►B

▼M2

PADOMES DIREKTĪVA

(1972. gada 20. jūnijs)

par transportlīdzekļu radiotraucējumiem (elektromagnētiskā savietojamība)

(72/245/EEK)

▼B

(OV L 152, 6.7.1972, p.15)

Oficiālais Vēstnesis

  No

page

date

 M1

KOMISIJAS DIREKTĪVA 89/491/EEK (1989. gada 17. jūlijs),

  L 238

43

15.8.1989

►M2

KOMISIJAS DIREKTĪVA 95/54/EK (1995. gada 31. oktobris),

  L 266

1

8.11.1995

►M3

KOMISIJAS DIREKTĪVA 2004/104/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2004. gada 14. oktobris),

  L 337

13

13.11.2004

►M4

KOMISIJAS DIREKTĪVA 2005/49/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2005. gada 25. jūlijs),

  L 194

12

26.7.2005

►M5

KOMISIJAS DIREKTĪVA 2005/83/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2005. gada 23. novembris),

  L 305

32

24.11.2005

►M6

KOMISIJAS DIREKTĪVA 2006/28/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2006. gada 6. marts),

  L 65

27

7.3.2006

 A1

Akts par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā

  L 236

33

23.9.2003

►C1

Kļūdu labojums, OV L 056, 2.3.2005, lpp 35  (04/104)

I PIELIKUMS

Prasības autotransportam un autotransportam pievienotajām elektriskajām/elektroniskajām apakšsastāvdaļām

1. pielikums:

Šajā direktīvā minēto standartu saraksts.

2. pielikums:

Autotransporta platjoslas references ierobežojumi.

Antenas – autotransporta atdalījums: 10 m.

3. pielikums:

Autotransporta platjoslas references ierobežojumi.

Antenas – autotransporta atdalījums: 3 m.

4. pielikums:

Autotransporta šaurjoslas references ierobežojumi.

Antenas – autotransporta atdalījums: 10 m.

5. pielikums:

Autotransporta šaurjoslas references ierobežojumi.

Antenas – autotransporta atdalījums: 3 m.

6. pielikums:

Elektriskās/elektroniskās apakšsastāvdaļas.

Platjoslas references ierobežojumi.

7. pielikums:

Elektriskās/elektroniskās apakšsastāvdaļas.

Šaurjoslas references ierobežojumi.

8. pielikums:

EK tipizācijas standarta modelis.

II.A PIELIKUMS

Informatīvs dokuments attiecībā uz autotransporta EK tipizāciju

II.B PIELIKUMS

Informatīvs dokuments attiecībā uz elektrisko/elektronisko apakšsastāvdaļu EK tipizāciju

III.A pielikums

EK tipizācijas sertifikāta modelis

III.B pielikums

EK tipizācijas sertifikāta modelis

III.C PIELIKUMS

Atestācijas modelis attiecībā uz I pielikuma 3.2.9 punktu

IV PIELIKUMS

Mērīšanas metode izplatītajiem platjoslas elektromagnētiskajiem izstarojumiem no transportlīdzekļiem

V PIELIKUMS

Mērīšanas metode izplatītajiem šaurjoslas elektromagnētiskajiem izstarojumiem no transportlīdzekļiem

VI PIELIKUMS

Pārbaudes metode transportlīdzekļu imunitātei pret elektromagnētisko radiāciju

VII PIELIKUMS

Mērīšanas metode izplatītajiem platjoslas elektromagnētiskajiem izstarojumiem no elektriskām/elektroniskām apakšsastāvdaļām

1. pielikums – 1. zīmējums:

Pārbaudes vieta atklātā teritorijā: elektrisko/elektronisko apakšsastāvdaļu pārbaudes vietas robeža.

Līdzens līmenis teritorijai, kurā nav elektromagnētiskos starus atstarojošas virsmas.

VIII PIELIKUMS

Mērīšanas metode izplatītajiem šaurjoslas elektromagnētiskajiem izstarojumiem no elektriskām/elektroniskām apakšsastāvdaļām

IX PIELIKUMS

Pārbaudes metode (-s) elektrisko/elektronisko apakšsastāvdaļu imunitātei pret elektromagnētisko radiāciju

1. pielikums – 1. zīmējums:

800 mm Stripline pārbaude

1. pielikums – 2. zīmējums:

800 mm Stripline dimensijas

2. pielikums:

Tipiskas ŠER šūnas dimensijas

X PIELIKUMS

Pārbaudes metode(-s) elektrisko/elektronisko apakšsastāvdaļu īslaicīga izstarojuma imunitātei un pārbaudes metode(-s) imunitātei pret elektrisko/elektronisko apakšsastāvdaļu īslaicīgu izstarojumu

2.1.

Šīs direktīvas mērķiem:

▼M4

▼M6 —————

▼M3

3.1.1.

Pieteikumu autotransporta tipizācijai par tā elektromagnētisko saderību saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 3. panta 4. punktu iesniedz autotransporta ražotājs.

3.1.2.

Informatīvā dokumenta modelis ir dots II.A pielikumā.

3.1.3.

Autotransporta ražotājs izveido plānu, raksturojot visas nepieciešamās autotransporta elektriskās/elektroniskās sistēmas vai EAS, virsbūves karkasus ( 6 ), virsbūves materiālu izmaiņas (6) , elektrotīkla vispārīgo izkārtojumu, motora izmaiņas, kreisās puses/labās puses vadīšanas veidus un garenbāzes veidus. Nepieciešamās autotransporta elektriskās/elektroniskās sistēmas vai EAS ir tās, kuras var izstarot ievērojamu platjoslas vai šaurjoslas radiāciju un/vai tās, kuras saistītas ar transporta imunitātes funkcijām (sk. šī pielikuma 2.1.12. punktu).

3.1.4.

No šī plāna ir jāizvēlas autotransporta paraugs testēšanai, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos starp ražotāju un kompetento iestādi. Šis autotransports pārstāvēs autotransporta veidu (sk. pielikuma II.A 1. papildinājumu). Autotransporta izvēle ir balstīta uz elektriskām/elektroniskām sistēmām, kuras ražotājs piedāvā. No šī plāna var izvēlēties vienu vai vairākus autotransporta līdzekļus pārbaudēm, ja ražotājs un kompetentā iestāde savstarpēji vienojas, ka pārbaudēm tiek pakļautas dažādas elektriskās/elektroniskās sistēmas, kas ievērojami ietekmēs autotransporta elektromagnētisko saderību, salīdzinot ar pirmā parauga autotransportu.

3.1.5.

Autotransporta(-u) izvēle saskaņā ar 3.1.4. punktu tiek ierobežota, jo tiek iekļautas tās autotransporta/elektrisko/elektronisko sistēmu kombinācijas, kuras ir plānots ražot.

