kuru vīnogas izmanto vīna ražošanā;
b) Francijas teritorijā – papildinājuma 1. punktā minēto pašvaldību vai pašvaldību daļu platības, kas apstādītas ar vīnogulājiem vai kam var piemērot atkārtotas stādīšanas tiesības un kas nav lielākas par 140 hektāriem.
3. Vīna ražošanas apgabals
Vīna ražošanas apgabals ietver vienīgi Šveices teritoriju.
4. Ierindošana zemākā kategorijā
AOC Genève izmantošana neliedz izmantot nosaukumus “vin de pays” (vietējais vīns) un “vin de table suisse” (Šveices galda vīns), lai apzīmētu vīnus, kuri ražoti no 2. punkta b) apakšpunktā definētajā ražošanas apgabalā ievāktajām vīnogām un kuri ir ierindoti zemākā kategorijā.
5. AOC Genève specifikācijas noteikumu kontrole.
Pārbaužu veikšana Šveicē ir Šveices iestāžu, proti, Ženēvas iestāžu, kompetencē.
Pārbaužu veikšanai Francijas teritorijā Šveices kompetentā iestāde pilnvaro Francijas pārbaudes struktūru, kuru akreditējušas Francijas iestādes.
6. Pārejas noteikumi
Ražotāji, kuriem ir ar vīnogulājiem apstādītas platības, kas nav iekļautas 2. punkta b) apakšpunktā definētajā vīnogu ražošanas apgabalā, bet kas līdz šim legāli izmantojuši nosaukumu AOC Genève, var turpināt to izmantot līdz 2013. gadam un var tirgot attiecīgos produktus, līdz to krājumi izbeidzas.
3. papildinājums
Tiesību aktu un tehnisko noteikumu saraksti, kas minēti 4. pantā, attiecībā uz vīna nozares produktiem
A. Tiesību akti, kas piemērojami importam un tirdzniecībai Šveicē ar Eiropas Savienības izcelsmes vīna nozares produktiem
Tiesību akti, uz kuriem veiktas atsauces, un īpaši noteikumi
1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīva 2007/45/EK, ar ko paredz noteikumus par fasētu produktu nominālajiem daudzumiem, atceļ Padomes Direktīvas 75/106/EEK un 80/232/EEK un groza Padomes Direktīvu 76/211/EEK (OV L 247, 21.9.2007., 17. lpp.).
2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīva 2008/95/EK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (kodificēta versija) (OV L 299, 8.11.2008., 25. lpp.).
3. Padomes 1989. gada 14. jūnija Direktīva 89/396/EEK par norādēm vai zīmēm, kas identificē pārtikas produkta partiju (OV L 186, 30.6.1989., 21. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes 1992. gada 11. marta Direktīvu 92/11/EEK (OV L 65, 11.3.1992., 32. lpp.).
4. Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. jūnija Direktīva 94/36/EK par krāsvielām, kuras lieto pārtikas produktos (OV L 237, 10.9.1994., 13. lpp.), kurā labojumi izdarīti OV L 259, 7.10.1994., 33. lpp., OV L 252, 4.10.1996., 23. lpp. un OV L 124, 25.5.2000., 66. lpp.
5. Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 20. februāra Direktīva 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji (OV L 61, 18.3.1995., 1. lpp.), kurā labojumi izdarīti OV L 248, 14.10.1995., 60. lpp. un kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2010. gada 22. oktobra Direktīvu 2010/69/ES (OV L 279, 23.10.2010., 22. lpp.).
6. Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīva 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 596/2009, ar ko atsevišķus tiesību aktus, kuriem piemēro Līguma 251. pantā minēto procedūru, pielāgo Padomes Lēmumam 1999/468/EK attiecībā uz regulatīvo kontroles procedūru – Pielāgošana regulatīvajai kontroles procedūrai – Ceturtā daļa (OV L 188, 18.7.2009., 14. lpp.).
7. Komisijas 2002. gada 11. jūlija Direktīva 2002/63/EK, ar ko nosaka Kopienas paraugu ņemšanas metodes pesticīdu atlieku oficiālajai kontrolei augu un dzīvnieku izcelsmes produktos un uz to virsmas un ar ko atceļ Direktīvu 79/700/EEK (OV L 187, 16.7.2002., 30. lpp.).
8. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 27. oktobra Regula (EK) Nr. 1935/2004 par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un par Direktīvu 80/590/EEK un 89/109/EEK atcelšanu (OV L 338, 13.11.2004., 4. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18 jūnija Regulu (EK) Nr. 596/2009, ar ko atsevišķus tiesību aktus, kuriem piemēro Līguma 251. pantā minēto procedūru, pielāgo Padomes Lēmumam 1999/468/EK attiecībā uz regulatīvo kontroles procedūru – Pielāgošana regulatīvajai kontroles procedūrai – Ceturtā daļa (OV L 188, 18.7.2009., 14. lpp.).
9. Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regula (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2011. gada 11. augusta Regulu (ES) Nr. 813/2011 (OV L 208, 13.8.2011., 23. lpp.).
10. Padomes 1993. gada 8. februāra Regula (EEK) Nr. 315/93 ar ko nosaka Kopienas procedūras attiecībā uz piesārņotājiem pārtikā (OV L 37, 13.2.1993., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 596/2009, ar ko atsevišķus tiesību aktus, kuriem piemēro Līguma 251. pantā minēto procedūru, pielāgo Padomes Lēmumam 1999/468/EK attiecībā uz regulatīvo kontroles procedūru – Pielāgošana regulatīvajai kontroles procedūrai – Ceturtā daļa (OV L 188, 18.7.2009., 14. lpp.).
11. Padomes 2007. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”) (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 15. decembra Regulu (ES) Nr. 1234/2010 (OV L 346, 30.12.2010., 11. lpp.).
12. Komisijas 2008. gada 27. jūnija Regula (EK) Nr. 555/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 479/2008 par vīna tirgus kopējo organizāciju attiecībā uz atbalsta programmām, tirdzniecību ar trešām valstīm, ražošanas potenciālu un kontroli vīna nozarē (OV L 170, 30.6.2008., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2010. gada 1. septembra Regulu (ES) Nr. 772/2010 (OV L 232, 2.9.2010., 1. lpp.).
13. Komisijas 2009. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 436/2009, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 piemērošanai attiecībā uz vīna dārzu reģistru, obligātajiem paziņojumiem un informācijas vākšanu vīna tirgus uzraudzībai, kā arī vīna produktu pārvadājumu pavaddokumentiem un vīna nozarē veicamo uzskaites reģistrāciju (OV L 128, 27.5.2009., 15. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2011. gada 23. februāra Regulu (ES) Nr. 173/2011 (OV L 49, 24.2.2011., 16. lpp.).
Neskarot Regulas (EK) Nr. 436/2009 24. panta 1. punkta b) apakšpunkta noteikumus, importējot Šveicē Eiropas Savienības izcelsmes vīna nozares produktus, jāuzrāda minētās regulas 24. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais pavaddokuments.
14. Komisijas 2009. gada 10. jūlija Regula (EK) Nr. 606/2009, ar ko nosaka konkrētus sīki izstrādātus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 īstenošanas noteikumus attiecībā uz vīnkopības produktu kategorijām, vīndarības metodēm un piemērojamiem ierobežojumiem (OV L 193, 24.7.2009., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2011. gada 21. janvāra Regulu (EK) Nr. 53/2011 (OV L 19, 22.1.2011., 1. lpp.).
15. Komisijas 2009. gada 14. jūlija Regula (EK) Nr. 607/2009, ar ko paredz konkrētus sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 piemērošanai attiecībā uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, tradicionālajiem apzīmējumiem, konkrētu vīna nozares produktu marķēšanu un noformēšanu (OV L 193, 24.7.2009., 60. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2011. gada 12. jūlija Regulu (ES) Nr. 670/2011 (OV L 183, 13.7.2011., 6. lpp.).
B. Tiesību akti, kas piemērojami Šveices izcelsmes vīna nozares produktu importam un tirdzniecībai Eiropas Savienībā
Tiesību akti, uz kuriem veiktas atsauces:
1. 1998. gada 29. aprīļa Federālais lauksaimniecības akts, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2010. gada 18. jūnijā (RO (Oficiālais krājums) 2010 5851).
2. 2007. gada 14. novembra rīkojums par vīnogu audzēšanu un vīna ievešanu (Rīkojums par vīnu), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2009. gada 4. novembrī (RO 2010 733).
3. Lauksaimniecības federālā biroja (OFAG) 2007. gada 17. janvāra rīkojums par to vīnogu šķirņu sarakstu, kuras pielaistas sertifikācijai un standartmateriāla ražošanai, un par vīnogu šķirņu asortimentu, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2011. gada 6. maijā (RO 2011 2169).
4. 1992. gada 9. oktobra Federālais likums par pārtiku un ikdienas lietošanas izstrādājumiem (Pārtikas produktu likums – LDA1), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2008. gada 5. decembrī (RO 2008 785).
5. 2005. gada 23. novembra rīkojums par pārtikas produktiem un patēriņa priekšmetiem (ODAlOUs), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2010. gada 13. oktobrī (RO 2006 4611).
6. Federālā iekšlietu departamenta (DFI) 2005. gada 23. novembra rīkojums par alkoholiskajiem dzērieniem, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2010. gada 15. decembrī (RO 2010 6391).
Atkāpjoties no rīkojuma 10. panta, aprakstu un noformējumu reglamentē tie noteikumi, kas piemērojami no trešām valstīm importētiem produktiem, kā minēts šajās regulās:
1) Padomes 2007. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”) (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 15. decembra Regulu (ES) Nr. 1234/2010 (OV L 346, 30.12.2010., 11. lpp.).
Šā pielikuma piemērošanai regula lasāma ar šādiem pielāgojumiem:
a) atkāpjoties no 118.y panta 1. punkta a) apakšpunkta, vīnkopības produkta kategorijas apzīmējumus aizstāj ar īpašajiem nosaukumiem, kas paredzēti 9. pantā DFI rīkojumā par alkoholiskajiem dzērieniem;
b) atkāpjoties no 118.y panta 1. punkta b) apakšpunkta i) ievilkuma, terminus “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” aizstāj attiecīgi ar “appellation d’origine contrôlée” (kontrolēts cilmes vietas nosaukums) un “vin de pays” (vietējais vīns);
c) atkāpjoties no 118.y panta 1. punkta f) apakšpunkta, norādi uz importētāju var aizstāt ar norādi par Šveices ražotāju, vīna pagraba īpašnieku, tirgotāju vai pudeļu pildītāju;
2) Komisijas 2009. gada 14. jūlija Regula (EK) Nr. 607/2009, ar ko paredz konkrētus sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 piemērošanai attiecībā uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, tradicionālajiem apzīmējumiem, konkrētu vīna nozares produktu marķēšanu un noformēšanu (OV L 193, 24.7.2009., 60. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2011. gada 12. jūlija Regulu (ES) Nr. 670/2011 (OV L 183, 13.7.2011., 6. lpp.).
Šā pielikuma piemērošanai regula lasāma ar šādiem pielāgojumiem:
a) atkāpjoties no regulas 54. panta 1. punkta, spirta koncentrāciju var norādīt tilpumprocentu desmitdaļās;
b) atkāpjoties no 64. panta 1. punkta un XIV pielikuma B daļas, terminus “demi-sec” (pussausais) un “moelleux” (saldais) var aizstāt attiecīgi ar “légèrement doux” (saldenais) un “demi-doux” (pussaldais);
c) atkāpjoties no regulas 62. panta, var izmantot vienas vai vairāku vīnogu šķirņu nosaukumus, ja minētā šķirne vai šķirnes ir vismaz 85 % no vīnogām, kas izmantotas Šveices vīna ražošanai.
7. Federālā Iekšlietu departamenta (DFI) 2005. gada 23. novembra rīkojums par pārtikas produktu marķēšanu un reklāmu (OEDAl), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2010. gada 13. oktobrī (RO 2010 4649).
8. Federālā iekšlietu departamenta (DFI) 2007. gada 22. jūnija rīkojums par pārtikā atļautajām piedevām (Rīkojums par piedevām, (OAdd), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2009. gada 11. maijā (RO 2009 2047).
9. Federālā iekšlietu departamenta (DFI) 1995. gada 26. jūnija rīkojums par pārtikas piemaisījumiem un sastāvdaļām (Rīkojums par piemaisījumiem un sastāvdaļām, OSEC), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2011. gada 16. maijā (RO 2011 1985).
10. Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīva 2007/45/EK, ar ko paredz noteikumus par fasētu produktu nominālajiem daudzumiem, atceļ Padomes Direktīvas 75/106/EEK un 80/232/EEK un groza Padomes Direktīvu 76/211/EEK (OV L 247, 21.9.2007., 17. lpp.).
11. Komisijas 2008. gada 27. jūnija Regula (EK) Nr. 555/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 479/2008 par vīna tirgus kopējo organizāciju attiecībā uz atbalsta programmām, tirdzniecību ar trešām valstīm, ražošanas potenciālu un kontroli vīna nozarē (OV L 170, 30.6.2008., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2010. gada 1. septembra Regulu (ES) Nr. 772/2010 (OV L 232, 2.9.2010., 1. lpp.).
Šā pielikuma piemērošanai regula lasāma ar šādiem pielāgojumiem:
a) importējot Šveices izcelsmes vīna nozares produktus Eiropas Savienībā, jāuzrāda pavaddokuments, kura paraugs sniegts turpmāk un kurš sagatavots saskaņā ar Komisijas 2004. gada 29. decembra Lēmumu 2005/9/EK (OV L 4, 6.1.2005., 12. lpp.);
b) šis pavaddokuments aizstāj dokumentu VI 1, kas minēts Komisijas 2008. gada 27. jūnija Regulā (EK) Nr. 555/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 479/2008 par vīna tirgus kopējo organizāciju attiecībā uz atbalsta programmām, tirdzniecību ar trešām valstīm, ražošanas potenciālu un kontroli vīna nozarē (OV L 170, 30.6.2008., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2010. gada 1. septembra Regulu (ES) Nr. 772/2010 (OV L 232, 2.9.2010., 1. lpp.);
c) uzskata, ka atsauces regulā uz “dalībvalsti(-īm)” vai “valsts vai Kopienas noteikumiem” (vai “valsts vai Kopienas tiesību aktiem”) attiecas arī uz Šveici vai Šveices tiesību aktiem;
d) Šveices izcelsmes vīnus, kuri ir pielīdzināmi vīniem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un kuru kopējais skābums, kas izteikts vīnskābē, pārsniedz 3,5 gramus litrā, bet nav mazāks par 3 gramiem litrā, var importēt, ja tie ir apzīmēti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un ja vismaz 85 % no tiem ir iegūti no vienas vai vairāku šādu šķirņu vīnogām: Chasselas, Mueller-Thurgau, Sylvaner, Pinot noir vai Merlot.
Pavaddokumenta paraugs ( 14 )Šveices ( 15 )izcelsmes vīna nozares produktu transportēšanai
4. papildinājums
Aizsargātie nosaukumi, kas minēti 5. pantā
A DAĻA
Eiropas Savienības izcelsmes vīna nozares produktu aizsargātie nosaukumi
BEĻĢIJA
|
Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu |
||
|
Côtes de Sambre et Meuse |
||
|
Cremant de Wallonie |
||
|
Hagelandse wijn |
||
|
Haspengouwse Wijn |
||
|
Heuvellandse Wijn |
||
|
Vin mousseux de qualité de Wallonie |
||
|
Vlaamse mousserende kwaliteitswijn |
||
|
Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi |
||
|
Vin de pays des Jardins de Wallonie |
||
|
Vlaamse landwijn |
||
|
Tradicionālie apzīmējumi (Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.u panta 1. punkta a) apakšpunkts) |
||
|
Appellation d’origine contrôlée |
ACVN |
Franču |
|
Gecontroleerde oorsprongsbenaming |
ACVN |
Nīderlandiešu |
|
Vin de pays |
AĢIN |
Franču |
|
Landwijn |
AĢIN |
Nīderlandiešu |
BULGĀRIJA
|
Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu |
||
|
Асеновград, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Asenovgrad |
||
|
Болярово, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Bolyarovo |
||
|
Брестник, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Brestnik |
||
|
Варна, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Varna |
||
|
Велики Преслав, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Veliki Preslav |
||
|
Видин, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Vidin |
||
|
Враца, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Vratsa |
||
|
Върбица, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Varbitsa |
||
|
Долината на Струма, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Struma valley |
||
|
Драгоево, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Dragoevo |
||
|
Евксиноград, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Evksinograd |
||
|
Ивайловград, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Ivaylovgrad |
||
|
Карлово, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Karlovo |
||
|
Карнобат, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Karnobat |
||
|
Ловеч, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Lovech |
||
|
Лозицa, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Lozitsa |
||
|
Лом, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Lom |
||
|
Любимец, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Lyubimets |
||
|
Лясковец, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Lyaskovets |
||
|
Мелник, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Melnik |
||
|
Монтана, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Montana |
||
|
Нова Загора, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Nova Zagora |
||
|
Нови Пазар, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Novi Pazar |
||
|
Ново село, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Novo Selo |
||
|
Оряховица, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Oryahovitsa |
||
|
Павликени, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Pavlikeni |
||
|
Пазарджик, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Pazardjik |
||
|
Перущица, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Perushtitsa |
||
|
Плевен, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Pleven |
||
|
Пловдив, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Plovdiv |
||
|
Поморие, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Pomorie |
||
|
Русе, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Ruse |
||
|
Сакар, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Sakar |
||
|
Сандански, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Sandanski |
||
|
Свищов, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Svishtov |
||
|
Септември, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Septemvri |
||
|
Славянци, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Slavyantsi |
||
|
Сливен, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Sliven |
||
|
Стамболово, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Stambolovo |
||
|
Стара Загора, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Stara Zagora |
||
|
Сунгурларе, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Sungurlare |
||
|
Сухиндол, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Suhindol |
||
|
Търговище, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Targovishte |
||
|
Хан Крум, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Han Krum |
||
|
Хасково, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Haskovo |
||
|
Хисаря, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Hisarya |
||
|
Хърсово, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Harsovo |
||
|
Черноморски район suivie ou non de Южно Черноморие Ekvivalents nosaukums: Southern Black Sea Coast |
||
|
Черноморски район - Северен, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Northen Black Sea Region |
||
|
Шивачево, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Shivachevo |
||
|
Шумен, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Shumen |
||
|
Ямбол, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Yambol |
||
|
Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi |
||
|
Дунавска равнина Ekvivalents nosaukums: Danube Plain |
||
|
Тракийска низина Ekvivalents nosaukums: Thracian Lowlands |
||
|
Tradicionālie apzīmējumi (Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.u panta 1. punkta a) apakšpunkts) |
||
|
Благородно сладко вино (БСВ) |
ACVN |
Bulgāru |
|
Гарантирано и контролирано наименование за произход (ГКНП) |
ACVN |
Bulgāru |
|
Гарантирано наименование за произход (ГНП) |
ACVN |
Bulgāru |
|
Pегионално вино (Regional wine) |
AĢIN |
Bulgāru |
|
Tradicionālie apzīmējumi (Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.u panta 1. punkta b) apakšpunkts) |
||
|
Колекционно (collection) |
ACVN |
Bulgāru |
|
Ново (young) |
ACVN/AĢIN |
Bulgāru |
|
Премиум (premium) |
AĢIN |
Bulgāru |
|
Премиум оук, или първо зареждане в бъчва (premium oak) |
ACVN |
Bulgāru |
|
Премиум резерва (premium reserve) |
AĢIN |
Bulgāru |
|
Резерва (reserve) |
ACVN/AĢIN |
Bulgāru |
|
Розенталер (Rosenthaler) |
ACVN |
Bulgāru |
|
Специална селекция (special selection) |
ACVN |
Bulgāru |
|
Специална резерва (special reserve) |
ACVN |
Bulgāru |
ČEHIJA
|
Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu |
||
|
Čechy, aiz kura var būt norādīts Litoměřická |
||
|
Čechy, aiz kura var būt norādīts Mělnická |
||
|
Morava, aiz kura var būt norādīts Mikulovská |
||
|
Morava, aiz kura var būt norādīts Slovácká |
||
|
Morava, aiz kura var būt norādīts Velkopavlovická |
||
|
Morava, aiz kura var būt norādīts Znojemská |
||
|
Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi |
||
|
České |
||
|
Moravské |
||
|
Tradicionālie apzīmējumi (Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.u panta 1. punkta a) apakšpunkts) |
||
|
aromatické jakostní šumivé víno stanovené oblasti |
ACVN |
Čehu |
|
aromatický sekt s.o. |
ACVN |
Čehu |
|
jakostní likérové víno |
ACVN |
Čehu |
|
jakostní perlivé víno |
ACVN |
Čehu |
|
jakostní šumivé víno stanovené oblasti |
ACVN |
Čehu |
|
jakostní víno |
ACVN |
Čehu |
|
jakostní víno odrůdové |
ACVN |
Čehu |
|
jakostní víno s přívlastkem |
ACVN |
Čehu |
|
jakostní víno známkové |
ACVN |
Čehu |
|
V.O.C |
ACVN |
Čehu |
|
víno originální certifikace |
ACVN |
Čehu |
|
víno s přívlastkem kabinetní víno |
ACVN |
Čehu |
|
víno s přívlastkem ledové víno |
ACVN |
Čehu |
|
víno s přívlastkem pozdní sběr |
ACVN |
Čehu |
|
víno s přívlastkem slámové víno |
ACVN |
Čehu |
|
víno s přívlastkem výběr z bobulí |
ACVN |
Čehu |
|
víno s přívlastkem výběr z cibéb |
ACVN |
Čehu |
|
víno s přívlastkem výběr z hroznů |
ACVN |
Čehu |
|
Víno origininální certifikace (VOC or V.O.C.) |
AĢIN |
Čehu |
|
zemské víno |
AĢIN |
Čehu |
|
Tradicionālie apzīmējumi (Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.u panta 1. punkta b) apakšpunkts) |
||
|
Archivní víno |
ACVN |
Čehu |
|
Burčák |
ACVN |
Čehu |
|
Klaret |
ACVN |
Čehu |
|
Košer, Košer víno |
ACVN |
Čehu |
|
Labín |
ACVN |
Čehu |
|
Mladé víno |
ACVN |
Čehu |
|
Mešní víno |
ACVN |
Čehu |
|
Panenské víno, Panenská sklizeň |
ACVN |
Čehu |
|
Pěstitelský sekt (*) |
ACVN |
Čehu |
|
Pozdní sběr |
ACVN |
Čehu |
|
Premium |
ACVN |
Čehu |
|
Rezerva |
ACVN |
Čehu |
|
Růžák, Ryšák |
ACVN |
Čehu |
|
Zrálo na kvasnicích, Krášleno na kvasnicích, Školeno na kvasnicích |
ACVN |
Čehu |
VĀCIJA
|
Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu |
||
|
Ahr, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Baden, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Franken, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Hessische Bergstraße, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Mittelrhein, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Mosel, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Nahe, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Pfalz, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Rheingau, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Rheinhessen, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Saale-Unstrut, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Sachsen, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Württemberg, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi |
||
|
Ahrtaler |
||
|
Badischer |
||
|
Bayerischer Bodensee |
||
|
Brandenburger |
||
|
Mosel |
||
|
Ruwer |
||
|
Saar |
||
|
Main |
||
|
Mecklenburger |
||
|
Mitteldeutscher |
||
|
Nahegauer |
||
|
Neckar |
||
|
Oberrhein |
||
|
Pfälzer |
||
|
Regensburger |
||
|
Rhein |
||
|
Rhein-Necker |
||
|
Rheinburgen |
||
|
Rheingauer |
||
|
Rheinischer |
||
|
Saarländischer |
||
|
Sächsischer |
||
|
Schleswig-Holsteinischer |
||
|
Schwäbischer |
||
|
Starkenburger |
||
|
Taubertäler |
||
|
Tradicionālie apzīmējumi (Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.u panta 1. punkta a) apakšpunkts) |
||
|
Prädikatswein (Qualitätswein mit Prädikat (*)), papildināts ar vārdu: — Kabinett — Spätlese — Auslese — Beerenauslese — Trockenbeerenauslese — Eiswein |
ACVN |
Vācu |
|
Qualitätswein, aiz kura var būt b.A. (Qualitätswein bestimmter Anbaugebiete) |
ACVN |
Vācu |
|
Qualitätslikörwein, aiz kura var būt b.A. (Qualitätslikörwein bestimmter Anbaugebiete) |
ACVN |
Vācu |
|
Qualitätsperlwein, aiz kura var būt b.A. (Qualitätsperlwein bestimmter Anbaugebiete) |
ACVN |
Vācu |
|
Sekt b.A. (Sekt bestimmter Anbaugebiete) |
ACVN |
Vācu |
|
Landwein |
AĢIN |
Vācu |
|
Winzersekt |
ACVN |
Vācu |
|
Tradicionālie apzīmējumi (Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.u panta 1. punkta b) apakšpunkts) |
||
|
Affentaler |
ACVN |
Vācu |
|
Badisch Rotgold |
ACVN |
Vācu |
|
Ehrentrudis |
ACVN |
Vācu |
|
Hock |
ACVN |
Vācu |
|
Klassik/Classic |
ACVN |
Vācu |
|
Liebfrau(en)milch |
ACVN |
Vācu |
|
Riesling-Hochgewächs |
ACVN |
Vācu |
|
Schillerwein |
ACVN |
Vācu |
|
Weißherbst |
ACVN |
Vācu |
GRIEĶIJA
|
Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu |
||
|
Αγχίαλος Ekvivalents nosaukums: Anchialos |
||
|
Αμύνταιο Ekvivalents nosaukums: Amynteo |
||
|
Αρχάνες Ekvivalents nosaukums: Archanes |
||
|
Γουμένισσα Ekvivalents nosaukums: Goumenissa |
||
|
Δαφνές Ekvivalents nosaukums: Dafnes |
||
|
Ζίτσα Ekvivalents nosaukums: Zitsa |
||
|
Λήμνος Ekvivalents nosaukums: Lemnos |
||
|
Μαντινεία Ekvivalents nosaukums: Mantinia |
||
|
Μαυροδάφνη Κεφαλληνίας Ekvivalents nosaukums: Mavrodafne of Cephalonia |
||
|
Μαυροδάφνη Πατρών Ekvivalents nosaukums: Mavrodaphne of Patras |
||
|
Μεσενικόλα Ekvivalents nosaukums: Messenikola |
||
|
Μοσχάτος Κεφαλληνίας Ekvivalents nosaukums: Cephalonia Muscatel |
||
|
Μοσχάτος Λήμνου Ekvivalents nosaukums: Lemnos Muscatel |
||
|
Μοσχάτος Πατρών Ekvivalents nosaukums: Patras Muscatel |
||
|
Μοσχάτος Ρίου Πατρών Ekvivalents nosaukums: Rio Patron Muscatel |
||
|
Μοσχάτος Ρόδου Ekvivalents nosaukums: Rhodes Muscatel |
||
|
Νάουσα Ekvivalents nosaukums: Naoussa |
||
|
Νεμέα Ekvivalents nosaukums: Nemea |
||
|
Πάρος Ekvivalents nosaukums: Paros |
||
|
Πάτρα Ekvivalents nosaukums: Patras |
||
|
Πεζά Ekvivalents nosaukums: Peza |
||
|
Πλαγιές Μελίτωνα Ekvivalents nosaukums: Cotes de Meliton |
||
|
Ραψάνη Ekvivalents nosaukums: Rapsani |
||
|
Ρόδος Ekvivalents nosaukums: Rhodes |
||
|
Ρομπόλα Κεφαλληνίας Ekvivalents nosaukums: Robola of Cephalonia |
||
|
Σάμος Ekvivalents nosaukums: Samos |
||
|
Σαντορίνη Ekvivalents nosaukums: Santorini |
||
|
Σητεία Ekvivalents nosaukums: Sitia |
||
|
Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi |
||
|
Tοπικός Οίνος Κω Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Κοs |
||
|
Tοπικός Οίνος Μαγνησίας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Magnissia |
||
|
Αιγαιοπελαγίτικος Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Aegean Sea |
||
|
Αττικός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Attiki-Attikos |
||
|
Αχαϊκός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Αchaia |
||
|
Βερντέα Ονομασία κατά παράδοση Ζακύνθου Ekvivalents nosaukums: Verdea Onomasia kata paradosi Zakinthou |
||
|
Ηπειρωτικός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Epirus-Epirotikos |
||
|
Ηρακλειώτικος Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Heraklion-Herakliotikos |
||
|
Θεσσαλικός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Thessalia-Thessalikos |
||
|
Θηβαϊκός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Thebes-Thivaikos |
||
|
Θρακικός Τοπικός Οίνος “or’ Τοπικός Οίνος Θράκης Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Thrace-Thrakikos “vai’ Regional wine of Thrakis |
||
|
Ισμαρικός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Ismaros-Ismarikos |
||
|
Κορινθιακός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Korinthos-Korinthiakos |
||
|
Κρητικός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Crete-Kritikos |
||
|
Λακωνικός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Lakonia-Lakonikos |
||
|
Μακεδονικός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Macedonia-Macedonikos |
||
|
Μεσημβριώτικος Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Nea Messimvria |
||
|
Μεσσηνιακός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Messinia-Messiniakos |
||
|
Μετσοβίτικος Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Metsovo-Metsovitikos |
||
|
Μονεμβάσιος Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Monemvasia-Monemvasios |
||
|
Παιανίτικος Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Peanea |
||
|
Παλληνιώτικος Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Pallini-Palliniotikos |
||
|
Πελοποννησιακός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Peloponnese-Peloponnesiakos |
||
|
Ρετσίνα Αττικής, kam var būt pievienots mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums Ekvivalents nosaukums: Retsina of Attiki |
||
|
Ρετσίνα Βοιωτίας, kam var būt pievienots mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums Ekvivalents nosaukums: Retsina of Viotia |
||
|
Ρετσίνα Γιάλτρων, kam var būt pievienots vārds Evvia Ekvivalents nosaukums: Retsina of Gialtra |
||
|
Ρετσίνα Ευβοίας, kam var būt pievienots mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums Ekvivalents nosaukums: Retsina of Evvia |
||
|
Ρετσίνα Θηβών, kam var būt pievienots vārds Viotia Ekvivalents nosaukums: Retsina of Thebes |
||
|
Ρετσίνα Καρύστου, kam var būt pievienots vārds Evvia Ekvivalents nosaukums: Retsina of Karystos |
||
|
Ρετσίνα Κρωπίας “or’ Ρετσίνα Κορωπίου, kam var būt pievienots vārds Attika Ekvivalents nosaukums: Retsina of Kropia “vai’ Retsina of Koropi |
||
|
Ρετσίνα Μαρκοπούλου, kam var būt pievienots vārds Attika Ekvivalents nosaukums: Retsina of Markopoulo |
||
|
Ρετσίνα Μεγάρων, kam var būt pievienots vārds Attika Ekvivalents nosaukums: Retsina of Megara |
||
|
Ρετσίνα Μεσογείων, kam var būt pievienots vārds Attika Ekvivalents nosaukums: Retsina of Mesogia |
||
|
Ρετσίνα Παιανίας “or’ Ρετσίνα Λιοπεσίου, kam var būt pievienots vārds Attika Ekvivalents nosaukums: Retsina of Peania “vai’ Retsina of Liopesi |
||
|
Ρετσίνα Παλλήνης, kam var būt pievienots vārds Attika Ekvivalents nosaukums: Retsina of Pallini |
||
|
Ρετσίνα Πικερμίου, kam var būt pievienots vārds Attika Ekvivalents nosaukums: Retsina of Pikermi |
||
|
Ρετσίνα Σπάτων, kam var būt pievienots vārds Attika Ekvivalents nosaukums: Retsina of Spata |
||
|
Ρετσίνα Χαλκίδας, kam var būt pievienots vārds Evvia Ekvivalents nosaukums: Retsina of Halkida |
||
|
Συριανός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Syros-Syrianos |
||
|
Τοπικός Οίνος Αβδήρων Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Avdira |
||
|
Τοπικός Οίνος Αγίου Όρους, Αγιορείτικος Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Mount Athos - Regional wine of Holly Mountain |
||
|
Τοπικός Οίνος Αγοράς Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Agora |
||
|
Τοπικός Οίνος Αδριανής Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Adriani |
||
|
Τοπικός Οίνος Αναβύσσου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Anavyssos |
||
|
Τοπικός Οίνος Αργολίδας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Argolida |
||
|
Τοπικός Οίνος Αρκαδίας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Arkadia |
||
|
Τοπικός Οίνος Βελβεντού Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Velventos |
||
|
Τοπικός Οίνος Βίλιτσας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Vilitsa |
||
|
Τοπικός Οίνος Γερανείων Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Gerania |
||
|
Τοπικός Οίνος Γρεβενών Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Grevena |
||
|
Τοπικός Οίνος Δράμας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Drama |
||
|
Τοπικός Οίνος Δωδεκανήσου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Dodekanese |
||
|
Τοπικός Οίνος Επανομής Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Epanomi |
||
|
Τοπικός Οίνος Εύβοιας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Evia |
||
|
Τοπικός Οίνος Ηλιείας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Ilia |
||
|
Τοπικός Οίνος Ημαθίας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Imathia |
||
|
Τοπικός Οίνος Θαψανών Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Thapsana |
||
|
Τοπικός Οίνος Θεσσαλονίκης Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Thessaloniki |
||
|
Τοπικός Οίνος Ικαρίας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Ikaria |
||
|
Τοπικός Οίνος Ιλίου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Ilion |
||
|
Τοπικός Οίνος Ιωαννίνων Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Ioannina |
||
|
Τοπικός Οίνος Καρδίτσας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Karditsa |
||
|
Τοπικός Οίνος Καρύστου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Karystos |
||
|
Τοπικός Οίνος Καστοριάς Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Kastoria |
||
|
Τοπικός Οίνος Κέρκυρας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Corfu |
||
|
Τοπικός Οίνος Κισάμου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Kissamos |
||
|
Τοπικός Οίνος Κλημέντι Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Klimenti |
||
|
Τοπικός Οίνος Κοζάνης Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Kozani |
||
|
Τοπικός Οίνος Κοιλάδας Αταλάντης Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Valley of Atalanti |
||
|
Τοπικός Οίνος Κορωπίου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Koropi |
||
|
Τοπικός Οίνος Κρανιάς Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Krania |
||
|
Τοπικός Οίνος Κραννώνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Krannona |
||
|
Τοπικός Οίνος Κυκλάδων Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Cyclades |
||
|
Τοπικός Οίνος Λασιθίου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Lasithi |
||
|
Τοπικός Οίνος Λετρίνων Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Letrines |
||
|
Τοπικός Οίνος Λευκάδας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Lefkada |
||
|
Τοπικός Οίνος Ληλάντιου Πεδίου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Lilantio Pedio |
||
|
Τοπικός Οίνος Μαντζαβινάτων Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Mantzavinata |
||
|
Τοπικός Οίνος Μαρκόπουλου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Markopoulo |
||
|
Τοπικός Οίνος Μαρτίνου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Μartino |
||
|
Τοπικός Οίνος Μεταξάτων Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Metaxata |
||
|
Τοπικός Οίνος Μετεώρων Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Meteora |
||
|
Τοπικός Οίνος Οπούντια Λοκρίδος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Opountia Lokridos |
||
|
Τοπικός Οίνος Παγγαίου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Pangeon |
||
|
Τοπικός Οίνος Παρνασσού Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Parnasos |
||
|
Τοπικός Οίνος Πέλλας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Pella |
||
|
Τοπικός Οίνος Πιερίας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Pieria |
||
|
Τοπικός Οίνος Πισάτιδος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Pisatis |
||
|
Τοπικός Οίνος Πλαγιές Αιγιαλείας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Slopes of Egialia |
||
|
Τοπικός Οίνος Πλαγιές Αμπέλου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Slopes of Ambelos |
||
|
Τοπικός Οίνος Πλαγιές Βερτίσκου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Slopes of Vertiskos |
||
|
Τοπικός Οίνος Πλαγίες Πάικου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Slopes of Paiko |
||
|
Τοπικός Οίνος Πλαγιές του Αίνου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Slopes of Enos |
||
|
Τοπικός Οίνος Πλαγιών Κιθαιρώνα Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Slopes of Kitherona |
||
|
Τοπικός Οίνος Πλαγιών Κνημίδος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Slopes of Knimida |
||
|
Τοπικός Οίνος Πλαγιών Πάρνηθας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Slopes of Parnitha |
||
|
Τοπικός Οίνος Πλαγιών Πεντελικού Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Slopes of Pendeliko |
||
|
Τοπικός Οίνος Πλαγιών Πετρωτού Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Slopes of Petroto |
||
|
Τοπικός Οίνος Πυλίας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Pylia |
||
|
Τοπικός Οίνος Ριτσώνας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Ritsona |
||
|
Τοπικός Οίνος Σερρών Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Serres |
||
|
Τοπικός Οίνος Σιάτιστας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Siatista |
||
|
Τοπικός Οίνος Σιθωνίας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Sithonia |
||
|
Τοπικός Οίνος Σπάτων Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Spata |
||
|
Τοπικός Οίνος Στερεάς Ελλάδας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Sterea Ellada |
||
|
Τοπικός Οίνος Τεγέας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Tegea |
||
|
Τοπικός Οίνος Τριφυλίας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Trifilia |
||
|
Τοπικός Οίνος Τυρνάβου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Tyrnavos |
||
|
Τοπικός Οίνος Φλώρινας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Florina |
||
|
Τοπικός Οίνος Χαλικούνας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Halikouna |
||
|
Τοπικός Οίνος Χαλκιδικής Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Halkidiki |
||
|
Tradicionālie apzīmējumi (Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.u panta 1. punkta a) apakšpunkts) |
||
|
Ονομασία Προέλευσης Ανωτέρας Ποιότητας (ΟΠΑΠ) (appellation d’origine de qualité supérieure) |
ACVN |
Grieķu |
|
Ονομασία Προέλευσης Ελεγχόμενη (ΟΠΕ) (appellation d’origine contrôlée) |
ACVN |
Grieķu |
|
Οίνος γλυκός φυσικός (vin doux naturel) |
ACVN |
Grieķu |
|
Οίνος φυσικώς γλυκύς (vin naturellement doux) |
ACVN |
Grieķu |
|
ονομασία κατά παράδοση (appellation traditionnelle) |
AĢIN |
Grieķu |
|
τοπικός οίνος (vin de pays) |
AĢIN |
Grieķu |
|
Tradicionālie apzīmējumi (Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.u panta 1. punkta b) apakšpunkts) |
||
|
Αγρέπαυλη (Agrepavlis) |
ACVN/AĢIN |
Grieķu |
|
Αμπέλι (Ampeli) |
ACVN/AĢIN |
Grieķu |
|
Αμπελώνας(ες) (Ampelonas (-ès)) |
ACVN/AĢIN |
Grieķu |
|
Αρχοντικό (Archontiko) |
ACVN/AĢIN |
Grieķu |
|
Κάβα (Cava) |
AĢIN |
Grieķu |
|
Από διαλεκτούς αμπελώνες (Grand Cru) |
ACVN |
Grieķu |
|
Ειδικά Επιλεγμένος (Grande réserve) |
ACVN |
Grieķu |
|
Κάστρο (Kastro) |
ACVN/AĢIN |
Grieķu |
|
Κτήμα (Ktima) |
ACVN/AĢIN |
Grieķu |
|
Λιαστός (Liastos) |
ACVN/AĢIN |
Grieķu |
|
Μετόχι (Metochi) |
ACVN/AĢIN |
Grieķu |
|
Μοναστήρι (Monastiri) |
ACVN/AĢIN |
Grieķu |
|
Νάμα (Nama) |
ACVN/AĢIN |
Grieķu |
|
Νυχτέρι (Nychteri) |
ACVN |
Grieķu |
|
Ορεινό κτήμα (Orino Ktima) |
ACVN/AĢIN |
Grieķu |
|
Ορεινός αμπελώνας (Orinos Ampelonas) |
ACVN/AĢIN |
Grieķu |
|
Πύργος (Pyrgos) |
ACVN/AĢIN |
Grieķu |
|
Επιλογή ή Επιλεγμένος (Réserve) |
ACVN |
Grieķu |
|
Παλαιωθείς επιλεγμένος (Vieille réserve) |
ACVN |
Grieķu |
|
Βερντέα (Verntea) |
AĢIN |
Grieķu |
|
Vinsanto |
ACVN |
Latīņu |
SPĀNIJA
|
Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu |
||
|
Abona |
||
|
Alella |
||
|
Alicante, aiz kura var būt norādīts Marina Alta |
||
|
Almansa |
||
|
Arabako Txakolina Ekvivalents nosaukums: Txakolí de Álava |
||
|
Arlanza |
||
|
Arribes |
||
|
Bierzo |
||
|
Binissalem |
||
|
Bizkaiko Txakolina Ekvivalents nosaukums: Chacolí de Bizkaia |
||
|
Bullas |
||
|
Calatayud |
||
|
Campo de Borja |
||
|
Campo de la Guardia |
||
|
Cangas |
||
|
Cariñena |
||
|
Cataluña |
||
|
Cava |
||
|
Chacolí de Bizkaia Ekvivalents nosaukums: Bizkaiko Txakolina |
||
|
Chacolí de Getaria Ekvivalents nosaukums: Getariako Txakolina |
||
|
Cigales |
||
|
Conca de Barberá |
||
|
Condado de Huelva |
||
|
Costers del Segre, aiz kura var būt norādīts Artesa |
||
|
Costers del Segre, aiz kura var būt norādīts Les Garrigues |
||
|
Costers del Segre, aiz kura var būt norādīts Raimat |
||
|
Costers del Segre, aiz kura var būt norādīts Valls de Riu Corb |
||
|
Dehesa del Carrizal |
||
|
Dominio de Valdepusa |
||
|
El Hierro |
||
|
Empordà |
||
|
Finca Élez |
||
|
Getariako Txakolina Ekvivalents nosaukums: Chacolí de Getaria |
||
|
Gran Canaria |
||
|
Granada |
||
|
Guijoso |
||
|
Jerez-Xérès-Sherry |
||
|
Jumilla |
||
|
La Gomera |
||
|
La Mancha |
||
|
La Palma, aiz kura var būt norādīts Fuencaliente |
||
|
La Palma, aiz kura var būt norādīts Hoyo de Mazo |
||
|
La Palma, aiz kura var būt norādīts Norte de la Palma |
||
|
Lanzarote |
||
|
Lebrija |
||
|
Málaga |
||
|
Manchuela |
||
|
Manzanilla Sanlúcar de Barrameda Ekvivalents nosaukums: Manzanilla |
||
|
Méntrida |
||
|
Mondéjar |
||
|
Monterrei, aiz kura var būt norādīts Ladera de Monterrei |
||
|
Monterrei, aiz kura var būt norādīts Val de Monterrei |
||
|
Montilla-Moriles |
||
|
Montsant |
||
|
Navarra, aiz kura var būt norādīts Baja Montaña |
||
|
Navarra, aiz kura var būt norādīts Ribera Alta |
||
|
Navarra, aiz kura var būt norādīts Ribera Baja |
||
|
Navarra, aiz kura var būt norādīts Tierra Estella |
||
|
Navarra, aiz kura var būt norādīts Valdizarbe |
||
|
Pago de Arínzano Ekvivalents nosaukums: Vino de pago de Arinzano |
||
|
Pago de Otazu |
||
|
Pago Florentino |
||
|
Penedés |
||
|
Pla de Bages |
||
|
Pla i Llevant |
||
|
Prado de Irache |
||
|
Priorat |
||
|
Rías Baixas, aiz kura var būt norādīts Condado do Tea |
||
|
Rías Baixas, aiz kura var būt norādīts O Rosal |
||
|
Rías Baixas, aiz kura var būt norādīts Ribeira do Ulla |
||
|
Rías Baixas, aiz kura var būt norādīts Soutomaior |
||
|
Rías Baixas, aiz kura var būt norādīts Val do Salnés |
||
|
Ribeira Sacra, aiz kura var būt norādīts Amandi |
||
|
Ribeira Sacra, aiz kura var būt norādīts Chantada |
||
|
Ribeira Sacra, aiz kura var būt norādīts Quiroga-Bibei |
||
|
Ribeira Sacra, aiz kura var būt norādīts Ribeiras do Miño |
||
|
Ribeira Sacra, aiz kura var būt norādīts Ribeiras do Sil |
||
|
Ribeiro |
||
|
Ribera del Duero |
||
|
Ribera del Guadiana, aiz kura var būt norādīts Cañamero |
||
|
Ribera del Guadiana, aiz kura var būt norādīts Matanegra |
||
|
Ribera del Guadiana, aiz kura var būt norādīts Montánchez |
||
|
Ribera del Guadiana, aiz kura var būt norādīts Ribera Alta |
||
|
Ribera del Guadiana, aiz kura var būt norādīts Ribera Baja |
||
|
Ribera del Guadiana, aiz kura var būt norādīts Tierra de Barros |
||
|
Ribera del Júcar |
||
|
Rioja, aiz kura var būt norādīts Rioja Alavesa |
||
|
Rioja, aiz kura var būt norādīts Rioja Alta |
||
|
Rioja, aiz kura var būt norādīts Rioja Baja |
||
|
Rueda |
||
|
Sierras de Málaga, aiz kura var būt norādīts Serranía de Ronda |
||
|
Somontano |
||
|
Tacoronte-Acentejo |
||
|
Tarragona |
||
|
Terra Alta |
||
|
Tierra de León |
||
|
Tierra del Vino de Zamora |
||
|
Toro |
||
|
Txakolí de Álava Ekvivalents nosaukums: Arabako Txakolina |
||
|
Uclés |
||
|
Utiel-Requena |
||
|
Valdeorras |
||
|
Valdepeñas |
||
|
Valencia, aiz kura var būt norādīts Alto Turia |
||
|
Valencia, aiz kura var būt norādīts Clariano |
||
|
Valencia, aiz kura var būt norādīts Moscatel de Valencia |
||
|
Valencia, aiz kura var būt norādīts Valentino |
||
|
Valle de Güímar |
||
|
Valle de la Orotava |
||
|
Valles de Benavente |
||
|
Valtiendas |
||
|
Vinos de Madrid, aiz kura var būt norādīts Arganda |
||
|
Vinos de Madrid, aiz kura var būt norādīts Navalcarnero |
||
|
Vinos de Madrid, aiz kura var būt norādīts San Martín de Valdeiglesias |
||
|
Ycoden-Daute-Isora |
||
|
Yecla |
||
|
Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi |
||
|
3 Riberas |
||
|
Abanilla |
||
|
Altiplano de Sierra Nevada |
||
|
Bailén |
||
|
Bajo Aragón |
||
|
Barbanza e Iria |
||
|
Betanzos |
||
|
Cádiz |
||
|
Campo de Cartagena |
||
|
Castelló |
||
|
Castilla |
||
|
Castilla y León |
||
|
Contraviesa-Alpujarra |
||
|
Córdoba |
||
|
Costa de Cantabria |
||
|
Cumbres del Guadalfeo |
||
|
Desierto de Almería |
||
|
El Terrerazo |
||
|
Extremadura |
||
|
Formentera |
||
|
Ibiza |
||
|
Illes Balears |
||
|
Isla de Menorca |
||
|
Laujar-Alpujarra |
||
|
Lederas del Genil |
||
|
Liébana |
||
|
Los Palacios |
||
|
Mallorca |
||
|
Murcia |
||
|
Norte de Almería |
||
|
Ribera del Andarax |
||
|
Ribera del Gállego-Cinco Villas |
||
|
Ribera del Jiloca |
||
|
Ribera del Queiles |
||
|
Serra de Tramuntana-Costa Nord |
||
|
Sierra Norte de Sevilla |
||
|
Sierra Sur de Jaén |
||
|
Sierras de Las Estancias y Los Filabres |
||
|
Torreperogil |
||
|
Valdejalón |
||
|
Valle del Cinca |
||
|
Valle del Miño-Ourense |
||
|
Valles de Sadacia |
||
|
Villaviciosa de Córdoba |
||
|
Tradicionālie apzīmējumi (Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.u panta 1. punkta a) apakšpunkts) |
||
|
D.O |
ACVN |
Spāņu |
|
D.O.Ca |
ACVN |
Spāņu |
|
Denominacion de origen |
ACVN |
Spāņu |
|
Denominacion de origen calificada |
ACVN |
Spāņu |
|
vino de calidad con indicación geográfica |
ACVN |
Spāņu |
|
vino de pago |
ACVN |
Spāņu |
|
vino de pago calificado |
ACVN |
Spāņu |
|
Vino dulce natural |
ACVN |
Spāņu |
|
Vino generoso |
ACVN |
Spāņu |
|
Vino generoso de licor |
ACVN |
Spāņu |
|
Vino de la Tierra |
AĢIN |
Spāņu |
|
Tradicionālie apzīmējumi (Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.u panta 1. punkta b) apakšpunkts) |
||
|
Amontillado |
ACVN |
Spāņu |
|
Añejo |
ACVN/AĢIN |
Spāņu |
|
Chacolí-Txakolina |
ACVN |
Spāņu |
|
Clásico |
ACVN |
Spāņu |
|
Cream |
ACVN |
Spāņu |
|
Criadera |
ACVN |
Spāņu |
|
Criaderas y Soleras |
ACVN |
Spāņu |
|
Crianza |
ACVN |
Spāņu |
|
Dorado |
ACVN |
Spāņu |
|
Fino |
ACVN |
Spāņu |
|
Fondillón |
ACVN |
Spāņu |
|
Gran reserva |
ACVN |
Spāņu |
|
Lágrima |
ACVN |
Spāņu |
|
Noble |
ACVN/AĢIN |
Spāņu |
|
Oloroso |
ACVN |
Spāņu |
|
Pajarete |
ACVN |
Spāņu |
|
Pálido |
ACVN |
Spāņu |
|
Palo Cortado |
ACVN |
Spāņu |
|
Primero de Cosecha |
ACVN |
Spāņu |
|
Rancio |
ACVN |
Spāņu |
|
Raya |
ACVN |
Spāņu |
|
Reserva |
ACVN |
Spāņu |
|
Sobremadre |
ACVN |
Spāņu |
|
Solera |
ACVN |
Spāņu |
|
Superior |
ACVN |
Spāņu |
|
Trasañejo |
ACVN |
Spāņu |
|
Vino Maestro |
ACVN |
Spāņu |
|
Vendimia Inicial |
ACVN |
Spāņu |
|
Viejo |
ACVN/AĢIN |
Spāņu |
|
Vino de Tea |
ACVN |
Spāņu |
FRANCIJA
|
Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu |
||
|
Ajaccio |
||
|
Aloxe-Corton |
||
|
Alsace, aiz kura var būt norādīts vīnogu šķirnes nosaukums un/vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Ekvivalents nosaukums: Vin d’Alsace |
||
|
Alsace Grand Cru, pirms kura norādīts Rosacker |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Altenberg de Bergbieten |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Altenberg de Bergheim |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Altenberg de Wolxheim |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Brand |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Bruderthal |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Eichberg |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Engelberg |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Florimont |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Frankstein |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Froehn |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Furstentum |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Geisberg |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Gloeckelberg |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Goldert |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Hatschbourg |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Hengst |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Kanzlerberg |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Kastelberg |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Kessler |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Kirchberg de Barr |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Kirchberg de Ribeauvillé |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Kitterlé |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Mambourg |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Mandelberg |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Marckrain |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Moenchberg |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Muenchberg |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Ollwiller |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Osterberg |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Pfersigberg |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Pfingstberg |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Praelatenberg |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Rangen |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Saering |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Schlossberg |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Schoenenbourg |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Sommerberg |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Sonnenglanz |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Spiegel |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Sporen |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Steinen |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Steingrubler |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Steinklotz |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Vorbourg |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Wiebelsberg |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Wineck-Schlossberg |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Winzenberg |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Zinnkoepflé |
||
|
Alsace Grand Cru, aiz kura norādīts Zotzenberg |
||
|
Anjou, aiz kura var būt norādīts Val de Loire |
||
|
Anjou Coteaux de la Loire, aiz kura var būt norādīts Val de Loire |
||
|
Anjou-Villages Brissac, aiz kura var būt norādīts Val de Loire |
||
|
Arbois, aiz kura var būt norādīts Pupillin, aiz kura var būt norādīts “mousseux” |
||
|
Auxey-Duresses, aiz kura var būt norādīts “Côte de Beaune” vai “Côte de Beaune-Villages” |
||
|
Bandol Ekvivalents nosaukums: Vin de Bandol |
||
|
Banyuls, aiz kura var būt norādīts “Grand Cru” un/vai “Rancio” |
||
|
Barsac |
||
|
Bātard-Montrachet |
||
|
Béarn, aiz kura var būt norādīts Bellocq |
||
|
Beaujolais, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums, aiz kura var būt norādīts “Villages”, aiz kura var būt norādīts “Supérieur” |
||
|
Beaune |
||
|
Bellet Ekvivalents nosaukums: Vin de Bellet |
||
|
Bergerac, aiz kura var būt norādīts “sec” |
||
|
Bienvenues-Bātard-Montrachet |
||
|
Blagny, aiz kura var būt norādīts Côte de Beaune/Côte de Beaune-Villages |
||
|
Blanquette de Limoux |
||
|
Blanquette méthode ancestrale |
||
|
Blaye |
||
|
Bonnes-mares |
||
|
Bonnezeaux, aiz kura var būt norādīts Val de Loire |
||
|
Bordeaux, aiz kura var būt norādīts “Clairet”, “Rosé”, “Mousseux” vai “supérieur” |
||
|
Bordeaux Côtes de Francs |
||
|
Bordeaux Haut-Benauge |
||
|
Bourg Ekvivalents nosaukums: Côtes de Bourg/Bourgeais |
||
|
Bourgogne, aiz kura var būt norādīts “Clairet”, “Rosé” vai mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums Chitry |
||
|
Bourgogne, aiz kura var būt norādīts “Clairet”, “Rosé” vai mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums Côte Chalonnaise |
||
|
Bourgogne, aiz kura var būt norādīts “Clairet”, “Rosé” vai mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums Côte Saint-Jacques |
||
|
Bourgogne, aiz kura var būt norādīts “Clairet”, “Rosé” vai mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums Côtes d’Auxerre |
||
|
Bourgogne, aiz kura var būt norādīts “Clairet”, “Rosé” vai mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums Côtes du Couchois |
||
|
Bourgogne, aiz kura var būt norādīts “Clairet”, “Rosé” vai mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums Coulanges-la-Vineuse |
||
|
Bourgogne, aiz kura var būt norādīts “Clairet”, “Rosé” vai mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums Épineuil |
||
|
Bourgogne, aiz kura var būt norādīts “Clairet”, “Rosé” vai mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums Hautes Côtes de Beaune |
||
|
Bourgogne, aiz kura var būt norādīts “Clairet”, “Rosé” vai mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums Hautes Côtes de Nuits |
||
|
Bourgogne, aiz kura var būt norādīts “Clairet”, “Rosé” vai mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums La Chapelle Notre-Dame |
||
|
Bourgogne, aiz kura var būt norādīts “Clairet”, “Rosé” vai mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums Le Chapitre |
||
|
Bourgogne, aiz kura var būt norādīts “Clairet”, “Rosé”’ vai mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums Montrecul/Montre-cul/En Montre-Cul |
||
|
Bourgogne, aiz kura var būt norādīts “Clairet”, “Rosé” vai mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums Vézelay |
||
|
Bourgogne, aiz kura var būt norādīts “Clairet”, “Rosé”, “ordinaire” vai “grand ordinaire” |
||
|
Bourgogne aligoté |
||
|
Bourgogne passe-tout-grains |
||
|
Bourgueil |
||
|
Bouzeron |
||
|
Brouilly |
||
|
Bugey, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums, pirms kura var būt “Vins du”, “Mousseux du”, “Pétillant” vai “Roussette du”, vai arī aiz kura var būt norādīts “Mousseux” vai “Pétillant”, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Buzet |
||
|
Cabardès |
||
|
Cabernet d’Anjou, aiz kura var būt norādīts Val de Loire |
||
|
Cabernet de Saumur, aiz kura var būt norādīts Val de Loire |
||
|
Cadillac |
||
|
Cahors |
||
|
Cassis |
||
|
Cérons |
||
|
Chablis, aiz kura var būt norādīts Beauroy, aiz kura var būt norādīts “premier cru” |
||
|
Chablis, aiz kura var būt norādīts Berdiot, aiz kura var būt norādīts “premier cru” |
||
|
Chablis, aiz kura var būt norādīts Beugnons |
||
|
Chablis, aiz kura var būt norādīts Butteaux, aiz kura var būt norādīts “premier cru” |
||
|
Chablis, aiz kura var būt norādīts Chapelot, aiz kura var būt norādīts “premier cru” |
||
|
Chablis, aiz kura var būt norādīts Chatains, aiz kura var būt norādīts “premier cru” |
||
|
Chablis, aiz kura var būt norādīts Chaume de Talvat, aiz kura var būt norādīts |
||
|
Chablis, aiz kura var būt norādīts Côte de Bréchain, aiz kura var būt norādīts “premier cru” |
||
|
Chablis, aiz kura var būt norādīts Côte de Cuissy |
||
|
Chablis, aiz kura var būt norādīts Côte de Fontenay, aiz kura var būt norādīts “premier cru” |
||
|
Chablis, aiz kura var būt norādīts Côte de Jouan, aiz kura var būt norādīts “premier cru” |
||
|
Chablis, aiz kura var būt norādīts Côte de Léchet, aiz kura var būt norādīts “premier cru” |
||
|
Chablis, aiz kura var būt norādīts Côte de Savant, aiz kura var būt norādīts “premier cru” |
||
|
Chablis, aiz kura var būt norādīts Côte de Vaubarousse, aiz kura var būt norādīts “premier cru” |
||
|
Chablis, aiz kura var būt norādīts Côte des Prés Girots, aiz kura var būt norādīts “premier cru” |
||
|
Chablis, aiz kura var būt norādīts Forêts, aiz kura var būt norādīts “premier cru” |
||
|
Chablis, aiz kura var būt norādīts Fourchaume, aiz kura var būt norādīts “premier cru” |
||
|
Chablis, aiz kura var būt norādīts L’Homme mort, aiz kura var būt norādīts “premier cru” |
||
|
Chablis, aiz kura var būt norādīts Les Beauregards, aiz kura var būt norādīts “premier cru” |
||
|
Chablis, aiz kura var būt norādīts Les Épinottes, aiz kura var būt norādīts “premier cru” |
||
|
Chablis, aiz kura var būt norādīts Les Fourneaux, aiz kura var būt norādīts “premier cru” |
||
|
Chablis, aiz kura var būt norādīts Les Lys, aiz kura var būt norādīts “premier cru” |
||
|
Chablis, aiz kura var būt norādīts Mélinots, aiz kura var būt norādīts “premier cru” |
||
|
Chablis, aiz kura var būt norādīts Mont de Milieu, aiz kura var būt norādīts “premier cru” |
||
|
Chablis, aiz kura var būt norādīts Montée de Tonnerre |
||
|
Chablis, aiz kura var būt norādīts Montmains, aiz kura var būt norādīts “premier cru” |
||
|
Chablis, aiz kura var būt norādīts Morein, aiz kura var būt norādīts “premier cru” |
||
|
Chablis, aiz kura var būt norādīts Pied d’Aloup, aiz kura var būt norādīts “premier cru” |
||
|
Chablis, aiz kura var būt norādīts Roncières, aiz kura var būt norādīts “premier cru” |
||
|
Chablis, aiz kura var būt norādīts Sécher, aiz kura var būt norādīts “premier cru” |
||
|
Chablis, aiz kura var būt norādīts Troesmes, aiz kura var būt norādīts “premier cru” |
||
|
Chablis, aiz kura var būt norādīts Vaillons, aiz kura var būt norādīts “premier cru” |
||
|
Chablis, aiz kura var būt norādīts Vau de Vey, aiz kura var būt norādīts “premier cru” |
||
|
Chablis, aiz kura var būt norādīts Vau Ligneau, aiz kura var būt norādīts “premier cru” |
||
|
Chablis, aiz kura var būt norādīts Vaucoupin, aiz kura var būt norādīts “premier cru” |
||
|
Chablis, aiz kura var būt norādīts Vaugiraut, aiz kura var būt norādīts “premier cru” |
||
|
Chablis, aiz kura var būt norādīts Vaulorent, aiz kura var būt norādīts “premier cru” |
||
|
Chablis, aiz kura var būt norādīts Vaupulent, aiz kura var būt norādīts “premier cru” |
||
|
Chablis, aiz kura var būt norādīts Vaux-Ragons, aiz kura var būt norādīts “premier cru” |
||
|
Chablis, aiz kura var būt norādīts Vosgros, aiz kura var būt norādīts “premier cru” |
||
|
Chablis |
||
|
Chablis grand cru, aiz kura var būt norādīts Blanchot |
||
|
Chablis grand cru, aiz kura var būt norādīts Bougros |
||
|
Chablis grand cru, aiz kura var būt norādīts Grenouilles |
||
|
Chablis grand cru, aiz kura var būt norādīts Les Clos |
||
|
Chablis grand cru, aiz kura var būt norādīts Preuses |
||
|
Chablis grand cru, aiz kura var būt norādīts Valmur |
||
|
Chablis grand cru, aiz kura var būt norādīts Vaudésir |
||
|
Chambertin |
||
|
Chambertin-Clos-de-Bèze |
||
|
Chambolle-Musigny |
||
|
Champagne |
||
|
Chapelle-Chambertin |
||
|
Charlemagne |
||
|
Charmes-Chambertin |
||
|
Chassagne-Montrachet, aiz kura var būt norādīts Côte de Beaune/Côtes de Beaune-Villages |
||
|
Château Grillet |
||
|
Château-Chalon |
||
|
Châteaumeillant |
||
|
Châteauneuf-du-Pape |
||
|
Châtillon-en-Diois |
||
|
Chaume - Premier Cru des coteaux du Layon |
||
|
Chenas |
||
|
Chevalier-Montrachet |
||
|
Cheverny |
||
|
Chinon |
||
|
Chiroubles |
||
|
Chorey-les-Beaune, aiz kura var būt norādīts Côte de Beaune/Côte de Beaune-Villages |
||
|
Clairette de Bellegarde |
||
|
Clairette de Die |
||
|
Clairette de Languedoc, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Clos de la Roche |
||
|
Clos de Tart |
||
|
Clos de Vougeot |
||
|
Clos des Lambrays |
||
|
Clos Saint-Denis |
||
|
Collioure |
||
|
Condrieu |
||
|
Corbières |
||
|
Cornas |
||
|
Corse, pirms kura var būt norādīts “Vin de” |
||
|
Corse, aiz kura var būt norādīts Calvi, pirms kura var būt norādīts “Vin de” |
||
|
Corse, aiz kura var būt norādīts Coteaux du Cap Corse, pirms kura var būt norādīts “Vin de” |
||
|
Corse, aiz kura var būt norādīts Figari, pirms kura var būt norādīts “Vin de” |
||
|
Corse, aiz kura var būt norādīts Porto-Vecchio, pirms kura var būt norādīts “Vin de” |
||
|
Corse, aiz kura var būt norādīts Sartène, pirms kura var būt norādīts “Vin de” |
||
|
Corton |
||
|
Corton-Charlemagne |
||
|
Costières de Nīmes |
||
|
Côte de Beaune, pirms kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Côte de Beaune-Villages |
||
|
Côte de Brouilly |
||
|
Côte de Nuits-villages |
||
|
Côte roannaise |
||
|
Côte Rôtie |
||
|
Coteaux champenois, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Coteaux d’Aix-en-Provence |
||
|
Coteaux d’Ancenis, aiz kura var būt norādīts vīnogu šķirnes nosaukums |
||
|
Coteaux de Die |
||
|
Coteaux de l’Aubance, aiz kura var būt norādīts Val de Loire |
||
|
Coteaux de Pierrevert |
||
|
Coteaux de Saumur, aiz kura var būt norādīts Val de Loire |
||
|
Coteaux du Giennois |
||
|
Coteaux du Languedoc, aiz kura var būt norādīts Cabrières |
||
|
Coteaux du Languedoc, aiz kura var būt norādīts Coteaux de la Méjanelle/La Méjanelle |
||
|
Coteaux du Languedoc, aiz kura var būt norādīts Coteaux de Saint-Christol/Saint-Christol |
||
|
Coteaux du Languedoc, aiz kura var būt norādīts Coteaux de Vérargues/Vérargues |
||
|
Coteaux du Languedoc, aiz kura var būt norādīts Montpeyroux |
||
|
Coteaux du Languedoc, aiz kura var būt norādīts Quatourze |
||
|
Coteaux du Languedoc, aiz kura var būt norādīts Saint-Drézéry |
||
|
Coteaux du Languedoc, aiz kura var būt norādīts Saint-Georges-d’Orques |
||
|
Coteaux du Languedoc, aiz kura var būt norādīts Saint-Saturnin |
||
|
Coteaux du Languedoc, aiz kura var būt norādīts Pic-Saint-Loup |
||
|
Coteaux du Layon, aiz kura var būt norādīts Val de Loire, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Coteaux du Layon Chaume, aiz kura var būt norādīts Val de Loire |
||
|
Coteaux du Loir, aiz kura var būt norādīts Val de Loire |
||
|
Coteaux du Lyonnais |
||
|
Coteaux du Quercy |
||
|
Coteaux du Tricastin |
||
|
Coteaux du Vendômois, aiz kura var būt norādīts Val de Loire |
||
|
Coteaux Varois en Provence |
||
|
Côtes Canon Fronsac Ekvivalents nosaukums: Canon Fronsac |
||
|
Côtes d’Auvergne, aiz kura var būt norādīts Boudes |
||
|
Côtes d’Auvergne, aiz kura var būt norādīts Chanturgue |
||
|
Côtes d’Auvergne, aiz kura var būt norādīts Châteaugay |
||
|
Côtes d’Auvergne, aiz kura var būt norādīts Corent |
||
|
Côtes d’Auvergne, aiz kura var būt norādīts Madargue |
||
|
Côtes de Bergerac |
||
|
Côtes de Blaye |
||
|
Côtes de Bordeaux Saint-Macaire |
||
|
Côtes de Castillon |
||
|
Côtes de Duras |
||
|
Côtes de Millau |
||
|
Côtes de Montravel |
||
|
Côtes de Provence |
||
|
Côtes de Toul |
||
|
Côtes du Brulhois |
||
|
Côtes du Forez |
||
|
Côtes du Frontonnais, aiz kura var būt norādīts Fronton |
||
|
Côtes du Frontonnais, aiz kura var būt norādīts Villaudric |
||
|
Côtes du Jura, aiz kura var būt norādīts “mousseux” |
||
|
Côtes du Lubéron |
||
|
Côtes du Marmandais |
||
|
Côtes du Rhône |
||
|
Côtes du Roussillon, aiz kura var būt norādīts Les Aspres |
||
|
Côtes du Roussillon Villages, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Côtes du Ventoux |
||
|
Côtes du Vivarais |
||
|
Cour-Cheverny, aiz kura var būt norādīts Val de Loire |
||
|
Crémant d’Alsace |
||
|
Crémant de Bordeaux |
||
|
Crémant de Bourgogne |
||
|
Crémant de Die |
||
|
Crémant de Limoux |
||
|
Crémant de Loire |
||
|
Crémant du Jura |
||
|
Crépy |
||
|
Criots-Bātard-Montrachet |
||
|
Crozes-Hermitage Ekvivalents nosaukums: Crozes-Ermitage |
||
|
Échezeaux |
||
|
Entre-Deux-Mers |
||
|
Entre-Deux-Mers-Haut-Benauge |
||
|
Faugères |
||
|
Fiefs Vendéens, aiz kura var būt norādīts Brem |
||
|
Fiefs Vendéens, aiz kura var būt norādīts Mareuil |
||
|
Fiefs Vendéens, aiz kura var būt norādīts Pissotte |
||
|
Fiefs Vendéens, aiz kura var būt norādīts Vix |
||
|
Fitou |
||
|
Fixin |
||
|
Fleurie |
||
|
Floc de Gascogne |
||
|
Fronsac |
||
|
Frontignan, pirms kura var būt norādīts“Muscat de” |
||
|
Fronton |
||
|
Gaillac, aiz kura var būt norādīts “mousseux” |
||
|
Gaillac premières côtes |
||
|
Gevrey-Chambertin |
||
|
Gigondas |
||
|
Givry |
||
|
Grand Roussillon, aiz kura var būt norādīts “Rancio” |
||
|
Grand-Échezeaux |
||
|
Graves, aiz kura var būt norādīts “supérieures” |
||
|
Graves de Vayres |
||
|
Griotte-Chambertin |
||
|
Gros plant du Pays nantais |
||
|
Haut-Médoc |
||
|
Haut-Montravel |
||
|
Haut-Poitou |
||
|
Hermitage Ekvivalents nosaukums: l’Hermitage/Ermitage/l’Ermitage |
||
|
Irancy |
||
|
Irouléguy |
||
|
Jasnières, aiz kura var būt norādīts Val de Loire |
||
|
Juliénas |
||
|
Juranēon, aiz kura var būt norādīts “sec” |
||
|
L’Étoile, aiz kura var būt norādīts “mousseux” |
||
|
La Grande Rue |
||
|
Ladoix, aiz kura var būt norādīts “Côte de Beaune” vai “Côte de Beaune-Villages” |
||
|
Lalande de Pomerol |
||
|
Languedoc, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Languedoc Grès de Montpellier |
||
|
Languedoc La Clape |
||
|
Languedoc Picpoul-de-Pinet |
||
|
Languedoc Terrasses du Larzac |
||
|
Languedoc-Pézénas |
||
|
Latricières-Chambertin |
||
|
Lavilledieu |
||
|
Les Baux de Provence |
||
|
Limoux |
||
|
Lirac |
||
|
Listrac-Médoc |
||
|
Loupiac |
||
|
Lussac-Saint-Émilion |
||
|
Mācon, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums, aiz kura var būt norādīts “Supérieur” vai “Villages” Ekvivalents nosaukums: Pinot-Chardonnay-Mâcon |
||
|
Macvin du Jura |
||
|
Madiran |
||
|
Malepère |
||
|
Maranges, aiz kura var būt norādīts Clos de la Boutière |
||
|
Maranges, aiz kura var būt norādīts La Croix Moines |
||
|
Maranges, aiz kura var būt norādīts La Fussière |
||
|
Maranges, aiz kura var būt norādīts Le Clos des Loyères |
||
|
Maranges, aiz kura var būt norādīts Le Clos des Rois |
||
|
Maranges, aiz kura var būt norādīts Les Clos Roussots |
||
|
Maranges, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums, aiz kura var būt norādīts “Côte de Beaune” vai “Côte de Beaune-Villages” |
||
|
Marcillac |
||
|
Margaux |
||
|
Marsannay, aiz kura var būt norādīts “rosé” |
||
|
Maury, aiz kura var būt norādīts “Rancio” |
||
|
Mazis-Chambertin |
||
|
Mazoyères-Chambertin |
||
|
Médoc |
||
|
Menetou-Salon, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums, aiz kura var būt norādīts Val de Loire |
||
|
Mercurey |
||
|
Meursault, aiz kura var būt norādīts “Côte de Beaune” vai “Côte de Beaune-Villages” |
||
|
Minervois |
||
|
Minervois-La-Livinière |
||
|
Monbazillac |
||
|
