01994A0103(01) — LV — 23.08.2018 — 015.002


Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

LĪGUMS PAR EIROPAS EKONOMIKAS ZONU

(OV L 001, 3.1.1994., 3. lpp)

Grozīts ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

PROTOCOL ADJUSTING THE AGREEMENT ON THE EUROPEAN ECONOMIC AREA 

  L 1

572

3.1.1994

►M2

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 2/94 (1994. gada 8. februāris),

  L 85

64

30.3.1994

►M3

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 3/94 (1994. gada 8. februāris),

  L 85

65

30.3.1994

 M4

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 4/94 (1994. gada 8. februāris),

  L 85

66

30.3.1994

 M5

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 5/94 (1994. gada 8. februāris),

  L 85

71

30.3.1994

 M6

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 6/94 (1994. gada 8. marts),

  L 95

22

14.4.1994

►M7

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 7/94 (1994. gada 21. marts),

  L 160

1

28.6.1994

►M8

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 8/94 (1994. gada 7. jūnijs),

  L 198

142

30.7.1994

►M9

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 10/94 (1994. gada 12. augusts),

  L 253

32

29.9.1994

►M10

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 11/94 (1994. gada 12. augusts),

  L 253

34

29.9.1994

 M11

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/95 (1995. gada 27. janvāris),

  L 47

19

2.3.1995

►M12

EEZ PADOMES LĒMUMS Nr. 1/95 (1995. gada 10. marts)

  L 86

58

20.4.1995

►M13

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 35/95 (1995. gada 19. maijs),

  L 205

39

31.8.1995

►M14

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 36/95 (1995. gada 19. maijs),

  L 205

45

31.8.1995

 M15

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 4/96 (1996. gada 29. februāris)

  L 102

45

25.4.1996

 M16

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 45/96 (1996. gada 19. jūlijs),

  L 291

38

14.11.1996

►M17

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 54/96 (1996. gada 4. oktobris),

  L 21

9

23.1.1997

 M18

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 71/96 (1996. gada 22. novembris),

  L 21

12

23.1.1997

►M19

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 56/96 (1996. gada 28. oktobris),

  L 58

50

27.2.1997

►M20

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 70/96 (1996. gada 29. novembris),

  L 71

43

13.3.1997

►M21

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 84/96 (1996. gada 20. decembris),

  L 71

44

13.3.1997

►M22

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 55/96 (1996. gada 28. oktobris),

  L 85

64

27.3.1997

►M23

DECISION OF THE EEA JOINT COMMITTEE No 83/96 of 13 December 1996 (*)

  L 145

52

5.6.1997

 M24

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 13/97 (1997. gada 14. marts),

  L 182

44

10.7.1997

 M25

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 39/97 (1997. gada 10. jūlijs),

  L 290

24

23.10.1997

 M26

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 40/97 (1997. gada 27. jūnijs),

  L 290

26

23.10.1997

 M27

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 41/97 (1997. gada 10. jūlijs),

  L 290

27

23.10.1997

 M28

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 42/97 (1997. gada 10. jūlijs),

  L 290

28

23.10.1997

 M29

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 43/97 (1997. gada 10. jūlijs),

  L 290

29

23.10.1997

 M30

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 44/97 (1997. gada 10. jūlijs),

  L 290

30

23.10.1997

 M31

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 45/97 (1997. gada 10. jūlijs),

  L 290

31

23.10.1997

 M32

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 46/97 (1997. gada 11. jūlijs),

  L 290

32

23.10.1997

►M33

DECISION OF THE EEA JOINT COMMITTEE No 37/97 of 27 June 1997 (*)

  L 160

38

4.6.1998

►M34

DECISION OF THE EEA JOINT COMMITTEE No 38/97 of 27 June 1997 (*)

  L 160

39

4.6.1998

 M35

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 73/97 (1997. gada 4. oktobris),

  L 193

39

9.7.1998

►M36

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 86/97 (1997. gada 31. oktobris),

  L 193

40

9.7.1998

►M37

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 98/97 (1997. gada 12. decembris),

  L 193

55

9.7.1998

 M38

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 99/97 (1997. gada 9. decembris),

  L 193

59

9.7.1998

 M39

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 102/97 (1997. gada 15. decembris),

  L 193

62

9.7.1998

 M40

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 13/98 (1998. gada 6. marts),

  L 272

18

8.10.1998

►M41

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 18/98 (1998. gada 6. marts),

  L 272

31

8.10.1998

►M42

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 54/98 (1998. gada 3. jūnijs),

  L 30

57

4.2.1999

►M43

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 77/98 (1998. gada 31. jūlijs),

  L 172

56

8.7.1999

 M44

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 78/98 (1998. gada 17. jūlijs),

  L 172

57

8.7.1999

 M45

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 79/98 (1998. gada 17. jūlijs),

  L 172

58

8.7.1999

 M46

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 80/98 (1998. gada 31. jūlijs),

  L 172

59

8.7.1999

 M47

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 81/98 (1998. gada 31. jūlijs),

  L 172

60

8.7.1999

 M48

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 99/98 (1998. gada 25. septembris),

  L 189

73

22.7.1999

 M49

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 114/98 (1998. gada 27. novembris),

  L 277

51

28.10.1999

 M50

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 35/2000 (2000. gada 31. marts),

  L 141

62

15.6.2000

►M51

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 36/2000 (2000. gada 31. marts),

  L 141

64

15.6.2000

 M52

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 37/2000 (2000. gada 31. marts),

  L 141

65

15.6.2000

►M53

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 38/2000 (2000. gada 31. marts),

  L 141

66

15.6.2000

►M54

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 39/2000 (2000. gada 11. aprīlis),

  L 141

67

15.6.2000

►M55

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 40/2000 (2000. gada 11. aprīlis),

  L 141

68

15.6.2000

►M56

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 22/1999 (1999. gada 26. februāris),

  L 148

47

22.6.2000

►M57

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 23/1999 (1999. gada 26. februāris),

  L 148

48

22.6.2000

►M58

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 24/1999 (1999. gada 26. februāris),

  L 148

49

22.6.2000

 M59

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 25/1999 (1999. gada 26. februāris),

  L 148

51

22.6.2000

 M60

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 26/1999 (1999. gada 26. februāris),

  L 148

53

22.6.2000

►M61

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 27/1999 (1999. gada 26. februāris),

  L 148

54

22.6.2000

 M62

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 44/2000 (2000. gada 19. maijs),

  L 174

55

13.7.2000

►M63

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 45/2000 (2000. gada 19. maijs),

  L 174

57

13.7.2000

►M64

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 46/2000 (2000. gada 19. maijs),

  L 174

58

13.7.2000

►M65

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 47/2000 (2000. gada 22. maijs),

  L 174

59

13.7.2000

 M66

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 64/2000 (2000. gada 28. jūnijs),

  L 237

83

21.9.2000

►M67

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 70/2000 (2000. gada 2. augusts),

  L 250

53

5.10.2000

 M68

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 38/1999 (1999. gada 30. marts),

  L 266

27

19.10.2000

 M69

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 45/1999 (1999. gada 26. marts),

  L 266

53

19.10.2000

►M70

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 60/1999 (1999. gada 30. aprīlis),

  L 284

38

9.11.2000

►M71

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 69/1999 (1999. gada 2. jūnijs),

  L 284

55

9.11.2000

►M72

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 70/1999 (1999. gada 2. jūnijs),

  L 284

57

9.11.2000

►M73

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 71/1999 (1999. gada 2. jūnijs),

  L 284

59

9.11.2000

►M74

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 72/1999 (1999. gada 15. jūnijs),

  L 284

61

9.11.2000

 M75

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 73/1999 (1999. gada 28. maijs),

  L 284

63

9.11.2000

►M76

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 74/1999 (1999. gada 28. maijs),

  L 284

65

9.11.2000

 M77

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 82/1999 (1999. gada 25. jūnijs),

  L 296

39

23.11.2000

►M78

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 83/1999 (1999. gada 25. jūnijs),

  L 296

41

23.11.2000

►M79

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 89/1999 (1999. gada 25. jūnijs),

  L 296

51

23.11.2000

►M80

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 90/1999 (1999. gada 25. jūnijs),

  L 296

53

23.11.2000

►M81

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 99/1999 (1999. gada 30. jūlijs),

  L 296

78

23.11.2000

►M82

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 100/1999 (1999. gada 30. jūlijs),

  L 296

79

23.11.2000

►M83

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 82/2000 (2000. gada 2. oktobris),

  L 315

26

14.12.2000

 M84

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 83/2000 (2000. gada 2. oktobris),

  L 315

28

14.12.2000

►M85

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 84/2000 (2000. gada 2. oktobris),

  L 315

30

14.12.2000

 M86

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 85/2000 (2000. gada 2. oktobris),

  L 315

32

14.12.2000

►M87

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 99/2000 (2000. gada 27. oktobris),

  L 7

29

11.1.2001

►M88

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 100/2000 (2000. gada 10. novembris),

  L 7

32

11.1.2001

►M89

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 101/2000 (2000. gada 10. novembris),

  L 7

36

11.1.2001

►M90

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 102/2000 (2000. gada 10. novembris),

  L 7

38

11.1.2001

►M91

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 112/2000 (2000. gada 15. decembris),

  L 52

37

22.2.2001

 M92

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 114/2000 (2000. gada 22. decembris),

  L 52

40

22.2.2001

►M93

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 172/1999 (1999. gada 26. novembris),

  L 61

31

1.3.2001

►M94

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 173/1999 (1999. gada 26. novembris),

  L 61

33

1.3.2001

 M95

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 174/1999 (1999. gada 26. novembris),

  L 61

35

1.3.2001

 M96

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 187/1999 (1999. gada 17. decembris),

  L 74

18

15.3.2001

 M97

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 188/1999 (1999. gada 17. decembris),

  L 74

20

15.3.2001

►M98

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 192/1999 (1999. gada 17. decembris),

  L 74

32

15.3.2001

►M99

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 17/2000 (2000. gada 28. janvāris),

  L 103

34

12.4.2001

►M100

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 24/2000 (2000. gada 25. februāris),

  L 103

51

12.4.2001

►M101

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 58/2001 (2001. gada 18. maijs),

  L 165

64

21.6.2001

►M102

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 59/2001 (2001. gada 18. maijs),

  L 165

65

21.6.2001

►M103

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 87/2001 (2001. gada 19. jūnijs),

  L 238

41

6.9.2001

►M104

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 88/2001 (2001. gada 19. jūnijs),

  L 238

43

6.9.2001

 M105

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 98/2001 (2001. gada 13. jūlijs),

  L 251

25

20.9.2001

►M106

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 99/2001 (2001. gada 13. jūlijs),

  L 251

26

20.9.2001

 M107

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 100/2001 (2001. gada 13. jūlijs),

  L 251

27

20.9.2001

►M108

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 140/2001 (2001. gada 23. novembris),

  L 22

34

24.1.2002

►M109

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 164/2001 (2001. gada 11. decembris),

  L 65

46

7.3.2002

►M110

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 165/2001 (2001. gada 11. decembris),

  L 65

48

7.3.2002

►M111

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 46/2002 (2002. gada 19. aprīlis),

  L 154

34

13.6.2002

►M112

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 66/2002 (2002. gada 31. maijs),

  L 238

38

5.9.2002

 M113

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 67/2002 (2002. gada 31. maijs),

  L 238

40

5.9.2002

►M114

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 94/2002 (2002. gada 25. jūnijs),

  L 266

71

3.10.2002

►M115

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 111/2002 (2002. gada 12. jūlijs),

  L 298

37

31.10.2002

►M116

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 135/2002 (2002. gada 27. septembris),

  L 336

36

12.12.2002

►M117

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 140/2002 (2002. gada 8. novembris),

  L 19

5

23.1.2003

►M118

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 154/2002 (2002 gada 8. novembris),

  L 19

52

23.1.2003

►M119

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 18/2003 (2003. gada 31. janvāris),

  L 94

78

10.4.2003

►M120

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 19/2003 (2003. gada 31. janvāris),

  L 94

80

10.4.2003

►M121

PROTOCOL adjusting the trade aspects of the Europe Agreement establishing an Association between the European Communities and their Member States, of the one part, and the Czech Republic, of the other part, to take account of the outcome of negotiations between the parties on new mutual agricultural concessions (*)

  L 107

17

30.4.2003

►M122

PROTOCOL adjusting the trade aspects of the Europe Agreement establishing an Association between the European Communities and their Member States, of the one part, and the Slovak Republic, of the other part, to take account of the outcome of negotiations between the parties on new mutual agricultural concessions (*)

  L 107

40

30.4.2003

►M123

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 32/2003 (2003. gada 14. marts),

  L 137

32

5.6.2003

 M124

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 38/2003 (2003. gada 14. marts),

  L 137

46

5.6.2003

►M125

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 64/2003 (2003. gada 16. maijs),

  L 193

54

31.7.2003

►M126

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 85/2003 (2003. gada 20. jūnijs),

  L 257

42

9.10.2003

►M127

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 86/2003 (2003. gada 20. jūnijs),

  L 257

44

9.10.2003

►M128

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 96/2003, (2003. gada 11. jūlijs),

  L 272

34

23.10.2003

 M129

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 163/2003, (2003. gada 7. novembris),

  L 41

64

12.2.2004

►M130

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 164/2003 (2003. gada 7. novembris),

  L 41

67

12.2.2004

►M131

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 165/2003 (2003. gada 7. novembris),

  L 41

69

12.2.2004

►M132

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 181/2003 (2003. gada 5. decembris),

  L 88

63

25.3.2004

►M133

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 9/2004 (2003. gada 5. decembris),

  L 116

56

22.4.2004

 M134

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 10/2004 (2004. gada 6. februāris),

  L 116

58

22.4.2004

►M135

AGREEMENT on the participation of the Czech Republic, the Republic of Estonia, the Republic of Cyprus, the Republic of Latvia, the Republic of Lithuania, the Republic of Hungary, the Republic of Malta, the Republic of Poland, the Republic of Slovenia and the Slovak Republic in the European Economic Area (*)

  L 130

11

29.4.2004

►M136

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 78/2004 (2004. gada 8. jūnijs),

  L 219

13

19.6.2004

►M137

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 79/2004 (2004. gada 8. jūnijs),

  L 219

24

19.6.2004

►M138

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 58/2004 (2004. gada 23. aprīlis),

  L 277

29

26.8.2004

 M139

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 65/2004 (2004. gada 26. aprīlis),

  L 277

182

26.8.2004

►M140

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 66/2004 (2004. gada 26. aprīlis),

  L 277

183

26.8.2004

►M141

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 67/2004 (2004. gada 26. aprīlis),

  L 277

185

26.8.2004

►M142

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 138/2004 (2004. gada 29. oktobris),

  L 342

30

18.11.2004

►M143

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 87/2004 (2004. gada 8. jūnijs),

  L 349

48

25.11.2004

 M144

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 88/2004 (2004. gada 8. jūnijs),

  L 349

49

25.11.2004

►M145

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 89/2004 (2004. gada 8. jūnijs),

  L 349

51

25.11.2004

►M146

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 90/2004 (2004. gada 8. jūnijs),

  L 349

52

25.11.2004

►M147

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 115/2004 (2004. gada 6. augusts),

  L 64

1

10.3.2005

►M148

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 116/2004 (2004. gada 6. augusts),

  L 64

3

10.3.2005

►M149

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 117/2004 (2004. gada 6. augusts),

  L 64

5

10.3.2005

►M150

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 130/2004 (2004. gada 24. septembrīs),

  L 64

57

10.3.2005

►M151

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 137/2004 (2004. gada 24. septembris),

  L 64

80

10.3.2005

►M152

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 160/2004 (2004. gada 29. oktobris),

  L 102

45

21.4.2005

►M153

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 177/2004 (2004. gada 3. decembris),

  L 133

33

26.5.2005

►M154

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 178/2004 (2004. gada 3. decembris),

  L 133

35

26.5.2005

►M155

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 180/2004 (2004. gada 16. decembris),

  L 133

42

26.5.2005

►M156

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 181/2004 (2004. gada 16. decembris),

  L 133

44

26.5.2005

►M157

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 182/2004 (2004. gada 16. decembris),

  L 133

46

26.5.2005

►M158

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 183/2004 (2004. gada 16. decembris),

  L 133

48

26.5.2005

►M159

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 23/2005 (2005. gada 8. februāris),

  L 161

52

23.6.2005

►M160

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 40/2005 (2005. gada 11. marts),

  L 198

38

28.7.2005

►M161

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 43/2005 (2005. gada 11. marts),

  L 198

45

28.7.2005

►M162

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 72/2005 (2005. gada 29. aprīlis),

  L 239

64

15.9.2005

►M163

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 73/2005 (2005. gada 29. aprīlis),

  L 239

66

15.9.2005

 M164

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 74/2005 (2005. gada 29. aprīlis),

  L 239

67

15.9.2005

►M165

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 75/2005 (2005. gada 29. aprīlis),

  L 239

68

15.9.2005

►M166

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 88/2005 (2005. gada 10. jūnijs),

  L 268

24

13.10.2005

►M167

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 89/2005 (2005. gada 10. jūnijs),

  L 268

25

13.10.2005

►M168

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 107/2005 (2005. gada 8. jūlijs),

  L 306

45

24.11.2005

 M169

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 136/2005 (2005. gada 21. oktobris),

  L 321

1

8.12.2005

►M170

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 123/2005 (2005. gada 30. septembris),

  L 339

32

22.12.2005

►M171

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 129/2005 (2005. gada 30. septembris),

  L 339

55

22.12.2005

►M172

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 135/2005 (2005. gada 21. oktobris),

  L 14

24

19.1.2006

►M173

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 17/2006 (2006. gada 27. janvāris),

  L 92

46

30.3.2006

►M174

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 38/2006 (2006. gada 10. marts),

  L 147

58

1.6.2006

►M175

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 39/2006 (2006. gada 10. marts),

  L 147

61

1.6.2006

►M176

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 40/2006 (2006. gada 10. marts),

  L 147

63

1.6.2006

►M177

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 41/2006 (2006. gada 10. marts),

  L 147

64

1.6.2006

►M178

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 73/2006 (2006. gada 2. jūnijs),

  L 245

44

7.9.2006

►M179

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 74/2006 (2006. gada 2. jūnijs),

  L 245

45

7.9.2006

►M180

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 75/2006 (2006. gada 2. jūnijs),

  L 245

46

7.9.2006

►M181

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 98/2006 (2006. gada 7. jūlijs),

  L 289

50

19.10.2006

 M182

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 128/2006 (2006. gada 22. septembris),

  L 333

60

30.11.2006

►M183

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 138/2006 (2006. gada 27. oktobris),

  L 366

83

21.12.2006

►M184

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 139/2006 (2006. gada 27. oktobris),

  L 366

85

21.12.2006

►M185

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 153/2006 (2006. gada 8. decembris),

  L 89

25

29.3.2007

 M186

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 161/2006 (2006. gada 8. decembris),

  L 89

40

29.3.2007

►M187

NOLĪGUMS par Bulgārijas Republikas un Rumānijas dalību Eiropas Ekonomikas zonā

  L 221

15

25.8.2007

►M188

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 63/2007 (2007. gada 15. jūnijs),

  L 304

43

22.11.2007

►M189

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 64/2007 (2007. gada 15. jūnijs),

  L 304

45

22.11.2007

►M190

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 65/2007 (2007. gada 15. jūnijs),

  L 304

47

22.11.2007

►M191

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 66/2007 (2007. gada 15. jūnijs),

  L 304

49

22.11.2007

►M192

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 67/2007 (2007. gada 29. jūnijs),

  L 304

51

22.11.2007

►M193

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 68/2007 (2007. gada 15. jūnijs),

  L 304

52

22.11.2007

►M194

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 69/2007 (2007. gada 15. jūnijs),

  L 304

53

22.11.2007

►M195

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 70/2007 (2007. gada 29. jūnijs),

  L 304

54

22.11.2007

 M196

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 71/2007 (2007. gada 29. jūnijs),

  L 304

56

22.11.2007

►M197

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 96/2007 (2007. gada 27. jūlijs),

  L 47

1

21.2.2008

►M198

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 97/2007 (2007. gada 28. septembris),

  L 47

3

21.2.2008

►M199

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 115/2007 (2007. gada 28. septembris),

  L 47

36

21.2.2008

►M200

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 131/2007 (2007. gada 28. septembris),

  L 47

67

21.2.2008

►M201

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 132/2007 (2007. gada 26. oktobris),

  L 100

1

10.4.2008

►M202

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 142/2007 (2007. gada 26. oktobris),

  L 100

70

10.4.2008

►M203

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 147/2007 (2007. gada 26. oktobris),

  L 100

99

10.4.2008

►M204

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 19/2008 (2008. gada 1. februāris),

  L 154

38

12.6.2008

►M205

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 20/2008 (2008. gada 1. februāris),

  L 154

40

12.6.2008

►M206

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 39/2008 (2008. gada 14. marts),

  L 182

42

10.7.2008

►M207

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 75/2008 (2008. gada 6. jūnijs),

  L 257

41

25.9.2008

►M208

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 76/2008 (2008. gada 6. jūnijs),

  L 257

45

25.9.2008

►M209

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 77/2008 (2008. gada 6. jūnijs),

  L 257

46

25.9.2008

►M210

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 78/2008 (2008. gada 6. jūnijs),

  L 257

47

25.9.2008

►M211

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 81/2008 (2008. gada 4. jūlijs),

  L 280

12

23.10.2008

►M212

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 93/2008 (2008. gada 4. jūlijs),

  L 280

34

23.10.2008

►M213

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 94/2008 (2008. gada 4. jūlijs),

  L 280

36

23.10.2008

 M214

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 109/2008 (2008. gada 26. septembris),

  L 309

39

20.11.2008

►M215

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 110/2008 (2008. gada 5. novembris),

  L 339

93

18.12.2008

►M216

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 40/2009 (2009. gada 17. marts),

  L 130

36

28.5.2009

►M217

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 61/2009 (2009. gada 29. maijs),

  L 232

13

3.9.2009

►M218

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 75/2009 (2009. gada 29. maijs),

  L 232

39

3.9.2009

►M219

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 76/2009 (2009. gada 30. jūnijs),

  L 232

40

3.9.2009

►M220

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 90/2009 (2009. gada 3. jūlijs),

  L 277

43

22.10.2009

►M221

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 91/2009 (2009. gada 3. jūlijs),

  L 277

45

22.10.2009

►M222

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 92/2009 (2009. gada 3. jūlijs),

  L 277

47

22.10.2009

 M223

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 93/2009 (2009. gada 3. jūlijs),

  L 277

49

22.10.2009

►M224

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 94/2009 (2009. gada 8. jūlijs),

  L 277

50

22.10.2009

►M225

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 117/2009 (2009. gada 22. oktobris),

  L 334

20

17.12.2009

►M226

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 118/2009 (2009. gada 22. oktobris),

  L 334

22

17.12.2009

►M227

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 119/2009 (2009. gada 22. oktobris),

  L 334

23

17.12.2009

►M228

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 153/2009 (2009. gada 4. decembris),

  L 62

56

11.3.2010

►M229

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 159/2009 (2009. gada 4. decembris), ar

  L 62

65

11.3.2010

►M230

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 160/2009 (2009. gada 4. decembris),

  L 62

67

11.3.2010

►M231

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 16/2010 (2010. gada 29. janvāris),

  L 101

26

22.4.2010

►M232

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 57/2010 (2010. gada 30. aprīlis),

  L 181

26

15.7.2010

►M233

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 58/2010 (2010. gada 30. aprīlis),

  L 181

27

15.7.2010

►M234

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 78/2010 (2010. gada 11. jūnijs),

  L 244

37

16.9.2010

►M235

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 79/2010 (2010. gada 11. jūnijs),

  L 244

39

16.9.2010

►M236

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 80/2010 (2010. gada 11. jūnijs),

  L 244

41

16.9.2010

►M237

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 92/2010 (2010. gada 2. jūlijs),

  L 277

46

21.10.2010

 M238

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 96/2010 (2010. gada 2. jūlijs),

  L 277

53

21.10.2010

►M239

NOLĪGUMS starp Eiropas Savienību, Islandi, Lihtenšteinas Firstisti un Norvēģijas Karalisti par EEZ finanšu mehānismu laikposmam no 2009. gada līdz 2014. gadam

  L 291

4

9.11.2010

 M240

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 4/2011 (2011. gada 11. februāris),

  L 117

1

5.5.2011

 M241

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 50/2011 (2011. gada 20. maijs),

  L 196

29

28.7.2011

►M242

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 76/2011 (2011. gada 1. jūlijs),

  L 262

33

6.10.2011

 M243

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 91/2011 (2011. gada 19. jūlijs),

  L 262

63

6.10.2011

►M244

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 92/2011 (2011. gada 19. jūlijs),

  L 262

64

6.10.2011

 M245

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 104/2011 (2011. gada 30. septembris),

  L 318

42

1.12.2011

►M246

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 61/2012 (2012. gada 30. marts),

  L 207

41

2.8.2012

►M247

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 101/2012 (2012. gada 30. aprīlis),

  L 248

39

13.9.2012

►M248

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 102/2012 (2012. gada 30. aprīlis),

  L 248

40

13.9.2012

►M249

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 109/2012 (2012. gada 15. jūnijs),

  L 270

31

4.10.2012

►M250

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 121/2012 (2012. gada 15. jūnijs),

  L 270

44

4.10.2012

►M251

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 122/2012 (2012. gada 15. jūnijs),

  L 270

46

4.10.2012

►M252

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 139/2012 (2012. gada 13. jūlijs),

  L 309

21

8.11.2012

►M253

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 140/2012 (2012. gada 13. jūlijs),

  L 309

23

8.11.2012

►M254

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 141/2012 (2012. gada 13. jūlijs),

  L 309

25

8.11.2012

 M255

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 142/2012 (2012. gada 13. jūlijs),

  L 309

26

8.11.2012

►M256

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 143/2012 (2012. gada 13. jūlijs),

  L 309

27

8.11.2012

►M257

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 190/2012 (2012. gada 28. septembris),

  L 341

44

13.12.2012

►M258

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 204/2012 (2012. gada 26. oktobris),

  L 21

57

24.1.2013

►M259

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 233/2012 (2012. gada 7. decembris),

  L 81

35

21.3.2013

►M260

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 18/2013 (2013. gada 1. februāris),

  L 144

23

30.5.2013

►M261

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 101/2013 (2013. gada 3. maijs),

  L 291

67

31.10.2013

►M262

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 118/2013 (2013. gada 14. jūnijs),

  L 318

20

28.11.2013

 M263

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 132/2013 (2013. gada 14. jūnijs),

  L 318

34

28.11.2013

►M264

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 133/2013 (2013. gada 8. jūlijs),

  L 345

1

19.12.2013

►M265

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 134/2013 (2013. gada 8. jūlijs),

  L 345

2

19.12.2013

►M266

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 211/2013 (2013. gada 8. novembris),

  L 92

37

27.3.2014

►M267

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 212/2013 (2013. gada 8. novembris),

  L 92

38

27.3.2014

►M268

NOLĪGUMS par Horvātijas Republikas dalību Eiropas Ekonomikas zonā un trīs ar to saistītie nolīgumi

  L 170

5

11.6.2014

►M269

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 109/2014 (2014. gada 16. maijs),

  L 310

80

30.10.2014

►M270

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 110/2014 (2014. gada 16. maijs),

  L 310

82

30.10.2014

►M271

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 111/2014 (2014. gada 16. maijs),

  L 310

83

30.10.2014

►M272

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 112/2014 (2014. gada 16. maijs),

  L 310

84

30.10.2014

►M273

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 146/2014 (2014. gada 27. jūnijs),

  L 342

55

27.11.2014

►M274

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 147/2014 (2014. gada 27. jūnijs),

  L 342

56

27.11.2014

►M275

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 148/2014 (2014. gada 27. jūnijs),

  L 342

58

27.11.2014

►M276

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 149/2014 (2014. gada 27. jūnijs),

  L 342

59

27.11.2014

►M277

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 150/2014 (2014. gada 27. jūnijs),

  L 342

60

27.11.2014

►M278

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 151/2014 (2014. gada 27. jūnijs),

  L 342

61

27.11.2014

►M279

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 157/2014 (2014. gada 9. jūlijs),

  L 15

85

22.1.2015

►M280

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 158/2014 (2014. gada 9. jūlijs),

  L 15

86

22.1.2015

►M281

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 159/2014 (2014. gada 9. jūlijs),

  L 15

87

22.1.2015

►M282

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 192/2014 (2014. gada 25. septembris),

  L 202

44

30.7.2015

►M283

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 201/2014 (2014. gada 25. septembris),

  L 202

55

30.7.2015

►M284

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 202/2014 (2014. gada 25. septembris),

  L 202

56

30.7.2015

►M285

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 244/2014 (2014. gada 24. oktobris),

  L 230

52

3.9.2015

►M286

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 247/2014 (2014. gada 13. novembris),

  L 263

36

8.10.2015

►M287

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 248/2014 (2014. gada 13. novembris),

  L 263

38

8.10.2015

►M288

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 249/2014 (2014. gada 13. novembris),

  L 263

40

8.10.2015

►M289

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 250/2014 (2014. gada 13. novembris),

  L 263

42

8.10.2015

►M290

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 251/2014 (2014. gada 13. novembris),

  L 263

44

8.10.2015

►M291

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 252/2014 (2014. gada 13. novembris),

  L 263

46

8.10.2015

►M292

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 253/2014 (2014. gada 13. novembris),

  L 263

47

8.10.2015

►M293

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 300/2014 (2014. gada 12. decembris),

  L 311

55

26.11.2015

►M294

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 301/2014 (2014. gada 12. decembris),

  L 311

56

26.11.2015

 M295

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 32/2015 (2015. gada 25. februāris),

  L 93

49

7.4.2016

►M296

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 33/2015 (2015. gada 25. februāris),

  L 93

50

7.4.2016

 M297

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 70/2015 (2015. gada 20. marts),

  L 129

54

19.5.2016

►M298

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 71/2015, (2015. gada 20. marts)

  L 129

56

19.5.2016

►M299

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 72/2015 (2015. gada 20. marts),

  L 129

85

19.5.2016

►M300

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 73/2015 (2015. gada 20. marts),

  L 129

87

19.5.2016

►M301

NOLĪGUMS starp Eiropas Savienību, Islandi, Lihtenšteinas Firstisti un Norvēģijas Karalisti par EEZ finanšu mehānismu laikposmam no 2014. gada līdz 2021. gadam

  L 141

3

28.5.2016

►M302

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 102/2015 (2015. gada 30. aprīlis),

  L 211

55

4.8.2016

►M303

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 105/2015 (2015. gada 30. aprīlis),

  L 211

60

4.8.2016

►M304

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 129/2015 (2015. gada 30. aprīlis),

  L 211

90

4.8.2016

►M305

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 172/2015 (2015. gada 11. jūnijs),

  L 341

73

15.12.2016

►M306

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 173/2015 (2015. gada 11. jūnijs),

  L 341

74

15.12.2016

►M307

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 174/2015 (2015. gada 11. jūnijs),

  L 341

75

15.12.2016

►M308

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 196/2015 (2015. gada 10. jūlijs),

  L 8

33

12.1.2017

►M309

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 280/2015 (2015. gada 30. oktobris),

  L 161

68

22.6.2017

►M310

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 40/2016 (2016. gada 5. februāris),

  L 189

60

20.7.2017

►M311

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 63/2016 (2016. gada 18. marts),

  L 270

34

19.10.2017

►M312

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 64/2016 (2016. gada 18. marts),

  L 270

35

19.10.2017

►M313

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 65/2016 (2016. gada 18. marts),

  L 270

36

19.10.2017

►M314

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 132/2016 (2016. gada 3. jūnijs),

  L 308

39

23.11.2017

►M315

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 133/2016 (2016. gada 3. jūnijs),

  L 308

40

23.11.2017

►M316

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 160/2016 (2016. gada 8. jūlijs),

  L 73

34

15.3.2018

►M317

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 161/2016 (2016. gada 8. jūlijs),

  L 73

35

15.3.2018

►M318

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 162/2016 (2016. gada 8. jūlijs),

  L 73

36

15.3.2018

►M319

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 197/2016 (2016. gada 23. septembris),

  L 80

42

22.3.2018

►M320

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 115/2017 (2017. gada 13. jūnijs),

  L 142

13

7.6.2018

►M321

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 116/2017 (2017. gada 13. jūnijs),

  L 142

39

7.6.2018

►M322

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 117/2017 (2017. gada 13. jūnijs),

  L 142

40

7.6.2018

►M323

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 154/2018 (2018. gada 6. jūlijs),

  L 183

23

19.7.2018

►M324

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 254/2016 (2016. gada 2. decembris),

  L 215

52

23.8.2018

►M325

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 255/2016 (2016. gada 2. decembris),

  L 215

53

23.8.2018


Labots ar:

►C1

Kļūdu labojums, OV L 349, 25.11.2004, lpp 70 (79/2004)

 C2

Kļūdu labojums, OV L 053, 23.2.2006, lpp 65 (Nr. 89/2005)

 C3

Kļūdu labojums, OV L 047, 21.2.2008, lpp 69 (Nr. 131/2007)

 C4

Kļūdu labojums, OV L 247, 13.9.2012, lpp 16 (104/2011)



(*)

Šis tiesību akts nekad nav publicēts latviešu valodā.




▼B

LĪGUMS PAR EIROPAS EKONOMIKAS ZONU

SATURA RĀDĪTĀJS

PREAMBULA

I DAĻA

MĒRĶI UN PRINCIPI

II DAĻA

BRĪVA PREČU APRITE

1. nodaļa

Pamatprincipi

2. nodaļa

Lauksaimniecības un zivsaimniecības produkti

3. nodaļa

Sadarbība ar muitu saistītos jautājumos un tirdzniecības veicināšana

4. nodaļa

Citi noteikumi attiecībā uz preču brīvu apriti

5. nodaļa

Ogļu un tērauda ražojumi

III DAĻA

PERSONU BRĪVA PĀRVIETOŠANĀS UN PAKALPOJUMU UN KAPITĀLA BRĪVA APRITE

1. nodaļa

Darba ņēmēji un pašnodarbinātas personas

2. nodaļa

Tiesības veikt uzņēmējdarbību

3. nodaļa

Pakalpojumi

4. nodaļa

Kapitāls

5. nodaļa

Sadarbība ekonomikas un monetārās politikas jomā

6. nodaļa

Transports

IV DAĻA

KONKURENCE UN CITI KOPĪGI NOTEIKUMI

1. nodaļa

Noteikumi, kas attiecas uz uzņēmumiem

2. nodaļa

Valsts atbalsts

3. nodaļa

Citi kopīgi noteikumi

V DAĻA

HORIZONTĀLIE NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ ČETRĀM PAMATBRĪVĪBĀM

1. nodaļa

Sociālā politika

2. nodaļa

Patērētāju aizsardzība

3. nodaļa

Vide

4. nodaļa

Statistika

5. nodaļa

Uzņēmējdarbības tiesības

VI DAĻA

SADARBĪBA JOMĀS, KAS NAV ČETRAS PAMATBRĪVĪBAS

VII DAĻA

NOTEIKUMI PAR IESTĀDĒM

1.

nodaļa Asociācijas struktūra

2.

nodaļa Lēmumu pieņemšanas procedūra

3.

nodaļa Homogenitāte, uzraudzības procedūra un domstarpību izšķiršana

4.

nodaļa Aizsardzības pasākumi

VIII DAĻA

FINANŠU MEHĀNISMS

IX DAĻA

VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

PROTOKOLI

PIELIKUMI

NOBEIGUMA AKTS



PREAMBULA

▼M187

EIROPAS KOPIENA,

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

▼M268

HORVĀTIJAS REPUBLIKA,

▼M187

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLKA,

LATVIJAS REPUBLKA,

LIETUVAS REPUBLKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

►M268  UNGĀRIJA ◄ ,

►M268  MALTAS REPUBLKA ◄ ,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE

un

ISLANDE,

LIHTENŠTEINAS FIRSTISTE,

NORVĒĢIJAS KARALISTE,

▼B

turpmāk tekstā — LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES;

BŪDAMAS PĀRLIECINĀTAS par ieguldījumu, ko Eiropas Ekonomikas zona dos Eiropas attīstībai, kas pamatojas uz mieru, demokrātiju un cilvēktiesībām;

NO JAUNA APLIECINOT lielo prioritāti, ko tās piešķir Eiropas Kopienas, tās dalībvalstu un EBTA valstu privileģētām attiecībām, kuras balstās uz tuvumu, senām kopīgām vērtībām un Eiropas identitāti;

APŅEMOTIES ar tirgus ekonomikas palīdzību dot ieguldījumu vispasaules tirdzniecības liberalizācijā un sadarbībā, jo īpaši saskaņā ar noteikumiem, ko ietver Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību un Konvencija par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju;

PATUROT PRĀTĀ mērķi izveidot dinamisku un viendabīgu Eiropas Ekonomikas zonu, kura pamatotos uz kopīgiem noteikumiem un vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem un nodrošinātu atbilstīgas izpildes iespējas, tostarp tiesu iestāžu līmenī, un kuras pamatā būtu vienlīdzības un savstarpīguma princips, kā arī Līgumslēdzēju Pušu ieguvumu, tiesību un pienākumu vispārējs līdzsvars;

APŅEMOTIES nodrošināt visplašāko iespējamo preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti visā Eiropas Ekonomikas zonā, kā arī stiprinātu un paplašinātu sadarbību palīgpasākumu un horizontālo politiku jomā;

CENŠOTIES veicināt saskaņotu Eiropas Ekonomikas zonas attīstību un būdamas pārliecinātas par vajadzību ar šā līguma piemērošanu sekmēt ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanu starp reģioniem;

VĒLOTIES dot savu ieguldījumu sadarbības stiprināšanā starp Eiropas Parlamenta locekļiem un EBTA valstu parlamentu locekļiem, kā arī starp sociālajiem partneriem Eiropas Kopienā un EBTA valstīs;

BŪDAMAS PĀRLIECINĀTAS par svarīgo lomu, kas privātpersonām tiks nodrošināta Eiropas Ekonomikas zonā, tām izmantojot tiesības, kuras šis līgums piešķir, un aizstāvot šīs tiesības tiesā;

APŅEMOTIES saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti un nodrošināt saprātīgu un racionālu dabas resursu izmantošanu, jo īpaši, ievērojot noturīgas attīstības principu, kā arī principu veikt piesardzības un profilaktiskas darbības;

APŅEMOTIES tālākā noteikumu izstrādē par pamatu ņemt augstu aizsardzības līmeni attiecībā uz veselību, drošību un vidi;

ATZĪMĒJOT, cik svarīgi ir Eiropas Ekonomikas zonā attīstīt sociālo dimensiju, tostarp vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, un vēloties nodrošināt ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī veicināt pilnīgas nodarbinātības nosacījumus, augstāku dzīves līmeni un uzlabotus darba apstākļus Eiropas Ekonomikas zonā;

APŅEMOTIES veicināt patērētāju interešu ievērošanu un stiprināt to pozīcijas tirgū, cenšoties panākt augstu patērētāju aizsardzības līmeni;

IEVĒROJOT kopīgos mērķus stiprināt Eiropas rūpniecības zinātniskos un tehnoloģiskos pamatus un veicināt tās konkurētspēju starptautiskā līmenī;

ŅEMOT VĒRĀ, ka šā līguma noslēgšana nekādā veidā neietekmē kādas EBTA valsts iespējamu pievienošanos Eiropas Kopienām;

TĀ KĀ, pilnīgi ievērojot tiesu neatkarību, Līgumslēdzēju Pušu mērķis ir panākt un saglabāt vienotu šā līguma un tajā atveidoto Kopienas tiesību aktu interpretāciju un piemērošanu, kā arī panākt vienlīdzīgu attieksmi pret privātpersonām un uzņēmējiem attiecībā uz četrām pamatbrīvībām un konkurences apstākļiem;

TĀ KĀ šis līgums neierobežo Līgumslēdzēju Pušu lēmumu pieņemšanas autonomiju vai to pilnvaras slēgt līgumus, ievērojot šā līguma noteikumus un starptautiskajās publiskajās tiesībās noteiktos ierobežojumus,

IR NOLĒMUŠAS noslēgt šo līgumu.



I DAĻA

MĒRĶI UN PRINCIPI

1. pants

1.  
Šā asociācijas līguma mērķis ir veicināt Līgumslēdzēju Pušu tirdzniecisko un ekonomisko attiecību nepārtrauktu un līdzsvarotu stiprināšanu vienlīdzīgos konkurences apstākļos un vienu un to pašu noteikumu ievērošanu, lai izveidotu viendabīgu Eiropas Ekonomikas zonu, turpmāk tekstā — EEZ.
2.  

Lai nodrošinātu 1. punktā izvirzīto mērķu sasniegšanu, asociācijas darbība saskaņā ar šā līguma noteikumiem ir saistīta ar:

a) 

preču brīvu apriti;

b) 

personu brīvu pārvietošanos;

c) 

pakalpojumu brīvu apriti;

d) 

kapitāla brīvu apriti;

e) 

tādas sistēmas izveidi, ar kuru nodrošina, ka netiek traucēta konkurence un ka tās noteikumi tiek vienādi ievēroti; kā arī

f) 

ciešāku sadarbību citās jomās, piemēram, pētniecībā un attīstībā, vides, izglītības un sociālajā politikā.

2. pants

Šajā līgumā:

a) 

“līgums” ir līguma pamatteksts, tā protokoli un pielikumi, kā arī tajā minētie tiesību akti;

b) 

►M135  the term ‘EFTA States’ means the ►M187  ————— ◄ Iceland, the Principality of Liechtenstein and the Kingdom of Norway; ◄

c) 

“Līgumslēdzējas Puses” ir — attiecībā uz Kopienu un EK dalībvalstīm — Kopiena un EK dalībvalstis, vai Kopiena, vai EK dalībvalstis. Nozīme,ko katrā konkrētajā gadījumā piešķir šai vārdkopai, izriet no attiecīgiem šā līguma noteikumiem, kā arī no Kopienas un EK dalībvalstu attiecīgās kompetences, kāda tām paredzēta Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumā un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumā.

▼M135

d) 

the term ‘Act of Accession of 16 April 2003’ shall mean the Act concerning the conditions of Accession of the Czech Republic, the Republic of Estonia, the Republic of Cyprus, the Republic of Latvia, the Republic of Lithuania, the Republic of Hungary, the Republic of Malta, the Republic of Poland, the Republic of Slovenia and the Slovak Republic and the adjustments to the Treaties on which the European Union is founded, adopted in Athens on 16 April 2003;

▼M187

e) 

“2005. gada 25. aprīļa Pievienošanās akts” ir Akts par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, kurš pieņemts 2005. gada 25. aprīlī Luksemburgā;

▼M268 —————

▼M268

f) 

“2011. gada 9. decembra Pievienošanās akts” ir Akts par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumā par Eiropas Savienību, Līgumā par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā, kas parakstīts Briselē 2011. gada 9. decembrī.

▼B

3. pants

Līgumslēdzējas Puses veic jebkādus vispārējus vai konkrētus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu savu pienākumu izpildi saistībā ar šo līgumu.

Tās atturas no jebkuriem pasākumiem, kas liedz sasniegt šā līguma mērķus.

Tās turklāt veicina sadarbību šā līguma ietvaros.

4. pants

Piemērojot šo līgumu un neskarot tajā paredzētos īpašos noteikumus, ir aizliegta jebkāda diskriminācija pilsonības dēļ.

5. pants

Jebkura Līgumslēdzēja Puse jebkurā laikā var iesniegt kādu jautājumu izskatīšanai EEZ Apvienotajā komitejā vai EEZ Padomē saskaņā ar 92. panta 2. punktu un 89. panta 2. punktu.

6. pants

Neskarot tiesu prakses attīstību nākotnē, šā līguma noteikumus — ciktāl tie ir pēc būtības līdzvērtīgi attiecīgajiem Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma noteikumiem, kā arī tiesību aktiem, kas pieņemti, piemērojot abus minētos Līgumus — ieviešot un piemērojot interpretē saskaņā ar attiecīgajiem Eiropas Kopienu Tiesas nolēmumiem, kas pieņemti līdz šā līguma parakstīšanas dienai.

7. pants

Tiesību akti, kas minēti vai ietverti šā līguma pielikumos vai EEZ Apvienotās komitejas lēmumos, uzliek saistības Līgumslēdzējām Pusēm un ir katras Līgumslēdzējas Puses tiesību sistēmas daļa vai tiek iekļauti atiecīgajā tiesību sistēmā, ņemot vērā turpmāk izklāstītos noteikumus:

a) 

tiesību aktu, kas atbilst kādai EEK regulai, pašu par sevi iekļauj Līgumslēdzēju Pušu iekšējā juridiskajā sistēmā;

b) 

tiesību aktam, kas atbilst EEK direktīvai, Līgumslēdzēju Pušu iestādes izvēlas tā īstenošanas veidu un metodi.



II DAĻA

BRĪVA PREČU APRITE



1. NODAĻA

PAMATPRINCIPI

8. pants

1.  
Brīva preču aprite starp Līgumslēdzējām Pusēm tiek ieviesta saskaņā ar šā līguma noteikumiem.
2.  
Ja vien nav noteikts citādi, 10. līdz 15., 19., 20. un 25. līdz 27. pantu piemēro vienīgi Līgumslēdzēju Pušu izcelsmes ražojumiem.
3.  

Ja vien nav noteikts citādi, šā līguma noteikumus piemēro vienīgi:

a) 

ražojumiem, kas norādīti Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas 25. līdz 97. nodaļā, izņemot 2. protokolā uzskaitītos ražojumus;

b) 

ražojumiem, kas norādīti 3. protokolā, ievērojot tajā izklāstītos īpašos noteikumus.

9. pants

1.  
Izcelsmes noteikumi ir izklāstīti 4. protokolā. Tie neskar nekādas starptautiskas saistības, ko Līgumslēdzējas Puses ir uzņēmušās vai varētu uzņemties saskaņā ar Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību.
2.  
Lai tālāk attīstītu ar šo līgumu sasniegtos rezultātus, Līgumslēdzējas Puses turpinās savus centienus turpmāk uzlabot un vienkāršot visus izcelsmes noteikumu aspektus un palielināt sadarbību muitas jautājumos.
3.  
Pirmā pārskatīšana notiek līdz 1993. gada beigām. Turpmāka pārskatīšana notiek reizi divos gados. Pamatojoties uz šādas pārskatīšanas rezultātiem, Līgumslēdzējas Puses apņemas lemt par piemērotiem pasākumiem, kas būtu jāiekļauj šajā līgumā.

10. pants

Ievedmuitas un izvedmuitas nodokļi, kā arī citi līdzvērtīgi maksājumi Līgumslēdzēju Pušu starpā ir aizliegti. Neskarot 5. protokolā izstrādāto kārtību, tas attiecas arī uz fiskāliem muitas nodokļiem.

11. pants

Līgumslēdzēju Pušu starpā ir aizliegti importa kvantitatīvie ierobežojumi un citi pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību.

12. pants

Līgumslēdzēju Pušu starpā ir aizliegti eksporta kvantitatīvie ierobežojumi un citi pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību.

13. pants

Šā līguma 11. un 12. pants neliedz noteikt importa, eksporta vai tranzīta aizliegumus vai ierobežojumus, kas pamatojas uz sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumiem, uz cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzības, nacionālu mākslas, vēstures vai arheoloģijas bagātību aizsardzības, vai rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumiem. Šādus aizliegumus vai ierobežojumus tomēr nedrīkst piemērot Līgumslēdzēju Pušu savstarpējā tirdzniecībā kā patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļus.

14. pants

Neviena Līgumslēdzēja Puse citu Līgumslēdzēju Pušu ražojumiem tieši vai netieši neuzliek iekšējos nodokļus, kas lielāki par tiem nodokļiem, kuri tieši vai netieši uzlikti līdzīgiem vietējiem ražojumiem.

Neviena Līgumslēdzēja Puse turklāt neuzliek citu Līgumslēdzēju Pušu ražojumiem tādus iekšējos nodokļus, kas netieši aizsargā citus ražojumus.

15. pants

Ja ražojumus eksportē uz kādas Līgumslēdzējas Puses teritoriju, nekādu iekšējo nodokļu atmaksājumi nedrīkst pārsniegt iekšējos nodokļus, kas tiem uzlikti tieši vai netieši.

16. pants

1.  
Līgumslēdzējas Puses nodrošina, ka komerciālus valsts monopolus pielāgo tā, lai attiecībā uz preču sagādes un tirdzniecības nosacījumiem nepastāvētu nekāda diskriminācija starp EK dalībvalstu un EBTA valstu pilsoņiem.
2.  
Šis pants attiecas uz visām iestādēm, ar kuru starpniecību Līgumslēdzēju Pušu kompetentās iestādes de iure vai de facto tieši vai netieši pārrauga, nosaka vai būtiski ietekmē Līgumslēdzēju Pušu savstarpējo importu un eksportu. Šis pants attiecas arī uz tiem monopoliem, ko valsts ir deleģējusi trešām personām.



2. NODAĻA

LAUKSAIMNIECĪBAS UN ZIVSAIMNIECĪBAS PRODUKTI

17. pants

Īpaši noteikumi un režīmi attiecībā uz veterinārajiem un fitosanitārajiem jautājumiem ir izklāstīti I pielikumā.

18. pants

Neskarot īpašus režīmus, kas reglamentē lauksaimniecības produktu tirdzniecību, Līgumslēdzējas Puses nodrošina to, ka citi tehniski tirdzniecības šķēršļi neietekmē 17. pantā un 23. panta a) un b) punktā paredzēto kārtību, kuru piemēro produktiem, kas nav 8. panta 3. punktā minētie produkti. Piemēro 13. panta noteikumus.

19. pants

1.  
Līgumslēdzējas Puses izskata visas grūtības, kas varētu rasties lauksaimniecības produktu tirdzniecībā un cenšas meklēt atbilstīgus risinājumus.
2.  
Līgumslēdzējas Puses apņemas turpināt savus centienus ar mērķi panākt pakāpenisku lauksaimniecības produktu tirdzniecības liberalizāciju.
3.  
Tāpēc Līgumslēdzējas Puses līdz 1993. gada beigām un pēc tam reizi divos gados veic lauksaimniecības produktu tirdzniecības apstākļu izvērtēšanu.
4.  
Ņemot vērā šīs izvērtēšanas rezultātus, Līgumslēdzējas Puses, ievērojot savu lauksaimniecības politiku un Urugvajas kārtas rezultātus, šā līguma ietvaros lemj par preferenciālu, divpusēju vai daudzpusēju, savstarpēju un savstarpēji izdevīgu tālāku samazinājumu jebkāda veida šķēršļiem tirdzniecībai lauksaimniecības nozarē, ietverot tos šķēršļus, kas rodas no komerciāliem valsts monopoliem lauksaimniecības jomā.

20. pants

Noteikumi un režīmi, kas attiecas uz zivīm un citiem jūras izcelsmes produktiem, ir izklāstīti 9. protokolā.



3. NODAĻA

SADARBĪBA AR MUITU SAISTĪTOS JAUTĀJUMOS UN TIRDZNIECĪBAS VEICINĀŠANA

21. pants

1.  
Lai veicinātu savstarpēju tirdzniecību, Līgumslēdzējas Puses vienkāršo robežkontroles un formalitātes. Attiecīgie pasākumi šajā nolūkā izklāstīti 10. protokolā.
2.  
Līgumslēdzējas Puses cita citai palīdz muitas jautājumos, lai nodrošinātu muitas tiesību aktu pareizu piemērošanu. Attiecīgie pasākumi šajā nolūkā izklāstīti 11. protokolā.
3.  
Saskaņā ar VI daļā izstrādātajiem noteikumiem Līgumslēdzējas Puses stiprina un paplašina sadarbību, lai vienkāršotu preču tirdzniecības procedūras, jo īpaši, saistībā ar Kopienas programmām, projektiem un darbībām, kuru mērķis ir atvieglot tirdzniecību.
4.  
Neskarot 8. panta 3. punktu, šo pantu piemēro attiecībā uz visiem ražojumiem.

22. pants

Līgumslēdzēja Puse, kas apsver iespēju samazināt to nodokļu un līdzvērtīgu maksājumu pastāvošo apjomu, kurus piemēro trešām valstīm, kuras gūst labumu no vislielākās labvēlības režīma, vai Līgumslēdzēja Puse, kas apsver iespēju apturēt to piemērošanu, ciktāl iespējams, informē EEZ Apvienoto komiteju ne vēlāk kā 30 dienas pirms šāda samazināšana vai apturēšana stājas spēkā. Tā ņem vērā visus citu Līgumslēdzēju Pušu apsvērumus par traucējumiem, kas tādējādi varētu rasties.



4. NODAĻA

CITI NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PREČU BRĪVU APRITI

23. pants

Īpaši noteikumi un pasākumi ir izklāstīti:

a) 

šā līguma 12. protokolā un II pielikumā — attiecībā uz tehniskiem noteikumiem, standartiem, testēšanu un sertificēšanu;

b) 

šā līguma 47. protokolā — attiecībā uz tehnisko šķēršļu likvidēšanu vīna tirdzniecībā;

c) 

šā līguma III pielikumā — attiecībā uz produktatbildību.

Ja vien nav norādīts citādi, tie attiecas uz visiem ražojumiem.

24. pants

Šā līguma IV pielikumā ir izklāstīti īpaši noteikumi un pasākumi attiecībā uz enerģētiku.

25. pants

Ja 10. un 12. panta ievērošanas rezultātā:

a) 

notiek reeksports uz trešo valsti, attiecībā pret kuru saistībā ar konkrēto ražojumu Līgumslēdzēja Puse patur spēkā kvantitatīvos eksporta ierobežojumus, izvedmuitas nodokļus vai līdzvērtīgus pasākumus un maksājumus; vai

b) 

eksportētājai Līgumslēdzējai Pusei rodas būtiska ražojuma nopietns deficīts vai šāda deficīta rašanās draudi,

un ja sakarā ar minētajām situācijām eksportētājai Līgumslēdzējai Pusei rodas vai var rasties ievērojamas grūtības, šī Līgumslēdzēja Puse var veikt vajadzīgos pasākumus saskaņā ar 113. pantā paredzētajām procedūrām.

26. pants

Antidempinga pasākumus, kompensācijas nodokļus un pasākumus pret nelikumīgu komercdarbības praksi, ko veic trešās valstis, attiecībās starp Līgumslēdzējām Pusēm nepiemēro, ja vien šajā līgumā nav noteikts citādi.



5. NODAĻA

OGĻU UN TĒRAUDA RAŽOJUMI

27. pants

Noteikumi un pasākumi attiecībā uz ogļu un tērauda ražojumiem ir izklāstīti 14. un 25. protokolā.



III DAĻA

PERSONU BRĪVA PĀRVIETOŠANĀS UN PAKALPOJUMU UN KAPITĀLA BRĪVA APRITE



1. NODAĻA

DARBA ŅĒMĒJI UN PAŠNODARBINĀTAS PERSONAS

28. pants

1.  
Starp EK dalībvalstīm un EBTA valstīm nodrošina darba ņēmēju pārvietošanās brīvību.
2.  
Pārvietošanās brīvība nozīmē to, ka likvidē jebkādu EK dalībvalstu un EBTA valstu darba ņēmēju diskrimināciju pilsonības dēļ attiecībā uz nodarbinātību, darba samaksu un citiem darba un nodarbinātības nosacījumiem.
3.  

Tā nozīmē turpmāk norādītās tiesības, ko var ierobežot, vienīgi pamatojoties uz sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai veselības aizsardzības apsvērumiem:

a) 

tiesības pieņemt faktiskos darba piedāvājumus;

b) 

tiesības šajā nolūkā brīvi pārvietoties EK dalībvalstu un EBTA valstu teritorijā;

c) 

tiesības darba nolūkos uzturēties kādā EK dalībvalstī vai EBTA valstī saskaņā ar normatīviem un administratīviem aktiem, kas reglamentē šīs valsts pilsoņu nodarbinātību;

d) 

tiesības palikt kādā dalībvalstī pēc tam, kad darba attiecības šajā valstī beigušās.

4.  
Šis pants neattiecas uz nodarbinātību civildienestā.
5.  
Šā līguma V pielikumā ir izklāstīti īpaši noteikumi attiecībā uz darba ņēmēju brīvu pārvietošanos.

29. pants

Lai darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām nodrošinātu brīvu pārvietošanos, Līgumslēdzējas Puses sociālā nodrošinājuma jomā atbilstīgi VI pielikumam darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām, kā arī personām, kas ir viņu apgādībā, īpaši nodrošina:

a) 

visu laikposmu summēšanu, ko saskaņā ar dažu valstu tiesību aktiem ņem vērā, lai piešķirtu un saglabātu tiesības saņemt pabalstu un aprēķinātu tā lielumu;

b) 

pabalstus izmaksas personām, kas ir Līgumslēdzēju Pušu iedzīvotāji.

30. pants

Lai personām būtu vieglāk stāties darbā un strādāt kā darbiniekiem vai pašnodarbinātām personām, Līgumslēdzējas Puses veic vajadzīgos pasākumus atbilstīgi VII pielikumam attiecībā uz diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu un to Līgumslēdzēju Pušu normatīvo vai administratīvo aktu saskaņošanu, kuri attiecas uz darba ņēmēju un pašnodarbinātu personu stāšanos darbā un strādāšanu.



2. NODAĻA

TIESĪBAS VEIKT UZŅĒMĒJDARBĪBU

31. pants

1.  
Ievērojot šā līguma noteikumus, aizliedz ierobežojumus kādas EK dalībvalsts vai EBTA valsts pilsoņu brīvībai veikt uzņēmējdarbību citā EK dalībvalstī vai EBTA valstī. Tas attiecas arī uz to, kā EK dalībvalstu vai EBTA valstu pilsoņi, kas veic uzņēmējdarbību kādā no šīm valstīm, atver šā uzņēmuma pārstāvniecības, filiāles vai meitasuzņēmumus pārējo Līgumslēdzēju Pušu teritorijā.

Brīvība veikt uzņēmējdarbību ietver tiesības sākt un izvērst darbības kā pašnodarbinātām personām, kā arī dibināt un vadīt uzņēmumus, jo īpaši uzņēmumus, kas definēti 34. panta otrajā daļā, ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus saviem pilsoņiem paredz tās valsts tiesību akti, kurā notiek šī uzņēmējdarbība, ņemot vērā 4. nodaļas noteikumus.

2.  
Šā līguma VIII līdz XI pielikumā ir izklāstīti īpaši noteikumi attiecībā uz tiesībām veikt uzņēmējdarbību.

32. pants

Attiecībā uz jebkuru Līgumslēdzēju Pusi šo nodaļu nepiemēro tādās darbības jomās, kas attiecīgajās Līgumslēdzējās Pusēs kaut netieši ir saistītas ar valsts varas īstenošanu.

33. pants

Šī nodaļa un saskaņā ar to veiktie pasākumi neliedz piemērot tādus normatīvus un administratīvus aktus, kas sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai veselības aizsardzības interesēs ārvalstniekiem paredz īpašu režīmu.

34. pants

Tiesiskais statuss tiem uzņēmumiem, kas izveidoti saskaņā ar kādas EK dalībvalsts vai EBTA valsts tiesību aktiem un kuru juridiskā adrese, galvenā vadība vai galvenā uzņēmējdarbības vieta ir Līgumslēdzēju Pušu teritorijā, šajā nodaļā ir pielīdzināts to fizisko personu tiesiskajam statusam, kuras ir EK dalībvalstu vai EBTA valstu pilsoņi.

“Uzņēmumi” ir tādi uzņēmumi, kas izveidoti saskaņā ar civiltiesībām vai komerctiesībām, kā arī kooperatīvi un citas juridiskas personas, kas ir publisko tiesību vai privāttiesību subjekti, izņemot bezpeļņas uzņēmumus.

35. pants

Šā līguma 30. pants attiecas uz visiem šajā nodaļā ietvertajiem jautājumiem.



3. NODAĻA

PAKALPOJUMI

36. pants

1.  
Šā līguma ietvaros Līgumslēdzēju Pušu teritorijā aizliedz pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumus EK dalībvalstu vai EBTA valstu pilsoņiem, kas veic uzņēmējdarbību kādā EK dalībvalstī vai EBTA valstī, kura nav tā pati valsts, kur atrodas pakalpojumu saņēmējs.
2.  
Šā līguma IX līdz XI pielikumā ir izklāstīti īpaši noteikumi attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas brīvību.

37. pants

Pakalpojumu uzskata par “pakalpojumu” šā līguma nozīmē, ja tos parasti sniedz par atlīdzību, ciktāl uz tiem neattiecas noteikumi par preču, kapitāla un personu brīvu apriti.

Cita starpā pakalpojumi ir:

a) 

rūpnieciskas darbības;

b) 

komerciālas darbības;

c) 

amatnieku darbības;

d) 

brīvo profesiju darbības.

Neskarot 2. nodaļas noteikumus, persona, kas sniedz pakalpojumus, var uz laiku veikt darbības valstī, kur sniedz pakalpojumus, saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus šī valsts izvirza pati saviem pilsoņiem.

38. pants

Pakalpojumu sniegšanas brīvību transporta jomā reglamentē noteikumi, kas izklāstīti 6. nodaļā.

39. pants

Šā līguma 30. pants un 32. līdz 34. pants attiecas uz visiem šajā nodaļā ietvertajiem jautājumiem.



4. NODAĻA

KAPITĀLS

40. pants

Šā līguma ietvaros nav ierobežojumu starp Līgumslēdzējām Pusēm attiecībā uz tāda kapitāla apriti, kurš pieder personām, kas dzīvo EK dalībvalstīs vai EBTA valstīs, kā arī nav nekādas diskriminācijas pušu pilsonības, dzīvesvietas vai šā kapitāla ieguldījuma vietas dēļ. Šā līguma XII pielikumā ir izklāstīti noteikumi šā panta ieviešanai.

41. pants

Uz kārtējiem maksājumiem saistībā ar preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti starp Līgumslēdzējām Pusēm šā līguma ietvaros neattiecas nekādi ierobežojumi.

42. pants

1.  
Ja kapitāla apritei, ko liberalizē saskaņā ar šā līguma noteikumiem, piemēro attiecīgās valsts noteikumus, kuri reglamentē kapitāla tirgu un kredītsistēmu, tas notiek bez jebkādas diskriminācijas.
2.  
Aizdevumus kādas EK dalībvalsts vai EBTA valsts vai tās reģionālo vai vietējo varasiestāžu tiešam vai netiešam finansējumam nepiešķir un neiegulda citās EK dalībvalstīs vai EBTA valstīs, ja vien attiecīgās valstis nav par to vienojušās.

43. pants

1.  
Ja atšķirības starp valūtas maiņas noteikumiem EK dalībvalstīs un EBTA valstīs varētu veicināt to, ka personas, kas dzīvo kādā no šīm valstīm, izmanto brīvākas pārskaitījumu procedūras 40. pantā minēto Līgumslēdzēju Pušu teritorijā, lai izvairītos no kādas konkrētas valsts noteikumiem attiecībā uz kapitāla apriti uz trešām valstīm vai no tām, attiecīgā Līgumslēdzēja Puse var veikt atbilstīgus pasākumus, lai šīs grūtības pārvarētu.
2.  
Ja kapitāla aprites rezultātā tiek traucēta kapitāla tirgus darbība kādā EK dalībvalstī vai EBTA valstī, attiecīgā Līgumslēdzēja Puse var veikt aizsardzības pasākumus kapitāla aprites jomā.
3.  
Ja kādas Līgumslēdzējas Puses kompetentās iestādes izdara grozījumus maiņas kursā, kas ievērojami izkropļo konkurences apstākļus, pārējās Līgumslēdzējas Puses stingri ierobežotā laikposmā var veikt vajadzīgos pasākumus, lai novērstu šādu grozījumu sekas.
4.  
Ja kāda EK dalībvalsts vai EBTA valsts nonāk grūtībās vai to nopietni apdraud grūtības attiecībā uz tās maksājumu bilanci vai nu sakarā ar tās maksājumu bilances vispārēju nelīdzsvarotību, vai sakarā ar tās rīcībā esošo valūtu, un ja šīs grūtības varētu apdraudēt jo īpaši šā līguma darbību, attiecīgā Līgumslēdzēja Puse var veikt aizsardzības pasākumus.

44. pants

Kopiena, no vienas puses, un EBTA valstis, no otras puses, piemēro savas iekšējās procedūras atbilstīgi 18. protokolam, lai īstenotu 43. panta noteikumus.

45. pants

1.  
Lēmumus, atzinumus un ieteikumus saistībā ar 43. pantā noteiktajiem pasākumiem paziņo EEZ Apvienotajai komitejai.
2.  
Par visiem pasākumiem vispirms apspriežas un apmainās ar informāciju EEZ Apvienotajā komitejā.
3.  
Situācijā, kas minēta 43. panta 2. punktā, attiecīgā Līgumslēdzēja Puse, tomēr, ja vajadzīgs, pamatojoties uz konfidencialitāti un steidzamību, var vajadzības gadījumā veikt pasākumus bez iepriekšējas apspriešanās un informācijas apmaiņas.
4.  
Situācijā, kas minēta 43. panta 4. punktā, ja rodas pēkšņa krīze maksājumu bilancē un nav iespējams ievērot 2. punktā minētās procedūras, attiecīgā Līgumslēdzēja Puse kā piesardzības līdzekli var izmantot vajadzīgos aizsardzības pasākumus. Šādiem pasākumiem ir iespējami mazā mērā jātraucē šā līguma darbība, un tie nedrīkst būt plašāki nekā noteikti vajadzīgs, lai novērstu pēkšņi radušās grūtības.
5.  
Ja pieņem pasākumus saskaņā ar 3. un 4. punktu, par tiem paziņo ne vēlāk kā to spēkā stāšanās dienā, un informācijas apmaiņa un apspriešanās notiek, kā arī 1. punktā noteikto paziņošanu veic iespējami drīz pēc tam.



5. NODAĻA

SADARBĪBA EKONOMIKAS UN MONETĀRĀS POLITIKAS JOMĀ

46. pants

Līgumslēdzējas Puses apmainās ar viedokļiem un informāciju attiecībā uz šā līguma ieviešanu un integrācijas ietekmi uz saimniecisko darbību un ekonomikas un monetārās politikas īstenošanu. Tās turklāt var apspriest makroekonomisko situāciju, politiku un tendences. Šī viedokļu un informācijas apmaiņa nav saistoša.



6. NODAĻA

TRANSPORTS

47. pants

1.  
Šā līguma 48. līdz 52. pants attiecas uz pārvadājumiem pa dzelzceļu, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem.
2.  
Šā līguma XIII pielikumā ir izklāstīti īpaši noteikumi par visiem transporta veidiem.

48. pants

1.  
EK dalībvalsts vai EBTA valsts noteikumi, kas attiecas uz pārvadājumiem pa dzelzceļu, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem un ko neaptver XIII pielikums, pēc savas tiešās vai netiešās ietekmes nav mazāk labvēlīgi attiecībā uz citu valstu pārvadātājiem kā uz attiecīgās valsts pārvadātājiem.
2.  
Ja Līgumslēdzēja Puse atkāpjas no 1. punktā minētā principa, tā par to ziņo EEZ Apvienotajai komitejai. Pārējās Līgumslēdzējas Puses, kuras šādu atkāpi nepieņem, var veikt atbilstīgus pretpasākumus.

49. pants

Ar šo līgumu ir saderīgs tāds atbalsts, kas vajadzīgs pārvadājumu koordinācijai vai ar ko atlīdzina tādu saistību izpildi, kas pieder pie sabiedrisko pakalpojumu dienesta pienākumiem.

50. pants

1.  
Ja pārvadājumi notiek Līgumslēdzēju Pušu teritorijā, nepastāv nekāda diskriminācija saistībā ar to, ka pārvadātāji vienādu preču pārvadāšanai pa vieniem un tiem pašiem transporta ceļiem piemēro atšķirīgas likmes un nosacījumus atkarībā no tā, kas ir attiecīgo preču izcelsmes valsts vai galamērķa valsts.
2.  
Kompetentā iestāde atbilstīgi VII daļai pēc savas ierosmes vai pēc kādas EK dalībvalsts vai EBTA valsts lūguma izmeklē visus diskriminācijas gadījumus, uz ko attiecas šis pants, un pieņem vajadzīgos noteikumus saskaņā ar tās iekšējiem noteikumiem.

51. pants

1.  
Ja vien 50. panta 2. punktā minētā kompetentā iestāde to nav atļāvusi, pārvadājumiem Līgumslēdzēju Pušu teritorijā ir aizliegts piemērot tādas likmes un izvirzīt tādus nosacījumus, kas kaut mazliet atbalsta vai aizsargā viena vai vairāku uzņēmumu vai nozaru intereses.
2.  
Kompetentā iestāde pēc savas ierosmes vai pēc EK dalībvalsts vai EBTA valsts lūguma pārbauda 1. punktā minētās likmes un nosacījumus, īpaši ņemot vērā gan atbilstīgās reģionālās ekonomikas politikas prasības, mazāk attīstītu reģionu vajadzības un problēmas reģionos, kurus nopietni iespaido politiskais stāvoklis, gan arī šādu likmju un nosacījumu ietekmi uz dažādu transporta veidu konkurenci.

Kompetentā iestāde atbilstīgi saviem iekšējiem noteikumiem pieņem vajadzīgos lēmumus.

3.  
Šā panta 1. punktā paredzētais aizliegums neattiecas uz tarifiem, kas noteikti konkurences dēļ.

52. pants

Maksājumus vai nodevas par robežu šķērsošanu, kuras pārvadātāji uzliek papildus pārvadājumu likmēm, nedrīkst būt pārmērīgi augstas salīdzinājumā ar pārvadātāju faktiskajām izmaksām. Līgumslēdzējas Puses cenšas pakāpeniski samazināt šīs izmaksas.



IV DAĻA

KONKURENCE UN CITI KOPĪGI NOTEIKUMI



1. NODAĻA

NOTEIKUMI, KAS ATTIECAS UZ UZŅĒMUMIEM

53. pants

1.  

Nesaderīgi ar šā līguma darbību un tādēļ aizliegti ir visi nolīgumi uzņēmumu starpā, uzņēmumu apvienību lēmumi un saskaņotas darbības, kas var iespaidot tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm un kā mērķis vai sekas nepieļauj, ierobežo vai izkropļo konkurenci šā līguma aptvertajā teritorijā, un jo īpaši darbības, ar kurām:

a) 

tieši vai netieši nosaka iepirkuma vai pārdošanas cenas, vai kādus citus tirdzniecības nosacījumus;

b) 

ierobežo vai kontrolē ražošanu, tirgus, tehnikas attīstību vai investīcijas;

c) 

sadala tirgus vai piegādes avotus;

d) 

līdzvērtīgos darījumos ar dažādiem tirdzniecības partneriem piemēro atšķirīgus nosacījumus, tādējādi radot tiem neizdevīgus konkurences apstākļus;

e) 

slēdzot līgumus, prasa, lai otra puse uzņemtos papildu saistības, kuras pēc savas būtības vai saskaņā ar nozares praksi nekādi nav saistītas ar attiecīgo līguma priekšmetu.

2.  
Visi nolīgumi vai lēmumi, kas ir aizliegti saskaņā ar šo pantu, automātiski nav spēkā.
3.  

Šā panta 1. punktu tomēr var atzīt par nepiemērojamu:

— 
jebkādam starp uzņēmumiem noslēgtam nolīgumam vai nolīgumu kategorijai,
— 
jebkādam uzņēmumu apvienības pieņemtam lēmumam vai lēmumu kategorijai,
— 
jebkādai saskaņotai darbībai vai darbību kategorijai,

kas palīdz uzlabot preču ražošanu vai izplatīšanu vai veicina tehnisku vai saimniecisku attīstību, reizē ļaujot patērētājiem baudīt pienācīgu daļu no iegūtajiem labumiem, un kas:

a) 

neuzspiež attiecīgajiem uzņēmumiem ierobežojumus, kuri nav obligāti vajadzīgi, lai sasniegtu šos mērķus;

b) 

neļauj šādiem uzņēmumiem likvidēt konkurenci attiecībā uz šo ražojumu būtisku daļu.

54. pants

Vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kam ir dominējošs stāvoklis šā līguma aptvertajā teritorijā vai būtiskā tās daļā, šāda stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir aizliegta kā nesaderīga ar šo līgumu un tiktāl, ciktāl tā var iespaidot tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm.

Stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var jo īpaši izpausties kā:

a) 

tieši vai netieši uzspiestas netaisnīgas iepirkuma vai pārdošanas cenas vai citi netaisnīgi tirdzniecības nosacījumi;

b) 

ražošanas, tirgus vai tehnikas attīstības ierobežošana, kas kaitē patērētājiem;

c) 

atšķirīgu nosacījumu piemērošana līdzvērtīgos darījumos ar dažādiem tirdzniecības partneriem, tādējādi radot tiem neizdevīgus konkurences apstākļus;

d) 

prasība, lai otra puse, slēdzot līgumus, uzņemtos papildu saistības, kas pēc savas būtības vai saskaņā ar nozares praksi nekādi nav saistītas ar attiecīgo līgumu priekšmetu.

55. pants

1.  
Neskarot 53. un 54. panta īstenošanas noteikumus, kas izklāstīti šā līguma 21. protokolā un XIV pielikumā, EK Komisija un EBTA Uzraudzības iestāde, kura minēta 108. panta 1. punktā, nodrošina 53. un 54. pantā izklāstīto principu piemērošanu.

Kompetentā uzraudzības iestāde atbilstīgi 56. pantam pēc savas ierosmes vai tādas valsts lūguma, kas atrodas attiecīgajā teritorijā, vai pēc otras uzraudzības iestādes lūguma izmeklē gadījumus, kad ir aizdomas par šo principu pārkāpumiem. Kompetentā uzraudzības iestāde šo izmeklēšanu veic sadarbībā ar kompetentajām valstu iestādēm attiecīgajā teritorijā un sadarbībā ar otru uzraudzības iestādi, kura tai sniedz savu palīdzību saskaņā ar tās iekšējiem noteikumiem.

Ja tā konstatē, ka pārkāpums noticis, tā ierosina attiecīgus pasākumus, lai to novērstu.

2.  
Ja pārkāpumu nenovērš, kompetentā uzraudzības iestāde ar pamatotu lēmumu konstatē, ka pastāv šāds principu pārkāpums.

Kompetentā uzraudzības iestāde var publicēt savu lēmumu un pilnvarot valstis attiecīgajā teritorijā veikt pasākumus, kuri vajadzīgi, lai labotu stāvokli, un kuru nosacījumus un formu tā precizē. Tā arī var lūgt otru uzraudzības iestādi pilnvarot valstis attiecīgajā teritorijā veikt šādus pasākumus.

56. pants

1.  

Par atsevišķiem gadījumiem, kas ietverti 53. panta piemērošanas jomā, uzraudzības iestādes lemj saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a) 

par atsevišķiem gadījumiem, kas skar tikai tirdzniecību starp EBTA valstīm, lemj EBTA Uzraudzības iestāde;

b) 

neskarot c) apakšpunkta noteikumus, EBTA Uzraudzības iestāde saskaņā ar 58. panta noteikumiem, 21. protokola noteikumiem un tā ieviešanai pieņemtajiem noteikumiem, 23. protokola noteikumiem un XIV pielikuma noteikumiem lemj par gadījumiem, kad attiecīgo uzņēmumu apgrozījums EBTA valstīs ir vismaz 33 % no to apgrozījuma šā līguma aptvertajā teritorijā;

c) 

EK Komisija lemj par pārējiem gadījumiem, kā arī par gadījumiem, kas paredzēti b) apakšpunktā, ja ir skarta tirdzniecība starp EK dalībvalstīm, ņemot vērā 58. panta, 21. un 23. protokola un XIV pielikuma noteikumus.

2.  
Par atsevišķiem gadījumiem, kas ietverti 54. panta piemērošanas jomā, lemj uzraudzības iestāde tajā teritorijā, kur atkāts dominējošais stāvoklis. Šā panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta noteikumus piemēro tikai tad, ja dominējošais stāvoklis pastāv abu uzraudzības iestāžu teritorijās.
3.  
Par atsevišķiem gadījumiem, kuri ietverti 1. punkta c) apakšpunkta piemērošanas jomā un kuru ietekme uz tirdzniecību starp EK dalībvalstīm vai uz konkurenci Kopienā nav ievērojama, lemj EBTA Uzraudzības iestāde.
4.  
Jēdzieni “uzņēmums” un “apgrozījums” šā panta nolūkos ir definēti 22. protokolā.

57. pants

1.  
Koncentrācijas, kuru kontrole ir izklāstīta šā panta 2. punktā un kuras rada vai stiprina dominējošu stāvokli, kā rezultātā šā līguma aptvertajā teritorijā vai ievērojamā tās daļā tiktu ievērojami traucēta efektīva konkurence, paziņo par nesaderīgām ar šo līgumu.
2.  

Koncentrāciju kontroli, ko neveic saskaņā ar 1. punktu, veic:

a) 

EK Komisija tajos gadījumos, kas ietverti Regulas (EEK) Nr. 4064/89 piemērošanas jomā, saskaņā ar minēto regulu, kā arī šā līguma 21. un 24. protokolu un XIV pielikumu. Ievērojot EK Tiesas izskatīšanas iznākumu, šajos gadījumos vienīgi EK Komisija ir kompetenta pieņemt lēmumus;

b) 

EBTA Uzraudzības iestāde tajos gadījumos, kas nav ietverti a) apakšpunkta piemērošanas jomā, ja EBTA valstu teritorijā saskaņā ar 21. un 24. protokolu un XIV pielikumu ir sasniegti XIV pielikumā minētie attiecīgie sliekšņi. Tas neskar EK dalībvalstu kompetenci.

58. pants

Lai izveidotu un uzturētu vienādu uzraudzību konkurences jomā visā Eiropas Ekonomikas zonā un tādējādi sekmētu šā līguma noteikumu vienveidīgu ieviešanu, piemērošanu un interpretāciju, kompetentās iestādes sadarbojas saskaņā ar 23. un 24. protokolā izklāstītajiem noteikumiem.

59. pants

1.  
Attiecībā uz publiskiem uzņēmumiem un uzņēmumiem, kam EK dalībvalstis vai EBTA valstis piešķīrušas īpašas vai ekskluzīvas tiesības, Līgumslēdzējas Puses nedz ievieš, nedz uztur spēkā tādus pasākumus, kas ir pretrunā šim līgumam, jo īpaši 4. panta un 53. līdz 63. panta noteikumiem.
2.  
Uz uzņēmumiem, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi vai kas darbojas kā fiskāli monopoli, attiecas šajā līgumā ietvertie noteikumi, un jo īpaši noteikumi par konkurenci, ja šo noteikumu piemērojums juridiski vai faktiski netraucē veikt tiem uzticētos konkrētos uzdevumus. Tie nedrīkst ietekmēt tirdzniecības attīstību tiktāl, lai kaitētu Līgumslēdzēju Pušu interesēm.
3.  
EK Komisija un EBTA Uzraudzības iestāde atbilstīgi savai attiecīgajai kompetencei nodrošina šā panta piemērošanu un vajadzības gadījumā veic piemērotus pasākumus attiecībā uz valstīm attiecīgajā teritorijā.

60. pants

Šā līguma XIV pielikumā ir izklāstīti īpaši noteikumi, ar ko īsteno 53., 54., 57. un 59. pantā paredzētos principus.



2. NODAĻA

VALSTS ATBALSTS

61. pants

1.  
Ja vien šis līgums neparedz ko citu, ar līgumu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir EK dalībvalsts vai EBTA valsts vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem, un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm.
2.  

Ar šā līguma darbību ir saderīgs un tādēļ nav aizliegts:

a) 

sociāls atbalsts, ko piešķir individuāliem patērētājiem ar noteikumu, ka to piešķir bez diskriminācijas attiecībā uz konkrēto ražojumu izcelsmi;

b) 

atbalsts, ko sniedz, lai novērstu kaitējumu, ko nodarījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji notikumi;

c) 

atbalsts, ko sniedz tautsaimniecībai dažos Vācijas Federatīvās Republikas apvidos, kurus iespaidojusi Vācijas sadalīšana, ciktāl šāds atbalsts vajadzīgs, lai kompensētu saimnieciskās grūtības, ko radījusi šī sadalīšana.

3.  

Turpmāk norādīto var uzskatīt par saderīgu ar šo līgumu:

a) 

atbalstu, kas veicina ekonomikas attīstību apgabalos, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur valda liels bezdarbs;

b) 

atbalstu, kas veicina kāda svarīga projekta īstenojumu visas Eiropas interesēs vai novērš nopietnus traucējumus kādas EK dalībvalsts vai EBTA valsts tautsaimniecībā;

c) 

atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā kopīgām interesēm;

d) 

citu kategoriju atbalstu, ko EEZ Apvienotā komiteja var noteikt saskaņā ar VII daļas noteikumiem.

62. pants

1.  

Visus pastāvošos valsts atbalsta režīmus Līgumslēdzēju Pušu teritorijā, kā arī plānus piešķirt vai grozīt valsts atbalstu regulāri pārskata attiecībā uz to atbilstību 61. panta noteikumiem. Šo pārskatīšanu veic:

a) 

attiecībā uz EK dalībvalstīm — EK Komisija saskaņā ar Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 93. panta noteikumiem;

b) 

attiecībā uz EBTA valstīm — EBTA Uzraudzības iestāde saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti EBTA valstu nolīgumā, ar kuru izveido EBTA Uzraudzības iestādi, kam piešķirtas pilnvaras un noteiktas funkcijas, kā norādīts 26. protokolā.

2.  
Lai nodrošinātu vienādu uzraudzību valsts atbalsta jomā visā šā līguma aptvertajā teritorijā, EK Komisija un EBTA Uzraudzības iestāde sadarbojas saskaņā ar 27. protokola noteikumiem.

63. pants

Šā līguma XV pielikumā ir izklātīti īpaši noteikumi attiecībā uz valsts atbalstu.

64. pants

1.  
Ja viena no uzraudzības iestādēm uzskata, ka tas, kā otra uzraudzības iestāde ievieš šā līguma 61. un 62. pantu un 14. protokola 5. pantu, nav saskaņā ar līdzvērtīgu konkurences apstākļu uzturēšanu šā līguma aptvertajā teritorijā, divās nedēļās notiek viedokļu apmaiņa, ievērojot 27. protokola f) punktā paredzēto procedūru.

Ja šā divu nedēļu laikposma beigās nav rasts kopējs risinājums, ieinteresētās Līgumslēdzējas Puses kompetentā iestāde var nekavējoties pieņemt atbilstīgus pagaidu pasākumus, lai kompensētu konkurences traucējuma rezultātus.

Jautājumu tad apspriež EEZ Apvienotajā komitejā, lai meklētu kopēju risinājumu.

Ja EEZ Apvienotā komiteja trīs mēnešos nav spējusi rast risinājumu un ja attiecīgās darbības rada vai draud radīt konkurences traucējumus, kas skar tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm, pagaidu pasākumus var aizstāt ar galīgiem pasākumiem, kas ir noteikti vajadzīgi, lai kompensētu šā traucējuma sekas. Priekšroku dod tādiem pasākumiem, kas vismazāk traucē EEZ darbību.

2.  
Šis pants attiecas arī uz valsts monopoliem, kas izveidoti pēc šā līguma parakstīšanas dienas.



3. NODAĻA

CITI KOPĪGI NOTEIKUMI

65. pants

1.  
Šā līguma XVI pielikumā ir izklāstīti īpaši noteikumi un režīmi saistībā ar iepirkumu, kuri, ja vien nav noteikts citādi, attiecas uz visiem norādītajiem ražojumiem un pakalpojumiem.
2.  
Šā līguma 28. protokolā un XVII pielikumā ir izklāstīti īpaši noteikumi un režīmi saistībā ar intelektuālo, rūpniecisko un komerciālo īpašumu, kuri, ja vien nav noteikts citādi, attiecas uz visiem ražojumiem un pakalpojumiem.



V DAĻA

HORIZONTĀLIE NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ ČETRĀM PAMATBRĪVĪBĀM



1. NODAĻA

SOCIĀLĀ POLITIKA

66. pants

Līgumslēdzējas Puses vienojas par vajadzību sekmēt darba apstākļu uzlabošanu un darba ņēmēju dzīves līmeņa uzlabošanu.

67. pants

1.  
Līgumslēdzējas Puses īpašu uzmanību pievērš tam, lai veicinātu uzlabojumus attiecībā uz darba ņēmēju veselību un drošību, jo īpaši darba vidē. Lai palīdzētu sasniegt šo mērķi, pakāpeniski piemēro minimālās prasības, ievērojot apstākļus un tehniskos noteikumus katras Līgumslēdzējas Puses teritorijā. Minētās minimālās prasības netraucē kādai Līgumslēdzējai Pusei saglabāt vai ieviest tādus stingrākus pasākumus darba apstākļu aizsardzībai, kas ir saderīgi ar šo līgumu.
2.  
Šā līguma XVIII pielikumā ir norādīti ieviešamie noteikumi, kas ir 1. punktā minētās minimālās prasības.

68. pants

Darba tiesību jomā Līgumslēdzējas Puses ievieš vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šā līguma netraucētu darbību. Šie pasākumi ir noteikti XVIII pielikumā.

69. pants

1.  
Visas Līgumslēdzējas Puses nodrošina to, lai tiktu ievērots princips, ka vīrieši un sievietes par vienādu darbu saņem vienādu darba samaksu.

Šajā pantā “darba samaksa” nozīmē parastu pamatalgu vai minimālo algu, kā arī jebkuru citu atlīdzību naudā vai natūrā, ko darba ņēmējs par darbu tieši vai netieši saņem no darba devēja.

Vienāda darba samaksa bez dzimuma diskriminācijas nozīmē to, ka:

a) 

darba samaksu par akorddarbu aprēķina, izmantojot vienu un to pašu mērvienību;

b) 

darba samaksa atbilstīgi stundu likmēm par vienādu darbu ir vienāda.

2.  
Šā līguma XVIII pielikumā ir izklāstīti īpaši noteikumi 1. punkta īstenošanai.

70. pants

Līgumslēdzējas Puses veicina vienlīdzīgas attieksmes pret vīriešiem un sievietēm principu, īstenojot XVIII pielikumā izklāstītos noteikumus.

71. pants

Līgumslēdzējas Puses cenšas sekmēt sociālo partneru dialogu Eiropas līmenī.



2. NODAĻA

PATĒRĒTĀJU AIZSARDZĪBA

72. pants

Šā līguma XIX pielikumā ir izklāstīti noteikumi attiecībā uz patērētāju aizsardzību.



3. NODAĻA

VIDE

73. pants

1.  

Līgumslēdzēju Pušu rīcība attiecībā uz vidi palīdz sasniegt šādus mērķus:

a) 

saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti;

b) 

aizsargāt cilvēku veselību;

c) 

apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus.

2.  
Līgumslēdzēju Pušu rīcība attiecībā uz vidi pamatojas uz preventīvas darbības principu, uz principu, ka videi nodarīts kaitējums jālabo, pirmām kārtām novēršot tā cēloni, un uz principu, ka maksā piesārņotājs. Vides aizsardzības prasības pieder pie Līgumslēdzēju Pušu politikas citās jomās.

74. pants

Šā līguma XX pielikumā ir izklāstīti īpaši noteikumi attiecībā uz aizsardzības pasākumiem, kurus piemēro atbilstīgi 73. panta noteikumiem.

75. pants

Šā līguma 74. pantā minētie aizsardzības pasākumi tomēr netraucē kādai Līgumslēdzējai Pusei paturēt spēkā vai ieviest stingrākus aizsardzības pasākumus, kas ir saderīgi ar šo līgumu.



4. NODAĻA

STATISTIKA

76. pants

1.  
Līgumslēdzējas Puses nodrošina, ka tiek savākta un izplatīta saistīta un salīdzināma statistikas informācija, lai aprakstītu un uzraudzītu visus attiecīgos EEZ ekonomikas, sociālos un vides aspektus.
2.  
Šajā nolūkā Līgumslēdzējas Puses izstrādā un izmanto saskaņotas metodes, definīcijas un klasifikācijas, kā arī kopējas programmas un procedūras statistikas darba organizēšanai administratīvajos līmeņos, un atbilstīgi ievēro vajadzību nodrošināt statistikas datu konfidencialitāti.
3.  
Šā līguma XXI pielikumā ir izklāstīti īpaši noteikumi attiecībā uz statistiku.
4.  
Šā līguma 30. protokolā ir izklāstīti īpaši noteikumi par sadarbības organizēšanu statistikas jomā.



5. NODAĻA

UZŅĒMĒJDARBĪBAS TIESĪBAS

77. pants

Šā līguma XXII pielikumā ir izklāstīti īpaši noteikumi attiecībā uz uzņēmējdarbības tiesībām.



VI DAĻA

SADARBĪBA JOMĀS, KAS NAV ČETRAS PAMATBRĪVĪBAS

78. pants

Līgumslēdzējas Puses stiprina un paplašina sadarbību atbilstīgi Kopienas rīcībai šādās jomās:

— 
pētniecība un tehnoloģijas attīstība,
— 
informācijas pakalpojumi,
— 
vide,
— 
izglītība, apmācība un jaunatne,
— 
sociālā politika,
— 
patērētāju aizsardzība,
— 
mazie un vidējie uzņēmumi,
— 
tūrisms,
— 
audiovizuālā joma,
— 
civilā aizsardzība,

ciktāl šos jautājumus nereglamentē citi šā līguma noteikumi.

79. pants

1.  
Līgumslēdzējas Puses stiprina savstarpējo dialogu visiem iespējamiem līdzekļiem, jo īpaši ar VII daļā paredzētajām procedūrām, lai noteiktu tās jomas un darbības, kur ciešāka sadarbība ļautu sasniegt to kopējos mērķus 78. pantā minētajās jomās.
2.  
Jo īpaši tās apmainās ar informāciju un pēc kādas Līgumslēdzējas Puses lūguma apspriežas EEZ Apvienotajā komitejā par plāniem vai priekšlikumiem izveidot vai grozīt pamatprogrammas, konkrētas programmas, darbības un projektus 78. pantā minētajās jomās.
3.  
Šā līguma VII daļu mutatis mutandis piemēro šīs daļas noteikumiem, ja tas konkrēti paredzēts šajā daļā vai 31. protokolā.

80. pants

Sadarbība, kas paredzēta 78. pantā, parasti notiek vienā no šādiem veidiem:

— 
EBTA valstu dalība EK pamatprogrammās, konkrētās programmās, projektos vai citās darbībās,
— 
kopējas darbības uzsākšana konkrētās jomās, kas var ietvert darbību saskaņošanu vai koordinēšanu, esošo darbību apvienošanu un ad hoc kopējas darbības uzsākšanu,
— 
formāla un neformāla informācijas apmaiņa vai sniegšana,
— 
kopīgi centieni veicināt konkrētas darbības visā Līgumslēdzēju Pušu teritorijā,
— 
paralēli tiesību akti, ja vajadzīgs, ar līdzīgu vai vienādu saturu,
— 
centienu un darbību un sadarbības ar trešām valstīm koordinācija ar starptautisku organizāciju starpniecību vai to kontekstā, ja tas ir kopīgās interesēs.

81. pants

Ja sadarbības veids ir EBTA valstu dalība kādā EK pamatprogrammā, konkrētā programmā, projektā vai citā darbībā, piemēro šādus principus:

a) 

EBTA valstīm ir piekļuve visām programmas daļām;

b) 

EBTA valstu statusā tajās komitejās, kas palīdz EK Komisijai vadīt vai attīstīt kādu Kopienas darbību, kurā EBTA valstis var dot savu finansiālo ieguldījumu sakarā ar savu dalību, tiek pilnībā ņemts vērā šis ieguldījums;

c) 

Kopienas lēmumiem, izņemot lēmumus saistībā ar Kopienas vispārējo budžetu, kuri tieši vai netieši skar kādu pamatprogrammu, konkrētu programmu, projektu vai citu darbību, kur EBTA valstis piedalās ar lēmumu atbilstīgi šim līgumam, piemēro 79. panta 3. punkta noteikumus. Nosacījumus un noteikumus ilgstošai dalībai attiecīgajā darbībā EEZ Apvienotā komiteja var pārskatīt saskaņā ar 86. pantu;

d) 

projekta līmenī EBTA valstu iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un pilsoņiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi attiecīgajā Kopienas programmā vai citā darbībā kā tie, ko piemēro EK dalībvalstu partneriestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un pilsoņiem. Tas pats mutatis mutandis attiecas uz dalībniekiem apmaiņās starp EK dalībvalstīm un EBTA valstīm attiecīgās darbības ietvaros;

e) 

EBTA valstīm, to iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un pilsoņiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi attiecībā uz rezultātu izplatīšanu, izvērtēšanu un izmantošanu kā tie, ko piemēro EK dalībvalstīm, to iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un pilsoņiem;

f) 

Līgumslēdzējas Puses saskaņā ar saviem attiecīgajiem normatīvajiem aktiem un noteikumiem apņemas, ciktāl tas vajadzīgs, atvieglot programmu un citu darbību dalībnieku pārvietošanos.

82. pants

1.  

Ja šajā daļā paredzētā sadarbība nozīmē EBTA valstu finansiālu līdzdalību, šī līdzdalība ir vienā no šādiem veidiem:

a) 

EBTA valstu ieguldījumu saistībā ar to dalību Kopienas pasākumos aprēķina proporcionāli:

— 
saistību apropriācijām, un
— 
maksājumu apropriācijām,

kas katru gadu attiecībā uz Kopienu ievadītas Kopienas vispārējā budžeta katrā budžeta pozīcijā, kura atbilst attiecīgajiem pasākumiem.

“Proporcionalitātes faktors”, kas nosaka EBTA valstu līdzdalību, ir attiecību summa starp, no vienas puses, katras EBTA valsts IKP tirgus cenās un, no otras puses, visu EK dalībvalstu un attiecīgās EBTA valsts IKP tirgus cenās summu. Šo faktoru katram budžeta gadam aprēķina, pamatojoties uz visjaunākajiem statistikas datiem.

EBTA valstu iemaksas apjoms gan saistību apropriācijās, gan maksājumu apropriācijās ir papildu summas tām summām, kas Kopienai ievadītas vispārējā budžetā katrā budžeta pozīcijā, kas atbilst attiecīgajiem pasākumiem.

EBTA valstu maksājumus katru gadu nosaka, pamatojoties uz maksājumu apropriācijām.

Saistības, ko Kopiena uzņēmusies, pirms saskaņā ar šo līgumu spēkā stājusies EBTA valstu dalība attiecīgajos pasākumos, kā arī maksājumi to rezultātā neprasa nekādu finansiālu ieguldījumu no EBTA valstīm;

b) 

EBTA valstu finansiālais ieguldījums sakarā ar to dalību konkrētos projektos vai citos pasākumos pamatojas uz principu, ka katra Līgumslēdzēja Puse sedz savas izmaksas, veicot arī atbilstīgu ieguldījumu Kopienas pieskaitāmajās izmaksās, kuru nosaka EEZ Apvienotā komiteja;

c) 

EEZ Apvienotā komiteja pieņem vajadzīgos lēmumus saistībā ar Līgumslēdzēju Pušu ieguldījumu attiecīgās darbības izmaksās.

2.  
Sīki izstrādāti nosacījumi šā panta ieviešanai ir izklāstīti 32. protokolā.

83. pants

Ja sadarbība ir informācijas apmaiņas veidā starp valsts iestādēm, EBTA valstīm ir tādas pašas tiesības saņemt un pienākums sniegt informāciju kā EK dalībvalstīm, ievērojot konfidencialitātes prasības, ko nosaka EEZ Apvienotā komiteja.

84. pants

Noteikumi attiecībā uz sadarbību konkrētās jomās ir izklāstīti 31. protokolā.

85. pants

Ja vien 31. protokolā nav paredzēts citādi, sadarbību, kas šā līguma spēkā stāšanās dienā jau izveidota starp Kopienu un atsevišķām EBTA valstīm 78. pantā minētajās jomās, pēc tam reglamentē šīs daļas un 31. protokola attiecīgie noteikumi.

86. pants

EEZ Apvienotā komiteja saskaņā ar VII daļu veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ieviestu 78. līdz 85. pantu un ar tiem saistītos pasākumus, kas var ietvert, inter alia, 31. protokola noteikumu papildināšanu un grozīšanu, kā arī tādu pārejas pasākumu pieņemšanu, kuri vajadzīgi saistībā ar 85. panta ieviešanu.

87. pants

Līgumslēdzējas Puses veic visus vajadzīgos pasākumus, lai attīstītu, stiprinātu un paplašinātu sadarbību atbilstīgi Kopienas darbībām tajās jomās, kas nav minētas 78. pantā, bet par ko var uzskatīt, ka šāda sadarbība sekmētu šā līguma mērķu sasniegšanu, vai par ko Līgumslēdzējas Puses uzskata, ka tā būtu visu kopējās interesēs. Šādi pasākumi var ietvert 78. panta grozīšanu, pievienojot tajā uzskaitītajām jomām jaunas jomas.

88. pants

Neskarot citus šā līguma noteikumus, šīs daļas noteikumi neizslēdz iespēju kādai Līgumslēdzējai Pusei neatkarīgi sagatavot, pieņemt un īstenot pasākumus.



VII DAĻA

NOTEIKUMI PAR IESTĀDĒM



1. NODAĻA

ASOCIĀCIJAS STRUKTŪRA



1. iedaļa

EEZ Padome

89. pants

1.  
Ar šo tiek izveidota EEZ Padome. Tā, jo īpaši, ir atbildīga par politisko impulsu līguma ieviešanai un vispārējo pamatnostādņu izstrādi EEZ Apvienotajai komitejai.

Šajā nolūkā EEZ Padome izvērtē līguma vispārējo darbību un attīstību. Tā pieņem politiskus lēmumus, kuru rezultātā veic šā līguma grozījumus.

2.  
Līgumslēdzējas Puses — Kopiena un EK dalībvalstis — katra savā kompetences jomā pēc apspriešanas EEZ Apvienotajā komitejā vai, īpaši steidzamos gadījumos, tieši var nodot EEZ Padomei jebkādu jautājumu, kas rada grūtības.
3.  
EEZ Padome ar lēmumu pieņem savu reglamentu.

90. pants

1.  
EEZ Padomē ir Eiropas Kopienu Padomes locekļi un EK Komisijas locekļi, kā arī viens valdības loceklis no katras EBTA valsts.

EEZ Padomes locekļus var pārstāvēt saskaņā ar noteikumiem, kas izstrādāti tās reglamentā.

2.  
EEZ Padomes lēmumus pieņem pēc vienošanās starp Kopienu, no vienas puses, un EBTA valstīm, no otras puses.

91. pants

1.  
EEZ Padomes priekšsēdētāja amatu pārmaiņus uz sešiem mēnešiem ieņem Eiropas Kopienu Padomes loceklis un kādas EBTA valsts valdības pārstāvis.
2.  
EEZ Padomi divas reizes gadā uz sanāksmi sasauc tās priekšsēdētājs. EEZ Padome saskaņā ar tās reglamentu tiekas arī vienmēr, kad apstākļi to pieprasa.



2. iedaļa

EEZ Apvienotā komiteja

92. pants

1.  
Ar šo tiek izveidota EEZ Apvienotā komiteja. Tā nodrošina šā līguma efektīvu ieviešanu un darbību. Šajā nolūkā tā nodrošina viedokļu un informācijas apmaiņu, kā arī pieņem lēmumus šajā līgumā paredzētajos gadījumos.
2.  
Līgumslēdzējas Puses — Kopiena un EK dalībvalstis — savās attiecīgajās kompetences jomās apspriežas EEZ Apvienotajā komitejā par kādas no tām izvirzītiem jautājumiem, kas saistās ar līgumu un rada grūtības.
3.  
EEZ Apvienotā komiteja ar lēmumu pieņem savu reglamentu.

93. pants

1.  
EEZ Apvienotajā komitejā ir Līgumslēdzēju Pušu pārstāvji.
2.  
EEZ Apvienotā komiteja lēmumus pieņem pēc vienošanās starp Kopienu, no vienas puses, un EBTA valstīm, kuras ir vienprātīgas, no otras puses.

94. pants

1.  
EEZ Apvienotās komitejas priekšsēdētāja amatu pārmaiņus uz sešiem mēnešiem ieņem Kopienas, t.i. EK Komisijas, pārstāvis un kādas EBTA valsts pārstāvis.
2.  
Lai pildītu savus pienākumus, EEZ Apvienotā komiteja parasti tiekas vismaz reizi mēnesī. Tā saskaņā ar savu reglamentu arī tiekas pēc tās priekšsēdētāja ierosmes vai pēc kādas Līgumslēdzējas Puses lūguma.
3.  
EEZ Apvienotā komiteja var lemt izveidot apakškomiteju vai darba grupu, kas tai palīdz veikt savus uzdevumus. EEZ Apvienotā komiteja savā reglamentā nosaka šādu apakškomiteju un darba grupu sastāvu un darbības veidu. To uzdevumus EEZ Apvienotā komiteja nosaka katrā atsevišķā gadījumā.
4.  
EEZ Apvienotā komiteja sagatavo gada ziņojumu par šā līguma darbību un attīstību.



3. iedaļa

Parlamentārā sadarbība

95. pants

1.  
Ar šo tiek izveidota EEZ Apvienotā parlamentārā komiteja. Tajā ir vienāds skaits locekļu no Eiropas Parlamenta, no vienas puses, un EBTA valstu parlamentiem, no otras puses. Kopējais šīs komitejas locekļu skaits ir noteikts Statūtos 36. protokolā.
2.  
EEZ Apvienotajai parlamentārajai komitejai sanāksmes ir pārmaiņus Kopienā un kādā EBTA valstī saskaņā ar 36. protokolā izklāstītajiem noteikumiem.
3.  
EEZ Apvienotā parlamentārā komiteja ar dialogu un debatēm sekmē labāku saprašanos starp Kopienu un EBTA valstīm šā līguma aptvertajās jomās.
4.  
EEZ Apvienotā parlamentārā komiteja pēc vajadzības var izteikt savu viedokli ziņojumos vai rezolūcijās. Tā, jo īpaši, izskata EEZ Apvienotās komitejas gada ziņojumu par šā līguma darbību un attīstību, kurš sagatavots saskaņā ar 94. panta 4. punktu.
5.  
EEZ Padomes priekšsēdētājs var piedalīties EEZ Apvienotās parlamentārās komitejas sanāksmē, lai to uzrunātu.
6.  
EEZ Apvienotā parlamentārā komiteja pieņem savu reglamentu.



4. iedaļa

Ekonomisko un sociālo partneru sadarbība

96. pants

1.  
Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļi un citu to organizāciju locekļi, kuras Kopienā pārstāv sociālos partnerus, kā arī attiecīgās organizācijas EBTA valstīs strādā, lai stiprinātu savstarpējos kontaktus un regulāri un organizēti sadarbotos, veicinot informētību par Līgumslēdzēju Pušu ekonomiku pieaugošās savstarpējās atkarības ekonomiskajiem un sociālajiem aspektiem un par to interesēm EEZ kontekstā.
2.  
Šajā nolūkā ar šo tiek izveidota EEZ Konsultatīvā komiteja. Tajā ir vienāds skaits locekļu no Kopienas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, no vienas puses, un EBTA Konsultatīvās komitejas, no otras puses. EEZ Konsultatīvā komiteja pēc vajadzības var izteikt savu viedokli ziņojumos vai rezolūcijās.
3.  
EEZ Konsultatīvā komiteja pieņem savu reglamentu.



2. NODAĻA

LĒMUMU PIEŅEMŠANAS PROCEDŪRA

97. pants

Šis līgums neskar katras Līgumslēdzējas Puses tiesības, ievērojot nediskriminēšanas principu un informējot pārējās Līgumslēdzējas Puses, grozīt savus tiesību aktus šā līguma aptvertajās jomās, ja:

— 
EEZ Apvienotā komiteja secina, ka grozītie tiesību akti neietekmē šā līguma pareizu darbību, vai
— 
ir veiktas 98. pantā minētās procedūras.

98. pants

EEZ Apvienotā komiteja ar lēmumu un saskaņā ar šā līguma 93. panta 2. punktu, 99., 100., 102. un 103. pantu var grozīt tā pielikumus un 1. līdz 7., 9. līdz 11., 19. līdz 27., 30. līdz 32., 37., 39., 41. un 47. protokolu.

99. pants

1.  
Kad EK Komisija izstrādā jaunus tiesību aktus kādā jomā, ko reglamentē šis līgums, tā neformāli vēršas pēc konsultācijām pie EBTA valstu ekspertiem tāpat, kā tā savu priekšlikumu izstrādei vēršas pēc konsultācijām pie EK dalībvalstu ekspertiem.
2.  
Nosūtot savu priekšlikumu Eiropas Kopienu Padomei, EK Komisija nosūta tā kopijas EBTA valstīm.

Pēc kādas Līgumslēdzējas Puses lūguma EEZ Apvienotajā komitejā notiek iepriekšēja viedokļu apmaiņa.

3.  
Laikposmā pirms Eiropas Kopienu Padomes lēmuma pieņemšanas Līgumslēdzējas Puses nepārtrauktā informēšanas un konsultāciju procesā svarīgos brīžos pēc kādas Puses lūguma atkal savstarpēji apspriežas EEZ Apvienotajā komitejā.
4.  
Līgumslēdzējas Puses labā ticībā sadarbojas informēšanas un konsultāciju posmā, lai procesa beigās sekmētu lēmuma pieņemšanu EEZ Apvienotajā komitejā.

100. pants

EK Komisija attiecīgajās jomās nodrošina EBTA valstu ekspertiem iespējami plašu dalību to pasākumu projektu sagatavošanas posmā, kuri vēlāk ir iesniedzami komitejām, kas palīdz EK Komisijai īstenot tās izpildvaras funkcijas. Šajā nolūkā, izstrādājot priekšlikumus, EK Komisija atsaucas uz EBTA valstu ekspertu viedokli tāpat, kā tā atsaucas uz EK dalībvalstu ekspertu viedokli.

Gadījumos, kad jautājums iesniegts Eiropas Kopienu Padomei saskaņā ar attiecīgās komitejas procedūru, EK Komisija nosūta Eiropas Kopienu Padomei EBTA valstu ekspertu viedokli.

101. pants

1.  
Attiecībā uz komitejām, uz ko neattiecas ne 81., ne 100. panta noteikumi, EBTA valstu ekspertus iesaista darbā, kad tas vajadzīgs šā līguma pareizai darbībai.

Šīs komitejas ir uzskaitītas 37. protokolā. Šīs iesaistes noteikumi ir izklāstīti attiecīgajos nozaru protokolos un pielikumos, kuros izskatīti attiecīgie jautājumi.

2.  
Ja Līgumslēdzējām Pusēm šķiet, ka šo iesaisti varētu paplašināt arī attiecībā uz citām komitejām ar līdzīgām īpašībām, EEZ Apvienotā komiteja var grozīt 37. protokolu.

102. pants

1.  
Lai garantētu EEZ juridisko drošību un homogenitāti, EEZ Apvienotā komiteja pieņem lēmumu par šā līguma pielikuma grozīšanu iespējami drīz pēc tam, kad Kopiena ir pieņēmusi attiecīgu jaunu Kopienas tiesību aktu, lai vienlaicīgi varētu piemērot gan šo tiesību aktu, gan līguma pielikumu grozījumus. Šajā nolūkā, pieņemot tiesību aktu kādā jautājumā, ko reglamentē šis līgums, Kopiena EEZ Apvienotajā komitejā par to iespējami drīz informē pārējās Līgumslēdzējas Puses.
2.  
EEZ Apvienotā komiteja izvērtē to šā līguma pielikuma daļu, ko tieši skar jaunais tiesību akts.
3.  
Līgumslēdzējas Puses veic visus pasākumus, lai panāktu vienošanos par jautājumiem, kas saistās ar šo līgumu.

