2001L0096 — LV — 11.12.2008 — 002.001


Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2001/96/EK

(2001. gada 4. decembris),

ar ko nosaka saskaņotas prasības un procedūras beramkravu kuģu drošai iekraušanai un izkraušanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 013, 16.1.2002, p.9)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  No

page

date

►M1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2002/84/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2002. gada 5. novembris),

  L 324

53

29.11.2002

►M2

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1137/2008 (2008. gada 22. oktobris),

  L 311

1

21.11.2008




▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2001/96/EK

(2001. gada 4. decembris),

ar ko nosaka saskaņotas prasības un procedūras beramkravu kuģu drošai iekraušanai un izkraušanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)



EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 2 ),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru ( 3 ),

tā kā:

(1)

Beramkravu kuģu biežo avāriju dēļ, kas prasa arī cilvēku upurus, būtu jāveic turpmāki pasākumi, lai uzlabotu jūras satiksmes drošību, ievērojot kopējās transporta politikas pamatnostādnes.

(2)

Izvērtējot nelaimes gadījumus, kas piemeklē beramkravu kuģus, var secināt, ka cietu beramkravu iekraušana vai izkraušana, ja to neveic pienācīgā veidā, var izraisīt beramkravu kuģu bojāeju kuģa konstrukciju pārslodzes dēļ vai mehāniski bojājot kravas tilpņu nesošās konstrukcijas. Beramkravu kuģu drošību var uzlabot, paredzot pasākumus, kas samazina konstrukciju bojājumu un citu zaudējumu risku saistībā ar iekraušanas un izkraušanas operāciju nepareizu veikšanu.

(3)

Starptautiskajā mērogā Starptautiskā jūrniecības organizācija (SJO) vairākās asamblejas rezolūcijās ir pieņēmusi ieteikumus attiecībā uz beramkravu kuģu drošību, aplūkojot kuģa un ostas saskarsmes jautājumus kopumā, un konkrēti iekraušanas un izkraušanas operācijas.

(4)

Savā Asamblejas rezolūcijā A.862(20) SJO ir pieņēmusi Beramkravu pārvadātāju iekraušanas un izkraušanas drošas prakses kodeksu (“BLU kodekss”) un aicinājusi līgumslēdzējas valdības, tiklīdz iespējams, piemērot šo kodeksu un ziņot SJO par noteikumu neievērošanu. Turklāt SJO šajā rezolūcijā ir aicinājusi līgumslēdējas valdības, kuru pārvaldītajās teritorijās atrodas cieto beramkravu iekraušanas un izkraušanas termināli, pieņemt tiesību aktus, tajos iekļaujot dažus pamatprincipus, kas nepieciešami šā kodeksa ieviešanai.

(5)

Ņemot vērā, ka tirdzniecība ar sausām beramkravām ir izplatīta visā pasaulē, iekraušanas un izkraušanas operāciju ietekmei uz beramkravu kuģu drošību var būt pārrobežu sekas. Tādēļ lai pasargātu beramkravu kuģus no nogrimšanas nepareizi veiktas iekraušanas vai izkraušanas dēļ, vislabāk būtu jāizstrādā pasākumi Kopienas mērogā, nosakot saskaņotas prasības un procedūras saistībā ar SJO Asamblejas rezolūcijā A.862(20) un BLU kodeksā ietverto ieteikumu īstenošanu.

(6)

Ņemot vērā subsidiaritātes principu, kas izklāstīts Līguma 5. pantā, direktīva ir vispiemērotākais juridiskais instruments, jo tā nodrošina dalībvalstīm to prasību un procedūru vienādu un obligātu piemērošanu, kas ir jāievēro, lai beramkravu kuģu iekraušana un izkraušana būtu droša, atstājot katras dalībvalsts ziņā tiesības izlemt, kādi ipildes līdzekļi labāk atbilst tās iekšējai sistēmai. Saskaņā ar proporcionalitātes principu šī direktīva aprobežojas ar to, kas ir nepieciešams nosprausto mērķu sasniegšanai.

(7)

Beramkravu kuģu un to apkalpes locekļu drošību var uzlabot, samazinot nepareizas iekraušanas un izkraušanas risku sauso beramkravu terminālos. To var panākt, izstrādājot saskaņotas procedūras kuģa un termināla sadarbībai un informācijas apmaiņai, kā arī nosakot kuģu un terminālu piemērotības prasības.

(8)

Lai uzlabotu beramkravu kuģu drošību un nepieļautu konkurences izkropļojumus, saskaņotās procedūras un piemērotības kritēriji būtu jāpiemēro visiem beramkravu kuģiem neatkarīgi no valsts karoga, ar kuru tie kuģo, un visiem termināliem Kopienā, kuros šādi kuģi parasti piestāj saistībā ar cieto beramkravu iekraušanu vai izkraušanu.

(9)

Beramkravu kuģiem, kas piestāj terminālos cieto beramkravu iekraušanai vai izkraušanai, ir jābūt piemērotiem šim nolūkam. Arī termināliem ir jābūt piemērotiem uzņemt beramkravu kuģus, kas tajos piestāj, un nodrošināt to iekraušanu vai izkraušanu. Šim nolūkam BLU kodeksā ir noteikti piemērotības kritēriji.

(10)

Lai uzlabotu sadarbību un informācijas apmaiņu ar kuģa kapteini sakarā ar cietu beramkravu iekraušanu un izkraušanu, terminālos būtu jāieceļ termināla pārstāvis, kas ir atbildīgs par šādām operācijām terminālā, un jānodod kapteiņa rīcībā informatīvos materiālus, kas satur termināla un ostas norādījumus. Attiecīgie noteikumi šajā sakarā ir iekļauti BLU kodeksā.

