2001R1936 — LV — 01.01.2010 — 003.001


Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1936/2001

(2001. gada 27. septembris),

ar ko nosaka kontroles pasākumus, kuri piemērojami tālu migrējošu zivju noteiktu krājumu zvejai

(OV L 263, 3.10.2001, p.1)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  No

page

date

►M1

PADOMES REGULA (EK) Nr. 869/2004 (2004. gada 26. aprīlis),

  L 162

8

30.4.2004

►M2

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris),

  L 286

1

29.10.2008

►M3

PADOMES REGULA (EK) Nr. 302/2009 (2009. gada 6. aprīlis)

  L 96

1

15.4.2009




▼B

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1936/2001

(2001. gada 27. septembris),

ar ko nosaka kontroles pasākumus, kuri piemērojami tālu migrējošu zivju noteiktu krājumu zvejai



EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 2 ),

tā kā:

(1)

Kopš 1997. gada 14. novembra Kopiena ir līgumslēdzēja puse Starptautiskajai konvencijai par tunzivju saglabāšanu Atlantijas okeānā ( 3 ), (še turpmāk — “ICCAT Konvencija”.

(2)

ICCAT Konvencija paredz reģionālu sadarbību, lai saglabātu un pārvaldītu tunzivju un tunzivjveidīgo zivju resursus Atlantijas okeānā un blakusesošajās jūrās, izveidojot Starptautisku Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisiju (še turpmāk — “ICCAT”) un pieņemot tādus ieteikumus par saglabāšanu un pārvaldību Konvencijas apgabalā, kas kļūst saistoši līgumslēdzējām pusēm.

(3)

ICCAT ir pieņēmusi vairākus ieteikumus, ar kuriem nosaka kontroles un uzraudzības pienākumus, jo īpaši par statistikas datu sagatavošanu un nosūtīšanu, ostu pārbaudēm, kuģu satelītnovērošanu, kuģu novērošanu un pārkraušanām, un trešo pušu pārbaudēm, kā arī kuģu bez valsts piederības pārbaudēm. Minētie ieteikumi ir kļuvuši obligāti Kopienai, un tādēļ tie būtu jāīsteno.

(4)

Daži pienākumi ir pārņemti ar Padomes 1999. gada 21. jūnija Regulu (EK) Nr. 1351/1999, ar ko nosaka dažus kontroles pasākumus, lai nodrošinātu ICCAT paredzēto pasākumu izpildi ( 4 ), un 22. panta 1. punktā Padomes 1999. gada 17. decembra Regulā (EK) Nr. 2742/1999, ar ko nosaka Kopienas ūdeņos un — Kopienas kuģiem — ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi, piemērojamās dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un zvejas nosacījumus 2000. gadam, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 66/98 ( 5 ). Skaidrības labad minētie pasākumi būtu jāapvieno vienā regulā, atceļot un aizstājot bijušās regulas.

(5)

Zinātniskās pētniecības mērķiem Kopienas zvejas kuģu kapteiņiem būtu jāuzliek par pienākumu ievērot instrukcijas, kas iekļautas “Darbības rokasgrāmatā par tunzivju un tunzivjveidīgo zivju statistiku un paraugu ņemšanu, ko veic Atlantijas okeānā”, kuru izdevusi ICCAT.

(6)

Kopiena ir apstiprinājusi Nolīgumu par Indijas okeāna tunzivju komisijas (še turpmāk — “IOTC”) izveidi ( 6 ); Nolīgums veido noderīgu sistēmu starptautiskās sadarbības nostiprināšanai, lai saglabātu un racionāli izmantotu Indijas okeāna tunzivis un saistītās sugas, izveidojot IOTC un pieņemot tādus ieteikumus par saglabāšanu un pārvaldību tās kompetencē esošajā apgabalā, kas kļūst saistoši līgumslēdzējām pusēm. Kopienai būtu jāpiemēro IOTC pieņemtie kontroles pasākumi.

(7)

IOTC ir pieņēmusi ieteikumu par tādas informācijas reģistrēšanu un apmaiņu, kas attiecas uz tropu tunzivīm. Šis ieteikums ir saistošs Kopienai, kurai tādēļ tas būtu jāīsteno.

(8)

Kopienai ir zvejas intereses Klusā okeāna austrumu daļā, un tā sākusi procedūru, lai pievienotos Amerikas Tropisko tunzivju komisijai (še turpmāk — “IATTC”). Līdz pievienošanās brīdim, un saskaņā ar tās sadarbības prasībām, kas rodas atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijai, tai būtu jāpiemēro IATTC pieņemtie kontroles pasākumi.

(9)

Kopiena, kas ir parakstījusi Nolīgumu par Starptautisko delfīnu saglabāšanas programmu ( 7 ), ar Lēmumu 1999/386/EK ( 8 ) ir nolēmusi to piemērot uz laiku līdz tā apstiprināšanai, un tādēļ tai būtu jāpiemēro nolīgumā paredzētie kontroles pasākumi.

(10)

Dalībvalstīm būtu attiecīgi jārīkojas, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti piemērojamie kontroles pasākumi, ko paredzējušas IOTC, IATTC un kas paredzēti Nolīgumā par Starptautisko delfīnu saglabāšanas programmu.

(11)

Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar ko izveido kopējai zivsaimniecības politikai piemērojamu kontroles sistēmu ( 9 ), piemēro zvejas darbībai un visām ar to saistītām darbībām teritorijā un jūras ūdeņos, uz kuriem attiecas dalībvalstu suverenitāte vai jurisdikcija, tostarp Kopienas zvejas kuģu darbībām trešo valstu ūdeņos vai atklātā jūrā, neierobežojot zvejas nolīgumus, ko Kopiena noslēgusi ar trešām valstīm, vai starptautiskās konvencijas, kurās Kopiena ir līgumslēdzēja puse.

(12)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka procedūras Komisijai piešķirtās izpildvaras īstenošanai ( 10 ),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.



1. pants

Mērķis

Ar šo regulu nosaka kontroles un pārbaudes pasākumus saistībā ar tādu tālu migrējošu zivju sugu krājumu zveju, kas uzskaitītas šīs regulas I pielikumā, un tos piemēro kuģiem, kuri peld ar dalībvalstu karogu un ir reģistrēti Kopienā (še turpmāk — Kopienas zvejas kuģi), un darbojas kādā no 2. pantā minētajām zonām.