EEZ Apvienotā komiteja, jo īpaši, pieliek visas pūles, lai rastu savstarpēji pieņemamu risinājumu, ja rodas nopietna problēma kādā jomā, kas EBTA valstīs ietilpst likumdevēju iestāžu kompetencē.

4.  
Ja, neskarot iepriekšējā punkta piemērošanu, nav iespējams vienoties par grozījumiem kādā šā līguma pielikumā, EEZ Apvienotā komiteja izskata visas tālākās iespējas saglabāt šā līguma pareizu darbību un pieņem tam vajadzīgos lēmumus, ietverot iespēju atzīt tiesību aktu līdzvērtību. Šādu lēmumu pieņem ne vēlāk kā beidzoties sešu mēnešu ilgam laikposmam no jautājuma nodošanas EEZ Apvienotajai komitejai vai attiecīgā Kopienas tiesību akta spēkā stāšanās dienā, ja šis datums ir vēlāk.
5.  
Ja 4. punktā minētā termiņa beigās EEZ Apvienotā komiteja nav pieņēmusi lēmumu par šā līguma pielikuma grozījumu, tā attiecīgo daļu, ko nosaka saskaņā ar 2. punktu, uzskata par provizoriski atceltu, ja vien EEZ Apvienotā komiteja nelemj par pretējo. Šāda atcelšana stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem no 4. punktā minētā laikposma beigām, bet tas nekādā gadījumā nav agrāk par to datumu, kad attiecīgo EK tiesību aktu ievieš Kopienā. EEZ Apvienotā komiteja turpina censties panākt savstarpēji pieņemamu risinājumu, lai atcelšanu pārtrauktu cik vien iespējams drīz.
6.  
EEZ Apvienotā komiteja apspriež 5. punktā minētās atcelšanas praktiskās sekas Spēkā paliek tās tiesības un pienākumi, ko personas un uzņēmēji jau ir ieguvuši atbilstīgi šim līgumam. Līgumslēdzējas Puses pēc vajadzības lemj par pielāgojumiem, kas nepieciešami sakarā ar šo atcelšanu.

103. pants

1.  
Ja kāds EEZ Apvienotās komitejas lēmums var būt saistošs kādai Līgumslēdzējai Pusei tikai pēc konstitucionālo prasību izpildes, gadījumos, kad šajā lēmumā ir norādīts datums, tas stājas spēkā šajā datumā ar nosacījumu, ka attiecīgā Līgumslēdzēja Puse līdz šim datumam ir paziņojusi pārējām Līgumslēdzējām Pusēm, ka tās konstitucionālās prasības ir izpildītas.

Ja šāds paziņojums nav sniegts, lēmums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā paziņojuma.

2.  
Ja šāds paziņojums nav sniegts pēc sešiem mēnešiem no EEZ Apvienotās komitejas lēmuma, EEZ Apvienotās komitejas lēmumu piemēro provizoriski, kamēr nav izpildītas konstitucionālās prasības, ja vien Līgumslēdzēja Puse nepaziņo, ka šāds provizorisks piemērojums nav iespējams. Pēdējā gadījumā vai ja Līgumslēdzēja Puse paziņo par EEZ Apvienotās komitejas lēmuma neratificēšanu, 102. panta 5. punktā paredzētā atcelšana stājas spēkā pēc viena mēneša no šā paziņojuma dienas, bet tas nekādā gadījumā nav agrāk par to datumu, kad attiecīgo EK tiesību aktu ievieš Kopienā.

104. pants

EEZ Apvienotās komitejas lēmumi, ja vien tajos nav norādīts citādi, šajā līgumā paredzētajos gadījumos pēc to stāšanās spēkā ir saistoši Līgumslēdzējām Pusēm, kuras veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to pilnīgu ieviešanu un piemērošanu.



3. NODAĻA

HOMOGENITĀTE, UZRAUDZĪBAS PROCEDŪRA UN DOMSTARPĪBU IZŠĶIRŠANA



1. iedaļa

Homogenitāte

105. pants

1.  
Lai sasniegtu Līgumslēdzēju Pušu mērķi panākt iespējami vienādu interpretāciju šā līguma noteikumiem un tiem Kopienas tiesību aktiem, kuri līgumā ir atveidoti būtiskā mērā, EEZ Apvienotā komiteja darbojas saskaņā ar šā panta noteikumiem.
2.  
EEZ Apvienotā komiteja pastāvīgi izskata tiesu prakses attīstību Eiropas Kopienu Tiesā un EBTA Tiesā. Šajā nolūkā šo tiesu spriedumus nosūta EEZ Apvienotajai komitejai, kura rīkojas tā, lai saglabātu šā līguma vienveidīgu interpretāciju.
3.  
Ja EEZ Apvienotā komiteja divos mēnešos pēc tam, kad tai iesniegtas atšķirības abu tiesu praksē, nav spējusi saglabāt šā līguma vienveidīgu interpretāciju, var piemērot 111. pantā noteiktās procedūras.

106. pants

Lai nodrošinātu iespējami vienādu šā līguma interpretāciju, pilnīgi neskarot tiesu neatkarību, EEZ Apvienotā komiteja izveido informācijas apmaiņas sistēmu attiecībā uz EBTA Tiesas, Eiropas Kopienu Tiesas, Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas un EBTA valstu Pēdējās instances tiesas spriedumiem. Šī sistēma paredz, ka:

a) 

Eiropas Kopienu Tiesas sekretāram nosūta minēto tiesu spriedumus, kas attiecas uz to, kā interpretēt un piemērot, no vienas puses, šo līgumu vai, no otras puses, Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumu — ņemot vērā to grozījumus un papildinājumus, kā arī aktus, kas pieņemti atbilstīgi tiem, tiktāl, ciktāl šādi spriedumi attiecas uz noteikumiem, kas pēc būtības ir identiski šā līguma noteikumiem;

b) 

Eiropas Kopienu Tiesas sekretārs veic šo spriedumu klasificēšanu, tostarp, ja vajadzīgs, tulkojumu un kopsavilkumu sagatavošanu un publicēšanu;

c) 

Eiropas Kopienu Tiesas sekretārs atbilstīgos dokumentus dara zināmus katras Līgumslēdzējas Puses noteiktajām kompetentajām valsts iestādēm.

107. pants

Noteikumi attiecībā uz EBTA valstu iespējām ļaut kādai tiesai lūgt Eiropas Kopienu Tiesu lemt par kāda EEZ noteikuma interpretāciju ir izklāstīti 34. protokolā.



2. iedaļa

Uzraudzības kārtība

108. pants

1.  
EBTA valstis izveido neatkarīgu uzraudzības iestādi (EBTA Uzraudzības iestāde), kā arī izstrādā procedūras, kas ir līdzīgas Kopienas procedūrām, tostarp procedūras, lai nodrošinātu šajā līgumā paredzēto saistību izpildi un lai kontrolētu konkurences jomā pieņemto EBTA Uzraudzības iestādes aktu likumību.
2.  
EBTA valstis izveido tiesu (EBTA Tiesa).

EBTA Tiesas kompetence — saskaņā ar atsevišķu nolīgumu starp EBTA valstīm — saistībā ar šā līguma piemērošanu jo īpaši attiecas uz:

a) 

darbībām, kas saistītas ar uzraudzības procedūru attiecībā uz EBTA valstīm;

b) 

pārsūdzībām, kas saistītas ar konkurences jomā pieņemtajiem EBTA Uzraudzības iestādes lēmumiem;

c) 

domstarpību izšķiršanu starp divām vai vairāk EBTA valstīm.

109. pants

1.  
Šajā līgumā paredzēto saistību izpildi uzrauga, no vienas puses, EBTA Uzraudzības iestāde un, no otras puses, EK Komisija, darbojoties saskaņā ar Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumu un šo līgumu.
2.  
Lai nodrošinātu vienādu uzraudzību visā EEZ, EBTA Uzraudzības iestāde un EK Komisija sadarbojas, apmainās ar informāciju un savstarpēji apspriežas par uzraudzības politikas jautājumiem un konkrētiem gadījumiem.
3.  
EK Komisija un EBTA Uzraudzības iestāde saņem sūdzības saistībā ar šā līguma piemērošanu. Tās informē viena otru par saņemtajām sūdzībām.
4.  
Katra šī organizācija izskata visas sūdzības, kas ir tās kompetencē, un nosūta otrai organizācijai tās sūdzības, kas ir šīs otras minētās organizācijas kompetencē.
5.  
Ja abas šīs organizācijas nevar vienoties par veicamajiem pasākumiem saistībā ar sūdzību vai saistībā ar izskatīšanas rezultātiem, viena no tām var nodot jautājumu EEZ Apvienotajai komitejai, kura to izskata saskaņā ar 111. panta noteikumiem.

110. pants

EBTA Uzraudzības iestādes un EK Komisijas lēmumi atbilstīgi šim līgumam, ar kuriem uzliek finansiālas saistības personām, kas nav valstis, ir izpildāmi.

Tas pats attiecas uz Eiropas Kopienu Tiesas, Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas un EBTA Tiesas spriedumiem atbilstīgi šim līgumam.

Izpildi reglamentē tās valsts civilprocesa normas, kuras teritorijā izpilde notiek. Lēmumam pievieno rīkojumu par tā izpildi, un vienīgā formalitāte ir lēmuma autentiskuma pārbaude, ko veic iestāde, kuru katra Līgumslēdzēja Puse šajā nolūkā ieceļ un par kuru paziņo pārējām Līgumslēdzējām Pusēm, EBTA Uzraudzības iestādei, EK Komisijai, Eiropas Kopienu Tiesai, Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesai un EBTA Tiesai.

Kad pēc attiecīgās puses lūguma šīs formalitātes ir izpildītas, tā var uzsākt izpildi saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kuras teritorijā izpilde notiek, vēršoties tieši kompetentajā iestādē.

EK Komisijas, Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas un Eiropas Kopienu Tiesas lēmumu izpildi var atlikt tikai ar Eiropas Kopienu Tiesas lēmumu, bet EBTA Uzraudzības iestādes vai EBTA Tiesas lēmumu izpildi var atlikt tikai ar EBTA Tiesas lēmumu. Sūdzības par nepareizu izpildi tomēr ir attiecīgo valstu tiesu jurisdikcijā.



3. iedaļa

Domstarpību izšķiršana

111. pants

1.  
Kopiena vai kāda EBTA valsts var iesniegt EEZ Apvienotajā komitejā kādu strīdīgu jautājumu, kas attiecas uz šā līguma interpretāciju vai piemērošanu, saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem noteikumiem.
2.  
EEZ Apvienotā komiteja var domstarpības izšķirt. Tai tiek sniegta visa informācija, kas varētu būt noderīga, lai varētu rūpīgi izpētīt situāciju, meklējot pieņemamu risinājumu. Šajā nolūkā EEZ Apvienotā komiteja izskata visas iespējas saglabāt šā līguma pareizu darbību.
3.  
Ja domstarpības attiecas uz kādu šā līguma noteikumu interpretāciju, kas pēc būtības ir identiski attiecīgiem noteikumiem Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumā un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumā, kā arī tiesību aktos, kuri pieņemti šo divu līgumu piemērošanā, un ja domstarpības nav izšķirtas trīs mēnešos no to iesniegšanas EEZ Apvienotajā komitejā, Līgumslēdzējas Puses, kam ir domstarpības, var vienoties lūgt Eiropas Kopienu Tiesai sniegt nolēmumu par attiecīgo noteikumu interpretāciju.

Ja EEZ Apvienotā komiteja šādu domstarpību gadījumā nav panākusi vienošanos par risinājumu sešos mēnešos no šīs procedūras uzsākšanas vai ja līdz tam laikam Līgumslēdzējas Puses, kam ir domstarpības, nav izlēmušas lūgt Eiropas Kopienu Tiesu sniegt savu nolēmumu, Līgumslēdzēja Puse, lai novērstu iespējamus traucējumus, var:

— 
vai nu veikt aizsardzības pasākumus saskaņā ar 112. panta 2. punktu un atbilstīgi 113. pantā paredzētajai procedūrai,
— 
vai mutatis mutandis piemērot 102. panta noteikumus.
4.  
Ja domstarpības attiecas uz tādu aizsardzības pasākumu apjomu vai ilgumu, kas pieņemti saskaņā ar 111. panta 3. punktu vai 112. pantu, vai arī uz tādu traucējumu novēršanas pasākumu proporcionalitāti, kas pieņemti saskaņā ar 114. pantu, un ja EEZ Apvienotā komiteja pēc trīs mēnešiem no dienas, kad tai šis jautājums iesniegts, nav spējusi domstarpības izšķirt, Līgumslēdzēja Puse var iesniegt domstarpības izskatīšanai šķīrējtiesā saskaņā ar 33.protokolā izstrādātajām procedūrām. Minētajās procedūrās neizskata nekādus jautājumus attiecībā uz šā līguma noteikumu interpretāciju, kas paredzēta šā panta 3. punktā. Šķīrējtiesas nolēmums ir saistošs tām pusēm, kurām bijušas attiecīgās domstarpības.



4. NODAĻA

AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

112. pants

1.  
Ja rodas ievērojamas nozaru vai reģionāla rakstura ekonomiskas, sabiedriskas vai vides grūtības, kas draud saglabāties, Līgumslēdzēja Puse saskaņā ar 113. pantā izstrādātajiem nosacījumiem un procedūrām var vienpusēji veikt atbilstīgus pasākumus.
2.  
Aizsardzības pasākumu apjoms un ilgums nedrīkst pārsniegt līmeni, kas ir stingri nepieciešams stāvokļa labošanai. Priekšroku dod tādiem pasākumiem, kas vismazāk traucē šā līguma darbību.
3.  
Aizsardzības pasākumi attiecas uz visām Līgumslēdzējām Pusēm.

113. pants

1.  
Līgumslēdzēja Puse, kas apsver iespēju veikt aizsardzības pasākumus atbilstīgi 112. pantam, ar EEZ Apvienotās komitejas starpniecību dara to zināmu pārējām Līgumslēdzējām Pusēm un sniedz visu vajadzīgo informāciju.
2.  
Līgumslēdzējas Puses tūlīt sāk apspriesties EEZ Apvienotajā komitejā ar nolūku rast savstarpēji pieņemamu risinājumu.
3.  
Attiecīgā Līgumslēdzēja Puse nedrīkst veikt aizsardzības pasākumus, kamēr nav pagājis viens mēnesis pēc paziņojuma saskaņā ar 1. punktu, ja vien konsultāciju procedūra saskaņā ar 2. punktu nav beigusies pirms norādītā termiņa beigām. Ja ārkārtas apstākļi, kas liek rīkoties tūlīt, neļauj pirms tam veikt nekādu izskatīšanu, attiecīgā Līgumslēdzēja Puse var nekavējoties piemērot aizsardzības pasākumus, kas ir absolūti nepieciešami stāvokļa labošanai.

Attiecībā uz Kopienu aizsardzības pasākumus veic EK Komisija.

4.  
Attiecīgā Līgumslēdzēja Puse tūlīt paziņo EEZ Apvienotajai komitejai par veiktajiem pasākumiem un sniedz visu vajadzīgo informāciju.
5.  
Par veiktajiem aizsardzības pasākumiem notiek apspriešanās EEZ Apvienotajā komitejā reizi trijos mēnešos pēc to pieņemšanas, lai lemtu par to atcelšanu pirms paredzētā termiņa vai to piemērošanas apjoma ierobežošanu.

Katra Līgumslēdzēja Puse var jebkurā laikā lūgt EEZ Apvienoto komiteju izskatīt šādus pasākumus.

114. pants

1.  
Ja kādas Līgumslēdzējas Puses veiktais aizsardzības pasākums izraisa nelīdzsvarotību starp šajā līgumā paredzētajām tiesībām un pienākumiem, jebkura cita Līgumslēdzēja Puse pret šo Līgumslēdzēju Pusi var veikt tādus proporcionālus kompensācijas pasākumus, kas ir absolūti nepieciešami minēto traucējumu seku novēršanai. Priekšroku dod tādiem pasākumiem, kas vismazāk traucē šā līguma darbību.
2.  
Piemēro 113. pantā izklāstīto procedūru.



VIII DAĻA

FINANŠU MEHĀNISMS

115. pants

Lai sekmētu pastāvīgu un līdzsvarotu tirdzniecisko un ekonomisko attiecību stiprināšanu starp Līgumslēdzējām Pusēm atbilstīgi 1. pantam, Līgumslēdzējas Puses vienojas par vajadzību samazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības starp to reģioniem. Tās šajā sakarā norāda, ka līgumā un tā protokolos ir izklāstīti attiecīgi noteikumi, ietverot dažus pasākumus attiecībā uz lauksaimniecību un zivsaimniecību.

116. pants

EBTA valstis izstrādā finanšu mehānismu, lai EEZ kontekstā un papildus jau esošajiem Kopienas centieniem šajā jomā veicinātu 115. pantā noteikto mērķu sasniegšanu.

117. pants

▼M301

Noteikumi attiecībā uz finanšu mehānismiem ir izklāstīti 38. protokolā, 38.a protokolā, 38.a protokola papildinājumā, 38.b protokolā, 38.b protokola papildinājumā un 38.c protokolā.

▼B



IX DAĻA

VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

118. pants

1.  
Ja kāda Līgumslēdzēja Puse uzskata, ka šā līguma izveidotās attiecības vajadzētu attīstīt, paplašinot tās arī attiecībā uz citām un tajā neietvertām jomām, tā EEZ Padomē iesniedz pamatotu lūgumu pārējām Līgumslēdzējām Pusēm. EEZ Padome var norīkot EEZ Apvienoto komiteju izskatīt visus šā lūguma aspektus un sagatavot ziņojumu.

Ja vajadzīgs, EEZ Padome var pieņemt politiskus lēmumus ar mērķi sākt Līgumslēdzēju Pušu sarunas.

2.  
Uz vienošanos, kas izriet no 1. punktā minētajām sarunām, attiecas ratifikācija vai apstiprināšana, ko Līgumslēdzējas Puses veic saskaņā ar savām procedūrām.

119. pants

Pielikumi un tajos minētie akti, kuros šā līguma nolūkos izdarīti pielāgojumi, kā arī protokoli ir šā līguma sastāvdaļa.

120. pants

Ja vien šajā līgumā, un jo īpaši ►M1  41. un 43. protokolā ◄ , nav paredzēts citādi, šā līguma noteikumu piemērošanai dodama priekšroka pār noteikumiem jebkādos jau pastāvošos divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos, kas ir saistoši Eiropas Ekonomikas kopienai, no vienas puses, un vienai vai vairākām EBTA valstīm, no otras puses, ciktāl šis līgums attiecas uz to pašu jautājumu.

121. pants

Šā līguma noteikumi neizslēdz iespēju sadarboties:

a) 

Ziemeļvalstu sadarbības ietvaros tiktāl, ciktāl šāda sadarbība netraucē šā līguma pareizu darbību;

b) 

Šveices un Lihtenšteinas reģionālās savienības ietvaros tiktāl, ciktāl minētās savienības mērķus nevar sasniegt ar šā līguma piemērošanu un netiek traucēta šā līguma pareiza darbība;

▼M135 —————

▼B

122. pants

Līgumslēdzēju Pušu pārstāvji, delegāti un eksperti, kā arī ierēdņi un citi darbinieki, kas darbojas saistībā ar šo līgumu, arī pēc savu pienākumu izpildes nedrīkst izpaust informāciju, kura vērtējama kā dienesta noslēpums, it īpaši informāciju par uzņēmumiem, to darījumu attiecībām un izmaksām.

123. pants

Nekas šajā līgumā neliedz Līgumslēdzējai Pusei veikt jebkādus pasākumus:

a) 

ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai nepieļautu informācijas izpaušanu, kura ir pretrunā ar tās drošības interesēm;

b) 

kas attiecas uz ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma vai citu izstrādājumu ražošanu vai tirdzniecību, vai uz aizsardzības nolūkiem vajadzīgu pētniecību, attīstību vai ražošanu, ja šie pasākumi nepasliktina konkurences apstākļus attiecībā uz izstrādājumiem, kuri nav domāti īpašiem militāriem nolūkiem;

c) 

ko tās uzskata par būtiski svarīgiem attiecībā uz pašu drošību nopietnu iekšējo traucējumu gadījumā, kas skar likuma varas un kārtības uzturēšanu, kara laikā vai nopietna starptautiskā saspīlējuma gadījumā ar kara draudiem, lai pildītu pienākumus, ko tā ir uzņēmusies miera un starptautiskās drošības saglabāšanai.

124. pants

Neskarot citus šā līguma noteikumus, Līgumslēdzējas Puses piešķir EK dalībvalstu un EBTA valstu pilsoņiem tādas pašas tiesības piedalīties 34. pantā definēto uzņēmumu kapitāla veidošanā kā saviem pilsoņiem.

125. pants

Šis līgums nekādi neietekmē Līgumslēdzēju Pušu īpašumtiesību sistēmas noteikumus.

126. pants

1.  
Šo līgumu piemēro tajās teritorijās, uz kurām attiecas Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgums un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgums, un to piemēro saskaņā ar minētajos līgumos paredzētajiem noteikumiem, kā arī Austrijas ►M187  ————— ◄ , Somijas ►M187  ————— ◄ , Islandes ►M187  ————— ◄ , Lihtenšteinas Firstistes, Norvēģijas Karalistes un Zviedrijas Karalistes teritorijā.
2.  

Neskarot 1. punkta noteikumus, šo līgumu nepiemēro Ālandu salās. Tomēr Somijas valdība ar deklarāciju, ko, ratificējot šo līgumu, iesniedz depozitāram, kurš nosūta tās apliecinātu kopiju Līgumslēdzējām Pusēm, var paziņot, ka šo līgumu piemēro Ālandu salās ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pārējās Somijas daļās, ievērojot šādus noteikumus:

a) 

šā līguma noteikumi neizslēdz to noteikumu, kas jebkurā konkrētā laikā bijuši spēkā Ālandu salās, piemērošanu attiecībā uz:

i) 

ierobežojumiem saistībā ar tādu fizisku personu tiesībām, kam nav Ālandu reģionālās pilsonības, un juridiskas personas tiesībām iegādāties īpašumu Ālandu salās un būt tā īpašniekam bez Ālandu salu kompetento iestāžu atļaujas;

ii) 

ierobežojumiem saistībā ar tādu fizisku personu tiesībām, kam nav Ālandu reģionālās pilsonības, un juridisku personu tiesībām sniegt pakalpojumus Ālandu salās bez Ālandu salu kompetento iestāžu atļaujas;

b) 

šis līgums neskar Ālandu salu iedzīvotāju tiesības Somijā;

c) 

Ālandu salu iestādes piemēro vienādu attieksmi visām Līgumslēdzēju Pušu fiziskajām un juridiskajām personām.

127. pants

Jebkura Līgumslēdzēja Puse var izstāties no šā līguma, par to rakstveidā paziņojot pārējām Līgumslēdzējām Pusēm vismaz divpadsmit mēnešus iepriekš.

Tūlīt pēc paziņojuma par paredzētu izstāšanos pārējās Līgumslēdzējas Puses sasauc diplomātisku konferenci, lai izstrādātu vajadzīgos līguma grozījumus.

128. pants

►M1

 

Any European State becoming a member of the Community shall, and the Swiss Confederation or any European State becoming a member of EFTA may, apply to become a party to this Agreement. It shall address its application to the EEA Council.

 ◄

2.  
Par šādas dalības noteikumiem un nosacījumiem vienojas Līgumslēdzējas Puses un attiecīgā kandidātvalsts. Šādu līgumu katra Līgumslēdzēja Puse iesniedz ratifikācijai vai apstiprināšanai saskaņā ar savām procedūrām.

129. pants

1.  
Šis līgums ir sagatavots vienā eksemplārā angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, islandiešu, itāļu, norvēģu, portugāļu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā, un tā teksts ir autentisks visās šajās valodās.

▼M268

Saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zona paplašināšanos šā līguma teksti bulgāru, čehu, horvātu, igauņu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, rumāņu, slovāku, slovēņu un ungāru valodā ir vienlīdz autentiski.

Pielikumos minēto aktu teksti ir vienlīdz autentiski angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, kā tie ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un to autentifikācijas nolūkā tos sagatavo islandiešu un norvēģu valodā un publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ papildinājumā.

▼B

2.  
Līgumslēdzējas Puses šo līgumu ratificē vai apstiprina saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.

To deponē Eiropas Kopienu Padomes Ģenerālsekretariātam, kas nosūta apliecinātās kopijas visām pārējām Līgumslēdzējām Pusēm.

Ratifikācijas vai apstiprināšanas dokumentus deponē Eiropas Kopienu Padomes Ģenerālsekretariātam, kas par to paziņo visām pārējām Līgumslēdzējām Pusēm.

▼M1

3.  
This Agreement shall enter into force on the date and under the conditions provided for in the Protocol adjusting the Agreement on the European Economic Area.

▼B

En fe de lo cual, los plenipotenciarios abajo firmantes suscriben el presente acuerdo.

Til bekræftelse heraf har undertegnede befuldmægtigede underskrevet denne aftale.

Zu Urkund dessen haben die unterzeichneten Bevollmächtigten ihre Unterschriften unter dieses Abkommen gesetzt.

Εις πίστωση των ανωτέρο, οι υπογεγραμμένοι πληρεξούσιοι έθεσαν τις υπογραφές τους στην παρούσα συμφωνία.

In witness whereof, the undersigned Plenipotentiaries have signed this Agreement.

En foi de quoi, les plénipotentiaires soussignés ont apposé leurs signatures au bas du présent accord.

þEssu til staðfestingar hafa undirritaðir fulltrúar, sem til þess hafa fullt umboð, undirritað samning þennan.

In fede di che, i plenipotenziari sottoscritti hanno apposto le loro firme in calce al presente accordo.

Ten blijke waarvan de ondergetekende gevolmachtigden hun handtekening onder deze Overeenkomst hebben gesteld.

Som bevitnelse på dette har de undertegnede befullmektigede undertegnet denne avtale.

Em fé do que, os plenipotenciários abaixo assinados apuseram as suas assinaturas no final do presente acordo.

Tämän vakuudeksi alla mainitut täysivaltaiset edustajat ovat allekirjoittaneet tämän sopimuksen.

Till bestyrkande härav har undertecknade befullmäktigade ombud undertecknat detta avtal.

Hecho en Oporto, el dos de mayo de mil novecientos noventa y dos.

Udfærdiget i Porto, den anden maj nitten hundrede og tooghalvfems.

Geschehen zu Porto am zweiten Mai neunzehnhundertzweiundneunzig.

Έγινε στο Πόρτο, στις δύο Μαΐου χίλια εννιακόσια ενενήντα δύο.

Done at Oporto on the second day of May in the year one thousand nine hundred and ninety-two.

Fait à Porto, le deux mai mil neuf cent quatre-vingt-douze.

Gjört í Oporto annan dag maímánaðar árið nítján hundruð níutíu og tvö.

Fatto a Porto, addì due maggio millenovecentonovantadue.

Gedaan te Oporto, de tweede mei negentienhonderd tweeënnegentig.

Gitt i Oporte på den annen dag i mai i året nittenhundre og nitti to.

Feito no Porto, em dois de Maio de mil novecentos e noventa e dois.

Tehty portossa toisena päivänä toukokuuta tuhat yhdeksänsataayhdeksänkymmentäkaksi.

Undertecknat i Oporto de 2 maj 1992.

Por el Consejo y la Comisión de las Comunidades Europeas

For Rådet og Kommissionen for De Europæiske Fællesskaber

Für den Rat und die Kommission der Europäischen Gemeinschaften

Για το Συμβούλιο και την Επιτροπή των Ευρωπαϊκών Κοινοτήτων

For the Council and the Commission of the European Communities

Pour le Conseil et la Commission des Communautés européennes

Per il Consiglio e la Commissione delle Comunità europee

Voor de Raad en de Commissie van de Europese Gemeenschappen

Pelo Conselho e pela Comissão das Comunidades Europeias

signatory

Pour le royaume de Belgique

Voor het Koninkrijk België

signatory

På Kongeriget Danmarks vegne

signatory

Für die Bundesrepublik Deutschland

signatory

Για την Ελληνική Δημοκρατία

signatory

Por el Reino de España

signatory

Pour la République française

signatory

Thar cheann Na hÉireann

For Ireland

signatory

Per la Repubblica italiana

signatory

Pour le grand-duché de Luxembourg

signatory

Voor het Koninkrijk der Nederlanden

signatory

Pela República Portuguesa

signatory

For the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

signatory

Für die Republik Österreich

signatory

Suomen tasavallan puolesta

signatory

Fyrir Lýðveldið Ísland

signatory

Für das Fürstentum Liechtenstein

signatory

For Kongeriket Norge

signatory

För Konungariket Sverige

signatory

Für die Schweizerische Eidgenossenschaft

Pour la Confédération suisse

Per la Confederazione svizzera

signatory

PROTOKOLS

1. PROTOKOLS

par horizontālo pielāgošanu

Līguma pielikumos minēto tiesību aktu noteikumi ir piemērojami saskaņā ar līgumu un šo protokolu, ja attiecīgajā pielikumā nav paredzēts citādi. Īpašie pielāgojumi, kas vajadzīgi dažos tiesību aktos, izklāstīti pielikumā, kur ir minēts attiecīgais tiesību akts.

1.   TIESĪBU AKTU IEVADDAĻAS

Minēto tiesību aktu preambulas nav pielāgotas šā līguma mērķiem. Tās ir svarīgas tiktāl, ciktāl tās sekmē attiecīgajos tiesību aktos ietverto noteikumu pareizu interpretāciju un piemērošanu saistībā ar šo līgumu.

2.   NOTEIKUMI PAR EK KOMITEJĀM

Uz procedūrām, institucionālo kārtību vai citiem noteikumiem par EK komitejām, kas ietverti minētajos tiesību aktosattiecas līguma 81., 100. un 101. pants un 31. protokols.

3.   NOTEIKUMI, KAS PAREDZ PROCEDŪRAS KOPIENAS TIESĪBU AKTU PIELĀGOŠANAI/GROZĪŠANAI

Ja minētais tiesību akts tā pielāgošanai, paplašināšanai vai grozīšanai vai jaunas Kopienas politikas, iniciatīvas vai tiesību aktu izstrādei paredz EK procedūras, piemēro attiecīgās līgumā paredzētās lēmumu pieņemšanas procedūras.

4.   INFORMĀCIJAS APMAIŅAS UN PAZIŅOŠANAS PROCEDŪRAS

▼M2

a) 

Ja kādai EK dalībvalstij jāiesniedz informācija EK Komisijai, EBTA valsts iesniedz šo informāciju EBTA Uzraudzības iestādei, kura to nodod tālāk EBTA valstu Pastāvīgajai komitejai. Tas pats attiecas uz tiem gadījumiem, kad informācijas nosūtīšana jāveic kompetentajām iestādēm. EK Komisija un EBTA Uzraudzības iestāde apmainās ar informāciju, kuru tās saņēmušas no EK dalībvalstīm vai no EBTA valstīm, vai no kompetentajām iestādēm.

▼B

b) 

Ja EK dalībvalstij jāiesniedz informācija vienai vai vairākām EK dalībvalstīm, tā šo informāciju iesniedz arī EK Komisijai, kas to dara zināmu Pastāvīgajai komitejai, kura to izplata EBTA valstīm.

EBTA valsts iesniedz atbilstīgo informāciju vienai vai vairākām citām EBTA valstīm un Pastāvīgajai komitejai, kas to dara zināmu EK Komisijai, lai tā to izplata EK dalībvalstīm. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad kompetentās iestādes sniedz informāciju.

c) 

Apgabalos, kur steidzamības dēļ ir vajadzīga ātra informācijas nodošana, attiecīgi nozaru risinājumi paredz piemērot tiešu informācijas apmaiņu.

d) 

Attiecībā uz EBTA valstīm EK Komisijas funkcijas saistībā ar pārbaudes vai apstiprināšanas procedūrām, informēšanu, paziņošanu vai konsultēšanu un līdzīgiem jautājumiem veic saskaņā ar procedūrām, ko tās nosaka savā starpā. Tas neierobežo 2., 3. un 7. punktu. EK Komisija un EBTA Uzraudzības iestāde vai Pastāvīgā komiteja attiecīgā gadījumā apmainās ar visu informāciju par šiem jautājumiem. Jebkuru jautājumu, kas rodas šajā sakarā, var nosūtīt EEZ Apvienotajai komitejai.

5.   PĀRSKATĪŠANAS UN ZIŅOŠANAS KĀRTĪBA

Ja saskaņā ar kādu no minētajiem tiesību aktiem EK Komisijai vai citai EK iestādei jāsagatavo ziņojums, novērtējums vai tamlīdzīga informācija, tad attiecīgi EBTA Uzraudzības iestāde vai Pastāvīgā komiteja, ja nav panākta citāda vienošanās, vajadzības gadījumā līdztekus sagatavo atbilstīgus ziņojumus, novērtējumus vai tamlīdzīgu informāciju attiecībā uz EBTA valstīm. EK komisija un, attiecīgi, EBTA Uzraudzības iestāde vai Pastāvīgā komiteja savsatarpēji apspriežas un apmainās ar informāciju attiecīgo ziņojumu sagatavošanas laikā, un šo ziņojumu kopijas nosūta EEK Apvienotajai komitejai.

6.   INFORMĀCIJAS PUBLICĒŠANA

a) 

Ja saskaņā ar minēto tiesību aktu EK dalībvalstij jāpublicē noteikta informācija par faktiem, kārtību un tamlīdzīga informācija, tad saskaņā ar šo līgumu arī EBTA valstis attiecīgajā veidā publicē būtisko informāciju.

b) 

Ja saskaņā ar minēto tiesību aktu fakti, procedūras, ziņojumi un tamlīdzīga informācija jāpublicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, attiecīgo informāciju, kas attiecas uz EBTA valstīm, publicē atsevišķā tā EEZ sadaļā ( 3 ).

7.   TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

EK dalībvalstīm vai to valsts iestādēm, uzņēmumiem vai privātpersonām attiecībā vienai uz otru piešķirtās tiesības vai uzliktās saistības uzskata par tādām, kas ir piešķirtas vai uzliktas Līgumslēdzējām Pusēm, kuras attiecīgi arī uzskata par to kompetentām iestādēm, valsts iestādēm, uzņēmumiem un privātpersonām.

8.   ATSAUCES UZ TERITORIJĀM

Ja minētajos tiesību aktos ir atsauces uz “Kopienas”vai “kopējā tirgus”teritoriju, šajā līgumā šīs atsauces uzskata par atsaucēm uz Līgumslēdzēju Pušu teritorijām, kā noteikts šā līguma 126. pantā.

9.   ATSAUCES UZ EK DALĪBVALSTU PILSOŅIEM

Ja minētajos tiesību aktos ir atsauces uz EK dalībvalstu pilsoņiem, šajā līgumā šīs atsauces uzskata par atsaucēm arī uz EBTA valstu pilsoņiem.

10.   NORĀDES PAR VALODĀM

Ja minētais tiesību akts EK dalībvalstīm vai to valsts iestādēm, uzņēmumiem vai privātpersonām piešķir tiesības vai uzliek saistības attiecībā uz jebkuru Eiropas Kopienu oficiālo valodu lietošanu, atbilstīgās tiesības un saistības attiecībā uz visu Līgumslēdzēju Pušu jebkuru oficiālo valodu lietošanu uzskata par tādām, kas ir piešķirtas vai uzliktas Līgumslēdzējām Pusēm, to kompetentām iestādēm, valsts iestādēm, uzņēmumiem vai privātpersonām.

11.   TIESĪBU AKTU STĀŠANĀS SPĒKĀ UN ĪSTENOŠANA

Noteikumi par līguma pielikumos minēto tiesību aktu stāšanos spēkā vai īstenošanu neattiecas uz šā līguma mērķiem. Termiņi un datumi attiecībā uz minēto tiesību aktu stāšanos spēkā EBTA valstīs ir atkarīgi no līguma spēkā stāšanās dienas, kā arī no noteikumiem par pārejas pasākumiem.

12.   KOPIENU TIESĪBU AKTU ADRESĀTI

Noteikumi, kas norāda, ka Kopienas tiesību akts ir adresēts Kopienas dalībvalstīm, nav būtiski šā līguma izpratnē.

▼M108

2. PROTOKOLS

PAR PRODUKTIEM, KAS NAV IETVERTI LĪGUMA DARBĪBAS JOMĀ SASKAŅĀ AR 8. PANTA 3. PUNKTA A) APAKŠPUNKTU



HS pozīcijas Nr.

Produktu apraksts

 

 

3502

 

Albumīni, albumināti un citi albumīna atvasinājumi:

 

– olu albumīns:

ex 11

– – Kaltēts, izņemot nederīgu un tādu, kas padarīts nederīgs lietošanai cilvēku uzturā

ex 19

– – Pārējais olu albumīns, izņemot nederīgu un tādu, kas padarīts nederīgs lietošanai cilvēku uzturā

ex 20

– Piena albumīns, tostarp divu vai vairāku sūkalu olbaltumvielu koncentrāts, izņemot nederīgu un tādu, kas padarīts nederīgs lietošanai cilvēku uzturā

3823

 

Rūpnieciskās vienvērtīgās taukskābes; rafinējot iegūtās skābās eļļas; Rūpnieciskie alifātiskie spirti:

 

– rūpnieciskās vienvērtīgās taukskābes; rafinējot iegūtās skābās eļļas:

ex 11

– – Stearīnskābe dzīvnieku barošanai

ex 12

– – Oleīnskābe dzīvnieku barošanai

ex 13

– – Taleļļas vienvērtīgās taukskābes dzīvnieku barošanai

ex 19

– – Cits dzīvnieku barošanai

ex 70

– Rūpnieciskie alifātiskie spirti dzīvnieku barošanai

3. PROTOKOLS PAR PRODUKTIEM,

KAS MINĒTI LĪGUMA 8. PANTA 3. PUNKTA B) APAKŠPUNKTĀ





1. pants

1.  
Līguma nosacījumus piemēro produktiem, kas uzskaitīti I un II tabulā, ievērojot šā protokola nosacījumus.
2.  
Šā protokola nosacījumus nepiemēro Lihtenšteinai ►M153  ————— ◄ .

2. pants

1.  
Uz I tabulā norādītajiem produktiem attiecas muitas nodokļi, kas norādīti minētās tabulas pielikumā.

▼M320

I tabulā iekļautajiem produktiem, kuru izcelsme saskaņā ar Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem ir Islandē vai Eiropas Savienībā, piemēro muitas nodokļus, kas noteikti attiecīgi I tabulas I pielikuma 4.a punktā un I tabulas II pielikuma 1.a punktā.

▼M108

2.  
Šos muitas nodokļus katru gadu pārskata. Tos var apstiprināt apvienotā komiteja, ievērojot galveno lauksaimniecības produktu cenu attīstību Līgumslēdzēju pušu valstīs un/vai savstarpējās koncesijas.

3. pants

1.  
Šis protokols neliedz katrai Līgumslēdzējai pusei piemērot savu eksporta kompensāciju sistēmu precēm, kas uzskaitītas I tabulā, ievērojot ietekmi, ko rada pasaules tirgū un Līgumslēdzēju pušu valstu tirgos esošās galveno lauksaimniecības produktu cenu atšķirības.
2.  
Ja galvenajiem lauksaimniecības produktiem, ko izmanto eksportēto produktu ražošanā, sniedz ražošanas kompensācijas vai tiešo atbalstu, eksporta kompensāciju samazina atbilstoši.

4. pants

Līgumslēdzējas puses regulāri dara zināmus cita citai to piešķirto kompensāciju līmeņus galvenajiem lauksaimniecības produktiem, uz kurām var pretendēt I tabulā uzskaitītie produkti, kā arī saistītas maksas lauksaimniecības politikā, tostarp organizāciju noteiktas cenas.

5. pants

1.  
Līgumslēdzējas puses nedrīkst uzlikt muitas nodokļus vai līdzvērtīgus maksājumus importam vai piešķirt kompensāciju pēc II tabulā uzskaitīto produktu eksporta.
2.  
4. panta nosacījumus mutatis mutandispiemēro II tabulā uzskaitītajiem produktiem.

6. pants

Pēc līgumslēdzējas puses pieprasījuma šo protokolu var pārskatīt EEZ Apvienotā komiteja. Šāda pārskatīšana var ietvert I un II tabulas grozījumus saistībā ar iekļauto produktu apmēru un piemērojamo nodokļu apmēru.

7. pants

1.  
Līgumslēdzējas puses paziņo EEZ Apvienotajai komitejai par sīki izstrādātiem īstenošanas noteikumiem šā protokola piemērošanai.
2.  
Katra līgumslēdzēja puse jebkurā laikā var pieprasīt diskusijas EEZ Apvienotajā komitejā par šā protokola darbību.



I TABULA

HS pozīcijas Nr.

Produktu apraksts

 

 

0403

 

Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un cits fermentēts vai skābpiena piens un krējums, arī iebiezināts vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēti, vai ar augļiem, riekstiem vai kakao:

10

– Jogurts:

ex 10

– – aromatizēts vai ar augļiem, riekstiem vai kakao

90

– cits:

ex 90

– – aromatizēts vai ar augļiem, riekstiem vai kakao

0501

 

Cilvēku mati, neapstrādāti, arī mazgāti vai sukāti; cilvēku matu atkritumi

0502

 

Mājas cūku, mežacūku vai kuiļu sari un spalva; āpšu un citu dzīvnieku spalvas suku ražošanai; šādu saru vai spalvu atkritumi

0503

 

Astri un to atlikumi, arī salikti kārtās, arī kopā ar stiprinājumu

0505

 

Ādas un citas putnu daļas ar spalvām vai dūnām, spalvas un to daļas (arī ar apgrieztām malām) un dūnas, bez tālākas apstrādes, izņemot tīrītas, dezinficētas vai apstrādātas uzglabāšanai; putnu spalvu vai to daļu pulveris un atlikumi

0507

 

Ziloņkauls, bruņurupuču bruņas, vaļu bārda un vaļu bārdas bārkstis, ragi, briežragi, nagi un knābji, neapstrādāti vai sākotnēji apstrādāti, bet negriezti pēc formas; šo produktu pulveris un atlikumi

0508

 

Koraļļi un tamlīdzīgi materiāli, neapstrādāti vai tikai sākotnēji apstrādāti; gliemju, vēžveidīgo vai adatādaiņu un sēpiju skeleta plāksnīšu čaulas un vāki, neapstrādāti vai tikai sākotnēji apstrādāti, bet negriezti pēc formas; to pulveris un atlikumi

0509

 

Dzīvnieku izcelsmes dabiskie sūkļi

0510

 

Ambra, bebru cirkšņu sekrēts, cibets un mošus; mīkstspārņi; žults, arī kaltēta; dziedzeri un citi dzīvnieku izcelsmes produkti, ko izmanto farmaceitisku preparātu izgatavošanai, svaigi, dzesināti, saldēti vai citādi konservēti īslaicīgai glabāšanai

0710

 

Saldēti dārzeņi (termiski neapstrādāti vai apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī):

40

– cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)

0711

 

Īslaicīgai glabāšanai iekonservēti dārzeņi (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), kas nav derīgi tūlītējai lietošanai:

90

– citi dārzeņi; dārzeņu maisījumi:

ex 90

– – cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)

1302

 

Augu sulas un ekstrakti; pektīni, pektināti un pektāti; agars un citi no augu produktiem iegūti recinātāji un biezinātāji, arī modificēti, kas iegūti no dārzeņiem:

 

– augu sulas un ekstrakti:

14

– – no piretrām vai augu saknēm, kas satur rotenonu

19

– – Citi:

ex 19

– – – Augu ekstraktu maisījumi dzērienu vai pārtikas izstrādājumu ražošanai

ex 19

– – – Medikamenti, izņemot augu ekstraktu maisījumus dzērienu vai pārtikas izstrādājumu ražošanai, vai vaniļas oleosveķus

20

– pektīni, pektināti un pektāti:

ex 20

– – no kuru svara 5 % vai vairāk ir cukurs

1401

 

Augu izcelsmes materiāli, kurus galvenokārt izmanto pīšanai (piemēram, bambusi, rotangpalmas, niedres, meldri, kārkli, rafija, attīrīti, balināti vai krāsoti graudaugu salmi un liepu mizas)

1402

 

Augu izcelsmes materiāli, kurus galvenokārt izmanto kā pildmateriālus (piemēram, kapoks, augu šķiedras un jūras zāles), arī kā slānis uz cita materiāla pamatnes

1403

 

Augu materiāli, ko galvenokārt izmanto suku vai slotu izgatavošanai (piemēram, parastais sorgo, palmu kātšķiedras, ložņu vārpatas un bromēlijas), arī saišķos vai kūlīšos

1404

 

Augu valsts produkti, kas nav minēti vai iekļauti citur:

10

– neapstrādāti augu materiāli, kurus galvenokārt izmanto krāsošanai vai miecēšanai

90

– Citi

1517

 

Margarīns; pārtikas maisījumi vai izstrādājumi no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām, vai dažādu šajā nodaļā minētu tauku vai eļļu frakcijām, kas nav pārtikas tauki vai eļļas, vai to frakcijas un ir iekļautas pozīcijā nr. 1516

10

– margarīns, izņemot šķidro margarīnu:

ex 10

– – ar piena tauku saturu, kas pārsniedz 10 svara %, bet ne vairāk kā 15 svara %

90

– Cits:

ex 90

– – ar piena tauku saturu, kas pārsniedz 10 svara %, bet ne vairāk kā 15 svara %

ex 90

– – pārtikas maisījumi vai ēdami produkti, ko izmanto veidņu sagatavošanai

1520

 

Neapstrādāts glicerīns; glicerīnūdens un glicerīna sārmi:

Ex 00

Barošanai (1)

1522

 

Trāns; taukvielu un dzīvnieku vai augu vasku apstrādes atliekas:

Ex 00

– Trāns barošanai (1)

1702

 

Citādi cukuri, tostarp ķīmiski tīra laktoze, maltoze, glikoze un fruktoze, cietā veidā; cukura sīrupi bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām; mākslīgais medus, arī maisījumā ar dabisko medu; grauzdētais cukurs:

50

– ķīmiski tīra fruktoze

90

– citi, ieskaitot invertcukuru:

ex 90

– – Ķīmiski tīra maltoze

1704

 

Cukura konditorejas izstrādājumi (ieskaitot balto šokolādi) bez kakao piedevas

1806

 

Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu

1901

 

Iesala ekstrakts; no miltiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta gatavoti pārtikas produkti, kuri nesatur kakao pulveri vai pēc svara satur mazāk par 40 % kakao, rēķinot uz pilnīgi attaukotu vielu, un kuri nav minēti vai iekļauti citur; pārtikas izstrādājumi, kas iekļauti pozīcijās no 0401. līdz 0404., kas nesatur vai satur no svara mazāk nekā 5 % kakao, rēķinot uz kopējo beztauku bāzi, kas nav ne minēti, ne iekļauti kaut kur citur

1902

 

Makaronu izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai ar pildījumu (gaļu vai citiem produktiem), vai citādi sagatavoti, piemēram, spageti, makaroni, nūdeles, lazanja, klimpas, pelmeņi, pildīti makaroni; kuskuss, arī sagatavots:

 

– nevārīti makaronu izstrādājumi, bez pildījuma un citādi negatavoti:

11

– – kas satur olas

19

– – Citi

20

– pildīti makaronu izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti:

ex 20

– – Produkti, kas nesatur vairāk kā 20 % no svara desu, gaļu, gaļas subproduktus vai asinis, vai jebkuru iepriekšminēto kombināciju

30

– Citi makaronu izstrādājumi

40

– Kuskuss

1903

 

Tapioka un tās aizstājēji, kas pagatavoti no cietes pārslu, graudu, putraimu, atsiju vai tamlīdzīgā veidā

1904

 

Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudaugus vai graudaugu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); Graudaugu produkti (izņemot kukurūzu) graudu veidā vai pārslu veidā, vai citādi pārstrādātu graudu veidā (izņemot miltus un rupja maluma miltus), iepriekš vārīti vai citādi sagatavoti, kas nav minēti vai iekļauti citur

1905

 

Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi, arī ar kakao piedevu; oblātes, tukšas kapsulas, ko var izmantot farmācijā, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti

2001

 

Etiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņi, augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas:

90

– Citi:

ex 90

– – Cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata); palmu galotņu pumpuri; Jamss, saldie kartupeļi un tamlīdzīgas ēdamas augu daļas, kas satur no svara 5 % vai vairāk cietes

2004

 

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, saldēti pārējie dārzeņi, izņemot pozīcijā nr. 2006 minētos:

10

– kartupeļi:

ex 10

– – Miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā

90

– Citi dārzeņi un dārzeņu maisījumi:

ex 90

– – Cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)

2005

 

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesasaldēti pārējie dārzeņi, izņemot pozīcijā nr. 2006 minētos:

20

– kartupeļi:

ex 20

– – Miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā

80

– cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)

2006

 

Dārzeņi, augļi, rieksti, augļu mizas un pārējās augu daļas, konservētas cukurā (žāvētas, iecukurotas vai glazētas):

ex 2006

– cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)

2007

 

Džemi, augļu želejas, marmelādes, augļu vai riekstu biezeņi un augļu vai riekstu pastas, termiski apstrādātas, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu

2008

 

Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur nav minētas un iekļautas, sagatavotas vai konservētas ar citu paņēmienu, arī ar cukura vai citu saldinātāju vai spirta piedevu:

 

– rieksti, zemesrieksti un citas sēklas, arī sajauktas kopā:

11

– – Zemesrieksti:

ex 11

– – – Zemesriekstu sviests

ex 11

– – – Zemesrieksti, grauzdēti

 

– Citi, ieskaitot maisījumus, izņemot apakšpozīcijā nr. 2008 19 minētos:

ex 91

– – palmu galotņu pumpuri barošanai (1)

99

– – Citi:

ex 99

– – – Kukurūza, izņemot cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata).

2101

 

Kafijas, tējas un mate ekstrakti, esences un koncentrāti, un pārtikas produkti, kuru pamatā ir šie produkti vai kafija, tēja vai mate; grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti:

 

– Kafijas ekstrakti, esences un koncentrāti; pārtikas produkti, kuru pamatā ir šo produktu ekstrakti vai esences, un to koncentrāti:

12

– – Izstrādājumi, kuru pamatā ir šie ekstrakti, esences vai koncentrāti, vai kafija:

ex 12

– – – No kuru svara 1,5 % vai vairāk ir piena tauki, 2,5 % vai vairāk ir piena proteīni, 5 % vai vairāk ir cukurs, vai 5 % vai vairāk ir ciete

20

– Tējas vai mates ekstrakti, esences un koncentrāti, pārtikas produkti, kuru pamatā ir šie ekstrakti, esences vai koncentrāri, vai tēja vai mate:

ex 20

– – No kuru svara 1,5 % vai vairāk ir piena tauki, 2,5 % vai vairāk ir piena proteīni, 5 % vai vairāk ir cukurs, vai 5 % vai vairāk ir ciete

30

– Grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizvietotāji un to ekstrakti, esences un koncentrāti:

ex 30

– – Citi grauzdēti kafijas aizvietotāji, izņemot cigoriņus; citu grauzdētu kafijas aizstājēju, izņemot cigoriņus, ekstrakti, esences un koncentrāti

2102

 

Raugi (aktīvi vai neaktīvi); citi neaktīvi vienšūnu organismi (izņemot vakcīnas, kas minētas pozīcijā nr. 3002); gatavs cepamais pulveris

2103

 

Gatavas mērces un produkti to gatavošanai; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi; sinepju pulveris un rupja maluma pulveris, un gatavas sinepes:

20

– tomātu kečups un pārējās tomātu mērces

30

– sinepju pulveris un rupja maluma pulveris, un gatavas sinepes:

ex 30

– – gatavas sinepes, no kuru svara 5 % vai vairāk ir cukurs

90

– Citas:

ex 90

– – Izņemot mango čatniju, šķidru

2104

 

Zupas un buljoni, izstrādājumi to sagatavošanai; homogenizēti jaukti pārtikas produkti

2105

 

Saldējums vai citāds pārtikas ledus, arī tāds, kas satur kakao (2) (2)

2106

 

Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur (3):

ex 2106

– Cukura sīrupi, izņemot aromatizētus vai iekrāsotus

2202

 

Ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēts, un citi bezalkoholiski dzērieni, izņemot augļu vai dārzeņu sulas, kas minētas pozīcijā nr. 2009

2203

 

Iesala alus

2205

 

Vermuts un citi svaigo vīnogu vīni ar augu vai aromātisko vielu piedevu

2207

 

Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju 80 tilp. % vai vairāk; etilspirts un cits alkohols, denaturēts, ar jebkuru spirta tilpumkoncentrāciju, liķieris un citi alkoholiski dzērieni:

20

– etilspirts un citi jebkāda stipruma spirti, denaturēti

2208

 

Nedenaturēts etilspirts, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka nekā 80 tilp. %; spirts, liķieri un citi alkoholiski dzērieni:

40

– Rums un tafija

50

– Džins un kadiķu degvīns

60

– Degvīns

70

– Liķieri un uzlijas:

ex 70

– – Liķieri, no kuru svara 5 % vai vairāk ir cukurs

90

– Citi:

ex 90

– – Aromatizēts degvīns

2209

 

Etiķis un etiķa aizstājēji, kas iegūti no etiķskābes

2402

 

Cigāri, Manilas cigāri, cigarellas un cigaretes no tabakas vai tabakas aizstājējiem

2403

 

Citādi tabakas izstrādājumi un tabakas izstrādājumu aizstājēji; homogenizēta vai atjaunota tabaka; tabakas ekstrakti un esences

2905

 

Acikliskie spirti un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi:

 

– citi daudzvērtīgie spirti:

43

– – Mannīts

44

– – D-glicīts (sorbīts)

3302

 

Smaržīgu vielu maisījumi un maisījumi (ieskaitot spirta šķīdumus), kuru pamatā ir viena šāda viela vai vairākas šādas vielas, kurus izmanto kā rūpniecības izejvielas; pārējie maisījumi, kuru pamatā ir smaržvielas, kurus izmanto dzērienu ražošanā:

10

– pārtikas vai dzērienu ražošanai

3501

 

Kazeīns, kazeināti un citi kazeīna atvasinājumi; kazeīna līmes

3505

 

Dekstrīni un citas modificētās cietes (piemēram, uzbriedinātas vai esterificētas cietes), līmes uz cietes, dekstrīnu vai citādas modificētas cietes pamata

3809

 

Apretēšanas līdzekļi, krāsvielu nesēji krāsu izžūšanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un pārējie produkti un preparāti (piemēram, apretūras un kodinātāji), ko izmanto tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai tamlīdzīgās nozarēs, kas citur nav minēti vai iekļauti:

10

– kuru pamatā ir vielas ar cietes īpašībām

3824

 

Lietošanai gatavas saistvielas liešanas veidņiem un serdeņiem; ķimikālijas un ķīmijas vai saskarnozaru rūpniecības produkti un preparāti (ieskaitot dabisko produktu maisījumus), kas citur nav minēti vai iekļauti; ķīmijas vai saskarnozaru rūpniecības atlikumvielas, kas citur nav minētas vai iekļautas:

60

– sorbīts, izņemot apakšpozīcijā nr. 2905 44 minēto:

(1)   

Sadalījums attiecas tikai uz Norvēģiju.

(2)   

Islandes gadījumā 3. protokola nosacījumus nepiemēro tiem produktiem, kas iekļauti pozīcijā nr. 2105.

(3)   

Islandes gadījumā 3. protokola nosacījumus nepiemēro tiem pārtikas produktiem, kas galvenokārt satur taukus un ūdeni, no kuru svara vairāk kā 15 % ir sviests vai citas piena taukvielas, kas klasificētas apakšpozīcijā nr. 2106 90 .

I TABULAS I PIELIKUMS

Kopienas importa režīms

1. Lai aprēķinātu lauksaimniecības komponentus un papildu nodokļus, izmantos šādus pamatlielumus:

— 
Graudaugi (parastie kvieši, cietie kvieši, rudzi, mieži un kukurūza): 7, 583 EUR par 100 kg
— 
Lobīti garengraudu rīsi: 25,610 EUR par 100 kg
— 
Pilnpiena pulveris: 126,488 EUR par 100 kg
— 
Sausais vājpiens: 115,236 EUR par 100 kg
— 
Sviests: 183,912 EUR par 100 kg
— 
Cukurs: 40,640 EUR par 100 kg
— 
Melase: 0,34 EUR par 100 kg.

2.  De minimis daudzums, kuru nesasniedzot nodokli nepiemēros cietei/glikozei un saharozei/invertcukuram/izoglikozei, ir 5 %.

3. Lauksaimniecības izejvielu noteiktā daudzuma un pieņemtā daudzuma intervāli, kas jāņem vērā, kā arī standartformulas, ko izmanto, lai aprēķinātu muitas nodokļus, ir norādītas papildinājumā.

▼M142

4. Tabulā norādītajiem produktiem piemēro šādus muitas nodokļus:



KN kods

Piemērojamais nodoklis

Komentāri

0501 00 00

nulles nodoklis

 

0502 10 00

nulles nodoklis

 

0502 90 00

nulles nodoklis

 

0503 00 00

nulles nodoklis

 

0505 10 10

nulles nodoklis

 

0505 10 90

nulles nodoklis

 

0505 90 00

nulles nodoklis

 

0507 10 00

nulles nodoklis

 

0507 90 00

nulles nodoklis

 

0508 00 00

nulles nodoklis

 

0509 00 10

nulles nodoklis

 

0509 00 90

nulles nodoklis

 

0510 00 00

nulles nodoklis

 

1302 14 00

nulles nodoklis

 

1302 19 30

nulles nodoklis

 

1302 19 91

nulles nodoklis

 

ex 1302 20 10

18,6  %

pievienotā cukura saturs ir 5 % no svara vai vairāk

ex 1302 20 90

10,9  %

pievienotā cukura saturs ir 5 % no svara vai vairāk

1401 10 00

nulles nodoklis

 

1401 20 00

nulles nodoklis

 

1401 90 00

nulles nodoklis

 

1402 00 00

nulles nodoklis

 

1403 00 00

nulles nodoklis

 

1404 10 00

nulles nodoklis

 

1404 90 00

nulles nodoklis

 

1517 10 10

0 % + 26,1 EUR/100 kg

 

1517 90 10

0 % + 26,1 EUR/100 kg

 

1517 90 93

nulles nodoklis

 

1702 50 00

nulles nodoklis

 

1702 90 10

nulles nodoklis

 

1704 90 10

nulles nodoklis

 

1806 10 15

nulles nodoklis

 

1901 90 91

nulles nodoklis

 

1902 20 10

8,2  %

 

2001 90 60

nulles nodoklis

 

ex 2006 00 38

9,12  EUR/100 kg

cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)

ex 2006 00 99

9,12 EUR/100 kg

cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)

2007 10 10

13,98 % + 4,07 EUR/100 kg

 

2007 10 91

13,14  %

 

2007 10 99

15,15  %

 

2007 91 10

11,64 % + 22,31 EUR/100 kg

 

2007 91 30

11,64 % + 4,07 EUR/100 kg

 

2007 91 90

18,90  %

 

2007 99 10

19,53  %

 

2007 99 20

13,98 % + 19,11 EUR/100 kg

 

2007 99 31

13,98 % + 22,31 EUR/100 kg

 

2007 99 33

13,98 % + 22,31 EUR/100 kg

 

2007 99 35

13,98 % + 22,31 EUR/100 kg

 

2007 99 39

7 % + 22,31 EUR/100 kg

 

2007 99 55

13,98 % + 4,07 EUR/100 kg

 

ex 2007 99 57

13,98 % + 4,07 EUR/100 kg

kastaņu biezenis un pasta

ex 2007 99 57

7 % + 4,07 EUR/100 kg

kas nav kastaņu biezenis vai pasta

2007 99 91

20,97  %

 

2007 99 93

13,14  %

 

2007 99 98

16,31  %

 

2008 11 10

nulles nodoklis

 

2008 11 92

nulles nodoklis

 

2008 11 96

nulles nodoklis

 

2102 10 10

nulles nodoklis

 

2102 10 90

nulles nodoklis

 

2102 20 11

nulles nodoklis

 

2102 20 19

nulles nodoklis

 

2102 20 90

nulles nodoklis

 

2102 30 00

nulles nodoklis

 

2103 20 00

nulles nodoklis

 

ex 2103 30 90

nulles nodoklis

pievienotā cukura saturs ir 5 % no svara vai vairāk

2103 90 30

nulles nodoklis

 

2103 90 90

nulles nodoklis

 

2104 10 10

nulles nodoklis

 

2104 10 90

nulles nodoklis

 

2104 20 00

nulles nodoklis

 

2106 10 20

12,4  %

 

2106 90 10

24,25  EUR/100 kg

 

2106 90 20

16,8 % min 0,97 EUR/% tilp./hl

 

2106 90 92

nulles nodoklis

 

2202 10 00

nulles nodoklis (1)

 

2202 90 10

nulles nodoklis (1)

 

2203 00 01

nulles nodoklis

 

2203 00 09

nulles nodoklis

 

2203 00 10

nulles nodoklis

 

2205 10 10

nulles nodoklis

 

2205 10 90

nulles nodoklis

 

2205 90 10

nulles nodoklis

 

2205 90 90

nulles nodoklis

 

2207 20 00

9,9  EUR/hl

 

2208 40 11

nulles nodoklis

 

2208 40 31

nulles nodoklis

 

2208 40 39

nulles nodoklis

 

2208 40 51

nulles nodoklis

 

2208 40 91

nulles nodoklis

 

2208 40 99

nulles nodoklis

 

2208 50 11

nulles nodoklis

 

2208 50 19

nulles nodoklis

 

2208 50 91

nulles nodoklis

 

2208 50 99

nulles nodoklis

 

2208 60 11

nulles nodoklis

 

2208 60 19

nulles nodoklis

 

2208 60 91

nulles nodoklis

 

2208 60 99

nulles nodoklis

 

2208701011

nulles nodoklis

pievienotā cukura saturs ir 5 % no svara vai vairāk

2208709011

nulles nodoklis

pievienotā cukura saturs ir 5 % no svara vai vairāk

2208905610

nulles nodoklis

aromatizēts degvīns

2208907710

nulles nodoklis

aromatizēts degvīns

2209 00 11

3,10 EUR/hl

 

2209 00 19

2,33 EUR/hl

 

2209 00 91

2,49 EUR/hl

 

2209 00 99

1,50 EUR/hl

 

2402 10 00

12,60  %

 

2402 20 10

nulles nodoklis

 

2402 20 90

27,95  %

 

2402 90 00

27,95  %

 

2403 10 10

36,35  %

 

2403 10 90

36,35  %

 

2403 91 00

8,05  %

 

2403 99 10

20,2  %

 

2403 99 90

nulles nodoklis

 

3302 10 21

5,8  %

 

3501 10 10

nulles nodoklis

 

3501105010

nulles nodoklis

ūdens saturs pārsniedz 50 % no svara

3501105090

2,9  %

ūdens saturs nepārsniedz 50 % no svara

3501 10 90

8,7  %

 

3501 90 10

8,1  %

 

3501 90 90

6,2  %

 

3505 10 50

7,5  %

 

(1)   

Uz laiku tiek atcelta nulles likme. Islandei piemēro preferenciālu režīmu, ko paredz 2. protokols divpusējam Brīvās tirdzniecības nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Islandes Republiku (nulles nodokļa likme). Attiecībā uz Norvēģiju 2. protokolu divpusējam Brīvās tirdzniecības nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Norvēģijas Karalisti pielāgos, lai iekļautu beznodokļa kvotu šo Norvēģijas izcelsmes preču importam Kopienā.

▼M320

4.a Muitas nodokļi, kas piemērojami turpmāk norādītajiem Islandes izcelsmes produktiem, ir vienādi ar nulli:



KN kods

Piezīmes

0710 40 00

 

0711 90 30

 

ex 1302 20 10

kam pievienotā cukura saturs ir 5 % no svara vai vairāk

ex 1302 20 90

kam pievienotā cukura saturs ir 5 % no svara vai vairāk

1517 10 10

 

1517 90 10

 

1704 10 10

 

1704 10 90

 

1704 90 10

 

1704 90 30

 

1704 90 51

 

1704 90 55

 

1704 90 61

 

1704 90 65

 

1704 90 71

 

1704 90 75

 

1704 90 81

 

1704 90 99

 

1806 10 15

 

1806 10 20

 

1806 10 30

 

1806 10 90

 

1806 20 10

 

1806 20 30

 

1806 20 50

 

1806 20 70

 

1806 20 80

 

1806 20 95

 

1806 31 00

 

1806 32 10

 

1806 32 90

 

1806 90 11

 

1806 90 19

 

1806 90 31

 

1806 90 39

 

1806 90 50

 

1806 90 60

 

1806 90 70

 

1806 90 90

 

1901 10 00

 

1901 20 00

 

1901 90 11

 

1901 90 19

 

1901 90 99

 

1902 11 00

 

1902 19 10

 

1902 19 90

 

1902 20 10

 

1902 20 91

 

1902 20 99

 

1902 30 10

 

1902 30 90

 

1902 40 10

 

1902 40 90

 

1903 00 00

 

1904 10 10

 

1904 10 30

 

1904 10 90

 

1904 20 10

 

1904 20 91

 

1904 20 95

 

1904 20 99

 

1904 30 00

 

1904 90 10

 

1904 90 80

 

1905 10 00

 

1905 20 10

 

1905 20 30

 

1905 20 90

 

1905 31 11

 

1905 31 19

 

1905 31 30

 

1905 31 91

 

1905 31 99

 

1905 32 05

 

1905 32 11

 

1905 32 19

 

1905 32 91

 

1905 32 99

 

1905 40 10

 

1905 40 90

 

1905 90 10

 

1905 90 20

 

1905 90 30

 

1905 90 45

 

1905 90 55

 

1905 90 60

 

1905 90 90

 

2001 90 30

 

2001 90 40

 

2004 10 91

 

2004 90 10

 

2005 20 10

 

2005 80 00

 

ex 2006 00 38

cukurkukurūza (Zea Mays var. saccharata)

ex 2006 00 99

cukurkukurūza (Zea Mays var. saccharata)

2007 10 10

 

2007 10 91

 

2007 10 99

 

2007 91 10

 

2007 91 30

 

2007 91 90

 

2007 99 10

 

2007 99 20

 

2007 99 31

 

2007 99 33

 

2007 99 35

 

2007 99 39

 

2007 99 50

 

2007 99 93

 

2007 99 97

 

ex 2008 11 91

grauzdēti

2008 99 85

 

2008 99 91

 

ex 2101 12 92

kas pēc svara satur 1,5 % vai vairāk piena tauku, 2,5 % vai vairāk piena proteīnu, 5 % vai vairāk cukura vai 5 % vai vairāk cietes

ex 2101 12 98

kas pēc svara satur 1,5 % vai vairāk piena tauku, 2,5 % vai vairāk piena proteīnu, 5 % vai vairāk cukura vai 5 % vai vairāk cietes

ex 2101 20 92

kas pēc svara satur 1,5 % vai vairāk piena tauku, 2,5 % vai vairāk piena proteīnu, 5 % vai vairāk cukura vai 5 % vai vairāk cietes

ex 2101 20 98

kas pēc svara satur 1,5 % vai vairāk piena tauku, 2,5 % vai vairāk piena proteīnu, 5 % vai vairāk cukura vai 5 % vai vairāk cietes

2101 30 19

 

2101 30 99

 

2102 10 31

 

2102 10 39

 

2102 20 11

 

2102 20 19

 

2103 20 00

 

2103 90 90

 

2104 10 00

 

2106 10 20

 

2106 10 80

 

2106 90 20

 

2106 90 92

 

2202 10 00

 

2202 90 10

 

2202 90 91

 

2202 90 95

 

2202 90 99

 

2205 10 10

 

2205 10 90

 

2205 90 10

 

2205 90 90

 

2207 20 00

 

2208 90 91

 

2208 90 99

 

2209 00 11

 

2209 00 19

 

2209 00 91

 

2209 00 99

 

2402 10 00

 

2402 20 90

 

2402 90 00

 

2403 11 00

 

2403 19 10

 

2403 19 90

 

2403 91 00

 

2403 99 10

 

2905 43 00

 

2905 44 11

 

2905 44 19

 

2905 44 91

 

2905 44 99

 

3302 10 10

 

3302 10 21

 

3302 10 29

 

3501 10 50

 

3501 10 90

 

3501 90 10

 

3501 90 90

 

3505 10 10

 

3505 10 50

 

3505 10 90

 

3505 20 10

 

3505 20 30

 

3505 20 50

 

3505 20 90

 

3809 10 10

 

3809 10 30

 

3809 10 50

 

3809 10 90

 

3824 60 11

 

3824 60 19

 

3824 60 91

 

3824 60 99

 

▼M142

5. Muitas nodokļu procentuālais elements attiecībā uz šādiem produktiem ir 0 %:

0403 10 51 līdz 0403 10 59
0403 10 91 līdz 0403 10 99
0403 90 71 līdz 0403 90 79
0403 90 91 līdz 0403 90 99
0710 40 00
0711 90 30
1704 10
1704 90 30 līdz 1704 90 99
1806 10 20 līdz 1806 10 90
1806 20 10 līdz 1806 20 50
1806 20 70
1806 20 80
1806 20 95
1806 31 00
1806 32
1806 90 11 līdz 1806 90 50
1806 90 60 10
1806 90 60 90
1806 90 70 10
1806 90 70 90
1806 90 90 11
1806 90 90 19
1806 90 90 91
1806 90 90 99
1901 10 00
1901 20 00
1901 90 11
1901 90 19
1901 90 99
1902 11 00
1902 19
1902 20 91
1902 20 99
1902 30
1902 40
1903 00 00
1904
1905
2001 90 30
2001 90 40
2004 10 91
2004 90 10
2005 20 10
2005 80 00
2008 99 85
2008 99 91
2101 12 98 91
2101 20 98 90
2101 30 19
2101 30 99
2105 00
2106 10 80
2106 90 98
2202 90 91 līdz 2202 90 99
3302 10 29
3505 10 10
3505 10 90
3505 20
3809 10

6. Muitas nodokļu procentuālais elements attiecībā uz šādiem produktiem ir 5,8 %:

2905 44
3824 60

▼M108

7. Procentuālais nodoklis ir 7,8 % šādam produktam:

2905 43 00 .

▼M320

8. Šajā pielikumā norādītie tarifu kodi atbilst tiem, kas bija piemērojami Eiropas Savienībā 2004. gada 1. janvārī. Tomēr 4.a punktā norādītie tarifu kodi atbilst tiem, kas bija piemērojami Eiropas Savienībā 2015. gada 1. janvārī. Šā pielikuma noteikumus neietekmēs nekādas izmaiņas, kas varētu tikt veiktas tarifu nomenklatūrā.

▼M108

Papildinājums

3. punktā minētie daudzumi un standartformulas



(uz 100 kg preces)

Daudzums, kas jāņem vērā piena un piena produktu grupā

Piena tauki

(% no svara)

Piena proteīni

(% no svara)

Sausais vājpiens

(kg)

Kopā

(kg)

Sviests

(kg)

0—1,5

0—2,5

0

0

0

2,5—6

14

0

0

6—18

42

0

0

18—30

75

0

0

30—60

146

0

0

60->

208

0

0

1,5—3

0—2,5

0

0

3

2,5—6

14

0

3

6—18

42

0

3

18—30

75

0

3

30—60

146

0

3

60->

208

0

3

3—6

0—2,5

0

0

6

2,5—12

12

20

0

12->

71

0

6

6—9

0—4

0

0

10

4—15

10

32

0

15->

71

0

10

9—12

0—6

0

0

14

6—18

9

43

0

18->

70

0

14

12—18

0—6

0

0

20

6—18

0

56

2

18->

65

0

20

18—26

0—6

0

0

29

6->

50

0

29

26—40

0—6

0

0

45

6->

38

0

45

40—55

0

0

0

63

55—70

0

0

0

81

70—85

0

0

0

99

85->

0

0

0

117



(uz 100 kg preces)

Daudzums, kas jāņem vērā produktu grupā, kas nav piena produkti

 

Piemērojamā likme

Baltais cukurs (kg)

Parastie kvieši (kg)

Kukurūza (kg)

Saharoze, invertcukurs un/vai izoglikoze

0—5

0

 

 

5—30

24

 

 

30—50

45

 

 

50—70

65

 

 

70->

93

 

 

Ciete/glikoze

0—5

 

0

0

5—25

 

22

22

25—70

 

47

47

50—75

 

74

74

75->

 

101

101



Standartformulas, ko izmanto, lai aprēķinātu muitas nodokļus, ievedot produktus Kopienā

KN kods

Parastie kvieši

Cietie kvieši

Rudzi

Mieži

Kukurūza

Rīsi

Baltais cukurs

Melase

Sausais vājpiens

Pilnpiena pulveris

Sviests

kg

kg

kg

kg

kg

kg

kg

kg

kg

kg

kg

0403 10 51

 

 

 

 

 

 

 

 

100

 

 

0403 10 53

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

 

0403 10 59

 

 

 

 

 

 

 

 

42

 

68

0403 10 91

 

 

 

 

 

 

 

 

9

 

2

0403 10 93

 

 

 

 

 

 

 

 

8

 

5

0403 10 99

 

 

 

 

 

 

 

 

8

 

10

0403 90 71

 

 

 

 

 

 

 

 

100

 

 

0403 90 73

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

 

0403 90 79

 

 

 

 

 

 

 

 

42

 

68

0403 90 91

 

 

 

 

 

 

 

 

9

 

2

0403 90 93

 

 

 

 

 

 

 

 

8

 

5

0403 90 99

 

 

 

 

 

 

 

 

8

 

10

0710 40 00

 

 

 

 

100  (1)

 

 

 

 

 

 

0711 90 30

 

 

 

 

100  (1)

 

 

 

 

 

 

1704 10 11

 

 

 

 

30

 

58

 

 

 

 

1704 10 19

 

 

 

 

30

 

58

 

 

 

 

1704 10 91

 

 

 

 

16

 

70

 

 

 

 

1704 10 99

 

 

 

 

16

 

70

 

 

 

 

1704 90 30

 

 

 

 

 

 

15

 

 

20

 

1806 10 20

 

 

 

 

 

 

60

 

 

 

 

1806 10 30

 

 

 

 

 

 

75

 

 

 

 

1806 10 90

 

 

 

 

 

 

100

 

 

 

 

1806 32 90  (2)

 

 

 

 

 

 

50

 

 

20

 

1901 90 11

 

 

 

195

 

 

 

 

 

 

 

1901 90 19

 

 

 

159

 

 

 

 

 

 

 

1902 11 00

 

167

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1902 19 10  (3)

 

167

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1902 19 90  (4)

67

100

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1902 20 91

 

41

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1902 20 99

 

116

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1902 30 10

 

167

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1902 30 90

 

66

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1902 40 10

 

167

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1902 40 90

 

66

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1903 00 00

 

 

 

 

161

 

 

 

 

 

 

1904 10 10

 

 

 

 

213

 

 

 

 

 

 

1904 10 30

 

 

 

 

 

174

 

 

 

 

 

1904 10 90

 

53

 

53

53

53

 

 

 

 

 

1904 20 91

 

 

 

 

213

 

 

 

 

 

 

1904 20 95

 

 

 

 

 

174

 

 

 

 

 

1904 20 99

 

53

 

53

53

53

 

 

 

 

 

1904 90 10

 

 

 

 

 

174

 

 

 

 

 

►M142  19049080  ◄

 

174

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1905 10 00

 

 

140

 

 

 

 

 

 

 

 

1905 20 10

44

 

40

 

 

 

25

 

 

 

 

1905 20 30

33

 

30

 

 

 

45

 

 

 

 

1905 20 90

22

 

20

 

 

 

65

 

 

 

 

1905 90 10

168

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1905 90 20

 

 

 

 

644

 

 

 

 

 

 

2001 90 30

 

 

 

 

100  (1)

 

 

 

 

 

 

2001 90 40

 

 

 

 

40  (1)

 

 

 

 

 

 

2001 90 10

 

 

 

 

100  (1)

 

 

 

 

 

 

2005 80 00

 

 

 

 

100  (1)

 

 

 

 

 

 

2008 99 85

 

 

 

 

100  (1)

 

 

 

 

 

 

2008 99 91

 

 

 

 

40  (1)

 

 

 

 

 

 

2101 30 19

 

 

 

137

 

 

 

 

 

 

 

2101 30 99

 

 

 

245

 

 

 

 

 

 

 

2102 10 31

 

 

 

 

 

 

 

425

 

 

 

2102 10 39

 

 

 

 

 

 

 

125

 

 

 

2105 00 10

 

 

 

 

 

 

25

 

10

 

 

2105 00 91

 

 

 

 

 

 

20

 

 

23

 

2105 00 99

 

 

 

 

 

 

20

 

 

35

 

2202 90 91

 

 

 

 

 

 

10

 

8

 

 

2202 90 95

 

 

 

 

 

 

10

 

 

6

 

2202 90 99

 

 

 

 

 

 

10

 

 

13

 

2905 43 00

 

 

 

 

 

 

300

 

 

 

 

2905 44 11

 

 

 

 

172

 

 

 

 

 

 

2905 44 19

 

 

 

 

 

 

90

 

 

 

 

2905 44 91

 

 

 

 

245

 

 

 

 

 

 

2905 44 99

 

 

 

 

 

 

128

 

 

 

 

3505 10 10

 

 

 

 

189

 

 

 

 

 

 

3505 10 90

 

 

 

 

189

 

 

 

 

 

 

3505 20 10

 

 

 

 

48

 

 

 

 

 

 

3505 20 30

 

 

 

 

95

 

 

 

 

 

 

3505 20 50

 

 

 

 

151

 

 

 

 

 

 

3505 20 90

 

 

 

 

189

 

 

 

 

 

 

3809 10 10

 

 

 

 

95

 

 

 

 

 

 

3809 10 30

 

 

 

 

132

 

 

 

 

 

 

3809 10 50

 

 

 

 

161

 

 

 

 

 

 

3809 10 90

 

 

 

 

189

 

 

 

 

 

 

3824 60 11

 

 

 

 

172

 

 

 

 

 

 

3824 60 19

 

 

 

 

 

 

90

 

 

 

 

3824 60 91

 

 

 

 

245

 

 

 

 

 

 

3824 60 99

 

 

 

 

 

 

128

 

 

 

 

(1)   

Par 100 kg žāvētu batāšu vai kukurūzas.

(2)   

Par precēm, no kuru svara 3 % vai vairāk, tomēr ne mazāk kā 6 % ir piena tauki, piemēro papildu kodu 6 920 .

(3)   

Cietajiem kviešiem, makaronu izstrādājumiem, kas satur citus graudaugus vai no kuru svara ne vairāk kā 3 % ir citi graudaugi, piemēro papildu kodu 6 921 .

(4)   

Šajā apakšpozīcijā iekļautajām precēm, kas nav cietie kvieši, makaronu izstrādājumi, kas nesatur citus graudaugus vai no kuru svara ne vairāk kā 3 % ir citi graudaugi, piemēro papildu kodu 6 922 .

I TABULAS II PIELIKUMS

Islandes importa režīms

1.

 



Islandes tarifa kods

Produktu apraksts

Piemērojamais nodoklis

(ISK/kg)

0403

Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, arī iebiezināti vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, vai aromatizēti, vai ar augļiem, riekstiem vai kakao:

 

0403.1011

– Jogurts ar kakao

53

0403.1012

– Jogurts ar augļiem vai riekstiem

53

0403.1013

– Aromatizēts jogurts, n.e.s.

53

0403.1021

– Jogurta dzēriens ar kakao

51

0403.1022

– Jogurta dzēriens ar augļiem vai riekstiem

51

ex 0403.1029

– Aromatizēts jogurta dzēriens, n.e.s.

51

0403.9011

– Cits, kas satur kakao

45

0403.9012

– Cits, kas satur augļus vai riekstus

45

0403.9013

– Cits, kas ir aromatizēts, n.e.s.

45

0403.9021

– Cits kā dzēriens, kas satur kakao

45

0403.9022

– Cits kā dzēriens, kas satur augļus vai riekstus

45

ex 0403.9029

– Cits kā dzēriens, aromatizēts, n.e.s.

45

1517

Margarīns; pārtikas maisījumi vai izstrādājumi no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām, vai dažādu šajā nodaļā minētu tauku vai eļļu frakcijām, kas nav pārtikas tauki vai eļļas, vai to frakcijas un ir iekļautas pozīcijā 1516:

 

1517.1001

– Margarīns, izņemot šķidro margarīnu, kas satur vairāk kā 10 %, bet ne vairāk kā 15 % no svara piena taukus

88

1517.1001

– Cits, kas nav margarīns, izņemot šķidro margarīnu, kas satur vairāk kā 10 %, bet ne vairāk kā 15 % no svara piena taukus

88

1806

Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu:– Citi izstrādājumi briketēs, plāksnītēs vai tāfelītēs, kas sver vairāk kā 2 kg vai šķidras pastas, pulvera, granulu vai citādā neiepakotā veidā konteineros vai tiešā iesaiņojumā, no kuru svara vairāk kā 2 kg ir:

 

1806.2003

– – Kakao pulveris, izņemot produktus, kas iekļauti pozīcijā Nr. 1901, no kuru svara 30 % vai vairāk ir svaigs piena pulveris un/vai sausais vājpiens, ari tāds, kas satur cukuru vai citus saldinātājus, tomēr nav sajaukts ar citām vielām

109

1806.2004

– – Kakao pulveris, izņemot produktus, kas iekļauti pozīcijā Nr. 1901, no kuru svara mazāk kā 30 % ir svaigs piena pulveris un/vai sausais vājpiens, ari tāds, kas satur cukuru vai citus saldinātājus, tomēr nav sajaukts ar citām vielām

39

1806.2005

– – Citi izstrādājumi, izņemot produktus, kas iekļauti pozīcijā Nr. , no kuru svara 30 % vai vairāk ir svaigs piena pulveris un/vai sausais vājpiens

109

1806.2006

– – Citi izstrādājumi, izņemot produktus, kas iekļauti pozīcijā Nr. 1901, no kuru svara mazāk kā 30 % ir svaigs piena pulveris un/vai sausais vājpiens

39

 

– Pārējie, brikešu, plāksnīšu vai tāfelīšu veidā:

 

1806.3101

– – pildītas šokolādes tāfelītes vai plāksnītes

51

1806.3109

– – pārējie pildītie produkti, brikešu, plāksnīšu vai tāfelīšu veidā

51

1806.3202

– – Šokolāde, kas nav pildīta un satur kakao pastu, cukuru, kakao sviestu un piena pulveri, tāfelītēs vai plāksnītēs

47

1806.3203

– – šokolādes tāfelītes vai plāksnītes bez pildījuma

39

1806.3209

– – pārējie pildītie produkti, brikešu, plāksnīšu vai tāfelīšu veidā

21

 

– Citi:

– – Izejvielas dzērienu ražošanai:

 

1806.9011

– – – Vielas, kas sagatavotas dzērienu ražošanai, uz pozīcijās Nr. 0401 līdz 0404 iekļauto produktu bāzes, no kuru svara 5 % vai vairāk ir kakao pulveris, rēķinot uz kopējo beztauku bāzi, n.e.s. cukurs vai cits saldinātājs, kā arī citām piedevām un aromatizētājiem

22

 

– – Cits, kas nav izejvielas dzērienu ražošanai:

 

1806.9022

– – – Pārtikas produkti, kas speciāli gatavoti bērnu pārtikai un diētiska pārtika

18

1806.9023

– – – Lieldienu olas

48

1806.9024

– – – Saldējuma mērces un pasmēlumi

39

1806.9025

– – – Apvalkā, piemēram, rozīnes, rieksti, “uzpūsti” graudaugi, lakrica, karameles un želejas

53

1806.9026

– – – Šokolādes krēmi (konfekt)

48

1806.9028

– – – Kakao pulveris, izņemot produktus, kas iekļauti pozīcijā Nr. 1901, no kuru svara 30 % vai vairāk ir svaigs piena pulveris un/vai sausais vājpiens, ari tāds, kas satur cukuru vai citus saldinātājus, tomēr nav sajaukts ar citām vielām

118

1806.9029

– – – Kakao pulveris, izņemot produktus, kas iekļauti pozīcijā Nr. 1901, no kuru svara mazāk kā 30 % ir svaigs piena pulveris un/vai sausais vājpiens, ari tāds, kas satur cukuru vai citus saldinātājus, tomēr nav sajaukts ar citām vielām

43

1806.9039

– – – citi

47

1901

Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai satur mazāk nekā 40 % kakao, aprēķinot no kopējās beztauku bāzes, kas nav ne minēti, ne iekļauti kaut kur citur; pārtikas izstrādājumi, kuri gatavoti no precēm, kas minētas pozīcijās Nr. 0401 līdz 0404, un kuri nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk nekā 5 svara % kakao, un nav minēti vai iekļauti citur:

– Maisījumi un maizes mīkla tādu maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanai, kas iekļauti pozīcijā Nr. 1905, un kas satur 3 % vai vairāk svaiga piena pulvera, sausā vājpiena, olu, piena tauku (piemēram, sviestu), sieru vai gaļu:

 

1901.2012

– – Piparkūku un tamlīdzīgu pozīcijā Nr. 1905.2000 iekļautu produktu gatavošanai

25

1901.2013

– – Saldu cepumu gatavošanai, kas iekļauti pozīcijās Nr. 1905.3011 un 1905.3029, ieskaitot ripas

17

1901.2014

– – Pozīcijā Nr. 1905.3021 iekļautu ingvera kraukšķu gatavošanai

29

1901.2015

– – Pozīcijā Nr. 1905.3030 iekļauto vafeļu gatavošanai

10

1901.2016

– – Sausiņu, grauzdiņu un līdzīgu grauzdētu produktu gatavošanai, kas iekļauti pozīcijā Nr. 1905.4000

15

1901.2017

– – Maizes gatavošanai, kas iekļauta pozīcijā Nr. 1905.9011 ar pildījumu uz sviesta vai citu piena produktu bāzes

39

1901.2018

– – Maizes gatavošanai, kas iekļauta pozīcijā Nr. 1905.9019

5

1901.2019

– – Parasto cepumu gatavošanai, kas iekļauti pozīcijā Nr. 1905.9020

5

1901.2022

– – Pozīcijā Nr. 1905.9040 iekļautu kūku un mīklas izstrādājumu gatavošanai

33

1901.2023

– – Maisījumi un maizes mīkla, kas satur gaļu, pīrāgu, tostarp picu, gatavošanai, kas iekļauti pozīcijā Nr. 1905.9051

97

1901.2024

– – Maisījumi un maizes mīkla, kas satur piedevas, kas nav gaļa, picas un līdzīgu pozīcijā Nr. 1905.9059 iekļautu produktu gatavošanai

53

1901.2029

– – Produktu gatavošanai, kas iekļauti pozīcijā Nr. 1905.9090

43

1902

Makaronu izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai ar pildījumu (gaļu vai citiem produktiem), vai citādi sagatavoti, kā spageti, makaroni, nūdeles, skaidiņas, klimpas, pelmeņi, pildīti makaroni; kuskuss, sagatavots vai nesagatavots:

 

1902.1100

– Nevārīti makaronu izstrādājumi, bez pildījuma un citādi nesagatavoti, kas satur olas

8

 

– Pildīti makaronu izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti:

 

1902.2022

– – Pildīti ar desu, gaļu, gaļas subproduktiem vai asinīm, vai to maisījumiem, no kuru svara 3 % un ne vairāk kā 20 % ir desa, gaļa, gaļas subpodukti vai asinis vai to maisījumi

41

1902.2031

– – Pildīti ar sieru, no kura svara vairāk kā 3 % ir siers

35

1902.2041

– – Pildīti ar gaļu un sieru, no kuru svara vairāk kā 20 % ir gaļa vai siers

142

1902.2042

– – Pildīti ar gaļu un sieru, no kuru svara 3 % un ne vairāk kā 20 % ir gaļa vai siers

41

 

– Citi makaronu izstrādājumi:

 

1902.3021

– – Ar desu, gaļu, gaļas subproduktiem vai asinīm vai to maisījumiem, no kuru svara 3 %, bet ne vairāk kā 20 % ir minētie produkti

41

1902.3031

– – Ar sieru, kas ir vairāk kā 3 % no svara

35

1902.3041

– – Ar gaļu un sieru, kas ir 3 %, bet ne vairāk kā 20 % no svara

41

1902.4021

– Kuskuss ar desu, gaļu, gaļas subproduktiem vai asinīm vai to maisījumiem, kas ir 3 %, bet ne vairāk kā 20 % no svara

41

1903

Tapioka un tās atvietotāji, kas pagatavoti no cietes pārslu, graudu, putraimu, atsiju vai tamlīdzīgā veidā:

 

1903.0001

– Mazumtirdzniecības iesaiņojumā, kas sver 5 kg vai mazāk

nulles nodoklis

1903.0009

– Iesaiņojumā, kas nav mazumtirdzniecības iesaiņojums un sver 5 kg vai mazāk

nulles nodoklis

1904

Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudaugu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugu produkti (izņemot kukurūzu) graudu veidā vai pārslu veidā, vai citādi pārstrādātos graudos (izņemot miltus un rupja maluma miltus), iepriekš vārīta vai citādi sagatavota, kas nav minēta vai iekļauta citur:

– Citi:

 

1904.9001

– – Ar gaļu, kas ir 3 %, bet ne vairāk kā 20 % no svara

42

1905

Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; oblātes, tukšas kapsulas, kuras izmanto farmācijā, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti:

 

1905.2000

– Piparkūkas un tamlīdzīgi izstrādājumi

83

 

– Saldie cepumi; vafeles, kas pārklātas ar šokolādi vai pomādēm, kas satur kakao

 

1905.3011

– – Saldie cepumi (ieskaitot ripas)

17

1905.3019

– – Citi, kas nav saldie cepumi

16

 

– Saldie cepumi; vafeles, kas pārklātas ar šokolādi vai pomādēm, kas satur kakao:

– – Saldie cepumi (ieskaitot ripas):

 

1905.3021

– – – Ingvera kraukšķi

31

1905.3022

– – – Saldie cepumi un ripas, kas satur mazāk kā 20 % cukura

23

1905.3029

– – – Citi, kas nav saldie cepumi un ripas

19

1905.3030

– – Citi

11

1905.4000

– Sausiņi, grauzdiņi un tamlīdzīgi grauzdēti produkti

16

 

– Citi:

– – Maize:

 

1905.9011

– – – Ar pildījumu, kas galvenokārt sastāv no sviesta vai citiem piena produktiem (piemēram, ķiploku sviesta)

39

1905.9019

– – – Citi

5

1905.9020

– – Parastie cepumi

5

1905.9040

– – Kūkas un mīklas izstrādājumi

35

 

– – Pīrāgi, tostarp picas:

 

1905.9051

– – – Ar gaļu

97

1905.9059

– – – Cita

53

1905.9090

– – Citi

45

2103

Mērces un produkti to gatavošanai; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi; sinepju pulveris un gatavas sinepes:

– Citi, kas nav sojas mērce, tomātu kečups un citas tomātu mērces, sinepju pulveris un gatavas sinepju mērces:

 

2103.9020

– – Majonēze

19

2103.9030

– – N.e.s. eļļas mērces (piemēram, remulādes mērces)

19

2103.9051

– – Ar gaļu, kas ir vairāk kā 20 % no svara

97

2103.9052

– – Ar gaļu, kas ir 3 %, bet ne vairāk kā 20 % no svara

52

2104

Gatavas zupas un buljoni, izstrādājumi to sagatavošanai; homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi:

– Gatavas zupas un buljoni, izstrādājumi to sagatavošanai:

 

2104.1001

– – Izstrādājumi dārzeņu zupu gatavošanai uz miltu, rupja maluma miltu, cietes vai iesala ekstrakta bāzes

3

2104.1002

– – Citi zupas pulveri iepakojumos, kas sver 5 kg vai vairāk

31

2104.1003

– – Konservētas zivju zupas

27

 

– – Citas zupas:

 

2104.1011

– – – Ar gaļu, kas ir vairāk kā 20 % no svara

78

2104.1012

– – – Ar gaļu, kas ir 3 %, bet ne vairāk kā 20 % no svara

44

2104.1019

– – – Citas

21

 

– – Citi:

 

2104.1021

– – – Ar gaļu, kas ir vairāk kā 20 % no svara

78

2104.1022

– – – Ar gaļu, kas ir 3 %, bet ne vairāk kā 20 % no svara

44

2104.1029

– – – Citi

21

 

– Homogenizēti jaukti pārtikas produkti:

 

2104.2001

– – Ar gaļu, kas ir vairāk kā 20 % no svara

97

2104.2002

– – Ar gaļu, kas ir 3 %, bet ne vairāk kā 20 % no svara

51

2104.2003

– – Ar zivīm, vēžveidīgajiem, mīkstmiešiem un citiem ūdens bezmugurkaulniekiem

24

2104.2009

– – Citi

24

2106

Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur:

– Citi:

– – Pulveris desertu pagatavošanai:

 

2106.9041

– – – Mazumtirdzniecības iepakojumā, kas sver 5 kg vai mazāk, kas satur piena pulveri, olbaltumus vai olu dzeltenumus

67

2106.9048

– – – Cits, kas satur piena pulveri, olbaltumus vai olu dzeltenumus

80

2106.9049

– – – Cits, kas nesatur piena pulveri, olbaltumus vai olu dzeltenumus

67

2106.9064

– – Ar gaļu, kas ir 3 %, bet ne vairāk kā 20 % no svara

41

2202

Ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar pievienotu cukuru vai citiem saldinātājiem vai aromatizēts, un citi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot augļu vai dārzeņu sulas, kas minētas pozīcijā Nr. 2009:

– Citi:

– – Piena produkti ar citām piedevām, ja piena produkti ir 75 % vai vairāk no šādu produktu svara, neskaitot iepakojumu:

 

2202.9011

– – – Kartona iepakojumā

41

2202.9012

– – – Vienreizlietojamā metāla iepakojumā

41

2202.9013

– – – Vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

41

2202.9014

– – – Vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kas ir lielāks kā 500 ml

41

2202.9015

– – – Vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kas nav lielāks kā 500 ml

41

2202.9016

– – – Vienreizlietojamā krāsainā plastmasas iepakojumā

41

2202.9017

– – – Vienreizlietojamā bezkrāsainā plastmasas iepakojumā

41

2202.9019

– – – Citi

41

▼M320

1.a Muitas nodokļi, kas piemērojami turpmāk norādītajiem Eiropas Savienības izcelsmes produktiem, ir vienādi ar nulli:



Islandes tarifu kods

Ražojuma apraksts

0501.0000

Cilvēku mati, neapstrādāti, mazgāti vai nemazgāti, sukāti vai nesukāti; cilvēku matu atkritumi

0502

Mājas cūku vai mežacūku sari un spalva; āpšu un citu dzīvnieku spalvas suku ražošanai; šādu saru un spalvu atkritumi;

0502.1000

–  Mājas cūku vai mežacūku sari un spalvas un to atkritumi

0502.9000

–  Citādi

0505

Ādas un citas putnu daļas ar spalvām vai dūnām, spalvas un to daļas (arī ar apgrieztām malām) un dūnas bez tālākas apstrādes, izņemot tīrīšanu, dezinficēšanu vai apstrādāšanu uzglabāšanai; putnu spalvu vai to daļu pulveris un atkritumi

 

–  Putnu spalvas, ko izmanto pildījumam; dūnas (pūka)

0505.1001

– –  spalvas

0505.1002

– –  lielo pūkpīļu dūnas, iztīrītas

0505.1003

– –  citādas dūnas

0505.1009

– –  Citādi

0505.9000

–  Citādi

0507

Ziloņkauls, bruņurupuču bruņas, vaļu bārda un vaļu bārdas bārkstis, ragi, briežragi, nagi un knābji, neapstrādāti vai sākotnēji apstrādāti, bet negriezti pēc formas; šo produktu pulveris un atkritumi

 

–  ziloņkauls; ziloņkaula pulveris un atkritumi

0507.1001

– –  vaļu zobi

0507.1009

– –  Citādi

 

–  Citādi

0507.9001

– –  vaļu bārda

0507.9002

– –  putnu nagi

0507.9003

– –  aitu ragi

0507.9004

– –  liellopu ragi

0507.9009

– –  Citādi

0508.0000

Koraļļi un tamlīdzīgi materiāli, neapstrādāti vai tikai sākotnēji apstrādāti; mīkstmiešu, vēžveidīgo vai adatādaiņu čaulas un vāki, sēpiju skeleta plāksnītes, neapstrādātas vai tikai sākotnēji apstrādātas, bet negrieztas pēc formas, šo produktu pulveris un atkritumi

0510.0000

Ambra, bebru cirkšņu sekrēts, cibets un muskuss; spāniešu mušas; žults, arī kaltēta; dziedzeri un citi dzīvnieku izcelsmes produkti, ko izmanto farmaceitisku preparātu izgatavošanai, svaigi, atdzesēti, saldēti vai citādi konservēti īslaicīgai glabāšanai

ex 0710

Saldēti dārzeņi (termiski neapstrādāti vai apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī)

0710.4000

–  cukurkukurūza

ex 0711

Īslaicīgai glabāšanai iekonservēti dārzeņi (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), kas nav derīgi tūlītējai lietošanai

 

–  citādi dārzeņi; dārzeņu maisījumi

0711.9002

– –  cukurkukurūza

ex 1302

Augu sulas un ekstrakti; pektīni, pektināti un pektāti; agars un citi no augu produktiem iegūti recinātāji un biezinātāji, arī modificēti

 

–  augu sulas un ekstrakti:

 

– –  citādi:

1302.1901

– – –  pārtikas izstrādājumiem

1302.1909

– – –  Citādi

 

–  pektīni, pektināti un pektāti

1302.2001

– –  kam pievienotā cukura saturs ir 5 % no svara vai vairāk

1401

Augu materiāli, kurus galvenokārt izmanto pīšanai (piemēram, bambusi, rotangpalmas, niedres, meldri, kārkli, rafijas, attīrīti, balināti vai krāsoti graudaugu salmi un liepu mizas)

1401.1000

–  bambusi

1401.2000

–  rotangpalmas

1401.9000

–  Citādi

1404

Augu valsts produkti, kas nav minēti vai iekļauti citur

1404.2000

–  kokvilnas īsšķiedras

 

–  citādi:

1404.9001

– –  dipsaka pogaļas

1404.9009

– –  Citādi

ex 1517

Margarīns; pārtikas maisījumi vai pārstrādes produkti, kuri iegūti no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām, vai dažādu šajā nodaļā uzskaitīto tauku vai eļļu frakcijām, kas nav pārtikas tauki un eļļas vai to frakcijas, kuras iekļautas pozīcijā 1516

 

–  Margarīns, izņemot šķidro margarīnu:

1517.1001

– –  ar piena tauku saturu vairāk nekā 10 %, bet ne vairāk kā 15 % no svara

 

–  Citādi:

1517.9002

– –  ar piena tauku saturu vairāk nekā 10 %, bet ne vairāk kā 15 % no svara

1517.9005

– –  no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām iegūti pārtikas maisījumi izmantošanai veidņu eļļām

ex 1702

Citādi cukuri, ieskaitot ķīmiski tīru laktozi, maltozi, glikozi un fruktozi, cietā veidā; cukura sīrupi bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām; mākslīgais medus, arī maisījumā ar dabisko medu; grauzdēts cukurs

1702.5000

–  ķīmiski tīra fruktoze

 

–  citādi produkti, ieskaitot invertcukuru un citus cukurus, un cukura sīrupa maisījumus, kas sausā veidā satur 50 % no svara fruktozi

1702.9004

– –  ķīmiski tīra maltoze

1704

Cukura konditorejas izstrādājumi (ieskaitot balto šokolādi) bez kakao piedevas

1704.1000

–  košļājamā gumija ar cukura pārklājumu vai bez tā

 

–  citādi:

1704.9001

– –  Mandeļu pasta ar cukura piedevu un persipāns (mandeļu pastas imitācija), 5 kg vai lielākās vienībās

1704.9002

– –  Mandeļu pasta ar cukura piedevu un persipāns (mandeļu pastas imitācija), vienībās, kas mazākas par 5 kg

1704.9003

– –  formēts dekorēšanas cukurs

1704.9004

– –  lakrica ar cukuru un lakricas izstrādājumi

1704.9005

– –  cukura konfektes, saldās sūkājamās tabletes, kas nav minētas citur

1704.9006

– –  karameles

1704.9007

– –  gumiarābika izstrādājumi

1704.9008

– –  cukura konditorejas izstrādājumi, kas nesatur ne glutēnu, ne proteīnus, īpaši sagatavoti alerģiju un vielmaiņas traucējumu slimniekiem

1704.9009

– –  Citādi

1806

Šokolāde un citādi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu

 

–  kakao pulveris ar cukura vai citu saldinātāju piedevu

1806.1001

– –  dzērienu ražošanai

1806.1009

– –  Citādi

 

–  citādi izstrādājumi briketēs, plātnītēs vai tāfelītēs, kuru svars pārsniedz 2 kg, vai šķidrā, pastas, pulvera, granulu veidā vai citādā nefasētā veidā konteineros vai tiešajā iepakojumā ar tilpību lielāku par 2 kg

1806.2010

– –  nugas pasta, briketēs pa 5 kg vai vairāk

1806.2020

– –  pulveris desertu pagatavošanai

 

– –  kakao pulveris, izņemot pozīcijas 1901 izstrādājumus, ar svaiga piena pulvera un/vai vājpiena pulvera saturu 30 % no svara vai vairāk, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās, bet ne maisījumā ar citām vielām

1806.2031

– – –  ar cukura vai citu saldinātāju piedevu

1806.2039

– – –  Citādi

 

– –  kakao pulveris, izņemot pozīcijas 1901 izstrādājumus, ar svaiga piena pulvera un/vai vājpiena pulvera saturu mazāk nekā 30 % no svara, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās, bet ne maisījumā ar citām vielām

1806.2041

– – –  ar cukura vai citu saldinātāju piedevu

1806.2049

– – –  Citādi

 

– –  citādi:

1806.2050

– – –  citi izstrādājumi, izņemot pozīcijas 1901 izstrādājumus, ar svaiga piena pulvera un/vai vājpiena pulvera saturu 30 % no svara vai vairāk

1806.2060

– – –  citi izstrādājumi, izņemot pozīcijas 1901 izstrādājumus, ar svaiga piena pulvera un/vai vājpiena pulvera saturu mazāk nekā 30 % no svara

1806.2090

– – –  Citādi

 

–  citādi, brikešu, plāksnīšu vai tāfelīšu veidā

 

– –  ar pildījumu

1806.3101

– – –  šokolāde ar pildījumu, brikešu, plāksnīšu vai tāfelīšu veidā

1806.3109

– – –  Citādi

 

– –  bez pildījuma

1806.3201

– – –  šokolāde, kas sastāv tikai no kakao pastas, cukura un ne vairāk kā 30 % kakao sviesta, plāksnīšu vai tāfelīšu veidā

1806.3202

– – –  šokolāde, kas satur kakao pastu, cukuru, kakao sviestu un piena pulveri, plāksnīšu vai tāfelīšu veidā

1806.3203

– – –  šokolādes imitācija, plāksnīšu vai tāfelīšu veidā

1806.3209

– – –  Citādi

 

–  citādi:

 

– –  vielas dzērienu ražošanai

1806.9011

– – –  sagatavotas vielas dzērieniem, uz pozīcijās 0401 –0404 iekļauto izstrādājumu bāzes, ar kakao pulvera saturu 5 % no svara vai vairāk pilnīgi attaukotā vielā, citur nenorādītas, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu papildus citām sastāvdaļām nelielos daudzumos un aromatizētājiem

1806.9012

– – –  sagatavotas vielas dzērieniem, kuras satur kakao kopā ar proteīniem un/vai citām uzturvielām, arī vitamīniem, minerāliem, augu šķiedrām, polinepiesātinātajām taukskābēm un aromatizētājiem

1806.9019

– – –  Citādi

 

– –  citādi:

1806.9021

– – –  pulveris desertu, pudiņu un zupu pagatavošanai

1806.9022

– – –  pārtika, kas īpaši sagatavota zīdaiņiem un diētiskām vajadzībām

1806.9023

– – –  saldās Lieldienu olas

1806.9024

– – –  saldējuma mērces un dipi

1806.9025

– – –  glazēti izstrādājumi, piemēram, rozīnes, rieksti, “uzpūsti” graudi, lakrica, karameles un želejas

1806.9026

– – –  ar krēmu pildītas šokolādes konfektes

1806.9027

– – –  brokastu pārslas

 

– – –  kakao pulveris, izņemot pozīcijas 1901 izstrādājumus, ar svaiga piena pulvera un/vai vājpiena pulvera saturu 30 % no svara vai vairāk, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās, bet ne maisījumā ar citām vielām

1806.9041

– – – –  ar cukura vai citu saldinātāju piedevu

1806.9049

– – – –  Citādi

 

– – –  kakao pulveris, izņemot pozīcijas 1901 izstrādājumus, ar svaiga piena pulvera un/vai vājpiena pulvera saturu mazāk nekā 30 % no svara, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās, bet ne maisījumā ar citām vielām

1806.9051

– – – –  ar cukura vai citu saldinātāju piedevu

1806.9059

– – – –  Citādi

 

– – –  citādi:

1806.9091

– – – –  ar cukura vai citu saldinātāju piedevu

1806.9099

– – – –  Citādi

1901

Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao pulveri vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 40 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur; pārtikas izstrādājumi no pozīcijās 0401 –0404 iekļautajām precēm, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no svara kakao pulvera un kas nav minēti vai iekļauti citur

1901.1000

–  pārtikas produkti zīdaiņiem, safasēti mazumtirdzniecībai

 

–  maisījumi un mīklas pozīcijā 1905 iekļauto maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanai

 

– –  kas satur kopā 3 % vai vairāk svaiga piena pulvera, vājpiena pulvera, olu, piena tauku (piemēram, sviesta), siera vai gaļas

1901.2011

– – –  pozīcijā 1905.1000 iekļauto sausmaizīšu ražošanai

1901.2012

– – –  pozīcijā 1905.2000 iekļauto piparkūku un tamlīdzīgo izstrādājumu ražošanai

1901.2051

– – –  pozīcijā 1905.3110 iekļauto saldo cepumu ražošanai

1901.2052

– – –  pozīcijā 1905.3120 iekļauto saldo cepumu ražošanai

1901.2053

– – –  pozīcijā 1905.3131 iekļauto ingvercepumu ražošanai

1901.2054

– – –  pozīcijās 1905.3201 un 1905.3209 iekļauto vafeļu ar cukura vai citu saldinātāju piedevu ražošanai

1901.2055

– – –  pozīcijās 1905.3201 un 1905.3209 iekļauto vafeļu bez cukura vai citu saldinātāju piedevas ražošanai

1901.2056

– – –  pozīcijā 1905.4000 iekļauto sausiņu, grauzdiņu un tamlīdzīgu grauzdētu izstrādājumu ražošanai

1901.2057

– – –  pozīcijā 1905.9011 iekļauto maizes izstrādājumu ar pildījumu uz sviesta vai citu piena pārstrādes produktu bāzes ražošanai

1901.2058

– – –  pozīcijā 1905.9019 iekļauto maizes izstrādājumu ražošanai

1901.2059

– – –  pozīcijās 1905.9021 un 1905.9029 iekļauto vienkāršo cepumu ražošanai

1901.2061

– – –  pozīcijā 1905.9030 iekļauto vircotu un sālītu cepumu ražošanai

1901.2062

– – –  pozīcijās 1905.9041 un 1905.9049 iekļauto kūku un mīklas izstrādājumu ar cukura vai citu saldinātāju piedevu ražošanai