(11)

Kvalitātes nodrošinājuma sistēmas ieviešana, pilnveidošana un uzturēšana terminālos ļautu panākt to, ka sadarbības un informācijas apmaiņas process un attiecīgi iekraušana un izkraušana terminālā noris pēc plāna un ievērojot starptautiski atzītās saskaņotās pamatnostādnes, kas pakļaujas pārbaudei. Kvalitātes nodrošinājuma sistēmai, ņemot vērā to, ka tā ir starptautiski atzīta, jābūt saderīgai ar ISO 9000 sērijas standartiem, ko pieņēmusi Starptautiskā standartizācijas organizācija. Lai tikko izveidoti termināli pagūtu saņemt vajadzīgo sertifikāciju, ir svarīgi nodrošināt tiem iespēju saņemt pagaidu atļauju darbības veikšanai, kas ir derīga ierobežotā laikā.

(12)

Ar mērķi nodrošināt iekraušanas un izkraušanas operāciju rūpīgu sagatavošanu, saskaņošanu un norisi, lai neapdraudētu kuģa vai tā apkalpes drošību, ir jānosaka kapteiņa un termināla pārstāvja kompetence. Attiecīgus noteikumus šajā sakarā var atrast 1974. gada Starptautiskajā konvencijā par cilvēku dzīvības aizsardzības uz jūras (1974. gada SOLAS konvencija), SJO Asamblejas rezolūcijā A.862(20) un BLU kodeksā. Tajā pašā sakarā iekraušanas vai izkraušanas operāciju sagatavošanas, saskaņošanas un norises procedūras var balstīties uz to pašu starptautisko dokumentu noteikumiem.

(13)

Kopienas vispārējo interešu labad, aizliedzot tās ostās piestāt kuģiem, kas neatbilst normām, termināla pārstāvim ir jāpaziņo par acīmredzamiem trūkumiem uz beramkravu kuģa, kas var apdraudēt iekraušanas vai izkraušanas operāciju drošību.

(14)

Dalībvalstu kompetentās iestādes nedrīkst pieļaut iekraušanas vai izkraušanas operācijas un tām tās jāpārtrauc, ja fakti liecina par to, ka šīs operācijas apdraud kuģa vai tā apkalpes drošību. Iestādēm būtu arī drošības labad jāiejaucas tad, ja kapteiņa un termināla pārstāvja starpā rodas domstarpības attiecībā uz šo procedūru piemērošanu. Kompetentās iestādes drošību veicinošo rīcību nedrīkst ietekmēt komerciāla rakstura apsvērumi, kas skar termināla intereses.

(15)

Ir nepieciešams noteikt procedūras, kas ir jāievēro, ziņojot attiecīgajām organizācijām, piemēram, klasificēšanas sabiedrībām par kuģiem nodarītajiem bojājumiem iekraušanas vai izkraušanas laikā un nepieciešamības gadījumā par šo bojājumu novēršanu. Ja šādi bojājumi var kaitēt kuģa drošībai vai spējām kuģot, lēmums par remontdarbu nepieciešamību un steidzamību ir jāpieņem ostas valsts kontroles iestādēm ostas valstī, apspriežoties ar karoga valsts administrāciju. Ņemot vērā tehnisko pieredzi, kas nepieciešama šāda lēmuma pieņemšanai, šīm iestādēm ir jābūt tiesībām pieaicināt atzītu organizāciju novērtēt bojājumus un sniegt ieteikumus par remontdarbu nepieciešamību.

(16)

Šīs direktīvas izpilde būtu jāveicina, ieviešot efektīvu pārraudzības un apsekošanas procedūru dalībvalstīs. Ziņojumi par šādas pārraudzības rezultātiem nodrošinās vērtīgu informāciju par šajā direktīvā izklāstīto saskaņoto prasību un procedūru efektivitāti.

(17)

SJO Asamblejas 1995. gada 23. novembra rezolūcija A.797(19) par kuģu drošību, pārvadājot cietas beramkravas, satur prasību, kas paredz, ka iestādēm ostas valstī ir iesniedz apstiprinājums tam, ka cieto beramkravu iekraušanas un izkraušanas termināli atbilst SJO kodeksiem un ieteikumiem par kuģa un krasta sadarbību. Paziņojums SJO par šīs direktīvas pieņemšanu būs pienācīga atbilde uz šo prasību un skaidrs signāls starptautiskajām jūrniecības aprindām, ka Kopiena apņemas atbalstīt starptautiskā mērogā veiktos pasākumus, lai veicinātu beramkravu kuģu iekraušanas un izkraušanas drošību.

(18)

Nepieciešamie pasākumi saistībā ar šīs direktīvas izpildi būtu jāapstiprina saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto izpildes pilnvaru īstenošanas kārtību ( 4 ).

(19)

Būtu jāpastāv iespējai grozīt dažus šīs direktīvas noteikumus saskaņā ar minēto kārtību, pielāgojot tos starptautiskiem un Kopienas aktiem, kas pieņemti, grozīti vai stājušies spēkā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, un ieviest šajā direktīvā paredzētās procedūras bez tās darbības jomas paplašināšanas.

(20)

Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīva 89/391/EEK par pasākumu ieviešanu, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā ( 5 ), un attiecīgās atsevišķās direktīvas attiecas uz darbu saistībā ar beramkravu kuģu iekraušanu un izkraušanu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.



1. pants

Mērķis

Šīs direktīvas mērķis ir uzlabot beramkravu kuģu drošību, kad tie piestāj dalībvalstu terminālos saistībā ar cietu beramkravu iekraušanu vai izkraušanu, samazinot kuģa konstrukciju pārslodzes risku un fizisko bojājumu risku, kas rodas iekraušanas vai izkraušanas laikā, izstrādājot:

1) Saskaņotas piemērotības prasības kuģiem un termināliem, un

2) Saskaņotas kuģu un terminālu sadarbības un informācijas apmaiņas procedūras.

2. pants

Darbības joma

Šī direktīva attiecas uz:

1) Visiem beramkravu kuģiem, neatkarīgi no karoga, kas piestāj terminālā saistībā ar cietu beramkravu iekraušanu vai izkraušanu, un

2) Visiem dalībvalstu termināliem, kur piestāj beramkravu kuģi, uz kuriem attiecas šī direktīva.