3.1.6.

Ražotājs var papildināt pieteikumu ar jau veiktu pārbaužu ziņojumiem. Visus šādus iesūtītus datus atzīšanas iestāde var izmantot tipizācijas sertifikāta veidošanai.

3.1.7.

Ja tehniskais dienests, kas atbildīgs par tipizācijas pārbaudēm, pats veic pārbaudi, tad ir jānodrošina pārbaudāmā veida autotransporta paraugs saskaņā ar 3.1.4. punktu.

3.1.8.

Autotransporta ražotājam jāsniedz ziņojums par frekvenču joslām, jaudas līmeņiem, antenas izvietojumu un RF raidītāju instalācijas nosacījumiem pat tad, ja tipizācijas laikā autotransportā nav ievietots RF raidītājs. Tam jāietver visi mobilo radio pakalpojumi, kurus parasti izmanto autotransportā. Šai informācijai pēc tipizācijas ir jābūt publiski pieejamai.

Autotransporta ražotājiem ir jānodrošina pierādījumi, ka šādu raidītāju instalācija autotransporta izpildījumu neietekmē nelabvēlīgi.

3.2.1.

Šīs direktīvas piemērojamība EAS:

3.2.2.

Pieteikumu EAS tipizācijai par tā elektromagnētisko saderību saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 3. panta 4. punktu iesniedz EAS ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis.

3.2.3.

Informatīvā dokumenta modelis ir dots II.B pielikumā.

3.2.4.

Ražotājs var papildināt pieteikumu ar jau veiktu pārbaužu ziņojumiem. Visus šādus iesūtītus datus atzīšanas iestāde var izmantot tipizācijas sertifikāta veidošanai. Pieteikumu ierīcēm, kuras plānots instalēt autotransportā, ražotājs var papildināt ar Ražotāja vienošanās deklarāciju saskaņā ar Direktīvu 99/5/EK vai direktīvu 89/336/EEK, EMS pārbaudes ziņojumu un lietotāju instrukciju, kurā paskaidrots, kā šādas ierīces instalēt autotransportā.

3.2.5.

Ja par tipizācijas pārbaudēm atbildīgais tehniskais dienests pats veic pārbaudi, tas ir jānodrošina ar tipizējamā veida EAS sistēmas paraugu pēc sarunas ar ražotāju par, piemēram, iespējamām izkārtojuma izmaiņām, sastāvdaļu vai sensoru skaitu. Ja tehniskais dienests uzskatīs par nepieciešamu, tas var izvēlēties papildu paraugu.

3.2.6.

Paraugam(-iem) ir jābūt skaidri un neizdzēšami marķētam(-iem) ar ražotāja firmas nosaukumu vai zīmi un norādītu veidu.

3.2.7.

Ja nepieciešams, ir jānorāda jebkādi lietošanas ierobežojumi. Jebkādi šādi ierobežojumi ir jāiekļauj II.B un/vai III.B pielikumā.

3.2.8.

Tirgū ievestiem EAS kā rezerves daļām nav nepieciešama tipizācija, ja tie acīmredzami ir marķēti kā rezerves daļas ar identifikācijas numuru, ir identiski, un tiem ir viens un tas pats ražotājs kā attiecīgo oriģinālo ierīču ražotājs (OIR) jau tipizēta autotransporta daļai.

3.2.9.

Tirgū pārdoto ierīču sastāvdaļām, kuras domātas instalācijai ar dzinēju aprīkotā autotransportā, nav nepieciešama tipizācija, ja tās nav saistītas ar imunitātes funkcijām (I pielikums, 2.1.12). Šajā gadījumā ir jāizdod Vienošanās deklarācija saskaņā ar Direktīvās 89/336/EEK un 1999/5/EK noteikto kārtību. Vienai no šīs deklarācijas daļām ir jānosaka, ka EAS atbilst šīs direktīvas I pielikuma 6.5, 6.6, 6.8 un 6.9 punktā izklāstītajiem ierobežojumiem.

4 gadu pārejas perioda laikā pēc direktīvas stāšanās spēkā, atbildīgajam par šāda produkta ieviešanu tirgū ir jāiesniedz attiecīgā informācija un/vai paraugs tehniskajam dienestam, kas noteiks, vai ierīce ir saistīta ar imunitāti vai nav. Pārbaudes rezultāti būs pieejami 3 nedēļu laikā un papildu testēšana nav nepieciešama. Tā paša perioda laikā tehniskais dienests izsniegs dokumentu saskaņā ar III.C pielikumā doto paraugu. Dalībvalstis trīs gadus pēc direktīvas stāšanās spēkā ziņos par jebkādiem atteikuma gadījumiem, pamatojoties uz drošības iemesliem. Balstoties uz šīs prasības radīto praktisko pieredzi un dalībvalstu sniegtajiem ziņojumiem, saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 13. pantā noteikto kārtību un pirms pārejas perioda beigām, tiks izlemts, vai šis dokuments vēl joprojām ir nepieciešams papildus Vienošanās deklarācijai.

4.1.1.3.

Ražotājs, ja vēlas, var iegūt šīs direktīvas atzinumu, ja autotransportā nav tāda veida ierīces, kas ir pakļautas imunitātes vai izstarojuma pārbaudēm. Šādiem atzinumiem nav nepieciešamas pārbaudes.

4.1.3.

EAS, kas plānotas RF raidītājiem un nav ieguvušas tipizāciju kopā ar autotransporta ražotāju, ir jānodrošina ar piemērotiem instalācijas norādījumiem.

4.2.1.1.

Ja autotransporta paraugs atbilst šīs direktīvas prasībām, tiek piešķirta EK tipizācija saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 4. panta 3. punktu, ja piemērojams, un 4. panta 4. punktu.

4.2.1.2.

EK tipizācijas sertifikāta modelis ir dots III.A pielikumā.

4.2.2.1.

Ja EAS sistēmas(-u) paraugs(-i) atbilst šīs direktīvas prasībām, tiek piešķirta EK tipizācija saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 4. panta 3. punktu, ja piemērojams, un 4. panta 4. punktu.

4.2.2.2.

EK tipizācijas sertifikāta modelis ir dots III.B pielikumā.

4.2.3.

Lai izveidotu 4.2.1.2. vai 4.2.2.2. punktā minētos sertifikātus, dalībvalstu kompetentā iestāde, kas izsniedz atzinumus, var izmantot pārbaudes laboratorijas, kas akreditētas saskaņā ar ISO 17025, un kuras pilnvarojusi pilnvarotā iestāde, sagatavotos ziņojumus.

4.3.1.

Ja ir nepieciešami grozījumi atzinumos, kuri piešķirti saskaņā ar šo direktīvu, tiek piemēroti Direktīvas 70/156/EEK 5. panta nosacījumi.