Montagne Saint-Émilion |
||
|
Montagny |
||
|
Monthélie, aiz kura var būt norādīts “Côte de Beaune” vai “Côte de Beaune-Villages” |
||
|
Montlouis-sur-Loire, aiz kura var būt norādīts Val de Loire, aiz kura var būt norādīts “mousseux” vai “pétillant” |
||
|
Montrachet |
||
|
Montravel |
||
|
Morey-Saint-Denis |
||
|
Morgon |
||
|
Moselle |
||
|
Moulin-à-Vent |
||
|
Moulis Ekvivalents nosaukums: Moulis-en-Médoc |
||
|
Muscadet, aiz kura var būt norādīts Val de Loire |
||
|
Muscadet-Coteaux de la Loire, aiz kura var būt norādīts Val de Loire |
||
|
Muscadet-Côtes de Grandlieu, aiz kura var būt norādīts Val de Loire |
||
|
Muscadet-Sèvre et Maine, aiz kura var būt norādīts Val de Loire |
||
|
Muscat de Beaumes-de-Venise |
||
|
Muscat de Lunel |
||
|
Muscat de Mireval |
||
|
Muscat de Saint-Jean-de-Minvervois |
||
|
Muscat du Cap Corse |
||
|
Musigny |
||
|
Néac |
||
|
Nuits Ekvivalents nosaukums: Nuits-Saint-Georges |
||
|
Orléans, aiz kura var būt norādīts Cléry |
||
|
Pacherenc du Vic-Bilh, aiz kura var būt norādīts “sec” |
||
|
Palette |
||
|
Patrimonio |
||
|
Pauillac |
||
|
Pécharmant |
||
|
Pernand-Vergelesses, aiz kura var būt norādīts “Côte de Beaune” vai “Côte de Beaune-Villages” |
||
|
Pessac-Léognan |
||
|
Petit Chablis, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Pineau des Charentes Ekvivalents nosaukums: Pineau Charentais |
||
|
Pomerol |
||
|
Pommard |
||
|
Pouilly-Fuissé |
||
|
Pouilly-Loché |
||
|
Pouilly-sur-Loire, aiz kura var būt norādīts Val de Loire Ekvivalents nosaukums: Blanc Fumé de Pouilly/Pouilly-Fumé |
||
|
Pouilly-Vinzelles |
||
|
Premières Côtes de Blaye |
||
|
Premières Côtes de Bordeaux, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Puisseguin-Saint-Emilion |
||
|
Puligny-Montrachet, aiz kura var būt norādīts “Côte de Beaune” vai “Côte de Beaune-Villages” |
||
|
Quarts de Chaume, aiz kura var būt norādīts Val de Loire |
||
|
Quincy, aiz kura var būt norādīts Val de Loire |
||
|
Rasteau, aiz kura var būt norādīts “Rancio” |
||
|
Régnié |
||
|
Reuilly, aiz kura var būt norādīts Val de Loire |
||
|
Richebourg |
||
|
Rivesaltes, aiz kura var būt norādīts “Rancio”, pirms kura var būt norādīts “Muscat de” |
||
|
Romanée (La) |
||
|
Romanée Contie |
||
|
Romanée Saint-Vivant |
||
|
Rosé d’Anjou |
||
|
Rosé de Loire, aiz kura var būt norādīts Val de Loire |
||
|
Rosé des Riceys |
||
|
Rosette |
||
|
Roussette de Savoie, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Ruchottes-Chambertin |
||
|
Rully |
||
|
Saint Sardos |
||
|
Saint-Amour |
||
|
Saint-Aubin, aiz kura var būt norādīts “Côte de Beaune” vai “Côte de Beaune-Villages” |
||
|
Saint-Bris |
||
|
Saint-Chinian |
||
|
Saint-Émilion |
||
|
Saint-Émilion Grand Cru |
||
|
Saint-Estèphe |
||
|
Saint-Georges-Saint-Émilion |
||
|
Saint-Joseph |
||
|
Saint-Julien |
||
|
Saint-Mont |
||
|
Saint-Nicolas-de-Bourgueil, aiz kura var būt norādīts Val de Loire |
||
|
Saint-Péray, aiz kura var būt norādīts “mousseux” |
||
|
Saint-Pourēain |
||
|
Saint-Romain, aiz kura var būt norādīts “Côte de Beaune” vai “Côte de Beaune-Villages” |
||
|
Saint-Véran |
||
|
Sainte-Croix du Mont |
||
|
Sainte-Foy Bordeaux |
||
|
Sancerre |
||
|
Santenay, aiz kura var būt norādīts “Côte de Beaune” vai “Côte de Beaune-Villages” |
||
|
Saumur, aiz kura var būt norādīts Val de Loire, aiz kura var būt norādīts “mousseux” vai “pétillant” |
||
|
Saumur-Champigny, aiz kura var būt norādīts Val de Loire |
||
|
Saussignac |
||
|
Sauternes |
||
|
Savennières, aiz kura var būt norādīts Val de Loire |
||
|
Savennières-Coulée de Serrant, aiz kura var būt norādīts Val de Loire |
||
|
Savennières-Roche-aux-Moines, aiz kura var būt norādīts Val de Loire |
||
|
Savigny-les-Beaune, aiz kura var būt norādīts “Côte de Beaune” vai “Côte de Beaune-Villages” Ekvivalents nosaukums: Savigny |
||
|
Seyssel, aiz kura var būt norādīts “mousseux” |
||
|
Tāche (La) |
||
|
Tavel |
||
|
Touraine, aiz kura var būt norādīts Val de Loire, aiz kura var būt norādīts “mousseux” vai “pétillant” |
||
|
Touraine Amboise, aiz kura var būt norādīts Val de Loire |
||
|
Touraine Azay-le-Rideau, aiz kura var būt norādīts Val de Loire |
||
|
Touraine Mestand, aiz kura var būt norādīts Val de Loire |
||
|
Touraine Noble Joué, aiz kura var būt norādīts Val de Loire |
||
|
Tursan |
||
|
Vacqueyras |
||
|
Valenēay |
||
|
Vin d’Entraygues et du Fel |
||
|
Vin d’Estaing |
||
|
Vin de Savoie, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums, aiz kura var būt norādīts “mousseux” vai “pétillant” |
||
|
Vins du Thouarsais |
||
|
Vins Fins de la Côte de Nuits |
||
|
Viré-Clessé |
||
|
Volnay |
||
|
Volnay Santenots |
||
|
Vosnes Romanée |
||
|
Vougeot |
||
|
Vouvray, aiz kura var būt norādīts Val de Loire, aiz kura var būt norādīts “mousseux” vai “pétillant” |
||
|
Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi |
||
|
Agenais |
||
|
Aigues |
||
|
Ain |
||
|
Allier |
||
|
Allobrogie |
||
|
Alpes de Haute Provence |
||
|
Alpes Maritimes |
||
|
Alpilles |
||
|
Ardèche |
||
|
Argens |
||
|
Ariège |
||
|
Aude |
||
|
Aveyron |
||
|
Balmes Dauphinoises |
||
|
Bénovie |
||
|
Bérange |
||
|
Bessan |
||
|
Bigorre |
||
|
Bouches du Rhône |
||
|
Bourbonnais |
||
|
Calvados |
||
|
Cassan |
||
|
Cathare |
||
|
Caux |
||
|
Cessenon |
||
|
Cévennes, aiz kura var būt norādīts Mont Bouquet |
||
|
Charentais, aiz kura var būt norādīts Ile d’Oléron |
||
|
Charentais, aiz kura var būt norādīts Ile de Ré |
||
|
Charentais, aiz kura var būt norādīts Saint Sornin |
||
|
Charente |
||
|
Charentes Maritimes |
||
|
Cher |
||
|
Cité de Carcassonne |
||
|
Collines de la Moure |
||
|
Collines Rhodaniennes |
||
|
Comté de Grignan |
||
|
Comté Tolosan |
||
|
Comtés Rhodaniens |
||
|
Corrèze |
||
|
Côte Vermeille |
||
|
Coteaux Charitois |
||
|
Coteaux de Bessilles |
||
|
Coteaux de Cèze |
||
|
Coteaux de Coiffy |
||
|
Coteaux de Fontcaude |
||
|
Coteaux de Glanes |
||
|
Coteaux de l’Ardèche |
||
|
Coteaux de la Cabrerisse |
||
|
Coteaux de Laurens |
||
|
Coteaux de l’Auxois |
||
|
Coteaux de Miramont |
||
|
Coteaux de Montélimar |
||
|
Coteaux de Murviel |
||
|
Coteaux de Narbonne |
||
|
Coteaux de Peyriac |
||
|
Coteaux de Tannay |
||
|
Coteaux des Baronnies |
||
|
Coteaux du Cher et de l’Arnon |
||
|
Coteaux du Grésivaudan |
||
|
Coteaux du Libron |
||
|
Coteaux du Littoral Audois |
||
|
Coteaux du Pont du Gard |
||
|
Coteaux du Salagou |
||
|
Coteaux du Verdon |
||
|
Coteaux d’Enserune |
||
|
Coteaux et Terrasses de Montauban |
||
|
Coteaux Flaviens |
||
|
Côtes Catalanes |
||
|
Côtes de Ceressou |
||
|
Côtes de Gascogne |
||
|
Côtes de Lastours |
||
|
Côtes de Meuse |
||
|
Côtes de Montestruc |
||
|
Côtes de Pérignan |
||
|
Côtes de Prouilhe |
||
|
Côtes de Thau |
||
|
Côtes de Thongue |
||
|
Côtes du Brian |
||
|
Côtes du Condomois |
||
|
Côtes du Tarn |
||
|
Côtes du Vidourle |
||
|
Creuse |
||
|
Cucugnan |
||
|
Deux-Sèvres |
||
|
Dordogne |
||
|
Doubs |
||
|
Drôme |
||
|
Duché d’Uzès |
||
|
Franche-Comté, aiz kura var būt norādīts Coteaux de Champlitte |
||
|
Gard |
||
|
Gers |
||
|
Haute Vallée de l’Orb |
||
|
Haute Vallée de l’Aude |
||
|
Haute-Garonne |
||
|
Haute-Marne |
||
|
Haute-Saône |
||
|
Haute-Vienne |
||
|
Hauterive, aiz kura var būt norādīts Coteaux du Termenès |
||
|
Hauterive, aiz kura var būt norādīts Côtes de Lézignan |
||
|
Hauterive, aiz kura var būt norādīts Val d’Orbieu |
||
|
Hautes-Alpes |
||
|
Hautes-Pyrénées |
||
|
Hauts de Badens |
||
|
Hérault |
||
|
Īle de Beauté |
||
|
Indre |
||
|
Indre et Loire |
||
|
Isère |
||
|
Jardin de la France, aiz kura var būt norādīts Marches de Bretagne |
||
|
Jardin de la France, aiz kura var būt norādīts Pays de Retz |
||
|
Landes |
||
|
Loir et Cher |
||
|
Loire-Atlantique |
||
|
Loiret |
||
|
Lot |
||
|
Lot et Garonne |
||
|
Maine et Loire |
||
|
Maures |
||
|
Méditerranée |
||
|
Meuse |
||
|
Mont Baudile |
||
|
Mont-Caume |
||
|
Monts de la Grage |
||
|
Nièvre |
||
|
Oc |
||
|
Périgord, aiz kura var būt norādīts Vin de Domme |
||
|
Petite Crau |
||
|
Principauté d’Orange |
||
|
Puy de Dôme |
||
|
Pyrénées Orientales |
||
|
Pyrénées-Atlantiques |
||
|
Sables du Golfe du Lion |
||
|
Saint-Guilhem-le-Désert |
||
|
Saint-Sardos |
||
|
Sainte Baume |
||
|
Sainte Marie la Blanche |
||
|
Saône et Loire |
||
|
Sarthe |
||
|
Seine et Marne |
||
|
Tarn |
||
|
Tarn et Garonne |
||
|
Terroirs Landais, aiz kura var būt norādīts Coteaux de Chalosse |
||
|
Terroirs Landais, aiz kura var būt norādīts Côtes de L’Adour |
||
|
Terroirs Landais, aiz kura var būt norādīts Sables de l’Océan |
||
|
Terroirs Landais, aiz kura var būt norādīts Sables Fauves |
||
|
Thézac-Perricard |
||
|
Torgan |
||
|
Urfé |
||
|
Val de Cesse |
||
|
Val de Dagne |
||
|
Val de Loire |
||
|
Val de Montferrand |
||
|
Vallée du Paradis |
||
|
Var |
||
|
Vaucluse |
||
|
Vaunage |
||
|
Vendée |
||
|
Vicomté d’Aumelas |
||
|
Vienne |
||
|
Vistrenque |
||
|
Yonne |
||
|
Tradicionālie apzīmējumi (Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.u panta 1. punkta a) apakšpunkts) |
||
|
Appellation contrôlée |
ACVN |
Franču |
|
Appellation d’origine contrôlée |
ACVN |
Franču |
|
Appellation d’origine Vin Délimité de qualité supérieure |
ACVN |
Franču |
|
Vin doux naturel |
ACVN |
Franču |
|
Vin de pays |
AĢIN |
Franču |
|
Tradicionālie apzīmējumi (Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.u panta 1. punkta b) apakšpunkts) |
||
|
Ambré |
ACVN |
Franču |
|
Clairet |
ACVN |
Franču |
|
Claret |
ACVN |
Franču |
|
Tuilé |
ACVN |
Franču |
|
Vin jaune |
ACVN |
Franču |
|
Château |
ACVN |
Franču |
|
Clos |
ACVN |
Franču |
|
Cru artisan |
ACVN |
Franču |
|
Cru bourgeois |
ACVN |
Franču |
|
Cru classé, aiz kura var būt norādīts Grand, Premier Grand, Deuxième, Troisième, Quatrième, Cinquième |
ACVN |
Franču |
|
Edelzwicker |
ACVN |
Franču |
|
Grand cru |
ACVN |
Franču |
|
Hors d’āge |
ACVN |
Franču |
|
Passe-tout-grains |
ACVN |
Franču |
|
Premier Cru |
ACVN |
Franču |
|
Primeur |
ACVN/AĢIN |
Franču |
|
Rancio |
ACVN |
Franču |
|
Sélection de grains nobles |
ACVN |
Franču |
|
Sur lie |
ACVN/AĢIN |
Franču |
|
Vendanges tardives |
ACVN |
Franču |
|
Villages |
ACVN |
Franču |
|
Vin de paille |
ACVN |
|
ITĀLIJA
|
Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu |
||
|
Aglianico del Taburno Ekvivalents nosaukums: Taburno |
||
|
Aglianico del Vulture |
||
|
Albana di Romagna |
||
|
Albugnano |
||
|
Alcamo |
||
|
Aleatico di Gradoli |
||
|
Aleatico di Puglia |
||
|
Alezio |
||
|
Alghero |
||
|
Alta Langa |
||
|
Alto Adige, aiz kura norādīts Colli di Bolzano Ekvivalents nosaukums: Südtiroler Bozner Leiten |
||
|
Alto Adige, aiz kura norādīts Meranese di collina Ekvivalents nosaukums: Alto Adige Meranese/Südtirol Meraner Hügel/Südtirol Meraner |
||
|
Alto Adige, aiz kura norādīts Santa Maddalena Ekvivalents nosaukums: Südtiroler St.Magdalener |
||
|
Alto Adige, aiz kura norādīts Terlano Ekvivalents nosaukums: Südtirol Terlaner |
||
|
Alto Adige, aiz kura norādīts Valle Isarco Ekvivalents nosaukums: Südtiroler Eisacktal/Eisacktaler |
||
|
Alto Adige, aiz kura norādīts Valle Venosta Ekvivalents nosaukums: Südtirol Vinschgau |
||
|
Alto Adige Ekvivalents nosaukums: dell’Alto Adige/Südtirol/Südtiroler |
||
|
Alto Adige “or” dell’Alto Adige, aiz kura var būt norādīts Bressanone Ekvivalents nosaukums: dell’Alto Adige Südtirol/Südtiroler Brixner |
||
|
Alto Adige/dell’Alto Adige, aiz kura var būt norādīts Burgraviato Ekvivalents nosaukums: dell’Alto Adige Südtirol/Südtiroler Buggrafler |
||
|
Ansonica Costa dell’Argentario |
||
|
Aprilia |
||
|
Arborea |
||
|
Arcole |
||
|
Assisi |
||
|
Asti, aiz kura var būt norādīts “spumante” vai pirms kura var būt norādīts “Moscato di” |
||
|
Atina |
||
|
Aversa |
||
|
Bagnoli di Sopra Ekvivalents nosaukums: Bagnoli |
||
|
Barbaresco |
||
|
Barbera d’Alba |
||
|
Barbera d’Asti, aiz kura var būt norādīts Colli Astiani o Astiano |
||
|
Barbera d’Asti, aiz kura var būt norādīts Nizza |
||
|
Barbera d’Asti, aiz kura var būt norādīts Tinella |
||
|
Barbera del Monferrato |
||
|
Barbera del Monferrato Superiore |
||
|
Barco Reale di Carmignano Ekvivalents nosaukums: Rosato di Carmignano/Vin santo di Carmignano/Vin Santo di Carmignano occhio di pernice |
||
|
Bardolino |
||
|
Bardolino Superiore |
||
|
Barolo |
||
|
Bianchello del Metauro |
||
|
Bianco Capena |
||
|
Bianco dell’Empolese |
||
|
Bianco della Valdinievole |
||
|
Bianco di Custoza Ekvivalents nosaukums: Custoza |
||
|
Bianco di Pitigliano |
||
|
Bianco Pisano di San Torpè |
||
|
Biferno |
||
|
Bivongi |
||
|
Boca |
||
|
Bolgheri, aiz kura var būt norādīts Sassicaia |
||
|
Bosco Eliceo |
||
|
Botticino |
||
|
Brachetto d’Acqui Ekvivalents nosaukums: Acqui |
||
|
Bramaterra |
||
|
Breganze |
||
|
Brindisi |
||
|
Brunello di Montalcino |
||
|
Cacc’e Mmitte di Lucera |
||
|
Cagnina di Romagna |
||
|
Campi Flegrei |
||
|
Campidano di Terralba Ekvivalents nosaukums: Terralba |
||
|
Canavese |
||
|
Candia dei Colli Apuani |
||
|
Cannonau di Sardegna, aiz kura var būt norādīts Capo Ferrato |
||
|
Cannonau di Sardegna, aiz kura var būt norādīts Jerzu |
||
|
Cannonau di Sardegna, aiz kura var būt norādīts Oliena/Nepente di Oliena |
||
|
Capalbio |
||
|
Capri |
||
|
Capriano del Colle |
||
|
Carema |
||
|
Carignano del Sulcis |
||
|
Carmignano |
||
|
Carso |
||
|
Castel del Monte |
||
|
Castel San Lorenzo |
||
|
Casteller |
||
|
Castelli Romani |
||
|
Cellatica |
||
|
Cerasuolo di Vittoria |
||
|
Cerveteri |
||
|
Cesanese del Piglio Ekvivalents nosaukums: Piglio |
||
|
Cesanese di Affile Ekvivalents nosaukums: Affile |
||
|
Cesanese di Olevano Romano Ekvivalents nosaukums: Olevano Romano |
||
|
Chianti, aiz kura var būt norādīts Colli Aretini |
||
|
Chianti, aiz kura var būt norādīts Colli Fiorentini |
||
|
Chianti, aiz kura var būt norādīts Colli Senesi |
||
|
Chianti, aiz kura var būt norādīts Colline Pisane |
||
|
Chianti, aiz kura var būt norādīts Montalbano |
||
|
Chianti, aiz kura var būt norādīts Montespertoli |
||
|
Chianti, aiz kura var būt norādīts Rufina |
||
|
Chianti Classico |
||
|
Cilento |
||
|
Cinque Terre, aiz kura var būt norādīts Costa da Posa Ekvivalents nosaukums: Cinque Terre Sciacchetrà |
||
|
Cinque Terre, aiz kura var būt norādīts Costa de Campu Ekvivalents nosaukums: Cinque Terre Sciacchetrà |
||
|
Cinque Terre, aiz kura var būt norādīts Costa de Sera Ekvivalents nosaukums: Cinque Terre Sciacchetrà |
||
|
Circeo |
||
|
Cirņ |
||
|
Cisterna d’Asti |
||
|
Colli Albani |
||
|
Colli Altotiberini |
||
|
Colli Amerini |
||
|
Colli Asolani - Prosecco Ekvivalents nosaukums: Asolo - Prosecco |
||
|
Colli Berici |
||
|
Colli Bolognesi, aiz kura var būt norādīts Colline di Oliveto |
||
|
Colli Bolognesi, aiz kura var būt norādīts Colline di Riosto |
||
|
Colli Bolognesi, aiz kura var būt norādīts Colline Marconiane |
||
|
Colli Bolognesi, aiz kura var būt norādīts Monte San Pietro |
||
|
Colli Bolognesi, aiz kura var būt norādīts Serravalle |
||
|
Colli Bolognesi, aiz kura var būt norādīts Terre di Montebudello |
||
|
Colli Bolognesi, aiz kura var būt norādīts Zola Predosa |
||
|
Colli Bolognesi, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Colli Bolognesi Classico - Pignoletto |
||
|
Colli d’Imola |
||
|
Colli del Trasimeno Ekvivalents nosaukums: Trasimeno |
||
|
Colli dell’Etruria Centrale |
||
|
Colli della Sabina |
||
|
Colli di Conegliano, aiz kura var būt norādīts Fregona |
||
|
Colli di Conegliano, aiz kura var būt norādīts Refrontolo |
||
|
Colli di Faenza |
||
|
Colli di Luni |
||
|
Colli di Parma |
||
|
Colli di Rimini |
||
|
Colli di Scandiano e di Canossa |
||
|
Colli Etruschi Viterbesi |
||
|
Colli Euganei |
||
|
Colli Lanuvini |
||
|
Colli Maceratesi |
||
|
Colli Martani |
||
|
Colli Orientali del Friuli, aiz kura var būt norādīts Cialla |
||
|
Colli Orientali del Friuli, aiz kura var būt norādīts Rosazzo |
||
|
Colli Orientali del Friuli, aiz kura var būt norādīts Schiopettino di Prepotto |
||
|
Colli Orientali del Friuli Picolit, aiz kura var būt norādīts Cialla |
||
|
Colli Perugini |
||
|
Colli Pesaresi, aiz kura var būt norādīts Focara |
||
|
Colli Pesaresi, aiz kura var būt norādīts Roncaglia |
||
|
Colli Piacentini, aiz kura var būt norādīts Gutturnio |
||
|
Colli Piacentini, aiz kura var būt norādīts Monterosso Val d’Arda |
||
|
Colli Piacentini, aiz kura var būt norādīts Val Trebbia |
||
|
Colli Piacentini, aiz kura var būt norādīts Valnure |
||
|
Colli Piacentini, aiz kura var būt norādīts Vigoleno |
||
|
Colli Romagna centrale |
||
|
Colli Tortonesi |
||
|
Collina Torinese |
||
|
Colline di Levanto |
||
|
Colline Joniche Taratine |
||
|
Colline Lucchesi |
||
|
Colline Novaresi |
||
|
Colline Saluzzesi |
||
|
Collio Goriziano Ekvivalents nosaukums: Collio |
||
|
Conegliano - Valdobbiadene - Prosecco |
||
|
Cņnero |
||
|
Contea di Sclafani |
||
|
Contessa Entellina |
||
|
Controguerra |
||
|
Copertino |
||
|
Cori |
||
|
Cortese dell’Alto Monferrato |
||
|
Corti Benedettine del Padovano |
||
|
Cortona |
||
|
Costa d’Amalfi, aiz kura var būt norādīts Furore |
||
|
Costa d’Amalfi, aiz kura var būt norādīts Ravello |
||
|
Costa d’Amalfi, aiz kura var būt norādīts Tramonti |
||
|
Coste della Sesia |
||
|
Curtefranca |
||
|
Delia Nivolelli |
||
|
Dolcetto d’Acqui |
||
|
Dolcetto d’Alba |
||
|
Dolcetto d’Asti |
||
|
Dolcetto delle Langhe Monregalesi |
||
|
Dolcetto di Diano d’Alba Ekvivalents nosaukums: Diano d’Alba |
||
|
Dolcetto di Dogliani |
||
|
Dolcetto di Dogliani Superiore Ekvivalents nosaukums: Dogliani |
||
|
Dolcetto di Ovada Ekvivalents nosaukums: Dolcetto d’Ovada |
||
|
Dolcetto di Ovada Superiore o Ovada |
||
|
Donnici |
||
|
Elba |
||
|
Eloro, aiz kura var būt norādīts Pachino |
||
|
Erbaluce di Caluso Ekvivalents nosaukums: Caluso |
||
|
Erice |
||
|
Esino |
||
|
Est!Est!!Est!!! di Montefiascone |
||
|
Etna |
||
|
Falerio dei Colli Ascolani Ekvivalents nosaukums: Falerio |
||
|
Falerno del Massico |
||
|
Fara |
||
|
Faro |
||
|
Fiano di Avellino |
||
|
Franciacorta |
||
|
Frascati |
||
|
Freisa d’Asti |
||
|
Freisa di Chieri |
||
|
Friuli Annia |
||
|
Friuli Aquileia |
||
|
Friuli Grave |
||
|
Friuli Isonzo Ekvivalents nosaukums: Isonzo del Friuli |
||
|
Friuli Latisana |
||
|
Gabiano |
||
|
Galatina |
||
|
Galluccio |
||
|
Gambellara |
||
|
Garda |
||
|
Garda Colli Mantovani |
||
|
Gattinara |
||
|
Gavi Ekvivalents nosaukums: Cortese di Gavi |
||
|
Genazzano |
||
|
Ghemme |
||
|
Gioia del Colle |
||
|
Girņ di Cagliari |
||
|
Golfo del Tigullio |
||
|
Gravina |
||
|
Grieķuo di Bianco |
||
|
Grieķuo di Tufo |
||
|
Grignolino d’Asti |
||
|
Grignolino del Monferrato Casalese |
||
|
Guardia Sanframondi Ekvivalents nosaukums: Guardiolo |
||
|
I Terreni di San Severino |
||
|
Irpinia, aiz kura var būt norādīts Campi Taurasini |
||
|
Ischia |
||
|
Lacrima di Morro Ekvivalents nosaukums: Lacrima di Morro d’Alba |
||
|
Lago di Caldaro Ekvivalents nosaukums: Caldaro/Kalterer/Kalterersee |
||
|
Lago di Corbara |
||
|
Lambrusco di Sorbara |
||
|
Lambrusco Grasparossa di Castelvetro |
||
|
Lambrusco Mantovano, aiz kura var būt norādīts Oltre Po Mantovano |
||
|
Lambrusco Mantovano, aiz kura var būt norādīts Viadanese-Sabbionetano |
||
|
Lambrusco Salamino di Santa Croce |
||
|
Lamezia |
||
|
Langhe |
||
|
Lessona |
||
|
Leverano |
||
|
Lison-Pramaggiore |
||
|
Lizzano |
||
|
Loazzolo |
||
|
Locorotondo |
||
|
Lugana |
||
|
Malvasia delle Lipari |
||
|
Malvasia di Bosa |
||
|
Malvasia di Cagliari |
||
|
Malvasia di Casorzo d’Asti Ekvivalents nosaukums: Cosorzo/Malvasia di Cosorzo |
||
|
Malvasia di Castelnuovo Don Bosco |
||
|
Mamertino di Milazzo Ekvivalents nosaukums: Mamertino |
||
|
Mandrolisai |
||
|
Marino |
||
|
Marsala |
||
|
Martina Ekvivalents nosaukums: Martina Franca |
||
|
Matino |
||
|
Melissa |
||
|
Menfi, aiz kura var būt norādīts Bonera |
||
|
Menfi, aiz kura var būt norādīts Feudo dei Fiori |
||
|
Merlara |
||
|
Molise Ekvivalents nosaukums: del Molise |
||
|
Monferrato, aiz kura var būt norādīts Casalese |
||
|
Monica di Cagliari |
||
|
Monica di Sardegna |
||
|
Monreale |
||
|
Montecarlo |
||
|
Montecompatri-Colonna Ekvivalents nosaukums: Montecompatri/Colonna |
||
|
Montecucco |
||
|
Montefalco |
||
|
Montefalco Sagrantino |
||
|
Montello e Colli Asolani |
||
|
Montepulciano d’Abruzzo, kam var būt pievienots vārds Casauria/Terre di Casauria |
||
|
Montepulciano d’Abruzzo, kam var būt pievienots vārds Terre dei Vestini |
||
|
Montepulciano d’Abruzzo, aiz kura var būt norādīts Colline Teramane |
||
|
Monteregio di Massa Marittima |
||
|
Montescudaio |
||
|
Monti Lessini Ekvivalents nosaukums: Lessini |
||
|
Morellino di Scansano |
||
|
Moscadello di Montalcino |
||
|
Moscato di Cagliari |
||
|
Moscato di Pantelleria Ekvivalents nosaukums: Passito di Pantelleria/Pantelleria |
||
|
Moscato di Sardegna, aiz kura var būt norādīts Gallura |
||
|
Moscato di Sardegna, aiz kura var būt norādīts Tempio Pausania |
||
|
Moscato di Sardegna, aiz kura var būt norādīts Tempo |
||
|
Moscato di Siracusa |
||
|
Moscato di Sorso-Sennori Ekvivalents nosaukums: Moscato di Sorso/Moscato di Sennori |
||
|
Moscato di Trani |
||
|
Nardņ |
||
|
Nasco di Cagliari |
||
|
Nebbiolo d’Alba |
||
|
Nettuno |
||
|
Noto |
||
|
Nuragus di Cagliari |
||
|
Offida |
||
|
Oltrepņ Pavese |
||
|
Orcia |
||
|
Orta Nova |
||
|
Orvieto |
||
|
Ostuni |
||
|
Pagadebit di Romagna, aiz kura var būt norādīts Bertinoro |
||
|
Parrina |
||
|
Penisola Sorrentina, aiz kura var būt norādīts Gragnano |
||
|
Penisola Sorrentina, aiz kura var būt norādīts Lettere |
||
|
Penisola Sorrentina, aiz kura var būt norādīts Sorrento |
||
|
Pentro di Isernia Ekvivalents nosaukums: Pentro |
||
|
Pergola |
||
|
Piemonte |
||
|
Pietraviva |
||
|
Pinerolese |
||
|
Pollino |
||
|
Pomino |
||
|
Pornassio Ekvivalents nosaukums: Ormeasco di Pornassio |
||
|
Primitivo di Manduria |
||
|
Prosecco |
||
|
Ramandolo |
||
|
Recioto di Gambellara |
||
|
Recioto di Soave |
||
|
Reggiano |
||
|
Reno |
||
|
Riesi |
||
|
Riviera del Brenta |
||
|
Riviera del Garda Bresciano Ekvivalents nosaukums: Garda Bresciano |
||
|
Riviera ligure di ponente, aiz kura var būt norādīts Albenga/Albengalese |
||
|
Riviera ligure di ponente, aiz kura var būt norādīts Finale/Finalese |
||
|
Riviera ligure di ponente, aiz kura var būt norādīts Riviera dei Fiori |
||
|
Roero |
||
|
Romagna Albana spumante |
||
|
Rossese di Dolceacqua Ekvivalents nosaukums: Dolceacqua |
||
|
Rosso Barletta |
||
|
Rosso Canosa, aiz kura var būt norādīts Canusium |
||
|
Rosso Conero |
||
|
Rosso di Cerignola |
||
|
Rosso di Montalcino |
||
|
Rosso di Montepulciano |
||
|
Rosso Orvietano Ekvivalents nosaukums: Orvietano Rosso |
||
|
Rosso Piceno |
||
|
Rubino di Cantavenna |
||
|
Ruchè di Castagnole Monferrato |
||
|
Salaparuta |
||
|
Salice Salentino |
||
|
Sambuca di Sicilia |
||
|
San Colombano al Lambro Ekvivalents nosaukums: San Colombano |
||
|
San Gimignano |
||
|
San Ginesio |
||
|
San Martino della Battaglia |
||
|
San Severo |
||
|
San Vito di Luzzi |
||
|
Sangiovese di Romagna |
||
|
Sannio |
||
|
Sant’Agata de’ Goti Ekvivalents nosaukums: Sant’Agata dei Goti |
||
|
Sant’Anna di Isola Capo Rizzuto |
||
|
Sant’Antimo |
||
|
Santa Margherita di Belice |
||
|
Sardegna Semidano, aiz kura var būt norādīts Mogoro |
||
|
Savuto |
||
|
Scanzo Ekvivalents nosaukums: Moscato di Scanzo |
||
|
Scavigna |
||
|
Sciacca |
||
|
Serrapetrona |
||
|
Sforzato di Valtellina Ekvivalents nosaukums: Sfursat di Valtellina |
||
|
Sizzano |
||
|
Soave, aiz kura var būt norādīts Colli Scaligeri |
||
|
Soave Superiore |
||
|
Solopaca |
||
|
Sovana |
||
|
Squinzano |
||
|
Strevi |
||
|
Tarquinia |
||
|
Taurasi |
||
|
Teroldego Rotaliano |
||
|
Terracina Ekvivalents nosaukums: Moscato di Terracina |
||
|
Terratico di Bibbona, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Terre dell’Alta Val d’Agri |
||
|
Terre di Casole |
||
|
Terre Tollesi Ekvivalents nosaukums: Tullum |
||
|
Torgiano |
||
|
Torgiano rosso riserva |
||
|
Trebbiano d’Abruzzo |
||
|
Trebbiano di Romagna |
||
|
Trentino, aiz kura var būt norādīts Isera/d’Isera |
||
|
Trentino, aiz kura var būt norādīts Sorni |
||
|
Trentino, aiz kura var būt norādīts Ziresi/dei Ziresi |
||
|
Trento |
||
|
Val d’Arbia |
||
|
Val di Cornia, aiz kura var būt norādīts Suvereto |
||
|
Val Polcèvera, aiz kura var būt norādīts Coronata |
||
|
Valcalepio |
||
|
Valdadige, aiz kura var būt norādīts Terra dei Forti Ekvivalents nosaukums: Etschtaler |
||
|
Valdadige Terradeiforti Ekvivalents nosaukums: Terradeiforti Valdadige |
||
|
Valdichiana |
||
|
Valle d’Aosta, aiz kura var būt norādīts Arnad-Montjovet Ekvivalents nosaukums: Vallée d’Aoste |
||
|
Valle d’Aosta, aiz kura var būt norādīts Blanc de Morgex et de la Salle Ekvivalents nosaukums: Vallée d’Aoste |
||
|
Valle d’Aosta, aiz kura var būt norādīts Chambave Ekvivalents nosaukums: Vallée d’Aoste |
||
|
Valle d’Aosta, aiz kura var būt norādīts Donnas Ekvivalents nosaukums: Vallée d’Aoste |
||
|
Valle d’Aosta, aiz kura var būt norādīts Enfer d’Arvier Ekvivalents nosaukums: Vallée d’Aoste |
||
|
Valle d’Aosta, aiz kura var būt norādīts Nus Ekvivalents nosaukums: Vallée d’Aoste |
||
|
Valle d’Aosta, aiz kura var būt norādīts Torrette Ekvivalents nosaukums: Vallée d’Aoste |
||
|
Valpolicella, kam var būt pievienots vārds Valpantena |
||
|
Valsusa |
||
|
Valtellina Superiore, aiz kura var būt norādīts Grumello |
||
|
Valtellina Superiore, aiz kura var būt norādīts Inferno |
||
|
Valtellina Superiore, aiz kura var būt norādīts Maroggia |
||
|
Valtellina Superiore, aiz kura var būt norādīts Sassella |
||
|
Valtellina Superiore, aiz kura var būt norādīts Valgella |
||
|
Velletri |
||
|
Verbicaro |
||
|
Verdicchio dei Castelli di Jesi |
||
|
Verdicchio di Matelica |
||
|
Verduno Pelaverga Ekvivalents nosaukums: Verduno |
||
|
Vermentino di Gallura |
||
|
Vermentino di Sardegna |
||
|
Vernaccia di Oristano |
||
|
Vernaccia di San Gimignano |
||
|
Vernaccia di Serrapetrona |
||
|
Vesuvio |
||
|
Vicenza |
||
|
Vignanello |
||
|
Vin Santo del Chianti |
||
|
Vin Santo del Chianti Classico |
||
|
Vin Santo di Montepulciano |
||
|
Vini del Piave Ekvivalents nosaukums: Piave |
||
|
Vino Nobile di Montepulciano |
||
|
Vittoria |
||
|
Zagarolo |
||
|
Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi |
||
|
Allerona |
||
|
Alta Valle della Greve |
||
|
Alto Livenza |
||
|
Alto Mincio |
||
|
Alto Tirino |
||
|
Arghillà |
||
|
Barbagia |
||
|
Basilicata |
||
|
Benaco bresciano |
||
|
Beneventano |
||
|
Bergamasca |
||
|
Bettona |
||
|
Bianco del Sillaro Ekvivalents nosaukums: Sillaro |
||
|
Bianco di Castelfranco Emilia |
||
|
Calabria |
||
|
Camarro |
||
|
Campania |
||
|
Cannara |
||
|
Civitella d’Agliano |
||
|
Colli Aprutini |
||
|
Colli Cimini |
||
|
Colli del Limbara |
||
|
Colli del Sangro |
||
|
Colli della Toscana centrale |
||
|
Colli di Salerno |
||
|
Colli Trevigiani |
||
|
Collina del Milanese |
||
|
Colline di Genovesato |
||
|
Colline Frentane |
||
|
Colline Pescaresi |
||
|
Colline Savonesi |
||
|
Colline Teatine |
||
|
Condoleo |
||
|
Conselvano |
||
|
Costa Viola |
||
|
Daunia |
||
|
Del Vastese Ekvivalents nosaukums: Histonium |
||
|
Delle Venezie |
||
|
Dugenta |
||
|
Emilia Ekvivalents nosaukums: Dell’Emilia |
||
|
Epomeo |
||
|
Esaro |
||
|
Fontanarossa di Cerda |
||
|
Forlì |
||
|
Fortana del Taro |
||
|
Frusinate Ekvivalents nosaukums: del Frusinate |
||
|
Golfo dei Poeti La Spezia Ekvivalents nosaukums: Golfo dei Poeti |
||
|
Grottino di Roccanova |
||
|
Isola dei Nuraghi |
||
|
Lazio |
||
|
Lipuda |
||
|
Locride |
||
|
Marca Trevigiana |
||
|
Marche |
||
|
Maremma Toscana |
||
|
Marmilla |
||
|
Mitterberg tra Cauria e Tel Ekvivalents nosaukums: Mitterberg/Mitterberg zwischen Gfrill und Toll |
||
|
Modena Ekvivalents nosaukums: Provincia di Modena/di Modena |
||
|
Montecastelli |
||
|
Montenetto di Brescia |
||
|
Murgia |
||
|
Narni |
||
|
Nurra |
||
|
Ogliastra |
||
|
Osco Ekvivalents nosaukums: Terre degli Osci |
||
|
Paestum |
||
|
Palizzi |
||
|
Parteolla |
||
|
Pellaro |
||
|
Planargia |
||
|
Pompeiano |
||
|
Provincia di Mantova |
||
|
Provincia di Nuoro |
||
|
Provincia di Pavia |
||
|
Provincia di Verona Ekvivalents nosaukums: Veronese |
||
|
Puglia |
||
|
Quistello |
||
|
Ravenna |
||
|
Roccamonfina |
||
|
Romangia |
||
|
Ronchi di Brescia |
||
|
Ronchi Varesini |
||
|
Rotae |
||
|
Rubicone |
||
|
Sabbioneta |
||
|
Salemi |
||
|
Salento |
||
|
Salina |
||
|
Scilla |
||
|
Sebino |
||
|
Sibiola |
||
|
Sicilia |
||
|
Spello |
||
|
Tarantino |
||
|
Terrazze Retiche di Sondrio |
||
|
Terre Aquilane Ekvivalents nosaukums: Terre dell’Aquila |
||
|
Terre del Volturno |
||
|
Terre di Chieti |
||
|
Terre di Veleja |
||
|
Terre Lariane |
||
|
Tharros |
||
|
Toscano Ekvivalents nosaukums: Toscana |
||
|
Trexenta |
||
|
Umbria |
||
|
Val di Magra |
||
|
Val di Neto |
||
|
Val Tidone |
||
|
Valcamonica |
||
|
Valdamato |
||
|
Vallagarina |
||
|
Valle Belice |
||
|
Valle d’Itria |
||
|
Valle del Crati |
||
|
Valle del Tirso |
||
|
Valle Peligna |
||
|
Valli di Porto Pino |
||
|
Veneto |
||
|
Veneto Orientale |
||
|
Venezia Giulia |
||
|
Vigneti delle Dolomiti Ekvivalents nosaukums: Weinberg Dolomiten |
||
|
Tradicionālie apzīmējumi (Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.u panta 1. punkta a) apakšpunkts) |
||
|
D.O.C |
ACVN |
Itāļu |
|
D.O.C.G. |
ACVN |
Itāļu |
|
Denominazione di Origine Controllata e Garantita |
ACVN |
Itāļu |
|
Denominazione di Origine Controllata. |
ACVN |
Itāļu |
|
Kontrollierte und garantierte Ursprungsbezeichnung |
ACVN |
Vācu |
|
Kontrollierte Ursprungsbezeichnung |
ACVN |
Vācu |
|
Vino Dolce Naturale |
ACVN |
Itāļu |
|
Inticazione geografica tipica (IGT) |
AĢIN |
Itāļu |
|
Landwein |
AĢIN |
Vācu |
|
Vin de pays |
AĢIN |
Franču |
|
Tradicionālie apzīmējumi (Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.u panta 1. punkta b) apakšpunkts) |
||
|
Alberata vai vigneti ad alberata |
ACVN |
Itāļu |
|
Amarone |
ACVN |
Itāļu |
|
Ambra |
ACVN |
Itāļu |
|
Ambrato |
ACVN |
Itāļu |
|
Annoso |
ACVN |
Itāļu |
|
Apianum |
ACVN |
Itāļu |
|
Auslese |
ACVN |
Itāļu |
|
Buttafuoco |
ACVN |
Itāļu |
|
Cannellino |
ACVN |
Itāļu |
|
Cerasuolo |
ACVN |
Itāļu |
|
Chiaretto |
ACVN/AĢIN |
Itāļu |
|
Ciaret |
ACVN |
Itāļu |
|
Château |
ACVN |
Franču |
|
Classico |
ACVN |
Itāļu |
|
Dunkel |
ACVN |
Vācu |
|
Fine |
ACVN |
Itāļu |
|
Fior d’Arancio |
ACVN |
Itāļu |
|
Flétri |
ACVN |
Franču |
|
Garibaldi Dolce (vai GD) |
ACVN |
Itāļu |
|
Governo all’uso toscano |
ACVN/AĢIN |
Itāļu |
|
Gutturnio |
ACVN |
Itāļu |
|
Italia Particolare (vai IP) |
ACVN |
Itāļu |
|
Klassisch/Klassisches Ursprungsgebiet |
ACVN |
Vācu |
|
Kretzer |
ACVN |
Vācu |
|
Lacrima |
ACVN |
Itāļu |
|
Lacryma Christi |
ACVN |
Itāļu |
|
Lambiccato |
ACVN |
Itāļu |
|
London Particolar (or LP or Inghilterra) |
ACVN |
Itāļu |
|
Occhio di Pernice |
ACVN |
Itāļu |
|
Oro |
ACVN |
Itāļu |
|
Passito vai Vino passito vai Vino Passito Liquoroso |
ACVN/AĢIN |
Itāļu |
|
Ramie |
ACVN |
Itāļu |
|
Rebola |
ACVN |
Itāļu |
|
Recioto |
ACVN |
Itāļu |
|
Riserva |
ACVN |
Itāļu |
|
Rubino |
ACVN |
Itāļu |
|
Sangue di Giuda |
ACVN |
Itāļu |
|
Scelto |
ACVN |
Itāļu |
|
Sciacchetrà |
ACVN |
Itāļu |
|
Sciac-trà |
ACVN |
Itāļu |
|
Spätlese |
ACVN/AĢIN |
Vācu |
|
Soleras |
ACVN |
Itāļu |
|
Stravecchio |
ACVN |
Itāļu |
|
Strohwein |
ACVN/AĢIN |
Vācu |
|
Superiore |
ACVN |
Itāļu |
|
Superiore Old Marsala |
ACVN |
Itāļu |
|
Torchiato |
ACVN |
Itāļu |
|
Torcolato |
ACVN |
Itāļu |
|
Vecchio |
ACVN |
Itāļu |
|
Vendemmia Tardiva |
ACVN/AĢIN |
Itāļu |
|
Verdolino |
ACVN |
Itāļu |
|
Vergine |
ACVN |
Itāļu |
|
Vermiglio |
ACVN |
Itāļu |
|
Vino Fiore |
ACVN |
Itāļu |
|
Vino Novello vai Novello |
ACVN/AĢIN |
Itāļu |
|
Vin Santo vai Vino Santo vai Vinsanto |
ACVN |
Itāļu |
|
Vivace |
ACVN/AĢIN |
Itāļu |
KIPRA
|
Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu |
||
|
Βουνί Παναγιάς – Αμπελίτη Ekvivalents nosaukums: Vouni Panayia - Ampelitis |
||
|
Κουμανδαρία Ekvivalents nosaukums: Commandaria |
||
|
Κρασοχώρια Λεμεσού, aiz kura var būt norādīts Αφάμης Ekvivalents nosaukums: Krasohoria Lemesou - Afames |
||
|
Κρασοχώρια Λεμεσού, aiz kura var būt norādīts Λαόνα Ekvivalents nosaukums: Krasohoria Lemesou - Laona |
||
|
Λαόνα Ακάμα Ekvivalents nosaukums: Laona Akama |
||
|
Πιτσιλιά Ekvivalents nosaukums: Pitsilia |
||
|
Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi |
||
|
Λάρνακα Ekvivalents nosaukums: Larnaka |
||
|
Λεμεσός Ekvivalents nosaukums: Lemesos |
||
|
Λευκωσία Ekvivalents nosaukums: Lefkosia |
||
|
Πάφος Ekvivalents nosaukums: Pafos |
||
|
Tradicionālie apzīmējumi (Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.u panta 1. punkta a) apakšpunkts) |
||
|
Οίνος γλυκύς φυσικός |
ACVN |
Grieķu |
|
Οίνος Ελεγχόμενης Ονομασίας Προέλευσης (ΟΕΟΠ) |
ACVN |
Grieķu |
|
Τοπικός Οίνος |
AĢIN |
Grieķu |
|
Tradicionālie apzīmējumi (Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.u panta 1. punkta b) apakšpunkts) |
||
|
Αμπελώνας (-ες) (Ampelonas (-es)) (Vineyard(-s)) |
ACVN/AĢIN |
Grieķu |
|
Κτήμα (Ktima) (Domain) |
ACVN/AĢIN |
Grieķu |
|
Μοναστήρι (Monastiri) (Monastery) |
ACVN/AĢIN |
Grieķu |
|
Μονή (Moni) (Monastery) |
ACVN/AĢIN |
Grieķu |
LUKSEMBURGA
|
Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu |
||
|
Crémant du Luxemboug |
||
|
Moselle Luxembourgeoise, aiz kura norādīts Ahn/Assel/Bech-Kleinmacher/Born/Bous/Bumerange/Canach/Ehnen/Ellingen/Elvange/Erpeldingen/Gostingen/Greveldingen/Grevenmacher, aiz kura norādīts Appellation contrôlée |
||
|
Moselle Luxembourgeoise, aiz kura norādīts Lenningen/Machtum/Mechtert/Moersdorf/Mondorf/Niederdonven/Oberdonven/Oberwormelding/Remich/Rolling/Rosport/Stadtbredimus, aiz kura norādīts Appellation contrôlée |
||
|
Moselle Luxembourgeoise, aiz kura norādīts Remerschen/Remich/Schengen/Schwebsingen/Stadtbredimus/Trintingen/Wasserbillig/Wellenstein/Wintringen or Wormeldingen, aiz kura norādīts Appellation contrôlée |
||
|
Moselle Luxembourgeoise, aiz kura norādīts vīnogu šķirnes nosaukums, aiz kura norādīts Appellation contrôlée |
||
|
Tradicionālie apzīmējumi (Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.u panta 1. punkta a) apakšpunkts) |
||
|
Crémant de Luxembourg |
ACVN |
Franču |
|
Marque nationale, aiz kura norādīts: — appellation contrôlée — appellation d’origine contrôlée |
ACVN |
Franču |
|
Tradicionālie apzīmējumi (Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.u panta 1. punkta b) apakšpunkts) |
||
|
Château |
ACVN |
Franču |
|
Grand premier cru Premier cru Vin classé |
ACVN |
Franču |
|
Vendanges tardives |
ACVN |
Franču |
|
Vin de glace |
ACVN |
Franču |
|
Vin de paille |
ACVN |
Franču |
UNGĀRIJA
|
Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu |
||
|
Badacsony, aiz kura var būt norādīts apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums |
||
|
Balaton |
||
|
Balaton-felvidék, aiz kura var būt norādīts apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums |
||
|
Balatonboglár, aiz kura var būt norādīts apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums |
||
|
Balatonfüred-Csopak, aiz kura var būt norādīts apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums |
||
|
Balatoni |
||
|
Bükk, aiz kura var būt norādīts apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums |
||
|
Csongrád, aiz kura var būt norādīts apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums |
||
|
Debrői Hárslevelű |
||
|
Duna |
||
|
Eger, aiz kura var būt norādīts apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums |
||
|
Egerszóláti Olaszrizling |
||
|
Egri Bikavér |
||
|
Egri Bikavér Superior |
||
|
Etyek-Buda, aiz kura var būt norādīts apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums |
||
|
Hajós-Baja, aiz kura var būt norādīts apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums |
||
|
Izsáki Arany Sárfehér |
||
|
Káli |
||
|
Kunság, aiz kura var būt norādīts apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums |
||
|
Mátra, aiz kura var būt norādīts apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums |
||
|
Mór, aiz kura var būt norādīts apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums |
||
|
Nagy-Somló, aiz kura var būt norādīts apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums |
||
|
Neszmély, aiz kura var būt norādīts apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums |
||
|
Pannon |
||
|
Pannonhalma, aiz kura var būt norādīts apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums |
||
|
Pécs, aiz kura var būt norādīts apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums |
||
|
Somlói |
||
|
Somlói Arany |
||
|
Somlói Nászéjszakák bora |
||
|
Sopron, aiz kura var būt norādīts apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums |
||
|
Szekszárd, aiz kura var būt norādīts apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums |
||
|
Tihany |
||
|
Tokaj, aiz kura var būt norādīts apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums |
||
|
Tolna, aiz kura var būt norādīts apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums |
||
|
Villány, aiz kura var būt norādīts apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums |
||
|
Villányi védett eredetű classicus |
||
|
Zala, aiz kura var būt norādīts apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums |
||
|
Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi |
||
|
Alföldi, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Balatonmelléki, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Dél-alföldi |
||
|
Dél-dunántúli |
||
|
Duna melléki |
||
|
Duna-Tisza-közi |
||
|
Dunántúli |
||
|
Észak-dunántúli |
||
|
Felső-magyarországi |
||
|
Nyugat-dunántúli |
||
|
Tisza melléki |
||
|
Tisza völgyi |
||
|
Zempléni |
||
|
Tradicionālie apzīmējumi (Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.u panta 1. punkta a) apakšpunkts) |
||
|
minőségi bor |
ACVN |
Ungāru |
|
védett eredetű bor |
ACVN |
Ungāru |
|
Tájbor |
AĢIN |
Ungāru |
|
Tradicionālie apzīmējumi (Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.u panta 1. punkta b) apakšpunkts) |
||
|
Aszú (3)(4)(5)(6) puttonyos |
ACVN |
Ungāru |
|
Aszúeszencia |
ACVN |
Ungāru |
|
Bikavér |
ACVN |
Ungāru |
|
Eszencia |
ACVN |
Ungāru |
|
Fordítás |
ACVN |
Ungāru |
|
Máslás |
ACVN |
Ungāru |
|
Késői szüretelésű bor |
ACVN/AĢIN |
Ungāru |
|
Válogatott szüretelésű bor |
ACVN/AĢIN |
Ungāru |
|
Muzeális bor |
ACVN/AĢIN |
Ungāru |
|
Siller |
ACVN/AĢIN |
Ungāru |
|
Szamorodni |
ACVN |
Ungāru |
MALTA
|
Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu |
||
|
Gozo |
||
|
Malta |
||
|
Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi |
||
|
Maltese Islands |
||
|
Tradicionālie apzīmējumi (Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.u panta 1. punkta a) apakšpunkts) |
||
|
Denominazzjoni ta’ Oriġini Kontrollata (D.O.K.) |
ACVN |
Maltiešu |
|
Indikazzjoni Ġeografika Tipika (I.Ġ.T.) |
AĢIN |
Maltiešu |
NĪDERLANDE
|
Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi |
||
|
Drenthe |
||
|
Flevoland |
||
|
Friesland |
||
|
Gelderland |
||
|
Groningen |
||
|
Limburg |
||
|
Noord Brabant |
||
|
Noord Holland |
||
|
Overijssel |
||
|
Utrecht |
||
|
Zeeland |
||
|
Zuid Holland |
||
|
Tradicionālie apzīmējumi (Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.u panta 1. punkta a) apakšpunkts) |
||
|
Landwijn |
AĢIN |
Holandiešu |
AUSTRIJA
|
Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu |
||
|
Burgenland, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Carnuntum, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Kamptal, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Kärnten, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Kremstal, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Leithaberg, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Mittelburgenland, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Neusiedlersee, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Neusiedlersee-Hügelland, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Niederösterreich, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Oberösterreich, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Salzburg, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Steirermark, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Süd-Oststeiermark, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Südburgenland, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Südsteiermark, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Thermenregion, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Tirol, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Traisental, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Vorarlberg, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Wachau, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Wagram, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Weinviertel, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Weststeiermark, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Wien, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums |
||
|
Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi |
||
|
Bergland |
||
|
Steierland |
||
|
Weinland |
||
|
Wien |
||
|
Tradicionālie apzīmējumi (Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.u panta 1. punkta a) apakšpunkts) |
||
|
Prädikatswein vai Qualitätswein besonderer Reife und Leseart, aiz kura var būt norādīts: — Ausbruch/Ausbruchwein — Auslese/Auslesewein — Beerenauslese/Beerenauslesewein — Kabinett/Kabinettwein — Schilfwein — Spätlese/Spätlesewein — Strohwein — Trockenbeerenauslese — Eiswein |
ACVN |
Vācu |
|
DAC |
ACVN |
Latīņu |
|
Districtus Austriae Controllatus |
ACVN |
Latīņu |
|
Qualitätswein vai Qualitätswein mit staatlicher Prüfnummer |
ACVN |
Vācu |
|
Landwein |
AĢIN |
Vācu |
|
Tradicionālie apzīmējumi (Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.u panta 1. punkta b) apakšpunkts) |
||
|
Ausstich |
ACVN/AĢIN |
Vācu |
|
Auswahl |
ACVN/AĢIN |
Vācu |
|
Bergwein |
ACVN/AĢIN |
Vācu |
|
Klassik/Classic |
ACVN |
Vācu |
|
Heuriger |
ACVN/AĢIN |
Vācu |
|
Gemischter Satz |
ACVN/AĢIN |
Vācu |
|
Jubiläumswein |
ACVN/AĢIN |
Vācu |
|
Reserve |
ACVN |
Vācu |
|
Schilcher |
ACVN/AĢIN |
Vācu |
|
Sturm |
AĢIN |
Vācu |
PORTUGĀLE
|
Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu |
||
|
Alenquer |
||
|
Alentejo, aiz kura var būt norādīts Borba |
||
|
Alentejo, aiz kura var būt norādīts Évora |
||
|
Alentejo, aiz kura var būt norādīts Granja-Amareleja |
||
|
Alentejo, aiz kura var būt norādīts Moura |
||
|
Alentejo, aiz kura var būt norādīts Portalegre |
||
|
Alentejo, aiz kura var būt norādīts Redondo |
||
|
Alentejo, aiz kura var būt norādīts Reguengos |
||
|
Alentejo, aiz kura var būt norādīts Vidigueira |
||
|
Arruda |
||
|
Bairrada |
||
|
Beira Interior, aiz kura var būt norādīts Castelo Rodrigo |
||
|
Beira Interior, aiz kura var būt norādīts Cova da Beira |
||
|
Beira Interior, aiz kura var būt norādīts Pinhel |
||
|
Biscoitos |
||
|
Bucelas |
||
|
Carcavelos |
||
|
Colares |
||
|
Dão, aiz kura var būt norādīts Alva |
||
|
Dão, aiz kura var būt norādīts Besteiros |
||
|
Dão, aiz kura var būt norādīts Castendo |
||
|
Dão, aiz kura var būt norādīts Serra da Estrela |
||
|
Dão, aiz kura var būt norādīts Silgueiros |
||
|
Dão, aiz kura var būt norādīts Terras de Azurara |
||
|
Dão, aiz kura var būt norādīts Terras de Senhorim |
||
|
Dão Nobre |
||
|
Douro, aiz kura var būt norādīts Baixo Corgo Ekvivalents nosaukums: Vinho do Douro |
||
|
Douro, aiz kura var būt norādīts Cima Corgo Ekvivalents nosaukums: Vinho do Douro |
||
|
Douro, aiz kura var būt norādīts Douro Superior Ekvivalents nosaukums: Vinho do Douro |
||
|
Encostas d’Aire, aiz kura var būt norādīts Alcobaēa |
||
|
Encostas d’Aire, aiz kura var būt norādīts Ourém |
||
|
Graciosa |
||
|
Lafões |
||
|
Lagoa |
||
|
Lagos |
||
|
Madeira Ekvivalents nosaukums: Madera/Vinho da Madeira/Madeira Weine/Madeira Wine/Vin de Madère/Vino di Madera/Madeira Wijn |
||
|
Madeirense |
||
|
Moscatel de Setúbal |
||
|
Moscatel do Douro |
||
|
Óbidos |
||
|
Palmela |
||
|
Pico |
||
|
Portimão |
||
|
Porto Ekvivalents nosaukums: Oporto/Vinho do Porto/Vin de Porto/Port/Port Wine/Portwein/Portvin/Portwijn |
||
|
Ribatejo, aiz kura var būt norādīts Almeirim |
||
|
Ribatejo, aiz kura var būt norādīts Cartaxo |
||
|
Ribatejo, aiz kura var būt norādīts Chamusca |
||
|
Ribatejo, aiz kura var būt norādīts Coruche |
||
|
Ribatejo, aiz kura var būt norādīts Santarém |
||
|
Ribatejo, aiz kura var būt norādīts Tomar |
||
|
Setúbal |
||
|
Setúbal Roxo |
||
|
Tavira |
||
|
Távora-Varosa |
||
|
Torres Vedras |
||
|
Trás-os-Montes, aiz kura var būt norādīts Chaves |
||
|
Trás-os-Montes, aiz kura var būt norādīts Planalto Mirandês |
||
|
Trás-os-Montes, aiz kura var būt norādīts Valpaēos |
||
|
Vinho do Douro, aiz kura var būt norādīts Baixo Corgo Ekvivalents nosaukums: Douro |
||
|
Vinho do Douro, aiz kura var būt norādīts Cima Corgo Ekvivalents nosaukums: Douro |
||
|
Vinho do Douro, aiz kura var būt norādīts Douro Superior Ekvivalents nosaukums: Douro |
||
|
Vinho Verde, aiz kura var būt norādīts Amarante |
||
|
Vinho Verde, aiz kura var būt norādīts Ave |
||
|
Vinho Verde, aiz kura var būt norādīts Baião |
||
|
Vinho Verde, aiz kura var būt norādīts Basto |
||
|
Vinho Verde, aiz kura var būt norādīts Cávado |
||
|
Vinho Verde, aiz kura var būt norādīts Lima |
||
|
Vinho Verde, aiz kura var būt norādīts Monēão e Melgaēo |
||
|
Vinho Verde, aiz kura var būt norādīts Paiva |
||
|
Vinho Verde, aiz kura var būt norādīts Sousa |
||
|
Vinho Verde Alvarinho |
||
|
Vinho Verde Alvarinho Espumante |
||
|
Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi |
||
|
Lisboa, aiz kura var būt norādīts Alta Estremadura |
||
|
Lisboa, aiz kura var būt norādīts Estremadura |
||
|
Península de Setúbal |
||
|
Tejo |
||
|
Vinho Espumante Beiras, aiz kura var būt norādīts Beira Alta |
||
|
Vinho Espumante Beiras, aiz kura var būt norādīts Beira Litoral |
||
|
Vinho Espumante Beiras, aiz kura var būt norādīts Terras de Sicó |
||
|
Vinho Licoroso Algarve |
||
|
Vinho Regional Aēores |
||
|
Vinho Regional Alentejano |
||
|
Vinho Regional Algarve |
||
|
Vinho Regional Beiras, aiz kura var būt norādīts Beira Alta |
||
|
Vinho Regional Beiras, aiz kura var būt norādīts Beira Litoral |
||
|
Vinho Regional Beiras, aiz kura var būt norādīts Terras de Sicó |
||
|
Vinho Regional Duriense |
||
|
Vinho Regional Minho |
||
|
Vinho Regional Terras Madeirenses |
||
|
Vinho Regional Transmontano |
||
|
Tradicionālie apzīmējumi (Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.u panta 1. punkta a) apakšpunkts) |
||
|
Denominação de origem |
ACVN |
Portugāļu |
|
Denominação de origem controlada |
ACVN |
Portugāļu |
|
DO |
ACVN |
Portugāļu |
|
DOC |
ACVN |
Portugāļu |
|
Indicação de proveniência regulamentada |
AĢIN |
Portugāļu |
|
IPR |
AĢIN |
Portugāļu |
|
Vinho dolce natural |
ACVN |
Portugāļu |
|
Vinho generoso |
ACVN |
Portugāļu |
|
Vinho regional |
AĢIN |
Portugāļu |
|
Tradicionālie apzīmējumi (Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.u panta 1. punkta b) apakšpunkts) |
||
|
Canteiro |
ACVN |
Portugāļu |
|
Colheita Seleccionada |
ACVN |
Portugāļu |
|
Crusted/Crusting |
ACVN |
Angļu |
|
Escolha |
ACVN |
Portugāļu |
|
Escuro |
ACVN |
Portugāļu |
|
Fino |
ACVN |
Portugāļu |
|
Frasqueira |
ACVN |
Portugāļu |
|
Garrafeira |
ACVN/AĢIN |
Portugāļu |
|
Lágrima |
ACVN |
Portugāļu |
|
Leve |
ACVN |
Portugāļu |
|
Nobre |
ACVN |
Portugāļu |
|
Reserva |
ACVN |
Portugāļu |
|
Velha reserva (vai grande reserva) |
ACVN |
Portugāļu |
|
Ruby |
ACVN |
Angļu |
|
Solera |
ACVN |
Portugāļu |
|
Super reserva |
ACVN |
Portugāļu |
|
Superior |
ACVN |
Portugāļu |
|
Tawny |
ACVN |
Angļu |
|
Vintage, aiz kura var būt norādīts Late Bottle (LBV) vai Character |
ACVN |
Angļu |
|
Vintage |
ACVN |
Angļu |
RUMĀNIJA
|
Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu |
||
|
Aiud, aiz kura var būt norādīts apakšreģiona nosaukums |
||
|
Alba Iulia, aiz kura var būt norādīts apakšreģiona nosaukums |
||
|
Babadag, aiz kura var būt norādīts apakšreģiona nosaukums |
||
|
Banat, aiz kura var būt norādīts Dealurile Tirolului |
||
|
Banat, aiz kura var būt norādīts Moldova Nouă |
||
|
Banat, aiz kura var būt norādīts Silagiu |
||
|
Banu Mărăcine, aiz kura var būt norādīts apakšreģiona nosaukums |
||
|
Bohotin, aiz kura var būt norādīts apakšreģiona nosaukums |
||
|
Cernătești - Podgoria, aiz kura var būt norādīts apakšreģiona nosaukums |
||
|
Cotești, aiz kura var būt norādīts apakšreģiona nosaukums |
||
|
Cotnari |
||
|
Crișana, aiz kura var būt norādīts Biharia |
||
|
Crișana, aiz kura var būt norādīts Diosig |
||
|
Crișana, aiz kura var būt norādīts Șimleu Silvaniei |
||
|
Dealu Bujorului, aiz kura var būt norādīts apakšreģiona nosaukums |
||
|
Dealu Mare, aiz kura var būt norādīts Boldești |
||
|
Dealu Mare, aiz kura var būt norādīts Breaza |
||
|
Dealu Mare, aiz kura var būt norādīts Ceptura |
||
|
Dealu Mare, aiz kura var būt norādīts Merei |
||
|
Dealu Mare, aiz kura var būt norādīts Tohani |
||
|
Dealu Mare, aiz kura var būt norādīts Urlați |
||
|
Dealu Mare, aiz kura var būt norādīts Valea Călugărească |
||
|
Dealu Mare, aiz kura var būt norādīts Zorești |
||
|
Drăgășani, aiz kura var būt norādīts apakšreģiona nosaukums |
||
|
Huși, aiz kura var būt norādīts Vutcani |
||
|
Iana, aiz kura var būt norādīts apakšreģiona nosaukums |
||
|
Iași, aiz kura var būt norādīts Bucium |
||
|
Iași, aiz kura var būt norādīts Copou |
||
|
Iași, aiz kura var būt norādīts Uricani |
||
|
Lechința, aiz kura var būt norādīts apakšreģiona nosaukums |
||
|
Mehedinți, aiz kura var būt norādīts Corcova |
||
|
Mehedinți, aiz kura var būt norādīts Golul Drāncei |
||
|
Mehedinți, aiz kura var būt norādīts Orevița |
||
|
Mehedinți, aiz kura var būt norādīts Severin |
||
|
Mehedinți, aiz kura var būt norādīts Vānju Mare |
||
|
Miniș, aiz kura var būt norādīts apakšreģiona nosaukums |
||
|
Murfatlar, aiz kura var būt norādīts Cernavodă |
||
|
Murfatlar, aiz kura var būt norādīts Medgidia |
||
|
Nicorești, aiz kura var būt norādīts apakšreģiona nosaukums |
||
|
Odobești, aiz kura var būt norādīts apakšreģiona nosaukums |
||
|
Oltina, aiz kura var būt norādīts apakšreģiona nosaukums |
||
|
Panciu, aiz kura var būt norādīts apakšreģiona nosaukums |
||
|
Pietroasa, aiz kura var būt norādīts apakšreģiona nosaukums |
||
|
Recaș, aiz kura var būt norādīts apakšreģiona nosaukums |
||
|
Sāmburești, aiz kura var būt norādīts apakšreģiona nosaukums |
||
|
Sarica Niculițel, aiz kura var būt norādīts Tulcea |
||
|
Sebeș - Apold, aiz kura var būt norādīts apakšreģiona nosaukums |
||
|
Segarcea, aiz kura var būt norādīts apakšreģiona nosaukums |
||
|
Ștefănești, aiz kura var būt norādīts Costești |
||
|
Tārnave, aiz kura var būt norādīts Blaj |
||
|
Tārnave, aiz kura var būt norādīts Jidvei |
||
|
Tārnave, aiz kura var būt norādīts Mediaș |
||
|
Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi |
||
|
Colinele Dobrogei, aiz kura var būt norādīts apakšreģiona nosaukums |
||
|
Dealurile Crișanei, aiz kura var būt norādīts apakšreģiona nosaukums |
||
|
Dealurile Moldovei vai atkarībā no gadījuma kā Dealurile Covurluiului |
||
|
Dealurile Moldovei vai atkarībā no gadījuma kā Dealurile Hārlăului |
||
|
Dealurile Moldovei vai atkarībā no gadījuma kā Dealurile Hușilor |
||
|
Dealurile Moldovei vai atkarībā no gadījuma kā Dealurile Iașilor |
||
|
Dealurile Moldovei vai atkarībā no gadījuma kā Dealurile Tutovei |
||
|
Dealurile Moldovei vai atkarībā no gadījuma kā Terasele Siretului |
||
|
Dealurile Moldovei |
||
|
Dealurile Munteniei |
||
|
Dealurile Olteniei |
||
|
Dealurile Sătmarului |
||
|
Dealurile Transilvaniei |
||
|
Dealurile Vrancei |
||
|
Dealurile Zarandului |
||
|
Terasele Dunării |
||
|
Viile Carașului |
||
|
Viile Timișului |
||
|
Tradicionālie apzīmējumi (Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.u panta 1. punkta a) apakšpunkts) |
||
|
Vin cu denumire de origine controlată (D.O.C.), aiz kura norādīts: — Cules la maturitate deplină – C.M.D. — Cules tārziu – C.T. — Cules la īnnobilarea boabelor – C.I.B. |
ACVN |
Rumāņu |
|
Vin spumant cu denumire de origine controlată – D.O.C. |
ACVN |
Rumāņu |
|
Vin cu indicație geografică |
AĢIN |
Rumāņu |
|
Tradicionālie apzīmējumi (Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.u panta 1. punkta b) apakšpunkts) |
||
|
Rezervă |
ACVN/AĢIN |
Rumāņu |
|
Vin de vinotecă |
ACVN |
Rumāņu |
SLOVĒNIJA
|
Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu |
||
|
Bela krajina, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums un/vai vīndārza nosaukums |
||
|
Belokranjec, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums un/vai vīndārza nosaukums |
||
|
Bizeljčan, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums un/vai vīndārza nosaukums |
||
|
Bizeljsko-Sremič, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums un/vai vīndārza nosaukums Ekvivalents nosaukums: Sremič-Bizeljsko |
||
|
Cviček, Dolenjska, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums un/vai vīndārza nosaukums |
||
|
Dolenjska, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums un/vai vīndārza nosaukums |
||
|
Goriška Brda, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums un/vai vīndārza nosaukums Ekvivalents nosaukums: Brda |
||
|
Kras, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums un/vai vīndārza nosaukums |
||
|
Metliška črnina, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums un/vai vīndārza nosaukums |
||
|
Prekmurje, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums un/vai vīndārza nosaukums Ekvivalents nosaukums: Prekmurčan |
||
|
Slovenska Istra, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums un/vai vīndārza nosaukums |
||
|
Štajerska Slovenija, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums un/vai vīndārza nosaukums |
||
|
Teran, Kras, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums un/vai vīndārza nosaukums |
||
|
Vipavska dolina, aiz kura var būt norādīts mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums un/vai vīndārza nosaukums Ekvivalents nosaukums: Vipava, Vipavec, Vipavčan |
||
|
Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi |
||
|
Podravje, aiz kura var būt norādīts teiciens “mlado vino”; nosaukumi var būt norādīti arī kā īpašības vārdi |
||
|
Posavje, aiz kura var būt norādīts teiciens “mlado vino”; nosaukumi var būt norādīti arī kā īpašības vārdi |
||
|
Primorska, aiz kura var būt norādīts teiciens “mlado vino”; nosaukumi var būt norādīti arī kā īpašības vārdi |
||
|
Tradicionālie apzīmējumi (Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.u panta 1. punkta a) apakšpunkts) |
||
|
Kakovostno vino z zaščitenim geografskim poreklom (kakovostno vino ZGP), aiz kura var būt norādīts Mlado vino |
ACVN |
Slovēņu |
|
Kakovostno peneče vino z zaščitenim geografskim poreklom (Kakovostno vino ZGP) |
ACVN |
Slovēņu |
|
Penina |
ACVN |
Slovēņu |
|
Vino s priznanim tradicionalnim poimenovanjem (vino PTP) |
ACVN |
Slovēņu |
|
Renome |
ACVN |
Slovēņu |
|
Vrhunsko vino z zaščitenim geografskim poreklom (vrhunsko vino ZGP), aiz kura var būt norādīts: — Pozna trgatev — Izbor — Jagodni izbor — Suhi jagodni izbor — Ledeno vino — Arhivsko vino (Arhiva) — Slamnovino (vino iz sušenega grozdja) |
ACVN |
Slovēņu |
|
Vrhunsko peneče vino z zaščitenim geografskim poreklom (Vrhunsko peneče vino ZGP) |
AĢIN |
Slovēņu |
|
Tradicionālie apzīmējumi (Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.u panta 1. punkta b) apakšpunkts) |
||
|
Mlado vino |
ACVN/AĢIN |
Slovēņu |
SLOVĀKIJA
|
Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu |
||
|
Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība |
||
|
Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt norādīts Dunajskostredský vinohradnícky rajón |
||
|
Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt norādīts Galantský vinohradnícky rajón |
||
|
Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt norādīts Hurbanovský vinohradnícky rajón |
||
|
Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt norādīts Komárňanský vinohradnícky rajón |
||
|
Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt norādīts Palárikovský vinohradnícky rajón |
||
|
Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt norādīts Šamorínsky vinohradnícky rajón |
||
|
Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt norādīts Strekovský vinohradnícky rajón |
||
|
Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt norādīts Štúrovský vinohradnícky rajón |
||
|
Malokarpatská vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība |
||
|
Malokarpatská vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt norādīts Bratislavský vinohradnícky rajón |
||
|
Malokarpatská vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt norādīts Doľanský vinohradnícky rajón |
||
|
Malokarpatská vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt norādīts Hlohovecký vinohradnícky rajón |
||
|
Malokarpatská vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt norādīts Modranský vinohradnícky rajón |
||
|
Malokarpatská vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt norādīts Orešanský vinohradnícky rajón |
||
|
Malokarpatská vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt norādīts Pezinský vinohradnícky rajón |
||
|
Malokarpatská vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt norādīts Senecký vinohradnícky rajón |
||
|
Malokarpatská vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt norādīts Skalický vinohradnícky rajón |
||
|
Malokarpatská vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt norādīts Stupavský vinohradnícky rajón |
||
|
Malokarpatská vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt norādīts Trnavský vinohradnícky rajón |
||
|
Malokarpatská vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt norādīts Vrbovský vinohradnícky rajón |
||
|
Malokarpatská vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt norādīts Záhorský vinohradnícky rajón |
||
|
Nitrianska vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība |
||
|
Nitrianska vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt norādīts Nitriansky vinohradnícky rajón |
||
|
Nitrianska vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt norādīts Pukanecký vinohradnícky rajón |
||
|
Nitrianska vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt norādīts Radošinský vinohradnícky rajón |
||
|
Nitrianska vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt norādīts Šintavský vinohradnícky rajón |
||
|
Nitrianska vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt norādīts Tekovský vinohradnícky rajón |
||
|
Nitrianska vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt norādīts Vrábeľský vinohradnícky rajón |
||
|
Nitrianska vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt norādīts Želiezovský vinohradnícky rajón |
||
|
Nitrianska vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt norādīts Žitavský vinohradnícky rajón |
||
|
Nitrianska vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt norādīts Zlatomoravecký vinohradnícky rajón |
||
|
Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība |
||
|
Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt norādīts Fil’akovský vinohradnícky rajón |
||
|
Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt norādīts Gemerský vinohradnícky rajón |
||
|
Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt norādīts Hontiansky vinohradnícky rajón |
||
|
Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt norādīts Ipeľský vinohradnícky rajón |
||
|
Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt norādīts Modrokamencký vinohradnícky rajón |
||
|
Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt norādīts Tornaľský vinohradnícky rajón |
||
|
Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt norādīts Vinický vinohradnícky rajón |
||
|
Vinohradnícka oblasť Tokaj aiz kura var būt norādīta viena no šādām mazākām ģeogrāfiskajām vienībām: Bara/Čerhov/Černochov/Malá Tŕňa/Slovenské Nové Mesto/Veľká Tŕňa/Viničky |
||
|
Východoslovenská vinohradnícka oblasť aiz kura var būt norādīts apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība |
||
|
Východoslovenská vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt norādīts Kráľovskochlmecký vinohradnícky rajón |
||
|
Východoslovenská vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt norādīts Michalovský vinohradnícky rajón |
||
|
Východoslovenská vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt norādīts Moldavský vinohradnícky rajón |
||
|
Východoslovenská vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt norādīts Sobranecký vinohradnícky rajón |
||
|
Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi |
||
|
Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt pievienota norāde “oblastné vino” |
||
|
Malokarpatská vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt pievienota norāde “oblastné vino” |
||
|
Nitrianska vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt pievienota norāde “oblastné vino” |
||
|
Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt pievienota norāde “oblastné vino” |
||
|
Východoslovenská vinohradnícka oblasť, aiz kura var būt pievienota norāde “oblastné vino” |
||
|
Tradicionālie apzīmējumi (Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.u panta 1. punkta a) apakšpunkts) |
||
|
Akostné víno |
ACVN |
Slovāku |
|
Akostné víno s prívlastkom, aiz kura norādīts: — Kabinetné — Neskorý zber — Výber z hrozna — Bobuľový výber — Hrozienkový výber — Cibébový výber — L’adový zber — Slamové víno |
ACVN |
Slovāku |
|
Esencia |
ACVN |
Slovāku |
|
Forditáš |
ACVN |
Slovāku |
|
Mášláš |
ACVN |
Slovāku |
|
Pestovateľský sekt |
ACVN |
Slovāku |
|
Samorodné |
ACVN |
Slovāku |
|
Sekt vinohradníckej oblasti |
ACVN |
Slovāku |
|
Výber (3)(4)(5)(6) putňový |
ACVN |
Slovāku |
|
Výberová esencia |
ACVN |
Slovāku |
|
Tradicionālie apzīmējumi (Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.u panta 1. punkta b) apakšpunkts) |
||
|
Mladé víno |
ACVN |
Slovāku |
|
Archívne víno |
ACVN |
Slovāku |
|
Panenská úroda |
ACVN |
Slovāku |
APVIENOTĀ KARALISTE
|
Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu |
||
|
English Vineyards |
||
|
Welsh Vineyards |
||
|
Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi |
||
|
England, kas var būt aizstāts ar Berkshire |
||
|
England, kas var būt aizstāts ar Buckinghamshire |
||
|
England, kas var būt aizstāts ar Cheshire |
||
|
England, kas var būt aizstāts ar Cornwall |
||
|
England, kas var būt aizstāts ar Derbyshire |
||
|
England, kas var būt aizstāts ar Devon |
||
|
England, kas var būt aizstāts ar Dorset |
||
|
England, kas var būt aizstāts ar East Anglia |
||
|
England, kas var būt aizstāts ar Gloucestershire |
||
|
England, kas var būt aizstāts ar Hampshire |
||
|
England, kas var būt aizstāts ar Herefordshire |
||
|
England, kas var būt aizstāts ar Isle of Wight |
||
|
England, kas var būt aizstāts ar Isles of Scilly |
||
|
England, kas var būt aizstāts ar Kent |
||
|
England, kas var būt aizstāts ar Lancashire |
||
|
England, kas var būt aizstāts ar Leicestershire |
||
|
England, kas var būt aizstāts ar Lincolnshire |
||
|
England, kas var būt aizstāts ar Northamptonshire |
||
|
England, kas var būt aizstāts ar Nottinghamshire |
||
|
England, kas var būt aizstāts ar Oxfordshire |
||
|
England, kas var būt aizstāts ar Rutland |
||
|
England, kas var būt aizstāts ar Shropshire |
||
|
England, kas var būt aizstāts ar Somerset |
||
|
England, kas var būt aizstāts ar Staffordshire |
||
|
England, kas var būt aizstāts ar Surrey |
||
|
England, kas var būt aizstāts ar Sussex |
||
|
England, kas var būt aizstāts ar Warwickshire |
||
|
England, kas var būt aizstāts ar West Midlands |
||
|
England, kas var būt aizstāts ar Wiltshire |
||
|
England, kas var būt aizstāts ar Worcestershire |
||
|
England, kas var būt aizstāts ar Yorkshire |
||
|
Wales, kas var būt aizstāts ar Cardiff |
||
|
Wales, kas var būt aizstāts ar Cardiganshire |
||
|
Wales, kas var būt aizstāts ar Carmarthenshire |
||
|
Wales, kas var būt aizstāts ar Denbighshire |
||
|
Wales, kas var būt aizstāts ar Gwynedd |
||
|
Wales, kas var būt aizstāts ar Monmouthshire |
||
|
Wales, kas var būt aizstāts ar Newport |
||
|
Wales, kas var būt aizstāts ar Pembrokeshire |
||
|
Wales, kas var būt aizstāts ar Rhondda Cynon Taf |
||
|
Wales, kas var būt aizstāts ar Swansea |
||
|
Wales, kas var būt aizstāts ar The Vale of Glamorgan |
||
|
Wales, kas var būt aizstāts ar Wrexham |
||
|
Tradicionālie apzīmējumi (Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.u panta 1. punkta a) apakšpunkts) |
||
|
quality (sparkling) wine |
ACVN |
Angļu |
|
Regional vine |
AĢIN |
Angļu |
NB! Vārdi kursīvā lietoti vienīgi informatīvā vai skaidrojošā nolūkā, vai abējādi, un tāpēc uz tiem neattiecas šajā pielikumā minētā aizsardzība.