2. pants

Zonas

Šajā regulā nosaka šādas jūras zonas:

a) 1. zona:

Visi Atlantijas okeāna ūdeņi un blakusesošās jūras, kas iekļautas ICCAT Konvencijas apgabalā, kurš precizēts minētās konvencijas I pantā.

b) 2. zona:

Visi Indijas okeāna ūdeņi, kuri iekļauti kompetences apgabalā, kas noteikts IOTC izveides nolīguma II pantā.

c) 3. zona:

Visi Klusā okeāna austrumu daļas ūdeņi, kuri iekļauti apgabalā, kas noteikts Nolīguma par Starptautisko delfīnu saglabāšanas programmu III pantā.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā ir spēkā šādas definīcijas:

a) “kāpšana uz klāja”: viena vai vairāku pilnvarotu inspektoru kāpšana uz zvejas kuģa klāja organizācijas kompetencē esošajā apgabalā, lai veiktu pārbaudi;

b) “pārkraušana”: jebkura tālu migrējošu zivju un/vai šādu zivju produktu daudzuma izkraušana no zvejas kuģa klāja uz citu kuģi jūrā vai ostā, minētos produktus pie izkraušanas nereģistrējot ostas valstī;

c) “izkraušana krastā”: jebkura tālu migrējošu zivju un/vai šādu zivju produktu daudzuma izkraušana no zvejas kuģa klāja ostā vai uz zemes;

d) “pārkāpums”: jebkura paredzama zvejas kuģa darbība vai bezdarbība, kas reģistrēta pārbaudes ziņojumā un dod nopietnu pamatu aizdomām par to noteikumu pārkāpumu, kuri paredzēti šajā regulā vai jebkurā citā regulā, kas pārņem kādu ieteikumu, ko pieņēmusi reģionāla organizācija attiecībā uz kādu no 2. pantā norādītajām zonām;

e) “tādas valsts kuģis, kas nav līgumslēdzēja puse”: kuģis, kas novērots un identificēts kā tāds, kas iesaistīts zvejas darbībās kādā no 2. pantā minētajām zonām un peld ar tādas valsts karogu, kas nav attiecīgo reģionālo organizāciju līgumslēdzēja puse;

f) “kuģis bez valsts piederības”: kuģis, attiecībā uz ko ir pamatots iemesls aizdomām, ka tam nav valstiskās piederības;

▼M1

g) “nobarošana”: atsevišķu īpatņu audzēšana igvātos, lai palielinātu to svaru un lai tos pārdotu;

h) “iesprostošana”: jebkāda izmēra savvaļas īpatņu ievietošana slēgtā būvē (igvātos) nobarošanai;

i) “nobarošanas saimniecība”: uzņēmums, kas audzē savvaļas īpatņus igvātos nobarošanai;

j) “transportkuģis”: kuģis, kas uzņem uz klāja savvaļas īpatņus un nogādā tos dzīvus nobarošanas saimniecībās.

▼B



NODAĻA I

KONTROLES UN PĀRBAUDES PASĀKUMI, KAS PIEMĒROJAMI 1. ZONĀ



Iedaļa 1.

Kontroles pasākumi

4. pants

Paraugu ņemšana no loma

1.  Paraugu ņemšanu no loma veic saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Padomes 2000. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1543/2000, ar ko izveido Kopienas sistēmu to datu vākšanai un pārvaldībai, kas vajadzīgi, lai vadītu kopējo zivsaimniecības politiku ( 11 ), un prasībām, kas izklāstītas “Lauka rokasgrāmatā par Atlantijas tunzivju un tunzivjveidīgo zivju statistiku un paraugu ņemšanu” (trešais izdevums, ICCAT, 1990. gads).

2.  Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 24. panta 2. punktā minēto procedūru.

▼M1

4.a pants

Tādu kuģu darbības, kas piedalās operācijās, kuras saistītas ar zilo tunzivju nobarošanu

1.  Katra tāda Kopienas kuģa kapteinis, kas nodod zilās tunzivis uz transportkuģa nobarošanai, kuģa žurnālā ieraksta:

 nodoto zilo tunzivju daudzumu un zivju skaitu,

 zvejas zonu,

 zilo tunzivju nodošanas dienu un vietu,

 transportkuģa nosaukumu, tā karogu, reģistrācijas numuru un starptautisko radiosignālu,

 nodotā zilo tunzivju daudzuma galamērķa nobarošanas saimniecības(-u) nosaukumu(-us).

2.  Katrs tāda transportkuģa kapteinis, kam nodotas zilās tunzivis, ieraksta:

a) nodoto zilo tunzivju daudzumu par katru zvejas kuģi un zivju skaitu;

b) tā kuģa nosaukumu, kas noķēris a) punktā minētos daudzumus, kā arī šā kuģa karogu, reģistrācijas numuru un starptautisko radiosignālu;

c) zilo tunzivju nodošanas dienu un vietu;

d) zilo tunzivju galamērķa nobarošanas saimniecības(-u) nosaukumu(-us).

3.  Kapteinis ir atbrīvots no 2. punktā noteiktā pienākuma, ja ierakstu aizstāj ar kopiju no pārkraušanas apliecinājuma, kas paredzēts Regulas (EEK) Nr. 2847/93 11. pantā, vai kopiju no T2M dokumenta, kas minēts Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. pantā, kurā norādīta informācija, kas minēta šā panta 2. punkta c) apakšpunktā.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes reģistrē visas zilās tunzivis, ko iesprosto igvātos kuģi, kas peld ar to karogu. Tās saskaņā ar 5. pantu paziņo Komisijai zilo tunzivju daudzumu, kādu noķēruši un iesprostojuši igvātos kuģi, kas peld ar to karogu (ICCAT noteiktais I uzdevums).

Attiecībā uz nobarošanai paredzēto zilo tunzivju izvešanu un ievešanu dalībvalstis nosūta Komisijai to apstiprinātus statistikas dokumentu numurus un datumus, kas norādīti Padomes 2003. gada 8. aprīļa Regulā (EK) Nr. 1984/2003, ar ko ievieš statistiskās pārraudzības sistēmu attiecībā uz zilo tunzivju, zobenzivju un lielacu tunzivju tirdzniecību Kopienā ( 12 ), un norāda, ka galamērķa valstis, kas ir ārpuskopienas valstis, ir deklarētas.