4.3.2.

4.3.3.

Papildu lietotu EAS, kuras nav tipizētas saskaņā ar šo direktīvu, jo to pirmajā instalācijā tipizācija netika prasīta, instalāciju neatzīs par spēkā neesošu, ja šādu lietotu EAS instalācija ir veikta saskaņā ar EAS un autotransporta ražotāja rekomendācijām.

5.1.

Katra EAS, kas atbilst tipizācijai saskaņā ar šo direktīvu, ir jāmarķē ar EK tipizācijas zīmi.

5.2.

EK tipizācijas zīme ietver

taisnstūri, kas aptver mazo burtu “e”, kam seko dalībvalsts atšķirības numurs, kuru piešķir EK sastāvdaļu tipizācija:

Blakus taisnstūrim ir “pamata atzinuma numurs”, kuru satur tipizācijas numura 4. daļa, kas minēta direktīvas 70/156/EEK VII pielikumā, pirms kura ir divi cipari, kuri norāda kārtas skaitli, kas izsniegts šīs direktīvas pēdējam lielākajam tehniskajam papildinājumam. Grozījumu kārtas skaitlis un tipizācijas numura sastāvdaļa parādīti uz sertifikāta un ir atdalīti ar atstarpi. Šajā direktīvā kārtas skaitlis ir 03.

5.3.

EK tipizācijas zīme ir jāpiestiprina EAS galvenajai daļai (piemēram, elektroniskās kontroles vienībai) tādā veidā, lai tā būtu skaidri izlasāma un nenodzēšama.

5.4.

EK tipizācijas zīmes paraugs ir dots 8. pielikumā.

5.5.

Marķēšana nav nepieciešama elektriskām/elektroniskām sistēmām, kas iekļautas ar šo direktīvu atzītos autotransporta veidos, un rezerves daļām, kā noteikts 3.2.8. punktā.

5.6.

Saskaņā ar 5.3. punktu, marķējumiem uz EAS nav jābūt redzamiem, ja EAS ir instalētas autotransportā.

6.1.1.1.

Autotransportam pārbaudīs radiācijas izstarojumus un imunitāti pret radiācijas traucējumiem. Autotransporta tipizācijai nav nepieciešamas pārbaudes par vadītu izstarojumu vai imunitāti pret vadītiem traucējumiem.

6.1.1.2.

EAS pārbaudīs radiācijas un vadītos izstarojumus, un imunitāti pret radiācijas un vadītiem traucējumiem.

6.1.2.

Pirms testēšanas tehniskajam dienestam kopā ar ražotāju ir jāsagatavo pārbaudes plāns, kas ietvertu vismaz darbības veidu, stimulētu(-as) funkciju(-as), novēroto(-ās) funkciju(-as), ieskaitīto/neieskaitīt(-os) kritēju(-us) un plānotos izstarojumus.

6.2.2.1.

Ja mērījumi tiek veikti saskaņā ar IV pielikumā raksturoto metodi, izmantojot 10,0 ± 0,2 m attālumu no transportlīdzekļa līdz antenai, ierobežojumi būs 32 dB mikrovolti/m 30 līdz 75 MHz frekvenču joslā un 32 līdz 43 dB mikrovolti/m 75 līdz 400 MHz frekvenču joslā, šim ierobežojumam logaritmiski palielinoties līdz frekvencēm, kas ir augstāk par 75 MHz, kā parādīts šī pielikuma 2. pielikumā. Frekvenču joslā no 400 līdz 1 000 MHz ierobežojums paliek nemainīgs 43 dB mikrovolti/m.

6.2.2.2.

Ja mērījumi tiek veikti saskaņā ar IV pielikumā raksturoto metodi, izmantojot 3,0 ± 0,05 m attālumu no transportlīdzekļa līdz antenai, ierobežojumi būs 42 dB mikrovolti/m 30 līdz 75 MHz frekvenču joslā un 42 līdz 53 dB mikrovolti/m 75 līdz 400 MHz frekvenču joslā, šim ierobežojumam logaritmiski palielinoties līdz frekvencēm, kas ir augstāk par 75 MHz, kā parādīts šī pielikuma 3. pielikumā. Frekvenču joslā no 400 līdz 1 000 MHz ierobežojums paliek nemainīgs 53 dB mikrovolti/m.

6.2.2.3.

Uz šī autotransporta veida parauga izmērītām vērtībām, kas izteiktas dB mikrovoltos/m, ir jāpaliek zemākām par tipizācijas ierobežojumiem.

6.3.2.1.

Ja mērījumi tiek veikti saskaņā ar V pielikumā raksturoto metodi, izmantojot 10,0 ± 0,2 m attālumu no transportlīdzekļa līdz antenai, ierobežojumi būs 22 dB mikrovolti/m 30 līdz 75 MHz frekvenču joslā un 22 līdz 33 dB mikrovolti/m 75 līdz 400 MHz frekvenču joslā, šim ierobežojumam logaritmiski palielinoties līdz frekvencēm, kas ir augstāk par 75 MHz, kā parādīts šī pielikuma 4. pielikumā. Frekvenču joslā no 400 līdz 1 000 MHz ierobežojums paliek nemainīgs 33 dB mikrovolti/m.

6.3.2.2.

Ja mērījumi tiek veikti saskaņā ar V pielikumā raksturoto metodi, izmantojot 3,0 ± 0,05 m attālumu no transportlīdzekļa līdz antenai, ierobežojums būs 32 dB mikrovolti/m 30 līdz 75 MHz frekvenču joslā un 32 līdz 43 dB mikrovolti/m 75 līdz 400 MHz frekvenču joslā, šim ierobežojumam logaritmiski palielinoties līdz frekvencēm, kas ir augstāk par 75 MHz, kā parādīts šī pielikuma 5. papildinājumā. Frekvenču joslā no 400 līdz 1 000 MHz ierobežojums paliek nemainīgs 43 dB mikrovolti/m.

6.3.2.3.

Uz šī autotransporta veida parauga izmērītām vērtībām, kas izteiktas dB mikrovoltos/m, ir jāpaliek zemākām par tipizācijas ierobežojumiem.

6.3.2.4.

Neskatoties uz šī pielikuma 6.3.2.1., 6.3.2.2. un 6.3.2.3. punktā noteiktajiem ierobežojumiem, ja V pielikuma 1.3. punktā raksturotā sākotnējā soļa laikā mērītais signāla stiprums autotransporta radio antenas translācijā ir mazāks par 20 dB mikrovoltiem no 76 līdz 108 MHz frekvenču diapazonā, mērot ar vidusmēra detektoru, tad autotransportam ir jāatbilst šaurjoslas izstarojuma ierobežojumiem un papildu pārbaude nav nepieciešama.