B DAĻA
Šveices izcelsmes vīna nozares produktu aizsargātie nosaukumi
Vīns ar kontrolētu cilmes vietas nosaukumu
Auvernier
Basel-Landschaft
Basel-Stadt
Bern/Berne
Bevaix
Bielersee/Lac de Bienne
Bôle
Bonvillars
Boudry
Chablais
Champréveyres
Château de Choully
Château de Collex
Château du Crest
Cheyres
Chez-le-Bart
Colombier
Corcelles-Cormondrèche
Cornaux
Cortaillod
Coteau de Bossy
Coteau de Bourdigny
Coteau de Chevrens
Coteau de Choulex
Coteau de Choully
Coteau de Genthod
Coteau de la vigne blanche
Coteau de Lully
Coteau de Peissy
Coteau des Baillets
Coteaux de Dardagny
Coteaux de Peney
Côtes de Landecy
Côtes de Russin
Côtes-de-l’Orbe
Cressier
Domaine de l’Abbaye
Entre-deux-Lacs
Fresens
Genève
Glarus
Gorgier
Grand Carraz
Graubünden/Grigioni
Hauterive
La Béroche
La Côte
La Coudre
La Feuillée
Lavaux
Le Landeron
Luzern
Mandement de Jussy
Neuchâtel
Nidwalden
Obwalden
Peseux
Rougemont
Saint-Aubin-Sauges
Saint-Blaise
Schaffhausen
Schwyz
Solothurn
St.Gallen
Thunersee
Thurgau
Ticino, kam seko vai neseko“Rosso del”, “Bianco del” vai “Rosato del”
Uri
Valais/Wallis
Vaud
Vaumarcus
Ville de Neuchātel
Vully
Zürich
Zürichsee
Zug
Tradicionālie apzīmējumi
Auslese/Sélection/Selezione
Appellation d’origine
Appellation d’origine contrôlée (AOC)
Attestierter Winzerwy
Beerenauslese/Sélection de grains nobles
Beerli/Beerliwein
Château/Schloss/Castello ( 16 )
Cru
Denominazione di origine
Denominazione di origine controllata (DOC)
Eiswein/vin de glace
Federweiss/Weissherbst ( 17 )
Flétri/Flétri sur souche
Gletscherwein/Vin des Glaciers
Grand Cru
Indicazione geografica tipica (IGT)
Kontrollierte Ursprungsbezeichnung (KUB/AOC)
La Gerle
Landwein
Œil-de-Perdrix ( 18 )
Passerillé/Strohwein/Sforzato ( 19 )
Premier Cru
Pressé doux/Süssdruck
Primeur/Vin nouveau/Novello
Riserva
Schiller
Spätlese/Vendange tardive/Vendemmia tardiva ( 20 )
Sur lie(s)/auf der Hefe ausgebaut
Tafelwein
Terravin
Trockenbeerenauslese
Ursprungsbezeichnung
Village(s)
Vin de pays
Vin de table
Vin doux naturel ( 21 )
Vinatura
Vino da tavola
VITI
Winzerwy
Tradicionālie nosaukumi
Dôle
Dorin
Ermitage du Valais ou Hermitage du Valais
Fendant
Goron
Johannisberg du Valais
Malvoisie du Valais
Nostrano
Salvagnin
Païen ou Heida
5. papildinājums
Nosacījumi un kārtība, kas minēti 8. panta 9. punktā un 25. panta 1. punkta b) apakšpunktā
I. Pielikuma 8. pantā minēto nosaukumu aizsardzība neliedz izmantot šādu vīnogu šķirņu nosaukumus Šveices izcelsmes vīniem – ar noteikumu, ka tos izmanto saskaņā ar Šveices tiesību aktiem un kopā ar ģeogrāfisko nosaukumu, kas skaidri norāda vīna izcelsmi:
— Ermitage/Hermitage,
— Johannisberg.
II. Saskaņā ar 25. panta 1. punkta b) apakšpunktu un ievērojot īpašus noteikumus, kas piemērojami kārtībai attiecībā uz transporta pavaddokumentiem, pielikumu neattiecina uz vīna nozares produktiem:
a) kas atrodas ceļotāju personīgajā bagāžā pašpatēriņam;
b) ko viena privātpersona nosūta citai privātpersonai pašpatēriņam;
c) kas ir daļa no mājsaimniecības priekšmetiem personai, kura pārceļas uz citu dzīvesvietu, vai kura saņem mantojumu;
d) ko ne vairāk par vienu hektolitru ieved zinātniskiem un tehniskiem eksperimentiem;
e) kas ir daļa no diplomātisko misiju, konsulātu un līdzīgu struktūru ar nodokli neapliekamās summas;
f) kas veido daļu no krājumiem starptautiskos transporta līdzekļos.
Komisijas paziņojums par 7. pantu
Eiropas Savienība deklarē, ka tā nekavēs Šveici izmantot nosaukumus “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” un “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelmes norāde”, tai skaitā to saīsinājumus “ACVN” un “AĢIN”, kas minēti 7. pielikuma 7. panta 1. punktā Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīgumā par lauksaimniecības produktu tirdzniecību, tiklīdz Šveices tiesību sistēma attiecībā uz lauksaimniecības un vīna nozares produktu ģeogrāfiskās izcelmes norādēm būs harmonizēta ar Eiropas Savienības sistēmu.
8. PIELIKUMS
PAR STIPRO ALKOHOLISKO DZĒRIENU UN AROMATIZĒTO VĪNA DZĒRIENU SAVSTARPĒJU ATZĪŠANU UN NOSAUKUMU AIZSARDZĪBU
1. pants
Ievērojot nediskriminācijas un savstarpīguma principu, ar šo Puses apņemas atvieglot un veicināt savstarpējo tirdzniecību ar stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un aromatizētiem vīna dzērieniem.
2. pants
Šis pielikums attiecas uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un aromatizētajiem dzērieniem (aromatizētajiem vīniem, aromatizētajiem vīna dzērieniem un aromatizētajiem vīna kokteiļiem), kā noteikts 5. papildinājumā minētajos tiesību aktos.
3. pants
Šajā pielikumā:
a) “stiprais alkoholiskais dzēriens, kura izcelsme ir”, pēc kā seko vienas vai otras Puses nosaukums, ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kas minēts 1. vai 2. papildinājuma sarakstā un kas ražots minētās Puses teritorijā;
b) “aromatizētie dzērieni, kuru izcelsme ir”, pēc kā seko vienas vai otras Puses nosaukums, ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kas minēts 3. vai 4. papildinājuma sarakstā un kas ražots minētās Puses teritorijā;
c) “apraksts” ir nosaukumi, kas lietoti marķējumā, stipro alkoholisko dzērienu vai aromatizēto dzērienu pārvadāšanas pavaddokumentos, tirdzniecības dokumentā, jo īpaši faktūrrēķinos un pavadzīmēs, kā arī reklāmā;
d) “marķējums” ir visi apraksti un cita informācija, simboli, ilustrācijas un tirdzniecības markas, kas apzīmē stipros alkoholiskos dzērienus un aromatizētos dzērienus un kas ir uz pašas taras, ieskaitot plombu, vai uz tarai piestiprinātas birkas un uz apvalka, kas nosedz pudeļu kaklu;
e) “noformējums” ir nosaukumi, kas lietoti uz taras, ieskaitot plombu, uz marķējuma un iepakojuma;
f) “iepakojums” ir aizsargiesaiņojums, piemēram, papīrs, visu veidu salmu iepakojums, kartons un kastes, ko lieto vienas vai vairāku taras vienību pārvadāšanai.
4. pants
1. Aizsargājami ir šādi nosaukumi:
a) attiecībā uz Kopienas izcelsmes stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem – nosaukumi, kas uzskaitīti 1. papildinājumā;
b) attiecībā uz Šveices izcelsmes stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem – apzīmējumi, kas uzskaitīti 2. papildinājumā;
b) attiecībā uz Kopienas izcelsmes aromatizētajiem dzērieniem – apzīmējumi, kas uzskaitīti 3. papildinājumā;
b) attiecībā uz Šveices izcelsmes aromatizētajiem dzērieniem – apzīmējumi, kas uzskaitīti 4. papildinājumā;
2. Vārdus “vīnogu izspaidas” un “vīnogu izspaidu spirts” drīkst aizstāt ar vārdu “grappa” attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas ražoti tajās Šveices daļās, kur runā itāļu valodā, no vīnogām, kas iegūtas šajos reģionos, un kas uzskaitīti 2. papildinājumā., saskaņā ar regulu, kas minēta 5. papildinājuma a) punkta pirmajā ievilkumā.
5. pants
1. Aizsargātos Kopienas nosaukumus Šveicē:
— nedrīkst izmantot citādi, kā tas noteikts Kopienas normatīvajos aktos, un
— tie rezervējami tikai Kopienas izcelsmes stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un aromatizētajiem dzērieniem, uz ko tie attiecas.
2. Aizsargātos Šveices nosaukumus Kopienā:
— nedrīkst izmantot citādi, kā tas noteikts Kopienas normatīvajos aktos, un
— tie rezervējami tikai Šveices izcelsmes stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un aromatizētajiem dzērieniem, uz ko tie attiecas.
3. Neskarot 22. un 23. pantu Līgumā par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību un kas noteiktas 1C pielikumā Līgumā par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu (še turpmāk minēts kā “TRIPS Līgums”), Puses veic visus vajadzīgos pasākumus saskaņā ar šo pielikumu, lai nodrošinātu 4. pantā minēto un Pušu izcelsmes stipro alkoholisko dzērienu un aromatizēto dzērienu aprakstā izmantoto nosaukumu savstarpēju aizsardzību. Katra Puse nodrošina ieinteresētās personas ar juridiskiem līdzekļiem, lai novērstu to, ka apzīmējumu izmanto tādu stipro alkoholisko dzērienu vai aromatizēto dzērienu apzīmēšanai, kuru izcelsmes vieta nav apzīmējumā norādītā vai kur parasti šo apzīmējumu izmanto.
4. Puses ar šo atsakās no tiesībām izmantot Līguma par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību (TRIPS), 24. panta 4., 6. un 7. punktu, lai atteiktos piešķirt aizsardzību kādam otras Puses nosaukumam.
6. pants
Pielikuma 5. pantā paredzētā aizsardzība ir spēkā pat tad, ja spirtotā dzēriena vai aromatizētā dzēriena patiesā izcelsme ir norādīta vai ja nosaukums ir tulkots vai transkribēts, vai transliterēts, vai izmantots kopā ar tādiem terminiem kā “veids”, “tips”, “stils”, “metode”, “imitācija”, “paņēmiens” vai citām analogām frāzēm, tai skaitā grafiskiem simboliem, kas var radīt pārpratumus.
7. pants
Homonīmu stipro alkoholisko dzērienu un aromatizēto dzērienu nosaukumu gadījumā aizsardzību piešķir katram nosaukumam. Puses nosaka to, kā praktiski attiecīgos homonīmos nosaukumus atšķirt vienu no otra, ņemot vērā vajadzību pret attiecīgajiem ražotājiem izturēties godīgi un izvairīties no patērētāja maldināšanas.
8. pants
Šis pielikums nekādi neskar jebkuras personas intereses tirdzniecības nolūkos izmantot pašam savu nosaukumu vai tās personas nosaukumu, kuras biznesu viņš ir pārņēmis, ja šādus nosaukumus nelieto, lai maldinātu patērētājus.
9. pants
Nekas šajā pielikumā neuzliek par pienākumu Pusei aizsargāt otras Puses nosaukumu, kurš nav aizsargāts vai vairs nav aizsargāts izcelsmes valstī, vai kurš minētajā valstī vairs netiek izmantots.
10. pants
Puses veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja stiprie alkoholiskie dzērieni vai aromatizētie dzērieni, kuru izcelsme ir kādā no Pusēm, tiek eksportēti un tirgoti ārpus tās teritorijas, nosaukumus, ko viena Puse saskaņā ar šo pielikumu aizsargā, nelieto, lai apzīmētu un noformētu stipros alkoholiskos dzērienus vai aromatizētos dzērienus, kuru izcelsme ir otrā Pusē.
11. pants
Ciktāl to atļauj Pušu attiecīgie tiesību akti, šā pielikuma piešķirto aizsardzību attiecina arī uz fiziskām un juridiskām personām, ražotāju, tirgotāju un patērētāju federācijām, asociācijām un organizācijām, kuru galvenais birojs atrodas otras Puses teritorijā.
12. pants
Ja stiprā alkoholiskā dzēriena vai aromatizētā dzēriena apraksts vai noformējums, jo īpaši uz marķējuma, oficiālos vai tirdzniecības dokumentos vai reklāmā pārkāpj šo Nolīgumu, Puses veic vajadzīgos administratīvos pasākumus vai uzsāk attiecīgu tiesvedību nolūkā apkarot negodīgu konkurenci vai jebkādiem citiem līdzekļiem novērš nepareizu aizsargātā nosaukuma izmantošanu.
13. pants
Šis pielikums neattiecas uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un aromatizētajiem dzērieniem, kas:
a) tranzītā tiek vesti caur vienas Puses teritoriju; vai
b) kuru izcelsme ir vienas Puses teritorijā un kurus nelielos daudzumos sūta no vienas Puses teritorijas uz otras Puses teritoriju šādos veidos:
aa) kā daļu no ceļotāju personīgās bagāžas to privātai lietošanai;
bb) kā vienas privātpersonas sūtījumus citai privātpersonai privātai lietošanai;
cc) kā daļu no mājsaimniecības priekšmetiem, kas pieder personai, kura pārceļas uz citu dzīvesvietu, vai kura saņem mantojumu;
dd) kā importu daudzumā, kas nepārsniedz vienu hektolitru zinātnisku un tehnisku eksperimentu nolūkā;
ee) kā importu, kas ir daļa no diplomātisko misiju, konsulātu un līdzīgu struktūru ar nodokli neapliekamās summas;
ff) kā daļu no piegādēm uz starptautiskajiem transportlīdzekļiem.
14. pants
1. Katra Puse izraugās iestādes, kas atbildīgas par šā pielikuma izpildi.
2. Puses paziņo viena otrai iepriekš minēto iestāžu nosaukumus un adreses ne vēlāk kā divus mēnešus pēc šā pielikuma stāšanās spēkā. Šīs iestādes cieši un tieši savstarpēji sadarbojas.
15. pants
1. Ja vienai no 14. pantā minētajām iestādēm ir iemesls aizdomām, ka:
a) stiprais alkoholiskais dzēriens vai aromatizētais dzēriens, kā definēts 2. pantā, kas tiek vai ticis tirgots starp Šveici un Kopienu, neatbilst šim pielikumam vai Kopienas vai Šveices tiesību aktiem, kas piemērojami stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un aromatizētajiem dzērieniem; un ka
b) šī neatbilstība jo īpaši skar otru Pusi un varētu izraisīt administratīvus pasākumus vai tiesas procesus,
minētā iestāde nekavējoties informē Komisiju un otras Puses attiecīgo iestādi vai attiecīgās iestādes.
2. Informācijai, kas jāsniedz saskaņā ar 1. punktu, pievieno oficiālus, tirdzniecības vai citus attiecīgus dokumentus, norādot sīkas ziņas par visiem administratīvajiem pasākumiem vai tiesas procesiem, ko varētu uzsākt. Informācija jo īpaši ietver šādas detaļas par attiecīgo stipro alkoholisko dzērienu vai aromatizēto dzērienu:
a) stiprā alkoholiskā dzēriena vai aromatizētā dzēriena ražotāju un personu, kuras rīcībā šis dzēriens ir;
b) minētā dzēriena sastāvu;
c) tā aprakstu un noformējumu;
d) sīkākas ziņas par neatbilstību ražošanas un tirdzniecības noteikumiem.
16. pants
1. Ja kāda Puse uzskata, ka otra nepilda savu pienākumu saskaņā ar šo pielikumu, Puses organizē konsultācijas.
2. Tā Puse, kura pieprasa konsultācijas, nodrošina otru Pusi ar visu lietas sīkākai pārbaudei nepieciešamo informāciju.
3. Ja kāds termiņš vai vilcināšanās var apdraudēt cilvēku veselību vai pasliktināt krāpšanas apkarošanas pasākumu efektivitāti, bez iepriekšējas apspriešanās var pieņemt pagaidu aizsardzības pasākumus, ja tūliņ pēc šādu pasākumu veikšanas tiek organizētas konsultācijas.
4. Ja pēc 1. punktā paredzētajām konsultācijām Puses nav panākušas vienošanos, Puse, kas pieprasīja konsultācijas vai veica 1. punktā minētos pasākumus, drīkst veikt attiecīgus aizsardzības pasākumus tā, lai ļautu pareizi piemērot šo pielikumu.
17. pants
1. Darba grupa stipro alkoholisko dzērienu jautājumos, še turpmāk minēta kā “Darba grupa”, kas izveidota ar nolīguma 6. panta 7. punktu, sanāk pēc kādas Puses lūguma un saskaņā ar šā Nolīguma īstenošanas prasībām gan Kopienā, gan Šveicē.
2. Darba grupas izskata visus jautājumus, kas var rasties saistībā ar šā pielikuma īstenošanu. Jo īpaši tā var sniegt ieteikumus Komitejai, lai sekmētu šā pielikuma mērķu sasniegšanu.
18. pants
Ja kādas Puses tiesību akti tiek grozīti, lai aizsargātu nosaukumus, kas nav šā pielikuma papildinājumos uzskaitītie nosaukumi, šos nosaukumus iekļauj saprātīgā laikposmā pēc konsultāciju beigām.
19. pants
1. Stipros alkoholiskos dzērienus un aromatizētos dzērienus, kuri šā pielikuma spēkā stāšanās laikā ir likumīgi ražoti, apzīmēti un noformēti, taču tiek aizliegti ar šo pielikumu, vairumtirgotāji var tirgot vienu gadu pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā, bet mazumtirgotāji – līdz to krājumi ir beigušies. Stājoties spēkā šim pielikumam, tajā ietvertos stipros alkoholiskos dzērienus un aromatizētos dzērienus vairs nedrīkst ražot ārpus tā izcelsmes reģiona robežām.
2. Ja vien Komiteja nenolemj citādi, stipros alkoholiskos dzērienus un aromatizētos dzērienus, kas ražoti, aprakstīti un noformēti saskaņā ar šo Nolīgumu un kuru apraksts un noformējums vairs neatbilst šim Nolīgumam pēc tā grozīšanas, drīkst turpināt tirgot, kamēr krājumi ir izbeigušies.
1. papildinājums
Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecībā uz eiropas savienības izcelsmes spirtotajiem dzērieniem
|
Produkta kategorija |
Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde |
Izcelsmes valsts (precīza ģeogrāfiskā izcelsme ir aprakstīta tehniskajā dokumentācijā) |
|
1. Rums |
||
|
|
Rhum de la Martinique |
Francija |
|
|
Rhum de la Guadeloupe |
Francija |
|
|
Rhum de la Réunion |
Francija |
|
|
Rhum de la Guyane |
Francija |
|
|
Rhum de sucrerie de la Baie du Galion |
Francija |
|
|
Rhum des Antilles françaises |
Francija |
|
|
Rhum des départements français d’outre-mer |
Francija |
|
|
Ron de Málaga |
Spānija |
|
|
Ron de Granada |
Spānija |
|
|
Rum da Madeira |
Portugāle |
|
2. Viskijs/Whiskey |
||
|
|
Scotch Whisky |
Apvienotā Karaliste (Skotija) |
|
|
Irish Whiskey / Uisce Beatha Eireannach / Irish Whisky (1) |
Īrija |
|
|
Whisky español |
Spānija |
|
|
Whisky breton / Whisky de Bretagne |
Francija |
|
|
Whisky alsacien / Whisky d’Alsace |
Francija |
|
3. Graudu spirts |
||
|
|
Eau-de-vie de seigle de marque nationale luxembourgeoise |
Luksemburga |
|
|
Korn/Kornbrand |
Vācija, Austrija, Beļģija (vāciski runājošais apgabals) |
|
|
Münsterländer Korn / Kornbrand |
Vācija |
|
|
Sendenhorster Korn / Kornbrand |
Vācija |
|
|
Bergischer Korn / Kornbrand |
Vācija |
|
|
Emsländer Korn / Kornbrand |
Vācija |
|
|
Haselünner Korn / Kornbrand |
Vācija |
|
|
Hasetaler Korn / Kornbrand |
Vācija |
|
|
Samanė |
Lietuva |
|
4. Vīna spirts |
||
|
|
Eau-de-vie de Cognac |
Francija |
|
|
Eau-de-vie des Charentes |
Francija |
|
|
Eau-de-vie de Jura |
Francija |
|
|
Cognac |
Francija |
|
|
(Apzīmējumu Cognac var papildināt ar šādām norādēm: |
|
|
|
— Fine |
Francija |
|
|
— Grande Fine Champagne |
Francija |
|
|
— Grande Champagne |
Francija |
|
|
— Petite Fine Champagne |
Francija |
|
|
— Petite Champagne |
Francija |
|
|
— Fine Champagne |
Francija |
|
|
— Borderies |
Francija |
|
|
— Fins Bois |
Francija |
|
|
— Bons Bois) |
Francija |
|
|
Fine Bordeaux |
Francija |
|
|
Fine de Bourgogne |
Francija |
|
|
Armagnac |
Francija |
|
|
Bas-Armagnac |
Francija |
|
|
Haut-Armagnac |
Francija |
|
|
Armagnac-Ténarèze |
Francija |
|
|
Blanche Armagnac |
Francija |
|
|
Eau-de-vie de vin de la Marne |
Francija |
|
|
Eau-de-vie de vin originaire d’Aquitaine |
Francija |
|
|
Eau-de-vie de vin de Bourgogne |
Francija |
|
|
Eau-de-vie de vin originaire du Centre-Est |
Francija |
|
|
Eau-de-vie de vin originaire de Franche-Comté |
Francija |
|
|
Eau-de-vie de vin originaire du Bugey |
Francija |
|
|
Eau-de-vie de vin de Savoie |
Francija |
|
|
Eau-de-vie de vin originaire des Coteaux de la Loire |
Francija |
|
|
Eau-de-vie de vin des Côtes-du-Rhône |
Francija |
|
|
Eau-de-vie de vin originaire de Provence |
Francija |
|
|
Eau-de-vie de Faugères / Faugères |
Francija |
|
|
Eau-de-vie de vin originaire du Languedoc |
Francija |
|
|
Aguardente de Vinho Douro |
Portugāle |
|
|
Aguardente de Vinho Ribatejo |
Portugāle |
|
|
Aguardente de Vinho Alentejo |
Portugāle |
|
|
Aguardente de Vinho da Região dos Vinhos Verdes |
Portugāle |
|
|
Aguardente de Vinho da Região dos Vinhos Verdes de Alvarinho |
Portugāle |
|
|
Aguardente de Vinho Lourinhã |
Portugāle |
|
|
Сунгурларска гроздова ракия / Гроздова ракия от Сунгурларе / Sungurlarska grozdova rakiya / Grozdova rakiya no Sungurlares |
Bulgārija |
|
|
Сливенска перла (Сливенска гроздова ракия / Гроздова ракия от Сливен) / Slivenska perla (Slivenska grozdova rakiya / Grozdova rakiya no Slivenas) |
Bulgārija |
|
|
Стралджанска мускатова ракия / Мускатова ракия от Стралджа / Straldjanska muscatova rakiya / Muscatova rakiya no Straldžas |
Bulgārija |
|
|
Поморийска гроздова ракия / Гроздова ракия от Поморие / Pomoriyska grozdova rakiya / Grozdova rakiya no Pomorijas |
Bulgārija |
|
|
Русенска бисерна гроздова ракия / Бисерна гроздова ракия от Рус / Russenska biserna grozdova rakiya / Biserna grozdova rakiya no Ruses |
Bulgārija |
|
|
Бургаска мускатова ракия / Мускатова ракия от Бургас / Bourgaska muscatova rakiya / Muscatova rakiya de Burgasas |
Bulgārija |
|
|
Добруджанска мускатова ракия / Мускатова ракия от Добруджа / Dobrudjanska muscatova rakiya / Muscatova rakiya no Dobrudžas |
Bulgārija |
|
|
Сухиндолска гроздова ракия / Гроздова ракия от Сухиндол / Suhindolska grozdova rakiya / Grozdova rakiya no Suhindolas |
Bulgārija |
|
|
Карловска гроздова ракия / Гроздова ракия от Карлово / Karlovska grozdova rakiya / Grozdova rakiya no Karlovas |
Bulgārija |
|
|
Vinars Târnave |
Rumānija |
|
|
Vinars Vaslui |
Rumānija |
|
|
Vinars Murfatlar |
Rumānija |
|
|
Vinars Vrancea |
Rumānija |
|
|
Vinars Segarcea |
Rumānija |
|
5. Brendijs/Weinbrand |
||
|
|
Brandy de Jerez |
Spānija |
|
|
Brandy del Penedés |
Spānija |
|
|
Brandy italiano |
Itālija |
|
|
Brandy Αττικής / Brandy no Atikas |
Grieķija |
|
|
Brandy Πελοποννήσου / Brandy no Peloponēsas |
Grieķija |
|
|
Brandy Κεντρικής Ελλάδας / Brandy no Centrālgrieķijas |
Grieķija |
|
|
Deutscher Weinbrand |
Vācija |
|
|
Wachauer Weinbrand |
Austrija |
|
|
Weinbrand Dürnstein |
Austrija |
|
|
Pfälzer Weinbrand |
Vācija |
|
|
Karpatské brandy špeciál |
Slovākija |
|
|
Brandy Français / Brandy de France |
Francija |
|
6. Vīnogu izspaidu spirts |
||
|
|
Marc de Champagne / Eau-de-vie de marc de Champagne |
Francija |
|
|
Marc d’Aquitaine / Eau-de-vie de marc originaire d’Aquitaine |
Francija |
|
|
Marc de Bourgogne / Eau-de-vie de marc de Bourgogne |
Francija |
|
|
Marc du Centre-Est / Eau-de-vie de marc originaire du Centre-Est |
Francija |
|
|
Marc de Franche-Comté / Eau-de-vie de marc originaire de Franche-Comté |
Francija |
|
|
Marc du Bugey / Eau-de-vie de marc originaire de Bugey |
Francija |
|
|
Marc de Savoie / Eau-de-vie de marc originaire de Savoie |
Francija |
|
|
Marc des Côteaux de la Loire / Eau-de-vie de marc originaire des Coteaux de la Loire |
Francija |
|
|
Marc des Côtes-du-Rhône / Eau-de-vie de marc des Côtes du Rhône |
Francija |
|
|
Marc de Provence / Eau-de-vie de marc originaire de Provence |
Francija |
|
|
Marc du Languedoc / Eau-de-vie de marc originaire du Languedoc |
Francija |
|
|
Marc d’Alsace Gewürztraminer |
Francija |
|
|
Marc de Lorraine |
Francija |
|
|
Marc d’Auvergne |
Francija |
|
|
Marc du Jura |
Francija |
|
|
Aguardente Bagaceira Bairrada |
Portugāle |
|
|
Aguardente Bagaceira Alentejo |
Portugāle |
|
|
Aguardente Bagaceira da Região dos Vinhos Verdes |
Portugāle |
|
|
Aguardente Bagaceira da Região dos Vinhos Verdes de Alvarinho |
Portugāle |
|
|
Orujo de Galicia |
Spānija |
|
|
Grappa |
Itālija |
|
|
Grappa di Barolo |
Itālija |
|
|
Grappa piemontese / Grappa del Piemonte |
Itālija |
|
|
Grappa lombarda / Grappa di Lombardia |
Itālija |
|
|
Grappa trentina / Grappa del Trentino |
Itālija |
|
|
Grappa friulana / Grappa del Friuli |
Itālija |
|
|
Grappa veneta / Grappa del Veneto |
Itālija |
|
|
Südtiroler Grappa / Grappa dell’Alto Adige |
Itālija |
|
|
Grappa siciliana / Grappa di Sicilia |
Itālija |
|
|
Grappa di Marsala |
Itālija |
|
|
Τσικουδιά/Tsikoudia |
Grieķija |
|
|
Τσικουδιά Κρήτης / Tsikoudia no Krētas |
Grieķija |
|
|
Τσίπουρο/Tsipouro |
Grieķija |
|
|
Τσίπουρο Μακεδονίας / Tsipouro no Maķedonijas |
Grieķija |
|
|
Τσίπουρο Θεσσαλίας / Tsipouro no Tesālijas |
Grieķija |
|
|
Τσίπουρο Τυρνάβου / Tsipouro no Tirnavas |
Grieķija |
|
|
Eau-de-vie de marc de marque nationale luxembourgeoise |
Luksemburga |
|
|
Ζιβανία/Τζιβανία/Ζιβάνα/Zivania |
Kipra |
|
|
Törkölypálinka |
Ungārija |
|
9. Augļu degvīns |
||
|
|
Schwarzwälder Kirschwasser |
Vācija |
|
|
Schwarzwälder Mirabellenwasser |
Vācija |
|
|
Schwarzwälder Williamsbirne |
Vācija |
|
|
Schwarzwälder Zwetschgenwasser |
Vācija |
|
|
Fränkisches Zwetschgenwasser |
Vācija |
|
|
Fränkisches Kirschwasser |
Vācija |
|
|
Fränkischer Obstler |
Vācija |
|
|
Mirabelle de Lorraine |
Francija |
|
|
Kirsch d’Alsace |
Francija |
|
|
Quetsch d’Alsace |
Francija |
|
|
Framboise d’Alsace |
Francija |
|
|
Mirabelle d’Alsace |
Francija |
|
|
Kirsch de Fougerolles |
Francija |
|
|
Williams d’Orléans |
Francija |
|
|
Südtiroler Williams / Williams dell’Alto Adige |
Itālija |
|
|
Südtiroler Aprikot / Aprikot dell’Alto Adige |
Itālija |
|
|
Südtiroler Marille / Marille dell’Alto Adige |
Itālija |
|
|
Südtiroler Kirsch / Kirsch dell’Alto Adige |
Itālija |
|
|
Südtiroler Zwetschgeler / Zwetschgeler dell’Alto Adige |
Itālija |
|
|
Südtiroler Obstler / Obstler dell’Alto Adige |
Itālija |
|
|
Südtiroler Gravensteiner / Gravensteiner dell’Alto Adige |
Itālija |
|
|
Südtiroler Golden Delicious / Golden Delicious dell’Alto Adige |
Itālija |
|
|
Williams friulano / Williams del Friuli |
Itālija |
|
|
Sliwovitz del Veneto |
Itālija |
|
|
Sliwovitz del Friuli-Venezia Giulia |
Itālija |
|
|
Sliwovitz del Trentino-Alto Adige |
Itālija |
|
|
Distillato di mele trentino / Distillato di mele del Trentino |
Itālija |
|
|
Williams trentino / Williams del Trentino |
Itālija |
|
|
Sliwovitz trentino / Sliwovitz del Trentino |
Itālija |
|
|
Aprikot trentino / Aprikot del Trentino |
Itālija |
|
|
Medronho do Algarve |
Portugāle |
|
|
Medronho do Buçaco |
Portugāle |
|
|
Kirsch Friulano / Kirschwasser Friulano |
Itālija |
|
|
Kirsch Trentino / Kirschwasser Trentino |
Itālija |
|
|
Kirsch Veneto / Kirschwasser Veneto |
Itālija |
|
|
Aguardente de pêra da Lousã |
Portugāle |
|
|
Eau-de-vie de pommes de marque nationale luxembourgeoise |
Luksemburga |
|
|
Eau-de-vie de poires de marque nationale luxembourgeoise |
Luksemburga |
|
|
Eau-de-vie de kirsch de marque nationale luxembourgeoise |
Luksemburga |
|
|
Eau-de-vie de quetsch de marque nationale luxembourgeoise |
Luksemburga |
|
|
Eau-de-vie de mirabelle de marque nationale luxembourgeoise |
Luksemburga |
|
|
Eau-de-vie de prunelles de marque nationale luxembourgeoise |
Luksemburga |
|
|
Wachauer Marillenbrand |
Austrija |
|
|
Szatmári szilvapálinka |
Ungārija |
|
|
Kecskeméti barackpálinka |
Ungārija |
|
|
Békési szilvapálinka |
Ungārija |
|
|
Szabolcsi almapálinka |
Ungārija |
|
|
Gönci barackpálinka |
Ungārija |
|
|
Pálinka |
Ungārija, Austrija (aprikožu spirtam, kas ražots tikai šādās vietās: Lejasaustrija, Burgenlande, Štīrija un Vīne) |
|
|
Bošácka Slivovica |
Slovākija |
|
|
Brinjevec |
Slovēnija |
|
|
Dolenjski sadjevec |
Slovēnija |
|
|
Троянска сливова ракия / Сливова ракия от Троян / Troyanska slivova rakiya / Slivova rakiya no Trojanas |
Bulgārija |
|
|
Силистренска кайсиева ракия / Кайсиева ракия от Силистра / Silistrenska kayssieva rakiya / Kayssieva rakiya no Silistras |
Bulgārija |
|
|
Тервелска кайсиева ракия / Кайсиева ракия от Тервел / Tervelska kayssieva rakiya / Kayssieva rakiya no Tervelas |
Bulgārija |
|
|
Ловешка сливова ракия / Сливова ракия от Ловеч / Loveshka slivova rakiya / Slivova rakiya no Loveškas |
Bulgārija |
|
|
Pălincă |
Rumānija |
|
|
Țuică Zetea de Medieșu Aurit |
Rumānija |
|
|
Țuică de Valea Milcovului |
Rumānija |
|
|
Țuică de Buzău |
Rumānija |
|
|
Țuică de Argeș |
Rumānija |
|
|
Țuică de Zalău |
Rumānija |
|
|
Țuică ardelenească de Bistrița |
Rumānija |
|
|
Horincă de Maramureș |
Rumānija |
|
|
Horincă de Cămârzana |
Rumānija |
|
|
Horincă de Seini |
Rumānija |
|
|
Horincă de Chioar |
Rumānija |
|
|
Horincă de Lăpuș |
Rumānija |
|
|
Turț de Oaș |
Rumānija |
|
|
Turț de Maramureș |
Rumānija |
|
10. Degvīns no ābolu vai bumbieru sidra |
||
|
|
Calvados |
Francija |
|
|
Calvados Pays d’Auge |
Francija |
|
|
Calvados Domfrontais |
Francija |
|
|
Eau-de-vie de cidre de Bretagne |
Francija |
|
|
Eau-de-vie de poiré de Bretagne |
Francija |
|
|
Eau-de-vie de cidre de Normandie |
Francija |
|
|
Eau-de-vie de poiré de Normandie |
Francija |
|
|
Eau-de-vie de cidre du Maine |
Francija |
|
|
Aguardiente de sidra de Asturias |
Spānija |
|
|
Eau-de-vie de poiré du Maine |
Francija |
|
15. Degvīns [vodka] |
||
|
|
Svensk Vodka / Swedish Vodka |
Zviedrija |
|
|
Suomalainen Vodka / Finsk Vodka / Vodka of Finland |
Somija |
|
|
Polska Wódka / Polish Vodka |
Polija |
|
|
Laugarício Vodka |
Slovākija |
|
|
Originali lietuviška degtinė / Original Lithuanian vodka |
Lietuva |
|
|
Herbal vodka from the North Podlasie Lowland aromatised with an extract of bison grass / Wódka ziołowa z Niziny Północnopodlaskiej aromatyzowana ekstraktem z trawy żubrowej |
Polija |
|
|
Latvijas dzidrais |
Latvija |
|
|
Rīgas degvīns |
Latvija |
|
|
Estonian vodka |
Igaunija |
|
17. [Augļu vai ogu] degvīns |
||
|
|
Schwarzwälder Himbeergeist |
Vācija |
|
18. Genciāns |
||
|
|
Bayerischer Gebirgsenzian |
Vācija |
|
|
Südtiroler Enzian / Genziana dell’Alto Adige |
Itālija |
|
|
Genziana trentina / Genziana del Trentino |
Itālija |
|
19. Stiprie alkoholiskie dzērieni ar kadiķogu aromātu |
||
|
|
Genièvre/Jenever/Genever (2) |
Beļģija, Nīderlande un Francija (Ziemeļu (59.) un Padekalē (62.) departaments), Vācija (Vācijas federālās zemes Ziemeļreina-Vestfālene un Lejassaksija) |
|
|
Genièvre de grains, Graanjenever, Graangenever |
Beļģija, Nīderlande, Francija (Ziemeļu (59.) un Padekalē (62.) departaments) |
|
|
Jonge jenever, jonge genever |
Beļģija, Nīderlande |
|
|
Oude jenever, oude genever |
Beļģija, Nīderlande |
|
|
Hasseltse jenever / Hasselt |
Beļģija (Hasselt, Zonhoven, Diepenbeek) |
|
|
Balegemse jenever |
Beļģija (Balegem) |
|
|
O' de Flander-Oost-Vlaamse graanjenever |
Beļģija (Austrumflandrija) |
|
|
Peket-Pékêt / Peket-Pékêt de Wallonie |
Beļģija (Valonijas reģions) |
|
|
Genièvre Flandres Artois |
Francija (Ziemeļu (59.) un Padekalē (62.) departaments) |
|
|
Ostfriesischer Korngenever |
Vācija |
|
|
Steinhäger |
Vācija |
|
|
Plymouth Gin |
Apvienotā Karaliste |
|
|
Gin de Mahón |
Spānija |
|
|
Vilniaus džinas / Vilnius Gin |
Lietuva |
|
|
Spišská Borovička |
Slovākija |
|
|
Slovenská Borovička Juniperus |
Slovākija |
|
|
Slovenská Borovička |
Slovākija |
|
|
Inovecká Borovička |
Slovākija |
|
|
Liptovská Borovička |
Slovākija |
|
24. Akvavit/aquavit |
||
|
|
Dansk Akvavit / Dansk Aquavit |
Dānija |
|
|
Svensk Aquavit / Svensk Akvavit / Swedish Aquavit |
Zviedrija |
|
25. Stiprie alkoholiskie dzērieni ar anīsa aromātu |
||
|
|
Anis español |
Spānija |
|
|
Anís Paloma Monforte del Cid |
Spānija |
|
|
Hierbas de Mallorca |
Spānija |
|
|
Hierbas Ibicencas |
Spānija |
|
|
Évora anisada |
Portugāle |
|
|
Cazalla |
Spānija |
|
|
Chinchón |
Spānija |
|
|
Ojén |
Spānija |
|
|
Rute |
Spānija |
|
|
Janeževec |
Slovēnija |
|
29. Destilēts Anis |
||
|
|
Ouzo/Ούζο |
Kipra, Grieķija |
|
|
Ούζο Μυτιλήνης / Ouzo no Mitilenes |
Grieķija |
|
|
Ούζο Πλωμαρίου / Ouzo no Plomari |
Grieķija |
|
|
Ούζο Καλαμάτας / Ouzo no Kalamatas |
Grieķija |
|
|
Ούζο Θράκης / Ouzo no Trāķijas |
Grieķija |
|
|
Ούζο Μακεδονίας / Ouzo no Maķedonijas |
Grieķija |
|
30. Stiprie alkoholiskie dzērieni ar rūgtu garšu jeb bitter |
||
|
|
Demänovka bylinná horká |
Slovākija |
|
|
Rheinberger Kräuter |
Vācija |
|
|
Trejos devynerios |
Lietuva |
|
|
Slovenska travarica |
Slovēnija |
|
32. Liķieris |
||
|
|
Berliner Kümmel |
Vācija |
|
|
Hamburger Kümmel |
Vācija |
|
|
Münchener Kümmel |
Vācija |
|
|
Chiemseer Klosterlikör |
Vācija |
|
|
Bayerischer Kräuterlikör |
Vācija |
|
|
Irish Cream |
Īrija |
|
|
Palo de Mallorca |
Spānija |
|
|
Ginjinha portuguesa |
Portugāle |
|
|
Licor de Singeverga |
Portugāle |
|
|
Mirto di Sardegna |
Itālija |
|
|
Liquore di limone di Sorrento |
Itālija |
|
|
Liquore di limone della Costa d’Amalfi |
Itālija |
|
|
Genepì del Piemonte |
Itālija |
|
|
Genepì della Valle d’Aosta |
Itālija |
|
|
Benediktbeurer Klosterlikör |
Vācija |
|
|
Ettaler Klosterlikör |
Vācija |
|
|
Ratafia de Champagne |
Francija |
|
|
Ratafia catalana |
Spānija |
|
|
Anis português |
Portugāle |
|
|
Suomalainen Marjalikööri / Suomalainen Hedelmälikööri / Finsk Bärlikör / Finsk Fruktlikör / Finnish berry liqueur / Finnish fruit liqueur |
Somija |
|
|
Grossglockner Alpenbitter |
Austrija |
|
|
Mariazeller Magenlikör |
Austrija |
|
|
Mariazeller Jagasaftl |
Austrija |
|
|
Puchheimer Bitter |
Austrija |
|
|
Steinfelder Magenbitter |
Austrija |
|
|
Wachauer Marillenlikör |
Austrija |
|
|
Jägertee/Jagertee/Jagatee |
Austrija |
|
|
Hüttentee |
Vācija |
|
|
Allažu ķimelis |
Latvija |
|
|
Čepkelių |
Lietuva |
|
|
Demänovka bylinný likér |
Slovākija |
|
|
Polish Cherry |
Polija |
|
|
Karlovarská Hořká |
Čehija |
|
|
Pelinkovec |
Slovēnija |
|
|
Blutwurz |
Vācija |
|
|
Cantueso Alicantino |
Spānija |
|
|
Licor café de Galicia |
Spānija |
|
|
Licor de hierbas de Galicia |
Spānija |
|
|
Génépi des Alpes / Genepì delle Alpi |
Francija, Itālija |
|
|
Μαστίχα Χίου / Masticha no Hijas |
Grieķija |
|
|
Κίτρο Νάξου / Kitro no Naksas |
Grieķija |
|
|
Κουμκουάτ Κέρκυρας / Koum Kouat no Korfu |
Grieķija |
|
|
Τεντούρα/Tentoura |
Grieķija |
|
|
Poncha da Madeira |
Portugāle |
|
34. Upeņu liķieris |
||
|
|
Cassis de Bourgogne |
Francija |
|
|
Cassis de Dijon |
Francija |
|
|
Cassis de Saintonge |
Francija |
|
|
Cassis du Dauphiné |
Francija |
|
|
Cassis de Beaufort |
Luksemburga |
|
40. Nocino |
||
|
|
Nocino di Modena |
Itālija |
|
|
Orehovec |
Slovēnija |
|
Citi alkoholiskie dzērieni |
||
|
|
Pommeau de Bretagne |
Francija |
|
|
Pommeau du Maine |
Francija |
|
|
Pommeau de Normandie |
Francija |
|
|
Svensk Punsch / Swedish Punch |
Zviedrija |
|
|
Pacharán navarro |
Spānija |
|
|
Pacharán |
Spānija |
|
|
Inländerrum |
Austrija |
|
|
Bärwurz |
Vācija |
|
|
Aguardiente de hierbas de Galicia |
Spānija |
|
|
Aperitivo Café de Alcoy |
Spānija |
|
|
Herbero de la Sierra de Mariola |
Spānija |
|
|
Königsberger Bärenfang |
Vācija |
|
|
Ostpreußischer Bärenfang |
Vācija |
|
|
Ronmiel |
Spānija |
|
|
Ronmiel de Canarias |
Spānija |
|
|
Genièvre aux fruits / Vruchtenjenever / Jenever met vruchten / Fruchtgenever |
Beļģija, Nīderlande un Francija (Ziemeļu (59.) un Padekalē (62.) departaments), Vācija (Vācijas federālās zemes Ziemeļreina-Vestfālene un Lejassaksija) |
|
|
Domači rum |
Slovēnija |
|
|
Irish Poteen / Irish Poitín |
Īrija |
|
|
Trauktinė |
Lietuva |
|
|
Trauktinė Palanga |
Lietuva |
|
|
Trauktinė Dainava |
Lietuva |
|
(1) Ģeogrāfiskā norāde Irish Whiskey / Uisce Beatha Eireannach / Irish Whisky attiecas uz viskiju/whiskey, ko ražo Īrijā un Ziemeļīrijā. (2) Ņemot vērā ģeogrāfiskās norādes Genièvre aizsardzību Eiropas Savienībā un Šveices izteikto nodomu aizsargāt nosaukumu Genièvre kā ģeogrāfisku norādi savā teritorijā, Eiropas Savienība un Šveice ir vienojušās iekļaut nosaukumu Genièvre 8. pielikuma 1. un 2. papildinājumā. |
||
2. papildinājums
ŠVEICES IZCELSMES STIPRO ALKOHOLISKO DZĒRIENU AIZSARGĀTIE NOSAUKUMI
Vīna spirts
Eau-de-vie de vin du Valais
Brandy du Valais
Vīnogu čagu spirts
Baselbieter Marc
Grappa del Ticino / Grappa Ticinese
Grappa della Val Calanca
Grappa della Val Bregaglia
Grappa della Val Mesolcina
Grappa della Valle di Poschiavo
Marc d’Auvernier
Marc de Dôle du Valais
Augļu degvīns
Aargauer Bure Kirsch
Abricotine / Eau-de-vie d’abricot du Valais
Baselbieterkirsch
Baselbieter Mirabelle
Baselbieter Pflümli
Baselbieter Zwetschgenwasser
Bernbieter Kirsch
Bernbieter Mirabellen
Bernbieter Zwetschgenwasser
Bérudge de Cornaux
Canada du Valais
Coing d’Ajoie
Coing du Valais
Damassine
Eau-de-vie de poire du Valais
Emmentaler Kirsch
Framboise du Valais
Freiämter Zwetschgenwasser
Fricktaler Kirsch
Golden du Valais
Gravenstein du Valais
Kirsch d’Ajoie
Kirsch de la Béroche
Kirsch du Valais
Kirsch suisse
Lauerzer Kirsch
Luzerner Kernobstbrand
Luzerner Kirsch
Luzerner Pflümli
Luzerner Williams
Luzerner Zwetschgenwasser
Mirabelle d’Ajoie
Mirabelle du Valais
Poire d’Ajoie
Poire d’Orange de la Baroche
Pomme d’Ajoie
Pomme du Valais
Prune d’Ajoie
Prune du Valais
Prune impériale de la Baroche
Pruneau du Valais
Rigi Kirsch
Schwarzbuben Kirsch
Seeländer Kirsch
Seeländer Pflümliwasser
Urschwyzerkirsch
Zuger Kirsch
Degvīns no ābolu vai bumbieru sidra
Bernbieter Birnenbrand
Freiämter Theilerbirnenbrand
Luzerner Birnenträsch
Luzerner Theilerbirnenbrand
Genciāna spirts
Gentiane du Jura
Stiprie alkoholiskie dzērieni ar kadiķogu aromātu
Genièvre ( 22 )
Genièvre du Jura
Liķieris
Basler Eierkirsch
Bernbieter Cherry Brandy Liqueur
Bernbieter Griottes Liqueur
Bernbieter Kirschen Liqueur
Liqueur de poires Williams du Valais
Liqueur d’abricot du Valais
Liqueur de framboise du Valais
Baselbieter Burgermeister (Kräuterbrand)
Bernbieter Kräuterbitter
Eau-de-vie d’herbes du Jura
Eau-de-vie d’herbes du Valais
Genépi du Valais
Gotthard Kräuterbrand
Innerschwyzer Chrüter
Luzerner Chrüter (Kräuterbrand)
Walliser Chrüter (Kräuterbrand)
Pārējie
Lie du Mandement
Lie de Dôle du Valais
Lie du Valais
3. papildinājums
Kopienas izcelsmes aromatizēto dzērienu aizsargātie nosaukumi
Clarea
Sangría
Nürnberger Glühwein
Thüringer Glühwein
Vermouth de Chambéry
Vermouth di Torino
4. papildinājums
Šveices izcelsmes aromatizēto dzērienu aizsargātie nosaukumi
Tādu nav.
5. papildinājums
PIELIKUMA 2. PANTĀ MINĒTO TIESĪBU AKTU SARAKSTS, KAS ATTIECAS UZ STIPRAJIEM ALKOHOLISKAJIEM DZĒRIENIEM, AROMATIZĒTO VĪNU UN AROMATIZĒTAJIEM DZĒRIENIEM
a) Stiprie alkoholiskie dzērieni, uz kuriem attiecas Starptautiskās preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas konvencijas kods 2208
Eiropas Savienībai:
Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Regula (EK) Nr. 110/2008 par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89 (OV L 39, 13.2.2008., 16. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1334/2008 (OV L 354, 31.12.2008., 34. lpp.).
Šveicei:
5. nodaļa Federālā iekšlietu departamenta (DFI) 2005. gada 23. novembra rīkojumā par alkoholiskajiem dzērieniem, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2010. gada 15. decembrī (RO 2010 6391).
b) Aromatizētie dzērieni, uz kuriem attiecas Starptautiskās preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas konvencijas kods 2205 un ex 2206
Eiropas Savienībai:
Padomes 1991. gada 10. jūnija Regula (EEK) Nr. 1601/91 (OV L 149, 14.6.1991., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
Šveicei:
2. nodaļas 3. iedaļa Federālā iekšlietu departamenta (DFI) 2005. gada 23. novembra rīkojumā par alkoholiskajiem dzērieniem, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2010. gada 15. decembrī (RO 2010 6391).
9. PIELIKUMS
PAR BIOLOĢISKI RAŽOTIEM LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTIEM UN PĀRTIKAS PRODUKTIEM
1. pants
Mērķis
Neskarot savus pienākumus attiecībā uz produktiem, kuru izcelsme nav Pušu teritorijā, vai citus spēkā esošus normatīvus, Puses apņemas, ievērojot nediskriminācijas un savstarpīguma principus, sekmēt tirdzniecību ar bioloģiski ražotiem lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem no Kopienas un Šveices atbilstoši 1. papildinājumā uzskaitītajiem normatīvajiem aktiem.
2. pants
Darbības joma
1. Šo pielikumu attiecina uz bioloģiski ražotiem augu produktiem un pārtikas produktiem, kas atbilst 1. papildinājumā uzskaitītajiem normatīvajiem aktiem.
2. Puses apņemas paplašināt šā pielikuma darbības jomu attiecībā uz lauksaimniecības dzīvniekiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem un pārtikas produktiem, kas satur dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas, ja tie ir pielāgoti attiecīgajiem normatīvajiem aktiem. Komiteja var nolemt paplašināt šā pielikuma darbības jomu pēc tam, kad šie normatīvie akti tiek atzīti par līdzvērtīgiem saskaņā ar 3. pantu un ar 1. papildinājuma grozījumiem saskaņā ar 8. pantā noteikto procedūru.
3. pants
Līdzvērtības princips
1. Ar šo Puses atzīst šā pielikuma 1. papildinājumā uzskaitītos normatīvos aktus par līdzvērtīgiem. Puses var vienoties par atsevišķu aspektu vai produktu izslēgšanu no šīs līdzvērtības sistēmas. Tās to precizē 1. papildinājumā.
2. Puses dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka normatīvie akti, kas jo īpaši ietver 2. pantā minētos produktus, tiktu izstrādāti līdzīgos virzienos.
3. Par tādu bioloģisko produktu importu starp Pusēm, kuru izcelsme ir kādā no Pusēm vai kuri laisti brīvā apgrozībā kādā no Pusēm un uz kuriem attiecas 1. punktā minētās līdzvērtības prasības, neprasa uzrādīt pārbaudes sertifikātus.
4. pants
Brīva bioloģisko produktu aprite
Saskaņā ar savām iekšējām procedūrām šajā jomā Puses veic vajadzīgos pasākumus tā, lai 2. pantā minētos produktus, kas atbilst abu Pušu normatīvajiem aktiem un kas uzskaitīti 1. papildinājumā, varētu importēt un laist tirgū.
5. pants
Marķējums
1. Nolūkā izstrādāt kārtību, kas ļautu novērst šā pielikuma ietverto bioloģisko produktu atkārtotu marķēšanu, Puses dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka to normatīvie akti paredz:
— aizsardzību pašiem terminiem, kas apzīmē bioloģiskos produktus, dažādās oficiālajās valodās,
— vienu un to pašu terminu obligātu lietošanu deklarācijās par to produktu marķēšanu, kas atbilst līdzvērtīgiem nosacījumiem.
2. Puses var precizēt, ka produkti, kas importēti no vienas uz otru, atbilst marķēšanas prasībām, kas noteiktas to 1. papildinājumā uzskaitītajos normatīvajos aktos.
6. pants
Trešās valstis
1. Puses dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka ievestajiem trešo valstu bioloģiski ražotiem produktiem piemēro līdzvērtīgu ievešanas kārtību.
2. Ar mērķi nodrošināt praktisku līdzvērtību attiecībā uz atzīšanu trešo valstu jautājumā Puses apspriežas viena ar otru, pirms tās kādu trešo valsti atzīst un iekļauj savos normatīvajos aktos šim nolūkam izveidotajā sarakstā.