▼M3 —————

▼M1

4.b pants

Zilo tunzivju nobarošanas saimniecību darbība

1.  Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka to jurisdikcijā esošās zilo tunzivju nobarošanas saimniecības 72 stundas pēc tam, kad zvejas vai transportkuģis pabeidzis katru iesprostošanas operāciju, iesniedz to kompetentajām iestādēm iesprostošanas deklarāciju, kas minēta 1.a pielikumā. Par to, lai tiktu iesniegta šāda deklarācija, kurā ietverta visa informācija, kas prasīta šajā pantā, ir atbildīgas dalībvalstu apstiprinātās nobarošanas saimniecības.

2.  Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka 1. punktā minētās nobarošanas saimniecības katru gadu līdz 1. jūlijam tām iesniedz nobaroto zilo tunzivju tirdzniecības deklarāciju.

3.  Nobaroto zilo tunzivju tirdzniecības deklarācijā, kas minēta 2. punktā, jānorāda šāda informācija:

 saimniecības nosaukums,

 adrese,

 īpašnieks,

 iepriekšējā gadā realizēto zilo tunzivju daudzums (tonnās),

 tunzivju galamērķis (pircēja vārds vai nosaukums, valsts, pārdošanas diena),

 attiecībā uz izvešanu un ievešanu – Regulā (EK) Nr. 1984/2003 norādīto statistikas dokumentu numuri un apstiprināšanas datumi,

 realizēto tunzivju nobarošanas ilgums (mēnešos), ja iespējams,

 realizēto tunzivju vidējais lielums;

4.  Pamatojoties uz deklarāciju, kas iesniegta saskaņā ar 1. un 3. punktu, dalībvalstis katru gadu līdz 1. augustam elektroniskā veidā paziņo Komisijai:

 iepriekšējā gadā iesprostoto tunzivju daudzumu,

 iepriekšējā gadā realizēto tunzivju daudzumu.

4.c pants

Zilo tunzivju nobarošanas saimniecību reģistrs

1.  Dalībvalstis līdz 2004. gada 30. aprīlim elektroniskā veidā nosūta Komisijai to jurisdikcijā esošo nobarošanas saimniecību sarakstu, kurām tās atļāvušas veikt Konvencijas darbības zonā nozvejoto tunzivju nobarošanas darbības.

2.  Šā panta 1. punktā minētajā sarakstā iekļauj šādu informāciju:

 saimniecības nosaukumu, tās valsts reģistrācijas numuru,

 saimniecības atrašanas vietu,

 saimniecības jaudu (tonnās).

3.  Komisija nosūta šo informāciju ICCAT izpildsekretariātam līdz 2004. gada 31. augustam, lai attiecīgās nobarošanas saimniecības tiktu iekļautas ICCAT to saimniecību reģistrā, kam atļauts veikt ICCAT Konvencijas darbības zonā noķerto zilo tunzivju nobarošanas darbības.

4.  Jebkādas izmaiņas, kas jāievieš 1. punktā minētajā sarakstā, paziņo Komisijai, lai, piemērojot tos pašus noteikumus, pārsūtītu ICCAT izpilsekretariātam vismaz 10 darbdienas pirms saimniecības uzsāk ICCAT Konvencijas darbības zonā nozvejoto zilo tunzivju nobarošanas darbības.

5.  Dalībvalstu jurisdikcijā esošās nobarošanas saimniecības, kas nav iekļautas 1. punktā minētajā sarakstā, nedrīkst veikt ICCAT Konvencijas darbības zonā noķerto zilo tunzivju nobarošanas darbības.

▼B

5. pants

Paziņojums par nozveju

▼M1

1.  Dalībvalstis elektroniskā veidā nosūta Komisijai gada nominālās nozvejas datus (ICCAT noteiktais I uzdevums) par sugām, kas uzskaitītas II pielikumā, un Komisija tos savukārt nosūta ICCAT izpildsekretariātam. Dalībvalstis ne vēlāk kā līdz nākamā gada 30. jūnijam zinātniskiem nolūkiem nosūta Komisijai galīgos aprēķinus par visu gadu, vai, ja tas nav iespējams, – iepriekšējus aprēķinus.

2.  Dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā līdz 31. jūlijam elektroniskā veidā, nodrošinot Komisijai elektronisku piekļuvi, nosūta ICCAT izpildsekretariātam šādus datus (ICCAT noteiktais II uzdevums):

▼B

a) nozvejas un zvejas intensitātes datus par iepriekšējo gadu, norādot sīku sadalījumu pēc laika un telpas parametriem;

b) jebkurus to rīcībā esošus datus par I pielikumā uzskaitīto zivju sugu nozveju sporta zvejas laikā.

3.  Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 24. panta 2. punktā minēto procedūru.

6. pants

Informācija par haizivju nozveju

1.  Dalībvalstis nosūta ICCAT izpildsekretariātam, garantējot elektronisku pieeju Komisijai, jebkurus pieejamos datus par haizivju nozveju un tirdzniecību.

▼M1

1.a)  Dalībvalstis zinātniskiem nolūkiem elektroniskā veidā, nodrošinot Komisijai elektronisku piekļuvi, nosūta ICCAT izpilsekretariātam datus par nozveju un zvejas intensitāti, kā noteikusi ICCAT, jo īpaši aprēķinus par beigtu siļķu haizivju, īsspuru mako un zilo haizivju brāķētajiem lomiem.

▼B

2.  Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 24. panta 2. punktā minēto procedūru.

▼M1

6.a pants

Informācija par balto un zilo marlinu nozveju

1.  Kopienas kuģu kapteiņi katru dienu fiksē savā kuģa žurnālā informāciju par beigtu vai dzīvu balto un zilo marlinu palaišanu par sektoru, kas nav lielāks par 5° pēc ģeogrāfiskā garuma reiz 5° pēc ģeogrāfiskā platuma, un savos krastā izkraušanas apliecinājumos norāda krastā izkrauto balto un zilo marlinu skaitu vai svaru.

2.  Dalībvalstis katru gadu līdz 30. jūnijam zinātniskiem nolūkiem elektroniskā veidā nosūta Komisijai galīgos aprēķinus par visu iepriekšējo gadu, vai, ja tos nav iespējams nosūtīt, – iepriekšējos aprēķinus par balto un zilo marlinu nozvejas datiem, ieskatot palaišanu, un par izkraušanu krastā.