6.4.2.1.

Ja pārbaudes tiek veiktas ar VI pielikumā raksturoto metodi, lauka stiprums ir 30 volti/m rms vairāk nekā 90 % 20 līdz 2 000 MHz frekvenču joslā un minimums 25 volti/m rms visā 20 līdz2 000 MHz frekvenču joslā.

6.4.2.2.

Šī autotransporta veida paraugs atbildīs imunitātes prasībām, ja VI pielikumā raksturoto pārbaužu laikā netiks novērota “ar imunitāti saistīto funkciju” izpildījuma kvalitātes pazemināšanās.

6.5.2.1.

Ja mērījumi tiek veikti, izmantojot VII pielikumā raksturoto metodi, ierobežojumi būs 62 līdz 52 dB mikrovolti/m 30 līdz 75 MHz frekvenču joslā, šim ierobežojumam logaritmiski samazinoties ar frekvencēm virs 30 MHz un 52 līdz 63 dB mikrovolti/m 75 līdz 400 MHz joslā, šim ierobežojumam logaritmiski palielinoties līdz frekvencēm, kas ir augstākas par 75 MHz, kā parādīts šī pielikuma 6. papildinājumā. Frekvenču joslā no 400 līdz 1 000 MHz ierobežojums paliek nemainīgs 63 dB mikrovolti/m.

6.5.2.2.

Uz šī EAS veida parauga izmērītām vērtībām, kas izteiktas dB mikrovoltos/m, ir jāpaliek zemākām par tipizācijas ierobežojumiem.

6.6.2.1.

Ja mērījumi tiek veikti, izmantojot VIII pielikumā raksturoto metodi, ierobežojumi būs 52 līdz 42 dB mikrovolti/m 30 līdz 75 MHz frekvenču joslā, šim ierobežojumam logaritmiski samazinoties ar frekvencēm virs 30 MHz, un 42 līdz 53 dB mikrovolti/m 75 līdz 400 MHz joslā, šim ierobežojumam logaritmiski palielinoties līdz frekvencēm, kas ir augstākas par 75 MHz, kā parādīts šī pielikuma 7. papildinājumā. Frekvenču joslā no 400 līdz 1 000 MHz ierobežojums paliek nemainīgs 53 dB mikrovolti/m.

6.6.2.2.

Uz šī EAS veida parauga izmērītām vērtībām, kas izteiktas dB mikrovoltos/m, ir jāpaliek zemākām par tipizācijas ierobežojumiem.

6.7.2.1.

Ja pārbaudes ir veiktas ar IX pielikumā raksturotām metodēm, imunitātes pārbaudes līmenis būs 60 volti/m 150 mm stripline pārbaudes metodei, 15 volti/m 800 mm stripline pārbaudes metodei, 75 volti/m ŠER šūnu pārbaudes metodei, 60 mA spēcīgas strāvas padeves metodei (SSP) un 30 volti/m atklāta lauka pārbaudes metodei vairāk nekā 90 % 20 līdz 2 000 MHz frekvenču joslā, līdz, minimums, 50 voltiem/m 150 mm stripline pārbaudes metodei, 12,5 volti/m 800 mm stripline pārbaudes metodei, 62,5 volti/m ŠER šūnu pārbaudes metodei, 50 mA spēcīgas strāvas padeves metodei (SSP) un 25 volti/m atklāta lauka pārbaudes metodei visā 20 līdz 2 000 MHz frekvenču joslā.

6.7.2.2.

Šī EAS veida paraugs atbildīs imunitātes prasībām, ja IX pielikumā raksturoto pārbaužu laikā netiks novērota “ar imunitāti saistīto funkciju” izpildījuma kvalitātes pazemināšanās.

7.1.

Ražošanas atbilstību nosakošie pasākumi ir veicami saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 10. pantā noteiktajiem nosacījumiem.

7.2.

Ražošanas atbilstība attiecībā uz autotransporta vai atsevišķu tehnisku vienību sastāvdaļu elektromagnētisko saderību tiks pārbaudīta, pamatojoties uz tipizācijas sertifikātā(-os) iekļautajiem datiem, kā izklāstīts šīs direktīvas III.A un/vai III.B pielikumā.

7.3.

8.1.

Ja autotransports vai elektriskā/elektroniskā sistēma vai EAS neietver elektronisko oscilatoru ar darbības frekvenci, lielāku par 9 kHz, tiek uzskatīts, ka tas atbilst I pielikuma 6.3.2. vai 6.6.2. punktam un V un VIII pielikumam.

8.2.

Autotransportam, kurā nav elektriskās/elektroniskās sistēmas ar “imunitāti saistītām funkcijām”, nav nepieciešams pārbaudīt imunitāti pret izstarotiem traucējumiem, un tas atbilst šīs direktīvas I pielikuma 6.4. punktam un VI pielikumam.

8.3.

EAS, kurās nav ar “imunitāti saistītu funkciju”, nav nepieciešams pārbaudīt imunitāti pret izstarotiem traucējumiem, un tās atbilst šīs direktīvas I pielikuma 6.7. punktam un IX pielikumam.

8.4.

Ar riepām aprīkotam autotransportam autotransporta virsbūve/šasija var tikt uzskatīta par elektriski izolētu struktūru. Nozīmīgi elektrostatiskie spēki saistībā ar autotransporta ārējo vidi parādās tikai tad, kad persona iekāpj vai izkāpj no autotransporta. Tā kā šajos brīžos autotransports nekustas, netiek uzskatīts par vajadzīgu veikt elektrostatiskās izlādēšanas tipizācijas pārbaudes.

8.5.

EAS, kas nav ieslēgtas, kurām nav slēdžu vai kuras neietver induktīvu noslodzi, nav nepieciešams veikt vadītu izstarojumu pārbaudes, un tās atbilst šī pielikuma 6.9. punktam.

8.6.

Radio uztvērēja funkciju zudums imunitātes pārbaudes laikā, kad pārbaudes signāls atrodas radiouztvērēja joslas platumā (RF izslēgšanas josla), kā noteikts īpašam radio pakalpojumam/produktam saskaņotā EMS standartā, uz kuru atsauce ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ne vienmēr noved pie neieskaitīšanas kritērija.

8.7.

RF raidītāji tiek pārbaudīti pārraides režīmā. Šīs direktīvas mērķu dēļ netiek ņemti vērā vēlami izstarojumi (piemēram, no RF pārraides sistēmām) nepieciešamajā platuma joslā un ārpus joslas izstarojumi. Neīsti izstarojumi tiek pakļauti šai direktīvai, bet tos nav nepieciešams pārbaudīt, ja raidītājam ir Vienošanās deklarācija saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK, izmantojot saskaņotu standartu.