Neierobežojot 1974. gada SOLAS konvencijas VI nodaļas 7. noteikuma normas, šī direktīva neattiecas uz objektiem, kuros tikai ārkārtējos apstākļos veic sausu beramkravu iekraušanu beramkravu kuģos vai izkraušanu no tiem, kā arī uz gadījumiem, kad iekraušanu vai izkraušanu veic, izmantojot tikai attiecīgā beramkravu kuģa iekārtas.

3. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā:

1) “Starptautiskas konvencijas” ir Padomes Direktīvas 95/21/EK ( 6 ) 2. panta 1. punktā norādītās konvencijas, kas ir spēkā 2001. gada 4. decembrī;

2) “1974. gada SOLAS konvencija” ir Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras kopā ar tās protokoliem un grozījumiem, ►M1  tā jaunākajā redakcijā ◄ ;

3) “BLU kodekss” ir Beramkravu kuģu iekraušanas un izkraušanas drošas prakses kodekss, kas ietverts SJO Asamblejas 1997. gada 27. novembra rezolūcijas A.862(20) pielikumā, tā 2001. gada 4. decembra redakcijā;

4) “Beramkravu kuģis” ir kuģis beramkravu pārvadāšanai saskaņā ar 1974. gada SOLAS konvencijas IX/1.6 noteikuma definīciju un tās skaidrojumu 1997. gada SOLAS konferences 6. rezolūcijā, proti:

 kuģis ar vienu klāju, augšējiem tankiem un piltuvveida tankiem kravu nodalījumā, kas paredzēts galvenokārt sausu beramkravu pārvadāšanai, vai

 kuģis rūdas pārvadāšanai, t.i., jūras kuģis ar vienu klāju, kam ir divas gareniskas starpsienas un dubults dibens visa kravas nodalījuma garumā un kas paredzēts rūdas kravu pārvadāšanai tikai vidējās tilpnēs, vai

 dažādu kravu pārvadātājs, kas ir definēts 1974. gada SOLAS konvencijas II-2 nodaļas 3.27 noteikumā;

5) “Sausa beramkrava” jeb “cieta beramkrava” ir cieta beramkrava, kas definēta 1974. gada SOLAS konvencijas XII nodaļas 1.4/noteikumā, izņemot graudus;

6) “Graudiem” piešķir 1974. gada konvencijas VI nodaļas 8.2 noteikumā definēto nozīmi;

7) “Termināls” ir jebkura stacionāra, peldoša vai pārvietojama iekārta, kas aprīkota un ko izmanto sausu beramkravu iekraušanai beramkravu kuģos vai izkraušanai no tiem;

8) “Termināla operators” ir termināla īpašnieks un jebkura organizācija vai persona, kam īpašnieks ir uzticējis atbildību par iekraušanas vai izkraušanas operācijām, kuras veic terminālā saistībā ar konkrētu beramkravu kuģi;

9) “Termināla pārstāvis” ir jebkura persona, ko iecēlis un pilnvarojis termināla operators un kas kopumā atbild par iekraušanas vai izkraušanas operāciju sagatavošanu, norisi un pabeigšanu, kuru veic terminālā saistībā ar konkrētu beramkravu kuģi;

10) “Kapteinis” ir persona, kas komandē beramkravu kuģi, vai kuģa virsnieks, kuru kapteinis ir izraudzījis sakarā ar iekraušanas vai izkraušanas operācijām;

11) “Atzīta organizācija” ir organizācija, kas atzīta saskaņā ar Padomes Direktīvas 94/57/EK 4. pantu ( 7 );

12) “Karoga valsts administrācija” ir tās valsts kompetentās iestādes, kuras karogu ir tiesīgs uzvilkt beramkravu kuģis;

13) “Ostas valsts kontroles iestāde” ir dalībvalsts kompetentā iestāde, kam piešķirtas pilnvaras piemērot Direktīvas 95/21/EK uzraudzības noteikumus;

14) “Kompetentā iestāde” ir valsts, reģionālā vai vietējā varas iestāde dalībvalstī, kam saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir piešķirtas pilnvaras īstenot un piemērot šīs direktīvas prasības;

15) “Informācija par kravu” ir ziņas par kravu, kas paredzētas 1974. gada SOLAS konvencijas VI nodaļas 2. noteikumā;

16) “Iekraušanas un izkraušanas grafiks” ir 1974. gada SOLAS konvencijas VI nodaļas 7.3. noteikumā minētais grafiks, kura paraugs ir ietverts BLU kodeksa 2. papildinājumā;

17) “Kuģa un krasta drošības pārbaudes punktu saraksts” ir pārbaudes punktu saraksts, kas minēts BLU kodeksa 4. iedaļā, un kura paraugs ietverts BLU kodeksa 3. papildinājumā;

18) “Cietās beramkravas blīvuma deklarācija” ir ziņas par kravas blīvumu, kas jāiesniedz saskaņā ar 1974. gada SOLAS konvencijas XII nodaļas 10. noteikumu.

4. pants

Prasības attiecībā uz beramkravu kuģu piemērotību ekspluatācijai

Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, nodrošinot to, lai terminālu operatori, pārbaudot atbilstību I pielikuma noteikumiem, būtu apmierināti ar beramkravu kuģu piemērotību cietu beramkravu iekraušanai vai izkraušanai.

5. pants

Prasības attiecībā uz terminālu piemērotību

Dalībvalstis pārliecinās, ka terminālu operatori attiecībā uz terminālu, par kuru viņi ir uzņēmušies atbildību saskaņā ar šo direktīvu, nodrošina to, ka

1) Termināls atbilst II pielikuma noteikumiem;

2) Ir iecelts termināla pārstāvis (pārstāvji);

3) Ir sagatavoti informatīvie materiāli, kas satur termināla un kompetento iestāžu norādījumus, kā arī BLU kodeksa 1. pielikuma 1.2. punktā norādīto informāciju par ostu un terminālu, un šie materiāli ir pieejami to beramkravu kuģu kapteiņiem, kas piestāj terminālā, lai iekrautu vai izkrautu cietas beramkravas; un

4) Terminālā izveido, īsteno un uztur kvalitātes nodrošinājuma sistēmu. Šo kvalitātes nodrošinājuma sistēmu sertificē saskaņā ar ISO 9001:2000 standartiem vai kādu līdzvērtīgu standartu, kas vismaz atbilst visām ISO 9001:2000 prasībām, un to revidē saskaņā ar ISO 10011:1991 pamatnostādnēm vai kādu līdzvērtīgu standartu, kas atbilst visām ISO 10011:1991 prasībām. Attiecībā uz minētajiem līdzvērtīgajiem standartiem ir jāievēro Direktīvas 98/34/EK ( 8 ) prasības.

Pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā paredz trīs gadu pārejas laiku kvalitātes nodrošinājuma sistēmas izveidošanai un vienu papildu gadu šīs sistēmas sertificēšanai.

6. pants

Pagaidu atļauja

Atkāpjoties no 5. panta 4. punkta prasībām, kompetentā iestāde var izdot tikko izveidotiem termināliem pagaidu atļauju darbības veikšanai, kas ir derīga ne ilgāk kā 12 mēnešus. Terminālam tomēr ir jāuzrāda kvalitātes nodrošinājuma sistēmas ieviešanas plāns saskaņā ar ISO 9001:2000 standartu vai līdzvērtīgu standartu, kā tas izklāstīts 5. panta 4. punktā.

7. pants

Kapteiņu un terminālu pārstāvju kompetence

Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu zemāk norādīto principu ievērošanu un piemērošanu, kas skar kapteiņu un terminālu pārstāvju kompetenci.

1) Kapteiņa kompetence:

a) kapteinis vienmēr atbild par viņa komandētā beramkravu kuģa drošu iekraušanu un izkraušanu;

b) kapteinis pirms paredzamā ierašanās laika savlaicīgi paziņo terminālam III pielikumā norādītās ziņas;

c) pirms sākt cietas beramkravas iekraušanu, kapteinis pārliecinās, vai ir saņemta 1974. gada SOLAS konvencijas VI nodaļas 2.2. noteikumā paredzētā informācija par kravu un cietās beramkravas blīvuma deklarācija, ja tāda ir paredzēta. Šīs ziņas ir iekļautas kravas deklarācijas veidlapā, kas norādīta BLU kodeksa 5. papildinājumā;

d) pirms iekraušanas vai izkraušanas uzsākšanas un tās laikā kapteinis veic IV pielikumā uzskaitītos pienākumus.

2) Termināla pārstāvja kompetence:

a) saņemot sākotnējo paziņojumu par paredzamo kuģa ierašanās laiku, termināla pārstāvis nosūta kapteinim V pielikumā minēto informāciju;

b) termināla pārstāvis pārliecinās, ka kapteinim, cik ātri iespējams, paziņots par informāciju, kas ir iekļauta kravas deklarācijas veidlapā;

c) termināla pārstāvis nekavējoties paziņo kapteinim un ostas valsts kontroles iestādei par acīmredzamajiem trūkumiem, ko viņš pamanījis uz beramkravu kuģa un kas var apdraudēt cietu beramkravu drošu iekraušanu vai izkraušanu;

d) pirms iekraušanas vai izkraušanas uzsākšanas un tās laikā termināla pārstāvis veic VI pielikumā uzskaitītos pienākumus.

8. pants

Beramkravu kuģu un terminālu savstarpējās procedūras

Dalībvalstis nodrošina zemāk norādīto procedūru ievērošanu, veicot cietu beramkravu iekraušanu beramkravu kuģos vai to izkraušanu no tiem.

1) Pirms uzsākt cietu beramkravu iekraušanu vai izkraušanu, kapteinis vienojas ar termināla pārstāvi par iekraušanas vai izkraušanas grafiku saskaņā ar 1974. gada SOLAS konvencijas VI nodaļas 7.3. noteikuma normām. Iekraušanas vai izkraušanas grafiku sastāda pēc BLU kodeksa 2. papildinājuma noteiktā parauga, tajā norādot attiecīgā beramkravu kuģa SJO numuru, un kapteinis kopā ar termināla pārstāvi saskaņoto grafiku apstiprina ar savu parakstu.

Visas izmaiņas grafikā, kuras, pēc vienas puses ieskatiem, var ietekmēt kuģa vai apkalpes drošību, sagatavo un apstiprina kā pārstrādātu grafiku, abām pusēm vienojoties.

Saskaņoto iekraušanas vai izkraušanas grafiku un visus turpmāk saskaņotos un pārstrādātos variantus sešus mēnešus glabā uz kuģa un terminālā, lai nodrošinātu kompetentajām iestādēm iespēju tos nepieciešamības gadījumā pārbaudīt.

2) Pirms uzsākt iekraušanu vai izkraušanu, kapteinis un termināla pārstāvis kopīgi izskata kuģa un krasta drošības pārbaudes punktu sarakstu un paraksta to saskaņā ar pamatnostādnēm BLU kodeksa 4. papildinājumā.

3) Organizē efektīvu informācijas apmaiņu starp kuģi un terminālu un nodrošina tās nepārtrauktu darbību, kas spēj apmierināt pieprasījumus pēc informācijas par iekraušanas un izkraušanas gaitu un nodrošina ātru kapteiņa vai termināla pārstāvja norādījumu izpildi, ja ir jāaptur iekraušanas vai izkraušanas operācijas.

4) Kapteinis un termināla pārstāvis vada iekraušanas vai izkraušanas operācijas, ievērojot saskaņoto grafiku. Termināla pārstāvis atbild par to, lai, iekraujot vai izkraujot cietu beramkravu, tiktu ievēroti grafikā norādītā tilpņu secība, iekraušanas vai izkraušanas darbu apjoms un temps. Viņš drīkst atkāpties no saskaņotā grafika, tikai iepriekš apspriežoties un rakstiski vienojoties ar kapteini.

5) Pēc iekraušanas vai izkraušanas pabeigšanas kapteinis un termināla pārstāvis rakstiski apliecina, ka iekraušana vai izkraušana noritējusi saskaņā ar iekraušanas vai izkraušanas grafiku, ievērojot visas saskaņotās izmaiņas. Ja veic izkraušanu, šajā protokolā iekļauj arī ierakstu, ka tilpnes ir atbrīvotas no kravas un uzkoptas, ievērojot kapteiņa prasības, un reģistrē visus kuģa bojājumus un visus veiktos remontdarbus.