1901.2063

– – –  pozīcijās 1905.9041 un 1905.9049 iekļauto kūku un mīklas izstrādājumu bez cukura vai citu saldinātāju piedevas ražošanai

1901.2064

– – –  maisījumi un mīklas, kas satur gaļu, pozīcijā 1905.9051 iekļauto pīrāgu, tostarp picu, ražošanai

1901.2065

– – –  maisījumi un mīklas, kas satur tādas sastāvdaļas, kuras nav gaļa, pozīcijā 1905.9059 iekļauto picu un tamlīdzīgu izstrādājumu ražošanai

1901.2066

– – –  uzkodu, piemēram, pārslu, vītņu, gredzentiņu, konusu, nūjiņu un tamlīdzīgu izstrādājumu, ražošanai

1901.2067

– – –  pozīcijas 1905.9091 izstrādājumu ražošanai

1901.2068

– – –  pozīcijas 1905.9099 izstrādājumu ražošanai

 

– –  citādi:

1901.2071

– – –  pozīcijas 1905.1000 sausmaizīšu ražošanai

1901.2072

– – –  pozīcijā 1905.2000 iekļauto piparkūku un tamlīdzīgo izstrādājumu ražošanai

1901.2073

– – –  pozīcijā 1905.3110 iekļauto saldo cepumu ražošanai

1901.2074

– – –  pozīcijā 1905.3120 iekļauto saldo cepumu ražošanai

1901.2075

– – –  pozīcijā 1905.3131 iekļauto ingvercepumu ražošanai

1901.2076

– – –  pozīcijās 1905.3201 un 1905.3209 iekļauto vafeļu ražošanai

1901.2077

– – –  pozīcijā 1905.4000 iekļauto sausiņu, grauzdiņu un tamlīdzīgu grauzdētu izstrādājumu ražošanai

1901.2078

– – –  pozīcijā 1905.9011 iekļauto maizes izstrādājumu ar pildījumu uz sviesta vai citu piena pārstrādes produktu bāzes ražošanai

1901.2079

– – –  pozīcijā 1905.9019 iekļauto maizes izstrādājumu ražošanai

1901.2081

– – –  pozīcijās 1905.9021 un 1905.9029 iekļauto vienkāršo cepumu ražošanai

1901.2082

– – –  pozīcijā 1905.9030 iekļauto vircotu un sālītu cepumu ražošanai

1901.2083

– – –  pozīcijā 1905.9041 iekļauto kūku un mīklas izstrādājumu ražošanai

1901.2084

– – –  pozīcijā 1905.9049 iekļauto kūku un mīklas izstrādājumu ražošanai

1901.2085

– – –  maisījumi un mīklas, kas satur gaļu, pozīcijā 1905.9051 iekļauto pīrāgu, tostarp picu, ražošanai

1901.2086

– – –  maisījumi un mīklas, kas satur tādas sastāvdaļas, kuras nav gaļa, pozīcijā 1905.9059 iekļauto picu un tamlīdzīgu izstrādājumu ražošanai

1901.2087

– – –  uzkodu, piemēram, pārslu, vītņu, gredzentiņu, konusu, nūjiņu un tamlīdzīgu izstrādājumu, ražošanai

1901.2088

– – –  pozīcijā 1905.9091 iekļauto izstrādājumu ar cukura vai citu saldinātāju piedevu ražošanai

1901.2089

– – –  pozīcijas 1905.9099 izstrādājumu ražošanai

 

–  citādi:

 

– –  vielas dzērienu ražošanai

1901.9021

– – –  sagatavotas vielas dzērieniem uz pozīcijās 0401 –0404 iekļauto izstrādājumu bāzes, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no svara kakao un kas nav minētas citur, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu papildus citām sastāvdaļām un aromatizētājiem

1901.9029

– – –  citas sagatavotas vielas dzērieniem uz pozīcijās 0401 –0404 iekļauto izstrādājumu bāzes, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no svara kakao un kas nav minētas citur

1901.9031

– – –  citas vielas dzērieniem ar cukura vai citu saldinātāju piedevu

1901.9039

– – –  citas vielas dzērieniem

1901.9091

– – –  ar cukura vai citu saldinātāju piedevu

1901.9099

– – –  Citādi

ex 1902

Mīklas (pastas) izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai ar pildījumu (gaļu vai citiem produktiem), vai citādi sagatavoti, kā spageti, makaroni, nūdeles, skaidiņas, klimpas, pelmeņi, pildīti makaroni; kuskuss, sagatavots vai nesagatavots

 

–  termiski neapstrādāti mīklas izstrādājumi, bez pildījuma un citādi nesagatavoti

1902.1100

– –  ar olu piedevu

1902.1900

– –  Citādi

 

–  pildīti makaronu izstrādājumi (pasta), arī termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti

 

– –  pildīti ar zivju, vēžveidīgo, mīkstmiešu un citu ūdens bezmugurkaulnieku izstrādājumiem

1902.2011

– – –  proporcijā, kas pārsniedz 20 % no svara

1902.2019

– – –  Citādi

 

– –  pildīti ar desu, gaļas, gaļas subproduktu vai asiņu vai to maisījumu izstrādājumiem

1902.2022

– – –  kas satur 3 % līdz 20 % (ieskaitot) no svara desu, gaļas, gaļas subproduktu vai asiņu vai to maisījumu

1902.2029

– – –  Citādi

 

– –  pildīti ar sieru

1902.2031

– – –  kas satur vairāk nekā 3 % no svara siera

1902.2039

– – –  Citādi

 

– –  pildīti ar gaļu un sieru

1902.2041

– – –  kas satur vairāk nekā 20 % no svara gaļas un siera

1902.2042

– – –  kas kopā satur 3 % līdz 20 % (ieskaitot) no svara gaļas un siera

1902.2049

– – –  Citādi

1902.2050

– –  Citādi

 

–  citādi pastas izstrādājumi

1902.3010

– –  ar zivīm, vēžveidīgajiem, mīkstmiešiem un citiem ūdens bezmugurkaulniekiem

 

– –  ar desām, gaļu, gaļas subproduktiem vai asinīm vai to maisījumu

1902.3021

– – –  proporcijā no 3 % līdz 20 % (ieskaitot) no svara

1902.3029

– – –  Citādi

 

– –  ar sieru

1902.3031

– – –  proporcijā, kas pārsniedz 3 % no svara

1902.3039

– – –  Citādi

 

– –  ar gaļu un sieru

1902.3041

– – –  proporcijā no 3 % līdz 20 % (ieskaitot) no kopējā svara

1902.3049

– – –  Citādi

1902.3050

– –  Citādi

 

–  kuskuss

1902.4010

– –  ar zivīm, vēžveidīgajiem, mīkstmiešiem un citiem ūdens bezmugurkaulniekiem

 

– –  ar desām, gaļu, gaļas subproduktiem vai asinīm vai to maisījumu

1902.4021

– – –  proporcijā no 3 % līdz 20 % (ieskaitot) no svara

1902.4029

– – –  Citādi

1902.4030

– –  Citādi

1903

Tapioka un tās aizstājēji, kas pagatavoti no cietes pārslu, graudu, putraimu, atsiju vai tamlīdzīgā veidā

1903.0001

–  5 kg vai mazākā mazumtirdzniecības iepakojumā

1903.0009

–  Citādi

1904

Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudaugu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugu produkti (izņemot kukurūzu) graudu veidā vai pārslu veidā vai citādi pārstrādātos graudos (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas nav citur minēti un iekļauti

 

–  gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudus vai graudu produktus

1904.1001

– –  uzkodas, piemēram, pārslas, vītnes, gredzentiņi, konusi, nūjiņas un tamlīdzīgi izstrādājumi

1904.1003

– –  brokastu pārslas, kas satur vairāk nekā 10 % pievienotā cukura

1904.1004

– –  citādas brokastu pārslas

1904.1009

– –  Citādi

 

–  gatavi pārtikas produkti, kas iegūti no neapgrauzdētām graudu pārslām vai no neapgrauzdēto graudu pārslu un grauzdēto graudu pārslu maisījumiem vai no uzpūstiem graudiem

1904.2001

– –  uz uzpūstu vai grauzdētu graudu vai graudaugu produktu bāzes

1904.2009

– –  Citādi

 

–  bulgurs

1904.3001

– –  kas satur 3 % līdz 20 % (ieskaitot) no svara gaļas

1904.3009

– –  Citādi

 

–  Citādi:

1904.9001

– –  kas satur 3 % līdz 20 % (ieskaitot) no svara gaļas

1904.9009

– –  kas satur 3 % līdz 20 % (ieskaitot) no svara gaļas

1905

Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; dievmaizītes, oblātas farmācijai, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti

1905.1000

–  sausmaizītes

1905.2000

–  piparkūkas un tamlīdzīgi izstrādājumi

 

–  saldie cepumi; vafeles

 

– –  saldie cepumi

1905.3110

– – –  glazēti ar šokolādi vai pomādēm, kuru sastāvā ir kakao

1905.3120

– – –  kas nesatur ne glutēnu, ne proteīnus, īpaši sagatavoti alerģiju un vielmaiņas traucējumu slimniekiem

 

– – –  citādi:

1905.3131

– – – –  ingvercepumi

1905.3132

– – – –  saldie cepumi, kas satur mazāk nekā 20 % cukura

1905.3139

– – – –  citādi saldie cepumi

 

– –  vafeles

1905.3201

– – –  glazēti ar šokolādi vai pomādēm, kuru sastāvā ir kakao

1905.3209

– – –  Citādi

1905.4000

–  sausiņi, grauzdiņi un tamlīdzīgi grauzdēti izstrādājumi

 

–  citādi:

 

– –  maize

1905.9011

– – –  ar pildījumu, kas sastāv galvenokārt no sviesta vai citiem piena pārstrādes produktiem (piemēram, ķiploku sviesta)

1905.9019

– – –  Citādi

 

– –  vienkārši cepumi

1905.9021

– – –  kas nesatur ne glutēnu, ne proteīnus, īpaši sagatavoti alerģiju un vielmaiņas traucējumu slimniekiem

1905.9029

– – –  Citādi

1905.9030

– –  vircoti un sālīti cepumi

 

– –  kūkas un mīklas izstrādājumi

1905.9041

– – –  kas nesatur ne glutēnu, ne proteīnus, īpaši sagatavoti alerģiju un vielmaiņas traucējumu slimniekiem

1905.9049

– – –  Citādi

 

– –  pīrāgi, tostarp pica

1905.9051

– – –  kas satur gaļu

1905.9059

– – –  Citādi

1905.9060

– –  uzkodas, piemēram, pārslas, vītnes, gredzentiņi, konusi, nūjiņas un tamlīdzīgi izstrādājumi

 

– –  Citādi

1905.9091

– – –  ar cukura vai citu saldinātāju piedevu

1905.9099

– – –  Citādi

ex 2001

Etiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņi, augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas:

 

–  citādi:

2001.9001

– –  cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)

2001.9002

– –  jamss, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas satur 5 % vai vairāk cietes

ex 2001.9009

– –  citi izstrādājumi, kas satur palmu galotņu pumpurus

ex 2004

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, saldēti citi dārzeņi:

 

–  kartupeļi:

2004.1001

– –  milti, rupja maluma milti vai pārslas

 

–  citādi dārzeņi un dārzeņu maisījumi:

2004.9001

– –  cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)

ex 2005

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesasaldēti citi dārzeņi:

 

–  kartupeļi:

2005.2001

– –  milti, rupja maluma milti vai pārslas

2005.8000

–  cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)

ex 2006

Augļi, rieksti, augļu mizas un citādas augu daļas, konservētas cukurā (žāvētas, iecukurotas vai glazētas)

 

–  saldēti dārzeņi:

2006.0011

– –  cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)

 

–  Citi dārzeņi:

2006.0021

– –  cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)

2007

Džemi, augļu želejas, marmelādes, augļu vai riekstu biezeņi un augļu vai riekstu pastas, termiski apstrādātas, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās

2007.1000

–  homogenizēti produkti

 

–  citādi:

2007.9100

– –  citrusaugļi

2007.9900

– –  Citādi

ex 2008

Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur nav minētas un iekļautas, sagatavotas vai konservētas ar citu paņēmienu, arī ar cukura vai citu saldinātāju vai spirta piedevu

 

–  rieksti, zemesrieksti un citas sēklas, arī maisījumā:

 

– –  zemesrieksti

2008.1101

– – –  Zemesriekstu sviests

ex 2008.1109

– – –  citādi, grauzdēti

 

–  citādi, arī maisījumi, izņemot apakšpozīcijā 2008.19 minētos:

2008.9100

– –  Palmu galotņu pumpuri

 

– –  citādi:

2008.9902

– – –  kukurūza, izņemot cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata)

ex 2101

Kafijas, tējas un mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz to bāzes vai uz kafijas, tējas vai mates bāzes; grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti

 

–  kafijas ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz šo ekstraktu, esenču un koncentrātu bāzes vai uz kafijas bāzes

 

– –  izstrādājumi uz šādu ekstraktu, esenču vai koncentrātu bāzes vai uz kafijas bāzes

2101.1201

– – –  kas pēc svara satur 1,5 % vai vairāk piena tauku, 2,5 % vai vairāk piena proteīnu, 5 % vai vairāk cukura vai 5 % vai vairāk cietes

 

–  tējas vai mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz šādu ekstraktu, esenču un koncentrātu bāzes vai uz tējas vai mates bāzes

2101.2001

– –  kas pēc svara satur 1,5 % vai vairāk piena tauku, 2,5 % vai vairāk piena proteīnu, 5 % vai vairāk cukura vai 5 % vai vairāk cietes

 

–  grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti

2101.3001

– –  citi grauzdēti kafijas aizstājēji, kas nav grauzdēti cigoriņi; ekstrakti, esences un koncentrāti no citiem grauzdētiem kafijas aizstājējiem, kas nav grauzdēti cigoriņi

2102

Raugi (aktīvi vai neaktīvi); citi neaktīvi vienšūnas mikroorganismi (izņemot vakcīnas, kas minētas pozīcijā 3002 ); gatavi cepamie pulveri:

 

–  aktīvie raugi

2102.1001

– –  citādi nekā maizes cepšanai, izņemot izmantošanai lopbarībā paredzētus raugus

2102.1009

– –  Citādi

 

–  neaktīvi raugi; citi nedzīvi vienšūnu mikroorganismi

2102.2001

– –  neaktīvie raugi

2102.2002

– –  nedzīvas vienšūnas aļģes

2102.2003

– –  izmantošanai lopbarībā

2102.2009

– –  Citādi

 

–  gatavi cepamie pulveri

2102.3001

– –  5 kg vai mazākā mazumtirdzniecības iepakojumā

2102.3009

– –  Citādi

ex 2103

Gatavas mērces un produkti to gatavošanai; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi; sinepju pulveris un gatavas sinepes

2103.2000

–  tomātu kečups un citādas tomātu mērces

 

–  sinepju pulveris un gatavas sinepes

2103.3001

– –  gatavas sinepes, kas svara ziņā satur 5 % vai vairāk pievienotā cukura

 

–  Citādi:

2103.9010

– –  sagatavotas dārzeņu mērces uz miltu, rupja maluma miltu, cietes vai iesala ekstrakta bāzes

2103.9020

– –  majonēze

2103.9030

– –  eļļas mērces, kas nav minētas citur (piemēram, remulādes mērces)

 

– –  kas satur gaļu

2103.9051

– – –  proporcijā, kas pārsniedz 20 % no svara

2103.9052

– – –  proporcijā no 3 % līdz 20 % (ieskaitot) no svara

2103.9059

– – –  Citādi

 

– –  citādi:

2103.9091

– – –  ar cukura vai citu saldinātāju piedevu

2103.9099

– – –  Citādi

2104

Gatavas zupas un buljoni, izstrādājumi to pagatavošanai; homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi

 

–  gatavas zupas un buljoni, izstrādājumi to pagatavošanai

2104.1001

– –  dārzeņu zupu izstrādājumi uz miltu, rupja maluma miltu, cietes vai iesala ekstrakta bāzes

2104.1002

– –  citādi zupas pulveri, 5 kg vai lielākā iepakojumā

2104.1003

– –  konservētas zivju zupas

 

– –  citādas zupas

2104.1011

– – –  kas satur vairāk nekā 20 % no svara gaļas

2104.1012

– – –  kas satur 3 % līdz 20 % (ieskaitot) no svara gaļas

2104.1019

– – –  Citādi

 

– –  citādi:

2104.1021

– – –  kas satur vairāk nekā 20 % no svara gaļas

2104.1022

– – –  kas satur 3 % līdz 20 % (ieskaitot) no svara gaļas

2104.1029

– – –  Citādi

 

–  homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi

2104.2001

– – –  kas satur vairāk nekā 20 % no svara gaļas

2104.2002

– – –  kas satur 3 % līdz 20 % (ieskaitot) no svara gaļas

2104.2003

– –  kas satur zivis, vēžveidīgos, mīkstmiešus vai citus ūdens bezmugurkaulniekus

2104.2009

– – –  Citādi

ex 2106

Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur

2106.1000

–  proteīna koncentrāti un strukturētas olbaltumvielas

 

–  citādi:

 

– –  augļu sulas, sagatavotas vai jauktas vairāk, nekā norādīts pozīcijā 2009

2106.9011

– – –  neraudzēti un bez cukura piedevas, 50 kg vai lielākā tarā

2106.9012

– – –  citādi, cita veida tarā, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu

2106.9013

– – –  citādi, cita veida tarā

 

– –  izstrādājumi dzērienu pagatavošanai

2106.9023

– – –  augu vai augu daļu maisījumi, arī maisījumā ar augu ekstraktiem, augu buljona izstrādājumiem

2106.9024

– – –  īpaši sagatavoti zīdaiņiem un diētiskām vajadzībām

2106.9025

– – –  sagatavotas vielas dzērieniem, kuras satur proteīnus un/vai citas uzturvielas, arī vitamīnus, minerālus, augu šķiedras, polinepiesātinātās taukskābes un aromatizētājus

2106.9026

– – –  sagatavotas vielas dzērieniem no žeņšeņa ekstrakta, kas sajaukts ar citām sastāvdaļām, piemēram, glikozi vai laktozi

2106.9027

– – –  bezalkoholiski izstrādājumi (koncentrēti ekstrakti) bez cukura vai citiem saldinātājiem

2106.9028

– – –  bezalkoholiski izstrādājumi (koncentrēti ekstrakti), kas satur cukura piedevu

2106.9029

– – –  bezalkoholiski izstrādājumi (koncentrēti ekstrakti), kas satur saldinātāju piedevu

 

– – –  alkohola izstrādājumi, kuru spirta tilpumkoncentrācija pārsniedz 0,5 tilp. %, dzērienu pagatavošanai

2106.9031

– – – –  kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 0,5 tilp. %, bet nepārsniedz 2,25 tilp. %

2106.9032

– – – –  kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 2,25 tilp. %, bet nepārsniedz 15 tilp. %

2106.9033

– – – –  kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 15 tilp. %, bet nepārsniedz 22 tilp. %

2106.9034

– – – –  kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 22 tilp. %, bet nepārsniedz 32 tilp. %

2106.9035

– – – –  kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 32 tilp. %, bet nepārsniedz 40 tilp. %

2106.9036

– – – –  kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 40 tilp. %, bet nepārsniedz 50 tilp. %

2106.9037

– – – –  kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 50 tilp. %, bet nepārsniedz 60 tilp. %

2106.9038

– – – –  Citādi

2106.9039

– – –  Citādi

 

– –  pulveris desertu pagatavošanai

2106.9041

– – –  5 kg vai mazākā mazumtirdzniecības iepakojumā, satur piena pulveri, olas baltumu vai olas dzeltenumu

2106.9042

– – –  5 kg vai mazākā mazumtirdzniecības iepakojumā, nesatur piena pulveri, olas baltumu vai olas dzeltenumu

2106.9048

– – –  citādi, kas satur piena pulveri, olas baltumu vai olas dzeltenumu

2106.9049

– – –  citādi, kas nesatur piena pulveri, olas baltumu vai olas dzeltenumu

2106.9051

– –  ķīmisko vielu un pārtikas, piemēram, saharīna un laktozes, maisījumi, ko izmanto kā saldinātājus

2106.9062

– –  augļu zupas un biezputra

2106.9064

– –  kas satur 3 % līdz 20 % (ieskaitot) no svara gaļas

2106.9065

– –  zivju aknu eļļas kapsulas un citi vitamīni, kas nav minēti citur

2106.9066

– –  uztura bagātinātāji, kas nav minēti citur

2106.9067

– –  veģetārs krēms

2106.9068

– –  veģetārs siers

 

– –  saldumi, kas nesatur ne cukuru, ne kakao

2106.9071

– – –  košļājamā gumija

2106.9072

– – –  Citādi

2106.9079

– –  Citādi

2202

Ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēts, un citi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot augļu vai dārzeņu sulas, kas iekļautas pozīcijā 2009

 

–  ūdens, ieskaitot minerālūdeni un gāzēto ūdeni ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizētu minerālūdeni un gāzēto ūdeni

 

– –  gāzētie dzērieni ar cukura vai citu saldinātāju piedevu

2202.1011

– – –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2202.1012

– – –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2202.1013

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2202.1014

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml

2202.1015

– – –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2202.1016

– – –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2202.1019

– – –  Citādi

 

– –  gāzētie dzērieni ar cukura vai citu saldinātāju piedevu

2202.1031

– – –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2202.1032

– – –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2202.1033

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2202.1034

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml

2202.1035

– – –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2202.1036

– – –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2202.1039

– – –  Citādi

 

– –  īpaši sagatavoti zīdaiņiem un diētiskām vajadzībām

2202.1041

– – –  kartona iepakojumā

2202.1042

– – –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2202.1043

– – –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2202.1044

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2202.1045

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml

2202.1046

– – –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2202.1047

– – –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2202.1049

– – –  Citādi

 

– –  citādi:

2202.1091

– – –  kartona iepakojumā

2202.1092

– – –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2202.1093

– – –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2202.1094

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2202.1095

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml

2202.1096

– – –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2202.1097

– – –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2202.1099

– – –  Citādi

 

–  citādi:

 

– –  no piena pārstrādes produktiem ar citām sastāvdaļām, ja piena pārstrādes produktu saturs no svara bez iepakojuma ir 75 % vai vairāk

2202.9011

– – –  kartona iepakojumā

2202.9012

– – –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2202.9013

– – –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2202.9014

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2202.9015

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml

2202.9016

– – –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2202.9017

– – –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2202.9019

– – –  Citādi

 

– –  īpaši sagatavoti zīdaiņiem un diētiskām vajadzībām

2202.9021

– – –  kartona iepakojumā

2202.9022

– – –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2202.9023

– – –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2202.9024

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2202.9025

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml

2202.9026

– – –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2202.9027

– – –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2202.9029

– – –  Citādi

 

– –  sojas pupu dzērieni

2202.9031

– – –  kartona iepakojumā

2202.9032

– – –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2202.9033

– – –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2202.9034

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2202.9035

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml

2202.9036

– – –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2202.9037

– – –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2202.9039

– – –  Citādi

 

– –  rīsu un/vai mandeļu dzērieni

2202.9041

– – –  kartona iepakojumā

2202.9042

– – –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2202.9043

– – –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2202.9044

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2202.9045

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml

2202.9046

– – –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2202.9047

– – –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2202.9049

– – –  Citādi

 

– –  citādi:

2202.9091

– – –  kartona iepakojumā

2202.9092

– – –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2202.9093

– – –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2202.9094

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2202.9095

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml

2202.9096

– – –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2202.9097

– – –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2202.9099

– – –  Citādi

2203

Iesala alus:

 

–  iesala alus, kura spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 0,5 tilp. %, bet nepārsniedz 2,25 tilp. %

2203.0011

– –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2203.0012

– –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2203.0013

– –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2203.0014

– –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml

2203.0015

– –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2203.0016

– –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2203.0019

– –  Citādi

 

–  citādi:

2203.0091

– –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2203.0092

– –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2203.0093

– –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2203.0094

– –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml

2203.0095

– –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2203.0096

– –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2203.0099

– –  Citādi

2205

Vermuts un citi svaigo vīnogu vīni, kas aromatizēti ar augiem vai aromātiskām vielām

 

–  tarā ar 2 l vai mazāku ietilpību:

 

– –  kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 0,5 tilp. %, bet nepārsniedz 2,25 tilp. %

2205.1011

– – –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2205.1012

– – –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2205.1013

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2205.1014

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml

2205.1015

– – –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2205.1016

– – –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2205.1019

– – –  Citādi

 

– –  kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 2,25 %, bet nepārsniedz 15 % tīra spirta, ar nosacījumu, ka preces satur tikai tādu spirtu, kas radies rūgšanas procesā bez jebkāda veida destilācijas

2205.1021

– – –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2205.1022

– – –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2205.1023

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2205.1024

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml

2205.1025

– – –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2205.1026

– – –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2205.1029

– – –  Citādi

 

– –  citādi:

2205.1091

– – –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2205.1092

– – –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2205.1093

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2205.1094

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml

2205.1095

– – –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2205.1096

– – –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2205.1099

– – –  Citādi

 

–  citādi:

 

– –  kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 0,5 tilp. %, bet nepārsniedz 2,25 tilp. %

2205.9011

– – –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2205.9012

– – –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2205.9013

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā

2205.9015

– – –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2205.9016

– – –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2205.9019

– – –  Citādi

 

– –  kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 2,25 % un nepārsniedz 15 % un kas satur tikai tādu spirtu, kas radies rūgšanas procesā bez jebkāda veida destilācijas

2205.9021

– – –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2205.9022

– – –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2205.9023

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2205.9025

– – –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2205.9026

– – –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2205.9029

– – –  Citādi

 

– –  citādi:

2205.9091

– – –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2205.9092

– – –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2205.9093

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2205.9095

– – –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2205.9096

– – –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2205.9099

– – –  Citādi

ex 2207

Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju 80 tilp. % vai vairāk; etilspirts un citi jebkāda stipruma spirti, denaturēti

2207.2000

–  etilspirts un citi jebkāda stipruma spirti, denaturēti

ex 2208

Nedenaturēts etilspirts, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāk nekā 80 tilp. %; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiski dzērieni;

 

–  Rums un citi alkoholiskie dzērieni, kas iegūti, destilējot raudzētus cukurniedru produktus

2208.4011

– –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2208.4012

– –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2208.4013

– –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2208.4014

– –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml

2208.4015

– –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2208.4016

– –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2208.4019

– –  Citādi

 

–  džins un kadiķu degvīns (Geneva)

 

– –  džins

2208.5031

– – –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2208.5032

– – –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2208.5033

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2208.5034

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml

2208.5035

– – –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2208.5036

– – –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2208.5039

– – –  Citādi

 

– –  kadiķu degvīns (Geneva)

2208.5041

– – –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2208.5042

– – –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2208.5043

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2208.5044

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml

2208.5045

– – –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2208.5046

– – –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2208.5049

– – –  Citādi

 

–  degvīns

2208.6011

– –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2208.6012

– –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2208.6013

– –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2208.6014

– –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml

2208.6015

– –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2208.6016

– –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2208.6019

– –  Citādi

 

–  liķieri un uzlijas

 

– –  kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 0,5 tilp. %, bet nepārsniedz 2,25 tilp. %

2208.7021

– – –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2208.7022

– – –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2208.7023

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2208.7024

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml

2208.7025

– – –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2208.7026

– – –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2208.7029

– – –  Citādi

 

– –  citādi:

2208.7081

– – –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2208.7082

– – –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2208.7083

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2208.7084

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml

2208.7085

– – –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2208.7086

– – –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2208.7089

– – –  Citādi

 

–  citādi:

 

– –  alkoholiskais dzēriens Brennivín

2208.9021

– – –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2208.9022

– – –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2208.9023

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2208.9024

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml

2208.9025

– – –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2208.9026

– – –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2208.9029

– – –  Citādi

 

– –  alkoholiskais dzēriens Aquavit

2208.9031

– – –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2208.9032

– – –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2208.9033

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2208.9034

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml

2208.9035

– – –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2208.9036

– – –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2208.9039

– – –  Citādi

2209.0000

Etiķis un etiķa aizstājēji, kas iegūti no etiķskābes

2402

Cigāri, Manilas cigāri, cigarilli un cigaretes no tabakas vai tabakas aizstājējiem

 

–  cigāri, Manilas cigāri un cigarilli, kas satur tabaku

2402.1001

– –  ko ceļotāji, apkalpes locekļi un citas personas ievedušas valstī personiskām vajadzībām vai kas nosūtīti uz valsti, neveicot profesionālu importēšanu

2402.1009

– –  Citādi

 

–  cigaretes, kas satur tabaku

2402.2001

– –  ko ceļotāji, apkalpes locekļi un citas personas ievedušas valstī personiskām vajadzībām vai kas nosūtīti uz valsti, neveicot profesionālu importēšanu

2402.2009

– –  Citādi

 

–  citādi:

 

– –  cigāri, Manilas cigāri un cigarilli no tabakas aizstājējiem

2402.9011

– – –  ko ceļotāji, apkalpes locekļi un citas personas ievedušas valstī personiskām vajadzībām vai kas nosūtīti uz valsti, neveicot profesionālu importēšanu

2402.9019

– – –  Citādi

 

– –  citādi:

2402.9091

– – –  ko ceļotāji, apkalpes locekļi un citas personas ievedušas valstī personiskām vajadzībām vai kas nosūtīti uz valsti, neveicot profesionālu importēšanu

2402.9099

– – –  Citādi

2403

Citādi tabakas izstrādājumi un tabakas rūpnieciski aizstājēji; “homogenizēta” vai “atjaunota” tabaka; tabakas ekstrakti un esences

 

–  smēķējamā tabaka, kas satur vai nesatur tabakas aizstājējus jebkurā samērā

 

– –  ūdenspīpes tabaka, kas minētas šīs nodaļas 1. piezīmē par apakšpozīcijām

2403.1101

– – –  ko ceļotāji, apkalpes locekļi un citas personas ievedušas valstī personiskām vajadzībām vai kas nosūtīti uz valsti, neveicot profesionālu importēšanu

2403.1109

– – –  Citādi

 

– –  citādi:

2403.1901

– – –  ko ceļotāji, apkalpes locekļi un citas personas ievedušas valstī personiskām vajadzībām vai kas nosūtīti uz valsti, neveicot profesionālu importēšanu

2403.1909

– – –  Citādi

 

– –  “homogenizēta” vai “atjaunota” tabaka

2403.9101

– – –  ko ceļotāji, apkalpes locekļi un citas personas ievedušas valstī personiskām vajadzībām vai kas nosūtīti uz valsti, neveicot profesionālu importēšanu

2403.9109

– – –  Citādi

 

– –  citādi:

 

– – –  šņaucamtabaka, kas satur solutio ammoniae

2403.9911

– – – –  ko ceļotāji, apkalpes locekļi un citas personas ievedušas valstī personiskām vajadzībām vai kas nosūtīti uz valsti, neveicot profesionālu importēšanu

2403.9919

– – – –  Citādi

 

– – –  citāda šņaucamtabaka

2403.9921

– – – –  ko ceļotāji, apkalpes locekļi un citas personas ievedušas valstī personiskām vajadzībām vai kas nosūtīti uz valsti, neveicot profesionālu importēšanu

2403.9929

– – – –  Citādi

 

– – –  citādi:

2403.9992

– – – –  šņaucamtabakas imitācija

2403.9993

– – – –  orālai lietošanai paredzētas tabakas imitācija

2403.9994

– – – –  citādi, ko ceļotāji, apkalpes locekļi un citas personas ievedušas valstī personiskām vajadzībām vai kas nosūtīti uz valsti, neveicot profesionālu importēšanu

2403.9999

– – – –  Citādi

▼M320

2. Pielikuma 1. punktā norādītie tarifu kodi atbilst tiem, kas bija piemērojami Islandē 2001. gada 1. jūlijā. Pielikuma 1.a punktā norādītie tarifu kodi atbilst tiem, kas bija piemērojami Islandē 2015. gada 1. janvārī. Šā pielikuma noteikumus neietekmēs nekādas izmaiņas, kas varētu tikt veiktas tarifu nomenklatūrā.

▼M108

3.

 



HS kods

Produktu apraksts

 

 

2105

 

Saldējums vai citāds pārtikas ledus, kas vai nu satur, vai nesatur kakao

2106

 

Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur:

.90

– Citi:

ex.90

– – Maisījumi, kas lielākoties sastāv no taukiem un ūdens, no kuru svara vairāk kā 15 % ir sviests vai citi piena tauki

4. Pagaidu kārtību, kas izklāstīta 3. punktā, Līgumslēdzējas puses pārskata līdz 2007. gada beigām.

I TABULAS III PIELIKUMS

Norvēģijas importa režīms

1.

Atsauces likmes (NOK/kg), ko piemēro, lai aprēķinātu nodokļus par apstrādātajiem lauksaimniecības produktiem, izņemot 6. punktā minēto, ir šādas:



 

Matrica ()

Standartformulas

Faktiskais saturs

Pilnpiena pulveris (*)

11,43

11,43

11,43

Sausais vājpiens (*)

12,16

12,16

12,16

Sviests (*)

12,74

12,74

12,74

Piens jogurtam

 ()

3,01

3,01

Piens dzērienu ražošanai

 ()

2,23

2,23

Šķidrais pilnpiens

 ()

1,43

Šķidrais vājpiens

 ()

1,07

Iebiezinātas piena taukvielas

 ()

4,98

Iebiezināts vājpiens

 ()

4,72

Piena pulveris ar tauku saturu 20 %

 ()

11,41

Sausās paniņas

 ()

11,93

Krējums

 ()

4,48

Krējuma maisījumi

 ()

5,33

Biezs skābais krējums

 ()

6,69

Krējuma pulveris

 ()

10,77

Sausās sūkalas

 ()

3,00

Kazeināti

 ()

33,47

Piena albumīns

 ()

33,47

Kviešu milti (*)

1,96

1,96

1,96

Rudzu milti

1,96

2,16

1,96

Cieto kviešu milti

1,96

1,32

1,96

Miežu milti

1,96

1,96

Rudzu-kviešu milti

1,96

1,96

Kukurūzas milti

0

0

Rīsu milti

0

0

Pārējo graudaugu produktu milti

0

0

Parastie kvieši

1,52

1,52

Cietie kvieši

0,98

0,98

Mieži

1,37

1,37

Auzas

1,17

1,17

Rudzi

1,46

1,46

Rudzu un kviešu maisījums

1,46

1,46

Kukurūza

0

0

Pārējā labība

0

0

Kviešu klijas

1,96

1,96

Auzu klijas

1,96

1,96

Placinātas auzas

1,96

1,96

Kviešu iesals

0

0

Miežu iesals

0

0

Kviešu lipeklis

0

0

Rīsi

0

0

Kartupeļu ciete (*)

4,41

4,41

4,41

Pārējās cietes (*)

4,41

4,41

Modificēta ciete

4,41

4,41

Glikoze un glikozes sīrups

4,41

4,41

4,41

Cukurs

0

0

Maltodekstrīns

0

0

Kartupeļi

0,81

0,81

Kartupeļu milti un pārslas

3,75

12,01

12,01

Atkaulota liellopu gaļa (14 % tauku) (*)

25,89

25,89

25,89

Cūkgaļa (23 % tauku)

19,23

19,23

19,23

Aitas gaļa

8,63

8,63

Mājputnu gaļa

3,02

3,02

Tauki, izņemot sviestu

0

0

Saldētas avenes (*)

4,29  ()

4,29  ()

Aveņu koncentrāts

22,22  ()

22,22  ()

Saldētas upenes

0  ()

0  ()

Upeņu koncentrāts

0  ()

0  ()

Saldētas zemenes

4,45  ()

4,45  ()

4,45  ()

Zemeņu koncentrāts

23,05 ()

23,05 ()

Ābolu masa

0

0

Ābolu koncentrāts

0

0

Siers (*)

20,08

20,08

20,08

Siera pulveris

12,45

12,45

Olu pulveris (*)

45,37

45,37

45,37

Olas čaumalās

9,48

9,48

Konservēti olu dzeltenumi (šķidri olu dzeltenumi)

26,90

26,90

26,90

Olu dzeltenumu pulveris

56,81

56,81

Olu pasta (olas bez čaumalām)

9,32

9,32

9,32

Šķidrais albumīns

0

0

Albumīns pulvera veidā

0

0

(1)   

Atsauces likmes lauksaimniecības izejvielām, kas atzīmētas ar zvaigznīti, ir tās, pēc kurām aprēķina nodokļus apstrādātiem lauksaimniecības produktiem, ievērojot matricas sistēmu — citas atsauces likmes izejvielām, kas jāpaziņo šajā pozīcijā ir tās, kas rodas konversijas koeficienta piemērošanas rezultātā.

(2)   

Matricas atsauces likmes šīm izejvielām ir atkarīgas no faktiskā piena tauku un piena proteīnu satura saskaņā ar konversijas koeficientu.

(3)   

Atsauces likmes šīm izejvielām pārskata līdz katra gada 15. jūnijam. Šādas kopīgās pārksatīšanas reizēs ņem vērā tirgus cenas, tirgus stāvokli, Norvēģijas ražošanu un importua apjomu uz Norvēģiju.

▼M142

2.

Šajā pielikumā minētie tarifu kodi atbilst tiem, kas ir piemērojami Norvēģijā 2004. gada 1. janvārī. Šā pielikuma noteikumus neietekmēs nekādas izmaiņas, kas varētu tikt veiktas tarifu nomenklatūrā.

▼M108

3.

De minimis daudzums, kuru nesasniedzot, nodokli nepiemēros miltiem, cietei un/vai glikozei, ir 5 %.

4.

De minimis daudzums, kuru nesasniedzot, nodokli nepiemēros papildu izejvielām (gaļai, sieram, olām un mīkstajiem augļiem (saldētām avenēm, saldētām upenēm un saldētām zemenēm)) ir 3 %. Aprēķinot nodokli, svaigus mīkstos augļus pielīdzina saldētiem viens pret vienu.

5.

Lauksaimniecības izejvielu noteiktā daudzuma un pieņemtā daudzuma intervāli, kas jāņem vērā, kā arī standartformulas, ko izmanto, lai aprēķinātu muitas nodokļus, ir norādītas papildinājumā.

6.



Norvēģijas tarifa kods

Produktu apraksts

 

 

19.04

 

Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudaugu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); ►M142  graudaugi (izņemot kukurūzu) graudu veidā vai pārslu veidā, vai citādi pārstrādātos graudos (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas nav citur minēti un iekļauti ◄ :

– Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti no neapgrauzdētām graudu pārslām vai no neapgrauzdēto graudu pārslu un grauzdēto graudu pārslu maisījumiem vai no uzpūstiem graudiem:

.2010

– – Maisījumi (Müsli) uz neapgrauzdētu graudu granulu bāzes

21.04

 

Gatavas zupas un buljoni, izstrādājumi to sagatavošanai; homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi:

– Gatavas zupas un buljoni, izstrādājumi to sagatavošanai:

– – Hermētiski noslēgtos traukos:

.1020

– – – Dārzeņu zupa, arī iepriekš sagatavota, kas nesatur gaļu vai gaļas ekstraktu

.1030

– – – Zivju zupa, no kuras svara 25 % vai vairāk ir zivis

.1040

– – – citi

 

– – citas:

.1050

– – – Kas satur gaļu vai gaļas ekstraktu

.1060

– – – Zivju zupa, no kuras svara 25 % vai vairāk ir zivis

.1090

– – – citi

▼M142

7.

Muitas nodokļi produktiem, kas uzskaitīti turpmāk tabulā, ir šādi:



Norvēģijas tarifu kods

Produktu apraksts

Piemērojamais nodoklis (NOK/kg)

05.01

Cilvēku mati, neapstrādāti, arī mazgāti vai sukāti; cilvēku matu atkritumi

nulles nodoklis

05.02

Mājas cūku vai mežacūku sari un spalva; āpšu un citu dzīvnieku spalvas suku ražošanai; šādu saru un spalvu atkritumi

nulles nodoklis

05.03

Astri un to atlikumi, arī salikti kārtās, arī kopā ar stiprinājumu

nulles nodoklis

05.05

Ādas un citas putnu daļas ar spalvām vai dūnām, spalvas un to daļas (arī ar apgrieztām malām) un dūnas bez tālākas apstrādes, izņemot tīrīšanu, dezinficēšanu vai apstrādāšanu uzglabāšanai; putnu spalvu vai to daļu pulveris un atkritumi

nulles nodoklis

05.07

Ziloņkauls, bruņurupuču bruņas, vaļu bārda un vaļu bārdas bārkstis, ragi, briežragi, nagi un knābji, neapstrādāti vai sākotnēji apstrādāti, bet negriezti pēc formas; šo produktu pulveris un atkritumi

nulles nodoklis

05.08

Koraļļi un tamlīdzīgi materiāli, neapstrādāti vai tikai sākotnēji apstrādāti; mīkstmiešu, vēžveidīgo vai adatādaiņu čaulas un vāki, sēpiju skeleta plāksnītes, neapstrādātas vai tikai sākotnēji apstrādātas, bet negrieztas pēc formas, šo produktu pulveris un atkritumi

nulles nodoklis

05.09

Dzīvnieku izcelsmes dabiskie sūkļi

nulles nodoklis

05.10

Ambra, bebru cirkšņu sekrēts, cibets un muskuss; spāniešu mušas; žults, arī kaltēta; dziedzeri un citi dzīvnieku izcelsmes produkti, ko izmanto farmaceitisku preparātu izgatavošanai, svaigi, dzesināti, saldēti vai citādi konservēti īslaicīgai glabāšanai

nulles nodoklis

07.10

Saldēti dārzeņi (termiski neapstrādāti vai apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī):

– cukurkukurūza:

 

.4010

– – barībai

1,73

.4090

– – cita

nulles nodoklis

07.11

Īslaicīgai glabāšanai iekonservēti dārzeņi (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), kas nav derīgi tūlītējai lietošanai:

– citādi dārzeņi; dārzeņu maisījumi:

– – cukurkukurūza:

 

.9011

– – – barībai

1,73

.9020

– – – cita

nulles nodoklis

13.02

Augu sulas un ekstrakti; pektīni, pektināti un pektāti; agars un citi no augu produktiem iegūti recinātāji un biezinātāji, arī modificēti:

– augu sulas un ekstrakti:

 

.1400

– – no piretrām vai augu saknēm, kas satur rotenonu

– – citādi:

nulles nodoklis

.1903

– – – augu ekstraktu maisījumi dzērienu vai pārtikas produktu ražošanai

nulles nodoklis

.1904

– – – terapeitiskai un profilaktiskai lietošanai (ārstnieciskie)

– pektīni, pektināti un pektāti

nulles nodoklis

ex .2000

– – kam pievienotā cukura saturs ir 5 % no svara vai vairāk

nulles nodoklis

14.01

Augu materiāli, kurus galvenokārt izmanto pīšanai (piemēram, bambusi, rotangpalmas, niedres, meldri, kārkli, rafijas, attīrīti, balināti vai krāsoti graudaugu salmi un liepu mizas)

nulles nodoklis

14.02

Augu materiāli, kurus galvenokārt izmanto kā pildmateriālus (piemēram, kapoks, augu šķiedras un jūraszāle), arī kā slānis uz cita materiāla pamatnes

nulles nodoklis

14.03

Augu materiāli, ko galvenokārt izmanto suku vai slotu izgatavošanai (piemēram, parastais sorgo, palmu kātšķiedras, ložņu vārpatas un bromēlijas), arī saišķos vai kūlīšos

nulles nodoklis

14.04

Augu valsts produkti, kas nav minēti vai iekļauti citur:

 

.1000

– neapstrādāti augu materiāli, kurus galvenokārt izmanto krāsošanai vai miecēšanai

nulles nodoklis

.9000

– citādi

nulles nodoklis

15.17

Margarīns; pārtikas maisījumi vai pārstrādes produkti, kuri iegūti no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām, vai dažādu šajā nodaļā uzskaitīto tauku vai eļļu frakcijām, kas nav pārtikas tauki un eļļas vai to frakcijas, kuras iekļautas pozīcijā 15.16 :

– margarīns, izņemot šķidro margarīnu:

– – citādi:

– – – dzīvnieku izcelsmes:

 

.1021

– – – – kur piena tauku saturs ir vairāk par 10 %, bet ne vairāk par 15 % no svara

– – – augu izcelsmes:

14,5  %

.1031

– – – – kur piena tauku saturs ir vairāk par 10 %, bet ne vairāk par 15 % no svara

– citādi:

– – citādi:

– – – šķidrais margarīns:

14,5  %

.9032

– – – – kur piena tauku saturs ir vairāk par 10 %, bet ne vairāk par 15 % no svara

– – – dzīvnieku un augu eļļu pārtikas maisījumi, šķidruma veidā, kuru sastāvā ir ievērojams augu eļļas daudzums:

14,5  %

.9041

– – – – kur piena tauku saturs ir vairāk par 10 %, bet ne vairāk par 15 % no svara

– – – citādi:

10,2  %

.9091

– – – – kur piena tauku saturs ir vairāk par 10 %, bet ne vairāk par 15 % no svara

nulles nodoklis

ex .9098

– – – – pārtikas maisījumi vai pārstrādes produkti, ko izmanto veidņu eļļām

nulles nodoklis

15.20

Neattīrīts glicerīns; glicerīnūdens un glicerīna sārmi:

 

.0010

– barībai

3,79

15.22

Degra; taukvielu un dzīvnieku vai augu vasku apstrādes atliekas:

 

.0011

– barībai

3,79

17.02

Citādi cukuri, ieskaitot ķīmiski tīru laktozi, maltozi, glikozi un fruktozi, cietā veidā; cukura sīrupi bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām; mākslīgais medus, arī maisījumā ar dabisko medu; grauzdēts cukurs:

– ķīmiski tīra fruktoze:

 

.5010

– – barībai

1,37

.5090

– – citādi

– citādi produkti, ieskaitot invertcukuru un citus cukurus, un cukura sīrupa maisījumus, kas sausā veidā satur 50 % no svara fruktozi:

nulles nodoklis

ex .9022

– – ķīmiski tīra maltoze barībai

1,37

ex .9099

– – ķīmiski tīra maltoze, kas nav paredzēta barībai

nulles nodoklis

18.06

Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu:

 

.1000

– kakao pulveris ar cukura vai citu saldinātāju piedevu

nulles nodoklis

19.01

Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 40 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur; pārtikas izstrādājumi no pozīciju 0401 līdz 0404 precēm, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur:

– pārtikas produkti zīdaiņiem, safasēti mazumtirdzniecībai:

 

.1010

– – no pozīciju 04.01 līdz 04.04 precēm

– citādi:

5,10  (1)

.9010

– – iesala ekstrakts

nulles nodoklis

19.04

Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudaugus vai graudaugu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugi (izņemot kukurūzu) graudu veidā vai pārslu veidā, vai citādi pārstrādātos graudos (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas nav citur minēti un iekļauti:

– gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudus vai graudu produktus:

 

.1010

– – “kukurūzas pārslas”

– – citādi:

nulles nodoklis

.1091

– – – plīsējkukurūza

nulles nodoklis

.1099

– – – citādi

– citādi:

– – iepriekš termiski apstrādātie rīsi bez piedevām:

nulles nodoklis

.9010

– – – barībai

1,11

.9020

– – – citādi

nulles nodoklis

19.05

Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; dievmaizītes, oblātas farmācijai, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti:

 

.2000

– piparkūkas un tamlīdzīgi izstrādājumi

0,75

20.01

Etiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņi, augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas:

– citādi:

– – dārzeņi:

– – – cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata):

 

.9031

– – – – barībai

1,73

.9041

– – – – citādi

– – – citādi:

nulles nodoklis

.9062

– – – – palmu galotņu pumpuri

2,22

.9063

– – – – jamss, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas satur 5 % vai vairāk cietes

2,22

20.04

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, saldēti citi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 minētos:

– citādi dārzeņi un dārzeņu maisījumi:

– cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata):

 

.9011

– – – barībai

1,73

.9020

– – – citādi

nulles nodoklis

20.05

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesasaldēti citi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 minētos:

– cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata):

 

.8010

– – barībai

1,73

.8090

– – citādi

nulles nodoklis

20.06

Dārzeņi, augļi, rieksti, augļu mizas un citādas augu daļas, konservētas cukurā (žāvētas, iecukurotas vai glazētas):

– citādi produkti:

 

ex .0031

– – cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata), kurā cukura saturs pārsniedz 13 % no svara, barībai

1,94

ex .0031

– – cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata), kurā cukura saturs pārsniedz 13 % no svara, nav paredzēta barībai

nulles nodoklis

ex .0091

– – cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata), kurā cukura saturs nepārsniedz 13 % no svara, barībai

1,94

ex .0091

– – cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata), kurā cukura saturs nepārsniedz 13 % no svara, nav paredzēta barībai

nulles nodoklis

20.07

Džemi, augļu želejas, marmelādes, augļu vai riekstu biezeņi un augļu vai riekstu pastas, termiski apstrādātas, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās:

– homogenizēti produkti:

 

.1001

– – kas satur pievienoto cukuru vai citu saldinātāju

5,30

ex .1009

– – citādi, kas nesatur cukuru vai citu saldinātāju un kas ir gatavotas no tādām izejvielām, kas nav zemenes, upenes un avenes

3,28

ex .1009

– – citādi

– citādi:

– – citrusaugļi:

4,55

.9110

– – – kas satur pievienoto cukuru vai citu saldinātāju

nulles nodoklis

.9190

– – – citādi

– – citādi:

– – – kas satur pievienoto cukuru vai citu saldinātāju:

nulles nodoklis

.9902

– – – – no aprikozēm, mango, kivi, persikiem vai to maisījumiem

nulles nodoklis

ex .9903

– – – – no brūklenēm (Vaccinium vitis- idaea), mellenēm (Vaccinium myrtillus), citām Vaccinium sugas ogām vai no lācenēm (Norvēģijas tarifa pozīcija 0810.9010 ), vai no šo ogu maisījumiem

1,76

ex .9903

– – – – citādi

– – – citādi:

5,30

.9907

– – – – no aprikozēm, mango, kivi, persikiem vai to maisījumiem

nulles nodoklis

ex .9908

– – – – no cita veida izejvielām, izņemot zemenes, upenes un avenes

1,76

ex .9908

– – – – citādi

5,30

20.08

Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur nav minētas un iekļautas, sagatavotas vai konservētas ar citu paņēmienu, arī ar cukura vai citu saldinātāju vai spirta piedevu:

– rieksti, zemesrieksti un citas sēklas, arī maisījumā:

– – zemesrieksti:

 

.1110

– – – zemesriekstu sviests

– – – citādi:

nulles nodoklis

.1180

– – – – barībai

1,69

.1191

– – – – citādi

– citādi, arī maisījumi, kas nav minēti pozīcijā 2008.19 :

– – palmu galotņu pumpuri:

nulles nodoklis

.9110

– – – barībai

– – citādi:

4,67

ex .9903

– – – kukurūza, izņemot cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata) barībai

2,67

21.01

Kafijas, tējas un mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz to bāzes vai uz kafijas, tējas vai mates bāzes; grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji, un to ekstrakti, esences un koncentrāti:

– kafijas ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz šo ekstraktu, esenču un koncentrātu bāzes vai uz kafijas bāzes:

– – izstrādājumi uz ekstraktu, esenču un koncentrātu bāzes vai uz kafijas bāzes

 

ex .1202

– – – izstrādājumi uz kafijas bāzes, kuri pēc svara satur 1,5 % vai vairāk piena tauku, 2,5 % vai vairāk piena proteīnu, 5 % vai vairāk cukura vai 5 % vai vairāk cietes

nulles nodoklis

ex .1209

– – – citādi izstrādājumi, kuri pēc svara satur 1,5 % vai vairāk piena tauku, 2,5 % vai vairāk piena proteīnu, 5 % vai vairāk cukura vai 5 % vai vairāk cietes

– tējas vai mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz ekstraktu, esenču un koncentrātu bāzes vai uz tējas vai mates bāzes:

nulles nodoklis

ex .2010

– – tējas ekstrakti, esences un koncentrāti, kuri pēc svara satur 1,5 % vai vairāk piena tauku, 2,5 % vai vairāk piena proteīnu, 5 % vai vairāk cukura vai 5 % vai vairāk cietes

– – citādi:

nulles nodoklis

ex .2091

– – – izstrādājumi uz tējas vai mates bāzes, kuri pēc svara satur 1,5 % vai vairāk piena tauku, 2,5 % vai vairāk piena proteīnu, 5 % vai vairāk cukura vai 5 % vai vairāk cietes

nulles nodoklis

ex .2099

– – – citādi izstrādājumi, kuri pēc svara satur 1,5 % vai vairāk piena tauku, 2,5 % vai vairāk piena proteīnu, 5 % vai vairāk cukura vai 5 % vai vairāk cietes

nulles nodoklis

ex .3000

– grauzdēti kafijas aizstājēji, kas nav grauzdēti cigoriņi; ekstrakti, esences un koncentrāti no grauzdētiem kafijas aizstājējiem, kas nav grauzdēti cigoriņi

nulles nodoklis

21.02

Raugi (aktīvi vai neaktīvi); citi neaktīvi vienšūnu organismi (izņemot vakcīnas, kas minētas pozīcijā 30.02 ); gatavi cepamie pulveri:

– aktīvie raugi:

 

.1010

– – vīna raugi

nulles nodoklis

.1020

– – maizes raugi, šķidruma veidā, sapresēti vai žāvēti

nulles nodoklis (2)

.1090

– – citādi

– neaktīvi raugi; citi nedzīvi vienšūnu mikroorganismi:

nulles nodoklis

.2010

– – raugi barībai

2,58

.2020

– – citi neaktīvie raugi

nulles nodoklis

.2031

– – citi nedzīvi vienšūnu mikroorganismi barībai

2,58

.2040

– – citi nedzīvi vienšūnu mikroorganismi, kas nav paredzēti barībai

nulles nodoklis

.3000

– gatavi cepamie pulveri

nulles nodoklis

21.03

Gatavas mērces un produkti to gatavošanai; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi; sinepju pulveris un gatavas sinepes:

– tomātu kečups un citādas tomātu mērces:

 

.2010

– – tomātu kečups

– sinepju pulveris un gatavas sinepes:

– – gatavas sinepes:

nulles nodoklis

.3009

– – – gatavas sinepes, kas svara ziņā satur 5 % vai vairāk pievienotā cukura

nulles nodoklis

21.04

Gatavas zupas un buljoni, izstrādājumi to pagatavošanai; homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi:

– gatavas zupas un buljoni, izstrādājumi to pagatavošanai:

– – hermētiskā tarā:

– – – gaļas buljoni:

 

.1011

– – – žāvēti

nulles nodoklis

21.05

Saldējums un cita veida ēdamais ledus, arī ar kakao:

– citādi:

 

.0090

– – citādi

nulles nodoklis

21.06

Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur:

– citādi:

 

.9010

– – salikti bezalkoholiskie izstrādājumi (zināmi kā “koncentrētie ekstrakti”) uz pozīcijas 13.02 preču bāzes, dzērienu ražošanai

nulles nodoklis

.9020

– – izstrādājumi uz ābolu vai upeņu sulas bāzes, dzērienu ražošanai

– – citi tamlīdzīgi izstrādājumi dzērienu ražošanai:

8,73  %

.9039

– – – citādi, kas nav aromatizēti vai iekrāsoti sīrupi

– – dražē un košļājamā gumija, kas nesatur cukuru:

nulles nodoklis

.9041

– – – dražē

– – – košļājamā gumija:

nulles nodoklis

.9043

– – – – košļājamā gumija, kas satur nikotīnu

nulles nodoklis

.9044

– – – – citādi

– – citādi:

– – – krējuma aizstājēji:

nulles nodoklis

.9051

– – – – žāvēti

5,83

.9052

– – – – šķidri

2,92

22.02

Ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēts, un citi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot augļu vai dārzeņu sulas, kas iekļautas pozīcijā 20.09 :

 

.1000

– ūdens, ieskaitot minerālūdeni un gāzēto ūdeni ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizētu minerālūdeni un gāzēto ūdeni

– citādi:

nulles nodoklis

.9010

– – bezalkoholiskie vīni

nulles nodoklis

.9020

– – - bezalkoholiskais alus (alus, kura alkohola stiprums nepārsniedz 0,5 % tilp.)

nulles nodoklis

.9090

– – citādi

nulles nodoklis

22.03

Iesala alus

nulles nodoklis

22.05

Vermuts un citi svaigo vīnogu vīni, kas aromatizēti ar augiem vai aromātiskām vielām

nulles nodoklis

22.07

Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju 80 tilp. % vai vairāk; etilspirts un citi jebkāda stipruma spirti, denaturēti:

 

.2000

– etilspirts un citi jebkāda stipruma spirti, denaturēti

nulles nodoklis

22.08

Nedenaturēts etilspirts, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāk nekā 80 tilp. %; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiski dzērieni:

 

.4000

– rums un tafija

nulles nodoklis

.5000

– džins un kadiķu degvīns

nulles nodoklis

.6000

– degvīns

– liķieri un uzlijas:

nulles nodoklis

ex .7000

– – liķieri, kuri svara ziņā satur vairāk par 5 % pievienotā cukura

– citādi:

nulles nodoklis

.9003

– – aromatizētais degvīns (destilēts spirts, kas aromatizēts ar ķimeņu sēklām)

nulles nodoklis

22.09

Etiķis un etiķa aizstājēji, kas iegūti no etiķskābes

nulles nodoklis

24.02

Cigāri, Manilas cigāri, cigarilli un cigaretes no tabakas vai tabakas aizstājējiem:

– cigāri, Manilas cigāri un cigarilli, kas satur tabaku:

 

.1001

– – cigāri

nulles nodoklis

.1009

– – citādi

nulles nodoklis

.2000

– cigaretes, kas satur tabaku

nulles nodoklis

.9000

– citādi

nulles nodoklis

24.03

Citādi tabakas izstrādājumi un tabakas rūpnieciski aizstājēji; “homogenizēta” vai “atjaunota” tabaka; tabakas ekstrakti un esences:

 

.1000

– smēķējamā tabaka, kas satur vai nesatur tabakas aizstājējus jebkurā samērā

– citādi:

nulles nodoklis

.9100

– – “homogenizēta” vai “atjaunota” tabaka

– – citādi:

nulles nodoklis

.9910

– – – tabakas ekstrakti un esences

nulles nodoklis

.9990

– – – citādi

nulles nodoklis

29.05

Acikliskie spirti un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi:

– citādi daudzvērtīgie spirti:

 

.4300

– – mannīts

nulles nodoklis

.4400

– – D-glicīts (sorbīts)

nulles nodoklis

33.02

Smaržvielu maisījumi un maisījumi (ieskaitot spirta šķīdumus) uz vienas vai vairāku šādu vielu bāzes, kurus izmanto kā rūpniecības izejvielas; citādi izstrādājumi uz smaržvielu bāzes, kurus izmanto dzērienu ražošanā

 

.1000

– izmantošanai pārtikas vai dzērienu rūpniecībā

nulles nodoklis

35.05

Dekstrīni un citas modificētās cietes (piemēram, želatinizētas vai esterificētas cietes); līmes uz cietes, dekstrīnu vai citādas modificētas cietes bāzes:

– dekstrīni un citādas modificētās cietes:

 

.1001

– – esterificētas vai ēterificētas

7,40  (3)

.1009

– – citādas

7,40  (3)

.2000

– līmes

nulles nodoklis

38.09

Virsmas apstrādes vielas, krāsu nesēji krāsošanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un citādi izstrādājumi un preparāti (piemēram, apretūras un kodinātāji), kas izmantojami tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai tamlīdzīgās nozarēs un kas citur nav minēti vai iekļauti:

 

.1000

– uz vielu ar cietes īpašībām bāzes

nulles nodoklis

38.24

Lietošanai gatavas saistvielas lietņu veidnēm un serdeņiem; ķīmijas vai saskarnozaru rūpniecības ķīmiskie produkti un preparāti (arī produkti un preparāti, kas satur dabīgu produktu maisījumus), kas nav minēti vai iekļauti citur:

 

.6000

– sorbīts, izņemot apakšpozīcijā 2905.44 minēto

nulles nodoklis

(1)   

Lauksaimniecības elements balstās uz standarta recepti BTN 2. pielikumā.

(2)   

Beznodokļu režīmu piemēro no 2005. gada 1. janvāra.

(3)   

Tehniskai lietošanai piemēro nulles muitas nodokli.

▼M108

8.



Norvēģijas tarifa kods

Produktu apraksts

1806.2012

Galda krējuma pulveris iepakojumā vai pagaidu iepakojumā, kura svars pārsniedz 2 kg

1806.2090

Citi (izņemot saldējuma pulveri vai galda krējuma pulveri) briketēs, plāksnītēs vai tāfelītēs, kas sver vairāk kā 2 kg vai šķidras pastas, pulvera, granulu vai citādā neiepakotā veidā konteineros vai tiešā iesaiņojumā, kuru svars pārsniedz 2 kg

1806.3100

Pārējie pildītie produkti, brikešu, plāksnīšu vai tāfelīšu veidā

1806.3200

Pārējie produkti, brikešu, plāksnīšu vai tāfelīšu veidā bez pildījuma

1806.9010

Cita šokolāde, tostarp cukura konditorejas izstrādājumi ar kakao (tādi, kas nav briketēs, plātnītēs vai tāfelītēs ar masu vairāk nekā 2 kg vai šķidrā, pastas, pulvera, granulu veidā vai citos veidos, konteineros neiepakoti vai iesaiņojumā ar masu vairāk nekā 2 kg)

1806.9022

Galda krējuma pulveris

1806.9090

Citi pārtikas izstrādājumi

2103.9099

Citas mērces un to izstrādājumi, garšvielu maisījumi un asu garšvielu maisījumi (kas nav tomātu kečups un citas tomātu mērces, sinepju pulveris un gatavas sinepes, majonēze un remulādes un mango čatnijs)

▼M142

9. Muitas nodoklis produktiem, kas klasificēti saskaņā ar Norvēģijas kodiem 1901.2097 un 1901.2098 (citi pusfabrikāti, kas paredzēti pozīcijā 1905 iekļauto maizes izstrādājumu un konditorejas izstrādājumu ražošanai) un par ko ir paziņots, ka tie ir bez kviešu lipekļa un līdz ar to ir paredzēti cilvēkiem, kuriem ir vēdera slimības, būs 0,37 NOK/kg.

10. Muitas nodoklis produktiem, kas klasificēti saskaņā ar Norvēģijas kodu ex 2008.9903 (kukurūza (graudi), kas nav cukurkukurūza (Zea mays var. Saccharata) un kas nav domāta barībai), tiks aprēķināts pēc matricas sistēmas. Tomēr maksimālais muitas nodoklis nepārsniedz 12 NOK/kg.

11. Muitas nodoklis produktiem, kas klasificēti saskaņā ar Norvēģijas kodu 2106.9060 (emulģēti tauki un līdzīgi produkti, kuros pārtikas piena tauku saturs pārsniedz 15 % no svara), tiks aprēķināts pēc matricas sistēmas. Tomēr maksimālais muitas nodoklis nepārsniedz 7 NOK/kg.

▼M108

Pielikuma papildinājums

5. punktā minētie daudzumi un formulas



(uz 100 kg produktu)

Daudzums, kas jāņem vērā pozīcijās — piens un piena produkti

Piena tauki

(% no svara)

Piena proteīni

(% no svara)

Sausais vājpiens

(kg)

Kopā

(kg)

Sviests

(kg)

0–1,5

0–2,5

0

0

0

2,5–6

14

0

0

6–18

42

0

0

18–30

75

0

0

30–60

146

0

0

60->

208

0

0

1,5–3

0–2,5

0

0

3

2,5–6

14

0

3

6–18

42

0

3

18–30

75

0

3

30–60

146

0

3

60->

208

0

3

3–6

0–2,5

0

0

6

2,5–12

12

20

0

12->

71

0

6

6–9

0–4

0

0

10

4–15

10

32

0

15->

71

0

10

9–12

0–6

0

0

14

6–18

9

43

0

18->

70

0

14

12–18

0–6

0

0

20

6–18

0

56

2

18->

65

0

20

18–26

0–6

0

0

29

6->

50

0

29

26–40

0–6

0

0

45

6->

38

0

45

40–55

0

0

0

63

55–70

0

0

0

81

70–85

0

0

0

99

85->

0

0

0

117



(uz 100 kg produktu)

Daudzums, kas jāņem vērā pozīcijās — produkti, kas nav piena produkti

Iedalījums grupās

Piemērojamā likme

 

 

Ciete/glikoze

0–5

0

 

5–15

12,5

(3,13 NOS + 9,38 PS)

15–25

22,5

(5,63 NOS + 16,88 PS)

25–50

43,75

(10,94 NOS + 32,81 PS)

50–75

68,75

(17,19 NOS + 51,56 PS)

75->

100

(25 NOS + 75 PS)

Graudaugu milti/rupja maluma milti

0–5

0

 

5–15

12,5

 

15–25

22,5

 

25–35

32,5

 

35–45

42,5

 

45–55

52,5

 

55–65

62,5

 

65–75

72,5

 

75->

115

 

Gaļa

0–3

0

 

3–6

5,25

 

6–10

7,5

 

10–15

12,5

 

15–20

17,5

 

20->

50

 

Siers

0–3

0

 

3–5

4,5

 

5–10

8,75

 

10–15

13,75

 

15–20

18,75

 

20–30

27,5

 

30–50

45

 

50->

60

 

Olas

0–3

0

 

3–5

4,5

 

5–10

8,75

 

10–15

13,75

 

15–20

18,75

 

20–30

27,5

 

30–50

45

 

50->

60

 

Ogas

0–3

0

 

3–5

4,5

 

5–10

8,75

 

10–15

13,75

 

15–20

18,75

 

20–30

27,5

 

30–50

45

 

50->

60

 



Standartformulas, ko izmanto muitas nodokļu aprēķināšanai, ievedot produktus Norvēģijā

Koda Nr.

Piens jogurtam

Zemenes

glikoze

Sviests

Sausais vājpiens

Sausais pilnpiens

Kviešu milti

Kartupeļu ciete

Olu pulveris

Cieto kviešu milti

Olu pasta

Rudzu milti

Govs gaļa

Cūkgaļa

Siers

Kartupeļu milti un pārslas

Konservēti olu dzeltenumi

Piens dzērienu ražošanai

%

%

%

%

%

%

%

%

%

%

%

%

%

%

%

%

%

%

0403 10 20

381

30

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0403 10 30

103

8

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0403 10 91

103

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0403 90 01

103

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0403 90 02

103

8

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1704 10 00

 

 

18

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1704 90 10

 

 

8

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1704 90 91

 

 

35

5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1806 20 11

 

 

 

 

95

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1806 90 21

 

 

 

 

95

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1901 20 10

 

 

 

 

 

 

35

5

3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1901 20 91

 

 

 

 

 

 

35

5

3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1901 20 92

 

 

 

 

2

 

35

 

 

 

6

 

 

 

 

 

 

 

1902 11 00

 

 

 

 

 

 

 

 

2

108

 

 

 

 

 

 

 

 

1902 19 00

 

 

 

 

 

 

 

 

 

105

 

 

 

 

 

 

 

 

1902 40 00

 

 

 

 

 

 

 

 

 

105

 

 

 

 

 

 

 

 

1903 00 00

 

 

 

 

 

 

 

100

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1905 10 00

 

 

 

 

 

 

22

 

 

 

 

88

 

 

 

 

 

 

►M142  1905 32 00  ◄

 

 

 

 

 

3

70

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1905 40 00

 

 

 

 

2

 

85

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1905 90 10

 

 

 

 

 

 

25

 

 

 

 

 

5

5

15

 

 

 

1905 90 22

 

 

 

 

 

1

65

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1905 90 32

 

 

 

 

 

 

30

 

 

 

 

100

 

 

 

 

 

 

1905 90 33

 

 

 

 

2

 

35

 

 

 

6

 

 

 

 

 

 

 

2004 10 10

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

95

 

 

2004 10 20

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

46

 

 

2005 20 10

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

95

 

 

2005 20 20

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

46

 

 

2103 20 21

 

 

 

 

 

 

 

8

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2103 20 29

 

 

 

 

 

 

 

8

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2103 90 10

 

 

 

 

 

 

 

2

 

 

 

 

 

 

 

 

7

 

ex 2104 10 10

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

15 (1)

 

 

 

 

 

2105 00 10

 

 

 

 

 

35

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2105 00 20

 

6

 

 

 

35

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2202 90 30

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

95

3501 10 00

 

 

 

 

300

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3501 90 10

 

 

 

 

300

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(1)   

Standartformulu nepiemēro sausam gaļas buljonam.



II TABULA

HS pozīcijas Nr.

Produktu apraksts

 

 

0901

 

Kafija, grauzdēta vai negrauzdēta, ar kofeīnu vai bez kofeīna; kafijas pupiņu čaumalas un apvalki; kafijas atvietotāji ar jebkādu kafijas saturu

0902

 

Tēja

1302

 

Dārzeņu sulas un ekstrakti; pektīni, pektināti un pektāti; agars un citi no augu produktiem iegūti recinātāji un biezinātāji, arī modificēti:

 

– augu sulas un ekstrakti:

.12

– – no lakricas

.13

– – no apiņiem

.20

– pektīni, pektināti un pektāti:

ex. 20

– – no kuru svara mazāk kā 5 % ir cukurs

 

– augu gļotas un recekļi, arī pārveidoti:

.31

– – agars

.32

– – gļotas un recekļi, arī pārveidoti, no ceratoniju augļiem un sēklām vai no guarda sēklām

.39

– – Citi

1404

 

Augu valsts produkti, kas nav minēti vai iekļauti citur

.20

– kokvilnas īsšķiedras

1516

 

Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to frakcijas, pilnīgi vai daļēji hidrogenētas, pāresterificētas, reesterificētas vai elaidinizētas, arī rafinētas, bet tālāk neapstrādātas:

.20

– augu tauki un eļļas un to frakcijas:

ex. 20

– – hidrogenēta rīcineļļa, pazīstama kā “opālvasks”

1518

 

Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas vai to frakcijas, kausēti, oksidēti, dehidrēti, sulfurēti, caurpūsti, polimerizēti ar siltumu vakuumā vai inertā gāzē vai ķīmiski pārveidoti ar kādu citu paņēmienu, izņemot pozīcijā Nr. 1516 minēto; dzīvnieku vai augu tauku un eļļu vai dažādu tauku un eļļu, kas minēti šajā nodaļā, frakciju nepārtikas maisījumi vai produkti, kas citur nav minēti:

ex. 1518

– linoksīns

1520

 

Neapstrādāts glicerīns; glicerīnūdens un glicerīna sārmi (1)

1521

 

Krāsoti vai nekrāsoti, rafinēti vai nerafinēti augu vaski (izņemot triglicerīdu), bišu vasks, pārējo kukaiņu vaski un spermaceti

1522

 

Degra; taukvielu un dzīvnieku vai augu vasku apstrādes atlikumi (2)

1803

 

Kakao pasta, attaukota vai neattaukota

1804

 

Kakao sviests, tauki un eļļa

1805

 

Kakao pulveris bez cukura vai cita saldinātāja piedevas

2002

 

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti tomāti:

.90

– Citi

2008

 

Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur nav minētas un iekļautas, sagatavotas vai konservētas ar citu paņēmienu, arī ar cukura vai citu saldinātāju vai spirta piedevu:

 

– pārējie, ieskaitot maisījumus, izņemot apakšpozīcijā Nr. 2008 19 minētos:

.91

– – palmu kodoli (3)

2101

 

Kafijas, tējas un mate ekstrakti, esences un koncentrāti un preparāti, kuru pamatā ir šie produkti vai kafija, tēja vai mate; grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti:

 

– Kafijas ekstrakti, esences un koncentrāti; izstrādājumi uz šo produktu pamata vai ekstrakti, esences un koncentrāti no tiem:

.11

– – ekstrakti, esences un koncentrāti

.12

– – izstrādājumi uz šo ekstraktu, esenču vai koncentrātu pamata vai uz kafijas pamata:

ex. 12

– – – Kas nesatur piena taukus, piena proteīnus, cukuru vai cieti vai no kuru svara mazāk kā 1,5 % ir piena tauki, 2,5 % piena proteīni, 5 % cukurs un 5 % ciete

.20

– Tējas vai mates ekstrakti, esences un koncentrāti, izstrādājumi, kuru pamatā ir šie produkti vai tēja un mate:

ex. 20

– – Kas nesatur piena taukus, piena proteīnus, cukuru vai cieti vai no kuru svara mazāk kā 1,5 % ir piena tauki, 2,5 % piena proteīni, 5 % cukurs un 5 % ciete

.30

– Grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas atvietotāji un to ekstrakti, esences un koncentrāti:

ex. 30

– – Grauzdēti cigoriņi; grauzdētu cigoriņu ekstrakti, esences un koncentrāti

2103

 

Mērces un produkti to gatavošanai; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi; sinepju pulveris un gatavas sinepes:

.10

– sojas mērce

.30

– sinepju pulveris un gatavas sinepes:

ex. 30

– – sinepju pulveris; gatavas sinepes, no kuru svara mazāk kā 5 % ir cukurs

.90

– Citi:

ex. 90

– – mango čatnijs šķidrā veidā

2201

 

Ūdens, ieskaitot dabiskos vai mākslīgos minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, bez cukura vai citu saldinātāju piedevas, nearomatizēts; ledus un sniegs

2208

 

Nedenaturēts etilspirts, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka nekā 80 tilp. %; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiski dzērieni:

.20

– Spirti, kas iegūti destilējot vīnogu vīnu vai vīnogu čagas

.30

– Viskiji

.70

– Liķieri un uzlijas:

ex. 70

– – Liķieri, no kuru svara vairāk kā 5 % ir cukurs

.90

– Citi:

ex. 90

– – Citi, kas nav aromatizēts degvīns

(1)   

Norvēģijas gadījumā produkti lietošanai pārtikā, kas iekļauti šajā pozīcijā, ir ietverti I tabulā.

(2)   

Norvēģijas gadījumā degras lietošanai pārtikā, kas iekļautas šajā pozīcijā, ir ietvertas I tabulā.

(3)   

Norvēģijas gadījumā palmu galotņu pumpuri lietošanai pārtikā, kas iekļauti šajā pozīcijā, ir ietverti I tabulā.”

▼M298

4. PROTOKOLS

PAR IZCELSMES NOTEIKUMIEM

SATURA RĀDĪTĀJS

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

II SADAĻA

JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMI” DEFINĪCIJA

2. pants

Vispārīgas prasības

3. pants

Diagonālā izcelsmes kumulācija

4. pants

Pilnībā iegūti izstrādājumi

5. pants

Pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti izstrādājumi

6. pants

Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde

7. pants

Kvalificēšanas vienība

8. pants

Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīki

9. pants

Komplekti

10. pants

Neitrāli elementi

III SADAĻA

TERITORIĀLĀS PRASĪBAS

11. pants

Teritorialitātes princips

12. pants

Tieši pārvadājumi

13. pants

Izstādes

IV SADAĻA

ATMAKSA VAI ATBRĪVOJUMS

14. pants

Muitas nodokļu atmaksas vai atbrīvojuma aizliegums

V SADAĻA

IZCELSMES APLIECINĀJUMS

15. pants

Vispārīgas prasības

16. pants

Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED izdošanas kārtība

17. pants

Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED izdošana retrospektīvi

18. pants

Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED dublikāta izdošana

19. pants

Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED izdošana uz iepriekš izdota vai sagatavota izcelsmes apliecinājuma pamata

20. pants

Uzskaites nošķiršana

21. pants

Nosacījumi izcelsmes deklarācijas vai EUR-MED izcelsmes deklarācijas sagatavošanai

22. pants

Atzītais eksportētājs

23. pants

Izcelsmes apliecinājuma derīgums

24. pants

Izcelsmes apliecinājuma iesniegšana

25. pants

Importēšana pa daļām

26. pants

Atbrīvojumi no izcelsmes apliecinājuma

27. pants

Piegādātāja deklarācijas

28. pants

Apstiprinošie dokumenti

29. pants

Izcelsmes apliecinājuma, piegādātāja deklarācijas un apstiprinošo dokumentu glabāšana

30. pants

Neatbilstība un formālas kļūdas

31. pants

Euro izteiktas summas

VI SADAĻA

PASĀKUMI ADMINISTRATĪVAI SADARBĪBAI

32. pants

Administratīvā sadarbība

33. pants

Izcelsmes apliecinājumu pārbaude

34. pants

Piegādātāja deklarāciju pārbaude

35. pants

Strīdu izšķiršana

36. pants

Sankcijas

37. pants

Brīvās zonas

VII SADAĻA

SEŪTA UN MELILJA

38. pants

Protokola piemērošana

39. pants

Īpašie nosacījumi

PIELIKUMU SARAKSTS

I pielikums:

Ievada piezīmes II pielikuma sarakstam

II pielikums:

Saraksts ar apstrādes vai pārstrādes darbībām, kas jāveic ar nenoteiktas izcelsmes materiāliem, lai ražotais izstrādājums iegūtu noteiktas izcelsmes statusu

III.a pielikums:

Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 un preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 pieteikuma paraugs

III.b pielikums:

Preču pārvadājumu sertifikāta EUR-MED un preču pārvadājumu sertifikāta EUR-MED pieteikuma paraugs

IV.a pielikums:

Izcelsmes deklarācijas teksts

IV.b pielikums:

EUR-MED izcelsmes deklarācijas teksts

V pielikums:

Piegādātāja deklarācijas paraugs

VI pielikums:

Ilgtermiņa piegādātāja deklarācijas paraugs

KOPĪGĀS DEKLARĀCIJAS

Kopīgā deklarācija par tādu izcelsmes apliecinājumu atzīšanu, kas attiecībā uz Eiropas Savienības, Islandes un Norvēģijas izcelsmes izstrādājumiem izsniegti saskaņā ar 4. protokola 3. pantā minētajiem nolīgumiem

Kopīgā deklarācija attiecībā uz Andoras Firstisti

Kopīgā deklarācija attiecībā uz Sanmarīno Republiku

Kopīgā deklarācija attiecībā uz Līgumslēdzējas puses izstāšanos no Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem



I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

Šajā protokolā:

a) 

“ražošana” ir jebkura apstrāde vai pārstrāde, ieskaitot montāžu vai īpašas darbības;

b) 

“materiāls” ir jebkura sastāvdaļa, izejviela, daļa vai detaļa, utt., ko izmanto izstrādājuma ražošanai;

c) 

“izstrādājums” ir ražojamais izstrādājums, pat ja to vēlāk paredzēts izmantot citā ražošanas darbībā;

d) 

“preces” ir gan materiāli, gan izstrādājumi;

e) 

“muitas vērtība” ir vērtība, ko nosaka saskaņā ar 1994. gada nolīgumu par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII panta īstenošanu (PTO nolīgums par muitas vērtējumu);

f) 

“ražotāja cena” ir cena, ko par gatavo izstrādājumu maksā EEZ ražotājam, kura uzņēmumā ir veikta izstrādājuma pēdējā apstrāde vai pārstrāde, ar noteikumu, ka cenā ir ietverta visu izmantoto materiālu vērtība, atskaitot visus iekšējos nodokļus, ko tad, ja iegūto izstrādājumu eksportē, atmaksā vai var atmaksāt;

g) 

“materiālu vērtība” ir izlietoto nenoteiktas izcelsmes materiālu muitas vērtība to importēšanas laikā vai, ja tā nav zināma un to nevar noskaidrot, tad pirmā cena, ko var noskaidrot un kas EEZ samaksāta par šiem materiāliem;

h) 

“noteiktas izcelsmes materiālu vērtība” ir tādu materiālu vērtība, kā noteikts g) apakšpunktā, ko piemēro mutatis mutandis;

i) 

“pievienotā vērtība” ir izstrādājumam noteiktā ražotāja cena, no kuras atņemta katra tā izstrādājuma ražošanā izmantotā materiāla muitas vērtība, kuras izcelsme ir citās valstis, kas minētas 3. pantā, kurām ir piemērojama kumulācija, vai gadījumā, ja muitas vērtība nav zināma vai ja to nevar noskaidrot, tā ir pirmā noskaidrotā cena, kas maksāta par materiāliem EEZ;

j) 

“nodaļas” un “pozīcijas” ir nomenklatūrā izmantotās nodaļas un pozīcijas (četru ciparu kodi), kas veido preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, kura šajā protokolā minēta kā “harmonizētā sistēma” vai “HS”;

k) 

“klasificēts” norāda uz izstrādājuma vai materiāla iekļaušanu konkrētā pozīcijā;

l) 

“sūtījums” ir izstrādājumi, kurus vai nu kopā nosūta no viena eksportētāja vienam saņēmējam, vai uz kuriem attiecas vienots transporta dokuments par to nosūtīšanu no eksportētāja saņēmējam, vai, ja šāda dokumenta nav, viens rēķins;

m) 

terminā “teritorijas” iekļauti teritoriālie ūdeņi.



II SADAĻA

JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMI” DEFINĪCIJA

2. pants

Vispārīgas prasības

1.  

Attiecīgā nolīguma īstenošanas vajadzībām turpmāk minētos izstrādājumus uzskata par izstrādājumiem ar EEZ izcelsmi.

a) 

izstrādājumi, kas 4. panta nozīmē pilnībā iegūti EEZ;

b) 

EEZ iegūti izstrādājumi, kuru sastāvā ir materiāli, kas nav pilnīgi iegūti Līgumslēdzējā pusē, ja šie materiāli ir EEZ pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 5. panta nozīmē;

Šim nolūkam to Līgumslēdzēju pušu teritorijas, uz kurām attiecas šis līgums, uzskata par vienotu teritoriju.

2.  
Neatkarīgi no 1. punkta, lai noteiktu 3. protokola I un II tabulā minēto izstrādājumu izcelsmi, Lihtenšteinas Firstistes teritoriju neuzskata par EEZ teritoriju, un šādus izstrādājumus uzskata par EEZ izcelsmes izstrādājumiem tikai tad, ja tie ir pilnībā iegūti vai pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti citu Līgumslēdzēju pušu teritorijās.

3. pants

Diagonālā izcelsmes kumulācija

1.  
Neskarot 2. pantu, izstrādājumus uzskata par EEZ izcelsmes izstrādājumiem un ja tie ir tur iegūti EEZ, iekļaujot Šveices (tostarp Lihtenšteinu) ( 4 ), Islandes, Norvēģijas, Fēru Salas, Turcijas vai Eiropas Savienības vai jebkuras Eiropas Savienības Stabilizācijas un asociācijas procesa dalībnieces ( 5 ) izcelsmes materiālus, ar noteikumu, ka EEZ veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz darbības, kas minētas 6. pantā. Šādiem materiāliem nav jābūt pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem.
2.  
Neskarot 2. pantu, izstrādājumus uzskata par EEZ izcelsmes izstrādājumiem, ja šādi izstrādājumi tajā ir iegūti, pievienojot materiālus, kuru izcelsme ir jebkurā citā valstī, kas ir dalībniece Eiropas un Vidusjūras baseina partnerattiecībās, kuru pamatā ir Barselonas deklarācija, kas pieņemta 1995. gada 27. un 28. novembrī Eiropas un Vidusjūras baseina konferencē, bet ne Turcijas izcelsmes materiālus ( 6 ), ar noteikumu, ka EEZ veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz darbības, kas minētas 6. pantā. Šādiem materiāliem nav jābūt pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem.
3.  
Ja EEZ veiktā apstrāde vai pārstrāde nepārsniedz 6. pantā minētās darbības, iegūto izstrādājumu uzskata par EEZ izcelsmes izstrādājumu tikai tādā gadījumā, ja tur pievienotā vērtība ir lielāka par tādu izmantoto materiālu vērtību, kuru izcelsme ir jebkurā no valstīm, kas minētas 1. un 2. punktā. Ja tas tā nav, iegūto izstrādājumu uzskata par izstrādājumu ar valsts izcelsmi, kurā ir visaugstākā ražošanā izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtība EEZ.
4.  
Šā panta 1. un 2. punktā minēto valstu izcelsmes izstrādājumi, kuri netiek apstrādāti vai pārstrādāti EEZ, saglabā savu izcelsmi, ja tos eksportē uz vienu no šīm valstīm.
5.  

Šajā pantā paredzēto kumulāciju var piemērot tikai tad, ja:

a) 

valstīm, kuras ir iesaistītas attiecīga noteiktas izcelsmes statusa iegūšanā, un galamērķa valstij ir piemērojams preferenciālas tirdzniecības nolīgums saskaņā ar Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XXIV pantu;

b) 

materiāliem un izstrādājumiem iegūstot noteiktas izcelsmes statusu, tika piemēroti izcelsmes noteikumi, kas identiski tiem, kuri ietverti šajā protokolā;

un

c) 

ja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērijā) un pārējās Līgumslēdzējās pusēs saskaņā ar to procedūrām ir publicēti paziņojumi par vajadzīgo prasību izpildi, lai varētu piemērot kumulāciju.

Šajā pantā paredzēto kumulāciju piemēro no dienas, kas norādīta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērijā) publicētajā paziņojumā.

Eiropas Savienība ar Eiropas Komisijas starpniecību paziņo pārējām Līgumslēdzējām pusēm informāciju par nolīgumiem, ieskaitot nolīgumu spēkā stāšanās datumu un to attiecīgos izcelsmes noteikumus, kuri ir spēkā ar pārējām valstīm, kas minēti 1. un 2. punktā.

4. pants

Pilnībā iegūti izstrādājumi

1.  

Turpmāk minētos izstrādājumus uzskata par pilnībā iegūtiem EEZ:

a) 

minerālprodukti, ko iegūst no attiecīgās Līgumslēdzējas puses zemes dzīlēm vai jūras gultnes;

b) 

attiecīgajā Līgumslēdzējā pusē novāktie augu valsts produkti;

c) 

attiecīgajā Līgumslēdzējā pusē dzimuši un audzēti dzīvnieki;

d) 

produkti, kas iegūti no attiecīgajā Līgumslēdzējā pusē audzētiem dzīvniekiem;

e) 

attiecīgajā Līgumslēdzējā pusē veiktu medību vai zvejas produkti;

f) 

jūras zvejas un citi jūras produkti, kas iegūti, zvejojot ar eksportētājas Līgumslēdzējas puses kuģiem ārpus tās teritoriālajiem ūdeņiem;

g) 

produkti, kurus izgatavo uz attiecīgās Līgumslēdzējas puses zivju apstrādes kuģiem tikai no f) apakšpunktā minētajiem produktiem;

h) 

lietoti priekšmeti, kas tur savākti un ir derīgi vienīgi materiālu iegūšanai, tostarp lietotas riepas, kuras derīgas vienīgi atjaunošanai vai lai tās izmantotu kā atkritumus;

i) 

atkritumi un lūžņi, ko rada attiecīgajā Līgumslēdzējā pusē veiktas ražošanas darbības;

j) 

produkti, kas iegūti no jūras grunts vai grunts apakškārtas ārpus attiecīgās Līgumslēdzējas puses teritoriāliem ūdeņiem, ar noteikumu, ka Līgumslēdzējai pusei ir ekskluzīvas tiesības izmantot šo grunti vai grunts apakškārtu;

k) 

preces, ko tur ražo tikai no produktiem, kuri norādīti a) līdz j) apakšpunktā.

2.  

Termini “Līgumslēdzējas puses kuģi” un “attiecīgās Līgumslēdzējas puses zivju apstrādes kuģi” 1. punkta f) un g) apakšpunktā attiecas tikai uz šādiem kuģiem un zivju apstrādes kuģiem:

a) 

kuri ir reģistrēti vai pierakstīti kādā Eiropas Savienības dalībvalstī vai EBTA valstī;

a) 

kas kuģo ar kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai EBTA valsts karogu;

c) 

kuri vismaz 50 % apmērā pieder Eiropas Savienības dalībvalstu vai EBTA valstu valstspiederīgajiem vai uzņēmējsabiedrībai, kuras galvenais birojs atrodas kādā no šīm valstīm un kuras vadītājs vai vadītāji, direktoru padomes vai uzraudzības padomes priekšsēdētājs un lielākā daļa šādu padomju locekļu ir Eiropas Savienības dalībvalstu vai EBTA valsts valstspiederīgie, un turklāt – attiecībā uz personālsabiedrībām vai sabiedrībām ar ierobežotu atbildību – vismaz puse kapitāla pieder šai minētajām valstīm vai minēto valstu iestādēm vai valstspiederīgajiem;

d) 

kuru kapteinis un virsnieki ir kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai EBTA valsts valstspiederīgie;

un

e) 

kuru apkalpē vismaz 75 % tās locekļu ir kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai EBTA valsts valstspiederīgie.

5. pants

Pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti izstrādājumi

1.  
Šā papildinājuma 2. panta vajadzībām izstrādājumus, kuri nav pilnībā iegūti, uzskata par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem, ja ir izpildīti II pielikuma sarakstā minētie nosacījumi.

Iepriekš minētie nosacījumi attiecībā uz visiem Līgumā minētajiem izstrādājumiem norāda, kā apstrādājami vai pārstrādājami nenoteiktas izcelsmes materiāli, ko izmanto ražošanā, un šos nosacījumus piemēro tikai šāda veida materiāliem. Tātad, ja izstrādājumu, kurš ir ieguvis noteiktas izcelsmes statusu, izpildot nosacījumus, kas minēti sarakstā, izmanto cita izstrādājuma ražošanā, nosacījumi, kas piemērojami izstrādājumam, kurā tas ir ietverts, neattiecas uz šo izmantoto izstrādājumu, un neņem vērā nenoteiktas izcelsmes materiālus, kas var būt izmantoti šā izstrādājuma ražošanā.

2.  

Neatkarīgi no 1. punkta nenoteiktas izcelsmes materiāli, kurus saskaņā ar II pielikuma sarakstā izklāstītajiem nosacījumiem nevajadzētu izmantot izstrādājuma ražošanā, tomēr var izmantot ar noteikumu, ka:

a) 

to kopējā vērtība nepārsniedz 10 % no izstrādājuma ražotāja cenas;

b) 

atbilstīgi šim punktam netiek pārsniegta neviena no nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālo vērtību sarakstā noteiktajām procentuālajām attiecībām.

Šo punktu nepiemēro izstrādājumiem, uz kuriem attiecas harmonizētās sistēmas 50. līdz 63. nodaļa.

3.  
Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, ievērojot 6. panta noteikumus.

6. pants

Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde

1.  

Neskarot 2. punktu un neatkarīgi no tā, vai ir izpildītas 5. panta prasības, par nepietiekamu apstrādi vai pārstrādi, lai izstrādājumam piešķirtu noteiktas izcelsmes izstrādājuma statusu, tiek uzskatītas šādas darbības:

a) 

darbības, kas paredzētas tam, lai nodrošinātu izstrādājumu uzturēšanu labā stāvoklī pārvadāšanas un uzglabāšanas laikā;

b) 

iepakojumu sadalīšana un komplektēšana;

c) 

mazgāšana, tīrīšana; putekļu, oksīdu, eļļas, krāsas vai citu pārklājumu notīrīšana;

d) 

tekstilizstrādājumu gludināšana vai presēšana;

e) 

vienkārša krāsošana un pulēšana;

f) 

labības un rīsu atsēnalošana, daļēja vai pilnīga balināšana, pulēšana un glazēšana;

g) 

cukura iekrāsošana vai cukurgraudiņu veidošana;

h) 

augļu, riekstu un dārzeņu mizošana, atkauliņošana un lobīšana;

i) 

asināšana, vienkārša slīpēšana vai vienkārša sadalīšana;

j) 

sijāšana, šķirošana, klasificēšana, klasificēšana, saskaņošana; (ieskaitot preču komplektēšanu);

k) 

vienkārša iepildīšana pudelēs, bundžās, flakonos, maisos, kārbās, kastēs, piestiprināšana pie kartītēm vai plāksnēm, kā arī citas vienkāršas iepakošanas darbības;

l) 

uzrakstu, etiķešu, logotipu un citu tamlīdzīgu atšķirības zīmju piestiprināšana vai uzdrukāšana uz izstrādājumiem vai to iesaiņojumam;

m) 

vienkārša vienādu vai dažādu izstrādājumu sajaukšana;

n) 

cukura piemaisīšana jebkādām vielām;

o) 

vienkārša sastāvdaļu salikšana, lai iegūtu gatavu izstrādājumu, vai izstrādājumu sadale pa sastāvdaļām;

p) 

divu vai vairāku a) līdz o) apakšpunktā norādīto darbību apvienojums;

q) 

dzīvnieku kaušana.

2.  
Nosakot, vai izstrādājumam veiktā apstrāde un pārstrāde ir uzskatāma par nepietiekamu 1. punkta nozīmē, visas darbības, ko ar attiecīgajiem izstrādājumiem veic EEZ, aplūko kopā.

7. pants

Kvalificēšanas vienība

1.  
Piemērojot šī protokola noteikumus, kvalificēšanas vienība ir konkrēts izstrādājums, ko uzskata par pamatvienību, lai noteiktu klasifikācijas iedalījumu pēc harmonizētās sistēmas nomenklatūras.

Tādējādi uzskata:

a) 

ja izstrādājumu, ko veido priekšmetu grupa vai kopums, klasificē vienā pozīcijā saskaņā ar harmonizētās sistēmas noteikumiem, viss kopums ir kvalifikācijas vienība;

b) 

ja sūtījums sastāv no vairākiem vienādiem izstrādājumiem, kas klasificēti vienā harmonizētās sistēmas pozīcijā, tad, piemērojot šī protokola noteikumus, katrs izstrādājums jāapskata atsevišķi.

2.  
Ja saskaņā ar harmonizētās sistēmas 5. vispārīgo noteikumu iesaiņojumu klasificē kopā ar tajā iesaiņoto izstrādājumu, tad izcelsmes noteikšanas nolūkā iesaiņojumu un attiecīgo izstrādājumu uzskata par vienu veselu.

8. pants

Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīki

Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīkus, ko nosūta ar kādu iekārtu, mašīnu, aparatūru vai transportlīdzekli un kas ietilpst parastajā aprīkojumā, un ir iekļauti cenā vai arī nav norādīti atsevišķā rēķinā, uzskata par saistītiem ar attiecīgo iekārtu, mašīnu, aparatūru vai transportlīdzekli.

9. pants

Komplekti

Komplektus saskaņā ar harmonizētās sistēmas 3. vispārīgo noteikumu uzskata par noteiktas izcelsmes izstrādājumiem, ja visas to sastāvdaļas ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi. Tomēr, ja komplekts ir veidots no noteiktas izcelsmes izstrādājumiem un nenoteiktas izcelsmes izstrādājumiem, tad komplektu kopumā uzskata par noteiktas izcelsmes izstrādājumu ar noteikumu, ka nenoteiktas izcelsmes izstrādājumu vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta ražotāja cenas.

10. pants

Neitrāli elementi

Lai noteiktu, vai izstrādājums ir noteiktas izcelsmes, nav nepieciešams ņemt vērā šādu ražošanā izmantoto līdzekļu izcelsmi:

a) 

enerģija un degviela;

b) 

ražotne un iekārtas;

c) 

mašīnas un darbarīki;

d) 

preces, kuras netiek izmantotas un kuras nav paredzēts izmantot izstrādājuma galīgajā sastāvā.



III SADAĻA

TERITORIĀLĀS PRASĪBAS

11. pants

Teritorialitātes princips

1.  
Izņemot 3. pantā un šā panta 3. punktā paredzēto, noteiktas izcelsmes statusa iegūšanas nosacījumus, kas izklāstīti II sadaļā, EEZ jāpilda nepārtraukti.
2.  

Izņemot 3. pantā paredzēto, ja noteiktas izcelsmes preces, ko eksportēja no EEZ uz citu valsti, nosūta atpakaļ, tad tās jāuzskata par nenoteiktas izcelsmes precēm, ja vien muitas iestādēm nepierāda, ka:

a) 

atpakaļ nosūtītās preces ir tās pašas eksportētās preces;

un

b) 

ar tām nav veiktas nekādas darbības, izņemot darbības, kas vajadzīgas, lai preces uzturētu labā stāvoklī, kamēr tās atradās attiecīgajā valstī vai kamēr tās eksportē.

3.  

Noteiktas izcelsmes statusa iegūšanu saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti II sadaļā, neietekmē no EEZ materiālu apstrāde vai pārstrāde ārpus EEZ un sekojoša to reimportēšana ar noteikumu, ka:

a) 

minētie materiāli ir pilnībā iegūti eksportētājā EEZ vai pirms eksportēšanas apstrādāti vai pārstrādāti lielākā mērā, nekā paredzēts 6. pantā;

un

b) 

muitas iestādēm var pierādīt, ka:

i) 

reimportētās preces ir iegūtas, apstrādājot vai pārstrādājot eksportētos materiālus;

un

ii) 

kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus EEZ, piemērojot šā panta noteikumus, nepārsniedz 10 % no tā galaprodukta ražotāja cenas, kura noteiktas izcelsmes statusu vēlas noteikt.

4.  
Šā panta 3. punkta vajadzībām noteikta izcelsmes statusa iegūšanas nosacījumus, kas izklāstīti II sadaļā, nepiemēro apstrādei vai pārstrādei, kas veikta ārpus EEZ. Tomēr, ja II pielikuma sarakstā ir noteikums, kas paredz galaprodukta noteikta izcelsmes statusa noteikšanā piemērot visu tam pievienoto nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālo vērtību, tad to nenoteiktas izcelsmes materiālu kopējā vērtība, kas pievienotas galaproduktam attiecīgās Puses teritorijā, saskaitot to kopā ar kopējo pievienoto vērtību, kas, piemērojot šo pantu, radusies ārpus EEZ, nedrīkst pārsniegt noteikto procentuālo attiecību.
5.  
Piemērojot 3. un 4. punkta noteikumus, “kopējā pievienotā vērtība” apzīmē visas izmaksas, kas rodas ārpus EEZ, ieskaitot tur iestrādāto materiālu vērtību.
6.  
Šā panta 3. un 4. punkta noteikumus nepiemēro izstrādājumiem, kas neatbilst II pielikuma sarakstā izvirzītajiem nosacījumiem vai kas var tikt uzskatīti par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem vienīgi, ja tiek piemērota 5. panta 2. punktā noteiktā vispārējā pielaide.
7.  
Šā panta 3. un 4. punkta noteikumus nepiemēro izstrādājumiem, uz kuriem attiecas harmonizētās sistēmas 50. līdz 63. nodaļa.
8.  
Šā panta paredzētā apstrāde vai pārstrāde, kas veikta ārpus EEZ, ir jāveic saskaņā ar kārtību “izvešana pārstrādei” vai saskaņā ar līdzīgu kārtību.

12. pants

Tieši pārvadājumi

1.  
Preferenciālais režīms, kas paredzēts saskaņā ar līgumu, piemērojams tikai tiem izstrādājumiem, kas atbilst šā protokola prasībām un kurus transportē tieši EEZ vai caur to citu valstu teritorijām, kuras minētas 3. pantā unuz kurām attiecas kumulācija. Tomēr izstrādājumus, kas veido vienu sūtījumu, var sūtīt caur citām teritorijām, vajadzības gadījumā tos šajās teritorijās pārkraujot vai novietojot pagaidu uzglabāšanā ar noteikumu, ka pārkraušanas vai pagaidu uzglabāšanu tranzītvalstī vai uzglabāšanas valstī tie paliek muitas iestāžu uzraudzībā un ka tiem neveic citas darbības, izņemot izkraušanu, iekraušanu vai jebkuru darbību ar nolūku saglabāt tos labā stāvoklī.

Noteiktas izcelsmes izstrādājumus var transportēt pa cauruļvadiem caur teritoriju, kas nav EEZ.

2.  

Importētājas valsts muitas iestādēm sniedz pierādījumu par 1. punktā izklāstīto nosacījumu izpildi, uzrādot:

a) 

vienotu pārvadāšanas dokumentu, kas aptver ceļu no eksportētājas valsts caur tranzīta valsti; vai

b) 

tranzītvalsts muitas iestāžu izdotu sertifikātu, kurā:

i) 

sniegts precīzs izstrādājumu apraksts;

ii) 

norādīts preču izkraušanas un pārkraušanas datums un attiecīgā gadījumā kuģu vārdi vai citi izmantotie transportlīdzekļi;

un

iii) 

kurā apliecināti nosacījumi, ar kādiem izstrādājumi palika tranzīta valstī; vai

c) 

ja nav iepriekš minēto dokumentu, kādu citu pamatojuma dokumentu.

13. pants

Izstādes

1.  

Uz noteiktas izcelsmes izstrādājumiem, ko nosūta uz izstādi valstī, kas nav starp 3. pantā minētajām valstīm, ar kurām piemēro kumulāciju, un ko pēc izstādes pārdod importēšanai EEZ, importējot attiecina nolīguma noteikumus, ja muitas iestādēm pierāda, ka:

a) 

šos izstrādājumus eksportētājs ir nosūtījusi tieši viena no Līgumslēdzējām pusēm uz valsti, kurā notiek izstāde, un tos tur ir izstādījis;

b) 

šis eksportētājs izstrādājumus ir pārdevis vai citādi atsavinājis par labu kādai personai citā Līgumslēdzējā pusē;

c) 

izstrādājumi ir nosūtīti izstādes laikā vai tūlīt pēc izstādes tādā stāvoklī, kādā tos nosūtīja uz izstādi;

un

d) 

izstrādājumi pēc nosūtīšanas uz izstādi nav izmantoti citiem mērķiem, izņemot demonstrēšanu minētajā izstādē.

2.  
Saskaņā ar V sadaļas noteikumiem izdod vai sagatavo izcelsmes apliecinājumu, un to paredzētajā kārtībā iesniedz importētājas valsts muitas iestādēm. Tajā norāda izstādes nosaukumu un adresi. Vajadzības gadījumā papildus var pieprasīt dokumentārus pierādījumus par izstrādājumu izstādīšanas nosacījumiem.
3.  
Šā panta 1. punktu piemēro visām tirdzniecības, rūpniecības, lauksaimniecības vai amatniecības izstādēm, gadatirgiem vai līdzīgai publiskai izstādīšanai, ja šo pasākumu laikā izstrādājumi paliek muitas uzraudzībā un pasākumus nerīko privātiem mērķiem veikalos vai uzņēmumu telpās, lai pārdotu ārvalstu izstrādājumus.



IV SADAĻA

ATMAKSA VAI ATBRĪVOJUMS

14. pants

Muitas nodokļu atmaksas vai atbrīvojuma aizliegums

1.  
Uz nenoteiktas izcelsmes materiāliem, ko izmanto, ražojot EEZ izcelsmes vai valsts, kas minēta 3. pantā, izstrādājumus, par kuriem saskaņā ar V sadaļas noteikumiem izdots vai sagatavots izcelsmes apliecinājums, jebkurās Līgumslēdzējās pusēs neattiecas nekāda muitas nodokļu atmaksa vai atbrīvojums no muitas nodokļiem.
2.  
Šā panta 1. punktā minēto aizliegumu piemēro visiem pasākumiem, kas saistīti ar muitas nodokļu vai līdzvērtīgu maksājumu daļēju vai pilnīgu atmaksu, atlaišanu vai atbrīvojumiem, kuri jebkuru Līgumslēdzēju pušu teritorijā piemērojami ražošanā izmantotajiem materiāliem, ja šāda atmaksa, atlaišana vai atbrīvojums piemērojams tieši vai netieši, no šādiem materiāliem iegūtos izstrādājumus eksportējot, nevis tos atstājot izmantošanai uz vietas.
3.  
Tādu izstrādājumu eksportētājam, kuriem ir izcelsmes apliecinājums, jābūt gatavam pēc muitas iestāžu pieprasījuma jebkurā brīdī uzrādīt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina to, ka nav saņemta nekāda atmaksa par attiecīgo izstrādājumu ražošanā izmantotajiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem un ka faktiski ir nomaksāti visi muitas nodokļi vai līdzvērtīgi maksājumi, kas piemērojami šādiem materiāliem.
4.  
Šā panta 1. līdz 3. punkta noteikumus piemēro arī iesaiņojumam 7. panta 2. punkta nozīmē, palīgierīcēm, rezerves daļām un darbarīkiem 8. panta nozīmē un izstrādājumu komplektiem 9. panta nozīmē, ja tiem nav noteiktas izcelsmes.
5.  
Šā panta 1. līdz 4. punkta noteikumus piemēro tikai tāda veida materiāliem, kuriem piemērojams nolīgums. Turklāt tie neaizkavē piemērot eksporta atmaksas sistēmu lauksaimniecības izstrādājumiem saskaņā ar nolīgumu.



V SADAĻA

IZCELSMES APLIECINĀJUMS

15. pants

Vispārīgas prasības

1.  

Noteiktas izcelsmes izcelsmes izstrādājumiem, importējot kādā no Līgumslēdzējām pusēm, piemēro Līguma noteikumus, iesniedzot vienu no šādiem izcelsmes apliecinājumiem:

a) 

preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1, kura paraugs ir sniegts III.a pielikumā;

b) 

preču pārvadājumu sertifikāts EUR-MED, kura paraugs ir sniegts III.b pielikumā;

c) 

konvencijas 21. panta 1. punktā minētajos gadījumos – deklarācija (turpmāk “izcelsmes deklarācija” vai “EUR-MED izcelsmes deklarācija”), kuru eksportētājs iesniedz rēķina, pavadzīmes vai jebkura cita tirdzniecības dokumenta veidā un kura pietiekami sīki raksturo attiecīgos izstrādājumus, lai tos varētu identificēt. Izcelsmes deklarāciju tekstu paraugi atrodami IV.a un IV.b pielikumā.

2.  
Neatkarīgi no 1. punkta uz noteiktas izcelsmes izstrādājumiem šīs protokola nozīmē 26. pantā minētajos gadījumos attiecina Līgumu noteikumus bez 1. punktā minēto izcelsmes pierādījumu iesniegšanas.

16. pants

Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED izdošanas kārtība

1.  
Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED izdod eksportētājas valsts muitas iestādes, pamatojoties uz rakstisku pieteikumu no eksportētāja vai eksportētāja pilnvarota pārstāvja, kas rīkojas eksportētāja vārdā.
2.  
Šim nolūkam eksportētājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis aizpilda gan preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED, gan pieteikuma veidlapu, kuru paraugi sniegti III.a pielikumā. Šīs veidlapas aizpilda vienā no valodām, kurā sagatavots nolīgums, un saskaņā ar eksportētājvalsts tiesību aktiem. Aizpildot veidlapas ar roku, lieto tinti un raksta ar drukātiem burtiem. Izstrādājuma aprakstu ieraksta īpaši šim mērķim paredzētajā ailē, neatstājot nevienu tukšu līniju. Ja aile nav pilnībā aizpildīta, tad zem pēdējās apraksta rindas ievelk horizontālu līniju, visu tukšo laukumu šķērsām pārsvītrojot.
3.  
Eksportētājs, kurš piesakās preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED saņemšanai, ir gatavs jebkurā laikā pēc tās eksportētājas valsts muitas iestāžu prasības, kurā preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1 vai EUR-MED ir izdots, iesniegt visus atbilstīgos dokumentus, kas apliecina attiecīgo izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī apliecina visu pārējo šīs protokola prasību izpildi.
4.  

Neskarot 5. punktu, preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdod Līgumslēdzējas puses muitas iestādes šādos gadījumos:

— 
ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par izstrādājumiem ar izcelsmi EEZ vai kādā no 3. panta 1. punktā minētajām valstīm, ar kuru piemērojama kumulācija, nepiemērojot kumulāciju ar materiāliem, kuru izcelsme ir kādā no 3. panta 2. punktā minētajām valstīm, un ja tie atbilst pārējām šī protokola prasībām,
— 
ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par izstrādājumiem ar izcelsmi kādā no 3. panta 2. punktā minētajām valstīm, ar kuru piemērojama kumulācija, nepiemērojot kumulāciju ar materiāliem, kuru izcelsme ir kādā no 3. pantā minētajām valstīm, un ja tie atbilst pārējām šī protokola prasībām, ar noteikumu, ka pārvadājumu sertifikāts EUR-MED vai EUR-MED faktūras deklarācija ir izdota izcelsmes valstī.
5.  