0.1.

Ražojums (ražotāja tirdzniecības zīme):

0.2.

Veids:

0.4.

Autotransporta kategorija (c):

0.5.

Ražotāja vārds un adrese:

Pilnvarota pārstāvja vārds un adrese, ja ir:

0.8.

Montāžas rūpnīcas (-u) adrese (-s):

1.1.

Autotransporta parauga fotogrāfija (-s) un/vai zīmējums (-i):

1.6.

Motora novietojums un izvietojums:

3.1.

Ražotājs:

3.2.

Iekšējais iekšdedzes dzinējs

3.3.

Elektriskais motors

3.9.

MOTORI, KAS DARBOJAS UZ GĀZES BĀZES (ja sistēmas ir plānotas citādi, jāiesniedz attiecīga informācija)

4.2.

Veids (mehāniska, hidrauliska, elektriska utt.):

6.2.2.

Elektrisku/elektronisku sastāvdaļu, ja ir, īss raksturojums:

7.2.2.1.

Elektrisku/elektronisku sastāvdaļu, ja ir, īss raksturojums:

8.5.

Pretbloķēšanas bremžu sistēma: jā/nē/pēc izvēles(1)

9.1.

Korpusa veids:

9.2.

Konstrukcijā izmantotie materiāli un metodes:

9.5.

Vējstikls un citi logi

9.9.

Aizmugures skata spoguļi (katram spogulim)

9.12.

Drošības jostas un/vai citas ierobežojošas sistēmas:

9.18.

Radio traucējumu novēršana

10.5.

Ne tikai lampu (ja nepieciešams), bet arī citu elektrisku/elektronisku sastāvdaļu īss raksturojums:

12.2.

Ierīces, kas nepieļauj autotransporta lietošanu bez atļaujas

12.7.

Instalācijas tabula un RF raidītāju izmantošana transporta līdzeklī (-ļos), ja ir piemērojams (sk. I pielikuma 3.1.8. punktu):

Ja piemērojams, kandidātam tipizācijai jāiesniedz arī:

▼M6

▼M6 —————

▼M3

0.1.

Ražojums (ražotāja tirdzniecības zīme):

0.2.

Veids:

0.3.

Veida identifikācijas līdzekļi, ja atzīmēts uz sastāvdaļas/atsevišķas tehniskas vienības ( 9 ):

0.5.

Ražotāja vārds un adrese:

Pilnvarota pārstāvja vārds un adrese, ja ir:

0.7.

Sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību gadījumā EK atzinuma zīmes atrašanās vieta un piestiprināšanas metode:

0.8.

Montāžas rūpnīcas (-u) adrese (-s):

1.

Šīs EAS ir atzītas kā sastāvdaļa/STU ( 10 )

2.

Jebkādi lietojuma ierobežojumi un piestiprināšanas apstākļi:

3.

Elektriskas sistēmas nominālais spriegums: … V, poz./neg. (10)  zemējums

0.1.

Ražojums (ražotāja tirdzniecības zīme):

0.2.

Veids:

0.4.

Autotransporta kategorija (c):

0.5.

Ražotāja vārds un adrese:

Pilnvarota pārstāvja vārds un adrese, ja ir:

0.8.

Montāžas rūpnīcas (-u) adrese (-s):

1.

Papildu informācija (ja nepieciešams): sk. pielikumu

2.

Par pārbaužu veikšanu atbildīgais tehniskais dienests:

3.

Pārbaudes ziņojuma datums:

4.

Pārbaudes ziņojuma numurs:

5.

Piezīmes (ja ir): sk. pielikumu

6.

Vieta:

7.

Datums:

8.

Paraksts:

9.

Tipizācijas dokuments noglabāts Administratīvajā dienestā, to var saņemt pēc pieprasījuma.

1.

Papildu informācija

5.

Piezīmes:

(Piemēram, derīgs autotransportam gan ar stūri kreisajā pusē, gan labajā.)

0.1.

Ražojums (ražotāja tirdzniecības zīme):

0.2.

Veids:

0.3.

Veida identifikācijas līdzekļi, ja atzīmēti uz sastāvdaļas/atsevišķas tehniskas vienības ( 13 ):

0.5.

Ražotāja vārds un adrese:

Pilnvarota pārstāvja vārds un adrese, ja ir:

0.7.

Sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību gadījumā EK atzinuma zīmes atrašanās vieta un piestiprināšanas metode:

0.8.

Montāžas rūpnīcas (-u) adrese (-s):

1.

Papildu informācija (ja nepieciešams): sk. pielikumu

2.

Par pārbaužu veikšanu atbildīgais tehniskais dienests:

3.

Pārbaudes ziņojuma datums:

4.

Pārbaudes ziņojuma numurs:

5.

Piezīmes (ja ir): sk. pielikumu

6.

Vieta:

7.

Datums:

8.

Paraksts:

9.

Tipizācijas dokuments noglabāts Administratīvajā dienestā, to var saņemt pēc pieprasījuma.

1.

Papildu informācija:

5.

Piezīmes:

1.1.

Šajā pielikumā raksturotā pārbaudes metode ir jāpiemēro tikai autotransportam.

1.2.

Šī metode ir plānota, lai mērītu platjoslas izstarojumu, ko rada pie autotransporta piestiprinātas elektriskas vai elektroniskas sistēmas (piemēram, aizdedzes sistēma vai elektrisks motors).

Ja šajā pielikumā nav noteikts citādi, pārbaude ir jāveic saskaņā ar SRTĪK 12 (5. izdevums, 2001. gads).

3.1.

Ierobežojumi pastāv viscaur frekvenču diapazonā no 30 līdz 1 000 MHz mērījumiem pus atbalss nodalījumā vai ārpustelpu pārbaudes vietā.

3.2.

Mērījumus var veikt vai nu ar pusvirsotnes vai virsotnes detektoriem. I pielikuma 6.2. un 6.5. punktā dotie ierobežojumi ir pusvirsotnes detektoriem. Ja tiek izmantoti virsotnes detektori, ir jāpiemēro 20 dB korekcijas faktors, kā noteikts SRTĪK 12 (5. izdevums, 2001. gads)

3.3.

Tehniskais dienests veiks pārbaudi ar intervāliem, kas noteikti SRTĪK 12 (5. izdevums, 2001. gads) standartā viscaur frekvenču diapazonam no 30 līdz 1 000 MHz.

