01972A0722(03) — LV — 01.09.2021 — 008.001


Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

NOLĪGUMS

starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Šveices Konfederāciju

(OV L 300, 31.12.1972., 189. lpp)

Grozīts ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

 M1

DECISION OF THE JOINT COMMITTEE No 5/73 concerning movement certificates A.OS.l and A.W.I contained in Annexes V and VI to Protocol No 3 (*)

  L 160

65

18.6.1973

 M2

DECISION OF THE JOINT COMMITTEE No 6/73 supplementing and amending Protocol No 3 on the definition of the concept of “originating products” and methods of administrative cooperation (*)

  L 160

67

18.6.1973

 M3

DECISION OF THE JOINT COMMITTEE No 7/73 on goods which are en route on 1 April 1973 (*)

  L 160

72

18.6.1973

 M4

DECISION OF THE JOINT COMMITTEE No 8/73 on A.W.I certificates contained in Annex VI to Protocol No 3 (*)

  L 160

73

18.6.1973

 M5

DECISION No 9/73 OF THE JOINT COMMITTEE supplementing and amending Articles 24 and 25 of Protocol No 3 concerning the definition of the concept of “originating products” and methods of administrative cooperation (*)

  L 347

37

17.12.1973

 M6

DECISION No 10/73 OF THE JOINT COMMITTEE of 12 December 1973 (*)

  L 365

136

31.12.1973

 M7

DECISION No 11/73 OF THE JOINT COMMITTEE of 11 December 1973 (*)

  L 365

162

31.12.1973

 M8

DECISION No 11/73 OF THE JOINT COMMITTEE of 11 December 1973 (*)

  L 365

166

31.12.1973

 M9

DECISION No 1/74 OF THE JOINT COMMITTEE supplementing and amending Protocol No 3 concerning the definition of the concept of “originating products” and methods of administrative cooperation (*)

  L 224

17

13.8.1974

 M10

DECISION No 2/74 OF THE JOINT COMMITTEE establishing a simplified procedure for the issue of EUR.1 movement certificates (*)

  L 224

18

13.8.1974

 M11

DECISION No 3/74 OF THE JOINT COMMITTEE of 31 October 1974 (*)

  L 352

32

28.12.1974

►M12

PAPILDPROTOKOLS Nolīgumam starp Eiropas Ekonomikas Kopienu un Šveices Konfederāciju

  L 106

17

26.4.1975

 M13

DECISION No 1/75 OF THE JOINT COMMITTEE of 1 December 1975 (*)

  L 338

74

31.12.1975

 M14

DECISION No 2/75 OF THE JOINT COMMITTEE of 1 December 1975 (*)

  L 338

76

31.12.1975

 M15

DECISION 1/76 OF THE JOINT COMMITTEE of 12 April 1976 (*)

  L 215

14

7.8.1976

 M16

NOLĪGUMS vēstuļu apmaiņas veidā, ar ko groza Eiropas Ekonomikas kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīguma 2. protokolam pievienoto I un II tabulu

  L 298

44

28.10.1976

 M17

AGREEMENT in the form of an exchange of letters amending the English version of Table II of Protocol 2 to the Agreement between the European Economic Community and the Swiss Confederation (*)

  L 328

58

26.11.1976

 M18

DECISION No 2/76 OF THE JOINT COMMITTEE supplementing and amending Lists A and B annexed to Protocol 3 concerning the definition of the concept of “originating products” and methods of administrative cooperation and the list contained in Article 25 of that Protocol (*)

  L 328

50

26.11.1976

 M19

DECISION No 3/76 OF THE JOINT COMMITTEE supplementing Note 11, Article 23 in Annex I to Protocol 3 concerning the definition of the concept of “originating products” and methods of administrative cooperation (*)

  L 328

56

26.11.1976

 M20

AGREEMENT in the form of an exchange of letters amending Annex A to Protocol 1 to the Agreement between the European Economic Community and the Swiss Confederation (*)

  L 338

17

7.12.1976

 M21

JOINT COMMITTEE DECISION No 1/77 of 14 December 1977 (*)

  L 342

28

29.12.1977

 M22

JOINT COMMITTEE DECISION No 2/77 of 14 December 1977 (*)