Preču pārvadājumu sertifikātu EUR-MED izdod Līgumslēdzējas puses muitas iestādes, ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par izstrādājumiem ar izcelsmi EEZ vai kādā no pārējām 3. pantā minētajām valstīm, ar kuru piemēro kumulāciju, un ja tie atbilst šīs protokola prasībām, un:

— 
kumulāciju piemēroja ar izejvielām, kuru izcelsme ir kādā no 3. panta 2. punktā minētajām valstīm, vai
— 
izstrādājumus var izmantot kā materiālus kumulācijas kontekstā, lai ražotu izstrādājumus, kurus eksportē uz kādu no 3. panta 2. punktā minētajām valstīm, vai
— 
izstrādājumus var reeksportēt no galamērķa valsts uz kādu no 3. panta 2. punktā minētām Līgumslēdzējām pusēm;
6.  

Pārvadājumu sertifikāta EUR-MED 7. ailē ir viena no šādām frāzēm angļu valodā:

— 
ja izcelsme iegūta, piemērojot kumulāciju ar materiāliem, kuru izcelsme ir vienā vai vairākās valstīs, kas minētas 3. pantā.
“CUMULATION APPLIED WITH …” (valsts/valstu nosaukums(-i))
— 
ja izcelsme iegūta, nepiemērojot kumulāciju ar materiāliem, kuru izcelsme ir vienā vai vairākās valstīs, kas minētas 3. pantā.

“NO CUMULATION APPLIED”

7.  
Muitas iestādes, kuras izdod preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED, veic visus nepieciešamos pasākumus, lai pārbaudītu izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu un pārējo šīs protokola prasību izpildi. Tādēļ tām ir tiesības pieprasīt jebkādus pierādījumus un veikt jebkādu eksportētāja grāmatvedības dokumentu vai jebkādu citu pārbaudi, kuru tās uzskata par atbilstīgu. Tām ir jāgādā arī par to, lai 2. punktā minētās veidlapas būtu pareizi aizpildītas. Tās jo īpaši pārbauda, vai izstrādājumu aprakstam atvēlētā vieta ir aizpildīta tā, lai nebūtu iespējami nekādi krāpnieciski papildinājumi.
8.  
Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED izdošanas dienu norāda sertifikāta 11. ailē.
9.  
Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED izdod muitas iestādes un nodod to eksportētājiem, tiklīdz ir veikta vai nodrošināta eksportēšana.

17. pants

Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED izdošana retrospektīvi

1.  

Neatkarīgi no 16. panta 9. punkta preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED ārkārtas gadījumā var izdot pēc attiecīgo izstrādājumu eksportēšanas, ja:

a) 

tas netika izdots eksportēšanas laikā kļūdu, netīšas neizdarības vai īpašu apstākļu dēļ;

vai

b) 

muitas iestādēm pierāda, ka preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1 vai EUR-MED tika izdots, bet to nepieņēma importēšanas laikā tehnisku iemeslu dēļ.

2.  
Neatkarīgi no 16. panta 9. punkta preču pārvadājumu sertifikātu EUR-MED var izdot pēc to izstrādājumu eksportēšanas, kuriem eksportēšanas laikā tika izdots pārvadājumu sertifikāts EUR.1, ja muitas iestādēm pierāda, ka ir izpildīti 16. panta 5. punktā minētie nosacījumi.
3.  
Šā panta 1. un 2. punkta izpildei eksportētājs savā pieteikumā jānorāda to izstrādājumu eksportēšanas vietu un datumu, uz kuriem attiecas pārvadājumu sertifikāts EUR.1 vai EUR-MED, kā arī min šā pieprasījuma iemeslus.
4.  
Muitas iestādes var izdot pārvadājumu sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED retrospektīvi tikai pēc tam, kad tās ir pārliecinājušās, ka eksportētāja pieteikumā sniegtā informācija atbilst attiecīgajā dokumentācijā norādītajai informācijai.
5.  

Pārvadājumu sertifikāti EUR.1 vai EUR-MED, ko izdod retrospektīvi, ir ar šādu muitas iestādes atzīmi angļu valodā:

“ISSUED RETROSPECTIVELY”.

Pārvadājumu sertifikātā EUR-MED, ko izdod retrospektīvi, piemērojot 2. punktu, ir šāda muitas iestādes atzīme angļu valodā:

“ISSUED RETROSPECTIVELY (Original EUR.1 No …(izdošanas datums un vieta)”.
6.  
Muitas iestādes atzīmi, kas minēta 5. punktā, ieraksta pārvadājumu sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED 7. ailē.

18. pants

Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED dublikāta izdošana

1.  
Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED zādzības, zaudējuma vai iznīcināšanas gadījumā eksportētājs var vērsties muitas iestādēs, kuras šo sertifikātu izdeva, lai uz to rīcībā esošo eksporta dokumentu pamata saņemtu dublikātu.
2.  

Šādā veidā izdots dublikāts ir ar šādu atzīmi angļu valodā:

“DUPLICATE”.

3.  
Muitas iestādes atzīmi, kas minēta 2. punktā, ieraksta pārvadājumu sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED dublikāta 7. ailē.
4.  
Dublikāts, kurā norāda oriģinālā pārvadājumu sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED izdošanas datumu, ir spēkā no minētā datuma.

19. pants

Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED izdošana, pamatojoties uz iepriekš izdotu vai sagatavotu izcelsmes apliecinājumu

Kad noteiktas izcelsmes izstrādājumi nodoti muitas iestāžu uzraudzībā Līgumslēdzējas puses, izcelsmes apliecinājuma oriģinālu var aizstāt ar vienu vai vairākiem pārvadājumu sertifikātiem EUR.1 vai EUR-MED, lai visus vai daļu no šiem izstrādājumiem nosūtītu uz kādu citu vietu EEZ. EUR.1 vai EUR-MED aizstājējsertifikātu izdod tā muitas iestāde, kuras uzraudzībā izstrādājumi atrodas.

20. pants

Uzskaites nošķiršana

1.  
Ja tādu noteiktas un nenoteiktas izcelsmes materiālu atsevišķu krājumu veidošana, kas ir identiski un aizstājami, rada lielus izdevumus vai materiālas grūtības, muitas iestādes pēc attiecīgo personu rakstiska pieprasījuma var atļaut tā saukto “grāmatvedības segregācijas” metodi (turpmāk “metode”), lai pārvaldītu šādus krājumus.
2.  
Ar šo metodi jāspēj nodrošināt, ka noteiktā atskaites periodā iegūto izstrādājumu skaits, kurus var uzskatīt par “noteiktas izcelsmes”, ir tāds pats kā gadījumā, ja būtu pielietota fiziska krājumu segregācija.
3.  
Muitas iestādes var piešķirt 1. punktā minēto atļauju saskaņā ar jebkādiem nosacījumiem, kurus uzskata par atbilstīgiem.
4.  
Šo metodi piemēro un tās piemērošanu reģistrē, pamatojoties uz vispārīgajiem grāmatvedības uzskaites principiem, ko piemēro tajā valstī, kurā izstrādājums tika ražots.
5.  
Šīs metodes izmantotājs pēc vajadzības var sagatavot vai pieprasīt izcelsmes apliecinājumus par to izstrādājumu daudzumu, kurus uzskata par noteiktas izcelsmes izstrādājumiem. Pēc muitas iestāžu pieprasījuma metodes izmantotājs sniedz paskaidrojumu par to, kā šie daudzumi tiek pārvaldīti.
6.  
Muitas iestādes uzrauga atļaujas izmantošanu un var to atsaukt jebkurā laikā, kad metodes izmantotājs izmanto atļauju nepiemērotā veidā vai nepilda kādu no pārējiem šajā protokolā paredzētajiem nosacījumiem.

21. pants

Nosacījumi izcelsmes deklarācijas vai EUR-MED izcelsmes deklarācijas sagatavošanai

1.  

Izcelsmes deklarāciju vai EUR-MED izcelsmes deklarāciju, kā minēts 15. panta 1. punkta c) apakšpunktā, var sagatavot:

a) 

atzīts eksportētājs 22. panta nozīmē vai

vai

b) 

jebkurš eksportētājs attiecībā uz tādiem sūtījumiem, kas sastāv no vienas vai vairākām pakām, kurās ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi ar kopējo vērtību līdz EUR 6 000 .

2.  

Neskarot 3. punktu, izcelsmes deklarāciju var sagatavot šādos gadījumos:

— 
ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par izstrādājumiem ar izcelsmi EEZ vai kādā no 3. panta 1. punktā minētajām valstīm, ar kuru piemērojama kumulācija, nepiemērojot kumulāciju ar materiāliem, kuru izcelsme ir kādā no 3. panta 2. punktā minētajām valstīm, un ja tie atbilst pārējām šī protokola prasībām,
— 
ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par izstrādājumiem ar izcelsmi kādā no 3. panta 2. punktā minētajām valstīm, ar kuru piemērojama kumulācija, nepiemērojot kumulāciju ar materiāliem, kuru izcelsme ir kādā no 3. pantā minētajām valstīm, un ja tie atbilst pārējām šī protokola prasībām, ar noteikumu, ka pārvadājumu sertifikāts EUR-MED vai EUR-MED izcelsmes deklarācija ir izdota izcelsmes valstī;
3.  

EUR-MED izcelsmes deklarāciju var sagatavot, ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par izstrādājumiem ar izcelsmi EEZ vai kādā no pārējām 3. pantā minētajām valstīm, ar kuru piemēro kumulāciju, un ja tie atbilst šīs protokola prasībām, un:

— 
kumulāciju piemēroja ar izejvielām, kuru izcelsme ir kādā no 3. panta 2. punktā minētajām valstīm, vai
— 
izstrādājumus var izmantot kā materiālus kumulācijas kontekstā, lai ražotu izstrādājumus, kurus eksportē uz kādu no 3. panta 2. punktā minētajām valstīm,
vai
— 
izstrādājumus var reeksportēt no galamērķa valsts uz kādu no 3. panta 2. punktā minētām valstīm.
4.  

EUR-MED izcelsmes deklarācijā ir viena no šādām atzīmēm angļu valodā:

— 
ja izcelsme iegūta, piemērojot kumulāciju ar materiāliem, kuru izcelsme ir vienā vai vairākās valstīs, kas minētas 3. pantā:
“CUMULATION APPLIED WITH …” (valsts/valstu nosaukums(-i))
— 
ja izcelsme iegūta, nepiemērojot kumulāciju ar materiāliem, kuru izcelsme ir vienā vai vairākās valstīs, kas minētas 3. pantā:

“NO CUMULATION APPLIED”.

5.  
Eksportētājs, kurš sagatavo izcelsmes deklarāciju vai EUR–MED izcelsmes deklarāciju, ir gatavs jebkurā laikā pēc eksportētājas valsts muitas iestāžu pieprasījuma iesniegt visus atbilstīgos dokumentus, kas pierāda attiecīgo izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī pārējo šī protokola prasību izpildi.
6.  
Izcelsmes deklarāciju vai EUR-MED izcelsmes deklarāciju eksportētājs sagatavo, uz rēķina, pavadzīmes vai cita tirdzniecības dokumenta uzrakstot ar rakstāmmašīnu, uzspiežot vai uzdrukājot deklarāciju, kuras tekstu paraugi sniegti IV.a un IV.b pielikumā, vienā no valodām, kas noteiktas šajos pielikumos, un saskaņā ar eksportētājvalsts tiesību aktiem. Ja deklarācija ir rakstīta ar roku, tai jābūt rakstītai ar tinti un drukātiem burtiem.
7.  
Uz izcelsmes deklarācijas un EUR-MED izcelsmes deklarācijas eksportētājs parakstās pašrocīgi. Tomēr atzītajam eksportētājam 22. panta nozīmē šādas deklarācijas nav jāparaksta, ja viņš iesniedz eksportētājas valsts muitas iestādēm rakstisku apliecinājumu par to, ka viņš uzņemas visu atbildību par jebkuru izcelsmes deklarāciju, kura identificē viņu tā, kā tad, ja viņš pats to būtu parakstījis ar roku.
8.  
Izcelsmes deklarāciju vai EUR-MED izcelsmes deklarāciju var sagatavot eksportētājs attiecīgā izstrādājuma eksportēšanas laikā vai pēc eksportēšanas ar noteikumu, ka šo deklarāciju importētājvalstī uzrāda vēlākais pēc diviem gadiem no attiecīgo izstrādājumu importēšanas.

22. pants

Atzītais eksportētājs

1.  
Eksportētājas valsts muitas iestādes var pilnvarot jebkuru eksportētāju (turpmāk “atzīts eksportētājs”), kurš bieži veic izstrādājumu pārvadājumus saskaņā ar Līguma noteikumiem, sagatavot izcelsmes deklarācijas vai EUR-MED izcelsmes deklarācijas neatkarīgi no attiecīgo izstrādājumu vērtības. Eksportētājs, kurš pieprasa šādu atļauju, muitas iestādēm sniedz visas garantijas, kas nepieciešamas, lai pārliecinātos par izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī par pārējo šī protokola prasību izpildi.
2.  
Muitas iestādes var piešķirt atzītā eksportētāja statusu saskaņā ar jebkuriem nosacījumiem, kurus tās uzskata par atbilstīgiem.
3.  
Muitas iestādes atzītajam eksportētājam piešķir muitas atļaujas numuru, kuru norāda izcelsmes deklarācijā vai EUR-MED izcelsmes deklarācijā.
4.  
Muitas iestādes pārrauga, kā atzītais eksportētājs izmanto atļauju.
5.  
Piešķirto atļauju muitas iestādes jebkurā laikā var atsaukt. Muitas iestādes tā rīkojas, ja atzītais eksportētājs vairs nesniedz 1. punktā minētās garantijas, vairs neizpilda 2. punktā minētos nosacījumus vai citādi nepareizi izmanto šo atļauju.

23. pants

Izcelsmes apliecinājuma derīgums

1.  
Izcelsmes apliecinājums ir derīgs četrus mēnešus no tā izdošanas dienas eksportētājā valstī, un minētajā laikposmā to iesniedz importētājas valsts muitas iestādēm.
2.  
Izcelsmes apliecinājumus, ko importētājas valsts muitas iestādēm iesniedz pēc 1. punktā norādītā iesniegšanas termiņa, var pieņemt, lai piemērotu preferenciālo režīmu, ja dokumentus līdz noteiktajam termiņam iesniegt nav bijis iespējams kādu ārkārtas apstākļu dēļ.
3.  
Citos gadījumos, ja iesniegšana notikusi par vēlu, importētājas valsts muitas iestādes izcelsmes apliecinājumu var pieņemt, ja izstrādājumi uzrādīti pirms minētā galīgā termiņa.

24. pants

Izcelsmes apliecinājuma iesniegšana

Izcelsmes apliecinājumus iesniedz importētājas valsts muitas iestādēm saskaņā ar kārtību, ko piemēro attiecīgajā valstī. Minētās iestādes var pieprasīt izcelsmes apliecinājuma tulkojumu un arī to, lai importa deklarācijai būtu pievienots importētāja apliecinājums, ka izstrādājums atbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi Līguma īstenošanai.

25. pants

Importēšana pa daļām

Ja pēc importētāja pieprasījuma un saskaņā ar importētājas valsts muitas iestāžu noteiktajiem nosacījumiem tādus izjauktus vai nesamontētus izstrādājumus harmonizētās sistēmas vispārīgā noteikuma 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, uz kuriem attiecas harmonizētās sistēmas XVI un XVII iedaļa vai pozīcija 7308 un 9406 , importē pa daļām, tad vienīgo šo izstrādājumu izcelsmes apliecinājumu iesniedz muitas iestādēm, importējot pirmo daļu.

26. pants

Atbrīvojumi no izcelsmes apliecinājuma

1.  
Izstrādājumus, kurus viena privātpersona otrai pārsūta sīkpakās vai kuri ietilpst ceļotāja personīgajā bagāžā, uzskata par noteiktas izcelsmes izstrādājumiem, un izcelsmes apliecinājumu nepieprasa, ja šos ražojumus neimportē tirdzniecības ceļā un ja ir deklarēts, ka tie atbilst šī protokola prasībām, un ja nav šaubu par šādas deklarācijas ticamību. Gadījumos, kad ražojumus sūta pa pastu, šo deklarāciju var rakstīt uz muitas deklarācijas CN22/CN23 veidlapām vai uz papīra lapas, ko pievieno minētajam dokumentam.
2.  
Ja imports notiek neregulāri un ražojumi ir paredzēti tikai saņēmēju, ceļotāju vai viņu ģimenes locekļu personīgai lietošanai, tad to neuzskata par preču importu tirdzniecības ceļā, ja pēc ražojumu veida un daudzuma ir redzams, ka tie nav paredzēti komerciāliem mērķiem.
3.  
Turklāt šo izstrādājumu kopējā vērtība sīkpaku gadījumā nedrīkst pārsniegt EUR 500 vai gadījumā, ja tie ir daļa no ceļotāja bagāžas, EUR 1 200 .

27. pants

Piegādātāja deklarācija

1.  
Ja kādā no Līgumslēdzējām pusēm izsniedz EUR.1 preču pārvadājumu sertifikātu vai sagatavo izcelsmes deklarāciju noteiktas izcelsmes izstrādājumiem, kuru ražošanā ir izmantotas no citas Līgumslēdzējas puses ievestas preces, kas ir bijušas pakļautas apstrādei un pārstrādei EEZ, negūstot priekšrocību izcelsmes statusu, ņem vērā piegādātāja deklarāciju, kas sniegta par šīm precēm saskaņā ar šo pantu.
2.  
Piegādātāja deklarācija, kas minēta 1. punktā, ir pierādījums, ka attiecīgajām precēm EEZ ir veikta apstrāde un pārstrāde, un to izmanto, lai noteiktu, vai izstrādājumus, kuru ražošanā šīs preces ir izmantotas, var uzskatīt par EEZ izcelsmes izstrādājumiem un vai tie atbilst pārējām šā protokola prasībām.
3.  
Izņemot gadījumus, kas paredzēti 4. punktā, katram atsevišķam sūtījumam sagatavo atsevišķu piegādātāja deklarāciju tādā veidā, kā noteikts V pielikumā, uz papīra lapas, ko pievieno faktūrai, piegādes pavadzīmei vai citam tirdzniecības dokumentam, pietiekami sīki aprakstot attiecīgās preces, lai tās varētu identificēt.
4.  
Ja piegādātājs regulāri piegādā noteiktam klientam preces, attiecībā uz kurām paredzams, ka EEZ veiktā apstrāde un pārstrāde ilgākā laikposmā saglabāsies nemainīga, viņš var iesniegt vienotu piegādātāja deklarāciju, kas aptver secīgus šo preču sūtījumus, turpmāk “ilgtermiņa piegādātāja deklarācija”.

Ilgtermiņa piegādātāja deklarācija parasti ir spēkā vienu gadu, sākot no tās izsniegšanas dienas. Tās valsts muitas iestādēs, kur deklarācija ir sagatavota, paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem to var izmantot ilgākus laikposmus.

Ilgtermiņa piegādātāja deklarāciju piegādātājs sagatavo veidā, kas noteikts VI pielikumā, un attiecīgās preces tajā apraksta pietiekami sīki, lai tās varētu identificēt. To nodod attiecīgajam klientam, pirms viņam piegādā pirmo preču sūtījumu vai līdz ar pirmo sūtījumu.

Piegādātājs nekavējoties informē klientu, ja ilgtermiņa piegādātāja deklarācija vairs nav piemērojama piegādājamām precēm.

5.  
Piegādātāja deklarāciju, kas minēta 3. un 4. punktā, sagatavo, izmantojot rakstāmmašīnu vai datoru, vienā no Līguma valodām, saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā tā ir sagatavota, un tajā ir piegādātāja paraksta oriģināls. Deklarācija var būt arī rakstīta ar roku; tādā gadījumā tai jābūt rakstītai ar tinti un drukātiem burtiem.
6.  
Piegādātājam, kurš sagatavo deklarāciju, jābūt gatavam jebkurā laikā pēc tās valsts muitas iestāžu pieprasījuma, kurā deklarācija ir sagatavota, iesniegt visus nepieciešamos dokumentus, kas pierāda, ka deklarācijā sniegtā informācija ir pareiza.

28. pants

Apstiprinošie dokumenti

Dokumenti, kas minēti 16. panta 3. punktā, 21. panta 5. punktā un 27. panta 6. punktā un kas tiek izmantoti, lai pierādītu, ka izstrādājumus, uz kuriem attiecas pārvadājumu sertifikāts EUR.1 vai EUR-MED vai izcelsmes deklarācija, vai EUR-MED izcelsmes deklarācija, var uzskatīt par EEZ izcelsmes vai valsts, kas minēta 3. pantā, izstrādājumiem, kuri atbilst pārējām šī protokola prasībām, un ka informācija, kas sniegta piegādātāja deklarācijā, ir pareiza, cita starpā var būt:

a) 

tieši pierādījumi par darbībām, ko eksportētājs vai piegādātājs veicis, lai iegūtu attiecīgās preces, kas norādītas, piemēram, viņa pārskatos vai iekšējā grāmatvedības uzskaitē;

b) 

izmantoto materiālu noteiktas izcelsmes statusu apliecinoši dokumenti, kas izdoti vai sagatavoti Līgumslēdzējā pusē, kurā šie dokumenti tiek izmantoti saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

c) 

dokumenti, kas pierāda, ka materiālu apstrāde un pārstrāde veikta EEZ, un kas izdoti vai sagatavoti Līgumslēdzējā pusē, kurā šos dokumentus izmanto saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

d) 

preču aprites sertifikāti EUR.1 vai EUR-MED vai izcelsmes deklarācijas, vai izcelsmes deklarācijas EUR-MED, kuri apliecina izmantoto materiālu noteiktas izcelsmes statusu, kuri izsniegti vai sagatavoti Līgumslēdzējās pusēs saskaņā ar šo protokolu vai arī kādā citā no 3. pantā minētajām valstīm, saskaņā ar izcelsmes noteikumiem, kuri ir identiski šā protokola noteikumiem;

e) 

piegādātāja deklarācija, kas pierāda izmantoto materiālu EEZ veikto apstrādi un pārstrādi un ir sagatavota vienā no Līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar šo protokolu;

f) 

atbilstīgi pierādījumi par apstrādi un pārstrādi, kas veikta ārpus EEZ, piemērojot 11. pantu, kuri apliecina minētā panta prasību izpildi.

29. pants

Izcelsmes apliecinājuma, piegādātāja deklarācijas un apstiprinošo dokumentu glabāšana

1.  
Eksportētājs, kurš lūdz izdot pārvadājumu sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED, vismaz trīs gadus glabā 16. panta 3. punktā minētos dokumentus.
2.  
Eksportētājs, kurš sagatavo izcelsmes deklarāciju vai EUR-MED izcelsmes deklarāciju, šīs izcelsmes deklarācijas kopiju, kā arī 21. panta 5. punktā minētos dokumentus glabā vismaz trīs gadus.
3.  
Piegādātājs, kurš sagatavo piegādātāja deklarāciju, šīs deklarācijas, faktūras, piegādes pavadzīmes vai citu deklarācijai pievienoto tirdzniecības dokumentu kopijas, kā arī 27. panta 6. punktā minētos dokumentus uzglabā vismaz trīs gadus.

Piegādātājs, kurš sagatavo ilgtermiņa piegādātāja deklarāciju, šīs deklarācijas kopiju un visu faktūru, piegādes pavadzīmju vai citu tirdzniecības dokumentu, kuri attiecināmi uz šajā deklarācijā ietvertajām precēm, kas tiek nosūtītas klientam, kopijas uzglabā vismaz trīs gadus, kā arī 27. panta 6. punktā minētos dokumentus. Šā laikposma sākums ir diena, kurā izbeidzas ilgtermiņa piegādātāja deklarācijas derīguma termiņš.

4.  
Eksportētājas valsts muitas iestādes, kas izdod pārvadājumu sertifikātu EUR. 1 vai EUR-MED, 16. panta 2. punktā minēto pieteikuma veidlapu glabā vismaz trīs gadus.
5.  
Importētājas valsts muitas iestādes vismaz trīs gadus uzglabā tām iesniegtos pārvadājumu sertifikātus EUR. 1 un EUR-MED un izcelsmes deklarācijas, un EUR-MED izcelsmes deklarācijas.

30. pants

Neatbilstība un formālas kļūdas

1.  
Nelielu neatbilstību atklāšana starp izcelsmes apliecinājumā sniegto informāciju un informāciju dokumentos, kurus iesniedz muitas iestādei, lai nokārtotu formalitātes saistībā ar izstrādājumu importēšanu, nepadara izcelsmes apliecinājumu par spēkā neesošu ipso facto, ja noteiktajā kārtībā ir atzīts, ka šis dokuments atbilst iesniegtajiem izstrādājumiem.
2.  
Izcelsmes apliecinājumu nevar noraidīt acīmredzamu formālu kļūdu, piemēram, drukas kļūdu, dēļ, ja šīs kļūdas nerada šaubas par to, ka šajā dokumentā sniegtā informācija ir pareiza.

31. pants

Euro izteiktas summas

1.  
Lai piemērotu 21. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 26. panta 3. punktu, ja rēķinā izstrādājumu cena nav norādīta euro valūtā, katra attiecīgā valsts katru gadu nosaka summas Eiropas Savienības dalībvalstu un 3. pantā minēto valstu valūtā, kas ir ekvivalentas euro izteiktajām summām.
2.  
Ciktāl tas attiecas uz valūtu, kurā rēķins ir izrakstīts, atbilstoši summai, ko noteikusi attiecīgā valsts, uz sūtījumu attiecina 21. panta 1. punkta b) apakšpunkta vai 26. panta 3. punkta noteikumus.
3.  
Summas, kas izmantojamas katrā attiecīgajā valsts valūtā, ir līdzvērtīgas tām summām, kuras izteiktas euro pēc katra gada kursa oktobra pirmajā darbdienā. Summas līdz 15. oktobrim paziņo Eiropas Komisijai un piemēro no nākamā gada 1. janvāra. Eiropas Komisija attiecīgās summas paziņo visām attiecīgajām valstīm.
4.  
Valstis var noapaļot uz augšu vai uz leju summu, kas iegūta pēc euro izteiktas summas pārvēršanas tās valūtā. Noapaļotā summa nedrīkst atšķirties par vairāk kā 5 % no summas, kas iegūta konvertēšanas rezultātā. Valsts drīkst saglabāt nemainīgu tās euro izteiktās summas ekvivalentu valsts valūtā, ja, veicot 3. punktā paredzēto ikgada korekciju, konvertēšanas rezultātā iegūtās summas valsts valūtā pieaugums attiecībā pret iepriekšējo summas ekvivalentu valsts valūtā pirms noapaļošanas ir mazāks par 15 %. Valsts valūtas ekvivalents var palikt nemainīgs, ja konvertēšanas rezultātā būtu radies samazinājums šā ekvivalenta vērtībā.
5.  
Summas, kas izteiktas euro, pēc Līgumslēdzēju pušu pieprasījuma pārskata EEZ Apvienotā komiteja. Veicot šo pārskatīšanu, EEZ Apvienotā komiteja apsver vēlamību saglabāt attiecīgo ierobežojumu ietekmi reālā izteiksmē. Šajā nolūkā tā var nolemt mainīt euro izteiktās summas.



VI SADAĻA

PASĀKUMI ADMINISTRATĪVAI SADARBĪBAI

32. pants

Administratīvā sadarbība

1.  
Ar Eiropas Komisijas starpniecību Līgumslēdzēju pušu muitas iestādes cita citai iesniedz to zīmogu nospiedumu paraugus, kurus tās izmanto, izdodot pārvadājumu sertifikātu EUR.1 un EUR-MED, un to muitas iestāžu adreses, kuras atbild par minēto sertifikātu, izcelsmes deklarāciju un EUR-MED izcelsmes deklarāciju vai piegādātāju deklarāciju pārbaudi.
2.  
Lai nodrošinātu šīs protokola pareizu piemērošanu, Līgumslēdzējas puses ar kompetento muitas iestāžu starpniecību palīdz cita citai, pārbaudot pārvadājumu sertifikātu EUR. 1 un EUR-MED, izcelsmes deklarāciju un EUR-MED izcelsmes deklarāciju vai piegādātāja deklarāciju autentiskumu un šajos dokumentos sniegtās informācijas pareizību.

33. pants

Izcelsmes apliecinājumu pārbaude

1.  
Turpmāku izcelsmes apliecinājumu pārbaudi veic izlases kārtā vai gadījumos, kad importētājas valsts muitas iestādēm rodas pamatotas šaubas par šādu dokumentu autentiskumu, attiecīgo izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu vai pārējo šī protokola prasību izpildi.
2.  
Lai īstenotu 1. punktu, importētājas valsts muitas iestādes atsūta atpakaļ eksportētājas valsts muitas iestādēm pārvadājumu sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED un faktūru, ja tāda ir iesniegts, izcelsmes deklarāciju vai EUR-MED izcelsmes deklarāciju vai šo dokumentu kopijas, vajadzības gadījumā norādot pārbaudes pieprasījuma iemeslus. Lai pamatotu pieprasītās pārbaudes nepieciešamību, pārsūta visus iegūtos dokumentus un informāciju, kas liecina, ka izcelsmes apliecinājumā sniegtās ziņas nav pareizas.
3.  
Pārbaudi veic eksportētājas valsts muitas iestādes. Tādēļ tām ir tiesības pieprasīt jebkādus pierādījumus un veikt jebkādu eksportētāja grāmatvedības dokumentu vai jebkādu citu pārbaudi, kuru tās uzskata par atbilstīgu.
4.  
Ja importētājas valsts muitas iestādes nolemj apturēt preferenciāla režīma piešķiršanu attiecīgajiem izstrādājumiem, tad, gaidot pārbaudes rezultātus, tās importētājam piedāvā izstrādājumus atbrīvot un veic visus piesardzības pasākumus, ko tās atzīst par vajadzīgiem.
5.  
Muitas iestādes, kuras pieprasa pārbaudi, iespējami ātrāk informē par tās rezultātiem. Šajos rezultātos skaidri norāda, vai dokumenti ir autentiski un vai attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par EEZ izcelsmes izstrādājumiem vai kādas valsts, kas minēta 3. pantā un pārējām šī protokola prasībām atbilstošiem.
6.  
Ja pamatotu šaubu gadījumā desmit mēnešu laikā no pārbaudes pieprasījuma iesniegšanas dienas nav saņemta atbilde vai ja atbildē nav pietiekamas informācijas, lai noteiktu attiecīgā dokumenta autentiskumu vai izstrādājumu patieso izcelsmi, muitas iestādes, kas iesniegušas pieprasījumu, izņemot ārkārtas gadījumus, liedz tiesības uz preferenciālu režīmu.

34. pants

Piegādātāja deklarāciju pārbaude

1.  
Turpmākas piegādātāja deklarāciju vai ilgtermiņa piegādātāja deklarāciju pārbaudes veic izlases veidā vai vienmēr, kad tās valsts muitas iestādēm, kurā šīs deklarācijas izmantotas, lai saņemtu preču aprites sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED, vai lai sagatavotu izcelsmes deklarāciju vai EUR-MED izcelsmes deklarāciju, ir radušās pamatotas šaubas par dokumenta autentiskumu vai dokumentā sniegtās informācijas pareizību.
2.  
Lai īstenotu 1. punktu, tajā minētās valsts muitas iestādes atdod piegādātāja deklarāciju un faktūru(-as), piegādes pavadzīmi(-es) vai citus tirdzniecības dokumentus, kas attiecas uz deklarācijā iekļautajām precēm, tās valsts muitas iestādēm, kurā deklarāciju sagatavoja, vajadzības gadījumā sniedzot būtiskos vai formālos pārbaudes pieprasījuma iemeslus.

Lai pamatotu pārbaudes prasības nepieciešamību, nosūta jebkādus iegūtos dokumentus un informāciju, kas liecina, ka piegādātāja deklarācijā sniegtā informācija ir nepareiza.

3.  
Pārbaudi veic tās valsts muitas iestādes, kurā sagatavoja piegādātāja deklarāciju. Tādēļ tām ir tiesības pieprasīt jebkādus pierādījumus un veikt jebkādu piegādātāja grāmatvedības dokumentu vai jebkādu citu pārbaudi, kuru tās uzskata par atbilstīgu.
4.  
Muitas iestādes, kuras pieprasa pārbaudi, iespējami ātrāk informē par tās rezultātiem. Šie rezultāti skaidri parāda, vai informācija, kas sniegta piegādātāja deklarācijā, ir pareiza, un dod tām iespēju noteikt, vai un cik lielā mērā šo piegādātāja deklarāciju var ņemt vērā, izsniedzot preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED, vai sagatavojot izcelsmes deklarāciju vai EUR-MED izcelsmes deklarāciju.

35. pants

Strīdu izšķiršana

Ja saistībā ar 33. un 34. pantā minētajām pārbaudes procedūrām rodas strīdi, ko muitas iestādes, kas pieprasa pārbaudi, un par šīs pārbaudes veikšanu atbildīgās muitas iestādes nevar atrisināt, ja saistībā ar šīm domstarpībām ir nepieciešama šā protokola interpretācija, tās nodod izskatīšanai EEZ Apvienotajā komitejā.

Visos gadījumos strīdu izšķiršana starp importētāju un importētājas valsts muitas iestādēm notiek saskaņā ar minētās valsts tiesību aktiem.

36. pants

Sankcijas

Jebkurai personai, kura sagatavo vai liek sagatavot dokumentu, kurā ietverta nepareiza informācija, lai panāktu preferenciāla režīma piešķiršanu attiecībā uz izstrādājumiem, piemēro sankcijas.

37. pants

Brīvās zonas

1.  
Līgumslēdzējas puses veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka izstrādājumus, kurus tirgo ar izcelsmes apliecinājumu un pārvadā pa brīvo zonu to teritorijā, neaizstāj ar citiem izstrādājumiem un ka ar tiem netiek veiktas citas darbības kā vien darbības, kas vajadzīgas, lai novērstu izstrādājumu bojāšanos.
2.  
Atkāpjoties no 1. punkta, kad EEZ izcelsmes izstrādājumus importē brīvajā zonā, piemērojot izcelsmes apliecinājumu, un tur apstrādā vai pārstrādā, attiecīgās iestādes pēc eksportētāja pieprasījuma izdod jaunu pārvadājumu sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED, ja veiktā apstrāde vai pārstrāde atbilst šī protokola noteikumiem.



VII SADAĻA

SEŪTA UN MELILJA

38. pants

Protokola piemērošana

1.  
Termins “EEZ”, kas lietots šajā protokolā, neietver Seūtu un Melilju. Termins “EEZ izcelsmes izstrādājumi” neietver Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumus.
2.  
Piemērojot 49. protokolu attiecībā uz Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem, šo protokolu piemēro mutatis mutandis, ievērojot 39. pantā minētos īpašos nosacījumus.

39. pants

Īpašie nosacījumi

1.  

Ja turpmāk uzskaitītie izstrādājumi ir tieši transportēti saskaņā ar 12. pantu, uzskata, ka:

1) 

Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumi ir:

a) 

Seūtā un Meliljā pilnībā iegūti izstrādājumi;

b) 

izstrādājumi, kuri iegūti Seūtā un Meliljā un kuru ražošanā izmantoti izstrādājumi, kas nav minēti a) punktā, ja:

i) 

minētie izstrādājumi ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 5. panta nozīmē;

vai ka

ii) 

šiem izstrādājumiem ir EEZ izcelsme, ar noteikumu, ka tiem ir veikta apstrāde un pārstrāde, kas pārsniedz 6. pantā minētās darbības.

2) 

EEZ izcelsmes izstrādājumiem:

a) 

Seūtā un Meliljā pilnībā iegūti izstrādājumi;

b) 

EEZ iegūti izstrādājumi, kuru ražošanā ir izmantoti citi, nevis a) apakšpunktā minētie, izstrādājumi ar noteikumu, ka:

i) 

minētie izstrādājumi ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 5. panta nozīmē;

vai ka

ii) 

šiem izstrādājumiem ir Seūtas un Meliljas vai EEZ izcelsme, ar noteikumu, ka tiem ir veikta apstrāde un pārstrāde, kas pārsniedz 6. pantā minētās darbības.

2.  
Seūtu un Melilju uzskata par vienotu teritoriju.
3.  
Eksportētājs vai viņa pilvarotais pārstāvis ieraksta frāzi “EEZ” un “Seūta un Melilja” preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 un EUR-MED 2. ailē, izcelsmes deklarācijā vai EUR-MED izcelsmes deklarācijā. Turklāt, ja izstrādājumiem ir Seūtas un Meliljas izcelsme, to norāda preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 un EUR-MED 4. ailē, izcelsmes deklarācijā vai EUR-MED izcelsmes deklarācijā.
4.  
Spānijas muitas iestādes ir atbildīgas par šī protokola piemērošanu Seūtā un Meliljā.

▼M298 —————

▼M298

I PIELIKUMS

Ievada piezīmes II pielikuma sarakstam

Skatīt Reģionālās konvencijas I pielikuma I papildinājumu par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem

Jebkura “šī papildinājuma” atsauce Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem I papildinājuma I pielikuma 1. un 3.1 piezīmē būtu jāsaprot kā “šī protokola” atsauce.

II PIELIKUMS

Saraksts ar apstrādes vai pārstrādes darbībām, kas jāveic ar nenoteiktas izcelsmes materiāliem, lai ražotais izstrādājums iegūtu noteiktas izcelsmes statusu

Skatīt Reģionālās konvencijas II pielikuma I papildinājumu par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem

III.A PIELIKUMS

Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 un preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 pieteikuma paraugs

Skatīt Reģionālās konvencijas III.a pielikuma I papildinājumu par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem

III.B PIELIKUMS

Preču pārvadājumu sertifikāta EUR-MED un preču pārvadājumu sertifikāta EUR-MED pieteikuma paraugs

Skatīt Reģionālās konvencijas III.b pielikuma I papildinājumu par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem

IV.A PIELIKUMS

Izcelsmes deklarācijas teksts

Skatīt Reģionālās konvencijas IV.a pielikuma I papildinājumu par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem

IV.B PIELIKUMS

EUR-MED izcelsmes deklarācijas teksts

Skatīt Reģionālās konvencijas IV.b pielikuma I papildinājumu par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem

V PIELIKUMS

Piegādātāja deklarācija

Turpmāk norādītā piegādātāja deklarācija ir jāsagatavo saskaņā ar zemsvītras piezīmēm. Taču zemsvītras piezīmes nav jāpārraksta.

image

image

VI PIELIKUMS

Ilgtermiņa piegādātāja deklarācija

Ilgtermiņa piegādātāja deklarācija, kuras teksts norādīts turpmāk, jāaizpilda saskaņā ar zemsvītras piezīmēm. Taču zemsvītras piezīmes nav jāpārraksta.

image

image

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

par tādu izcelsmes apliecinājumu atzīšanu, kas attiecībā uz Eiropas Savienības, Islandes un Norvēģijas izcelsmes izstrādājumiem izsniegti saskaņā ar 4. protokola 3. pantā minētajiem nolīgumiem

1. EEZ līgumā paredzētā preferenciālā tarifu režīma piešķiršanas vajadzībām atzīst izcelsmes apliecinājumus, kas attiecībā uz Eiropas Savienības, Islandes un Norvēģijas izcelsmes izstrādājumiem izsniegti saskaņā ar 4. protokola 3. pantā minētajiem nolīgumiem.

2. Šādus izstrādājumus uzskata par EEZ izcelsmes materiāliem, ja tie ir EEZ iegūtu izstrādājumu sastāvā. Šādiem materiāliem nav jābūt pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem.

3. Turklāt, ciktāl uz šādiem izstrādājumiem attiecas EEZ līgums, veicot to atpakaļizvešanu uz citu EEZ Līgumslēdzējas puses teritoriju, tos uzskata par EEZ izcelsmes izstrādājumiem.

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

attiecībā uz Andoras Firstisti

1. Izstrādājumus, kuru izcelsme ir Andoras Firstistē un kuri iekļauti Harmonizētās sistēmas 25.–97. nodaļā, Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, atzīst kā Eiropas Savienības izstrādājumus Līguma nozīmē.

2. 4. protokolu mutatis mutandis piemēro minēto izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusa noteikšanai.

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

attiecībā uz Sanmarīno Republiku

1. Izstrādājumus, kuru izcelsme ir Sanmarīno Republikā, Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izņemot Eiropas Savienību, atzīst kā Eiropas Savienības izstrādājumus Līguma nozīmē.

2. 4. protokolu mutatis mutandis piemēro minēto izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusa noteikšanai.

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

attiecībā uz Līgumslēdzējas puses izstāšanos no Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem

1. Ja EEZ Līgumslēdzējas puse Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem depozitāram rakstiski dara zināmu savu nodomu izstāties no konvencijas saskaņā ar tās 9. pantu, Līgumslēdzējas puse, kas izstājās, nekavējoties sāk sarunas par izcelsmes noteikumiem ar citām EEZ Līgumslēdzējām pusēm, lai īstenotu šo Līgumu.

2. Iekams nav stājušies spēkā šādi sarunu ceļā no jauna pieņemti izcelsmes noteikumi, piemēro Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem II papildinājuma izcelsmes noteikumus, kas ir piemērojami izstāšanās brīdī un mutatis mutandis starp Līgumslēdzēju pusi, kas izstājās un citām EEZ Līgumslēdzējām pusēm, kuri bija spēkā izstāšanās brīdī. Tomēr, izstājoties no konvencijas, I papildinājuma izcelsmes noteikumus, kur nepieciešams, un II papildinājuma attiecīgos noteikumus saprot tā, ka divpusējā kumulācija tiek pieļauta tikai starp Līgumslēdzējas pusi, kas izstājās un citām EEZ Līgumslēdzējām pusēm.

▼B

5. PROTOKOLS

par fiskālajām muitas nodevām (lihtenšteina)

1. Neierobežojot šā protokola 2. punktu, Lihtenšteina var uz laiku saglabāt fiskālās muitas nodevas par produktiem, kas iekļauti pievienotajā tabulā norādītajās tarifa pozīcijās, vienlaikus ievērojot līguma 14. panta nosacījumus. Attiecībā uz tarifa pozīciju 0901 un ex  21 01 minētās muitas nodevas atceļamas līdz, vēlākais, 1996. gada 31. decembrim.

2. Ja Lihtenšteinā uzsāk kāda tabulā uzskaitītajiem līdzīga produkta ražošanu, fiskālās muitas nodevas attiecībā uz minēto produktu jāatceļ.

3. EEZ Apvienotā komiteja izvērtē stāvokli līdz 1996. gada beigām.



TABULA

Tarifu pozīcijas Nr.

Preču apraksts

0901

Kafija, grauzdēta vai negrauzdēta, ar kofeīnu vai bez kofeīna; kafijas pupiņu čaumalas un apvalki; kafijas aizstājēji, kas satur kafiju jebkurā proporcijā (četru gadu pārejas laikā)

ex  21 01

Kafijas ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz šo ekstraktu, esenču un koncentrātu bāzes (četru gadu pārejas laikā)

2707 1212/1990

Minerāleļļas un to pārtvaices produkti

2709 0010/0090

 

2710 0011/0029

 

2711 1110/2990

Naftas gāzes un citi gāzveida ogļūdeņraži

ex visas tarifu nomenklatūras nodaļas

Produkti, ko izmanto par dzinēju degvielu

ex  84 07

Dzirksteļaizdedzes iekšdedzes virzuļdzinēji un rotācijas iekšdedzes virzuļdzinēji pozīciju 8702.9010, 8703.1000/2420, 9010/9030, 8704.3110/3120, 9010/9020 mehāniskajiem transportlīdzekļiem

ex  84 08

Kompresijaizdedzes iekšdedzes virzuļdzinēji (dīzeļi vai pusdīzeļi) pozīciju 8702.1010, 8703.1000, 3100/3320, 8704.2110/2120 mehāniskajiem transportlīdzekļiem

ex  84 09

Detaļas, kas paredzētas vienīgi vai galvenokārt pozīcijās 8407 un 8408 minētajiem dzinējiem:

 

— cilindru bloki un cilindru galvas pozīcijās 8702.1010, 9010 , 8703.1000/2420, 3100/3320, 8704.2110/2120, 3110/3120 minētajiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem

ex  87 02

Sabiedriskā transporta tipa pasažieru pārvadāšanas mehāniskie transportlīdzekļi ar vienības svaru līdz 1 600 kg

ex  87 03

Automobiļi un citi mehāniskie transportlīdzekļi, kas paredzēti galvenokārt cilvēku pārvadāšanai (izņemot pozīcijā 8702 minētos), ieskaitot autofurgonus un sacīkšu automobiļus

ex  87 04

Mehāniskie transportlīdzekļi preču pārvadāšanai ar vienības svaru līdz 1 600 kg

ex  87 06

Ar dzinējiem aprīkotas šasijas mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas minēti pozīcijās 8702.1010, 9010 , 8703.1000/9030, 8704.2110/2120, 3110/3120, 9010/9020

ex  87 07

Virsbūves (ieskaitot kabīnes) mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas minēti pozīcijās 8702.1010, 9010 , 8703.1000/9030, 8704.2110/2120, 3110/3120, 9010/9020

ex  87 08

Daļas un piederumi mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas minēti pozīcijās 7802.1010, 9010 , 8703.1000/9030, 8704.2110/2120, 3110/3120, 9010/9020:

1000

— buferi un to daļas

2290

— pārējās daļas un piederumi virsbūvēm (to skaitā kabīnēm), kas nav minēti pozīcijā 8708.1000/2010, izņemot jumta bagāžniekus, numura zīmes un slēpju bagāžniekus; bremzes un bremzes ar pastiprinātāju (servobremzes), to daļas

3100

— samontētas bremžu uzlikas

3990

— izņemot pneimatiskā pievada kameras bremzēm

4090

— pārnesumkārbas

5090

— dzenošie tilti komplektā ar diferenciāli, arī kopā ar citiem transmisijas mezgliem

6090

— brīvtilti un to daļas

7090

— riteņi, to daļas un piederumi, izņemot aploces un to daļas, bez virsmas apstrādes un riteņu aploces un to daļas pusfabrikātu vai sagatavju veidā

9299

— trokšņa slāpētāji un izpūtēji, izņemot parastos trokšņa slāpētājus, kuru sānu caurules nav garākas par 15 cm

9390

— sajūgi un to detaļas

9490

— stūres rati, stūres statņi un stūres mehānismu karteri

9999

— pārējie, izņemot stūres ratu pārsegus

▼M1

PROTOCOL 6

on the building up of compulsory reserves by Liechtenstein



Liechtenstein may subject to a scheme of compulsory reserves products which are indispensable for the survival of the population in times of serious supply shortages and the production of which in Liechtenstein is insufficient or non-existent and the characteristics and nature of which enable reserves to be built up.

Liechtenstein shall apply this scheme in a manner that does not involve discrimination, direct or indirect, between the products imported from the other Contracting Parties and like or substitute national products.

▼B

7. PROTOKOLS

par kvantitatīviem ierobežojumiem, ko islande drīkst saglabāt



Islandes pozīcijas Nr.

Apzīmējums

96.03

Slotas, sukas (tostarp sukas, kas ir mehānismu, ierīču vai transportlīdzekļu daļas), ar roku darbināmi mehāniskie bezmotora grīdas tīrītāji, beržamās sukas, spalvu slotas un putekļu slotiņas; zari un saišķi, kas sagatavoti slotu vai suku izgatavošanai; krāsotāju spilventiņi un veltnīši; gumijas skrāpji (izņemot rullīšu veida skrāpjus):

— Zobu sukas, skūšanās otiņas, matu sukas, nagu un skropstu sukas, citādas sukas ķermeņa kopšanai, tostarp sukas, kas ir ierīču sastāvdaļas:

96.0329

— Citi:

96.032901

— Ja suku mugurpuse ir no plastmasas materiāla

96.032909

— Citi

8. PROTOKOLS

par valsts monopoliem

1.

Līguma 16. pantu ne vēlāk kā no 1995. gada 1. janvāra piemēro šādiem komerciāliem valsts monopoliem:

— 
Austrijas sāls monopoluzņēmumam;
— 
Islandes mēslošanas līdzekļu monopoluzņēmumam;
— 
Lihtenšteinas sāls un šaujampulvera monopoluzņēmumiem.

2.

Līguma 16. pantu piemēro arī vīnam (HS pozīcija Nr. 22.04).

9. PROTOKOLS

par zivju un citu jūras produktu tirdzniecību



1. pants

1.  
Neskarot 1. papildinājumā minētos noteikumus, EBTA valstis, stājoties spēkā EEZ līgumam, atceļ ievedmuitas nodokļus un līdzvērtīgas iedarbības maksājumus par produktiem, kas uzskaitīti 2. papildinājuma I tabulā.
2.  
Neskarot 1. papildinājumā minētos noteikumus, EBTA valstis nepiemēro kvantitatīvus importa ierobežojumus vai līdzvērtīgas iedarbības pasākumus produktiem, kas uzskaitīti 2. papildinājuma I tabulā. Šajā kontekstā piemēro līguma 13. panta noteikumus.

2. pants

1.  
Stājoties spēkā šim līgumam, Kopiena atceļ ievedmuitas nodokļus un līdzvērtīgas iedarbības maksājumus produktiem, kas minēti 2. papildinājuma II tabulā.
2.  

Kopiena pakāpeniski samazina muitas nodokļus produktiem, kas uzskaitīti 2. papildinājuma III tabulā, saskaņā ar šādu grafiku:

a) 

1993. gada 1. janvārī visus nodokļus samazina līdz 86 % no pamatnodokļa;

b) 

1994. gada 1. janvārī, 1995. gada 1. janvārī, 1996. gada 1. janvārī un 1997. gada 1. janvārī veic četrus turpmākus samazinājumus, katru 14 % apmērā no pamatnodokļa.

3.  
Pamatnodokļi, kuriem piemēro 2. punktā paredzētos secīgos samazinājumus, visiem produktiem ir nodokļi, kas Kopienā ir saistoši saskaņā ar Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību, vai, ja nodoklis nav saistošs, autonomais nodoklis 1992. gada 1. janvārī. Ja pēc 1992. gada 1. janvāra ir jāpiemēro daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā paredzētie tarifu samazinājumi, šādus samazinātus nodokļus izmanto kā pamatnodokļus.

Ja Kopienas un atsevišķu EBTA valstu divpusēju nolīgumu kontekstā dažiem produktiem ir samazināti nodokļi, šos nodokļus uzskata par pamatnodokļiem attiecībā uz visām attiecīgajām EBTA valstīm.

4.  
Saskaņā ar 2. un 3. punktu aprēķināto nodokļa likmi piemēro, noapaļojot uz leju līdz pirmajai zīmei aiz komata, svītrojot otro zīmi aiz komata.
5.  
Kopiena nepiemēro kvantitatīvos importa ierobežojumus vai līdzvērtīgas iedarbības maksājumus 2. papildinājumā minētajiem produktiem. Šajā kontekstā piemēro līguma 13. panta noteikumus.

3. pants

Šā protokola 1. un 2. panta noteikumus piemēro Līgumslēdzēju Pušu izcelsmes produktiem. Izcelsmes noteikumi ir izklāstīti šā līguma 4. protokolā.

4. pants

1.  
Atceļ palīdzību, ko zivsaimniecības nozarei piešķir, izmantojot valsts resursus, un kas kropļo konkurenci.
2.  
Tiesību aktus, kas attiecas uz tirgus organizāciju zivsaimniecības nozarē, pielāgo tā, lai nekropļotu konkurenci.
3.  
Līgumslēdzējas Puses cenšas nodrošināt tādus konkurences apstākļus, kas ļauj citām Līgumslēdzējām Pusēm atturēties no antidempinga pasākumu un kompensācijas maksājumu piemērošanas.

5. pants

Līgumslēdzējas Puses veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka visiem zvejas kuģiem, kas peld ar citu Līgumslēdzēju Pušu karogiem, ir tāda pati piekļuve ostām un pirmās pakāpes tirdzniecības objektiem ar visām saistītajām ierīcēm un tehniskajām ierīcēm kā pašu kuģiem.

Neatkarīgi no iepriekšējā punkta noteikumiem kāda no Līgumslēdzējām Pusēm var atteikties izkraut krastā lomu, kas gūts no kopēju interešu zivju krājumiem, kuru pārvaldības sakarā ir būtiskas nesaskaņas.

6. pants

Ja vajadzīgie tiesību aktu pielāgojumi atbilstīgi Līgumslēdzēju Pušu interesēm nav stājušies spēkā šā līguma spēkā stāšanās laikā, visus jautājumus šai sakarā var izvirzīt apspriešanai EEZ Apvienotajā komitejā. Ja neizdodas panākt vienošanos, piemēro šā līguma 114. panta noteikumus ar attiecīgajām izmaiņām.

7. pants

Šā protokola 3. papildinājumā minēto nolīgumu noteikumi prevalē pār šā protokola noteikumiem tiktāl, ciktāl tie piešķir attiecīgajām EBTA valstīm labvēlīgāku tirdzniecības režīmu nekā šis protokols.

1. PAPILDINĀJUMS

1. pants

Somija var uz pagaidu laiku saglabāt esošo režīmu turpmāk minētajiem produktiem. Ne vēlāk kā 1992. gada 31. decembrī Somija paziņo šo atvieglojumu likvidēšanas grafiku.



HS pozīcijas Nr.

Preču apraksts

ex  03 02

Svaigas vai dzesinātas zivis, izņemot zivju fileju un pārējo zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304 :

— Lasis

— Reņģe

ex  03 03

Saldētas zivis, izņemot zivju fileju un pārējo zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304 :

— Lasis

— Reņģe

ex  03 04

Svaiga, dzesināta vai saldēta zivju fileja un citāds zivju mīkstums (arī malts)

— Svaiga vai dzesināta laša fileja

— Svaiga vai dzesināta reņģes fileja

(Termins “fileja” attiecas arī uz tādu fileju, kur divas puses ir savienotas kopā, piemēram, ar muguru vai vēderu.)

2. pants

1.  
Lihtenšteina drīkst saglabāt ievedmuitas nodokļus šādiem produktiem.



HS pozīcijas Nr.

Preču apraksts

ex 0301 līdz 0305

Zivis, izņemot pozīcijā ex  03 04 minēto saldēto fileju un jūras zivis, zušus un lasi

Šos noteikumus pārskata līdz 1993. gada 1. janvārim.

2.  
Neskarot tarifikāciju, kas iespējama pēc daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtas, Lihtenšteina drīkst saglabāt mainīgās nodevas atbilstīgi savai lauksaimniecības politikai šādām zivīm un citiem jūras produktiem.



HS pozīcijas Nr.

Preču apraksts

ex 15. nodaļa

Eļļas un tauki lietošanai cilvēku pārtikā

ex 23. nodaļa

Lopbarība rūpnieciski izmantojamiem dzīvniekiem

3. pants

1.  
Līdz 1993. gada 31. decembrim Zviedrija var piemērot kvantitatīvus importa ierobežojumus tiktāl, ciktāl tas var būt vajadzīgs, lai izvairītos no būtiskiem traucējumiem Zviedrijas tirgū.



HS pozīcijas Nr.

Preču apraksts

ex  03 02

Svaigas vai dzesinātas zivis, izņemot zivju fileju un pārējo zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304 :

— Siļķe

— Menca

2.  
Kamēr Somija uz pagaidu laiku saglabā savu pašreizējo režīmu reņģēm, Zviedrija var piemērot kvantitatīvus šā produkta importa ierobežojumus, ja tā izcelsme ir Somijā.

2. PAPILDINĀJUMS



I TABULA

HS pozīcijas Nr.

Preču apraksts

0208

Citāda svaiga, dzesināta vai saldēta gaļa un gaļas subprodukti:

ex 0208 90

– Citi:

 

– – no vaļa iegūti

3. nodaļa

Zivis un vēžveidīgie, mīkstmieši un citi ūdens bezmugurkaulnieki

1504

Zivju vai jūras zīdītāju tauki un eļļas, un to frakcijas, arī rafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām

1516

Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas, un to frakcijas, pilnīgi vai daļēji hidrogenētas, esterificētas, pāresterificētas vai elaidinētas, rafinētas vai nerafinētas, bet tālāk neapstrādātas:

ex 1516 10

– Dzīvnieku tauki un eļļas un to frakcijas:

 

– – pilnībā iegūtas no zivīm vai jūras zīdītājiem

1603

Gaļas, zivju vai vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku ekstrakti un sulas:

ex 1603 00

– Vaļa gaļas, zivju vai vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku ekstrakti un sulas

1604

Sagatavotas vai konservētas zivis; no zivju ikriem gatavots kaviārs un kaviāra aizstājēji

1605

Gatavi vai konservēti vēžveidīgie, mīkstmieši un citi ūdens bezmugurkaulnieki

2301

Milti, rupja maluma milti un granulas no gaļas vai gaļas subproduktiem, zivīm vai vēžveidīgajiem, mīkstmiešiem vai citiem ūdens bezmugurkaulniekiem, kas ir nederīgi lietošanai cilvēku pārtikā; dradži (grības):

ex 2301 10

– Gaļas vai gaļas subproduktu milti, rupja maluma milti un granulas; dradži (grības):

 

– – Vaļu milti

ex 2301 20

– Zivju, vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku milti, rupja maluma milti un granulas

2309

Pārstrādes produkti, ko izmanto dzīvnieku barībā:

ex 2309 90

– Citi

 

– – Zivju šķīstošās atliekas



II TABULA

KN pozīcijas Nr.

Preču apraksts

0302 50

0302 69 35

0303 60

0303 79 41

0304 10 31

Menca (Gadus morhua, Gadus ogac, Gadus macrocephalus) un Boreogadus saidasugas zivis, svaigas, dzesinātas vai saldētas, tostarp svaiga vai dzesināta fileja

0302 62 00

0303 72 00

ex 0304 10 39

Svaiga, dzesināta vai saldēta pikša(Melanogrammus aeglefinus), tostarp svaiga vai dzesināta fileja

0302 63 00

0303 73 00

ex 0304 10 39

Svaiga, dzesināta vai saldēta saida (Pollachius virens), tostarp svaiga vai dzesināta fileja

0302 21 10

0302 21 30

0303 31 10

0303 31 30

ex 0304 10 39

Svaigs, dzesināts vai saldēts melnais paltuss (Reinhardtius hippoglossoides) un Atlantijas paltuss (Hippoglossus hippoglossus), tostarp svaiga vai dzesināta fileja

0305 62 00

0305 69 10

Menca (Gadus morhua, Gadus ogac, Gadus macrocephalus) un Boreogadus saidasugas zivis, sālītas vai sālījumā, bet nežāvētas vai nekūpinātas

0305 51 10

0305 59 11

Menca (Gadus morhua, Gadus ogac, Gadus macrocephalus) un Boreogadus saidasugas zivis, žāvētas un nesālītas

0305 30 11

0305 30 19

Menca (Gadus morhua, Gadus ogac, Gadus macrocephalus) un Boreogadus saidasugas zivis, žāvētas, sālītas vai sālījumā, bet nekūpinātas

0305 30 90

Žāvēta, sālīta vai sālījumā konservēta citu zivju fileja, bet ne kūpināta

1604 19 91

Cita fileja, jēla, apviļāta tikai mīklā vai rīvmaizē, arī apcepta eļļā, dziļi sasaldēta

1604 30 90

Kaviāra aizstājēji



III TABULA

KN pozīcijas Nr.

Preču apraksts

0301

Dzīvas zivis

0302

Svaigas vai dzesinātas zivis, izņemot zivju fileju un pārējo zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304

0303

Saldētas zivis, izņemot zivju fileju un citādu zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304

0304

Svaiga, dzesināta vai saldēta zivju fileja un citāds zivju mīkstums (arī malts)

0305

Žāvētas vai sālītas zivis vai zivis sālījumā; kūpinātas zivis, arī termiski apstrādātas pirms kūpināšanas vai kūpināšanas procesā; zivju milti, rupja maluma milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā

0306

Dzīvi, svaigi, dzesināti, saldēti, žāvēti, sālīti vai sālījumā vēžveidīgie, čaulā vai bez tās; vēžveidīgie čaulās, tvaicēti vai vārīti ūdenī, arī dzesināti, saldēti, žāvēti, sālīti vai sālījumā; vēžveidīgo milti, rupja maluma milti un granulas lietošanai pārtikā

0307

Dzīvi, svaigi, dzesināti, saldēti, žāvēti, sālīti vai sālījumā mīkstmieši, čaulā vai bez tās; dzīvi, svaigi, dzesināti, saldēti, žāvēti, sālīti vai sālījumā ūdens bezmugurkaulnieki, izņemot vēžveidīgos un mīkstmiešus: milti, rupja maluma milti un granulas no ūdens bezmugurkaulniekiem, kas nav vēžveidīgie, lietošanai pārtikā

1604

Sagatavotas vai konservētas zivis; no zivju ikriem gatavots kaviārs un kaviāra aizstājēji

1605

Gatavi vai konservēti vēžveidīgie, mīkstmieši un citi ūdens bezmugurkaulnieki



III tabulas pielikums

KN pozīcijas Nr.

Preču apraksts

a) Lasis: Klusā okeāna lasis (Oncorhynchus spp), Atlantijas lasis (Salmo salar) un Donavas lasis (Hucho hucho)

0301 99 11

dzīvs

0302 12 00

svaigs vai dzesināts

0303 10 00

saldēts Klusā okeāna lasis

0303 22 00

saldēts Atlantijas un Donavas lasis

0304 10 13

svaiga vai dzesināta fileja

0304 20 13

saldēta fileja

ex 0304 90 97

cita saldēta laša gaļa

0305 30 30

sālīta fileja vai fileja sālījumā, nekūpināta

0305 41 00

kūpināts, tostarp fileja

0305 69 50

sālīts vai sālījumā, bet nežāvēts un nekūpināts

1604 11 00

vesels vai gabalos, gatavs vai konservēts

1604 20 10

citi gatavi vai konservēti produkti

b) siļķe (Clupea harengus, Clupea pallasii)

0302 40 90

svaiga vai dzesināta, no 16.06. līdz 14.02.

ex 0302 70 00

svaigas vai dzesinātas zivju aknas, ikri un pieņi

0303 50 90

saldēta, no 16.06. līdz 14.02.

ex 0303 80 00

saldētas zivju aknas, ikri un pieņi

ex 0304 10 39

svaiga siļķes fileja

0304 10 93

svaigas plētnes no 16.06. līdz 14.02.

ex 0304 10 98

cits svaigs siļķes mīkstums

0304 20 75

saldēta fileja

0304 90 25

cits saldēts siļķes mīkstums, no 6.06. līdz 14.02.

ex 0305 20 00

žāvētas, kūpinātas, sālītas vai sālījumā siļķes aknas, ikri un pieņi

0305 42 00

kūpināta, arī fileja

0305 59 30

žāvēta, arī sālīta, bet ne kūpināta

0305 61 00

sālīta vai sālījumā, bet nežāvēta un nekūpināta

1604 12 10

jēla, apviļāta tikai mīklā vai rīvmaizē, arī apcepta eļļā, dziļi sasaldēta fileja

1604 12 90

sagatavota vai konservēta siļķe, vesela vai gabalos, bet ne malta

ex 1604 20 90

citādi sagatavota vai konservēta siļķe

c) makreles (Scomber scombrus, Scomber australasicus, Scomber japonicus)

0302 64 90

svaigas vai dzesinātas, no 16.06. līdz 14.02.

0303 74 19

saldētas, no 16.06. līdz 14.02. (S. scombrus, S. japonicus)

0303 74 90

saldētas, no 16.06. līdz 14.02. (S. australasicus)

ex 0304 10 39

svaiga makreļu fileja

0304 20 51

saldēta fileja (S. australasicus)

ex 0304 20 53

saldēta fileja (S. scombrus, S. japonicus)

ex 0304 90 97

cita saldēta makreļu gaļa

0305 49 30

kūpinātas, arī fileja

1604 15 10

veselas vai gabalos, gatavas vai konservētas (S. scombrus, S, japonicus)

1604 15 90

veselas vai gabalos, gatavas vai konservētas (S. australasicus)

ex 1604 20 90

citas gatavas vai konservētas makreles

d) garneles un ziemeļgarneles

0306 13 10

saldētas Pandalidaedzimtas garneles

0306 13 30

saldētas Crangonģints garneles

0306 13 90

citas saldētas garneles un ziemeļgarneles

0306 23 10

nesaldētas Pandalidaedzimtas garneles

0306 23 31

Crangonģints garneles, svaigas, dzesinātas, tvaicētas vai vārītas ūdenī

0306 23 39

citas Crangonģints garneles

0306 23 90

citas nesaldētas garneles un ziemeļgarneles

1605 20 00

gatavas vai konservētas

e) svētceļnieku gliemenes (Pectén maximus)

ex 0307 21 00

dzīvas, svaigas vai dzesinātas

0307 29 10

saldētas

ex 1605 90 10

gatavas vai konservētas

f) Norvēģijas omāri (Nephrops norvegicus)

0306 19 30

saldēti

0306 29 30

nesaldēti

ex 1605 40 00

gatavi vai konservēti

3. PAPILDINĀJUMS

Kopienas un atsevišķu EBTA valstu nolīgumi, kas minēti 7. pantā:

— 
Eiropas Ekonomikas kopienas un Zviedrijas Karalistes nolīgums, kas parakstīts 1972. gada 22. jūlijā, un turpmākā vēstuļu apmaiņa par lauksaimniecību un zivsaimniecību, kas parakstīta 1986. gada 14. jūlijā;
— 
Eiropas Ekonomikas kopienas un Norvēģijas Karalistes nolīgums, kas parakstīts 1973. gada 14. maijā, un turpmākā vēstuļu apmaiņa par lauksaimniecību un zivsaimniecību, kas parakstīta 1986. gada 14. jūlijā;
— 
Eiropas Ekonomikas kopienas un Islandes Republikas nolīguma, kas parakstīts 1972. gada 22. jūlijā, 6. protokola 1. pants.

10. PROTOKOLS

par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu saistībā ar preču pārvadājumiem



I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

Šajā protokolā:

a) 

“pārbaudes” ir muitas vai jebkuras citas uzraudzības iestādes veikta darbība, kas ietver transportlīdzekļu un/vai pašu preču fizisku pārbaudi, tostarp vizuālu pārbaudi, lai pārbaudītu, vai to raksturs, izcelsme, stāvoklis, daudzums vai vērtība atbilst informācijai, kas sniegta uzrādītajos dokumentos,

b) 

“formalitātes” ir jebkuras formalitātes, kuras uzņēmējiem uzlikusi iestāde un kuras sastāv no preču dokumentu un sertifikātu vai citas informācijas iesniegšanas vai pārbaudes, neatkarīgi no to formas vai veida, saistībā ar precēm vai transportlīdzekļiem.

2. pants

Darbības joma

1.  
Neierobežojot īpašos noteikumus, kas ir spēkā saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti starp Eiropas Ekonomikas kopienu un EBTA valstīm, šis protokols attiecas uz pārbaudēm un formalitātēm saistībā ar preču pārvadāšanu, kurām jāšķērso robeža starp EBTA valsti un Kopienu, kā arī starp EBTA valstīm.
2.  

Šis protokols neattiecas uz pārbaudēm vai formalitātēm:

— 
saistībā ar kuģiem un gaisa kuģiem kā transportlīdzekļiem, tomēr tas attiecas uz transportlīdzekļiem un precēm, kuras pārvadā ar minētajiem transportlīdzekļiem,
— 
kas nepieciešamas veterināro un fitosanitāro sertifikātu izsniegšanai preču izcelsmes valstī vai izcelsmes vietā.

▼M219

3.  
Protokola IIa nodaļā un I un II pielikumā paredzētos muitas drošības pasākumus piemēro tikai starp Kopienu un Norvēģiju.
4.  

Izdarot atsauci uz Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijām šā protokola IIa nodaļā un I un II pielikumā, tajā ietver:

— 
Kopienas muitas teritoriju,
— 
Norvēģijas muitas teritoriju.

▼B



II NODAĻA

PROCEDŪRAS

3. pants

Izlases pārbaudes un formalitātes

1.  

Ja vien šajā protokolā nav skaidri noteikts citādi, Līgumslēdzējas Puses veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

— 
dažādās pārbaudes un formalitātes, kas paredzētas 2. panta 1. punktā, tiek veiktas bez liekas kavēšanās un iespēju robežās vienā vietā,
— 
pārbaudes tiek veiktas ar izlases pārbaudēm, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos.
2.  
1. punkta otrā ievilkuma īstenošanas nolūkā izlases pārbaužu veikšanas pamats ir sūtījumu kopskaits, kuri šķērso robežkontroles punktu un tiek uzrādīti muitas iestādei vai inspekcijas iestādei noteikta perioda laikā, nevis preču kopskaits, kas veido katru sūtījumu.
3.  
Līgumslēdzējas Puses preču izvešanas un galamērķa vietās veicina vienkāršotu procedūru, kā arī datu apstrādes un datu pārsūtīšanas metožu izmantošanu preču eksportam, tranzītam un importam.
4.  
Līgumslēdzējas Puses cenšas izvietot muitas punktus tā, tostarp muitas iestādes teritorijas iekšienē, lai vislabāk ievērotu uzņēmēju prasības.

4. pants

Veterinārie noteikumi

Jomās, kas saistītas ar cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzību un dzīvnieku aizsardzību, EEZ Apvienotā komiteja saskaņā ar līguma 93. panta 2. punktu lemj par 3., 7. un 13. pantā izklāstīto principu īstenošanu, kas reglamentē nodevas, kas iekasējamas par formalitātēm un veiktajām pārbaudēm.

5. pants

Augu veselības normas

1.  
Ievesto augu veselības pārbaudes notiek izlases pārbaužu un izlases testēšanas veidā, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos. Šīs pārbaudes veic preču galamērķa vietā vai citā vietā, kas izraudzīta attiecīgajās teritorijās, ar nosacījumu, ka pēc iespējas mazāk tiek ietekmēts preču maršruts.
2.  
Normas, kas reglamentē importa identitātes pārbaužu veikšanu saistībā ar precēm, kas ietvertas augu veselības tiesību aktos, pieņem EEZ Apvienotā komiteja saskaņā ar līguma 3. panta 2. punktu. Par pasākumiem attiecībā uz nodevām, kas iekasējamas par augu veselības formalitātēm un pārbaudēm, lemj EEZ Apvienotā komiteja saskaņā ar līguma 93. panta 2. punktu.
3.  
Šā panta 1. un 2. punkts neattiecas uz precēm, kas nav ražotas Kopienā vai EBTA valstī, izņemot gadījumus, kad pēc to rakstura tās nerada risku augu veselībai, vai gadījumus, kad tās ir izgājušas augu karantīnsanitāro kontroli, nokļūstot attiecīgo Līgumslēdzēju Pušu teritorijā, un šo kontroļu brīdī atzītas par atbilstošām to tiesību aktos noteiktajām augu veselības prasībām.
4.  
Ja Līgumslēdzēja Puse uzskata, ka pastāv nenovēršami draudi kaitīgo organismu ieviešanai vai izplatībai tās teritorijā, tā var veikt nepieciešamos pagaidu pasākumus, lai aizsargātos pret šiem draudiem. Līgumslēdzējas Puses nekavējoties informē viena otru par veiktajiem pasākumiem un par to veikšanas nepieciešamības iemesliem.

6. pants

Pilnvaru deleģēšana

Līgumslēdzējas Puses nodrošina, ka, kompetentajām iestādēm veicot skaidru deleģēšanu un to vārdā, viens no pārējiem pārstāvētajiem dienestiem, vēlams, muitas dienests, var veikt pārbaudes, par kurām šīs iestādes ir atbildīgas, un tādā mērā, ka šīs pārbaudes attiecas uz prasību par nepieciešamo dokumentu uzrādīšanu, to derīguma un autentiskuma, kā arī šajos dokumentos deklarēto preču identitātes pārbaudi. Tādā gadījumā attiecīgās iestādes nodrošina līdzekļu pieejamību, kas nepieciešami šo pārbaužu veikšanai.

7. pants

Pārbaužu un dokumentu atzīšana

Šā protokola īstenošanas nolūkā un, neierobežojot izlases pārbaužu veikšanas iespēju, Līgumslēdzējas Puses preču importa vai tranzīta gadījumā atzīst citu Līgumslēdzēju Pušu kompetento iestāžu veiktās pārbaudes un sastādītos dokumentus, kas apliecina, ka preces atbilst importētājvalsts tiesiskajām prasībām vai līdzvērtīgām eksportētājvalsts prasībām.

8. pants

Robežkontroles punktu darba laiks

1.  

Ja ir atbilstošs satiksmes apjoms, Līgumslēdzējas Puses nodrošina, ka:

a) 

robežkontroles punkti ir atvērti, izņemot gadījumus, kad satiksme ir aizliegta, tā, lai:

— 
robežas varētu šķērsot 24 stundas diennaktī ar atbilstošām pārbaudēm un formalitātēm attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas muitas tranzīta procedūra, to transportlīdzekļiem un transportlīdzekļiem, kas brauc bez kravas, izņemot gadījumus, kad robežkontrole ir nepieciešama, lai novērstu slimības izplatību vai aizsargātu dzīvniekus,
— 
pārbaudes un formalitātes, kas attiecas uz transportlīdzekļu un preču pārvietošanos, uz kurām neattiecas muitas tranzīta procedūra, varētu veikt no pirmdienas līdz piektdienai vismaz 10 stundu nepārtrauktu laikperiodu, un sestdienā vismaz sešu stundu nepārtrauktu laikperiodu, ja vien šīs dienas nav valsts svētku dienas,
b) 

attiecībā uz transportlīdzekļiem un pa gaisu pārvadātām precēm a) apakšpunkta otrajā ievilkumā minētos periodus pielāgo tā, lai tie atbilstu faktiskajām vajadzībām, un šajā nolūkā tos nepieciešamības gadījumā var sadalīt vai pagarināt.

2.  
Ja vispārēja atbilstība periodiem, kas minēti 1. punkta a) apakšpunkta otrajā ievilkumā un 1. punkta b) apakšpunktā, rada problēmas veterinārajiem dienestiem, Līgumslēdzējas Puses nodrošina, ka, pārvadātājam brīdinot vismaz 12 stundas iepriekš, veterinārais eksperts ir pieejams šo periodu laikā, bet dzīvu dzīvnieku pārvadāšanas gadījumā šo brīdināšanas laiku var pagarināt līdz 18 stundām.
3.  
Ja tās pašas robežas zonas tuvākajā apkārtnē atrodas vairāki robežkontroles punkti, attiecīgās Līgumslēdzējas Puses var kopīgi vienoties par atsevišķiem punktiem, attiecībā uz kuriem atkāpjas no šā panta 1. punkta, ar nosacījumu, ka šajā zonā ir pieejami citi punkti preču un transportlīdzekļu muitošanai saskaņā ar šo punktu.
4.  
Attiecībā uz 1. punktā minētajiem robežkontroles punktiem, muitas punktiem un dienestiem un saskaņā ar Līgumslēdzēju Pušu noteiktiem nosacījumiem kompetentās iestādes izņēmuma kārtā nodrošina pārbaužu un formalitāšu veikšanu ārpus darba laika, ja tas īpaši pieprasīts darba laikā un attaisnojošu iemeslu dēļ, ar nosacījumu, ka attiecīgos gadījumos tiek veikts maksājums par tādējādi sniegtiem pakalpojumiem.

9. pants

Ātrgaitas joslas

Līgumslēdzējas Puses robežkontroles punktos, kuros tas ir tehniski iespējams un attaisnots ar satiksmes plūsmu, cenšas izveidot ātrgaitas joslas, kas rezervētas precēm, uz ko attiecas muitas tranzīta procedūra, to transportlīdzekļiem, transportlīdzekļiem, kas brauc bez kravas, un visām precēm, uz kurām attiecas šīs pārbaudes un formalitātes, kas nepārsniedz tās pārbaudes un formalitātes, kuras attiecas uz precēm, uz ko attiecas tranzīta procedūra.

▼M219



II a NODAĻA

MUITAS DROŠĪBAS PASĀKUMI

9.a pants

Definīcijas

Piemērojot šo nodaļu:

a) 

“risks” ir iespējamība, ka saistībā ar to preču ievešanu, izvešanu, tranzītu, pārvietošanu un galapatēriņu, kuras pārvietotas starp kādas Līgumslēdzējas puses muitas teritoriju un trešām valstīm, un ar precēm, kuras nav brīvā apgrozībā, var notikt incidents, kas apdraud Līgumslēdzēju pušu drošību un drošumu, sabiedrības veselību, vidi vai patērētājus;

b) 

“riska pārvaldība” ir riska sistemātiska noteikšana un visu to pasākumu īstenošana, kas ir nepieciešami, lai ierobežotu apdraudējumu. Riska pārvaldība, cita starpā, ietver tādas darbības kā datu un informācijas vākšana, riska analīze un novērtējums, darbību paredzēšana un to veikšana, kā arī procesa un tā rezultātu regulāra pārraudzīšana un pārskatīšana, balstoties uz starptautiskiem vai Līgumslēdzēju pušu līdzekļiem vai stratēģijām.

9.b pants

Vispārīgi drošības noteikumi

1.  
Līgumslēdzējas puses attiecībā uz precēm, kuras ieved to muitas teritorijā vai izved no tās, ievieš un piemērot šajā nodaļā definētos muitas drošības pasākumus, tādējādi nodrošinot līdzvērtīgu drošības līmeni pie to ārējām robežām.
2.  
Līgumslēdzējas puses atturas piemērot šajā nodaļā definētos muitas drošības pasākumus, ja preces pārvadā starp to attiecīgajām muitas teritorijām.
3.  
Pirms jebkura nolīguma noslēgšanas ar trešo valsti teritorijā, uz kuru attiecas šī nodaļa, Līgumslēdzējas puses savstarpēji apspriežas, lai nodrošinātu saderību ar šīs nodaļas noteikumiem, īpaši, ja attiecīgajā nolīgumā ietverti noteikumi, ar kuriem atkāpjas no šajā nodaļā minētajiem drošības pasākumiem. Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina, ka nolīgumi ar trešām valstīm nerada tiesības un pienākumus citai Līgumslēdzējai pusei, ja vien EEZ Apvienotā komiteja nav nolēmusi citādi.

9.c pants

Preču pirmsievešanas un pirmsizvešanas deklarēšana

1.  
Precēm, kuras ir ievestas Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijā no trešām valstīm, veic ievešanas deklarēšanu (turpmāk “ievešanas kopsavilkuma deklarācija”), izņemot tās preces, kas tiek pārvadātas ar transporta līdzekļiem, kas tiešā tranzītā šķērso attiecīgās muitas teritorijas teritoriālos ūdeņus vai tās gaisa telpu.
2.  
Precēm, kuras izved no Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijas uz trešām valstīm, veic izvešanas deklarēšanu (turpmāk “izvešanas kopsavilkuma deklarācija”), izņemot tās preces, kas tiek pārvadātas ar transporta līdzekļiem, kas tiešā tranzītā šķērso attiecīgās muitas teritorijas teritoriālos ūdeņus vai tās gaisa telpu.
3.  
Ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarācijas tiek iesniegtas pirms preču ievešanas vai izvešanas no Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijas.
4.  

Šā panta 1. un 2. punktā minēto ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniegšana nav obligāta līdz 2010. gada 31. decembrim, ja Kopienā piemēro pārejas pasākumus, kuros paredzēts atkāpties no pienākuma iesniegt šādas deklarācijas.

Ja saskaņā ar pirmo daļu ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācija netiek iesniegta, riska analīzi muitas drošības jautājumos, kā minēts 9.e pantā, veic muitas dienesti vēlākais tad, kad preces tiek uzrādītas ievedot vai izvedot, vajadzības gadījumā pamatojoties uz jebkādu deklarāciju, kas attiecas uz minētajām precēm, vai jebkuru tiem pieejamu informāciju.

5.  
Katra Līgumslēdzēja puse nosaka personas, kuras ir atbildīgas par ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanu, kā arī kompetentās iestādes, kuras pieņem šādas deklarācijas.
6.  

Protokola I pielikumā noteikta:

— 
ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarācijas forma un saturs,
— 
izņēmumi, kad nav jāiesniedz ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācija,
— 
ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas vieta,
— 
ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas termiņi,
— 
jebkuri citi noteikumi, kas nepieciešami šā panta piemērošanai.
7.  
Muitas deklarāciju drīkst izmantot kā ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarāciju, ja tajā ietverta visa informācija, kas jānorāda kopsavilkuma deklarācijā.

9.d pants

Atzītais uzņēmējs

1.  

Katra Līgumslēdzēja puse atbilstīgi šā protokola II pielikumā noteiktajiem kritērijiem piešķir “atzītā uzņēmēja” statusu ikvienam uzņēmējam, kas veic uzņēmējdarbību tās muitas teritorijā.

Tomēr saskaņā ar īpašiem noteikumiem, jo īpaši ņemot vērā starptautiskos nolīgumus ar trešām valstīm, no prasības veikt uzņēmējdarbību Līgumslēdzējas puses muitas teritorijā var atkāpties attiecībā uz īpašas kategorijas atzītajiem uzņēmējiem. Turklāt katra no Līgumslēdzējām pusēm nosaka, vai un ar kādiem nosacījumiem aviokompānija vai jūras transporta kompānija, kas neveic uzņēmējdarbību tās teritorijā, bet kurai tur atrodas savs reģionālais birojs, var iegūt šo statusu.

Atzītais uzņēmējs iegūst priekšrocības attiecībā uz muitas pārbaudēm drošības jomā.

Atbilstīgi 2. punkta noteikumiem un nosacījumiem vienas Līgumslēdzējas puses piešķirto atzītā uzņēmēja statusu, neskarot muitas pārbaudes, atzīst otra Līgumslēdzēja puse, īpaši pildot nolīgumus ar trešām valstīm, kas paredz atzīto uzņēmēju statusa savstarpēju atzīšanu.

2.  

Protokola II pielikumā noteikti:

— 
noteikumi attiecībā uz atzītā uzņēmēja statusa piešķiršanu, jo īpaši šā statusa piešķiršanas kritēriji un nosacījumi,
— 
piešķiramais atvieglojumu veids,
— 
nosacījumi, saskaņā ar kuriem statusu var apturēt vai atcelt,
— 
procedūras attiecībā uz informācijas apmaiņu starp Līgumslēdzējām pusēm par to atzītajiem uzņēmējiem,
— 
jebkuri citi noteikumi, kas nepieciešami šā panta piemērošanai.

9.e pants

Ar drošību saistītas muitas pārbaudes un drošības riska pārvaldība

1.  
Muitas pārbaudes, kas nav izlases veida pārbaudes, tiek balstītas uz riska analīzi, izmantojot automatizētas datu apstrādes paņēmienus.
2.  
Katra Līgumslēdzēja puse definēs tās riska pārvaldības sistēmu, riska kritērijus un prioritārās pārbaudes jomas, kas saistītas ar drošību.
3.  
Līgumslēdzējas puses atzīst to ar drošību saistīto riska pārvaldības sistēmu līdzvērtīgumu.
4.  

Līgumslēdzējas puses sadarbojas, lai

— 
apmainītos ar informāciju, lai uzlabotu un pastiprinātu savas riska analīzes un drošības pārbaužu efektivitāti, un
— 
pienācīgā laikposmā noteiktu kopēju riska pārvaldības sistēmu, kopējus riska kritērijus, kopējās prioritārās pārbaudes jomas, kā arī ieviestu elektronisku kopējo riska pārvaldības sistēmu.
5.  
EEZ Apvienotā komiteja pieņem pasākumus, kas nepieciešami šā panta piemērošanai.

9.f pants

Muitas drošības pasākumu īstenošanas uzraudzība

1.  
EEZ Apvienotā komiteja izstrādā noteikumus, ar kuriem Līgumslēdzējām pusēm ļauj nodrošināt šajā nodaļā ietverto noteikumu īstenošanas uzraudzību un pārbaudīt, vai tiek ievēroti šīs nodaļas un šā protokola I un II pielikuma noteikumi.
2.  

Uzraudzību, kas minēta 1. punktā, nodrošina:

— 
periodiski izvērtējot šīs nodaļas īstenošanu, jo īpaši, kas attiecas uz muitas drošības pasākumu līdzvērtīguma izvērtēšanu,
— 
veicot pārbaudi, lai uzlabotu šīs nodaļas noteikumu piemērošanu vai tos mainītu, lai labāk sasniegtu tajā noteiktos mērķus,
— 
organizējot sanāksmes, kurā piedalās abu pušu eksperti, lai apspriestu īpašus jautājumus, pārskatot administratīvās procedūras, tostarp pārbaudes vizītes uz vietas.
3.  
Pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, nepārkāpj attiecīgo uzņēmēju tiesības.

9.g pants

Dienesta noslēpumu un personas datu aizsardzība

Informāciju, ar ko apmainās Līgumslēdzējas puses saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem, aizsargā ar tiesību aktiem par dienesta noslēpumu un personas datu aizsardzību, ko piemēro tā Līgumslēdzēja puse, kura saņem šādu informāciju.

Informāciju neizpauž nevienai citai personai, izņemot Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes, savukārt tās šo informāciju izmanto tikai šajā nodaļā paredzētajos nolūkos.

9.h pants

Izmaiņas tiesību aktos

1.  
Visas izmaiņas Kopienas tiesību aktos, kuras attiecas uz Līgumslēdzēju pušu tiesībām un saistībām, kas ir noteiktas šajā nodaļā un šā protokola I un II pielikumā, veic saskaņā ar šajā pantā paredzēto procedūru.
2.  
Tiklīdz Kopiena izstrādā jaunus tiesību aktus jomā, uz kuru attiecas šī nodaļa, tā neformāli konsultējas ar attiecīgās EBTA valsts ekspertiem saskaņā ar Līguma 99. pantā paredzēto procedūru.
3.  

Ja šajā nodaļā un šā protokola I un II pielikumā izdarītie grozījumi ir vajadzīgi, lai ņemtu vērā izmaiņas Kopienas tiesību aktos jautājumos, uz kuriem attiecas šī nodaļa un I un II pielikums, par šādiem grozījumiem lemj tādā veidā, lai tos varētu piemērot vienlaikus ar Kopienas tiesību aktos veiktajiem grozījumiem un pienācīgi ievērojot Līgumslēdzēju pušu iekšējās procedūras.

Ja lēmumu nevar pieņemt tā, lai tiktu nodrošināta minētā vienlaicīgā piemērošana, Līgumslēdzējas puses, ja iespējams un pienācīgi ievērojot savas iekšējās procedūras, provizoriski piemēro grozījumus, kuri paredzēti lēmuma projektā.

4.  
Jautājumos, kuri ir būtiski attiecīgajai EBTA valstij, Kopiena nodrošina attiecīgās EBTA valsts ekspertu dalību novērotāju statusā Muitas kodeksa komitejā, kas izveidota ar 247.a pantu Regulā (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi.

9.i pants

Aizsargpasākumi un šīs nodaļas noteikumu apturēšana

1.  
Ja Līgumslēdzēja puse neievēro šajā nodaļā paredzētos noteikumus vai ja Līgumslēdzējas puses vairs nenodrošina muitas drošības pasākumu līdzvērtīgumu, otra Līgumslēdzēja puse pēc apspriešanās ar EEZ Apvienoto komiteju un tikai tādā mērā un tik ilgi, cik tas vajadzīgs attiecīgās situācijas atrisināšanai, var daļēji vai pilnībā apturēt šīs nodaļas noteikumu piemērošanu vai veikt attiecīgos pasākumus. Līguma 112. līdz 114. pantu piemēro mutatis mutandis.
2.  
Ja muitas drošības pasākumu līdzvērtīgumu vairs nenodrošina, jo nav izlemts par 9.h panta 3. punktā minētajiem grozījumiem, šīs nodaļas noteikumu piemērošanu uz laiku pārtrauc dienā, no kuras piemēro attiecīgos Kopienas tiesību aktus, ja vien EEZ Apvienotā komiteja pēc tādu pasākumu izvērtēšanas, ar kuriem paredz turpināt piemērot šīs nodaļas noteikumus, nav nolēmusi citādi.

9.j pants

Preču importa, eksporta vai tranzīta aizliegumi vai ierobežojumi

Šīs nodaļas noteikumi nerada šķēršļus preču importa, eksporta vai tranzīta aizliegumiem vai ierobežojumiem, ko pieņēmušas Līgumslēdzējas puses vai Kopienas dalībvalstis, ja to prasa sabiedriskās kārtības, sabiedrības drošības vai vispārpieņemto morāles principu, veselības, cilvēku dzīvības, dzīvnieku, augu vai vides aizsardzība, nacionālo kultūras bagātību, kam ir mākslinieciska, vēsturiska vai arheoloģiska vērtība, aizsardzība vai rūpnieciskā un komercīpašuma aizsardzība.

9.k pants

EBTA Uzraudzības iestādes pilnvaras

Gadījumos, kuri attiecas uz šīs nodaļas un šā protokola I un II pielikuma piemērošanu, EBTA Uzraudzības iestāde pirms rīkošanās uzsāk apspriedes saskaņā ar Līguma 109. panta 2. punktu.

9.l pants

Pielikumi

Šā protokola pielikumi ir tā sastāvdaļa.

▼B



III NODAĻA

SADARBĪBA

10. pants

Sadarbība starp institūcijām

1.  
Lai atvieglotu robežu šķērsošanu, Līgumslēdzējas Puses veic nepieciešamos pasākumus, lai paplašinātu sadarbību valsts un reģionālā vai vietējā līmenī starp institūcijām, kas atbildīgas par pārbaužu organizēšanu, un starp dažādām struktūrvienībām, kas veic pārbaudes un formalitātes jebkurā šo robežu pusē.
2.  
Katra Līgumslēdzēja Puse tādā mērā, kas attiecas uz to, nodrošina, lai personas, kas iesaistītas šajā protokolā aprakstītajā tirdzniecībā, varētu ātri informēt kompetentās iestādes par jebkurām problēmām, šķērsojot robežas.
3.  

Šā panta 1. punktā minētā sadarbība īpaši ietver:

a) 

robežkontroles punktu iekārtošanu atbilstoši pārvadājumu vajadzībām;

b) 

ja iespējams, robežkontroles punktu pārveidi par pretstatītiem kontroles punktiem;

c) 

robežkontroles punktu un iestāžu saskaņošanu, kas atrodas jebkurā robežas pusē;

d) 

atbilstošu problēmu risinājumu meklēšanu.

4.  
Līgumslēdzējas Puses sadarbojas, lai saskaņotu dažādu struktūrvienību darba laiku, kuras veic pārbaudes un formalitātes jebkurā robežas pusē.

11. pants

Jaunu pārbaužu un formalitāšu paziņošana

Ja Līgumslēdzēja Puse paredz ieviest jaunu pārbaudi vai formalitāti, tā par to informē citas Līgumslēdzējas Puses. Attiecīgā Līgumslēdzēja Puse nodrošina, lai veiktie pasākumi robežu šķērsošanas atvieglošanai netiktu padarīti par spēkā neesošiem, piemērojot šīs jaunās pārbaudes vai formalitātes.

12. pants

Brīva satiksmes plūsma

1.  
Līgumslēdzējas Puses veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka dažādo pārbaužu un formalitāšu radītais gaidīšanas laiks nepārsniegtu laiku, kas nepieciešams to pienācīgai veikšanai. Šajā nolūkā tās organizē struktūrvienību darba laiku, kurām jāveic pārbaudes un formalitātes, pieejamo personālu un praktiskos noteikumus preču un dokumentu apstrādei, kas saistītas ar pārbaužu un formalitāšu veikšanu, lai līdz minimumam samazinātu gaidīšanas laiku satiksmes plūsmā.
2.  
Līgumslēdzēju Pušu kompetentās iestādes, kuru teritorijā notiek nopietna preču pārvadāšanas pārtraukšana, kas var apdraudēt robežu šķērsošanas vienkāršošanas un paātrināšanas mērķus, nekavējoties informē citu Līgumslēdzēju Pušu kompetentās iestādes, kuras šī pārtraukšana ietekmē.
3.  
Ietekmētās Līgumslēdzējas Puses kompetentās iestādes nekavējoties veic atbilstošus pasākumus, lai iespēju robežās nodrošinātu brīvu satiksmes plūsmu. Par pasākumiem ziņo EEZ Apvienotajai komitejai, kura attiecīgā gadījumā organizē ārkārtas sēdi pēc Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma, lai pārrunātu šos pasākumus.

13. pants

Administratīvā palīdzība

Lai nodrošinātu vienmērīgu tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm un sekmētu neatbilstību vai pārkāpumu atklāšanu, Līgumslēdzēju Pušu kompetentās iestādes sadarbojas viena ar otru, mutatis mutandis, saskaņā ar 11. protokola noteikumiem.

14. pants

Apspriedes grupas

1.  
Attiecīgo Līgumslēdzēju Pušu kompetentās iestādes var izveidot apspriedes grupu, kas atbildīga par praktiska, tehniska vai organizatoriska rakstura jautājumu risināšanu reģionālā vai vietējā līmenī.
2.  
Šīs apspriedes grupas organizē sanāksmi pēc nepieciešamības pēc Līgumslēdzējas Puses kompetento iestāžu pieprasījuma. Atbildīgās Līgumslēdzējas Puses regulāri informē EEZ Apvienoto komiteju par savām apspriedēm.



IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

15. pants

Samaksas iespējas

Līgumslēdzējas Puses nodrošina, ka summas, kas maksājamas par pārbaudēm un formalitātēm, kuras piemēro tirdzniecībai, var samaksāt, izmantojot garantētus un apstiprinātus starptautiskos čekus, kas izteikti tās valsts valūtā, kurā šīs summas ir maksājamas.

16. pants

Saistība ar citiem nolīgumiem un valsts tiesību aktiem

Šis protokols neaizliedz lielāku atvieglojumu piemērošanu, kurus divas vai vairākas Līgumslēdzējas Puses piešķir viena otrai, un Līgumslēdzēju Pušu tiesības piemērot savus tiesību aktus kontrolēm un formalitātēm uz savām robežām ar nosacījumu, ka tas nekādā veidā nesamazina no šā protokola izrietošos atvieglojumus.

▼M219

I PIELIKUMS

IEVEŠANAS UN IZVEŠANAS KOPSAVILKUMA DEKLARĀCIJAS

1. pants

Ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarācijas forma un saturs

1.  
Ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz, izmantojot datu apstrādes tehniku. Var izmantot tirdzniecības, ostas vai transporta dokumentus, ja tajos ir vajadzīgās ziņas.
2.  
Ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijā ietver datus, kas šādai deklarācijai paredzēti 30.A pielikumā Komisijas Regulai (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi ( 7 ). To aizpilda saskaņā ar minētā 30.A pielikuma paskaidrojumu. Kopsavilkuma deklarāciju apstiprina persona, kas to sagatavo.
3.  

Muitas dienesti atļauj iesniegt ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarāciju papīra dokumenta formā vai atļauj izmantot jebkuru citu līdzekli, kas to aizstāj saskaņā ar vienošanos muitas dienestu starpā, tikai šādos apstākļos:

a) 

muitas dienestu datorizētā sistēma nedarbojas;

b) 

personas, kura iesniedz ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarāciju, lietojumprogramma nedarbojas,

ja muitas dienesti piemēro tādu pašu riska pārvaldības līmeni, kāds piemērojams ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijām, kas iesniegtas, izmantojot datu apstrādes paņēmienus.

Ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarāciju papīra dokumenta formā paraksta persona, kas to sagatavo. Šādām ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijām papīra dokumenta formā vajadzības gadījumā pievieno kravas sarakstus vai citus atbilstīgus sarakstus, kā arī tajās ietver informāciju, kas minēta 2. punktā.

4.  
Katra Līgumslēdzēja puse definē noteikumus un procedūras, saskaņā ar kurām persona, kas iesniedz ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarāciju, var mainīt vienu vai vairākus deklarācijā norādītos datus pēc tam, kad deklarācija ir iesniegta muitas dienestiem.

2. pants

Izņēmumi, kad nav jāiesniedz ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācija

1.  

Ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarāciju neprasa par šādām precēm:

a) 

elektroenerģija;

b) 

preces, ko ieved vai izved pa cauruļvadiem;

c) 

vēstules, pastkartes un iespieddarbi, tostarp elektroniskie informācijas nesēji;

d) 

preces, ko pārvadā saskaņā ar Pasaules Pasta savienības konvenciju;

▼M258

e) 

preces, attiecībā uz kurām saskaņā ar Līgumslēdzēju pušu pieņemtajiem tiesību aktiem pieļaujama mutiska muitas deklarācija vai deklarēšana, vienkārši šķērsojot robežu, izņemot mājsaimniecības priekšmetus, paletes, konteinerus un autoceļu, dzelzceļa, gaisa, jūras vai iekšzemes ūdensceļu transportlīdzekļus, ja tos pārvadā saskaņā ar pārvadājumu līgumu;

▼M219

f) 

preces, kas ir ceļotāju personīgajā bagāžā;

g) 

preces, uz kurām attiecas ATA un CPD karnetes;

h) 

preces, kurām ir atbrīvojums saskaņā ar 1961. gada 18. aprīļa Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām, 1963. gada 24. aprīļa Vīnes konvenciju par konsulārajām attiecībām vai citām konsulārām konvencijām, vai saskaņā ar 1969. gada 16. decembra Ņujorkas konvenciju par īpašām misijām;

i) 

ieroči un militārais aprīkojums, ko Līgumslēdzējas puses muitas teritorijā ievedušas vai no tās izvedušas iestādes, kuras atbild par Līgumslēdzēju pušu militāro aizsardzību, un kas ievesti vai izvesti militārajā transportā vai transportā, ko ekspluatē tikai militāro iestāžu vajadzībām;

▼M258

j) 

šādas preces, kas izvestas no Līgumslēdzējas puses muitas teritorijas vai tajā ievestas tieši uz urbumu vai ieguves platformām, vai vēja turbīnām vai no tām, ko ekspluatē persona, kura veic uzņēmējdarbību Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijā:

i) 

preces, kas bijušas iebūvētas tādās platformās vai vēja turbīnās, to būvēšanas, remonta, tehniskās apkopes vai pārveidošanas nolūkā;

ii) 

preces, kas izmantotas tādu platformu vai vēja turbīnu aprīkojumam vai iekārtām;

iii) 

citi krājumi, kas izmantoti vai patērēti uz tādām platformām vai tādās vēja turbīnās; kā arī

iv) 

nekaitīgi atkritumi no tādām platformām vai vēja turbīnām;

▼M219

k) 

preces sūtījumā, kura patiesā vērtība nepārsniedz EUR 22, ja muitas dienesti, vienojoties ar uzņēmēju, piekrīt veikt riska analīzi, izmantojot informāciju, kas ietverta uzņēmēja izmantotajā sistēmā vai ko sniedz tāda sistēma;

l) 

preces, ko pārvadā saskaņā ar 302. veidlapu, kā paredzēts Ziemeļatlantijas līguma valstu Pušu konvencijā par to karaspēka vienību tiesisko statusu, kas parakstīta 1951. gada 19. jūnijā Londonā.

▼M258

m) 

preces, kas kādā no Līgumslēdzējām pusēm ievestas no Helgolandes, Sanmarīno Republikas un Vatikāna Pilsētvalsts vai nosūtītas uz šīm teritorijām no kādas no Līgumslēdzējām pusēm;

n) 

preces, ko regulārā kuģu satiksmē pārvadā kuģi, kuriem ir attiecīgās atļaujas saskaņā ar procedūrām, kas izklāstītas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 313.b pantā.

▼M219

2.  
Ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarāciju neprasa gadījumos, kas paredzēti starptautiskos nolīgumos starp vienu Līgumslēdzēju pusi un trešo valsti drošības jomā, ievērojot šā protokola 9.b panta 3. punktā paredzēto procedūru.

▼M258

3.  

Izvešanas kopsavilkuma deklarācija nav nepieciešama šādos gadījumos:

a) 

precēm, kuras piegādā, lai tās kā rezerves daļas vai piederumus iebūvētu kuģos vai gaisa kuģos, dzinēju degvielai, smērvielām un gāzei, kas nepieciešamas kuģu vai gaisa kuģu ekspluatācijai, pārtikas produktiem un citiem priekšmetiem, ko paredzēts patērēt vai pārdot kuģī vai gaisa kuģī;

b) 

precēm, kurām piemēro tranzīta procedūru, ja izvešanas kopsavilkuma deklarācijai nepieciešamie dati ir doti elektroniskajā tranzīta deklarācijā, un ar nosacījumu, ka galamērķa muitas iestāde ir arī izvešanas muitas iestāde;

c) 

precēm, kuras iekrauj ostā vai lidostā attiecīgajā Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijā izkraušanai citā minētās teritorijas ostā vai lidostā, ja starpperiodā ostā vai lidostā ārpus minētās muitas teritorijas šīs preces paliks iekrautas kuģī vai gaida kuģī, kas tās pārvadā;

d) 

precēm, kuras ostā vai lidostā neizkrauj no transportlīdzekļa, ar ko tās ievestas attiecīgajā Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijā un ar ko tās izvedīs no minētās muitas teritorijas;

e) 

precēm, kuras ir iekrautas iepriekšējā ostā vai lidostā attiecīgajā Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijā un paliek transportlīdzeklī, ar ko tās izvedīs no minētās teritorijas;

f) 

ja preces, kas atrodas pagaidu uzglabāšanā vai I kontroles tipa brīvajā zonā, no transporta līdzekļa, ar ko tās ievestas pagaidu uzglabāšanas telpās vai brīvajā zonā, tās pašas muitas iestādes uzraudzībā pārkrauj kuģī, gaisa kuģī vai vilcienā, ar ko tās no minētajām pagaidu uzglabāšanas telpām vai brīvās zonas izvedīs no attiecīgās Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijas, ar nosacījumu, ka:

i) 

pārkraušana tiek veikta četrpadsmit kalendārajās dienās no dienas, kad preces tika nogādātas pagaidu uzglabāšanā vai I kontroles tipa brīvajā zonā; ārkārtas apstākļos muitas dienesti var pagarināt šo laikposmu, lai būtu iespējams rīkoties atbilstoši attiecīgajiem apstākļiem;

ii) 

muitas dienestiem ir pieejama informācija par precēm; un

iii) 

cik pārvadātājam zināms, nav mainījies preču galamērķis un saņēmējs.

▼M219

3. pants

Ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas vieta

1.  
Ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz tās Līgumslēdzējas puses kompetentajā muitas iestādē, kuras muitas teritorijā preces tiek ievestas no trešām valstīm. Pamatojoties uz deklarācijā norādīto informāciju, minētā muitas iestāde veic riska analīzi, kā arī drošības muitas pārbaudes, kuras uzskata par vajadzīgām, tostarp gadījumos, ja preces ir paredzētas citai Līgumslēdzējai pusei.
2.  
Izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz tās Līgumslēdzējas puses kompetentajā muitas iestādē, kuras muitas teritorijā veic to preču izvešanas formalitātes, kuras paredzēts izvest uz trešām valstīm. Tomēr eksporta muitas deklarāciju, kas izmantota kā izvešanas kopsavilkuma deklarācija, iesniedz tās Līgumslēdzējas puses kompetentajā muitas iestādē, kuras muitas teritorijā tiek veiktas formalitātes eksportam uz trešām valstīm. Minētā kompetentā iestāde veic riska analīzi, pamatojoties uz deklarācijā norādīto informāciju, kā arī drošības muitas pārbaudes, kuras uzskata par vajadzīgām.
3.  

Ja preces no vienas Līgumslēdzējas puses muitas teritorijas uz trešo valsti izved, šķērsojot otras Līgumslēdzējas puses muitas teritoriju, pirmās Līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde nodod otras Līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei datus, kas minēti 1. panta 2. punktā. Līgumslēdzējas puses cenšas izveidot savienojumu, lai izmantotu kopēju datu pārraides sistēmu, kurā ietverta visa informācija, kas vajadzīga, lai apliecinātu, ka attiecīgās preces ir izvestas.

Tomēr EEZ Apvienotā komiteja var paredzēt gadījumus, kuros datu pārraide nav vajadzīga, ja šādi gadījumi neapdraud drošības līmeni, ko garantē ar šo protokolu.

Gadījumā, ja šā protokola piemērošanas dienā Līgumslēdzējas puses nespēj veikt pirmajā daļā minēto datu nodošanu, izvešanas kopsavilkuma deklarāciju par precēm, ko no vienas Līgumslēdzējas puses muitas teritorijas uz trešo valsti izved, šķērsojot citas Līgumslēdzējas puses muitas teritoriju, iesniedz tikai un vienīgi šīs citas Līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei, izņemot tiešus gaisa pārvadājumus.

4. pants

Ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas termiņi

1.  
Ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas termiņi ir norādīti Regulas (EEK) Nr. 2454/93 184.a un 592.b pantā.
2.  
Saskaņā ar protokola 9.b panta 3. punktā noteikto procedūru 1. punktā minētos termiņus nepiemēro gadījumos, ja starptautiskajos nolīgumos par drošību starp Līgumslēdzēju pusi un trešām valstīm noteikts citādi.

II PIELIKUMS

ATZĪTAIS UZŅĒMĒJS

I SADAĻA

Atzītā uzņēmēja statusa piešķiršana

1. pants

Vispārīgie noteikumi

1.  

Kritēriji atzītā uzņēmēja statusa piešķiršanai ietver:

a) 

pienācīgu apliecinājumu par atbilstību muitas prasībām;

b) 

atbilstīgu komercdarbības un, attiecīgos gadījumos, transporta uzskaites sistēmu, kas pieļauj attiecīgu muitas kontroli;

c) 

attiecīgos gadījumos, pierādītu maksātspēju; un

d) 

attiecīgi – piemērotus drošības un drošuma standartus.

2.  
Katra Līgumslēdzēja puse nosaka atzītā uzņēmēja statusa piešķiršanas procedūru, kā arī šā statusa juridiskās sekas.
3.  
Līgumslēdzējas puses nodrošina, ka to muitas dienesti pārbauda, vai atzītais uzņēmējs ir ievērojis visus noteikumus un kritērijus minētā statusa piešķiršanai, un pārskata tos, ja ir izdarīts būtisks grozījums attiecīgajos tiesību aktos vai ja radušies jauni apstākļi, kuri rada pamatotas aizdomas dienestiem, ka uzņēmējs vairs neatbilst attiecīgajiem kritērijiem un noteikumiem.

2. pants

Apliecinājums par atbilstību

1.  

Apliecinājumu par atbilstību muitas prasībām uzskata par atbilstīgu, ja pēdējo trīs gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas neviena no turpmāk minētajām personām nav izdarījusi smagus vai atkārtotus muitas noteikumu pārkāpumus:

a) 

pieteikuma iesniedzējs;

b) 

par pieteikuma iesniedzēja uzņēmumu atbildīgās personas vai personas, kuras veic uzņēmuma vadības kontroli;

c) 

attiecīgā gadījumā, pieteikuma iesniedzēja likumīgais pārstāvis muitas lietās;

d) 

persona, kura pieteikuma iesniedzēja uzņēmumā atbildīga par muitas lietām.

2.  
Apliecinājumu par atbilstību muitas prasībām var uzskatīt par atbilstīgu, ja kompetentais muitas dienests uzskata minētos pārkāpumus par nenozīmīgiem saistībā ar muitas darbību skaitu vai apjomu un ja nerodas šaubas par pieteikuma iesniedzēja labticību.
3.  
Ja personas, kuras veic pieteikuma iesniedzēja uzņēmuma vadības kontroli, veic uzņēmējdarbību vai pastāvīgi dzīvo trešā valstī, to atbilstību muitas prasībām muitas dienesti izvērtē, pamatojoties uz uzskaiti un informāciju, kas ir pieejama.
4.  
Ja pieteikuma iesniedzējs ir veicis uzņēmējdarbību mazāk nekā trīs gadus, tā atbilstību muitas prasībām muitas dienesti izvērtē, pamatojoties uz uzskaiti un informāciju, kas ir pieejama.