Turklāt, ja ražotājs iesniedz mērījumu datus visai frekvenču joslai no pārbaudes laboratorijas, kuras attiecīgās daļas ir akreditētas ar ISO 17025 (1. izdevums, 1999. gads) un kuru atzinusi atzīšanas iestāde, tehniskais dienests var sadalīt frekvenču diapazonu 14 frekvenču joslās 30–34, 34–45, 45–60, 60–80, 80–100, 100–130, 130–170, 170–225, 225–300, 300–400, 400–525, 525–700, 700–850, 850–1 000 MHz un veikt pārbaudes 14 frekvencēs, dodot augstākos izstarojuma līmeņus katrā joslā, lai apstiprinātu to, ka autotransports atbilst šī pielikuma prasībām.

Ja šīs pārbaudes laikā ierobežojums ir pārsniegts, jāveic izmeklēšana, lai pārliecinātos, ka tas ir noticis autotransporta, nevis pamata radiācijas dēļ.

3.4.

Maksimums lasījumu saistībā ar ierobežojumu (horizontālu un vertikālu polarizāciju un antenas novietojumu uz autotransporta ar stūri labajā vai kreisajā pusē) katrā no 14 frekvenču joslām tiks veikti kā līknes lasījumi frekvencē, kurā mērījumi tika veikti.

1.1.

Šajā pielikumā raksturotā pārbaudes metode ir jāpiemēro tikai autotransportam.

1.2.

Šī pārbaude ir plānota, lai mērītu šaurjoslas elektromagnētiskos izstarojumus, kas var rasties no sistēmām, kas balstītas uz mikroprocesora balstītāvai cita šaurjoslas avota.

Ja šajā pielikumā nav noteikts citādi, pārbaude ir jāveic saskaņā ar SRTĪK 12 (5. izdevums, 2001. gads) vai SRTĪK 25 (2. izdevums, 2002. gads).

1.3.

Sākotnējā soļa laikā izstarojuma līmeņus FM frekvenču joslā (76 līdz 108 MHz) mēra autotransporta radio antenas translācijā ar vidusmēra detektoru. Ja I pielikuma 6.3.2.4. punktā noteiktais līmenis nav pārsniegts, tad autotransportu uzskata par tādu, kas atbilst šā pielikuma prasībām attiecībā uz šo frekvenču joslu, un pilna pārbaude netiek veikta.

2.1.

Aizdedzes slēdzis būs ieslēgts. Motors nedarbosies.

2.2.

Autotransporta elektroniskajām sistēmām ir jāstrādā normālā darbības režīmā ar autotransportu nekustīgā stāvoklī.

2.3.

Visām ierīcēm, kuras autovadītājs vai pasažieris var ieslēgt pastāvīgi, ar iekšējiem oscilatoriem > 9 kHz vai atkārtotiem signāliem jādarbojas kā parasti.

3.1.

Ierobežojumi pastāv viscaur frekvenču diapazonā no 30 līdz 1 000 MHz mērījumiem pus atbalss nodalījumā vai ārpustelpu pārbaudes vietā.

3.2.

Mērījumi jāveic ar vidusmēra detektoru.

3.3.

Tehniskais dienests veiks pārbaudi ar intervāliem, kas noteikti SRTĪK 12 (5. izdevums, 2001. gads) standartā viscaur frekvenču diapazonam no 30 līdz 1 000 MHz.

Turklāt, ja ražotājs iesniedz mērījumu datus visai frekvenču joslai no pārbaudes laboratorijas, kuras attiecīgās daļas ir akreditētas ar ISO 17025 (1. izdevums, 1999. gads) un kuru atzinusi atzīšanas iestāde, tehniskais dienests var sadalīt frekvenču diapazonu 14 frekvenču joslās 30–34, 34–45, 45–60, 60–80, 80–100, 100–130, 130–170, 170–225, 225–300, 300–400, 400–525, 525–700, 700–850, 850–1 000 MHz un veikt pārbaudes 14 frekvencēs, dodot augstākos izstarojuma līmeņus katrā joslā, lai apstiprinātu to, ka autotransports atbilst šī pielikuma prasībām.

Ja šīs pārbaudes laikā ierobežojums ir pārsniegts, jāveic izmeklēšana, lai pārliecinātos, ka tas ir noticis autotransporta, nevis pamata radiācijas dēļ, ieskaitot jebkuras EAS radīto platjoslas radiāciju.

3.4.

Maksimums lasījumu saistībā ar ierobežojumu (horizontālu un vertikālu polarizāciju un antenas novietojumu uz autotransporta ar stūri labajā vai kreisajā pusē) katrā no 14 frekvenču joslām tiks veikti kā līknes lasījumi frekvencē, kurā mērījumi tika veikti.

1.1.

Šajā pielikumā raksturotā pārbaudes metode ir jāpiemēro tikai autotransportam.

1.2.

Šī pārbaude plānota, lai demonstrētu autotransporta elektronisko sistēmu imunitāti. Autotransports tiek pakļauts elektromagnētiskiem laukiem saskaņā ar šo pielikumu.

Pārbaužu laikā autotransports ir jānovēro.

Ja šajā pielikumā nav noteikts citādi, pārbaude ir jāveic saskaņā ar ►M5  ISO 11451-2: 3. izdevums, 2005 ◄ .

1.3.

Pārbaudi visiem autotransportiem var veikt arī ārpustelpu pārbaudes vietā. Pārbaudes iekārtām jāatbilst nacionālajām juridiskajām prasībām attiecībā uz elektromagnētisko lauku izstarojumu.

Ja autotransports ir garāks par 12 m un/vai platāks par 2.60 m, un/vai augstāks par 4.00 m, var izmantot BCI metodi saskaņā ar ISO 11451-4 (1. izdevums, 1995. gads) frekvenču diapazonā no 20–2 000 MHz ar līmeņiem, kas noteikti I pielikuma 6.7.2.1. punktā.

2.1.1.

Motoram parasti jāgriež riteņi vienmērīgā ātrumā 50 km/h, ja nav tehniska iemesla autotransporta dēļ noteikt citus nosacījumus. Autotransportam ir jāatrodas uz atbilstoši iekrauta dinamometra vai atbalstītam uz izolētiem ass statņiem ar minimālo klīrensu, ja dinamometrs nav pieejams. Ja nepieciešams, pārvades asis ir jānoņem (piemēram, kravas autotransportam).

2.1.2.

Punktā noteiktie autotransporta imunitātes minimālie pārbaudes nosacījumi un neizdošanās kritēriji. Citas autotransporta sistēmas, kuras var ietekmēt ar imunitāti saistītās funkcijas, jāpārbauda veidā, par kuru vienojas ražotājs un tehniskais dienests.

2.1.3

Visām ierīcēm, kuras var pastāvīgi ieslēgt vadītājs vai pasažieris, ir normāli jādarbojas.

2.1.4.

Visām citām sistēmām, kuras ietekmē vadītāja kontroli pār autotransportu, jādarbojas normāli, kā autotransportam paredzēts.

2.2.