9. pants

Kompetento iestāžu nozīme

1.  Neierobežojot kapteiņa tiesības un pienākumus, kas paredzēti 1974. gada SOLAS konvencijas VI nodaļas 7.7. noteikumā, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes neļauj sākt vai aptur cietu beramkravu iekraušanu vai izkraušanu, ja fakti liecina par to, ka citādi tiks apdraudēta kuģa vai tā apkalpes drošība.

2.  Ja kompetentā iestāde ir informēta par nesaskaņām starp kapteini un termināla pārstāvi attiecībā uz 8. pantā paredzēto procedūru piemērošanu, kompetentā iestāde vajadzības gadījumā iejaucas šajā strīdā drošības un/vai jūras vides aizsardzības apsvērumu dēļ.

10. pants

Iekraušanas vai izkraušanas laikā notikušo bojājumu novēršana

1.  Ja iekraušanas un izkraušanas laikā kuģa konstrukcijām vai iekārtām nodara bojājumus, termināla pārstāvis par tiem ziņo kapteinim, un nepieciešamības gadījumā tos novērš.

2.  Ja bojājumi var kaitēt korpusa konstrukciju izturībai un tā ūdensnecaurlaidībai vai kuģa galvenajām inženiertehniskajām sistēmām, termināla pārstāvis un/vai kapteinis informē karoga valsts administrāciju vai tās atzīto organizāciju, kas darbojas tās uzdevumā, un ostas valsts kontroles iestādi. Lēmumu par to, vai būtu nekavējoties jāveic remontdarbi vai tos var atlikt uz vēlāku laiku, pieņem ostas valsts kontroles iestāde, ņemot vērā karoga valsts administrācijas vai tās atzītās organizācijas, kas darbojas tās uzdevumā, viedokli, kā arī kapteiņa viedokli, ja tādi tiek izteikti. Ja uzskata, ka ir nekavējoties jāveic remontdarbi, tos pabeidz, pirms kuģis atstāj ostu, ievērojot kapteiņa un kompetentās iestādes prasības.

3.  Pieņemot 2. punktā minēto lēmumu, ostas valsts kontroles iestāde var uzticēt atzītai organizācijai veikt bojājumu pārbaudi un sniegt atzinumu par tūlītēju remontdarbu nepieciešamību vai to atlikšanu.

4.  Šo pantu piemēro, neierobežojot Direktīvu 95/21/EK.

11. pants

Pārraudzība un ziņojumu sagatavošana

1.  Dalībvalstis sistemātiski pārbauda, vai termināli ievēro 5. panta 1. punkta, 7. panta 2. punkta un 8. panta prasības. Pārraudzības procedūra paredz veikt nepieteiktas pārbaudes iekraušanas vai izkraušanas operāciju laikā.

Turklāt dalībvalstis pārbauda, vai termināli ir izpildījuši 5. panta 4. punkta prasības tajā noteiktajā termiņā, bet tikko izveidotie termināli — 6. pantā paredzētajā termiņā.

2.  Dalībvalsts ik pēc trīs gadiem iesniedz Komisijai ziņojumu par šādas pārraudzības rezultātiem. Ziņojumā arī izvērtē, cik efektīvas ir saskaņotās beramkravu kuģu un terminālu sadarbības un informācijas apmaiņas procedūras, kas paredzētas šajā direktīvā. Ziņojumu nosūta, vēlākais, nākamā gada 30. aprīlī, beidzoties trīs kalendāro gadu laikam, par kuru sagatavots ziņojums.

12. pants

Novērtēšana

Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu ziņojumiem, kas paredzēti 11. panta 2. punktā, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei šajā direktīvā paredzētās sistēmas darbības novērtējumu. Šajā novērtējumā iekļauj arī novērtējumu tam, vai ir nepieciešamība arī turpmāk dalībvalstīm sniegt 11. panta 2. punktā minētos ziņojumus.

13. pants

Paziņojums SJO

Padomes prezidentvalsts dalībvalstu vārdā un Komisija kopīgi paziņo SJO par šīs direktīvas pieņemšanu, atsaucoties uz SJO Rezolūcijas A.797(19) pielikuma 1.7. punktu.

▼M2

14. pants

Komitejas procedūra

1.  Komisijai palīdz Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteja (COSS), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2099/2002 ( 9 ) 3. pantu.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

▼B

15. pants

Grozīšanas procedūra

▼M2

1.  Definīcijas, kas noteiktas 3. panta 1. līdz 6. punktā un 15. līdz 18. punktā, atsauces uz starptautiskām konvencijām un kodeksiem, kā arī SJO rezolūcijām un apkārtrakstiem, atsauces uz ISO standartiem, atsauces uz Kopienas instrumentiem un pielikumus var grozīt, lai tos pielāgotu starptautiskiem un Kopienas instrumentiem, kas pieņemti, grozīti vai stājušies spēkā pēc šīs direktīvas pieņemšanas, ar noteikumu, ka ar to netiek paplašināta šīs direktīvas darbības joma. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2.  Komisija var grozīt 8. pantu un pielikumus, lai ieviestu šajā direktīvā noteiktās procedūras, un var grozīt vai atcelt 11. panta 2. punktā un 12. pantā minēto pienākumu iesniegt ziņojumu ar noteikumu, ka ar to netiek paplašināta šīs direktīvas darbības joma. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto kontroles procedūru.

▼M1

3.  Uz grozījumiem starptautisko tiesību instrumentos, kas minēti 3. pantā, var neattiecināt šo direktīvu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2099/2002 5. pantu.

▼B

16. pants

Sankcijas

Dalībvalstis nosaka noteikumus par sankcijām, ko piemēro par tādu valsts noteikumu pārkāpumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām ir jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

17. pants

Īstenošana un piemērošana

1.  Dalībvalstis līdz 2003. gada 5. augustam pieņem un publicē nepieciešamos noteikumus, lai izpildītu šo direktīvu. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.

