— ESMŠ ir ES militārās kompetences avots.

— Tas nodrošina saikni starp ESMK, no vienas puses, un ES pieejamiem militārajiem resursiem, no otras puses, un saskaņā ar ESMK norādēm nodrošina militāro kompetenci ES struktūrām.

— Tas veic trīs galvenās operatīvās funkcijas: agrīno brīdināšanu, situācijas novērtēšanu un stratēģisko plānošanu.

— Tas veic agrīnu, pietiekami sīki izstrādātu plānošanu, lai dalībvalstis varētu novērtēt savu potenciālo spēku ieguldījumu un nodrošinātu pienācīgu ESMŠ kompetenci lēmumu pieņemšanas procesā.

— Tas nodrošina agrīnās brīdināšanas spējas. Tas plāno, izvērtē un izstrādā ieteikumus attiecībā uz krīžu pārvarēšanas koncepciju un vispārējo militāro stratēģiju, un īsteno ESMK lēmumus un norādes.

— Tas atbalsta ESMK attiecībā uz situācijas novērtēšanu un stratēģiskās plānošanas militārajiem aspektiem ( 5 ) visu veidu misijās un uzdevumos, kas paredzēti LES 17. panta 2. punktā, tostarp attiecībā uz tiem, kas norādīti Eiropas drošības stratēģijā, visās ES vadītajās operācijās neatkarīgi no tā, vai ES izmanto NATO spēkus un iespējas.

— Tas atbalsta (pēc ĢS/AP vai PDK lūguma) pagaidu misijas uz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, lai vajadzības gadījumā nodrošinātu konsultācijas un palīdzību konfliktu novēršanas militārajos aspektos, krīžu pārvarēšanā un pēckonflikta stabilizēšanā.

— Tas veicina mērķa potenciāla izstrādes, izvērtēšanas un pārskatīšanas procesu, ņemot vērā iesaistīto dalībvalstu vajadzību nodrošināt saskaņotību ar NATO DPP un PARP sakarā ar PM saskaņā ar procedūrām, par kurām vienojas.

— Tas strādā ciešā sadarbībā ar Eiropas Aizsardzības aģentūru.

— Tas ir atbildīgs par mācību, apmācību un savstarpējas izmantojamības pārraudzību, novērtējumu un ieteikumiem; saistībā ar spēkiem un spējām, ko ES rīcībā ir nodevušas dalībvalstis.

— Tas saglabā spēju pastiprināt nacionālos štābus, kas nozīmēti īstenot autonomu ES operāciju.

— Tā pienākums ir radīt autonomas ES militāras operācijas plānošanai un īstenošanai vajadzīgās spējas un saglabāt tās ESMŠ rīcībā, īpašas operācijas gadījumā ātri izveidot operācijas centru, jo īpaši gadījumos, kad vajadzīga vienota civila un militāra reakcija un kad nav noteikts nacionālais štābs, ja Padome pēc ESMK ieteikuma pieņēmusi lēmumu par šādu operāciju.

— Tas ESMK vadībā nodrošina militāro kompetenci ĢS/AP un ES struktūrām.

— Tas pārrauga iespējamās krīzes, pamatojoties uz atbilstīgām valsts un starptautiskām izlūkošanas spējām.

— Tas sadarbojas ar Apvienoto situāciju centru informācijas apmaiņas jomā saskaņā ar Vienoto izlūkošanas analīzes spēju vienošanos.

— Tas veic iepriekšēju militāro plānošanu stratēģiskā līmenī.

— Tas veic agrīnu, pietiekami sīki izstrādātu plānošanu, lai, inter alia, dalībvalstis varētu novērtēt savu potenciālo spēku ieguldījumu un nodrošinātu pienācīgu ESMŠ kompetenci lēmumu pieņemšanas procesā.

— Tas, saskaņojot ar NATO, identificē un uzskaita Eiropas nacionālos un daudznacionālos spēkus operācijām, kuras vada ES.

— Tas veicina nacionālo un daudznacionālo spēku attīstību un sagatavošanu (tostarp mācības), kurus ES rīcībā ir nodevušas dalībvalstis. Modalitātes par attiecībām ar NATO ir paredzētas attiecīgajos dokumentos.

— Tas organizē un koordinē procedūras nacionālajiem un daudznacionālajiem štābiem, tostarp tiem NATO štābiem, kuri ir pieejami ES, nodrošinot pēc iespējas labāku saderību ar NATO procedūrām.