3. pants

Atbilstīga komercdarbības un transporta uzskaites sistēma

Lai ļautu muitas dienestiem konstatēt, vai pieteikuma iesniedzējam ir atbilstīga komercdarbības un, vajadzības gadījumā, transporta uzskaites sistēma, pieteikuma iesniedzējs pilda šādas prasības:

a) 

uztur grāmatvedības sistēmu, kas ir saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem, ko lieto vietā, kur tiek veikta uzskaite, un kas veicina uz audita pamatotu muitas kontroli;

b) 

nodrošina muitas dienestam fizisku vai elektronisku piekļuvi muitas uzskaitei un, vajadzības gadījumā, transporta uzskaitei;

c) 

nodrošina administratīvu organizāciju, kas atbilst uzņēmuma veidam un lielumam un kas ir piemērota preču plūsmas vadībai, un nodrošina iekšējas pārbaudes, kurās iespējams noteikt nelikumīgus vai neatbilstīgus darījumus;

d) 

vajadzības gadījumā ievieš atbilstīgu apstrādes procedūru licencēm un atļaujām, kuras ir saistītas ar importu un/vai eksportu;

e) 

ievieš attiecīgas procedūras uzņēmuma dokumentācijas un informācijas arhivēšanai un aizsardzībai pret informācijas nozaudēšanu;

f) 

nodrošina, lai darbinieki apzinātos vajadzību informēt muitas dienestus, ja tiek konstatēta neatbilstība, kā arī lai tiktu nodibināti atbilstīgie kontakti muitas dienestu informēšanai par šādiem gadījumiem;

g) 

ievieš attiecīgus informācijas tehnoloģiju drošības pasākumus, lai aizsargātu pieteikuma iesniedzēja datorsistēmu pret neatļautu ielaušanos sistēmā un nodrošinātu pieteikuma iesniedzēja dokumentācijas saglabāšanu.

4. pants

Maksātspēja

1.  
Šā panta izpratnē maksātspēja ir labs finansiālais stāvoklis, kas ir pietiekams pieteikuma iesniedzēja saistību izpildei, attiecīgi ņemot vērā uzņēmējdarbības veida iezīmes.
2.  
Nosacījumu par pieteikuma iesniedzēja maksātspēju uzskata par izpildītu, ja šo maksātspēju var pierādīt par pēdējiem trim gadiem.
3.  
Ja pieteikuma iesniedzējs ir veicis uzņēmējdarbību mazāk nekā trīs gadus, tā maksātspēju izvērtē, pamatojoties uz uzskaiti un pieejamo informāciju.

5. pants

Drošības un drošuma standarti

1.  

Pieteikuma iesniedzēja drošības un drošuma standartus uzskata par atbilstīgiem, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

sertifikātā paredzētajai darbībai izmantojamās ēkas ir celtas no materiāliem, kas neļauj nelikumīgi tajās iekļūt un nodrošina aizsardzību pret nelikumīgu ielaušanos;

b) 

ir ieviesti atbilstīgie piekļuves kontroles pasākumi, lai novērstu neatļautu piekļuvi kuģošanas rajoniem, iekraušanas vietām un kravas nodalījumiem;

c) 

preču apstrādes pasākumi ietver aizsardzību pret jebkāda materiāla pievienošanu, nomaiņu vai zaudēšanu un manipulācijām ar kravas vienībām;

d) 

vajadzības gadījumā ir ieviestas procedūras importa un/vai eksporta licenču apstrādei saistībā ar aizliegumiem un ierobežojumiem un šo preču atšķiršanai no citām precēm;

e) 

pieteikuma iesniedzējs īsteno pasākumus, kas nodrošina tā tirdzniecības partneru skaidru identificēšanu, lai nodrošinātu starptautisko piegādes ķēdi;

f) 

pieteikuma iesniedzējs, ciktāl atļauj tiesību akti, veic topošo darbinieku, kuri ieņems no drošības viedokļa jutīgus amatus, drošības pārbaudes, kā arī nodrošina periodiskas personu iepriekšējās darbības pārbaudes;

g) 

pieteikuma iesniedzējs nodrošina, ka tā attiecīgais personāls aktīvi iesaistās drošības izpratnes programmās.

2.  
Ja pieteikuma iesniedzējs, kurš veic uzņēmējdarbību Līgumslēdzējas puses teritorijā, ir starptautiski atzīta uz starptautisko konvenciju pamata izdota drošības un/vai drošuma sertifikāta turētājs, uz Kopienas tiesību aktu pamata izdota Eiropas drošības un/vai drošuma sertifikāta turētājs, Starptautiskās Standartizācijas organizācijas starptautiskā standarta sertifikāta vai Eiropas Standartu organizācijas Eiropas standarta vai kāda cita atzīta sertifikāta turētājs, 1. punktā izklāstītos kritērijus uzskata par izpildītiem, ja minēto sertifikātu izdošanas kritēriji ir identiski vai salīdzināmi ar šajā pielikumā noteiktajiem.



II SADAĻA

Atzītajiem uzņēmējiem piešķirtie atvieglojumi

6. pants

Atzītajiem uzņēmējiem piešķirtie atvieglojumi

Muitas dienesti atzītajam uzņēmējam piešķir šādus atvieglojumus:

— 
kompetentā muitas iestāde var paziņot atzītajam uzņēmējam pirms preču ievešanas muitas teritorijā vai pirms to izvešanas, ka pēc drošības un drošuma risku analīzes ir nolemts veikt preču turpmāku fizisku kontroli. Šādu paziņojumu var sniegt tikai tad, ja tas neapdraud veicamās kontroles nodrošināšanu. Tomēr muitas dienesti fizisku kontroli var veikt pat tad, ja atzītais uzņēmējs iepriekš netiek informēts,
— 
atzītais uzņēmējs var iesniegt ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarācijas, kurās ietverts mazāk datu saskaņā ar prasībām, kuras noteiktas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 30A pielikumā; tomēr, ja uzņēmējs ir pārvadātājs, kravu ekspeditors vai muitas brokeris, tad šādas deklarācijas var iesniegt tikai tad, ja tas ir iesaistīts preču importēšanā vai eksportēšanā kāda atzītā uzņēmēja vārdā,
— 
atzītajam uzņēmējam piemēro mazāk fizisko un dokumentu pārbaužu nekā citiem uzņēmējiem; muitas dienesti var nolemt citādi, lai ņemtu vērā īpašu apdraudējumu vai kontroles saistības, kas noteiktas citos tiesību aktos,
— 
ja pēc riska analīzes kompetentais muitas dienests tomēr izvēlas turpmākai pārbaudei sūtījumu, par kuru ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarāciju vai muitas deklarāciju ir iesniedzis atzītais uzņēmējs, tas veic vajadzīgās pārbaudes prioritārā kārtā. Ja atzītais uzņēmējs to lūdz, ņemot vērā līgumu, kas noslēgts ar attiecīgo muitas dienestu, šīs kontroles var veikt nevis iesaistītajā muitas iestādē, bet citur.



III SADAĻA

Atzītā uzņēmēja statusa apturēšana un atcelšana

7. pants

Statusa apturēšana

1.  

Atzītā uzņēmēja statusu izdevējs muitas dienests var apturēt šādos gadījumos:

a) 

ja konstatē neatbilstību statusa piešķiršanas nosacījumiem vai kritērijiem;

b) 

ja muitas dienestiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka atzītais uzņēmējs ir izdarījis pārkāpumu, par kuru var uzsākt kriminālprocesu, un ja tas ir saistīts ar muitas noteikumu pārkāpšanu;

c) 

pēc atzītā uzņēmēja pieprasījuma, ja tas uz laiku nespēj ievērot noteikumus vai kritērijus attiecīgā statusa piešķiršanai.

2.  
Gadījumā, kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā, muitas dienests var pieņemt lēmumu neapturēt atzītā uzņēmēja statusu, ja tas uzskata, ka pārkāpums ir nenozīmīgs saistībā ar muitas darbību skaitu vai apjomu un ja nerodas šaubas par atzītā uzņēmēja labticību.
3.  
Atzītā uzņēmēja statuss tiek apturēts nekavējoties, ja tas nepieciešams apdraudējuma dēļ, kas rodas iedzīvotāju drošībai un drošumam, sabiedrības veselībai vai vides aizsardzībai.
4.  
Apturēšana neietekmē tās muitas procedūras, kas sāktas pirms apturēšanas dienas un vēl nav pabeigtas.
5.  
Katra Līgumslēdzēja puse nosaka tādu laikposmu, uz kādu aptur statusa derīgumu un kurā atzītajam uzņēmējam jāspēj atrisināt attiecīgā situācija.
6.  
Kad attiecīgais uzņēmējs atbilstīgi muitas dienestu prasībām ir veicis vajadzīgos pasākumus, lai atbilstu nosacījumiem un kritērijiem, kuriem atzītajam uzņēmējam jāatbilst, izdevējs muitas dienests atceļ apturēšanu.

8. pants

Statusa atcelšana

1.  

Atzītā uzņēmēja statusu izdevējs muitas dienests atceļ šādos gadījumos:

a) 

ja atzītais uzņēmējs ir izdarījis smagus muitas noteikumu pārkāpumus un nepastāv turpmākas pārsūdzības tiesības;

b) 

ja atzītais uzņēmējs neveic vajadzīgos pasākumus apturēšanas laikposmā, kas minēts 7. panta 5. punktā;

c) 

pēc atzītā uzņēmēja pieprasījuma.

2.  
Tomēr 1. punkta a) apakšpunktā minētajā gadījumā muitas dienests var izlemt neatcelt minēto statusu, ja tas uzskata, ka pārkāpumi ir nenozīmīgi, ņemot vērā ar muitas operācijām saistīto veikto darbību skaitu vai apjomu un nerada šaubas par atzītā uzņēmēja labticību.
3.  
Atcelšana stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās izziņošanas.



IV SADAĻA

Informācijas apmaiņa

9. pants

Informācijas apmaiņa

Eiropas Komisija un attiecīgās EBTA valsts muitas dienesti regulāri apmainās ar šādu informāciju par atzīto uzņēmēju identitāti:

a) 

komersanta identifikācijas numuru (TIN) formātā, kas ir saderīgs ar tiesību aktiem par uzņēmēja reģistrāciju un identifikāciju (EORI);

b) 

atzītā uzņēmēja nosaukumu/vārdu un adresi;

c) 

tā dokumenta numuru, ar kuru piešķirts atzītā uzņēmēja statuss;

d) 

pašreizējo statusu (derīgs, apturēts, atcelts);

e) 

laikposmiem, kuros statusu mainīja;

f) 

datumu, no kura sertifikāts ir spēkā;

g) 

iestādi, kas izsniegusi sertifikātu.

▼B

11. PROTOKOLS

par savstarpējo palīdzību muitas jomā



1. pants

Definīcijas

Šajā protokolā:

a) 

“muitas tiesību akti” ir noteikumi, kas piemērojami Līgumslēdzēju Pušu teritorijās un kas reglamentē preču importu, eksportu, tranzītu un jebkur citu muitas procedūru attiecināšanu uz precēm, tostarp aizlieguma, ierobežojuma un kontroles pasākumus, kurus pieņēmušas minētās puses,

b) 

“muitas nodokļi” ir visi nodokļi, nodevas, maksas vai citi maksājumi, kurus uzliek un iekasē Līgumslēdzēju Pušu teritorijās, piemērojot muitas tiesību aktus, izņemot maksas un maksājumus, kuru summa ir ierobežota ar aptuvenām sniegto pakalpojumu izmaksām,

c) 

“iesniedzēja iestāde” ir kompetenta administratīva iestāde, kuru šim mērķim izraudzījusi Līgumslēdzēja Puse un kura lūdz palīdzību muitas jomā,

d) 

“saņēmēja iestāde” ir kompetenta administratīva iestāde, kuru šim mērķim izraudzījusi Līgumslēdzēja Puse un kura saņem pieprasījumu palīdzēt muitas jomā,

e) 

“pārkāpums” ir jebkurš muitas tiesību aktu pārkāpums, kā arī šo tiesību aktu pārkāpuma mēģinājums.

2. pants

Darbības joma

1.  
Līgumslēdzējas Puses palīdz viena otrai tā veidā un ar tādiem nosacījumiem, kas izklāstīti šajā protokolā, nodrošināt muitas tiesību aktu pareizu piemērošanu, jo īpaši novēršot, atklājot un izmeklējot šo tiesību aktu pārkāpumus.
2.  
Šajā protokolā paredzētā palīdzība muitas jomā attiecas uz jebkuru Līgumslēdzēju Pušu administratīvo iestādi, kas ir kompetenta šā protokola piemērošanai. Tas neierobežo noteikumus, kas reglamentē savstarpējo palīdzību krimināllietās.

3. pants

Palīdzība pēc pieprasījuma

1.  
Pēc iesniedzējas iestādes pieprasījuma saņēmēja iestāde sniedz tai visu būtisko informāciju, lai tā varētu nodrošināt muitas tiesību aktu pareizu piemērošanu, tostarp informāciju par ievērotām vai plānotām darbībām, kas ir vai varētu būt pretrunā ar šiem tiesību aktiem.
2.  
Pēc iesniedzējas iestādes saņēmēja iestāde informē to, vai preces, kas eksportētas no vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijas, ir pienācīgi importētas otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, vajadzības gadījumā norādot precēm piemēroto muitas procedūru.
3.  

Pēc iesniedzējas iestādes saņēmēja iestāde veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu uzraudzību pār:

a) 

fiziskām vai juridiskām personām, kuras ir pamatots iemesls turēt aizdomās par to, ka tās pārkāpj vai ir pārkāpušas muitas tiesību aktus,

b) 

preču pārvietošanu, kas varētu izraisīt muitas tiesību aktu būtiskus pārkāpumus,

c) 

transportlīdzekļiem, par kuriem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka tie ir izmantoti, tiek vai varētu tikt izmantoti muitas tiesību aktu pārkāpšanā.

4. pants

Spontāna palīdzība

Līgumslēdzējas Puses savas kompetences robežās sniedz viena otrai palīdzību, ja tās uzskata to par nepieciešamu muitas tiesību aktu pareizai piemērošanai, īpaši, ja tās saņem informāciju par:

— 
darbībām, kas bija pretrunā, ir vai būtu pretrunā šiem tiesību aktiem, un kura varētu interesēt citas Līgumslēdzējas Puses,
— 
jauniem līdzekļiem vai metodēm, kuras izmanto šo darbību veikšanai,
— 
precēm, attiecībā uz kurām izdarīts būtisks muitas tiesību aktu pārkāpums saistībā ar importu, eksportu, tranzītu vai jebkuru citu muitas procedūru.

5. pants

Piegāde/Paziņošana

Pēc iesniedzējas iestādes pieprasījuma saņēmēja iestāde saskaņā ar saviem tiesību aktiem veic visus nepieciešamos pasākumus, lai:

— 
sniegtu visus dokumentus,
— 
paziņotu par visiem lēmumiem,

kas ietilpst šā protokola darbības jomā, adresātam, kas dzīvo vai ir reģistrēts tās teritorijā.

6. pants

Palīdzības pieprasījumu forma un saturs

1.  
Pieprasījumus saskaņā ar šo protokolu iesniedz rakstveidā. Pieprasījumam pievieno dokumentus, kas ir nepieciešami šo pieprasījumu izpildei. Situācijas steidzamības dēļ var pieņemt arī mutiskus pieprasījumus, tomēr tie nekavējoties jāapstiprina rakstveidā.
2.  

Saskaņā ar 1. punktu pieprasījumos ietver šādu informāciju:

a) 

iesniedzēja iestāde;

b) 

pieprasītais pasākums;

c) 

pieprasījuma mērķis un iemesls;

d) 

attiecīgi normatīvi, administratīvi akti un citi juridiski akti;

e) 

pēc iespējas precīzākas un vispusīgākas norādes par fiziskajām vai juridiskajām personām, kas ir šīs izmeklēšanas objekts;

f) 

attiecīgo faktu kopsavilkums, izņemot gadījumus, kas paredzēti 5. pantā.

3.  
Pieprasījumus iesniedz saņēmējas iestādes oficiālajā valodā šai iestādei pieņemamā valodā.
4.  
Ja pieprasījums neatbilst formālajām prasībām, var pieprasīt tā labojumu vai papildinājumu, tomēr var notikt drošības pasākumu norīkošana.

7. pants

Pieprasījumu izpilde

1.  
Lai izpildītu palīdzības pieprasījumu, saņēmēja iestāde vai, ja tā pati nevar rīkoties, tad administratīvā struktūrvienība, kurai šī iestāde ir adresējusi pieprasījumu, darbojas savas kompetences un pieejamo resursu robežās kā tā rīkotos pati vai pēc tās pašas Līgumslēdzējas Puses citu iestāžu pieprasījuma, sniedzot jau pieejamu informāciju, veicot attiecīgu izmeklēšanu vai organizējot tās veikšanu.
2.  
Palīdzības pieprasījumus izpilda saskaņā ar saņēmējas Līgumslēdzējas Puses normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kā arī citiem juridiskiem aktiem.
3.  
Līgumslēdzējas Puses attiecīgi pilnvarotas amatpersonas ar otras iesaistītās Līgumslēdzējas Puses piekrišanu un ar pēdējās minētās nosacījumiem no saņēmējas iestādes vai citas iestādes birojiem, par kuriem saņēmēja iestāde ir atbildīga, var iegūt iesniedzējai iestādei šā protokola nolūkā nepieciešamo informāciju par muitas tiesību aktu pārkāpumu.
4.  
Līgumslēdzējas Puses amatpersonas ar otras Līgumslēdzējas Puses piekrišanu var piedalīties izmeklēšanā pēdējās minētās teritorijā.

8. pants

Informācijas paziņošanas veids

1.  
Saņēmēja iestāde ziņo iesniedzējai iestādei par izmeklēšanas rezultātiem dokumentu, apliecinātu dokumentu kopiju, ziņojumu. tml. veidā.
2.  
Šā panta 1. punktā minētos dokumentus var aizstāt ar tādam pašam mērķim jebkurā veidā sagatavotu datorizētu informāciju.

9. pants

Palīdzības sniegšanas pienākuma izņēmumi

1.  

Līgumslēdzējas Puses var atteikties sniegt šajā protokolā paredzēto palīdzību, ja tas:

a) 

varētu apdraudēt suverenitāti, sabiedrisko kārtību (l'ordre publique), drošību vai citas būtiskas intereses; vai

b) 

būtu saistīts ar valūtas vai nodokļu noteikumiem, kas nav noteikumi par muitas nodokļiem; vai

c) 

izpaustu rūpniecisku, komerciālu vai dienesta noslēpumu.

2.  
Ja iesniedzēja iestāde lūdz palīdzību, kuru tā pati nespētu sniegt, ja tai to lūgtu, tad savā pieprasījumā tā vērš uzmanību uz šo faktu. Tad saņēmēja iestāde izlemj, kā atbildēt uz šādu pieprasījumu.
3.  
Ja palīdzību aptur vai atsaka, tad šo lēmumu un tā pamatojumu nekavējoties paziņo iesniedzējai iestādei.

10. pants

Konfidencialitātes ievērošanas pienākums

Jebkura informācija, kas jebkurā veidā sniegta saskaņā ar šo protokolu, ir konfidenciāla. Uz to attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums un tai sniedz aizsardzību, kuru nodrošina līdzīgai informācijai saskaņā ar saņēmējas Līgumslēdzējas Puses attiecīgajiem spēkā esošajiem tiesību aktiem un attiecīgajiem noteikumiem, ko piemēro Kopienas iestādēm.

11. pants

Informācijas izmantošana

1.  
Iegūto informāciju izmanto vienīgi šā protokola mērķiem un katra Līgumslēdzēja Puse to var izmantot citiem mērķiem tikai ar administratīvās iestādes iepriekšēju rakstisku piekrišanu, kura sniegusi šo informāciju, un uz to attiecas jebkuri šīs iestādes noteiktiem ierobežojumiem. Šie noteikumi neattiecas uz informāciju par pārkāpumiem saistībā ar narkotiskām vielām un psihotropām vielām. Šo informāciju var sniegt citām iestādēm, kuras ir tieši iesaistītas nelikumīgas narkotiku plūsmas apkarošanā.
2.  
Šā panta 1. punkts nekavē informācijas izmantošanu tiesas vai administratīvā procesā, kuru vēlāk uzsāk par muitas tiesību aktu neievērošanu.
3.  
Līgumslēdzējas Puses savos pierādījumu dokumentos, ziņojumos un liecībās, kā arī procesos un maksājumos, par kuriem iesniegtas prasības tiesā, kā pierādījumus var izmantot saskaņā ar šā protokola noteikumiem iegūto informāciju un izskatītos dokumentus.

12. pants

Eksperti un liecinieki

Piešķirto pilnvaru robežās saņēmējas iestādes amatpersonu var pilnvarot kā ekspertu vai liecinieku tiesas vai administratīvā procesā par šajā protokolā ietvertajiem jautājumiem otras Līgumslēdzējas Puses jurisdikcijā, un iesniegt attiecīgus priekšmetus, dokumentus vai to apliecinātas kopijas, kas varētu būt nepieciešamas procesā. Uzaicinājumā konkrēti jānorāda, kādā lietā un uz kāda amata vai kvalifikācijas pamata amatpersonu nopratinās.

13. pants

Palīdzības izdevumi

Līgumslēdzējas Puses atsakās no visām savstarpējām prasībām atmaksāt izdevumus, kas radušies saskaņā ar šo protokolu, izņemot attiecīgā gadījumā izdevumus par ekspertiem un lieciniekiem, kā arī tulkiem un tulkotājiem, kuri nav nodarbināti valsts civildienestā.

14. pants

Īstenošana

1.  
Šā protokola pārvaldību uztic EBTA valstu centrālajām muitas iestādēm, no vienas puses, un EK Komisijas kompetentajiem dienestiem un attiecīgā gadījumā EK dalībvalstu muitas iestādēm, no otras puses. Tās lemj par visiem šā protokola piemērošanai nepieciešamajiem praktiskajiem pasākumiem, ņemot vērā noteikumus datu aizsardzības jomā. Tās var ieteikt kompetentajām iestādēm grozījumus, kurus, pēc to uzskatiem, vajadzētu izdarīt šajā protokolā.
2.  
Līgumslēdzējas Puses nosūta viena otrai kompetento iestāžu sarakstus, kuras ir izraudzītas par korespondentiem šā protokola īstenošanai.

Attiecībā uz Kopienas kompetencē ietilpstošiem gadījumiem pienācīga uzmanība šajā ziņā jāpievērš konkrētām situācijām, kurās steidzamības dēļ vai tādēļ, ka pieprasījumā vai paziņojumā ir iesaistītas tikai divas valstis, var būt nepieciešama tieša sazināšanās starp EBTA valstu un EK dalībvalstu kompetentajiem dienestiem pieprasījumu apstrādei vai informācijas apmaiņai. Šo informāciju papildina ar to dienestu amatpersonu sarakstiem, kuri atbildīgi par muitas tiesību aktu pārkāpumu novēršanu, izmeklēšanu un apkarošanu; šos sarakstus nepieciešamības gadījumā pārskata.

Turklāt, lai nodrošinātu šā protokola darbības maksimālu efektivitāti, Līgumslēdzējas Puses veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka par muitas krāpšanas novēršanu atbildīgās struktūrvienības nodibina tiešus personiskus kontaktus, tostarp — attiecīgā gadījumā — vietējo muitas iestāžu līmenī, lai veicinātu informācijas apmaiņu un pieprasījumu apstrādi.

3.  
Līgumslēdzējas Puses savstarpēji apspriežas un tad informē viena otru par sīkiem īstenošanas noteikumiem, kurus pieņem saskaņā ar šā panta noteikumiem.

15. pants

Komplementaritāte

1.  
Šis protokols papildina un neaizliedz savstarpējas palīdzības nolīgumu piemērošanu, kuri ir noslēgti vai kurus var noslēgt starp EK dalībvalstīm un EBTA valstīm, kā arī starp EBTA valstīm. Tas arī neaizliedz plašāku savstarpēju palīdzību, kuru sniedz saskaņā ar šiem nolīgumiem.
2.  
Neierobežojot 11. pantu, šie nolīgumi neierobežo Kopienas noteikumus, kas reglamentē muitas jomā iegūtās informācijas paziņošanu starp EK Komisijas kompetentajiem dienestiem un dalībvalstu muitas iestādēm, kura varētu interesēt Kopienu.

12. PROTOKOLS

par atbilstības novērtēšanas nolīgumiem ar trešām valstīm

Savstarpējas atzīšanas nolīgumus ar trešām valstīm par atbilstības novērtēšanu produktiem, kuri saskaņā ar EK tiesību aktiem ir jāmarķē, apspriedīs pēc Kopienas iniciatīvas. Apspriežoties Kopiena ņems vērā to, ka attiecīgās trešās valstis noslēgs ar EBTA valstīm paralēlus savstarpējas atzīšanas nolīgumus, kas ir līdzvērtīgi nolīgumiem, kuri jānoslēdz ar Kopienu. Līgumslēdzējas Puses sadarbojas saskaņā ar vispārējām informēšanas un saskaņošanas procedūrām, kas paredzētas EEZ līgumā. Ja attiecībās ar trešām valstīm rodas nesaskaņas, tās risina saskaņā ar attiecīgajiem EEZ līguma noteikumiem.

13. PROTOKOLS

par antidempinga un kompensācijas pasākumu nepiemērošanu



Līguma 26. panta piemērošana aprobežojas ar jomām, kuras ietvertas līguma noteikumos un kurās Kopienas aquis ir pilnīgi integrēti līgumā.

Turklāt, ja vien Līgumslēdzējas Puses nevienojas par citiem risinājumiem, tā piemērošana neierobežo pasākumus, kurus Līgumslēdzējas Puses var īstenot, lai izvairītos no šādu trešajām valstīm paredzētu pasākumu apiešanas:

— 
antidempinga pasākumi,
— 
kompensācijas maksājumi,
— 
pasākumi, kas vērsti pret nelikumīgu komercdarbības praksi, kas attiecināma uz trešajām valstīm.

14. PROTOKOLS

par ogļu un tērauda ražojumu tirdzniecību



1. pants

Šo protokolu piemēro ražojumiem, uz ko attiecas divpusējie brīvās tirdzniecības nolīgumi (še turpmāk “brīvās tirdzniecības nolīgumi”), kuri noslēgti starp Eiropas Ogļu un tērauda kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un atsevišķām EBTA valstīm, no otras puses, vai attiecīgā gadījumā starp Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dalībvalstīm un dažādām EBTA valstīm.

2. pants

1.  
Minētie brīvās tirdzniecības nolīgumi paliek neskarti, ja vien šajā protokolā nav paredzēts citādi. Ja brīvās tirdzniecības nolīgumus nepiemēro, piemēro šā līguma noteikumus. Ja turpina piemērot brīvās tirdzniecības nolīgumu materiālās tiesību normas, piemēro arī šo nolīgumu organizatoriskos noteikumus.
2.  
Kvantitatīvos eksporta ierobežojumus un tiem līdzvērtīgas iedarbības pasākumus, muitas nodokļus un tarifus, kas piemērojami tirdzniecībai Eiropas Ekonomikas zonā, atceļ.

3. pants

Līgumslēdzējas Puses neievieš nekādus ierobežojumus vai administratīvus un tehniskus noteikumus, kas Līgumslēdzēju Pušu savstarpējā tirdzniecībā traucētu tādu ražojumu brīvu apriti, uz kuriem attiecas šis protokols.

4. pants

Materiālās konkurences tiesību normas, kas uzņēmumiem piemērojamas šai protokolā minēto ražojumu sakarā, iekļauj 25. protokolā. Sekundārie tiesību akti ir izklāstīti 21. protokolā un XIV pielikumā.

5. pants

Līgumslēdzējas Puses ievēro noteikumus par atbalstu metalurģijas rūpniecības nozarei. Tās jo īpaši atzīst to Kopienas noteikumu nozīmi, kas attiecas uz atbalstu metalurģijas rūpniecības nozarei un ir izklāstīti Komisijas Lēmumā 322/89/EOTK, kura termiņš beidzas 1991. gada 31. decembrī, un piekrīt šiem noteikumiem. Līgumslēdzējas Puses apliecina savas saistības iekļaut EEZ līgumā jaunus Kopienas noteikumus par atbalstu metalurģijas rūpniecības nozarei, šim līgumam stājoties spēkā, ja vien tie būtiski neatšķiras no minētā Lēmuma 322/89/EOTK noteikumiem.

6. pants

1.  
Līgumslēdzējas Puses apmainās ar informāciju par tirgiem. EBTA valstis dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka tērauda ražotāji, patērētāji un tirgotāji sniedz šādu informāciju.
2.  
EBTA valstis dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka to teritorijās reģistrētie tērauda ražošanas uzņēmumi piedalās ikgadējos pētījumos par ieguldījumiem, kas minēti Komisijas 1981. gada 18. novembra Lēmuma 3302/81/EOTK 15. pantā. Līgumslēdzējas Puses, neskarot uzņēmējdarbības konfidencialitātes prasības, apmainās ar informāciju par nozīmīgiem ieguldījumu vai ieguldījumu atsaukšanas projektiem.
3.  
Visi jautājumi par informācijas apmaiņu starp Līgumslēdzējām Pusēm ir reglamentēti šā līguma vispārējos organizatoriskajos noteikumos.

7. pants

Līgumslēdzējas Puses ņem vērā, ka izcelsmes noteikumus, kas paredzēti 3. protokolā brīvās tirdzniecības nolīgumos, kuri noslēgti starp Eiropas Ekonomikas kopienu un atsevišķām EBTA valstīm, aizstāj ar šā līguma 4. protokolu.

15. PROTOKOLS

par personu brīvu pārvietošanos (lihtenšteina) ( 8 )



1. pants

Līguma un tā pielikumu noteikumus attiecībā uz personu brīvu pārvietošanos starp EK dalībvalstīm un EBTA valstīm piemēro saskaņā ar pārejas noteikumiem, kas paredzēti šajā protokolā.

▼M1 —————

▼B

5. pants

1.  
Lihtenšteina, no vienas puses, un EK dalībvalstis un citas EBTA valstis, no otras puses, attiecībā uz attiecīgi EK dalībvalstu un citu EBTA valstu pilsoņiem un Lihtenšteinas pavalstniekiem līdz 1998. gada 1. janvārim var atstāt spēkā valsts tiesību aktus, kas nosaka, ka ir jāsaņem iepriekšēja atļauja ieceļošanai, dzīvošanai un strādāšanai.
2.  
Līdz 1998. gada 1. janvārim Lihtenšteina attiecībā uz EK dalībvalstu un citu EBTA valstu pilsoņiem var atstāt spēkā kvantitatīvus ierobežojumus jauniem iedzīvotājiem, sezonas darbiniekiem un pierobežas darbiniekiem. Šos kvantitatīvos ierobežojumus pakāpeniski samazinās.

6. pants

1.  
Līdz 1998. gada 1. janvārim Lihtenšteina var atstāt spēkā valsts tiesību aktus, kas ierobežo sezonas darbinieku profesionālo mobilitāti, tostarp šādu darbinieku pienākumu pēc to sezonālās atļaujas termiņa izbeigšanās atstāt Lihtenšteinas teritoriju uz vismaz trīs mēnešiem. No 1993. gada 1. janvāra sezonālās atļaujas tiem sezonas darbiniekiem, kam ir sezonas darba līgums, atgriežoties Lihtenšteinas teritorijā, sezonas atļaujas tiks automātiski atjaunotas.
2.  
Regulas (EEK) Nr. 1 612 /6 810 .,11. un 12. pants, kā norādīts līguma V pielikuma 2. punktā, attiecas uz Lihtenšteinu attiecībā uz iedzīvotājiem no 1995. gada 1. janvāra, un attiecībā uz sezonas darbiniekiem — no 1997. gada 1. janvāra.
3.  
Šā panta 2. punktā paredzētos pasākumus piemēro arī pašnodarbinātas personas ģimenes locekļiem Lihtenšteinas teritorijā.

7. pants

Lihtenšteina var atstāt spēkā:

— 
līdz 1998. gada 1. janvārim — valsts tiesību aktus, kas nosaka, ka darbinieks, kurš ir nodarbināts Lihtenšteinas teritorijā, bet dzīvo citā teritorijā (pierobežas darbinieks), katru dienu atgriežas teritorijā, kurā viņš dzīvo;
— 
līdz 1998. gada 1. janvārim — valsts tiesību aktus par visu kategoriju darbinieku profesionālās mobilitātes ierobežojumiem un ierobežojumiem saistībā ar piekļuvi profesijām;
— 
līdz 1995. gada 1. janvārim — valsts tiesību aktus par ierobežojumiem saistībā ar piekļuvi profesionālām darbībām attiecībā uz pašnodarbinātām personām, kas dzīvo Lihtenšteinas teritorijā. Šos ierobežojumus var saglabāt līdz 1997. gada 1. janvārim attiecībā uz pašnodarbinātām personām, kas dzīvo ārpus Lihtenšteinas teritorijas.

8. pants

1.  
Izņemot ierobežojumus, kas izklāstīti 2. līdz 7. pantā, Lihtenšteina no līguma parakstīšanas dienas neievieš nekādus jaunus ierobežojošus pasākumus saistībā ar darbinieku un pašnodarbinātu personu ieceļošanu, nodarbinātību un uzturēšanos.
2.  
Lihtenšteina veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārejas laikā EK dalībvalstu un citu EBTA valstu pilsoņi varētu pieņemt Lihtenšteinas teritorijā pieejamu darbu ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Lihtenšteinas pilsoņi un pavalstnieki.

9. pants

▼M1 —————

▼B

2.  
Lihtenšteinas pārejas posma beigās Līgumslēdzējas Puses var kopīgi pārskatīt pārejas posma pasākumus, atbilstīgi ņemot vērā Lihtenšteinas īpašo ģeogrāfisko stāvokli.

10. pants

Pārejas periodu laikā turpinās piemērot esošos divpusējos nolīgumus, ja vien no līguma neizriet EK dalībvalstu un EBTA valstu pilsoņiem labvēlīgāki noteikumi.

11. pants

Šajā protokolā iekļauto terminu “sezonas darbinieks” un “pierobežas darbinieks” nozīme ir tāda, kā definēts Lihtenšteinas tiesību aktos līguma parakstīšanas laikā.

16. PROTOKOLS

par sociālās drošības pasākumiem attiecībā uz pārejas periodiem personu brīvas pārvietošanās jomā (Lihtenšteinā) ( 9 )



1. pants

Lai piemērotu šo protokolu un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1408/71 (1971. gada 14. jūnijs) par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 149, 5.7.1971., 416. lpp.), “sezonas darbinieks” attiecībā uz Lihtenšteinu ir jebkurš darbinieks, kas ir EK dalībvalsts vai EBTA valsts pilsonis un kam ir atļauja sezonas darbam Lihtenšteinas tiesību aktu izpratnē, proti, uz laikposmu, kas nav ilgāks kā deviņi mēneši.

2. pants

Atļaujas derīguma laikā sezonas darbiniekam ir tiesības uz bezdarbnieka pabalstu atbilstoši Lihtenšteinas tiesību aktiem, proti, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Lihtenšteinas pilsoņiem, tātad — atbilstoši Regulas (EEK) Nr. 1408/71 nosacījumiem.

3. pants

Daļu no sezonas darbinieka iemaksām bezdarba gadījumam Lihtenšteina atlīdzina šādu darbinieku dzīvesvietas valstīm atbilstoši šādai kārtībai:

a) 

Iemaksu kopējo apjomu katrai valstij nosaka, pamatojoties uz sezonas darbinieku skaitu, kas ir minētās valsts pilsoņi un augusta beigās atrodas Lihtenšteinā, un balstoties uz sezonas vidējo ilgumu, atalgojumu un iemaksu likmēm bezdarbnieku apdrošināšanai attiecīgi Lihtenšteinā (darba devēja un darbinieka daļām).

b) 

Katrai valstij atmaksātā summa atbilst piecdesmit procentiem no kopējās iemaksu summas, ko aprēķina saskaņā ar a) apakšpunktu.

c) 

Atmaksāšanu veic tikai tad, kad kopējais sezonas darbinieku skaits, kas atrodas attiecīgajā valstī, uzskaites periodā pārsniedz 50 Lihtenšteinā.

▼M1 —————

▼B

5. pants

Šis protokols ir spēkā tikai pārejas periodu laikā, kas noteikti 15. protokolā.

17. PROTOKOLS

par 34. pantu

1.

Līguma 34. pants netraucē Līgumslēdzējām Pusēm pieņemt tiesību aktus vai piemērot kādus pasākumus attiecībā uz trešo valstu piekļuvi to tirgiem.

Visus tiesību aktus nozarēs, ko reglamentē šis līgums, interpretē saskaņā ar līgumā noteiktajām procedūrām, un Līgumslēdzējas Puses cenšas sīki izstrādāt attiecīgos EEZ noteikumus.

Visos citos gadījumos Līgumslēdzējas Puses informē EEZ Apvienoto komiteju par šādiem pasākumiem un vajadzības gadījumā cenšas pieņemt noteikumus, lai nodrošinātu, ka minētos pasākumus neapiet caur pārējo Līgumslēdzēju Pušu teritoriju.

Ja par šādiem noteikumiem nevar panākt vienošanos, attiecīgā Līgumslēdzēja Puse var veikt vajadzīgos pasākumus šādas apiešanas novēršanai.

2.

Nosakot labuma guvējus no tiesībām, kas izriet no līguma 34. panta, piemēro Vispārējās programmas ierobežojumu atcelšanai attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību (OV 2, 15.1.1962., 36/62. lpp.) I sadaļu ar tādām pašām tiesiskajām sekām kā Kopienā.

18. PROTOKOLS

par iekšējām procedūrām 43. panta īstenošanai



Attiecībā uz Kopienu procedūras, kas ievērojamas līguma 43. panta īstenošanai, ir izklāstītas Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā.

Attiecībā uz EBTA valstīm procedūras ir izklāstītas līgumā par EBTA valstu Pastāvīgo komiteju, un tās aptver turpmāk minētos elementus:

EBTA valsts, kas ir paredzējusi veikt pasākumus saskaņā ar līguma 43. pantu, laikus par to paziņo EBTA valstu Pastāvīgajai komitejai.
Tomēr slepenības vai steidzamības gadījumā, paziņojumu citām EBTA valstīm un Pastāvīgajai komitejai sniedz vēlākais līdz dienai, kad pasākumi stājas spēkā.
EBTA valstu Pastāvīgā komiteja izvērtē stāvokli un sniedz atzinumu par pasākumu ieviešanu. Tā pastāvīgi uzrauga stāvokli un var ar balsu vairākumu jebkurā laikā sniegt ieteikumus attiecībā uz iespējamiem ieviesto pasākumu grozījumiem, to apturēšanu vai atcelšanu vai, attiecībā uz citiem pasākumiem, sniegt atbalstu attiecīgajai EBTA valstij, lai varētu pārvarēt savas grūtības.

19. PROTOKOLS

par jūras transportu



Līgumslēdzējas Puses savā starpā nepiemēro pasākumus, kas minēti Padomes Regulās (EEK) Nr. 4057/86 (OV L 378, 31.12.1986., 14. lpp.) un Nr. 4058/86 (OV L 378, 31.12.1986., 21. lpp.) un Padomes Lēmumā 83/573/EEK (OV L 332, 28.11.1983., 37. lpp.), vai citus līdzīgus pasākumus, ja vien Kopienas tiesību kopums jūras pārvadājumu jomā, kas ietverts šajā līgumā, ir pilnībā ievērots.

Līgumslēdzējas Puses koordinē savas darbības un pasākumus attiecībā uz trešām valstīm un trešo valstu uzņēmumiem jūras pārvadājumu nozarē saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem noteikumiem.

1. 

Ja Līgumslēdzēja Puse nolemj uzraudzīt dažu trešo valstu darbības jūras kravu pārvadājumu jomā, tā par to informē EEZ Apvienoto komiteju un var ierosināt arī citām Līgumslēdzējām Pusēm piedalīties šādā uzraudzībā.

2. 

Ja Līgumslēdzēja Puse, atbildot uz ierobežojumu vai draudiem ierobežot brīvu piekļuvi kravām tāljūru pārvadājumos, nolemj izveidot diplomātiskas pārstāvniecības trešās valstīs, tā par to informē EEZ Apvienoto komiteju. Citas Līgumslēdzējas Puses var izlemt pievienoties šādām diplomātiskām pārstāvniecībām.

3. 

Ja kāda no Līgumslēdzējām Pusēm plāno veikt pasākumus vai darbības pret trešo valsti un/vai trešās valsts kuģu īpašniekiem, lai, cita starpā, atbildētu uz negodīgu cenu veidošanas praksi, ko īsteno daži trešo valstu kuģu īpašnieki starptautisko kravu līnijpārvadājumu jomā, vai ierobežojumiem vai draudiem ierobežot brīvu piekļuvi kravām tāljūru pārvadājumos, tā par to informē EEZ Apvienoto komiteju. Attiecīgā gadījumā Līgumslēdzējas Puses, kas sāk šādas procedūras, var lūgt citām Līgumslēdzējām Pusēm sadarboties šādu procedūru īstenošanā.

Pārējās Līgumslēdzējas Puses var nolemt veikt tādus pašus pasākumus vai darbības atbilstīgi savai kompetencei. Ja no kādas Līgumslēdzējas Puses veiktajiem pasākumiem vai darbībām izvairās citu tādu Līgumslēdzēju Pušu teritorijā, kas nav pieņēmušas šādus pasākumus vai darbības, tad Līgumslēdzēja Puse, no kuras pasākumiem vai darbībām izvairās, var veikt attiecīgus pasākumus situācijas labošanas nolūkā.

4. 

Ja kāda no Līgumslēdzējām Pusēm plāno apspriesties par kravu dalīšanas nosacījumiem, kas minēti Padomes Regulas (EEK) Nr. 4055/86 (OV L 378, 31.12.1986., 1. lpp.) 5. panta 1. punktā un 6. pantā, vai attiecināt minētās regulas noteikumus uz kādas trešās valsts pilsoņiem, kā paredzēts tās 7. pantā, tā par to informē EEZ Apvienoto komiteju.

Ja viena vai vairākas Līgumslēdzējas Puses iebilst pret šādu plānotu rīcību, EEZ Apvienotajā komitejā meklē šā jautājuma risinājumu, kas būtu pieņemams pārējām Līgumslēdzējām Pusēm. Ja Līgumslēdzējas Puses nepanāk vienošanos, var lemt par attiecīgu pasākumu veikšanu. Ja citi līdzekļi nav pieejami, šādi pasākumi var ietvert ar regulas 1. pantu noteiktās brīvības sniegt jūras pārvadājumu pakalpojumus atsaukšanu Līgumslēdzēju Pušu starpā.

5. 

Informāciju, kas minēta 1. līdz 4. punktā, sniedz pēc iespējas savlaicīgi, lai Līgumslēdzējas Puses varētu saskaņot savas darbības.

6. 

Pēc kādas Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma Līgumslēdzējas Puses apspriežas par jautājumiem, kas attiecas uz jūras kravu pārvadājumiem un ko izskata starptautiskās organizācijās, un par tās attīstības dažādiem aspektiem, kas notikusi Līgumslēdzēju Pušu un trešo valstu attiecībās jūras kravu pārvadājumu jomā, un par divpusējo un daudzpusējo šajā nozarē noslēgto nolīgumu darbību.

20. PROTOKOLS

par piekļuvi iekšējiem ūdensceļiem

1.

Katra Līgumslēdzēja Puse piešķir savstarpējas tiesības piekļūt otras puses iekšējiem ūdensceļiem. Reinas un Donavas gadījumā Līgumslēdzējas Puses veiks visus vajadzīgos pasākumus, lai vienlaikus sasniegtu vienlīdzīgas piekļuves mērķi un panāktu brīvību veikt uzņēmējdarbību iekšējo ūdensceļu apvidū.

2.

Attiecīgajās starptautiskajās organizācijās līdz 1996. gada 1. janvārim izstrādā vienošanos par to, lai visām Līgumslēdzējām Pusēm tiktu nodrošināta savstarpēji vienlīdzīga piekļuve iekšējiem ūdensceļiem Līgumslēdzēju Pušu teritorijā, ņemot vērā saistības saskaņā ar attiecīgajiem daudzpusējiem nolīgumiem.

3.

No dienas, kad spēkā stājas līgums, visus attiecīgos acquis communautaire par iekšējiem ūdensceļiem piemēro tajās EBTA valstīs, kurām tajā brīdī ir piekļuve Kopienas iekšējiem ūdensceļiem, bet pārējās EBTA valstīs — tiklīdz tās iegūst vienlīdzīgas piekļuves tiesības.

Tomēr uz tādiem pārējo EBTA valstu iekšējo ūdensceļu kuģiem, kurus sāk ekspluatēt pēc 1993. gada 1. janvāra, ir attiecināmas 8. panta prasības 1989. gada 27. aprīļa Regulā (EEK) Nr. 1101/89 (OV L 116, 28.4.1989., 25. lpp.), kurā līguma vajadzībām izdarīti pielāgojumi, tiklīdz šīs valstis iegūst piekļuvi Kopienas iekšējiem ūdensceļiem.

21. PROTOKOLS

par uzņēmumiem piemērojamo konkurences noteikumu īstenošanu



1. pants

Ar vienošanos starp EBTA valstīm EBTA Uzraudzības iestādei attiecībā uz Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma konkurences noteikumu piemērošanu uztic līdzvērtīgas pilnvaras un līdzīgas funkcijas tām pilnvarām un funkcijām, kādas ir EK Komisijai līguma parakstīšanas brīdī, kas ļauj EBTA Uzraudzības iestādei īstenot principus, kuri paredzēti līguma 1. panta 2. punkta e) apakšpunktā un 53. līdz 60. punktā, kā arī 25. protokolā.

Lai nodrošinātu, ka saskaņā ar šo līgumu EK Komisijai attiecībā uz Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma konkurences noteikumu piemērošanu ir līdzvērtīgas pilnvaras un līdzīgas funkcijas tām, kādas tai ir Līguma parakstīšanas brīdī, Kopiena vajadzības gadījumā pieņem noteikumus, ar ko īsteno principus, kuri paredzēti līguma 1. panta 2. punkta e) apakšpunktā un 53. līdz 60. pantā, kā arī 25. protokolā.

2. pants

Ja, ievērojot līguma VII daļā izklāstītās procedūras, 1. panta 2. punkta e) apakšpunkta un 53. līdz 60. panta, kā arī 25. protokola prasību īstenošanai vai šā protokola 3. pantā uzskaitīto tiesību aktu grozīšanai pieņem jauni tiesību akti, tad atbilstoši groza arī vienošanos, ar ko izveido EBTA Uzraudzības iestādi, lai nodrošinātu, ka EBTA Uzraudzības iestādei vienlaikus uztic līdzvērtīgas pilnvaras un līdzīgas funkcijas tām pilnvarām un funkcijām, kādas ir EK Komisijai.

3. pants

1.  
Papildus XIV pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem EK Komisijas pilnvaras un funkcijas Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma konkurences noteikumu piemērošanai nosaka arī šādi tiesību akti:

Uzņēmumu koncentrācijas kontrole

1.

▼M137 32004 R 0139: 4. panta 4. un 5. punkts un 6. līdz 26. pants Padomes 2004. gada 20. janvāra Regulā (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula) (OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp).

▼M43

2.

►M225  32004 R 0802: Komisijas 2004. gada 7. aprīļa Regula (EK) Nr. 802/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV L 133, 30.4.2004., 1. lpp.), kas labota ar OV L 172, 6.5.2004., 9. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

— 
32006 R 1792: Komisijas 2006. gada 23. oktobra Regulu (EK) Nr. 1792/2006 (OV L 362, 20.12.2006., 1. lpp.),
— 
32008 R 1033: Komisijas 2008. gada 20. oktobra Regulu (EK) Nr. 1033/2008 (OV L 279, 22.10.2008., 3. lpp.). ◄

▼M273

— 
32013 R 1269: Komisijas 2013. gada 5. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1269/2013 (OV L 336, 14.12.2013., 1. lpp.).

▼M281

— 
32013 R 0519: Komisijas 2013. gada 21. februāra Regulu (ES) Nr. 519/2013 (OV L 158, 10.6.2013., 74. lpp.).

▼B

Vispārīgie procedūras noteikumi

3.

►M150  32003 R 0001: Council Regulation (EC) No 1/2003 of 16 December 2002 on the implementation of the rules on competition laid down in Articles 81 and 82 of the Treaty (OJ L 1, 4.1.2003, p. 1). ◄ ►M160  , kas grozīts ar:

— 
32004 R 0411: Padomes 2004. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 411/2004 (OV L 68, 6.3.2004., 1. lpp.).
 ◄

▼M185

— 
32006 R 1419: Padomes 2006. gada 25. septembra Regula (EK) Nr. 1419/2006 (OV L 269, 28.9.2006., 1. lpp.).

▼B

4.

►M154  32004 R 0773: Komisijas 2004. gada 7. aprīļa Regula (EK) Nr. 773/2004 par lietas izskatīšanu saskaņā ar EK Līguma 81. un 82. pantu, ko vada Komisija (OV L 123, 27.4.2004., 18. lpp.). ◄

▼M201

— 
32006 R 1792: Komisijas 2006. gada 23. oktobra Regulu (EK) Nr. 1792/2006 (OV L 362, 20.12.2006., 1. lpp.).

▼M226

— 
32008 R 0622: Komisijas 2008. gada 30. jūnija Regula (EK) Nr. 622/2008 (OV L 171, 1.7.2008., 3. lpp.).

▼M281

— 
32013 R 0519: Komisijas 2013. gada 21. februāra Regulu (ES) Nr. 519/2013 (OV L 158, 10.6.2013., 74. lpp.).

▼M154 —————

▼B

Transports

▼M150 —————

▼M70 —————

▼B

10.

374 R 2988: Padomes Regula (EEK) Nr. 2988/74 (1974.gada 26. novembris) attiecībā uz noilguma termiņiem procesuālās darbībās un sankciju piemērošanā atbilstīgi Eiropas Ekonomikas kopienas transporta un konkurences noteikumiem (OV L 319, 29.11.1974., 1. lpp.) ►M150  , kurā grozījumi izdarīti ar:

— 
32003 R 0001: Padomes 2002. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1/2003 (OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.).
 ◄

▼M150 —————

▼M70 —————

▼B

13.

387 R 3975: Padomes Regula (EEK) Nr. 3975/87 (1987. gada 14. decembris) par procedūru konkurences noteikumu piemērošanai attiecībā uz uzņēmumiem gaisa transporta nozarē (OV L 374, 31.12.1987., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:

— 
391 R 1284: Padomes 1991. gada 14. maija Regulu (EEK) Nr. 1284/91 (OV L 122, 17.5.1991., 2. lpp.).

▼M3

— 
392 R 2410: Padomes 1992. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2410/92 (OV L 240, 24.8.1992., 18. lpp.).

▼M150

— 
32003 R 0001: Padomes 2002. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1/2003 (OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.).

▼M160

— 
32004 R 0411: Padomes 2004. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 411/2004 (OV L 68, 6.3.2004., 1. lpp.).

▼M70 —————

▼M154 —————

▼B

2.  

Papildus XIV pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem EK Komisijas pilnvaras un funkcijas Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) dibināšanas līguma konkurences noteikumu piemērošanai nosaka arī šādi tiesību akti:

1. 

EOTK līguma 65. panta 2. punkta 3. līdz 5. apakšpunkts, 3. punkts, 4. punkta 2. apakšpunkts un 5. punkts.

2. 

EOTK līguma 66. panta 2. punkta 2. līdz 4. apakšpunkts un 4. līdz 6. punkts.

3. 

354 D 7026: Augstās iestādes Lēmums Nr. 26/54 (1954. gada 6. maijs), ar ko paredz noteikumus par iesniedzamo informāciju, īstenojot Līguma 66. panta 4. punkta prasības (Eiropas Ogļu un tērauda kopienas Oficiālais vēstnesis Nr. 9, 11.5.1954., 350/54. lpp.).

4. 

378 S 0715: Komisijas Lēmums Nr. 715/78/EOTK (1978. gada 6. aprīlis) par noilgumiem tiesas procesos un sankciju izpildē saskaņā ar Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumu (OV L 94, 8.4.1978., 22. lpp.).

5. 

384 S 0379: Komisijas Lēmums Nr. 379/84/EOTK (1984. gada 15. februāris), ar ko nosaka to Komisijas amatpersonu un pārstāvju pilnvaras, kuriem uzdots veikt pārbaudes, kas paredzētas EOTK līgumā un tā piemērošanā pieņemtajos lēmumos (OV L 46, 16.2.1984., 23. lpp.).

▼M150 —————

▼B

8. pants

Uzskata, ka pieteikumi ►M150  ————— ◄ , kas iesniegti EK Komisijai pirms Līguma spēkā stāšanās dienas, atbilst pieteikuma ►M150  ————— ◄ noteikumiem saskaņā ar Līgumu.

Kompetentā uzraudzības iestāde saskaņā ar Līguma 56. pantu un 23. protokola 10. pantu var pieprasīt pienācīgi aizpildītu veidlapu, kas noteikta attiecībā uz Līguma prasību īstenošanu un kas tai jāiesniedz laikā, kādu tā norāda. Tādā gadījumā pieteikumi ►M150  ————— ◄ uzskatāmi par pareizi sagatavotiem tikai tad, ja veidlapas ir iesniegtas norādītajā laikā un saskaņā ar līguma noteikumiem.

▼M150 —————

▼B

10. pants

Līgumslēdzējas Puses nodrošina, ka pasākumus, ar kuriem nodrošina vajadzīgo palīdzību EBTA Uzraudzības iestādes un EK Komisijas amatpersonām, veic sešos mēnešos pēc līguma stāšanās spēkā.

11. pants

Aizliegums 53. panta 1. punktā neattiecas uz nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotām darbībām, kas jau pastāv līguma spēkā stāšanās dienā un uz ko attiecas 53. panta 1. punkts, ja nolīgumos, lēmumos vai darbībās ir izdarīti grozījumi sešos mēnešos no līguma spēkā stāšanās dienas, lai izpildītu nosacījumus, kas iekļauti XIV pielikumā paredzētajos grupālajos atbrīvojumos.

12. pants

Aizliegums 53. panta 1. punktā neattiecas uz nolīgumiem, uzņēmumu apvienību lēmumiem un saskaņotām darbībām, kas jau pastāv līguma spēkā stāšanās dienā un uz ko attiecas 53. panta 1. punkts, ja šādos nolīgumos, lēmumos vai darbībās ir izdarīti grozījumi sešos mēnešos no līguma spēkā stāšanās dienas, lai uz tiem vairs neattiektos 53. panta 1. punkta aizliegums.

13. pants

Uz nolīgumiem, uzņēmumu apvienību lēmumiem un saskaņotām darbībām, kam piešķirts individuāls atbrīvojums saskaņā ar Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas Līguma 85. panta 3. punktu vēl pirms EEZ līguma spēkā stāšanās dienas, šis atbrīvojums arī turpmāk attiecas uz EEZ līguma normām līdz to termiņa beigām, kā paredzēts lēmumos par šādiem atbrīvojumiem, vai kamēr EK Komisija nenolemj citādi, un piemēro agrāko no šiem datumiem.

▼M150

Klauzula par pārskatīšanu

Līdz 2005. gada beigām un pēc vienas Līgumslēdzējas puses pieprasījuma, puses pārskata Līguma 53. un 54. panta izpildes mehānismus, kā arī Līguma 23. protokola sadarbības mehānismus, lai nodrošinātu šo pantu homogēnu un efektīvu piemērošanu. Puses jo īpaši pārskata EEZ Apvienotās komitejas 2004. gada 24. septembra lēmumu Nr. 130/2004, ņemot vērā pušu pieredzi par jauno konkurences noteikumu izpildi, un apsver iespēju EEZ atspoguļot sistēmu, ko Eiropas Savienībā nosaka Padomes Regula (EK) Nr. 1/2003 attiecībā uz Līguma 81. un 82. panta piemērošanu valstu konkurences iestādēs, horizontālo sadarbību starp valstu konkurences iestādēm un mehānismu, ar kuru nodrošina, ka valstu iestādes vienādi piemēro konkurences noteikumus.

▼B

22. PROTOKOLS

par terminu “uzņēmums” un “apgrozījums” definīciju (56. pants)



1. pants

Lai saskaņā ar līguma 56. pantu noteiktu atsevišķus gadījumus, “uzņēmums” ir jebkura juridiska vienība, kas veic saimnieciska vai ekonomiska rakstura darbību.

2. pants

“Apgrozījums” līguma 56. panta nozīmē ir summa, kādu attiecīgie uzņēmumi iepriekšējā finanšu gadā ieguvuši teritorijā, uz kuru attiecas līgums, pārdodot ražojumus un sniedzot pakalpojumus, kas ietilpst uzņēmuma parastajā darbības jomā, atskaitot pārdošanas cenas atlaides no cenrāža cenas, kā arī pievienotās vērtības nodokli un citus ar apgrozījumu tieši saistītos nodokļus.

3. pants

▼M136

Apgrozījuma vietā izmanto:

a) 

attiecībā uz kredītiestādēm un citām finanšu iestādēm – zemāk minēto ienākumu summu, kā definēts Padomes Direktīvā 86/635/EEK, vajadzības gadījumā atskaitot pievienotās vērtības nodokli un citus nodokļus, kas tieši saistīti ar šiem ienākumiem:

i) 

procentu ienākumus vai līdzīgus ienākumus;

ii) 

ienākumus no vērtspapīriem:

— 
ienākumus no akcijām un citiem mainīgā procenta vērtspapīriem,
— 
ienākumus no līdzdalības,
— 
ienākumus no daļām saistītos uzņēmumos;
iii) 

iekasēto komisijas naudu;

iv) 

tīro peļņu finanšu operācijās;

v) 

pārējos uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumus.

Kredīta vai finanšu iestādes apgrozījums teritorijā, uz ko attiecas Līgums, ietver iepriekš definētos ienākumus, ko saņem šīs iestādes filiāle vai nodaļa, kas reģistrēta teritorijā, uz kuru attiecas Līgums;

b) 

attiecībā uz apdrošināšanas uzņēmumiem – bruto parakstīto prēmiju vērtību, kas ietver visas summas, ko uzņēmums saņēmis vai saņems saskaņā ar apdrošināšanas līgumiem, ko izsniedzis apdrošināšanas uzņēmums vai kas izsniegti tā vārdā, tajā skaitā cedētās pārapdrošināšanas prēmijas, un pēc nodokļu un parafiskālo maksājumu vai nodevu atskaitīšanas, ko aprēķina, ņemot vērā individuālo prēmiju summu vai kopējo prēmiju vērtību; attiecībā uz Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 1. panta 2. punkta b) apakšpunktu, 3. punkta b), c) un d) apakšpunktu un 1. panta 2. un 3. punkta pēdējo daļu jāņem vērā bruto prēmijas, kas attiecīgi saņemtas no tās teritorijas iedzīvotājiem, uz ko attiecas Līgums.

▼B

4. pants

1.  

Atkāpjoties no šā protokola 2. pantā iekļautās apgrozījuma definīcijas, kas attiecas uz Līguma 56. panta piemērošanu, attiecīgo apgrozījumu veido:

a) 

attiecībā uz nolīgumiem, uzņēmumu apvienību lēmumiem un saskaņotām darbībām saistībā ar izplatīšanas un piegādes režīmu starp nekonkurējošiem uzņēmumiem — summa, kas iegūta, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus, kuri ir šo nolīgumu, lēmumu vai saskaņoto darbību priekšmets, un pārdodot citas preces vai sniedzot citus pakalpojumus, kurus lietotāji uzskata par vienādiem to raksturīgo pazīmju, cenas un paredzēto mērķu ziņā;

b) 

attiecībā uz nolīgumiem, uzņēmumu apvienību lēmumiem un saskaņotām darbībām saistībā ar vienošanos par tehnoloģijas nodošanu starp nekonkurējošiem uzņēmumiem — summa, kas iegūta, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus, kas izriet no tehnoloģijas, kura ir šo nolīgumu, lēmumu vai saskaņoto darbību priekšmets, un summa, kas iegūta, pārdodot tās preces vai sniedzot tos pakalpojumus, kurus ir izklāstīts ar minēto tehnoloģiju uzlabot vai aizstāt.

2.  
Taču, ja laikā, kad 1. punkta a) un b) apakšpunktā aprakstītās vienošanās stājas spēkā, apgrozījums no preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas nav pierādāms, piemēro 2. pantā iekļauto vispārīgo noteikumu.

5. pants

1.  
Ja atsevišķi gadījumi ir saistīti ar produktiem, kuri ietilpst 25. protokola darbības jomā, attiecīgais apgrozījums šo gadījumu attiecinājumam ir apgrozījums, kāds panākts ar šiem produktiem.
2.  
Ja atsevišķi gadījumi ir saistīti ar produktiem, kuri ietilpst 25. protokola darbības jomā, kā arī ar produktiem vai pakalpojumiem, kuri ietilpst līguma 53. un 54. panta darbības jomā, attiecīgo apgrozījumu nosaka, ņemot vērā visus produktus un pakalpojumus, kā paredzēts 2. pantā.

▼M150

23. PROTOKOLS

par uzraudzības iestāžu sadarbību (58. pants) vispārīgie principi

1. pants

1.  
EBTA Uzraudzības iestāde un EK Komisija pēc vienas vai otras uzraudzības iestādes pieprasījuma apmainās ar informāciju un konsultējas viena ar otru par vispārējiem politikas jautājumiem.
2.  
EBTA Uzraudzības iestāde un EK Komisija saskaņā ar to starptautiskajiem noteikumiem, ievērojot Līguma 56. panta un 22. protokola prasības, kā arī abu pušu autonomiju to lēmumu pieņemšanā, sadarbojas, izskatot atsevišķas lietas, uz kurām attiecas 56. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts, 2. punkta otrais teikums un 3. punkts, kā paredzēts turpmāk minētajos noteikumos.
3.  
Šajā protokolā termins “uzraudzības iestādes teritorija” EK Komisijai nozīmē to EK dalībvalstu teritoriju, kurās ir spēkā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgums saskaņā ar minētajā līgumā paredzētajiem noteikumiem, un EBTA Uzraudzības iestādei nozīmē to EBTA valstu teritorijas, kurās ir spēkā EEZ līgums.

▼M203

1.a pants

Lai EBTA Uzraudzības iestāde un EK Komisija vienveidīgi interpretētu Nolīguma 53. un 54. pantu un Līguma 81. un 82. pantu, EBTA Uzraudzības iestāde un EBTA valstu kompetentās iestādes arī drīkst piedalīties Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 15. apsvērumā minēto valsts iestāžu tīkla sanāksmēs, lai apspriestu vienīgi ar vispārējo politiku saistītus jautājumus. EBTA Uzraudzības iestāde, EK Komisija un EBTA valstu un EK dalībvalstu kompetentās iestādes ir tiesīgas darīt pieejamu informāciju, kas nepieciešama ar vispārējo politiku saistītu jautājumu apspriešanai iepriekšminētajā tīklā. Šai nolūkā atklāto informāciju neizmanto izpildes nodrošināšanas nolūkos. Šī dalība neskar EBTA valstu un EBTA Uzraudzības iestādes līdzdalības tiesības, kas tām piešķirtas ar EEZ līgumu.

▼M150

TIESAS PROCESU SĀKUMPOSMS

2. pants

1.  
Gadījumos, uz kuriem attiecas Līguma 56. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts, 2. punkta otrais teikums un 3. punkts, EBTA Uzraudzības iestāde un EK Komisija bez liekas kavēšanās viena otrai nosūta sūdzības, ciktāl nav acīmredzams, ka tās ir adresētas abām uzraudzības iestādēm. Tās arī viena otru informē, ka uzsāk ex officio procedūras.
2.  
EBTA Uzraudzības iestāde un EK Komisija bez liekas kavēšanās viena otrai nosūta informāciju, kas saņemta no to attiecīgajā teritorijā atrodošamies valstu konkurences iestādēm, par pirmā oficiālā izmeklēšanas pasākuma uzsākšanu gadījumos, uz kuriem attiecas Līguma 56. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts, 2. punkta otrais teikums un 3. punkts.
3.  
Uzraudzības iestāde, kas saņēmusi informāciju, kā paredzēts 1. punktā, trīsdesmit darba dienu laikā pēc tās saņemšanas var sniegt par to savus komentārus.

3. pants

1.  

Kompetentā iestāde gadījumos, uz kuriem attiecas Līguma 56. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts, 2. punkta otrais teikums un 3. punkts, konsultējas ar otru uzraudzības iestādi, ja pirmā:

— 
ar saviem iebildumiem vēršas pie attiecīgajiem uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām,
— 
publicē savu nodomu pieņemt lēmumu, ar kuru pasludina, ka Līguma 53. vai 54. pants nav piemērojams, vai
— 
publicē savu nodomu pieņemt lēmumu, ar kuru uzņēmumu piedāvātās saistības uzņēmumiem kļūst saistošas.
2.  
Otra uzraudzības iestāde var sniegt savas atsauksmes termiņā, kas norādīts iepriekšminētajā publikācijā vai iebildumos.
3.  
No attiecīgajiem uzņēmumiem vai trešām pusēm saņemtos apsvērumus nosūta otrai uzraudzības iestādei.

4. pants

Gadījumos, uz kuriem attiecas Līguma 56. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts, 2. punkta otrais teikums un 3. punkts, kompetentā uzraudzības iestāde otrai uzraudzības iestādei nosūta administratīvās vēstules, ar kurām izbeidz lietu vai noraida sūdzību.

5. pants

Gadījumos, uz kuriem attiecas Līguma 56. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts, 2. punkta otrais teikums un 3. punkts, kompetentā uzraudzības iestāde uzaicina otru uzraudzības iestādi piedalīties attiecīgo uzņēmumu uzklausīšanā. Uzaicinājumu adresē arī tām valstīm, kuras ietilpst otras iestādes kompetencē.

PADOMDEVĒJAS KOMITEJAS

6. pants

1.  
Gadījumos, uz kuriem attiecas Līguma 56. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts, 2. punkta otrais teikums un 3. punkts, kompetentā uzraudzības iestāde pienācīgā laikā informē otru uzraudzības iestādi par padomdevējas komitejas sanāksmes dienu un nosūta tai attiecīgo dokumentāciju.
2.  
Visus dokumentus, kas šim nolūkam nosūtīti no otras uzraudzības iestādes, iesniedz tās uzraudzības iestādes padomdevējai komitejai, kura ir kompetenta pieņemt lēmumu par lietu saskaņā ar 56. pantu, kopā ar materiāliem, ko nosūtījusi minētā uzraudzības iestāde.
3.  
Katra uzraudzības iestāde un valstis, kuras ietilpst to kompetencē, ir tiesīgas piedalīties otras uzraudzības iestādes padomdevējas komitejas sanāksmēs un paust tajās savus viedokļus; tomēr tām nav balsstiesību.
4.  
Konsultācijas var notikt arī, izmantojot rakstisku procedūru. Tomēr, ja uzraudzības iestāde, kura nav kompetenta pieņemt lēmumu par lietu saskaņā ar 56. pantu, to pieprasa, kompetentā uzraudzības iestāde sasauc sapulci.

DOKUMENTU PIEPRASĪJUMS

UN TIESĪBAS IZTEIKT APSVĒRUMUS

7. pants

Uzraudzības iestāde, kas nav kompetenta pieņemt lēmumu par lietu saskaņā ar 56. pantu, jebkurā tiesas procesa posmā var pieprasīt svarīgāko dokumentu kopijas gadījumos, uz kuriem attiecas Līguma 56. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts, 2. punkta otrais teikums un 3. punkts, un turklāt pirms galīgā lēmuma pieņemšanas var izteikt jebkādus apsvērumus, ko tā uzskata par lietderīgiem.

ADMINISTRATĪVĀ PALĪDZĪBA

8. pants

1.  
Ja kompetentā uzraudzības iestāde, kā noteikts Līguma 56. pantā, ar vienkāršu pieprasījumu vai lēmumu pieprasa informāciju no uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības, kas atrodas otras uzraudzības iestādes teritorijā, tā vienlaikus nosūta pieprasījuma vai lēmuma kopiju otrai uzraudzības iestādei.
2.  
Pēc kompetentās uzraudzības iestādes pieprasījuma, kā noteikts Līguma 56. pantā, otra uzraudzības iestāde saskaņā ar saviem iekšējiem noteikumiem veic pārbaudes savā teritorijā gadījumos, ja kompetentā uzraudzības iestāde, iesniedzot tādu pieprasījumu, uzskata to par vajadzīgu.
3.  
Kompetentajai uzraudzības iestādei ir tiesības būt pārstāvētai un aktīvi piedalīties pārbaudēs, ko saskaņā ar 2. punktu veic otra uzraudzības iestāde.
4.  
Tūlīt pēc to pabeigšanas visu šādās pārbaudēs iegūto informāciju pēc pieprasījuma nosūta tai uzraudzības iestādei, kas pieprasījusi šo izmeklēšanu.
5.  
Ja kompetentā uzraudzības iestāde gadījumos, uz kuriem attiecas Līguma 56. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts, 2. punkta otrais teikums un 3. punkts, veic pārbaudes savā teritorijā, tā informē otru uzraudzības iestādi par to, ka ir notikušas šādas pārbaudes, un pēc pieprasījuma nosūta minētajai iestādei attiecīgos pārbaužu rezultātus.
6.  
Ja kompetentā uzraudzības iestāde, kā noteikts Līguma 56. pantā, otras uzraudzības iestādes teritorijā nopratina fizisku vai juridisku personu, kas piekritusi sadarboties, par to informē otru uzraudzības iestādi. Nopratināšanā var piedalīties uzraudzības iestāde, kas nav kompetenta, kā arī tās konkurences iestādes amatpersonas, kuru teritorijā notiek nopratināšana.

INFORMĀCIJAS APMAIŅA UN IZMANTOŠANA

9. pants

1.  
EEZ līguma 53. un 54. panta piemērošanas nolūkos EBTA Uzraudzības iestādei un EK Komisijai ir pilnvaras savstarpēji sniegt un izmantot kā pierādījumus jebkādu informāciju par faktiem vai tiesību aktiem, tostarp konfidenciālu informāciju.
2.  
Informāciju, kas iegūta vai ar kuru apmainās atbilstīgi šim protokolam, izmanto pierādījumiem tikai Līguma 53. un 54. pantā paredzēto procedūru vajadzībām un attiecībā uz priekšmetu, par kuru tā vākta.
3.  
Ja informācija, kas minēta 2. panta 1. un 2. punktā, attiecas uz lietu, kas uzsākta saskaņā ar sankciju mīkstināšanas pieteikumu, saņemošā uzraudzības iestāde šo informāciju nevar izmantot par pamatu, lai uzsāktu pārbaudi savā vārdā. Tas neierobežo uzraudzības iestādes pilnvaras pārbaudi uzsākt, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no citiem avotiem.
4.  
Izņemot nosacījumus, kas paredzēti 5. punktā, informāciju, ko brīvprātīgi iesniedzis sankciju mīkstināšanas pieteikuma iesniedzējs, pārsūta otrai uzraudzības iestādei tikai ar pieteikuma iesniedzēja piekrišanu. Līdzīgi, citu informāciju, kas iegūta pārbaužu gaitā vai pēc tām vai, izmantojot citus izmeklēšanas pasākumus vai pēc to izmantošanas, kuri jebkurā gadījumā nevarētu tikt veikti kā vienīgi sankciju mīkstināšanas pieteikuma rezultātā, pārsūta otrai uzraudzības iestādei tikai tad, ja pieteikuma iesniedzējs ir piekritis, ka minētajai iestādei pārsūta informāciju, ko tas ir brīvprātīgi sniedzis sankciju mīkstināšanas pieteikumā. Kad sankciju mīkstināšanas pieteikuma iesniedzējs ir piekritis, ka informācija tiek pārsūtīta otrai uzraudzības iestādei, šo piekrišanu nevar atsaukt. Šis punkts tomēr neierobežo pieteikuma iesniedzēja atbildību iesniegt sankciju mīkstināšanas pieteikumus visām iestādēm, kurām to uzskata par lietderīgu.
5.  

Neatkarīgi no 4. punkta, lai informāciju pārsūtītu otrai uzraudzības iestādei, pieteikuma iesniedzēja piekrišana nav vajadzīga jebkuros no šiem apstākļiem:

a) 

piekrišana nav vajadzīga, ja saņemošā uzraudzības iestāde arī ir saņēmusi sankciju mīkstināšanas pieteikumu attiecībā uz to pašu pārkāpumu no tā paša pieteikuma iesniedzēja kā pārsūtošā uzraudzības iestāde, ja vien laikā, kad informāciju pārsūta, pieteikuma iesniedzējam ir liegts atsaukt informāciju, ko tas iesniedzis minētajai saņemošajai uzraudzības iestādei;

b) 

piekrišana nav vajadzīga, ja saņemošā uzraudzības iestāde ir rakstiski uzņēmusies saistības, ka ne informāciju, ko tai pārsūta, ne jebkādu citu informāciju, ko tā iegūst pēc pārsūtīšanas datuma un laika, ko fiksējusi pārsūtošā uzraudzības iestāde, neizmantos ne šī iestāde, ne cita iestāde, kam pēc tam pārsūta informāciju, lai noteiktu sankcijas sankciju mīkstināšanas pieteikuma iesniedzējam vai citai fiziskai vai juridiskai personai, uz kuru attiecas labvēlības režīms, ko tai piedāvā pārsūtošā iestāde saskaņā ar pieteikuma iesniedzēja sankciju mīkstināšanas programmas ietvaros iesniegto pieteikumu, vai sankciju mīkstināšanas pieteikuma iesniedzēja vai kādas augšminētās personas darbiniekam vai bijušajam darbiniekam. Pieteikuma iesniedzējam nodrošina saņemošās iestādes rakstisko saistību kopiju;

c) 

ja uzraudzības iestāde saskaņā ar 8. panta 2. punktu ievākusi informāciju pēc tās uzraudzības iestādes pieprasījuma, kurai tika iesniegts sankciju mīkstināšanas pieteikums, nav vajadzīga piekrišana, lai šo informāciju pārsūtītu uzraudzības iestādei, kam tika iesniegts pieteikums un lai tā izmantotu šo informāciju.

DIENESTA NOSLĒPUMS

10. pants

1.  
EK Komisija un EBTA Uzraudzības iestāde šajā protokolā tām uzticēto uzdevumu veikšanai var nosūtīt valstīm, kas ietilpst to atbilstošajās teritorijās, jebkuru informāciju, kas iegūta vai ar kuru apmainās atbilstīgi šim protokolam.
2.  
EK Komisija, EBTA Uzraudzības iestāde, EK dalībvalstu un EBTA valstu kompetentās iestādes, to amatpersonas, darbinieki un citas personas, kas strādā šo iestāžu pārraudzībā, kā arī valstu citu iestāžu amatpersonas un darbinieki neatklāj informāciju, ko tie ieguvuši vai ar kuru apmainījušies, piemērojot šo protokolu, un uz ko attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums.
3.  
Noteikumi par dienesta noslēpumu un ierobežotu informācijas pieejamību, kas paredzēti Līgumā vai Līgumslēdzēju pušu tiesību aktos, neaizliedz apmainīties ar informāciju, kā izklāstīts šajā protokolā.

▼M154

PIEKĻUVE LIETAS MATERIĀLIEM

10.A pants

Kad uzraudzības iestāde nodrošina piekļuvi lietas materiāliem pusēm, kurām tā ir iesniegusi iebildumus, tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz citas uzraudzības iestādes vai EK dalībvalstu un EBTA valstu kompetento iestāžu iekšējiem dokumentiem. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas arī uz saraksti starp uzraudzības iestādēm, uzraudzības iestādi un EK dalībvalstu vai EBTA valstu kompetentām iestādēm, vai starp EK dalībvalstu vai EBTA valstu kompetentām iestādēm, ja šāda sarakste ir atspoguļota attiecīgās uzraudzības iestādes lietas materiālos.

▼M150

SŪDZĪBAS UN LIETU PĀRSŪTĪŠANA

11. pants

1.  
Sūdzības var adresēt jebkurai no abām uzraudzības iestādēm. Sūdzības, kas adresētas uzraudzības iestādei, kura saskaņā ar Līguma 56. pantu nav kompetenta pieņemt lēmumu par konkrētu lietu, tūlīt pārsūta kompetentajai uzraudzības iestādei.
2.  
Ja, gatavojot vai sākot ex officio tiesas procesus, izrādās, ka otra uzraudzības iestāde ir kompetenta lemt par kādu lietu saskaņā ar Līguma 56. pantu, tad šo lietu pārsūta šai kompetentajai uzraudzības iestādei.
3.  

Kad lieta ir pārsūtīta otrai uzraudzības iestādei, kā paredzēts 1. un 2. punktā, lietu nedrīkst pārsūtīt atpakaļ. Lietu nedrīkst pārsūtīt pēc tam, kad

— 
attiecīgajiem uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām nosūtīti iebildumi,
— 
nosūtīta vēstule, kurā prasītājam paziņo, ka nav pietiekama pamata sūdzības izskatīšanai,
— 
publicēts nodoms pieņemt lēmumu, ar kuru pasludina, ka Līguma 53. vai 54. pants nav piemērojams vai publicēts nodoms pieņemt lēmumu, ar kuru uzņēmumu piedāvātās saistības uzņēmumiem kļūst saistošas.

VALODAS

12. pants

Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības izvēlēties, kādā no EBTA valsts vai Eiropas Kopienas oficiālajām valodām attiecībā uz sūdzībām notiek saziņa ar EBTA Uzraudzības iestādi un EK Komisiju. Tas attiecas arī uz visiem tiesas procesu posmiem, kurus uzsāk ar kompetentās uzraudzības iestādes sūdzību vai ex officio.

▼M136

24. PROTOKOLS

par sadarbību koncentrāciju kontroles jomā

VISPĀRĪGI PRINCIPI

1. pants

1.  
EBTA Uzraudzības iestāde un EK Komisija pēc vienas vai otras uzraudzības iestādes pieprasījuma apmainās ar informāciju un konsultē viena otru par vispārējiem politikas jautājumiem.
2.  
Gadījumos, uz kuriem attiecas Līguma 57. panta 2. punkta a) apakšpunkts, EK Komisija un EBTA Uzraudzības iestāde sadarbojas, pārbaudot uzņēmumu koncentrāciju, kā paredzēts turpmāk izklāstītajos noteikumos.
3.  
Šajā protokolā termins “uzraudzības iestādes teritorija” EK Komisijai nozīmē to EK dalībvalstu teritoriju, kurās ir spēkā Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, ievērojot minētajā līgumā paredzētos noteikumus, bet EBTA Uzraudzības iestādei šis termins nozīmē to EBTA valstu teritorijas, kurās ir spēkā EEZ līgums.

2. pants

1.  

Sadarbība notiek saskaņā ar šajā protokolā izklāstītajiem noteikumiem tad, ja:

a) 

attiecīgo uzņēmumu kopējais apgrozījums EBTA valstu teritorijā ir vismaz 25 procenti no to kopējā apgrozījuma teritorijā, uz kuru attiecas Līgums, vai

b) 

katram no vismaz diviem attiecīgajiem uzņēmumiem apgrozījums EBTA valstu teritorijā pārsniedz 250 miljonus eiro, vai

c) 

koncentrācija var nopietni kavēt efektīvu konkurenci EBTA valstu teritorijā vai būtiskā tās daļā, jo īpaši tādēļ, ka rodas vai palielinās dominējošais stāvoklis.

2.  

Sadarbība notiek arī tad, ja:

a) 

koncentrācija atbilst kritērijiem, kas noteikti 6. pantā;

b) 

EBTA valsts vēlas noteikt pasākumus, lai aizsargātu likumīgās intereses, kā izklāstīts 7. pantā.



PROCEDŪRU SĀKUMPOSMS

3. pants

1.  
EK Komisija EBTA Uzraudzības iestādei trīs darbdienu laikā nosūta 2. panta 1. punktā un 2. punkta a) apakšpunktā minēto gadījumu paziņojumu kopijas un iespējami drīz nosūta kopijas no vissvarīgākajiem dokumentiem, kas iesniegti EK Komisijai vai ko tā izdevusi.
2.  
Ciešā un pastāvīgā sadarbībā ar EBTA Uzraudzības iestādi EK Komisija veic procedūras, kas paredzētas Līguma 57. panta prasību īstenošanai. EBTA Uzraudzības iestāde un EBTA valstis var katra izteikt savu viedokli par minētajām procedūrām. Lai piemērotu šā protokola 6. panta 1. punktu, EK Komisija iegūst informāciju no attiecīgās EBTA valsts kompetentās iestādes un dod tai iespēju darīt zināmu tās viedokli katrā procedūru posmā līdz pat lēmuma pieņemšanai saskaņā ar minēto pantu. Šim nolūkam EK Komisija dod pieeju lietai.

Dokumentus no Komisijas uz EBTA valsti un no EBTA valsts uz Komisiju saskaņā ar šo Protokolu sūta ar EBTA Uzraudzības iestādes starpniecību.



UZKLAUSĪŠANA

4. pants

Gadījumos, kas minēti 2. panta 1. punktā un 2. punkta a) apakšpunktā, EK Komisija aicina EBTA Uzraudzības iestādi piedalīties attiecīgo uzņēmumu uzklausīšanā. Minētajā uzklausīšanā tāpat var būt pārstāvētas arī EBTA valstis.



EK PADOMDEVĒJA KOMITEJA UZŅĒMUMU KONCENTRĀCIJAS JAUTĀJUMOS

5. pants

1.  
Gadījumos, kas minēti 2. panta 1. punktā un 2. punkta a) apakšpunktā, EK Komisija laikus informē EBTA Uzraudzības iestādi par dienu, kad notiek EK Padomdevējas komitejas uzņēmumu koncentrācijas jautājumos sanāksme, un nosūta attiecīgo dokumentāciju.
2.  
Visus dokumentus, kas šim nolūkam nosūtīti no EBTA Uzraudzības iestādes, tostarp dokumentus, kurus izsūta EBTA valstis, nodod EK Padomdevējai komitejai uzņēmumu koncentrācijas jautājumos kopā ar citu attiecīgo dokumentāciju, kuru izsūtījusi EK Komisija.
3.  
EBTA Uzraudzības iestāde un EBTA valstis ir tiesīgas piedalīties darbā, ko veic EK Padomdevēja komiteja uzņēmumu koncentrācijas jautājumos, un izteikt savu viedokli; tomēr tām nav balsstiesību.



ATSEVIŠĶU VALSTU TIESĪBAS

6. pants

1.  

EK Komisija ar lēmumu, ko bez kavēšanās paziņo attiecīgajiem uzņēmumiem, EK dalībvalstu kompetentajām iestādēm un EBTA Uzraudzības iestādei, var pilnīgi vai daļēji nodot paziņotas uzņēmumu koncentrācijas lietu EBTA valstij šādos gadījumos:

a) 

koncentrācija būtiski apdraud konkurenci tirgū attiecīgajā EBTA valstī, kurai piemīt visi atsevišķa tirgus raksturlielumi, vai

b) 

koncentrācija ietekmē konkurenci attiecīgās EBTA valsts tirgū, kam piemīt visi atsevišķa tirgus raksturlielumi un kas neveido nozīmīgu tās teritorijas daļu, uz ko attiecas Līgums.

2.  
Gadījumos, kas minēti 1. punktā, jebkura EBTA valsts var iesniegt apelāciju Eiropas Kopienu Tiesā, ievērojot tādus pašus principus un nosacījumus kā EK dalībvalsts saskaņā ar Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 230. un 243. pantu, un pieprasīt īstenot pagaidu pasākumus, lai piemērotu šīs valsts konkurences tiesību aktus.

▼M137

3.  
Ja koncentrācija var ietekmēt tirdzniecību starp vienu vai vairākām EK dalībvalstīm un vienu vai vairākām EBTA valstīm, EK Komisija nekavējoties informē EBTA Uzraudzības iestādi par visiem pieprasījumiem, kas saņemti no EK dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 139/2004 22. pantu.

Viena vai vairākas EBTA valstis var kopīgi iesniegt pieprasījumu, kas minēts 1. apakšpunktā, ja koncentrācija ietekmē tirdzniecību starp vienu vai vairākām EK dalībvalstīm un vienu vai vairākām EBTA valstīm un tā var ievērojami ietekmēt konkurenci EBTA valsts vai valstu, kas pievienojušās pieprasījumam, teritorijā.

Saņemot 1. apakšpunktā minēto pieprasījumu, EBTA valstīs aptur visus valsts termiņus, kas saistīti ar koncentrāciju, līdz tiek pieņemts lēmums par to, kur notiks koncentrācijas pārbaude. Tiklīdz EBTA valsts informē Komisiju un attiecīgos uzņēmumus, ka tā nevēlas pievienoties pieprasījumam, valsts termiņu apturēšanu izbeidz.

Ja Komisija nolemj pārbaudīt koncentrāciju, EBTA valsts vai valstis, kas pievienojušās pieprasījumam, vairs nepiemēro koncentrācijai valsts tiesību aktus konkurences jomā

▼M136

4.  
Pirms paziņošanas par koncentrāciju Regulas (EK) Nr. 139/2004 4. panta 1. punkta nozīmē personas vai uzņēmumi, kas minēti Regulas (EK) Nr. 139/2004 4. panta 2. punktā, var, izmantojot pamatotus iesniegumus, informēt EK Komisiju, ka koncentrācija var būtiski ietekmēt konkurenci EBTA valsts tirgū, kurai piemīt atsevišķa tirgus raksturlielumi, un tāpēc EBTA valstij tas pilnībā vai daļēji jāpārbauda.

EK Komisija nekavējoties nosūta visus iesniegumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 139/2004 4. panta 4. punktu un šo punktu EBTA Uzraudzības iestādei.

5.  
Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 139/2004 3. pantā definēto koncentrāciju, kas nav Kopienas mēroga koncentrācija minētās regulas 1. panta nozīmē un ko var izskatīt saskaņā ar valsts tiesību aktiem konkurences jomā vismaz trijās EK dalībvalstīs un vismaz vienā EBTA valstī, personām vai uzņēmumiem, kas minēti šīs regulas 4. panta 2. punktā, pirms jebkāda paziņojuma kompetentajām iestādēm jāinformē EK Komisija, iesniedzot pamatotu iesniegumu, ka koncentrācija būtu jāizskata Komisijai.

EK Komisija nekavējoties nosūta visus iesniegumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 139/2004 4. panta 5. punktu EBTA Uzraudzības iestādei.

Ja vismaz viena attiecīgā EBTA valsts ir izteikusi neapmierinātību attiecībā uz prasību nodot lietu izskatīšanai, kompetentā(-ās) EBTA valsts(-is) saglabā kompetenci, un lieta paliek EBTA valstij saskaņā ar šo punktu.

7. pants

1.  
Lai gan Kopienas mēroga koncentrācija ir vienīgi EK Komisijas kompetencē, kā norādīts Padomes Regulā (EK) Nr. 139/2004, EBTA valstis var veikt attiecīgus pasākumus, lai aizsargātu likumīgās intereses, izņemot tās, kas ņemtas vērā saskaņā ar iepriekšminēto regulu, un ir saderīgas ar vispārējiem principiem un citiem noteikumiem, kādi tieši vai netieši paredzēti Līgumā.
2.  
Sabiedrības drošību, informācijas līdzekļu plurālismu un uzraudzības noteikumus uzskata par likumīgajām interesēm 1. punkta nozīmē.
3.  
Visas citas sabiedrības intereses dara zināmas EK Komisijai, un EK Komisijai tās atzīst, pirms tam izvērtējot to saderību ar vispārējiem principiem un citiem noteikumiem, kādi tieši vai netieši paredzēti Līgumā, un tikai tad drīkst veikt iepriekš minētos pasākumus. EK Komisija par savu lēmumu informē EBTA Uzraudzības iestādi un attiecīgo EBTA valsti 25 darbdienu laikā pēc minētās paziņošanas.



ADMINISTRATĪVĀ PALĪDZĪBA

8. pants

1.  
Ja EK Komisija ar lēmumu pieprasa informāciju personai, uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai, kas atrodas EBTA Uzraudzības iestādes teritorijā, EK Komisija EBTA Uzraudzības iestādei nekavējoties nosūta lēmuma kopiju. Pēc EBTA Uzraudzības iestādes īpaša pieprasījuma Komisija nosūta EBTA Uzraudzības iestādei arī vienkāršu pieprasījumu kopijas attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar paziņotu koncentrāciju.
2.  
Pēc Komisijas pieprasījuma EBTA Uzraudzības iestāde un EBTA valstis EK Komisijai sniedz visu informāciju, kas vajadzīga, lai veiktu pienākumus, kas tai uzlikti ar Līguma 57. pantu.
3.  
Ja EK Komisija, saņemot piekrišanu, iztaujā fizisku vai juridisku personu EBTA Uzraudzības iestādes teritorijā, EBTA Uzraudzības iestāde par to laikus jāinformē. Iztaujāšanā var piedalīties EBTA Uzraudzības iestāde, kā arī tās konkurences iestādes amatpersonas, kuru teritorijā notiek iztaujāšana.

▼M137

4.  
Pēc EK Komisijas pieprasījuma EBTA Uzraudzības iestāde veic ►C1  pārbaude ◄ savā teritorijā.
5.  
EK Komisijai ir tiesības būt pārstāvētai un aktīvi piedalīties ►C1  pārbaude ◄ , ko veic saskaņā ar 4. punktu.
6.  
Visu šādā izmeklēšanā iegūto informāciju pēc pieprasījuma nosūta EK Komisijai tūlīt pēc ►C1  pārbaude ◄ pabeigšanas.

▼M136

7.  
Ja EK Komisija izmeklēšanu veic Kopienas teritorijā, gadījumos, uz kuriem attiecas 2. panta 1. punkts un 2. punkta a) apakšpunkts, EK Komisija informē EBTA Uzraudzības iestādi par to, ka šāda izmeklēšana notikusi, un pēc pieprasījuma atbilstošā veidā nosūta attiecīgos izmeklēšanas rezultātus.



DIENESTA NOSLĒPUMS

9. pants

1.  
Ziņas, kas iegūtas, piemērojot šo protokolu, izmanto tikai Līguma 57. pantā paredzēto procedūru vajadzībām.
2.  
EK Komisija, EBTA Uzraudzības iestāde, EK dalībvalstu un EBTA valstu kompetentās iestādes, to amatpersonas, to darbinieki un citas personas, kas strādā šo iestāžu uzraudzībā, kā arī dalībvalstu un EBTA valstu citu iestāžu amatpersonas un darbinieki neatklāj informāciju, ko tie ieguvuši, piemērojot šo protokolu, un informāciju, uz kuru attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums.
3.  
Noteikumi par dienesta noslēpumu un ierobežotu informācijas pieejamību, kas paredzēti līgumā vai Līgumslēdzēju pušu tiesību aktos, neaizliedz apmainīties ar informāciju un to izmantot, kā norādīts šajā protokolā.



PAZIŅOJUMI

10. pants

1.  
Uzņēmumi adresē savus paziņojumus kompetentajai uzraudzības iestādei saskaņā ar Līguma 57. panta 2. punktu.
2.  
Paziņojumus un sūdzības, kas adresētas iestādei, kura saskaņā ar Līguma 57. pantu nav kompetenta pieņemt lēmumu par konkrētu gadījumu, nekavējoties pārsūta kompetentajai uzraudzības iestādei.

11. pants

Paziņojuma iesniegšanas diena ir diena, kurā to saņēmusi kompetentā uzraudzības iestāde.



VALODAS

12. pants

1.  
Attiecībā uz paziņojumiem uzņēmumi ir tiesīgi izvēlēties, kādā no EBTA valsts vai Kopienas oficiālajām valodām notiks saziņa ar EBTA Uzraudzības iestādi un EK Komisiju. Tas attiecas arī uz visiem procedūras posmiem.
2.  
Ja uzņēmumi izvēlas saziņā ar uzraudzības iestādi izmantot valodu, kas nav kāda no to valstu oficiālajām valodām, kuras ir šīs iestādes kompetencē, vai kas nav šīs iestādes darba valoda, tie vienlaikus papildina visu dokumentāciju ar tulkojumu minētās iestādes oficiālajā valodā.
3.  
Uzņēmumiem, kuri nav paziņojuma iesniegšanā iesaistītās puses, tāpat ir tiesības uz to, ka EBTA Uzraudzības iestāde un EK Komisija saziņā ar tiem izmanto attiecīgo EBTA valsts vai Kopienas oficiālo valodu vai to iestāžu darba valodu. Ja tie izvēlas vērsties pie uzraudzības iestādes valodā, kas nav kāda no to valstu oficiālajām valodām vai darba valodām, kuras ir šīs iestādes kompetencē, piemēro 2. punkta prasības.
4.  
Valoda, ko izvēlas tulkojumam, nosaka valodu, ko kompetentā iestāde var izmantot saziņā ar šiem uzņēmumiem.



TERMIŅI UN PĀRĒJIE PROCEDŪRAS JAUTĀJUMI

13. pants

Attiecībā uz termiņiem un pārējiem procedūras jautājumiem, tostarp procedūras uzņēmumu koncentrācijas lietas nodošanai starp EK Komisiju un vienu vai vairākām EBTA dalībvalstīm, noteikumi, ar kādiem īsteno Līguma 57. panta prasības, ir spēkā arī sadarbībā starp EK Komisiju, EBTA Uzraudzības iestādi un EBTA valstīm, ja vien šajā protokolā nav paredzēts citādi.

Termiņus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 139/2004 ►M137  4. panta 4. un 5. punktā, 9. panta 2. un 6. punktā un 22. panta 2. punktā ◄ , attiecībā uz EBTA Uzraudzības iestādi un EBTA valstīm aprēķina, sākot no brīža, kad EBTA Uzraudzības iestāde ir saņēmusi attiecīgos dokumentus.



PĀREJAS NOTEIKUMI

14. pants

Līguma 57. pants neattiecas uz uzņēmumu koncentrāciju, kas ir bijusi vienošanās vai paziņojuma priekšmets vai kur kontrole iegūta pirms Līguma spēkā stāšanās dienas. Tas nekādā ziņā neattiecas uz koncentrāciju, attiecībā uz kuru līdz minētajai dienai valsts iestāde, kas atbild par konkurenci, ir uzsākusi procedūru.

▼B

25. PROTOKOLS

par konkurenci ogļu un tērauda jomā



1. pants

1.  

Visi uzņēmumu līgumi, uzņēmumu asociāciju lēmumi un saskaņota prakse attiecībā uz 14. protokolā minētiem īpašiem ražojumiem, kas var ietekmēt tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm un tieši vai netieši kavēt, ierobežot vai kropļot normālu konkurenci teritorijā, uz ko attiecas šis līgums, ir aizliegta, jo īpaši tāda, ar kuras palīdzību cenšas:

a) 

noteikt cenas;

b) 

ierobežot vai kontrolēt ražošanu, tehnikas attīstību vai ieguldījumus;

c) 

dalīt tirgus, ražojumus, patērētājus vai piegādes avotus.

2.  

Tomēr līguma 56. pantā paredzētā kompetentā uzraudzības iestāde izsniedz atļauju specializācijas līgumu slēgšanai vai 1.punktā minēto ražojumu kopīgas iepirkšanas vai kopīgas pārdošanas līgumu slēgšanai, ja tā uzskata, ka:

a) 

šāda specializācija vai kopīga iepirkšana vai pārdošana veicinās būtiskus uzlabojumus minēto ražojumu ražošanā vai izplatīšanā;

b) 

attiecīgais līgums ir būtisks šādu mērķu sasniegšanai un nav vairāk ierobežojošs nekā šajā nolūkā būtu vajadzīgs; un

c) 

minētais līgums neļauj attiecīgajiem uzņēmumiem noteikt cenas ievērojamai daļai attiecīgo ražojumu vai kontrolēt vai ierobežot to ražošanu vai tirdzniecību teritorijā, uz ko attiecas šis līgums, vai pasargāt tos no efektīvas konkurences ar citiem uzņēmumiem teritorijā, uz ko attiecas šis līgums.

Ja kompetentā uzraudzības iestāde konstatē, ka daži līgumi pēc to veida un ietekmes ir ļoti līdzīgi iepriekš minētajiem, jo īpaši ņemot vērā to, ka šis punkts attiecas uz tirdzniecības uzņēmumiem, tā izsniedz atļauju arī tiem, ja uzskata, ka tie atbilst tādām pašām prasībām.

3.  
Visi līgumi vai lēmumi, kas ir aizliegti ar 1. punktu, automātiski nav spēkā un tos nevar piesaukt vai ņemt vērā nevienā EK dalībvalstu vai EBTA valstu tiesā.

2. pants

1.  
Iepriekšēja kompetentās uzraudzības iestādes atļauja, kā paredzēts līguma 56. pantā, saskaņā ar šā panta 3. punkta noteikumiem ir vajadzīga visiem darījumiem, ja to dēļ tieši vai netieši teritorijā, uz ko attiecas šis līgums, kādas personas, uzņēmuma vai personu vai uzņēmumu grupas rīcības rezultātā var rasties tādu uzņēmumu koncentrācija, no kuriem vismaz uz vienu attiecas 3. pants, un tā var ietekmēt tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm, neatkarīgi no tā, vai šis darījums attiecas uz vienu vai vairākiem dažādiem ražojumiem un vai to īsteno, uzņēmumiem apvienojoties, iegādājoties uzņēmuma daļas vai pārņemot aktīvus, aizdevumus, līgumus vai citus kontroles līdzekļus.
2.  

Kompetentā uzraudzības iestāde, kas minēta līguma 56. pantā, piešķir 1. punktā minēto atļauju, ja tā uzskata, ka ierosinātais darījums attiecīgajām personām vai uzņēmumiem attiecībā uz tās kompetencē esošo ražojumu vai ražojumiem nedos iespēju:

— 
noteikt cenas, kontrolēt vai ierobežot ražošanu vai tirdzniecību vai kavēt efektīvu konkurenci būtiskā šo ražojumu tirgus daļā, vai
— 
izvairīties no konkurences noteikumiem, kas paredzēti šajā līgumā, jo īpaši, iegūstot mākslīgi privileģētu pozīciju ar nozīmīgām priekšrocībām attiecībā uz piekļuvi piegādēm vai tirgiem.
3.  
Dažas darījumu grupas, ņemot vērā attiecīgo aktīvu vai uzņēmumu lielumu un skatot tos saistībā ar īstenojamo koncentrāciju, var atbrīvot no prasības iegūt iepriekšēju atļauju.
4.  
Ja līguma 56. pantā paredzētā kompetentā uzraudzības iestāde konstatē, ka valsts vai privātiem uzņēmumiem, kam attiecībā uz vienu no tādiem ražojumiem tirgū, uz kuriem attiecas minētās iestādes kompetence, juridiski vai faktiski ir dominējošais stāvoklis, kas tos pasargā no efektīvas konkurences lielā tās teritorijas daļā, uz kuru attiecas šis līgums, vai tie iegūst šādu stāvokli, un ka tie izmanto šo stāvokli tādiem nolūkiem, kas ir pretrunā ar šā līguma mērķiem, un šāda ļaunprātīga izmantošana var ietekmēt tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm, kompetentā uzraudzības iestāde sniedz minētajiem uzņēmumiem ieteikumus, kādi var būt vajadzīgi, lai nepieļautu šādu minētā stāvokļa izmantošanu.

3. pants

Šā protokola 1. un 2. pantā un tās informācijas kontekstā, kas vajadzīga minēto pantu piemērošanai un ar tiem saistītajos procesos, “uzņēmums” ir ikviens uzņēmums, kas iesaistīts ražošanā ogļu un tērauda rūpniecībā teritorijā, uz ko attiecas šis līgums, un ikviens uzņēmums vai pārstāvniecība, kas ir regulāri iesaistīta izplatīšanas darbībās, izņemot pārdošanu vietējiem patērētājiem vai sīkamatniecības pārstāvjiem.

4. pants

Līguma XIV pielikums ietver īpašus noteikumus, saskaņā ar kuriem īsteno 1. un 2. pantā noteiktos principus.

5. pants

EBTA Uzraudzības iestāde un EK Komisija nodrošina šā protokola 1. un 2. pantā noteikto principu īstenošanu saskaņā ar noteikumiem, atbilstīgi kuriem īsteno līguma XIV pielikuma 21. protokolā ietverto 1. un 2. pantu.

6. pants

Par šā protokola 1. un 2. pantā minētajiem atsevišķajiem gadījumiem lemj EK Komisija vai EBTA Uzraudzības iestāde saskaņā ar līguma 56. pantu.

7. pants

Lai izveidotu un uzturētu vienotu uzraudzību konkurences jomā visā Eiropas Ekonomikas zonā un šai nolūkā veicinātu līguma noteikumu viendabīgu īstenošanu, piemērošanu un interpretāciju, kompetentās iestādes sadarbojas saskaņā ar 23. protokola noteikumiem.

26. PROTOKOLS

par ebta uzraudzības iestādes pilnvarām un funkcijām valsts atbalsta jomā



▼M109

1. pants

Ar vienošanos starp EBTA valstīm EBTA Uzraudzības iestādei, piemērojot Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma konkurences noteikumus attiecībā uz valsts atbalstu, uztic līdzvērtīgas pilnvaras un līdzīgas funkcijas tām pilnvarām un funkcijām, kādas ir EK Komisijai līguma parakstīšanas brīdī, kas ļauj EBTA Uzraudzības iestādei īstenot principus, kuri noteikti līguma 1. panta 2. punkta e) apakšpunktā, 49. pantā un 61. līdz 63. pantā. EBTA Uzraudzības iestādei ir arī tādas pašas pilnvaras īstenot konkurences noteikumus attiecībā uz valsts atbalstu par produktiem, uz kuriem attiecas Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgums, kā minēts 14. protokolā.

2. pants

Papildus XV pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem EK Komisijas pilnvaras un funkcijas, piemērojot Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma konkurences noteikumus attiecībā uz valsts atbalstu, ir atspoguļotas arī ►M170  šādi tiesību akti ◄ :

►M170  1. ◄  

399 R 0659: Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.) ►M135  , as amended by:

— 
Act concerning the conditions of accession of the Czech Republic, the Republic of Estonia, the Republic of Cyprus, the Republic of Latvia, the Republic of Lithuania, the Republic of Hungary, the Republic of Malta, the Republic of Poland, the Republic of Slovenia and the Slovak Republic and the adjustments to the Treaties on which the European Union is founded adopted on 16 April 2003. ◄

▼M201

— 
32006 R 1791: Padomes 2006. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

▼M281

— 
32013 R 0517: Padomes 2013. gada 13. maija Regulu (ES) Nr. 517/2013 (OV L 158, 10.6.2013., 1. lpp.).

▼M170

2. 

32004 R 0794: Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai, (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.), kas labota ar OV L 25, 28.1.2005., 74. lpp., un OV L 131, 25.5.2005., 45. lpp. ►M227  , kurā grozījumi izdarīti ar:

— 
32008 R 0271: Komisijas 2008. gada 30. janvāra Regulu (EK) Nr. 271/2008 (OV L 82, 25.3.2008., 1. lpp.). ◄

▼M283

— 
32014 R 0372: Komisijas 2014. gada 9. aprīļa Regula (ES) Nr. 372/2014 (OV L 109, 12.4.2014., 14. lpp.).

▼B

27. PROTOKOLS

par sadarbību valsts atbalsta jomā



Lai nodrošinātu valsts atbalsta noteikumu vienotu ieviešanu, piemērošanu un interpretāciju visā Līgumslēdzēju Pušu teritorijā un garantētu to saskaņotu attīstību, EK Komisija un EBTA Uzraudzības iestāde ievēro šādus noteikumus:

a) 

periodiski vai pēc kādas uzraudzības iestādes lūguma notiek informācijas un viedokļu apmaiņa par tādiem vispārējās politikas jautājumiem kā līgumā paredzēto valsts atbalsta noteikumu ieviešana, piemērošana un interpretācija;

b) 

EK Komisija un EBTA Uzraudzības iestāde periodiski sagatavo pētījumus par valsts atbalstu tajās valstīs, kas ir to kompetencē. Šos pētījumus dara pieejamus otrai uzraudzības iestādei;

c) 

ja procedūru, kas minēta Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 93. panta 2. punkta pirmajā un otrajā daļā, vai atbilstošo procedūru, kas noteikta EBTA valstu līgumā par EBTA Uzraudzības iestādes izveidi, uzsāk attiecībā uz valsts atbalsta programmām vai šāda atbalsta gadījumiem, EK Komisija vai EBTA Uzraudzības iestāde lūdz otru uzraudzības iestādi un iesaistītās puses iesniegt komentārus;

d) 

uzraudzības iestādes viena otru informē par visiem lēmumiem, līdzko tie ir pieņemti;

e) 

kompetentās uzraudzības iestādes publicē informāciju par c) apakšpunktā minētās procedūras sākšanu un d) apakšpunktā minētajiem lēmumiem;

f) 

neatkarīgi no šā protokola noteikumiem EK Komisija un EBTA Uzraudzības iestāde pēc otras uzraudzības iestādes lūguma sniedz informāciju katrā atsevišķā gadījumā un apmainās ar viedokļiem par atsevišķām valsts atbalsta programmām un gadījumiem;

g) 

informāciju, kas iegūta saskaņā ar f) apakšpunktu, uzskata par konfidenciālu.

28. PROTOKOLS

par intelektuālo īpašumu



1. pants

Aizsardzības būtība

1.  
Šajā protokolā termins “intelektuālais īpašums”xs ietver rūpnieciskā vai komerciālā īpašuma aizsardzību, uz ko attiecas līguma 13. pants.
2.  
Neierobežojot šā protokola un XVII pielikuma noteikumus, Līgumslēdzējas Puses pēc līguma stāšanās spēkā pielāgo savus tiesību aktus intelektuālā īpašuma jomā, lai panāktu to atbilstību preču un pakalpojumu brīvās aprites principiem un intelektuālā īpašuma aizsardzības līmenim, kas sasniegts Kopienas tiesību aktos, tostarp šo tiesību ievērošanas līmenim.
3.  
Ievērojot līguma procedūras noteikumus un neierobežojot šā protokola un XVII pielikuma noteikumus, EBTA valstis pēc pieprasījuma un Līgumslēdzēju Pušu savstarpējas apspriešanās pielāgo savus tiesību aktus intelektuālā īpašuma jomā, lai sasniegtu vismaz tādu intelektuālā īpašuma aizsardzības līmeni, kāds dominē Kopienā līguma parakstīšanas laikā.

2. pants

Tiesību izbeigšanās

1.  
Tiktāl, ciktāl tiesību izbeigšanās ir izklāstīta Kopienas aktos un tiesu praksē, Līgumslēdzējas Puses paredz šādu intelektuālā īpašuma tiesību izbeigšanos, kā noteikts Kopienas tiesību aktos. Neierobežojot tiesu prakses tālāko attīstību, šo noteikumu interpretē saskaņā ar nozīmi, kas noteikta attiecīgajos Eiropas Kopienu Tiesas nolēmumos, kuri pieņemti līdz šā līguma parakstīšanas dienai.
2.  
Attiecībā uz patenttiesībām šis noteikums stājas spēkā vēlākais vienu gadu pēc šā līguma spēkā stāšanās.