▼B

7. pants

Nedeklarētā nozveja

Tādu saldētu ziemeļu tunzivju un lielacu tunzivju produktu importa gadījumā, ko nozvejojuši āķu zvejas kuģi, kuru kopējais garums ir lielāks par 24 m, dalībvalstis pēc Komisijas lūguma savāc un pārbauda pēc iespējas vairāk informāciju par importu un visu saistīto informāciju, piemēram, kas attiecas uz kuģu nosaukumiem, to reģistrāciju un īpašniekiem, nozvejotajām sugām un to svaru, zvejas zonu un eksporta vietu.

▼M2 —————

▼M1

8.a pants

To kuģu reģistrs, kam atļauts zvejot Konvencijas darbības zonā

1.  Katra dalībvalsts līdz 2003. gada 1. jūnijam elektroniskā veidā nosūta Komisijai to kuģu sarakstu, kuru kopgarums pārsniedz 24 metrus, kuri peld ar to karogu un ir reģistrēti tās teritorijā, kuriem tā, izsniedzot īpašu zvejas licenci, atļauj zvejot tunzivis un tunzivjveidīgās zivis ICCAT Konvencijas darbības zonā.

2.  Šā panta 1. punktā minētajā sarakstā iekļauj šādu informāciju:

a) kuģa iekšējo numuru, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 2090/98 I pielikumā;

b) visus tā iepriekšējos karogus;

c) visu informāciju par izslēgšanu no citiem reģistriem;

d) īpašnieka(-u) un operētāja(-u) vārdu vai nosaukumu un adresi;

e) izmantojamos zvejas rīkus;

f) laika posmu, kurā atļauts zvejot un/vai veikt pārkraušanu.

3.  Komisija nosūta šo informāciju ICCAT izpildsekretariātam līdz 2003. gada 1. jūlijam, lai šos kuģus varētu iekļaut ICCAT to kuģu reģistrā ar kopgarumu lielāku par 24 metriem, kam atļauts zvejot ICCAT Konvencijas darbības zonā (turpmāk tekstā – ICCAT reģistrs).

4.  Jebkādas izmaiņas, kas jāievieš 1. punktā minētajā sarakstā, paziņo Komisijai, lai, piemērojot to pašu procedūru, pārsūtītu ICCAT izpilsekretariātam vismaz 10 darbdienas pirms kuģis uzsāk zvejas darbības Konvencijas darbības zonā.

5.  Kopienas zvejas kuģi, kuru kopgarums pārsniedz 24 metrus, bet kas nav iekļauti 1. punktā minētajā sarakstā, nedrīkst zvejot, turēt uz klāja, pārkraut vai izkraut krastā tunzivis vai tunzivjveidīgās zivis ICCAT Konvencijas darbības zonā.

6.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

a) vienīgi tādiem kuģiem, kas peld ar to karogu, ir iekļauti 1. punktā minētajā sarakstā un kam uz kuģa ir īpaša to izsniegta zvejas licence, ir atļauts veikt 1. pantā minētās zvejas darbības ICCAT Konvencijas darbības zonā, ievērojot minētās licences noteikumus;

b) īpašās zvejas licences neizsniedz kuģiem, kas veikuši nelegālu, nereglamentētu un nepaziņotu zveju ICCAT Konvencijas darbības zonā (NNN zveja), kā norādīts 19.b pantā, ja vien jaunie īpašnieki nesniedz atbilstošus dokumentārus pierādījumus, ka iepriekšējiem īpašniekiem un operētājiem vairs nav nekādu juridisku, labumgūšanas vai finansiālu interešu attiecībā uz tiem, ka tie vairs neīsteno nekādu kontroli pār tiem, vai arī, ka viņu kuģi nepiedalās NNN zvejā un nav saistīti ar to;

c) ja tas ir iespējams, tās ar saviem valsts tiesību aktiem aizliedz tādu kuģu īpašniekiem un operētājiem, kas peld ar to karogu un ir iekļauti 1. punktā minētajā sarakstā, piedalīties tunzivju zvejas darbībās ICCAT Konvencijas darbības zonā vai būt saistītiem ar šādu zveju, ko veic ar kuģiem, kas nav iekļauti ICCAT reģistrā;

d) ja iespējams, tās savos valsts tiesību aktos paredz prasību, lai to kuģu īpašnieki, kas peld ar to karogu un ir iekļauti 1. punktā minētajā sarakstā, būtu dalībvalsts valstspiederīgie.

7.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai kuģiem, kuru kopgarums pārsniedz 24 metrus, bet kas nav iekļauti ICCAT reģistrā, aizliegtu zvejot, turēt uz klāja, pārkraut un izkraut krastā tunzivis un tunzivjveidīgās zivis, kas nozvejotas ICCAT Konvencijas darbības zonā.

8.  Dalībvalstis nekavējoties pārsūta Komisijai jebkādu informāciju, kas liecina par nopietnu pamatu aizdomām, ka kuģi, kuru kopgarums pārsniedz 24 metrus, bet kas nav iekļauti ICCAT reģistrā, zvejo vai pārkrauj tunzivis vai tunzivjveidīgās zivis ICCAT Konvencijas darbības zonā.

8.b pants

Kopienas zvejas kuģu fraktēšana

1.  Dalībvalstis katru gadu līdz 30. aprīlim nosūta Komisijai to kuģu sarakstu, kas peld ar to karogu un ko pašreizējam gadam nofraktējušas ICCAT Konvencijas līgumslēdzējas puses, kā arī visas izmaiņas, kādas jebkurā laikā ieviestas šajā sarakstā.

2.  Šā panta 1. punktā minētajos sarakstos iekļauj šādu informāciju:

a) kuģa iekšējo numuru, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 2090/98 I pielikumā;

b) kuģa īpašnieka vārdu vai nosaukumu un adresi;

c) sugas, uz kurām attiecas frakts, un kvotu, kas piešķirta ar maksājumu līgumu;

d) maksājumu līguma ilgumu;

e) fraktētāja vārdu vai nosaukumu;

f) dalībvalsts piekrišanu maksājumu līgumam;

g) valsti, kurā kuģis tika nofraktēts.

3.  Maksājumu līguma noslēgšanas dienā karoga dalībvalsts nosūta ICCAT izpildsekretariātam šādu informāciju un informē Komisiju par:

a) tās piekrišanu maksājumu līgumam;

b) darbībām, ko tā veikusi, lai nodrošinātu, ka nofraktētie kuģi, kas peld ar tās karogu, atbilst ICCAT saglabāšanas un pārvaldības noteikumiem.