7. pants
Informācijas apmaiņa
Ievērojot šā Nolīguma 8. pantu, Puses un dalībvalstis nosūta viena otrai šādu informāciju, jo īpaši:
— savu kompetento iestāžu un inspekcijas iestāžu sarakstus un to koda numurus, kā arī ziņojumus par atbildīgo iestāžu veikto pārraudzību,
— administratīvo lēmumu sarakstu, ar ko atļauj importēt bioloģiski ražotos produktus no trešām valstīm,
— sīkas ziņas par novērotajām neatbilstībām 1. papildinājumā uzskaitītajiem normatīvajiem aktiem un to pārkāpumiem saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2092/91 10.a panta 1. punktā paredzēto procedūru.
8. pants
Darba grupa bioloģisko produktu jautājumos
1. Darba grupa bioloģisko produktu jautājumos (še turpmāk minēta kā “Darba grupa”), kas izveidota ar šā Nolīguma 6. panta 7. punktu, izskata visus jautājumus, kas var rasties saistībā ar šo pielikumu un tā īstenošanu.
2. Darba grupa periodiski izvērtē Pušu attiecīgos normatīvos aktus tajās jomās, uz ko attiecas šis pielikums. Tā ir atbildīga jo īpaši par:
— pārbaudi, vai Pušu normatīvie akti ir līdzvērtīgi nolūkā tos iekļaut 1. papildinājumā,
— ieteikumiem Komitejai, ja tas vajadzīgs, ka vajadzīgie īstenošanas noteikumi jāiekļauj 2. papildinājumā nolūkā nodrošināt vienotu šajā pielikumā ietverto normatīvo aktu īstenošanu Pušu teritorija,
— ieteikumiem Komitejai, ka šā pielikuma darbības joma ir jāpaplašina attiecībā uz produktiem, kas nav ietverti 2. panta 1. punktā.
9. pants
Drošības pasākumi
1. Ja kāda vilcināšanās var radīt kaitējumu, ko ir grūti labot, bez iepriekšējas apspriešanās var veikt pagaidu aizsardzības pasākumus ar noteikumu, ka konsultācijas tiks organizētas nekavējoties pēc šādu pasākumu veikšanas.
2. Ja pēc 1. punktā paredzētajām konsultācijām Puses nevar panākt vienošanos, Puse, kas pieprasīja konsultācijas vai veica 1. punktā minētos aizsardzības pasākumus, var veikt piemērotus pagaidu aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu šā pielikuma pienācīgu piemērošanu.
1. Papildinājums
Nolīguma 3. pantā minēto tiesību aktu saraksts, kuri attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem, kas iegūti ar bioloģiskās ražošanas metodi
Eiropas Savienībā piemērojamie reglamentējošie noteikumi:
Padomes 2007. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes 2013. gada 13. maija Regulu (ES) Nr. 517/2013 (OV L 158, 10.6.2013., 1. lpp.);
Komisijas 2008. gada 5. septembra Regula (EK) Nr. 889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu (OV L 250, 18.9.2008., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2014. gada 18. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1358/2014 (OV L 365, 19.12.2014., 97. lpp.);
Komisijas 2008. gada 8. decembra Regula (EK) Nr. 1235/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko produktu importēšanas kārtību no trešām valstīm (OV L 334, 12.12.2008., 25. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2015. gada 23. janvāra Īstenošanas Regulu (ES) 2015/131 (OV L 23, 29.1.2015., 1. lpp.).
Šveices Konfederācijā piemērojamie tiesību akti:
1997. gada 22. septembra Rīkojums par bioloģisko lauksaimniecību un bioloģisko produktu un pārtikas preču marķēšanu (Rīkojums par bioloģisko lauksaimniecību), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2014. gada 29. oktobrī (RO 2014 3969);
Federālā tautsaimniecības, izglītības un pētniecības departamenta (DEFR) 1997. gada 22. septembra Rīkojums par bioloģisko lauksaimniecību, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2014. gada 29. oktobrī (RO 2014 3979).
Izslēgšana no līdzvērtības sistēmas:
Šveices produkti, kuru sastāvdaļas iegūtas, kamēr to ražotājs ir pārejas posmā uz bioloģisko lauksaimniecību;
kazkopības produkti no Šveices, ja attiecībā uz dzīvniekiem piemēro atkāpi, kas paredzēta Rīkojuma par bioloģisko lauksaimniecību un bioloģisko produktu un pārtikas preču marķēšanu ( 23 ) 39.d pantā.
2. Papildinājums
Piemērošanas kārtība
Nav.
10. PIELIKUMS
PAR TO PĀRBAUŽU ATZĪŠANU, KURAS VEIC ATTIECĪBĀ UZ SVAIGO AUGĻU UN DĀRZEŅU ATBILSTĪBU TIRDZNIECĪBAS STANDARTIEM
1. pants
Piemērošanas joma
Šis pielikums tiek piemērots augļiem un dārzeņiem, kuri paredzēti patērēšanai svaigā vai žāvētā veidā un kuru tirdzniecības standarti noteikti vai atzīti par alternatīvām vispārējam Eiropas Savienības standartam, pamatojoties uz Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) ( 24 ), izņemot citrusaugus.
2. pants
Priekšmets
1. Šā pielikuma 1. pantā minēto produktu un to, kuru izcelsme ir Šveice vai Eiropas Savienība, kad tie tiek atkalizvesti no Šveices uz Eiropas Savienību, un kuriem ir 3. pantā minētais atbilstības sertifikāts, atbilstība standartiem pirms to ievešanas Eiropas Savienības muitas teritorijā netiek kontrolēta.
2. Office fédéral de l'agriculture ir izraudzīta kā iestāde, kas atbildīga par to Šveices un Eiropas Savienības izcelsmes produktu atbilstības pārbaudi Eiropas Savienības standartiem vai ekvivalentiem standartiem, kurus no Šveices atkalieved Eiropas Savienībā. Šajā nolūkā l'Office fédéral de l'agriculture var pilnvarot kontroles struktūras, kas minētas 1. papildinājumā, lai tām uzticētu atbilstības kontroli ar šādiem nosacījumiem:
— Office fédéral de l'agriculture paziņo Eiropas Komisijai iestādes, kas pilnvarotas veikt šādas pārbaudes,
— šīs kontroles struktūras izdod 3. pantā norādītos sertifikātus,
— pilnvarotajās iestādēs jābūt inspektoriem, kuri ir apmācīti atbilstoši tam, ko apstiprinājis Office fédéral de l'agriculture; viņu rīcībā jābūt aprīkojumam un iekārtām, kas vajadzīgas, lai veiktu pārbaudes un analīzes, ko pieprasa kontrole, un piemērotiem informācijas nodošanas līdzekļiem.
3. Ja Šveice piemēro atbilstības pārbaudes tirdzniecības standartiem attiecībā uz 1. pantā minētajiem produktiem pirms to ievešanas Šveices muitas teritorijā, tā pieņem noteikumus, kas līdzvērtīgi tiem, kuri noteikti šajā pielikumā, lai atbrīvotu Eiropas Savienības izcelsmes produktus no šādām pārbaudēm.
3. pants
Atbilstības sertifikāts
1. Šajā pielikumā atbilstības sertifikāts ir:
— veidlapa, kas paredzēta III pielikumā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulai (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari ( 25 ),
— vai Šveices veidlapa, kas paredzēta šā pielikuma 2. papildinājumā,
— vai ANO EEK veidlapa, kas pievienota Ženēvas Protokolam par svaigu augļu un dārzeņu, riekstu un žāvētu augļu standartizēšanu, vai
— ESAO veidlapa, kas pievienota ESAO Padomes lēmumam par ESAO kārtību, kādā piemērojami augļu un dārzeņu starptautiskie standarti.
2. Šveices izcelsmes produktu sūtījumiem vai Eiropas Savienības izcelsmes sūtījumiem, kad tie tiek atkalievesti no Šveices Eiropas Savienībā, pievieno atbilstības sertifikātus līdz to laišanai brīvā apgrozībā Eiropas Savienībā.
3. Uz atbilstības sertifikātiem jābūt kādas šā pielikuma 1. papildinājumā norādītās iestādes zīmogam.
4. Ja pilnvaras, kas minētas 2. panta 2. punktā, anulē, attiecīgās pārbaudes iestādes izdotos atbilstības sertifikātus šā pielikuma mērķiem vairs neatzīst.
4. pants
Informācijas apmaiņa
1. Ievērojot šā nolīguma 8. pantu, Puses viena otrai nosūta savus kompetento iestāžu un pilnvaroto atbilstības pārbaužu struktūru sarakstus. Eiropas Komisija paziņo Office fédéral de l'agriculture par neatbilstībām vai pārkāpumiem, kas atklāti saistībā ar Šveices izcelsmes vai Eiropas Savienības izcelsmes caur Šveici Eiropas Savienībā atklalievestu augļu un dārzeņu sūtījumu (kam ir atbilstības sertifikāti) atbilstību spēkā esošajiem standartiem.
2. Nolūkā izvērtēt, vai ir ievēroti 2. panta 2. punkta trešā ievilkuma nosacījumi, Office fédéral de l'agriculture pēc Eiropas Komisijas lūguma piekrīt kopīgām pārbaudēm pilnvarotās struktūras telpās.
3. Šādas kopīgas pārbaudes veic saskaņā ar procedūru, ko ierosina Darba grupa augļu un dārzeņu jautājumos un par kuru lemj Komiteja.
5. pants
Drošības klauzula
1. Ja kāda no Pusēm uzskata, ka otra Puse nepilda savu pienākumu saskaņā ar šo pielikumu, notiek abu Pušu konsultācijas.
2. Tā Puse, kura pieprasa konsultācijas, sniedz otrai Pusei attiecīgās lietas sīkākai pārbaudei nepieciešamo informāciju.
3. Ja ir konstatēts, ka sūtījumiem no Šveices vai Eiropas Savienības, atkalievedot no Šveices Eiropas Savienībā, ir tāds atbilstības sertifikāts, kas neatbilst spēkā esošajiem standartiem, un jebkāda vilcināšanās vai kavēšanās var mazināt krāpšanas uzraudzības pasākumu efektivitāti vai izraisīt konkurences izkropļojumus, pagaidu aizsardzības pasākumus var veikt, iepriekš neapspriežoties, ar nosacījumu, ka apspriešanās tiek uzsāktas tūlīt pēc šo pasākumu veikšanas.
4. Ja pēc 1. un 3. punktā minētās apspriešanās Puses trīs mēnešu laikā nav panākušas vienošanos, tā Puse, kura apspriešanos pieprasījusi vai pieņēmusi 3. punktā minētos pasākumus, var veikt atbilstošus aizsardzības pasākumus, tostarp daļēju vai pilnīgu šā pielikuma noteikumu apturēšanu.
6. pants
Darba grupa augļu un dārzeņu jautājumos
1. Darba grupa augļu un dārzeņu jautājumos, kas izveidota, ievērojot šā nolīguma 6. panta 7. punktu, izskata visus jautājumus, kas rodas saistībā ar šo pielikumu un tā īstenošanu. Tā periodiski pārskata Pušu iekšējos vietējos normatīvos tiesību aktus un regulatīvās prasības jomās, uz kurām attiecas šis pielikums.
2. Jo īpaši tā formulē priekšlikumus, kurus tā nosūta Komitejai ar mērķi pielāgot un atjaunināt šā pielikuma papildinājumus.
1. papildinājums
Šveices pārbaudes struktūras, kam atļauts izdot atbilstības sertifikātus, kuri paredzēti 10. pielikuma 3. pantā
Qualiservice
Boîte postale 7960
CH-3001 Berne
2. papildinājums
11. PIELIKUMS
PAR DZĪVNIEKU VESELĪBAS UN ZOOTEHNISKAJIEM PASĀKUMIEM, KAS PIEMĒROJAMI TIRDZNIECĪBĀ AR DZĪVIEM DZĪVNIEKIEM UN DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTIEM
1. pants
1. Šā pielikuma I sadaļa ietver:
— pasākumus noteiktu dzīvnieku slimību kontrolei un izziņošanai,
— tirdzniecību ar dzīviem dzīvniekiem, to spermu, olšūnām un embrijiem un to importu no trešām valstīm.
2. Šā pielikuma II sadaļa ietver tirdzniecību ar dzīvnieku izcelsmes produktiem.
I SADAĻA
TIRDZNIECĪBA AR DZĪVIEM DZĪVNIEKIEM, TO SPERMU, OLŠŪNĀM UN EMBRIJIEM
2. pants
1. Ar šo Puses paziņo, ka tām ir līdzīgi tiesību akti, kas rada identiskus rezultātus attiecībā uz pasākumiem dzīvnieku slimību kontrolei un izziņošanai.
2. Pirmajā punktā minētie tiesību akti ir precizēti 1. papildinājumā. Minētos tiesību aktus piemēro, ievērojot minētajā papildinājumā noteiktos īpašos noteikumus un procedūras.
3. pants
Ar šo Puses vienojas, ka tirdzniecība ar dzīviem dzīvniekiem, to spermu, olšūnām un embrijiem, veicama saskaņā ar tiesību aktiem, kas precizēti 2. papildinājumā. Minētos tiesību aktus piemēro, ievērojot minētajā papildinājumā noteiktos īpašos noteikumus un procedūras.
4. pants
1. Ar šo Puses paziņo, ka tām ir līdzīgi tiesību akti, kas rada identiskus rezultātus attiecībā uz dzīvu dzīvnieku, to spermas, olšūnu un embriju importu no trešām valstīm.
2. Pirmajā punktā minētie tiesību akti ir precizēti 3. papildinājumā. Minētos tiesību aktus piemēro, ievērojot minētajā papildinājumā noteiktos īpašos noteikumus un procedūras.
5. pants
Ar šo Puses vienojas par 4. papildinājuma noteikumiem attiecībā uz zootehniskajiem aspektiem.
6. pants
Ar šo Puses vienojas, ka pārbaudes, ko veic tirdzniecībā ar dzīviem dzīvniekiem, to spermu, olšūnām un embrijiem un to importam no trešām valstīm, veicamas saskaņā ar 5. papildinājumā paredzētajiem noteikumiem.
II SADAĻA
TIRDZNIECĪBA AR DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTIEM
7. pants
Mērķis
Šīs sadaļas mērķis ir atvieglot tirdzniecību starp Pusēm ar dzīvnieku izcelsmes produktiem, izveidojot mehānismu to dzīvnieku veselības pasākumu līdzvērtības atzīšanai, kurus Puses piemēro šādiem produktiem, pienācīgi ņemot vērā sabiedrības veselības un dzīvnieku veselības aizsardzību, un uzlabot saziņu un sadarbību dzīvnieku veselības pasākumu jomā.
8. pants
Daudzpusējās saistības
Nekas šajā sadaļā neierobežo Pušu tiesības un pienākumus saskaņā ar Līgumu par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu un tā pielikumiem, un jo īpaši saskaņā ar Nolīgumu par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu (SPS).
9. pants
Darbības joma
1. Šīs sadaļas darbības joma sākotnēji attiecas uz dzīvnieku veselības pasākumiem, ko kāda no Pusēm attiecina uz dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas uzskaitīti 6. papildinājumā.
2. Izņemot gadījumus, ja citādi paredzēts šās sadaļas papildinājumos, un neskarot šā pielikuma 20. pantu, šo sadaļu neattiecina uz dzīvnieku veselības pasākumiem saistībā ar pārtikas piedevām (visas pārtikas piedevas un krāsvielas, pārstrādes līdzekļi un esences), apstarošanu, piesārņotājiem (fiziskie piesārņotāji un veterināro zāļu atliekas), ķimikālijām, kas rodas iepakojamā materiāla vielu migrācijas rezultātā, neatļautām ķīmiskām vielām (pārtikas piedevām, pārstrādes līdzekļiem, aizliegtām veterinārajām zālēm utt.) vai pārtikas produktu marķēšanu, ārstniecisko barību un premiksiem.
10. pants
Definīcijas
Šajā sadaļā lieto šādas definīcijas:
a) “dzīvnieku izcelsmes produkts” ir dzīvnieku izcelsmes produkts, uz ko attiecas 6. papildinājums;
b) “dzīvnieku veselības” pasākumi ir sanitārie pasākumi, kas definēti SPS Līguma A pielikuma 1. punktā attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem;
c) “atbilstošs dzīvnieku veselības aizsardzības līmenis” ir aizsardzības līmenis, kas definēts SPS Līguma A pielikuma 5. punktā attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem;
d) “kompetentās iestādes”:
i) Šveicei ir iestādes, kas minētas 7. papildinājuma a) daļā;
ii) Kopienai ir iestādes, kas minētas 7. papildinājuma b) daļā;
11. pants
Pielāgojumi attiecībā uz reģionāliem nosacījumiem
1. Tirdzniecībai starp Pusēm piemēro 2. pantā minētos pasākumus, neskarot turpmāk minēto 2. punktu.
2. Ja kāda no Pusēm uzskata, ka tai ir īpašs dzīvnieku veselības statuss attiecībā uz konkrētu slimību, tā var prasīt minētā statusa atzīšanu. Attiecīgā Puse var prasīt arī papildu garantijas atbilstoši minētajam statusam attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktu importu. Garantijas attiecībā uz konkrētām slimībām ir noteiktas 8. papildinājumā.
12. pants
Līdzvērtība
1. Lai atzītu līdzvērtību, ir jānovērtē un jāpieņem:
— tiesību akti, standarti, procedūras, kā arī programmas, lai varētu kontrolēt un nodrošināt to, ka ir izpildītas valsts iekšējās un importētājvalsts prasības,
— attiecīgās kompetentās iestādes vai iestāžu dokumentēta struktūra, pilnvaras, hierarhija, darbības veids un pieejamie resursi,
— kompetentās iestādes darbība saistībā ar kontroles programmu un piedāvāto garantiju līmeni.
Veicot šo novērtējumu, Puses ņem vērā iepriekš gūto pieredzi.
2. Līdzvērtība attiecas uz dzīvnieku veselības pasākumiem, kas ir spēkā attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktu sektoriem vai sektoru daļām, uz tiesību aktiem, inspekcijas un kontroles sistēmām avi šo sistēmu daļām un īpašiem normatīviem un inspekcijas un/vai higiēnas prasībām.
13. pants
Līdzvērtības noteikšana
1. Lai noteiktu, vai eksportējošās Puses piemērotais dzīvnieku veselības pasākums atbilst attiecīgajam importējošās Puses dzīvnieku veselības aizsardzības līmenim, Puses ievēro procedūru, kas ietver šādus soļus:
i) jānosaka dzīvnieku veselības pasākums, kuram vajadzīga līdzvērtības atzīšana;
ii) importējošā Puse izskaidro sava dzīvnieku veselības pasākuma mērķi, sniedzot riska vai risku novērtējumu atkarībā no apstākļiem attiecībā uz pasākuma adresātu; tā definē savu attiecīgo dzīvnieku veselības aizsardzības līmeni;
iii) eksportējošā Puse pierāda, ka tās dzīvnieku veselības aizsardzības pasākums atbilst attiecīgajam importējošās Puses dzīvnieku veselības aizsardzības līmenim;
iv) importējošā Puse nosaka, vai eksportējošās Puses dzīvnieku veselības pasākums atbilst tās attiecīgajam aizsardzības līmenim;
v) importējošā Puse akceptē eksportējošās Puses dzīvnieku veselības pasākumu kā līdzvērtīgu, ja eksportējošā Puse sniedz objektīvu apliecinājumu, kas pierāda, ka šis pasākums atbilst importējošās Puses attiecīgajam aizsardzības līmenim.
2. Ja līdzvērtība netiek atzīta, tirdzniecība var notikt, ievērojot importējošās Puses izvirzītos nosacījumus ievērot tās attiecīgo aizsardzības līmeni, kas noteikts 6. papildinājumā. Eksportējošā Puse var piekrist ievērot importējošās Puses nosacījumus neatkarīgi no 1. punktā noteiktās procedūras rezultātiem.
14. pants
Sanitāro pasākumu atzīšana
1. Tie sektori vai sektoru daļas, kuriem attiecīgie dzīvnieku veselības pasākumi šā pielikuma spēkā stāšanās dienā tirdzniecības nolūkos ir atzīti par līdzvērtīgiem, ir uzskaitīti 6. papildinājumā. Attiecībā uz šiem sektoriem vai sektoru daļām tirdzniecība ar dzīvnieku valsts produktiem notiek saskaņā ar 6. papildinājumā minētajiem tiesību aktiem. Minētos tiesību aktus piemēro, ievērojot īpašos noteikumus un procedūras, kas noteiktas minētajā papildinājumā.
2. Sestajā papildinājumā ir uzskaitīti sektori vai sektoru daļas, kam Puses piemēro atšķirīgus dzīvnieku veselības pasākumus.
15. pants
Robežkontrole un maksas
Kontroli tirdzniecībā starp Kopienu un Šveici ar dzīvnieku valsts produktiem veic saskaņā ar:
a) 10. papildinājuma A daļu attiecībā uz pasākumiem, kas atzīti par līdzvērtīgiem;
b) 10. papildinājuma B daļu attiecībā uz pasākumiem, kas nav atzīti par līdzvērtīgiem;
c) 10. papildinājuma C daļu attiecībā uz īpašiem pasākumiem;
d) 10. papildinājuma D daļu attiecībā uz maksām.
16. pants
Pārbaude
1. Lai palielinātu ticību efektīvai šīs sadaļas noteikumu īstenošanai, abām Pusēm ir tiesības veikt eksportētājas Puses revīzijas un pārbaudes procedūras, kas var ietvert šādus elementus:
a) visas kompetento iestāžu kopējās kontroles programmas vai tās daļas novērtējumu, tostarp attiecīgā gadījumā inspekcijas un revīzijas programmu pārskatīšanu;
b) pārbaudes uz vietas.
Šīs procedūras tiek veiktas saskaņā ar 9. papildinājumu.
2. Attiecībā uz Kopienu:
— Kopiena veic revīzijas un pārbaudes procedūras, kas paredzētas 1. punktā,
— dalībvalstis veic 15. punktā paredzēto robežkontroli.
3. Attiecībā uz Šveici, Šveices iestādes veic 1. punktā paredzētās revīzijas un pārbaudes procedūras un 15. pantā paredzēto robežkontroli.
4. Katra Puse ar otras piekrišanu drīkst:
a) dalīties ar savu revīzijas un pārbaudes procedūru, kā arī ar robežkontroles rezultātiem un secinājumiem ar valstīm, kas nav parakstījušas šo pielikumu;
b) izmantot savu revīzijas un pārbaudes procedūru, kā arī ar robežkontroles rezultātus un secinājumus attiecībā uz valstīm, kas nav parakstījušas šo pielikumu.
17. pants
Paziņošana
1. Šo pantu piemēro apstākļos, kas nepiemēro attiecīgos 2. un 20. panta noteikumus.
2. Puses paziņo viena otrai šādu informāciju:
— nozīmīgas izmaiņas dzīvnieku veselības statusā – 24 stundās,
— epidemioloģiskos konstatējumus attiecībā uz slimībām, uz ko neattiecas 1. punkts, bet uz jaunām slimībām – iespējami īsā laikā,
— par visiem papildpasākumiem, kas ir ārpus to attiecīgo dzīvnieku veselības pasākumu pamatprasībām, bet kas veikti, lai kontrolētu vai izskaustu dzīvnieku slimību vai lai aizsargātu sabiedrības veselību, un par izmaiņām profilakses noteikumos, tostarp noteikumos par vakcināciju.
3. Paziņojumus, kas paredzēti 2. punktā, veic rakstot kontaktpunktiem, kas noteikti 11. papildinājumā.
4. Ja ir nopietnas un neatliekamas bažas par sabiedrības vai dzīvnieku veselību, 11. papildinājumā noteiktajiem kontaktpunktiem veic mutisku paziņojumu, kas rakstiski jāapstiprina 24 stundu laikā.
5. Ja kādai no Pusēm ir nopietnas bažas par draudiem dzīvnieku vai sabiedrības veselībai, par radušos situāciju konsultējas pēc pieprasījuma iespējami īsā laikā un jebkurā gadījumā 14 dienu laikā. Katra Puse šādās situācijās cenšas sniegt visu vajadzīgo informāciju, lai izvairītos no tirdzniecības traucējumiem un panāktu abpusēji pieņemamu risinājumu.
18. pants
Informācijas apmaiņa un zinātnisku pētījumu un datu paziņošana
1. Ar šīs sadaļas īstenošanai būtisko informāciju Puses apmainās vienādā formā un regulāri, nolūkā sniegt garantijas, stiprināt savstarpēju uzticēšanos un apliecināt pārbaudīto programmu efektivitāti. Vajadzības gadījumā ar ierēdņu apmaiņa var dot ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā.
2. Informācijas apmaiņa par to attiecīgajiem dzīvnieku veselības pasākumiem un citu būtisko informāciju ietver:
— iespējamo priekšlikumu izskatīšana par izmaiņām reglamentējošajos standartos vai prasībās, kas var skart šo sadaļu pirms ratificēšanas. Ja vajadzīgs, pēc kādas Puses pieprasījuma jautājumu var nodot izskatīšanai Apvienotajā veterinārijas komitejā,
— kopsavilkumus par jaunākajām tendencēm, kas skar tirdzniecību ar dzīvnieku izcelsmes produktiem,
— informāciju par 16. pantā paredzēto pārbaudes procedūru rezultātiem.
3. Puses nodrošina, lai attiecīgajām zinātniskajām iestādēm tiktu iesniegti zinātniskie darbi vai dati, kas pamato to nostājas vai prasījumus. Šis iestādes piemērotā termiņā novērtē iesniegtos materiālus un nosūta savus konstatējumus abām Pusēm.
4. Kontaktpunkti šai informācijas apmaiņai ir noteikti 11. papildinājumā.
III SADAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
19. pants
Apvienotā veterinārijas komiteja
1. Izveido Apvienoto veterinārijas komiteju, kurā ir abu Pušu pārstāvji. Tā izskata visus jautājumus, kas var rasties saistībā ar šo pielikumu un tā īstenošanu. Tā ir atbildīga arī par uzdevumiem, kas paredzēti šajā pielikumā.
2. Apvienotā veterinārijas komiteja ir pilnvarota pieņemt lēmumus šajā pielikumā paredzētajos gadījumos. Apvienotās veterinārijas komitejas pieņemtos lēmumus Puses īsteno saskaņā ar saviem noteikumiem.
3. Apvienotā veterinārijas komiteja periodiski izvērtē Pušu vietējos normatīvos aktus tajās jomās, uz ko attiecas šis pielikums. Tā var nolemt grozīt šā pielikuma papildinājumus, jo īpaši nolūkā tos pielāgot un atjaunināt.
4. Apvienotā veterinārijas komiteja pieņem lēmumu, savstarpēji vienojoties.
5. Apvienotā veterinārijas komiteja nosaka savu reglamentu. Vajadzības gadījumā Apvienotā veterinārijas komiteja var sanākt pēc kādas Puses pieprasījuma.
6. Apvienotā veterinārijas komiteja var izveidot tehniskās darba grupas, ko veido Pušu eksperta līmeņa pārstāvji, kas konstatē un risina tehniskus un zinātniskus jautājumus saistībā ar šo Pielikumu. Ja vajadzīgas īpašas zināšanas, Puses var izveidot arī īpašas tehniskas vai zinātniskas darba grupas, kuru dalībniekiem nav obligāti jābūt tikai Pušu pārstāvjiem.
20. pants
Drošības klauzula
1. Ja Kopiena vai Šveice gatavojas īstenot aizsardzības pasākumus attiecībā pret otru Pusi, tā iepriekš informē otru Pusi par savu nodomu. Neskarot kādas Puses tiesības nekavējoties īstenot plānotos pasākumus, starp kompetentajiem Komisijas departamentiem un Šveices iestādēm iespējami īsā laikā jānotiek konsultācijām nolūkā rast piemērotus risinājumus. Ja vajadzīgs, pēc kādas Puses pieprasījuma jautājumu var nodot izskatīšanai Apvienotajā komitejā.
2. Ja dalībvalsts vai Kopiena gatavojas īstenot pagaidu aizsardzības pasākumus pret Šveici, tā informē iepriekš Šveici par savu nodomu.
3. Ja Kopiena nolemj pieņemt aizsardzības pasākumus pret daļu Kopienas teritorijas vai trešo valsti, kompetentais Komisijas departaments iespējami īsā laikā informē kompetentās Šveices iestādes. Pēc situācijas izvērtēšanas Šveice pieņem ar minēto lēmumu paredzētos pasākumus, ja vien tā neuzskata, ka šādi pasākumi nav pamatoti. Pēdējā gadījumā piemēro 1. punktu.
4. Ja Šveice nolemj pieņemt aizsardzības pasākumus pret kādu trešo valsti, tā iespējami īsā laikā informē Komisijas kompetento departamentu. Neskarot Šveices tiesības nekavējoties īstenot plānotos pasākumus, starp Komisijas kompetentajiem departamentiem un Šveices iestādēm iespējami īsā laikā jānotiek konsultācijām nolūkā rast piemērotus risinājumus. Ja vajadzīgs, pēc kādas Puses pieprasījuma jautājumu var nodot izskatīšanai Apvienotajā komitejā.
1. papildinājums
KONTROLES PASĀKUMI/PAZIŅOŠANA PAR SLIMĪBĀM
I. Mutes un nagu sērga
A. TIESĪBU AKTI
|
Eiropas Kopiena |
Šveice |
|
1. Padomes Direktīva 2003/85/EK (2003. gada 29. septembris) par Kopienas pasākumiem mutes un nagu sērgas kontrolei, ar kuru atceļ Direktīvu 85/511/EEK un Lēmumus 89/531/EEK un 91/665/EEK un groza Direktīvu 92/45/EEK (OV L 306, 22.11.2003., 1. lpp.), kas grozīta ar Komisijas Lēmumu 2005/615/EK (2005. gada 16. augusts), ar ko groza Padomes Direktīvas 2003/85/EK XI pielikumu attiecībā uz valstu laboratorijām dažās dalībvalstīs. |
1. 1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 916.40), un jo īpaši tā 1., 1.a un 9.a pants (pasākumi pret sevišķi lipīgām epizootijām, apkarošanas mērķi) un 57. pants (tehniska rakstura izpildes noteikumi, starptautiskā sadarbība). 2. Valdības 1995. gada 27. jūnija Rīkojums par epizootijām (OFE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2005. gada 23. novembrī (RS 916.401), un jo īpaši tā 2. pants (sevišķi lipīgas epizootijas), 49. pants (dzīvnieku patogēno mikroorganismu apstrāde), 73. un 74. pants (tīrīšana un dezinfekcija), 77. –98. pants (kopējie pasākumi saistībā ar sevišķi lipīgām epizootijām), 99. – 103. pants (īpaši pasākumi mutes un nagu sērgas apkarošanai). 3. Valdības 1999. gada 14. jūnija Rīkojums par Federālā tautsaimniecības departamenta organizāciju, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2006. gada 10. martā (RS 172.216.1), un jo īpaši tā 8. pants (references laboratorija, reģistrācija, mutes un nagu sērgas vakcīnu kontrole un nodrošinājums). |
B. ĪPAŠI PIEMĒROŠANAS PASĀKUMI
1. Komisija un Federālais veterinārais birojs paziņo viens otram par nodomu veikt ārkārtas vakcināciju. Ārkārtējas steidzamības gadījumos pieteikumā iekļauj pieņemto lēmumu un tā īstenošanas pasākumus. Jebkurā gadījumā konsultācijām Apvienotajā veterinārajā komitejā ir jānotiek pēc iespējas ātrāk.
2. Piemērojot 97. pantu Valdības Rīkojumā par epizootijām, Šveicei ir ārkārtas pasākumu plāns, kas publicēts Federālā veterinārā biroja tīmekļa vietnē.
3. Kopīgā references laboratorija mutes un nagu sērgas identificēšanai ir The Institute for Animal Health Pirbright Laboratory Anglijā. Šveice uzņemas segt izdevumus, ko tai piestāda šī laboratorija par veiktajām operācijām. Šīs laboratorijas statuss un funkcijas ir paredzēti Direktīvas 2003/85/EK XVI pielikumā.
II. Klasiskais cūku mēris
A. TIESĪBU AKTI ( 26 )
|
Eiropas Savienība |
Šveice |
|
Padomes Direktīva 2001/89/EK (2001. gada 23. oktobris) par Kopienas pasākumiem klasiskā cūku mēra kontrolei (OV L 316, 1.12.2001., 5. lpp.). |
1. 1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE; RS 916.40), un jo īpaši tā 1., 1.a un 9.a pants (pasākumi sevišķi lipīgu epizootiju gadījumā, apkarošanas mērķi) un 57. pants (tehniska rakstura izpildes noteikumi, starptautiskā sadarbība). 2. Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE; RS 916.401), un jo īpaši tā 2. pants (sevišķi lipīgas epizootijas), 40.–47. pants (atkritumu iznīcināšana un pārstrāde), 49. pants (dzīvnieku patogēno mikroorganismu apstrāde), 73. un 74. pants (tīrīšana un dezinfekcija), 77.–98. pants (kopējie noteikumi attiecībā uz sevišķi lipīgām epizootijām), 116.–121. pants (cūku mēra konstatācija kaušanas laikā, īpaši pasākumi cūku mēra apkarošanai). 3. Valdības 1999. gada 14. jūnija rīkojums par Federālā tautsaimniecības departamenta organizāciju (OrgDFE; RS 172.216.1), un jo īpaši tā 8. pants (references laboratorija). 4. Valdības 2011. gada 25. maija rīkojums par dzīvnieku blakusproduktu likvidēšanu (OESPA; RS 916.441.22). |
B. ĪPAŠI ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI UN PROCEDŪRAS
1. Komisija un Federālais veterinārais birojs paziņo viens otram par nodomu veikt ārkārtas vakcināciju. Apvienotajā veterinārijas komitejā konsultācijas notiek pēc iespējas ātrāk.
2. Ja nepieciešams, Federālais veterinārais birojs nosaka tehniskus īstenošanas noteikumus par gaļas, kas nāk no aizsargājamām vai uzraudzības zonām, marķēšanu un apstrādi, atbilstīgi Valdības rīkojuma par epizootijām 117. panta 5. punktam.
3. Atbilstīgi 121. pantam Valdības rīkojumā par epizootijām, Šveicei ir plāns klasiskā cūku mēra izskaušanai mežacūkām saskaņā ar Direktīvas 2001/89/EK 15. un 16. pantu.
4. Atbilstīgi 97. pantam Valdības rīkojumā par epizootijām, Šveicei ir ārkārtas brīdināšanas plāns, kas publicēts Federālā veterinārā biroja tīmekļa vietnē.
5. Apvienotā veterinārijas komiteja atbild par kontroles īstenošanu uz vietas, jo īpaši saskaņā ar Direktīvas 2001/89/EK 21. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.
6. Nepieciešamības gadījumā, atbilstīgi Valdības rīkojuma par epizootijām 89. panta 2. punktam, Federālais veterinārais birojs nosaka tehniskus īstenošanas noteikumus par cūku seroloģisko pārbaudi aizsardzības un uzraudzības zonās saskaņā ar Lēmuma 2002/106/EK pielikuma IV nodaļu ( 27 ).
7. Kopīgā references laboratorija klasiskajam cūku mērim ir: Institut für Virologie der Tierärztlichen Hochschule Hannover, 15 Bünteweg 17, D-30559, Hannover, Vācijā. Šveice sedz izdevumus, kuri šajā saistībā tai rodas par laboratorijas veiktajām darbībām. Šīs laboratorijas darbība un uzdevumi ir paredzēti Direktīvas 2001/89/EK IV pielikumā.
III. Āfrikas cūku mēris
A. TIESĪBU AKTI ( 28 )
|
Eiropas Savienība |
Šveice |
|
Padomes Direktīva 2002/60/EK (2002. gada 27. jūnijs), ar ko paredz īpašus noteikumus cīņai pret Āfrikas cūku mēri un groza Direktīvu 92/119/EEK attiecībā uz Tešenas slimību un Āfrikas cūku mēri (OV L 192, 20.7.2002., 27. lpp.). |
1. 1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE; RS 916.40), un jo īpaši tā 1., 1.a un 9.a pants (pasākumi sevišķi lipīgu epizootiju gadījumā, apkarošanas mērķi) un 57. pants (tehniska rakstura izpildes noteikumi, starptautiskā sadarbība). 2. Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE; RS 916.401), un jo īpaši tā 2. pants (sevišķi lipīgas epizootijas), 40.–47. pants (atkritumu iznīcināšana un pārstrāde), 49. pants (dzīvnieku patogēno mikroorganismu apstrāde), 73. un 74. pants (tīrīšana un dezinfekcija), 77.–98. pants (kopējie noteikumi attiecībā uz sevišķi lipīgām epizootijām), 116.–121. pants (cūku mēra konstatācija kaušanas laikā, īpaši pasākumi cūku mēra apkarošanai). 3. Valdības 1999. gada 14. jūnija rīkojums par Federālā tautsaimniecības departamenta organizāciju (OrgDFE; RS 172.216.1), un jo īpaši tā 8. pants (references laboratorija). 4. Valdības 2011. gada 25. maija rīkojums par dzīvnieku blakusproduktu likvidēšanu (OESPA; RS 916.441.22). |
B. ĪPAŠI ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI UN PROCEDŪRAS
1. Eiropas Savienības references laboratorija Āfrikas cūku mērim ir: Centro de Investigación en Sanidad Animal, 28130 Valdeolmos, Madrid, Spānijā. Šveice sedz izdevumus, kuri šajā saistībā tai rodas par laboratorijas veiktajām darbībām. Šīs laboratorijas darbība un uzdevumi ir paredzēti Direktīvas 2002/60/EK V pielikumā.
2. Atbilstīgi 97. pantam Valdības rīkojumā par epizootijām, Šveicei ir ārkārtas brīdināšanas plāns, kas publicēts Federālā veterinārā biroja tīmekļa vietnē.
3. Nepieciešamības gadījumā, atbilstīgi Valdības rīkojuma par epizootijām 89. panta 2. punktam, Federālais veterinārais birojs izdod tehniskus īstenošanas noteikumus par Āfrikas cūku mēra diagnosticēšanas kārtību saskaņā ar Lēmuma 2003/422/EK noteikumiem ( 29 ).
4. Apvienotā veterinārijas komiteja atbild par kontroles īstenošanu uz vietas, jo īpaši saskaņā ar Direktīvas 2002/60/EK 20. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.
IV. Āfrikas zirgu mēris
A. TIESĪBU AKTI
|
Eiropas Kopiena |
Šveice |
|
Padomes Direktīva 92/35/EEK (1992. gada 29. aprīlis), ar ko paredz kontroles noteikumus un pasākumus Āfrikas zirgu mēra apkarošanai (OV L 157, 10.6.1992., 19. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 806/2003 (2003. gada 14. aprīlis), ar ko Lēmumam 1999/468/EK pielāgo noteikumus par komitejām, kuras palīdz Komisijai īstenot tai piešķirtās ieviešanas pilnvaras, kas noteiktas Padomes dokumentos, kuri pieņemti atbilstīgi konsultēšanās procedūrai (kvalificēts balsu vairākums) (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.). |
1. 1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 916.40), un jo īpaši tā 1., 1.a un 9.a pants (pasākumi sevišķi lipīgu epizootiju gadījumā, apkarošanas mērķi) un 57. pants (tehniska rakstura izpildes noteikumi, starptautiskā sadarbība). 2. Valdības 1995. gada 27. jūnija Rīkojums par epizootijām (OFE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2005. gada 23. novembrī (RS 916.401) un jo īpaši tā 2. pants (sevišķi lipīgas epizootijas), 49. pants (dzīvnieku patogēno mikroorganismu apstrāde), 73. un 74. pants (tīrīšana un dezinfekcija), 77.–98. pants (kopējie noteikumi saistībā ar sevišķi lipīgām epizootijām), 112.–115. pants (īpaši pasākumi Āfrikas zirgu mēra apkarošanai). 3. Valdības 1999. gada 14. jūnija Rīkojums par Federālā tautsaimniecības departamenta organizāciju, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2006. gada 10. martā (RS 172.216.1), un jo īpaši tā 8. pants (references laboratorija). |
B. ĪPAŠI PIEMĒROŠANAS PASĀKUMI
1. Ja Šveicē attīstās kāda īpaši smaga epizootiska slimība, Apvienotā veterinārā komiteja sanāk, lai novērtētu situāciju. Atbilstīgi šīs novērtēšanas rezultātiem, kompetentās Šveices iestādes apņemas veikt vajadzīgos pasākumus.
2. Kopīgā references laboratorija Āfrikas zirgu mērim ir Laboratorio de Sanidad y Producción Animal, Ministerio de Agricultura, Pesca y Alimentación, 28110 Algete, Madrid, Spānijā. Šveice uzņemas segt izdevumus, ko tai piestāda šī laboratorija par veiktajām operācijām. Šīs laboratorijas darbība un uzdevumi ir paredzēti Direktīvas 92/35/EEK III pielikumā.
3. Apvienotā veterinārā komiteja ir atbildīga par kontroles īstenošanu uz vietas, jo īpaši pamatojoties uz Direktīvas 92/35/EK 16. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.
4. Piemērojot 97. pantu Valdības Rīkojumā par epizootijām, Šveicei ir ārkārtas pasākumu plāns, kas publicēts Federālā veterinārā biroja tīmekļa vietnē.
V. Putnu gripa
A. TIESĪBU AKTI ( 30 )
|
Eiropas Savienība |
Šveice |
|
Padomes Direktīva 2005/94/EK (2005. gada 20. decembris), ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei un atceļ Direktīvu 92/40/EEK (OV L 10, 14.1.2006., 16. lpp.). |
1. 1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE; RS 916.40), un jo īpaši tā 1., 1.a un 9.a pants (pasākumi sevišķi lipīgu epizootiju gadījumā, apkarošanas mērķi) un 57. pants (tehniska rakstura izpildes noteikumi, starptautiskā sadarbība). 2. Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE; RS 916.401), un jo īpaši tā 2. (sevišķi lipīgas epizootijas), 49. (dzīvnieku patogenitālo mikroorganismu apstrāde), 73. un 74. (tīrīšana un dezinfekcija), 77.–98. (kopējie pasākumi attiecībā uz sevišķi lipīgām epizootijām), 122.–125. pants (specifiski pasākumi attiecībā uz putnu gripu). 3. Valdības 1999. gada 14. jūnija rīkojums par Federālā tautsaimniecības departamenta organizāciju (Org DFE; RS 172.216.1), un jo īpaši tā 8. pants (references laboratorija). |
B. ĪPAŠI PIEMĒROŠANAS PASĀKUMI
1. Eiropas Savienības references laboratorija putnu gripai ir: Central Veterinary Laboratory, New Haw, Weybridge, Surrey KT15 3NB, United Kingdom (Apvienotajā Karalistē). Šveice sedz izdevumus, kuri šajā saistībā rodas par laboratorijas veiktajām darbībām. Šīs laboratorijas darbība un uzdevumi ir noteikti Direktīvas 2005/94/EK VII pielikuma 2. punktā.
2. Piemērojot 97. pantu rīkojumā par epizootijām, Šveice ir izstrādājusi ārkārtas pasākumu plānu, kas publicēts Federālā veterinārā biroja tīmekļa vietnē.
3. Apvienotā veterinārijas komiteja ir atbildīga par kontroles īstenošanu uz vietas, jo īpaši pamatojoties uz Direktīvas 2005/94/EK 60. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.
VI. Ņūkāslas slimība
A. TIESĪBU AKTI ( 31 )
|
Eiropas Savienība |
Šveice |
|
Padomes Direktīva 92/66/EEK (1992. gada 14. jūlijs), ar ko ievieš Kopienas pasākumus Ņūkāslas slimības kontrolei (OV L 260, 5.9.1992., 1. lpp.). |
1. 1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE; RS 916.40), un jo īpaši tā 1., 1.a un 9.a pants (pasākumi sevišķi lipīgu epizootiju gadījumā, apkarošanas mērķi) un 57. pants (tehniska rakstura izpildes noteikumi, starptautiskā sadarbība). 2. Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (LFE; RS 916.401) un jo īpaši tā 2. pants (sevišķi lipīgas epizootijas), 40.–47. pants (atkritumu iznīcināšana un pārstrāde), 49. pants (dzīvnieku patogēno mikroorganismu apstrāde), 73. un 74. pants (tīrīšana un dezinfekcija), 77.–98. pants (kopējie noteikumi attiecībā uz sevišķi lipīgām epizootijām), 122.–125. pants (īpaši pasākumi attiecībā uz Ņūkāslas slimību). 3. Valdības 1999. gada 14. jūnija rīkojums par Federālā tautsaimniecības departamenta organizāciju (OrgDFE; RS 172.216.1), un jo īpaši tā 8. pants (references laboratorija). 4. Federālā veterinārā biroja 1989. gada 20. jūnija instrukcija (tehniska direktīva) par baložu paramiksovīrusa infekcijas apkarošanu (Veterinārās Federācijas Oficiālais Vēstnesis 90(13), 113. lpp. (vakcinācija u. c.)). 5. Valdības 2011. gada 25. maija rīkojums par dzīvnieku blakusproduktu likvidēšanu (OESPA; RS 916.441.22). |
B. ĪPAŠI ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI UN PROCEDŪRAS
1. Eiropas Savienības references laboratorija Ņūkāslas slimībai ir: Central Veterinary Laboratory, New Haw, Weybridge, Surrey KT15 3NB, Apvienotajā Karalistē. Šveice sedz izdevumus, kuri šajā saistībā tai rodas par laboratorijas veiktajām darbībām. Šīs laboratorijas darbība un uzdevumi ir paredzēti Direktīvas 92/66/EEK V pielikumā.
2. Atbilstīgi 97. pantam rīkojumā par epizootijām, Šveicei ir ārkārtas pasākumu plāns, kas publicēts Federālā veterinārā biroja tīmekļa vietnē.
3. Par Direktīvas 92/66/EEK 17. un 19. pantā paredzēto informāciju atbild Apvienotā veterinārijas komiteja.
4. Apvienotā veterinārijas komiteja atbild par kontroles īstenošanu uz vietas, jo īpaši saskaņā ar Direktīvas 92/66/EEK 22. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.
VII. Zivju un gliemeņu slimības
A. TIESĪBU AKTI ( 32 )
|
Eiropas Savienība |
Šveice |
|
Padomes Direktīva 2006/88/EK (2006. gada 24. oktobris) par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli (OV L 328, 24.11.2006., 14. lpp.). |
1. 1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE; RS 916.40), un jo īpaši tā 1., 1.a un 10. pants (pasākumi epizootiju apkarošanai) un 57. pants (tehniska rakstura izpildes noteikumi, starptautiskā sadarbība). 2. Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE; RS 916.401), un jo īpaši tā 3. un 4. pants (minētās epizootijas), 18.a pants (zivju audzēšanas vienību reģistrācija), 61. pants (zvejas tiesību izsniedzēju un zvejas pārraudzības institūciju pienākumi), 62.–76. pants (apkarošanas vispārējie pasākumi), 275.–290. pants (īpaši pasākumi saistībā ar zivju slimībām, diagnostikas laboratorijām). |
B. ĪPAŠI PIEMĒROŠANAS PASĀKUMI
1. Pašlaik Šveicē plakano austeru audzēšana netiek praktizēta. Bonaminozes un marteilozes parādīšanās gadījumā Federālais veterinārais birojs apņemas veikt vajadzīgos ārkārtas pasākumus saskaņā ar Eiropas Savienības noteikumiem, pamatojoties uz Likuma par epizootijām 57. pantu.
2. Lai apkarotu zivju un gliemeņu slimības, Šveice piemēro rīkojumu par epizootijām, jo īpaši 61. pantu (zvejas tiesību izsniedzēju un zvejas pārraudzības institūciju pienākumi), 62.–76. pantu (apkarošanas vispārējie pasākumi), 275.–290. pantu (īpaši pasākumi saistībā ar zivju slimībām, diagnostikas laboratorijas), kā arī 291. pantu (epizootijas, kas jāuzrauga).
3. Eiropas Savienības references laboratorija attiecībā uz vēžveidīgo slimībām ir Centre for Environment, Fisheries & Aquaculture Science (CEFAS), Weymouth Laboratory, United Kingdom (Apvienotajā Karalistē). Eiropas Savienības references laboratorija zivju slimībām ir National Veterinary Institute, Technical University of Denmark, Hangøvej 2, 8200 Århus, Danmark (Dānijā). Eiropas Savienības references laboratorija gliemeņu slimībām ir Laboratoire IFREMER, BP 133, 17390 La Tremblade, France (Francijā). Šveice sedz izdevumus, kuri šajā saistībā rodas par laboratorijās veiktajām darbībām. Šo laboratoriju darbība un uzdevumi ir noteikti Direktīvas 2006/88/EK VI pielikuma I daļā.
4. Apvienotā veterinārijas komiteja atbild par kontroļu īstenošanu uz vietas, jo īpaši pamatojoties uz Direktīvas 2006/88/EK 58. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.
VIII. Transmisīvās sūkļveida encefalopātijas
A. TIESĪBU AKTI ( 33 )
|
Eiropas Savienība |
Šveice |
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 999/2001 (2001. gada 22. maijs), ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.). |
1. Valdības 2008. gada 23. aprīļa rīkojums par dzīvnieku labturību (OPAn; RS 455.1) un jo īpaši tā 184. pants (Apdullināšanas metodes). 2. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importu, tranzītu un eksportu (OITE; RS 916.443.10). 3. 1992. gada 9. oktobra Likums par pārtikas produktiem un patēriņa precēm (LDAI; RS 817.0), un jo īpaši tā 24. pants (Paraugu noņemšana un kontrole) un 40. pants (Pārtikas preču kontrole). 4. Federālā iekšlietu departamenta (DFI) 2005. gada 23. novembra rīkojums par dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem (RS 817.022.108), un jo īpaši tā 4. un 7. pants (Kautķermeņa daļas, kuras aizliegts lietot cilvēka uzturā). 5. Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE; RS 916.401), un jo īpaši tā 6. pants (Definīcijas un saīsinājumi), 36. pants (Patents), 61. pants (Pienākums ziņot), 130. pants (Šveices lopu uzraudzība), 175.–181. pants (Transmisīvās sūkļveida encefalopātijas), 297. pants (Izpilde valsts iekšienē), 301. pants (Kantona veterinārārsta pienākumi), 303. pants (Oficiālo veterinārārstu apmācība un pilnveidošanās) un 312. pants (Diagnostikas laboratorijas). 6. Valdības 1999. gada 10. jūnija rīkojums par dzīvnieku barības grāmatu (OLALA; RS 916.307.1), un jo īpaši tā 28. pants (Rūpnieciski izmantojamo dzīvnieku barības transports), 1. pielikuma 9. daļa (Sauszemes dzīvnieku produkti), 10. daļa (Zivis, citi jūras dzīvnieki, to produkti un blakusprodukti) un 4. pielikums (Aizliegto vielu saraksts). 7. Valdības 2011. gada 25. maija rīkojums par dzīvnieku blakusproduktu likvidēšanu (OESPA; RS 916.441.22). |
B. ĪPAŠI ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI UN PROCEDŪRAS
1. Eiropas Savienības references laboratorija transmisīvajām sūkļveida encefalopātijām (TSE) ir: The Veterinary Laboratories Agency (VLA), Woodham Lane, New Haw, Addlestone, Surrey KT15 3NB, Apvienotajā Karalistē. Šveice sedz izdevumus, kuri šajā saistībā tai rodas par laboratorijas veiktajām darbībām. Šīs laboratorijas darbība un uzdevumi ir paredzēti Regulas (EK) Nr. 999/2001 X pielikuma B nodaļā.
2. Atbilstīgi Likuma par epizootijām 57. pantam, Šveicei ir ārkārtas pasākumu plāns TSE apkarošanai.
3. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 12. pantu, Eiropas Savienības dalībvalstīs katram dzīvniekam, par kuru ir aizdomas, ka tas ir inficēts ar transmisīvo sūkļveida encefalopātiju, nosaka oficiālu pārvietošanas ierobežojumu, līdz ir zināmi kompetentās iestādes veikto klīnisko un epidemioloģisko pārbaužu rezultāti, vai arī to nokauj nolūkā veikt laboratorijas pārbaudi oficiālā kontrolē.
Saskaņā ar Valdības rīkojuma par epizootijām 179.b pantu un 180.a pantu, Šveicē ir aizliegts nokaut lopus, attiecībā uz kuriem ir aizdomas, ka tie ir inficēti ar TSE. Aizdomās turētie dzīvnieki ir jānogalina bez asins nolaišanas un jāsadedzina, to smadzenes ir jāpārbauda Šveices TSE references laboratorijā.
Saskaņā ar Valdības rīkojuma par epizootijām 10. pantu, Šveice ir ieviesusi pastāvīgu identifikācijas sistēmu liellopiem, kas ļauj atrast to ciltsmāti un sākotnējo ganāmpulku, kā arī noskaidrot, vai tie nav pēcteči govīm, attiecībā uz kurām pastāv aizdomas par saslimšanu ar govju sūkļveida encefalopātiju vai kuras šī slimība ir skārusi.
Atbilstīgi Valdības rīkojuma par epizootijām 179.c pantam, Šveice nokauj GSE skartos dzīvniekus, vēlākais, ražošanas posma beigās, visus liellopu sugas dzīvniekus, kuri dzimuši laika posmā vienu gadu pirms un vienu gadu pēc inficētā dzīvnieka dzimšanas un kuri šajā laika posmā ir bijuši ganāmpulka sastāvā, kā arī visus inficēto govju tiešos pēctečus, kuri dzimuši divu gadu laikā pirms diagnozes uzstādīšanas.
4. Atbilstīgi Valdības rīkojuma par epizootijām 180.b pantam, Šveicē iznīcina dzīvniekus, kuri saslimuši ar skrepi slimību, viņu mātes, inficēto māšu tiešos pēcnācējus, kā arī visas pārējās aitas un kazas ganāmpulkā, izņemot:
— vaislas aitas, kam ir vismaz viena alēle ARR un nav VRQ alēles, un
— dzīvniekus, kas nav sasnieguši divu mēnešu vecumu un kas paredzēti tikai nokaušanai. Dzīvnieku galva un vēdera dobuma orgāni tiek iznīcināti atbilstīgi rīkojuma par dzīvnieku blakusproduktu likvidēšanu (OESPA) noteikumiem.
Izņēmuma gadījumos, ja runa ir par mazskaitlīgām šķirnēm, var atteikties no ganāmpulka iznīcināšanas. Šajā gadījumā ganāmpulku divus gadus pakļauj oficiālai veterinārai uzraudzībai; šajā laikā divas reizes gadā tiek veikta ganāmpulka dzīvnieku klīniskā izmeklēšana. Ja šajā laikposmā dzīvniekus nodod nokaušanai, viņu galvas, tostarp viņu mandeles, tiek izmeklētas Šveices TSE references laboratorijā.
Šos pasākumus pārskata atkarībā no dzīvnieku sanitārās uzraudzības rezultātiem. Jo īpaši uzraudzības periods tiek pagarināts, ja ganāmpulkā konstatē jaunu saslimšanas gadījumu.
Gadījumā, ja aitai vai kazai apstiprina saslimšanu ar GSE, Šveice apņemas piemērot pasākumus, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 999/2001 VII pielikumā.
5. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 7. pantu Eiropas Savienības dalībvalstis aizliedz lauksaimniecības dzīvnieku, kas tiek turēti, nobaroti vai audzēti pārtikas preču ražošanai, uzturā lietot pārveidotus dzīvnieku proteīnus. Eiropas Savienības dalībvalstīs tiek pilnīgi aizliegta no dzīvniekiem iegūtu proteīnu lietošana atgremotāju uzturā.
Saskaņā ar Valdības rīkojuma par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iznīcināšanu (OESPA) 27. pantu Šveice ir ieviesusi pilnīgu aizliegumu lauksaimniecības dzīvnieku uzturā lietot dzīvnieku izcelsmes proteīnus.
6. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 6. pantu un III pielikuma A nodaļu, Eiropas Savienības dalībvalstis īsteno ikgadēju GSE uzraudzības programmu. Šajā plānā ietilpst ātrais GSE noteikšanas tests visiem liellopiem, kas ir vecāki par 24 mēnešiem un kas nokauti ārkārtas kaušanā, miruši fermā vai atzīti par slimiem ante mortem pārbaudē, kā arī visiem lopiem, kam ir vairāk nekā 30 mēneši un kas tiek kauti lietošanai pārtikā.
Šveicē izmantotie ātrie GSE noteikšanas testi ir uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 999/2001 X pielikuma C nodaļā.
Saskaņā ar Valdības rīkojuma par epizootijām 179. pantu Šveice obligātā veidā veic ātro GSE noteikšanas testu visiem liellopiem, kas ir vecāki par 30 mēnešiem un kas ir nokauti ārkārtas kaušanā, miruši fermā vai atzīti par slimiem ante mortem pārbaudē, kā arī izlases veidā to veic liellopiem, kas ir vecāki par 30 mēnešiem un kas tiek kauti cilvēku uzturam.
7. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 6. pantu un III pielikuma A nodaļu Eiropas Savienības dalībvalstis īsteno ikgadēju skrepi uzraudzības programmu.
Saskaņā ar Valdības rīkojuma par epizootijām 177. pantu Šveice ir izstrādājusi TSE uzraudzības programmu aitām un kazām, kas ir vecākas par 12 mēnešiem. No 2004. gada jūnija līdz 2005. gada jūlijam tika pārbaudīti dzīvnieki, kas bija nokauti ārkārtas kaušanā, miruši fermā vai atzīti par slimiem ante mortem pārbaudē, kā arī dzīvnieki, kas domāti cilvēku uzturam. Tā kā visiem paraugiem GSE testā bija negatīvs rezultāts, uzraudzības nolūkā turpina ņemt paraugus no klīniski aizdomīgiem, ārkārtas kaušanā nokautiem un fermā mirušiem dzīvniekiem.
Apvienotajā veterinārijas komitejā tiks pārskatīta tiesību aktu līdzības atzīšana TSE uzraudzības jomā attiecībā uz aitām un kazām.
8. Par Regulas (EK) Nr. 999/2001 6. pantā un III pielikuma B. nodaļā, kā arī IV pielikumā (3.III) paredzēto informāciju atbild Apvienotā veterinārijas komiteja.
9. Apvienotā veterinārijas komiteja atbild par kontroles īstenošanu uz vietas, jo īpaši saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 21. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.
C. PAPILDU INFORMĀCIJA
1. Kopš 2003. gada 1. janvāra un atbilstīgi Valdības 2004. gada 10. novembra rīkojumam par nodevu pabalstu, lai segtu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu likvidēšanas izmaksas (RS 916.407), Šveice ir ieviesusi materiālo stimulēšanu tām fermām, kur liellopi ir dzimuši, un kautuvēm, kur liellopi tiek nokauti, ja tās izpilda spēkā esošās likumdošanas prasības attiecībā uz dzīvnieku pārvietošanas deklarācijas procedūrām.
2. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 8. pantu un saskaņā ar minētās regulas XI pielikuma 1. punktu, Eiropas Savienības dalībvalstis izņem un likvidē īpašo riska materiālu (ĪRM).
No liellopiem izņemtā ĪRM sarakstā iekļauts par divpadsmit mēnešiem vecāku liellopu galvaskauss, izņemot apakšžokli, tostarp galvas smadzenes un acis, kā arī muguras smadzenes; par divdesmit četriem mēnešiem vecāku liellopu mugurkauls, izņemot astes skriemeļus, kakla, muguras un jostas skriemeļu transversos un muguras izaugumus, vidējā krusta kaula skaustu un zarnukaula spārnus, bet ieskaitot dorsālā ganglija saknīti un muguras smadzenes; visu vecumu liellopu mandeles, zarnas no divpadsmitpirkstu zarnas līdz taisnajai zarnai un mezentērijs.
No aitām un kazām izņemtā ĪRM sarakstā ir iekļauti par divpadsmit mēnešiem vecāku aitu un kazu galvaskausi vai to aitu un kazu galvaskausi, kam smaganās ir izšķīlies pastāvīgs priekšzobs, tostarp galvas smadzenes un acis, mandeles un muguras smadzenes, kā arī visu vecumu aitu un kazu liesa un līkumainā zarna.
Saskaņā ar Valdības rīkojuma par epizootijām 179.d pantu un Valdības rīkojuma par dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem 4. pantu, Šveice ir ieviesusi politiku izņemt ĪRM no dzīvnieku barības un cilvēku pārtikas ķēdes. No liellopiem izņemtā ĪRM sarakstā ir par 30 mēnešiem vecāku liellopu mugurkauls un visu vecumu liellopu mandeles, zarnas no divpadsmitpirkstu zarnas līdz taisnajai zarnai un mezentērijs.
Saskaņā ar Valdības rīkojuma par epizootijām 180.c pantu un Valdības rīkojuma par dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem 4. pantu, Šveice ir ieviesusi politiku izņemt ĪRM no dzīvnieku barības un cilvēku pārtikas ķēdes. No aitām un kazām izņemtā ĪRM sarakstā ir smadzenes, kas nav izņemtas no galvaskausa, muguras smadzenes ar smadzeņu cieto apvalku (Dura mater) un to dzīvnieku mandeles, kas vecāki par 12 mēnešiem vai kam smaganās ir izšķīlies pastāvīgs priekšzobs, kā arī visu vecumu dzīvnieku liesa un līkumainā zarna.
3. Ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 ( 34 ) un Regulu (ES) Nr. 142/2011 ( 35 ) nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam, Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Saskaņā ar Valdības rīkojuma par dzīvnieku blakusproduktu likvidēšanu 22. pantu, Šveicē sadedzina 1. kategorijas dzīvnieku blakusproduktus, ieskaitot īpašos riska materiālus un fermās mirušos lopus.
IX. Infekciozais katarālais drudzis
A. TIESĪBU AKTI
|
Eiropas Kopiena |
Šveice |
|
Padomes Direktīva 2000/75/EK (2000. gada 20. novembris), ar ko paredz īpašus noteikumus infekciozā katarālā drudža (vai zilās mēles slimības) kontrolei un apkarošanai. |
1. 1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 916.40), un jo īpaši tā 1., 1.a un 9.a pants (Pasākumi pret sevišķi lipīgām epizootijām, apkarošanas mērķi) un 57. pants (Tehniska rakstura izpildes noteikumi, starptautiskā sadarbība). 2. Valdības 1995. gada 27. jūnija Rīkojums par epizootijām (OFE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2005. gada 23. novembrī (RS 916.401), un jo īpaši tā 2. (Sevišķi lipīgas epizootijas), 73. un 74. (Tīrīšana un dezinfekcija), 77. līdz 98. pants (Kopējie pasākumi attiecībā uz sevišķi lipīgām epizootijām). 3. Valdības 1999. gada 14. jūnija Rīkojums par Federālā tautsaimniecības departamenta organizāciju, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2006. gada 10. martā (RS 172.216.1), un jo īpaši tā 8. pants (References laboratorija). |
B. ĪPAŠI PIEMĒROŠANAS PASĀKUMI
1. Kopienas references laboratorija infekciozajam katarālajam drudzim ir AFRC Institute for Animal Health Pirbright Laboratory Ash Road, Pirbright, Woking, Surrey GU24 ONF United Kingdom. Šveice uzņemas segt izdevumus, ko tai piestāda šī laboratorija par veiktajām operācijām. Šīs laboratorijas darbība un uzdevumi ir paredzēti Direktīvas 2000/75/EK II pielikuma B nodaļā.
2. Piemērojot 97. pantu Rīkojumā par epizootijām, Šveicei ir ārkārtas pasākumu plāns, kas publicēts Federālā veterinārā biroja tīmekļa vietnē.
3. Apvienotā veterinārā komiteja atbild par kontroles īstenošanu uz vietas, jo īpaši pamatojoties uz Direktīvas 2000/75/EK 17. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.
X. Zoonozes
A. TIESĪBU AKTI
|
Eiropas Kopiena |
Šveice |
|
1. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2160/2003 (2003. gada 17. novembris) par salmonellas un dažu citu pārtikā sastopamu zoonozes īpašu izraisītāju kontroli (OV L 325, 12.12.2003., 1. lpp.). 2. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/99/EK (2003. gada 17. novembris) par zoonožu un zoonožu ierosinātāju uzraudzību, ar kuru groza Padomes Lēmumu 90/424/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 92/117/EEK (OV L 325, 12.12.2003., 31. lpp.). |
1. 1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 916.40). 2. Valdības 1995. gada 27. jūnija Rīkojums par epizootijām (OFE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2005. gada 23. novembrī (RS 916.401). 3. 1992. gada 9. oktobra Likums par pārtikas produktiem un patēriņa precēm (LDAI), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2005. gada 16. decembrī (RS 817.0). 4. Valdības 2005. gada 23. novembra Rīkojums par pārtikas produktiem un patēriņa precēm (ODAlOUS) (RS 817.02). 5. Federālā iekšlietu departamenta (DFI) 2005. gada 23. novembra Rīkojums par higiēnu (OHyg) (RS 817.024.1). 6. 1970. gada 18. decembra Federālais likums par cilvēka infekciju slimību apkarošanu (Likums par epidēmijām), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2003. gada 21. martā (RS 818.101). 7. Valdības 1999. gada 13. janvāra Rīkojums par ziņošanu attiecībā uz cilvēka infekcijas slimībām (Rīkojums par ziņošanu), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2003. gada 15. decembrī (RS 818.141.1). |
B. ĪPAŠI PIEMĒROŠANAS PASĀKUMI
1. Kopienas references laboratorijas ir
— Kopienas references laboratorija ar zoonozi (salmonellas) saistītām analīzēm un analīzei un izmēģinājumiem:
— Rijksinstituut voor Volksgezondheid en Milieu (RIVM) 3720 BA Bilthoven Nīderlande
— Kopienas references laboratorija jūras biotoksīnu kontrolei
— Agencia Española de Seguridad Alimentaria (AESA): E-36200 Vigo Spānija
— Kopienas references laboratorija ar divvāku gliemju bakterioloģisko un vīrusu piesārņojumu saistītai kontrolei:
— The laboratory of the Centre for Environment, Fisheries and Aquaculture Science (CEFAS) Weymouth Dorset DT4 8UB Apvienotā Karaliste
— Kopienas references laboratorija Listeria monocytogenes :
— AFSSA – Laboratoire d'études et de recherches sur la qualité des aliments et sur les procédés agroalimentaires (LERQAP) F-94700 Maisons-Alfort Francija
— Kopienas references laboratorija koagulāzes pozitīviem stafilokokiem, tostarp staphylococcusaureus:
— AFSSA – Laboratoire d'études et de recherches sur la qualité des aliments et sur les procédés agroalimentaires (LERQAP) F-94700 Maisons-Alfort Francija
— Kopienas references laboratorija Escherichia coli, tostarp veroksigēnajam E coli (VTEC):
— Istituto Superiore di Sanità (ISS) I-00161 Roma Itālija
— Kopienas references laboratorija Campylobacter:
— Statens Veterinärmedicinska Anstalt (SVA) S-751 89 Uppsala Zviedrija
— Kopienas references laboratorija parazītiem (jo īpaši Trichinella, Echinococcus un Anisakis):
— Istituto Superiore di Sanità (ISS) I-00161 Roma Itālija
— Kopienas references laboratorija mikrobu rezistencei:
— Danmarks Fødevareforskning (DFVF) DK-1790 København V Dānija
2. Šveice uzņemas segt izdevumus, ko šīs laboratorijas tai piestāda par veiktajām operācijām. Šo laboratoriju darbība un uzdevumi ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.).
3. Katru gadu maija beigās Šveice nosūta Komisijai ziņojumu par zoonožu tendencēm un avotiem, zoonožu ierosinātājiem un mikrobu rezistenci, iekļaujot datus, kas iepriekšējā gadā savākti atbilstīgi Direktīvas 2003/99/EK 4.,7. un 8. pantam. Šajā ziņojumā tiek iekļauta arī Regulas (EK) Nr. 2160/2003 3. panta 2.b punktā minētā informācija. Šo ziņojumu Komisija iesniedz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei, apkopojoša ziņojuma publicēšanai par zoonožu, zoonožu ierosinātāju un mikrobu rezistences tendencēm un avotiem Kopienā.