Šos tiesību aktus dalībvalstis piemēro no 2004. gada 1. marta.

Dalībvalstīm pieņemot minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstīs nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

19. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.




I PIELIKUMS

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ BERAMKRAVU KUĢU TEHNISKO PIEMĒROTĪBU CIETU BERAMKRAVU IEKRAUŠANAI UN IZKRAUŠANAI

(skatīt 4. pantu)

Beramkravu kuģus, kas piestāj dalībvalstu terminālos, lai veiktu cietu beramkravu iekraušanu vai izkraušanu, pārbauda saistībā ar zemāk norādīto prasību izpildi.

1) Tajos jābūt pietiekami ietilpīgām kravas tilpnēm ar pietiekami lielām lūku atverēm, kuru konstrukcija ļauj pienācīgi iekraut, noblīvēt, izlīdzināt un izkraut cietu beramkravu.

2) To kravas tilpņu lūkām jābūt identifikācijas numuriem, kas atbilst numuriem iekraušanas vai izkraušanas grafikā. Šo numuru novietojumam, izmēriem un krāsai jābūt tādai, lai termināla iekraušanas vai izkraušanas iekārtas operators tos varētu viegli saskatīt un atpazīt.

3) To kravas lūkām, lūku vadības sistēmām un drošības ierīcēm jābūt labā tehniskā stāvoklī, un tās jāizmanto tikai paredzētiem mērķiem.

4) Sānsveres indikatorus, ja tādi ir, pārbauda pirms iekraušanas vai izkraušanas un pārliecinās, ka tie darbojas.

5) Ja uz klāja ir paredzēts piekraušanas mērītājs, tam jābūt sertificētam un darba kārtībā, lai veiktu slodzes aprēķinus iekraušanas un izkraušanas laikā.

6) Piedziņas mehānismiem un palīgmehānismiem jābūt labā tehniskā stāvoklī.

7) Piestāšanas un pietauvošanas aprīkojumam uz klāja jābūt darba kārtībā un labā tehniskā stāvoklī.




II PIELIKUMS

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ CIETO BERAMKRAVU IEKRAUŠANAS UN IZKRAUŠANAS TERMINĀLU PIEMĒROTĪBU

(skatīt 5. panta 1. punktu)

1) Terminālos veic cietu beramkravu iekraušanu un izkraušanu tikai tādiem beramkravu kuģiem, kas var droši pietauvoties pie iekraušanas vai izkraušanas iekārtas, ņemot vērā ūdens dziļumu piestātnē, maksimāli pieļaujamos kuģa izmērus, pietauvošanas paņēmienus, amortizatorus, drošu piekļuvi un visus iespējamos traucējumus iekraušanas un izkraušanas operācijām.

2) Termināla iekraušanas un izkraušanas iekārtas ir pienācīgi jāsertificē un jāuztur labā stāvoklī saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem un normatīviem, un tās drīkst apkalpot tikai pietiekami kvalificēts un, vajadzības gadījumā, sertificēts personāls.

3) Termināla personālam atbilstoši tā kompetencei ir jābūt vispusīgi apmācītam, kā droši veikt beramkravu kuģu iekraušanu un izkraušanu. Šīs apmācības mērķis ir iepazīstināt personālu ar vispārējo risku, kas pastāv iekraujot un izkraujot cietas beramkravas, un ar to, kā nepareizi veiktas iekraušanas un izkraušanas operācijas var kaitēt kuģa drošībai.

4) Termināla personālu, kas piedalās iekraušanas un izkraušanas operācijās, nodrošina ar individuāliem aizsarglīdzekļiem, un tie jāizmanto, kā arī ar pietiekamu atpūtu, lai nepieļautu nelaimes gadījumus noguruma dēļ.




III PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS KAPTEINIM JĀPAZIŅO TERMINĀLAM

(skatīt 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu)

1) Cik ātri iespējams, paredzamais kuģa iebraukšanas laiks ostas reidā. Šīs ziņas vajadzības gadījumā precizē.

2) Sākotnēji paziņojot ierašanās laiku:

a) kuģa vārds, izsaukuma signāls, SJO numurs, karogs, reģistrācijas osta;

b) iekraušanas un izkraušanas grafiks, norādot kravas daudzumu, sadalījumu pa lūkām, iekraušanas vai izkraušanas secību un daudzumu, kas iekraujams vai izkraujams vienā paņēmienā;

c) iegrime, kuģim piestājot, un paredzamā iegrime, aizbraucot;

d) laiks, kas vajadzīgs balasta regulēšanai;

e) kuģa kopējais garums, platums un kravas nodalījuma garums no vistuvāk priekšgalam esošās lūkas priekšējās apmales līdz vistuvāk pakaļgalam esošās lūkas pakaļējai apmalei, caur kurām jāiekrauj vai jāizkrauj krava;

f) atstatums starp ūdenslīniju un pirmo lūku, caur kuru paredzēts veikt iekraušanu vai izkraušanu, un atstatums no kuģa malas līdz lūkas atverei;

g) kuģa trapa atrašanās vieta;

h) augstums virs ūdenslīnijas;

i) kuģa iekraušanas un izkraušanas mehānismu, ja tādi ir, parametri un jauda;

j) pietauvošanās trošu skaits un tips;

k) īpašas prasības attiecībā uz kravas izlīdzināšanu vai nepārtrauktiem ūdens satura mērījumiem tajā;

l) tādu nepieciešamo remontdarbu sīks apraksts, kuri var aizkavēt pietauvošanos, iekraušanas vai izkraušanas uzsākšanu, vai aizkavēt kuģa aizbraukšanu pēc iekraušanas vai izkraušanas;

m) jebkuras citas ziņas par kuģi, ko var pieprasīt termināls.