3. pants

Kopienas patenti

1.  
Līgumslēdzējas Puses apņemas darīt visu iespējamo, lai trīs gados pēc tam, kad stājies spēkā Nolīgums par Kopienas patentiem (89/695/EEK), pabeigtu sarunas par EBTA valstu piedalīšanos minētajā nolīgumā. Tomēr attiecībā uz Islandi tas nebūs agrāk kā 1998. gada 1. janvārī.
2.  
Par konkrētiem nosacījumiem, ar kādiem EBTA valstis piedalīsies Nolīgumā par Kopienas patentiem (89/695/EEK), vienošanos panāks turpmākās sarunās.
3.  
Pēc tam, kad būs stājies spēkā Nolīgums par Kopienas patentiem, Kopiena apņemas uzaicināt tās EBTA valstis, kas to lūdz, iesaistīties sarunās saskaņā ar 8. pantu Nolīgumā par Kopienas patentiem, ja tās turklāt būs ievērojušas 4. un 5. punkta noteikumus.
4.  
EBTA valstu tiesību aktiem jāatbilst 1973. gada 5. oktobra Eiropas Patenta konvencijas materiālajām tiesību normām.
5.  
Attiecībā uz patentu iegūšanas iespējām farmaceitiskajiem un pārtikas produktiem Somijai līdz 1995. gada 1. janvārim jāizpilda 4. punkta noteikumi. Attiecībā uz patentu iegūšanas iespējām farmaceitiskajiem produktiem Islandei līdz 1997. gada 1. janvārim jāizpilda 4. punkta noteikumi. Tomēr Kopiena neizsaka Somijai un Islandei 3. punktā minēto uzaicinājumu pirms attiecīgajiem datumiem.
6.  
Neņemot vērā 2. pantu, tāda patenta īpašnieks vai viņa tiesību pārņēmējs, kas attiecas uz 5. punktā minēto produktu un reģistrēts Līgumslēdzējā Pusē laikā, kad attiecīgā produkta patentu Somijā vai Islandē nav bijis iespējams saņemt, var izmantot šā patenta piešķirtās tiesības, lai liegtu minētā produkta ievešanu un tirdzniecību Līgumslēdzējās Pusēs, kur šis produkts ir aizsargāts ar patentu, pat ja šo produktu viņš pats ir pirmo reizi laidis Somijas vai Islandes tirgū vai tas ir noticis ar viņa piekrišanu.

Šīs tiesības var izmantot attiecībā uz 5. punktā minētajiem produktiem tikmēr, kamēr nav pagājuši divi gadi, kopš attiecīgi Somijā vai Islandē šie produkti ir kļuvuši patentējami.

4. pants

Pusvadītāju izstrādājumi

1.  
Līgumslēdzējām Pusēm ir tiesības pieņemt lēmumus par pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas tiesiskas aizsardzības piemērošanu personām no jebkuras trešās valsts vai teritorijas, kas nav šā līguma Līgumslēdzēja Puse un kas negūst labumu no tiesībām uz aizsardzību saskaņā ar šā līguma noteikumiem. Tās var šajā nolūkā noslēgt nolīgumus.
2.  
Ja tiesības uz pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju tiesisko aizsardzību paplašina, attiecinot tās arī uz trešo personu, tad attiecīgā Līgumslēdzēja Puse cenšas nodrošināt, lai šī trešā persona piešķirtu tiesības uz aizsardzību citām šā līguma Līgumslēdzējām Pusēm saskaņā ar nosacījumiem, kas būtu līdzvērtīgi attiecīgajai Līgumslēdzējai Pusei piešķirtajiem nosacījumiem.
3.  
Tiesību paplašināšanu, ko rada paralēli vai līdzvērtīgi nolīgumi vai vienošanās vai līdzvērtīgi lēmumi starp jebkurām Līgumslēdzējām Pusēm un trešām valstīm, atzīst un ievēro visas Līgumslēdzējas Puses.
4.  
Attiecībā uz 1. līdz 3. punktu piemēro vispārējās informēšanas, apspriešanās un strīdu izšķiršanas procedūras, kas paredzētas šajā līgumā.
5.  
Vienmēr, kad starp kādu no Līgumslēdzējām Pusēm un jebkuru trešo valsti izveidojas citādas attiecības, nekavējoties notiek 4. punktā minētās apspriedes par to, kā šāda atšķirība ietekmēs preču brīvu apgrozību saskaņā ar šo līgumu. Ja šādu nolīgumu, vienošanos vai lēmumu pieņem neatkarīgi no ilgstošām nesaskaņām starp Kopienu un jebkuru attiecīgo Līgumslēdzēju Pusi, piemēro šā līguma VII daļu.

5. pants

Starptautiskās konvencijas

1.  

Līgumslēdzējas Puses apņemas līdz 1995. gada 1. janvārim pievienoties šādām daudzpusējām konvencijām par intelektuālo, rūpniecisko un komerciālo īpašumu:

a) 

Parīzes Konvencijai par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967. gada Stokholmas redakcijā);

b) 

Bernes Konvencijai par literāro un mākslas darbu aizsardzību (1971. gada Parīzes akts);

c) 

Starptautiskai konvencijai par izpildītāju, fonogrammu izgatavotāju un raidorganizāciju aizsardzību (Roma, 1961. gads);

d) 

Protokolam, kas attiecas uz Madrides Nolīgumu par preču zīmju starptautisku reģistrāciju (Madride, 1989. gads);

e) 

Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju zīmju reģistrēšanai (Ženēvā 1977. gadā, grozīts 1979. gadā);

f) 

Budapeštas līgumam par mikroorganismu depozitāriju starptautisku atzīšanu patentēšanas vajadzībām (1980. gads);

g) 

Līgumam par sadarbību patentu jomā (1984. gads).

2.  
Attiecībā uz Somijas, Īrijas un Norvēģijas pievienošanos Protokolam, kas attiecas uz Madrides nolīgumu, 1. punktā minēto datumu aizstāj ar 1996. gada 1. janvāri, bet attiecībā uz Islandi to aizstāj ar 1997. gada 1. janvāri.
3.  
Pēc šā protokola stāšanās spēkā Līgumslēdzēju Pušu tiesību aktiem jāatbilst 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā minēto konvenciju materiālajām tiesību normām. Tomēr līdz 1995. gada 1. janvārim Īrija nodrošina savu tiesību aktu atbilstību Bernes konvencijas materiālajām tiesību normām.

6. pants

Sarunas par Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību

Neierobežojot Kopienas un tās dalībvalstu kompetenci intelektuālā īpašuma jautājumos, Līgumslēdzējas Puses piekrīt uzlabot ar šo līgumu izveidoto režīmu attiecībā uz intelektuālo īpašumu, ņemot vērā Urugvajas kārtas sarunu rezultātus.

7. pants

Savstarpēja informēšana un konsultācijas

Līgumslēdzējas Puses apņemas cita citu informēt par darbu, kas starptautiskās organizācijās un saskaņā ar nolīgumiem tiek veikts saistībā ar intelektuālo īpašumu.

Līgumslēdzējas Puses arī apņemas saskaņā ar iepriekš minētajiem nolīgumiem pēc pieprasījuma veikt iepriekšējas konsultācijas tanīs jomās, kurās tiek pieņemts kāds Kopienas tiesību akts.

8. pants

Pārejas noteikumi

Līgumslēdzējas Puses piekrīt rīkot sarunas, lai dotu iespēju ieinteresētajām EBTA valstīm pilnīgāk līdzdarboties tajos turpmākajos pasākumos par intelektuālo īpašumu, ko var pieņemt Kopienu tiesību aktos.

Ja šādi pasākumi ir pieņemti pirms līguma spēkā stāšanās, sarunas par dalību šādos pasākumos uzsāk iespējami īsākā laikā.

9. pants

Kompetence

Šā protokola noteikumi neierobežo Kopienas un tās dalībvalstu kompetenci jautājumos par intelektuālo īpašumu.

29. PROTOKOLS

par arodmācībām

Lai sekmētu jaunu cilvēku pārvietošanos Eiropas Ekonomikas zonā, Līgumslēdzējas Puses piekrīt pastiprināt savu sadarbību arodmācību jomā un censties uzlabot nosacījumus studentiem, kuri vēlas studēt EEZ valstī, kas nav viņu pašu valsts. Šajā sakarā tās piekrīt, ka līguma noteikumi par studentu uzturēšanās tiesībām neietekmē Līgumslēdzēju Pušu iespējas, kas pirms līguma stāšanās spēkā pastāvējušas attiecībā uz mācību maksas iekasēšanu no ārvalstu studentiem.

30. PROTOKOLS

par īpašiem noteikumiem sadarbības organizēšanai statistikas jomā



▼M207

1. pants

Vispārīgi noteikumi

1.  
Sadarbību statistikas jomā vada konference, kurā piedalās pārstāvji no līgumslēdzēju pušu valsts statistikas organizācijām, Eiropas Kopienu Statistikas biroja (Eurostat) un EBTA valstu Statistikas biroja (ESB), un tā izstrādā ar Kopienas programmām un procedūrām koordinētas statistiskās sadarbības programmas un procedūras un uzrauga to īstenošanu. Minētā konference un ►M228  Eiropas Statistikas sistēmas komiteja (ESS komiteja) ◄ šā protokola uzdevumu izpildi organizē apvienotās sanāksmēs kā ►M228  ESS komiteja/EEZ ◄ konference atbilstīgi īpašam reglamentam, kas vēl jānosaka ►M228  ESS komiteja/EEZ ◄ konferencē.
2.  
Attiecībā uz sadarbību, kas saistīta ar šajā protokolā minētajām programmām un pasākumiem, jau šīs sadarbības sākumā EBTA valstis pilnībā, taču bez balsstiesībām piedalās to EK komiteju un citu organizāciju darbā, kas palīdz EK Komisijai minēto programmu un pasākumu vadīšanā vai izstrādāšanā.
3.  
Statistikas informāciju no EBTA valstīm nosūta Eurostat glabāšanai, apstrādei un izplatīšanai. Tālab ESB cieši sadarbojas ar EBTA valstīm un Eurostat, lai nodrošinātu to, ka datus no EBTA valstīm iesūta pienācīgā veidā un ka šos datus dažādajām lietotāju grupām izplata pa parastajiem izplatīšanas kanāliem kā daļu no EEZ statistikas.
4.  
EBTA valstis sedz papildu izdevumus, kas Eurostat radušies, glabājot, apstrādājot un izplatot minēto valstu datus.
5.  
EBTA valstis sniedz finansiālu ieguldījumu to Kopienas pieskaitāmo izmaksu segšanā, kas izriet no šo valstu līdzdalības šajā protokolā minētajās programmās un pasākumos un kas nav izmaksas, kas radušās, glabājot, izplatot vai apstrādājot datus saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
6.  
►M228  No EBTA valstīm saņemto statistikas datu apstrādi reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.). ◄
7.  
Jāsagatavo ESB un Eurostat kopīgais gada ziņojums, izvērtējot, vai ir izpildīti mērķi, prioritātes un darbības, kas plānotas saistībā ar šo protokolu, un jāiesniedz 1. punktā minētajai ►M228  ESS komiteja/EEZ ◄ konferencei un EEZ Apvienotajai komitejai.

▼M274 —————

▼M207

3. pants

Statistikas programma laikposmam no 2008. gada līdz 2012. gadam

1.  
Kopienas statistikas programma laikposmam no 2008. gada līdz 2012. gadam, kas izveidota ar 4. punktā minēto Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu, ir pamatā EEZ statistikas darbībām, kuras veic laikposmā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim. Visas galvenās jomas un statistikas tēmas Kopienas statistikas programmā no 2008. gada līdz 2012. gadam uzskatāmas par nozīmīgām EEZ sadarbībā statistikas jomā, un tās ir atvērtas EBTA valstu pilnīgai līdzdalībai.
2.  
No 2008. gada 1. janvāra katru gadu EBTA Statistikas birojs un Eurostat kopīgi izstrādās īpašu EEZ gada statistikas programmu. EEZ gada statistikas programma balstās uz apakšprogrammu, kas iekļaujas ikgadējā darba programmā, kuru izstrādā Komisija saskaņā ar 4. punktā minēto Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu, un kas tiek sagatavota līdztekus minētajai darba programmai. Līgumslēdzējas puses apstiprina EEZ gada statistikas programmu saskaņā ar savas iekšējās kārtības noteikumiem.
3.  
No 2008. gada 1. janvāra saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu un attiecīgajām finanšu regulām EBTA valstis sniedz finansiālu ieguldījumu, kas atbilst 75 % no apjoma, kas paredzēts Kopienas budžeta 29 02 03. un 29 01 04 01. pozīcijai (Statistiskās informācijas politika).
4.  

Šā panta priekšmets ir šāds Kopienas tiesību akts:

— 
32007 D 1578: Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Lēmums Nr. 1578/2007/EK par Kopienas statistikas programmu 2008. līdz 2012. gadam (OV L 344, 28.12.2007., 15. lpp.).

▼M220

4. pants

Eiropas uzņēmējdarbības un tirdzniecības statistikas modernizācija (EUTSM)

1.  
EBTA valstis no 2009. gada 1. janvāra piedalās 4. punktā minētajās Kopienas programmās un darbībās.
2.  
Mērķus Nr. 1, 2 un 3, kā arī saistītos pasākumus, kas minēti darba programmās, kuras pieņēmusi Komisija saskaņā ar 4. punktā minēto Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu, uzskata par būtiskiem EEZ sadarbībai statistikas jomā, un tie ir atvērti EBTA valstu pilnīgai līdzdalībai.
3.  
No 2009. gada 1. janvāra saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu un attiecīgajām finanšu regulām EBTA valstis sniedz finansiālu ieguldījumu, kas atbilst 75 % no apjoma, kas paredzēts Kopienas budžeta 29 02 04 un 29 01 04 04 pozīcijai (Eiropas uzņēmējdarbības un tirdzniecības statistikas modernizācija).
4.  

Šā panta priekšmets ir šāds Kopienu tiesību akts:

— 
32008 D 1297: Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Lēmums Nr. 1297/2008/EK par Eiropas uzņēmējdarbības un tirdzniecības statistikas modernizācijas (EUTSM) programmu (OV L 340, 19.12.2008., 76. lpp.).

▼M265

5. pants

Statistikas programma ►M274  laikposmam no 2013. līdz 2017. ◄ gadam

1.  

Šā panta priekšmets ir šāds tiesību akts:

— 
32013 R 0099: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 15. janvāra Regula (ES) Nr. 99/2013 par Eiropas statistikas programmu 2013.–2017. gadam (OV L 39, 9.2.2013., 12. lpp.) ►M274  , kas grozīts ar:
— 
32013 R 1383: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1383/2013 (OV L 354, 28.12.2013., 84. lpp.)
 ◄
2.  
Eiropas statistikas programma laikposmam no 2013. gada līdz 2017. gadam, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 99/2013, ir pamatā EEZ statistikas darbībām, kuras veic laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz ►M274  2017. gada 31. decembrim ◄ . Visas galvenās jomas Eiropas statistikas programmā no 2013. gada līdz 2017. gadam uzskatāmas par nozīmīgām EEZ sadarbībā statistikas jomā, un tās ir atvērtas EBTA valstu pilnīgai līdzdalībai.
3.  
►M274  Īpašu EEZ gada statistikas programmu laikposmam no 2013. līdz 2017. gadam kopīgi izstrādā EBTA Statistikas birojs un Eurostat. EEZ gada statistikas programma balstās uz apakšprogrammu, kas iekļaujas ikgadējā darba programmā, kuru izstrādā Komisija saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 99/2013, un kas tiek sagatavota līdztekus minētajai darba programmai. Līgumslēdzējas puses apstiprina EEZ gada statistikas programmu saskaņā ar savas iekšējās kārtības noteikumiem. ◄
4.  
►M274  Saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu un attiecīgajām finanšu regulām EBTA valstis sniedz finansiālu ieguldījumu, kas atbilst 75 % no paredzētā apjoma budžeta pozīcijai 29 02 05 (Eiropas Statistikas programma 2013.–2017. gadam) un 29 01 04 05 (Statistiskās informācijas politika – Administratīvās pārvaldības izdevumi), kas iekļautas Eiropas Savienības budžetā 2013. gadam, un kas atbilst 75 % no paredzētā apjoma budžeta pozīcijai 29 02 01 (Eiropas statistikas programma 2013.–2017. gadam) un 29 01 04 01 (Statistiskās informācijas politika – Administratīvās pārvaldības izdevumi), kas iekļautas Eiropas Savienības budžetā laikposmam no 2014. līdz 2017. gadam. ◄

▼M87 —————

▼B

31. PROTOKOLS

par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības



▼M9

1. pants

Pētniecība un tehnoloģiju attīstība

▼M162

1.  
EBTA valstis no 1994. gada 1. janvāra piedalās Kopienas darbību pamatprogrammu īstenošanā pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā, kā minēts 5. punktā, un no 2005. gada 1. janvāra — darbībās, kas minētas 9. punktā, piedaloties tās īpašās programmās.

▼M181

2.  
Saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu EBTA valstis finansē darbības, kas minētas 5., 9. un 10. punktā.

▼M9

3.  
EBTA valstis pilnīgi piedalās visu to EK komiteju darbā, kuras palīdz EK Komisijai vadīt, attīstīt un ieviest 5. punktā minētos pasākumus.
4.  
Ņemot vērā pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā paredzētās sadarbības īpatnības, EBTA valstu pārstāvjus piesaista arī Zinātnes un tehnisko pētījumu komitejas (ZTK) un citu to EK komiteju darbam, ar kurām EK Komisija šajā jomā apspriežas, ciktāl tas vajadzīgs minētās sadarbības veiksmīgai norisei.
5.  

Šis pants attiecas uz šādiem Kopienas tiesību aktiem, kā arī no tiem atvasinātiem tiesību aktiem:

390 D 0221:

:

Padomes 1990. gada 23. aprīļa Lēmums 90/221/EEK/Euratom par Kopienas pasākumu pamatprogrammu pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā (1990-1994) (OV L 117, 8.5.1990., 28. lpp.,

394 D 1110:

:

Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 26. aprīļa Lēmums 1110/94/EK par Ceturto Eiropas Kopienas pasākumu pamatprogrammu pētniecības un tehnoloģiju attīstības un demonstrāciju jomā (1994-1998) (OV L 126, 18.5.1994., 1. lpp.) ►M42  , kura grozīta ar

— 
396 D 0616:Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 25. marta Direktīva 616/96/EK (OV L 86, 4.4.1996., 69. lpp.),
— 
397 D 2535:Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 1. decembra Direktīva 2535/97/EK (OV L 347, 18.12.1997., 1. lpp.). ◄

▼M61

— 
399 D 0182: Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. decembra Lēmums Nr. 182/1999/EK par Eiropas Kopienas piekto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstrējumu jomā (1998. — 2002. gads) (OV L 26, 1.2.1999., 1. lpp.).

▼M118

— 
32002 D 1513: Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Lēmums Nr. 1513/2002/EK par Eiropas Kopienas Sesto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiskās attīstības un demonstrācijas pasākumu jomās, kas palīdz izveidot Eiropas Pētniecības telpu un ieviest jauninājumus (2002.—2006. gads) (OV L 232, 29.8.2002., 1. lpp.). ►M146  , kurš grozīts ar:
— 
32004 D 0786: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmumu Nr. 786/2000/EK (OV L 138, 30.4.2004., 7. lpp.).
 ◄

▼M188

— 
32006 D 1982: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmums Nr. 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.).

▼M269

— 
32013 R 1291: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).
Lihtenšteina tiek atbrīvota no dalības šajā programmā, kā arī no finansiāla atbalsta sniegšanas tai.

▼M252

6.  
Darbības novērtēšanu un svarīgāko darbības virzienu noteikšanu Savienības darbību pamatprogrammās pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā, kā minēts 5., 8.a, 8.c, 9. un 10. punktā, veic saskaņā ar procedūru, kas minēta Līguma 79. panta 3. punktā.

▼M9

7.  
EEZ līgums neskar, no vienas puses, divpusējo sadarbību, kas notiek atbilstīgi Kopienas pasākumu pamatprogrammai pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā (1987-1991) ( 10 ) un, no otras puses, ciktāl tie attiecas uz sadarbību, uz kuru neattiecas šis līgums, divpusējiem pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatnolīgumiem starp Kopienu un EBTA valstīm.

▼M155

8.  

▼M250

a) 

EBTA valstis neierobežoti piedalās darbā, ko veic GNSS aģentūra, turpmāk “Aģentūra”, kā noteikts ar šādu Savienības tiesību aktu:

— 
32010 R 0912: Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Regula (ES) Nr. 912/2010, ar ko izveido Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūru, atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1321/2004 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008 (OV L 276, 20.10.2010., 11. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:
— 
32014 R 0512: Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulu (ES) Nr. 512/2014 (OV L 150, 20.5.2014., 72. lpp.).
b) 

EBTA valstis finansiāli atbalsta a) apakšpunktā minētās Aģentūras darbības saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 32. protokolu;

c) 

EBTA valstis neierobežoti, taču bez balsstiesībām, piedalās Aģentūras Administratīvajā padomē un Drošības akreditācijas padomē;

d) 

Aģentūrai ir juridiskas personas statuss. Tai visās līgumslēdzēju pušu valstīs ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām;

e) 

EBTA valstis Aģentūrai piemēro Protokolu par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti;

f) 

aatkāpjoties no Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 12. panta 2. punkta a) apakšpunkta, EBTA valstu valstspiederīgie, kam ir visas pilsoņu tiesības, var tikt nodarbināti, balstoties uz līgumu, kurš slēgts ar Aģentūras izpilddirektoru;

g) 

saskaņā ar Līguma 79. panta 3. punktu Līguma VII daļu (Noteikumi par iestādēm), izņemot 3. nodaļas 1. un 2. iedaļu, attiecina uz šo punktu;

h) 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem minētās regulas piemērošanas nolūkos tiek piemērota jebkuriem Aģentūras dokumentiem, tostarp attiecībā uz EBTA valstīm;

i) 

attiecībā uz Islandi šā punkta piemērošanu aptur, līdz EEZ Apvienotā komiteja nepieņem citu lēmumu;

j) 

šo punktu nepiemēro Lihtenšteinai.

▼M224

8.a  
a) 

EBTA valstis no 2009. gada 1. janvāra iesaistās Kopienas darbībās, kuras var izrietēt no šāda Kopienas akta:

— 
32008 R 0683: Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 683/2008 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu (EGNOS un Galileo) turpmāku īstenošanu (OV L 196, 24.7.2008., 1. lpp.) ►M250  , kurā grozījumi izdarīti ar:
— 
32010 R 0912: Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Regulu (ES) Nr. 912/2010 (OV L 276, 20.10.2010., 11. lpp.).
 ◄
b) 

EBTA valstis finansiāli atbalsta a) apakšpunktā minētās darbības saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 32. protokolu.

Turklāt saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta c) apakšpunktu Norvēģija par 2008. gadu veic iemaksu EUR 20 114 000  apmērā; puse no šīs summas ir jāiemaksā līdz 2012. gada 31. augustam un otra puse – līdz 2013. gada 31. augustam; šo summu iekļauj iemaksu pieprasījumā, kas paredzēts 32. protokola 2. panta 2. punkta pirmajā daļā;

c) 

EBTA valstis pilnībā, taču bez balsstiesībām piedalās visu to Kopienas komiteju darbā, kuras palīdz Eiropas Komisijai pārvaldīt, izstrādāt un ieviest a) apakšpunktā minētos pasākumus.

Neskarot iepriekšminēto, EBTA valstu dalībai Kopienas komitejās, kuras Eiropas Komisijai palīdz jo īpaši a) apakšpunktā minēto pasākumu drošības aspektos, var tikt piemēroti atsevišķi noteikumi, par kuriem panākta vienošanās starp EBTA valstīm un Eiropas Komisiju. Šādiem noteikumiem vajadzētu palīdzēt Eiropas Kopienā un EBTA valstīs nodrošināt Eiropas GNSS programmu datu, informācijas un tehnoloģiju saskaņotu aizsardzību, kā arī panākt Līgumslēdzēju pušu atbilstību starptautiskajām saistībām šajā nozarē;

▼M229

d) 

Procedūras EBTA valstu dalībai saskaņā ar Līguma 101. pantu:

Katra EBTA valsts saskaņā ar Komisijas Lēmuma 2009/334/EK ( 11 ) 4. pantu ieceļ personu, lai tā kā pilntiesīgs loceklis piedalītos Eiropas GNSS sistēmu drošības ekspertu grupas (Eiropas GNSS sistēmu drošības padome) sanāksmēs.
Eiropas Komisija laikus informē dalībniekus par šīs grupas sanāksmju datumiem un nosūta dalībniekiem vajadzīgos dokumentus.

▼M224

►M229  e) ◄  

šis punkts neattiecas uz Lihtenšteinu;

►M229  f) ◄  

attiecībā uz Īslandi šā punkta piemērošanu aptur, kamēr EEZ Apvienotā komiteja nepieņem citu lēmumu.

▼M286

8aa.  
a) 

EBTA valstis no 2014. gada 1. janvāra piedalās pasākumos, ko var īstenot saskaņā ar šādu Savienības aktu:

— 
32013 R 1285: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1285/2013 par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 876/2002 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008 (OV L 347, 20.12.2013., 1. lpp.);
b) 

EBTA valstis sniedz finansiālu ieguldījumu a) apakšpunktā minētajās darbībās saskaņā ar līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 32. protokolu;

c) 

izmaksas par EGNOS sistēmas ģeogrāfiskā pārklājuma paplašināšanu iesaistīto EBTA valstu teritorijā kā daļu no finansiālā ieguldījuma a) apakšpunktā minētajās darbībās sedz EBTA valstis. Šāda pārklājuma paplašināšana ir atkarīga no tehniskajām iespējām un nekavē EGNOS sistēmas ģeogrāfiskā pārklājuma paplašināšanu ES dalībvalstu teritorijās, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā;

d) 

projekta līmenī EBTA valstu iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un valstspiederīgajiem ir līguma 81. panta d) punktā minētās tiesības;

e) 

darbību, kuru īstenošana sākas pēc 2014. gada 1. janvāra, radītās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām no darbības sākuma saskaņā ar attiecīgo dotācijas līgumu vai dotācijas lēmumu, ja EEZ Apvienotās komitejas 2014. gada 13. novembra Lēmums Nr. 247/2014 stājas spēkā pirms darbības beigām;

f) 

EBTA valstis pilnībā, taču bez balsstiesībām piedalās visu to Savienības komiteju darbā, kuras palīdz Eiropas Komisijai pārvaldīt, izstrādāt un ieviest a) apakšpunktā minētās darbības;

EBTA valstu dalību Savienības komitejās un ekspertu grupās, kas Eiropas Komisijai palīdz jo īpaši saistībā ar a) apakšpunktā minēto darbību drošības aspektiem, regulē šo komiteju un grupu reglamentos;

g) 

šo punktu nepiemēro Lihtenšteinai;

h) 

attiecībā uz Islandi šā punkta piemērošanu aptur, līdz EEZ Apvienotā komiteja pieņem citu lēmumu.

▼M287

8ab.  
a) 

EBTA valstis piedalās darbībās, ko var īstenot saskaņā ar šādu Savienības aktu:

— 
32011 D 1104: Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Lēmums Nr. 1104/2011/ES par noteikumiem par piekļuvi publiskajam regulētajam pakalpojumam, ko sniedz globālā navigācijas satelītu sistēma, kura izveidota saskaņā ar Galileo programmu (OV L 287, 4.11.2011., 1. lpp.).
b) 

EBTA valstis var kļūt par PRP dalībniecēm, ja ar tām ir noslēgti Lēmuma Nr. 1104/2011/ES 3. panta 5. punkta a) un b) apakšpunktā minētie nolīgumi.

c) 

EBTA valstu līdzdalību dažādās komitejās un ekspertu grupās, kuras saistītas ar PRP, izklāsta šo komiteju un ekspertu grupu atbilstošajā reglamentā.

d) 

Lēmuma Nr. 1104/2011/ES 10. pantu nepiemēro EBTA valstīm.

e) 

Šo punktu nepiemēro Lihtenšteinai.

f) 

Attiecībā uz Islandi šā punkta piemērošanu aptur, līdz EEZ Apvienotā komiteja nepieņem citu lēmumu.

▼M234

8.b  
Līgumslēdzējas puses veicina pienācīgu sadarbību starp kompetentajām organizācijām, iestādēm un citām struktūrām to attiecīgajās teritorijās, lai nodrošinātu EBTA dalībvalstu ieinteresēto aprindu līdzdalību SESAR projektā, tostarp SESAR kopuzņēmumā saskaņā ar tā pamatregulu ( 12 ), ar nosacījumiem, kas līdzvērtīgi ES dalībvalstu līdzdalības nosacījumiem.

EBTA valstis pilnībā piedalās, bet tām nav balsstiesību Eiropas Vienotās gaisa telpas komitejā, kas palīdz Eiropas Komisijai SESAR kopuzņēmuma darbību vadībā, izstrādē un īstenošanā.

▼M252

8.c  
a) 

EBTA valstis no 2012. gada 1. janvāra iesaistās darbībās, ko īsteno sakarā ar šādu Savienības aktu:

— 
32010 R 0911: Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Regula (ES) Nr. 911/2010 par Eiropas Zemes novērošanas programmu (GMES) un tās sākotnējām darbībām (2011.–2013.) (OV L 276, 20.10.2010., 1. lpp.);
b) 

EBTA valstis finansiāli atbalsta a) apakšpunktā minētās darbības saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 32. protokolu;

c) 

EBTA valstis pilnībā, taču bez balsstiesībām piedalās visu to Savienības komiteju darbā – GMES komitejā, Drošības padomē un Lietotāju forumā, – kuras palīdz Eiropas Komisijai pārvaldīt, izstrādāt un ieviest a) apakšpunktā minētās darbības;

d) 

šis punkts neattiecas uz Lihtenšteinu;

▼M259 —————

▼M288

8.d  
a) 

EBTA valstis no 2014. gada 1. janvāra piedalās darbībās, kas var izrietēt no šāda Savienības akta:

— 
32014 R 0377: Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Regula (ES) Nr. 377/2014, ar ko izveido programmu Copernicus un atceļ Regulu (ES) Nr. 911/2010 (OV L 122, 24.4.2014., 44. lpp.);
b) 

EBTA valstis sniedz finansiālu ieguldījumu a) apakšpunktā minētajās darbības saskaņā ar līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 32. protokolu;

c) 

izmaksas par darbībām, kuru īstenošana sākas pēc 2014. gada 1. janvāra, var tikt uzskatītas par attiecināmām no darbības sākuma atbilstoši konkrētajam dotāciju nolīgumam vai dotāciju lēmumam, ja EEZ Apvienotās komitejas 2014. gada 13. novembra Lēmums Nr. 249/2014 stājas spēkā pirms darbības beigām;

d) 

EBTA valstis pilnībā, taču bez balsstiesībām piedalās visās Savienības komitejās, kuras palīdz Eiropas Komisijai pārvaldīt, izstrādāt un īstenot a) apakšpunktā minētās darbības;

e) 

Šis punkts neattiecas uz ►M305  ————— ◄ Lihtenšteinu.

▼M162

9.  

EBTA valstis no 2005. gada 1. janvāra iesaistās Kopienas darbībās, kuras saistītas ar šādu Eiropas Savienības 2005. finanšu gada vispārējā budžeta pozīciju:

— 
Budžeta pozīcija 08.14.01: “Sagatavošanas darbība Eiropas drošības pētniecības sekmēšanai (2005. gads)”.

▼M181

10.  

EBTA valstis no 2006. gada 1. janvāra iesaistās Kopienas darbībās, kas saistītas ar šādu Eiropas Savienības 2006. finanšu gada vispārējā budžeta pozīciju:

— 
Budžeta pozīcija 02.04.02: “Sagatavošanas darbība Eiropas drošības pētniecības veicināšanai”.

▼M212

11.  
a) 

EBTA valstis neierobežoti piedalās Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta darbībā, turpmāk “Institūts”, kā noteikts ar šo Kopienas tiesību aktu:

— 
32008 R 0294: Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 294/2008 par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta izveidi (OV L 97, 9.4.2008., 1. lpp.) ►M269  , kurā grozījumi izdarīti ar:
— 
32013 R 1292: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1292/2013, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 294/2008 par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta izveidi (OV L 347, 20.12.2013., 174. lpp.). ◄

▼M269 —————

▼M212

c) 

EBTA valstis attiecībā uz Institūtu un tā personālu piemēro Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās.

d) 

atkāpjoties no Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 12. panta 2. punkta a) apakšpunkta, EBTA valstu valstspiederīgos, kam ir visas pilsoņu tiesības, var nodarbināt, pamatojoties uz Institūta direktora slēgtu līgumu;

e) 

atbilstīgi Līguma 79. panta 3. punktam Līguma VII daļu (Noteikumi par iestādēm) attiecina uz šo punktu;

f) 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem šīs regulas piemērošanas nolūkā piemēro arī jebkuriem Institūta dokumentiem attiecībā uz EBTA valstīm.

▼M299

12.  
a) 

Līgumslēdzējas puses tiecas stiprināt sadarbību tādu pasākumu ietvaros, kas varētu pamatoties uz turpmāk uzskaitītajiem Kopienas tiesību aktiem:

— 
32009 R 0723: Padomes 2009. gada 25. jūnija Regulu (EK) Nr. 723/2009 par Kopienas tiesisko regulējumu, ko piemēro Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijam (ERIC) (OV L 206, 8.8.2009., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:
— 
32013 R 1261: Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES) Nr. 1261/2013 (OV L 326, 6.12.2013., 1. lpp.).
b) 

Regulas (EK) Nr. 723/2009 5. panta 1. punkta d) apakšpunkts attiecas uz Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīvu 92/12/EEK par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību, kuras nav iekļautas līgumā. Minētās atsauces tādējādi ir saistošas tikai, piemērojot 5. panta 1. punkta d) apakšpunktu, un neskar šā nolīguma darbības jomu.

c) 

EBTA valstis pilnībā, taču bez balsstiesībām piedalās visu to Kopienas komiteju darbā, kuras palīdz Eiropas Komisijai pārvaldīt, izstrādāt un ieviest a) apakšpunktā minētos pasākumus.

▼M8

2. pants

Informācijas pakalpojumi un informācijas sistēmu drošība

1.  
EBTA valstis no 1994. gada 1. janvāra piedalās ►M83  5. un 6. punkts ◄ minētajās Kopienas programmās un darbībās.
2.  
EBTA valstis finansiāli atbalsta ►M83  5. un 6. punkts ◄ minētās programmas un darbības atbilstīgi līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktam.

▼M174

Attiecībā uz 7. punktā minētajām darbībām EBTA valstis finansiāli atbalsta budžeta pozīcijas 09 03 04 un 09 01 04 03 (Eiropas Telekomunikāciju tīkli), kā arī citas attiecīgās budžeta pozīcijas saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

▼M8

3.  
►M174  Kad sākas sadarbība 5., 6. un 7. punktā minētajās programmās un darbībās, EBTA valstis pilnībā piedalās EK komitejās, kas palīdz EK Komisijai īstenot, pārvaldīt un attīstīt šīs programmas un darbības. ◄
4.  
Uz izvērtēšanu un lielākām izmaiņām programmās informācijas pakalpojumu jomā attiecas līguma 79. panta 3. punktā minētā procedūra.
5.  

Šis pants attiecas uz šādiem Kopienas tiesību aktiem, kā arī no tiem atvasinātiem tiesību aktiem:

— 
389 D 0286: Padomes 1989. gada 17. aprīļa Lēmums 89/286/EEK par jauninājumu un tehnoloģijas nodošanas stratēģiskās programmas galvenā posma ieviešanu Kopienas līmenī (1989-1994) (Sprint programma) (OV L 112, 25.4.1989., 12. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar
— 
394 D 0005: Padomes 1993. gada 20. decembra Lēmumu 94/5/EK (OV L 6, 8.1.1994., 25. lpp.);
— 
391 D 0691: Padomes 1991. gada 12. decembra Lēmumu 91/691/EEK, ar kuru pieņem programmu iekšējās informācijas pakalpojumu tirgus izveidei (OV L 377, 31.12.1991., 41. lpp.);
— 
392 D 0242: Padomes 1992. gada 31. marta Lēmumu 92/242/EEK (OV L 123, 8.5.1992., 19. lpp.);

▼M23

— 
396 D 0339: Council Decision 96/339/EC of 20 May 1996 adopting a multiannual Community programme to stimulate the development of a European multimedia content industry and to encourage the use of multimedia content in the emerging information society (Info 2000) (OJ No L 129, 30.5.1996, p. 24);

▼M33

— 
396 D 0664: Council Decision 96/664/EC of 21 November 1996 on the adoption of a multiannual programme to promote the linguistic diversity of the Community in the information society (OJ L 306, 28.11.1996, p. 40);

▼M71

— 
398 D 0253: Padomes 1998. gada 30. marta Lēmums 98/253/EK, ar ko pieņem Kopienas vairākgadu programmu, lai veicinātu informācijas sabiedrības izveidi Eiropā (Informācijas sabiedrība) (OV L 107, 7.4.1998., 10. lpp.).

▼M81

— 
399 D 0276: Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. janvāra Lēmums Nr. 276/1999/EK, ar ko pieņem Kopienas daudzgadu rīcības plānu par Internets tīkla drošāku lietošanu, apkarojot prettiesiska un kaitīga satura izplatīšanu globālajos tīklos (OV L 33, 6.2.1999., 1. lpp.) ►M138  , ko groza ar
— 
32003 D 1151: Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 16. jūnija Lēmumu Nr. 1151/2003/EK (OV L 162, 1.7.2003., 1. lpp.). ◄

▼M146

— 
32004 D 0787: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmums Nr. 787/2000/EK (OV L 138, 30.04.2004., 12. lpp.).

▼M103

— 
32001 D 0048: Padomes 2000. gada 22. decembra Lēmums 2001/48/EK, ar ko pieņem Kopienas daudzgadu programmu, lai rosinātu Eiropas digitālā satura attīstīšanu un lietošanu globālajos tīklos un veicinātu valodu daudzveidību informācijas sabiedrībā (OV L 14, 18.1.2001., 32. lpp.).

▼M143

— 
32003 D 2256: Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Lēmums Nr. 2256/2003/EK (OV L 336, 23.12.2003., 1. lpp.) ►M146  , kurš grozīts ar:
— 
32004 D 0787: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmums Nr. 787/2000/EK (OV L 138, 30.4.2004., 12. lpp.).
 ◄

▼M178

— 
32005 D 2113: Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 14. decembra Lēmums Nr. 2113/2005/EK (OV L 344, 27.12.2005., 34. lpp.).

▼M171

— 
32005 D 0456: Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 9. marta Lēmums Nr. 456/2005/EK, ar ko izveido daudzgadu Kopienas programmu, lai Eiropā uzlabotu digitālā satura pieejamību, lietošanu un izmantošanu (OV L 79, 24.3.2005., 1. lpp.).

▼M173

— 
32005 D 0854: Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 854/2005/EK (2005. gada 11. maijs), ar ko izveido daudzgadīgu Kopienas programmu interneta un jaunu tiešsaistes tehnoloģiju drošākas izmantošanas veicināšanai (OV L 149, 11.6.2005., 1. lpp.).

▼M218

— 
32008 D 1351: Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Lēmums Nr. 1351/2008/EK, ar ko izveido daudzgadu Kopienas programmu to bērnu aizsardzībai, kuri izmanto internetu un citas saziņas tehnoloģijas (OV L 348, 24.12.2008., 118. lpp.).

▼M279

— 
32013 R 1316: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.).
EBTA valstis piedalās tikai Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta telekomunikāciju nozarē.
Lihtenšteina ir atbrīvota no dalības un finansiāla ieguldījuma šajā programmā.

▼M285

— 
32014 R 0283: Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 283/2014 par pamatnostādnēm Eiropas komunikāciju tīkliem telekomunikāciju infrastruktūras jomā, ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1336/97/EK (OV L 86, 21.3.2014., 14. lpp.).

▼M83

6.  

EBTA valstis no 2000. gada 1. janvāra iesaistās Kopienas darbībās, kuras saistītas ar šādu Eiropas Savienības 2000. finanšu gada vispārējā budžeta posteni:

B5-3 3 4 : Eiropas digitālā satura izplatīšanas veicināšana globālajos tīklos.

▼M174

7.  

EBTA valstis no 2006. gada 1. janvāra piedalās darbībās, ko īsteno saskaņā ar turpmāk minētajiem aktiem, ciktāl tās attiecas uz kopējas ieinteresētības projektiem Eiropas Telekomunikāciju tīklu jomā.

— 
395 R 2236: Padomes Regula (EK) Nr. 2236/95 (1995. gada 18. septembris), ar ko paredz vispārējus noteikumus Kopienas finansiāla atbalsta piešķiršanai Eiropas Komunikāciju tīklu jomā (OV L 228, 23.9.1995., 1. lpp.), ko groza ar
— 
399 R 1655: Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1655/1999 (OV L 197, 29.7.1999., 1. lpp.),
— 
32004 R 0788: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regulu (EK) Nr. 788/2004 (OV L 138, 30.4.2004., 17. lpp.),
— 
32004 R 0807: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regulu (EK) Nr. 807/2004 (OV L 143, 30.4.2004., 46. lpp.),
— 
32005 R 1159: Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 6. jūlija Regulu (EK) Nr. 1159/2005 (OV L 191, 22.7.2005., 16. lpp.).
— 
397 D 1336: Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1336/97/EK (1997. gada 17. jūnijs) par vairākām pamatnostādnēm attiecībā uz Eiropas Telekomunikāciju tīkliem (OV L 183, 11.7.1997., 12. lpp.), ko groza ar
— 
32002 D 1376: Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Lēmumu Nr. 1376/2002/EK (OV L 200, 30.7.2002., 1. lpp.).

▼B

3. pants

Vide

1.  

Sadarbību vides jomā stiprina Kopienas aktivitātes, jo īpaši šādos jautājumos:

▼M98

— 
vides politika un rīcības programmas, jo īpaši sakarā ar Kopienas darbībām, kuras var izrietēt no šādiem Kopienas tiesību aktiem:
— 
493 Y 0517:Padomes 1993. gada 1. februāra sanāksmē pieņemtā Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūcija par Kopienas politikas un rīcības programmu attiecībā uz vidi un noturīgu attīstību (OV C 138, 17.5.1993., 1. lpp.);
— 
397 D 0150:Komisijas 1997. gada 24. februāra Lēmums 97/150/EK, ar ko izveido Eiropas konsultatīvo forumu par vidi un noturīgu attīstību (OV L 58, 27.2.1997., 48. lpp.);

▼M111

— 
32001 D 0704: Komisijas 2001. gada 26. septembra Lēmums 2001/704/EK, kas atceļ Lēmumu 97/150/EK par Eiropas padomdevēja foruma vides un noturīgas attīstības jomā izveidošanu (OV L 258, 27.9.2001., 20. lpp.).

▼M100

— 
398 D 2179: Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 24. septembra Lēmums Nr. 2179/98/EK par Eiropas Kopienas politikas un rīcības programmas attiecībā uz vidi un ilgtspējīgu attīstību “Par ilgtspējīgu attīstību” pārskatīšanu (OV L 275, 10.10.1998., 1. lpp.).

▼B

— 
vides aizsardzības prasību iekļaušana citās politikās,
— 
ekonomiskie un fiskālie līdzekļi,
— 
vides jautājumi, kuriem ir pārrobežu ietekme,
— 
nozīmīgi reģionāli un globāli jautājumi, par kuriem apspriežas starptautiskajās organizācijās.

Cita starpā sadarbība nozīmē arī regulāras tikšanās.

▼M10

2.  
►M253  a) 

EBTA valstis pilnvērtīgi piedalās Eiropas Vides aģentūrā, turpmāk “Aģentūra”, un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklā, kas izveidoti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Regulu (EK) Nr. 401/2009 par Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklu ( 13 ).

b) 

EBTA valstis finansiāli atbalsta a) punktā minētos pasākumus saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punktu un Līguma 32. protokolu.

c) 

Saskaņā ar b) punktu EBTA valstis pilnībā bez balsstiesībām piedalās Aģentūras valdē, un tās iesaistās Aģentūras Zinātniskās komitejas darbā.

d) 

Ar terminu “dalībvalsts(-is)” un citiem terminiem, kas attiecas uz to valsts iestādēm un kas minēti regulas 4. un 5. pantā, papildus to nozīmei regulā saprot arī EBTA valstis un to iestādes.

e) 

Vides dati, kas tiek sniegti Aģentūrai vai ko sniedz pati Aģentūra, var tikt publicēti, un tie ir pieejami sabiedrībai ar nosacījumu, ka konfidenciālajai informācijai EBTA valstīs ir tāds pats aizsardzības līmenis kā Kopienā.

f) 

Aģentūrai ir juridiskas personas statuss. Tai visās Līgumslēdzēju pušu valstīs ir visplašākā tiesībspēja, ko saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām.

g) 

EBTA valstis Aģentūrai piemēro Protokolu par Eiropas Kopienu privilēģijām un neaizskaramību.

h) 

Atkāpjoties no Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 12. panta 2. punkta a) apakšpunkta, EBTA valstu valstspiederīgos, kam ir visas pilsoņa tiesības, var nodarbināt, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar Aģentūras izpilddirektoru.

i) 

Saskaņā ar 79. panta 3. punktu uz šo punktu attiecas Līguma VII daļa (Institucionālie noteikumi).

j) 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, piemērojot Regulu (EK) Nr. 401/2009, attiecas arī uz visiem Aģentūras dokumentiem par EBTA valstīm. ◄

▼B

3.  
Ja EEZ Apvienotā komiteja ir nolēmusi, ka sadarbība norisinās, Līgumslēdzējām Pusēm pieņemot vienādus vai līdzīgus tiesību aktus, šādu tiesību aktu sagatavošanas gaitā attiecīgā jomā piemēro līguma 79. panta 3. punktā izklāstīto kārtību.

▼M101

4.  
►M112  EBTA valstis piedalās Kopienas darbībās, kas minētas 7. punktā. ◄
5.  
EBTA valstis finansē 7. punktā minēto Kopienas ►M112  darbības ◄ atbilstīgi līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktam.
6.  
EBTA valstis ir pilntiesīgas to ►M112  struktūras ◄ dalībnieces, kas palīdz EK Komisijai 7. punktā minētās Kopienas ►M112  darbības ◄ vadībā, attīstīšanā un īstenošanā.
7.  

►M112  Kopienas tiesību akti un uz tiem pamatotie akti, uz ko attiecas šis pants:

a) 

Kopienas tiesību akti, kas stājas spēkā 2001. gada 1. janvārī: ◄

— 
32000 D 2850: Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. decembra Lēmums Nr. 2850/2000/EK, ar ko izveido Kopienas sadarbības shēmu attiecībā uz nejaušu vai apzinātu jūras piesārņošanu (OV L 332, 28.12.2000., 1. lpp.) ►M146  , kurš grozīts ar:
— 
32004 D 0787: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmums Nr. 787/2000/EK (OV L 138, 30.4.2004., 12. lpp.).
 ◄

▼M112

b) 

Kopienas tiesību akti, kas stajas spēka 2001. gada 1. janvārī:

— 
32001 D 1411: Eiropas Padomes un Parlamenta 2001. gada 27. jūnija Lēmums Nr. 1141/2001/ EK par Kopienas sadarbību pilsētu pastāvīgas attīstības veicināšanā (OV L 191, 13.7.2001., 1. lpp.) ►M146  , kurš grozīts ar:
— 
32004 D 0786: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmumu Nr. 786/2000/EK (OV L 138, 30.4.2004., 7. lpp.).
 ◄

▼M188

— 
32006 D 1982: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmums Nr. 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.).

▼M195 —————

▼M172

d) 

Kopienas tiesību akti, kas stājas spēkā no 2005. gada 1. janvāra:

— 
32002 D 1600: Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 22. jūlija Lēmums Nr. 1600/2002/EK, ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu (OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.).

▼B

4. pants

▼M253

Izglītība, apmācība, jaunatne un sports

▼B

1.  
Pēc līguma stāšanās spēkā EBTA valstis piedalās Kopienas Programmā “Jaunatne Eiropai” saskaņā ar VI daļu.
2.  
No 1995. gada 1. janvāra EBTA valstis piedalās visās Kopienas programmās izglītības, apmācību un jaunatnes jomās, kas tobrīd ir spēkā vai pieņemtas, ievērojot VI daļas nosacījumus. Uz Kopienas programmu plānošanu un attīstību šajā jomā no līguma stāšanās spēkā attiecas VI daļā izklāstītā kārtība, jo īpaši 79. panta 3. punkts.

▼M36

2.a  
EBTA valstis no 1997. gada 1. janvāra piedalās Kopienas rīcībās, kas saistītas ar budžeta pozīciju B3-1011 “Eiropas brīvprātīgais dienests”, kura iekļauta Kopienas 1997. gada budžetā.

▼M56

2.b  

EBTA valstis no 1998. gada 1. augusta piedalās šādā Kopienas programmā:

398 D 1686: Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 20. jūlija Lēmums, ar kuru izveido Kopienas rīcības programmu “Eiropas brīvprātīgo dienests jauniešiem” (OV L 214, 31.7.1998., 1. lpp.).

▼M93

2.c  

EBTA valstis no 2000. gada 1. janvāra piedalās šādā Kopienas ►M51  programmas ◄ :

— 
399 D 0382: Padomes 1999. gada 26. aprīļa Lēmums 1999/382/EK, ar ko izveido Kopienas arodmācību rīcības programmas “Leonardo da Vinci” otro fāzi (OV L 146, 11.6.1999., 33. lpp.)

▼M168

, kas grozīts ar:
— 
32004 R 0885: Padomes 2004. gada 26. aprīļa Regulu (EK) Nr. 885/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 1. lpp.).

▼M51

— 
399 D 0051: Padomes 1998. gada 21. decembra Lēmums 1999/51/EK par “Eirotakas” veicināšanu ar darbu saistītās mācībās, ieskaitot mācekļa praksi (OV L 17, 22.1.1999., 45. lpp.).

▼M53

— 
32000 D 0253: Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 24. janvāra Lēmums Nr. 253/2000/ EK, ar ko nosaka otro posmu Kopienas rīcības programmai izglītības jomā “Socrates” (OV L 28, 3.2.2000., 1. lpp.) ►M128  , kas grozīta ar:
— 
32003 D 0451: Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. februāra Lēmumu Nr. 451/2003/ EK (OV L 69, 13.3.2003., 6. lpp.).
 ◄

▼M146

— 
32004 D 0786: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmumu Nr. 786/1999/EK (OV L 138, 30.4.2004., 7. lpp.).

▼M168

— 
32004 R 0885: Padomes 2004. gada 26. aprīļa Regula (EK) Nr. 885/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 1. lpp.).

▼M67

— 
32000 D 1031: Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1031/2000/EK (2000. gada 13. aprīlis), ar ko izveido Kopienas rīcības programmu “Jaunatne”(YOUTH) (OV L 117, 18.5.2000., 1. lpp.) ►M146  , kurš grozīts ar:
— 
32004 D 0786: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmumu Nr. 786/2000/EK (OV L 138, 30.4.2004., 7. lpp.). ◄

▼M168

— 
32004 R 0885: Padomes 2004. gada 26. aprīļa Regula (EK) Nr. 885/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 1. lpp.).

▼M63

2.d  

EBTA valstis no 2000. gada 1. janvāra piedalās Kopienas darbībās, kas saistās ar šādu budžeta pozīciju Eiropas Savienības kopbudžetā 2000. finanšu gadam:

— 
B3-1 0 0 3: Sagatavošanās pasākumi 2001. gadam kā Eiropas valodu gadam.

▼M91

2.e  

No 2001. gada 1. janvāra EBTA valstis piedalās šādā programmā:

— 
32000 D 1934: Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Lēmums Nr. 1934/2000/ EK par 2001. gadu kā Eiropas Valodu gadu (OV L 232, 14.9.2000., 1. lpp.).

▼M125

2.f  

EBTA valstis no 2001. gada 1. janvāra piedalās Kopienas pasākumos, uz kuriem attiecas šādas budžeta pozīcijas, kas iekļautas Eiropas Savienības kopbudžetā 2001., 2002. un 2003. finanšu gadam:

— 
B3-1 0 0 0 A:“Sagatavošanās pasākumi sadarbībai izglītības un jaunatnes politikas jomās — izdevumi administratīvās pārvaldības jomā”;
— 
B3-1 0 0 0:“Sagatavošanās pasākumi sadarbībai izglītības un jaunatnes politikas jomās”.

▼M126

2.g  

EBTA valstis no 2003. gada 1. janvāra piedalās šādā darbībā:

— 
32003 D 0291: Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 6. februāra Lēmums Nr. 291/ 2003/EK, ar ko 2004. gadu nosaka par Eiropas gadu izglītībai ar sporta palīdzību (OV L 43, 18.2.2003., 1. lpp.) ►M146  , kurš grozīts ar:
— 
32004 D 0786: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmumu Nr. 786/2000/EK (OV L 138, 30.4.2004., 7. lpp.).
 ◄

▼M168

— 
32004 R 0885: Padomes 2004. gada 26. aprīļa Regula (EK) Nr. 885/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 1. lpp.).

▼M140

2.h  

No 2004. gada 1. janvāra EBTA valstis piedalās šādā programmā:

— 
32003 D 2317: Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 5. decembra Lēmums Nr. 2317/2003/EK, ar ko ievieš programmu, kas vajadzīga, lai uzlabotu augstākās izglītības kvalitāti un veicinātu starpkultūru izpratni, sadarbojoties ar trešām valstīm (Erasmus Mundus) (2004.–2008. gads) (OV L 345, 31.12.2003., 1. lpp.).

▼M141

2.i  

EBTA valstis no 2004. gada 1. janvāra piedalās šādā programmā:

— 
32003 D 2318: Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 5. decembra Lēmums Nr. 2318/2003/EK, ar ko pieņem daudzgadu programmu (no 2004. līdz 2006. gadam), kura vajadzīga, lai izglītības un apmācības sistēmās Eiropā efektīvi integrētu informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IST) (e-mācību programma) (OV L 345, 31.12.2003., 9. lpp.).

▼M147

2.j  

No 2004. gada 1. janvāra EBTA valstis piedalās Kopienas darbībās, kas saistītas ar šādu budžeta pozīciju, kura iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā 2004. finanšu gadam:

— 
Budžeta pozīcija 15.07.03“Eksperimentāli projekti jauniešu līdzdalībai”.

▼M158

2.k  

EBTA valstis no 2005. gada 1. janvāra piedalās šādā programmas:

— 
32004 D 0790: Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 790/2004/EK (2004. gada 21. aprīlis), ar ko ievieš Kopienas rīcības programmu, kas vajadzīga, lai atbalstītu Eiropas līmeņa organizācijas jaunatnes lietu jomā (OV L 138, 30.4.2004., 24. lpp.).

▼M157

— 
32004 D 0791: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmums Nr. 791/2004/EK, ar ko ievieš Kopienas rīcības programmu, kas vajadzīga, lai atbalstītu Eiropas līmeņa organizācijas un konkrētas darbības izglītības un apmācības jomā (OV L 138, 30.4.2004., 31. lpp.).
Lēmuma noteikumi šā līguma vajadzībām lasāmi ar šādiem pielāgojumiem:
EBTA valstis piedalās programmas darbībās 2, 3 A, 3 B un 3 C.

▼M166

— 
32004 D 2241: Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 2241/2004/EK (2004. gada 15. decembris) par vienotu Kopienas sistēmu kvalifikāciju un kompetences pārskatāmībai (Europass) (OV L 390, 31.12.2004., 6. lpp.).

▼M189

2.l  

EBTA valstis no 2007. gada 1. janvāra piedalās šādās programmās:

— 
32006 D 1719: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmums Nr. 1719/2006/EK, ar ko izveido programmu “Jaunatne darbībā” laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam (OV L 327, 24.11.2006., 30. lpp.),
— 
32006 D 1720: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmums Nr. 1720/2006/EK, ar ko izveido rīcības programmu mūžizglītības jomā (OV L 327, 24.11.2006., 45. lpp.).

▼M221

2m.  

EBTA valstis no 2009. gada 1. janvāra piedalās programmas 1. un 3. darbībā:

— 
32008 D 1298: Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Lēmums Nr. 1298/2008/EK, ar ko izveido rīcības programmu Erasmus Mundus (2009.–2013. gads), kas vajadzīga, lai uzlabotu augstākās izglītības kvalitāti un veicinātu starpkultūru izpratni, sadarbojoties ar trešām valstīm (OV L 340, 19.12.2008., 83. lpp.).

▼M270

2n.  

EBTA valstis no 2014. gada 1. janvāra piedalās šādā programmā:

— 
32013 R 1288: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.).

▼M36

3.  
►M270  EBTA valstis saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu finansiāli atbalsta programmas un darbības, kuras minētas 1., 2., 2.a, 2.b, 2.c, 2.d, 2.e, 2.f, 2.g, 2.h, 2.i, 2.j, 2.k, 2.l, 2.m un 2.n punktā. ◄

▼B

4.  
Kopš sadarbības sākšanas brīža programmās, kurās tās sniedz finansiālu ieguldījumu saskaņā ar 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu, EBTA valstis aktīvi piedalās visās EK komitejās, kas palīdz EK Komisijai vadīt un attīstīt minētās programmas.
5.  
►M8  EBTA valstis no 1994. gada 1. janvāra piedalās dažādajās Kopienas darbībās, tostarp Eurydice un ARION, kas attiecas uz informācijas apmaiņu, ietverot, ja vajadzīgs, ekspertu tikšanās, seminārus un konferences. ◄ Turklāt Līgumslēdzējas Puses ar EEZ Apvienotās komitejas starpniecību vai citādi uzņemas jebkuru citu iniciatīvu, kas šajā sakarā ir lietderīga.
6.  
Līgumslēdzējas Puses to attiecīgajās teritorijās veicina atbilstošu kompetentu organizāciju, iestāžu un citu struktūru sadarbību, kad tā stiprinātu un paplašinātu sadarbību. Jo īpaši to piemēro jautājumos, kas ir ietverti Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (CEDEFOP) darbībās ( 14 ).

▼M110

7.  

Līgumslēdzējas puses cenšas pastiprināt sadarbību to Kopienas darbību jomā, kuras var izrietēt no šādiem Kopienu tiesību aktiem:

— 
398 H 0561: Padomes 1998. gada 24. septembra Ieteikums 98/561/EK par Eiropas sadarbību augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanā (OV L 270, 7.10.1998., 56. lpp.),
— 
32001 H 0166: Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. februāra Ieteikums 2001/166/ EK par Eiropas sadarbību augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanā (OV L 60, 1.3.2001., 51. lpp.).

▼M204

— 
32006 H 0961: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Ieteikums 2006/961/EK par pārrobežu mobilitāti Kopienā izglītības un apmācības nolūkā: Eiropas Mobilitātes kvalitātes harta (OV L 394, 30.12.2006., 5. lpp.),
— 
32006 H 0962: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Ieteikums 2006/962/EK par pamatprasmēm mūžizglītībā (OV L 394, 30.12.2006., 10. lpp.).

▼M216

8.  

Līgumslēdzējas puses cenšas stiprināt sadarbību šādu Kopienas tiesību aktu ietvaros:

— 
32008 H 0506(01): Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Ieteikums 2008/C 111/01 par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai (OV C 111, 6.5.2008., 1. lpp.).

▼M231

— 
32008 H 1213: Padomes 2008. gada 20. novembra Ieteikums 2008/C 319/03 par brīvprātīgo jauniešu mobilitāti Eiropas Savienībā (OV C 319, 13.12.2008., 8. lpp.).

▼M232

— 
32009 H 0708(01): Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Ieteikums 2009/C 155/01 par Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūras izveidošanu profesionālajai izglītībai un apmācībām (OV C 155, 8.7.2009., 1. lpp.),
— 
32009 H 0708(02): Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Ieteikums 2009/C 155/02 par Eiropas kredītpunktu sistēmas izstrādi profesionālajai izglītībai un apmācībai (ECVET) (OV C 155, 8.7.2009., 11. lpp.

▼M284

— 
32012 H 1222(01): Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikums 2012/C 398/01 par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.).

▼B

5. pants

Sociālā politika

1.  
Sociālās politikas jomā līguma 79. panta 1. punktā minētajā dialogā cita starpā ietver sanāksmju organizēšanu, tostarp ekspertu saziņu, abpusēji svarīgu jautājumu izskatīšanu īpašās jomās, informācijas apmaiņu par Līgumslēdzēju Pušu darbībām, sadarbības apzināšanu un kopīgu tādu aktivitāšu veikšanu kā semināri un konferences.
2.  

Līgumslēdzējas Puses jo īpaši cenšas stiprināt sadarbību saistībā ar Kopienas darbībām, kas izriet no šādiem Kopienas tiesību aktiem:

— 
388 Y 0203: Padomes 1987. gada 21. decembra Rezolūcija par drošību, higiēnu un veselības aizsardzību darbā (OV C 28, 3.2.1988., 3. lpp.);
— 
391 Y 0531: Padomes 1991. gada 21. maija Rezolūcija par Trešo vidēja termiņa Kopienas rīcības programmu attiecībā uz vienlīdzīgām iespējām sievietēm un vīriešiem (1991.–1995. gadam) (OV C 142, 31. 5. 1991., 1. lpp.);

▼M22

— 
395 D 0593: Padomes 1995. gada 22. decembra Lēmums 95/593/EK par vidēja termiņa Kopienas rīcības programmu attiecībā uz sieviešu un vīriešu iespēju vienlīdzību (1996.-2000.) (OV L 335, 30.12.1995., 37. lpp.).
EBTA valstis piedalās šajā Kopienas rīcības programmā saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti šā protokola 2. papildinājumā.

▼B

— 
390 Y 627(06): Padomes 1990. gada 29. maija Rezolūcija par darbībām, lai palīdzētu ilggadējiem bezdarbniekiem (OV C 157, 27.6.1990., 4. lpp.);
— 
386 X 0379: Padomes Ieteikums 86/379/EEK (1996. gada 24. jūlijs) par invalīdu nodarbinātību Kopienā (OV L 225, 12.8.1986., 43. lpp.);
— 
389 D 0457: Padomes Lēmums 89/457/EEK (1989. gada 18. jūlijs), ar ko izveido vidēja termiņa Kopienas rīcības programmu par ekonomiski un sociāli mazāk priviliģētu sabiedrības grupu sociālu un ekonomisku integrāciju (OV L 224, 2.8.1989., 10. lpp.).
3.  
No līguma stāšanās spēkā EBTA valstis piedalās Kopienas darbībās vecāka gadagājuma cilvēku labā ( 15 )

EBTA valstis sniedz finansiālu ieguldījumu saskaņā ar līguma 82. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

EBTA valstis aktīvi piedalās EK komitejās, kas palīdz EK Komisijai vadīt un attīstīt programmas, izņemot jautājumus, kas attiecas uz EK finanšu resursu sadali starp Kopienas dalībvalstīm.

▼M13

4.  
EBTA valstis 1995. gada laikā piedalās Kopienas darbībās invalīdu atbalstam saskaņā ar darba programmu šā protokola 1. papildinājumā. EBTA valstis šajā laikposmā finansiāli atbalsta attiecīgās darbības saskaņā ar minētās darba programmas iedaļu “Budžeta aspekti”.

▼M251

5.  
EBTA valstis piedalās Kopienas programmās un darbībās, kas minētas 8. punkta pirmajos divos ievilkumos, no 1996. gada 1. janvāra, programmā, kas minēta 8. punkta trešajā ievilkumā, no 2000. gada 1. janvāra, programmā, kas minēta 8. punkta ceturtajā ievilkumā, no 2001. gada 1. janvāra, programmās, kas minētas 8. punkta piektajā un sestajā ievilkumā, no 2002. gada 1. janvāra, programmās, kas minētas 8. punkta septītajā un astotajā ievilkumā, no 2004. gada 1. janvāra, programmās, kas minētas 8. punkta devītajā, desmitajā un vienpadsmitajā ievilkumā, no 2007. gada 1. janvāra, ►M254  un programmā, kas minēta divpadsmitajā ievilkumā, no 2009. gada 1. janvāra, ►M275  darbībās, kas tiek finansētas no 2012. un 2013. finanšu gadā iekļautajām budžeta pozīcijām, kuras minētas 12. punktā, – no 2012. gada 1. janvāra un darbībās, kas tiek finansētas no ►M306  2014. ►M314  , 2015. un 2016. finanšu gads ◄  ◄ iekļautajām budžeta pozīcijām, kuras minētas 13. punktā, – no 2014. gada 1. janvāra ◄  ◄ un programmā, kas minēta 8. punkta trīspadsmitajā ievilkumā, no 2012. gada 1. janvāra ►M280  programmā, kas minēta četrpadsmitajā ievilkumā, – no 2014. gada 1. janvāra ◄ .

▼M13

6.  
No minētā datuma EBTA valstis finansiāli atbalsta ►M275  8., 12. un 13. punkts ◄ minētās programmas un darbības atbilstīgi līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktam.
7.  
EBTA valstis no sadarbības uzsākšanas ►M275  odsekoch 8, 12 a 13 ◄ minētajās programmās un darbībās pilnīgi piedalās to EK komiteju darbā, kuras palīdz Komisijai vadīt vai attīstīt šīs programmas un darbības.
8.  

Līgumslēdzējas Puses jo īpaši cenšas stiprināt sadarbību tādās Kopienas darbībās, kuras var uzsākt saistībā ar šādiem Kopienas tiesību aktiem:

— 
393 D 0136: Padomes 1993. gada 25. februāra Lēmums 93/136/EEK, ar ko izveido Kopienas trešo rīcības programmu invalīdu atbalstam (Helios II 1993-1996) (OV L 56, 9.3.1993., 30. lpp.).
— 
394 D 0782: Padomes 1994. gada 6. decembra Lēmums 94/782/EK par Handynet sistēmas turpināšanos attiecībā uz pasākumiem, kuri līdz šim uzsākti saistībā ar pirmo tehnisko palīglīdzekļu moduli (OV L 316, 9.12.1994., 42. lpp.).

▼M54

— 
32000 D 0293: Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 24. janvāra Lēmums Nr. 293/2000/ EK, ar ko pieņem Kopienas rīcības programmu (Daphne programma) (2000. — 2003.) par preventīviem pasākumiem, lai cīnītos pret vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm (OV L 34, 9.2.2000., 1. lpp.).

▼M104

— 
32001 D 0051: Padomes 2000. gada 20. decembra Lēmums 2001/51/EK, ar ko izveido programmu attiecībā uz dzimumu līdztiesības pamatstratēģiju Kopienā (2001. — 2005.) (OV L 17, 19.1.2001., 22. lpp.) ►M175  , kas grozīts ar:
— 
32005 D 1554: Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Lēmumu Nr. 1554/2005/EK (OV L 255, 30.9.2005., 9. lpp.).
 ◄

▼M114

— 
32001 D 0903: Padomes 2001. gada 3. decembra Lēmums 2001/903/EK par 2003. gadu kā Eiropas gadu personām ar spēju traucējumiem (OV L 335, 19.12.2001., 15. lpp.).

▼M115

— 
32002 D 0050: Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 50/2002/EK (2000. gada 13. aprīlis), ar ko izveido Kopienas rīcības programmu dalībvalstu sadarbības veicināšanai cīņā ar sociālo atstumtību (OV L 10, 12.1.2002., 1. lpp.) ►M146  , kurš grozīts ar:
— 
32004 D 0786: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmumu Nr. 786/2000/EK (OV L 138, 30.4.2004., 7. lpp.).
 ◄

▼M132

— 
32000 D 0750: Padomes 2000. gada 27. novembra Lēmums 2000/750/EK, ar ko nosaka Kopienas rīcības programmu diskriminācijas apkarošanai (no 2001. līdz 2006. gadam) (OV L 303, 2.12.2000., 23. lpp.).

▼M152

— 
32004 D 0803: Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 803/2004/EK (2004. gada 21. aprīlis), ar ko pieņem Kopienas rīcības programmu (2004. līdz 2008. gadam), lai novērstu un apkarotu vardarbību pret bērniem, jauniem cilvēkiem un sievietēm, kā arī aizsargātu cietušās personas un riska grupu pārstāvjus (DAPHNE II programma) (OV L 143, 30.4.2004., 1. lpp.).

▼M183

— 
32006 D 0771: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Lēmums Nr. 771/2006/EK, ar ko nosaka Eiropas gadu par iespēju vienlīdzību visiem (2007.g.) – ceļā uz taisnīgu sabiedrību (OV L 146, 31.5.2006., 1. lpp.).

▼M190

— 
32006 D 1672: Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1672/2006/EK (2006. gada 24. oktobris), ar ko izveido Kopienas Nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmu – Progress (OV L 315, 15.11.2006., 1. lpp.), kas labots ar OV L 65, 3.3.2007., 12. lpp.

▼M200

— 
32007 D 0779: Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Lēmums Nr. 779/2007/EK, ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam kā daļu no Vispārējas programmas “Pamattiesības un tiesiskums” izveido īpašu programmu, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm un lai aizsargātu cietušos un riska grupas (programma Daphne III) (OV L 173, 3.7.2007., 19. lpp.).

▼M222

— 
32008 D 1098: Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Lēmums Nr. 1098/2008/EK par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010. gads) (OV L 298, 7.11.2008., 20. lpp.).

▼M251

— 
32011 D 0940: Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 14. septembra Lēmums Nr. 940/2011/ES par Eiropas gadu aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei (2012. gads) (OV L 246, 23.9.2011., 5. lpp.).

▼M280

— 
32013 R 1381: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1381/2013, ar ko izveido programmu “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam (OV L 354, 28.12.2013., 62. lpp.).
Lihtenšteina piedalās tikai tajās programmas aktivitātēs, kuras finansē no budžeta pozīcijām 33 01 04 01 (Atbalsta izdevumi tiesībām un pilsonībai) un 33 02 02 (Nediskriminācijas un vienlīdzības veicināšana).
Norvēģija ir atbrīvota no dalības un finansiāla ieguldījuma šajā programmā.

▼B

►M13  9. ◄   
EEZ Apvienotā komiteja pieņem vajadzīgos lēmumus, lai veicinātu Līgumslēdzēju Pušu sadarbību turpmākās Kopienas programmās un aktivitātēs sociālajā jomā.
►M13  10. ◄   
Līgumslēdzējas Puses to attiecīgajās teritorijās veicina atbilstošu kompetentu organizāciju, iestāžu un citu struktūru sadarbību, ja tā stiprinātu un paplašinātu sadarbību. Jo īpaši to piemēro jautājumos, uz kuriem attiecas Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda darbības ( 16 )

▼M230

11.  
a) 

EBTA valstis neierobežoti piedalās darbā, ko veic Eiropas Aģentūra drošībai un veselības aizsardzībai darbā, turpmāk “Aģentūra”, kā noteikts ar šādu Kopienas aktu:

— 
31994 R 2062: Padomes 1994. gada 18. jūlija Regula (EK) Nr. 2062/94, ar ko izveido Eiropas Aģentūru drošībai un veselības aizsardzībai darbā (OV L 216, 20.8.1994., 1. lpp.), kura grozīta ar:
— 
31995 R 1643: Padomes 1995. gada 29. jūnija Regulu (EK) Nr. 1643/95 (OV L 156, 7.7.1995., 1. lpp.),
— 
32003 R 1654: Padomes 2003. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 1654/2003 (OV L 245, 29.9.2003., 38. lpp.),
— 
32005 R 1112: Padomes 2005. gada 24. jūnija Regulu (EK) Nr. 1112/2005 (OV L 184, 15.7.2005., 5. lpp.);
b) 

EBTA valstis finansiāli atbalsta a) apakšpunktā minētos pasākumus atbilstīgi Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktam un 32. protokolam;

c) 

EBTA valstis neierobežoti piedalās valdes darbā, un tām valdē ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā ES dalībvalstīm, izņemot balsstiesības;

d) 

EBTA valstis sešu mēnešu laikā kopš EEZ Apvienotās komitejas 2009. gada 4. decembra Lēmuma Nr. 160/2009 stāšanās spēkā informē Aģentūru par galvenajiem valsts veselības aizsardzības un darba drošības informācijas tīklu sastāvdaļu elementiem, kas paredzēti 4. pantā Regulā (EK) Nr. 2062/94, ar turpmākiem grozījumiem;

e) 

EBTA valstis jo īpaši d) apakšpunktā noteiktajā laikposmā izraugās iestādes, kas koordinē un/vai pārsūta valsts līmenī nodrošināmo informāciju Aģentūrai;

f) 

EBTA valstis informē Aģentūru arī par to valsts teritorijā izveidoto iestāžu nosaukumiem, kas var ar to sadarboties konkrētos īpašu interešu jautājumos un tādējādi darboties kā tīkla tematiskais centrs;

g) 

valde trīs mēnešu laikā no d), e) un f) apakšpunktā minētās informācijas saņemšanas pārskata galvenos tīkla elementus, lai ņemtu vērā EBTA valstu līdzdalību;

h) 

Aģentūrai ir juridiskas personas statuss. Tai visās Līgumslēdzēju pušu valstīs ir visplašākā juridiskā tiesībspēja, ko saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām;

i) 

EBTA valstis attiecībā uz Aģentūru un tās personālu piemēro Protokolu par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitāti;

j) 

atkāpjoties no 12. panta 2. punkta a) apakšpunkta Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā, kā tā noteikta ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 ( 17 ), EBTA valstu valstspiederīgie, kam ir visas pilsoņu tiesības, var tikt nodarbināti, balstoties uz līgumu, ko slēdz Aģentūras direktors;

k) 

atbilstīgi Līguma 79. panta 3. punktam Līguma VII daļu (Noteikumi par iestādēm) attiecina uz šo punktu;

l) 

piemērojot Regulu (EK) Nr. 2062/94, visiem Aģentūras dokumentiem, kas attiecas uz EBTA valstīm, piemēro arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem ( 18 ).

▼M254

12.  

No 2012. gada 1. janvāra EBTA valstis iesaistās Kopienas darbībās, kas tiek finansētas no turpmāk minētajām budžeta pozīcijām, kuras iekļautas Eiropas Savienības vispārējā budžetā ►M261  2012. un 2013. gads ◄ finanšu gadam:

— 
04 01 04 08. budžeta pozīcija:“Darba ņēmēju brīva pārvietošanās, sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācija un uz migrantiem, tostarp migrantiem no trešām valstīm, attiecināmu pasākumu koordinācija – Administratīvās pārvaldības izdevumi”,
— 
04 03 05. budžeta pozīcija:“Darba ņēmēju brīva pārvietošanās, sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācija un uz migrantiem, tostarp migrantiem no trešām valstīm, attiecināmu pasākumu koordinācija”.

▼M275

13.  

No 2014. gada 1. janvāra EBTA valstis iesaistās darbībās, kas tiek finansētas no turpmāk minētajām budžeta pozīcijām, kuras iekļautas Eiropas Savienības vispārējā budžetā ►M306  2014. ►M314  , 2015. un 2016. finanšu gads ◄  ◄ :

— 
budžeta pozīcija 04 03 01 03: “Brīva darbaspēka kustība, sociālā nodrošinājuma shēmu koordinēšana un pasākumi migrantiem, tostarp migrantiem no trešām valstīm.”

▼B

6. pants

Patērētāju aizsardzība

1.  
Patērētāju aizsardzības jomā Līgumslēdzējas Puses stiprina savstarpējo dialogu ar atbilstošu pasākumu palīdzību, lai apzinātu jomas un darbības, kurās ciešāka sadarbība palīdzētu sasniegt to mērķus.
2.  

Līgumslēdzējas Puses cenšas stiprināt sadarbību, jo īpaši, lai nodrošinātu patērētāju ietekmi un dalību, tādās Kopienas darbībās, kas var izrietēt no šādiem Kopienas tiesību aktiem:

▼M8

— 
392 Y 0723: Padomes 1992. gada 13. jūlija rezolūcija par patērētāju aizsardzības politikas attīstības prioritātēm nākotnē (OV C 186, 23.7.1992., 1. lpp.);
— 
593 DC 0378: Otrais Komisijas trīs gadu plāns 1993-1995;

▼B

— 
388 Y 1117(01): Padomes 1988. gada 4. novembra Rezolūcija par to, kā uzlabot patērētāju iesaistīšanos standartizācijas procesā (OV C 293, 17.11.1988., 1. lpp.).

▼M94

3.  

EBTA valstis no 2000. gada 1. janvāra piedalās Kopienas darbībās, kuras var izrietēt no šāda tiesību akta, kā arī no tiesību aktiem, kuri uz to pamatojas:

— 
399 D 0283:Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. janvāra Lēmums Nr. 283/1999/EK, ar ko izveido vispārēju satvaru Kopienas darbībām patērētāju labā (OV L 34, 9.2.1999., 1. lpp.).

▼M145

EBTA valstis no 2004. gada 1. janvāra iesaistās Kopienas darbībās, kuras, iespējams, tiek veiktas šāda tiesību akta vai no tā atvasinātu tiesību aktu rezultātā:

— 
32004 D 0020: Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 8. decembra Lēmums Nr. 20/2004/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu Kopienas darbību finansēšanai, atbalstot patērētāju aizsardzības politiku no 2004. gada līdz 2007. gadam (OV L 5, 9.1.2004., 1. lpp.) ►M146  , kurš grozīts ar:
— 
32004 D 0786: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmumu Nr. 786/2000/EK (OV L 138, 30.4.2004., 7. lpp.). ◄

▼M191

3.a  

EBTA valstis no 2007. gada 1. janvāra piedalās šādā programmā:

— 
32006 D 1926: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmums Nr. 1926/2006/EK, ar ko izveido Kopienas rīcības programmu patērētāju tiesību aizsardzības politikas jomā (no 2007. gada līdz 2013. gadam) (OV L 404, 30.12.2006., 39. lpp.).

▼M290

3.b  

EBTA valstis no 2014. gada 1. janvāra piedalās šādā programmā:

— 
32014 R 0254: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 254/2014 (2014. gada 26. februāris) par daudzgadu patērētāju tiesību aizsardzības programmu no 2014. līdz 2020. gadam un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1926/2006/EK (OV L 84, 20.3.2014., 42. lpp.).
Izmaksas par darbībām, kuru īstenošana sākas pēc 2014. gada 1. janvāra, var tikt uzskatītas par attiecināmām no darbības sākuma atbilstoši konkrētajam dotāciju nolīgumam vai dotāciju lēmumam, ja EEZ Apvienotās komitejas 2014. gada 13. novembra Lēmums Nr. 251/2014 stājas spēkā pirms darbības beigām.
Lihtenšteina tiek atbrīvota no dalības šajā programmā, kā arī no finansiāla atbalsta sniegšanas tai.

▼M94

4.  
►M290  EBTA valstis saskaņā ar līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu sniedz finansiālu ieguldījumu darbībās, kas minētas 3., 3.a un 3.b punktā. ◄
5.  
►M290  EBTA valstis, sākoties sadarbībai 3., 3.a un 3.b punktā minētajās darbībās, pilnībā, taču bez balsstiesībām piedalās EK komitejās un citās struktūrās, kuras palīdz EK Komisijai šīs darbības vadīt vai attīstīt. ◄

▼B

7. pants

▼M106

Uzņēmumi, uzņēmējdarbība un mazie un vidējie uzņēmumi

▼B

1.  

Jo īpaši veicina sadarbību mazo un vidējo uzņēmumu jomā Kopienas darbībās:

— 
atcelt nevajadzīgus administratīvus, finanšu un juridiskus ierobežojumus uzņēmējdarbībai,
— 
informēt un sniegt palīdzību uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, par politiku un programmām, kas tiem var būt svarīgas,
— 
veicināt dažādos Eiropas Ekonomikas zonas reģionos esošu uzņēmumu, jo īpaši mazu un vidēju uzņēmumu, sadarbību un partnerību.

▼M8

2.  
EBTA valstis no 1994. gada 1. janvāra piedalās ►M315  šajā pantā ◄ minētajās Kopienas programmās un darbībās.
3.  
EBTA valstis finansiāli atbalsta ►M315  šajā pantā ◄ minētās programmas un darbības atbilstīgi līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktam.
4.  
EBTA valstis no sadarbības uzsākšanas ►M315  šajā pantā ◄ minētajās programmās un darbībās pilnīgi piedalās to EK komiteju darbā, kuras palīdz EK Komisijai vadīt vai attīstīt šīs programmas un darbības.
5.  

Līgumslēdzējas Puses jo īpaši cenšas stiprināt sadarbību tādās Kopienas darbībās, kuras var uzsākt saistībā ar šādiem Kopienas tiesību aktiem:

— 
393 D 0379: Padomes 1993. gada 14. jūnija Lēmums 93/379/EEK par daudzgadīgu Kopienas pasākumu programmu, lai intensificētu prioritārās jomas un nodrošinātu politikas nepārtrauktību un konsolidāciju attiecībā uz uzņēmumiem Kopienā, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (OV L 161, 2.7.1993., 68. lpp.);

▼M34

— 
397 D 0015: Council Decision 97/15/EC of 9 December 1996 on a third multiannual programme for small and medium-sized enterprises (SMEs) in the European Union (1997 to 2000) (OJ L 6, 10.1.1997, p. 25);

▼M8

— 
389 Y 1007(01): Padomes 1989. gada 26. septembra rezolūcija par apakšlīgumu attīstību Kopienā (OV C 254, 7.10.1989., 1. lpp.);
— 
390 X 0246: Padomes 1990. gada 28. maija ieteikums par administratīvās vienkāršošanas politikas īstenošanu attiecībā uz dalībvalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (OV L 141, 2.6.1990., 55. lpp.);
— 
393 Y 1203(01): Padomes 1993. gada 22. novembra rezolūcija par uzņēmumu, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanu un nodarbinātības attīstību (OV C 326, 3.12.1993., 1. lpp.);

▼M74

— 
398 D 0347: Padomes 1998. gada 19. maija Lēmums 98/347/EK par finansiālās palīdzības pasākumiem novatoriskiem un darba vietu radošiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) — izaugsmes un nodarbinātības iniciatīva (OV L 155, 29.5.1998., 43. lpp.), ciktāl tas attiecas uz darbībām saistībā ar budžeta pozīciju B5-511 “Joint European Ventures”, kas iekļauta Eiropas Kopienu vispārējā budžetā.

▼M106

— 
32000 D 0819: Padomes 2000. gada 20. decembra Lēmumu 2000/819/EK par uzņēmumu un uzņēmējdarbības un jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) daudzgadu programmu (2001. — 2005.) (OV L 333, 29.12.2000., 84. lpp.), ►M135  as amended by:
— 
Act concerning the conditions of accession of the Czech Republic, the Republic of Estonia, the Republic of Cyprus, the Republic of Latvia, the Republic of Lithuania, the Republic of Hungary, the Republic of Malta, the Republic of Poland, the Republic of Slovenia and the Slovak Republic and the adjustments to the Treaties on which the European Union is founded adopted on 16 April 2003; ◄

▼M163

— 
32004 D 0593: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. jūlija Lēmums Nr. 593/2004/EK (OV L 268, 16.8.2004., 3. lpp.).

▼M176

— 
32005 D 1776: Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 28. septembra Lēmumu Nr. 1776/2005/EK (OV L 289, 3.11.2005., 14. lpp.).

▼M135

— 
Act concerning the conditions of accession of the Czech Republic, the Republic of Estonia, the Republic of Cyprus, the Republic of Latvia, the Republic of Lithuania, the Republic of Hungary, the Republic of Malta, the Republic of Poland, the Republic of Slovenia and the Slovak Republic and the adjustments to the Treaties on which the European Union is founded adopted on 16 April 2003.

▼M192

— 
32006 D 1639: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Lēmums Nr. 1639/2006/EK, ar ko izveido Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads) (OV L 310, 9.11.2006., 15. lpp.).

▼M276

— 
32013 R 1287: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1287/2013, ar ko izveido Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (COSME) (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1639/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 33. lpp.).
Lihtenšteina un Norvēģija tiek atbrīvotas no dalības šajā programmā, kā arī no finansiāla atbalsta sniegšanas tai.

▼M148

6.  
EBTA valstis no 2004. gada 1. janvāra iesaistās Kopienas darbībās, kuras saistītas ar šādu budžeta pozīciju, kura ierakstīta Eiropas Savienības vispārējā budžetā ►M264  2004., 2005., 2006., 2007., 2008., 2009., 2010., 2011., 2012. un 2013. gads ◄ finanšu gadam:
— 
Budžeta postenis 12.01.04.01“Iekšējā tirgus īstenošana un attīstība. Administratīvās pārvaldības izdevumi”,
— 
Budžeta postenis 12.02.01“Iekšējā tirgus īstenošana un attīstība”.

▼M179

7.  

No 2006. gada 1. janvāra EBTA valstis iesaistās Kopienas darbībās, kuras saistītas ar šādu budžeta pozīciju, kas ►M264  2006., 2007., 2008., 2009., 2010., 2011., 2012. un 2013. gads ◄  finanšu gadam ir iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā:

▼M213

— 
Budžeta pozīcija 02.03.01: “Iekšējā tirgus darbība un attīstība, jo īpaši paziņošanas, sertificēšanas un nozaru tuvināšanas jomā”.

▼M213

8.  

EBTA valstis no 2008. gada 1. janvāra iesaistās Kopienas darbībās, kas saistītas ar šādu Eiropas Savienības ►M264  2008., 2009., 2010., 2011., 2012. un 2013. gads ◄  finanšu gada vispārējā budžeta pozīciju:

— 
Budžeta pozīcija 02.01.04.01: “Iekšējā tirgus darbība un attīstība, jo īpaši paziņošanas, sertificēšanas un nozaru tuvināšanas jomā – Administratīvās pārvaldības izdevumi”.

▼M289

9.  

No 2014. gada 1. janvāra EBTA valstis piedalās Savienības darbībās, kuras saistītas ar šādām budžeta pozīcijām, kas 2014. finanšu gadam ir iekļautas Eiropas Savienības vispārējā budžetā:

— 
Budžeta pozīcija 02.03.01: “Iekšējā tirgus darbība un attīstība, jo īpaši paziņošanas, sertificēšanas un nozaru tuvināšanas jomā”,
— 
Budžeta pozīcija 12.02.01: “Iekšējā tirgus īstenošana un attīstība”.

Izmaksas par darbībām, kuru īstenošana sākas pēc 2014. gada 1. janvāra, var tikt uzskatītas par attiecināmām no darbības sākuma atbilstoši konkrētajam dotāciju nolīgumam vai dotāciju lēmumam, ja EEZ Apvienotās komitejas 2014. gada 13. novembra Lēmums Nr. 250/2014 stājas spēkā pirms darbības beigām.

▼M308

10.  

No 2015. gada 1. janvāra EBTA valstis iesaistās Savienības darbībās, kuras saistītas ar šādām budžeta pozīcijām, kas 2015. finanšu gadam ir iekļautas Eiropas Savienības vispārējā budžetā:

— 
Budžeta pozīcija 02.03.01: '“Iekšējā tirgus darbība un attīstība, jo īpaši paziņošanas, sertificēšanas un nozaru tuvināšanas jomā”,
— 
Budžeta pozīcija 12.02.01: “Iekšējā tirgus īstenošana un attīstība”.

▼M315

12.  

No 2016. gada 1. janvāra EBTA valstis piedalās Savienības darbībās, kuras saistītas ar šādu budžeta pozīciju, kas ►M321  2016. un 2017. finanšu gads ◄ ir iekļautas Eiropas Savienības vispārējā budžetā:

— 
12 02 01. budžeta pozīcija: “Finanšu pakalpojumu vienotā tirgus īstenošana un attīstība”.

▼M316

12.  

No 2016. gada 1. janvāra EBTA valstis piedalās Savienības darbībās, kuras saistītas ar šādu budžeta pozīciju, kas ir iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā 2016. finanšu gadam:

— 
02 03 01. budžeta pozīcija: “Iekšējā preču un pakalpojumu tirgus darbība un attīstība”.

▼M317

13.  

No 2016. gada 1. janvāra EBTA valstis piedalās Savienības darbībās, kuras saistītas ar šādu budžeta pozīciju, kas ir iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā ►M322  2016. un 2017. finanšu gads ◄ :

— 
33 02 03 01. budžeta pozīcija: “Uzņēmējdarbības tiesības”.

▼M8

8. pants

Tūrisms

1.  
EBTA valstis no 1994. gada 1. janvāra piedalās 4. punktā minētajās Kopienas programmās un darbībās.
2.  
EBTA valstis finansiāli atbalsta 4. punktā minētās programmas un darbības atbilstīgi līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktam.
3.  
EBTA valstis no sadarbības uzsākšanas 4. punktā minētajās programmās un darbībās pilnīgi piedalās to EK komiteju darbā, kuras palīdz EK Komisijai vadīt vai attīstīt šīs programmas un rīcības.
4.  

Līgumslēdzējas Puses jo īpaši cenšas stiprināt sadarbību tādās Kopienas darbībās, kuras var uzsākt saistībā ar šādu Kopienas tiesību aktu:

— 
392 D 0421: Padomes 1992. gada 13. jūlija Lēmums 92/421/EEK par Kopienas rīcības plānu, lai atbalstītu tūrismu (OV L 231, 13.8.1992., 26. lpp.).

9. pants

Audiovizuālā joma

1.  
EBTA valstis no 1994. gada 1. janvāra piedalās 4. punktā minētajās Kopienas programmās un darbībās.
2.  
EBTA valstis finansiāli atbalsta 4. punktā minētās programmas un darbības atbilstīgi līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktam.
3.  
EBTA valstis no sadarbības uzsākšanas 4. punktā minētajās programmās un darbībās pilnīgi piedalās to EK komiteju darbā, kuras palīdz EK Komisijai vadīt vai attīstīt šīs programmas un rīcības.
4.  

Līgumslēdzējas puses jo īpaši cenšas stiprināt sadarbību tādās Kopienas darbībās, kuras var uzsākt saistībā ar šādu Kopienas tiesību ►M20  akti ◄ :

— 
390 D 0685: Padomes 1990. gada 21. decembra Lēmums 90/685/EEK par rīcības programmas ieviešanu, lai veicinātu Eiropas audiovizuālās rūpniecības attīstību (MEDIA) (1991-1995) (OV L 380, 31.12.1990., 37. lpp.).

▼M20

— 
395 D 0563: Padomes 1995. gada 10. jūlija Lēmums 95/563/EK par Eiropas audiovizuālo darbu izstrādes un izplatīšanas veicināšanas programmas īstenošanu (MEDIA II — izstrāde un izplatīšana) (1996. līdz 2000. gads) (OV L 321, 30.12.1995., 25. lpp.).
— 
395 D 0564: Padomes 1995. gada 22. decembra Lēmums 95/564/EK par Eiropas audiovizuālo programmu nozares speciālistiem domātu mācību programmu (MEDIA II — mācības) (1996. līdz 2000. gads) (OV L 321, 30.12.1995., 33. lpp.).

▼M102

— 
32001 D 0163: Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra Lēmums Nr. 163/2001/EK par Eiropas audiovizuālo programmu nozares profesionāļiem paredzētas mācību programmas īstenošanu (MEDIA — apmācība) (2001. — 2005.) (OV L 26, 27.1.2001., 1. lpp.) ►M146  , kurš grozīts ar:
— 
32004 D 0786: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmumu Nr. 786/2000/EK (OV L 138, 30.4.2004., 7. lpp.). ◄

▼M165

— 
32004 D 0845: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Lēmumu Nr. 845/2004/EK (OV L 157, 30.4.2004., 1. lpp.), kas labots ar OV L 195, 2.6.2004., 1. lpp..

▼M168

— 
32004 R 0885: Padomes 2004. gada 26. aprīļa Regula (EK) Nr. 885/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 1. lpp.).

▼M102

— 
32001 D 0821: Padomes 2000. gada 20. decembra Lēmums 2000/821/EK par Eiropas audiovizuālo darbu izstrādes, izplatīšanas un popularizēšanas veicināšanas programmas īstenošanu (MEDIA Plus — izstrāde, izplatīšana un popularizēšana) (2001. — 2005.) (OV L 336, 30.12.2000., 82. lpp.) ►M165  , kurš grozīts ar:
— 
32004 D 0846: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Lēmumu Nr. 846/2004/EK (OV L 157, 30.4.2004., 4. lpp.), kas labots ar OV L 195, 2.6.2004., 2. lpp.
 ◄

▼M168

— 
32004 R 0885: Padomes 2004. gada 26. aprīļa Regula (EK) Nr. 885/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 1. lpp.).

▼M193

— 
32006 D 1718: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmums Nr. 1718/2006/EK par atbalsta programmas īstenošanu Eiropas audiovizuālajā nozarē (MEDIA 2007) (OV L 327, 24.11.2006., 12. lpp.), kas labots ar OV L 31, 6.2.2007., 10. lpp.

▼M244

— 
32009 D 1041: Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Lēmums Nr. 1041/2009/EK, ar ko izveido programmu sadarbībai audiovizuālajā jomā ar profesionāļiem no trešām valstīm (MEDIA Mundus) (OV L 288, 4.11.2009., 10. lpp.).
Lihtenšteina tiek atbrīvota no dalības šajā programmā, kā arī no finansiāla atbalsta sniegšanas tai.

▼M271

— 
32013 R 1295: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1295/2013, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1718/2006/EK, Lēmumu Nr. 1855/2006/EK un Lēmumu Nr. 1041/2009/EK (OV L 347, 20.12.2013., 221. lpp.).
Lihtenšteina tiek atbrīvota no dalības šajā programmā, kā arī no finansiāla atbalsta sniegšanas tai.

▼B

10. pants

Civilā aizsardzība

1.  
Līgumslēdzējas Puses cenšas stiprināt sadarbību tajās Kopienas darbībās, kas var izrietēt no (489 Y 0223) Padomes un dalībvalstu pārstāvju Padomes sanāksmē pieņemtās 1989. gada 13. februāra Rezolūcijas par pārmaiņām Kopienas sadarbībā civilās aizsardzības jomā (OV C 44, 23.2.1989., 3. lpp.).
2.  
EBTA valstis nodrošina numura “112” kā vienota neatliekamās palīdzības dienesta numura ieviešanu to teritorijās saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti (391 D 0396) Padomes 1991. gada 29. jūlija Lēmumā par vienota Eiropas neatliekamās palīdzības dienesta numura ieviešanu (OV L 217, 6.8.1991., 31. lpp.).

▼M41

3.  

Līgumslēdzējas puses cenšas stiprināt sadarbību nolūkā uzlabot savstarpējo atbalstu Eiropas Ekonomikas zonā dabas vai tehnoloģiju izraisītas katastrofas gadījumā sakarā ar Kopienas darbībām, kuru pamatā ir šāds Kopienas ►M55  tiesību akti ◄ :

— 
491 Y 0727(01): Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kuri 1991. gada 8. jūlijā tikās ar Padomi, Rezolūcija 91/C 198/01 par dalībvalstu savstarpējā atbalsta uzlabošanu dabas vai tehnoloģiju izraisītas katastrofas gadījumā (OV C 198, 27.7.1991., 1. lpp.).
4.  

Līgumslēdzējas puses īpaši cenšas stiprināt sadarbību sakarā ar Kopienas darbībām, kuru pamatā ir šāds Kopienas ►M55  tiesību akti ◄ :

— 
494 Y 1110(01): Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kuri 1994. gada 31. oktobrī tikās ar Padomi, Rezolūcija 94/C 313/01 par Kopienas sadarbības stiprināšanu civilajā aizsardzībā (OV C 313, 10.11.1994., 1. lpp.).

▼M73

5.  
►M116  EBTA valstis piedalās Kopienas rīcības programmās un mehānismos, kas minēti 8. punktā. ◄
6.  
EBTA valstis sniedz finansiālu ieguldījumu 8. punktā minētajā ►M116  Kopienas rīcības programmas un mehānismi ◄ saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu.
7.  
EBTA valstis pilnībā piedalās EK ►M55  komitejas ◄ darbībā, kas palīdz EK komisijai 8. punktā minētās ►M116  Kopienas rīcības programmas un mehānismi ◄ vadībā, attīstībā un īstenošanā.
8.  

►M116  Šā panta priekšmets ir turpmāk norādītie, kā arī no tiem atvasinātie Kopienas tiesību akti.

a) 

Kopienas tiesību akti, kas stājas spēkā 2000. gada 1. janvārī vai agrāk. ◄

— 
398 D 0022: Padomes 1997. gada 19. decembra Lēmums 98/22/EK, ar ko izveido Kopienas rīcības programmu civilās aizsardzības jomā (OV L 8, 14.1.1998., 20. lpp.).

▼M55

— 
399 D 0847: Padomes 1999. gada 9. decembra Lēmums 1999/847/EK, kas nosaka Kopienas rīcības programmu civilās aizsardzības jomā (OV L 327, 21.12.1999., 53. lpp.) ►M167  , kurš grozīts ar:
— 
32005 D 0012: Padomes 2004. gada 20. decembra Lēmumu 2005/12/EK, ar ko groza Lēmumu 1999/847/EK attiecībā uz Kopienas rīcības programmas civilās aizsardzības jomā paplašināšanu (OV L 6, 8.1.2005., 7. lpp.).
 ◄

▼M116

b) 

►M206  Kopienas tiesību akti, kas stājas spēkā 2008. gada 1. janvārī:

— 
32007 D 0779: Padomes 2007. gada 8. novembra Lēmums 2007/779/EK, Euratom, ar ko izveido Kopienas Civilās aizsardzības mehānismu (pārstrādāta versija) (OV L 314, 1.12.2007., 9. lpp.). ◄

▼M197

c) 

Kopienas tiesību akti, kas stājas spēkā no 2007. gada 1. janvāra:

— 
32007 D 0162: Padomes 2007. gada 5. marta Lēmums 2007/162/EK, Euratom, ar ko izveido civilās aizsardzības finanšu instrumentu (OV L 71, 10.3.2007., 9. lpp.).

▼M277

d) 

Kopienas tiesību akti, kas stājas spēkā no 2014. gada 1. janvāra:

— 
32013 D 1313: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Lēmums Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.).
Lihtenšteina tiek atbrīvota no dalības šajā programmā, kā arī no finansiāla ieguldījuma tajā.

▼M247

9.  
a) 

Līgumslēdzējas puses sadarbojas jomās, kuras aptver šis tiesību akts:

— 
32008 L 0114: Padomes 2008. gada 8. decembra Direktīva 2008/114/EK par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību (OV L 345, 23.12.2008., 75. lpp.);
b) 

lai sasniegtu Direktīvā 2008/114/EK noteiktos mērķus, līgumslēdzējas puses izmanto atbilstošus sadarbības veidus, kuri minēti Līguma 80. pantā;

c) 

saskaņā ar Līguma 79. panta 3. punktu Līguma VII daļu (Noteikumi par iestādēm), izņemot 3. nodaļas 1. un 2. iedaļu, attiecina uz šo punktu.

▼M8

11. pants

Tirdzniecības veicināšana

1.  
EBTA valstis no 1994. gada 1. janvāra piedalās 4. punktā minētajās programmās un darbībās atbilstīgi līguma 21. panta 3. punkta a) apakšpunktam.
2.  
EBTA valstis finansiāli atbalsta 4. punktā minētās programmas un darbības atbilstīgi līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktam.
3.  
EBTA valstis no sadarbības uzsākšanas 4. punktā minētajās programmās un darbībās pilnīgi piedalās to EK komiteju darbā, kuras palīdz EK Komisijai vadīt vai attīstīt šīs programmas un darbības.
4.  

Šis pants attiecas uz šādiem Kopienas tiesību aktiem, kā arī no tiem atvasinātiem tiesību aktiem:

— 
387 D 0499: Padomes 1987. gada 5. oktobra Lēmums 87/499/EEK, ar kuru ievieš Kopienas sakaru tīkla programmu attiecībā uz tirdzniecības elektronisku datu apmaiņas sistēmām (TEDIS) (OV L 285, 8.10.1987., 35. lpp.);
— 
389 D 0241: Padomes 1989. gada 5. aprīļa Lēmums 89/241/EEK, ar ko groza Lēmumu 87/499/EEK, ar kuru ievieš Kopienas sakaru tīkla programmu attiecībā uz tirdzniecības elektronisku datu apmaiņas sistēmām (TEDIS) (OV L 97, 11.4.1989., 46. lpp.);
— 
391 D 0385: Padomes 1991. gada 22. jūlija Lēmums 91/385/EEK, ar kuru ievieš TEDIS programmas otro posmu (tirdzniecības elektronisku datu apmaiņas sistēmas) (OV L 208, 30.7.1991., 66. lpp.).

12. pants

Transports un mobilitāte

1.  
EBTA valstis no 1994. gada 1. janvāra piedalās Kopienas darbībās, kas saistās ar budžeta pozīciju B6-8351 “Transports un mobilitāte”, kura EK budžetā ieviesta 1994. gadam.

▼M195

2.  

EBTA valstis no 2004. gada 1. janvāra piedalās šādā programmā:

— 
32003 R 1382: Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. jūlija Regula (EK) Nr. 1382/2003 par Kopienas finansiālās palīdzības piešķiršanu, lai uzlabotu kravu pārvadājumu sistēmas ekoloģiskās īpašības (Marco Polo programma) (OV L 196, 2.8.2003., 1. lpp.), kas grozīta ar:
— 
32004 R 0788: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 788/2004 (OV L 138, 30.4.2004., 17. lpp.).
3.  

EBTA valstis no 2007. gada 1. janvāra piedalās šādā programmā:

— 
32006 R 1692: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Regula (EK) Nr. 1692/2006, ar ko izveido otro Marco Polo programmu Kopienas finansiālās palīdzības piešķiršanai, lai uzlabotu kravu autopārvadājumu sistēmas ekoloģiskās īpašības (Marco Polo II), un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1382/2003 (OV L 328, 24.11.2006., 1. lpp.), kurā labojumi izdarīti ar OV L 65, 3.3.2007., 12. lpp ►M233  , kurā grozījumi izdarīti ar:
— 
32009 R 0923: Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulu (EK) Nr. 923/2009 (OV L 266, 9.10.2009., 1. lpp.).
 ◄
4.  
EBTA valstis saskaņā ar līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu finansiāli atbalsta programmas un darbības, kuras minētas 1., 2. un 3. punktā.
5.  
EBTA valstis ir pilntiesīgas to EK komiteju dalībnieces, kas palīdz EK Komisijai 2. un 3. punktā minēto Kopienas rīcības programmu vadībā, attīstīšanā un īstenošanā.

▼M309

6.  

EBTA valstis piedalās darbībās, ko var īstenot saskaņā ar šādu Savienības aktu:

— 
32013 R 1315: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.) ►M319  , kurā grozījumi izdarīti ar:
— 
32016 R 0758: Komisijas 2016. gada 4. februāra Deleģēto regulu (ES) 2016/758 (OV L 126, 14.5.2016., 3. lpp.). ◄

EBTA valstis pilnībā, taču bez balsstiesībām piedalās komitejā, kura izveidota ar regulas 52. pantu.

▼M14

13. pants

Kultūra

1.  
Sadarbību kultūras jomā stiprina ar Kopienas darbībām un programmām šajā jomā. EBTA valstis piedalās dažādajās Kopienas darbībās kultūras jomā, tostarp informācijas apmaiņā, ekspertu tikšanās, semināros, konferencēs un dažādos kultūras pasākumos.

▼M149

2.  
EBTA valstis saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu finansē darbības, kas minētas 1., 4., 5. un 6. punktā.
3.  
EBTA valstis pilnībā piedalās EK komiteju un citu organizāciju, kuras palīdz Komisijai, darbā, vadot, izstrādājot un īstenojot 1., 4., 5. un 6. punktā minētās darbības.

▼M79

4.  

Šis pants attiecas uz šādiem Kopienas tiesību aktiem un uz tiem pamatotiem aktiem:

— 
396 D 0719: Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 29. marta Lēmumu Nr. 719/96/EK, ar ko izveido Eiropas dimensijas mākslinieciskās un kultūras darbības atbalsta programmu (Kaleidoscope) (OV L 99, 20.4.1996., 20. lpp.) ►M80  , kura grozīta ar:
— 
399 D 0477: Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 22. februāra Lēmumu Nr. 477/1999/EK (OV L 57, 5.3.1999., 2. lpp.). ◄
— 
397 D 2085: Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 6. oktobra Lēmumu Nr. 2085/97/EK, ar ko izveido atbalsta programmu grāmatniecības, tostarp tulkošanas, jomā (Ariane) (OV L 291, 24.10.1997., 26. lpp.) ►M80  , kura grozīta ar:
— 
399 D 0476: Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 22. februāra Lēmumu Nr. 476/1999/EK (OV L 57, 5.3.1999., 1. lpp.). ◄
— 
397 D 2228: Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 13. oktobra Lēmumu Nr. 2228/97/EK, ar ko izveido Kopienas rīcības programmu kultūras mantojuma jomā (Raphael programma) (OV L 305, 8.11.1997., 31. lpp.).

▼M64

— 
32000 D 0508: Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 14. februāra Lēmums 508/2000/EK, ar ko izveido programmu “Kultūra 2000” (OV L 63, 10.3.2000., 1. lpp.) ►M146  , kurš grozīts ar:
— 
32004 D 0786: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmumu Nr. 786/2000/EK (OV L 138, 30.4.2004., 7. lpp.). ◄

▼M156

— 
32004 D 0626: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Lēmums Nr. 626/2004/EK (OV L 99, 3.4.2004., 3. lpp.).

▼M168

— 
32004 R 0885: Padomes 2004. gada 26. aprīļa Regula (EK) Nr. 885/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 1. lpp.).

▼M194

— 
32006 D 1855: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Lēmums 1855/2006/EK, ar ko izveido programmu “Kultūra” (2007.–2013. gadam) (OV L 372, 27.12.2006., 1. lpp.).

▼M82

5.  

EBTA valstis no 1999. gada 1. janvāra piedalās Kopienas darbībās, kas attiecas uz še minēto budžeta līniju, kura iedalīta Eiropas Savienības vispārējā budžetā 1999. finanšu gadam:

— 
B3-2005:“Eksperimentālie pasākumi, kas attiecas uz kultūras programmu”.

▼M149

6.  

EBTA valstis no 2004. gada 1. janvāra iesaistās Kopienas darbībās, kuras saistītas ar šādu Eiropas Savienības 2004. gada vispārējā budžeta posteni:

— 
Budžeta pozīcija 15.04.02.03“Sagatavošanas darbības sadarbībai kultūras jautājumos”.

▼M205

7.  

Kopienas pasākumu ietvaros, kas varētu pamatoties uz turpmāk uzskaitītajiem Kopienas tiesību aktiem, Līgumslēdzējas puses tiecas stiprināt sadarbību:

— 
32006 H 0585: Komisijas 2006. gada 24. augusta Ieteikums 2006/585/EK par kultūras materiālu pārveidošanu ciparu formātā, pieejamību tiešsaistē un saglabāšanu ciparu formātā (OV L 236, 31.8.2006., 28. lpp.).

▼M21

14. pants

Enerģētikas programmas un ar vidi saistītas darbības enerģētikas jomā.

1.  
No 1996. gada 1. janvāra EBTA valstis piedalās Kopienas programmā, kas minēta 5. punkta a) apakšpunktā, un ar to saistītajās darbībās.
2.  
No 1996. gada 1. janvāra EBTA valstis piedalās Kopienas programmā, kas minēta 5. punkta b) apakšpunktā, un ar to saistītajās darbībās.

▼M57

2.a  
No 1998. gada 1. janvāra EBTA valstis piedalās 5. punkta c) apakšpunktā minētajā Kopienas programmā un saskaņā ar to paredzētajās darbībās.

▼M99

2.b  
EBTA valstis no 2000. gada 1. janvāra piedalās 5. punkta d) apakšpunktā minētajā Kopienas programmā un saskaņā ar to īstenotajās darbībās.

▼M89

2.c  
No 2000. gada 1. janvāra EBTA valstis piedalās 5. punkta e) apakšpunktā minētajā Kopienas programmā un ar to saistītajos pasākumos.