XI. Citas slimības
A. TIESĪBU AKTI
|
Eiropas Kopiena |
Šveice |
|
Padomes Direktīva 92/119/EEK (1992. gada 17. decembris), ar ko ievieš vispārīgus Kopienas pasākumus noteiktu dzīvnieku slimību kontrolei un īpašus pasākumus saistībā ar cūku vezikulāro slimību (OV L 62, 15.3.1993., 69. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 806/2003 (2003. gada 14. aprīlis), ar ko Lēmumam 1999/468/EK pielāgo noteikumus par komitejām, kuras palīdz Komisijai īstenot tai piešķirtās ieviešanas pilnvaras, kas noteiktas Padomes dokumentos, kuri pieņemti atbilstīgi konsultēšanās procedūrai (kvalificēts balsu vairākums) (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.). |
1. 1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 916.40), un jo īpaši tā 1., 1.a un 9.a pants (Pasākumi pret īpaši lipīgām epizootijām, apkarošanas mērķi) un 57. pants (Tehniska rakstura izpildes noteikumi, starptautiskā sadarbība). 2. Valdības 1995. gada 27. jūnija Rīkojums par epizootijām (OFE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2005. gada 23. novembrī (RS 916.401), un jo īpaši tā 2. (Īpaši lipīgas epizootijas) 49. (Dzīvnieku patogēno mikroorganismu apstrāde), 73. un 74. (Tīrīšana un dezinfekcija), 77. līdz 98. (Kopējie noteikumi attiecībā uz sevišķi lipīgām epizootijām), 103. līdz 115. pants (Īpaši pasākumi cūku vezikulārās slimības apkarošanai). 3. Valdības 1999. gada 14. jūnija Rīkojums par Federālā tautsaimniecības departamenta organizāciju, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2006. gada 10. martā (RS 172.216.1), un jo īpaši tā 8. pants (References laboratorija). |
B. ĪPAŠI PIEMĒROŠANAS PASĀKUMI
1. Direktīvas 92/119/EEK 6. pantā minētajos gadījumos, informācija ir jāsniedz Apvienotajai veterinārajai komitejai.
2. Kopīgā references laboratorija saistībā ar cūku vezikulāro slimību ir AFRC Institute for Animal Health, Pirbright Laboratory, Ash Road, Pirbright, Woking Surrey, GU240NF, United Kingdom. Šveice uzņemas segt izdevumus, ko tai piestāda šī laboratorija par veiktajām operācijām. Šīs laboratorijas darbība un uzdevumi ir paredzēti Direktīvas 92/119/EEK III pielikumā.
3. Piemērojot Valdības Rīkojuma par epizootijām 97. pantu, Šveicei ir ārkārtas pasākumu plāns. Šis ārkārtas pasākumu plāns iekļaujas Federālā veterinārā biroja izdotajos tehniska rakstura izpildes noteikumos Nr. 95/65.
4. Apvienotā veterinārā komiteja atbild par kontroles īstenošanu uz vietas, jo īpaši pamatojoties uz Direktīvas 92/119/EEK 22. pantu, un Likuma par epizootijām 57. pantu.
XII. Paziņošana par slimībām
A. TIESĪBU AKTI
|
Eiropas Kopiena |
Šveice |
|
Padomes Direktīva 82/894/EEK (1982. gada 21. decembris) par dzīvnieku slimību paziņošanu Kopienā (OV L 378, 31.12.1982., 58. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2004. gada 1. marta Lēmumu 2004/216/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 82/894/EEK par dzīvnieku slimību izziņošanu Kopienā, lai ziņojamo slimību sarakstā iekļautu atsevišķas zirgu slimības un atsevišķas bišu slimības (OV L 67, 5.3.2004., 27. lpp.). |
1. 1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 916.40), un jo īpaši tā 11. pants (Paziņojums par slimību un deklarācija) un 57. pants (Tehniska rakstura izpildes noteikumi, starptautiskā sadarbība). 2. Valdības 1995. gada 27. jūnija Rīkojums par epizootijām (OFE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 916.401), un jo īpaši tā 2. līdz 5. (minētās slimības), 59. līdz 65. un 291. (pienākums ziņot, ziņojums), 292. līdz 299. pants (uzraudzīšana, izpilde, administratīvā palīdzība). |
B. ĪPAŠI PIEMĒROŠANAS PASĀKUMI
Komisija sadarbībā ar Federālo veterināro biroju iekļauj Šveici dzīvnieku slimību paziņošanas sistēmā, kāda paredzēta Direktīvā 82/894/EEK.
2. papildinājums
DZĪVNIEKU VESELĪBA: TIRDZNIECĪBA UN LAIŠANA TIRGŪ
I. Liellopi un cūkas
A. TIESĪBU AKTI ( 36 )
|
Eiropas Savienība |
Šveice |
|
Padomes Direktīva 64/432/EEK (1964. gada 26. jūnijs) par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā (OV 121, 29.7.1964., 1977./64. lpp.). |
1. Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE; RS 916.401), un jo īpaši tā 27.–31. pants (tirgi, izstādes), 34.–37. pants (tirdzniecība), 73. un 74. pants (tīrīšana un dezinfekcija), 116.–121. pants (Āfrikas cūku mēris), 135.–141. pants (Aujeski slimība), 150.–157. pants (govju bruceloze), 158.– 165. pants (tuberkuloze), 166.–169. pants (govju enzootiskā leikoze), 170.–174. pants (infekciozais rinotraheīts – pustulozais vulvovaginīts), 175.–195. pants (sūkļveida encefalopātijas), 186.–189. pants (liellopu ģenitālās infekcijas), 207.–211. pants (cūku bruceloze), 297. pants (tirgus vienošanās, sapulcināšanas centri, dezinfekcijas stacijas). 2. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importu, tranzītu un eksportu (OITE; 916.443.10). |
B. ĪPAŠI ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI UN PROCEDŪRAS
1. Atbilstīgi Valdības rīkojuma par epizootijām 297. panta pirmajai daļai, Federālais veterinārais birojs apstiprina savākšanas centrus, kas atbilst definīcijai Direktīvas 64/432/EEK 2. pantā. Lai piemērotu šo pielikumu, saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK 11., 12. un 13. panta noteikumiem Šveice izveido apstiprināto savākšanas centru, pārvadātāju un tirdzniecības aģentu sarakstu.
2. Direktīvas 64/432/EEK 11. panta 3. punktā paredzēto informāciju iesniedz Apvienotajai veterinārijas komitejai.
3. Šā pielikuma mērķiem tiek atzīts, ka Šveice ir izpildījusi Direktīvas 64/432/EEK A pielikuma II daļas 7. punkta prasības attiecībā uz liellopu brucelozi. Lai saglabātu no brucelozes oficiāli brīva liellopu ganāmpulka statusu, Šveice uzņemas izpildīt šādus nosacījumus:
a) par katru liellopu sugas dzīvnieku, kas tiek turēts aizdomās par inficēšanos ar brucelozi, ir jāziņo kompetentām iestādēm un ir jāveic oficiāli brucelozes pārbaudes testi, kuros iekļautas vismaz divas seroloģiskās pārbaudes ar komplementa saistīšanu, kā arī aborta gadījumā noņemto atbilstīgo paraugu mikrobioloģiskā pārbaude;
b) periodā līdz aizdomas tiek klīdinātas, t. i., līdz a) punktā paredzētās pārbaudes dod negatīvu rezultātu, oficiāli brucelozes neskarta ganāmpulka statuss tiek uz laiku atcelts, ja ganāmpulkā ir liellopu sugas aizdomās turēts dzīvnieks (vai dzīvnieki).
Apvienotajai veterinārijas komitejai tiek iesniegta detalizēta informācija par pozitīvo ganāmpulku, kā arī epidemioloģiska atskaite. Ja Šveice neizpilda kādu no Direktīvas 64/432/EEK A pielikuma II daļas 7. punkta prasībām, Federālais veterinārais birojs par to nekavējoties informē Komisiju. Situācija tiek pārbaudīta Apvienotajā veterinārijas komitejā, lai pārskatītu šā punkta nosacījumus.
4. Šā pielikuma mērķiem tiek atzīts, ka Šveice ir izpildījusi Direktīvas 64/432/EEK A pielikuma I daļas 4. punkta prasības attiecībā uz liellopu tuberkulozi. Lai saglabātu no tuberkulozes oficiāli brīva liellopu ganāmpulka statusu, Šveice uzņemas izpildīt šādus nosacījumus:
a) tiek ieviesta identifikācijas sistēma, kas ļauj izsekot līdz katra liellopa sākotnējam ganāmpulkam;
b) valsts pilnvarotam veterinārārstam ir jāpārbauda post mortem visi nokautie dzīvnieki;
c) kompetentām iestādēm ir jāziņo par visām aizdomām par dzīva, miruša vai kauta dzīvnieka saslimšanu ar tuberkulozi;
d) katrā gadījumā kompetentas iestādes veic nepieciešamos pētījumus, lai aizdomas par saslimšanu atzītu par spēkā neesošām vai apstiprinātu, tai skaitā arī pētījumus sākotnējā un tranzīta ganāmpulkos. Gadījumos, kad bojājumus, kas rada aizdomas par tuberkulozi, atklāj autopsijas vai kaušanas laikā, kompetentās iestādes šos bojājumus iesniedz izpētei laboratorijā;
e) aizdomās turētā liellopa sākotnējā un tranzīta ganāmpulka no tuberkulozes oficiāli brīva ganāmpulka statuss uz laiku tiek atcelts un šis atcēlums ir spēkā, līdz klīniskajā, laboratorijas vai tuberkulīna pārbaudē tiek atzīts, ka nav konstatēta liellopu tuberkuloze;
f) ja aizdomas par tuberkulozi ir apstiprinājuši tuberkulīna testi, klīniskās vai laboratorijas pārbaudes, sākotnējā un tranzīta ganāmpulka no tuberkulozes oficiāli brīva ganāmpulka statuss tiek atcelts;
g) oficiāli tuberkulozes neskarta ganāmpulka statuss netiek atjaunots, līdz visi par inficētiem atzītie dzīvnieki ir likvidēti; telpas un iekārtas dezinficētas; visu pārējo, par sešām nedēļām vecāku dzīvnieku pārbaudēs ir konstatēta negatīva reakcija uz vismaz diviem intradermālajiem tuberkulīna testiem, kas veikti saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK B pielikumu, no kuriem pirmais – vismaz sešus mēnešus pēc tam, kad inficētais dzīvnieks ir atstājis ganāmpulku, un otrais – vismaz sešus mēnešus pēc pirmā.
Apvienotajai veterinārijas komitejai tiek iesniegta detalizēta informācija par inficētajiem ganāmpulkiem, kā arī epidemioloģiska atskaite. Ja Šveice neizpilda kādu no Direktīvas 64/432/EEK A pielikuma I daļas 4. punkta pirmās daļas prasībām, Federālais veterinārais birojs par to nekavējoties informē Komisiju. Situācija tiek pārbaudīta Apvienotajā veterinārijas komitejā, lai pārskatītu šā punkta nosacījumus.
5. Šā pielikuma mērķiem tiek atzīts, ka Šveice ir izpildījusi Direktīvas 64/432/EEK D pielikuma I(F) nodaļas prasības attiecībā uz govju enzootisko leikozi. Lai saglabātu no govju enzootiskās leikozes oficiāli brīva liellopu ganāmpulka statusu, Šveice uzņemas izpildīt šādus nosacījumus:
a) Šveices ganāmpulki tiek uzraudzīti ar izlases veida pārbaudi. Paraugu skaits ir noteikts tādā veidā, lai ar 99 % ticamību varētu apgalvot, ka mazāk par 0,2 % no ganāmpulka ir inficēti ar govju enzootisko leikozi;
b) valsts pilnvarotam veterinārārstam ir jāpārbauda post mortem visi nokautie dzīvnieki;
c) kompetentām iestādēm ir jāziņo par visām aizdomām, kas radušās klīniskās pārbaudes, autopsijas vai gaļas pārbaudes laikā;
d) ja ir aizdomas par saslimšanu ar govju enzootisko leikozi vai ja šī slimība ir konstatēta, no govju enzootiskās leikozes oficiāli brīva ganāmpulka statuss attiecīgajā ganāmpulkā tiek atcelts uz laiku līdz sekvestra atcelšanai;
e) sekvestru atceļ, ja pēc inficēto dzīvnieku un vajadzības gadījumā arī pēc to pēcnācēju likvidēšanas ar vismaz 90 dienu intervālu veiktas divas seroloģiskās pārbaudes ir devušas negatīvu rezultātu.
Ja govju enzootiskā leikoze tiek konstatēta 0,2 % no ganāmpulka, Federālais veterinārais birojs par to nekavējoties informē Komisiju. Situācija tiek pārbaudīta Apvienotajā veterinārijas komitejā, lai pārskatītu šā punkta nosacījumus.
6. Lai piemērotu šo pielikumu, tiek atzīts, ka Šveice ir no infekciozā liellopu rinotraheīta oficiāli brīva valsts. Lai saglabātu šo statusu, Šveice apņemas izpildīt šādus nosacījumus:
a) Šveices ganāmpulki tiek uzraudzīti ar izlases veida pārbaudi. Paraugu skaits ir noteikts tādā veidā, lai ar 99 % ticamību varētu apgalvot, ka mazāk par 0,2 % no ganāmpulka ir inficēti ar liellopu infekciozo rinotraheītu;
b) par 24 mēnešiem vecāku buļļu ganāmpulkā ik gadus veic seroloģiskās pārbaudes;
c) aizdomas par saslimšanu ir jāpaziņo kompetentām iestādēm un ir jāveic oficiālās liellopu infekciozā rinotraheīta pārbaudes, tai skaitā viroloģiskās un seroloģiskās;
d) ja ir aizdomas par saslimšanu ar liellopu infekciozo rinotraheītu vai ja šī slimība ir konstatēta, no liellopu infekciozā rinotraheīta oficiāli brīva ganāmpulka statuss attiecīgajā ganāmpulkā tiek atcelts uz laiku līdz sekvestra atcelšanai;
e) sekvestrs tiek atcelts, ja vismaz 30 dienas pēc inficēto dzīvnieku likvidēšanas veikta seroloģiska pārbaude uzrāda negatīvu rezultātu.
Atzīstot Šveices statusu, Lēmums 2004/558/EK ( 37 ) tiek piemērots mutatis mutandis.
Federālais veterinārais birojs nekavējoties informē Komisiju par visām izmaiņām nosacījumos, kas nodrošina šo statusu. Situāciju pārbauda Apvienotajā veterinārijas komitejā, lai pārskatītu šā punkta nosacījumus.
7. Lai piemērotu šo pielikumu, tiek atzīts, ka Šveice ir no Aujeski slimības oficiāli brīva valsts. Lai saglabātu šo statusu, Šveice apņemas izpildīt šādus nosacījumus:
a) Šveices ganāmpulki tiek uzraudzīti ar izlases veida pārbaudi. Paraugu skaits ir noteikts tādā veidā, lai ar 99 % ticamību varētu apgalvot, ka mazāk par 0,2 % no ganāmpulka ir inficēti ar Aujeski slimību;
b) aizdomas par saslimšanu ir jāpaziņo kompetentām iestādēm un ir jāveic oficiālās Aujeski slimības pārbaudes, tai skaitā viroloģiskās un seroloģiskās;
c) ja ir aizdomas par saslimšanu ar Aujeski slimību vai ja šī slimība ir konstatēta, no Aujeski slimības oficiāli brīva ganāmpulka statuss attiecīgajā ganāmpulkā tiek atcelts uz laiku līdz sekvestra atcelšanai;
d) sekvestrs tiek atcelts, ja pēc inficēto dzīvnieku likvidācijas divas seroloģiskās pārbaudes, kas ar vismaz 21 dienas intervālu tiek veiktas visiem vaislas dzīvniekiem un nobarošanas dzīvnieku reprezentējošam skaitam, ir devušas negatīvu rezultātu.
Atzīstot Šveices statusu, Lēmuma 2008/185/EK ( 38 ), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2010/434/ES ( 39 ), noteikumi tiek piemēroti mutatis mutandis.
Federālais veterinārais birojs nekavējoties informē Komisiju par visām izmaiņām nosacījumos, kas nodrošina šo statusu. Situāciju pārbauda Apvienotajā veterinārijas komitejā, lai pārskatītu šā punkta nosacījumus.
8. Kas attiecas uz cūku transmisīvo gastroenterītu (CTG) un cūku reproduktīvo respiratoro sindromu (CRRS), jautājums par iespējamām papildu garantijām tiks izskatīts pēc iespējas ātrāk Apvienotajā veterinārijas komitejā. Komisija informē Federālo veterināro biroju par šā jautājuma izskatīšanas gaitu.
9. Cīrihes Universitātes Veterinārās bakterioloģijas institūtam Šveicē ir uzticēts veikt oficiālās tuberkulīna pārbaudes Direktīvas 64/432/EEK B pielikuma 4. panta nozīmē.
10. Saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK C(A) pielikuma 4. punktu Zoonožu, dzīvnieku infekcijas slimību un antibiotiku rezistences centram (ZOBA) Šveicē ir uzticēta oficiālā antigēnu (bruceloze) pārbaude.
11. Liellopiem un cūkām, ko tirgo starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šveici, pievieno veterināros sertifikātus, kas atbilst Direktīvas 64/432/EEK F pielikumā sniegtajiem paraugiem. Piemēro šādus pielāgojumus:
— direktīvas F pielikuma 1. parauga C iedaļā apliecinājumu pielāgo šādi:
—
— 4. punktu attiecībā uz papildu garantijām papildina ar šādiem ievilkumiem:
—
“— slimību: govju infekciozais rinotraheīts,
— saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2004/558/EK, kura noteikumi tiek piemēroti mutatis mutandis;”,
— direktīvas F pielikuma 2. parauga C iedaļā apliecinājumu pielāgo šādi:
—
— 4. punktu attiecībā uz papildu garantijām papildina ar šādiem ievilkumiem:
—
“— slimību: Aujeski
— saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2008/185/EK, kura noteikumi tiek piemēroti mutatis mutandis;”.
12. Šā pielikuma piemērošanas mērķiem, veicot tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šveici ar liellopiem, tiem pievieno papildu veterināros sertifikātus, kuros sniegtas šādas ziņas par veselību:
“— Liellopi:
— ir identificēti ar pastāvīgas identifikācijas sistēmas palīdzību, kas ļauj atrast to ciltsmāti un sākotnējo ganāmpulku, kā arī noskaidrot, vai tie nav govju sūkļveida encefalopātijas skarto govju tiešie pēcteči, kas dzimuši divus gadus pirms diagnostikas,
— nenāk no ganāmpulkiem, kur tiek izmeklēta govju sūkļveida encefalopātija,
— dzimuši pēc 2001. gada 1. jūnija.”
II. Aitas un kazas
A. TIESĪBU AKTI ( 40 )
|
Eiropas Savienība |
Šveice |
|
Padomes Direktīva 91/68/EEK (1991. gada 28. janvāris) par dzīvnieku veselības prasībām, kas ietekmē aitu un kazu tirdzniecību Kopienā (OV L 46, 19.2.1991., 19. lpp.). |
1. Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE; RS 916.401), un jo īpaši tā 27.–31. pants (tirgi, izstādes), 34.–37. pants (tirdzniecība), 73. un 74. pants (tīrīšana un dezinfekcija), 142.–149. pants (trakumsērga), 158.–165. pants (tuberkuloze), 166.–169. pants (skrepi slimība), 190.–195. pants (aitu un kazu bruceloze), 196.–199. pants (infekciozā aglaktija), 200.–203. pants (kazu artrīts/encefalīts), 233.–235. pants (aunu bruceloze), 297. pants (tirgu apstiprināšana, savākšanas centri, dezinfekcijas stacijas). 2. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importu, tranzītu un eksportu (OITE; 916.443.10). |
B. ĪPAŠI ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI UN PROCEDŪRAS
1. Apvienotā veterinārijas komiteja atbild par kontroles īstenošanu uz vietas, jo īpaši saskaņā ar Direktīvas 91/68/EEK 11. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.
Aitu un kazu brucelozes parādīšanās vai atkārtošanās gadījumā Šveice informē Apvienoto veterinārijas komiteju, lai atbilstoši situācijas attīstībai tiktu noteikti vajadzīgie pasākumi.
2. Šā pielikuma mērķiem uzskata, ka Šveice ir oficiāli aitu un kazu brucelozes neskarta. Lai šo statusu saglabātu, Šveice apņemas īstenot Direktīvas 91/68/EEK A pielikuma I nodaļas II daļas 2. punktā paredzētos pasākumus.
3. Aitām un kazām, ko tirgo starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šveici, pievieno veterināros sertifikātus, kas atbilst Direktīvas 91/68/EEK E pielikumā sniegtajiem paraugiem.
III. Zirgu dzimtas dzīvnieki
A. TIESĪBU AKTI (40)
|
Eiropas Savienība |
Šveice |
|
Padomes Direktīva 2009/156/EK (2009. gada 30. novembris) par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešām valstīm (OV L 192, 23.7.2010., 1. lpp.). |
1. Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE; RS 916.401), un jo īpaši tā 112.–115. pants (Āfrikas zirgu mēris), 204.–206. pants (vaislas sērga, encefalomielīts, infekciozā anēmija, zirgu ļaunie ienāši), 240.–244. pants (zirgu kontagiozais metrīts). 2. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importu, tranzītu un eksportu (OITE; RS 916.443.10). |
B. ĪPAŠI ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI UN PROCEDŪRAS
1. Piemērojot Direktīvas 2009/156/EK 3. pantu, informācija ir jāsniedz Apvienotajai veterinārijas komitejai.
2. Piemērojot Direktīvas 2009/156/EK 6. pantu, informācija ir jāsniedz Apvienotajai veterinārijas komitejai.
3. Apvienotā veterinārijas komiteja atbild par kontroles īstenošanu uz vietas, jo īpaši saskaņā ar Direktīvas 2009/156/EK 10. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.
4. Direktīva 2009/156/EK II un III pielikums attiecas uzŠveici mutatis mutandis.
IV. Mājputni un inkubējamās olas
A. TIESĪBU AKTI ( 41 )
|
Eiropas Savienība |
Šveice |
|
Padomes Direktīva 2009/158/EK (2009. gada 30. novembris) par dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē mājputnu un inkubējamo olu tirdzniecību Kopienā un to ievešanu no trešām valstīm (OV L 343, 22.12.2009., 74. lpp.). |
1. Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE; RS 916.401), un jo īpaši tā 25. pants (transports), 122.–25. pants (putnu gripa un Ņūkāslas slimība) 255.–61. pants (Salmonella Enteritidis), 262.–265. pants (putnu infekciozais laringotraheīts). 2. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importu, tranzītu un eksportu (OITE; RS 916.443.10). |
B. ĪPAŠI ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI UN PROCEDŪRAS
1. Piemērojot Direktīvas 2009/158/EK 3. pantu, Šveice Apvienotajai veterinārijas komitejai iesniedz plānu, kurā precizēti pasākumi, ko tā plāno veikt uzņēmumu apstiprināšanai.
2. Piemērojot Direktīvas 2009/158/EK 4. pantu, Šveices references laboratorija ir Bernes Universitātes Veterinārās bakterioloģijas institūts.
3. Turēšanas nosacījumi saskaņā ar Direktīvas 2009/158/EK 8. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu attiecas uz Šveici mutatis mutandis.
4. Attiecībā uz inkubējamo olu sūtījumiem uz Eiropas Savienību Šveices iestādes apņemas ievērot marķēšanas noteikumus, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 617/2008 ( 42 ).
5. Direktīvas 2009/158/EK 10. panta a) apakšpunktā precizētā turēšanas prasība attiecas uzŠveici mutatis mutandis.
6. Direktīvas 2009/158/EK 11. panta a) apakšpunktā precizētā turēšanas prasība attiecas uzŠveici mutatis mutandis.
7. Direktīvas 2009/158/EK 14. panta 2. punkta a) apakšpunkta prasība par olu atrašanos pirms nosūtīšanas attiecas uz Šveici mutatis mutandis.
8. Piemērojot šo pielikumu, uzskata, ka Šveice izpilda Direktīvas 2009/158/EK 15. panta 2. punkta prasības attiecībā uz Ņūkāslas slimību un līdz ar to tai ir piešķirts statuss, kas neparedz vakcinēšanu pret Ņūkāslas slimību. Federālais veterinārais birojs nekavējoties informē Komisiju par visām izmaiņām nosacījumos, kas nodrošina šo statusu. Situāciju pārbauda Apvienotajā veterinārijas komitejā, lai pārskatītu šā punkta nosacījumus.
9. Direktīvas 2009/158/EK 18. pantā atsauces uz dalībvalsts nosaukumu attiecas uz Šveici mutatis mutandis.
10. Mājputniem un inkubējamām olām, ko tirgo starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šveici, pievieno veterināros sertifikātus, kas atbilst Direktīvas 2009/158/EK IV pielikumā sniegtajiem paraugiem.
11. Ja sūtījumi no Šveices adresēti Somijai vai Zviedrijai, Šveices iestādes apņemas nodrošināt garantijas, kas attiecībā uz salmonelozi paredzētas saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.
V. Akvakultūras dzīvnieki un produkti
A. TIESĪBU AKTI ( 43 )
|
Eiropas Savienība |
Šveice |
|
Padomes Direktīva 2006/88/EK (2006. gada 24. oktobris) par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli (OV L 328, 24.11.2006., 14. lpp.). |
1. Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE; RS 916401), un jo īpaši tā 3. un 4. pants (minētās epizootijas), 18.a pants (zivju audzēšanas vienību reģistrācija), 61. pants (zvejas tiesību izsniedzēju un zvejas pārraudzības institūciju pienākumi), 62.–76. pants (apkarošanas vispārējie pasākumi), 275.–290. pants (īpaši pasākumi saistībā ar zivju slimībām, diagnostikas laboratorija). 2. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importu, tranzītu un eksportu (OITE; RS 916.443.10). 3. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par trešu valstu dzīvnieku importu un tranzītu ar gaisa transportu (OITA; RS 916.443.12). |
B. ĪPAŠI ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI UN PROCEDŪRAS
1. Piemērojot šo pielikumu, Šveice ir atzīta par oficiāli brīvu no lašu infekciozās anēmijas un Marteilia refringens un Bonamia ostreae infekcijas.
2. Apvienotā veterinārijas komiteja ir atbildīga par Direktīvas 2006/88/EK 29., 40., 41., 43., 44. un 50. panta piemērošanu.
3. Dzīvnieku veselības nosacījumi, ar ko reglamentē laišanu tirgū attiecībā uz dekoratīviem ūdensdzīvniekiem, akvakultūras dzīvniekiem, kas paredzēti audzēšanai, tostarp izklāšanas zonām, audzētavām makšķerēšanai ar krājumu atjaunošanu, atklātām dekoratīvo dzīvnieku iekārtām, kā arī krājumu atjaunošanai, un akvakultūras dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas paredzēti izmantošanai cilvēka uzturā, ir noteikti 4. līdz 9. pantā Regulā (EK) Nr. 1251/2008 ( 44 ).
4. Apvienotā veterinārijas komiteja atbild par kontroles īstenošanu uz vietas, jo īpaši saskaņā ar Direktīvas 2006/88/EK 58. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.
VI. Liellopu embriji
A. TIESĪBU AKTI (44)
|
Eiropas Savienība |
Šveice |
|
Padomes Direktīva 89/556/EEK (1989. gada 25. septembris) par dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas reglamentē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar liellopu sugu mājdzīvnieku embrijiem un to importu no trešām valstīm (OV L 302, 19.10.1989., 1. lpp.). |
1. Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE; RS 916.401) un jo īpaši tā 56.–58. pants (embriju nodošana). 2. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importu, tranzītu un eksportu (OITE; RS 916.443.10). |
B. ĪPAŠI ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI UN PROCEDŪRAS
1. Apvienotā veterinārijas komiteja atbild par kontroles īstenošanu uz vietas, jo īpaši saskaņā ar Direktīvas 89/556/EEK 15. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.
2. Veicot tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šveici ar liellopu embrijiem, tiem pievieno veterināros sertifikātus, kas atbilst Direktīvas 89/556/EEK C pielikumā sniegtajiem paraugiem.
VII. Liellopu sperma
A. TIESĪBU AKTI ( 45 )
|
Eiropas Savienība |
Šveice |
|
Padomes Direktīva 88/407/EEK (1988. gada 14. jūnijs) par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar sasaldētu mājas liellopu spermu un tās ievedumiem (OV L 194, 22.7.1988., 10. lpp.). |
1. Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE; RS 916.401) un jo īpaši tā 51.–55. pants (mākslīgā apsēklošana). 2. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importu, tranzītu un eksportu (OITE; RS 916.443.10). |
B. ĪPAŠI ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI UN PROCEDŪRAS
1. Piemērojot Direktīvas 88/407/EEK 4. panta 2. punktu, Šveicē visos centros tur tikai tādus dzīvniekus, kas uzrāda negatīvu reakciju seruma neitralizācijas testā vai ELISA testā.
2. Direktīvas 88/407/EEK 5. panta 2. punktā paredzēto informāciju iesniedz Apvienotajai veterinārijas komitejai.
3. Apvienotā veterinārijas komiteja atbild par kontroles īstenošanu uz vietas, jo īpaši saskaņā ar Direktīvas 88/407/EEK 16. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.
4. Veicot tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šveici ar liellopu spermu, tai pievieno veterināros sertifikātus, kas atbilst Direktīvas 88/407/EEK D pielikumā sniegtajiem paraugiem.
VIII. Cūku sperma
A. TIESĪBU AKTI (45)
|
Eiropas Savienība |
Šveice |
|
Padomes Direktīva 90/429/EEK (1990. gada 26. jūnijs), ar ko nosaka dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar cūku sugu mājdzīvnieku spermu un tās importam (OV L 224, 18.8.1990., 62. lpp.). |
1. Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE; RS 916.401) un jo īpaši tā 51.–55. pants (mākslīgā apsēklošana). 2. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importu, tranzītu un eksportu (OITE; RS 916.443.10). |
B. ĪPAŠI ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI UN PROCEDŪRAS
1. Direktīvas 90/429/EEK 5. panta 2. punktā paredzēto informāciju iesniedz Apvienotajai veterinārijas komitejai.
2. Apvienotā veterinārijas komiteja atbild par kontroles īstenošanu uz vietas, jo īpaši saskaņā ar Direktīvas 90/429/EEK 16. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.
3. Veicot tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šveici ar cūku spermu, tai pievieno veterināros sertifikātus, kas atbilst Direktīvas 90/429/EEK D pielikumā sniegtajam paraugam.
IX. Citas sugas
A. TIESĪBU AKTI ( 46 )
|
Eiropas Savienība |
Šveice |
|
1. Padomes Direktīva 92/65/EEK (1992. gada 13. jūlijs), ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā (OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.). 2. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 998/2003 (2003. gada 26. maijs) par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, un ar kuru groza Padomes Direktīvu 92/65/EEK (OV L 146, 13.06.2003., 1. lpp.). |
1. Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE; RS 916.401) un jo īpaši tā 51.–55. pants (mākslīgā apsēklošana) un 56.–58. pants (embriju nodošana). 2. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importu, tranzītu un eksportu (OITE; RS 916.443.10). |
B. ĪPAŠI ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI UN PROCEDŪRAS
1. Piemērojot šo pielikumu, šis punkts ietver tirdzniecību ar dzīviem dzīvniekiem, uz ko neattiecas noteikumi I līdz V punktā, un ar spermu, olšūnām un embrijiem, uz kuriem neattiecas noteikumi VI līdz VIII punktā.
2. Eiropas Savienība un Šveice apņemas, ka tirdzniecība ar dzīviem dzīvniekiem, ar spermu, olšūnām un embrijiem, kas paredzēta 1. punktā, nav aizliegta vai ierobežota ar citām veselības prasībām kā tikai tām, kas izriet no pašreizējā pielikuma piemērošanas un jo īpaši iespējamiem aizsardzības pasākumiem, atbilstīgi tā 20. pantam.
3. Veicot tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šveici ar tādu sugu nagaiņiem, kas nav minēti I, II un III punktā, tiem pievieno Direktīvas 92/65/EEK E pielikuma 1. daļas paraugiem atbilstīgos veselības sertifikātus, kam pievienota deklarācija, kas paredzēta Direktīvas 92/65/EK 6. panta A daļas 1. punkta e) apakšpunktā.
4. Veicot tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šveici ar zaķveidīgo kārtas dzīvniekiem, tiem pievieno Direktīvas 92/65/EEK E pielikuma 1. daļas paraugiem atbilstīgus veselības sertifikātus, ko iespējams papildināt ar apliecinājumu, kas paredzēts Direktīvas 92/65/EEK 9. panta 2. punkta otrajā daļā.
Šveices iestādes šo apliecinājumu var pielāgot, lai in extenso piemērotu Direktīvas 92/65/EEK 9. panta prasības.
5. Direktīvas 92/65/EEK 9. panta 2. punkta ceturtajā daļā paredzēto informāciju sniedz Apvienotajai veterinārijas komitejai.
6.
a) Suņu un kaķu pārvešana no Eiropas Savienības uz Šveici ir pakļauta Direktīvas 92/65/EEK 10. panta 2. punkta prasībām.
b) Suņu un kaķu pārvešana no Šveices uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, izņemot Apvienoto Karalisti, Īriju, Maltu un Zviedriju, ir pakļauta Direktīvas 92/65/EEK 10. panta 2. punkta prasībām.
c) Suņu un kaķu pārvešana no Šveices uz Apvienoto Karalisti, Īriju, Maltu un Zviedriju ir pakļauta Direktīvas 92/65/EEK 10. panta 3. punkta prasībām.
d) Identifikācijas sistēma ir tāda, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 998/2003. Izmantojamā pase ir noteikta Lēmumā 2003/803/EK ( 47 ). Vakcinācijas vai vajadzības gadījumā atkārtotas vakcinācijas pret trakumsērgu derīgums tiek atzīts saskaņā ar ražotājas laboratorijas rekomendācijām atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 998/2003 5. pantam un Lēmumam 2005/91/EK ( 48 ).
7. Veicot tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šveici ar aitu un kazu spermu, olšūnām un embrijiem, tiem pievieno Lēmumā 2010/470/ES paredzētos veselības sertifikātus ( 49 ).
8. Veicot tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šveici ar zirgu sugas dzīvnieku spermu, tai pievieno Lēmumā 2010/470/ES paredzētos veselības sertifikātus.
9. Veicot tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šveici ar zirgu sugas dzīvnieku olšūnām un embrijiem, tiem pievieno Lēmumā 2010/470/ES paredzētos veselības sertifikātus.
10. Veicot tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šveici ar cūku olšūnām un embrijiem, tiem pievieno Lēmumā 2010/470/ES paredzētos veselības sertifikātus.
11. Veicot tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šveici ar bišu saimēm (stropi vai mātes ar spietu), tām pievieno veselības sertifikātus, kas atbilst Direktīvas 92/65/EEK E pielikuma 2. daļā sniegtajam paraugam.
12. Veicot tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šveici ar dzīvniekiem, spermu, embrijiem un olšūnām no iestādēm, institūtiem vai centriem, kas apstiprināti atbilstīgi Direktīvas 92/65/EEK C pielikumam, tiem pievieno veselības sertifikātus, kas atbilst Direktīvas 92/65/EEK E pielikuma 3. daļā sniegtajam paraugam.
13. Piemērojot Direktīvas 92/65/EEK 24. pantu, 2. punktā prasītā informāciju sniedz Apvienotajai veterinārijas komitejai.
X. Lolojumdzīvnieku nekomerciāla pārvietošana
A. TIESĪBU AKTI ( 50 )
|
Eiropas Savienība |
Šveice |
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 998/2003 (2003. gada 26. maijs) par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, un ar kuru groza Padomes Direktīvu 92/65/EEK (OV L 146, 13.6.2003., 1. lpp.). |
Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par lolojumdzīvnieku ievešanu (OIAC; RS 916.443.14). |
B. ĪPAŠI ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI UN PROCEDŪRAS
1. Identifikācijas sistēma ir tāda, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 998/2003.
2. Vakcinācijas un, ja vajadzīgs, atkārtotas vakcinācijas pret trakumsērgu derīgumu atzīst, atsaucoties uz ražotājas laboratorijas rekomendācijām, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 998/2003 5. pantu un Lēmumu 2005/91/EK.
3. Izmantojamās pases ir tādas, kā paredzēts Lēmumā 2003/803/EK.
Atkāpjoties no Lēmuma 2003/803/EK II pielikuma B. punkta 1. apakšpunkta, Šveices pase ir sarkanā krāsā ar balstu krustu dzelteno zvaigžņu vietā.
4. Šā papildinājuma nolūkos lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šveici Regulas (EK) Nr. 998/2003 II pielikuma noteikumus (noteikumi pārvadāšanai starp dalībvalstīm) piemēro mutatis mutandis.
3. papildinājums
DZĪVU DZĪVNIEKU, TO SPERMAS, OLŠŪNU UN EMBRIJU IMPORTS NO TREŠĀM VALSTĪM
I. Eiropas Savienība – tiesību akti ( 51 )
A. Nagaiņi, izņemot zirgu dzimtas dzīvniekus
Padomes Direktīva 2004/68/EK (2004. gada 26. aprīlis), ar ko nosaka dzīvnieku veselības noteikumus par dažu nagaiņu sugu dzīvu dzīvnieku importu un tranzītu caur Kopienu, groza Direktīvas 90/426/EEK un 92/65/EEK un atceļ Direktīvu 72/462/EEK (OV L 139, 30.4.2004., 321. lpp.).
B. Zirgu dzimtas dzīvnieki
Padomes Direktīva 2009/156/EK (2009. gada 30. novembris) par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešām valstīm (OV L 192, 23.7.2010., 1. lpp.).
C. Mājputni un inkubējamās olas
Padomes Direktīva 2009/158/EK (2009. gada 30. novembris) par dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē mājputnu un inkubējamo olu tirdzniecību Kopienā un to ievešanu no trešām valstīm (OV L 343, 22.12.2009., 74. lpp.).
D. Akvakultūras dzīvnieki
Padomes Direktīva 2006/88/EK (2006. gada 24. oktobris) par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli (OV L 328, 24.11.2006., 14. lpp.).
E. Liellopu embriji
Padomes Direktīva 89/556/EEK (1989. gada 25. septembris) par dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas reglamentē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar liellopu sugu mājdzīvnieku embrijiem un to importu no trešām valstīm (OV L 302, 19.10.1989., 1. lpp.).
F. Liellopu sperma
Padomes Direktīva 88/407/EEK (1988. gada 14. jūnijs) par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar sasaldētu mājas liellopu spermu un tās ievedumiem (OV L 194, 22.7.1988., 10. lpp.).
G. Cūku sperma
Padomes Direktīva 90/429/EEK (1990. gada 26. jūnijs), ar ko nosaka dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar cūku sugu mājdzīvnieku spermu un tās importu (OV L 224, 18.8.1990., 62. lpp.).
H. Citi dzīvi dzīvnieki
1. Padomes Direktīva 92/65/EEK (1992. gada 13. jūlijs), ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā (OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.).
2. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 998/2003 (2003. gada 26. maijs) par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, un ar kuru groza Padomes Direktīvu 92/65/EEK (OV L 146, 13.6.2003., 1. lpp.).
I. Citi īpaši nosacījumi
1. Padomes Direktīva 96/22/EK (1996. gada 29. aprīlis) par noteiktu hormonālas vai tireostatiskas iedarbības vielu un beta-agonistu lietošanas aizliegumu lopkopībā un par Direktīvu 81/602/EEK, 88/146/EEK un 88/299/EEK atcelšanu (OV L 125, 23.5.1996., 3. lpp.).
2. Padomes Direktīva 96/23/EK (1996. gada 29. aprīlis), ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos, un ar ko atceļ Direktīvu 85/358/EEK un Direktīvu 86/469/EEK, kā arī Lēmumu 89/187/EEK un Lēmumu 91/664/EEK (OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.).
II. Šveice – tiesību akti ( 52 )
1. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importu, tranzītu un eksportu (OITE; RS 916.443.10).
2. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par trešo valstu dzīvnieku importu un tranzītu ar gaisa transportu (OITA; RS 916.443.12).
3. Valdības 2008. gada 27. augusta rīkojums par trešu valstu dzīvnieku izcelsmes produktu importu un tranzītu ar gaisa transportu (OITPA; RS 916.443.13).
4. DFE2007. gada 16. maija rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importa un tranzīta kontroli (Rīkojums par OITE kontrolēm; RS 916.443.106).
5. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par lolojumdzīvnieku ievešanu (OIAC; RS 916.443.14).
6. Valdības 2004. gada 18. augusta rīkojums par veterinārajām zālēm (OmédV; RS 812.212.27).
7. Valdības 1985. gada 30. oktobra rīkojums par Federālā veterinārā biroja iekasētajiem nodokļiem (OEVET; RS 916.472).
III. Īstenošanas noteikumi
Federālais veterinārais birojs vienlaicīgi ar Eiropas Savienības dalībvalstīm piemēro importa nosacījumus, kas noteikti šā papildinājuma I punktā minētajos tiesību aktos, īstenošanas noteikumus un to iestāžu sarakstus, no kurām attiecīgais imports ir atļauts. Tas attiecas uz visiem attiecīgajiem tiesību aktiem, neatkarīgi no to pieņemšanas datuma.
Federālais veterinārais birojs var piemērot stingrākus pasākumus un pieprasīt papildu garantijas. Šādos gadījumos Apvienotajā veterinārijas komitejā jānotiek konsultācijām, lai atrastu piemērotus risinājumus.
Federālais veterinārais birojs un Eiropas Savienības dalībvalstis savstarpēji apmainās ar informāciju par īpašiem importa nosacījumiem, kas noteikti divpusēji un uz kuriem Savienības mērogā neattiecas saskaņošana.
Piemērojot šo pielikumu, Federālā veterinārā biroja tīmekļa vietnē publicē Šveices iestādes, kas atzītas par apstiprinātajiem centriem saskaņā ar Direktīvas 92/65/EEK C pielikuma noteikumiem.
4. papildinājums
ZOOTEHNIKA, IETVEROT IMPORTU NO TREŠĀM VALSTĪM
A. Tiesību akti ( 53 )
|
Kopiena |
Šveice |
|
Padomes Direktīva 77/504/EEK (1977. gada 25. jūlijs) par liellopu sugu tīršķirnes vaisliniekiem (OV L 206, 12.8.1977., 8. lpp.). Padomes Direktīva 88/661/EEK (1988. gada 19. decembris) zootehniskajiem standartiem, kas piemērojami tīršķirnes vaislas cūkām (OV L 382, 31.12.1988., 36. lpp.). Padomes Direktīva 87/328/EEK (1987. gada 18. jūnijs) par tīršķirnes vaislas liellopu atzīšanu par derīgiem vairošanai (OV L 167, 26.6.1987., 54. lpp.). Padomes Direktīva 88/407/EEK (1988. gada 14. jūnijs) par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar sasaldētu mājas liellopu spermu un tās ievedumiem (OV L 194, 22.7.1988., 10. lpp.). Padomes Direktīva 89/361/EEK (1989. gada 30. maijs) par tīršķirnes vaislas aitām un kazām (OV L 153, 6.6.1989., 30. lpp.). Padomes Direktīva 90/118/EEK (1990. gada 5. marts) par tīršķirnes vaislas cūku atzīšanu par derīgām vaislai (OV L 71, 17.3.1990., 34. lpp.). Padomes Direktīva 90/119/EEK (1990. gada 5. marts) par vaislas cūku hibrīdiem vaislai (OV L 71, 17.3.1990., 36. lpp.). Padomes Direktīva 90/427/EEK (1990. gada 26. jūnijs) par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem, kas regulē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar zirgu dzimtas dzīvniekiem (OV L 224, 18.8.1990., 55. lpp.). Padomes Direktīva 90/428/EEK (1990. gada 26. jūnijs) par tirdzniecību ar zirgu dzimtas dzīvniekiem, kas paredzēti sacensībām, un par piedalīšanās nosacījumiem sacensībās (OV L 224, 18.8.1990., 60. lpp.). Padomes Direktīva 91/174/EEK (1991. gada 25. marts), ar ko nosaka zootehnikas un ģenealoģijas prasības tīršķirnes dzīvnieku pārdošanai un ar ko izdara grozījumus Direktīvās 77/504/EEK un 90/425/EEK (OV L 85, 5.4.1991., 37. lpp.). Padomes Direktīva 94/28/EK (1994. gada 23. jūnijs), ar ko nosaka principus, kas attiecas uz zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem noteikumiem, kurus piemēro no trešām valstīm importētajiem dzīvniekiem, to spermai, olšūnām un embrijiem, un ar ko groza Direktīvu 77/504/EEK par tīršķirnes vēršu ģints sugu vaislas dzīvniekiem (OV L 178, 12.7.1994., 66. lpp.). |
Valdības 2007. gada 14. novembra rīkojums par lopkopību (RS 916.310). |
B. Īstenošanas noteikumi
Piemērojot šo papildinājumu, dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu, ar kuriem notiek tirdzniecība starp Kopienas dalībvalstīm un Šveices Konfederāciju, aprite notiek saskaņā ar Kopienas dalībvalstu savstarpējas tirdzniecības noteikumiem.
Neskarot noteikumus par zootehniskajām pārbaudēm 5. un 6. papildinājumā, Šveices iestādes apņemas nodrošināt, ka importam Šveice piemēro līdzvērtīgus noteikumus tiem, kas minēti Padomes Direktīvā 94/28/EK.
Ja rodas sarežģījumi, jautājumu pēc vienas Puses pieprasījuma nodod izskatīšanai Apvienotajā veterinārijas komitejā.
5. papildinājums
DZĪVI DZĪVNIEKI, SPERMA, OLŠŪNAS UN EMBRIJI: ROBEŽKONTROLE UN PĀRBAUDES NODEVA
I NODAĻA
Vispārējās prasības – TRACES sistēma
A. TIESĪBU AKTI ( 54 )
|
Eiropas Savienība |
Šveice |
|
Komisijas Lēmums 2004/292/EK (2004. gada 30. marts) par Traces sistēmas ieviešanu, ar ko groza Lēmumu 92/486/EEK (OV L 94, 31.3.2004., 63. lpp.). |
1. 1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE; RS 916.40). 2. Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE; RS 916.401). 3. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importu, tranzītu un eksportu (OITE; RS 916.443.10). 4. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par trešo valstu dzīvnieku importu un tranzītu ar gaisa transportu (OITA; RS 916.443.12). 5. Valdības 2008. gada 27. augusta rīkojums par trešu valstu dzīvnieku izcelsmes produktu importu un tranzītu ar gaisa transportu (OITPA; RS 916.443.13). 6. DFE2007. gada 16. maija rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importa un tranzīta kontroli (Rīkojums par OITE kontrolēm; RS 916.443.106). 7. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par lolojumdzīvnieku ievešanu (OIAC; RS 916.443.14). |
B. ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI
Komisija sadarbībā ar Federālo veterināro biroju iekļauj Šveici datorsistēmā Traces saskaņā ar Lēmumu 2004/292/EK.
Vajadzības gadījumā Apvienotajā veterinārijas komitejā nosaka pārejas un papildu pasākumus.
II NODAĻA
Veterinārās un zootehniskās pārbaudes, kas piemērojamas tirdzniecībai starp Kopienas
A. TIESĪBU AKTI ( 55 )
Veterinārās un zootehniskās pārbaudes, kas piemērojamas tirdzniecībai starp Kopienas dalībvalstīm un Šveici, tiek veiktas atbilstīgi turpmāk norādītajiem aktiem:
|
Kopiena |
Šveice |
|
1. Padomes Direktīva 89/608/EEK (1989. gada 21. novembris) par dalībvalstu administratīvo iestāžu savstarpējo palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu pareizu tiesību aktu piemērošanu veterinārijas un zootehnikas jomā (OV L 351, 2.12.1989., 34. lpp.). 2. Padomes Direktīva 90/425/EEK (1990. gada 26. jūnijs) par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.). |
1. 1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE) (RS 916.40) un jo īpaši tā 57. pants. 2. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importu, tranzītu un eksportu (OITE), (RS 916.443.10). 3. DFE2007. gada 16. maija rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importa un tranzīta kontroli (Rīkojums par OITE kontrolēm) (RS 916.443.106). 4. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par lolojumdzīvnieku importu (OIAC) (RS 916.443.14). 5. Valdības 1985. gada 30. oktobra rīkojums par Federālā veterinārā biroja iekasētajiem nodokļiem (OEVET) (RS 916.472). |
B. VISPĀRĪGI PIEMĒROŠANAS NOTEIKUMI
Gadījumos, kas paredzēti Direktīvas 90/425/EEK 8. pantā, galamērķa vietas kompetentās iestādes nekavējoties sazinās ar nosūtīšanas vietas kompetentajām iestādēm. Tās veic visus vajadzīgos pasākumus un informē nosūtīšanas vietas kompetento iestādi un Komisiju par veikto pārbaužu raksturu, pieņemtajiem lēmumiem un šo lēmumu pamatojumu.
Apvienotā veterinārijas komiteja veic Direktīvas 89/608/EEK 10., 11. un 16. panta un Direktīvas 90/425/EEK 9. un 22. panta noteikumu īstenošanu.
C. ĪPAŠI PIEMĒROŠANAS NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ DZĪVNIEKIEM, KAS PAREDZĒTI GANĪŠANAI PIEROBEŽĀ
1. Definīcijas
Ganīšana: dzīvnieku pārvietošana dalībvalstī vai Šveicē uz vasaras ganībām uz pierobežas zonu, kas nepārsniedz 10 km. Īpašos gadījumos, kas ir pienācīgi pamatoti, attiecīgās kompetentās iestādes var atļaut izmantot lielāku platību abpus Šveices un Kopienas robežai.
Ikdienas ganības: ganības, no kurām dzīvnieki katras dienas beigās atgriežas savās sākotnējās saimniecībās dalībvalstī vai Šveicē.
2. Ganīšanā starp Kopienas dalībvalstīm un Šveici mutatis mutandis piemēro Komisijas Lēmumu 2001/672/EK (2001. gada 20. augusts), ar ko paredz īpašus noteikumus liellopu pārvietošanai, kad tie izvesti vasaras ganībās kalnu apgabalos (OV L 235, 4.9.2001., 23. lpp.). Tomēr šajā pielikumā Lēmuma 2001/672/EK 1. pantam šo lēmumu piemēro ar šādiem pielāgojumiem:
— atsauce uz laikposmu no 1. maija līdz 15. oktobrim tiek aizstāta ar vārdiem “kalendārais gads”;
— Lēmuma 2001/672/EK 1. pantā un attiecīgajā pielikumā minētās Šveices daļas ir:
—
ŠVEICE
CĪRIHES KANTONS
BERNES KANTONS
LUCERNAS KANTONS
ŪRĪ KANTONS
ŠVICES KANTONS
OBVALDENES KANTONS
NIDVALDENES KANTONS
GLARUSAS KANTONS
CUGAS KANTONS
FRIBŪRAS KANTONS
ZOLOTURNAS KANTONS
BĀZELES PILSĒTAS KANTONS
BĀZELES LAUKU KANTONS
ŠAFHAUZENES KANTONS
APENCELLES-AUSERRODENES KANTONS
APPENCELLES-INNERRODENES KANTONS
SANKTGALLENES KANTONS
GRAUBINDENES KANTONS
ARGAVAS KANTONS
TŪRGAVAS KANTONS
TESĪNAS KANTONS
TESĪNAS KANTONS
VO KANTONS
VALĒ KANTONS
NEIŠATELES KANTONS
ŽENĒVAS KANTONS
JURAS KANTONS.
Piemērojot Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojumu par epizootijām (OFE) (RS 916.401) un jo īpaši tā 7. pantu (reģistrācija) un Valdības 2005. gada 23. novembra rīkojumu par nelegālās tirdzniecības ar dzīvniekiem datu bāzi (RS 916.404) un jo īpaši tā 2. pantu (datubāzu saturs), Šveice katrām ganībām piešķir īpašu reģistrācijas kodu, kas ir jāiekļauj valsts liellopu datu bāzē.
3. Ganīšanai starp Kopienas dalībvalstīm un Šveici nosūtīšanas valsts pilnvarotais veterinārārsts
a) informē saņemšanas vietas kompetentās iestādes (vietējo veterināro nodaļu) par dzīvnieku nosūtīšanu sertifikāta izdošanas dienā vai vēlākais divdesmit četras stundas pirms paredzētās dzīvnieku ierašanās dienas ar datorizētās sistēmas palīdzību, kas savieno veterinārās iestādes un ir paredzēta Direktīvas 90/425/EEK 20. pantā,
b) pārbauda dzīvniekus 48 stundas pirms to nosūtīšanas uz ganībām; dzīvniekiem jābūt pienācīgi identificētiem,
c) izdod sertifikātu saskaņā ar 9. punktā sniegto modeli.
4. Visā ganīšanas periodā dzīvniekiem jāpaliek muitas kontrolē.
5. Dzīvnieku īpašniekam
a) rakstiskā apstiprinājumā jāpiekrīt ievērot visus pasākumus, lai piemērotu šā pielikuma noteikumus, un citus pasākumus, ko veic vietējā līmenī kā jebkuram dalībvalsts vai Šveices dzīvnieku īpašniekam;
b) norēķināties par pārbaudēm, ko veic saskaņā ar šo pielikumu;
c) pilnībā sadarboties tajās muitas vai veterināro pārbaužu procedūrās, ko prasa nosūtīšanas vai galamērķa valsts iestādes.
6. Ganību sezonas beigās vai tās priekšlaicīgi atstājot, ganību vietas valsts pilnvarotais veterinārārsts
a) informē saņemšanas vietas kompetentās iestādes (vietējo veterināro nodaļu) par dzīvnieku nosūtīšanu sertifikāta izdošanas dienā vai vēlākais divdesmit četras stundas pirms paredzētās dzīvnieku ierašanās dienas ar datorizētās sistēmas palīdzību, kas savieno veterinārās iestādes un ir paredzēta Direktīvas 90/425/EEK 20. pantā,
b) pārbauda dzīvniekus 48 stundas pirms to nosūtīšanas uz ganībām; dzīvniekiem jābūt pienācīgi identificētiem,
c) izdod sertifikātu saskaņā ar 9. punktā sniegto modeli.
7. Slimību parādīšanās gadījumā ar kompetento iestāžu kopīgu vienošanos tiek piemēroti atbilstīgi pasākumi. Šīs iestādes nosaka, kā sedzamas jebkuras radušās izmaksas. Ja vajadzīgs, jautājumu nodod izskatīšanai Apvienotajā veterinārijas komitejā.
8. Atkāpjoties no 1. līdz 7. punktā paredzētajiem noteikumiem, ikdienas ganīšanā starp Kopienas dalībvalstīm un Šveici
a) dzīvnieki nekontaktējas ar citu saimniecību dzīvniekiem;
b) dzīvnieku īpašnieks apņemas informēt kompetento veterināro iestādi par dzīvnieku kontaktiem ar citu saimniecību dzīvniekiem;
c) katru kalendāro gadu, pirmo reizi ievedot dzīvniekus dalībvalstī vai Šveicē, kompetentajām veterinārajām iestādēm jāuzrāda 9. punkta paraugam atbilstīgs veselības sertifikāts. Šis sertifikāts kompetentajām veterinārajām iestādēm jāuzrāda pēc to pieprasījuma;
d) 2. un 3. punktā minētie noteikumi tiek piemēroti, tikai pirmo reizi kalendārajā gadā vedot dzīvniekus uz dalībvalsti vai Šveici;
e) 6. punkta noteikumi netiek piemēroti;
f) dzīvnieku īpašnieks apņemas informēt kompetentās veterinārās iestādes par ganīšanas perioda beigām.
9. Veselības sertifikāta, kas nepieciešams liellopu sugas dzīvnieku ganīšanai pierobežas zonā vai ikdienas ganīšanai, un atgriežoties no ganībām pierobežas zonā, paraugs ir šāds.
Paraugs veselības sertifikātam, kas nepieciešams liellopu sugu dzīvnieku ganīšanai pierobežas zonā vai ikdienas ganīšanai, un atgriežoties no ganībām pierobežas zonā 
III NODAĻA
Noteikumi tirdzniecībai starp Kopienu un Šveici
A. TIESĪBU AKTI
Tirdzniecībā starp Kopienas dalībvalstīm un Šveici ar dzīviem liellopiem, ar to spermu, olšūnām un embrijiem, kā arī to Kopienas un Šveices pierobežas ganīšanā veselības sertifikātiem jāatbilst šim pielikumam, un tie ir pieejami TRACES sistēmā saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 599/2004 (2004. gada 30. marts) par vienota parauga sertifikāta un inspekcijas ziņojuma ieviešanu Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem (OV L 94, 31.3.2004., 44. lpp.).
IV NODAĻA
Veterinārās pārbaudes importam no trešām valstīm
A. TIESĪBU AKTI ( 56 )
Pārbaudes importam no trešām valstīm tiek veiktas saskaņā ar turpmāk norādītajiem aktiem.
|
Eiropas Savienība |
Šveice |
|
1. Komisijas Regula (EK) Nr. 282/2004 (2004. gada 18. februāris), ar ko ievieš no trešām valstīm Kopienā ievestu dzīvnieku deklarēšanas un veterinārās kontroles dokumentu (OV L 49, 19.2.2004., 11. lpp.). 2. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.). 3. Padomes Direktīva 91/496/EEK (1991. gada 15. jūlijs), ar ko nosaka principus attiecībā uz tādu dzīvnieku veterināro pārbaužu organizēšanu, kurus Kopienā ieved no trešām valstīm, un ar ko groza Direktīvu 89/662/EEK, Direktīvu 90/425/EEK un Direktīvu 90/675/EEK (OV L 268, 24.9.1991., 56. lpp.). 4. Padomes Direktīva 96/22/EK (1996. gada 29. aprīlis) par noteiktu hormonālas vai tireostatiskas iedarbības vielu un beta-agonistu lietošanas aizliegumu lopkopībā un par Direktīvu 81/602/EEK, 88/146/EEK un 88/299/EEK atcelšanu (OV L 125, 23.5.1996., 3. lpp.). 5. Padomes Direktīva 96/23/EK (1996. gada 29. aprīlis), ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos, un ar ko atceļ Direktīvu 85/358/EEK un Direktīvu 86/469/EEK, kā arī Lēmumu 89/187/EEK un Lēmumu 91/664/EEK (OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.). 6. Komisijas Lēmums 97/794/EK (1997. gada 12. novembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Direktīvas 91/496/EEK piemērošanai attiecībā uz veterinārajām pārbaudēm dzīviem dzīvniekiem, kas importējami no trešām valstīm (OV L 323, 26.11.1997., 31. lpp.). 7. Komisijas Lēmums 2007/275/EK (2007. gada 17. aprīlis) par dzīvnieku un produktu sarakstiem, kas jāpakļauj pārbaudei robežkontroles punktos saskaņā ar Padomes Direktīvām 91/496/EEK un 97/78/EK (OV L 116, 4.5.2007., 9. lpp.). |
1. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importu, tranzītu un eksportu (OITE; RS 916.443.10). 2. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par trešo valstu dzīvnieku importu un tranzītu ar gaisa transportu (OITA; RS 916.443.12). 3. Valdības 2008. gada 27. augusta rīkojums par trešu valstu dzīvnieku izcelsmes produktu importu un tranzītu ar gaisa transportu (OITPA; RS 916.443.13). 4. DFE2007. gada 16. maija rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importa un tranzīta kontroli (Rīkojums par OITE kontrolēm; RS 916.443.106). 5. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par lolojumdzīvnieku ievešanu (OIAC; RS 916.443.14). 6. Valdības 1985. gada 30. oktobra rīkojums par Federālā veterinārā biroja iekasētajiem nodokļiem (OEVET; RS 916.472). 7. Valdības 2004. gada 18. augusta rīkojums par veterinārajām zālēm (OmédV; RS 812.212.27). |
B. ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI
1. Īstenojot Direktīvas 91/496/EEK 6. pantu, dalībvalstu robežkontroles punktu saraksts, kuros veic veterinārās pārbaudes dzīviem dzīvniekiem, ir sniegts pielikumā Lēmumam 2009/821/EK ( 57 ).
2. Īstenojot Direktīvas 91/496/EEK 6. pantu, Šveicei ir šādi robežkontroles punkti:
|
Nosaukums |
TRACES kods |
Tips |
Pārbaužu centrs |
Akreditācijas veids |
|
Cīrihes lidosta |
CHZRH4 |
A |
Centrs 3 |
O – Citi dzīvnieki (tai skaitā zooloģisko dārzu dzīvnieki) (1) |
|
Ženēvas lidosta |
CHGVA4 |
A |
Centrs 2 |
O – Citi dzīvnieki (tai skaitā zooloģisko dārzu dzīvnieki) (1) |
|
(1) Saskaņā ar Lēmumā 2009/821/EK noteiktajām apstiprinājuma kategorijām |
||||
Apvienotā veterinārijas komiteja veic turpmākas robežkontroles punktu, to pārbaužu centru saraksta un akreditācijas veida izmaiņas.
Apvienotā veterinārijas komiteja atbild par kontroles īstenošanu uz vietas, jo īpaši saskaņā ar Direktīvas 91/496/EEK 19. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu.
3. Federālais veterinārais birojs vienlaicīgi ar Eiropas Savienības dalībvalstīm piemēro importa nosacījumus šā pielikuma 3. papildinājumā un īstenošanas pasākumus.
Federālais veterinārais birojs var piemērot stingrākus pasākumus un pieprasīt papildu garantijas. Šādos gadījumos Apvienotajā veterinārijas komitejā jānotiek konsultācijām, lai atrastu piemērotus risinājumus.
Federālais veterinārais birojs un Eiropas Savienības dalībvalstis savstarpēji apmainās ar informāciju par īpašiem importa nosacījumiem, kas noteikti divpusēji un uz kuriem Savienības mērogā neattiecas saskaņošana.
4. Eiropas Savienības dalībvalstu robežkontroles punkti, kas minēti 1. punktā, pārbauda Šveicei paredzēto importu no trešām valstīm saskaņā ar šā papildinājuma IV nodaļas A punkta noteikumiem.
5. Šveices robežkontroles punkti, kas minēti 2. punktā, pārbauda Eiropas Savienības dalībvalstīm paredzēto importu no trešām valstīm saskaņā ar šā papildinājuma IV nodaļas A punkta noteikumiem.
V NODAĻA
Īpaši noteikumi
A. Lauksaimniecības dzīvnieku identifikācija
1. TIESĪBU AKTI ( 58 )
|
Eiropas Savienība |
Šveice |
|
1. Padomes Direktīva 2008/71/EK (2008. gada 15. jūlijs) par cūku identificēšanu un reģistrēšanu (OV L 213, 8.8.2008., 31. lpp.). 2. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1760/2000 (2000. gada 17. jūlijs), ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97 (OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.). |
1. Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE; RS 916.401), jo īpaši tā 7.–20. pants (reģistrācija un identifikācija). 2. Valdības 2005. gada 23. novembra rīkojums par nelegālās tirdzniecības ar dzīvniekiem datu bāzi (RS 916.404). |
2. ĪPAŠI PIEMĒROŠANAS PASĀKUMI
a) Apvienotā veterinārijas komiteja ir atbildīga par Direktīvas 2008/71/EK 4. panta 2. punkta piemērošanu.
b) Apvienotā veterinārijas komiteja ir atbildīga par kontroles īstenošanu uz vietas, jo īpaši – pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1760/2000 22. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu, kā arī uz 1. pantu 2007. gada 14. novembra rīkojumā par inspekciju koordinēšanu lauku saimniecībās (OCI, RS 910.15).
B. Dzīvnieku aizsardzība
1. TIESĪBU AKTI ( 59 )
|
Eiropas Savienība |
Šveice |
|
1. Padomes Regula (EK) Nr. 1/2005 (2004. gada 22. decembris) par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97 (OV L 3, 5.1.2005., 1. lpp.). 2. Padomes Regula (EK) Nr. 1255/97 (1997. gada 25. jūnijs), ar ko nosaka Kopienas kritērijus pieturvietai, kā arī groza pārvadājuma plānu, kas minēts Direktīvas 91/628/EEK pielikumā (OV L 174, 2.7.1997., 1. lpp.). |
Valdības 2008. gada 23. aprīļa rīkojums par dzīvnieku labturību (OPAn; RS 455.1) un jo īpaši tā 169.–176. pants. |
2. ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI
a) Šveices iestādes apņemas ievērot Regulā (EK) Nr. 1/2005 noteiktās prasības attiecībā uz tirdzniecību starp Šveici un Eiropas Savienību un importu no trešām valstīm.
b) Gadījumos, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1/2005 26. pantā, galamērķa valsts kompetentās iestādes nekavējoties sazinās ar nosūtītājas valsts kompetentajām iestādēm.
c) Par Direktīvas 89/608/EEK ( 60 ) 10., 11. un 16. panta piemērošanu ir atbildīga Apvienotā veterinārijas komiteja.
d) Apvienotā veterinārijas komiteja īsteno pārbaudes uz vietas, jo īpaši saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2005 28. pantu un Valdības 2008. gada 23. aprīļa rīkojuma par dzīvnieku labturību (OPAn; RS 455.1) 208. pantu.
e) Piemērojot Valdības 2008. gada 23. aprīļa rīkojuma par dzīvnieku labturību (OPAn; RS 455.1) 175. pantu liellopu, aitu, kazu un cūku, kaušanai paredzētu zirgu un kaušanai paredzētu putnu tranzīts caur Šveici var notikt, izmantojot vienīgi dzelzceļa vai gaisa transportu. Šo jautājumu izskata Apvienotā veterinārijas komiteja.
C. NODEVAS
1. Par veterinārajām pārbaudēm, kas veiktas tirdzniecībā starp Kopienas dalībvalstīm un Šveici, nodevas netiek iekasētas.
2. Par veterinārajām pārbaudēm, ko piemēro importam no trešām valstīm, Šveices iestādes apņemas iekasēt nodevas par oficiālajām pārbaudēm, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.).