  L 342

87

29.12.1977

 M23

COUNCIL REGULATION (EEC) No 2933/77 of 20 December 1977 (*)

  L 342

27

29.12.1977

 M24

VENOŠANĀS vēstuļu apmaiņas veidā, ar ko groza Eiropas Ekonomikas kopienas un Šveices Konfederācijas nolīguma 1. protokola A pielikumu

  L 116

2

28.4.1978

►M25

NOLĪGUMS vēstuļu apmaiņas formā, ar ko groza Eiropas Ekonomikas kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumu

  L 303

26

28.10.1978

 M26

JOINT COMMITTEE DECISION No 1/78 of 5 December 1978 (*)

  L 376

20

30.12.1978

 M27

JOINT COMMITTEE DECISION No 1/80 of 28 May 1980 (*)

  L 257

20

1.10.1980

 M28

JOINT COMMITTEE DECISION No 2/80 of 28 May 1980 (*)

  L 257

41

1.10.1980

 M29

JOINT COMMITTEE DECISION No 3/80 amending Protocol 3 concerning the definition of the concept of “originating products”and methods of administrative cooperation to take account of the accession of the Hellenic Republic to the Community (*)

  L 385

17

31.12.1980

 M30

JOINT COMMITTEE DECISION No 1/81 of 1 June 1981 (*)

  L 247

14

31.8.1981

 M31

JOINT COMMITTEE DECISION No 2/81 of 1 June 1981 (*)

  L 247

28

31.8.1981

 M32

JOINT COMMITTEE DECISION No 3/81 of 1 June 1981 (*)

  L 247

48

31.8.1981

 M33

JOINT COMMITTEE DECISION No 4/81 of 1 June 1981 (*)

  L 247

63

31.8.1981

 M34

JOINT COMMITTEE DECISION No 1/82 of 17 September 1982 (*)

  L 382

24

31.12.1982

 M35

EEC-SWITZERLAND JOINT COMMITTEE DECISION No 2/82 of 8 December 1982 (*)

  L 385

68

31.12.1982

 M36

EEC-SWITZERLAND JOINT COMMITTEE DECISION No 2/82 of 8 December 1982 (*)

  L 385

68

31.12.1982

 M37

NOLĪGUMS vēstuļu apmaiņas veidā par grozījumiem Nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Šveices Konfederāciju 2. protokolam pievienotajā II tabulā

  L 337

2

2.12.1983

 M38

AGREEMENT in the form of an exchange of letters consolidating and modifying the text of Protocol 3 to the Agreement between the European Economic Community and the SwissConfederation (*)

  L 323

313

11.12.1984

 M39

DECISION No 1/85 OF THE EEC-SWITZERLAND JOINT COMMITTEE of 21 May 1985 (*)

  L 301

14

15.11.1985

 M40

NOLĪGUMS vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Šveices Konfederāciju par tirdzniecības režīmu attiecībā uz zupām, mērcēm un garšvielām

  L 309

23

21.11.1985

 M41

EEC-SWITZERLAND JOINT COMMITTEE DECISION No 2/85 of 3 December 1985 (*)

  L 47

47

25.2.1986

 M42

DECISION No 1/86 OF THE EEC-SWITZERLAND JOINT COMMITTEE of 17 March 1986 (*)

  L 134

27

21.5.1986

 M43

DECISION No 2/86 OF THE EEC-SWITZERLAND JOINT COMMITTEE of 28 May 1986 (*)

  L 199

28

22.7.1986

 M44

DECISION No 3/86 OF THE EEC-AUSTRIA JOINT COMMITTEE of 10 December 1986 (*)

  L 100

26

11.4.1987

 M45

DECISION No 1/87 OF THE EEC-SWITZERLAND JOINT COMMITTEE of 4 June 1987 (*)

  L 236

12

20.8.1987

 M46

DECISION No 2/87 OF THE EEC-SWITZERLAND JOINT COMMITTEE of 23 October 1987 (*)

  L 388

39

31.12.1987

 M47

DECISION No 3/87 OF THE EEC-SWITZERLAND JOINT COMMITTEE of 14 December 1987 (*)

  L 100

14

19.4.1988

 M48

PROTOCOL 3 concerning the definition of the concept of “originating products” and methods of administrative cooperation (*)