IV PIELIKUMS

KAPTEIŅA PIENĀKUMI PIRMS IEKRAUŠANAS VAI IZKRAUŠANAS OPERĀCIJAS UN TĀS LAIKĀ

(skatīt 7. panta 1. punkta d) apakšpunktu)

Pirms iekraušanas vai izkraušanas operācijas un tās laikā kapteinis pārliecinās, ka

1) Kravas iekraušanu vai izkraušanu un balasta regulēšanu uzrauga atbildīgais kuģa virsnieks;

2) Kravas un balasta ūdens izvietojumu pārrauga visā iekraušanas vai izkraušanas gaitā, lai novērstu kuģa konstrukciju pārslodzi;

3) Kuģis atrodas vertikālā stāvoklī vai, ja tehnisku iemeslu dēļ ir vajadzīga sānsvere, tās leņķis ir iespējami mazāks;

4) Kuģis ir droši pietauvots, ievērojot vietējos laika apstākļus un laika prognozes;

5) Uz klāja uzturas pietiekams virsnieku un apkalpes locekļu skaits, kas nepieciešams pietauvošanās trošu nostiprināšanā un jebkurā ierastā vai ārkārtas situācijā, paturot prātā, ka apkalpei nepieciešams pietiekams laiks atpūtai, lai tā nebūtu pārgurusi;

6) Termināla pārstāvis ir informēts par kravas izlīdzināšanas prasībām, kam jābūt saskaņā ar procedūrām, kas izklāstītas SJO drošas prakses kodeksā attiecībā uz cietām beramkravām;

7) Termināla pārstāvis ir informēts par to, kādā veidā viņa kuģī ir jāsaskaņo balasta regulēšana ar kravas iekraušanas vai izkraušanas tempu, un par jebkuru novirzi no balasta regulēšanas grafika, kā arī par visiem citiem jautājumiem, kas var skart kravas iekraušanu vai izkraušanu;

8) Balasta ūdens tiek nodots nepieciešamā apjomā atbilstoši saskaņotajam iekraušanas grafikam, krastmala un blakus esošie kuģi necieš dēļ nopludināšanas. Ja nodot balasta ūdeni pilnā apjomā pirms kravas izlīdzināšanas stadijas iekraušanas gaitā ir nelietderīgi, viņš vienojas ar termināla pārstāvi par to, kurā brīdī būtu jāaptur iekraušana un uz cik ilgu laiku;

9) Pastāv vienprātība ar termināla pārstāvi par to, kā būtu jārīkojas lietus gadījumā vai mainoties laika apstākļiem, ja kravas īpašību dēļ šādas izmaiņas varētu radīt apdraudējumu;

10) Kamēr kuģis atrodas piestātnē, uz klāja vai kuģa tuvumā netiek veikti nekādi karstapstrādes darbi, izņemot gadījumus, kad ir saņemta termināla pārstāvja atļauja, un tikai ievērojot kompetentās iestādes prasības;

11) Iekraušanas vai izkraušanas beigu posmā tiek īpaši rūpīgi uzraudzītas iekraušanas un izkraušanas operācijas un kuģis;

12) Termināla pārstāvi nekavējoties brīdina par to, ka iekraušanas vai izkraušanas gaitā rodas bojājumi, bīstama situācija vai pastāv tāda varbūtība;

13) Termināla pārstāvi informē par to, kad sākas kravas izlīdzināšana, lai varētu atbrīvot transportiera iekārtu no kravas;

14) Vienas tilpnes izkraušana pie kreisā borta noris saskaņā ar tās izkraušanu pie labā borta, lai nepieļautu kuģa konstrukciju saliekšanos;

15) Regulējot balastu vienā vai vairākās tilpnēs, ņem vērā to, ka no tilpnēm var izplūst uzliesmojoši tvaiki un veic drošības pasākumus, pirms atļaut jebkurus karstapstrādes darbus šo tilpņu tuvumā vai virs tām.




V PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS TERMINĀLAM JĀPAZIŅO KAPTEINIM

(skatīt 7. panta 2. punkta a) apakšpunktu)

1) Piestātnes nosaukums, kurā notiks iekraušana vai izkraušana, un paredzamais pietauvošanās laiks un iekraušanas vai izkraušanas pabeigšanas laiks ( 10 ).

2) Iekraušanas vai izkraušanas iekārtu parametri, ieskaitot termināla nominālo iekraušanas vai izkraušanas jaudu un izmantojamo iekraušanas vai izkraušanas transportieru skaitu, kā arī paredzamais laiks, kas vajadzīgs katra iekraušanas vai izkraušanas posma pabeigšanai.

3) Piestātnes vai mola īpatnības, kas būtu jāzina kapteinim, ieskaitot pastāvīgos vai mainīgos šķēršļus, amortizatorus, polerus un pietauvošanas paņēmienus.

4) Minimālais ūdens dziļums piestātnē un iebraukšanas un izbraukšanas kuģuceļā ( 11 ).

5) Ūdens blīvums piestātnē.

6) Maksimālais atstatums no ūdenslīnijas līdz kravas lūku vākiem vai apmalēm, atkarībā no tā, kuram izmēram ir nozīme, veicot iekraušanas un izkraušanas operācijas, un maksimāli pieļaujamais kuģa augstums virs ūdenslīnijas.

7) Eju un piekļuves ceļu izvietojums.

8) Ar kuru bortu kuģis pietauvojas piestātnē.

9) Maksimāli pieļaujamais ātrums, ar kādu drīkst tuvoties molam, un velkoņu pieejamība, to tips un vilktspēja.

10) Dažādu kravas partiju iekraušanas secība un jebkuri citi ierobežojumi, ja kuģis nevar uzņemt kravu jebkādā secībā un tilpnē.

11) Jebkuras īpatnības, kas piemīt iekraujamai kravai, kuras var radīt apdraudējumu, ja to novieto kopā ar kravu vai tās atliekām, kas atrodas uz kuģa.

12) Iepriekšēja informācija par paredzamajām iekraušanas vai izkraušanas operācijām un izmaiņām esošajā iekraušanas vai izkraušanas grafikā.

13) Vai iekraušanas un izkraušanas iekārtas terminālā ir stacionāras un vai to pārvietošanās ir ierobežota.

14) Vajadzīgās pietauvošanās troses.

15) Brīdinājums par jebkuriem neparastiem pietauvošanas paņēmieniem.

16) Jebkuri ierobežojumi, kas skar balasta regulēšanu.