— Tas sniedz ieguldījumu terorisma apkarošanas EDAP dimensijas militārajos aspektos.

— Tas sniedz ieguldījumu koncepciju, teoriju, plānu un procedūru izstrādāšanā attiecībā uz militāro spēku un iespēju izmantošanu dabas katastrofu un cilvēka izraisītu katastrofu seku pārvarēšanas operācijās.

— Tas sagatavo, plāno, vada un izvērtē ES krīzes pārvarēšanas procedūru militāros aspektus, tostarp ES/NATO procedūru realizēšanu.

— Tas piedalās operāciju un mācību izmaksu aprēķināšanā.

— Tas sadarbojas ar nacionālajiem štābiem un daudznacionālo spēku daudznacionālajiem štābiem.

— Tas nodibina pastāvīgas attiecības ar NATO, ievērojot “ES/NATO pastāvīgās vienošanās”.

— Tā paspārnē atrodas NATO Sadarbības komanda ESMŠ, un tas uztur ES vienību SHAPE saskaņā ar EDAP prezidentvalsts ziņojumu, ko Padome pieņēmusi 2004. gada 13.decembrī.

— Tas nodibina atbilstīgas attiecības ar noteiktiem korespondentiem ANO, kā arī citās starptautiskās organizācijās, tostarp EDSO un ĀS, saskaņā ar vienošanos ar šīm organizācijām.

— Tas dod savu ieguldījumu vajadzīgās vispārīgās pieredzes ieguves procesā.

— Tas uzņemas veikt stratēģisko kontingenta plānošanu pēc ĢS/AP vai PDK iniciatīvas.

— Tas palīdz izstrādāt teoriju/koncepciju kopumu, pamatojoties uz civilo/militāro operāciju un mācību procesā gūto pieredzi.

— Tas izstrādā koncepcijas un procedūras ES operāciju centra vajadzībām un nodrošina operāciju centra darbaspēka, telpu un iekārtu pieejamību un gatavību operācijām un mācībām.

— Tas uztur, atjaunina un nomaina ES operāciju centra materiāltehnisko bāzi un ierīces.

— Tas pieprasa un apstrādā īpašu informāciju no izlūkošanas organizācijām un citu saistītu informāciju no visiem pieejamiem avotiem.

— Tas atbalsta ESMK Sākotnējās plānošanas pamatnostādņu un plānošanas norādījumu izstrādē PDK.

— Tas izstrādā un nosaka prioritātes militārstratēģiskajām iespējām kā pamatam ESMK militārajiem ieteikumiem PDK:

— Tas, rīkojoties koordinēti kopā ar nacionālo plānošanas štābu un attiecīgā gadījumā ar NATO, identificē tos spēkus, kuri varētu piedalīties iespējamās ES vadītās operācijās.

— Tas palīdz operāciju komandierim apmaiņā ar tehniskajiem līdzekļiem ar trešām valstīm, kuras piedāvā militāru palīdzību ES vadītām operācijām, un spēku koncentrēšanas konferences gatavošanā.

— Tas turpina krīzes situāciju pārraudzību.

— Pēc DGE lūguma ESMŠ ģenerāldirektoram tas sniedz palīdzību politiski militārai stratēģiskai plānošanai, ko veic DGE uzdevumā, lai reaģētu uz krīzi (sagatavo CMC, vienoto rīcību …).

— Pēc DGE lūguma ESMŠ ģenerāldirektoram tas sniedz palīdzību, lai stratēģiskā līmenī uz krīzes situācijām plānotu atbildes reakciju (faktu vākšanas misijas, CMC), kas tiks veikta DGE vadībā.

— Tas sniedz palīdzību stratēģiskai plānošanai kopīgām civilām/militārām operācijām, ko veic, lai reaģētu uz krīzi, izstrādājot stratēģiskas iespējas, kas paredzētas krīzes pārvarēšanas procedūrās. Šāda plānošana ir tieša ESMŠ ģenerāldirektora un CPĪC direktora atbildība vispārējā ĢS/AP pakļautībā.

— Pēc DGE lūguma ESMŠ ģenerāldirektoram tas sniedz palīdzību, lai stratēģiskā un operāciju līmenī izstrādātu atbildes reakcijas plānus uz krīzes situācijām, kas paredzēti civilām misijām, kuras tiks veiktas CPĪC direktora vadībā.

— ESMŠ ar Informācijas analīzes un sakaru centra starpniecību nodrošina spēju 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā pārraudzīt visas KĀDP misijas un operācijas, lai nodrošinātu sistemātisku ar operācijām saistītu informācijas plūsmu.