4.  Ja maksājumu līgums beidzas, karoga dalībvalsts informē ICCAT izpildsekretariātu par izbeigšanās dienu, kā arī informē par to Komisiju.

5.  Karoga dalībvalsts veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

a) maksājumu līguma laikā kuģim nav atļauts izmantot tam pašam piešķirtās kvotas vai zvejas iespējas;

b) vienā un tajā pašā laikā atļauts zvejot tikai saskaņā ar vienu maksājumu līgumu;

c) šā kuģa nozveju reģistrē atsevišķi no citu tādu kuģu nozvejas, kas peld ar tās karogu;

d) tas atbilst ICCAT pieņemtajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

8.c pants

Pārkraušana

Kuģi, kuri peld ar dalībvalsts karogu un kuru kopgarums pārsniedz 24 metrus, zvejo ar āķu jedām un ir iekļauti ICCAT sarakstā, kas minēts 8.a panta 1. punktā, nedrīkst veikt pārkraušanas darbības ICCAT Konvencijas darbības zonā, izņemot ar karoga dalībvalsts kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju.

▼B

9. pants

Gada ziņojums

1.  Līdz katra gada ►M1  15. augusts ◄ dalībvalstis nosūta Komisijai valsts ziņojumu, izmantojot ICCAT pieņemto formu un iekļaujot a) informāciju par satelītnovērošanas sistēmas ieviešanu un b) “ICCAT deklarāciju tabulu” par katru zvejas darbību, kam pievieno komentārus, inter alia, par ICCAT noteikto pielaides robežu pārkāpšanu attiecībā uz dažu sugu minimālajiem izmēriem un veikto vai veicamo darbību. Dalībvalstis dara arī zināmu, kā tiek reglamentēta I pielikumā uzskaitīto zivju sugu sporta zveja, un sniedz sīku informāciju par jebkurām pārkraušanas darbībām, kurās bijuši iesaistīti tās kuģi iepriekšējā gadā.

2.  Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 24. panta 2. punktā minēto procedūru.

▼M1

9.a pants

Gada deklarācija par to, kā lielie āķu jedu zvejas kuģi piemēro ICCAT pārvaldības standartus

Dalībvalstis, kuru āķu jedu zvejas kuģiem ar kopgarumu lielāku par 24 metriem ir atļauts zvejot Konvencijas darbības zonā, katru gadu līdz 1. septembrim, izmantojot IV pielikumā norādīto paraugu, nosūta Komisijai gada deklarāciju par to, kā lielie āķu jedu zvejas kuģi piemērojuši ICCAT pārvaldības standartus.

▼B



Iedaļa 2.

Ostas pārbaudes procedūras

10. pants

Vispārīgie noteikumi

1.  Lai veiktu pārbaudes pienākumus savās ostās, dalībvalstis norīko inspektorus, kuri atbild par I pielikumā minēto sugu pārkraušanas un izkraušanas krastā uzraudzību un pārbaudi.

2.  Dalībvalstis nodrošina, lai pārbaude būtu nediskriminējoša un saskaņā ar ICCAT ostu pārbaudes noteikumiem.

3.  Ostas valsts, inter alia, var pārbaudīt dokumentus, zvejas rīkus un lomu uz zvejas kuģiem, ja tie ir brīvprātīgi iebraukuši tās ostās vai kuģu stacijās atklātā jūrā.

11. pants

Inspektori

1.  Dalībvalstis katram ICCAT inspektoram izsniedz speciālu identifikācijas dokumentu, ko viņš glabā un uzrāda pirms pārbaudes veikšanas. Sīku informāciju par kartīti nosaka saskaņā ar 24. panta 2. punktā minēto procedūru. Dalībvalstis dara Komisijai zināmu savu inspektoru sarakstu, tā nosūtīšanai uz ICCAT izpildsekretariātu.

2.  Dalībvalstis nodrošina, lai ICCAT inspektori izpildītu savus uzdevumus atbilstoši noteikumiem, kas paredzēti ICCAT ostu pārbaudes noteikumos. Inspektori ir pakļauti savas valsts kompetentās iestādes operatīvajai kontrolei, un viņi tai atskaitās par savu darbību.

12. pants

Pārbaudes procedūras

1.  Dalībvalstis nodrošina, lai to ICCAT inspektori:

 veicot pārbaudes, pēc iespējas mazāk traucētu kuģa darbībai un neradītu kaitējumu zivju kvalitātei,

 sagatavotu pārbaudes ziņojumu saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti saskaņā ar 24. panta 2. punktā paredzēto procedūru, un nosūtītu to savai iestādei.

2.  Inspektoriem ir tiesības pārbaudīt visas zonas, kuģa klājus un telpas, lomus (pārstrādātus un nepārstrādātus), zvejas rīkus, aprīkojumu un jebkurus dokumentus, ko uzskata par vajadzīgiem, lai pārbaudītu atbilstību ICCAT pieņemtajiem saglabāšanas pasākumiem, tostarp kuģa žurnālu un konosamentus, ja runa ir par bāzes kuģiem un kravas pārvadātājiem.

3.  Inspektori paraksta savu ziņojumu kapteiņa klātbūtnē, kuram ir tiesības pievienot vai likt pievienot jebkuru informāciju, ko viņš uzskata par būtisku, un parakstīt to. Inspektors norāda kuģa žurnālā, ka pārbaude ir veikta.

13. pants

Kapteiņa pienākumi pārbaudes laikā

Kopienas kuģu kapteiņi:

a) neiebilst pret pārbaudēm, ko valsts vai ārvalstu ostās veic pilnvaroti inspektori, necenšas viņus iebiedēt vai radīt šķēršļus viņu darba gaitā, un garantē viņu drošību;

b) sadarbojas kuģa pārbaudē, ko veic saskaņā ar šajā regulā paredzētajām procedūrām, un tādēļ sniedz savu atbalstu;

c) sagādā inspektoriem līdzekļus, kas vajadzīgi, lai pārbaudītu zonas, kuģa klājus un telpas, lomus (pārstrādātus vai nepārstrādātus), zvejas rīkus, aprīkojumu un visus dokumentus, tostarp zvejas žurnālus un konosamentus.