17) Kompetentās iestādes noteiktā maksimāli pieļaujamā iegrime, kuģim aizbraucot.

18) Jebkura cita informācija saistībā ar terminālu, ko pieprasa kapteinis.




VI PIELIKUMS

TERMINĀLA PĀRSTĀVJA PIENĀKUMI PIRMS IEKRAUŠANAS VAI IZKRAUŠANAS OPERĀCIJAS UN TĀS LAIKĀ

(skatīt 7. panta 2. punkta d) apakšpunktu)

Pirms iekraušanas vai izkraušanas operācijas un tās laikā termināla pārstāvis:

1) Paziņo kapteinim to termināla darbinieku vai nosūtītāja pārstāvja vārdu, kas būs atbildīgi par iekraušanas vai izkraušanas operāciju un ar kuriem viņam būs jāsazinās, kā arī to, kā viņus sameklēt;

2) Veic visus drošības pasākumus, lai nepieļautu to, ka iekraušanas vai izkraušanas iekārtas nodara bojājumus kuģim, un, ja rodas bojājumi, paziņo par tiem kapteinim;

3) Rūpējas par to, lai kuģis būtu vertikālā stāvoklī vai, ja tehnisku iemeslu dēļ ir vajadzīga sānsvere, tās leņķis būtu iespējami mazāks;

4) Rūpējas par to, lai vienas tilpnes izkraušana pie kreisā borta būtu saskaņota ar tās izkraušanu pie labā borta, lai izvairītos no kuģa saliekšanās;

5) Ja kravai ir augsts blīvums vai ja viens kravas tvēriens ir ļoti smags, brīdina kapteini par lielu lokalizētu triecienu iespējamību pret kuģa konstrukcijām, kamēr tanka augšdaļu nav pilnīgi pārklājusi krava, jo īpaši kad visās kravas tilpnēs ir atļauts liels brīvais kritiens un iekraušanas operācijas sākumā būtu sevišķi jāuzmanās;

6) Rūpējas par to, lai visā iekraušanas vai izkraušanas operācijas gaitā un visos jautājumos kapteinim un termināla pārstāvim būtu savstarpēja saskaņa un ka kapteini informē par visām saskaņotā iekraušanas tempa izmaiņām un katra iekraušanas posma beigās par iekrautās kravas svaru;

7) Reģistrē iekrautās vai izkrautās kravas svaru un izvietojumu un pārliecinās par to, ka tilpņu kravas svars atbilst saskaņotajam iekraušanas vai izkraušanas grafikam;

8) Pārliecinās, ka, veicot iekraušanu vai izkraušanu, krava ir izlīdzināta saskaņā ar kapteiņa prasībām;

9) Pārbauda, vai kravas daudzums, kas vajadzīgs aizbraukšanas iegrimes un izlīdzināšanas sasniegšanai, ir aprēķināts tā, lai pēc iekraušanas beigām visas termināla transportieru iekārtas būtu brīvas no kravas. Šim nolūkam termināla pārstāvis paziņo kapteinim termināla transportieru iekārtu nominālo ietilpību tonnās un visas prasības attiecībā uz transportieru iekārtu tīrību pēc iekraušanas pabeigšanas;

10) Ja veic izkraušanu, iespējami ātri brīdina kapteini par paredzamo izkraušanas mehānismu palielināšanu vai samazināšanu un dara zināmu kapteinim, kad var uzskatīt, ka izkraušana katrā konkrētā tilpnē ir pabeigta;

11) Pārliecinās, ka nekādi karstapstrādes darbi netiek veikti uz klāja vai kuģa tuvumā, kamēr kuģis atrodas piestātnē, izņemot gadījumus, kad ir saņemta kapteiņa atļauja, un tikai saskaņā ar kompetentās iestādes prasībām.



( 1 ) OV C 311 E, 31.10.2000., 240. lpp. un

OV C 180 E, 26.6.2001., 273. lpp.

( 2 ) OV C 14, 16.1.2001., 37. lpp.

( 3 ) Eiropas Parlamenta 2001. gada 13. februāra atzinums (OV C 276, 1.10.2001., 38. lpp.), Padomes 2001. gada 27. jūnija kopējā nostāja (vēl nav publicēta Oficiālajā Vēstnesī) un Eiropas Parlamenta 2001. gada 25. oktobra lēmums (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī).

( 4 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

( 5 ) OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.

( 6 ) Padomes 1995. gada 19. jūnija Direktīva 95/21/EK, kas nosaka, kā kuģošanai Kopienas ostās un dalībvalstu jurisdikcijai pakļautos ūdeņos piemērot starptautiskos standartus attiecībā uz kuģu drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļiem uz kuģiem (ostas valsts kontrole) (OV L 157, 7.7.1995., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 1999/97/EK (OV L 331, 23.12.1999., 67. lpp.).

( 7 ) Padomes 1994. gada 22. novembra Direktīva 94/57/EK par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā (OV L 319, 12.12.1994., 20. lpp.). Direktīva grozīta ar Komisijas Direktīvu 97/58/EK (OV L 274, 7.10.1997., 8. lpp.).

( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīva 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, kā arī informācijas sabiedrības pakalpojumu normatīvu jomā (OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.). Direktīva grozīta ar Direktīvu 98/48/EK (OV L 217, 5.8.1998., 28. lpp.).

( 9 ) OV L 324, 29.11.2002., 1. lpp.

( 10 ) Informāciju par paredzamo pietauvošanās un aizbraukšanas laiku un minimālo ūdens dziļumu piestātnē sistemātiski precizē un nosūta kapteinim pēc kārtējo ziņu saņemšanas par paredzamo ierašanās laiku. Atkarībā no apstākļiem informāciju par minimālo ūdens dziļumu iebraukšanas un izbraukšanas kuģuceļā sniedz termināls vai kompetentā iestāde.

( 11 ) Information on estimated times for berthing and departure and on minimum water depth at the berth shall be progressively updated and passed to the master on receipt of successive ETA advice. Information on minimum water depth in approach and departure channels shall be provided by the terminal or the competent authority, as appropriate.