6. papildinājums
DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTI
I NODAĻA
JOMAS, KUR ATBILSTĪBAS ATZĪŠANA IR SAVSTARPĒJA
"Dzīvnieku izcelsmes produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā
Regulas (EK) Nr. 853/2004 definīcijas piemēro mutatis mutandis.
|
|
Eiropas Kopienas eksports uz Šveici un Šveices eksports uz Eiropas Kopienu |
||
|
|
Tirdzniecības noteikumi |
Atbilstība |
|
|
|
EK normas |
Šveices normas |
|
|
Dzīvnieku veselība |
|||
|
1. Svaiga gaļa, tostarp maltā gaļa, gaļas pusfabrikāti, gaļas produkti, nepārveidoti tauki un kausēti tauki |
|||
|
Nagaiņu sugas mājdzīvnieki Viennadžu sugas mājdzīvnieki |
Direktīva 64/432/EEK Direktīva 2002/99/EEK Regula (EK) Nr. 999.2001 () |
1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE) (RS 916.40) Valdības 1995. gada 27. jūnija Rīkojums par epizootijām (OFE) (RS 916.401) () |
Jā () |
|
2. Saimniecībā audzētu medījuma putnu gaļa, gaļas pusfabrikāti, gaļas produkti |
|||
|
Citi saimniecībā audzēti sauszemes zīdītāji |
Direktīva 64/432/EEK Direktīva 92/118/EEK Direktīva 2002/99/EK Regula (EK) Nr. 999/2001 |
1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE) (RS 916.40) Valdības 1995. gada 27. jūnija Rīkojums par epizootijām (OFE) (RS 916.40) |
Jā |
|
Saimniecībā audzēti skrējējputni Truši |
Direktīva 92/118/EEK Direktīva 2002/99/EK |
Jā |
|
|
3. Savvaļas medījuma putnu gaļa, gaļas pusfabrikāti, gaļas produkti |
|||
|
Savvaļas nagaiņi Truši Citi sauszemes zīdītāji Savvaļas medījumputni |
Direktīva 2002/99/EK Regula (EK) Nr. 999/2001 |
1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE) (RS 916.40) Valdības 1995. gada 27. jūnija Rīkojums par epizootijām (OFE) (RS 916.401) |
Jā |
|
4. Svaiga putnu gaļa, gaļas pusfabrikāti, gaļas produkti, tauki un kausēti tauki |
|||
|
Putni |
Direktīva 92/118/EEK Direktīva 2002/99/EK |
1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE) (RS 916.40) Valdības 1995. gada 27. jūnija Rīkojums par epizootijām (OFE) (RS 916.401) |
Jā |
|
5. Kuņģi, pūšļi, zarnas |
|||
|
Liellopi Aitas un kazas Cūkas |
Direktīva 64/432/EEK Direktīva 92/118/EEK Direktīva 2002/99/EK Regula (EK) Nr. 999.2001 () |
1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE) (RS 916.40) Valdības 1995. gada 27. jūnija Rīkojums par epizootijām (OFE) (RS 916.401) () |
Jā () |
|
6. Kauli un kaulu produkti |
|||
|
Nagaiņu sugas mājdzīvnieki Viennadžu sugas mājdzīvnieki Citi saimniecībā audzēti vai savvaļas sauszemes zīdītāji Putni, skrējējputni un savvaļas medījumputni |
Direktīva 64/432/EEK Direktīva 92/118/EEK Direktīva 2002/99/EK Regula (EK) Nr. 999.2001 () |
1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE) (RS 916.40) Valdības 1995. gada 27. jūnija Rīkojums par epizootijām (OFE) (RS 916.401) () |
Jā () |
|
7. Pārveidoti dzīvnieku proteīni, asinis un asins produkti |
|||
|
Nagaiņu sugas mājdzīvnieki Viennadžu sugas mājdzīvnieki Citi saimniecībā audzēti vai savvaļas sauszemes zīdītāji Putni, skrējējputni un savvaļas medījumputni |
Direktīva 64/432/EEK Direktīva 92/118/EEK Direktīva 2002/99/EK Regula (EK) Nr. 999.2001 () |
1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE) (RS 916.40) Valdības 1995. gada 27. jūnija Rīkojums par epizootijām (OFE) (RS 916.401) () |
Jā () |
|
8. Želatīns un kolagēns |
|||
|
|
Direktīva 2002/99/EK Regula (EK) Nr. 999.2001 () |
1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE) (RS 916.40) Valdības 1995. gada 27. jūnija Rīkojums par epizootijām (OFE) (RS 916.401) () |
Jā () |
|
9. Piens un piena produkti |
|||
|
|
Direktīva 64/432/EEK Direktīva 2002/99/EK |
1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE) (RS 916.40) Valdības 1995. gada 27. jūnija Rīkojums par epizootijām (OFE) (RS 916.401) |
Jā |
|
10. Olas un olu produkti |
|||
|
|
Direktīva 2009/158/EK Direktīva 2002/99/EK |
1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE; RS 916.40). Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE; RS 916.401). |
Jā |
|
11. Zvejas produkti, divvāku gliemenes, tunikāti un jūras gliemeži |
|||
|
|
Direktīva 91/67/EEK Direktīva 93/53/EEK Direktīva 95/70/EK Direktīva 2002/99/EK |
1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE) (RS 916.40) Valdības 1995. gada 27. jūnija Rīkojums par epizootijām (OFE) (RS 916.401) |
Jā |
|
12. Medus |
|||
|
|
Direktīva 92/118/EEK Direktīva 2002/99/EK |
1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE) (RS 916.40) Valdības 1995. gada 27. jūnija Rīkojums par epizootijām (OFE) (RS 916.401) |
Jā |
|
13. Gliemeži un varžu kājiņas |
|||
|
|
Direktīva 92/118/EEK Direktīva 2002/99/EK |
1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE) (RS 916.40) Valdības 1995. gada 27. jūnija Rīkojums par epizootijām (OFE) (RS 916.401) |
Jā |
|
(1) Apvienotajā veterinārajā komitejā tiks pārskatīta tiesību aktu līdzība TSE uzraudzības jomā attiecībā uz aitām un kazām. |
|||
|
Eiropas Savienības eksports uz Šveici un Šveices eksports uz Eiropas Savienību |
||
|
Tirdzniecības nosacījumi |
Atbilstība |
|
|
Eiropas Savienība |
Šveice |
|
|
Sabiedrības veselība (1) |
||
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 999/2001 (2001. gada 22. maijs), ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.). Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.). Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.). Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 854/2004 (2004. gada 29. aprīlis)“ ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp.). Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.). Komisijas Regula (EK) Nr. 2073/2005 (2005. gada 15. novembris) par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem (OV L 338, 22.12.2005., 1. lpp.). Komisijas Regula (EK) Nr. 2074/2005 (2005. gada 15. novembris), ar ko nosaka ieviešanas pasākumus noteiktiem produktiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 853/2004 un oficiālās kontroles organizēšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, izņēmumus Regulai (EK) Nr. 852/2004 un groza Regulu (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004 (OV L 338, 22.12.2005.,. 27. lpp.) Komisijas Regula (EK) Nr. 2075/2005 (2005. gada 15. novembris), ar ko nosaka īpašus noteikumus oficiālām Trichinella pārbaudēm gaļā (OV L 338, 22.12.2005., 60. lpp.). |
1992. gada 9. oktobra federālais Likums par pārtikas produktiem un patēriņa precēm (LDAl; RS 817.0). Valdības 2008. gada 23. februāra rīkojums par dzīvnieku labturību, (OPAn; RS 455.1). Valdības 2011. gada 16. novembra rīkojums par Valsts veterinārajā dienestā strādājošo personu pamatapmācību, apmācību kvalifikācijas paaugstināšanai un tālākizglītību (RS 916.402). Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE; RS 916.401). Valdības 2005. gada 23. novembra rīkojums par primāro ražošanu (OPPr; RS 916.020). Valdības 2005. gada 23. novembra rīkojums par dzīvnieku kaušanu un gaļas kontroli (OabCV; RS 817.190). Valdības 2005. gada 23. novembra rīkojums par pārtikas produktiem un patēriņa precēm (ODAlOUs; RS 817.02). DFI2005. gada 23. novembra rīkojums par tiesību aktu īstenošanu attiecībā uz pārtikas produktiem (RS 817.025.21). DFE2005. gada 23. novembra rīkojums attiecībā uz primārās ražošanas higiēnu (OhyPPr; RS 916.020.1). DFI2005. gada 23. novembra rīkojums par higiēnu (OhyG; RS 817.024.1). DFE2005. gada 23. novembra rīkojums attiecībā uz higiēnas noteikumu ievērošanu dzīvnieku kaušanā (OHyAb; RS 817.190.1). DFI2005. gada 23. novembra rīkojums par dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem (RS 817.022.108). |
Jā, ar īpašiem nosacījumiem |
|
Dzīvnieku aizsardzība (1) |
||
|
Padomes Regula (EK) Nr. 1099/2009 (2009. gada 24. septembris) par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā (OV L 303, 18.11.2009., 1. lpp.). |
2005. gada 16. decembra federālais Likums par dzīvnieku labturību, (LPA; RS 455). Valdības 2008. gada 23. aprīļa rīkojums par dzīvnieku labturību, (OPAn; RS 455.1). OVF2010. gada 12. augusta rīkojums par dzīvnieku aizsardzību kaušanas laikā (OPAnAb; RS 455.110.2). Valdības 2005. gada 23. novembra rīkojums par dzīvnieku kaušanu un gaļas kontroli (OabCV; RS 817.190). |
Jā, ar īpašiem nosacījumiem |
|
(1) Ja vien nav noteikts citādi, jebkuru atsauci uz tiesību aktu saprot kā atsauci uz minēto aktu ar grozījumiem, kas tajā izdarīti līdz 2012. gada 30. jūnijam. |
||
Īpaši nosacījumi
1. Veicot tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šveici ar dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem, tie ir apgrozībā atbilstīgi tiem pašiem noteikumiem, kādi attiecas uz tirdzniecību ar dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī uz dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā. Vajadzības gadījumā šiem produktiem pievieno veselības sertifikātus, kas paredzēti tirdzniecībai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm vai kuri noteikti šajā pielikumā un ir pieejami sistēmā TRACES.
11. Eiropas Savienības references laboratorijas attiecībā uz veterināro zāļu un piesārņotāju atliekām dzīvnieku izcelsmes pārtikā ir šādas:
a) atliekām, kas uzskaitītas Direktīvas 96/23/EK ( 61 ) I pielikuma A grupas 1), 2), 3), un 4) punktā, B grupas 2) punkta d) apakšpunktā un B grupas 3) punkta d) apakšpunktā:
Rijksinstituut voor Volksgezondheid en Milieu (RIVM)
NL-3720 BA Bilthoven
NĪDERLANDE
b) atliekām, kas uzskaitītas Direktīvas 96/23/EK I pielikuma B grupas 1) punktā un B grupas 3) punkta e) apakšpunktā, un attiecībā uz karbadoksu un olakvindoksu:
Laboratoire d’étude et de recherches sur les médicaments vétérinaires et les désinfectants
AFSSA – site de Fougères, BP 90203
F-35302 Fougères
FRANCIJA
c) atliekām, kas uzskaitītas Direktīvas 96/23/EK I pielikuma A grupas 5) punktā un B grupas 2) punkta a), b) un e) apakšpunktā:
Bundesamt für Verbraucherschutz und Lebensmittelsicherheit
Diedersdorfer Weg 1
D-12277 Berlin
VĀCIJA
d) atliekām, kas uzskaitītas Direktīvas 96/23/EK I pielikuma B grupas 3) punkta c) apakšpunktā:
Istituto Superiore di Sanità – ISS
Viale Regina Elena, 299
I-00161 Roma
ITĀLIJA
Šveice sedz izdevumus, kuri šajā saistībā tai rodas par laboratorijās veiktajām darbībām. Šo laboratoriju darbība un uzdevumi ir tādi, kā noteikti Regulā (EK) Nr. 882/2004 ( 62 ).
12. Līdz Savienības un Šveices tiesību aktu saskaņošanai attiecībā uz eksportu uz Savienību Šveice pārrauga atbilstību turpmāk minētiem tiesību aktiem un dokumentiem, kas attiecas uz to īstenošanu:
1. Padomes Regula (EEK) Nr. 315/93 (1993. gada 8. februāris), ar ko nosaka Kopienas procedūras attiecībā uz piesārņotājiem pārtikā (OV L 37, 13.2.1993., 1. lpp.).
2. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2232/96 (1996. gada 28. oktobris), ar ko nosaka Kopienas procedūru attiecībā uz garšvielām, kuras lieto vai kuras paredzētas lietošanai pārtikas produktu sastāvā vai to dekorēšanai (OV L 299, 23.11.1996., 1. lpp.).
3. Padomes Direktīva 96/22/EK (1996. gada 29. aprīlis) par noteiktu hormonālas vai tireostatiskas iedarbības vielu un beta-agonistu lietošanas aizliegumu lopkopībā un par Direktīvu 81/602/EEK, 88/146/EEK un 88/299/EEK atcelšanu (OV L 125, 23.5.1996., 3. lpp.).
4. Padomes Direktīva 96/23/EK (1996. gada 29. aprīlis), ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos, un ar ko atceļ Direktīvu 85/358/EEK un Direktīvu 86/469/EEK, kā arī Lēmumu 89/187/EEK un Lēmumu 91/664/EEK (OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.).
5. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/2/EK (1999. gada 22. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtiku un pārtikas sastāvdaļām, kas ir apstrādātas ar jonizējošo radiāciju (OV L 66, 13.3.1999., 16. lpp.).
6. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/3/EK (1999. gada 22. februāris) par Kopienas pārtikas produktu un sastāvdaļu, ko apstrādā ar jonizējošo starojumu, saraksta izveidi (OV L 66, 13.3.1999., 24. lpp.).
7. Komisijas Lēmums 1999/217/EK (1999. gada 23. februāris), ar ko pieņem pārtikas produktos vai uz tiem lietojamo aromatizējošo vielu reģistru, kurš sagatavots, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2232/96 (OV L 84, 27.3.1999., 1. lpp.).
8. Komisijas Lēmums 2002/840/EK (2002. gada 23. oktobris), ar ko pieņem sarakstu attiecībā uz apstiprinātām iekārtām pārtikas produktu apstarošanai trešās valstīs (OV L 287, 25.10.2002., 40. lpp.).
9. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2065/2003 (2003. gada 10. novembris) par kūpināšanas aromatizētājiem, ko izmanto vai kas ir paredzēti izmantošanai pārtikas produktos vai uz tiem (OV L 309, 26.11.2003., 1. lpp.).
10. Komisijas Regula (EK) Nr. 1881/2006 (2006. gada 19. decembris), ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos (OV L 364, 20.12.2006., 5. lpp.).
11. Komisijas Regula (EK) Nr. 884/2007 (2007. gada 26. jūlijs) par ārkārtas pasākumiem, ar kuriem aptur krāsvielas E 128 Sarkanā 2G izmantošanu pārtikas produktos (OV L 195, 27.7.2007., 8. lpp.).
12. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1332/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas fermentiem un par grozījumiem Padomes Direktīvā 83/417/EEK, Padomes Regulā (EK) Nr. 1493/1999, Direktīvā 2000/13/EK, Padomes Direktīvā 2001/112/EK un Regulā (EK) Nr. 258/97 (OV L 354, 31.12.2008., 7. lpp.).
13. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1333/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas piedevām (OV L 354, 31.12.2008., 16. lpp.).
14. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1334/2008 (2008. gada 16. decembris) par aromatizētājiem un dažām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām izmantošanai pārtikā un uz tās un par grozījumiem Padomes Regulā (EEK) Nr. 1601/91, Regulās (EK) Nr. 2232/96 un (EK) Nr. 110/2008 un Direktīvā 2000/13/EK (OV L 354, 31.12.2008., 34. lpp.).
15. Komisijas Direktīva 2008/128/EK (2008. gada 22. decembris), ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus krāsvielām, kuras lieto pārtikas produktos (OV L 6, 10.1.2009., 20. lpp.).
16. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/32/EK (2009. gada 23. aprīlis) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz ekstrakcijas šķīdinātājiem, ko izmanto pārtikas produktu un pārtikas sastāvdaļu ražošanā (OV L 141, 6.6.2009., 3. lpp.).
17. Komisijas Direktīva 2008/60/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko nosaka pārtikas produktos lietojamo saldinātāju tīrības kritērijus (OV L 158, 18.6.2008., 17. lpp.).
18. Komisijas Direktīva 2008/84/EK (2008. gada 27. augusts) par noteiktajiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus (OV L 253, 20.9.2008., 1. lpp.).
19. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 470/2009 (2009. gada 6. maijs), ar ko nosaka Kopienas procedūras farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku pieļaujamo daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos, ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 2377/90 un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/82/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 (OV L 152, 16.6.2009., 11. lpp.).
Dzīvnieku blakusprodukti, kuri nav paredzēti lietošanai pārtikā
|
Eiropas Savienības eksports uz Šveici un Šveices eksports uz Eiropas Savienību |
||
|
Tirdzniecības nosacījumi |
Atbilstība |
|
|
Eiropas Savienība (1) |
Šveice (1) |
|
|
1. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 999/2001 (2001. gada 22. maijs), ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.). 2. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1069/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.). 3. Komisijas Regula (ES) Nr. 142/2011 (2011. gada 25. februāris), ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2011, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (OV L 54, 26.2.2011., 1. lpp.). |
1. Valdības 2005. gada 23. novembra rīkojums par dzīvnieku kaušanu un gaļas kontroli (OAbCV; RS 817.190). 2. DFE2005. gada 23. novembra rīkojums par dzīvnieku kaušanas higiēnu (OhyAb; RS 817.190.1). 3. Valdības 1995. gada 27. jūnija rīkojums par epizootijām (OFE; RS 916.401). 4. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importu, tranzītu un eksportu (OITE; RS 916.443.10). 5. Valdības 2011. gada 25. maija rīkojums par dzīvnieku blakusproduktu likvidēšanu (OESPA; RS 916.441.22). |
Jā, ar īpašiem nosacījumiem |
|
(1) Ja vien nav noteikts citādi, jebkuru atsauci uz tiesību aktu saprot kā atsauci uz minēto aktu ar grozījumiem, kas tajā izdarīti līdz 2012. gada 30. jūnijam. |
||
Īpaši nosacījumi
Importam Šveice piemēro tādus pašus noteikumus, kādi minēti Regulas (ES) Nr. 142/2011 25. līdz 28. pantā, 30. un 31. pantā un XIV un XV pielikumā (sertifikāti), atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1069/2009 41. un 42. pantam.
Tirdzniecību ar 1. un 2. kategorijas vielām reglamentē Regulas (EK) Nr. 1069/2009 48. pants.
Veicot tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šveici ar 3. kategorijas vielām, tām pievieno Regulas (ES) Nr. 142/2011 VIII pielikuma III nodaļā noteiktie tirdzniecības dokumentus un veselības sertifikātus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 142/2011 17. pantu un Regulas (EK) Nr. 1069/2009 21. un 48. pantu.
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 II sadaļas I nodaļas 2. iedaļu un Regulas (ES) Nr. 142/2011 IX pielikuma IV nodaļu Šveice izveido sarakstu ar atbilstīgajiem uzņēmumiem.
II NODAĻA
Citas jomas, kas nav paredzētas I nodaļā
I. Kopienas eksports uz Šveici
Eksports notiek atbilstīgi noteikumiem, kādi paredzēti Kopienas iekšējai tirdzniecībai. Tomēr visos gadījumos, kompetentās iestādes izsniedz atbilstības sertifikātu, kas pievienots produktu partijām.
Vajadzības gadījumā šo sertifikātu modeļus apspriež Apvienotajā veterinārajā komitejā.
II. Šveices eksports uz Kopienu
Šis eksports notiek atbilstīgi attiecīgajiem nosacījumiem, kas paredzēti Kopienas noteikumos. Šo sertifikātu modeļus apspriež Apvienotajā veterinārajā komitejā.
Līdz šo modeļu noteikšanai, piemēro pašlaik pieprasītos sertifikātus.
III NODAĻA
II nodaļas jomas pārcelšana uz I nodaļu
Tiklīdz Šveice būs pieņēmusi tādus tiesību aktus, kurus tā uzskatīs par līdzvērtīgiem Kopienas tiesību aktiem, jautājums jāiesniedz Apvienotajā veterinārajā komitejā. Visīsākajā laikā šā papildinājuma I nodaļa tiks papildināta, ņemot vērā veiktās pārbaudes rezultātus.
7. papildinājums
Atbildīgās iestādes
A DAĻA
Šveice
Par dzīvnieku veselības un veterinārajām pārbaudēm atbild Département Fédéral de l'Economie un Département Fédéral de l'Intérieur. Tādēļ ievēro šādu kārtību:
— attiecībā uz eksportu uz Kopienu – Département Fédéral de l'Economie atbild par veselības sertifikātu izdošanu, kas apliecina atbilstību veterinārajiem standartiem un noteiktajām prasībām,
— attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem – Département Fédéral de l'Economie atbild par veterinārijas standartiem un prasībām, kas attiecas uz gaļu (ietverot zivis, vēžveidīgos un gliemjus) un gaļas produktiem (ietverot zivis, vēžveidīgos un gliemjus), bet Département Fédéral de l'Intérieur atbild par pienu, piena produktiem, olām un olu produktiem,
— attiecībā uz citu dzīvnieku izcelsmes produktu importu – Département Fédéral de l'Economie atbild par veterinārijas standartiem un prasībām.
B DAĻA
Kopiena
Atbildība tiek dalīta starp diviem valsts dienestiem katrā dalībvalstī un Eiropas Komisiju. Tādēļ piemēro šādu kārtību:
— attiecībā uz eksportu uz Šveici – dalībvalstis atbild par atbilstības kontroli ražošanas nosacījumiem un prasībām, bet jo īpaši par likumā paredzētām pārbaudēm un veselības sertifikātu izdošanu, apliecinot atbilstību noteiktajiem standartiem un prasībām,
— Eiropas Komisija atbild par vispārējo koordināciju, pārbaudes sistēmu pārbaudēm/revīziju un vajadzīgo tiesību aktu pieņemšanu, lai nodrošinātu standartu un prasību vienādu piemērošanu vienotajā tirgū.
8. papildinājums
Pielāgojumi reģionālajiem nosacījumiem
9. papildinājums
Pamatnostādnes revīziju veikšanas procedūrām
Šajā papildinājumā “revīzija” ir darbības novērtējums.
1. Vispārēji principi
1.1. Puse, kas atbildīga par revīzijas veikšanu (“revidents”) un pārbaudāmā Puse (“pārbaudāmais”) saskaņā ar šā papildinājuma noteikumiem revīzijas veic kopā. Vajadzības gadījumā drīkst pārbaudīt uzņēmumus un ražotnes.
1.2. Revīzija ir paredzēta tam, lai drīzāk pārbaudītu kontrolējošās iestādes darbības efektivitāti, nekā lai noraidītu atsevišķus pārtikas sūtījumus vai uzņēmumus. Ja revīzijā atklājas nopietns risks dzīvnieku vai cilvēku veselībai, pārbaudāmais veic tūlītēju korektīvu rīcību. Procedūra var ietvert attiecīgu normatīvu, īstenošanas noteikumu pārbaudi, galaprodukta novērtējumu, atbilstības pakāpi un turpmāku korektīvu rīcību.
1.3. Revīziju biežums ir atkarīgs no pārbaudāmā darbības. Ja darbības līmenis ir zems, revīzijas jāveic biežāk; neapmierinoša darbība pārbaudāmajam ir jālabo, lai revidents to atzītu par apmierinošu.
1.4. Revīzijām un pēc tam pieņemtajiem lēmumiem jābūt caurskatāmiem un konsekventiem.
2. Principi attiecībā uz revidentu
Par revīzijas veikšanu atbildīgajām personām jāizstrādā plāns, vēlams, saskaņā ar atzītiem starptautiskiem standartiem, ietverot šādus elementus:
2.1. Revīzijas objekts, apjoms un joma;
2.2. Revīzijas datums un vieta kopā ar tās veikšanas grafiku līdz pat galīgā ziņojuma sagatavošanai;
2.3. Valoda vai valodas, kādās jānotiek revīzijai un kādās jāsagatavo ziņojums;
2.4. Revidentu identitāte, ietverot vadītāju, ja to veic grupa. Lai veiktu revīzijas specializētās sistēmās un programmās, var būt vajadzīgas īpašas profesionālas iemaņas;
2.5. Ierēdņu tikšanās un visu uzņēmumu un ražotņu apmeklēšanas grafiks. Iepriekš nav jānorāda sīkas ziņas par uzņēmumiem vai ražotnēm, ko paredzēts apmeklēt;
2.6. Ievērojot noteikumus par informācijas brīvību, revidents ievēro komercnoslēpumu. Jāizvairās no interešu konfliktiem;
2.7. Atbilstība noteikumiem, kas reglamentē darbinieku veselību un drošību, un uzņēmēja tiesību ievērošana.
Šis plāns iepriekš jāpārskata kopā ar pārbaudāmās vienības pārstāvjiem.
3. Principi attiecībā uz pārbaudāmo
Nolūkā atvieglot revidenta darbu, uz pārbaudāmā rīcību attiecināmi turpmāk minētie principi.
3.1. Pārbaudāmajam cieši jāsadarbojas ar revidentu un jāieceļ par šo uzdevumu atbildīgās personas. Sadarbība var ietvert, piemēram:
— piekļuvi visiem piemērojamajiem noteikumiem un standartiem,
— piekļuvi īstenošanas programmām un attiecīgai uzskaitei un dokumentiem,
— piekļuvi revīziju un pārbaužu ziņojumiem,
— dokumentāciju par korektīvo rīcību un sodiem,
— piekļuvi uzņēmumiem.
3.2. Lai parādītu trešām personām, ka standarti tiek ievēroti konsekventi un vienādi, pārbaudāmajam jāīsteno dokumentēta programma.
4. Procedūras
4.1. Ievadsanāksme
Abu pušu pārstāvjiem notiek ievadsanāksme. Minētajā sanāksmē revidentam jāuztic revīzijas plāna izskatīšana un jāapstiprina, ka atbilstoši resursi, dokumentācija un visi citi vajadzīgie līdzekļi revīzijas veikšanai būs pieejami.
4.2. Dokumentu izskatīšana
Dokumentu izskatīšana var ietvert 3.1. punktā minēto dokumentu un uzskaites izskatīšanu, pārbaudāmā struktūru un pilnvaru izskatīšanu, kā arī jebkādu izmaiņu izskatīšanu, kas kopš šā pielikuma pieņemšanas vai kopš pēdējās revīzijas notikušas pārtikas pārbaudē un sertifikācijas sistēmās, īpašu uzmanību pievēršot tiem pārbaudes un sertifikācijas sistēmas aspektiem, kas saistīti ar dzīvniekiem vai attiecīgajiem produktiem. Tā var ietvert attiecīgo pārbaudes un sertifikācijas ierakstu un dokumentu izskatīšanu.
4.3. Pārbaude uz vietas
4.3.1. Lēmums iekļaut šo soli pamatojas uz riska novērtējumu, ņemot vērā tādus faktorus, kā attiecīgie produkti, iepriekšēja rūpniecības nozares vai izvedējas valsts atbilstības pieredze prasībām, saražotie un ievestie vai izvestie daudzumi, izmaiņas valsts inspekcijas un sertifikācijas sistēmu infrastruktūrā un būtībā.
4.3.2. Pārbaude uz vietas var ietvert ražotņu apmeklējumus, pārtikas produktu apstrādes vai uzglabāšanas zonas un kontroles laboratorijas, lai pārbaudītu, vai 4.2. punktā minētajos dokumentos ietvertā informācija saskan.
4.4. Kontrolrevīzija
Ja veic kontrolrevīziju, lai pārbaudītu, vai trūkumi ir novērsti, var būt pietiekami pārbaudīt tikai vajadzīgos elementus.
5. Darba dokumenti
Lai padarītu revīzijas pēc iespējas vienādas, caurskatāmas un efektīvas, formai, kādā ziņo par revīzijas konstatējumiem un secinājumiem jābūt pēc iespējas standartizētai. Darba dokumenti var ietvert novērtējuma pārbaudes punktu veidlapas. Šādās pārbaudes punktu veidlapās var ietvert:
— tiesību aktus,
— pārbaudes un sertifikācijas dienestu struktūru un darbības veidu,
— sīkas ziņas par uzņēmumu un tā darbības veidu,
— veselības statistiku, paraugu ņemšanas plānus un rezultātus,
— īstenošanas pasākumus un procedūras,
— ziņošanas un apstiprināšanas procedūras,
— mācību programmas.
6. Noslēguma sanāksme
Noslēguma sanāksmē piedalās abu pušu pārstāvji, bet vajadzības gadījumā to apmeklē ierēdņi, kas atbildīgi par valsts inspekcijas un sertifikācijas programmām. Šajā sanāksmē revidents iepazīstina ar revīzijas rezultātiem. Informācija jāpasniedz skaidri un īsi, lai revīzijas secinājumi būtu skaidri saprotami.
Pārbaudāmajam jāsagatavo rīcības plāns visu trūkumu novēršanai, vēlams ar izpildes datumiem.
7. Ziņojums
Revidenta ziņojuma projektu iespējami īsā laikā nosūta pārbaudāmajam. Pārbaudāmajam viena mēneša laikā ir jāsniedz komentāri par šo ziņojuma projektu; visas pārbaudāmā piezīmes iekļauj nobeiguma ziņojumā.
10. papildinājums
DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTI: ROBEŽKONTROLE UN PĀRBAUDES NODEVAS
I NODAĻA
Vispārēji noteikumi
A. TIESĪBU AKTI ( 63 )
|
Eiropas Savienība |
Šveice |
|
1. Komisijas Lēmums 2004/292/EK (2004. gada 30. marts) par Traces sistēmas ieviešanu, ar ko groza Lēmumu 92/486/EEK (OV L 094, 31.3.2004., 63. lpp.). 2. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.). |
1. 1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE; RS 916.40) un jo īpaši tā 57. pants. 2. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importu, tranzītu un eksportu (OITE; RS 916.443.10). 3. Valdības 2008. gada 27. augusta rīkojums par trešu valstu dzīvnieku izcelsmes produktu importu un tranzītu ar gaisa transportu (OITPA; RS 916.443.13). 4. DFE2007. gada 16. maija rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importa un tranzīta kontroli (Rīkojums par OITE kontrolēm; RS 916.443.106). 5. Valdības 1985. gada 30. oktobra rīkojums par Federālā veterinārā biroja iekasētajiem nodokļiem (OEVET; RS 916.472). |
B. PIEMĒROŠANAS NOTEIKUMI
|
1. |
Komisija sadarbībā ar Federālo veterināro biroju iekļauj Šveici datorsistēmā TRACES saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2004/292/EK. |
|
2. |
Komisija sadarbībā ar Federālo veterināro biroju un Federālo sabiedrības veselības biroju iekļauj Šveici ātrās reaģēšanas sistēmā, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 178/2002 50. pantā saistībā ar dzīvnieku izcelsmes produktu neielaišanu uz robežas. Ja kompetentā iestāde Kopienas robežkontroles punktā noraida kādu partiju, konteineru vai kravu, tad Komisija to tūlīt paziņo Šveicei. Šveice nekavējoties paziņo Komisijai par katru kompetentas iestādes Šveices robežkontroles punktā noraidītu pārtikas vai dzīvnieku barības partiju, konteineru vai kravu, kas var radīt tiešu vai netiešu apdraudējumu cilvēku veselībai, un ievēro Regulas (EK) Nr. 178/2002 52. pantā paredzētos konfidencialitātes noteikumus. Apvienotā veterinārijas komiteja nosaka īpašos pasākumus saistībā ar šo dalību. |
II NODAĻA
Veterinārās pārbaudes, kas piemērojamas tirdzniecībā starp Kopienas dalībvalstīm un Šveici
A. TIESĪBU AKTI ( 64 )
Veterinārās pārbaudes, kuras piemēro tirdzniecībā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šveici, tiek veiktas saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem.
|
Eiropas Savienība |
Šveice |
|
1. Padomes Direktīva 89/608/EEK (1989. gada 21. novembris) par dalībvalstu administratīvo iestāžu savstarpējo palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu pareizu tiesību aktu piemērošanu veterinārijas un zootehnikas jomā (OV L 351, 2.12.1989., 34. lpp.). 2. Padomes Direktīva 89/662/EEK (1989. gada 11. decembris) par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.). 3. Padomes Direktīva 2002/99/EK (2002. gada 16. decembris), ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ieviešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.). |
1. 1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE; RS 916.40) un jo īpaši tā 57. pants. 2. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importu, tranzītu un eksportu (OITE; RS 916.443.10). 3. Valdības 2008. gada 27. augusta rīkojums par trešu valstu dzīvnieku izcelsmes produktu importu un tranzītu ar gaisa transportu (OITPA; RS 916.443.13). 4. DFE2007. gada 16. maija rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importa un tranzīta kontroli (Rīkojums par OITE kontrolēm; RS 916.443.106). 5. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par lolojumdzīvnieku ievešanu (OIAC; RS 916.443.14). 6. Valdības 1985. gada 30. oktobra rīkojums par Federālā veterinārā biroja iekasētajiem nodokļiem (OEVET; RS 916.472). |
B. PIEMĒROŠANAS NOTEIKUMI
Gadījumos, kas paredzēti Direktīvas 89/662/EEK 8. pantā, galamērķa vietas kompetentās iestādes nekavējoties sazinās ar nosūtīšanas vietas kompetentajām iestādēm. Tās veic visus vajadzīgos pasākumus un informē nosūtīšanas vietas kompetento iestādi un Komisiju par veikto pārbaužu raksturu, pieņemtajiem lēmumiem un šādu lēmumu pamatojumu.
Apvienotā veterinārijas komiteja veic Direktīvas 89/608/EEK 10., 11. un 16. panta un Direktīvas 89/662/EEK 9. un 16. panta īstenošanu.
III NODAĻA
Veterinārās pārbaudes importam no trešām valstīm
A. I ( 65 )
Pārbaudes importam no trešām valstīm tiek veiktas saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem noteikumiem.
|
Eiropas Savienība |
Šveice |
|
1. Padomes Regula (EK) Nr. 136/2004 (2004. gada 22. janvāris), ar ko nosaka procedūras veterinārajām pārbaudēm Kopienas robežkontroles punktos attiecībā uz produktiem, ko importē no trešām valstīm (OV L 21, 28.1.2004., 11. lpp.). 2. Komisijas Regula (EK) Nr. 206/2009 (2009. gada 5. marts) par dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Kopienā personīgam patēriņam un Regulas (EK) Nr. 136/2004 grozīšanu (OV L 77, 24.3.2009., 1. lpp.). 3. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 854/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp.). 4. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.). 5. Padomes Direktīva 89/608/EEK (1989. gada 21. novembris) par dalībvalstu administratīvo iestāžu savstarpējo palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu pareizu tiesību aktu piemērošanu veterinārijas un zootehnikas jomā (OV L 351, 2.12.1989., 34. lpp.). 6. Padomes Direktīva 96/22/EK (1996. gada 29. aprīlis) par noteiktu hormonālas vai tireostatiskas iedarbības vielu un beta-agonistu lietošanas aizliegumu lopkopībā un par Direktīvu 81/602/EEK, 88/146/EEK un 88/299/EEK atcelšanu (OV L 125, 23.5.1996., 3. lpp.). 7. Padomes Direktīva 96/23/EK (1996. gada 29. aprīlis), ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos, un ar ko atceļ Direktīvu 85/358/EEK un Direktīvu 86/469/EEK, kā arī Lēmumu 89/187/EEK un Lēmumu 91/664/EEK (OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.). 8. Padomes Direktīva 97/78/EK (1997. gada 18. decembris), ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm (OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp.). 9. Komisijas Lēmums 2002/657/EK (2002. gada 12. augusts), ar ko īsteno Padomes Direktīvu 96/23/EK par analīzes metožu veiktspēju un rezultātu interpretēšanu (OV L 221, 17.8.2002., 8. lpp.). 10. Padomes Direktīva 2002/99/EK (2002. gada 16. decembris), ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ieviešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.). 11. Komisijas Lēmums 2005/34/EK (2005. gada 11. janvāris), ar ko ievieš saskaņotus standartus, nosakot atsevišķas atliekas dzīvnieku izcelsmes produktos, kas ievesti no trešām valstīm (OV L 16, 20.1.2005., 61. lpp.). 12. Komisijas Lēmums 2007/275/EK (2007. gada 17. aprīlis) par dzīvnieku un produktu sarakstiem, kas jāpakļauj pārbaudei robežkontroles punktos saskaņā ar Padomes Direktīvām 91/496/EEK un 97/78/EK (OV L 116, 4.5.2007., 9. lpp.). |
1. 1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE; RS 916.40) un jo īpaši tā 57. pants. 2. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importu, tranzītu un eksportu (OITE; RS 916.443.10). 3. Valdības 2008. gada 27. augusta rīkojums par trešu valstu dzīvnieku izcelsmes produktu importu un tranzītu ar gaisa transportu (OITPA; RS 916.443.13). 4. DFE2007. gada 16. maija rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importa un tranzīta kontroli (Rīkojums par OITE kontrolēm; RS 916.443.106). 5. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par lolojumdzīvnieku ievešanu (OIAC; RS 916.443.14). 6. Valdības 1985. gada 30. oktobra rīkojums par Federālā veterinārā biroja iekasētajiem nodokļiem (OEVET; RS 916.472). 7. 1992. gada 9. oktobra Pārtikas produktu likums (LDAl; RS 817.0). 8. Valdības 2005. gada 23. novembra rīkojums par pārtikas produktiem un patēriņa precēm (ODAlOUs; RS 817.02). 9. Valdības 2005. gada 23. novembra rīkojums par tiesību aktu izpildi attiecībā uz pārtikas produktiem (RS 817.025.21). 10. DFI 1995. gada 26. jūnija rīkojums par pārtikas piemaisījumiem un sastāvdaļām (OSEC; RS 817.021.23). |
B. PIEMĒROŠANAS NOTEIKUMI
|
1. |
Piemērojot Direktīvas 91/496/EEK 6. pantu, Kopienas dalībvalstu robežkontroles punkti ir šādi: Komisijas Lēmuma 2001/881/EK (2001. gada 7. decembris), ar ko izstrādā to robežkontroles punktu sarakstu, kas ir apstiprināti veterinārajai kontrolei attiecībā uz dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem no trešām valstīm, un atjaunina sīki izstrādātos noteikumus attiecībā uz pārbaudēm, kas jāveic Komisijas ekspertiem, pielikumā sniegts apstiprinātu robežkontroles punktu saraksts, kuros veic veterinārās pārbaudes dzīvnieku izcelsmes produktiem. |
|
2. |
Piemērojot Direktīvas 91/496/EEK 6. pantu, Šveices robežkontroles punkti ir šādi.
Apvienotā veterinārijas komiteja veic turpmākas robežkontroles punktu, to pārbaužu centru saraksta un akreditācijas veida izmaiņas. Apvienotā veterinārijas komiteja veic pārbaudes uz vietas, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 882/2004 45. pantu un Likuma par epizootijām 57. pantu. |
||||||||||||||||||||||
IV NODAĻA
Prasības veselības aizsardzībai un kontrolei tirdzniecībā starp Kopienu un Šveici
Nozarēs, kuru atbilstība ir abpusēji atzīta, dzīvnieku izcelsmes produkti, ar kuriem notiek tirdzniecība starp Kopienas dalībvalstīm un Šveici, ir apritē atbilstīgi tādiem pašiem noteikumiem, kādi piemērojami šo produktu tirdzniecībai starp Kopienas dalībvalstīm. Vajadzības gadījumā šiem produktiem pievieno veselības sertifikātus, kas paredzēti tirdzniecībai Kopienas dalībvalstu starpā vai ir noteikti šajā pielikumā un ir pieejami sistēmā TRACES.
Attiecībā uz citām nozarēm joprojām piemēro 6. papildinājuma II nodaļā noteiktās veselības prasības.
V NODAĻA
Prasības veselības aizsardzībai un kontrolei attiecībā uz importu no trešām valstīm
1. Kopiena – Tiesību akti ( 66 )
A. NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ SABIEDRĪBAS VESELĪBU
|
1. |
Padomes Direktīva 88/344/EEK (1988. gada 13. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz ekstrakcijas šķīdinātājiem, ko izmanto pārtikas produktu un pārtikas sastāvdaļu ražošanā (OV L 157, 24.6.1988., 28. lpp.). |
|
2. |
Padomes Direktīva 88/388/EEK (1988. gada 22. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aromatizētājiem, ko izmanto pārtikā un izejmateriālos to ražošanai (OV L 184, 15.7.1988., 61. lpp.). |
▼M16 —————
|
4. |
Padomes Regula (EEK) Nr. 2377/90 (1990. gada 26. jūnijs), ar ko nosaka Kopienas procedūru veterināro zāļu maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes produktos (OV L 224, 18.8.1990., 1. lpp.). |
|
5. |
Padomes Regula (EEK) Nr. 315/93 (1993. gada 8. februāris), ar ko nosaka Kopienas procedūras attiecībā uz piesārņotājiem pārtikā (OV L 37, 13.2.1993., 1. lpp.). |
▼M16 —————
|
10. |
Komisijas Direktīva 95/45/EK (1995. gada 26. jūlijs), ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus krāsvielām, kuras lieto pārtikas produktos (OV L 226, 22.9.1995., 1. lpp.). |
|
11. |
Padomes Direktīva 96/22/EK (1996. gada 29. aprīlis) par noteiktu hormonālas vai tireostatiskas iedarbības vielu un beta-agonistu lietošanas aizliegumu lopkopībā un par Direktīvu 81/602/EEK, 88/146/EEK un 88/299/EEK atcelšanu (OV L 125, 23.5.1996., 3. lpp.). |
|
12. |
Padomes Direktīva 96/23/EK (1996. gada 29. aprīlis), ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos, un ar ko atceļ Direktīvu 85/358/EEK un Direktīvu 86/469/EEK, kā arī Lēmumu 89/187/EEK un Lēmumu 91/664/EEK (OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.). |
|
13. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2232/96 (1996. gada 28. oktobris), ar ko nosaka Kopienas procedūru attiecībā uz garšvielām, kuras lieto vai kuras paredzētas lietošanai pārtikas produktu sastāvā vai to dekorēšanai (OV L 299, 23.11.1996., 1. lpp.). |
▼M16 —————
|
15. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/2/EK (1999. gada 22. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtiku un pārtikas sastāvdaļām, kas ir apstrādātas ar jonizējošo radiāciju (OV L 66, 13.3.1999., 16. lpp.). |
|
16. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/3/EK (1999. gada 22. februāris) par Kopienas pārtikas produktu un sastāvdaļu, ko apstrādā ar jonizējošo starojumu, saraksta izveidi (OV L 66, 13.3.1999., 24. lpp.). |
|
17. |
Komisijas Lēmums 1999/217/EK (1999. gada 23. februāris), ar ko pieņem pārtikas produktos vai uz tiem lietojamo aromatizējošo vielu reģistru, kurš sagatavots, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2232/96 (1996. gada 28. oktobris) (OV L 84, 27.3.1999., 1. lpp.). |
|
18. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 999/2001 (2001. gada 22. maijs), ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.). |
|
19. |
Komisijas Lēmums 2002/840/EK (2002. gada 23. oktobris), ar ko pieņem sarakstu attiecībā uz apstiprinātām iekārtām pārtikas produktu apstarošanai trešās valstīs (OV L 287, 25.10.2002., 40. lpp.). |
|
20. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2160/2003 (2003. gada 17. novembris) par salmonellas un dažu citu pārtikā sastopamu zoonozes īpašu izraisītāju kontroli (OV L 325, 12.12.2003., 1. lpp.). |
|
21. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2065/2003 (2003. gada 10. novembris) par kūpināšanas aromatizētājiem, ko izmanto vai kas ir paredzēti izmantošanai pārtikas produktos vai uz tiem (OV L 309, 26.11.2003., 1. lpp.). |
|
22. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/41/EK (2004. gada 21. aprīlis), ar ko atceļ dažas direktīvas par pārtikas higiēnu un dzīvnieku veselības nosacījumiem attiecībā uz dažu lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un laišanu tirgū un groza Padomes Direktīvas 89/622/EEK un 92/118/EEK un Padomes Lēmumu 95/408/EEK (OV L 157, 30.4.2004., 33. lpp.). |
|
23. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko paredz īpašus higiēnas noteikumus dzīvnieku izcelsmes pārtikai (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.). |
|
24. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 854/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp.). |
|
25. |
Komisijas Lēmums 2005/34/EK (2005. gada 11. janvāris), ar ko ievieš saskaņotus standartus, nosakot atsevišķas atliekas dzīvnieku izcelsmes produktos, kas ievesti no trešām valstīm (OV L 16, 20.1.2005., 61. lpp.). |
|
26. |
Komisijas Regula (EK) Nr. 401/2006 (2006. gada 23. februāris), ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes mikotoksīnu līmeņu oficiālai kontrolei pārtikas produktos (OV L 70, 9.3.2006., 12. lpp.). |
|
27. |
Komisijas Regula (EK) Nr. 1881/2006 (2006. gada 19. decembris), ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos (OV L 364, 20.12.2006., 5. lpp.). |
|
28. |
Komisijas Regula (EK) Nr. 1883/2006 (2006. gada 19. decembris), ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrācijas oficiālai kontrolei noteiktos pārtikas produktos (OV L 364, 20.12.2006., 32. lpp.). |
|
29. |
Komisijas Regula (EK) Nr. 333/2007 (2007. gada 28. marts), ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes svina, kadmija, dzīvsudraba, neorganiskās alvas, 3-MHPD un benzopirēna koncentrācijas oficiālajai kontrolei pārtikas produktos (OV L 88, 29.3.2007., 29. lpp.). |
|
30. |
Komisijas Regula (EK) Nr. 884/2007 (2007. gada 26. jūlijs) par ārkārtas pasākumiem, ar kuriem aptur krāsvielas E 128 Sarkanā 2G izmantošanu pārtikas produktos (OV L 195, 27.7.2007., 8. lpp.). |
|
31. |
Komisijas Direktīva 2008/60/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko nosaka pārtikas produktos lietojamo saldinātāju tīrības kritērijus (OV L 158, 18.6.2008., 17. lpp.). |
|
32. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1333/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas piedevām (OV L 354, 31.12.2008., 16. lpp.). |
|
33. |
Komisijas Direktīva 2008/84/EK (2008. gada 27. augusts) par noteiktajiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus (OV L 253, 20.9.2008., 1. lpp.). |
B. DZĪVNIEKU VESELĪBAS NOTEIKUMI
|
1. |
Padomes Direktīva 92/118/EEK (1992. gada 17. decembris), ar ko paredz dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības prasības attiecībā uz tādu produktu tirdzniecību un ievešanu Kopienā, uz kuriem neattiecas šādas prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 89/662/EEK A pielikuma I daļā, un – attiecībā uz slimību izraisītājiem – īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvā 90/425/EEK (OV L 62, 15.3.1993., 49. lpp.). |
|
2. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 999/2001 (2001. gada 22. maijs), ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.). |
|
3. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1774/2002 (2002. gada 3. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam (OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp.). |
|
4. |
Padomes Direktīva 2002/99/EK (2002. gada 16. decembris), ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ieviešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (OV L 018, 23.1.2003., 11. lpp.). |
|
5. |
Padomes Direktīva 2006/88/EK (2006. gada 24. oktobris) par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli (OV L 328, 24.11.2006., 14. lpp.). |
C. CITI ĪPAŠI PASĀKUMI ( 67 )
|
1. |
Pagaidu nolīgums par tirdzniecību un muitas savienību starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Sanmarīno Republiku – Kopīgā deklarācija – Kopienas deklarācija (OV L 359, 9.12.1992., 14. lpp.). |
|
2. |
Padomes un Komisijas Lēmums 94/1/EK (1993. gada 13. decembris) par Eiropas Ekonomiskās zonas līguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu, tās dalībvalstīm un Austrijas Republiku, Somijas Republiku, Islandes Republiku, Lihtenšteinas Grāfisti, Norvēģijas Karalisti, Zviedrijas Karalisti un Šveices Konfederāciju (OV L 1, 3.1.1994., 1. lpp.). |
|
3. |
Padomes Lēmums 97/132/EK (1996. gada 17. decembris) par Nolīguma slēgšanu starp Eiropas Kopienu un Jaunzēlandi attiecībā uz tirdzniecību ar dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem piemērojamajiem sanitārajiem pasākumiem (OV L 57, 26.2.1997., 4. lpp.). |
|
4. |
Padomes Lēmums 97/345/EK (1997. gada 17. februāris) attiecībā uz protokola par veterinārajiem jautājumiem noslēgšanu, kas papildina vienošanos vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Andoras Firstisti (OV L 148, 6.6.1997., 15. lpp.). |
|
5. |
Padomes Lēmums 98/258/EK (1998. gada 16. marts) par Eiropas Kopienas un Amerikas Savienoto Valstu vienošanās noslēgšanu par sanitārajiem pasākumiem, lai aizsargātu sabiedrības un dzīvnieku veselību tirdzniecībā ar dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku produktiem (OV L 118, 21.4.1998., 1. lpp.) |
|
6. |
Padomes Lēmums 98/504/EK (1998. gada 29. jūnijs) par Pagaidu nolīguma noslēgšanu par tirdzniecību un ar to saistītajiem jautājumiem starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Meksikas Savienotajām Valstīm, no otras puses (OV L 226, 13.8.1998., 24. lpp.). |
|
7. |
Padomes Lēmums 1999/201/EK (1998. gada 14. decembris) par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Kanādas valdību par sanitārajiem pasākumiem, lai aizsargātu sabiedrības veselību un dzīvnieku veselību, ņemot vērā tirdzniecību ar dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku produktiem (OV L 71, 18.3.1999., 1. lpp.). |
|
8. |
Padomes Lēmums 1999/778/EK (1999. gada 15. novembris) par Nolīgumu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Farēru salu autonomijas valdību, no otras puses, papildinošā Protokola par veterinārajiem jautājumiem noslēgšanu (OV L 305, 30.11.1999., 25. lpp.). |
|
9. |
Protokols 1999/1130/EK par veterinārajiem jautājumiem, ar ko papildina Nolīgumu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Farēru salu autonomijas valdību, no otras puses (OV L 305, 30.11.1999., 26. lpp.). |
|
10. |
Padomes Lēmums 2002/979/EK (2002. gada 18. novembris) par tā Nolīguma dažu noteikumu parakstīšanu un pagaidu piemērošanu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses (OV L 352, 30.12.2002., 1. lpp.). |
2. Šveice – tiesību akti ( 68 )
A. Valdības 2007. gada 18. aprīļa rīkojums par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importu, tranzītu un eksportu (OITE; RS 916.443.10).
B. Valdības 2008. gada 27. augusta rīkojums par trešu valstu dzīvnieku izcelsmes produktu importu un tranzītu ar gaisa transportu (OITPA; RS 916.443.13).
3. Īstenošanas noteikumi
|
A. |
Federālais veterinārais birojs vienlaicīgi ar Kopienas dalībvalstīm piemēro importa nosacījumus šā papildinājuma I punktā minētajos tiesību aktos, īstenošanas noteikumus un to iestāžu sarakstus, no kurām attiecīgais imports ir atļauts. Tas attiecas uz visiem attiecīgajiem tiesību aktiem, neatkarīgi no to pieņemšanas datuma. Federālais veterinārais birojs var piemērot stingrākus pasākumus un pieprasīt papildu garantijas. Šādos gadījumos Apvienotajā veterinārijas komitejā jānotiek konsultācijām, lai atrastu piemērotus risinājumus. Federālais veterinārais birojs un Kopienas dalībvalstis savstarpēji apmainās ar informāciju par īpašiem importa nosacījumiem, kas noteikti divpusēji un uz kuriem Kopienas mērogā neattiecas saskaņošana. |
|
B. |
Šā papildinājuma III nodaļas B.1) punktā minētie dalībvalstu robežkontroles punkti pārbauda importu Šveicē no trešām valstīm saskaņā ar šā papildinājuma III nodaļas A punktu. |
|
C. |
Šā papildinājuma III nodaļas B.2) punktā minētie Šveices robežkontroles punkti pārbauda importu Kopienas dalībvalstīs no trešām valstīm saskaņā ar šā papildinājuma III nodaļas A punktu. |
|
D. |
Piemērojot Valdības 2008. gada 27. augusta rīkojumu par trešu valstu dzīvnieku izcelsmes produktu importu un tranzītu ar gaisa transportu (OITPA; RS 916.443.13), Šveices Konfederācija saglabā iespēju ievest liellopu gaļu, kas iegūta no liellopiem, kuri, iespējams, saņēmuši augšanas stimulēšanas hormonus. Šīs gaļas eksports uz Eiropas Savienību ir aizliegts. Turklāt Šveice: — atļauj šādas gaļas izmantošanu tikai tiešai nodošanai patērētājam ar mazumtirdzniecības uzņēmuma starpniecību, gaļu atbilstīgi marķējot; — atļauj šīs gaļas importu tikai caur Šveices robežkontroles punktiem un — saglabā atbilstīgas izsekojamības un izplatīšanas sistēmas, kas domātas, lai novērstu jebkādu iespēju to vēlākai nokļūšanai Kopienas dalībvalstu teritorijā; — iesniedz Komisijai divreiz gadā ziņojumu par importa izcelsmi un tā galasaņēmējiem, kā arī par veiktajām pārbaudēm, lai pārliecinātos par iepriekšējos ievilkumos uzskaitīto nosacījumu ievērošanu; — nopietnu bažu gadījumā šos noteikumus izskata Apvienotā veterinārijas komiteja. |
VI NODAĻA
Nodevas
|
1. |
Par veterinārajām pārbaudēm, ko piemēro tirdzniecībā starp Kopienas dalībvalstīm un Šveici, nodevas netiek iekasētas. |
|
2. |
Par veterinārajām pārbaudēm, ko piemēro importam no trešām valstīm, Šveices iestādes apņemas iekasēt nodevas par oficiālajām pārbaudēm, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.). |
11. papildinājums
Kontaktadreses
1. Eiropas Savienībā:
The Director
Animal Health and Welfare
Directorate-General for Health and Consumers
European Commission
1049 Brussels, Belgium
2. Šveicē:
The Director
Office Vétérinaire Fédéral
3003 Berne, Suisse
Cita svarīga kontaktadrese:
Head of Division
Office Fédéral de la Santé Publique
Division sécurité alimentaire
3003 Berne, Suisse
12. PIELIKUMS
par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību
1. pants
Mērķi
Puses apņemas savstarpēji veicināt lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (turpmāk "ĢN") saskaņotu attīstību un ar to aizsargāšanu atvieglot to lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu divpusējās tirdzniecības plūsmu, kuriem piešķirta ĢN attiecīgo Pušu tiesību aktu izpratnē.
2. pants
Pušu tiesību akti
1. Pušu tiesību akti, kas attiecas uz ĢN aizsardzību to teritorijā, ļauj veikt vienotu aizsardzības procedūru, kas atbilst abu Pušu kopējiem mērķiem.
2. Šie tiesību akti nosaka:
— administratīvu procedūru, kas ļauj pārbaudīt, vai ĢN tiešām atbilst tādiem lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem ar noteikta reģiona vai noteiktas vietas izcelsmi, kuru īpašo kvalitāti, reputāciju vai citus rādītājus var attiecināt uz šo ģeogrāfisko izcelsmi,
— obligātu prasību, lai aizsargātie ĢN atbilstu specifiskiem produktiem, kuru ražošanā ievēroti attiecīgi nosacījumi, kas norādīti šo produktu specifikācijā, un šos nosacījumus drīkst mainīt vienīgi saskaņā ar iepriekš minēto administratīvo procedūru,
— to, ka Puses īsteno aizsardzību, izmantojot oficiālas pārbaudes,
— tiesības visiem ražotājiem, kas atrodas attiecīgajā ģeogrāfiskajā teritorijā un kas pakļauti kontroles sistēmai, izmantot attiecīgo ĢN ar noteikumu, ka attiecīgie produkti atbilst spēkā esošajai specifikācijai,
— iepriekšēju aizsardzības procedūru, kas ļauj visām fiziskām un juridiskām personām, kurām ir likumīga interese, īstenot tiesības izteikt iebildumus, jo īpaši gadījumā, ja tai pieder pazīstama, vispāratzīta vai slavena preču zīme, kas eksistē jau ilgu laiku.
3. pants
Iepriekšējas aizsardzības procedūras saskaņā ar nolīgumu
Katra Puse otras Puses ĢN pakļauj pārbaudei un sabiedriskai apspriešanai.
4. pants
Aizsardzības objekts
1. Katra Puse aizsargā otras Puses ĢN, kas minētas 1. papildinājumā.
2. Šis papildinājums ir aizpildāms saskaņā ar 16. pantā paredzēto procedūru.
3. Aizsardzība saskaņā ar šo pielikumu neskar iespēju izskatīt individuālas reģistrācijas pieprasījumu saskaņā ar Pušu attiecīgajām procedūrām.
5. pants
Piemērošanas joma
Atkāpjoties no šā nolīguma 1. panta, šis pielikums ir piemērojams 1. papildinājumā minētajām ĢN, kas nosaka produktus, uz kuriem attiecas 2. papildinājumā uzskaitītie abu Pušu tiesību akti.
6. pants
Tiesības uz aizsardzību
1. Lai Pušu ĢN varētu saņemt šajā pielikumā paredzēto aizsardzību, tām iepriekš ir jābūt aizsargātām to attiecīgajā teritorijā un to izcelsmes vietai ir jābūt kādā no Pusēm.
2. Pusēm nav pienākuma aizsargāt otras Puses ĢN, ja tā vairs nav aizsargāta šīs Puses teritorijā.
7. pants
Aizsardzības piemērošanas joma
1. Šā pielikuma 1. papildinājumā uzskaitītās ĢN var izmantot jebkurš uzņēmējs, kas tirgo produktu saskaņā ar spēkā esošo specifikāciju.
2. Aizsargātas ĢN tieša vai netieša komerciāla izmantošana ir aizliegta attiecībā uz:
a) līdzīgu produktu, kas neatbilst specifikācijai;
b) produktu, kurš nav līdzīgs, ja tādā veidā tiek izmantota šīs ĢN reputācija.
3. Attiecīgo aizsardzību piemēro gadījumos, ja nosaukumu neatļauti izmanto, atdarina vai atsaucas uz to, arī tad, ja:
— ir norādīta produkta patiesā izcelsme,
— attiecīgo nosaukumu tulko, transliterē vai transkribē,
— izmantotais nosaukums ir kopā ar tādiem vārdiem kā "veids", "tips", "paveids", "imitācija", "metode" vai līdzīgiem apzīmējumiem.
4. Tāpat ĢN ir aizsargātas arī pret, inter alia:
— jebkādu nepatiesu vai maldinošu norādi par produkta patieso cilmi, tā izcelsmi, ražošanas metodi, tā būtību vai būtiskām īpašībām, kas norādītas uz iesaiņojuma, tostarp iekšējā iesaiņojuma, reklāmas materiālos vai dokumentos, kas attiecas uz produktu,
— jebkādu tāda trauka vai iesaiņojuma izmantošanu, kas rada maldinošu iespaidu par produkta izcelsmi,
— jebkādu produkta formas izmantošanu, ja tā pieder pie produkta atšķirības pazīmēm,
— jebkādu citu praksi, kas var maldināt patērētājus par produkta patieso izcelsmi.
5. Šā pielikuma 1. papildinājumā minētās ĢN nevar kļūt par sugas vārdiem.
8. pants
Īpaši noteikumi dažiem nosaukumiem
1. Šā pielikuma 1. papildinājumā minētās Šveices ĢN "Bündnerfleisch (stipri kūpināta liellopu gaļa)" aizsardzība trīs gadu pārejas periodā no šā pielikuma stāšanās spēkā neliedz Eiropas Savienības teritorijā izmantot šo nosaukumu, lai apzīmētu un noformētu atsevišķus līdzīgus produktus, kuru izcelsmes valsts nav Šveice.
2. Šādu 1. papildinājumā minēto Savienības ĢN aizsardzība trīs gadu pārejas periodā no šā pielikuma stāšanās spēkā neliedz Šveices teritorijā izmantot attiecīgos nosaukumus, lai apzīmētu un noformētu atsevišķus līdzīgus produktus, kuru izcelsmes vieta nav Savienība:
a) Salame di Varzi;
b) Schwarzwälder Schinken.
3. Šādu 1. papildinājumā minēto Šveices ĢN piecu gadu aizsardzība pārejas periodā no šā pielikuma stāšanās spēkā neliedz Eiropas Savienības teritorijā izmantot attiecīgos nosaukumus, lai apzīmētu un noformētu atsevišķus līdzīgus produktus, kuru izcelsmes valsts nav Šveice:
a) Sbrinz;
b) Gruyère.
4. Šādu 1. papildinājumā minēto Eiropas Savienības ĢN aizsardzība piecu gadu pārejas periodā no šā pielikuma stāšanās spēkā neliedz Šveices teritorijā izmantot attiecīgos nosaukumus, lai apzīmētu un noformētu atsevišķus līdzīgus produktus, kuru izcelsmes vieta nav Eiropas Savienība:
a) Munster;
b) Taleggio;
c) Fontina;
d) Φέτα (Feta);
e) Chevrotin;
f) Reblochon;
g) Grana Padano (tostarp arī izmantojot vārdu "Grana" vienu pašu).
5. Šādas 1. papildinājumā minētās Šveices un Eiropas Savienības homonīmās ĢN ir aizsargātas un var pastāvēt līdzās:
— "Vacherin Mont-d'Or" (Šveice) un "Vacherin du Haut-Doubs" jeb "Mont d'Or" (Eiropas Savienība).
Vajadzības gadījumā ir paredzēti īpaši marķēšanas pasākumi, lai produktus varētu atšķirt un lai novērstu jebkādu maldināšanas iespēju.
6. ĢN "Grana Padano" un "Parmigiano Reggiano" aizsardzība neizslēdz iespēju produktus, kas paredzēti Šveices tirgum un attiecībā uz kuriem ir veikti visi pasākumi, lai tie netiktu atkārtoti izvesti, rīvēt un iesaiņot (tostarp sadalīt porcijās un izmantot iekšējo iesaiņojumu) Šveices teritorijā sešu gadu pārejas periodā no šā pielikuma spēkā stāšanās un bez tiesībām izmantot šīm ĢN Eiropas Savienības simbolus un norādes.
7. Ar ĢN "Gruyère", no vienas puses, un ar ĢN "Γραβιέρα Κρήτης (Graviera Kritis)", "Γραβιέρα Αγράφων (Graviera Agrafon)", "Κεφαλογραβιέρα (Kefalograviera)" un "Γραβιέρα Νάξου (Graviera Naxou)", no otras puses, apzīmē skaidri atšķirīgus sierus, kuriem ir īpaša ģeogrāfiskā izcelsme, ražošanas veids un organoleptiskās īpašības. Šādā kontekstā Puses apņemas saskaņā ar 13. un 15. panta noteikumiem īstenot visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu un ārkārtas gadījumā pārtrauktu jebkādu nelikumīgu vai aizdomīgu izmantošanu, kas varētu vedināt sajaukt ĢN "Gruyère" ar terminu "Γραβιέρα /Graviera".
Tādēļ Puses ir vienojušās, ka terminu "Γραβιέρα/Graviera" nevienā gadījumā nedrīkst tulkot ar "Gruyère" un otrādi.
9. pants
Saistība ar preču zīmēm
1. Neskarot šā panta 2. punktu, attiecībā uz 1. papildinājumā minētajām ĢN tādas preču zīmes reģistrēšana, kas atbilst kādam no 7. pantā paredzētajiem gadījumiem, tiek noraidīta vai arī nav spēkā administratīvā kārtā vai pēc ieinteresētās personas pieprasījuma saskaņā ar katras Puses tiesību aktiem. Šis vispārējais pienākums attiecas uz faktu, ka preču zīmes reģistrēšanas pieprasījums, kas atbilst 7. panta 2. punktā paredzētajam gadījumam, ir noraidāms atbilstoši katras Puses tiesību aktiem. Preču zīmes, kas reģistrētas pretēji iepriekš minētajam, nav derīgas.
2. Preču zīmi, kuras lietošana atbilst kādam no 7. pantā paredzētajam gadījumam un kura labprātīgi ir iesniegta, reģistrēta vai kuru ir noteikusi lietošana, ja šī iespēja ir paredzēta tiesību aktos, attiecīgās Puses teritorijā pirms datuma, kad stājas spēkā šis pielikums, neskarot 16. panta 3. punktu, joprojām var izmantot un atjaunot, neskarot ĢN aizsardzību saskaņā ar šo pielikumu, ja vien nav pamata preču zīmes pasludināšanai par nederīgu vai atsaukšanai saskaņā ar Pušu tiesību aktiem.
10. pants
Saistība ar citiem starptautiskajiem nolīgumiem
Šis pielikums ir piemērojams, neskarot Pušu tiesības un pienākumus saskaņā ar Līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu, kā arī citiem daudzpusējiem līgumiem attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām, kuros Šveice vai Eiropas Savienība ir līgumslēdzējas puses.
11. pants
Tiesiskais statuss
Tiesības rīkoties, lai nodrošinātu 1. papildinājumā minēto ĢN aizsardzību, ir likumīgi saistītām fiziskām un juridiskām personām, jo īpaši ražotāju, tirgotāju vai patērētāju federācijām, apvienībām un organizācijām, kuras dibinātas vai kuru galvenais birojs atrodas otrās Puses teritorijā.
12. pants
Norādes un simboli
Ņemot vērā Pušu tiesību aktu konverģenci, kas norādīta 2. pantā, katra Puse atļauj savā teritorijā tādu produktu tirdzniecību, uz kuriem varētu attiekties šis pielikums un kuriem ir norādes un iespējami oficiāli simboli, kas saistīti ar ĢN, kuras izmanto otra Puse.
13. pants
Pielikuma īstenošana un piemērošanas pasākumi
Šā pielikuma 7. pantā paredzēto aizsardzību Puses īsteno ar jebkādu piemērotu administratīvo rīcību vai, vajadzības gadījumā pēc otras Puses pieprasījuma, veicot tiesvedību.
14. pants
Pasākumi uz robežas
Puses veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ļautu savām attiecīgajām muitas iestādēm aizturēt uz robežas produktus, attiecībā uz kuriem ir aizdomas, ka ir nelikumīgi piemērota ĢN, kas aizsargāta saskaņā ar šo pielikumu, un kuri ir paredzēti importēšanai Puses muitas teritorijā, eksportēšanai no Puses muitas teritorijas, atkārtotai izvešanai, izvietošanai brīvā zonā vai noliktavā, vai izvietošanai saskaņā ar kādu no šiem režīmiem: starptautisks tranzīts, muitu noliktavas, ievešana vai izvešana pārstrādei, vai pagaidu ievešana Puses muitas teritorijā.
15. pants
Divpusēja sadarbība
1. Puses vienojas par savstarpēju atbalstu.
2. Puses regulāri vai pēc vienas Puses pieprasījuma apmainās ar visu informāciju, kas noderīga šā pielikuma pareizai darbībai, jo īpaši saistībā ar to, kas attiecas uz Pušu vai to ĢN normatīvo un regulējošo noteikumu attīstību (norāžu, simbolu un logotipu izmaiņas; būtiskas produkta specifikācijas izmaiņas, svītrošana utt.).
3. Puses viena otru informē, tiklīdz kāda no tām pēc sarunām ar trešām valstīm ierosina aizsargāt šo trešo valstu lauksaimniecības produktu vai pārtikas produktu ĢN un – ja šis nosaukums ir homonīms kādai ĢN, kuru aizsargā otra Puse – lai dotu tai iespēju sniegt savu atzinumu par attiecīgās ĢN aizsardzību.
4. Puses apspriežas, ja viena no Pusēm uzskata, ka otra Puse nav izpildījusi pienākumu, kas izriet no šā pielikuma.
5. Komiteja pārbauda visus jautājumus, kas saistīti ar šā pielikuma īstenošanu, kā arī tā attīstību. Komiteja var lemt par 8. panta grozījumiem un, vajadzības gadījumā, par praktiskiem lietošanas noteikumiem, kas ļauj atšķirt homonīmas ĢN.
6. Darba grupa “ACVN/AĢIN”, kas izveidota saskaņā ar nolīguma 6. panta 7. punktu, palīdz Komitejai pēc tās pieprasījuma.
16. pants
Pārskatīšanas klauzula
1. Saistībā ar ĢN, kas reģistrētas no jauna, Puses attiecībā uz to aizsardzību uzsāk pārbaudi un apspriešanos, kas paredzēta 3. pantā. Jaunu ĢN iekļaušana 1. papildinājumā notiek pēc Komitejas procedūrām.
2. Puses apņemas izskatīt 1. papildinājumā neiekļauto ĢN gadījumus vēlākais divu gadu laikā pēc šā pielikuma stāšanās spēkā.
3. Šā pielikuma 9. panta 2. punktā paredzētais datums ir tas, kurā ir jānodod pieprasījums otrajai Pusei.
4. Puses apspriežas par jebkuru citu pārskatīšanu, kas veicama pielikumā.
5. Par piemērošanas kārtību, kas nav paredzēta šajā pielikumā, vajadzības gadījumā lēmumu pieņem Komiteja.
17. pants
Pārejas noteikumi
1. Neskarot 8. pantu, produktus, kuri apzīmēti ar ĢN, kas minētas 1. papildinājumā, un kuri šā pielikuma spēkā stāšanās brīdī ir likumīgi ražoti, aprakstīti un noformēti atbilstoši Puses iekšējiem likumiem un noteikumiem, bet kuri ir aizliegti saskaņā ar šo pielikumu, var tirgot, līdz beidzas to krājumi, bet ne ilgāk kā divus gadus pēc šā pielikuma spēkā stāšanās.
2. Iepriekšminētie pārejas noteikumi pēc analoģijas ir piemērojami ĢN, kuras 1. papildinājumam pievienotas vēlāk saskaņā ar 16. pantu.
3. Tos produktus, kuri ir ražoti, apzīmēti un noformēti saskaņā ar šo pielikumu, bet kuru ražošana, apzīmējums un noformējums pēc šā pielikuma grozīšanas vairs nav atbilstīgs, drīkst tirgot, līdz izbeidzas to krājumi, ja vien Komiteja nenosaka citādi.