14. pants

Procedūra pārkāpuma gadījumā

1.  Ja ICCAT inspektoram ir nopietns iemesls uzskatīt, ka kāds zvejas kuģis ir iesaistīts darbībā, kuras laikā tiek pārkāpti ICCAT pieņemtie saglabāšanas pasākumi, tad viņš:

a) reģistrē pārkāpumu pārbaudes ziņojumā;

b) veic visas vajadzīgās darbības, lai saglabātu pierādījumus par minēto pārkāpumu;

c) tūlīt nosūta pārbaudes ziņojumu savai iestādei.

2.  Pārbaudītāja dalībvalsts tūlīt nosūta pārbaudes ziņojuma oriģinālu Komisijai, kura to tūlīt nosūta pārbaudītā kuģa karoga valsts kompetentajai iestādei kopā ar kopiju ICCAT izpildsekretariātam,.

15. pants

Pasākumi pēc pārkāpumiem

1.  Ja ICCAT līgumslēdzēja puse vai cita dalībvalsts paziņo kādai dalībvalstij, ka kuģis, kurš peld ar tās karogu, izdarījis pārkāpumu, tad tā ātri rīkojas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, lai iegūtu un pārbaudītu pierādījumus, veiktu nepieciešamo izmeklēšanu un, ja iespējams, pārbaudītu kuģi.

2.  Katra dalībvalsts nosauc iestādi, kura ir pilnvarota saņemt pierādījumus par pārkāpumu, un dara Komisijai zināmu tās nosaukumu, adresi un citu kontaktinformāciju.

3.  Karoga dalībvalsts informē Komisiju, kas savukārt informē ICCAT izpildsekretariātu, par sodiem, kas uzlikti, un pasākumiem, kas veikti attiecībā uz attiecīgajiem kuģiem.

16. pants

Režīms, ko piemēro pārbaudes ziņojumiem

1.  Katra dalībvalsts citu dalībvalstu un citu līgumslēdzēju pušu ICCAT inspektoru sagatavotajiem ziņojumiem piešķir tādu pašu vērtību kā savu inspektoru sastādītajiem ziņojumiem.

2.  Katra dalībvalsts sadarbojas ar attiecīgajām līgumslēdzējām pusēm, saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem veicinot tiesas prāvas vai citas prāvas, kuras rodas no ziņojuma, ko iesniedzis ICCAT inspektors atbilstoši ICCAT ostu pārbaudes noteikumiem.



Iedaļa 3.

Kuģi bez valsts piederības un tādas valsts kuģi, kas nav līgumslēdzēja puse

17. pants

Pārkraušana

1.  Kopienas zvejas kuģi nedrīkst pārkraut I pielikumā uzskaitīto sugu zivis no kuģiem, kuriem nav valsts piederības vai kuri peld ar tādas valsts karogu, kas nav līgumslēdzēja puse, un kuriem nav sadarbības puses, vienības vai zvejas vienības statusa.

2.  ICCAT pieņemto sadarbības pušu, vienību un zvejas vienību sarakstu Komisija publicē Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša C sērijā.

3.  Līdz katra gada 15. septembrim dalībvalstis nosūta Komisijai sīku informāciju par I pielikumā minēto sugu zivju pārkraušanu, kas veikta iepriekšējā gadā starp kuģiem, kuri peld ar to karogu, un kuģiem, kas peld ar tādas valsts karogu, kura nav līgumslēdzēja puse, un bauda sadarbības puses, vienības vai zvejas vienības statusu. Komisija minēto informāciju nosūta ICCAT izpildsekretariātam.

18. pants

Zvejas darbību kontroles pasākumi

1.  Dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras pārstāvis ir bijis uz klāja un/vai pārbaudījis kuģi bez valsts piederības, tūlīt informē Komisiju par pārbaudes rezultātiem un jebkuru darbību, ko tā veikta atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem. Komisija minēto informāciju pēc iespējas drīzāk nosūta ICCAT izpildsekretariātam.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka katru kuģi bez valsts piederības vai tādas valsts kuģi, kura nav līgumslēdzēja puse, tam iebraucot norādītajā ostā Regulas (EEK) Nr. 2847/93 28. panta e) punkta 2) apakšpunkta nozīmē, pārbauda to kompetentā iestāde. Līdz pārbaudes beigām kuģa lomus nedrīkst izkraut krastā vai pārkraut.

3.  Ja pārbaude atklāj, ka uz kuģa klāja ir resursi, uz ko attiecas spēkā esošie ICCAT ieteikumi, tad attiecīgā dalībvalsts aizliedz to izkraušanu krastā vai pārkraušanu.

4.  Šā panta 3. punktā minēto aizliegumu nenosaka, ja pārbaudītā kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis kompetentajai iestādei pierāda, ka:

a) loms, kas atrodas uz klāja, tika nozvejots ārpus zonas; vai

b) loms, kas atrodas uz klāja, tika nozvejots, nepārkāpjot spēkā esošos saglabāšanas pasākumus.

19. pants

Dalībvalstu pilsoņi

Katra dalībvalsts tiktāl, ciktāl to atļauj tās valsts tiesību akti, cenšas atturēt savus pilsoņus no dalības tādas valsts, kas nav līgumslēdzēja puse, darbībās, kuras ir pretrunā ar ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumu izpildi.

▼M2 —————

▼M1



NODAĻA II

KONTROLES UN UZRAUDZĪBAS PASĀKUMI, KAS PIEMĒROJAMI 2. ZONĀ



Iedaļa 1.

Kontroles pasākumi

20. pants

Vispārēji principi

Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka kuģi, kas peld ar to karogu, ievēro zonā piemērojamos noteikumus.

20.a pants

To kuģu reģistrs, kam atļauts zvejot IOTC darbības zonā

Mutatis mutandis piemēro 8.a. panta noteikumus.

20.b pants

Pārkraušana

Mutatis mutandis piemēro 8.c panta noteikumus.

20.c pants

Zvejas rīku marķēšana

1.  To Kopienas kuģu zvejas rīkus, kam atļauts zvejot zonā, marķē šādi: tīklu, jedu un citu jūrā esošu zvejas rīku galiem ir piestiprināts karodziņš vai bojas ar radiolokācijas atstarotāju, naktī – gaismas bojas, kas norāda to atrašanās vietu un aprises.