▼M90

2.d  
No 2000. gada 1. janvārī EBTA valstis piedalās 5. punkta f) apakšpunktā minētajā Kopienas programmā un ar to saistītajos pasākumos.

▼M130

2.e  

No 2003. gada 1. janvāra EBTA valstis piedalās 5. punkta g) apakšpunktā minētajā Kopienas programmā un darbībās saskaņā ar to, izņemot programmas specifisko jomu “Coopener” un darbības, kas ar to saistītas.

▼M151

— 
No 2005. gada 1. janvāra EBTA valstis iesaistās konkrētajā jomā “COOPENER” un saskaņā ar to veicamajās darbībās, kas noteiktas 5. punkta g) apakšpunktā minētajā Kopienas programmā.

▼M21

3.  
EBTA/EEZ valstis finansiāli atbalsta ►M130  5. punkta a), b), c), d), e), f) un g) apakšpunkts ◄ minētās programmas un ar tām saistītās darbības saskaņā ar līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu.
4.  
No sadarbības sākuma programmās, kas minētas ►M130  5. punkta a), b), c), d), e), f) un g) apakšpunkts ◄ apakšpunktā, un ar tām saistītajās darbībās EBTA/EEZ valstis pilnībā piedalās to EK komiteju darbā, kuras palīdz EK Komisijai šādu programmu un darbību vadībā.
5.  

Līgumslēdzējas puses cenšas stiprināt sadarbību sastībā ar Kopienas darbībām, kuru pamatā ir šādi Kopienas tiesību akti:

a) 

393 D 0500: Padomes 1993. gada 13. septembra Lēmums 93/500/EEK par neizsīkstošu enerģijas avotu veicināšanu (Altener programma) (OV L 235, 18.9.1993., 41. lpp.);

b) 

396 D 0737: Padomes 1996. gada 16. decembra Lēmums 96/737/EK par daudzgadu programmu energoefektivitātes veicināšanai Kopienā (SAVE II programma) (OV L 335, 24.12.1996., 50. lpp.).

▼M57

c) 
— 
398 D 0352: Padomes 1998. gada 18. maija Lēmums par daudzgadu programmu neizsīkstošo enerģijas avotu veicināšanai Kopienā (Alterner II) (OV L 159, 3.6.1998., 53. lpp.).

▼M99

d) 

399 D 0022: Padomes 1998. gada 14. decembra Lēmums 1999/22/EK, ar ko pieņem studiju, analīžu, prognožu un ar tām saistītā darba daudzgadu programmu enerģētikas nozarē (1998.— 2002.) (ETAP programme) (OV L 7, 13.1.1999., 20. lpp.).

▼M89

e) 

32000 D 0646: Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 28. februāra Lēmums Nr. 646/2000/EK, ar ko pieņem daudzgadu programmu neizsīkstošo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanai Kopienā (Altener) (1998. — 2002.) (OV L 79, 30.3.2000., 1. lpp.).

▼M90

f) 

32000 D 0647: Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 28. februāra Lēmums Nr. 647/ 2000/EK, ar ko pieņem daudzgadu programmu energoefektivitātes veicināšanai (SAVE) (1998. — 2002.) (OV L 79, 2000. gada 1. janvāra30.3.2000., 6. lpp.).

▼M130

g) 

32003 D 1230: Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Lēmums 1230/2003/EK, ar ko pieņem daudzgadu programmu rīcībai enerģijas jomā “Saprātīga enerģijas izmantošana Eiropā” (2003. — 2006.) (OV L 176, 15.7.2003., 29. lpp.) ►M146  , kurš grozīts ar:

— 
32004 D 0787: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmums Nr. 787/2000/EK (OV L 138, 30.4.2004., 12. lpp.).
 ◄

▼M19

15. pants

Nodarbinātība

1.  
Sadarbība nodarbinātības jomā jānostiprina, iesaistot EBTA valstis Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklā (Eures). No 1996. gada 1. janvāra EBTA valstis iesaistās visos iespējamajos pasākumos, ko Kopiena organizē Eures kontekstā, ieskaitot tādus pasākumus kā informācijas apmaiņa, ekspertu tikšanās, semināri, konferences un citi ar tiem saistīti notikumi.
2.  
EBTA valstis saskaņā ar līguma 82. panta 1. punkta ►M278  un kas ir veikti pirms 2014. gada 1. janvāra ◄ a) apakšpunktu finansiāli atbalsta 1. punktā minētos pasākumus.
3.  
EBTA valstis pilnībā vai daļēji piedalās darba grupu vai citu struktūru darbā, kas palīdz Komisijai to pasākumu pārvaldībā, izstrādāšanā un īstenošanā, kas ir saistīti ar EURES tīklu.

▼M184

4.  
Šā panta 1. līdz 3. punktu piemēro Lihtenšteinai no 2007. gada 1. janvāra.

▼M72

5.  
►M278  EBTA valstis no 1999. gada 1. janvāra piedalās 8. punkta pirmajā ievilkumā minētajos Kopienas pasākumos, no 2003. gada 1. janvāra – otrajā ievilkumā minētajos pasākumos un no 2014. gada 1. janvāra – trešajā ievilkumā minētajos pasākumos. ◄
6.  
EBTA valstis sniedz finansiālu ieguldījumu 8. punktā minētajās darbībās saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu.
7.  
EBTA valstis pilnībā piedalās EK komitejas darbībā, kas palīdz EK komisijai 8. punktā minēto darbību vadīšanā, attīstībā un īstenošanā.
8.  

Līgumslēdzējas puses cenšas stiprināt sadarbību Kopienas darbību ietvaros, kas var izrietēt no šāda ►M119  tiesību aktiem ◄ :

— 
398 D 0171: Padomes 1998. gada 23. februāra Lēmums 98/171/EK par Kopienas darbībām saistībā ar analīzi, pētījumiem un sadarbību nodarbinātības un darba tirgus jomā (OV L 63, 4.3.1998., 26. lpp.).

▼M119

— 
32002 D 1145: Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Lēmums Nr. 1145/2002/ EK par Kopienas mēroga veicināšanas pasākumiem nodarbinātības jomā (OV L 170,29.6.2002., 1. lpp.) ►M146  , kurš grozīts ar:
— 
32004 D 0786: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmumu Nr. 786/2000/EK (OV L 138, 30.4.2004., 7. lpp.). ◄

▼M278

— 
32013 R 1296: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1296/2013 par Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (“EaSI”) un ar kuru groza Lēmumu Nr. 283/2010/ES, ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai (OV L 347, 20.12.2013., 238. lpp.).
Lihtenšteina tiek atbrīvota no dalības šajā programmā, kā arī no finansiāla atbalsta sniegšanas tai. Norvēģija piedalās un sniedz finansiālu atbalstu tikai ►M307  PROGRESS un EURES apakšprogrammas ◄ sadaļā.

▼M291

9.  

►M324  EBTA valstis piedalās sadarbībā, kas paredzēta šādos ES tiesību aktos:

— 
32014 D 0573: Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Lēmums Nr. 573/2014/ES par ciešāku sadarbību starp valstu nodarbinātības dienestiem (VND) (OV L 159, 28.5.2014., 32. lpp.).
EBTA valstis neierobežoti, taču bez balsstiesībām, piedalās Tīkla valdē.
— 
32016 D 0344: Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Lēmums (ES) 2016/344 par Eiropas platformas izveidi sadarbības stiprināšanai nolūkā novērst nedeklarētu darbu (OV L 65, 11.3.2016., 12. lpp.). ◄

▼M17

16. pants

Sabiedrības veselības aizsardzība

1.  

Sadarbība sabiedrības veselības aizsardzības jomā jāveicina, EBTA valstīm piedaloties Kopienas pasākumos, kas izriet no turpmāk minētajiem Kopienas tiesību aktiem.

▼M120 —————

▼M85

— 
398 D 2119: Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 24. septembra Lēmums Nr. 2119/98/EK par epidemioloģiskās uzraudzības un infekcijas slimību kontroles tīkla izveidošanu Kopienā (OV L 268, 3.10.1998., 1. lpp.) ►M210  , kas grozīts ar:
— 
32007 D 0875: Komisijas 2007. gada 18. decembra Lēmums 2007/875/EK (OV L 344, 28.12.2007., 48. lpp.). ◄

▼M294

Saistībā ar sadarbību, kas paredzēta šajā ievilkumā, EBTA valstis ņem vērā šādu tiesību aktu:

— 
32012 H 0073: Komisijas 2012. gada 6. februāra Ieteikumu 2012/73/ES par datu aizsardzības pamatnostādnēm agrās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmai (ABRS) (OV L 36, 9.2.2012., 31. lpp.).

▼M120

32002 D 1786: Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Lemums Nr. 1786/ 2002/EK, ar ko pieņem Kopienas rīcības programmu veselības aizsardzībā (2003.-2008.) (OV L 271, 9.10.2002., 1.lpp.) ►M146  , kurš grozīts ar:
— 
32004 D 0786: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmumu Nr. 786/2000/EK (OV L 138, 30.4.2004., 7. lpp.).
 ◄

▼M208

32007 D 1150: Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 25. septembra Lēmums Nr. 1150/2007/EK, ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam kā daļu no vispārējās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” izveido īpašu programmu “Narkomānijas novēršana un informēšana par narkomāniju” (OV L 257, 3.10.2007., 23. lpp.).

▼M209

32007 D 1350: Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Lēmums Nr. 1350/2007/EK, ar ko izveido otro Kopienas rīcības programmu veselības aizsardzības jomā (2008.–2013. gadam) (OV L 301, 20.11.2007., 3. lpp.).

▼M292

32014 R 0282: Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 282/2014, ar ko izveido trešo Savienības rīcības programmu veselības jomā (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1350/2007/EK (OV L 86, 21.3.2014., 1. lpp.).
Izmaksas par darbībām, kuru īstenošana sākas pēc 2014. gada 1. janvāra, var tikt uzskatītas par attiecināmām no darbības sākuma atbilstoši konkrētajam dotāciju nolīgumam vai dotāciju lēmumam, ja EEZ Apvienotās komitejas 2014. gada 13. novembra Lēmums Nr. 253/2014 stājas spēkā pirms darbības beigām.
Lihtenšteina tiek atbrīvota no dalības šajā programmā, kā arī no finansiāla atbalsta sniegšanas tai.

▼M300

32013 D 1082: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Lēmumu Nr. 1082/2013/ES par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 2119/98/EK (OV L 293, 5.11.2013., 1. lpp.).
Lihtenšteina sedz visas izmaksas, kas izriet no tās iesaistīšanās darbībās, kuras minētas Lēmumā Nr. 1082/2013/ES. Ja un kad Lihtenšteina kļūst par dalībnieku trešajā Savienības rīcības programmā veselības jomā (2014.–2020. gads), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 282/2014, piemēro parastos noteikumus par izmaksu atlīdzināšanu.

▼M120 —————

▼M17

►M120  2. ◄   
EBTA valstis saskaņā ar līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu finansiāli atbalsta 1. punktā minētās programmas un pasākumus.
►M120  3. ◄   
EBTA valstis piedalās to EK komiteju darbā, kuras palīdz Komisijai veikt 1. punktā minēto programmu un pasākumu pārvaldību, pilnveidošanu un īstenošanu.

▼M159

4.  
a) 

EBTA valstis neierobežoti piedalās Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra darbībā, turpmāk tekstā — “Centrs”, kas izveidots ar šādu Kopienas tiesību aktu:

— 
32004 R 0851: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 851/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (OV L 142, 30.4.2004., 1. lpp.).
b) 

EBTA valstis sniedz finansiālu ieguldījumu a) apakšpunktā minētajās darbībās saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 32. protokolu.

c) 

EBTA valstis neierobežoti piedalās Valdes darbā, un tām Valdē ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā ES dalībvalstīm, izņemot balsstiesības.

d) 

EBTA valstis neierobežoti piedalās Konsultatīvās padomes darbā, un tām tajā ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā ES dalībvalstīm.

e) 

EBTA valstis attiecībā uz Aģentūru un tās darbiniekiem piemēro Protokolu par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitāti un piemērojamos noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar protokolu.

f) 

Atkāpjoties no Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 12. panta 2. punkta a) apakšpunkta, EBTA valstu valstspiederīgie, kam ir visas pilsoņu tiesības, var tikt nodarbināti uz līguma pamata, ko noslēdz Aģentūras direktors.

g) 

Atbilstīgi 79. panta 3. punktam Līguma VII daļa (Noteikumi par iestādēm) attiecas uz šo punktu.

h) 

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001 gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem šīs regulas piemērošanas nolūkos tiek piemērota arī jebkuriem Centra dokumentiem saistībā ar EBTA valstīm.

▼M37

17. pants

▼M177

Telemātiskā datu apmaiņa

1.  
EBTA valstis no 1997. gada 1. janvāra iesaistās ►M236  6. punkta a) apakšpunkts ◄ minētajos Kopienas programmu projektos un darbībās saskaņā ar šā protokola 3. papildinājumā minēto darba programmu, un no 2006. gada 1. janvāra piedalās ►M236  6. punkta b) apakšpunkts ◄ minētajos Kopienas programmu projektos un darbībās tiktāl, ciktāl šie projekti un darbības atbalsta Līgumslēdzēju pušu citādu sadarbību.

▼M236

EBTA valstis no 2010. gada 1. janvāra piedalās Savienības programmu projektos un darbībās, kas minētas 6. punkta c) apakšpunktā, tiktāl, ciktāl šie projekti un darbības atbalsta Līgumslēdzēju pušu citu sadarbību.

▼M318

No 2016. gada 1. janvāra EBTA valstis piedalās Savienības programmas projektos un darbībās, kas minētas 6. punkta d) apakšpunktā.

▼M37

2.  
EBTA valstis veic finansiālu ieguldījumu ►M236  6. punkts ◄ minētajā ►M177  programmas ◄ saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu.
3.  
Kad sākas sadarbība ►M236  6. punkta a) apakšpunkts ◄ minētajā programmā, EBTA valstis pilnībā piedalās sanāksmēs, ko rīko Telemātikas administratīvā komiteja (TAK), kas palīdz EK Komisijai īstenot, pārvaldīt un attīstīt minēto programmu, ciktāl tas attiecas uz tām programmas projektu daļām, kuras skar EEZ.

▼M177

4.  
Sākoties sadarbībai ►M236  6. panta b) apakšpunkts ◄ minētajā programmā, EBTA valstis pilnībā piedalās bez balsstiesībām uz EEZ attiecīgās sanāksmēs, ko rīko Viseiropas Elektroniskās pārvaldības komiteja (PEGSCO), kas palīdz Eiropas Komisijai īstenot, pārvaldīt un attīstīt minēto programmu, tiktāl, ciktāl tas attiecas uz tām programmas projektu daļām, kuras skar EEZ.

▼M236

5.  
Kad sākas sadarbība 6. punkta c) apakšpunktā minētajā programmā, EBTA valstis pilnībā piedalās bez balsstiesībām sanāksmēs, ko rīko Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumu komiteja (ISA komiteja), kas palīdz Eiropas Komisijai īstenot, pārvaldīt un attīstīt šo programmu, ciktāl tas attiecas uz tām programmas projektu daļām, kuras skar EEZ.

▼M318

5a.  
Sākoties sadarbībai 6. punkta d) apakšpunktā minētajā programmā, EBTA valstis pilnībā piedalās bez balsstiesībām sanāksmēs, ko rīko Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu komiteja (ISA 2 komiteja), kas palīdz Eiropas Komisijai īstenot, pārvaldīt un attīstīt šo programmu.

▼M37

►M177  6. ◄   

►M88  Šis pants attiecas uz šādiem Kopienas tiesību aktiem: ◄

▼M177

(a) 

lai no 1997. gada 1. janvāra piedalītos:

▼M37

— 
395 D 0468: Council Decision 95/468/EC of 6 November 1995 on a Community contribution for telematic interchange of data between administrations in the Community (IDA) (OJ L 269, 11. 11. 1995, p. 23),

▼M88

— 
399 D 1719: Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 12. jūlija Lēmums Nr. 1719/1999/EK par virkni pamatnostādņu, tostarp par vispārējas intereses projektu identifikāciju, attiecībā uz Eiropas komunikāciju tīkliem elektroniskai datu apmaiņai starp pārvaldes iestādēm (IDA) (OV L 203, 3.8.1999., 1. lpp.), ►M127  , kurš grozīts ar:
— 
32002 D 2046: Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 21. oktobra Lēmumu Nr. 2046/ 2002/EK (OV L 316, 20.11.2002., 4. lpp.).
 ◄

▼M146

— 
32004 D 0787: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmums Nr. 787/2000/EK (OV L 138, 30.04.2004., 12. lpp.).

▼M168

— 
32004 R 0885: Padomes 2004. gada 26. aprīļa Regulu (EK) Nr. 885/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 1. lpp.).

▼M88

— 
399 D 1720: Decision No 1720/1999/EC of the European Parliament and of the Council of 12 July 1999 adopting a series of actions and measures in order to ensure interoperability of and access to trans-European networks for the electronic interchange of data between administrations (IDA) (OJ L 203, 3.8.1999, p. 9) ►M127  , kurš grozīts ar:
— 
32002 D 2045: Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 21. oktobra Lēmumu Nr. 2045/ 2002/EK (OV L 316, 20.11.2002., 1. lpp.).
 ◄

▼M146

— 
32004 D 0786: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmumu Nr. 786/1999/EK (OV L 138, 30.4.2004., 7. lpp.).

▼M168

— 
32004 R 0885: Padomes 2004. gada 26. aprīļa Regulu (EK) Nr. 885/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 1. lpp.).

▼M177

(b) 

arvestades, et osalus algab 1. jaanuarist 2006:

— 
32004 D 0387: Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums 2004/387/EK (2004. gada 21. aprīlis) par Viseiropas elektroniskās pārvaldības pakalpojumu savietojamības nodrošināšanu valsts pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un pilsoņiem (IDABC) (OV L 144, 30.4.2004., 65. lpp.), kas labots ar OV L 181, 18.5.2004., 25. lpp.

▼M302 —————

▼M236

(c) 

lai piedalītos no 2010. gada 1. janvāra:

— 
32009 D 0922: Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Lēmums Nr. 922/2009/EK par Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumiem (ISA) (OV L 260, 3.10.2009., 20. lpp.).

▼M318

(d) 

lai piedalītos no 2016. gada 1. janvāra:

— 
32015 D 2240: Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Lēmums (ES) 2015/2240, ar ko izveido programmu Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu un kopīgu sistēmu nodrošināšanai (programma ISA 2) kā līdzekli publiskā sektora modernizācijai (OV L 318, 4.12.2015., 1. lpp.).
Lihtenšteina tiek atbrīvota no dalības šajā programmā, kā arī no finansiāla ieguldījuma sniegšanas tai.

▼M58

18. pants

Valstu amatpersonu apmaiņa administrāciju starpā

1.  
EBTA valstis no 1999. gada 1. janvāra piedalās 4. punktā minētā Kopienas rīcības plāna un programmas daļās, kas attiecas uz EEZ.
2.  
EBTA valstis saskaņā ar līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu finansiāli atbalsta 4. punktā minēto rīcības plānu un programmu.
3.  
EBTA valstis no sadarbības sākuma 4. punktā minētā rīcības plāna un programmas ietvaros pilnībā piedalās EK komitejā, kura palīdz EK Komisijai rīcības plāna un programmas vadībā vai izstrādē, ciktāl minētā komiteja tiek aicināta izskatīt jautājumus, uz kuriem attiecas līgums.
4.  

Šā panta mērķis ir šādi Kopienas tiesību akti, kā arī no tiem atvasināti tiesību akti:

— 
392 D 0481: Padomes 1992. gada 22. septembra Lēmums 92/481/EEK par rīcības plāna pieņemšanu, lai dalībvalstu administrācijas varētu apmainīties ar valstu amatpersonām, kuras ir iesaistītas Kopienas tiesību aktu, kas nepieciešami iekšējā tirgus izveidei, īstenošanā (OV L 286, 1.10.1992., 65. lpp.), kurš grozīts ar:
— 
398 D 0889: Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 7. aprīļa Lēmumu Nr. 889/98/EK (OV L 126, 28.4.1998., 6. lpp.).

▼M65

19. pants

Ekonomiskās un sociālās nevienādības samazināšana

1.  
Līgumslēdzējas Puses stiprina savu sadarbību, lai samazinātu ekonomisko un sociālo nevienādību EEZ ar EEZ EBTA valstu finansiālu ieguldījumu starpniecību. Šim nolūkam tiek izveidots finanšu instruments laika posmam no 1999. gada līdz 2003. gadam.
2.  
Saskaņā ar līguma 82. panta 1. punkta c) apakšpunktu un ievērojot šā protokola 4. papildinājumā izklāstīto kārtību, EEZ EBTA valstis šā panta 1. punktā minētajā sadarbībā iegulda 119,6 miljonus eiro. Šo ieguldījumu dara pieejamu saistību izpildei piecos vienādos ikgadējos maksājumos.

▼M13

31. Protokola 1. Papildinājums

Helios II DARBA PROGRAMMA

1995

1.    PADOMDEVĒJAS IESTĀDES ( 19 )

Pilnīga līdzdalība uz tādiem pašiem noteikumiem kā EK dalībvalstīm, izņemot attiecībā uz balsošanas procedūrām (ja tādas ir) un jautājumiem, kas ietverti šīs darba programmas iedaļā “Budžeta aspekti”.

1.1.   PADOMDEVĒJA KOMITEJA — trīs sanāksmes

— 
divi valdības pārstāvji no katras EBTA valsts.

1.2.   EIROPAS INVALĪDU FORUMS — trīs sanāksmes

— 
divpadsmit esošās Eiropas NVO pārstāv EBTA valstu invalīdu un invalīdu organizāciju intereses
— 
divi esošie sociālo partneru pārstāvji pārstāv EBTA valstu sociālo partneru intereses
— 
viens pārstāvis no valsts NVO vai Valsts invalīdu padomes, ko izvirza katra EBTA valsts.

1.3.   SAKARU GRUPA — trīs sanāksmes

— 
viens valdības pārstāvis no katras EBTA valsts
— 
viena persona, kura pārstāv EBTA valsts NVO un Valsts invalīdu padomes, kas ir Foruma dalībnieki.

2.    DARBA GRUPAS ( 20 )

Pilnīga līdzdalība uz tādiem pašiem noteikumiem kā EK dalībvalstīm, izņemot attiecībā uz balsošanas procedūrām (ja tādas ir) un jautājumiem, kas ietverti šīs darba programmas iedaļā “Budžeta aspekti”.

2.1.   HANDYNET TEHNISKĀS KOORDINĀCIJAS GRUPA — trīs sanāksmes

— 
viens pārstāvis no katra Valsts koordinācijas centra (VKC)

2.2.   HANDYNET PĒTNIECĪBAS GRUPA PAR TEZAURA JAUTĀJUMIEM — trīs sanāksmes

— 
viens pārstāvis no katras EBTA valsts.

2.3.    HELIOS DARBA GRUPA INTEGRĒTĀS IZGLĪTĪBAS JAUTĀJUMOS — trīs sanāksmes

— 
divi valdības pārstāvji no katras EBTA valsts.

2.4.    HELIOS DARBA GRUPA NODARBINĀTĪBAS JAUTĀJUMOS — trīs sanāksmes

— 
viens valdības pārstāvis no katras EBTA valsts.

2.5.    HELIOS DARBA GRUPAS NEATKARĪGA DZĪVESVEIDA JAUTĀJUMOS

— 
Sports — divas sanāksmes
divi pārstāvji no katras EBTA valsts Invalīdu valsts sporta komitejas
— 
Mobilitāte un transports — divas sanāksmes
divi valdības pārstāvji no katras EBTA valsts
— 
Tūrisms — divas sanāksmes
trīs pārstāvji no NVO/tūrisma organizācijām katrā EBTA valstī.

3.    APMAIŅAS PASĀKUMI ( 21 )

3.1.

Komisija sniedz katrai EBTA valstij informāciju par prioritārajām tēmām, ar tām saistīto darbu un rezultātiem.

3.2.

EBTA valstis tiek aicinātas norādīt dalībniekus semināros/konferencēs, kas “darbību” līdzdalībniekiem notiek, lai izdarītu kopsavilkumu par gada laikā paveikto darbu.

3.3.

Plānošana un sagatavošanās “darbību” EBTA valstīs iekļaušanai programmā no 1996. gada 1. janvāra, tostarp

a) 

līdz 1995. gada 30. septembrim EBTA valstis norāda “darbības” četrās jomās: funkcionālā rehabilitācija, integrācija ar izglītību, ekonomiskā integrācija, sociālā integrācija/neatkarīgs dzīvesveids (“darbību” skaits vēl nav noteikts);

b) 

sākotnējā tikšanās (simpozijs) saistībā ar “darbībām” katrā jomā un lēmumu pieņemšana par iesaisti konkrētās tēmās.

4.    HANDYNET (21) 

Pilnīga līdzdalība uz tādiem pašiem noteikumiem kā EK dalībvalstīm ar nolūku līdz 1996. gada 1. janvārim izveidot datu bāzi, kurā ir pilnīga informācija par visām EBTA valstīm:

— 
VKC savāc datus un nosūta tos HELIOS ekspertu grupai,
— 
HELIOS ekspertu grupa iekļauj datus CD-ROM un bez maksas piešķir atjaunotos CD-ROM (trīs reizes gadā) VKC un Datu savākšanas centriem (DSC),
— 
Informācijas un padomdevēju centri (IPC) ar tīklu palīdzību un tamlīdzīgi nodrošina invalīdiem piekļuvi informācijai uz CD-ROM.

5.    SADARBĪBA AR NVO (21) 

5.1.

Komisija sniedz katrai EBTA valstij informāciju par to pasākumu tēmu un laiku, kurus organizē NVO un par kuriem saņem subsīdijas (līdz pat 50 % un ievērojot noteiktu maksimumu) Helios II programmas ietvaros (EIROPROGAMMAS, ko iesaka katra no divpadsmit Eiropas NVO forumā).

5.2.

EBTA valstu, NVO u.tml. pārstāvjus uzaicina piedalīties pasākumos, kas neattiecas vienīgi uz konkrētu organizāciju vai organizācijām.

5.3.

Eiropas NVO izskata pieprasījumus pēc tādu pasākumu organizēšanas EBTA valstīs, kurus iekļaus EIROPROGRAMMĀS 1996. gadam, un iesniedz atzinumu Komisijai galīgā lēmuma pieņemšanai. (Par EIROPROGRAMMU pasākumiem saņem subsīdijas līdz pat 50 % no kopējām izmaksām, ievērojot noteiktu maksimumu).

6.    SABIEDRĪBAS APZIŅAS VEIDOŠANA

6.1.

Komisija pēc lūguma izplata HELIOSCOPE (HELIOS apskats), HELIOS Flash un citus dokumentus organizācijām un personām EBTA valstīs.

6.2.

Invalīdu dienā (3. decembrī) organizācijas un personas EBTA valstīs aicina piedalīties Eiropas līmeņa pasākumos.

6.3.

HELIOS konkurss un balvas — līdzdalība ikgadējā konferencē.

6.4.

Informācijas paneļi (konferences, gadatirgi, utt.)

Iekļaušanai gada programmā izskata konkrētas vietas EBTA valstīs.

6.5.

HELIOS valstu informācijas diena

1996

1. un 2.    PADOMDEVĒJAS IESTĀDES un DARBA GRUPAS

Līdzdalība kā 1995. gadā, bet Komisija sedz dalībnieku izdevumus saskaņā ar šādiem noteikumiem:

— 
Valdības pārstāvjiem — ceļa izdevumi
— 
Pārējiem — ceļa izdevumi, komandējuma dienas nauda un pabalsts papildu izdevumiem.

Ja sakarā ar dalībnieka invaliditāti viņu pavada cita persona, šīs personas izdevumus sedz tāpat kā dalībnieka izdevumus.

3.    APMAIŅAS

Pilnīga līdzdalība uz tādiem pašiem noteikumiem kā EK dalībvalstīm, ietverot norādīto “darbību” pārstāvju līdzdalību šādos pasākumos:

— 
mācību braucieni, apmācības, u.tml., ko organizē par konkrētām tēmām — visas izmaksas sedz Komisija, ievērojot maksimālo apjomu katrai “darbībai”; un
— 
semināri/konferences gada beigās. Visas izmaksas sedz Komisija.

4.    HANDYNET

1995. gadā.

5.    SADARBĪBA AR NVO

Pilnīga līdzdalība uz tādiem pašiem noteikumiem kā EK dalībvalstīm, ietverot

5.1.

valstu NVO un Valsts invalīdu padomes, kas ir Foruma dalībnieki:

— 
organizē valsts mēroga konferenci ar Eiropas dimensiju par kādu no Helios II prioritārajām tēmām — Komisija maksā līdz pat 50 % no visām izmaksām, ievērojot noteiktu maksimumu;
— 
piedalās valsts informācijas dienā — Komisija maksā līdz pat 50 % no visām izmaksām, ievērojot noteiktu maksimumu.

5.2.

Eiropas NVO — EIROPROGRAMMAS ietver pasākumus, ko organizē EBTA valstīs.

6.   SABIEDRĪBAS APZIŅAS VEIDOŠANA

6.1.

1995. gadā.

6.2.

HELIOS konkurss un balvas:

— 
katra EBTA valsts ieceļ vienu žūrijas locekli;
— 
balvas var saņemt par projektiem, ko veido organizācijas EBTA valstīs;
— 
pilnīga līdzdalība ikgadējā konferencē, izmaksas sedzot tāpat kā EK dalībvalstīm.

Helios II DARBA PROGRAMMA

BUDŽETA ASPEKTI

1995

Nav tiešas iemaksas EK budžetā.

EBTA valstis maksā

— 
visas pašu izmaksas saistībā ar savu līdzdalību;
— 
visas izmaksas, kas saistās ar vajadzīgajiem pakalpojumiem, kurus sniedz HELIOS ekspertu grupa, piemēram, algas, ceļa un aprīkojuma izdevumi ekspertiem, sakarā ar programmas attiecināšanu arī uz EBTA valstīm;
— 
visas izmaksas saistībā ar papildu personālu, ko norīko darbā īpaši, lai palīdzētu EBTA valstu līdzdalības jautājumos.

Priekšlikumi attiecībā uz papildu personālu:

— 
divus ekspertus, kuri palīdzētu ar pasākumiem saistībā ar Handynet, norīko darbā HELIOS ekspertu grupā Briselē; viņiem palīdz viena sekretāre.

Piezīme:

EK un EBTA valstu budžeta ekspertu sagatavošanās 1996. finanšu gadam notiek 1995. gada pirmajā pusē saskaņā ar līguma 32. protokolā paredzēto procedūru. Šo sarunu rezultātā pieņem galīgos lēmumus par EBTA valstu finanšu iemaksām EK kopbudžetā un arī par papildu personāla jautājumu.

1996

Pilnīga līdzdalība EK budžetā (saskaņā ar EEZ līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu).

▼M22

31. Protokola papildinājums

1. EBTA valstis piedalās vidēja termiņa Kopienas rīcības programmā par sieviešu un vīriešu iespēju vienlīdzību (1996. gada 1. janvāris līdz 2000. gada 31. decembris).

2. EBTA valstis saskaņā ar līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu finansiāli atbalsta programmu.

3. EBTA valstis pilnībā piedalās to EK komiteju darbā, kuras palīdz Komisijai pārvaldīt, pilnveidot un īstenot 1. punktā minēto rīcības programmu.

▼M37

3. Papildinājums 31. Protokolam

Telemātiskā datu apmaiņa starp pārvaldes iestādēm (IDA)

Darba programma

EBTA valstis piedalās tikai šādos projektos un darbībās, kas izriet no 2. panta Padomes 1995. gada 6. novembra Lēmumā 95/468/EK par Kopienas ieguldījumu telemātiskajā datu apmaiņā starp pārvaldes iestādēm Kopienā (IDA):

— 
Elektroniskā pasta praktiskā ieviešana uz X.400 bāzes
— 
Horizontālās darbības — (arhitektūra, vispārējie dienesti, TESTA)
— 
Horizontālā rīcība — nacionālu telemātisko sistēmu savstarpēja izmantojamība
— 
Horizontālās rīcības — vispārēji dienesti — tirgus piedāvājumu pārraudzība
— 
Horizontālās darbības — informācijas satura savstarpēja izmantojamība
— 
Horizontālās darbības — tiesiskie un drošības aspekti
— 
IDA izglītošanas un reklāmas darbības
— 
Horizontālās darbības — kvalitātes kontrole un projektu atbalsts
— 
TESS (telemātika sociālajam nodrošinājumam) = SOSENET (sociālās nodrošināšanas tīkls)
— 
EURES (Eiropas Nodarbinātības dienesti):
1997. gada beigās izskata Lihtenšteinas iespējamo dalību, ievērojot kopējās pārskatīšanas rezultātu, uz kuru ir izdarīta atsauce 9. pantā Līguma 15. protokolā.
— 
Euphin — Eiropas Savienības sabiedrības veselības informācijas tīkls
— 
ANIMO (dzīvnieku pārvietošana):
Norvēģija un Islande piedalās, sākot no dienas, kad stājas spēkā EEZ Apvienotās komitejas lēmums attiecīgos Kopienas tiesību aktus iekļaut EEZ līgumā. Lihtenšteinas iespējamo dalību izskata 1998. gada beigās.
— 
PHYSAN — kopējais šķirņu katalogs
— 
PHYSAN — Europhyt:
EBTA valstis piedalās, sākot no dienas, kad stājas spēkā EEZ Apvienotās komitejas lēmums attiecīgos Kopienas tiesību aktus iekļaut EEZ līgumā.
— 
SHIFT (trešo valstu importa produktu veselīguma kontroles sistēma robežkontroles punktos):
Norvēģija un Islande piedalās, sākot no dienas, kad stājas spēkā EEZ Apvienotās komitejas lēmums attiecīgos Kopienas tiesību aktus iekļaut EEZ līgumā.
Lihtenšteinas iespējamo dalību izskata 1998. gada beigās.
— 
ITCG (nelegāla kultūras preču tirdzniecība)
— 
SIMAP (valsts iepirkuma informācijas sistēma)
— 
TARIC (Kopienas integrētais muitas tarifs)
— 
EBTI (obligāta Eiropas tarifu informācija)
— 
Tranzīts (Kopienas/kopīgais)
— 
CCN/CSI (Kopējais sakaru tīkls)
— 
EIONET (Eiropas Vides aģentūras tīkls)
— 
EMEA (Eiropas Zāļu novērtēšanas aģentūras tikls):
EBTA valstis piedalās, sākot no dienas, kad stājas spēkā EEZ Apvienotās komitejas lēmums attiecīgos Kopienas tiesibu aktus iekļaut EEZ liguma.
— 
DSIS (dalītie statistiskās informācijas dienesti)
— 
EXTRACOM
— 
SERT (Statistiques d'Entreprises et Réseaux Télématiques)
— 
STATEL — vispārējie dienesti (horizontālās darbības)

▼M88

I.    VISPĀRĒJAS INTERESES PROJEKTI

▼M127

EBTA valstis piedalās šādos vispārējo interešu projektos to Eiropas tīklu jomā, kas paredzēti datu apmaiņai starp pārvaldes iestādēm, kuri ir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes grozītā Lēmuma Nr. 1719/1999/EK 3. panta 1. punktu.

▼M88

A.   KOPĪGI TĪKLI

— 
To tīklu ieviešana, kuri vajadzīgi Eiropas aģentūru un organizāciju darbībai un kuru mērķis ir atbalstīt tiesisko regulējumu, kas izriet no Eiropas aģentūru izveides.
— 
Tīklu ieviešana politikas jomās, kas attiecas uz personu brīvu pārvietošanos, ciktāl šie tīkli ir vajadzīgi, lai atbalstītu attiecīgo līgumslēdzēju pušu darbību saskaņā ar šo līgumu.
— 
To tīklu ieviešana, kas šā līguma ietvaros un neparedzētos apstākļos ir steidzami vajadzīgi, lai atbalstītu attiecīgo līgumslēdzēju pušu darbību, inter alia, aizsargājot cilvēku dzīvību un veselību, dzīvniekus un augus, Eiropas patērētāju tiesības, personu dzīves apstākļus Eiropas Ekonomikas zonā vai attiecīgo līgumslēdzēju pušu pamatintereses.

▼M127

— 
Tādu tīklu izveide, kas atvieglo sadarbību starp tiesu iestādēm (tas attiecas tikai uz Islandi un Norvēģiju).

▼M88

B.   EMS UN KOPIENAS POLITIKAS VIRZIENU UN PASĀKUMU ATBALSTAM VEIDOTI ĪPAŠI TĪKLI

— 
Telemātikas tīkli saistībā ar Kopienas finansējumu, sevišķi tie, kuru izveides nolūks ir radīt pieslēgumu esošām Komisijas datu bāzēm, lai atvieglinātu Kopienas finanšu avotu pieejamību Eiropas organizācijām un jo sevišķi maziem un vidējiem uzņēmumiem.
— 
Telemātikas tīkli statistikas jomā, sevišķi attiecībā uz statistikas informācijas savākšanu un izplatīšanu.
— 
Telemātikas tīkli oficiālu dokumentu publicēšanas jomā.
— 
Telemātikas tīkli rūpniecības nozarē, sevišķi attiecībā uz informācijas apmaiņu starp pārvaldes iestādēm, kuras atbild par rūpniecības lietām, un attiecībā uz to datu apmaiņu starp šādām pārvaldes iestādēm un rūpniecības uzņēmumu federācijām, kas attiecas uz automobiļu tipa apstiprinājuma informācijas apmaiņu iestāžu starpā, kā arī attiecībā uz pakalpojumiem, kuru mērķis ir vienkāršot un uzlabot administratīvo veidlapu aizpildīšanas procesu.
— 
Telemātikas tīkli saistībā ar konkurences politiku, sevišķi tie, kuru izveides nolūks ir uzlabot elektronisku datu apmaiņu ar dažādu valstu pārvaldes iestādēm, lai atvieglinātu informēšanas un saskaņošanas procedūru.

▼M127

— 
Telemātikas tīkli izglītības un kultūras, informācijas, komunikācijas un audiovizuālās nozares jomā, īpaši informācijas apmaiņai par satura jautājumiem atvērtajos tīklos un jaunu audiovizuālo un informācijas pakalpojumu attīstības un brīvas apgrozības veicināšanai.

▼M88

— 
Telemātikas tīkli transporta nozarē, sevišķi tie, kuru izveides nolūks ir atbalstīt apmaiņu ar datiem par vadītājiem, transportlīdzekļiem un transporta uzņēmējiem.

▼M127

— 
Telemātikas tīkli tūrisma, vides, patērētāju tiesību aizsardzības un sabiedrības veselības aizsardzības jomā informācijas apmaiņas atbalstam starp šā līguma pusēm.

▼M127

— 
Telemātikas tīkli, kas ir ieguldījums to mērķu sasniegšanā, kuri noteikti “e-Eiropas” iniciatīvā un ar to saistītajā rīcības plānā, īpaši nodaļā par valdību tiešsaistē, kuras mērķis ir darboties iedzīvotāju un uzņēmumu labā.
— 
Telemātikas tīkli par imigrācijas politiku, īpaši, īstenojot uzlabotu elektronisko datu apmaiņu ar valstu pārvaldes iestādēm, lai atvieglotu informācijas un apspriežu procedūras (tas attiecas tikai uz Islandi un Norvēģiju).

▼M88

C.   STARPIESTĀŽU TĪKLI

— 
Telemātikas tīkli, kuru mērķis ir atbalstīt informācijas apmaiņu starp iestādēm, sevišķi:
— 
veicinot daudzvalodību informācijas apmaiņā starp iestādēm, izplatot tulkošanas darba plūsmas vadības un tulkošanas palīglīdzekļus, atvieglinot daudzvalodu resursos ietvertās informācijas izmantošanu vai apmaiņu un organizējot kopīgu piekļuvi terminoloģijas datu bāzēm;
— 
dokumentu savstarpējā izmantošanā Eiropas aģentūrās un organizācijās un Eiropas iestādēs.

D.    IDA TĪKLU GLOBALIZĀCIJA

— 
IDA tīklu, jo īpaši sociālās nodrošināšanas, veselības aprūpes, farmaceitiskās un vides informācijas tīklu attīstīšana EEZ, EBTA, Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs un citās asociētās valstīs, kā arī Lielā septiņnieka valstīs un starptautiskās organizācijās.

II.    HORIZONTĀLA RĪCĪBA UN PASĀKUMI

EBTA valstis piedalās turpmāk minētajā horizontālajā rīcībā un pasākumos, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Eiropas komunikāciju tīklu elektroniskai datu apmaiņai starp pārvaldes iestādēm (IDA) savietojamību un pieejamību, un kas izriet no 3. panta 1. punkta Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1720/1999/EK.

— 
Vispārējie dienesti.
— 
Vispārējie līdzekļi un paņēmieni.
— 
Informācijas saturiskā savietojamība.
— 
Juridiskā un drošības standartprakse.
— 
Kvalitātes nodrošināšana un kontrole.
— 
Savietojamība ar valsts un reģionāla mēroga iniciatīvām.
— 
Paraugprakses izplatīšana.

▼M65

4. PAPILDINĀJUMS

EEZ FINANŠU INSTRUMENTA

īstenošanas kārtība

1.    Definīcijas

Šeit

1. 

saņēmējvalsts ir valsts, kas saņem finansējumu no EEZ EBTA valstīm saskaņā ar EEZ Apvienotās komitejas 2000. gada 22. maija Lēmumu Nr. 47/2000. Saņēmējvalsti pārstāv iestāde, kas jānosaka un kuras uzdevums ir pārvaldīt EEZ EBTA finansējumu valstī un slēgt ar komiteju līgumus par projektiem. Saņēmējvalsts ir finansiāli atbildīga EEZ EBTA valstīm;

2. 

projekta dibinātājs ir organizācija, kas izveido projektu. Dotācijas projekta dibinātājam izmaksā ar saņēmējvalsts starpniecību;

3. 

komiteja ir EEZ EBTA valstu izveidota struktūra 7. punktā aprakstīto darbību veikšanai;

4. 

Uzraudzības aģentūra ir neatkarīga struktūra, kas, pamatojoties uz nolīgumu ar saņēmējvalsti, uzrauga projekta norisi un ziņo saņēmējvalstij un komitejai. Uzraudzības aģentūru nosaka saņēmējvalsts, pamatojoties uz Eiropas Investīciju bankas (EIB) priekšlikumu vai novērtējumu un piekrišanu un ar komitejas piekrišanu.

2.    Saņēmējvalstis

Saņēmējvalstis un to līdzekļu daļas ir saskaņā ar šo tabulu:



(EUR)

Valsts

1999

2000-2003

Kopā

Spānija

10 859 680

59 321 600

70 181 280

Portugāle

5 023 200

16 265 600

21 288 800

Grieķija

5 812 560

16 265 600

22 078 160

Īrija

1 698 320

3 827 200

5 525 520

Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija)

526 240

0

526 240

Kopā

23 920 000

95 680 000

119 600 000

3.    Palīdzības veids

Palīdzība ir tikai dotāciju veidā. Tomēr saņēmējvalsts var iesniegt priekšlikumus komitejai izmantot kādu daļu no tai pieejamajiem līdzekļiem procentu izmaksu samazināšanai par projektiem, kurus finansē galvenokārt ar aizņēmumiem. Arī šādu palīdzību piešķir dotāciju veidā.

EEZ EBTA ieguldījums nepārsniedz 50 % no projekta izmaksām, izņemot projektos, ko citādi finansē no centrālās, reģionālās vai vietējās pārvaldes budžeta dotācijām, un tur šis ieguldījums nedrīkst pārsniegt 85 %. Nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt Kopienas līdzfinansēšanas griestus.

EEZ EBTA valstu atbildība par projektiem aprobežojas ar līdzekļu sniegšanu saskaņā ar noteikto plānu, ja uzraudzības ziņojumos tiek apstiprināta projektu īstenošana saskaņā ar priekšlikumu.

4.    Piemērotas darbības

Finansējums ir pieejams projektiem vides jomā, ietverot pilsētas atjaunošanu, pilsētas piesārņojuma samazināšanu un Eiropas kultūras mantojuma pasargāšanu, transporta jomā, ietverot infrastruktūru, un izglītības un apmācības jomā, ietverot akadēmisko izpēti. Līgumslēdzējas Puses vienojas censties piešķirt vismaz 2/3 no kopējās summas iepriekš definētajiem projektiem vides jomā.

5.    Projekti

Kopējo summu 119,6 miljonus eiro dara pieejamu saistību izpildei pa 20 % gadā, kumulatīvi sākot no 1999. gada. Lielu projektu dažādas daļas var iesniegt finansēšanai atsevišķi, un komiteja izskata katru projekta priekšlikumu pēc tā konkrētajām īpašībām.

6.    Uzraudzības prasības

Katram projektam kopā ar projekta plānu un grafiku, budžetu un maksājumu grafiku tiek izstrādāts uzraudzības plāns. Tajā norāda projekta galvenos punktus. Saskaņā ar izstrādāto plānu, parasti reizi gadā, Uzraudzības aģentūra projekta svarīgos posmos sniedz ziņojumu saņēmējvalstij un komitejai, norādot, inter alia, šādu informāciju:

— 
formālo prasību izpilde attiecībā uz konkursa procedūru un atļauju un apliecinājumu iegūšanu;
— 
projekta gaita, salīdzinot ar sākotnējo plānu;
— 
atkāpes, ja tādas ir, no, inter alia, budžetiem, izmaksas grafikiem, līgumiem, fiziskās īstenošanas, beigu datuma. Netieša ietekme uz projekta apjomu, paredzamajiem ieguvumiem un beigu laiku. Ja vajadzīgs, pasākumi, kas veikti atkāpju seku samazināšanai;
— 
projekta pārskati;
— 
vai projekta gaita atbilst prasībām pēc nākamās iemaksas veikšanas.

Ja ziņojums neatbilst pieņemtajam plānam, komiteja var lūgt saņēmējvalstij papildu informāciju. Jautājumus, kas attiecas tikai uz precizējumiem un pieprasījumiem pēc tādas informācijas, kuras ziņojumā nav, var nosūtīt Uzraudzības aģentūrai, pienācīgi informējot saņēmējvalsti. Komiteja var lemt neatļaut veikt tālākus maksājumus, kamēr ziņojums neatbilst pieņemtajām prasībām. EEZ EBTA valstis var veikt projektu revīziju kā precizēts 10. punkta 13. apakšpunktā.

7.    Organizatoriskā struktūra

EBTA valstis izveido komiteju, kas

— 
apstiprina projektus finansējuma saņemšanai;
— 
apstiprina uzraudzības un maksājumu plānu katram projektam;
— 
pārrauga vispārējo palīdzības darbību, jo īpaši, pamatojoties uz uzraudzības ziņojumiem;
— 
atļauj maksājumus saņēmējiem saskaņā ar maksājumu plānu, pamatojoties uz uzraudzības ziņojumiem.

Eiropas Investīciju banka

— 
novērtē projektu priekšlikumus un ziņo saņēmējvalstij;
— 
iesaka saņēmējvalstu Uzraudzības aģentūras, kas jāapstiprina komitejai un saņēmējvalstij, vai tās novērtē un piekrīt tām.

Saņēmējvalstis

— 
saņem un apstiprina finansējamos projektus;
— 
iesniedz projektus EIB novērtēšanai un pēc tam ar EIB novērtējumu tos iesniedz Komisijai un komitejai.

Komisija

izskata projektu priekšlikumus attiecībā uz to atbilstību Kopienas mērķiem un, jo īpaši, līdzfinansēšanas noteikumiem. Šajā izskatīšanā EEZ EBTA ieguldījumu asimilē ar Kopienas finansējumu.

Uzraudzības aģentūras

— 
uzrauga projektus saskaņā ar ziņošanas plānu, kas pievienots apstiprinātā projekta plānam;
— 
ziņo saņēmējvalstij un komitejai.

8.    Valodu režīms

Var lietot EEZ līguma oficiālās valodas. Visus dokumentus komitejai saņēmējvalstij/projekta dibinātājam jāiesniedz tulkotus angļu valodā.

9.    Finanšu noteikumi

EEZ EBTA valstis katram maksājumam saņēmējvalstīm virs summas, kas jāmaksā no pieņemtā 119,6 miljonu eiro fonda, pievieno 0,5 % rezervi novērtēšanai un uzraudzībai. Katra puse sedz savus administratīvos izdevumus.

EIB, darbojoties kā projektu dibinātāju/saņēmējvalstu konsultante, tām pieprasa samaksu par saviem pakalpojumiem.

EEZ EBTA valstis īsteno piemērotu finanšu vadību. Maksājumus saņēmējvalstīm veic, pamatojoties uz rīkojumiem no komitejas, kas nodrošina savlaicīgu izpildi. Uzkrātie procenti par līdzekļiem pirms to izmaksas saņēmējiem pieder līdzekļu sniedzējiem.

10.    Īss procesa apraksts

1. Projekta dibinātājs iesniedz projekta priekšlikumu saņēmējvalstij.

2. Saņēmējvalsts iesniedz projekta priekšlikumu Komisijai un komitejai iepriekšējām konsultācijām idejas apstiprināšanai.

▼M131

Komiteja pēc saņēmējvalsts pamatota pieprasījuma un balstoties uz objektīviem kritērijiem var atteikties no iepriekšēju konsultāciju prasības.

▼M65

3. Ja iepriekšējo konsultāciju iznākums ir pozitīvs vai ja no iepriekšējām konsultācijām atsakās, projekta dibinātājs lūdz EIB izvērtēt projektu. Novērtējums aptver priekšlikuma tehnisko, ekonomisko, finanšu un vadības aspektu.

4. Projekta dibinātājs iesniedz projekta plānu saņēmējvalstij, ietverot budžetu, grafiku, maksājumu plānu, uzraudzības plānu un EIB novērtējuma ziņojumu.

5. Saņēmējvalsts iesniedz projektu kopā ar 4. apakšpunktā minētajiem dokumentiem Komisijai piekrišanas saņemšanai attiecībā uz tā atbilstību.

6. Saņēmējvalsts vienlaicīgi iesniedz projektu kopā ar 4. apakšpunktā minētajiem dokumentiem komitejai apstiprināšanai.

7. Komiteja var lūgt papildu informāciju vai ieteikt kādas izmaiņas projekta plānā, īpaši tā uzraudzības/maksājumu plānā. Komiteja apstiprina (grozīto) projektu vai sniedz pamatotu noraidījumu. Ja projektu apstiprina, saņēmējvalstij nosūta saistību vēstuli, norādot attiecīgos noteikumus.

8. Uzraudzības aģentūra un saņēmējvalsts paraksta līgumu, pamatojoties uz uzraudzības plānu.

9. Projekta dibinātājs un saņēmējvalsts paraksta līgumu, un saņēmējvalsts un komiteja paraksta dotāciju līgumu.

10. Pirmo iemaksu 10 % apmērā saņēmējvalstij izmaksā, kad projekta dibinātājs paraksta līgumu ar izpildītāju. Vēlākās izmaksas notiek saskaņā ar maksājumu plānu proporcionāli faktiskajai projekta īstenošanai pēc apmierinoša uzraudzības ziņojuma un komitejas apstiprinājuma.

11. Projekta dibinātājs īsteno projektu, un Uzraudzības aģentūra ziņo saņēmējvalstij un komitejai.

12. Ja maksājumus nevar veikt saskaņā ar plānu, starp saņēmējvalsti un komiteju var notikt konsultācijas.

13. Ja komiteja vai EBTA Revidentu padome vēlas iegūt informāciju papildus uzraudzības ziņojumā sniegtajai informācijai, tā var veikt savu revīziju vai par saviem līdzekļiem algot kādu ārēju revidentu projekta revīzijas veikšanai. Saņēmējvalsts var pavadīt revidentu. Projekta dibinātājam un ikvienai citai vienībai, kas projektu vada viņa vārdā, jānodrošina revidentam tāda pati piekļuve informācijai, kāda tiktu piešķirta attiecīgi pašu valsts iestādēm vai pašu revidentiem.

14. Ja uzraudzības plāns to pieprasa, Uzraudzības aģentūra izstrādā projekta pabeigšanas ziņojumu vai novērtējuma ziņojumu.

11.    Nobeigums

Izņemot gadījumus, kad to pieprasa apstākļu izmaiņas, jaunā finanšu instrumenta darbība notiek saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem kā noteikumi iepriekšējā finanšu mehānisma vadībai.

▼B

32. PROTOKOLS

par 82. panta īstenošanas finanšu kārtību



▼M215

1. pants

Procedūra EBTA valstu finansiālās līdzdalības noteikšanai par katru n finanšu gadu

1.  
Eiropas Komisija vēlākais katra n–1 gada 31. janvārī iesniedz EBTA valstu pastāvīgajai komitejai finanšu plānojuma dokumentu par darbībām, ko paredzēts veikt attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas atlikušajā laikposmā, un norāda šīm darbībām paredzētās orientējošās saistību apropriācijas.
2.  
EBTA valstu pastāvīgā komiteja vēlākais katra n–1 gada 15. februārī paziņo Eiropas Komisijai to Kopienas darbību sarakstu, ko EBTA valstis pirmo reizi vēlas iekļaut Eiropas Savienības provizoriskā budžeta projekta n finanšu gadam EEZ pielikumā. Šis saraksts neskar ne jaunus priekšlikumus, ko Kopiena ievieš minētā gada laikā, ne arī galīgo nostāju, ko EBTA valstis ir pieņēmušas saistībā ar to dalību minētajās darbībās.
3.  

Eiropas Komisija vēlākais katra n–1 gada 15. maijā paziņo EBTA valstu pastāvīgajai komitejai savu nostāju saistībā ar EBTA valstu lūgumiem par dalību darbībās n finanšu gadā, pievienojot šādu informāciju:

a) 

orientējošās summas, kas Eiropas Savienības provizoriskā budžeta projekta izdevumu tāmē “informācijas nolūkos” iekļautas kā saistību un maksājumu apropriācijas par darbībām, kurās piedalās EBTA valstis, vai darbībām, kurās tās izteikušas vēlmi piedalīties, un šīs summas ir aprēķinātas saskaņā ar Līguma 82. pantu;

b) 

paredzamās summas atbilstoši EBTA valstu iemaksām, kas “informācijas nolūkos” iekļautas provizoriskā budžeta projekta ieņēmumu tāmē.

Eiropas Komisijas nostāja neietekmē iespēju turpināt apspriešanos par tām darbībām, kurās tā nav akceptējusi EBTA valstu dalību.

4.  
Ja 3. punktā minētās summas neatbilst Līguma 82. pantam, EBTA valstu pastāvīgā komiteja var lūgt labojumus līdz n–1 gada 1. jūlijam.
5.  
Šā panta 3. punktā minētās summas pielāgo pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas, attiecīgi ievērojot Līguma 82. pantu. EBTA valstu pastāvīgajai komitejai nekavējoties paziņo par šīm pielāgotajām summām.
6.  
30 dienās pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī EEZ Apvienotās komitejas priekšsēdētāji, veicot saraksti, ko sākusi Komisija, apstiprina, ka Eiropas Savienības vispārējā budžeta EEZ pielikumā iekļautās summas atbilst Līguma 82. pantam.
7.  
EBTA valstu pastāvīgā komiteja vēlākais līdz n finanšu gada 1. jūnijam paziņo Eiropas Komisijai par katras EBTA valsts iemaksu galīgo sadalījumu. Šis sadalījums ir saistošs.

Ja šāda informācija nav sniegta līdz n finanšu gada 1. jūnijam, tad provizoriski piemēro n–1 gada procentuālo sadalījumu. Pielāgojumus veic atbilstīgi 4. pantā noteiktajai kārtībai.

8.  
Ja EEZ Apvienotā komiteja, kas nosaka EBTA valstu dalību darbībās, kuras iekļautas Eiropas Savienības vispārējā budžeta EEZ pielikumā n finanšu gadam, vēlākais līdz n finanšu gada 10. jūlijam vai vēlākai dienai, par ko vienojas ārkārtas apstākļu dēļ, nav pieņēmusi lēmumu vai ja, vēlākais, līdz minētajai dienai nav paziņots par konstitucionālo prasību izpildi, ja tādas paredzētas saistībā ar šādu lēmumu, EBTA valstu dalība attiecīgajā darbībā n+1 gadā tiek atlikta, ja vien nevienojas citādi.
9.  
Tiklīdz tiek apstiprināta EBTA valstu dalība attiecīgajā darbībā n finanšu gadā, EBTA valstu finanšu iemaksas attiecas uz visām transakcijām, kas attiecīgajā finanšu gadā veiktas attiecīgajās budžeta pozīcijās, ja vien nevienojas citādi.

2. pants

EBTA valstu iemaksu pieejamība

1.  
Pamatojoties uz Eiropas Savienības vispārējā budžeta EEZ pielikumu, kas noformēts atbilstīgi 1. panta 6. un 7. punktam, Eiropas Komisija nosaka katrai EBTA valstij iemaksu pieprasījumu, kas aprēķināts, pamatojoties uz maksājumu apropriācijām saskaņā ar Finanšu regulas 71. panta 2. punktu ( 22 ).
2.  
Minētais iemaksu pieprasījums sasniedz EBTA valstis ne vēlāk kā n finanšu gada 15. augustā, un katrai EBTA valstij tiek prasīts izdarīt iemaksu vēlākais līdz minētā n gada 31. augustam.

Ja Eiropas Savienības vispārējais budžets netiek pieņemts līdz n finanšu gada 10. jūlijam vai līdz 1. panta 8. punktā minētajai dienai, par ko vienojas ārkārtas apstākļu dēļ, minēto iemaksu pieprasīs, pamatojoties uz orientējošo summu, kas paredzēta provizoriskajā budžeta projektā. Pielāgojumu veic atbilstīgi 4. pantā noteiktajai kārtībai.

3.  
Iemaksas izsaka un veic EUR.
4.  
Tālab katra EBTA valsts savā Valsts kasē vai iestādē, ko tā ir izraudzījusies šādam nolūkam, atver EUR kontu Eiropas Komisijas vārdā.
5.  
Par jebkuru kavēšanos veikt 4. punktā minēto iegrāmatošanu attiecīgā EBTA valsts maksā procentus ar tādu likmi, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām EUR, kam pieskaita pusotru procenta punktu. Par atsauces likmi izmanto likmi, kas ir spēkā attiecīgā gada 1. jūlijā, kā publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

3. pants

Īstenošanas nosacījumi

1.  
To apropriāciju izmantošanu, kas izriet no EBTA valstu dalības, veic saskaņā ar Finanšu regulu.
2.  
Tomēr, ievērojot konkursa noteikumus, konkursa uzaicinājumi ir atvērti visām EK dalībvalstīm un EBTA valstīm, ja tie ietver finansējumu no tām budžeta pozīcijām, kurās EBTA valstis piedalās.

4. pants

EBTA iemaksu noteikšana saistībā ar īstenošanu

1.  
EBTA valstu iemaksas, ko nosaka katrā attiecīgā budžeta pozīcijā saskaņā ar Līguma 82. pantu, attiecīgajā n finanšu gadā nemainās.
2.  

Eiropas Komisija, slēdzot katra finanšu gada rēķinus un sastādot n+1 gada pārskatus, aprēķina budžeta izlietojumu EBTA valstīm, ņemot vērā:

a) 

EBTA valstu iemaksu lielumu atbilstīgi 2. pantam;

b) 

EBTA valstu daļu no budžeta apropriāciju kopīgi izlietotajiem līdzekļiem budžeta pozīcijās, kurās vienojās par EBTA valstu dalību; un

c) 

jebkuras summas, kurās ir iekļauti ar Kopienu saistīti izdevumi, ko EBTA valstis apmaksā individuāli, vai EBTA valstu maksājumus natūrā (piemēram, administratīvais atbalsts).

3.  
Visas summas, kas atgūtas no trešām personām katrā budžeta pozīcijā, par kurām vienojās par EBTA valstu dalību, tiks uzskatītas par piešķirtiem ieņēmumiem tajā pašā budžeta pozīcijā atbilstīgi Finanšu regulas 18. panta 1. punkta f) apakšpunktam.
4.  
Iemaksu noteikšana EBTA valstīm n finanšu gadam pamatojas uz budžeta izlietojumu, un to veic, pieprasot iemaksas par n+2 finanšu gadu un pamatojoties uz EBTA valstu iemaksu galīgo sadalījumu n gadā.
5.  
EEZ Apvienotā komiteja pēc vajadzības pieņem papildu noteikumus, lai īstenotu 1. un 4. punktu. Īpaši tas attiecas uz Kopienas izdevumiem, ko sedz katra EBTA valsts atsevišķi, vai uz to ieguldījumu natūrā.

5. pants

Informēšana

1.  
Katra ceturkšņa beigās Eiropas Komisija iesniedz EBTA valstu pastāvīgajai komitejai rēķinu izrakstus, kuros saistībā ar ieņēmumiem un izdevumiem ir norādīta informācija par to programmu un citu darbību īstenošanu, kurās finansiāli piedalās EBTA valstis.
2.  
Slēdzot n finanšu gadu, Eiropas Komisija paziņo EBTA valstu pastāvīgajai komitejai informāciju par tām programmām un citām darbībām, kurās finansiāli piedalās EBTA valstis un kuras ir iekļautas gada pārskatu attiecīgajā sējumā atbilstīgi Finanšu regulas 126. un 127. pantam.
3.  
Eiropas Komisija sniedz EBTA valstu pastāvīgajai komitejai citu tās pamatoti pieprasīto finanšu informāciju par programmām un citām darbībām, kurās finansiāli piedalās EBTA valstis.

6. pants

Kontrole

1.  
Kontroli par visu ienākumu noteikšanu un pieejamību, kā arī saistību kontroli un visu to izdevumu plānošanas kontroli, kas atbilst EBTA valstu dalībai, veic saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, Finanšu regulu un atbilstošām regulām līguma 76. pantā un 78. pantā minētajās jomās.
2.  
Eiropas Komisijas un EBTA valstu revīzijas iestādes slēdz attiecīgas vienošanās, lai saskaņā ar 1. punktu sekmētu ieņēmumu un izdevumu kontroli atbilstīgi EBTA valstu dalībai Kopienas darbībās.

7. pants

IKP, ko ņem vērā, aprēķinot proporcionalitātes koeficientu

IKP dati tirgus cenās, kas minēti līguma 82. pantā, ir tie, ko publicē pēc Līguma 76. panta īstenošanas.

▼B

33. PROTOKOLS

par šķīrējtiesas procedūru

1.

Ja strīds ir nodots izskatīšanai šķīrējtiesā, to izskata trīs šķīrējtiesneši, ja vien puses, kurām ir domstarpības, nelemj citādi.

2.

Katra no pusēm, kurām ir domstarpības, 30 dienās ieceļ vienu šķīrējtiesnesi.

3.

Šādi iecelti šķīrējtiesneši, savstarpēji vienojoties, izvirza vienu šķīrējtiesnesi, kurš ir tādas Līgumslēdzējas Puses pilsonis, kuras pilsoņi nav ieceltie šķīrējtiesneši. Ja viņi nespēj vienoties divos mēnešos pēc iecelšanas, par šķīrējtiesnesi tie izvirza vienu no septiņiem kandidātiem, kas norādīti EEZ Apvienotās komitejas izveidotā sarakstā. Apvienotā komiteja sagatavo un pārskata minēto sarakstu saskaņā ar savu reglamentu.

4.

Ja vien Līgumslēdzējas Puses nelemj citādi, šķīrējtiesa pati pieņem savus procesa noteikumus. Tā pieņem lēmumus ar balsu vairākumu.

34. PROTOKOLS

par ebta valstu tiesu iespēju lūgt eiropas kopienu tiesu lemt par ek noteikumiem atbilstošo eez noteikumu interpretāciju



1. pants

Ja lietā, ko izskata EBTA valsts tiesa, rodas jautājums par tādu līguma noteikumu interpretāciju, kas pēc būtības atbilst Eiropas Kopienu dibināšanas līgumu noteikumiem, kas grozīti vai papildināti, vai tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar tiem, attiecīgā tiesa, ja tā uzskata par vajadzīgu, var lūgt Eiropas Kopienu Tiesu lemt par šo jautājumu.

2. pants

EBTA valsts, kas gatavojas izmantot šo protokolu, paziņo depozitāram un Eiropas Kopienu Tiesai, kādā mērā un ar kādiem nosacījumiem šis protokols tiks piemērots tās tiesām.

3. pants

Depozitārs paziņo Līgumslēdzējām Pusēm par visiem paziņojumiem, kas sniegti saskaņā ar 2. pantu.

35. PROTOKOLS

par eez noteikumu īstenošanu



Tā kā šā līguma mērķis ir izveidot viendabīgu Eiropas Ekonomikas zonu, kas pamatojas uz kopīgiem noteikumiem, neizvirzot nevienai Līgumslēdzējai Pusei prasību nodot tās likumdevējas pilnvaras kādai Eiropas Ekonomikas zonas iestādei, šis

mērķis tādējādi jāpanāk ar attiecīgo valstu procedūrām.



Vienīgais pants

Ja īstenotie EEZ noteikumi ir pretrunā citām tiesību normām, EBTA valstis apņemas vajadzības gadījumā pieņemt tiesību normu, kas paredz, ka šādos gadījumos EEZ noteikumiem ir augstāks spēks.

36. PROTOKOLS

par eez apvienotās parlamentārās komitejas statūtiem



1. pants

Ar līguma 95. pantu izveidotās EEZ Apvienotās parlamentārās komitejas sastāvs un funkcijas atbilst līguma noteikumiem un šiem statūtiem.

2. pants

▼M135

The EEA Joint Parliamentary Committee shall consist of twenty-four members.

▼B

EEZ Apvienotās parlamentārās komitejas locekļus vienādā skaitā ieceļ Eiropas Parlaments un EBTA valstu parlamenti.

3. pants

EEZ Apvienotā parlamentārā komiteja no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Komitejas priekšsēdētāja amatu uz vienu gadu ieņem pārmaiņus Eiropas Parlamenta iecelts loceklis un EBTA valsts parlamenta iecelts loceklis.

Komiteja ievēl biroja locekļus.

4. pants

EEZ Apvienotā parlamentārā komiteja sanāk uz ģenerālsesiju divas reizes gadā, pārmaiņus Kopienā un kādā EBTA valstī. Katrā sesijā komiteja lemj par to, kur notiks nākamā ģenerālsesija. Ārkārtas sesiju var sasaukt tad, ja tā nolemj komiteja vai tās birojs saskaņā ar komitejas reglamentu.

5. pants

EEZ Apvienotā parlamentārā komiteja pieņem savu reglamentu ar divu trešdaļu komitejas locekļu balsu vairākumu.

6. pants

Izdevumus, kas saistīti ar dalību EEZ Apvienotajā parlamentārajā komitejā, sedz tas parlaments, kas ir iecēlis locekli.

37. PROTOKOLS

kurā ir 101. pantā paredzētais saraksts

1.

Pārtikas zinātniskā komiteja

(Komisijas Lēmums 74/234/EEK)

2.

Farmācijas komiteja

(Padomes Lēmums 75/320/EEK)

3.

Zinātniskā veterinārā komiteja

(Komisijas Lēmums 81/651/EEK)

▼M309 —————

▼B

5.

►M242  Administratīvā komisija sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācijai (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004). ◄

▼M262 —————

▼B

7.

Aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa padomdevēja komiteja

(Padomes Regula (EEK) 17/62)

8.

Padomdevēja komiteja uzņēmumu koncentrācijas jautājumos

(Padomes Regula (EEK) 4064/89)

▼M202 —————

▼M76

10.

Patentēto medikamentu komiteja (Otrā Padomes Direktīva 75/319/EEK)

11.

Veterināro zāļu komiteja (Padomes Direktīva 81/851/EEK)

▼M249 —————

▼M78

13.

►M323  ————— ◄ (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK)

▼M117

14.

Komiteja medikamentiem reti sastopamu slimību ārstēšanai (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 141/2000)

▼M123

15.

Pastāvīgā biocīdo produktu komiteja (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/8/EK)

▼M133

16.

Radiofrekvenču spektra politikas grupa (Komisijas Lēmums 2002/622/EK)

▼M303 —————

▼M199

18.

Elektroniskās tirdzniecības ekspertu grupa (Komisijas Lēmums 2005/752/EK).

19.

i2010 augsta līmeņa ekspertu grupa (Komisijas Lēmums 2006/215/EK).

▼M202

20.

Koordinatoru grupa profesionālo kvalifikāciju atzīšanai (Komisijas Lēmums 2007/172/EK).

▼M262 —————

▼M211

22. 

Eiropas Vērtspapīru komiteja (Komisijas Lēmums 2001/528/EK).

▼M262 —————

▼M211

25. 

Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komiteja (Komisijas Lēmums 2004/9/EK).

26. 

Eiropas Banku komiteja (Komisijas Lēmums 2004/10/EK).

▼M217

27. 

Savstarpējās atzīšanas un decentralizētās procedūras koordinācijas grupa (medicīnā) (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK).

28. 

Savstarpējās atzīšanas un decentralizētās procedūras koordinācijas grupa (veterinārijā) (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/82/EK).

▼M219

29. 

Muitas kodeksa komiteja (Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92).

▼M250 —————

▼M229

32. Eiropas GNSS sistēmu drošības padome (Komisijas Lēmums 2009/334/EK).

▼M237

33. Ekspertu komiteja par darba ņēmēju norīkošanu (Komisijas Lēmums 2009/17/EK).

▼M246

34. Augsta līmeņa vadības grupa SafeSeaNet jautājumos (Komisijas Lēmums 2009/584/EK).

▼M249

35. Audiovizuālo mediju pakalpojumu kontaktkomiteja (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES).

▼M250

36. Eiropas GNSS sistēmu Drošības akreditācijas padome (Regula (ES) Nr. 912/2010).

37. Administratīvā padome (Regula (ES) Nr. 912/2010).

▼M260

38. Eiropas daudzpusēju ieinteresēto personu forums par elektroniskajiem rēķiniem (e-rēķiniem) (Komisijas Lēmums 2010/C 326/07).

▼M282

39. Eiropas audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu regulatoru grupa (Komisijas 2014. gada 3. februāra Lēmums C(2014) 462, ar ko izveido Eiropas audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu regulatoru grupu).

▼B

38. PROTOKOLS

par finanšu mehānismu

1. pants

1.  
Finanšu mehānisms sniedz finanšu palīdzību 4. pantā minēto reģionu attīstībai un strukturāliem pielāgojumiem, piešķirot gan procentu atlaides aizdevumiem, gan tiešās dotācijas.
2.  
Finanšu mehānismu finansē EBTA valstis. EBTA valstis pilnvaro Eiropas Investīciju banku, kas īsteno šo pilnvarojumu saskaņā ar turpmākajos pantos paredzēto. EBTA valstis izveido Finanšu mehānisma komiteju, kas pieņem 2. un 3. pantā noteiktos lēmumus saistībā ar procentu atlaidēm aizdevumiem un tiešajām dotācijām.

2. pants

1.  
Šā protokola 1. pantā minētās procentu atlaides aizdevumiem ir pieejamas saistībā ar Eiropas Investīciju bankas sniegtajiem aizdevumiem, un tās cik vien tas ir iespējams, denominē ECU.
2.  
Procentu atlaides šādiem aizdevumiem ir divi procentu punkti gadā, ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas procentu likmes, un ir pieejamas 10 gadus katram aizdevumam.
3.  
Pirms sākas kapitāla atmaksāšana vienādās daļās, ir divus gadus ilgs papildperiods.
4.  
Procentu atlaides apstiprina EBTA Finanšu mehānisma komiteja, un par tām sniedz atzinumu EK Komisija.

▼M1

5.  
The total volume of loans, which shall be eligible for the interest rebates provided for in Article 1 shall be ECU 1 500 million, to be committed in equal tranches over a period of five years from 1 July 1993. Should the EEA Agreement enter into force after that date, the period shall be five years from the entry into force.

▼B

3. pants

▼M1

1.  
The total amount of grants provided for in Article 1 shall be ECU 500 million, to be committed in equal tranches over a period of five years from 1 July 1993. Should the EEA Agreement enter into force after that date, the period shall be five years from the entry into force.

▼B

2.  
Dotācijas izsniedz Eiropas Investīciju banka, pamatojoties uz saņēmējas EK dalībvalsts pieteikumiem un pēc tam, kad ir saņemts EK Komisijas atzinums un EFTA Finanšu mehānisma komitejas apstiprinājums, kuras informē visā procesa gaitā.

4. pants

1.  
Šā protokola 1. pantā minēto finanšu palīdzību var sniegt tiem projektiem, ko īsteno publiskas institūcijas un publiski vai privāti uzņēmumi Grieķijā, Īrijā, Portugālē un tajos Spānijas reģionos, kas uzskaitīti papildinājumā. Katra reģiona daļu kopējā finanšu palīdzības apjomā nosaka Kopiena, kas par to informē EBTA valstis.
2.  
Priekšroka ir tiem projektiem, kuros īpaša uzmanība pievērsta videi (tostarp pilsētvides attīstībai), transportam (tostarp transporta infrastruktūrai) vai izglītībai un apmācībām. No tiem projektiem, ko ir iesnieguši privāti uzņēmumi, priekšroka ir mazo un vidējo uzņēmumu iesniegtiem projektiem.
3.  
Dotācijas maksimālo apjomu katrā projektā, ko atbalsta finanšu mehānisms, nosaka tādu, kas atbilst attiecīgajai EK politikai.

5. pants

EBTA valstis slēdz tādas vienošanās ar Eiropas Investīciju banku un EK Komisiju, ko abpusēji uzskata par atbilstošām, lai nodrošinātu finanšu mehānisma pareizu darbību. Šajā sakarā lemj par finanšu mehānisma administratīvām izmaksām.

6. pants

Eiropas Investīciju bankai ir tiesības kā novērotājai piedalīties EEZ Apvienotās komitejas sanāksmēs, kad darba kārtībā ir jautājumi saistībā ar finanšu mehānismu, kas skar Eiropas Investīciju banku.

7. pants

Turpmākus noteikumus par finanšu mehānisma īstenošanu vajadzības gadījumā pieņem EEZ Apvienotā komiteja.

38. protokola papildinājums

Atbilstīgo Spānijas reģionu saraksts

Andalūzija

Astūrija

Kastīlija un Leona

Kastīlija — Lamanča

Seūta un Melilja

Valensija

Estremadūra

Galisija

Kanāriju salas

Mursija

▼M135

PROTOCOL 38a

on the EEA financial mechanism





Article 1

The EFTA States shall contribute to the reduction of economic and social disparities in the European Economic Area through the financing of grants to investment and development projects in the priority sectors listed in Article 3.

Article 2

The total amount of the financial contribution provided for in Article 1 shall be EUR 600 million, to be made available for commitment in annual tranches of EUR 120 million over the period running from 1 May 2004 to 30 April 2009, inclusive.

Article 3

1.  

The grants shall be available for projects in the following priority sectors:

(a) 

protection of the environment, including the human environment, through, inter alia, reduction of pollution and promotion of renewable energy;

(b) 

promotion of sustainable development through improved resource use and management;

(c) 

conservation of European cultural heritage, including public transport, and urban renewal;

(d) 

human resource development through, inter alia, promotion of education and training, strengthening of administrative or public service capacities of local government or its institutions as well as the democratic processes, which support it;

(e) 

health and childcare.

2.  
Academic research may be eligible for funding in so far as it is targeted at one or more of the priority sectors.

Article 4

1.  
The EFTA contribution in the form of grants shall not exceed 60 % of the project cost except in projects otherwise financed by central, regional or local government budget allocations, where the contribution may not exceed 85 % of total cost. Community ceilings for co-financing shall not be exceeded in any case.
2.  
The applicable rules on state aid shall be complied with.
3.  
The Commission of the European Communities ►M187  may ◄ screen the proposed projects for their compatibility with Community objectives.
4.  
The responsibility of the EFTA States for the projects is limited to providing funds according to the agreed plan. No liability to third parties will be assumed.

Article 5

The funds shall be made available to the Beneficiary States (Czech Republic, Estonia, Greece, Spain, Cyprus, Latvia, Lithuania, Hungary, Malta, Poland, Portugal, Slovenia and Slovakia) in accordance with the following distribution key:



Beneficiary State

Percentage of Total Contribution

Czech Republic

8,09 %

Estonia

1,68 %

Greece

5,71 %

Spain

7,64 %

Cyprus

0,21 %

Latvia

3,29 %

Lithuania

4,50 %

Hungary

10,13 %

Malta

0,32 %

Poland

46,80 %

Portugal

5,22 %

Slovenia

1,02 %

Slovakia

5,39 %

Article 6

With a view to reallocating any non-committed available funds for high priority projects from any Beneficiary State, a review shall be carried out in November 2006 and again in November 2008.

Article 7

1.  
The financial contribution provided for in this Protocol shall be closely coordinated with the bilateral contribution from Norway provided for by the Norwegian Financial Mechanism.
2.  
In particular, the EFTA States shall ensure that the application procedures are identical for both financial mechanisms referred to in the previous paragraph.
3.  
Any relevant changes in the Community's cohesion policies shall be taken into account, as appropriate.

Article 8

1.  
The EFTA States shall establish a Committee that will manage the EEA Financial Mechanism.
2.  
Further provisions for the implementation of the EEA Financial Mechanism will be issued by the EFTA States as necessary.
3.  
Management costs shall be covered by the overall amount referred to in Article 2.

Article 9

At the end of the five-year period and without prejudice to the rights and obligations under the Agreement, the Contracting Parties will in the light of Article 115 of the Agreement review the need to address economic and social disparities within the European Economic Area.

Article 10

If any of the Beneficiary States listed in Article 5 of this Protocol should not become a Contracting Party to the Agreement on 1 May 2004, or if there should be changes in membership in the EFTA pillar of the European Economic Area, this Protocol shall be subject to the necessary adjustments.

▼M187

38.a PROTOKOLA PAPILDINĀJUMS

par EEZ finanšu mehānisma piemērošanu Bulgārijas Republikai un Rumānijai



1. pants

1.  
EEZ līguma 38.a protokolu mutatis mutandis piemēro Bulgārijas Republikai un Rumānijai.
2.  
Neskarot 1. punktu, nepiemēro 38.a protokola 6. pantu. Ja ir pieejami nerezervēti Bulgārijas un Rumānijas līdzekļi, tos pārdales kārtībā nepiešķir citām saņēmējvalstīm.
3.  
Neskarot 1. punktu, nepiemēro 38.a protokola 7. pantu.
4.  
Neskarot 1. punktu, maksājumi nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem partneriem var veidot līdz 90 % no projekta izmaksām.

2. pants

Papildu finanšu palīdzība Bulgārijas Republikai un Rumānijai laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 30. aprīlim, ieskaitot, ir EUR 21,5  miljoni Bulgārijas Republikai un EUR 50,5  miljoni Rumānijai; tā ir pieejama no dienas, kad spēkā stājas Nolīgums par Bulgārijas Republikas un Rumānijas dalību Eiropas Ekonomikas zonā vai nolīgums par minētā nolīguma provizorisku piemērošanu, un nododama saistību izpildei vienā daļā 2007. gadā.

▼M239

38.B PROTOKOLS

PAR EEZ FINANŠU MEHĀNISMU (2009.-2014. gads)



1. pants

Īslande, Lihtenšteina un Norvēģija (“EBTA valstis”) līdzdarbojas, lai mazinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā un stiprinātu attiecības ar saņēmējvalstīm, nodrošinot finansējumu 3. pantā uzskaitīto prioritāro jomu atbalstam.

2. pants

Šā protokola 1. pantā minētā finansējuma kopsumma ir EUR 988,5 miljoni, kas laikposmā no 2009. gada 1. maija līdz 2014. gada 30. aprīlim, ieskaitot, ir pieejama izmantošanai ikgadējās daļās, katra no kurām ir EUR 197,7 miljoni.

3. pants

1.  

Finansējums ir pieejams šādās prioritārās jomās:

a) 

vides aizsardzība un pārvaldība;

b) 

klimata pārmaiņas un atjaunojami energoresursi;

c) 

pilsoniskā sabiedrība;

d) 

humānā un sociālā attīstība;

e) 

kultūras mantojuma aizsardzība.

2.  
Finansējumu var saņemt akadēmiskiem pētījumiem, ja tos veic vienā vai vairākās prioritārajās jomās.
3.  
Piešķīrumu sadales indikatīvais mērķis katrai saņēmējvalstij ir vismaz 30 procenti kopā abām prioritārajām jomām a) un b) un 10 procenti prioritārajai jomai c). Ievērojot 8. panta 2. punktā paredzēto procedūru, prioritārās jomas izvēlas, atlasa un pielāgo, elastīgi ņemot vērā katras saņēmējvalsts dažādās vajadzības, atkarībā no tās lieluma un līdzekļu apjoma.

4. pants

1.  
EBTA finansējums nepārsniedz 85 % no programmas izmaksām. Īpašos gadījumos tas var sasniegt 100 % no programmas izmaksām.
2.  
Ievēro spēkā esošos noteikumus par valsts atbalstu.
3.  
Eiropas Komisija pārbauda visas programmas un visas būtiskās izmaiņas programmā, lai nodrošinātu programmu saderību ar Eiropas Savienības mērķiem.
4.  
EBTA valstu atbildība par projektiem aptver tikai finansējuma nodrošināšanu saskaņā ar noteikto plānu. Netiks paredzēta nekāda atbildība attiecībā pret trešām personām.

5. pants

Līdzekļi ir pieejami šādām saņēmējvalstīm: Bulgārija, Čehijas Republika, Igaunija, Grieķija, Spānija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Slovākija.

Spānijai kā pārejas posma atbalstu laikposmā no 2009. gada 1. maija līdz 2013. gada 31. decembrim piešķir EUR 45,85 miljonus. Ņemot vērā pārejas posma pielāgojumus, atlikušos līdzekļus piešķir saskaņā ar šādu sadales shēmu:



 

Līdzekļi

(miljoni EUR)

Bulgārija

78,60

Čehijas Republika

61,40

Igaunija

23,00

Grieķija

63,40

Kipra

3,85

Latvija

34,55

Lietuva

38,40

Ungārija

70,10

Malta

2,90

Polija

266,90

Portugāle

57,95

Rumānija

190,75

Slovēnija

12,50

Slovākija

38,35

6. pants

Lai neizmantotos pieejamos līdzekļus novirzītu īpaši prioritāriem projektiem jebkurā saņēmējvalstī, 2011. gada novembrī un pēc tam 2013. gada novembrī veic finansējuma pārskatīšanu.

7. pants

1.  
Šajā protokolā paredzēto finansējumu cieši koordinē ar finansējumu, ko uz divpusēja pamata nodrošina Norvēģija saskaņā ar Norvēģijas finanšu mehānismu.
2.  
EBTA valstis jo īpaši nodrošina pēc būtības vienādas pieteikšanās procedūras un vienādu īstenošanas kārtību abiem iepriekšējā punktā minētajiem finanšu mehānismiem.
3.  
Atbilstīgos gadījumos ņem vērā attiecīgas izmaiņas Eiropas Savienības kohēzijas politikā.

8. pants

EEZ finanšu mehānismu īsteno, ievērojot šādus nosacījumus.

1. 

Visās īstenošanas kārtās nodrošina visaugstākās pakāpes caurredzamību, atbildību un izmaksu efektivitāti un ievēro labas pārvaldības, ilgtspējīgas attīstības un dzimumu līdztiesības principus. EEZ finanšu mehānisma mērķus sasniedz ciešas saņēmējvalstu un EBTA valstu sadarbības ietvaros.

2. 

Lai nodrošinātu efektīvu un mērķtiecīgu īstenošanu un ņemtu vērā valstu prioritātes, EBTA valstis ar katru saņēmēj- valsti noslēdz saprašanās memorandu, kurā izklāsta daudzgadu programmu veidošanas principus un pārvaldības un kontroles struktūras.

3. 

Programmu priekšlikumus saņēmējvalstis iesniedz pēc saprašanās memoranda noslēgšanas. EBTA valstis novērtē un apstiprina priekšlikumus un noslēdz dotāciju nolīgumus ar saņēmējvalstīm par katru programmu. Programmu detalizācijas pakāpe ir atkarīga no finansējuma apjoma. Programmu ietvaros izņēmuma gadījumos var būt norādīti arī projekti, tostarp to atlases, apstiprināšanas un kontroles nosacījumi, ievērojot 8. punktā minētos īstenošanas noteikumus.

Par apstiprināto programmu īstenošanu atbild saņēmējvalstis. Lai nodrošinātu pienācīgu īstenošanu un pārvaldību, saņēmējvalstis piemēro atbilstošu pārvaldības un kontroles sistēmu.

4. 

Atbilstošos gadījumos, lai nodrošinātu plašāku iesaisti, finansējuma sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzības un izvērtēšanas pasākumus veic, izmantojot partnerību. Partneri cita starpā var būt vietējā, reģionālā un valsts līmeņa, kā arī privātā sektora pārstāvji, pilsoniskā sabiedrība un sociālie partneri saņēmējvalstīs un EBTA valstīs.

5. 

Kontroles sistēma EEZ finanšu mehānisma pārvaldībai nodrošina labas finanšu pārvaldības principu ievērošanu. EBTA valstis var veikt kontroles pasākumus saskaņā ar to iekšējiem noteikumiem. Saņēmējvalstis šajā sakarībā nodrošina visu nepieciešamo palīdzību, informāciju un dokumentāciju. EBTA valstis var apturēt finansēšanu un pieprasīt atmaksāt līdzekļus.

6. 

Visus projektus daudzgadu programmu ietvaros saņēmējvalstīs var īstenot, sadarbojoties saņēmējvalstu un EBTA valstu organizācijām, ievērojot spēkā esošos publiskā iepirkuma noteikumus.

7. 

EBTA valstu pārvaldības izmaksas sedz no 2. pantā minētās kopējās summas, un tās tiks noteiktas 8. punkta minētajos īstenošanas noteikumos.

8. 

EBTA valstis izveido komiteju, kas vispārēji pārvalda EEZ finanšu mehānismu. EBTA valstis pēc apspriešanās ar saņēmējvalstīm pieņem turpmākus EEZ finanšu mehānisma īstenošanas noteikumus. EBTA valstis cenšas pieņemt šos noteikumus pirms saprašanās memorandu parakstīšanas.

9. pants

Piecu gadu laikposma beigās, neskarot nolīgumā paredzētās tiesības un pienākumus, līgumslēdzējas puses saskaņā ar nolīguma 115. pantu pārskatīs vajadzību veikt pasākumus saistībā ar ekonomiskajām un sociālajām atšķirībām Eiropas Ekonomikas zonā.

▼M268

PAR EEZ FINANŠU MEHĀNISMA PIEMĒROŠANU HORVĀTIJAS REPUBLIKAI

1. pants

1. EEZ līguma 38.b protokolu mutatis mutandis piemēro Horvātijas Republikai.

2. Neatkarīgi no 1. punkta nepiemēro 38.b protokola 3. panta 3. punkta pirmo teikumu.

3. Neatkarīgi no 1. punkta nepiemēro 38.b protokola 6. pantu. Horvātijai pieejamos neizmantotos līdzekļus nenovirza citām saņēmējvalstīm.

2. pants

Papildu finansējums Horvātijas Republikai laikposmā no 2013. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 30. aprīlim ieskaitot ir 5 miljoni euro; tas ir pieejams saistībām vienā daļā no dienas, kad spēkā stājas Nolīgums par Horvātijas Republikas dalību Eiropas Ekonomikas zonā vai nolīgums par minētā Nolīguma provizorisku piemērošanu.

▼M301

38.C PROTOKOLS

par EEZ finanšu mehānismu (laikposmam no 2014. gada līdz 2021. gadam)



1. pants

1.  
Islande, Lihtenšteina un Norvēģija (“EBTA valstis”) līdzdarbojas, lai mazinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā un stiprinātu attiecības ar saņēmējvalstīm, nodrošinot finansiālos ieguldījumus 3. pantā uzskaitīto prioritāro nozaru atbalstam.
2.  
Visas programmas un darbības, ko finansē EEZ finanšu mehānisms laikposmā no 2014. gada līdz 2021. gadam, pamatojas uz kopīgām vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošanu.

2. pants

1.  
Finansiālā ieguldījuma, kas minēts 1. pantā, kopsumma ir EUR 1 548,1 miljoni, kas laikposmā no 2014. gada 1. maija līdz 2021. gada 30. aprīlim ieskaitot, ir pieejama izmantošanai ikgadējās daļās, katra no kurām ir EUR 221,16 miljoni.
2.  
Kopējā summa sastāv no valstīm paredzētajiem piešķīrumiem, kā noteikts 6. pantā, un no globālā fonda reģionālai sadarbībai, kā noteikts 7. pantā.

3. pants

1.  

Valstīm paredzētie piešķīrumi ir pieejami šādās prioritārās nozarēs:

a) 

inovācija, pētniecība, izglītība un konkurētspēja;

b) 

sociālā iekļaušana, jaunatnes nodarbinātība un nabadzības mazināšana;

c) 

vide, enerģētika, klimata pārmaiņas un mazoglekļa ekonomika;

d) 

kultūra, pilsoniskā sabiedrība, laba pārvaldība, pamattiesības un pamatbrīvības;

e) 

tieslietas un iekšlietas.

Programmas jomas prioritārajās nozarēs ar izvirzītajiem mērķiem un atbalsta jomām ir izklāstītas šā protokola pielikumā.

2.  
a) 

Saskaņā ar 10. panta 3. punktā paredzēto procedūru prioritārās nozares izvēlas, atlasa un pielāgo, ņemot vērā katras saņēmējvalsts dažādās vajadzības un atkarībā no tās izmēriem un līdzekļu apjoma.

b) 

Saskaņā ar 6. pantā minēto sadales shēmu no kopējiem valstīm paredzētajiem piešķīrumiem dara pieejamus 10 %, ko atliek pilsoniskās sabiedrības fondam.

4. pants

1.  
Lai sasniegtu koncentrēšanos uz prioritārajām nozarēm un nodrošinātu efektīvu īstenošanu saskaņā ar vispārējiem mērķiem, kas minēti 1. pantā, un ņemot vērā stratēģiju “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, tostarp īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībai, valsts prioritātēm, konkrētai valstij adresētiem ieteikumiem un Partnerības nolīgumiem, kas saskaņā ar ES kohēzijas politiku noslēgti ar Eiropas Komisiju, EBTA valstis ar katru saņēmējvalsti noslēdz saprašanās memorandu saskaņā ar 10. panta 3. punktu.
2.  
Apspriedes ar Eiropas Komisiju notiek stratēģiskā līmenī un laikā, kad tiek rīkotas sarunas par saprašanās memorandu, kas definēts 10. panta 3. punktā, lai veicinātu papildināmību un sinerģiju ar ES kohēzijas politiku, kā arī lai izskatītu iespēju piemērot finanšu instrumentus nolūkā palielināt finanšu ieguldījumus.

5. pants

1.  
EBTA ieguldījums, kas attiecas uz šīm programmām saskaņā ar valstīm paredzētajiem piešķīrumiem, attiecībā uz kuriem saņēmējvalstīm ir īstenošanas pienākums, nepārsniedz 85 % no programmas izmaksām, ja vien EBTA valstis nenolemj citādi.
2.  
Ievēro piemērojamos noteikumus par valsts atbalstu.
3.  
EBTA valstu atbildība par projektiem aptver tikai finansējuma nodrošināšanu saskaņā ar noteikto plānu. Netiks paredzēta nekāda atbildība attiecībā pret trešām personām.

6. pants

Valstīm paredzētie piešķīrumi ir pieejami šādām saņēmējvalstīm: Bulgārija, Horvātija, Kipra, Čehijas Republika, Igaunija, Grieķija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija un Slovēnija saskaņā ar šādu sadales shēmu:



Saņēmējvalsts

Līdzekļi (miljoni EUR)

Bulgārija

115,0

Horvātija

56,8

Kipra

6,4

Čehijas Republika

95,5

Igaunija

32,3

Grieķija

116,7

Ungārija

108,9

Latvija

50,2

Lietuva

56,2

Malta

4,4

Polija

397,8

Portugāle

102,7

Rumānija

275,2

Slovākija

54,9

Slovēnija

19,9

7. pants

1.  
Globālais fonds reģionālai sadarbībai ir pieejams EUR 55,25 miljonu apmērā. Tas palīdz sasniegt EEZ finanšu mehānisma mērķus, kā noteikts 1. pantā.
2.  

70 % no fonda ir pieejami, lai veicinātu ilgtspējīgu un kvalitatīvu jauniešu nodarbinātību, īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām:

a) 

darba un mācību mobilitātes programmas jauniešiem, īpašu uzmanību pievēršot tiem jauniešiem, kuri nestrādā, nemācās un neapgūst arodu;

b) 

duālās apmācību programmas, stažēšanās, jauniešu iekļaušana;

c) 

zināšanu apmaiņa, paraugprakses apmaiņa un savstarpēja mācīšanās starp organizācijām/iestādēm, kas sniedz jaunatnes nodarbinātības pakalpojumus.

Šī fonda daļa ir pieejama projektiem, kuros iesaistītas saņēmējvalstis un citas ES dalībvalstis, kurās jauniešu bezdarba līmenis pārsniedz 25 % (Eurostat atsauces gads – 2013), un kuri ietver vismaz divas valstis, tostarp vismaz vienu saņēmējvalsti. EBTA valstis var piedalīties kā partneri.

3.  
30 % no fonda ir pieejami reģionālajai sadarbībai prioritārajās nozarēs, kas minētas 3. pantā, jo īpaši zināšanu nodošanā, paraugprakses apmaiņā un iestāžu veidošanā.

Šī fonda daļa ir pieejama projektiem, kuros iesaistītas saņēmējvalstis un kaimiņos esošās trešās valstis. Projektos iesaista vismaz trīs valstis, tostarp vismaz divas saņēmējvalstis. EBTA valstis var piedalīties kā partneri.

8. pants

EBTA valstis veic vidusposma pārskatu līdz 2020. gadam, lai pārdalītu jebkurus neizmantotos pieejamos līdzekļus atsevišķu iesaistīto saņēmējvalstu piešķīrumu satvarā.

9. pants

1.  
Šajā protokolā paredzēto finansiālo ieguldījumu cieši koordinē ar finansējumu, ko uz divpusēja pamata nodrošina Norvēģija saskaņā ar Norvēģijas finanšu mehānismu.
2.  
EBTA valstis jo īpaši nodrošina pēc būtības vienādas pieteikšanās procedūras un vienādu īstenošanas kārtību abiem iepriekšējā punktā minētajiem finanšu mehānismiem.
3.  
Atbilstīgos gadījumos ņem vērā attiecīgas izmaiņas Eiropas Savienības kohēzijas politikā.

10. pants

EEZ finanšu mehānismu īsteno, ievērojot šādus nosacījumus.

1. 

Visās īstenošanas kārtās nodrošina visaugstākās pakāpes pārredzamību, atbildību un izmaksu efektivitāti un ievēro labas pārvaldības, sadarbības un daudzlīmeņu pārvaldības, ilgtspējīgas attīstības un vīriešu un sieviešu līdztiesību un nediskriminācijas principus.

EEZ finanšu mehānisma mērķus sasniedz ciešas saņēmējvalstu un EBTA valstu sadarbības satvarā.

2. 
a) 

EBTA valstis darbojas un ir atbildīgas par globālā fonda reģionālai sadarbībai īstenošanu, ietverot pārvaldību un kontroli, kā noteikts 7. panta 1. punktā;

b) 

EBTA valstis darbojas un ir atbildīgas par pilsoniskās sabiedrības fonda īstenošanu, ietverot pārvaldību un kontroli, kā noteikts 3. panta 2.b punktā, ja vien nav citādas vienošanās saprašanās memorandā, kas definēts 10. panta 3. punktā.

3. 

EBTA valstis ar katru saņēmējvalsti noslēdz saprašanās memorandu, attiecībā uz valstīm paredzēto piešķīrumu, izņemot fondu, kas minēts 2. punkta a) apakšpunktā, kurā izklāsta daudzgadu programmu veidošanas principus un pārvaldības un kontroles struktūras.

a) 

Pamatojoties uz saprašanās memorandu, saņēmējvalstis iesniedz priekšlikumus konkrētām programmām EBTA valstīm, kuras novērtē un apstiprina priekšlikumus un noslēdz dotāciju nolīgumus ar saņēmējvalstīm par katru programmu. Pēc skaidri izteikta EBTA valstu vai attiecīgās saņēmējvalsts pieprasījuma, Eiropas Komisija veic konkrētās programmas priekšlikuma pārbaudi pirms tā pieņemšanas, lai nodrošinātu saderību ar Eiropas Savienības kohēzijas politiku.

b) 

Par apstiprināto programmu īstenošanu ir atbildīgas saņēmējvalstis, kas nodrošina atbilstīgu pārvaldības un kontroles sistēmu, lai garantētu pareizu izpildi un pārvaldību.

c) 

EBTA valstis var veikt kontroles pasākumus saskaņā ar to iekšējiem noteikumiem. Saņēmējvalstis šajā sakarībā nodrošina visu nepieciešamo palīdzību, informāciju un dokumentāciju.

d) 

EBTA valstis var apturēt finansēšanu un pieprasīt atmaksāt līdzekļus pārkāpumu gadījumos.

e) 

Atbilstīgos gadījumos, lai nodrošinātu plašāku iesaisti, finansējuma sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzības un vērtēšanas pasākumus veic, izmantojot partnerību. Partneri inter alia var būt vietējā, reģionālā un valsts līmeņa, kā arī privātā sektora pārstāvji, pilsoniskā sabiedrība un sociālie partneri saņēmējvalstīs un EBTA valstīs.

f) 

Visus projektus daudzgadu programmu satvarā saņēmējvalstīs var īstenot, inter alia sadarbojoties saņēmējvalstu un EBTA valstu organizācijām, saskaņā ar spēkā esošos publiskā iepirkuma noteikumus.

4. 

EBTA valstu pārvaldības izmaksas sedz no 2. panta 1. punktā minētās kopējās summas, un tās ir noteiktas šā panta 5. punktā minētajos īstenošanas noteikumos.

5. 

EBTA valstis izveido komiteju, kas vispārēji pārvalda EEZ finanšu mehānismu. EBTA valstis pēc apspriešanās ar saņēmējvalstīm, kurām var palīdzēt Eiropas Komisijas, pieņem turpmākus EEZ finanšu mehānisma īstenošanas noteikumus. EBTA valstis cenšas pieņemt šos noteikumus pirms saprašanās memoranda parakstīšanas.

6. 

EBTA valstis ziņo par savu finansējumu EEZ finanšu mehānisma mērķu sasniegšanai un attiecīgā gadījumā – vienpadsmit tematisko Eiropas strukturālo un investīciju fondu (2014.–2020.) mērķu sasniegšanai ( 23 ).

11. pants

Tā laikposma beigās, kas noteikts 2. pantā, un neskarot tiesības un pienākumus saskaņā ar nolīgumu, Līgumslēdzējas puses, ņemot vērā nolīguma 115. pantu, pārskata vajadzību veikt pasākumus saistībā ar ekonomiskajām un sociālajām atšķirībām Eiropas Ekonomikas zonā.

PIELIKUMS 38.C PROTOKOLAM

Inovācija, pētniecība, izglītība un konkurētspēja

1. 

Darījumdarbības attīstība, inovācija un mazie un vidējie uzņēmumi (MVU)

2. 

Pētniecība

3. 

Izglītība, stipendijas, stažēšanās un jauniešu uzņēmējdarbība

4. 

Darba un privātās dzīves līdzsvars

Sociālā iekļaušana, jaunatnes nodarbinātība un nabadzības mazināšana

5. 

Eiropas veselības aizsardzības izaicinājumi

6. 

Romu iekļaušana un iespēju došana

7. 

Riska grupā esoši bērni un jaunieši

8. 

Jauniešu dalība darba tirgū

9. 

Vietējā attīstība un nabadzības samazināšana

Vide, enerģētika, klimata pārmaiņas un mazoglekļa ekonomika

10. 

Vide un ekosistēmas

11. 

Atjaunojamo energoresursu enerģija, energoefektivitāte, enerģētiskā drošība

12. 

Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās pasākumi

Kultūra, pilsoniskā sabiedrība, laba pārvaldība, pamattiesības un pamatbrīvības

13. 

Kultūras uzņēmējdarbība, kultūras mantojums un sadarbība kultūras jomā

14. 

Pilsoniskā sabiedrība

15. 

Laba pārvaldība, pārskatatbildīgās iestādes, pārredzamība

16. 

Cilvēktiesības – īstenošana valsts mērogā

Tieslietas un iekšlietas

17. 

Patvērums un migrācija

18. 

Labošanas dienesti un pirmstiesas apcietinājums

19. 

Starptautiskās policijas sadarbība un noziedzības apkarošana

20. 

Tiesu sistēmas efektivitāte un produktivitāte, stiprinot tiesiskumu

21. 

Vardarbība ģimenē un ar dzimumu saistīta vardarbība

22. 

Katastrofu novēršana un sagatavotība katastrofām

▼B

39. PROTOKOLS

par ECU

Šajā līgumā “ECU” ir ECU, kā to ir definējušas kompetentās Kopienas iestādes. Visos tiesību aktos, kas minēti līguma pielikumos, vārdus “Eiropas norēķinu vienība” aizstāj ar “ECU”.

40. PROTOKOLS

par Svalbāru

1.

Ratificējot EEZ līgumu, Norvēģijas Karalistei ir tiesības atbrīvot Svalbāras teritoriju no līguma prasību piemērošanas.

2.

Ja Norvēģijas Karaliste izmanto šīs tiesības, esošie nolīgumi, kas ir spēkā Svalbārā, t.i., Konvencija par Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas izveidi, Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti, kā arī Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dalībvalstīm un Eiropas Ogļu un tērauda kopienu, no vienas puses, un Norvēģijas Karalisti, no otras puses, Svalbāras teritorijā ir spēkā arī turpmāk.

41. PROTOKOLS

par spēkā esošajiem nolīgumiem

Saskaņā ar EEZ līguma 120. panta noteikumiem Līgumslēdzējas Puses ir vienojušās, ka še turpmāk minētos spēkā esošos divpusējos un daudzpusējos nolīgumus, kas ir saistoši Eiropas Ekonomikas kopienai, no vienas puses, un vienai vai vairākām EBTA valstīm, no otras puses, piemēro arī pēc EEZ līguma stāšanās spēkā.

▼M1 —————

▼B

1.12.1987

Nolīgums starp Austrijas Republiku, no vienas puses, un Vācijas Federatīvo Republiku un Eiropas Ekonomikas kopienu, no otras puses, par sadarbību Donavas baseina ūdens resursu apsaimniekošanā.

19.11.1991

Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Austrijas Republiku un Eiropas Ekonomikas kopienu par pudelēs iepildītu Kopienas galda vīnu un “Landwein” vīna realizāciju Austrijas teritorijā.

42. PROTOKOLS

par divpusējiem nolīgumiem attiecībā uz īpašiem lauksaimniecības produktiem

Līgumslēdzējas Puses ņem vērā, ka vienlaikus ar līgumu tiek parakstīti arī divpusējie nolīgumi par lauksaimniecības produktu tirdzniecību. Šie nolīgumi, ar kuriem sīkāk izstrādā vai papildina nolīgumus, ko Līgumslēdzējas Puses noslēgušas agrāk, un turklāt ar kuriem inter alia atspoguļo pušu kopējo mērķi sekmēt sociālo un ekonomisko nevienādību mazināšanu pušu reģionu starpā, stājas spēkā šā līguma spēkā stāšanās brīdī.

43. PROTOKOLS

par līgumu starp EK un austrijas republiku par preču tranzītu pa autoceļiem un dzelzceļu

Līgumslēdzējas Puses ņem vērā to, ka reizē ar šo līgumu ir parakstīts divpusējs līgums starp Eiropas Kopienām un Austriju par preču tranzītu pa autoceļiem un dzelzceļu.

Divpusējā līguma noteikumi ir prioritāri attiecībā pret šā līguma noteikumiem tiktāl, ciktāl tie attiecas uz to pašu priekšmetu un ciktāl noteikts šajā līgumā.

Sešus mēnešus pirms dienas, kad beidzas līgums starp Eiropas Kopienu un Austrijas Republiku par preču tranzītu pa autoceļiem un dzelzceļu, kopīgi jāpārskata stāvoklis autotransportā.

▼M1 —————

▼M135

44. PROTOKOLS

▼M268

PAR AIZSARDZĪBAS PASĀKUMIEM SASKAŅĀ AR EIROPAS EKONOMIKAS ZONAS PAPLAŠINĀŠANOS

1.

Līguma 112. panta piemērošana Vispārējai ekonomikas drošības klauzulai un aizsardzības pasākumiem, kas ietverti dažos pārejas noteikumos personu brīvas pārvietošanās un autotransporta jomā.

Līguma 112. pantu piemēro arī situācijās, kas ir norādītas vai minētas:

a) 

2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta 37. panta, 2005. gada 25. aprīļa Pievienošanās akta 36. panta un 2011. gada 9. decembra Pievienošanās akta 37. panta noteikumos, un

b) 

aizsardzības pasākumos, kas ietverti pārejas perioda noteikumu ar virsrakstu “Pārejas periods” V pielikumā (Brīva darbaspēka aprite) un VIII pielikumā (Tiesības veikt uzņēmējdarbību), XVIII pielikuma (Drošība un veselības aizsardzība darbā, darba tiesības un vienlīdzīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm) 30. punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK) un XIII pielikuma (Transports) 26.c punktā (Padomes Regula (EEK) Nr. 3118/93) un 53.a punktā (Padomes Regula (EEK) Nr. 3577/92) ar tiem pašiem laika ierobežojumiem, priekšmetu un spēku, kā noteikts minētajos noteikumos.

2.

Iekšējā tirgus aizsardzības klauzula

Līgumā paredzētā vispārējā lēmumu pieņemšanas kārtība attiecas arī uz Eiropas Kopienu Komisijas lēmumiem, kas pieņemti, piemērojot 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta 38. pantu, 2005. gada 25. aprīļa Pievienošanās akta 37. pantu un 2011. gada 9. decembra Pievienošanās akta 38. pantu.

▼B

45. PROTOKOLS

par pārejas periodu spānijai un portugālei

Līgumslēdzējas Puses uzskata, ka līgums neietekmē pārejas periodu, kas noteikts Spānijai un Portugālei ar aktu par šo valstu pievienošanos Eiropas Kopienām, un tas varētu turpināties pēc līguma stāšanās spēkā neatkarīgi no pārejas perioda, kurš paredzēts pašā līgumā.

46. PROTOKOLS

par sadarbības attīstību zivsaimniecības jomā

Ņemot vērā rezultātus, kas atspoguļojas divgadīgajos pārskatos par Līgumslēdzēju Pušu sadarbības attīstību zivsaimniecības jomā, tās cenšas panākt, lai šī sadarbība būtu harmoniska, savstarpēji izdevīga un saskaņā ar pušu zivsaimniecības politiku. Pirmo pārskatu veic līdz 1993. gada beigām.

47. PROTOKOLS

par tehnisko šķēršļu likvidēšanu vīna tirdzniecībā

Līgumslēdzējas Puses atļauj importēt un pārdot vīna produktus, kuru izcelsme ir šo pušu teritorijās un atbilst EK tiesību aktu prasībām, kas pielāgotas šā līguma mērķiem, kā norādīts šā protokola 1. papildinājums attiecībā uz produktu definīciju, vīndarības praksi, produktu sastāvu, aprites un tirdzniecības kārtību.

▼M7

Līgumslēdzējas puses nodrošina vīnu nozares kontroles institūciju savstarpēju palīdzību saskaņā ar 2. papildinājumā izklāstītajiem noteikumiem.

▼B

Šajā protokolā “noteiktas izcelsmes vīna produkti” ir “vīna produkti, kuros visas izmantotās vīnogas vai citas no vīnogām iegūtas izejvielas ir iegūtas pilnībā”.

Visās jomās, kas neattiecas uz EBTA valstu un Kopienas tirdzniecību, EBTA valstis var turpināt savu tiesību aktu piemērošanu.