1. Papildinājums
TO ATTIECĪGO ĢEOGRĀFISKO NORĀŽU SARAKSTI, KURAS AIZSARGĀ OTRĀ PUSE
1. Šveices ģeogrāfisko norāžu saraksts
|
Produkta veids |
Nosaukums |
Aizsardzība |
|
Garšvielas |
Munder Safran |
ACVN |
|
Sieri |
Berner Alpkäse/Berner Hobelkäse |
ACVN |
|
|
Formaggio d'alpe ticinese |
ACVN |
|
|
L'Etivaz |
ACVN |
|
|
Gruyère |
ACVN |
|
|
Raclette du Valais/Walliser Raclette |
ACVN |
|
|
Sbrinz |
ACVN |
|
|
Tête de Moine, Fromage de Bellelay |
ACVN |
|
|
Vacherin fribourgeois |
ACVN |
|
|
Vacherin Mont-d'Or |
ACVN |
|
|
Werdenberger Sauerkäse/Liechtensteiner Sauerkäse/Bloderkäse |
ACVN |
|
Augļi |
Poire à Botzi |
ACVN |
|
Dārzeņi |
Cardon épineux genevois |
ACVN |
|
Gaļa un tās produkti |
Glarner Kalberwurst |
AĢIN |
|
|
Longeole |
AĢIN |
|
|
Saucisse d'Ajoie |
AĢIN |
|
|
Saucisson neuchâtelois/Saucisse neuchâteloise |
AĢIN |
|
|
Saucisson vaudois |
AĢIN |
|
|
Saucisse aux choux vaudoise |
AĢIN |
|
|
St. Galler Bratwurst/St. Galler Kalbsbratwurst |
AĢIN |
|
|
Bündnerfleisch |
AĢIN |
|
|
Viande séchée du Valais |
AĢIN |
|
Maizes izstrādājumi |
Pain de seigle valaisan/Walliser Roggenbrot |
ACVN |
|
Labības pārstrādes produkti |
Rheintaler Ribel/Türggen Ribel |
ACVN |
2. Savienības ģeogrāfisko norāžu saraksts
Produktu grupas norādītas Regulas (EK) Nr. 1898/2006 (OV L 369, 23.12.2006., 1. lpp.) II pielikumā.
|
Nosaukums |
Transkripcija latīņu burtiem |
Aizsardzība (1) |
Produkta veids |
|
Gailtaler Almkäse |
|
ACVN |
13 |
|
Gailtaler Speck |
|
AĢIN |
12 |
|
Marchfeldspargel |
|
AĢIN |
16 |
|
Mostviertler Birnmost |
|
AĢIN |
18 |
|
Steirischer Kren |
|
AĢIN |
16 |
|
Steirisches Kürbiskernöl |
|
AĢIN |
15 |
|
Tiroler Almkäse; Tiroler Alpkäse |
|
ACVN |
13. |
|
Tiroler Bergkäse |
|
ACVN |
13. |
|
Tiroler Graukäse |
|
ACVN |
13 |
|
Tiroler Speck |
|
AĢIN |
12 |
|
Vorarlberger Alpkäse |
|
ACVN |
13 |
|
Vorarlberger Bergkäse |
|
ACVN |
13 |
|
Wachauer Marille |
|
ACVN |
16 |
|
Waldviertler Graumohn |
|
ACVN |
16 |
|
Beurre d'Ardenne |
|
ACVN |
15 |
|
Brussels grondwitloof |
|
AĢIN |
16 |
|
Fromage de Herve |
|
ACVN |
13 |
|
Gentse azalea |
|
AĢIN |
35 |
|
Geraardsbergse Mattentaart |
|
AĢIN |
24 |
|
Jambon d'Ardenne |
|
AĢIN |
12 |
|
Pâté gaumais |
|
AĢIN |
18 |
|
Vlaams – Brabantse Tafeldruif |
|
ACVN |
16 |
|
Горнооряховски суджук |
Gornooryahovski sudzhuk |
AĢIN |
12 |
|
Λουκούμι Γεροσκήπου |
Loukoumi Geroskipou |
AĢIN |
24 |
|
Březnický ležák |
|
AĢIN |
21 |
|
Brněnské pivo/Starobrněnské pivo |
|
AĢIN |
21 |
|
Budějovické pivo |
|
AĢIN |
21 |
|
Budějovický měšťanský var |
|
AĢIN |
21 |
|
Černá Hora |
|
AĢIN |
21 |
|
České pivo |
|
AĢIN |
21 |
|
Českobudějovické pivo |
|
AĢIN |
21 |
|
Český kmín |
|
ACVN |
18 |
|
Chamomilla bohemica |
|
ACVN |
18 |
|
Chodské pivo |
|
AĢIN |
21 |
|
Hořické trubičky |
|
AĢIN |
24 |
|
Jihočeská Niva |
|
AĢIN |
13 |
|
Jihočeská Zlatá Niva |
|
AĢIN |
13 |
|
Karlovarské oplatky |
|
AĢIN |
24 |
|
Karlovarské trojhránky |
|
AĢIN |
24 |
|
Karlovarský suchar |
|
AĢIN |
24 |
|
Lomnické suchary |
|
AĢIN |
24 |
|
Mariánskolázeňské oplatky |
|
AĢIN |
24 |
|
Nošovické kysané zelí |
|
ACVN |
16 |
|
Olomoucké tvarůžky |
|
AĢIN |
13 |
|
Pardubický perník |
|
AĢIN |
24 |
|
Pohořelický kapr |
|
ACVN |
17 |
|
Štramberské uši |
|
AĢIN |
24 |
|
Třeboňský kapr |
|
AĢIN |
17 |
|
Všestarská cibule |
|
ACVN |
16 |
|
Žatecký chmel |
|
ACVN |
18 |
|
Znojemské pivo |
|
AĢIN |
21 |
|
Aachener Printen |
|
AĢIN |
24 |
|
Allgäuer Bergkäse |
|
ACVN |
13 |
|
Altenburger Ziegenkäse |
|
ACVN |
13 |
|
Ammerländer Dielenrauchschinken; Ammerländer Katenschinken |
|
AĢIN |
12 |
|
Ammerländer Schinken; Ammerländer Knochenschinken |
|
AĢIN |
12 |
|
Bayerischer Meerrettich; Bayerischer Kren |
|
AĢIN |
16 |
|
Bayerisches Bier |
|
AĢIN |
21 |
|
Bayerisches Rindfleisch/Rindfleisch aus Bayern |
|
AĢIN |
11 |
|
Bremer Bier |
|
AĢIN |
21 |
|
Bremer Klaben |
|
AĢIN |
24 |
|
Diepholzer Moorschnucke |
|
ACVN |
11 |
|
Dortmunder Bier |
|
AĢIN |
21 |
|
Dresdner Christstollen/Dresdner Stollen/ Dresdner Weihnachtsstollen |
|
AĢIN |
24 |
|
Feldsalat von der Insel Reichenau |
|
AĢIN |
16 |
|
Göttinger Feldkieker |
|
AĢIN |
12 |
|
Göttinger Stracke |
|
AĢIN |
12 |
|
Greußener Salami |
|
AĢIN |
12 |
|
Gurken von der Insel Reichenau |
|
AĢIN |
16 |
|
Halberstädter Würstchen |
|
AĢIN |
12 |
|
Hessischer Apfelwein |
|
AĢIN |
18 |
|
Hessischer Handkäse/Hessischer Handkäs |
|
AĢIN |
13 |
|
Hofer Bier |
|
AĢIN |
21 |
|
Hofer Rindfleischwurst |
|
AĢIN |
12 |
|
Holsteiner Karpfen |
|
AĢIN |
17 |
|
Hopfen aus der Hallertau |
|
AĢIN |
18 |
|
Kölsch |
|
AĢIN |
21 |
|
Kulmbacher Bier |
|
AĢIN |
21 |
|
Lausitzer Leinöl |
|
AĢIN |
15 |
|
Lübecker Marzipan |
|
AĢIN |
24 |
|
Lüneburger Heidekartoffeln |
|
AĢIN |
16 |
|
Lüneburger Heidschnucke |
|
ACVN |
11 |
|
Mainfranken Bier |
|
AĢIN |
21 |
|
Meißner Fummel |
|
AĢIN |
24 |
|
Münchener Bier |
|
AĢIN |
21 |
|
Nieheimer Käse |
|
AĢIN |
13 |
|
Nürnberger Bratwürste; Nürnberger Rostbratwürste |
|
AĢIN |
12 |
|
Nürnberger Lebkuchen |
|
AĢIN |
24 |
|
Oberpfälzer Karpfen |
|
AĢIN |
17 |
|
Odenwälder Frühstückskäse |
|
ACVN |
13 |
|
Reuther Bier |
|
AĢIN |
21 |
|
Rheinisches Apfelkraut |
|
AĢIN |
16 |
|
Salate von der Insel Reichenau |
|
AĢIN |
16 |
|
Salzwedeler Baumkuchen |
|
AĢIN |
24 |
|
Schrobenhausener Spargel/Spargel aus dem Schrobenhausener Land/Spargel aus dem Anbaugebiet Schrobenhausen |
|
AĢIN |
16 |
|
Schwäbische Maultaschen; Schwäbische Suppenmaultaschen |
|
AĢIN |
27 |
|
Schwäbisch-Hällisches Qualitätsschweinefleisch |
|
AĢIN |
11 |
|
Schwarzwälder Schinken |
|
AĢIN |
12 |
|
Schwarzwaldforelle |
|
AĢIN |
17 |
|
Spreewälder Gurken |
|
AĢIN |
16 |
|
Spreewälder Meerrettich |
|
AĢIN |
16 |
|
Tettnanger Hopfen |
|
AĢIN |
18 |
|
Thüringer Leberwurst |
|
AĢIN |
12 |
|
Thüringer Rostbratwurst |
|
AĢIN |
12 |
|
Thüringer Rotwurst |
|
AĢIN |
12 |
|
Tomaten von der Insel Reichenau |
|
AĢIN |
16 |
|
Danablu |
|
AĢIN |
13 |
|
Esrom |
|
AĢIN |
13 |
|
Lammefjordsgulerod |
|
AĢIN |
16 |
|
Άγιος Ματθαίος Κέρκυρας |
Agios Mattheos Kerkyras |
AĢIN |
15 |
|
Ακτινίδιο Πιερίας |
Aktinidio Pierias |
AĢIN |
16 |
|
Ακτινίδιο Σπερχειού |
Aktinidio Sperchiou |
ACVN |
16 |
|
Ανεβατό |
Anevato |
ACVN |
13 |
|
Αποκορώνας Χανίων Κρήτης |
Apokoronas Chanion Kritis |
ACVN |
15 |
|
Αρνάκι Ελασσόνας |
Arnaki Elassonas |
ACVN |
11 |
|
Αρχάνες Ηρακλείου Κρήτης |
Arxanes Irakliou Kritis |
ACVN |
15 |
|
Αυγοτάραχο Μεσολογγίου |
Avgotaracho Messolongiou |
ACVN |
17 |
|
Βιάννος Ηρακλείου Κρήτης |
Viannos Irakliou Kritis |
ACVN |
15 |
|
Βόρειος Μυλοπόταμος Ρεθύμνης Κρήτης |
Vorios Mylopotamos Rethymnis Kritis |
ACVN |
15 |
|
Γαλοτύρι |
Galotyri |
ACVN |
13 |
|
Γραβιέρα Αγράφων |
Graviera Agrafon |
ACVN |
13 |
|
Γραβιέρα Κρήτης |
Graviera Kritis |
ACVN |
13 |
|
Γραβιέρα Νάξου |
Graviera Naxou |
ACVN |
13 |
|
Ελιά Καλαμάτας |
Elia Kalamatas |
ACVN |
16 |
|
Εξαιρετικό παρθένο ελαιόλαδο “Τροιζηνία” |
Exeretiko partheno eleolado “Trizinia” |
ACVN |
15 |
|
Εξαιρετικό παρθένο ελαιόλαδο Θραψανό |
Exeretiko partheno eleolado Thrapsano |
ACVN |
15 |
|
Εξαιρετικό Παρθένο Ελαιόλαδο Σέλινο Κρήτης |
Exeretiko Partheno Eleolado Selino Kritis |
ACVN |
15 |
|
Ζάκυνθος |
Zakynthos |
AĢIN |
15 |
|
Θάσος |
Thassos |
AĢIN |
15 |
|
Θρούμπα Αμπαδιάς Ρεθύμνης Κρήτης |
Throumpa Ampadias Rethymnis Kritis |
ACVN |
16 |
|
Θρούμπα Θάσου |
Throumpa Thassou |
ACVN |
16 |
|
Θρούμπα Χίου |
Throumpa Chiou |
ACVN |
16 |
|
Καλαθάκι Λήμνου |
Kalathaki Limnou |
ACVN |
13 |
|
Καλαμάτα |
Kalamata |
ACVN |
15 |
|
Κασέρι |
Kasseri |
ACVN |
13 |
|
Κατίκι Δομοκού |
Katiki Domokou |
ACVN |
13 |
|
Κατσικάκι Ελασσόνας |
Katsikaki Elassonas |
ACVN |
11 |
|
Κελυφωτό φυστίκι Φθιώτιδας |
Kelifoto fystiki Fthiotidas |
ACVN |
16 |
|
Κεράσια τραγανά Ροδοχωρίου |
Kerassia Tragana Rodochoriou |
ACVN |
16 |
|
Κεφαλογραβιέρα |
Kefalograviera |
ACVN |
13 |
|
Κεφαλονιά |
Kefalonia |
AĢIN |
15 |
|
Κολυμβάρι Χανίων Κρήτης |
Kolymvari Chanion Kritis |
ACVN |
15 |
|
Κονσερβολιά Αμφίσσης |
Konservolia Amfissis |
ACVN |
16 |
|
Κονσερβολιά Αρτας |
Konservolia Artas |
AĢIN |
16 |
|
Κονσερβολιά Αταλάντης |
Konservolia Atalantis |
ACVN |
16 |
|
Κονσερβολιά Πηλίου Βόλου |
Konservolia Piliou Volou |
ACVN |
16 |
|
Κονσερβολιά Ροβίων |
Konservolia Rovion |
ACVN |
16 |
|
Κονσερβολιά Στυλίδας |
Konservolia Stylidas |
ACVN |
16 |
|
Κοπανιστή |
Kopanisti |
ACVN |
13 |
|
Κορινθιακή Σταφίδα Βοστίτσα |
Korinthiaki Stafida Vostitsa |
ACVN |
16 |
|
Κουμ Κουάτ Κέρκυρας |
Koum kouat Kerkyras |
AĢIN |
16 |
|
Κρανίδι Αργολίδας |
Kranidi Argolidas |
ACVN |
15 |
|
Κρητικό παξιμάδι |
Kritiko paximadi |
AĢIN |
24 |
|
Κροκεές Λακωνίας |
Krokees Lakonias |
ACVN |
15 |
|
Κρόκος Κοζάνης |
Krokos Kozanis |
ACVN |
18 |
|
Λαδοτύρι Μυτιλήνης |
Ladotyri Mytilinis |
ACVN |
13 |
|
Λακωνία |
Lakonia |
AĢIN |
15 |
|
Λέσβος; Μυτιλήνη |
Lesvos; Mytilini |
AĢIN |
15 |
|
Λυγουριό Ασκληπιείου |
Lygourio Asklipiiou |
ACVN |
15 |
|
Μανούρι |
Manouri |
ACVN |
13 |
|
Μαστίχα Χίου |
Masticha Chiou |
ACVN |
25 |
|
Μαστιχέλαιο Χίου |
Mastichelaio Chiou |
ACVN |
32 |
|
Μέλι Ελάτης Μαινάλου Βανίλια |
Meli Elatis Menalou Vanilia |
ACVN |
18 |
|
Μετσοβόνε |
Metsovone |
ACVN |
13 |
|
Μήλα Ζαγοράς Πηλίου |
Mila Zagoras Piliou |
ACVN |
16 |
|
Μήλα Ντελίσιους Πιλαφά Τριπόλεως |
Mila Delicious Pilafa Tripoleos |
ACVN |
16 |
|
Μήλο Καστοριάς |
Milo Kastorias |
AĢIN |
16 |
|
Μπάτζος |
Batzos |
ACVN |
13 |
|
Ξερά σύκα Κύμης |
Xera syka Kymis |
ACVN |
16 |
|
Ξύγαλο Σητείας/Ξίγαλο Σητείας |
Xygalo Siteias/Xigalo Siteias |
ACVN |
13 |
|
Ξυνομυζήθρα Κρήτης |
Xynomyzithra Kritis |
ACVN |
13 |
|
Ολυμπία |
Olympia |
AĢIN |
15 |
|
Πατάτα Κάτω Νευροκοπίου |
Patata Kato Nevrokopiou |
AĢIN |
16 |
|
Πατάτα Νάξου |
Patata Naxou |
AĢIN |
16 |
|
Πεζά Ηρακλείου Κρήτης |
Peza Irakliou Kritis |
ACVN |
15 |
|
Πέτρινα Λακωνίας |
Petrina Lakonias |
ACVN |
15 |
|
Πηχτόγαλο Χανίων |
Pichtogalo Chanion |
ACVN |
13 |
|
Πορτοκάλια Μάλεμε Χανίων Κρήτης |
Portokalia Maleme Chanion Kritis |
ACVN |
16 |
|
Πρέβεζα |
Preveza |
AĢIN |
15 |
|
Ροδάκινα Νάουσας |
Rodakina Naoussas |
ACVN |
16 |
|
Ρόδος |
Rodos |
AĢIN |
15 |
|
Σάμος |
Samos |
AĢIN |
15 |
|
Σαν Μιχάλη |
San Michali |
ACVN |
13 |
|
Σητεία Λασιθίου Κρήτης |
Sitia Lasithiou Kritis |
ACVN |
15 |
|
Σταφίδα Ζακύνθου |
Stafida Zakynthou |
ACVN |
16 |
|
Σταφίδα Ηλείας |
Stafida Ilias |
AĢIN |
16 |
|
Σύκα Βραβρώνας Μαρκοπούλου Μεσογείων |
Syka Vavronas Markopoulou Messongion |
AĢIN |
16 |
|
Σφέλα |
Sfela |
ACVN |
13 |
|
Τσακώνικη μελιτζάνα Λεωνιδίου |
Tsakoniki Melitzana Leonidiou |
ACVN |
16 |
|
Τσίχλα Χίου |
Tsikla Chiou |
ACVN |
25 |
|
Φάβα Σαντορίνης |
Fava Santorinis |
ACVN |
16 |
|
Φασόλια (Γίγαντες Ελέφαντες) Πρεσπών Φλώρινας |
Fassolia Gigantes Elefantes Prespon Florinas |
AĢIN |
16 |
|
Φασόλια (πλακέ μεγαλόσπερμα) Πρεσπών Φλώρινας |
Fassolia (plake megalosperma) Prespon Florinas |
AĢIN |
16 |
|
Φασόλια γίγαντες – ελέφαντες Καστοριάς |
Fassolia Gigantes Elefantes Kastorias |
AĢIN |
16 |
|
Φασόλια γίγαντες ελέφαντες Κάτω Νευροκοπίου |
Fassolia Gigantes Elefantes Kato Nevrokopiou |
AĢIN |
16 |
|
Φασόλια κοινά μεσόσπερμα Κάτω Νευροκοπίου |
Fassolia kina Messosperma Kato Nevrokopiou |
AĢIN |
16 |
|
Φέτα |
Feta |
ACVN |
13 |
|
Φιρίκι Πηλίου |
Firiki Piliou |
ACVN |
16 |
|
Φοινίκι Λακωνίας |
Finiki Lakonias |
ACVN |
15 |
|
Φορμαέλλα Αράχωβας Παρνασσού |
Formaella Arachovas Parnassou |
ACVN |
13 |
|
Φυστίκι Αίγινας |
Fystiki Eginas |
ACVN |
16 |
|
Φυστίκι Μεγάρων |
Fystiki Megaron |
ACVN |
16 |
|
Χανιά Κρήτης |
Chania Kritis |
AĢIN |
15 |
|
Aceite Campo de Calatrava |
|
ACVN |
15 |
|
Aceite Campo de Montiel |
|
ACVN |
15 |
|
Aceite de La Alcarria |
|
ACVN |
15 |
|
Aceite de la Rioja |
|
ACVN |
15 |
|
Aceite de Mallorca; Aceite mallorquín; Oli de Mallorca; Oli mallorquí |
|
ACVN |
15 |
|
Aceite de Terra Alta; Oli de Terra Alta |
|
ACVN |
15 |
|
Aceite del Baix Ebre-Montsià; Oli del Baix Ebre-Montsià |
|
ACVN |
15 |
|
Aceite del Bajo Aragón |
|
ACVN |
15 |
|
Aceite Monterrubio |
|
ACVN |
15 |
|
Afuega'l Pitu |
|
ACVN |
13 |
|
Ajo Morado de las Pedroñeras |
|
AĢIN |
16 |
|
Alcachofa de Benicarló; Carxofa de Benicarló |
|
ACVN |
16 |
|
Alcachofa de Tudela |
|
AĢIN |
16 |
|
Alfajor de Medina Sidonia |
|
AĢIN |
24 |
|
Alubia de La Bãneza-León |
|
AĢIN |
16 |
|
Antequera |
|
ACVN |
15 |
|
Arroz de Valencia; Arròs de València |
|
ACVN |
16 |
|
Arroz del Delta del Ebro; Arròs del Delta de l'Ebre |
|
ACVN |
16 |
|
Arzùa-Ulloa |
|
ACVN |
13 |
|
Avellana de Reus |
|
ACVN |
16 |
|
Azafrán de la Mancha |
|
ACVN |
18 |
|
Baena |
|
ACVN |
15 |
|
Berenjena de Almagro |
|
AĢIN |
16 |
|
Botillo del Bierzo |
|
AĢIN |
12 |
|
Caballa de Andalucia |
|
AĢIN |
17 |
|
Cabrales |
|
ACVN |
13 |
|
Calasparra |
|
ACVN |
16 |
|
Calçot de Valls |
|
AĢIN |
16 |
|
Carne de Ávila |
|
AĢIN |
11 |
|
Carne de Cantabria |
|
AĢIN |
11 |
|
Carne de la Sierra de Guadarrama |
|
AĢIN |
11 |
|
Carne de Morucha de Salamanca |
|
AĢIN |
11 |
|
Carne de Vacuno del País Vasco; Euskal Okela |
|
AĢIN |
11 |
|
Castaña de Galicia |
|
AĢIN |
16 |
|
Cebreiro |
|
ACVN |
13 |
|
Cecina de León |
|
AĢIN |
12 |
|
Cereza del Jerte |
|
ACVN |
16 |
|
Cerezas de la Montaña de Alicante |
|
AĢIN |
16 |
|
Chirimoya de la Costa tropical de Granada-Malaga |
|
ACVN |
16 |
|
Chorizo de Cantimpalos |
|
AĢIN |
12 |
|
Chorizo Riojano |
|
AĢIN |
12 |
|
Chosco de Tineo |
|
AĢIN |
12 |
|
Chufa de Valencia |
|
ACVN |
18 |
|
Cítricos Valencianos; Cítrics Valencians |
|
AĢIN |
16 |
|
Clementinas de las Tierras del Ebro; Clementines de les Terres de l'Ebre |
|
AĢIN |
16 |
|
Coliflor de Calahorra |
|
AĢIN |
16 |
|
Cordero de Extremadura |
|
AĢIN |
11 |
|
Cordero de Navarra; Nafarroako Arkumea |
|
AĢIN |
11 |
|
Cordero Manchego |
|
AĢIN |
11 |
|
Dehesa de Extremadura |
|
ACVN |
12 |
|
Ensaimada de Mallorca; Ensaimada mallorquina |
|
AĢIN |
24 |
|
Espárrago de Huétor-Tájar |
|
AĢIN |
16 |
|
Espárrago de Navarra |
|
AĢIN |
16 |
|
Estepa |
|
ACVN |
15 |
|
Faba Asturiana |
|
AĢIN |
16 |
|
Faba de Lourenzá |
|
AĢIN |
16 |
|
Gamoneu; Gamonedo |
|
ACVN |
13 |
|
Garbanzo de Fuentesaúco |
|
AĢIN |
16 |
|
Gata-Hurdes |
|
ACVN |
15 |
|
Grelos de Galicia |
|
AĢIN |
16 |
|
Guijuelo |
|
ACVN |
12 |
|
Idiazábal |
|
ACVN |
13 |
|
Jamón de Huelva |
|
ACVN |
12 |
|
Jamón de Teruel |
|
ACVN |
12 |
|
Jamón de Trevélez |
|
AĢIN |
12 |
|
Jijona |
|
AĢIN |
24 |
|
Judías de El Barco de Ávila |
|
AĢIN |
16 |
|
Kaki Ribera del Xúquer |
|
ACVN |
16 |
|
Lacón Gallego |
|
AĢIN |
11 |
|
Lechazo de Castilla y León |
|
AĢIN |
11 |
|
Lenteja de La Armuña |
|
AĢIN |
16 |
|
Lenteja Pardina de Tierra de Campos |
|
AĢIN |
16 |
|
Les Garrigues |
|
ACVN |
15 |
|
Los Pedroches |
|
ACVN |
12 |
|
Mahón-Menorca |
|
ACVN |
13 |
|
Mantecadas de Astorga |
|
AĢIN |
24 |
|
Mantecados de Estepa |
|
AĢIN |
24 |
|
Mantequilla de l'Alt Urgell y la Cerdanya; Mantega de l'Alt Urgell i la Cerdanya |
|
ACVN |
15 |
|
Mantequilla de Soria |
|
ACVN |
15 |
|
Manzana de Girona; Poma de Girona |
|
AĢIN |
16 |
|
Manzana Reineta del Bierzo |
|
ACVN |
16 |
|
Mazapán de Toledo |
|
AĢIN |
24 |
|
Mejillón de Galicia; Mexillón de Galicia |
|
ACVN |
17 |
|
Melocotón de Calanda |
|
ACVN |
16 |
|
Melón de la Mancha |
|
AĢIN |
16 |
|
Melva de Andalucia |
|
AĢIN |
17 |
|
Miel de Galicia; Mel de Galicia |
|
AĢIN |
14 |
|
Miel de Granada |
|
ACVN |
14 |
|
Miel de La Alcarria |
|
ACVN |
14 |
|
Mongeta del Ganxet |
|
ACVN |
16 |
|
Montes de Granada |
|
ACVN |
15 |
|
Montes de Toledo |
|
ACVN |
15 |
|
Montoro-Adamuz |
|
ACVN |
15 |
|
Nísperos Callosa d'En Sarriá |
|
ACVN |
16 |
|
Pan de Cea |
|
AĢIN |
24 |
|
Pan de Cruz de Ciudad Real |
|
AĢIN |
24 |
|
Pataca de Galicia; Patata de Galicia |
|
AĢIN |
16 |
|
Patatas de Prades; Patates de Prades |
|
AĢIN |
16 |
|
Pemento da Arnoia |
|
AĢIN |
16 |
|
Pemento de Herbón |
|
ACVN |
16 |
|
Pemento de Oímbra |
|
AĢIN |
16 |
|
Pemento do Couto |
|
AĢIN |
16 |
|
Pera de Jumilla |
|
ACVN |
16 |
|
Pera de Lleida |
|
ACVN |
16 |
|
Peras de Rincón de Soto |
|
ACVN |
16 |
|
Picón Bejes-Tresviso |
|
ACVN |
13 |
|
Pimentón de la Vera |
|
ACVN |
18 |
|
Pimentón de Murcia |
|
ACVN |
18 |
|
Pimiento Asado del Bierzo |
|
AĢIN |
16 |
|
Pimiento de Gernika or Gernikako Piperra |
|
AĢIN |
16 |
|
Pimiento Riojano |
|
AĢIN |
16 |
|
Pimientos del Piquillo de Lodosa |
|
ACVN |
16 |
|
Pollo y Capón del Prat |
|
AĢIN |
11 |
|
Poniente de Granada |
|
ACVN |
15 |
|
Priego de Córdoba |
|
ACVN |
15 |
|
Queso Casin |
|
ACVN |
13 |
|
Queso de Flor de Guía/Queso de Media Flor de Guía/Queso de Guía |
|
ACVN |
13 |
|
Queso de La Serena |
|
ACVN |
13 |
|
Queso de l'Alt Urgell y la Cerdanya |
|
ACVN |
13 |
|
Queso de Murcia |
|
ACVN |
13 |
|
Queso de Murcia al vino |
|
ACVN |
13 |
|
Queso de Valdeón |
|
AĢIN |
13 |
|
Queso Ibores |
|
ACVN |
13 |
|
Queso Majorero |
|
ACVN |
13 |
|
Queso Manchego |
|
ACVN |
13 |
|
Queso Nata de Cantabria |
|
ACVN |
13 |
|
Queso Palmero; Queso de la Palma |
|
ACVN |
13 |
|
Queso Tetilla |
|
ACVN |
13 |
|
Queso Zamorano |
|
ACVN |
13 |
|
Quesucos de Liébana |
|
ACVN |
13 |
|
Roncal |
|
ACVN |
13 |
|
Salchichón de Vic; Llonganissa de Vic |
|
AĢIN |
12 |
|
San Simón da Costa |
|
ACVN |
13 |
|
Sidra de Asturias; Sidra d'Asturies |
|
ACVN |
18 |
|
Sierra de Cadiz |
|
ACVN |
15 |
|
Sierra de Cazorla |
|
ACVN |
15 |
|
Sierra de Segura |
|
ACVN |
15 |
|
Sierra Mágina |
|
ACVN |
15 |
|
Siurana |
|
ACVN |
15 |
|
Sobao Pasiego |
|
AĢIN |
24 |
|
Sobrasada de Mallorca |
|
AĢIN |
12 |
|
Tarta de Santiago |
|
AĢIN |
24 |
|
Ternasco de Aragón |
|
AĢIN |
11 |
|
Ternera Asturiana |
|
AĢIN |
11 |
|
Ternera de Extremadura |
|
AĢIN |
11 |
|
Ternera de Navarra; Nafarroako Aratxea |
|
AĢIN |
11 |
|
Ternera Gallega |
|
AĢIN |
11 |
|
Torta del Casar |
|
ACVN |
13 |
|
Turrón de Agramunt; Torró d'Agramunt |
|
AĢIN |
24 |
|
Turrón de Alicante |
|
AĢIN |
24 |
|
Uva de mesa embolsada “Vinalopó” |
|
ACVN |
16 |
|
Vinagre de Jerez |
|
ACVN |
18 |
|
Vinagre del Condado de Huelva |
|
ACVN |
18 |
|
Kainuun rönttönen |
|
AĢIN |
24 |
|
Lapin Poron kuivaliha |
|
ACVN |
12 |
|
Lapin Poron kylmäsavuliha |
|
ACVN |
12 |
|
Lapin Poron liha |
|
ACVN |
11 |
|
Lapin Puikula |
|
ACVN |
16 |
|
Abondance |
|
ACVN |
13 |
|
Agneau de l'Aveyron |
|
AĢIN |
11 |
|
Agneau de Lozère |
|
AĢIN |
11 |
|
Agneau de Pauillac |
|
AĢIN |
11 |
|
Agneau du Périgord |
|
AĢIN |
11 |
|
Agneau de Sisteron |
|
AĢIN |
11 |
|
Agneau du Bourbonnais |
|
AĢIN |
11 |
|
Agneau du Limousin |
|
AĢIN |
11 |
|
Agneau du Poitou-Charentes |
|
AĢIN |
11 |
|
Agneau du Quercy |
|
AĢIN |
11 |
|
Ail blanc de Lomagne |
|
AĢIN |
16 |
|
Ail de la Drôme |
|
AĢIN |
16 |
|
Ail rose de Lautrec |
|
AĢIN |
16 |
|
Anchois de Collioure |
|
AĢIN |
17 |
|
Asperge des sables des Landes |
|
AĢIN |
16 |
|
Banon |
|
ACVN |
13 |
|
Barèges-Gavarnie |
|
ACVN |
11 |
|
Beaufort |
– |
ACVN |
13 |
|
Bergamote(s) de Nancy |
|
AĢIN |
24 |
|
Beurre Charentes-Poitou; Beurre des Charentes; Beurre des Deux-Sèvres |
|
ACVN |
15 |
|
Beurre d'Isigny |
|
ACVN |
15 |
|
Bleu d'Auvergne |
|
ACVN |
13 |
|
Bleu de Gex Haut-Jura; Bleu de Septmoncel |
|
ACVN |
13 |
|
Bleu des Causses |
|
ACVN |
13 |
|
Bleu du Vercors-Sassenage |
|
ACVN |
13 |
|
Bœuf charolais du Bourbonnais |
|
AĢIN |
11 |
|
Bœuf de Bazas |
|
AĢIN |
11 |
|
Bœuf de Chalosse |
|
AĢIN |
11 |
|
Bœuf de Vendée |
|
AĢIN |
11 |
|
Bœuf du Maine |
|
AĢIN |
11 |
|
Boudin blanc de Rethel |
|
AĢIN |
12 |
|
Brie de Meaux |
|
ACVN |
13 |
|
Brie de Melun |
|
ACVN |
13 |
|
Brioche vendéenne |
|
AĢIN |
24 |
|
Brocciu Corse; Brocciu |
|
ACVN |
13 |
|
Camembert de Normandie |
|
ACVN |
13 |
|
Canard à foie gras du Sud-Ouest (Chalosse, Gascogne, Gers, Landes, Périgord, Quercy) |
|
AĢIN |
12 |
|
Cantal; Fourme de Cantal; Cantalet |
|
ACVN |
13 |
|
Chabichou du Poitou |
|
ACVN |
13 |
|
Chaource |
|
ACVN |
13 |
|
Chasselas de Moissac |
|
ACVN |
16 |
|
Chevrotin |
|
ACVN |
13 |
|
Cidre de Bretagne; Cidre Breton |
|
AĢIN |
18 |
|
Cidre de Normandie; Cidre Normand |
|
AĢIN |
18 |
|
Clémentine de Corse |
|
AĢIN |
16 |
|
Coco de Paimpol |
|
ACVN |
16 |
|
Comté |
|
ACVN |
13 |
|
Coquille Saint-Jacques des Côtes d'Armor |
|
AĢIN |
17 |
|
Cornouaille |
|
ACVN |
18 |
|
Crème d'Isigny |
|
ACVN |
14 |
|
Crème fraîche fluide d'Alsace |
|
AĢIN |
14 |
|
Crottin de Chavignol; Chavignol |
|
ACVN |
13 |
|
Dinde de Bresse |
|
ACVN |
11 |
|
Domfront |
|
ACVN |
18 |
|
Époisses |
|
ACVN |
13 |
|
Farine de blé noir de Bretagne/Farine de blé noir de Bretagne – Gwinizh du Breizh |
|
AĢIN |
16 |
|
Farine de châtaigne corse/Farina castagnina corsa |
|
ACVN |
16 |
|
Farine de Petit Epeautre de Haute Provence |
|
AĢIN |
16 |
|
Figue de Solliès |
|
ACVN |
16 |
|
Foin de Crau |
|
ACVN |
31 |
|
Fourme d'Ambert; Fourme de Montbrison |
|
ACVN |
13 |
|
Fraise du Périgord |
|
AĢIN |
16 |
|
Génisse Fleur d'Aubrac |
|
AĢIN |
11 |
|
Haricot tarbais |
|
AĢIN |
16 |
|
Huile d'olive d'Aix-en-Provence |
|
ACVN |
15 |
|
Huile d'olive de Corse; Huile d'olive de Corse-Oliu di Corsica |
|
ACVN |
15 |
|
Huile d'olive de Haute-Provence |
|
ACVN |
15 |
|
Huile d'olive de la Vallée des Baux-de-Provence |
|
ACVN |
15 |
|
Huile d'olive de Nice |
|
ACVN |
15 |
|
Huile d'olive de Nîmes |
|
ACVN |
15 |
|
Huile d'olive de Nyons |
|
ACVN |
15 |
|
Huile essentielle de lavande de Haute-Provence |
|
ACVN |
15 |
|
Huîtres Marennes Oléron |
|
AĢIN |
18 |
|
Jambon de Bayonne |
|
AĢIN |
12 |
|
Jambon de l'Ardèche |
|
AĢIN |
12 |
|
Jambon sec et noix de jambon sec des Ardennes |
|
AĢIN |
12 |
|
Kiwi de l'Adour |
|
AĢIN |
16 |
|
Laguiole |
|
ACVN |
13 |
|
Langres |
|
ACVN |
13 |
|
Lentille vert du Puy |
|
ACVN |
16 |
|
Lentilles vertes du Berry |
|
AĢIN |
16 |
|
Lingot du Nord |
|
AĢIN |
16 |
|
Livarot |
|
ACVN |
13 |
|
Mâche nantaise |
|
AĢIN |
16 |
|
Mâconnais |
|
ACVN |
13 |
|
Maine – Anjou |
|
ACVN |
11 |
|
Maroilles; Marolles |
|
ACVN |
13 |
|
Melon du Haut-Poitou |
|
AĢIN |
16 |
|
Melon du Quercy |
|
AĢIN |
16 |
|
Miel d'Alsace |
|
AĢIN |
14 |
|
Miel de Corse; Mele di Corsica |
|
ACVN |
14 |
|
Miel de Provence |
|
AĢIN |
14 |
|
Miel de sapin des Vosges |
|
ACVN |
14 |
|
Mirabelles de Lorraine |
|
AĢIN |
16 |
|
Mogette de Vendée |
|
AĢIN |
16 |
|
Mont d'or; Vacherin du Haut-Doubs |
|
ACVN |
13 |
|
Morbier |
|
ACVN |
13 |
|
Moules de Bouchot de la Baie du Mont-Saint-Michel |
|
ACVN |
17 |
|
Moutarde de Bourgogne |
|
AĢIN |
26 |
|
Munster; Munster-Géromé |
|
ACVN |
13 |
|
Muscat du Ventoux |
|
ACVN |
16 |
|
Neufchâtel |
|
ACVN |
13 |
|
Noix de Grenoble |
|
ACVN |
16 |
|
Noix du Périgord |
|
ACVN |
16 |
|
Œufs de Loué |
|
AĢIN |
14 |
|
Oie d'Anjou |
|
AĢIN |
11 |
|
Oignon doux des Cévennes |
|
ACVN |
16 |
|
Olive de Nice |
|
ACVN |
16 |
|
Olive de Nîmes |
|
ACVN |
16 |
|
Olives cassées de la Vallée des Baux-de-Provence |
|
ACVN |
16 |
|
Olives noires de la Vallée des Baux de Provence |
|
ACVN |
16 |
|
Olives noires de Nyons |
|
ACVN |
16 |
|
Ossau-Iraty |
|
ACVN |
13 |
|
Pâtes d'Alsace |
|
AĢIN |
27 |
|
Pays d'Auge; Pays d'Auge-Cambremer |
|
ACVN |
18 |
|
Pélardon |
|
ACVN |
13 |
|
Petit Épeautre de Haute-Provence |
|
AĢIN |
16 |
|
Picodon |
|
ACVN |
13 |
|
Piment d'Espelette; Piment d'Espelette – Ezpeletako Biperra |
|
ACVN |
18 |
|
Pintadeau de la Drôme |
|
AĢIN |
11 |
|
Poireaux de Créances |
|
AĢIN |
16 |
|
Pomme de terre de l'Île de Ré |
|
ACVN |
16 |
|
Pomme du Limousin |
|
ACVN |
16 |
|
Pommes des Alpes de Haute Durance |
|
AĢIN |
16 |
|
Pommes de terre de Merville |
|
AĢIN |
16 |
|
Pommes et poires de Savoie |
|
AĢIN |
16 |
|
Pont-l'Évêque |
|
ACVN |
13 |
|
Porc d'Auvergne |
|
AĢIN |
11 |
|
Porc de Franche-Comté |
|
AĢIN |
11 |
|
Porc de la Sarthe |
|
AĢIN |
11 |
|
Porc de Normandie |
|
AĢIN |
11 |
|
Porc de Vendée |
|
AĢIN |
11 |
|
Porc du Limousin |
|
AĢIN |
11 |
|
Pouligny-Saint-Pierre |
|
ACVN |
13 |
|
Pruneaux d'Agen; Pruneaux d'Agen mi-cuits |
|
AĢIN |
16 |
|
Raviole du Dauphiné |
|
AĢIN |
27 |
|
Reblochon; Reblochon de Savoie |
|
ACVN |
13 |
|
Riz de Camargue |
|
AĢIN |
16 |
|
Rocamadour |
|
ACVN |
13 |
|
Roquefort |
|
ACVN |
13 |
|
Sainte-Maure de Touraine |
|
ACVN |
13 |
|
Saint-Nectaire |
|
ACVN |
13 |
|
Salers |
|
ACVN |
13 |
|
Saucisse de Morteau/Jésus de Morteau |
|
AĢIN |
12 |
|
Saucisson de l'Ardèche |
|
AĢIN |
12 |
|
Selles-sur-Cher |
|
ACVN |
13 |
|
Taureau de Camargue |
|
ACVN |
11 |
|
Tome des Bauges |
|
ACVN |
13 |
|
Tomme de Savoie |
|
AĢIN |
13 |
|
Tomme des Pyrénées |
|
AĢIN |
13 |
|
Valençay |
|
ACVN |
13 |
|
Veau de l'Aveyron et du Ségala |
|
AĢIN |
11 |
|
Veau du Limousin |
|
AĢIN |
11 |
|
Volailles d'Alsace |
|
AĢIN |
11 |
|
Volailles d'Ancenis |
|
AĢIN |
11 |
|
Volailles d'Auvergne |
|
AĢIN |
11 |
|
Volailles de Bourgogne |
|
AĢIN |
11 |
|
Volailles de Bresse |
|
ACVN |
11 |
|
Volailles de Bretagne |
|
AĢIN |
11 |
|
Volailles de Challans |
|
AĢIN |
11 |
|
Volailles de Cholet |
|
AĢIN |
11 |
|
Volailles de Gascogne |
|
AĢIN |
11 |
|
Volailles de Houdan |
|
AĢIN |
11 |
|
Volailles de Janzé |
|
AĢIN |
11 |
|
Volailles de la Champagne |
|
AĢIN |
11 |
|
Volailles de la Drôme |
|
AĢIN |
11 |
|
Volailles de l'Ain |
|
AĢIN |
11 |
|
Volailles de Licques |
|
AĢIN |
11 |
|
Volailles de l'Orléanais |
|
AĢIN |
11 |
|
Volailles de Loué |
|
AĢIN |
11 |
|
Volailles de Normandie |
|
AĢIN |
11 |
|
Volailles de Vendée |
|
AĢIN |
11 |
|
Volailles des Landes |
|
AĢIN |
11 |
|
Volailles du Béarn |
|
AĢIN |
11 |
|
Volailles du Berry |
|
AĢIN |
11 |
|
Volailles du Charolais |
|
AĢIN |
11 |
|
Volailles du Forez |
|
AĢIN |
11 |
|
Volailles du Gatinais |
|
AĢIN |
11 |
|
Volailles du Gers |
|
AĢIN |
11 |
|
Volailles du Languedoc |
|
AĢIN |
11 |
|
Volailles du Lauragais |
|
AĢIN |
11 |
|
Volailles du Maine |
|
AĢIN |
11 |
|
Volailles du plateau de Langres |
|
AĢIN |
11 |
|
Volailles du Val de Sèvres |
|
AĢIN |
11 |
|
Volailles du Velay |
|
AĢIN |
11 |
|
Budapesti szalámi/Budapesti téliszalámi |
|
AĢIN |
12 |
|
Csabai kolbász/Csabai vastagkolbász |
|
AĢIN |
12 |
|
Gönci kajszibarack |
|
AĢIN |
16 |
|
Gyulai kolbász/Gyulai pároskolbász |
|
AĢIN |
12 |
|
Hajdúsági torma |
|
ACVN |
16 |
|
Magyar szürkemarha hús |
|
AĢIN |
11 |
|
Makói vöröshagyma; Makói hagyma |
|
ACVN |
16 |
|
Szegedi fűszerpaprika-őrlemény/Szegedi paprika |
|
ACVN |
18 |
|
Szegedi szalámi; Szegedi téliszalámi |
|
ACVN |
12 |
|
Clare Island Salmon |
|
AĢIN |
17 |
|
Connemara Hill lamb; Uain Sléibhe Chonamara |
|
AĢIN |
11 |
|
Imokilly Regato |
|
ACVN |
13 |
|
Timoleague Brown Pudding |
|
AĢIN |
12 |
|
Abbacchio Romano |
|
AĢIN |
11 |
|
Acciughe Sotto Sale del Mar Ligure |
|
AĢIN |
17 |
|
Aceto balsamico di Modena |
|
AĢIN |
18 |
|
Aceto balsamico tradizionale di Modena |
|
ACVN |
18 |
|
Aceto balsamico tradizionale di Reggio Emilia |
|
ACVN |
18 |
|
Aglio Bianco Polesano |
|
ACVN |
16 |
|
Aglio di Voghiera |
|
ACVN |
16 |
|
Agnello di Sardegna |
|
AĢIN |
11 |
|
Alto Crotonese |
|
ACVN |
15 |
|
Amarene Brusche di Modena |
|
AĢIN |
16 |
|
Aprutino Pescarese |
|
ACVN |
15 |
|
Arancia del Gargano |
|
AĢIN |
16 |
|
Arancia di Ribera |
|
ACVN |
16 |
|
Arancia Rossa di Sicilia |
|
AĢIN |
16 |
|
Asiago |
|
ACVN |
13 |
|
Asparago Bianco di Bassano |
|
ACVN |
16 |
|
Asparago bianco di Cimadolmo |
|
AĢIN |
16 |
|
Asparago di Badoere |
|
AĢIN |
16 |
|
Asparago verde di Altedo |
|
AĢIN |
16 |
|
Basilico Genovese |
|
ACVN |
16 |
|
Bergamotto di Reggio Calabria – Olio essenziale |
|
ACVN |
32 |
|
Bitto |
|
ACVN |
13 |
|
Bra |
|
ACVN |
13 |
|
Bresaola della Valtellina |
|
AĢIN |
12 |
|
Brisighella |
|
ACVN |
15 |
|
Brovada |
|
ACVN |
16 |
|
Bruzio |
|
ACVN |
15 |
|
Caciocavallo Silano |
|
ACVN |
13 |
|
Canestrato di Moliterno |
|
AĢIN |
13 |
|
Canestrato Pugliese |
|
ACVN |
13 |
|
Canino |
|
ACVN |
15 |
|
Capocollo di Calabria |
|
ACVN |
12 |
|
Cappero di Pantelleria |
|
AĢIN |
16 |
|
Carciofo Brindisino |
|
AĢIN |
16 |
|
Carciofo di Paestum |
|
AĢIN |
16 |
|
Carciofo Romanesco del Lazio |
|
AĢIN |
16 |
|
Carciofo Spinoso di Sardegna |
|
ACVN |
16 |
|
Carota dell'Altopiano del Fucino |
– |
AĢIN |
16 |
|
Carota Novella di Ispica |
|
AĢIN |
16 |
|
Cartoceto |
|
ACVN |
15 |
|
Casatella Trevigiana |
|
ACVN |
13 |
|
Casciotta d'Urbino |
|
ACVN |
13 |
|
Castagna Cuneo |
– |
AĢIN |
16 |
|
Castagna del Monte Amiata |
|
AĢIN |
16 |
|
Castagna di Montella |
|
AĢIN |
16 |
|
Castagna di Vallerano |
|
ACVN |
16 |
|
Castelmagno |
|
ACVN |
13 |
|
Chianti Classico |
|
ACVN |
15 |
|
Ciauscolo |
|
AĢIN |
12 |
|
Cilento |
|
ACVN |
15 |
|
Ciliegia dell'Etna |
|
ACVN |
16 |
|
Ciliegia di Marostica |
|
AĢIN |
16 |
|
Cipolla Rossa di Tropea Calabria |
|
AĢIN |
16 |
|
Cipollotto Nocerino |
|
ACVN |
16 |
|
Clementine del Golfo di Taranto |
|
AĢIN |
16 |
|
Clementine di Calabria |
|
AĢIN |
16 |
|
Collina di Brindisi |
|
ACVN |
15 |
|
Colline di Romagna |
|
ACVN |
15 |
|
Colline Pontine |
|
ACVN |
15 |
|
Colline Salernitane |
– |
ACVN |
15 |
|
Colline Teatine |
|
ACVN |
15 |
|
Coppa di Parma |
|
AĢIN |
12 |
|
Coppa Piacentina |
|
ACVN |
12 |
|
Coppia Ferrarese |
|
AĢIN |
24 |
|
Cotechino Modena |
|
AĢIN |
12 |
|
Crudo di Cuneo |
|
ACVN |
12 |
|
Culatello di Zibello |
|
ACVN |
12 |
|
Dauno |
|
ACVN |
15 |
|
Fagioli Bianchi di Rotonda |
|
ACVN |
16 |
|
Fagiolo Cannellino di Atina |
|
ACVN |
16 |
|
Fagiolo Cuneo |
|
AĢIN |
16 |
|
Fagiolo di Lamon della Vallata Bellunese |
|
AĢIN |
16 |
|
Fagiolo di Sarconi |
|
AĢIN |
16 |
|
Fagiolo di Sorana |
|
AĢIN |
16 |
|
Farina di castagne della Lunigiana |
|
ACVN |
16 |
|
Farina di Neccio della Garfagnana |
|
ACVN |
16 |
|
Farro di Monteleone di Spoleto |
|
ACVN |
16 |
|
Farro della Garfagnana |
|
AĢIN |
16 |
|
Fichi di Cosenza |
|
ACVN |
16 |
|
Fico Bianco del Cilento |
|
ACVN |
16 |
|
Ficodindia dell'Etna |
|
ACVN |
16 |
|
Fiore Sardo |
|
ACVN |
13 |
|
Fontina |
|
ACVN |
13 |
|
Formaggella del Luinese |
|
ACVN |
13 |
|
Formaggio di Fossa di Sogliano |
|
ACVN |
13 |
|
Formai de Mut dell'Alta Valle Brembana |
|
ACVN |
13 |
|
Fungo di Borgotaro |
|
AĢIN |
16 |
|
Garda |
|
ACVN |
15 |
|
Gorgonzola |
|
ACVN |
13 |
|
Grana Padano |
|
ACVN |
13 |
|
Irpinia – Colline dell'Ufita |
|
ACVN |
15 |
|
Kiwi Latina |
|
AĢIN |
16 |
|
La Bella della Daunia |
– |
ACVN |
16 |
|
Laghi Lombardi |
– |
ACVN |
15 |
|
Lametia |
|
ACVN |
15 |
|
Lardo di Colonnata |
|
AĢIN |
12 |
|
Lenticchia di Castelluccio di Norcia |
|
AĢIN |
16 |
|
Limone Costa d'Amalfi |
|
AĢIN |
16 |
|
Limone di Siracusa |
|
AĢIN |
16 |
|
Limone di Sorrento |
|
AĢIN |
16 |
|
Limone Femminello del Gargano |
|
AĢIN |
16 |
|
Limone Interdonato Messina |
|
AĢIN |
16 |
|
Liquirizia di Calabria |
|
ACVN |
18 |
|
Lucca |
|
ACVN |
15 |
|
Marrone della Valle di Susa |
|
AĢIN |
16 |
|
Marrone del Mugello |
|
AĢIN |
16 |
|
Marrone di Caprese Michelangelo |
|
ACVN |
16 |
|
Marrone di Castel del Rio |
|
AĢIN |
16 |
|
Marrone di Combai |
|
AĢIN |
16 |
|
Marrone di Roccadaspide |
|
AĢIN |
16 |
|
Marrone di San Zeno |
|
ACVN |
16 |
|
Marroni del Monfenera |
|
AĢIN |
16 |
|
Mela Alto Adige; Südtiroler Apfel |
|
AĢIN |
16 |
|
Mela di Valtellina |
|
AĢIN |
16 |
|
Mela Val di Non |
|
ACVN |
16 |
|
Melannurca Campana |
|
AĢIN |
16 |
|
Melanzana Rossa di Rotonda |
|
ACVN |
16 |
|
Miele della Lunigiana |
|
ACVN |
14 |
|
Miele delle Dolomiti Bellunesi |
|
ACVN |
14 |
|
Molise |
|
ACVN |
15 |
|
Montasio |
|
ACVN |
13 |
|
Monte Etna |
|
ACVN |
15 |
|
Monte Veronese |
|
ACVN |
13 |
|
Monti Iblei |
|
ACVN |
15 |
|
Mortadella Bologna |
|
AĢIN |
11 |
|
Mozzarella di Bufala Campana |
|
ACVN |
13 |
|
Murazzano |
|
ACVN |
13 |
|
Nocciola del Piemonte; Nocciola Piemonte |
|
AĢIN |
16 |
|
Nocciola di Giffoni |
|
AĢIN |
16 |
|
Nocciola Romana |
|
ACVN |
16 |
|
Nocellara del Belice |
|
ACVN |
16 |
|
Oliva Ascolana del Piceno |
|
ACVN |
16 |
|
Pagnotta del Dittaino |
|
ACVN |
16 |
|
Pancetta di Calabria |
|
ACVN |
12 |
|
Pancetta Piacentina |
|
ACVN |
12 |
|
Pane casareccio di Genzano |
– |
AĢIN |
24 |
|
Pane di Altamura |
– |
ACVN |
24 |
|
Pane di Matera |
|
AĢIN |
24 |
|
Parmigiano Reggiano |
– |
ACVN |
13 |
|
Patata della Sila |
|
AĢIN |
16 |
|
Patata di Bologna |
|
ACVN |
16 |
|
Pecorino di Filiano |
|
ACVN |
13 |
|
Pecorino Romano |
|
ACVN |
13 |
|
Pecorino Sardo |
|
ACVN |
13 |
|
Pecorino Siciliano |
|
ACVN |
13 |
|
Pecorino Toscano |
|
ACVN |
13 |
|
Penisola Sorrentina |
|
ACVN |
15 |
|
Peperone di Pontecorvo |
|
ACVN |
16 |
|
Peperone di Senise |
|
AĢIN |
16 |
|
Pera dell'Emilia Romagna |
|
AĢIN |
16 |
|
Pera mantovana |
|
AĢIN |
16 |
|
Pesca di Leonforte |
|
AĢIN |
16 |
|
Pesca di Verona |
|
AĢIN |
16 |
|
Pesca e nettarina di Romagna |
|
AĢIN |
16 |
|
Piacentinu Ennese |
|
ACVN |
13 |
|
Piave |
|
ACVN |
13 |
|
Pistacchio verde di Bronte |
|
ACVN |
16 |
|
Pomodorino del Piennolo del Vesuvio |
|
ACVN |
16 |
|
Pomodoro di Pachino |
|
AĢIN |
16 |
|
Pomodoro S. Marzano dell'Agro Sarnese-Nocerino |
|
ACVN |
16 |
|
Porchetta di Ariccia |
|
AĢIN |
12 |
|
Pretuziano delle Colline Teramane |
|
ACVN |
15 |
|
Prosciutto Amatriciano |
|
AĢIN |
12 |
|
Prosciutto di Carpegna |
|
ACVN |
12 |
|
Prosciutto di Modena |
|
ACVN |
12 |
|
Prosciutto di Norcia |
|
AĢIN |
12 |
|
Prosciutto di Parma |
|
ACVN |
12 |
|
Prosciutto di Sauris |
|
AĢIN |
12 |
|
Prosciutto di S. Daniele |
|
ACVN |
11 |
|
Prosciutto Toscano |
|
ACVN |
12 |
|
Prosciutto Veneto Berico-Euganeo |
|
ACVN |
12 |
|
Provolone del Monaco |
|
ACVN |
13 |
|
Provolone Valpadana |
|
ACVN |
13 |
|
Quartirolo Lombardo |
|
ACVN |
13 |
|
Radicchio di Chioggia |
|
AĢIN |
16 |
|
Radicchio di Verona |
|
AĢIN |
16 |
|
Radicchio Rosso di Treviso |
|
AĢIN |
16 |
|
Radicchio Variegato di Castelfranco |
|
AĢIN |
16 |
|
Ragusano |
|
ACVN |
13 |
|
Raschera |
|
ACVN |
13 |
|
Ricciarelli di Siena |
|
AĢIN |
24 |
|
Ricotta di Bufala Campana |
|
ACVN |
14 |
|
Ricotta Romana |
|
ACVN |
13 |
|
Riso del Delta del Po |
|
AĢIN |
16 |
|
Riso di Baraggia Biellese e Vercellese |
|
ACVN |
16 |
|
Riso Nano Vialone Veronese |
|
AĢIN |
16 |
|
Riviera Ligure |
|
ACVN |
15 |
|
Robiola di Roccaverano |
|
ACVN |
13 |
|
Sabina |
|
ACVN |
15 |
|
Salame Brianza |
|
ACVN |
12 |
|
Salame Cremona |
|
AĢIN |
12 |
|
Salame di Varzi |
|
AĢIN |
12 |
|
Salame d'oca di Mortara |
|
AĢIN |
12 |
|
Salame Piacentino |
|
ACVN |
12 |
|
Salame S. Angelo |
|
AĢIN |
12 |
|
Salamini italiani alla cacciatora |
|
ACVN |
12 |
|
Salsiccia di Calabria |
|
ACVN |
12 |
|
Salva Cremasco |
|
ACVN |
13 |
|
Sardegna |
|
ACVN |
15 |
|
Scalogno di Romagna |
|
AĢIN |
16 |
|
Sedano Bianco di Sperlonga |
|
AĢIN |
16 |
|
Seggiano |
|
ACVN |
15 |
|
Soppressata di Calabria |
|
ACVN |
12 |
|
Soprèssa Vicentina |
|
ACVN |
12 |
|
Speck dell'Alto Adige; Südtiroler Markenspeck; Südtiroler Speck |
|
AĢIN |
12 |
|
Spressa delle Giudicarie |
|
ACVN |
13 |
|
Stelvio; Stilfser |
|
ACVN |
13 |
|
Taleggio |
|
ACVN |
13 |
|
Tergeste |
|
ACVN |
15 |
|
Terra di Bari |
|
ACVN |
15 |
|
Terra d'Otranto |
|
ACVN |
15 |
|
Terre Aurunche |
|
ACVN |
15 |
|
Terre di Siena |
|
ACVN |
15 |
|
Terre Tarentine |
|
ACVN |
15 |
|
Tinca Gobba Dorata del Pianalto di Poirino |
|
ACVN |
17 |
|
Toma Piemontese |
|
ACVN |
13 |
|
Toscano |
|
AĢIN |
15 |
|
Tuscia |
|
ACVN |
15 |
|
Umbria |
|
ACVN |
15 |
|
Uva da tavola di Canicattì |
|
AĢIN |
16 |
|
Uva da tavola di Mazzarrone |
|
AĢIN |
16 |
|
Val di Mazara |
|
ACVN |
15 |
|
Valdemone |
|
ACVN |
15 |
|
Valle d'Aosta Fromadzo |
|
ACVN |
13 |
|
Valle d'Aosta Jambon de Bosses |
|
ACVN |
12 |
|
Valle d'Aosta Lard d'Arnad |
|
ACVN |
12 |
|
Valle del Belice |
|
ACVN |
15 |
|
Valli Trapanesi |
|
ACVN |
15 |
|
Valtellina Casera |
|
ACVN |
13 |
|
Vastedda della valle del Belìce |
|
ACVN |
13 |
|
Veneto Valpolicella, Veneto Euganei e Berici, Veneto del Grappa |
|
ACVN |
15 |
|
Vitellone bianco dell'Appennino Centrale |
|
AĢIN |
11 |
|
Zafferano dell'Aquila |
|
ACVN |
18 |
|
Zafferano di San Gimignano |
|
ACVN |
18 |
|
Zafferano di sardegna |
|
ACVN |
17 |
|
Zampone Modena |
|
AĢIN |
12 |
|
Beurre rose – Marque nationale du Grand-Duché de Luxembourg |
|
ACVN |
15 |
|
Miel – Marque nationale du Grand-Duché de Luxembourg |
|
ACVN |
14 |
|
Salaisons fumées, marque nationale du Grand-Duché de Luxembourg |
|
AĢIN |
12 |
|
Viande de porc, marque nationale du Grand-Duché de Luxembourg |
|
AĢIN |
11 |
|
Boeren-Leidse met sleutels |
|
ACVN |
13 |
|
Edam Holland |
|
AĢIN |
13 |
|
Gouda Holland |
|
AĢIN |
13 |
|
Kanterkaas; Kanternagelkaas; Kanterkomijnekaas |
|
ACVN |
13 |
|
Noord-Hollandse Edammer |
|
ACVN |
13 |
|
Noord-Hollandse Gouda |
|
ACVN |
13 |
|
Opperdoezer Ronde |
|
ACVN |
16 |
|
Westlandse druif |
|
AĢIN |
16 |
|
Andruty Kaliskie |
|
AĢIN |
24 |
|
Bryndza Podhalańska |
|
ACVN |
13 |
|
Chleb prądnicki |
|
AĢIN |
24 |
|
Fasola korczyńska |
|
AĢIN |
16 |
|
Fasola Piękny Jaś z Doliny Dunajca/Fasola z Doliny Dunajca |
|
ACVN |
16 |
|
Jabłka grójeckie |
|
AĢIN |
16 |
|
Jabłka łąckie |
|
AĢIN |
16 |
|
Karp zatorski |
|
ACVN |
17 |
|
Kiełbasa lisiecka |
|
AĢIN |
12 |
|
Kołocz śląski/kołacz śląski |
|
AĢIN |
24 |
|
Miód drahimski |
|
AĢIN |
14 |
|
Miód kurpiowski |
|
AĢIN |
14 |
|
Miód wrzosowy z Borów Dolnośląskich |
|
AĢIN |
14 |
|
Obwarzanek krakowski |
|
AĢIN |
24 |
|
Oscypek |
|
ACVN |
13 |
|
Podkarpacki miód spadziowy |
|
ACVN |
14 |
|
Redykołka |
|
ACVN |
13 |
|
Rogal świętomarciński |
|
AĢIN |
24 |
|
Śliwka szydłowska |
|
AĢIN |
16 |
|
Suska sechlońska |
|
AĢIN |
16 |
|
Truskawka kaszubska lub Kaszëbskô malëna |
|
AĢIN |
16 |
|
Wielkopolski ser smażony |
|
AĢIN |
13 |
|
Wiśnia nadwiślanka |
|
ACVN |
16 |
|
Alheira de Barroso-Montalegre |
|
AĢIN |
12 |
|
Alheira de Vinhais |
|
AĢIN |
12 |
|
Ameixa d'Elvas |
|
ACVN |
16 |
|
Amêndoa Douro |
|
ACVN |
16 |
|
Ananás dos Açores/São Miguel |
|
ACVN |
16 |
|
Anona da Madeira |
|
ACVN |
16 |
|
Arroz Carolino Lezírias Ribatejanas |
|
AĢIN |
16 |
|
Azeite de Moura |
|
ACVN |
15 |
|
Azeite de Trás-os-Montes |
|
ACVN |
15 |
|
Azeite do Alentejo Interior |
|
ACVN |
14 |
|
Azeites da Beira Interior (Azeite da Beira Alta, Azeite da Beira Baixa) |
|
ACVN |
15 |
|
Azeites do Norte Alentejano |
|
ACVN |
15 |
|
Azeites do Ribatejo |
|
ACVN |
15 |
|
Azeitona de conserva Negrinha de Freixo |
|
ACVN |
16 |
|
Azeitonas de Conserva de Elvas e Campo Maior |
|
ACVN |
16 |
|
Batata de Trás-os-montes |
|
AĢIN |
16 |
|
Batata doce de Aljezur |
|
AĢIN |
16 |
|
Borrego da Beira |
|
AĢIN |
11 |
|
Borrego de Montemor-o-Novo |
|
AĢIN |
11 |
|
Borrego do Baixo Alentejo |
|
AĢIN |
11 |
|
Borrego do Nordeste Alentejano |
|
AĢIN |
11 |
|
Borrego Serra da Estrela |
|
ACVN |
11 |
|
Borrego Terrincho |
|
ACVN |
11 |
|
Butelo de Vinhais; Bucho de Vinhais; Chouriço de Ossos de Vinhais |
|
AĢIN |
12 |
|
Cabrito da Beira |
|
AĢIN |
11 |
|
Cabrito da Gralheira |
|
AĢIN |
11 |
|
Cabrito das Terras Altas do Minho |
|
AĢIN |
11 |
|
Cabrito de Barroso |
|
AĢIN |
11 |
|
Cabrito Transmontano |
|
ACVN |
11 |
|
Cacholeira Branca de Portalegre |
|
AĢIN |
12 |
|
Carnalentejana |
|
ACVN |
11 |
|
Carne Arouquesa |
|
ACVN |
11 |
|
Carne Barrosã |
|
ACVN |
11 |
|
Carne Cachena da Peneda |
|
ACVN |
11 |
|
Carne da Charneca |
|
ACVN |
11 |
|
Carne de Bísaro Transmonano; Carne de Porco Transmontano |
|
ACVN |
11 |
|
Carne de Bovino Cruzado dos Lameiros do Barroso |
|
AĢIN |
11 |
|
Carne de Porco Alentejano |
|
ACVN |
11 |
|
Carne dos Açores |
|
AĢIN |
11 |
|
Carne Marinhoa |
|
ACVN |
11 |
|
Carne Maronesa |
|
ACVN |
11 |
|
Carne Mertolenga |
|
ACVN |
11 |
|
Carne Mirandesa |
|
ACVN |
11 |
|
Castanha da Terra Fria |
|
ACVN |
16 |
|
Castanha de Padrela |
|
ACVN |
16 |
|
Castanha dos Soutos da Lapa |
|
ACVN |
16 |
|
Castanha Marvão-Portalegre |
|
ACVN |
16 |
|
Cereja da Cova da Beira |
|
AĢIN |
16 |
|
Cereja de São Julião-Portalegre |
|
ACVN |
16 |
|
Chouriça de carne de Barroso-Montalegre |
|
AĢIN |
12 |
|
Chouriça de Carne de Vinhais; Linguiça de Vinhais |
|
AĢIN |
12 |
|
Chouriça doce de Vinhais |
|
AĢIN |
12 |
|
Chouriço azedo de Vinhais; Azedo de Vinhais; Chouriço de Pão de Vinhais |
|
AĢIN |
12 |
|
Chouriço de Abóbora de Barroso-Montalegre |
|
AĢIN |
12 |
|
Chouriço de Carne de Estremoz e Borba |
|
AĢIN |
12 |
|
Chouriço de Portalegre |
|
AĢIN |
12 |
|
Chouriço grosso de Estremoz e Borba |
|
AĢIN |
12 |
|
Chouriço Mouro de Portalegre |
|
AĢIN |
12 |
|
Citrinos do Algarve |
|
AĢIN |
16 |
|
Cordeiro Bragançano |
|
ACVN |
11 |
|
Cordeiro de Barroso; Anho de Barroso; Cordeiro de leite de Barroso |
|
AĢIN |
11 |
|
Farinheira de Estremoz e Borba |
|
AĢIN |
12 |
|
Farinheira de Portalegre |
|
AĢIN |
12 |
|
Linguiça de Portalegre |
|
AĢIN |
12 |
|
Linguiça do Baixo Alentejo; Chouriço de carne do Baixo Alentejo |
|
AĢIN |
12 |
|
Lombo Branco de Portalegre |
|
AĢIN |
12 |
|
Lombo Enguitado de Portalegre |
|
AĢIN |
12 |
|
Maçã Bravo de Esmolfe |
|
ACVN |
16 |
|
Maçã da Beira Alta |
|
AĢIN |
16 |
|
Maçã da Cova da Beira |
|
AĢIN |
16 |
|
Maçã de Alcobaça |
|
AĢIN |
16 |
|
Maçã de Portalegre |
|
AĢIN |
16 |
|
Maracujá dos Açores/S. Miguel |
|
ACVN |
16 |
|
Mel da Serra da Lousã |
|
ACVN |
14 |
|
Mel da Serra de Monchique |
|
ACVN |
14 |
|
Mel da Terra Quente |
|
ACVN |
14 |
|
Mel das Terras Altas do Minho |
|
ACVN |
14 |
|
Mel de Barroso |
|
ACVN |
14 |
|
Mel do Alentejo |
|
ACVN |
14 |
|
Mel do Parque de Montezinho |
|
ACVN |
14 |
|
Mel do Ribatejo Norte (Serra d'Aire, Albufeira de Castelo de Bode, Bairro, Alto Nabão |
|
ACVN |
14 |
|
Mel dos Açores |
|
ACVN |
14 |
|
Morcela de Assar de Portalegre |
|
AĢIN |
12 |
|
Morcela de Cozer de Portalegre |
|
AĢIN |
12 |
|
Morcela de Estremoz e Borba |
|
AĢIN |
12 |
|
Ovos moles de Aveiro |
|
AĢIN |
24 |
|
Paio de Estremoz e Borba |
|
AĢIN |
12 |
|
Paia de Lombo de Estremoz e Borba |
|
AĢIN |
12 |
|
Paia de Toucinho de Estremoz e Borba |
|
AĢIN |
12 |
|
Painho de Portalegre |
|
AĢIN |
12 |
|
Paio de Beja |
|
AĢIN |
12 |
|
Pêra Rocha do Oeste |
|
ACVN |
16 |
|
Pêssego da Cova da Beira |
|
AĢIN |
16 |
|
Presunto de Barrancos |
|
ACVN |
12 |
|
Presunto de Barroso |
|
AĢIN |
12 |
|
Presunto de Camp Maior e Elvas; Paleta de Campo Maior e Elvas |
|
AĢIN |
12 |
|
Presunto de Santana da Serra; Paleta de Santana da Serra |
|
AĢIN |
12 |
|
Presunto de Vinhais/Presunto Bísaro de Vinhais |
|
AĢIN |
12 |
|
Presunto do Alentejo; Paleta do Alentejo |
|
ACVN |
12 |
|
Queijo de Azeitão |
|
ACVN |
13 |
|
Queijo de cabra Transmontano |
|
ACVN |
13 |
|
Queijo de Évora |
|
ACVN |
15 |
|
Queijo de Nisa |
|
ACVN |
13 |
|
Queijo do Pico |
|
ACVN |
13 |
|
Queijo mestiço de Tolosa |
|
AĢIN |
13 |
|
Queijo Rabaçal |
|
ACVN |
13 |
|
Queijo São Jorge |
|
ACVN |
13 |
|
Queijo Serpa |
|
ACVN |
13 |
|
Queijo Serra da Estrela |
|
ACVN |
13 |
|
Queijo Terrincho |
|
ACVN |
13 |
|
Queijos da Beira Baixa (Queijo de Castelo Branco, Queijo Amarelo da Beira Baixa, Queijo Picante da Beira Baixa) |
|
ACVN |
13 |
|
Requeijão Serra da Estrela |
|
ACVN |
14 |
|
Salpicão de Barroso-Montalegre |
|
AĢIN |
12 |
|
Salpicão de Vinhais |
|
AĢIN |
12 |
|
Sangueira de Barroso-Montalegre |
|
AĢIN |
12 |
|
Vitela de Lafões |
|
AĢIN |
11 |
|
Magiun de prune Topoloveni |
|
AĢIN |
16 |
|
Bruna bönor från Öland |
|
AĢIN |
16 |
|
Kalix Löjrom |
|
ACVN |
17 |
|
Skånsk spettkaka |
|
AĢIN |
24 |
|
Svecia |
|
AĢIN |
13 |
|
Ekstra deviško oljčno olje Slovenske Istre |
|
ACVN |
15 |
|
Kočevski gozdni med |
|
ACVN |
14 |
|
Nanoški sir |
|
ACVN |
13 |
|
Prleška tünka |
|
AĢIN |
12 |
|
Ptujski lük |
|
AĢIN |
16 |
|
Šebreljski želodec |
|
AĢIN |
12 |
|
Zgornjesavinjski želodec |
|
AĢIN |
12 |
|
Oravský korbáčik |
|
AĢIN |
13 |
|
Skalický trdelnik |
|
AĢIN |
24 |
|
Slovenská bryndza |
|
AĢIN |
13 |
|
Slovenská parenica |
|
AĢIN |
13 |
|
Slovenský oštiepok |
|
AĢIN |
13 |
|
Tekovský salámový syr |
|
AĢIN |
13 |
|
Zázrivský korbáčik |
|
AĢIN |
13 |
|
Arbroath Smokies |
|
AĢIN |
17 |
|
Beacon Fell traditional Lancashire cheese |
|
ACVN |
13 |
|
Bonchester cheese |
|
ACVN |
13 |
|
Buxton blue |
|
ACVN |
13 |
|
Cornish Clotted Cream |
|
ACVN |
14 |
|
Cornish Pasty |
|
AĢIN |
24 |
|
Cornish Sardines |
|
AĢIN |
17 |
|
Dorset Blue Cheese |
|
AĢIN |
13 |
|
Dovedale cheese |
|
ACVN |
13 |
|
Exmoor Blue Cheese |
|
AĢIN |
13 |
|
Gloucestershire cider/perry |
|
AĢIN |
18 |
|
Herefordshire cider/perry |
|
AĢIN |
18 |
|
Isle of Man Manx Loaghtan Lamb |
– |
ACVN |
11 |
|
Jersey Royal potatoes |
– |
ACVN |
16 |
|
Kentish ale and Kentish strong ale |
– |
AĢIN |
21 |
|
Lough Neagh Eel |
|
AĢIN |
17 |
|
Melton Mowbray Pork Pie |
|
AĢIN |
12 |
|
Native Shetland Wool |
|
ACVN |
36 |
|
Orkney beef |
– |
ACVN |
11 |
|
Orkney lamb |
– |
ACVN |
11 |
|
Rutland Bitter |
– |
AĢIN |
21 |
|
Scotch Beef |
– |
AĢIN |
11 |
|
Scotch Lamb |
– |
AĢIN |
11 |
|
Scottish Farmed Salmon |
– |
AĢIN |
17 |
|
Shetland Lamb |
– |
ACVN |
11 |
|
Single Gloucester |
– |
ACVN |
13 |
|
Staffordshire Cheese |
– |
ACVN |
13 |
|
Swaledale cheese; Swaledale ewes' cheese |
– |
ACVN |
13 |
|
Teviotdale Cheese |
|
AĢIN |
13 |
|
Traditional Cumberland Sausage |
|
AĢIN |
12 |
|
Traditional Grimsby Smoked Fish |
|
AĢIN |
17 |
|
Welsh Beef |
|
AĢIN |
11 |
|
Welsh lamb |
|
AĢIN |
11 |
|
West Country farmhouse Cheddar cheese |
|
ACVN |
13 |
|
White Stilton cheese; Blue Stilton cheese |
|
ACVN |
13 |
|
Whitstable oysters |
|
AĢIN |
17 |
|
Worcestershire cider/perry |
|
AĢIN |
18 |
|
Yorkshire Forced Rhubarb |
|
ACVN |
16 |
|
(1) Saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem, kā norādīts 2. papildinājumā. |
|||
2. Papildinājums
PUŠU TIESĪBU AKTI
Eiropas Savienības tiesību akti
Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regula (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp).