2.  Uz marķierbojām un līdzīgiem peldošiem objektiem, kas norāda nostiprinātu zvejas rīku atrašanas, vienmēr skaidri saredzami norādīts tā kuģa(-u) burts(-i) un/vai numurs(-i), kam tie pieder.

3.  Zivju pievilināšanas ierīces vienmēr ir skaidri marķētas ar tā kuģa(-u) burtu(-iem) un/vai numuru(-iem), kam tās pieder.

20.d pants

Statistikas paziņojumi zinātniskiem nolūkiem

1.  Dalībvalstis, nodrošinot Komisijai elektronisku piekļuvi, saskaņā ar V pielikumā norādītajām procedūrām statistikas datu iesniegšanai nosūta IOCT sekretariātam elektroniskā veidā šādus statistikas datus:

a) regulas 1. pantā minēto sugu zvejas intensitāti un nozveju par iepriekšējo gadu;

b) regulas 1. pantā minēto sugu izmērus par iepriekšējo gadu;

c) tunzivju zveju, izmantojot peldošus objektus, tostarp zivju pievilināšanas ierīces.

2.  Dalībvalstis izveido datorizētu datu bāzi, kurā iekļauti 1. punktā noteiktie statistikas dati, nodrošinot elektronisku piekļuvi Komisijai.



Iedaļa 2.

Ostas pārbaudes procedūras

20.e pants

Mutatis mutandis piemēro 10., 12., 13., 14. un 15. pantu.



Iedaļa 3.

Kuģi bez valsts piederības un tādas valsts kuģi, kas nav līgumslēdzēja puse

▼M2 —————

▼M1

21.a pants

Zvejas darbību kontrole

Mutatis mutandis piemēro 18. pantu.

▼M2 —————

▼B



NODAĻA III

KONTROLES UN UZRAUDZĪBAS PASĀKUMI, KAS PIEMĒROJAMI 3. ZONĀ

22. pants

Vispārīgie noteikumi

Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai kuģi, kuri peld ar tās karogu, ievērotu Kopienas tiesību aktos pārņemtos IATTC pasākumus un piemērojamos Nolīguma par Starptautisko delfīnu saglabāšanas programmu pasākumus.



NODAĻA IV

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

23. pants

Šīs regulas 4. panta 2. punkta, 5. panta 3. punkta, 6. panta 2. punkta, 8. panta 6. punkta un 9. panta 2. punkta izpildei vajadzīgos pasākumus pieņem saskaņā ar 24. panta 2. punktā minēto vadības procedūru.

24. pants

1.  Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3760/92 17. pantu.

2.  Ja izdara atsauci uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3.  Komiteja apstiprina savu reglamentu.

25. pants

1.  Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 1351/1999.

2.  Ar šo atceļ Regulas (EK) Nr. 2742/1999 22. panta 1. punktu.

3.  Atsauces uz atcelto regulu (EK) Nr. 1351/1999 uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās būtu jālasa saskaņā ar III pielikumā izklāstīto korelācijas tabulu.

26. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.




I PIELIKUMS

ŠAJĀ REGULĀ MINĒTO ZIVJU SUGU SARAKSTS

 Garspuru tunzivs: Thunnus alalunga

 Ziemeļu tunzivs: Thunnus thynnus

 Lielacu tunzivs: Thunnus obesus

 Svītrainā tunzivs: Katsuwonus pelamis

 Pelamīda: Sarda sarda

 Dzeltenspuru tunzivs: Thunnus albacares

 Melnspuru tunzivs: Thunnus atlanticus

 Mazā tunzivs: Euthynnus spp.

 Dienvidu tunzivs: Thunnus maccoyii

 Fregates makreļtunzivs: Auxis spp.

 Sparīda: Bramidae

 Marlīnes: Tetrapturus spp.; Makaira spp.

 Buriniekzivs: Istiophorus spp.

 Zobenzivs: Xiphias gladius

 Skumbrijlīdakas: Scomberesox spp.; Cololabis spp.

 Delfīnzivs; parastā delfīnzivs: Coryphaena hippurus; Coryphaena equiselis.

 Haizivs: Hexanchus griseus; Cetorhinus maximus; Alopiidae; Rhincodon typus; Carcharhinidae; Sphyrnidae; Isuridae; Lamnidae

 Vaļveidīgie (vaļi un cūkdelfīni): Physeteridae; Belaenopteridae; Balenidae; Eschrichtiidae; Monodontidae; Ziphiidae; Delphinidae.

▼M1




I.a PIELIKUMS

image

▼B




II PIELIKUMS



ZIVJU SUGU SARAKSTS, KAS JĀPAZIŅO STARPTAUTISKAJAI ATLANTIJAS TUNZIVJU SAGLABĀŠANAS KOMISIJAI (ICCAT)

Nosaukums latīņu valodā

Parastais nosaukums

Thunnus thynnus

Ziemeļu tunzivs

Thunnus maccoyii

Dienvidu tunzivs

Thunnus albacares

Dzeltenspuru tunzivs

Thunnus alalunga

Garspuru tunzivs

Thunnus obesus

Lielacu tunzivs

Thunnus atlanticus

Melnspuru tunzivs

Euthynnus alletteratus

Atlantijas plankumainā tunzivs

Katsuwonus pelamis

Svītrainā tunzivs

Sarda sarda

Pelamīda

Auxis thazard

Fregates makreļtunzivs

Orcynopsis unicolor

Parastā (vienkrāsas/baltā) pelamīda

Acanthocybium solandri

Svītrainā makrele

Scomberomorus maculatus

Austrumu plankumainā makrele

Scomberomorus cavalla

Karaliskā makrele

Istiophorus albicans

Buriniekzivs

Makaira indica

Melnās marlīnes

Makaira nigricans

Atlantijas zilās marlīnes

Tetrapturus albidus

Atlantijas baltās marlīnes

Xiphias gladius

Zobenzivs

Tetrapturus pfluegeri

Marlīnes

Scomberomorus tritor

Rietumāfrikas makrele

Scomberomorus regalis

Rietumatlantijas makrele

Auxis rochei

Lodes makreļtunzivs

Scomberomorus brasiliensis

Brazīlijas makreles




III PIELIKUMS



KORELĀCIJAS TABULA

Regula (EK) Nr. 1351/1999

Šī regula

1., 2., 3. pants

8. pants

4. pants

18. pants

5. pants

17. pants

▼M1




IV PIELIKUMS

image




V PIELIKUMS

Nozvejas un zvejas intensitātes dati

Pelaģisko zivju zveja: nozvejas dati, kas izteikti kā nominālā nozveja, un zvejas intensitātes dati zvejas dienās (riņķvads, ēsmas kuģi, zveja ar tralējošiem zvejas rīkiem, dreifējošie tīkli) jāsniedz IOTC par teritoriju, kas aptver 1° no koordinātu tīkla, un sadalot pa mēnešiem. Dati par seineru zveju jāsadala pēc baru veidiem. Vēlams šos datus ekstrapolēt no valsts nozvejas apmēra ar katru zvejas rīku mēneša laikā. Izmantotie ekstrapolācijas faktori, kas atbilst kuģa žurnāla aptvērumam, regulāri jāpaziņo IOTC.