— ESMŠ, darbojoties atbilstīgi ESMK norādījumiem, nepārtraukti uzrauga operāciju militāros aspektus. Tas vada stratēģisko analīzi, sazinoties ar norīkoto operācijas komandieri, lai pildītu ESMK padomdevēja lomu PDK, kas ir atbildīga par stratēģisko plānošanu.

— Saskaņā ar politisko un darbības attīstību tas paredz jaunas iespējas ESMK, kas ir pamatā ESMK konsultācijām PDK.

— Tas sniedz ieguldījumu ES operāciju centra vadošā kodola pastiprināšanā un pēc vajadzības tālākā izaugsmē.

— ESMŠ veido pastāvīgu vadošu ES operāciju centra kodolu.

— Tas palīdz īstenot civilo operāciju koordinēšanu. Šādas operācijas plāno un veic CPĪC direktora vadībā. Tas palīdz civilo operāciju plānošanā, nodrošinājumā (tostarp iespējamā militāro līdzekļu izmantošanā) un vadībā (stratēģiskā līmeņa vadību arī turpmāk veic DGE IX).

— ESMŠ darbojas atbilstīgi ESMK norādījumiem, kurai tas ziņo.

— ESMŠ ir Padomes Sekretariāta departaments, kas ir tieši piesaistīts ĢS/AP un strādā ciešā sadarbībā ar citiem Padomes Ģenerālsekretariāta departamentiem.

— To vada ESMŠ ģenerāldirektors, kas ir ģenerālleitnants (sauszemes spēkos) vai admirālis (jūras spēkos).

— To veido dalībvalstu norīkotie darbinieki, kuru darbībai ir starptautisks statuss saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro valstu ekspertiem un militārajam personālam, kā arī ierēdņiem no Padomes Ģenerālsekretariāta un ierēdņiem, kurus norīko Komisija.

— Lai uzlabotu ESMŠ atlases procesu, dalībvalstis tiek aicinātas katram amatam, uz ko piesakās kandidāti, izvirzīt vairāk nekā vienu kandidātu.

— Lai nodrošinātu pilnu misiju un uzdevumu spektru, ESMŠ ir organizēts, kā norādīts A papildinājumā.

— Krīzes pārvarēšanas situācijās vai mācībās ESMŠ var izveidot Plānošanas un pārvaldības vienības, kas izveidotas, ievērojot savu kompetenci, personāla sastāvu un infrastruktūru. Turklāt, vajadzības gadījumā pagaidu spēku palielināšanai tas ar ESMK starpniecību varētu lūgt personālu no ES dalībvalstīm.

— ESMK ar ESMŠ ģenerāldirektora starpniecību nodrošina ESMŠ veikto militāro darbību vadību attiecībā un civilu krīžu pārvarēšanu. Par ESMŠ ieguldījumu attiecībā uz krīzes pārvarēšanas civilajiem aspektiem arī turpmāk funkcionālā līmenī atbildīgs ir DGE IX, tas attiecas uz visām darbībām (plānošana, faktu vākšanas misijas, utt.) līdz un ietverot CMC izstrādi un, vajadzības gadījumā, CSO/PSO. Kad ir pieņemts lēmums sākt misiju, tad funkcionālā līmenī atbildīgs par šo ieguldījumu kļūst CPĪC direktors. Ziņojumi par šīm darbībām saskaņā ar izveidotām procedūrām par krīzes pārvarēšanas civilajiem aspektiem jāsniedz CIVCOM.

Stratēģiskā plānošana – plānošanas darbības, kas sākas, tiklīdz ir identificēta potenciāla krīze vai krīze jau ir radusies, un beidzas, kad ES politiskās iestādes apstiprina militārstratēģisku iespēju vai militārstratēģisku iespēju kopumu. Stratēģiskais process ietver militāru situācijas novērtējumu, politisku/militāru nostādņu definēšanu un militārstratēģisku iespēju izstrādāšanu.

Militārstratēģiska iespēja – iespējama militāra rīcība, kas izstrādāta, lai sasniegtu politiskus/militārus mērķus, kas noteikti politiskajās/militārajās nostādnēs. Militārstratēģiska iespēja ietver militārā risinājuma izklāstu, vajadzīgos resursus un ierobežojumus, un ieteikumus operācijas komandiera un operāciju štāba (OHQ) izvēlei.