Līguma 1. protokola noteikumus par horizontālo pielāgošanu piemēro tiesību aktiem, kas minēti šā protokola 1. papildinājums. EBTA valstu Pastāvīgā komiteja veic 1. protokola 4. punkta d) apakšpunktā un 5. punktā minētās funkcijas.

▼M12

Attiecībā uz produktiem, ko aptver šajā protokolā minētie akti, Lihtenšteina savā tirgū līdztekus tiesību aktiem, ar ko ievieš šajā protokolā minētos tiesību aktus, var piemērot Šveices tiesību aktus, kuri izriet no tās reģionālās savienības ar Šveici. Šajā līgumā vai tajā minētajos tiesību aktos ietvertos noteikumus par preču brīvu apriti eksportā no Lihtenšteinas uz pārējām Līgumslēdzējām pusēm piemēro tikai tiem produktiem, kas atbilst šajā protokolā minētajiem tiesību aktiem.

▼M198

Tomēr šis protokols neattiecas uz Lihtenšteinu, kamēr uz Lihtenšteinu attiecas Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīguma par lauksaimniecības produktu tirdzniecību piemērošana.

▼M180

“1. PAPILDINĀJUMS

▼M248 —————

▼M257 —————

▼M248

8. 

►M310  32013 R 1308: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

Šā līguma vajadzībām regulas noteikumus pielāgo šādi:

a) 

piemēro tikai šādus regulas noteikumus:

1. panta 2. punkta l) apakšpunkts, skatīt I pielikuma XII daļu,
3. panta 1. punkts, skatīt II pielikuma IV daļu,
75. panta 3. punkta f), g), h), k) un m) apakšpunkts, 4. punkts un 5. punkta d) apakšpunkts,
78. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 2. punkts, skatīt VII pielikuma II daļu, VII pielikuma I papildinājumu,
80. pants, skatīt VIII pielikumu,
81. un 82. pants,
83. panta 2. un 3. punkts,
92. līdz 108. pants,
112. un113. pants,
117. līdz 121. pants,
146. pants un
147. panta 1. un 2. punkts.

Noteikumus piemēro, ņemot vērā pielāgojumus Līguma galvenajā daļā, Līguma 47. protokola ievada horizontālos pielāgojumus un īpašos pielāgojumus Līguma 47. protokola 1. papildinājumā;

b) 

jautājumos, kuri paredzēti Līgumā minētajos tiesību aktos, EBTA valstu pārstāvji neierobežoti (bet bez balsstiesībām) piedalās regulas 229. pantā minētās komitejas darbā. ◄

9. 

32009 R 0436: Komisijas 2009. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 436/2009, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 piemērošanai attiecībā uz vīna dārzu reģistru, obligātajiem paziņojumiem un informācijas vākšanu vīna tirgus uzraudzībai, kā arī vīna produktu pārvadājumu pavaddokumentiem un vīna nozarē veicamo uzskaites reģistrāciju (OV L 128, 27.5.2009., 15. lpp.) ►M266  , kas grozīta ar:

— 
32013 R 0144: Komisijas 2013. gada 19. februāra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 144/2013 (OV L 47, 20.2.2013., 56. lpp.). ◄

▼M272

— 
32012 R 0314: Komisijas 2012. gada 12. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 314/2012 (OV L 103, 13.4.2012., 21. lpp.), kas labota ar OV L 319, 16.11.2012., 10. lpp.

▼M272

Regulas noteikumi šā līguma mērķiem jālasa ar šādiem pielāgojumiem:

a) 

piemēro tikai šādus regulas noteikumus:

21. panta 1. punkts un 2. punkta a) un b) apakšpunkts,
22. un 23. pants,
24. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 2., 4. un 5. punkts, skatīt VI pielikumu,
25. un 26. pants, skatīt VIII pielikumu,
29. panta 1. punkts, 2. punkta a) un c) apakšpunkts un 3. punkts,
31. panta 1., 2., 5. un 6. punkts, skatīt IXa pielikumu,
32. līdz 35. pants,
47. pants,
48. panta 1. punkts un
49. pants.

Noteikumus piemēro, ņemot vērā pielāgojumus Līguma galvenajā daļā, Līguma 47. protokola ievada horizontālos pielāgojumus un īpašos pielāgojumus Līguma 47. protokola 1. papildinājumā;

b) 

24. panta 4. punkta pirmo daļu piemēro ar šādiem pielāgojumiem:

Ja 24. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā minētos pavaddokumentus izdod EBTA valsts, Savienības logotipa un norādes “Eiropas Savienība” vietā galvenē jāiekļauj norāde “Eiropas Ekonomikas zona”;

c) 

regulas 34. panta 1. punkta trešajā daļā vārdus “Attiecībā uz Kopienas iekšējiem pārvadājumiem šādu informāciju nosūta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 555/2008.” aizstāj ar vārdiem “Šādu informāciju nosūta saskaņā ar Līguma 47. protokola 2. papildinājumu.”;

d) 

regulas IXa pielikuma B daļā iekļauj šādu tekstu:

— 
“— 

norvēģu valodā:

a) 

for vin med BOB: “Dette dokumentet attesterer riktigheten av den beskyttede opprinnelsesbetegnelsen”, “nr. […, …] i E-Bacchus-databasen”

b) 

for vin med BGB: “Dette dokumentet attesterer riktigheten av den beskyttede geografiske betegnelsen”, “nr. […, …] i E-Bacchus-databasen”

c) 

for vin uten BOB eller BGB, som markedsføres med angivelse av innhøstingsår: “Dette dokumentet attesterer riktigheten av innhøstingsåret, jf. artikkel 118z i forordning (EF) nr. 1234/2007”

d) 

for vin uten BOB eller BGB, som markedsføres med angivelse av den (eller de) druesorten(e) som er brukt til vinfremstilling: “Dette dokumentet attesterer riktigheten av den (eller de) druesorten(e) som er brukt til vinfremstilling, jf. artikkel 118z i forordning (EF) nr. 1234/2007”

e) 

for vin uten BOB eller BGB, som markedsføres med angivelse av innhøstingsår og med angivelse av den (eller de) druesorten(e) som er brukt til vinfremstilling: “Dette dokumentet attesterer riktigheten av innhøstingsåret og den (eller de) druesorten(e) som er brukt til vinfremstilling, jf. artikkel 118z i forordning (EF) nr. 1234/2007”.”

▼M248

10. 

32009 R 0606: Komisijas 2009. gada 10. jūlija Regula (EK) Nr. 606/2009, ar ko nosaka konkrētus sīki izstrādātus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 īstenošanas noteikumus attiecībā uz vīnkopības produktu kategorijām, vīndarības metodēm un piemērojamiem ierobežojumiem (OV L 193, 24.7.2009., 1. lpp.) ►M256  , kurā grozījumi izdarīti ar:

— 
32009 R 1166: Komisijas 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1166/2009 (OV L 314, 1.12.2009., 27. lpp.),
— 
32011 R 0053: Komisijas 2011. gada 21. janvāra Regulu (ES) Nr. 53/2011 (OV L 19, 22.1.2011., 1. lpp.). ◄

▼M266

— 
32013 R 0144: Komisijas 2013. gada 19. februāra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 144/2013 (OV L 47, 20.2.2013., 56. lpp.).

▼M272

— 
32012 R 0315: Komisijas 2012. gada 12. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 315/2012 (OV L 103, 13.4.2012., 38. lpp.).

▼M296

— 
32013 R 1251: Komisijas 2013. gada 3. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1251/2013 (OV L 323, 4.12.2013., 28. lpp.).
— 
32014 R 0347: Komisijas 2014. gada 4. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) Nr. 347/2014 (OV L 102, 5.4.2014., 9. lpp.).

▼M311

— 
32015 R 0596: Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/596 (2015. gada 15. aprīlis) (OV L 99, 16.4.2015., 21. lpp.).

▼M312

— 
32015 R 1576: Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/1576 (2015. gada 6. jūlijs) (OV L 246, 23.9.2015., 1. lpp.).

▼M325

— 
32016 R 0765: Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2016/765 (2016. gada 11. marts) (OV L 127, 18.5.2016., 1. lpp.).

▼M248

11. 

32009 R 0607: Komisijas 2009. gada 14. jūlija Regula (EK) Nr. 607/2009, ar ko paredz konkrētus sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 piemērošanai attiecībā uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, tradicionālajiem apzīmējumiem, konkrētu vīna nozares produktu marķēšanu un noformēšanu (OV L 193, 24.7.2009., 60. lpp.) ►M256  , kurā grozījumi izdarīti ar:

— 
32010 R 0401: Komisijas 2010. gada 7. maija Regulu (ES) Nr. 401/2010 (OV L 117, 11.5.2010., 13. lpp.), kurā labojumi izdarīti ar OV L 248, 22.9.2010., 67. lpp.,
— 
32011 R 0538: Komisijas 2011. gada 1. jūnija Regulu (ES) Nr. 538/2011 (OV L 147, 2.6.2011., 6. lpp.).
 ◄

▼M257

— 
32011 R 0670: Komisijas 2011. gada 12. jūlija Īstenošanas regula (ES) Nr. 670/2011 (OV L 183, 13.7.2011., 6. lpp.).

▼M267

— 
32012 R 0579: Komisijas 2012. gada 29. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 579/2012 (OV L 171, 30.6.2012., 4. lpp.).
— 
32012 R 1185: komisjoni rakendusmäärus (EL) nr 1185/2012, 11. detsember 2012 (ELT L 338, 12.12.2012, lk 18).

▼M281

— 
32013 R 0519: Komisijas 2013. gada 21. februāra Regulu (ES) Nr. 519/2013 (OV L 158, 10.6.2013., 74. lpp.).

▼M304

— 
32013 R 0753: Komisijas 2013. gada 2. augusta Īstenošanas regulu (ES) Nr. 753/2013 (OV L 210, 6.8.2013., 21. lpp.).

▼M267

Regulas noteikumus šā līguma vajadzībām pielāgo šādi:

a) 

regulas 70.a pantam pievieno šādu tekstu:

“EBTA valstis attiecīgā gadījumā ievēro procedūras, kas izklāstītas 70.a panta 1. punkta b) apakšpunktā, 2. punktā un 4. punktā.”;

b) 

tabulu regulas X pielikuma A daļā papildina šādi:



“norvēģu valodā:

sulfitter” vai “svoveldioksid

egg”, “eggprotein”, “eggprodukt”, “egglysozym” vai “eggalbumin

melk”, “melkeprodukt”, “melkekasein” vai “melkeprotein””;

c) 

tabulu regulas Xa pielikumā papildina šādi:



“NO

bearbeidingsvirksomhet” vai “vinprodusent

“bearbeidet av””

▼M256

12. 

32010 R 1022: Komisijas 2010. gada 12. novembra Regula (ES) Nr. 1022/2010, ar ko atļauj palielināt vīna stiprināšanas robežvērtības tādam vīnam, kas ražots, izmantojot dažās vīnogu audzēšanas zonās 2010. gadā ievāktās vīnogas (OV L 296, 13.11.2010., 3. lpp.).

▼M266

13. 

32013 R 0172: Komisijas 2013. gada 26. februāra Īstenošanas regula (ES) Nr. 172/2013 par dažu pašreizējo vīnu nosaukumu svītrošanu no Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007 paredzētā reģistra (OV L 55, 27.2.2013., 20. lpp.).

▼M313

14. 

32014 R 1271: Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1271/2014 (2014. gada 28. novembris), ar ko atļauj palielināt vīna stiprināšanas robežvērtības tādam vīnam, kas ražots, izmantojot dažos vīnogu audzēšanas reģionos vai to daļās no noteiktām vīnogulāju šķirnēm 2014. gadā ievāktās vīnogas (OV L 344, 29.11.2014., 10. lpp.).

▼M7

2. PAPILDINĀJUMS

kurā paredzēta vīnu nozares kontroles institūciju savstarpēja palīdzība

I SADAĻA

IEVADNOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

Šajā papildinājumā ir spēkā šādas definīcijas:

a) 

“vīna tirdzniecības noteikumi” ir noteikumi, kas izklāstīti šajā protokolā;

b) 

“kompetentā iestāde” ir jebkura Līgumslēdzējas puses izraudzīta iestāde vai resors, kas nodrošina vīna tirdzniecības noteikumu ievērošanu;

c) 

“sadarbības iestāde” ir Līgumslēdzējas puses izraudzīta kompetentā organizācija vai iestāde, kas vajadzības gadījumā uztur sakarus ar citu Līgumslēdzēju pušu sadarbības iestādēm;

d) 

“pieprasījuma iesniedzēja iestāde” ir Līgumslēdzējas puses šim nolūkam izraudzīta kompetentā iestāde, kas iesniedz pieprasījumu pēc palīdzības jomās, uz kurām attiecas šis papildinājums;

e) 

“pieprasījuma saņēmēja iestāde” ir Līgumslēdzējas puses šim nolūkam izraudzīta kompetentā iestāde, kas saņem pieprasījumu pēc palīdzības jomās, uz kurām attiecas šis papildinājums;

f) 

“pārkāpums” ir jebkurš vīna tirdzniecības noteikumu neievērošanas gadījums, kā arī jebkurš mēģinājums pārkāpt šos noteikumus.

2. pants

Darbības joma

1.  
Līgumslēdzējas puses palīdz cita citai, ievērojot šajā papildinājumā noteikto kārtību un nosacījumus. Vīna tirdzniecības noteikumu pienācīgu piemērošanu cita starpā nodrošina savstarpēja palīdzība, kā arī minēto noteikumu neievērošanas gadījumu atklāšana un izmeklēšana.
2.  
Šajā papildinājumā paredzētā palīdzība saistībā ar šiem noteikumiem attiecas uz visām Līgumslēdzēju pušu iestādēm. Tā neskar Līgumslēdzēju pušu kriminālprocesa vai savstarpējās palīdzības normas, izskatot krimināllietas.



II SADAĻA

PĀRBAUDES, KAS JĀVEIC LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM

3. pants

Principi

1.  
Līgumslēdzējas puses veic 2. pantā paredzētos pasākumus, kas vajadzīgi palīdzības nodrošināšanai, izmantojot attiecīgos kontroles pasākumus.
2.  
Pārbaudes veic sistemātiski vai izlases kārtā. Ja pārbaudes veic izlases kārtā, Līgumslēdzējas puses gādā par to, lai tās būtu reprezentatīvas pēc skaita, būtības un biežuma.
3.  

Līgumslēdzējas puses gādā par to, lai kompetentās iestādes būtu pietiekami nodrošinātas ar piemērotiem, kvalificētiem un pieredzējušiem darbiniekiem, kas prasmīgi veic 1. punktā minētās pārbaudes. Tās veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atvieglotu kompetento iestāžu amatpersonām darbu, jo īpaši nodrošinot

— 
pieeju vīna dārziem, vīna ražošanas un uzglabāšanas iekārtām, kā arī iekārtām vīnu nozares produktu pārstrādei un transportlīdzekļiem, ar ko pārvadā minētos produktus;
— 
pieeju tirdzniecības telpām (vai noliktavām) un transportlīdzekļiem jebkurā saimniecībā, kas pārdot, laiž tirgū vai pārvadā vīnu nozares produktus vai produktus, kuri var būt paredzēti izmantošanai vīnu nozarē;
— 
iespēju apsekot vīnu nozares produktus un vielas vai produktus, kurus var izmantot šādu produktu ražošanai;
— 
iespēju ņemt to produktu paraugus, kurus glabā pārdošanai, laišanai tirgū vai pārvadāšanai;
— 
iespēju pārbaudes nolūkā apskatīt rēķinus vai citus dokumentus un izgatavot to kopiju vai izrakstu;
— 
iespēju veikt vajadzīgos aizsardzības pasākumus saistībā ar vīnu nozares produktu ražošanu, glabāšanu, pārvadāšanu, aprakstu, noformējumu, eksportu citām Līgumslēdzējām pusēm un tirdzniecību vai saistībā ar produktiem, kurus paredzēts izmantot šādu produktu ražošanai, ja pastāv bažas, ka ir nopietni pārkāpti šā protokola noteikumi, jo īpaši tad, ja runa ir par krāpniecisku nodarījumu vai sabiedrības veselības apdraudējumu.

4. pants

Kontroles iestādes

1.  
Ja Līgumslēdzēja puse izraugās vairākas kompetentās iestādes, tā nodrošina, lai šo iestāžu darbs būtu saskaņots.
2.  

Katra Līgumslēdzēja puse izraugās vienu sadarbības iestādi. Izraudzītā iestāde

— 
nosūta sadarbības pieteikumus citu Līgumslēdzēju pušu sadarbības iestādēm nolūkā īstenot šā papildinājuma noteikumus;
— 
saņem šādus pieteikumus no minētajām iestādēm un nosūta tos attiecīgās Līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei vai iestādēm, kuru pārziņā tiem jānonāk;
— 
pārstāv šo Līgumslēdzēju pusi saskarē ar pārējām Līgumslēdzējām pusēm, tām sadarbojoties, kā tas paredzēts III sadaļā;
— 
paziņo pārējām Līgumslēdzējām pusēm par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 3. pantu.



III SADAĻA

KONTROLES IESTĀŽU SAVSTARPĒJA PALĪDZĪBA

5. pants

Palīdzība pēc pieprasījuma

1.  
Pieprasījuma saņēmēja iestāde pēc iesniedzējas iestādes pieprasījuma sniedz tai visu vajadzīgo informāciju, lai tā varētu pārliecināties par vīna tirdzniecības noteikumu pareizu piemērošanu, arī informāciju par ievērotām vai plānotām darbībām, kas ir vai varētu būt pretrunā šiem noteikumiem.
2.  
Saņemot pamatotu pieprasījumu no iesniedzējas iestādes, pieprasījuma saņēmēja iestāde veic vajadzīgos pasākumus, lai organizētu īpašu uzraudzību vai pārbaudes, kas ļauj sasniegt vēlamos mērķus.
3.  
Pieprasījuma saņēmēja iestāde, kas minēta 1. un 2. punktā, rīkojas pēc pašas ierosmes vai pēc iestādes pieprasījuma savā valstī.
4.  

Iesniedzēja iestāde ar pieprasījuma saņēmējas iestādes piekrišanu var izraudzīties savas amatpersonas vai citas kompetentās iestādes amatpersonas, kas ir tās Līgumslēdzējas puses pakļautībā, kuru tā pārstāv,

— 
lai Līgumslēdzējas pusei pakļauto kompetento iestāžu telpās valstī, kurā atrodas pieprasījuma saņēmēja iestāde, tās varētu pārbaudīt informāciju par vīna tirdzniecības noteikumu pareizu piemērošanu vai par veiktajām pārbaudēm, kas paredz arī transporta dokumentu un citu dokumentu vai reģistrācijas žurnāla izrakstu kopiju izgatavošanu;
— 
vai piedalītos 2. punktā paredzētajās darbībās.

Pirmajā ievilkumā minētās kopijas drīkst izgatavot tikai tad, ja tam piekrīt pieprasījuma saņēmēja iestāde.

5.  
Pieprasījuma iesniedzēja iestāde, kas vēlas nosūtīt Līgumslēdzējai pusei amatpersonu, kura izraudzīta saskaņā ar 4. punkta pirmo daļu līdzdalībai tās otrajā ievilkumā minētajās pārbaudēs, laikus brīdina pieprasījuma saņēmēju iestādi pirms šādu darbību uzsākšanas.

Par pārbaužu veikšanu visu laiku atbild pieprasījuma saņēmējas iestādes amatpersonas.

Iesniedzējas iestādes amatpersonas

— 
uzrāda rakstisku atļauju, kurā norādīta viņu personība un statuss;
— 
ievērojot ierobežojumus, ko savām amatpersonām attiecīgo pārbaužu veikšanai ir noteikusi Līgumslēdzēja puse, kurai pakļauta pieprasījuma saņēmēja iestāde,
— 
ir tiesīgas līdzdarboties, kā to paredz 3. panta 3. punkts,
— 
ir tiesīgas saņemt informāciju par pārbaužu rezultātiem, kuras veic pieprasījuma saņēmējas iestādes amatpersonas saskaņā ar 3. panta 3. punktu;
— 
pārbaužu gaitā rīkojas atbilstoši noteikumiem un ieradumiem, kas obligāti jāievēro Līgumslēdzējas puses amatpersonām teritorijā, kurā veic pārbaudes pasākumus.
6.  

Pamatotu pieprasījumu, kas minēts šajā pantā, nosūta attiecīgās Līgumslēdzējas puses pieprasījuma saņēmējai iestādei ar minētās Līgumslēdzējas puses sadarbības iestādes starpniecību. Tas attiecas arī uz

— 
atbildēm uz šiem pieprasījumiem un uz
— 
paziņojumiem par 2., 4. un 5. punkta piemērošanu.

Atkāpjoties no punkta pirmās daļas, kā arī ātrākas un veiksmīgākas savstarpējas sadarbības labad Līgumslēdzēja puse piemērotā gadījumā var atļaut kompetentajai iestādei

— 
bez starpniekiem nodot pamatotu pieprasījumu vai paziņojumu citas Līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei;
— 
bez starpniekiem atbildēt uz pamatotiem pieprasījumiem vai paziņojumiem, kas saņemti no citas Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes.

6. pants

Steidzams paziņojums

Ja Līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei rodas pamatotas bažas vai tai kļūst zināms,

— 
ka produkts, kas minēts šajā protokolā, neatbilst vīna tirdzniecības noteikumiem vai ir iegūts un laists pārdošanā krāpšanas ceļā un
— 
ka šāda noteikumu neievērošana ir īpaši izdevīga vienai vai vairākām citām Līgumslēdzējām pusēm un var novest pie administratīviem pasākumiem vai tiesvedības,

minētā kompetentā iestāde ar savas sadarbības iestādes starpniecību nekavējoties informē attiecīgās Līgumslēdzējas puses sadarbības iestādi.

7. pants

Palīdzības pieprasījumu forma un saturs

1.  
Pieprasījumus saskaņā ar šo protokolu sagatavo rakstiski. Pieprasījumam pievieno dokumentus, kas ir vajadzīgi šādu pieprasījumu izpildei. Ja tas ir nepieciešams steidzamības dēļ, var pieņemt arī mutiskus pieprasījumus, tomēr tie tūlīt jāapstiprina rakstiski.
2.  

Saskaņā ar 1. punktu iesniegtajos pieprasījumos ir jānorāda šādas ziņas:

— 
pieprasījuma iesniedzējas iestādes nosaukums;
— 
veicamais pasākums;
— 
pieprasījuma mērķis un pamatojums;
— 
attiecīgie normatīvie, administratīvie un citi juridiskie akti;
— 
cik vien iespējams precīzas un pilnīgas norādes par fiziskajām un juridiskajām personām, uz kurām attiecas izmeklēšana;
— 
faktu kopsavilkums.
3.  
Pieprasījumus iesniedz saņēmējas iestādes oficiālajā valodā vai minētajai iestādei pieņemamā valodā.
4.  
Ja pieprasījums neatbilst formālajām prasībām, var lūgt to labot vai papildināt; bet tikmēr var noteikt drošības pasākumus.

8. pants

Informācijas paziņošanas veids

1.  
Pieprasījuma saņēmēja iestāde ziņo iesniedzējai iestādei par izmeklēšanas rezultātiem, nosūtot tai dokumentus, apliecinātas dokumentu, ziņojumu kopijas u.tml.
2.  
Dokumentus, kas minēti 1. punktā, var aizstāt ar jebkura veida datorizētu informāciju, kura sagatavota šim mērķim.

9. pants

Izņēmumi attiecībā uz pienākumu sniegt palīdzību

1.  

Līgumslēdzēja puse vai pieprasījuma saņēmēja iestāde var atteikt šajā papildinājumā paredzēto palīdzību, ja tas

— 
var eventuāli apdraudēt suverenitāti, sabiedrisko kārtību (l'ordre publique), drošību vai citas būtiskas intereses, kā arī
— 
ir saistīts ar valūtas vai nodokļu reglamentēšanu.
2.  
Ja iesniedzēja iestāde lūdz palīdzību, kuru tā attiecīgajā gadījumā nespētu sniegt, tā savā pieprasījumā vērš uzmanību uz šo faktu. Tad pieprasījuma saņēmējai iestādei pašai jālemj, kā atbildēt uz šādu pieprasījumu.
3.  
Ja palīdzību aptur vai atsaka, par šo lēmumu un tā iemesliem nekavējoties paziņo iesniedzējai iestādei.

10. pants

Kopīgi noteikumi

1.  

Informācijai, kas minēta 5. un 6. pantā, pievieno administratīvo pasākumu vai tiesiskās darbības dokumentus vai citus pierādījumus un datus, jo īpaši attiecībā uz

— 
produkta sastāvu un organoleptiskajām īpašībām;
— 
aprakstu un noformējumu;
— 
atbilstību noteikumiem, kas reglamentē attiecīgā produkta izgatavošanu un tirdzniecību.
2.  

Sadarbības iestādes, uz kurām attiecas lieta, par kuru ir uzsākta 5. un 6. pantā minētā savstarpējās palīdzības procedūra, nekavējoties cita citu informē par

— 
izmeklēšanas gaitu, galvenokārt izmantojot protokolus un citus dokumentus vai informācijas nesējus, un
— 
visām administratīvām vai tiesiskām darbībām, kas ierosinātas sakarā ar attiecīgiem darījumiem.
3.  
Ceļa izdevumus, kas radušies piemērojot šo papildinājumu, sedz Līgumslēdzēja puse, kura izraudzījusies amatpersonu 5. panta 2. un 4. punktā minētajiem pasākumiem.
4.  
Šis pants neskar valsts likumdošanas aktus par tiesvedības slepenību.



IV SADAĻA

VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

11. pants

Paraugu ņemšana

1.  
Sakarā ar II un III sadaļas piemērošanu Līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde var lūgt citas Līgumslēdzējas puses kompetento iestādi veikt paraugu ņemšanu saskaņā ar attiecīgajām šīs Līgumslēdzējas puses likumdošanas prasībām.
2.  
Pieprasījuma saņēmēja iestāde glabā paraugus, kas iegūti ievērojot 1. punktu, un cita starpā izraugās laboratoriju, kurai tos nodot pārbaudes veikšanai. Iesniedzēja iestāde var izraudzīties citu laboratoriju, kas līdztekus veic paraugu izpēti. Pieprasījuma saņēmēja iestāde šim nolūkam nosūta vajadzīgo paraugu skaitu iesniedzējai iestādei.
3.  
Ja iesniedzēja iestāde un pieprasījuma saņēmēja iestāde nevar vienoties par 2. punktā minētās pārbaudes rezultātiem, strīdu izšķir, veicot analīzi kopīgi izraudzītā laboratorijā.

12. pants

Pienākums ievērot konfidencialitāti

1.  
Jebkura informācija, ko paziņo saskaņā ar šo papildinājumu, ir konfidenciāla neatkarīgi no tās sniegšanas veida. Uz to attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu un, atkarībā no apstākļiem, to aizsargā saņēmējas Līgumslēdzējas puses attiecīgie spēkā esošie tiesību akti vai attiecīgie noteikumi, ko piemēro Kopienas iestādēm.
2.  
Šis papildinājums neuzliek saistības sniegt informāciju Līgumslēdzējai pusei, kuras likumdošana vai administratīvā prakse paredz stingrākus ierobežojumus, lai aizsargātu rūpniecisku noslēpumu un komercnoslēpumu, nekā tas noteikts šajā papildinājuma, ja iesniedzēja Līgumslēdzēja puse nenodrošina šo stingrāko ierobežojumu ievērošanu.

13. pants

Informācijas izmantošana

1.  
Iegūto informāciju izmanto tikai un vienīgi šā papildinājuma mērķiem, un katra Līgumslēdzēja puse to drīkst izmantot citiem mērķiem tikai ar tās administratīvās iestādes iepriekšēju rakstisku piekrišanu, kura sniegusi šo informāciju, un ievērojot visus šīs iestādes noteiktos ierobežojumus.
2.  
Šā panta 1. punkts neliedz izmantot informāciju jebkurā tiesvedībā vai izskatot administratīvu lietu, kas vēlāk ierosināta pēc vispārējā krimināllikuma sakarā ar likumpārkāpumu, ja vien tā iegūta, ievērojot starptautiskās juridiskās palīdzības procedūru.
3.  
Līgumslēdzējas puses savos reģistrētajos pierādījumos, ziņojumos un liecībās, kā arī tiesas procesā un tiesā celtajās apsūdzībās kā pierādījumus drīkst izmantot saskaņā ar šā papildinājuma noteikumiem iegūto informāciju un izskatītos dokumentus.

14. pants

Informācija, kas iegūta saskaņā ar šo papildinājumu — pierādījuma spēks

Līgumslēdzējas puses kompetento iestāžu amatpersonu atzinumus, kas gūti, piemērojot šo papildinājumu, drīkst izmantot citas Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes. Šajā gadījumā to vērtība nemazinās tikai tā iemesla dēļ, ka tie nenāk no attiecīgās Līgumslēdzējas puses.

15. pants

Pārbaudēm pakļautās personas

Fiziskas un juridiskas personas vai šādu personu grupas, kuru darbība var tikt pakļauta šajā papildinājumā minētajām pārbaudēm, nedrīkst pretoties šādām pārbaudēm, viņu pienākums ir katrreiz veicināt to norisi.

16. pants

Īstenošana

1.  

Līgumslēdzējas puses cita citai nodod

— 
to sadarbības iestāžu sarakstus, kuras izraudzītas kā kontaktiestādes, veicot šā papildinājuma praktisko īstenošanu;
— 
to laboratoriju sarakstus, kurām atļauts veikt 11. panta 2. punktā paredzētās analīzes.
2.  
Līgumslēdzējas puses savstarpēji apspriežas un tad cita citu informē par sīki izstrādātiem īstenošanas noteikumiem, kas ir pieņemti saskaņā ar šā papildinājuma noteikumiem. Proti, tās cita citai nosūta savus tiesību aktus, kā arī tādu administratīvo un tiesas lēmumu kopsavilkumu, kam ir īpaša nozīme vīna tirdzniecības noteikumu pareizā piemērošanā.

17. pants

Papildināmība

Šā papildinājuma mērķis ir veicināt nevis kavēt jebkura savstarpējās palīdzības nolīguma īstenošanu, kas noslēgts vai var tikt noslēgts divu vai vairāku Līgumslēdzēju pušu starpā. Tas arī neaizliedz plašāku savstarpēju palīdzību, ko sniedz saskaņā ar šiem nolīgumiem.

▼B

48. PROTOKOLS

par 105. un 111. pantu

Lēmumi, ko EEZ Apvienotā komiteja pieņem saskaņā ar 105. un 111. pantu, neietekmē Eiropas Kopienu Tiesas praksi.

49. PROTOKOLS

par seūtu un meliļu

Importējot Seūtā vai Meliļā ražojumus, uz kuriem attiecas šis līgums un kuru izcelsme ir EEZ, tiem visādā ziņā piemēro tādu pašu muitas režīmu kā to, ko piemēro Kopienas muitas teritorijas izcelsmes ražojumiem saskaņā ar Protokolu Nr. 2, kas pievienots Aktam par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos Eiropas Kopienām.

EBTA valstis, importējot Seūtas un Meliļas izcelsmes ražojumus, uz kuriem attiecas šis līgums, tiem piešķir tādu pašu muitas režīmu kā tiem ražojumiem, kurus importē no EEZ un kuriem ir EEZ izcelsme.

▼M121

PROTOCOL

adjusting the trade aspects of the Europe Agreement establishing an Association between the European Communities and their Member States, of the one part, and the Czech Republic, of the other part, to take account of the outcome of negotiations between the parties on new mutual agricultural concessions



THE EUROPEAN COMMUNITY, hereinafter referred to as ‘the Community’,

of the one part, and

THE CZECH REPUBLIC,

of the other part,

Whereas:

(1)

The Europe Agreement establishing an Association between the European Communities and their Member States, of the one part, and the Czech Republic, of the other part (hereinafter referred to as ‘the Europe Agreement’ was signed in Luxembourg on 4 October 1993 and entered into force on 1 February 1995 ( 24 ).

(2)

Article 21(5) of the Europe Agreement provides that the Community and the Czech Republic shall examine in the Association Council, product by product and on an orderly and reciprocal basis, the possibility of granting each other additional agricultural concessions. On this basis negotiations have been undertaken and were concluded between the parties.

(3)

For the first time, improvements to the preferential agricultural regime of the Europe Agreement were provided for in the Protocol adjusting trade aspects of the Europe Agreement ( 25 ) to take account of the last enlargement of the Community and the outcome of the GATT Uruguay Round.

(4)

Two further rounds of negotiations for improved agricultural trade concessions were concluded on 4 May 2000 and 6 June 2002.

(5)

From the one side, the Council decided, by virtue of Council Regulation (EC) No 2433/2000 of 17 October 2000 establishing certain concessions in the form of Community tariff quotas for certain agricultural products and providing for an adjustment, as an autonomous and transitional measure, of certain agricultural concessions provided for in the Europe Agreement with the Czech Republic ( 26 ), to apply on a provisional basis, as from 1 July 2000, the Community concessions resulting from the 2000 round of negotiations and from the other side the Government of the Czech Republic took legislative provisions to apply, as from the same date, the equivalent Czech concessions.

(6)

The abovementioned concessions will be supplemented and replaced on the date of entry into force of this Protocol by the concessions provided for herein,

HAVE AGREED AS FOLLOWS:



Article 1

The arrangements for import into the Community applicable to certain agricultural products originating in the Czech Republic as set out in Annexes A(a) and A(b) to this Protocol and the arrangements for import into the Czech Republic applicable to certain agricultural products originating in the Community as set out in Annexes B(a) and B(b) to this Protocol shall replace those set out in Annexes XI and XII as referred to in Article 21(2) and (4), as amended, of the Europe Agreement. The agreement between the Community and the Czech Republic on reciprocal preferential trade concessions for certain wines, set out in Annex C, shall form an integral part of this Protocol.

Article 2

This Protocol shall form an integral part of the Europe Agreement. The Annexes to this Protocol shall form an integral part thereof.

Article 3

This Protocol shall be approved by the Community and the Czech Republic in accordance with their corresponding procedures. The Contracting Parties shall take the necessary measures to implement this Protocol.

The Contracting Parties shall notify each other of the accomplishment of the abovementioned procedures.

Article 4

Subject to completion of the procedures provided for in Article 3, this Protocol shall enter into force on 1 January 2003. Should these procedures not be completed in time, it shall enter into force on the first day of the first month following the Contracting Parties' notification of the accomplishment of the procedures.

Article 5

This Protocol shall be drawn up in duplicate in the Danish, Dutch, English, Finnish, French, German, Greek, Italian, Portuguese, Spanish, Swedish and Czech languages, each of these texts being equally authentic.

Hecho en Bruselas, el veintitrés de abril del dos mil tres.Udfærdiget i Bruxelles den treogtyvende april to tusind og tre.Geschehen zu Brüssel am dreiundzwanzigsten April zweitausendunddrei.Έγινε στις Βρυξέλλες, στις είκοσι τρεις Απριλίου δύο χιλιάδες τρία.Done at Brussels on the twenty-third day of April in the year two thousand and three.Fait à Bruxelles, le vingt-trois avril deux mille trois.Fatto a Bruxelles, addì ventitré aprile duemilatre.Gedaan te Brussel, de drieëntwintigste april tweeduizenddrie.Feito em Bruxelas, em vinte e três de Abril de dois mil e três.Tehty Brysselissä kahdentenakymmenentenäkolmantena päivänä huhtikuuta vuonna kaksituhattakolme.Som skedde i Bryssel den tjugotredje april tjugohundratre.Dáno v Bruselu dne dvacátého tretího dubna roku dva tisíce tri.

Por la Comunidad EuropeaFor Det Europæiske FællesskabFür die Europäische GemeinschaftΓια την Ευρωπαϊκή ΚοινότηταFor the European CommunityPour la Communauté européennePer la Comunità europeaVoor de Europese GemeenschapPela Comunidade EuropeiaEuroopan yhteisön puolestaPå Europeiska gemenskapens vägnar

signatory

za Českou republiku

signatory

ANNEX A(a)

Custom duties on imports applicable in the Community to products originating in the Czech Republic and listed below shall be abolished

CN code ( 27 )

0101 10 90
0101 90 30
0101 90 90
0104 20 10
0105 19
0106 19 10
0106 39 10
0205 00
0206 80 91
0206 90 91
0208 10 11
0208 10 19
0208 20 00
0208 30 00
0208 40
0208 50 00
0208 90 10
0208 90 55
0208 90 60
0208 90 95
0210 99 31
0307 91 00
0407 00
0409 00 00
0410 00 00
0601
0602
0603 10 30
0603 90 00
0604
0701 10 00
0703 10 11
0703 10 90
0703 20 00
0704 90 10
0705 19 00
0705 21 00
0705 29 00
0708 10 00
0708 90 00
0709 10 00
0709 20 00
0709 30 00
0709 40 00
0709 51 00
0709 52 00
0709 59
0709 60 10
0709 60 99
0709 90 10
0709 90 20
0709 90 40
0709 90 50
0709 90 60
0709 90 90
0710 10 00
0710 80 59
0710 80 61
0710 80 69
0710 80 70
0710 80 80
0710 80 85
0710 80 95
0710 90 00
0711 30 00
0711 40 00
0711 51 00
0711 59 00
0711 90 10
0711 90 50
0711 90 80
0712 20 00
0712 31 00
0712 32 00
0712 33 00
0712 39 00
0712 90 05
0712 90 30
0712 90 50
0712 90 90
0713 50 00
0713 90
0802 12 90
0802 21 00
0802 22 00
0802 31 00
0802 32 00
0802 40 00
0802 90 85
0805 10 80
0805 50 90
0806 20
0807 11 00
0807 19 00
0808 10 10
0808 20 90
0809 40 90
0810 20 90
0810 30 90
0810 40
0810 60 00
0810 90 95
0811 10 19
0811 20 59
0811 20 90
0811 90 31
0811 90 39
0811 90 50
0811 90 70
0811 90 75
0811 90 80
0811 90 95
0812 10 00
0812 90 10
0812 90 20
0812 90 40
0812 90 50
0812 90 60
0812 90 70
0812 90 99
0813 10 00
0813 20 00
0813 30 00
0813 40 10
0813 40 30
0813 40 95
0813 50 15
0813 50 19
0813 50 31
0813 50 39
0813 50 91
0813 50 99
0814 00 00
0901 12 00
0901 21 00
0901 22 00
0901 90 90
0902 10 00
0904 12 00
0904 20
0905 00 00
0907 00 00
0910 40 13
0910 40 19
0910 40 90
0910 91 90
0910 99 99
1105 20 00
1106 10 00
1106 30
1208 10 00
1209 10 00
1209 21 00
1209 23 80
1209 29 50
1209 29 60
1209 29 80
1209 30 00
1209 91
1209 99 91
1209 99 99
1210
1211 90 30
1212 10 10
1212 10 99
1214 90 10
1302 19 05
1502 00 90
1503 00 19
1503 00 90
1511 10 90
1511 90 19
1511 90 91
1511 90 99
1512 11 91
1512 19 91
1513 29 19
1513 29 91
1513 29 99
1515 11 00
1515 19
1515 21
1515 29
1515 90 59
1518 00 31
1518 00 39
1603 00 10
1605 90 30
1703
2001 90 20
2001 90 50
2001 90 70
2001 90 75
2001 90 85
2001 90 91
2002
2003
2005 90 10
2005 90 50
2006 00 91
2006 00 99
2007 91 90
2007 99 10
2008 11 92
2008 11 94
2008 11 96
2008 11 98
2008 19 19
2008 19 93
2008 19 95
2008 19 99
2008 20 19
2008 20 39
2008 20 51
2008 20 59
2008 20 71
2008 20 79
2008 20 91
2008 20 99
2008 30 11
2008 30 31
2008 30 39
2008 30 51
2008 30 55
2008 30 59
2008 30 71
2008 30 75
2008 30 79
2008 30 90
2008 92 72
2009 31 11
2009 39 31
2009 41 10
2009 49 30
2009 50
2009 71
2009 79 19
2009 79 30
2009 79 93
2009 79 99
2009 80 19
2009 80 36
2009 80 38
2009 80 50
2009 80 63
2009 80 69
2009 80 71
2009 80 73
2009 80 79
2009 80 88
2009 80 89
2009 80 95
2009 80 96
2009 80 97
2009 80 99
2009 90 19
2009 90 29
2009 90 39
2009 90 41
2009 90 49
2009 90 51
2009 90 59
2009 90 73
2009 90 79
2009 90 95
2009 90 96
2009 90 97
2009 90 98
2302 50 00
2306 90 19
2308 00 90

ANNEX A(b)



Imports into the Community of the following products originating in the Czech Republic shall be subject to the concessions set out below

(MFN = most-favoured-nation duty)

CN code (1)

Description (2)

Applicable duty (3) (4)

(% of MFN)

Quantity (5) from 1.7.2002 to 30.6.2003

(tonnes)

Annual quantity from 1.7.2003

(tonnes)

Subsequent yearly quota increase

(tonnes)

Specific provisions

0101 90 19

Live horses, other than for slaughter

67

Unlimited

Unlimited

 

 

0102 90 05

Live bovine animals of a live weight not exceeding 80 kg

20

178 000 heads

178 000 heads

0

 (5) (11)

0102 90 21

0102 90 29

0102 90 41

0102 90 49

Live bovine animals of a live weight exceeding 80 kg but not exceeding 300 kg

20

153 000 heads

153 000 heads

0

 (5) (11)

ex 0102 90

Heifers and cows not for slaughter of the following mountain breeds: grey, brown, yellow, spotted Simmental and Pinzgau

6 % ad valorem

7 000 heads

7 000 heads

0

 (6) (11)

0103 91 10

0103 92 19

Live swine, domestic species

20

1 500

1 500

0

 (11)

0104 10 30

0104 10 80

0104 20 90

Live sheep or goats

Free

2 150

2 150

0

 (7) (11)

0204

Meat of sheep or goats

 

 

 

 

 

0201

0202

Meat of bovines, fresh, chilled or frozen

20

3 500

3 500

0

 (11)

ex  02 03

Meat of domestic swine, fresh, chilled or frozen

Free

13 000

14 500

1 500

 (10) (11) (14)

0210 11 to 0210 19

Meat of swine, salted, in brine, dried or smoked

 (10) (11)

0207

Poultry, fresh, chilled or frozen

Free

11 700

13 050

1 350

 (10) (11)

0402

Milk powder and condensed milk

Free

4 188

5 500

0

 (10) (11)

0403 10 11 to 0403 10 39

0403 90 11 to 0403 90 69

Buttermilk and yoghurts and other fermented or acidified milk and cream

Free

150

300

0

 (10)

0404

Whey and products consisting of natural milk constituents

Free

300

600

0

 (10)

ex  04 05

Butter and other fats and oils derived from milk excluding CN codes 0405 20 10 and 0405 20 30

Free

1 375

1 500

0

 (10) (11)

0406

Cheese and curd

Free

6 630

7 395

765

 (10) (11)

0408 11 80

Egg yolks, dried

20

375

375

0

 (11) (12)

0408 19 81

Egg yolks, liquid

0408 19 89

Egg yolks, frozen

0408 91 80

Birds' eggs, dried

20

2 750

2 750

0

 (11) (13)

0408 99 80

Birds' eggs, other

ex 0603 10 10

ex 0603 10 20

ex 0603 10 40

ex 0603 10 50

ex 0603 10 80

Cut flowers and flower buds, fresh

(from 1 November to 31 May)

2 % ad valorem

Unlimited

Unlimited

 

 

0603 10 10

0603 10 20

0603 10 40

0603 10 50

0603 10 80

Cut flowers and flower buds, fresh

20

250

250

0

 (11)

ex 0707 00 05

Cucumbers, fresh or chilled (from 16 May to 31 October)

80

Unlimited

Unlimited

 

 (9)

0709 90 70

Fresh or chilled courgettes

Free

Unlimited

Unlimited

 

 (9)

0805 10 10

0805 10 30

0805 10 50

Sweet oranges, fresh

Free

Unlimited

Unlimited

 

 (9)

0808 10 20

0808 10 50

0808 10 90

Apples, fresh

Free

500

500

0

 (11)

0809 20 05

0809 20 95

Cherries

Free

Unlimited

Unlimited

 

 (9)

0809 40 05

Plums

Free

Unlimited

Unlimited

 

 (9)

0810 20 10

Raspberries, fresh

Free

Unlimited

Unlimited

 

 (8)

0810 30 10

Blackcurrants, fresh

Free

Unlimited

Unlimited

 

 (8)

0810 30 30

Redcurrants, fresh

Free

Unlimited

Unlimited

 

 (8)

0811 10 90

Frozen strawberries, containing no added sugar or other sweetening matter

Free

Unlimited

Unlimited

 

 (8)

0811 20 19

Frozen raspberries, containing added sugar or other sweetening, with a sugar content not exceeding 13 % by weight

Free

Unlimited

Unlimited

 

 (8)

0811 20 31

Frozen raspberries, containing no added sugar or other sweetening matter

Free

Unlimited

Unlimited

 

 (8)

0811 20 39

Frozen blackcurrants, containing no added sugar or other sweetening matter

Free

Unlimited

Unlimited

 

 (8)

0811 20 51

Frozen redcurrants, containing no added sugar or other sweetening matter

Free

Unlimited

Unlimited

 

 (8)

0811 10 11

0811 20 11

0811 90 11

0811 90 19

0811 90 85

Fruit and nuts

20

500

500

0

 

1001

Wheat and meslin

Free

100 000

200 000

0

 (10)

1002

Rye

Free

5 000

10 000

0

 (10)

1003

Barley

Free

42 125

50 000

0

 (10) (11)

1004

Oats

Free

5 000

10 000

0

 (10)

1005 10 90

1005 90 00

Maize

Free

10 000

20 000

0

 (10)

1008

Buckwheat, millet and canary seed, other cereals

Free

5 000

10 000

0

 (10)

1101 00

Wheat and meslin flour

20

16 875

16 875

0

 

1107

Malt

Free

45 250

45 250

0

 (10) (11)

1512 11 10

Sunflower seed or safflower oil and fractions thereof

Crude oil, for technical and industrial uses

Free

875

875

0

 (11)

1514 11 10

1514 91 10

Crude rapeseed, colza or mustard oil other than for human consumption

Free

11 375

11 375

0

 (11)

1601 00

Sausages and similar products

Free

3 680

4 370

690

 (10) (11)

1602 41 to 1602 49

Prepared or preserved meat of swine

1602 31 to 1602 39

Prepared or preserved meat of poultry

Free

1 300

1 450

150

 (10) (11)

1602 50 31

Other prepared or preserved meat

65

Unlimited

Unlimited

 

 

1602 50 39

Meat offal or blood of bovine animal, other

65

 

 

1602 50 80

65

 

 

2001 10 00

Cucumbers, preserved

Free

1 300

1 450

150

 (11)

2007 10 10

Homogenised preparations with a sugar content exceeding 13 % by weight

Free

445

500

0

 (10) (11)

2007 99 31

Cherry jams, jellies, marmalades, purées and pastes with a sugar content exceeding 30 % by weight

83

Unlimited

Unlimited

 

 (9)

2009 11 19

Fruit juices

Free

1 000

1 200

200

 (11)

2009 11 99

 

2009 12 00

 

2009 19 19

 

2009 19 98

 

2009 21 00

 

2009 29 19

 

2009 29 99

 

2009 31 19

 

2009 31 51

 

2009 31 59

 

2009 31 91

 

2009 31 99

 

2009 39 19

 

2009 39 39

 

2009 39 55

 

2009 39 59

 

2009 39 95

 

2009 39 99

 

2009 41 91

 

2009 41 99

 

2009 49 19

 

2009 49 93

 

2009 49 99

 

2009 61 10

 (9)

2009 61 90

 

2009 69 11

 

2009 69 19

 (9)

2009 69 51

 (9)

2009 69 59

 (9)

2009 69 90

 

2009 79 11

2009 79 91

Apple juice

Free

250

250

 

 (9)

(1)   

As defined in Commission Regulation (EC) No 2031/2001 of 6 August amending Annex I to Council Regulation (EEC) No 2658/87 on the tariff and statistical nomenclature and on the Common Customs Tariff, (OJ L 279, 23.10.2001).

(2)   

Notwithstanding the rules for the interpretation of the Combined Nomenclature, the wording of the description of the products is to be considered as having no more than indicative value, the preferential scheme being determined, within the context of this Annex, by the coverage of the CN code. Where ex CN codes are indicated, the preferential scheme is to be determined by application to the CN code and corresponding description taken together.

(3)   

In cases where a MFN minimum duty exits, the applicable minimum duty is equal to the MFN minimum duty multiplied by the percentage indicated in this column.

(4)   

Only applicable with effect from the date of entry into force of this Protocol.

(5)   

The quota for this product is opened for Bulgaria, the Czech Republic, Estonia, Hungary, Latvia, Lithuania, Poland, Romania and the Slovak Republic. Where it appears likely that total Community imports of live bovine animals may exceed 500 000 heads in a given marketing year the Community may take the management measures needed to protect its market, not withstanding any other rights given under the Agreement.

(6)   

The quota for this product is opened for Bulgaria, the Czech Republic, Estonia, Hungary, Latvia, Lithuania, Poland, Romania and the Slovak Republic.

(7)   

The Community may take into account, in the framework of its legislation and when appropriate the supply needs of its market and the need to maintain its market balance

(8)   

Subject to minimum import price arrangements contained in the Annex to the present Annex.

(9)   

Applies only to the ad valorem part of the duty.

(10)   

This concession is only applicable to products non-benefiting from any kind of export subsidies.

(11)   

Quantities of goods subject to this existing tariff quota and released for free circulation as from 1 July 2002 before the entry into force of this Protocol shall be fully counted against the quantity provided for in the fourth column and should be submitted to the duty applicable at the moment of import.

(12)   

As liquid egg-yolk equivalent: 1 kg dried egg yolks = 2,12 kg liquid eggs.

(13)   

As liquid equivalent: 1 kg dried eggs = 3,9 liquid eggs.

(14)   

Excluding tenderloin presented alone.

ANNEX TO ANNEX A(b)

Minimum import price arrangement for certain soft fruit for processing

1.

Minimum import prices are fixed as follows for the following products for processing originating in the Czech Republic:



CN code

Description

Minimum import price

(EUR/100 kg net)

ex 0810 20 10

Raspberries, fresh

63,1

ex 0810 30 10

Blackcurrants, fresh

38,5

ex 0810 30 30

Redcurrants, fresh

23,3

ex 0811 10 90

Frozen strawberries, containing no added sugar or other sweetening matter: whole fruit

75,0

ex 0811 10 90

Frozen strawberries, containing no added sugar or other sweetening matter: other

57,6

ex 0811 20 19

Frozen raspberries, containing added sugar or other sweetening matter, with a sugar content not exceeding 13 % by weight: whole fruit

99,5

ex 0811 20 19

Frozen raspberries, containing added sugar or other sweetening matter, with a sugar content not exceeding 13 % by weight: other

79,6

ex 0811 20 31

Frozen raspberries, containing no added sugar or other sweetening matter: whole fruit

99,5

ex 0811 20 31

Frozen raspberries, containing no added sugar or other sweetening matter: other

79,6

ex 0811 20 39

Frozen blackcurrants, containing no added sugar or other sweetening matter: without stalk

62,8

ex 0811 20 39

Frozen blackcurrants, containing no added sugar or other sweetening matter: other

44,8

ex 0811 20 51

Frozen redcurrants, containing no added sugar or other sweetening matter: without stalk

39,0

ex 0811 20 51

Frozen redcurrants, containing no added sugar or other sweetening matter: other

29,5

2.

The minimum import prices, as set out in Article 1, will be respected on a consignment by consignment basis. In the case of a customs declaration value being lower than the minimum import price, a countervailing duty will be charged equal to the difference between the minimum import price and the customs declaration value.

3.

If the import prices of a given product covered by this Annex show a trend suggesting that the prices could go below the level of the minimum import prices in the immediate future, the European Commission will inform the Czech authorities in order to enable them to correct the situation.

4.

At the request of either the Community or the Czech Republic, the Association Committee shall examine the functioning of the system or the revision of the level of the minimum import prices. If appropriate, the Association Committee shall take the necessary decisions.

5.

To encourage and promote the development of trade and for the mutual benefit of all parties concerned, a consultation meeting will be organised three months before the beginning of each marketing year in the Community. This consultation meeting will take place between the European Commission and the interested European producers' organisations for the products concerned, of the one part and the authorities', producers' and exporters' organisations of all the associated exporting countries, of the other part.

During this consultation meeting, the market situation for soft fruit including, in particular, forecasts for production, stock situation, price evolution and possible market development, as well as possibilities to adapt supply to demand, will be discussed.

ANNEX B(a)

Custom duties on imports applicable in the Czech Republic to products originating in the Community and listed below shall be abolished

Czech customs code ( 28 )

0101 90 11
0105 19 20
0105 19 90
0206 10 10
0206 10 91
0206 10 99
0206 21 00
0206 22 00
0206 29 10
0206 29 99
0206 30 20
0206 30 30
0206 30 80
0206 41 20
0206 41 80
0206 49 20
0206 49 80
0206 80 10
0206 80 91
0206 80 99
0206 90 10
0206 90 91
0206 90 99
0407 00 11
0407 00 19
0407 00 30
0407 00 90
0409 00 00
0410 00 00
0601 20 10
0601 20 30
0601 20 90
0602 10 10
0602 10 90
0602 20 10
0602 20 90
0602 30 00
0602 40 10
0602 40 90
0602 90 10
0602 90 30
0602 90 91
0602 90 99
0603 90 00
0604 10 90
0604 91 21
0604 91 29
0604 91 41
0604 91 49
0604 91 90
0604 99 10
0604 99 90
0701 10 00
0703 10 11
0703 10 90
0703 20 00
0704 90 10
0705 19 00
0705 21 00
0705 29 00
0708 10 00
0708 90 00
0709 51 00
0709 60 10
0709 60 99
0709 90 10
0709 90 60
0709 90 90
0710 80 59
0710 80 70
0710 80 95
0710 90 00
0711 40 00
0711 90 10
0711 90 50
0711 90 80
0712 20 00
0712 90 05
0712 90 11
0712 90 30
0712 90 50
0712 90 90
0713 10 10
0713 10 90
0713 40 00
0806 20
0807 11 00
0807 19 00
0808 10 10
0808 20 90
0809 10
0809 20 05
0809 20 95
0809 30
0809 40 05
0810 20 10
0810 20 90
0810 30 10
0810 30 30
0810 30 90
0810 40 10
0810 40 30
0810 40 50
0810 40 90
0811 10 19
0811 10 90
0811 20 19
0811 20 31
0811 20 39
0811 20 51
0811 20 59
0811 20 90
0811 90 31
0811 90 39
0811 90 50
0811 90 70
0811 90 75
0811 90 80
0811 90 85
0811 90 95
0812 10 00
0812 90 10
0812 90 40
0812 90 50
0812 90 60
0812 90 70
0812 90 99
0813
0901 11 00
0901 12 00
0901 21 00
0901 22 00
0901 90 10
0901 90 90
0904 20 10
0904 20 30
0904 20 90
0909 30 00
0909 40 00
1001 10 00
1105 20 00
1204 00 90
1206 00 10
1207 50 10
1207 50 90
1207 91 10
1207 91 90
1209 10 00
1209 21 00
1209 22 10
1209 22 80
1209 23 11
1209 23 15
1209 23 80
1209 24 00
1209 25 10
1209 25 90
1209 26 00
1209 29 10
1209 29 50
1209 29 60
1209 29 80
1210 10 00
1210 20 10
1210 20 90
1302 19 05
1502 00 10
1502 00 90
1503 00
1511 90 19
1511 90 91
1511 90 99
1512 11 91
1512 19 91
1513 19 11
1513 29 19
1513 29 91
1513 29 99
1515 11 00
1515 19 10
1515 19 90
1515 21 10
1515 21 90
1515 29 10
1515 29 90
1515 90 59
1518 00 31
1518 00 39
1703 10 00
1703 90 00
2001 90 20
2001 90 50
2001 90 65
2001 90 70
2001 90 75
2001 90 85
2001 90 91
2002 10 10
2002 10 90
2002 90 11
2002 90 19
2002 90 31
2002 90 39
2002 90 91
2002 90 99
2005 60 00
2005 90 10
2005 90 60
2005 90 70
2005 90 80
2006 00 91
2006 00 99
2007 99 10
2008 20 19
2008 20 39
2008 20 51
2008 20 59
2008 20 71
2008 20 79
2008 20 91
2008 20 99
2008 30 11
2008 30 31
2008 30 39
2008 30 51
2008 30 55
2008 30 59
2008 30 71
2008 30 75
2008 30 79
2008 30 90
2008 50
2008 70
2008 92 72
2008 99 41
2008 99 51
2009 50 10
2009 50 90
2009 61
2009 71
2009 79 19
2009 79 30
2009 79 93
2009 79 99
2009 80 19
2009 80 36
2009 80 38
2009 80 50
2009 80 63
2009 80 69
2009 80 71
2009 80 73
2009 80 79
2009 80 88
2009 80 89
2009 80 96
2009 80 97
2009 80 99
2009 90 19
2009 90 29
2009 90 39
2009 90 51
2009 90 59
2009 90 95
2009 90 96
2009 90 97
2009 90 98

ANNEX B(b)



Imports into the Czech Republic of the following products originating in the Community shall be subject to the concessions set out below

Czech customs code (1)

Description (2)

Applicable ad valorem duty (3)

Quantity (3) from 1.7.2002 to 30.6.2003

(tonnes)

Annual quantity from 1.7.2003

(tonnes)

Subsequent yearly quota increase

(tonnes)

Specific provisions

ex 0203

Meat of domestic swine, fresh, chilled or frozen

Free

13 000

14 500

1 500

 (4) (5)

0210 11 to 0210 19

Meat of swine, salted, in brine, dried or smoked

Free

0203 19 55

0203 29 55

Meat of swine, other

15

Unlimited

Unlimited

 

 

0204

Sheep meat

Free

150

300

0

 

0207

Poultry, fresh, chilled or frozen

Free

5 200

5 800

600

 (4) (5)

0402

Milk powder and condensed milk

Free

1 000

1 000

0

 (4) (5)

0403 10 11 to 0403 10 39

0403 90 11 to 0403 90 69

Buttermilk and yoghurts and other fermented or acidified milk and cream

Free

250

500

0

 (4)

0403 10 11 to 0403 10 39

Buttermilk and yoghurts and other fermented or acidified milk and cream

5

Unlimited

Unlimited

 

 

0403 90 11 to 0403 90 69

12,5

Unlimited

Unlimited

 

 

0404

Whey and products consisting of natural milk constituents

Free

300

600

0

 (4)

ex 0405

Butter and other fats and oils derived from milk excluding CN codes 0405 20 10 and 0405 20 30

Free

573

800

0

 (4) (5)

0406

Cheese and curd

Free

6 630

7 395

765

 (4) (5)

0408 11

Birds' egg yolks, dried

14,5

Unlimited

Unlimited

 

 

0408 91

Birds' eggs, dried

14,5

Unlimited

Unlimited

 

 

ex 0603 10 10

Cut flowers and flower buds, fresh

(from 1 January to 31 May)

(from 1 November to 31 December)

2

Unlimited

Unlimited

 

 

ex 0603 10 20

2

Unlimited

Unlimited

 

 

ex 0603 10 40

2

Unlimited

Unlimited

 

 

ex 0603 10 50

2

Unlimited

Unlimited

 

 

ex 0603 10 80

2

Unlimited

Unlimited

 

 

ex 0603 10 10

Cut flowers and flower buds, fresh

(from 1 June to 31 October)

14,5

Unlimited

Unlimited

 

 

ex 0603 10 20

14,5

Unlimited

Unlimited

 

 

ex 0603 10 40

14,5

Unlimited

Unlimited

 

 

ex 0603 10 50

14,5

Unlimited

Unlimited

 

 

ex 0603 10 80

14,5

Unlimited

Unlimited

 

 

0701 90 10

0701 90 90

Potatoes, other

6

15 000

15 000

0

 

ex 0702 00

Fresh tomatoes

8

2 000

2 000

0

 

ex 0704 10 00

Cauliflowers and headed broccoli

(from 15 April to 30 November)

6

Unlimited

Unlimited

 

 

0704 90 90

Other

6

Unlimited

Unlimited

 

 

ex 0705 11 00

Cabbage lettuce

from 1 April to 30 November)

5,9

Unlimited

Unlimited

 

 

0710 21 00

Peas, frozen

4,5

Unlimited

Unlimited

 

 

ex 0806 10 10

Table grapes

(from 1 January to 14 July)

(from 1 November to 31 December)

Free

Unlimited

Unlimited

 

 

ex 0808 10 20

Golden delicious

(from 1 August to 31 December

10

Unlimited

Unlimited

 

 

ex 0808 10 50

Granny Smith

(from 1 August to 31 December)

10

Unlimited

Unlimited

 

 

ex 0808 10 90

Other

(from 1 August to 31 December)

10

Unlimited

Unlimited

 

 

1001 90

Wheat and meslin

Free

25 000

50 000

0

 (4)

1002

Rye

Free

5 000

10 000

0

 (4)

1003

Barley

Free

20 000

40 000

0

 (4)

1004

Oats

Free

5 000

10 000

0

 (4)

1005 90 00

Maize, other

Free

42 150

10 000

0

 (4) (5)

1008

Buckwheat, millet and canary seed, other cereals

Free

5 000

10 000

0

 (4)

1107

Malt

Free

2 500

5 000

0

 (4)

1515 90 51

Otherfixed vegetable fats and oils, other

12,7

Unlimited

Unlimited

 

 

1515 90 91

12,7

Unlimited

Unlimited

 

 

1515 90 99

12,7

Unlimited

Unlimited

 

 

1516 10

Animal fats and oils

10

400

400

0

 

1516 20

Vegetable fats and oils

9

1 000

1 000

0

 

1516 20 95

Vegetable fats and oils

Free

2 000

2 000

0

 

1516 20 96

Free

 

1516 20 98

Free

 

1517 10 90

Margarine

10

530

530

0

 

1601 00

Sausages and similar products

Free

3 680

4 370

690

 (4)

1602 41 to 1602 49

Prepared or preserved meat of swine

1602 31 to 1602 39

Prepared or preserved meat of poultry

Free

1 300

1 450

150

 (4)

ex 1602 20 90

Pâtés, different sizes

9

479

479

0

 

1602 50

Prepared or preserved meat, meat offal or blood of bovine animal, other

9

 

2001 10 00

Cucumbers, preserved

Free

1 300

1 450

150

 

2007 10 10

Homogenised preparations with a sugar content exceeding 13 % by weight

Free

445

500

0

 (4) (5)

2008 92

Mixtures of fruits

4

Unlimited

Unlimited

 

 

2009 69

Grape juice, other

2

Unlimited

Unlimited

 

 

2009 79 11

2009 79 91

Apple juice

10

Unlimited

Unlimited

 

 

2309 90

Animal feed

1,2

Unlimited

Unlimited

 

 

2401

Unmanufactured tobacco

2,4

2 000

2 000

0

 

(1)   

As defined in Decree of the Government of the Czech Republic No 480/2001 on the Customs Tariff of the Czech Republic.

(2)   

The wording of the description of the products is to be considered as having no more than indicative value, the preferential scheme being determined, within the context of this Annex, by the coverage of the code. Where ex codes are indicated, the preferential scheme is to be determined by application to the code and corresponding description taken together.

(3)   

Only applicable with effect from the date of entry into force of this Protocol.

(4)   

This concession is only applicable to products non-benefiting from any kind of export subsidies and accompanied by a certificate (see Annex) indicating that no export refunds have been paid.

(5)   

Quantities of goods subject to this existing tariff quota and released for free circulation as from 1 July 2002 before the entry into force of this Protocol shall be fully counted against the quantity provided for in the fourth column and should be submitted to the duty applicable at the moment of import.

ANNEX TO ANNEX B(b)

image

image

ANNEX C

AGREEMENT

between the European Community and the Czech Republic on reciprocal preferential trade concessions for certain wines

1. Imports into the Community of the following products originating in the Czech Republic shall be subject to the concessions set out below:



CN code

Description

Applicable duty

Yearly quantities

(hl)

ex 2204 10

Sparkling wine

Exemption

13 000

ex 2204 21

Wine of fresh grapes

ex 2204 29

2. The Community shall grant a preferential zero duty within tariff quotas as mentioned under point 1, subject to the condition that no export subsidies shall be paid for exports of these quantities by the Czech Republic.

3. Imports into the Czech Republic of the following products originating in the Community shall be subject to the concessions set out below:



Czech customs tariff code

Description

Applicable duty

Yearly quantities

(hl)

2204 10 11

Quality sparkling wine

Exemption

20 000

ex 2204 10 19

Quality sparkling wine (1)

2204 2111-78

2204 2181-82

2204 2187-98

2204 2912-75

2204 2981-82

2204 2987-98

Quality wine of fresh grapes

2204 29

Wine of fresh grapes

25%

300 000

(1)   

Excluding sparkling wine made with the addition of CO2.

4. The Czech Republic shall grant a preferential zero duty within tariff quotas as mentioned under point 3, subject to the condition that no export subsidies shall be paid for exports of these quantities by the Community.

5. This Agreement shall cover wine

(a) 

which has been produced from fresh grapes wholly produced and harvested in the territory of the Contracting Party in question; and

(b) 
(i) 

originating in the Community, which has been produced in accordance with the rules governing the oenological practices and processes referred to in Title V of Council Regulation (EC) No 1493/1999 of 17 May 1999 on the common organisation of the market in wine ( 29 );

(ii) 

originating in the Czech Republic, which has been produced in accordance with the rules governing the oenological practices and processes in conformity with the Czech law. These oenological rules referred to shall be in conformity with the Community legislation.

6. Imports of wine under the concessions provided in this Agreement will be subject to the presentation of a certificate issued by a mutually recognised official body appearing on the lists drawn up jointly, to the effect that the wine in question complies with point 5(b).

7. The Contracting Parties shall examine the opportunities for granting each other further concessions taking into account the development of wine trade between the Contracting Parties.

8. The Contracting Parties shall ensure that the benefits granted reciprocally are not called into question by other measures.

9. Consultations are to take place at the request of either Contracting Party on any problem relating to the way this Agreement operates.

10. This Agreement shall apply, on the one hand, in the territories in which the Treaty establishing the European Community is applied and under the conditions laid down in that Treaty and, on the other hand, in the territory of the Czech Republic.

▼M122

PROTOCOL

adjusting the trade aspects of the Europe Agreement establishing an Association between the European Communities and their Member States, of the one part, and the Slovak Republic, of the other part, to take account of the outcome of negotiations between the parties on new mutual agricultural concessions



THE EUROPEAN COMMUNITY, hereinafter referred to as ‘the Community’,

of the one part, and

THE SLOVAK REPUBLIC,

of the other part,

Whereas:

(1)

The Europe Agreement establishing an Association between the European Communities and their Member States, of the one part, and the Slovak Republic, of the other part (hereinafter referred to as ‘the Europe Agreement’) was signed in Luxembourg on 4 October 1993 and entered into force on 1 February 1995 ( 30 ).

(2)

Article 21(5) of the Europe Agreement provides that the Community and the Slovak Republic shall examine in the Association Council, product by product and on an orderly and reciprocal basis, the possibility of granting each other additional agricultural concessions. On this basis negotiations have been undertaken and were concluded between the parties.

(3)

For the first time, improvements to the preferential agricultural regime of the Europe Agreement were provided for in the Protocol adjusting trade aspects of the Europe Agreement ( 31 ) to take account of the last enlargement of the Community and the outcome of the GATT Uruguay Round.

(4)

Two further rounds of negotiations for improved agricultural trade concessions were concluded on 3 May 2000 and 21 June 2002.

(5)

From the one side, the Council decided, by virtue of Council Regulation (EC) No 2434/2000 establishing certain concessions in the form of Community tariff quotas for certain agricultural products and providing for an adjustment, as an autonomous and transitional measure, of certain agricultural concessions provided for in the Europe Agreement with the Slovak Republic ( 32 ), to apply on a provisional basis, as from 1 July 2000, the Community concessions resulting from the 2000 round of negotiations and from the other side the Government of the Slovak Republic took legislative provisions to apply, as from the same date, the equivalent Slovak concessions.

(6)

The abovementioned concessions will be supplemented and replaced on the date of entry into force of this Protocol by the concessions provided for herein,

HAVE AGREED AS FOLLOWS:



Article 1

The arrangements for import into the Community applicable to certain agricultural products originating in the Slovak Republic as set out in Annexes A(a) and A(b) and the arrangements for import into the Slovak Republic applicable to certain agricultural products originating in the Community as set out in Annexes B(a) and B(b) to this Protocol shall replace those set out in Annexes XI and XII as referred to in Article 21(2) and (4), as amended, of the Europe Agreement. The agreement between the Community and the Slovak Republic on reciprocal preferential trade concessions for certain wines, set out in Annex C, shall form an integral part of this Protocol.

Article 2

This Protocol shall form an integral part of the Europe Agreement. The Annexes to this Protocol shall form an integral part thereof.

Article 3

This Protocol shall be approved by the Community and the Slovak Republic in accordance with their corresponding procedures. The Contracting Parties shall take the necessary measures to implement this Protocol.

The Contracting Parties shall notify each other of the accomplishment of the abovementioned procedures.

Article 4

Subject to completion of the procedures provided for in Article 3, this Protocol shall enter into force on 1 January 2003. Should these procedures not be completed in time, it shall enter into force on the first day of the first month following the Contracting Parties' notification of the accomplishment of the procedures.

Article 5

This Protocol shall be drawn up in duplicate in the Danish, Dutch, English, Finnish, French, German, Greek, Italian, Portuguese, Spanish, Swedish and Slovak languages, each of these texts being equally authentic.

Hecho en Bruselas, el veinticuatro de abril del dos mil tres.Udfærdiget i Bruxelles den fireogtyvende april to tusind og tre.Geschehen zu Brüssel am vierundzwanzigsten April zweitausendunddrei.Έγινε στις Βρυξέλλες, στις είκοσι τέσσερις Απριλίου δύο χιλιάδες τρία.Done at Brussels on the twenty-fourth day of April in the year two thousand and three.Fait à Bruxelles, le vingt-quatre avril deux mille trois.Fatto a Bruxelles, addì ventiquattro aprile duemilatre.Gedaan te Brussel, de vierentwintigste april tweeduizenddrie.Feito em Bruxelas, em vinte e quatro de Abril de dois mil e três.Tehty Brysselissä kahdentenakymmenentenäneljäntenä päivänä huhtikuuta vuonna kaksituhattakolme.Som skedde i Bryssel den tjugofjärde april tjugohundratre.V Bruseli dvadsiatchoštvrtého apríla dvetisíetri.

Por la Comunidad EuropeaFor Det Europæiske FællesskabFür die Europäische GemeinschaftΓια την Ευρωπαϊκή ΚοινότηταFor the European CommunityPour la Communauté européennePer la Comunità europeaVoor de Europese GemeenschapPela Comunidade EuropeiaEuroopan yhteisön puolestaPå Europeiska gemenskapens vägnar

signatory

Za Slovenskú republiku

signatory

ANNEX A(a)

Customs duties on imports applicable in the Community to products originating in the Slovak Republic and listed below shall be abolished

CN code ( 33 )

0101 10 90
0101 90 19
0101 90 30
0101 90 90
0104 20 10
0106 19 10
0106 39 10
0205 00
0206 80 91
0206 90 91
0207 13 91
0207 14 91
0207 26 91
0207 27 91
0207 35 91
0207 36 89
0208 10 11
0208 10 19
0208 20 00
0208 30 00
0208 40
0208 50 00
0208 90 10
0208 90 55
0208 90 60
0208 90 95
0210 99 10
0210 99 39
0210 99 59
0210 99 79
0210 99 80
0407 00 90
0409 00 00
0410 00 00
06
0701 10 00
0701 90 50
0703 10 11
0703 20 00
0703 90 00
0709 20 00
0709 30 00
0709 40 00
0709 51 00
0709 52 00
0709 59
0709 70 00
0709 90 10
0709 90 20
0709 90 40
0709 90 50
0709 90 90
0710 10 00
0710 21 00
0710 22 00
0710 29 00
0710 30 00
0710 80 51
0710 80 59
0710 80 61
0710 80 69
0710 80 70
0710 80 85
0710 80 95
0710 90 00
0711 30 00
0711 40 00
0711 59 00
0711 90 10
0711 90 50
0711 90 80
0711 90 90
0712 20 00
0712 31 00
0712 32 00
0712 33 00
0712 39 00
0712 90 05
0712 90 30
0712 90 50
0712 90 90
0713 50 00
0713 90
0714 90 90
0802 12 90
0802 21 00
0802 22 00
0802 31 00
0802 32 00
0802 40 00
0802 50 00
0802 90 50
0802 90 60
0802 90 85
0806 20
0808 20 90
0809 40 90
0810 40 30
0810 40 50
0810 40 90
0810 50 00
0810 60 00
0810 90 95
0811 20 59
0811 20 90
0811 90 50
0811 90 70
0811 90 75
0811 90 80
0811 90 85
0811 90 95
0812 10 00
0812 90 10
0812 90 30
0812 90 40
0812 90 50
0812 90 60
0812 90 70
0812 90 99
0813
0814 00 00
0901 12 00
0901 21 00
0901 22 00
0901 90 90
0902 10 00
0904 12 00
0904 20
0905 00 00
0907 00 00
0910 20 90
0910 40
0910 91 90
0910 99 99
1006 10 10
1007 00 10
1105 20 00
1106 10 00
1106 30 90
1208 10 00
1209 10 00
1209 21 00
1209 23 80
1209 29 50
1209 29 60
1209 29 80
1209 30 00
1209 91
1209 99 91
1209 99 99
1210
1211 90 30
1212 10 10
1212 10 99
1214 90 10
1302 19 05
1503 00 19
1503 00 90
1504 10 10
1504 10 99
1504 20 10
1504 30 10
1507
1508
1511 10 90
1511 90 19
1511 90 91
1511 90 99
1512 11 91
1512 19 91
1512 21
1512 29
1513
1515
1516 20 95
1516 20 96
1516 20 98
1518 00 31
1518 00 39
1518 00 91
1518 00 95
1518 00 99
1522 00 91
1602 90 10
1602 90 31
1602 90 41
1602 90 72
1602 90 74
1602 90 76
1602 90 78
1602 90 98
1603 00 10
2001 90 20
2001 90 50
2003 20 00
2003 90 00
2005 60 00
2005 90 10
2005 90 50
2007 91 90
2007 99 10
2007 99 91
2007 99 93
2008 19 11
2008 19 19
2008 19 51
2008 19 95
2008 19 99
2008 92 14
2008 92 34
2008 92 38
2008 92 59
2008 92 72
2008 92 74
2008 92 78
2008 92 93
2008 92 98
2008 99 11
2008 99 19
2008 99 23
2008 99 28
2008 99 37
2008 99 40
2008 99 43
2008 99 45
2008 99 49
2008 99 68
2008 99 99
2009 11 19
2009 11 99
2009 19 19
2009 29 11
2009 29 19
2009 29 91
2009 29 99
2009 31 11
2009 39 31
2009 41
2009 49 19
2009 49 30
2009 49 93
2009 49 99
2009 80 19
2009 80 38
2009 80 50
2009 80 63
2009 80 69
2009 80 71
2302 50 00
2306 90 19
2308 00 90
2309

ANNEX A(b)



Imports into the Community of the following products originating in the Slovak Republic shall be subject to the concessions set out below

(MFN = most-favoured-nation duty)

CN code

Description (1)

Applicable duty (2)

(% of MFN)

Quantity from 1.7.2002 to 30.6.2003

(tonnes)

Annual quantity from 1.7.2003

(tonnes)

Subsequent yearly quota increase

(tonnes)

Specific provisions

0102 90 05

Live bovine animals of a live weight not exceeding 80 kg

20

178 000 heads

178 000 heads

0

 (3) (9)

0102 90 21

0102 90 29

0102 90 41

0102 90 49

Live bovine animals of a live weight exceeding 80 kg but not exceeding 300 kg

20

153 000 heads

153 000 heads

0

 (3) (9)

ex 0102 90

Heifers and cows not for slaughter of the following mountain breeds: grey, brown, yellow, spotted Simmental and Pinzgau

6 %

ad valorem

7 000 heads

7 000 heads

0

 (4) (9)

0104 10 30

0104 10 80

0104 20 90

Live sheep or goats

free

4 300

4 300

0

 (5) (9)

0201

0202

Meat of bovines, fresh, chilled or frozen

free

3 500

3 500

0

 (8) (9)

ex  02 03

Meat of domestic swine, fresh, chilled or frozen

free

2 800

3 000

300

 (8) (9) (12)

0210 11 to 0210 19

Meat of swine, salted, in brine, dried or smoked

free

 (8) (9)

0204

Meat of sheep or goats

free

Unlimited

Unlimited

 

 (8)

0206 10 to 29

0210 20

Meat of bovine animals (offal)

free

500

1 000

0

 (8)

ex  02 07

Poultry, fresh, chilled or frozen

(other than 0207 13 91 , 0207 14 91 , 0207 26 91 , 0207 27 91 , 0207 35 91 , 0207 36 89 )

free

1 560

1 740

180

 (8) (9)

1602 31 to 1602 39

Prepared or preserved meat of poultry

0402

Milk powder and condensed milk

free

2 500

3 500

0

 (8) (9)

0403 10 11 to 39

0403 90 11 to 69

Buttermilks, yoghurts and other fermented or acidified milk and cream

 

 

 

 

 

0404

Whey and products consisting of natural milk constituents

free

250

500

0

 (8) (9)

ex  04 05

Butter and other fats and oils derived from milk except CN codes 0405 20 10 and 0405 20 30

free

750

750

0

 (8) (9)

0406

Cheese and curd

free

2 930

3 000

300

 (8) (9)

0407 00 11

0407 00 19

0407 00 30

Eggs of poultry in shell

20

3 125

3 125

0

 (9)

0408 11 80

Egg yolks, dried

20

250

250

0

 (9) (10)

0408 19 81

Egg yolks, liquid

0408 19 89

Egg yolks, frozen

0408 91 80

Birds' eggs, dried

20

1 250

1 250

0

 (9) (11)

0408 99 80

Birds' eggs, other

0702 00 00

Tomatoes, fresh or chilled

free

2 600

2 900

300

 (7) (8) (9)

ex 0707 00 05

Cucumbers, fresh or chilled (from 16 May to 31 October)

80

Unlimited

Unlimited

 

 (7)

ex 0708 10 00

Fresh or chilled peas, from 1 September to 31 May

free

Unlimited

Unlimited

 

 

ex 0708 10 00

Fresh or chilled peas, from 1 June to 31 August

free

130

145

15

 (9)

0709 90 70

Courgettes

free

Unlimited

Unlimited

 

 (7)

0806 10 10

Table grapes

free

Unlimited

Unlimited

 

 (7)

0808 10

Apples, fresh

free

7 625

15 000

0

 (7) (8) (9)

0809 20

Cherries

free

Unlimited

Unlimited

 

 (7)

0809 30 90

Peaches

free

Unlimited

Unlimited

 

 (7)

0809 40 05

Plums

free

Unlimited

Unlimited

 

 (7)

0810 20

Raspberries, blackberries, mulberries and loganberries

free

250

250

0

 (6) (9)

0810 20 10

Raspberries, fresh

41

Unlimited

Unlimited

 

 (6)

0810 30 10

Blackcurrants, fresh

free

130

145

15

 (6) (9)

0810 30 10

Blackcurrants, fresh

41

Unlimited

Unlimited

 

 (6)

0810 30 30

Redcurrants, fresh

free

130

145

15

 (6) (9)

0810 30 30

Redcurrants, fresh

41

Unlimited

Unlimited

 

 (6)

0810 30 90

Other berries

24

Unlimited

Unlimited

 

 

0811 10 90

Strawberries, frozen

36

Unlimited

Unlimited

 

 (6)

0811 20 19

Berries, containing added sugar, frozen

free

Unlimited

Unlimited

 

 (6)

0811 20 31

Raspberries, not containing added sugar, frozen

free

Unlimited

Unlimited

 

 (6)

0811 20 39

Blackcurrants, frozen

free

330

370

40

 (6) (9)

0811 20 39

Blackcurrants, frozen

28

Unlimited

Unlimited

 

 (6)

0811 20 51

Redcurrants, frozen

free

350

390

40

 (6) (9)

0811 20 51

Redcurrants, frozen

33

Unlimited

Unlimited

 

 (6)

ex  08 11

Other than 0811 10 90 , 0811 20 19 , 0811 20 31 , 0811 20 39 , 0811 20 51 , 0811 20 59 , 0811 20 90 , 0811 90 50 , 0811 90 70 , 0811 90 75 , 0811 90 80 , 0811 90 85 , 0811 90 95

20

250

250

0

 (9)

1001

Wheat and meslin

free

50 000

100 000

0

 (8)

1002

Rye

free

1 000

2 000

0

 (8)

1003

Barley

free

16 000

15 000

0

 (8) (9)

1004

Oats

free

500

1 000

0

 (8)

1005 10 90

1005 90 00

Maize

free

35 000

70 000

0

 (8)

1008

Buckwheat, millet and canary seed, other cereals

free

500

1 000

0

 (8)

1101 00

Wheat and meslin flour

20

16 875

16 875

0

 (9)

1107 10 99

Malt, not roasted, other than of wheat

free

18 125

18 125

0

 (9)

1601 00

Sausages and similar products

free

300

350

50

 (8) (9)

1602 41 to 1602 49

Prepared or preserved meat of swine

1602 50

Other prepared or preserved meat, meat offal or blood of bovine animal

free

100

200

0

 (8)

1703

Molasses

free

Unlimited

Unlimited

 

 (8)

2001 10 00

Cucumbers, preserved

free

125

125

0

 (9)

ex 2001 90 96

Asparagus

free

130

145

15

 (9)

2002

Tomatoes, prepared or preserved

free

1 300

1 450

150

 (8) (9)

2007 99 31

Cherry jams, jellies, marmalades, purées and pastes with a sugar content exceeding 30 % by weight

83

Unlimited

Unlimited

 

 (7)

2009 12 00

Fruit juices

free

500

600

100

 (9)

2009 19 98

2009 21 00

2009 31 19

2009 31 51

2009 31 59

2009 31 91

2009 31 99

2009 39 19

2009 39 39

2009 39 55

2009 39 59

2009 39 95

2009 39 99

2009 61 10

 (7)

2009 61 90

 

2009 69 11

 

2009 69 19

 (7)

2009 69 51

 (7)

2009 69 59

 (7)

2009 69 90

 

2009 71

2009 79

Apple juice

free

250

250

0

 (7) (9)

2009 71

Apple juice

48

Unlimited

Unlimited

 

 

2009 79 30

Apple juice

48

Unlimited

Unlimited

 

 

2009 79 93

Apple juice

48

Unlimited

Unlimited

 

 

2009 79 99

Apple juice

48

Unlimited

Unlimited

 

 

2009 80 99

Blackcurrant juice

36

Unlimited

Unlimited

 

 

(1)   

Notwithstanding the rules for the interpretation of the Combined Nomenclature, the wording of the description of the products is to be considered as having no more than indicative value, the preferential scheme being determined, within the context of this Annex, by the coverage of the CN code. Where ex CN codes are indicated, the preferential scheme is to be determined by application to the CN code and corresponding description taken together.

(2)   

In cases where a MFN minimum duty exits, the applicable minimum duty is equal to the MFN minimum duty multiplied by the percentage indicated in this column.

(3)   

The quota for this product is opened for Bulgaria, the Czech Republic, Estonia, Hungary, Latvia, Lithuania, Poland, Romania and the Slovak Republic. Where it appears likely that total Community imports of live bovine animals may exceed 500 000 heads in a given marketing year the Community may take the management measures needed to protect its market, not withstanding any other rights given under the Agreement.

(4)   

The quota for this product is opened for Bulgaria, the Czech Republic, Estonia, Hungary, Latvia, Lithuania, Poland, Romania and the Slovak Republic.

(5)   

The Community may take into account, in the framework of its legislation and when appropriate the supply needs of its market and the need to maintain its market balance.

(6)   

Subject to minimum import price arrangements contained in the Annex to the present Annex.

(7)   

The reduction applies only to the ad valorem part of the duty.

(8)   

This concession is only applicable to products non-benefiting from any kind of export subsidies.

(9)   

Quantities of goods subject to this existing tariff quota and released for free circulation as from 1 July 2002 before the entry into force of this Protocol shall be fully counted against the quantity provided for in the fourth column and should be submitted to the duty applicable at the moment of import.

(10)   

As liquid egg-yolk equivalent: 1 kg dried egg yolks = 2,12 kg liquid eggs.

(11)   

As liquid equivalent: 1 kg dried eggs = 3,9 liquid eggs.

(12)   

Excluding tenderloin presented alone.

ANNEX TO ANNEX A(b)

Minimum import price arrangement for certain soft fruit for processing

1.

Minimum import prices are fixed as follows for the following products for processing originating in the Slovak Republic:



CN Code

Description

Minimum import price

(EUR/100 kg net)

ex 0810 20 10

Raspberries, fresh

63,1

ex 0810 30 10

Blackcurrants, fresh

38,5

ex 0810 30 30

Redcurrants, fresh

23,3

ex 0811 10 90

Frozen strawberries, containing no added sugar or other sweetening matter: whole fruit

75,0

ex 0811 10 90

Frozen strawberries, containing no added sugar or other sweetening matter: other

57,6

ex 0811 20 19

Frozen raspberries, containing added sugar or other sweetening matter, with a sugar content not exceeding 13 % by weight: whole fruit

99,5

ex 0811 20 19

Frozen raspberries, containing added sugar or other sweetening matter, with a sugar content not exceeding 13 % by weight: other

79,6

ex 0811 20 31

Frozen raspberries, containing no added sugar or other sweetening matter: whole fruit

99,5

ex 0811 20 31

Frozen raspberries, containing no added sugar or other sweetening matter: other

79,6

ex 0811 20 39

Frozen blackcurrants, containing no added sugar or other sweetening matter: without stalk

62,8

ex 0811 20 39

Frozen blackcurrants, containing no added sugar or other sweetening matter: other

44,8

ex 0811 20 51

Frozen redcurrants, containing no added sugar or other sweetening matter: without stalk

39,0

ex 0811 20 51

Frozen redcurrants, containing no added sugar or other sweetening matter: other

29,5

2.

The minimum import prices, as set out in Article 1, will be respected on a consignment by consignment basis. In the case of a customs declaration value being lower than the minimum import price, a countervailing duty will be charged equal to the difference between the minimum import price and the customs declaration value.

3.

If the import prices of a given product covered by this Annex show a trend suggesting that the prices could go below the level of the minimum import prices in the immediate future, the European Commission will inform the Slovak authorities in order to enable them to correct the situation.

4.

At the request of either the Community or the Slovak Republic, the Association Committee shall examine the functioning of the system or the revision of the level of the minimum import prices. If appropriate, the Association Committee shall take the necessary decisions.

5.

To encourage and promote the development of trade and for the mutual benefit of all parties concerned, a consultation meeting will be organised three months before the beginning of each marketing year in the Community. This consultation meeting will take place between the European Commission and the interested European producers' organisations for the products concerned, of the one part and the authorities', producers' and exporters' organisations of all the associated exporting countries, of the other part.

During this consultation meeting, the market situation for soft fruit including, in particular, forecasts for production, stock situation, price evolution and possible market development, as well as possibilities to adapt supply to demand, will be discussed.

ANNEX B(a)

Customs duties on imports applicable in the Slovak Republic to products originating in the Community and listed below shall be abolished

SLK customs code ( 34 )

0101 90 11
0101 90 19
0102 90 90
0103 91 90
0103 92 90
0206 10 10
0206 10 91
0206 10 99
0206 21 00
0206 22 00
0206 29 10
0206 29 99
0206 30 20
0206 30 31
0206 30 80
0206 41 20
0206 41 80
0206 49 20
0206 49 80
0206 80 10
0206 80 91
0206 80 99
0206 90 10
0206 90 91
0206 90 99
0207 13 91
0207 14 91
0207 26 91
0207 27 91
0207 34 10
0207 34 90
0207 35 91
0207 36 81
0207 36 85
0207 36 89
0209 00 11
0209 00 19
0209 00 30
0210 99 10
0210 99 71
0210 99 79
0210 91 00
0210 92 00
0210 93 00
0210 99 39
0210 99 59
0210 99 80
0407 00 90
0408 11 20
0408 19 20
0408 91 20
0408 99 20
0409 00 00
0410 00 00
06
0701 10 00
0703 10 11
0703 90 00
0709 51 00
0709 70 00
0709 90 10
0709 90 90
0710 21 00
0710 22 00
0710 29 00
0710 30 00
0710 80 51
0710 80 59
0710 80 70
0710 80 85
0710 80 95
0710 90 00
0711 40 00
0711 90 10
0711 90 50
0711 90 80
0711 90 90
0712 20 00
0712 90 05
0712 90 11
0712 90 30
0712 90 50
0712 90 90
0713 10 10
0713 10 90
0713 40 00
0806 10 10
0806 20
0808 20 90
0809 20 05
0809 20 95
0809 30 90
0809 40 05
0810 40 10
0810 40 30
0810 40 50
0810 40 90
0811 20 19
0811 20 31
0811 20 59
0811 20 90
0811 90 31
0811 90 50
0811 90 70
0811 90 75
0811 90 80
0811 90 85
0811 90 95
0812 10 00
0812 90 10
0812 90 40
0812 90 50
0812 90 60
0812 90 70
0812 90 99
0813
0901 11 00
0901 12 00
0901 21 00
0901 22 00
0901 90 10
0901 90 90
0904 20 10
0904 20 30
0904 20 90
1001 10 00
1105 20 00
1204 00 90
1205 10 10
1205 90 00
1206 00 10
1207 50 10
1207 50 90
1207 91 10
1207 91 90
1209 10 00
1209 29 60
1209 21 00
1209 22 10
1209 22 80
1209 23 11
1209 23 15
1209 23 80
1209 24 00
1209 25 10
1209 25 90
1209 26 00
1209 29 10
1209 29 50
1209 29 80
1210 10 00
1210 20 10
1210 20 90
1302 19 05
1502 00 10
1503 00 11
1503 00 19
1503 00 30
1503 00 90
1510 00 90
1511 90 19
1511 90 91
1511 90 99
1512 11 91
1512 19 91
1513 19 11
1513 29 19
1513 29 50
1513 29 91
1513 29 99
1515 11 00
1515 19 10
1515 19 90
1515 21 10
1515 21 90
1515 29 10
1515 29 90
1515 90 51
1515 90 59
1515 90 91
1515 90 99
1516 20 95
1516 20 96
1516 20 98
1518 00 31
1518 00 39
1518 00 91
1518 00 95
1518 00 99
1602 90 10
1602 90 31
1602 90 41
1602 90 72
1602 90 74
1602 90 76
1602 90 78
1602 90 98
2001 90 20
2001 90 50
2001 90 65
2001 90 91
2005 60 00
2005 90 10
2007 91 90
2007 99 10
2007 99 91
2007 99 93
2008 20 19
2008 20 39
2008 20 51
2008 20 59
2008 20 71
2008 20 79
2008 20 91
2008 20 99
2008 30
2008 92 12
2008 92 14
2008 92 32
2008 92 34
2008 92 36
2008 92 38
2008 92 51
2008 92 59
2008 92 72
2008 92 74
2008 92 76
2008 92 78
2008 92 92
2008 92 93
2008 92 94
2008 92 97
2008 92 98
2008 99 11
2008 99 19
2008 99 23
2008 99 25
2008 99 26
2008 99 28
2008 99 36
2008 99 37
2008 99 38
2008 99 40
2008 99 41
2008 99 43
2008 99 45
2008 99 46
2008 99 47
2008 99 49
2008 99 51
2008 99 61
2008 99 62
2008 99 68
2008 99 99
2009 61 10
2009 61 90
2009 69 11
2009 69 19
2009 69 51
2009 69 59
2009 69 90
2009 80 19
2009 80 36
2009 80 38
2009 80 50
2009 80 63
2009 80 69
2009 80 71
2309

ANNEX B(b)



Imports into the Slovak Republic of the following products originating in the Community shall be subject to the concessions set out below

Slovak customs code

Description (1)

Applicable ad valorem duty

Quantity from 1.7.2002 to 30.6.2003

(tonnes)

Annual quantity from 1.7.2003

(tonnes)

Subsequent yearly quota increase

(tonnes)

Specific provisions

0201

0202

Meat of bovines, fresh, chilled or frozen

free

1 750

3 500

0

 (2)

0206 10 to 29

0210

Meat of bovine animals (offal)

free

500

1 000

0

 (2)

0204

Sheep meat

free

Unlimited

Unlimited

 

 (2)

ex 0203

Meat of domestic swine, fresh, chilled or frozen

free

2 800

3 000

300

 (2) (3) (4)

0210 11 to 0210 19

Meat of swine, salted, in brine, dried or smoked

0207

Poultry, fresh, chilled or frozen

free

650

725

75

 (2) (3)

1602 31 to 1602 39

Prepared or preserved meat of poultry

0402

Milk powder and condensed milk

free

350

500

0

 (2) (3)

0403 10 11 to 39

0403 90 11 to 69

Buttermilks, yoghurts and other fermented or acidified milk and cream

 

 

 

 

 

0404

Whey and products consisting of natural milk constituents

free

250

500

0

 (2) (3)

ex 0405

Butter and other fats and oils derived from milk except CN codes 0405 20 10 and 0405 20 30

free

252

300

0

 (2) (3)

0406

Cheese and curd

free

1 895

2 100

195

 (2) (3)

0408 11 80

Birds' egg yolks, dried

14,5

Unlimited

Unlimited

 

 

0408 91 80

Birds' eggs, dried

14,5

Unlimited

Unlimited

 

 

0701 90 50

Potatoes, new, from 1 January to 30 June

free

Unlimited

Unlimited

 

 

0701 90 10

0701 90 90

Potatoes, other

6

500

500

0

 (3)

0702 00 00

Fresh tomatoes

free

2 600

2 900

300

 (2) (3)

ex 0704 10 00

Cauliflowers and headed broccoli

(from 15 April to 30 November)

6

Unlimited

Unlimited

 

 

0704 90 10

White cabbages and red cabbages

6

Unlimited

Unlimited

 

 

0704 90 90

Other

6

Unlimited

Unlimited

 

 

ex 0705 11 00

Cabbage lettuce

(from 1 April to 30 November)

5,9

Unlimited

Unlimited

 

 

0708 10 90

Fresh or chilled peas

(from 1 June to 31 August)

free

130

145

15

 (3)

0708 90 00

Leguminous vegetables

5,9

Unlimited

Unlimited

 

 

0709 60 10

Sweet peppers

4,3

Unlimited

Unlimited

 

 

0709 60 99

Other

4,3

Unlimited

Unlimited

 

 

0807 11 00

Water melons

4

Unlimited

Unlimited

 

 

0809 10 00

Apricots

4,2

Unlimited

Unlimited

 

 

0809 30 10

Nectarines

4

Unlimited

Unlimited

 

 

0808 10

Apples, fresh

free

7 500

15 000

0

 (2) (3)

1001

Wheat and meslin

free

15 000

30 000

0

 (2)

1002

Rye

free

1 000

2 000

0

 (2)

1003

Barley

free

15 000

30 000

0

 (2)

1004

Oats

free

500

1 000

0

 (2)

1005 10 90

1005 90 00

Maize

free

5 350

10 000

0

 (2)

1006

Rice

free

Unlimited

Unlimited

 

 

1008

Buckwheat, millet and canary seed, other cereals

free

500

1 000

0

 (2)

1107 10 99

Malt

free

1 500

3 000

0

 (2)

1516 10

Animal fats and oils

10

1 000

1 000

0

 (3)

1516 20

Vegetable fats and oils

9

1 000

1 000

0

 (3) (5)

1517 10 90

Margarine

10

270

270

0

 (3)

1601 00

Sausages and similar products

free

300

350

50

 (2) (3)

1602 41 to 1602 49

Prepared or preserved meat of swine

ex 1602 20 90

Pâtés, different sizes

9

265

265

0

 (3)

1602 50

Other prepared or preserved meat, meat offal or blood of bovine animal

free

100

200

0

 (2)

1703

Molasses

free

Unlimited

Unlimited

 

 (2)

ex 2001 90 96

Asparagus

free

130

145

15

 (3)

2002

Tomatoes prepared or preserved

free

1 300

1 450

150

 (2) (3)

2005 90 60

Carrots

5

Unlimited

Unlimited

 

 

2005 90 70

Mixtures of vegetables

5

Unlimited

Unlimited

 

 

2005 90 80

Other

5

Unlimited

Unlimited

 

 

2008 50

Apricots

4

Unlimited

Unlimited

 

 

2008 70

Peaches

4

Unlimited

Unlimited

 

 

2008 92 16

2008 92 16

2008 92 16

Mixtures of fruits

4

Unlimited

Unlimited

 

 

2009 69 71

Grape juice

2

Unlimited

Unlimited

 

 

2009 69 79

2

Unlimited

Unlimited

 

 

2009 71

Apple juice

10

Unlimited

Unlimited

 

 

2009 79

10

Unlimited

Unlimited

 

 

2401

Unmanufactured tobacco

2,4

1 000

1 000

0

 (3)

(1)   

The wording of the description of the products is to be considered as having no more than indicative value, the preferential scheme being determined, within the context of this Annex, by the coverage of the code. Where ex codes are indicated, the preferential scheme is to be determined by application to the code and corresponding description taken together.

(2)   

This concession is only applicable to products non-benefiting from any kind of export subsidies and accompanied by a certificate (see Annex) indicating that no export refunds have been paid.

(3)   

Quantities of goods subject to this existing tariff quota and released for free circulation as from 1 July 2002 before the entry into force of this Protocol shall be fully counted against the quantity provided for in the fourth column and should be submitted to the duty applicable at the moment of import.

(4)   

Excluding tenderloin presented alone.

(5)   

Excluding 1516 20 95, 1516 20 96 and 1516 20 98.

ANNEX TO ANNEX B(b)

image

image

ANNEX C

AGREEMENT

between the European Community and the Slovak Republic on reciprocal preferential trade concessions for certain wines

1.

Imports into the Community of the following products originating in the Slovak Republic shall be subject to the concessions set out below:



CN code

Description

Applicable duty

Yearly quantities

(hl)

ex  22 04

Wine of fresh grapes

Exemption

2 500

2.

The Community shall grant a preferential zero duty within tariff quotas as mentioned under point 1, subject to the condition that no export subsidies shall be paid for exports of these quantities by the Slovak Republic.

3.

Imports into the Slovak Republic of the following products originating in the Community shall be subject to the concessions set out below:



Slovak customs tariff code

Description

Applicable duty

Yearly quantities

(hl)

ex 2204 10

Quality sparkling wine

Exemption

10 000

ex 2204 21

Quality wine of fresh grapes in containers holding 2 litres or less

2204 29

Other wine of fresh grapes in containers holding more than 2 litres

25 %

20 000

4.

The Slovak Republic shall grant a preferential zero duty within tariff quotas as mentioned under point 3, subject to the condition that no export subsidies shall be paid for exports of these quantities by the Community.

5.

This Agreement shall cover wine

(a) 

which has been produced from fresh grapes wholly produced and harvested in the territory of the Contracting Party in question, and

(b) 
(i) 

originating in the Community, which has been produced in accordance with the rules governing the oenological practices and processes referred to in Title V of Council Regulation (EC) No 1493/1999 of 17 May 1999 on the common organisation of the market in wine ( 35 );

(ii) 

originating in the Slovak Republic, which has been produced in accordance with the rules governing the oenological practices and processes in conformity with the Slovak law. These oenological rules referred to shall be in conformity with the Community legislation.

6.

Imports of wine under the concessions provided in this Agreement will be subject to the presentation of a certificate issued by a mutually recognised official body appearing on the lists drawn up jointly, to the effect that the wine in question complies with point 5(b).

7.

The Contracting Parties shall examine the opportunities for granting each other further concessions taking into account the development of wine trade between the Contracting Parties.

8.

The Contracting Parties agreed to continue immediately with the already started negotiations with the aim to conclude rapidly an agreement on the reciprocal recognition, protection and control of spirits and wine names, including ‘Slovenske Tokajske Vino’ originating in the Slovak part of the Tokaj Wine Growing Region.

9.

The Contracting Parties shall ensure that the benefits granted reciprocally are not called into question by other measures.

10.

Consultations are to take place at the request of either Contracting Party on any problem relating to the way this Agreement operates.

11.

This Agreement shall apply, on the one hand, in the territories in which the Treaty establishing the European Community is applied and under the conditions laid down in that Treaty and, on the other hand, in the territory of the Slovak Republic.



( ) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 67. lpp.

( ) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 67. lpp.

( 1 ) EEZ iedaļas satura rādītājā ir arī norādes par to, kur var atrast attiecīgo informāciju par EK un tās dalībvalstīm.

( 2 ) Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalne, Serbija un Kosova saskaņā ar ANO DP Rezolūciju 1244/99.

( 3 ) Lihtenšteinas Firstistei ir muitas savienība ar Šveici un tā ir Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu Līguma līgumslēdzēja puse.

( 4 ) Alžīrija, Ēģipte, Izraēla, Jordānija, Libāna, Maroka, Sīrija, Tunisija, Rietumkrasts un Gazas josla.

( 5 ) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.

( 6 ) Protokola par EEZ līguma pielāgošanu 2. līdz 4. pants un 9. panta 1. punkts.

( 7 ) 4. pants atcelts saskaņā ar Protokolu par EEZ līguma pielāgošanu.

( 8 ) 387 D 0516: Padomes 1987. gada 28. septembra Lēmums 87/516/Euratom/EEK (OV L 302, 24.10.1987., 1. lpp.).

( 9 ) Komisijas 2009. gada 20. aprīļa Lēmums 2009/334/EK (OV L 101, 21.4.2009., 22. lpp.).

( 10 ) 32007 R 0219: Padomes 2007. gada 27. februāra Regula (EK) Nr. 219/2007, ar ko izveido Kopuzņēmumu, lai izstrādātu jaunas paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (SESAR) (OV L 64, 2.3.2007., 1. lpp.) ►M235  , kurā grozījumi izdarīti ar:

— 
32008 R 1361: Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1361/2008 (OV L 352, 31.12.2008., 12. lpp.). ◄

▼M293

— 
32014 R 0721: Padomes 2014. gada 16. jūnija Regulu (ES) Nr. 721/2014 (OV L 192, 1.7.2014., 1. lpp.).

▼M234

( 11 ) OV L 126, 21.5.2009., 13. lpp.

( 12 375 R 0337: Padomes Regula (EEK) Nr. 337/75 (1975. gada 10. februāris), ar ko izveido Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (OV L 39, 13.2.1975., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar:

— 
1 79 H: Aktu par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem – Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),
— 
1 85 I: Aktu par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem – Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985, 157 un 158. lpp.).

▼M135

— 
Act concerning the conditions of accession of the Czech Republic, the Republic of Estonia, the Republic of Cyprus, the Republic of Latvia, the Republic of Lithuania, the Republic of Hungary, the Republic of Malta, the Republic of Poland, the Republic of Slovenia and the Slovak Republic and the adjustments to the Treaties on which the European Union is founded adopted on 16 April 2003.

( 13 391 D 0049: Padomes 1990. gada 26. novembra Lēmums 91/49/ EEK (OV L 28, 2.2.1991., 29. lpp.). ►M8  Attiecībā uz Padomes Lēmumu 91/49/EEK ir vienošanās, ka EBTA valstis no 1994. gada 1. janvāra piedalās to administratīvo izmaksu segšanā, kuras saistās ar Kopienas turpmākām darbībām budžeta pozīcijā B3-4104 “pasākumi vecāka gadagājuma cilvēkiem”. ◄

( 14 375 R 1365: 375 R 1365: Padomes Regula (EEK) Nr. 1365/75 (1975. gada 26. maijs) par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda izveidi (OV L 139, 30.5.1975., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar:

— 
1 79 H: Aktu par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem – Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),
— 
1 85 I: Aktu par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem – Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.85, 157 un 158. lpp.).

►M161

 

— 
1 94 N: Akts par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās nosacījumiem un Eiropas Savienības dibināšanas Līgumu pielāgojumiem (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp., kas grozīts ar OV L 1, 1.1.1995., 1. lpp.).

 ◄

▼M135

— 
Act concerning the conditions of accession of the Czech Republic, the Republic of Estonia, the Republic of Cyprus, the Republic of Latvia, the Republic of Lithuania, the Republic of Hungary, the Republic of Malta, the Republic of Poland, the Republic of Slovenia and the Slovak Republic and the adjustments to the Treaties on which the European Union is founded adopted on 16 April 2003.

( 15 ) OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.

( 16 ) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

( 17 ) Padomes 1993. gada 25. februāra Lēmums 93/136/EEK, ar ko izveido Kopienas trešo rīcības programmu invalīdu atbalstam (OV L 56, 9.3.1993., 30. lpp.).

( 18 ) Padomes 1994. gada 6. decembra Lēmums 94/782/EK par Handynet sistēmas turpināšanos attiecībā uz pasākumiem, kuri līdz šim uzsākti saistībā ar pirmo tehnisko palīglīdzekļu moduli (OV L 316, 9.12.1994., 42. lpp.).

( 19 ) Padomes 1993. gada 25. februāra Lēmums 93/136/EEK, ar ko izveido Kopienas trešo rīcības programmu invalīdu atbalstam (OV L 56, 9.3.1993., 30. lpp.).

( 20 ) Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).

( 21 ) 1) Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju; 2) uzlabot piekļuvi informācijai un komunikācijas tehnoloģijām, to izmantošanu un kvalitāti; 3) uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu (“MVU”), lauksaimniecības nozares un zivsaimniecības un akvakultūras nozares konkurētspēju; 4) atbalstīt pāreju uz mazoglekļa ekonomiku visās nozarēs; 5) veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību; 6) saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti; 7) veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus tīkla pamatinfrastruktūrā; 8) veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt darbaspēka mobilitāti; 9) veicināt sociālo iekļaušanu, apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju; 10) ieguldīt izglītībā, apmācībā un profesionāla izglītībā prasmju apguvei un mūžizglītībā; 11) uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālo spēju un efektīvu valsts pārvaldi.

( 22 ) OJ L 360, 31.12.1994, p. 2.

( 23 ) OJ L 341, 16.12.1998, p. 3.

( 24 ) OJ L 280, 4.11.2000, p. 1.

( 25 ) As defined in Commission Regulation (EC) No 2031/2001 of 6 August 2001 amending Annex I to Council Regulation (EEC) No 2658/87 on the tariff and statistical nomenclature and on the Common Customs Tariff (OJ L 279, 23.10.2001).

( 26 ) As defined in Decree of the Government of the Czech Republic No 480/2001 on the Customs Tariff of the Czech Republic.

( 27 ) OJ L 179, 14.7.1999, p. 1; Regulation as last amended by Regulation (EC) No 2585/2001 (OJ L 345, 29.12.2001, p. 10).

( 28 ) OJ L 359, 31.12.1994, p. 2.

( 29 ) OJ L 306, 16.11.1998, p. 3.

( 30 ) OJ L 280, 4.11.2000, p. 9.

( 31 ) As defined in Commission Regulation (EC) No 2031/2001 of 6 August 2001, amending Annex I to Council Regulation (EEC) No 2658/87 on the tariff and statistical nomenclature and on the Common Customs Tariff (OJ L 279, 23.10.2001).

( 32 ) As defined in Decree of the Government of the Slovak Republic No 598/2001 on the Customs Tariff of the Slovak Republic.

( 33 ) OJ L 179, 14.7.1999, p. 1. Regulation as last amended by Regulation (EC) No 2585/2001 (OJ L 345, 29.12.2001, p. 10).