Komisijas 2006. gada 14. decembra Regula (EK) Nr. 1898/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2008. gada 2. jūlija Regulu (EK) Nr. 628/2008 (OV L 173, 3.7.2008., 3. lpp.).
Šveices Konfederācijas tiesību akti:
1997. gada 28. maija rīkojums par lauksaimniecības produktu un pārstrādāto lauksaimniecības produktu cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2013. gada 1. janvārī (RS 910.12, RO 2012 3631).”
NOBEIGUMA AKTS
Pilnvarotie, kas pārstāv
EIROPAS SAVIENĪBU
un
ŠVEICES KONFEDERĀCIJU,
sapulcējušies Briselē, 2011. gada 17. maijā, lai parakstītu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, ar kuru groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību, ir pieņēmuši turpmāk minēto kopīgo deklarāciju, kas pievienota šim nobeiguma aktam:
— Kopīga deklarācija par homonīmiem nosaukumiem.
За Европейския съюз
Por la Unión Europea
Za Evropskou unii
For Den Europæiske Union
Für die Europäische Union
Euroopa Liidu nimel
Για την Ευρωπαϊκή Ένωση
For the European Union
Pour l'Union européenne
Per l'Unione europea
Eiropas Savienības vārdā –
Europos Sąjungos vardu
Az Európai Unió részéről
Għall-Unjoni Ewropea
Voor de Europese Unie
W imieniu Unii Europejskiej
Pela União Europeia
Pentru Uniunea Europeană
Za Európsku úniu
Za Evropsko unijo
Euroopan unionin puolesta
För Europeiska unionen
За Конфедерация Швейцария
Por la Confederación Suiza
Za Švýcarskou konfederaci
For Det Schweiziske Forbund
Für die Schweizerische Eidgenossenschaft
Šveitsi Konföderatsiooni nimel
Για την Ελβετική Συνομοσπονδία
For the Swiss Confederation
Pour la Confédération suisse
Per la Confederazione svizzera
Šveices Konfederācijas vārdā –
Šveicarijos Konfederacijos vardu
A Svájci Államszövetség részéről
Għall-Konfederazzjoni Żvizzera
Voor de Zwitserse Bondsstaat
W imieniu Konfederacji Szwajcarskiej
Pela Confederação Suíça
Pentru Confederația Elvețiană
Za Švajčiarsku konfederáciu
Za Švicarsko konfederacijo
Sveitsin valaliiton puolesta
För Schweiziska edsförbundet
KOPĪGA DEKLARĀCIJA PAR HOMONĪMIEM NOSAUKUMIEM
Puses atzīst, ka procedūras, kas saistītas ar ĢN reģistrēšanas pieprasījumiem, kuri iesniegti pirms nodomu protokola parakstīšanas 2009. gada 11. decembrī saskaņā ar Pušu attiecīgajiem tiesību aktiem, var turpināties, neraugoties uz šā nolīguma noteikumiem, jo īpaši 12. pielikuma 7. pantu.
Puses ir vienojušās, ka šādu ĢN reģistrēšanas gadījumā ir piemērojami noteikumi attiecībā uz homonīmiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 510/2006 3. panta 3. punktā un rīkojuma par ACVN un AĢIN (RS 910.12) 4.a pantā. Šādā gadījumā Puses vispirms informē viena otru.
Vajadzības gadījumā un saskaņā ar 12. pielikuma 16. pantā paredzētajām procedūrām Komiteja var apsvērt 8. panta grozīšanu, lai precizētu īpašus noteikumus attiecībā uz homonīmiem nosaukumiem.
NOBEIGUMA AKTS
Personas, kuras pilnvarojuši
EIROPAS KOPIENA
un
ŠVEICES KONFEDERĀCIJA,
tikās tūkstoš deviņi simti deviņdesmit devītā gada divdesmit pirmajā jūnijā Luksemburgā, lai parakstītu šo Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem, pieņēma kopīgās deklarācijas, kas pieminētas turpmāk un pievienotas šim nobeiguma aktam:
— Kopīgā deklarācija par divpusēju nolīgumu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šveici,
— Kopīgā deklarācija par dārzeņu un augļu pulveru tarifa klasifikāciju,
— Kopīgā deklarācija par gaļas nozari,
— Kopīgā deklarācija par veidu, kādā Šveices pārvalda savas tarifa kvotas gaļai,
— Kopīgā deklarācija par 4. pielikuma, kas attiecas uz augu veselību, īstenošanu,
— Kopīgā deklarācija par Kopienas izcelsmes Šveices teritorijā realizētu vīna nozares produktu kupāžu,
— Kopīgā deklarācija par tiesību aktiem, kas attiecas uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un aromatizētiem vīna dzērieniem,
— Kopīgā deklarācija par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un izcelsmes apzīmējumu aizsardzību,
— Kopīgā deklarācija par 11. pielikumu attiecībā uz dzīvnieku veselības aizsardzības un zootehniskajiem pasākumiem, kas piemērojami tirdzniecībā ar dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem,
— Kopīgā deklarācija par turpmākām sarunām.
— Konference ir pieņēmusi zināšanai arī šādas deklarācijas, kas pievienotas šim Nobeiguma aktam:
Eiropas Kopienas deklarācija par siera fondī,
— Šveices deklarācija par grapu,
— Šveices deklarācija par mājputnu nosaukumiem saistībā ar lauksaimniecības veidu,
— Deklarācija par Šveices dalību komitejās.
Hecho en Luxemburgo, el veintiuno de junio de mil novecientos noventa y nueve.
Udfærdiget i Luxembourg den enogtyvende juni nitten hundrede og nioghalvfems.
Geschehen zu Luxemburg am einundzwanzigsten Juni neunzehnhundertneunundneunzig.
Έγινε στο Λουξεμβούργο, στις είκοσι μία Ιουνίου χίλια εννιακόσια ενενήντα εννέα.
Done at Luxembourg on the twenty-first day of June in the year one thousand nine hundred and ninety-nine.
Fait à Luxembourg, le vingt-et-un juin mil neuf cent quatre-vingt dix-neuf.
Fatto a Lussembourgo, addì ventuno giugno millenovecentonovantanove.
Gedaan te Luxemburg, de eenentwintigste juni negentienhonderd negenennegentig.
Feito em Luxemburgo, em vinte e um de Junho de mil novecentos e noventa e nove.
Tehty Luxemburgissa kahdentenakymmenentenäensimmäisenä päivänä kesäkuuta vuonna tuhatyhdeksänsataayhdeksänkymmentäyhdeksän.
Som skedde i Luxemburg den tjugoförsta juni nittonhundranittionio.
Por la Comunidad Europea
For Det Europæiske Fællesskab
Für die Europäische Gemeinschaft
Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα
For the European Community
Pour la Communauté européenne
Per la Comunità europea
Voor de Europese Gemeenschap
Pela Comunidade Europeia
Euroopan yhteisön puolesta
På Europeiska gemenskapens vägnar
Por la Confederación Suiza
For Det Schweiziske Edsforbund
Für die Schweizerische Eidgenossenschaft
Για την Ελβετική Συνομοσπονδία
For the Swiss Confederation
Pour la Confédération suisse
Per la Confederazione svizzera
Voor de Zwitserse Bondsstaat
Pela Confederação Suíça
Sveitsin valaliiton puolesta
På Schweiziska edsförbundets vägnar
KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA
par divpusējiem nolīgumiem starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šveici
Eiropas Kopiena un Šveice ar šo atzīst, ka divpusējos nolīgumus starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šveici piemēro, neskarot saistības, kas uzliktas šo Nolīgumu dalībvalstīm, un ievērojot tās, saskaņā ar to dalību Eiropas Savienībā vai Pasaules tirdzniecības organizācijā.
Tās arī atzīst, ka šo Nolīgumu noteikumi ir spēkā tikai tiktāl, ciktāl tie ir saskaņā ar Kopienas tiesībām, tostarp ar Kopienas noslēgtajiem nolīgumiem.
KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA
par dārzeņu un augļu pulveru tarifa klasifikāciju
Nolūkā nodrošināt koncesiju piešķiršanu un lai saglabātu to koncesiju vērtību, par kurām vienojušās Šveice un Kopiena attiecībā uz noteiktiem augļu un dārzeņu pulveriem, uz ko attiecas 2. pielikums nolīgumā par tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem, Pušu muitas iestādes ar šo piekrīt atjaunināt dārzeņu un augļu pulveru tarifa klasifikāciju, ņemot vērā tarifa koncesiju piemērošanas gaitā gūto pieredzi.
KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA
par gaļas nozari
No 1999. gada 1. jūlija, ņemot vērā GSE krīzi un pasākumus, ko attiecībā uz eksportu no Šveices veikušas dažas dalībvalstis, un izņēmuma kārtā Kopiena atver autonomo gada kvotu – 700 tonnas tīrsvarā žāvētai liellopu gaļai, uz ko attiecas procentuālais nodoklis un atbrīvojums no īpašā nodokļa, un to piemēro vienu gadu pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā. Situāciju pārskata, ja dažu dalībvalstu vai Šveices uzliktie importa ierobežojumi minētajā datumā nav atcelti.
Par to uz šādu pašu periodu un ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi piemērojami līdz šim, Šveice saglabā savas esošās koncesijas (480 t tīrsvara Parma un San Daniele šķiņķis, 50 t tīrsvara Serrano šķiņķis un 170 t tīrsvara Bresaola).
Attiecībā uz izcelsmi ir tādi paši kā nepreferenciālam režīmam.
KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA
par veidu, kādā Šveices pārvalda savas tarifa kvotas gaļai
Ar šo Eiropas Kopiena un Šveice deklarē savu nodomu kopīgi un ievērojot PTO noteikumus pārskatīt veidu, kādā Šveice pārvalda savas tarifa kvotas gaļai, lai atrastu tādu pārvaldības veidu, kas samazina šķēršļus tirdzniecībā.
KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA
par 4. pielikuma, kas attiecas uz augu veselību, īstenošanu
Šveice un Kopiena, še turpmāk “Puses”, apņemas pēc iespējas īsā laikā īstenot 4. pielikumu par augu veselību. Ceturtais pielikums tiks īstenots tādā veidā un tad, kad Šveices tiesību akti, kuri attiecas uz augiem, augu produktiem un citiem izstrādājumiem, kas uzskaitīti tā A papildinājumā, būs pielīdzināti Kopienas tiesību aktiem, kuri uzskaitīti tā B papildinājumā saskaņā ar procedūru, kas paredzēta tam, lai iekļautu augus, augu produktus un citus izstrādājumus 4. pielikuma 1. papildinājumā, bet abu Pušu tiesību aktus tā 2. papildinājumā. Minētā procedūra izmantojama arī tam, lai papildinātu minētā pielikuma 3. un 4. papildinājumu saskaņā ar tā C un D papildinājumiem attiecībā uz Kopienu un pamatojoties uz atbilstošajiem noteikumiem, kas attiecas uz Šveici.
Ceturtā pielikuma 9. un 10. pantu īsteno tad, kad minētais pielikums stājas spēkā, lai iespējami drīzā laikā 4. pielikuma 1. punktā iestrādātu augu, augu produktu un citu izstrādājumu reģistrēšanas līdzekļus, lai uzskaitītu 4. pielikuma 2. papildinājumā abu Pušu normatīvus ar līdzvērtīgu iedarbību attiecībā uz augu un augu produktu aizsardzību pret tiem kaitīgu organismu ieviešanu un pavairošanu, lai 4. pielikuma 3. papildinājumā reģistrētu iestādes, kas atbildīgas par augu veselības pasu izdošanu un, ja vajadzīgs, 4. pielikuma 4. papildinājumā definētu saistītās jomas un īpašās prasības.
Darba grupa augu veselības jautājumos, kas minēta 4. pielikuma 10. pantā, izvērtē Šveices tiesību aktu grozījumus iespējami īsā laikā nolūkā pārliecināties, vai tiem ir tāda pati iedarbība, kā Kopienas noteikumiem attiecībā uz augu un augu produktu aizsardzību pret tiem kaitīgu organismu ieviešanu un pavairošanu. Tā nodrošina, lai 4. pielikumu īstenotu pakāpeniski tā, lai tas pēc iespējas īsā laikā aptvertu pēc iespējas vairāk augu, augu produktu un citu izstrādājumu, kas uzskaitīti tā A papildinājumā.
Puses apņemas organizēt tehniskās konsultācijas nolūkā veicināt tādu tiesību aktu ieviešanu, kam būtu līdzvērtīga iedarbība attiecībā uz augu un augu produktu aizsardzību pret tiem kaitīgu organismu ieviešanu un pavairošanu.
A papildinājums
AUGI, AUGU PRODUKTI UN CITI IZSTRĀDĀJUMI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM ABAS PUSES CENTĪSIES RAST RISINĀJUMU SASKAŅĀ AR 4. PIELIKUMU
A. AUGI, AUGU PRODUKTI UN CITI IZSTRĀDĀJUMI, KURU IZCELSME IR KĀDAS PUSES TERITORIJĀ
1. Augi un augu produkti, kas ir apgrozībā
1.1. Stādīšanai paredzēti augi, neietverot sēklas
Beta vulgaris L.
Humulus lupulus L.
Prunus L ( 69 )
1.2. Augu daļas, neizslēdzot augļus vai sēklas, bet izslēdzot dzīvus putekšņus apputeksnēšanai
Chaenomeles Lindl.
Cotoneaster Ehrh.
Crataegus L.
Cydonia Mill.
Eriobotrya Lindl.
Malus Mill.
Mespilus L.
Pyracantha Roem.
Pyrus L.
Sorbus L., izņemot S. Intermedia (Ehrh.) Pers.
Stranvaesia Lindl.
1.3. Stolonus vai bumbuļus veidojušu sugu augi, kas paredzēti stādīšanai
Solanum L. un tā hibrīdi
1.4. Augi, neietverot augļus vai sēklas
Vitis L.
2. Augi, augu produkti un citi izstrādājumi, ko saražojuši ražotāji un ko atļauts ražot, lai pārdotu personām, kas profesionāli iesaistītas tādu augu ražošanā, kas nav tie augi, augu produkti un citi izstrādājumi, kas gatavoti un gatavi pārdošanai galapatērētājam, un kam puses (atbildīgās iestādes) garantē, ka to ražošana ir skaidri nošķirta no citu produktu ražošanas
2.1. Augi, kas nav sēklas
Abies spp.
Apium graveolens L.
Argyranthemum spp.
Aster spp.
Brassica spp.
Castanea Mill.
Cucumis spp.
Dendranthema (DC) Des Moul.
Dianthus L. un tā hibrīdi
Exacum spp.
Fragaria L.
Gerbera Cass.
Gypsophila L.
Impatiens L.: visas hibrīdu šķirnes no Jaungvinejas
Lactuca spp.
Larix Mill.
Leucanthemum L.
Lupinus L.
Pelargonium L'Hérit. ex Ait.
Picea A. Dietr.
Pinus L.
Populus L.
Pseudotsuga Carr.
Quercus L.
Rubus L.
Spinacia L.
Tanacetum L.
Tsuga Carr.
Verbena L.
2.2. Augi, kas paredzēti stādīšanai un kas nav sēklas
Nakteņu dzimtas augi, kas nav minēti 1.3. punktā.
2.3. Apsakņoti augi vai augi kopā ar substrātu
Ārumu dzimta
Marantu dzimta
Banānu dzimta
Persea Mill.
Strelīciju dzimta
2.4. Sēklas un sīpoli
Allium ascalonicum L.
Allium cepa L.
Allium schoenoprasum L.
2.5. Stādīšanai paredzēti augi
Allium porrum L.
2.6. Sīpoli un bumbuļsīpoli, paredzēti stādīšanai
Camassia Lindl.
Chionodoxa Boiss.
Crocus flavus Weston cv. Golden Yellow
Galanthus L.
Galtonia candicans (Baker) Decne
Gladiolus Tourn. ex L.: miniatūrās šķirnes un to hibrīdi, tādi kā G. callianthus Marais, G. colvillei Sweet, G. nanus hort., G. ramosus hort. un G. tubergenii hort.
Hyacinthus L.
Iris L.
Ismene Herbert (= Hymenocallis Salisb.)
Muscari Mill.
Narcissus L.
Ornithogalum L.
Puschkinia Adams
Scilla L.
Tigridia Juss.
Tulipa L.
B. AUGI UN AUGU PRODUKTI, KURU IZCELSME IR CITĀS TERITORIJĀS, KAS NAV A PUNKTĀ MINĒTĀS
3. Visi augi, kas paredzēti stādīšanai
kas nav:
— sēklas, kuras uzskaitītas 4. punktā,
— šādi augi:
—
Citrus L.
Clausena Burm. f.
Fortunella Swingle
Murraya Koenig ex L.
Palmu dzimta
Poncirus Raf.
4. Sēklas
4.1. Sēklas, kuru izcelsme ir Argentīnā, Austrālijā, Bolīvijā, Čīlē, Jaunzēlandē vai Urugvajā
Krustziežu dzimta
Graudzāļu dzimta
Trifolium spp.
4.2. Sēklas, kuru izcelsme ir citur, nevis kādas Puses teritorijā
Allium cepa L.
Allium porrum L.
Allium schoenoprasum L.
Capsicum spp.
Helianthus annuus L.
Lycopersicon lycopersicum (L.) Karst. ex Farw.
Medicago sativa L.
Phaseolus L.
Prunus L.
Rubus L.
Zea mays L.
4.3. Sēklas no šādām ģintīm, kuru izcelsme ir Afganistānā, Indijā, Irākā, Meksikā, Nepālā, pakistānā, Amerikas Savienotajās Valstīs
Triticum
Secale
X Triticosecale
5. Augi, kas nav augļi un sēklas
Vitis L.
6. Augu daļas, kas nav augļi un sēklas
Skujkoki
Dendranthema (DC) Des Moul.
Dianthus L.
Pelargonium L'Hérit. ex Ait.
Populus L.
– Prunus L. (izcelsme ārpus Eiropas)
Quercus L.
7. Augļi (izcelsme ārpus Eiropas)
Annona L.
Cydonia Mill.
Diospyros L.
Malus Mill.
Mangifera L.
Passiflora L.
Prunus L.
Psidium L.
Pyrus L.
Ribes L.
Syzygium Gaertn.
Vaccinium L.
8. Gumi, kas nav paredzēti stādīšanai
Solanum tuberosum L.
9. Koki, kuriem pilnīgi vai daļēji saglabāta to dabīgā apaļā virsma, ar mizu vai bez tās, vai kas ir šķeldu, skaidu, zāģu skaidu, koksnes atlikumu vai atgriezumu veidā
a) ja tie pilnīgi vai daļēji iegūti no še turpmāk minētajiem augiem:
— Castanea Mill.
— Castanea Mill., Quercus L. (ietverot Ziemeļamerikas valstīs iegūtu koksni, kam nav saglabāta koka dabīgā apaļā virsma)
— Skujkoki (Coniferales), izņemot Pinus L. (ietverot arī koksni, kam nav saglabāta koka dabīgā apaļā virsma, no valstīm ārpus Eiropas)
— Pinus L. (ietverot arī koksni, kam nav saglabāta koka dabīgā apaļā virsma)
— Populus L. (izcelsme Amerikas valstīs)
— Acer saccharum Marsh. (ietverot Ziemeļamerikas valstīs iegūtu koksni, kam nav saglabāta koka dabīgā apaļā virsma)
— un
b)
|
KN kods |
Apraksts |
|
4401 10 |
Malka apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu veidā un tamlīdzīga malka |
|
ex 4401 21 |
Koka šķeldas vai skaidas: – no skujkokiem, kuru izcelsme ir valstīs ārpus Eiropas |
|
4401 22 |
Koka šķeldas vai skaidas: – – kas nav no skujkokiem |
|
4401 30 |
Koksnes atlikumi un atgriezumi, kas nav aglomerēti apaļkoku, brikešu un granulu veidā vai tamlīdzīgi |
|
ex 4403 20 |
Neapstrādāti kokmateriāli, atbrīvoti vai neatbrīvoti no mizas vai aplievas, vai aptēsti: – nepiesūcināti ar krāsu, kodni, kreozotu vai citiem konservantiem, skujkoku, kas nāk no valstīm ārpus Eiropas |
|
4403 91 |
Neapstrādāti kokmateriāli, atbrīvoti vai neatbrīvoti no mizas vai aplievas, vai aptēsti: – nepiesūcināti ar krāsu, kodni, kreozotu vai citiem konservantiem – – no Quercus L. |
|
4403 99 |
Neapstrādāti kokmateriāli, atbrīvoti vai neatbrīvoti no mizas vai aplievas, vai aptēsti: – nepiesūcināti ar krāsu, kodni, kreozotu vai citiem konservantiem – – kas nav no Confirales, Quercus L. vai Fagus L. |
|
ex 4404 10 |
Šķelti stabi: koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet garenvirzienā nezāģēti – no skujkokiem, kuru izcelsme nav Eiropas valstīs |
|
ex 4404 20 |
Šķelti stabi; koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet garenvirzienā nezāģēti – kas nav no skujkokiem |
|
4406 10 |
Dzelzceļa vai tramvaja sliežu gulšņi no koka – neimpregnēti |
|
ex 4407 10 |
Gareniski zāģēti vai plēsti kokmateriāli, drāzti vai mizoti, neēvelēti, slīpēti vai savienoti ar tapām, biezāki par 6 mm, piemēram, baļķi, zāģbaļķi, zāģbrusas, dēļi, plankas: – no skujkokiem, kuru izcelsme nav Eiropas valstīs |
|
ex 4407 91 |
Gareniski zāģēti vai plēsti kokmateriāli, drāzti vai mizoti, neēvelēti, slīpēti vai savienoti ar tapām, biezāki par 6 mm, piemēram, baļķi, zāģbaļķi, zāģbrusas, dēļi, plankas: – no Quercus L. |
|
ex 4407 99 |
Gareniski zāģēti vai plēsti kokmateriāli, drāzti vai mizoti, neēvelēti, slīpēti vai savienoti ar tapām, biezāki par 6 mm, piemēram, baļķi, zāģbaļķi, zāģbrusas, dēļi, plankas: – kas nav no Confirales, trokos augošajiem kokiem, Quercus L. vai Fagus L. |
|
ex 4415 10 |
Iepakošanas kastes, redeļkastes un tvertnes no koksnes, kas iegūta valstīs ārpus Eiropas |
|
ex 4415 20 |
Paliktņi, kastu paliktņi un citas kravu plātnes no koksnes, kas iegūta valstīs ārpus Eiropas |
|
ex 4416 00 |
Koka mucas, arī mucu galdiņi no Quercus L. |
Atbrīvojums attiecas arī uz paliktņiem un kastu paliktņiem (KN kods ex 4415 20 ), ja tie atbilst “UIC paliktņiem” noteiktajiem standartiem un tiem ir marķējums, kas apliecina šādu atbilstību.
10. Augsne un audzēšanas substrāts
a) Augsne un audzēšanas substrāts kā tāds, kas pilnīgi vai daļēji sastāv no augsnes vai cietām organiskajām vielām, piemēram, no augu daļām, humusa, arī no kūdras vai mizas, izņemot humusu, kurš sastāv tikai no kūdras.
b) Augsne un audzēšanas substrāts, kas ir pie augiem, pilnīgi vai daļēji sastāv a) punktā precizētajām vielām vai pilnībā vai daļēji no kūdras vai no kādas cietas neorganiskas vielas, kas paredzēta augu dzīvotspējas nodrošināšanai.
B papildinājums
TIESĪBU AKTI
Eiropas Kopienas noteikumi:
— Padomes 1969. gada 8. decembra Direktīva 69/464/EEK par kartupeļu vēža kontroli
— Padomes 1969. gada 8. decembra Direktīva 69/465/EEK par kartupeļu nematodes kontroli
— Padomes 1969. gada 8. decembra Direktīva 69/466/EEK par Kalifornijas bruņu uts kontroli
— Padomes 1974. gada 9. decembra Direktīva 74/467/EEK par neļķu tinēja kontroli
— Padomes 1976. gada 21. decembra Direktīva 77/93/EEK par aizsardzības pasākumiem pret augiem vai augu produktiem kaitīgu organismu ieviešanu Kopienā, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 98/2/EK
— Komisijas 1991. gada 2. maija Lēmums 91/261/EEK, ar ko Austrāliju atzīst par brīvu no Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al.
— Komisijas 1992. gada 30. jūlija Direktīva 92/70/EEK, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus pētījumiem, kas jāveic nolūkā atzīt aizsargājamās zonas Kopienā
— Komisijas 1992. gada 6. oktobra Direktīva 92/76/EEK, ar ko atzīst aizsargājamās zonas, kuras pakļautas konkrētiem augu veselības apdraudējumiem Kopienā, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 98/17/EK
— Komisijas 1992. gada 3. novembra Direktīva 92/90/EEK, ar ko nosaka saistības, kas jāievēro augu, augu produktu un citu izstrādājumu ražotājiem un importētājiem, un ar ko nosaka sīkas ziņas to reģistrēšanai
— Komisijas 1992. gada 3. decembra Direktīva 92/105/EEK, ar ko nosaka standartizācijas pakāpi augu pasēm, kas izmantojamas noteiktu augu, augu produktu un citu izstrādājumu pārvadāšanai Kopienā, un ar ko nosaka sīki izstrādātas procedūras attiecībā uz šādu pasu izdošanu, kā arī nosacījumus un sīki izstrādātas procedūras to nomaiņai
— Komisijas 1993. gada 28. maija Lēmums 93/359/EEK, ar ko dalībvalstīm atļauj paredzēt izņēmumus no dažiem Padomes Direktīvas 77/93/EEK noteikumiem attiecībā uz Thuja L. koksni, kuras izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs
— Komisijas 1993. gada 28. maija Lēmums 93/360/EEK, ar ko dalībvalstīm atļauj paredzēt izņēmumus no dažiem Padomes Direktīvas 77/93/EEK noteikumiem attiecībā uz Thuja L. koksni, kuras izcelsme ir Kanādā
— Komisijas 1993. gada 2. jūnija Lēmums 93/365/EEK, ar ko dalībvalstīm atļauj paredzēt izņēmumus no dažiem Padomes Direktīvas 77/93/EEK noteikumiem attiecībā uz termiski apstrādātu skujkoku koksni, kuras izcelsme ir Kanādā, un ar ko nosaka sīkas ziņas attiecībā uz indikatoru sistēmu, kas piemērojama termiski apstrādātai koksnei
— Komisijas 1993. gada 22. jūnija Lēmums 93/422/EEK, ar ko dalībvalstīm atļauj paredzēt izņēmumus no dažiem Padomes Direktīvas 77/93/EEK noteikumiem attiecībā uz kamerā žāvētu skujkoku koksni, kuras izcelsme ir Kanādā, un ar ko nosaka sīkas ziņas attiecībā uz indikatoru sistēmu, kas piemērojama kamerā žāvētai koksnei
— Komisijas 1993. gada 22. jūnija Lēmums 93/423/EEK, ar ko dalībvalstīm atļauj paredzēt izņēmumus no dažiem Padomes Direktīvas 77/93/EEK noteikumiem attiecībā uz kamerā žāvētu skujkoku koksni, kuras izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs, un ar ko nosaka sīkas ziņas attiecībā uz indikatoru sistēmu, kas piemērojama kamerā žāvētai koksnei
— Komisijas 1993. gada 24. jūnija Direktīva 93/50/EEK, ar ko precizē dažus augus, kuri nav uzskaitīti Padomes Direktīvas 77/93/EEK V pielikuma A daļā un kuru audzētāji vai šādu augu audzēšanas zonās izvietotās noliktavas, nosūtīšanas centri ir uzskaitīti oficiālajā reģistrā
— Komisijas 1993. gada 24. jūnija Direktīva 93/51/EEK, ar ko paredz noteikumus konkrētu augu, augu produktu uz citu izstrādājumu transportēšanai caur aizsargājamo zonu un augu, augu produktu un citu izstrādājumu, kuru izcelsme ir šādā aizsargājamā zonā un kurus pārvadā tajā, transportēšanai
— Komisijas 1993. gada 15. jūlija Lēmums 93/452/EEK, ar dalībvalstīm atļauj paredzēt izņēmumus no dažiem Padomes Direktīvas 77/93/EEK noteikumiem attiecībā uz Chamaecyparis Spach, Juniperus L. un Pinus L. augiem, kuru izcelsme ir Japānā, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 96/711/EK
— Komisijas 1993. gada 19. jūlija Lēmums 93/467/EEK, ar dalībvalstīm atļauj paredzēt izņēmumus no dažiem Padomes Direktīvas 77/93/EEK noteikumiem attiecībā uz ozola (Quercus L.) baļķiem ar mizu, kuru izcelsme ir Kanādā vai Amerikas Savienotajās Valstīs, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 96/724/EK
— Padomes 1993. gada 4. oktobra Direktīva 93/85/EEK par kartupeļu gaišās gredzenpuves kontroli
— Komisijas 1995. gada 26. jūlija Direktīva 95/44/EK, ar ko izstrādā nosacījumus, ar kādiem dažus kaitīgus organismus, augus, augu produktus un citus Padomes Direktīvas 77/93/EEK I līdz V pielikumā uzskaitītos izstrādājumus drīkst ievest vai pārvadāt Kopienā vai dažās tās aizsargātajās zonās izmēģinājumu vai zinātniskiem mērķiem un šķirņu selekcijas vajadzībām, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 97/46/EK
— Komisijas 1995. gada 24. novembra Lēmums 95/506/EK, ar ko dalībvalstīm uz laiku atļauj veikt papildu pasākumus pret Pseudomonas solanacearum (Smith) Smith izplatīšanos attiecībā uz Nīderlandes Karalisti, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 97/649/EK
— Komisijas 1996. gada 3. maija Lēmums 96/301/EK, ar ko dalībvalstīm uz laiku atļauj veikt papildu pasākumus pret Pseudomonas solanacearum (Smith) Smith izplatīšanos attiecībā uz Ēģipti
— Komisijas 1996. gada 16. oktobra Lēmums 96/618/EK, ar dalībvalstīm atļauj paredzēt izņēmumus no dažiem Padomes Direktīvas 77/93/EEK noteikumiem attiecībā uz kartupeļiem, kas nav stādīšanai paredzētie kartupeļi, kuru izcelsme ir Senegālas Republikā
— Komisijas 1996. gada 12. decembra Lēmums 97/5/EK, ar ko atzīst Ungāriju par brīvu no Clavibacter michiganensis (Smith) Davis et al spp. Sepedonicus (Spieckerman et Kotthoff) Davis et al.
— Komisijas 1997. gada 20. maija Lēmums 97/353/EK, ar dalībvalstīm atļauj paredzēt izņēmumus no dažiem Padomes Direktīvas 77/93/EEK noteikumiem attiecībā uz Argentīnas izcelsmes zemeņu (Fragaria L.) stādiem, kas paredzēti stādīšanai un kas nav sēklas
— Komisijas 1998. gada 15. aprīļa Direktīva 98/22/EK, ar ko paredz obligātos nosacījumus fitosanitāro pārbaužu veikšanai Kopienā augiem, augu produktiem vai citiem izstrādājumiem no trešām valstīm kontrolpunktos, kas nav galamērķa vietas kontrolpunkti
C papildinājums
PAR AUGU PASU IZDOŠANU ATBILDĪGĀS IESTĀDES
Kopiena
Ministère des Classes moyennes et de l'Agriculture
Service de la Qualité et de la Protection des végétaux
WTC 3 – 6ème étage
Boulevard Simon Bolivar 30
B – 1210 Brussels
Tālr.: (32–2) 208 37 04
Fakss: (32–2) 208 37 05
Ministeriet for Fødevarer, Landbrug og Fiskerei
Plantedirektoratet
Skovbrynet 20
DK – 2800 Lyngby
Tālr.: (45) 45 96 66 00
Fakss: (45) 45 96 66 10
Bundesministerium für Ernährung, Landwirtschaft und Forsten
Rochusstraße 1
D – 53123 Bonn 1
Tālr.: (49–228) 529 35 90
Fakss: (49–228) 529 42 62
Ministry of Agriculture
Directorate of Plant Produce
Plant Protection Service
3–5, Ippokratous Str.
GR – 10164 Athens
Tālr.: (30–1) 360 54 80
Fakss: (30–1) 361 71 03
Ministério de Agricultura, Pesca y Alimentación
Dirección General de Sanidad de la Producción Agraria
Subdirección general de Sanidad Vegetal
MAPA, c/Velazquez, 147 1a Planta
E – 28002 Madrid
Tālr.: (34–1) 347 82 54
Fakss: (34–1) 347 82 63
Ministry of Agriculture and Forestry
Plant Production Inspection Centre
Plant Protection Service
Vilhonvuorenkatu 11 C, PO box 42
FIN – 00501 Helsinki
Tālr.: (358–0) 13 42 11
Fakss: (358–0) 13 42 14 99
Ministère de l'Agriculture, de la Pêche et de l'Alimentation
Direction générale de l'Alimentation
Sous–direction de la Protection des végétaux
175 rue du Chevaleret
F – 75013 Paris
Tālr.: (33–1) 49 55 49 55
Fakss: (33 – 1) 49 55 59 49
Ministero delle Risorse Agricole, Alimentari e Forestali
DGPAAN – Servizio Fitosanitario Centrale
Via XX Settembre, 20
I – 00195 Rome
Tālr.: (39–6) 488 42 93 – 46 65 50 70
Fakss: (39–6) 481 46 28
Ministerie van Landbouw, Natuurbeheer en Visserij
Plantenziektenkundige Dienst (PD)
Geertjesweg 15 – Postbus
91026700 HC Wageningen
The Netherlands
Tālr.: (31–317) 49 69 11
Fakss: (31–317) 42 17 01
Bundesministerium für Land– und Forstwirtschaft
Stubenring 1
Abteilung Pflanzenschutzdienst
A – 1012 Vienna
Tālr.: (43–1) 711 00 68 06
Fakss: (43–1) 711 006501
Direcção–geral de Protecção das culturas
Quinta do Marquês
P – 2780 Oeiras
Tālr.: (351–1) 443 50 58/443 07 72/3
Fakss: (351–1) 442 06 16/443 05 27
Swedish Board of Agriculture
Plant Protection Service
S – 551 82 Jönkoping
Tālr.: (46–36) 15 59 13
Fakss: (46–36) 12 25 22
Ministère de l'Agriculture ASTA
16, route d'Esch
BP 1904
L – 1019 Luxembourg
Tālr.: (352) 45 71 72 218
Fakss: (352) 45 71 72 340
Department of Agriculture, Food and Forestry
Plant Protection Service Agriculture House (7 West),
Kildare street
Dublin
2
Ireland
Tālr.: (353–1) 607 20 03
Fakss: (353–1) 661 62 63
Ministry of Agriculture, Fisheries and Food
Plant Health Division Foss House, Kings Pool1–2 Peasholme Green
York
YO1 2PX
United Kingdom
Tālr.: (44–1904) 45 51 61
Fakss: (44–1904) 45 51 63
D papildinājums
4. PANTĀ MINĒTĀS ZONAS UN ĪPAŠAS PRASĪBAS, KAS UZ TĀM ATTIECAS
Ceturtajā pantā minētās zonas un īpašās prasības, kas uz tām attiecas, ir definētas turpmāk tekstā minētajos abu pušu attiecīgajos normatīvajos un administratīvajos aktos.
Eiropas Kopienas noteikumi
— Komisijas 1992. gada 6. oktobra Direktīva 92/76/EEK, ar ko atzīst aizsargājamās zonas, kuras pakļautas konkrētiem augu veselības apdraudējumiem Kopienā
— Komisijas 1992. gada 1. decembra Direktīva, ar ko groza I līdz IV pielikumu Padomes Direktīvai 77/93/EEK par aizsardzības pasākumiem pret augiem vai augu produktiem kaitīgu organismu ievešanu un to izplatību Kopienā
— Komisijas 1993. gada 29. novembra Direktīva 2000/106/EK, ar kuru groza Direktīvu 92/76/EEK, ar ko atzīst aizsargājamās zonas, kuras pakļautas konkrētiem augu veselības apdraudējumiem Kopienā
— Komisijas 1993. gada 9. decembra Direktīva 93/110/EK, ar ko groza dažus pielikumus Padomes Direktīvai 77/93/EEK par aizsardzības pasākumiem pret augiem vai augu produktiem kaitīgu organismu ievešanu un to izplatību Kopienā
— Komisijas 1994. gada 15. decembra Direktīva 94/61/EK, ar ko pagarina Direktīvas 92/76/EEK 1. pantā paredzēto pagaidu atzīšanas periodu dažām aizsargājamajām zonām
— Komisijas 1995. gada 21. februāra Direktīva 95/4/EK, ar ko groza dažus pielikumus Padomes Direktīvai 77/93/EEK par aizsardzības pasākumiem pret augiem vai augu produktiem kaitīgu organismu ievešanu un to izplatību Kopienā
— Komisijas 1995. gada 19. jūlija Direktīva 95/40/EK, ar kuru groza Direktīvu 92/76/EEK, ar ko atzīst aizsargājamās zonas, kuras pakļautas konkrētiem augu veselības apdraudējumiem Kopienā
— Komisijas 1995. gada 14. decembra Direktīva 95/65/EK, ar kuru groza Direktīvu 92/76/EEK, ar ko atzīst aizsargājamās zonas, kuras pakļautas konkrētiem augu veselības apdraudējumiem Kopienā
— Komisijas 1995. gada 14. decembra Direktīva 95/66/EK, ar ko groza dažus pielikumus Padomes Direktīvai 77/93/EEK par aizsardzības pasākumiem pret augiem vai augu produktiem kaitīgu organismu ievešanu un to izplatību Kopienā
— Komisijas 1996. gada 12. marta Direktīva 96/14/EAEK, EOTK, EK, ar ko groza dažus pielikumus Padomes Direktīvai 77/93/EEK par aizsardzības pasākumiem pret augiem vai augu produktiem kaitīgu organismu ievešanu un to izplatību Kopienā
— Komisijas 1996. gada 14. marta Direktīva 96/15/EK, ar kuru groza Direktīvu 92/76/EEK, ar ko atzīst aizsargājamās zonas, kuras pakļautas konkrētiem augu veselības apdraudējumiem Kopienā
— Komisijas 1996. gada 29. novembra Direktīva 96/15/EK, ar kuru groza Direktīvu 92/76/EEK, ar ko atzīst aizsargājamās zonas, kuras pakļautas konkrētiem augu veselības apdraudējumiem Kopienā
— Komisijas 1995. gada 19. jūlija Direktīva 95/41/EK, ar ko groza dažus pielikumus Padomes Direktīvai 77/93/EEK par aizsardzības pasākumiem pret augiem vai augu produktiem kaitīgu organismu ievešanu un to izplatību Kopienā
— Komisijas 1998. gada 11. marta Direktīva 98/17/EK, ar kuru groza Direktīvu 92/76/EEK, ar ko atzīst aizsargājamās zonas, kuras pakļautas konkrētiem augu veselības apdraudējumiem Kopienā
KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA
par to nozares produktu kupāžu, kuru izcelsme ir Kopienā, bet kurus realizē Šveices teritorijā
7. pielikuma 4. panta 1. punkts, lasot kopā ar tā 1. papildinājuma A punktu, atļauj Šveices teritorijā veikt kupāžu Kopienas izcelsmes vīna nozares produktiem, samaisot tos ar citiem Kopienas izcelsmes vīna nozares produktiem vai tikai ar citu izcelsmju produktiem, ievērojot nosacījumus, kas paredzēti attiecīgajos Kopienas noteikumos, vai tad, ja šādu noteikumu nav, 1. papildinājumā uzskaitītajos dalībvalstu noteikumos. Attiecīgi Šveices 1995. gada 1. marta rīkojuma 371. pants uz šādiem produktiem neattiecas.
KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA
par tiesību aktiem attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un aromatizētajiem vīna dzērieniem
Vēloties izstrādāt labvēlīgus nosacījumus, lai atvieglotu un veicinātu tirdzniecību starp Pusēm ar stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un aromatizētajiem vīna dzērieniem un lai šim nolūkam novērstu tehniskos šķēršļus, ar šo Puses vienojas par turpmāk minēto.
Ar šo Šveice apņemas pielāgot savus tiesību aktus Kopienas tiesību aktiem attiecīgajā jautājumā un nekavējoties uzsāk attiecīgās procedūras, lai trīs gadu laikā pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā pielāgotu savus tiesību aktus par stipro alkoholisko dzērienu un aromatizēto vīna dzērienu nosaukumu, aprakstu un noformējumu.
Kad Šveice ir ieviesusi tiesību aktus, ko abas Puses atzīst par līdzvērtīgiem Kopienas tiesību aktiem, Eiropas Kopiena un Šveice uzsāk procedūras, lai Nolīgumā par lauksaimniecības produktu tirdzniecību iestrādātu pielikumu par to tiesību aktu, kas attiecas uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un aromatizētajiem vīna dzērieniem, savstarpēju atzīšanu.
KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA
par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu aizsardzību
Eiropas Kopiena un Šveice (še turpmāk “Puses”) ar šo vienojas par to, ka cilmes vietas nosaukumu (ACN) un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (AĢN) savstarpēja aizsardzība ir būtiska lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu tirdzniecības starp Pusēm limerelizācijai. Ar to saistīto noteikumu iestrādāšana divpusējā Nolīgumā par lauksaimniecības produktu tirdzniecību ir nepieciešams papildinājums Nolīguma par vīna nozares produktu tirdzniecību 7. pielikumam, un jo īpaši tā II sadaļai, kas paredz šādu produktu nosaukumu savstarpēju atzīšanu, un 8. pielikumam Nolīgumam par stipro alkoholisko dzērienu un aromatizēto vīna dzērienu nosaukumu savstarpēju atzīšanu un aizsardzību.
Puses paredz noteikumus par ACN un AĢN savstarpēju aizsardzību, kas, pamatojoties un līdzvērtīgiem tiesību aktiem, jāiestrādā Nolīgumā par lauksaimniecības produktu tirdzniecību gan attiecībā uz nosacījumiem, kuri reglamentē ACN un AĢN reģistrāciju, gan attiecībā uz kontroles pasākumiem. Šo noteikumu iestrādāšanai jānotiek datumā, kas ir pieņemams abām Pusēm, bet ne agrāk, kā tad, kad Padomes Regulas (EEK) Nr. 2081/92 17. pants ir pilnībā piemērots attiecībā uz Kopienu, kāda tā ir pašlaik. Ņemot vērā juridiskos ierobežojumus, starplaikā Puses informē viena otru par savu darbu šajā jomā.
KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA
par 11. pielikumu, kas attiecas uz dzīvnieku veselības un zootehniskajiem pasākumiem, kuri piemērojami tirdzniecībā ar dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem
Sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm Eiropas Kopienu Komisijas rūpīgi pārrauga GSE attīstību un slimības apkarošanas pasākumus, ko veikusi Šveice, nolūkā rast pieņemamu risinājumu. Šādos apstākļos Šveice ar šo apņemas neuzsākt nekādus procesus Pasaules tirdzniecības organizācijā pret Kopienu vai tās dalībvalstīm.
KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA
par turpmākām sarunām
Eiropas Kopiena un Šveices Konfederācija paziņo par savu nodomu uzsākt sarunas, lai noslēgtu nolīgumus kopējo interešu jomās, tādās kā 1972. gada brīvās tirdzniecības līguma 2. protokola atjaunināšana un Šveices līdzdalība noteiktās Kopienas mācību, jaunatnes, mēdiju, statistikas un vides programmās. Tiklīdz pašreizējās divpusējās sarunas ir pabeigtas, steidzami jāveic sagatavošanas darbi šīm sarunām.
EIROPAS KOPIENAS DEKLARĀCIJA
par siera fondī
Ar šo Eiropas Kopiena, saistībā ar 1972. gada brīvās tirdzniecības līguma 2. protokola pieņemšanu, paziņo par savu gatavību izskatīt sarakstu to sieru sarakstu, kurus izmato siera fondī gatavošanai.
ŠVEICES DEKLARĀCIJA
par grapu
Ar šo Šveice paziņo par savu apņemšanos pieņemt Kopienas noteikto definīciju vārdam “grapa” (“vīnogu čagu spirts” jeb “vīnogu čagas”), kas minēts Padomes Regulas (EEK)
ŠVEICES DEKLARĀCIJA
par mājputnu nosaukumiem saistībā ar lauksaimniecības veidu
Ar šo Šveice paziņo par to, ka pašlaik tai nav tiesību aktu, kas konkrēti attiektos uz lauksaimniecības veidu un mājputnu nosaukumiem.
Tādēļ tā paziņo par savu nodomu nekavējoties uzsākt attiecīgās procedūras, lai triju gadu laikā, kopš šā Nolīguma stāšanās spēkā pieņemtu tiesību aktus, kas konkrēti attiektos uz lauksaimniecības veidu un mājputnu nosaukumiem un kas būtu līdzvērtīgi Kopienas tiesību aktiem attiecīgajā jautājumā.
Ar šo Šveice paziņo, ka tai ir attiecīgi tiesību akti, kas konkrēti attiecas uz patērētāju aizsardzību pret maldinošu praksi, uz dzīvnieku aizsardzību, uz preču zīmju aizsardzību un negodīgas konkurences apkarošanu.
Tā paziņo, ka pastāvošie tiesību akti tiek piemēroti tā, lai nodrošinātu, ka patērētājam sniedz būtisku, objektīvu informāciju nolūkā garantēt godīgu konkurenci attiecībā uz Šveices izcelsmes mājputniem un Kopienas izcelsmes mājputniem. Tā pievērš īpašu uzmanību tam, lai novērstu neprecīzas vai maldinošas informācijas izmantošanu, kas varētu maldināt patērētāju attiecībā uz produktu būtību, lauksaimniecības veidu un to mājputnu nosaukumiem, kuri laisti Šveices tirgū.
DEKLARĀCIJA
par Šveices piedalīšanos komitejās
Padome piekrīt, ka Šveices pārstāvji drīkst, ciktāl izskatāmie jautājumi attiecas uz Šveici, kā novērotāji apmeklēt šādas komitejas un speciālistu darba grupas:
— Pētījumu programmu komiteja, tostarp Komiteja zinātniskās un tehniskās pētniecības jautājumos (KZTJ),
— Migrējošo darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma administratīvā komisija,
— Augstākās izglītības diplomu savstarpējās atzīšanas koordinācijas grupa,
— Padomdevēja komiteja jautājumos par lidojumu maršrutiem un par konkurences noteikumu piemērošanu gaisa transporta jomā.
Kad šajās komitejās notiek balsošana, Šveices pārstāvji nepiedalās.
Ja gadījumā citas komitejas risina jautājumus šajos nolīgumos ietvertajās jomās, kurās Šveice ir pieņēmusi vai nu acquis communautaire, vai līdzvērtīgus tiesību aktus, Kopiena var apspriesties ar Šveices speciālistiem veidā, kas precizēts EEZ līguma 100. pantā.
( 1 ) Pamatsummas jāaprēķina pēc Pušu kopīgas vienošanās, pamatojoties uz atšķirību starp organizāciju noteiktām piena cenām, kas varētu būt spēkā, kad stāsies spēkā šis Nolīgums, pieskaitot papildu summu par pienu, kas pārstrādāts sierā, un šī summa iegūta, pamatojoties uz to piena daudzumu, kas vajadzīgs konkrētu siera šķirņu gatavošanai, atņemot (izņemot to sieru gadījumā, uz kuriem attiecas kvotas) muitas nodokļa samazinājumu, ko piemēro Kopiena. Subsīdijas var piešķirt tikai par tiem sieriem, ko gatavo no piena, kas ražots tikai Šveices teritorijā.
( 2 ) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.
( 3 ) Ja vien nav noteikts citādi, jebkura atsauce uz tiesību aktu jāsaprot kā atsauce uz šo aktu ar grozījumiem, kas tajā izdarīti līdz 2010. gada 30. aprīlim.
( 4 ) OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2007/41/EK (OV L 169, 29.6.2007., 51. lpp.).
( 5 ) Ja vien nav noteikts citādi, jebkura atsauce uz tiesību aktu jāsaprot kā atsauce uz šo aktu ar grozījumiem, kas tajā izdarīti līdz 2010. gada 30. aprīlim.
( 6 ) Vajadzības gadījumā, tikai attiecībā uz labības sēklām vai sēklas kartupeļiem.
( 7 ) Vietējās šķirnes, kuru tirdzniecība atļauta Šveicē, nav ietvertas.
( 8 ) Vajadzības gadījumā, tikai attiecībā uz labības sēklām vai sēklas kartupeļiem.
( 9 ) Vajadzības gadījumā, izņemot labības sēklas vai sēklas kartupeļus.
( 10 ) Vajadzības gadījumā, tikai attiecībā uz labības sēklu vai sēklas kartupeļu šķirnēm.
( 11 ) Vajadzības gadījumā, tikai attiecībā uz labības sēklām vai sēklas kartupeļiem.
( 12 ) Atzīšana balstās uz Padomes Lēmumu 95/514/EK (OV L 296, 9.12.1995., 34. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 98/162/EK (OV L 53, 24.2.1998., 21. lpp.) attiecībā uz sēklu ražošanai paredzēto augu un iegūto sēklu inspekcijām, un uz Padomes Lēmumu 97/788/EK (OV L 322, 25.11.1998., 39. lpp.) attiecībā uz šķirņu saglabāšanas pārbaudēm praksē. Attiecībā uz Norvēģiju piemēro Eiropas Ekonomikas zonas līgumu.
( 13 ) OV L 193, 24.7.2009., 60. lpp.
( 14 ) Saskaņā ar 7. pielikuma 1. papildinājuma B daļas 9. punktu Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas 1999. gada 21. jūnija Nolīgumā par lauksaimniecības produktu tirdzniecību.
( 15 ) Šā dokumenta sagatavošanai vīnkopības apgabals ir Šveices Konfederācijas teritorija.
( 16 ) Minētos nosaukumus aizsargā tikai kantonos, kuros tie ir precīzi definēti, proti, Vaud, Valais un Genève.
( 17 ) Minētos nosaukumus aizsargā, neskarot vācu tradicionālā apzīmējuma “Federweisser” lietošanu rūgstošai vīnogu misai, kas paredzēta patēriņam pārtikā, kā noteikts Vācijas Vīna likuma 3. panta c) punktā un Regulas (EK) Nr. 607/2009 40. pantā.
( 18 ) Minētos nosaukumus aizsargā, neskarot Regulas (EK) Nr. 607/2009 40. pantu.
( 19 ) Eksportam uz Kopienu kopējais spirta saturs (faktiskais un potenciālais) ir 16 tilpumprocenti.
( 20 ) Eksportam uz Kopienu dabīgā cukura saturam jābūt vismaz par 1 % augstākam nekā citu vīnu gada vidējais cukura saturs.
( 21 ) Eksportam uz Kopienu šis apzīmējums nozīmē deserta vīnu ar stingrākām prasībām attiecībā uz cukura procentu un satura raksturlielumiem (sākotnējais dabīgā cukura saturs 252 g/l).
( 22 ) Ņemot vērā ģeogrāfiskās norādes Genièvre aizsardzību Eiropas Savienībā un Šveices izteikto nodomu aizsargāt nosaukumu Genièvre kā ģeogrāfisku norādi savā teritorijā, Eiropas Savienība un Šveice ir vienojušās iekļaut nosaukumu Genièvre 8. pielikuma 1. un 2. papildinājumā.
Puses apņemas pārskatīt stāvokli ar šo nosaukumu 2015. gadā, ievērojot pārmaiņas nosaukuma Genièvre kā ģeogrāfiskas norādes aizsardzībā Šveicē.
( 23 ) (RS 910.18)
( 24 ) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
( 25 ) OV L 157,15.6.2011., 1. lpp.
( 26 ) Ja vien nav noteikts citādi, jebkuru atsauci uz tiesību aktu saprot kā atsauci uz minēto aktu ar grozījumiem, kas tajā izdarīti līdz 2012. gada 30. jūnijam.
( 27 ) Komisijas Lēmums 2002/106/EK (2002. gada 1. februāris), ar ko apstiprina Diagnostikas rokasgrāmatu, ar kuru ievieš diagnostikas procedūras, paraugu ņemšanas metodes un laboratorisko testu kritērijus klasiskā cūku mēra apstiprināšanai (OV L 39, 9.2.2002., 71. lpp.).
( 28 ) Ja vien nav noteikts citādi, jebkuru atsauci uz tiesību aktu saprot kā atsauci uz minēto aktu ar grozījumiem, kas tajā izdarīti līdz 2012. gada 30. jūnijam.
( 29 ) Komisijas Lēmums 2003/422/EK (2003. gada 26. maijs), ar ko apstiprina Āfrikas cūku mēra diagnostikas rokasgrāmatu (OV L 143, 11.6.2003., 35. lpp.).
( 30 ) Ja vien nav noteikts citādi, jebkura atsauce uz tiesību aktu jāsaprot kā atsauce uz šo aktu ar grozījumiem, kas tajā izdarīti līdz 2009. gada 1. septembrim.
( 31 ) Ja vien nav noteikts citādi, jebkuru atsauci uz tiesību aktu saprot kā atsauci uz minēto aktu ar grozījumiem, kas tajā izdarīti līdz 2012. gada 30. jūnijam.
( 32 ) Ja vien nav noteikts citādi, jebkura atsauce uz tiesību aktu jāsaprot kā atsauce uz šo aktu ar grozījumiem, kas tajā izdarīti līdz 2009. gada 1. septembrim.
( 33 ) Ja vien nav noteikts citādi, jebkuru atsauci uz tiesību aktu saprot kā atsauci uz minēto aktu ar grozījumiem, kas tajā izdarīti līdz 2012. gada 30. jūnijam.
( 34 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1069/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.).
( 35 ) Komisijas Regula (ES) Nr. 142/2011 (2011. gada 25. februāris), ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (OV L 54, 26.2.2011., 1. lpp.).
( 36 ) Ja vien nav noteikts citādi, jebkuru atsauci uz tiesību aktu saprot kā atsauci uz minēto aktu ar grozījumiem, kas tajā izdarīti līdz 2012. gada 30. jūnijam.
( 37 ) Komisijas lēmums 2004/558/EK (2004. gada 15. jūlijs), par Padomes Direktīvas 64/432/EEK ieviešanu attiecībā uz papildus garantijām kopienas iekšējā liellopu tirdzniecībā sakarā ar liellopu infekciozo rinotraheītu un atsevišķu dalībvalstu iesniegto izskaušanas programmu apstiprināšanu (OV L 249, 23.7.2004., 20. lpp.).
( 38 ) Komisijas Lēmums 2008/185/EK (2008. gada 21. februāris) par papildu garantijām Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar cūkām attiecībā uz Aujeski cūku slimību un kritērijiem, ar kuriem nodrošina informāciju par šo slimību (OV L 59, 4.3.2008., 19. lpp.).
( 39 ) Komisijas Lēmums 2010/434/ES (2010. gada 6. augusts) ar ko groza I un II pielikumu Lēmumam 2008/185/EK attiecībā uz Slovēnijas iekļaušanu to dalībvalstu sarakstā, kuras nav skārusi Aujeski slimība, un Polijas un Spānijas reģionu iekļaušanu to dalībvalstu sarakstā, kur minētajai slimībai ir apstiprināta valsts kontroles programma (OV L 208, 7.8.2010., 5. lpp.).
( 40 ) Ja vien nav noteikts citādi, jebkuru atsauci uz tiesību aktu saprot kā atsauci uz minēto aktu ar grozījumiem, kas tajā izdarīti līdz 2012. gada 30. jūnijam.
( 41 ) Ja vien nav noteikts citādi, jebkuru atsauci uz tiesību aktu saprot kā atsauci uz minēto aktu ar grozījumiem, kas tajā izdarīti līdz 2012. gada 30. jūnijam.
( 42 ) Komisijas Regula (EK) Nr. 617/2008 (2008. gada 27. jūnijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz inkubējamo olu un mājputnu cāļu ražošanu un tirdzniecību (OV L 168, 28.6.2008., 5. lpp.).
( 43 ) Ja vien nav noteikts citādi, jebkuru atsauci uz tiesību aktu saprot kā atsauci uz minēto aktu ar grozījumiem, kas tajā izdarīti līdz 2012. gada 30. jūnijam.
( 44 ) Komisijas Regula (EK) Nr. 1251/2008 (2008. gada 12. decembris), ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2006/88/EK attiecībā uz nosacījumiem un sertifikācijas prasībām par akvakultūras dzīvnieku un to produktu laišanu tirgū un importu Kopienā un nosaka pārnēsātājsugu sarakstu (OV L 337, 16.12.2008., 41. lpp.).
( 45 ) Ja vien nav noteikts citādi, jebkuru atsauci uz tiesību aktu saprot kā atsauci uz minēto aktu ar grozījumiem, kas tajā izdarīti līdz 2012. gada 30. jūnijam.
( 46 ) Ja vien nav noteikts citādi, jebkuru atsauci uz tiesību aktu saprot kā atsauci uz minēto aktu ar grozījumiem, kas tajā izdarīti līdz 2012. gada 30. jūnijam.
( 47 ) Komisijas Lēmums 2003/803/EK (2003. gada 26. novembris), ar ko ievieš pases paraugu suņu, kaķu un balto sesku pārvadāšanai Kopienā (OV L 312, 27.11.2003., 1. lpp.).
( 48 ) Komisijas Lēmums 2005/91/EK (2005. gada 2. februāris), ar ko nosaka periodu, pēc kura vakcinācija pret trakumsērgu ir uzskatāma par derīgu (OV L 31, 4.2.2005., 61. lpp.).
( 49 ) Komisijas Lēmums 2010/470/ES (2010. gada 26. augusts), ar ko nosaka veselības sertifikātu paraugus zirgu dzimtas dzīvnieku, aitu un kazu spermas, olšūnu un embriju un cūku dzimtas dzīvnieku olšūnu un embriju tirdzniecībai Eiropas Savienībā (OV L 228, 31.8.2010., 15. lpp.).
( 50 ) Ja vien nav noteikts citādi, jebkuru atsauci uz tiesību aktu saprot kā atsauci uz minēto aktu ar grozījumiem, kas tajā izdarīti līdz 2012. gada 30. jūnijam.
( 51 ) Ja vien nav noteikts citādi, jebkuru atsauci uz tiesību aktu saprot kā atsauci uz minēto aktu ar grozījumiem, kas tajā izdarīti līdz 2012. gada 30. jūnijam.
( 52 ) Ja vien nav noteikts citādi, jebkuru atsauci uz tiesību aktu saprot kā atsauci uz minēto aktu ar grozījumiem, kas tajā izdarīti līdz 2012. gada 30. jūnijam.
( 53 ) Ja vien nav noteikts citādi, jebkura atsauce uz tiesību aktu jāsaprot kā atsauce uz šo aktu ar grozījumiem, kas tajā izdarīti līdz 2008. gada 30. jūnijam.
( 54 ) Ja vien nav noteikts citādi, jebkuru atsauci uz tiesību aktu saprot kā atsauci uz minēto aktu ar grozījumiem, kas tajā izdarīti līdz 2012. gada 30. jūnijam.
( 55 ) Ja vien nav noteikts citādi, jebkura atsauce uz tiesību aktu jāsaprot kā atsauce uz šo aktu ar grozījumiem, kas tajā izdarīti līdz 2008. gada 30. jūnijam.
( 56 ) Ja vien nav noteikts citādi, jebkuru atsauci uz tiesību aktu saprot kā atsauci uz minēto aktu ar grozījumiem, kas tajā izdarīti līdz 2012. gada 30. jūnijam.
( 57 ) Komisijas Lēmums 2009/821/EK (2009. gada 28. decembris), ar ko izveido apstiprināto robežkontroles punktu sarakstu, paredz konkrētus noteikumus par inspekcijām, kuras veic Komisijas veterinārijas eksperti, un nosaka Traces veterinārās vienības (OV L 296, 12.11.2009., 1. lpp.).
( 58 ) Ja vien nav noteikts citādi, jebkura atsauce uz tiesību aktu jāsaprot kā atsauce uz šo aktu ar grozījumiem, kas tajā izdarīti līdz 2009. gada 1. septembrim.
( 59 ) Ja vien nav noteikts citādi, jebkuru atsauci uz tiesību aktu saprot kā atsauci uz minēto aktu ar grozījumiem, kas tajā izdarīti līdz 2012. gada 30. jūnijam.
( 60 ) Padomes Direktīva 89/608/EEK (1989. gada 21. novembris) par dalībvalstu administratīvo iestāžu savstarpējo palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu pareizu tiesību aktu piemērošanu veterinārijas un zootehnikas jomā (OV L 351, 2.12.1989., 34. lpp.).
( 61 ) Padomes Direktīva 96/23/EK (1996. gada 29. aprīlis), ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos, un ar ko atceļ Direktīvu 85/358/EEK un Direktīvu 86/469/EEK, kā arī Lēmumu 89/187/EEK un Lēmumu 91/664/EEK (OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.).
( 62 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.).
( 63 ) Ja vien nav noteikts citādi, jebkuru atsauci uz tiesību aktu saprot kā atsauci uz minēto aktu ar grozījumiem, kas tajā izdarīti līdz 2012. gada 30. jūnijam.
( 64 ) Ja vien nav noteikts citādi, jebkuru atsauci uz tiesību aktu saprot kā atsauci uz minēto aktu ar grozījumiem, kas tajā izdarīti līdz 2012. gada 30. jūnijam.
( 65 ) Ja vien nav noteikts citādi, jebkuru atsauci uz tiesību aktu saprot kā atsauci uz minēto aktu ar jaunākajiem tajā izdarītajiem grozījumiem.
( 66 ) Ja vien nav noteikts citādi, jebkura atsauce uz tiesību aktu jāsaprot kā atsauce uz šo aktu ar grozījumiem, kas tajā izdarīti līdz 2008. gada 30. jūnijam.
( 67 ) Ja vien nav noteikts citādi, jebkura atsauce uz tiesību aktu jāsaprot kā atsauce uz šo aktu ar grozījumiem, kas tajā izdarīti līdz 2008. gada 30. jūnijam.
( 68 ) Ja vien nav noteikts citādi, jebkuru atsauci uz tiesību aktu saprot kā atsauci uz minēto aktu ar grozījumiem, kas tajā izdarīti līdz 2012. gada 30. jūnijam.
( 69 ) Ievērojot īpašus noteikumus, kas paredzēti attiecībā uz plūmju virālajām bakām.