Zveja ar āķu jedām: nozvejas un zvejas intensitātes dati par zveju ar āķu jedām jāsniedz IOTC par teritoriju, kas aptver 5° no koordinātu sistēmas, un pa mēnešiem, vēlams, norādot skaitu un svaru. Zvejas intensitāte jānorāda, izsakot to āķu skaitā. Vēlams šos datus ekstrapolēt no valsts nozvejas apmēra mēneša laikā. Izmantotie ekstrapolācijas faktori, kas atbilst kuģa žurnāla aptvērumam, regulāri jāpaziņo IOTC.

Amatieru zvejas, neliela apmēra zvejas un sporta zvejas nozveja, intensitāte un izmēri arī jāiesniedz ik mēnesi, tomēr tas jādara, izmantojot labākos ģeogrāfiskos apgabalus šādu datu savākšanai un apstrādei.

Dati par izmēriem

Ņemot vērā, ka dati par izmēriem ir ļoti nozīmīgi lielākās daļas tunzivju krājumu novērtēšanai, dati par garumu, arī par kopējo izmērīto zivju skaitu regulāri jāiesniedz IOTC par teritoriju, kas aptver 5° no koordinatu sistēmas, un pa mēnešiem, zvejas rīkiem un zvejas veidiem (piemēram, par seineriem – atsevišķi īpatņi/bari). Dati par izmēriem jāsniedz par visiem zvejas rīkiem un visām sugām, uz ko attiecas IOTC. Paraugu atlasi datiem par izmēriem vēlams ņemt saskaņā ar stingrām un sīki aprakstītām shēmām paraugu ņemšanai izlases kārtībā, kas vajadzīgas, lai sniegtu objektīvus rādītājus par paņemtajiem izmēriem. Precīzs ieteicamais paraugu atlases līmenis varētu svārstīties attiecībā uz dažādām sugām (kā dažādu parametru funkcija), bet konkrētais ieteicamais paraugu atlases līmenis jānosaka personai, kas strādā ar statistikas datiem. Ja to pieprasa īpašas darba grupas, tad IOTC jādara pieejami arī sīkāki dati par izmēriem, piemēram, atsevišķu paraugu izmēri, tomēr tas jādara saskaņā ar stingriem konfidencialitātes noteikumiem.

Tunzivju zveja, izmantojot peldošus objektus, tostarp zivju pievilināšanas ierīces (ZPI)

Lai IOTC varētu labāk izprast, kā mainās modeļi, ko izmanto zvejas intensitātē flotes, kuras darbojas tās kompetences teritorijā, jāiegūst vairāk informācijas. Tā kā palīgkuģu darbības un ZPI izmantošana ir neatņemamas seineru flotes zvejas intensitātes sastāvdaļa, IOTC regulāri jāiesniedz šāda informācija:

Palīgkuģu skaits un raksturlielumi: i) darbojas ar to karogu, ii) palīdz seineriem, kas darbojas ar to karogu, vai iii) ir licencēti, lai varētu darboties to ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un ir bijuši IOTC kompetences teritorijā.

Palīgkuģu aktivitātes līmenis: ieskaitot dienu skaitu jūrā par teritoriju, kas aptver 1? no koordināti tīkla, pa mēnešiem.

Bez tam līgumslēdzējas puses un puses, kas nav līgumslēdzējas puses, bet kas sadarbojas, dara visu, kas ir to spēkos, lai sniegtu datus par flotes izmantoto kopējo zivju pievilināšanas ierīču (ZPI) skaitu un veidu par teritoriju, kas aptver 1? no koordinātu sistēmas, pa mēnešiem.

Laiks, kādā dati jāiesniedz IOTC

Lai varētu novērot zivju krājumus un analizēt datus, ir būtiski, ka IOTC sekretariāts visus zvejas datus saņem laicīgi. Tādējādi ieteicams piemērot šādus noteikumus kā standarta saistības:

Pelaģiskajām flotēm un citām flotēm, kas darbojas piekrastes zonā (ieskaitot palīgkuģus), jāsniedz to zvejas dati pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā katru gadu līdz 30. jūnijam (iepriekšējā gada dati).

Āķu jedu zvejas kuģiem, kas darbojas tāljūrā, jāsniedz provizoriskie zvejas dati pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz 30. jūnijam (iepriekšējā gada dati). Tiem jāsniedz galīgie aprēķini par to zvejas datiem katru gadu līdz 30. decembrim (iepriekšējā gada dati).

Sakaru un datu apstrādes tehnoloģijām kļūstot aizvien ātrākām, šeit pieļautos termiņus statistikas datu iesniegšanai nākotnē varētu saīsināt, kam jāmazina kavēšanās, kas pašlaik notiek datu apstrādes dēļ.



( 1 ) OV C 62 E, 27.2.2001., 79. lpp

( 2 ) Atzinums sniegts 2001. gada 28. februārī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

( 3 ) OV L 162, 18.6.1986., 34. lpp.

( 4 ) OV L 162, 26.6.1999., 6. lpp.

( 5 ) OV L 341, 31.12.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2765/2000 (OV L 321, 19.12.2000., 5. lpp.).

( 6 ) OV L 236, 5.10.1995., 24. lpp.

( 7 ) OV L 132, 27.5.1999., 1. lpp.

( 8 ) OV L 147, 12.6.1999., 23. lpp.

( 9 ) OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2846/98 (OV L 358, 31.12.1998., 5. lpp.).

( 10 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

( 11 ) OV L 176, 15.7.2000., 1. lpp.

( 12 ) OV L 295, 13.11.2003., 1. lpp.