Ja autotransportā ir elektriskas/elektroniskas sistēmas, kas veido neatņemamu daļu no autotransporta tiešās kontroles un kas nedarbosies saskaņā ar 4.1. punktā raksturotajiem nosacījumiem, ražotājam ir atļauts iesniegt ziņojumu vai papildu pierādījumus pārbaudes iestādei, ka autotransporta elektriskā/elektroniskā sistēma atbilst šīs direktīvas prasībām. Šādi pierādījumi jāiekļauj tipizācijas dokumentācijā.

2.3

Perturbācijas ierīces nedrīkst izmantot, novērojot autotransportu. Autotransporta ārpuse un pasažieru nodalījums ir jānovēro, lai noteiktu, vai tie atbilst šī pielikuma prasībām (piemēram, izmantojot video kameru (-as), mikrofonu utt.).

3.1.1.

Tehniskais dienests veiks pārbaudi ar intervāliem, kas noteikti ►M5  ISO 11451-1: 3. izdevums, 2005 ◄ standartā viscaur frekvenču diapazonam no 20 līdz 2 000 MHz.

Turklāt ražotājs nodrošina datu mērījumus visai frekvenču joslai no pārbaudes laboratorijas, kuras attiecīgās daļas ir akreditētas ar ISO 17025 (1. izdevums, 1999. gads) un kuru atzinusi atzīšanas iestāde, tehniskais dienests var izvēlēties samazinātu vietu skaitu frekvences diapazonā, piemēram, 27, 45, 65, 90, 120, 150, 190, 230, 280, 380, 450, 600, 750, 900, 1 300 un 1 800 MHz, lai apstiprinātu to, ka autotransports atbilst šī pielikuma prasībām.

Ja autotransporta pārbaude netiek ieskaitīta, kā noteikts šajā pielikumā, jāpārliecinās, ka tas noticis attiecīgo pārbaudes apstākļu dēļ, nevis nekontrolētu lauku izveidošanās rezultātā.

4.1.1.

Tiek izmantota aizvietošanas metode saskaņā ar ►M5  ISO 11451-1: 3. izdevums, 2005 ◄ , lai radītu pārbaudes lauka apstākļus.

4.1.2.

Pārraides līnijas sistēmām (PLS) tiks izmantots viens lauka paraugs uzņēmuma atbalsta punktā.

Antenām tiks izmantoti četri lauka paraugi uzņēmuma atbalsta līnijā.

4.1.3.

Autotransports tiks novietots ar autotransporta centra līniju uz uzņēmuma atbalsta punkta vai līnijas. Auto transportam parasti jāatrodas pret nostiprinātu antenu. Tomēr, ja elektroniskās kontroles vienības un saistītais elektrotīkla lietojums pārsvarā atrodas autotransporta aizmugurē, pārbaude jāveic, autotransportam atrodoties ar aizmuguri pret antenu. Ja pārbaude jāveic garam autotransportam (piemēram, atdalīts autotransports un vieglie furgoni), kuriem elektroniskās kontroles vienības un saistītais elektrotīkla lietojums pārsvarā atrodas autotransporta vidū, atbalsta punkts ir jānovieto vai nu uz autotransporta labās vai kreisās virsmas. Šim atbalsta punktam jābūt autotransporta vidus punktā vai vienas puses punktā, kuru izvēlējies ražotājs kopā ar kompetentu iestādi, ņemot vērā elektronisko sistēmu izvietojumu un jebkuru elektrotīkla lietojumu.

Šāda pārbaude var notikt tikai tad, ja telpas fiziskā konstrukcija to atļauj. Antenas atrašanās vieta ir jānorāda pārbaudes ziņojumā.

1.1.

Šajā pielikumā raksturotā pārbaudes metode ir piemērojama EAS, kas vēlāk var tikt ievietoti autotransportā, kurš atbilst IV pielikumam.

1.2.

Šī pārbaude ir domāta, lai mērītu platjoslas elektromagnētiskos izstarojumus no EAS (piemēram, aizdedzes sistēmas, elektriskais motors utt.).

Ja šajā pielikumā nav noteikts citādi, pārbaude ir jāveic saskaņā ar SRTĪK 25 (2. izdevums, 2002. gads).

2.1.

EAS pārbaudes laikā jāstrādā normālā režīmā, ieteicams ar maksimālu jaudu.

3.1.

Testu veic saskaņā ar CISPR 25 (2. izdevums, 2002) 6.4. punktu – ALSE metode.

3.2.

Kā alternatīvu amortizatora līnijas aizsargkamerai (ALAK) var izmantot atklātu pārbaudes vietu (APV), kas ir saskaņā ar SRTĪK 16-1 (2. izdevums, 2002. gads) prasībām (sk. šī pielikuma 1. pielikumu).

3.3.

Lai nodrošinātu to, ka nekādi ārēji trokšņi vai signāli ar pietiekamu spēku, kas varētu ietekmēt mērījumus, netraucē pārbaudi, mērījumi ir jāveic pirms vai pēc galvenās pārbaudes. Šajā mērījumā ārējie trokšņi vai signāli ir vismaz 6 dB zemāki par traucējumu ierobežojumiem, kas doti I pielikuma 6.5.2.1. punktā, izņemot apzināti radītus, vispārīgus šaurjoslas izstarojumus.

4.1.

Ierobežojumi pastāv viscaur frekvenču amplitūdā no 30 līdz 1 000 MHz mērījumiem pus atbalss nodalījumā vai ārpustelpu pārbaudes vietā.

4.2.

Mērījumus var veikt vai nu ar pusvirsotnes vai virsotnes detektoriem. I pielikuma 6.2. un 6.5. punktā dotie ierobežojumi ir pusvirsotnes detektoriem. Ja tiek izmantoti virsotnes detektori, jāpiemēro 20 dB korekcijas faktors, kā noteikts SRTĪK 12 (5. izdevums, 2001. gads).

4.3.

Tehniskais dienests veiks pārbaudi ar intervāliem, kas noteikti SRTĪK 25 (2. izdevums, 2002. gads) standartā viscaur frekvenču diapazonam no 30 līdz 1 000 MHz.

Turklāt, ja ražotājs iesniedz mērījumu datus visai frekvenču joslai no pārbaudes laboratorijas, kuras attiEKīgās daļas ir akreditētas ar ISO 17025 (1. izdevums, 1999. gads) un kuru atzinusi atzīšanas iestāde, tehniskais dienests var sadalīt frekvenču diapazonu 13 frekvenču joslās 30–50, 50–75, 75–100, 100–130, 130–165, 165–200, 200–250, 250–320, 320–400, 400–520, 520–660, 660–820, 820–1 000 MHz un veikt pārbaudes 13 frekvencēs, dodot augstākos izstarojuma līmeņus katrā joslā, lai apstiprinātu to, ka EAS atbilst šī pielikuma prasībām.