  L 216

75

8.8.1988

 M49

DECISION No 2/88 OF THE EEC-SWITZERLAND JOINT COMMITTEE of 6 December 1988 (*)

  L 379

27

31.12.1988

 M50

DECISION No 3/88 OF THE EEC-SWITZERLAND JOINT COMMITTEE of 6 December 1988 (*)

  L 379

29

31.12.1988

 M51

DECISION No 4/88 OF THE EEC-SWITZERLAND JOINT COMMITTEE of 6 December 1988 (*)

  L 379

30

31.12.1988

 M52

DECISION No 5/88 OF THE EEC-SWITZERLAND JOINT COMMITTEE of 6 December 1988 (*)

  L 381

22

31.12.1988

 M53

DECISION No 1/89 OF THE EEC-SWITZERLAND JOINT COMMITTEE of 26 June 1989 (*)

  L 278

23

27.9.1989

►M54

PAPILDU PROTOKOLS Eiropas Ekonomikas kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīgumam par esošo kvantitatīvo ierobežojumu un pasākumu ar līdzvērtīgu iedarbību, kas ietekmē eksportu, atcelšanu un jaunu ierobežojumu novēršanu

  L 295

29

13.10.1989

 M55

DECISION No 1/90 OF THE EEC-SWITZERLAND JOINT COMMITTEE of 2 May 1990 (*)

  L 176

12

10.7.1990

 M56

DECISION No 4/90 OF THE EEC-SWITZERLAND JOINT COMMITTEE of 8 June 1990 (*)

  L 210

36

8.8.1990

 M57

DECISION No 1/9 OF THE EEC-SWITZERLAND JOINT COMMITTEE of 27 September 1991 (*)

  L 311

17

12.11.1991

 M58

DECISION No 2/91 OF THE EEC-SWITZERLAND JOINT COMMITTEE of 27 September 1991 (*)

  L 311

18

12.11.1991

 M59

DECISION No 3/91 OF THE EEC-SWITZERLAND JOINT COMMITTEE of 13 December 1991 (*)

  L 42

45

18.2.1992

 M60

DECISION No 3/92 OF THE EEC-SWITZERLAND JOINT COMMITTEE of 18 November 1992 (*)

  L 85

21

6.4.1993

 M61

DECISION No 1/93 OF THE EEC-SWITZERLAND JOINT COMMITTEE of 5 April 1993 (*)

  L 283

37

18.11.1993

 M62

DECISION No 2/93 OF THE EEC-SWITZERLAND JOINT COMMITTEE of 28 April 1993 (*)

  L 52

11

23.2.1994

 M63

DECISION No 3/93 OF THE EEC-SWITZERLAND JOINT COMMITTEE of 28 June 1993 (*)

  L 52

23

23.2.1994

 M64

DECISION No 1/94 OF THE EC-SWITZERLAND JOINT COMMITTEE of 6 April 1994 (*)

  L 204

150

6.8.1994

►M65

VIENOŠANĀS VĒSTUĻU APMAIŅAS VEIDĀ starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, pievienojot Vienošanai starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Šveices Konfederāciju protokolu par savstarpēju administratīvu palīdzību muitas lietās

  L 169

77

27.6.1997

 M66

DECISION No 1/96 OF THE EC-SWITZERLAND JOINT COMMITTEE of 19 December 1996 (*)

  L 195

1

23.7.1997

 M67

DECISION No 1/1999 OF THE EC-SWITZERLAND JOINT COMMITTEE of 24 June 1999 (*)

  L 249

25

22.9.1999

 M68

DECISION No 2/1999 OF THE EC-SWITZERLAND JOINT COMMITTEE of 29 November 1999 (*)

  L 323

14

15.12.1999

 M69

VĒSTUĻU APMAIŅĀ NOSLĒGTĀ VIENOŠANĀS starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par 2. protokolu Eiropas Ekonomikas kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumam

  L 76

12

25.3.2000

►M70

DECISION No 1/2000 OF THE EC-SWITZERLAND JOINT COMMITTEE of 25 October 2000 (*)

  L 51

1

21.2.2001

 M71

DECISION No 1/2001 OF THE EC-SWITZERLAND JOINT COMMITTEE of 24 January 2001 (*)