Ja šīs pārbaudes laikā ierobežojums ir pārsniegts, jāveic izmeklēšana, lai pārliecinātos, ka tas ir noticis EAS, nevis pamata radiācijas dēļ.

4.4.

Mērījumu maksimums saistībā ar ierobežojumiem (horizontāla/vertikāla polarizācija) katrā no 13 frekvenču joslām ir jālasa kā līknes mērījumi tajā frekvencē, kurā mērījumi ir veikti.

1.1.

Šajā pielikumā raksturotā pārbaudes metode ir piemērojama EAS, kas vēlāk var tikt ievietotas autotransportā, kurš atbilst IV pielikumam.

1.2.

Ar šo pārbaudi ir plānots mērīt šaurjoslas elektromagnētiskos izstarojumus, kurus rada uz mikroprocesora pamata veidota sistēma.

Ja šajā pielikumā nav noteikts citādi, pārbaude ir jāveic saskaņā ar SRTĪK 25 (2. izdevums, 2002. gads).

3.1.

Testu veic saskaņā ar CISPR 25 (2. izdevums, 2002) 6.4. punktu – ALSE metode.

3.2.

Kā alternatīvu amortizatora līnijas aizsargkamerai (ALAK) var izmantot atklātu pārbaudes vietu (APV), kas ir saskaņā ar SRTĪK 16-1 (2. izdevums, 2002. gads) prasībām (sk. VII pielikuma 1. pielikumu).

3.3.

Lai nodrošinātu to, ka nekādi ārēji trokšņi vai signāli ar pietiekamu spēku, kas varētu ietekmēt mērījumus, netraucē pārbaudi, mērījumi ir jāveic pirms vai pēc galvenās pārbaudes. Šajā mērījumā ārējie trokšņi vai signāli ir vismaz 6 dB zemāki par traucējumu ierobežojumiem, kas doti I pielikuma 6.5.2.1. punktā, izņemot apzināti radītus, vispārīgus šaurjoslas izstarojumus.

4.1.

Ierobežojumi pastāv viscaur frekvenču amplitūdā no 30 līdz 1 000 MHz mērījumiem pus atbalss nodalījumos vai ārpustelpu pārbaudes vietās.

4.2.

Mērījumi jāveic ar vidusmēra detektoru.

4.3.

Tehniskais dienests veiks pārbaudi ar intervāliem, kas noteikti SRTĪK 12 (5. izdevums, 2001. gads) standartā viscaur frekvenču diapazonam no 30 līdz 1 000 MHz.

Turklāt, ja ražotājs iesniedz mērījumu datus visai frekvenču joslai no pārbaudes laboratorijas, kuras attiecīgās daļas ir akreditētas ar ISO 17025 (1. izdevums, 1999. gads) un kuru atzinusi atzīšanas iestāde, tehniskais dienests var sadalīt frekvenču diapazonu 13 frekvenču joslās (30–50, 50–75, 75–100, 100–130, 130–165, 165–200, 200–250, 250–320, 320–400, 400–520, 520–660, 660–820, 820–1 000 MHz) un veikt pārbaudes 13 frekvencēs, dodot augstākos izstarojuma līmeņus katrā joslā, lai apstiprinātu to, ka EAS atbilst šī pielikuma prasībām. Ja šīs pārbaudes laikā ierobežojums ir pārsniegts, jāveic izmeklēšana, lai pārliecinātos, ka tas ir noticis EAS, nevis pamata radiācijas dēļ, ieskaitot jebkuras EAS radīto platjoslas radiāciju.

4.4.

Mērījumu maksimums saistībā ar ierobežojumiem (horizontāla/vertikāla polarizācija) katrā no 13 frekvenču joslām ir jālasa kā līknes mērījumi tajā frekvencē, kurā mērījumi ir veikti.

1.1.

Šajā pielikumā raksturoto (-ās) pārbaudes (-žu) metodi (-es) var piemērot EAS.

1.2.

▼M5

▼M3

2.1.

Testa apstākļi: saskaņā ar ISO 11452-1: 3. izdevums, 2005.

2.2.

EAS pārbaudes laikā ir jābūt ieslēgtai, EAS ir jāveicina darboties normālā darbības režīmā. Tā jāsagatavo saskaņā ar šo pielikumu, ja vien individuālās pārbaudes metodēs nav noteikts citādi.

2.3.

Jebkuras citas ierīces, kas nepieciešamas, lai EAS darbotos pārbaudes laikā, nedrīkst atrasties pārbaudes vietā kalibrēšanas fāzes laikā. Citas ierīces kalibrēšanas laikā nedrīkst būt tuvāk par 1 m no atbalsta punkta.

2.4.

Lai nodrošinātu atkārtojamu mērījumu rezultātu iegūšanu, ja pārbaudes un mērījumi tiek veikti atkārtoti, pārbaudes signālu radošām ierīcēm un to izkārtojumam jābūt tādā pašā specifikācijā kā katras attiecīgās kalibrēšanas fāzes laikā.

2.5.

Ja EAS pārbaudes laikā sastāv no vairāk kā vienas vienības, savienojošie kabeļi ideālā gadījumā būtu izmantojamais elektrotīkls, kas domāts lietošanai katrā autotransportā. Ja tas nav pieejams, attālumam starp elektroniskās kontroles vienību un AN ir jābūt saskaņā ar standartu. Visiem kabeļiem elektrotīkla lietojumā jābūt cik vien iespējams reāli norobežotiem un, ieteicams, ar patieso noslogojumu un enerģijas pārveidotājiem.

3.2.

Tehniskais dienests testu veic intervālos, kas norādīti ISO 11452-1: 3. izdevums, 2005, frekvenču diapazonā no 20 līdz 2 000 MHz.

Ja ražotājs nodrošina datus par mērījumiem visā frekvenču diapazonā no testēšanas laboratorijas, kas akreditēta saskaņā ar ISO 17025: 1. izdevums, 1999, attiecīgajām daļām un ko atzinusi apstiprinātāja iestāde, tad tehniskais dienests kā alternatīvu frekvenču diapazonā var izvēlēties samazinātu skaitu izlases frekvenču, piemēram, 27, 45, 65, 90, 120, 150, 190, 230, 280, 380, 450, 600, 750, 900, 1 300 un 1 800 MHz, lai pārliecinātos par to, vai ESA atbilst šā pielikuma prasībām.

3.3.

Ja EAS pārbaudes netiek ieskaitītas, kā noteikts šajā pielikumā, jāpārliecinās, ka tas noticis attiecīgo pārbaudes apstākļu dēļ, nevis nekontrolētu lauku izveidošanās rezultātā.