  L 51

40

21.2.2001

 M72

ES–ŠVEICES APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2004 (2004. gada 30. aprīlis),

  L 352

17

27.11.2004

►M73

NOLĪGUMS starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, ar kuru groza 1972. gada 22. jūlija Eiropas Ekonomikas kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumu par noteikumiem, kas piemērojami apstrādātiem lauksaimniecības produktiem

  L 23

19

26.1.2005

 M74

Grozīts ar: ES UN ŠVEICES APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2014 (2014. gada 13. februāris),

  L 54

19

22.2.2014

 M75

EK UN ŠVEICES APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 2/2005 (2005. gada 17. marts),

  L 101

17

21.4.2005

 M76

EK UN ŠVEICES APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 3/2005 (2005. gada 15. decembris),

  L 45

1

15.2.2006

 M77

EK UN ŠVEICES APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2006 (2006. gada 31. janvāris),

  L 44

18

15.2.2006

►M78

EK UN ŠVEICES APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 2/2006 (2006. gada 31. janvāris),

  L 44

21

15.2.2006

 M79

EK UN ŠVEICES APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2007 (2007. gada 31. janvāris),

  L 35

29

8.2.2007

 M80

EK UN ŠVEICES APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 2/2007 (2007. gada 26. jūlijs),

  L 218

14

23.8.2007

 M81

EK UN ŠVEICES APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2008 (2008. gada 22. februāris),

  L 69

34

13.3.2008

 M82

EK UN ŠVEICES APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2009 (2009. gada 14. janvāris),

  L 29

55

31.1.2009

 M83

EIROPAS KOPIENAS UN ŠVEICES APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 2/2009 (2009. gada 13. jūlijs),

  L 252

1

24.9.2009

 M84

EK UN ŠVEICES APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2010 (2010. gada 28. janvāris),

  L 41

72

16.2.2010

 M85

EK UN ŠVEICES APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2011 (2011. gada 14. janvāris),

  L 19

40

22.1.2011

 M86

ES UN ŠVEICES APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2012 (2012. gada 15. marts),

  L 85

35

24.3.2012

 M87

ES UN ŠVEICES APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2013 (2013. gada 18. marts),

  L 82

60

22.3.2013

 M88

ES UN ŠVEICES APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 2/2015 (2015. gada 3. decembris),

  L 23

79

29.1.2016

 M89

ES UN ŠVEICES APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2018 (2018. gada 20. aprīlis),

  L 111

7

2.5.2018

 M90

ES UN ŠVEICES APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2019 (2019. gada 29. janvāris),

  L 43

36

14.2.2019

►M91

ES UN ŠVEICES APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2021 (2021. gada 12. februāris),

  L 61

29

22.2.2021

►M92

ES UN ŠVEICES APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 2/2021 (2021. gada 12. augusts),

  L 404

1

15.11.2021


Labots ar:

 C1

Kļūdu labojums, OV L 033, 10.2.2016, lpp 38 (2/2016)

 C2

Kļūdu labojums, OV L 232, 17.9.2018, lpp 4 (Nr. 2/2016)



(*)

Šis tiesību akts nekad nav publicēts latviešu valodā.




▼B

NOLĪGUMS

starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Šveices Konfederāciju



EIROPAS EKONOMIKAS KOPIENA,

no vienas puses, un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA,

no otras puses,

VĒLOTIES pēc Eiropas Ekonomikas kopienas paplašināšanās nostiprināt un paplašināt starp Kopienu un Šveici pastāvošās ekonomiskās attiecības un, ievērojot godīgas konkurences apstākļus, nodrošināt savstarpējas tirdzniecības saskaņotu attīstību, lai veicinātu Eiropas izveides darbu;

NOLĒMUŠAS šajā nolūkā pakāpeniski likvidēt šķēršļus faktiski visai savstarpējai tirdzniecībai, saskaņā ar Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību noteikumiem, kas attiecas uz brīvās tirdzniecības zonu izveidošanu;

APLIECINOT gatavību izskatīt, ievērojot visus būtiskos faktorus, un jo īpaši attīstību Kopienā, iespēju attīstīt un padziļināt to attiecības, ietverot jomas, uz kurām neattiecas šis nolīgums un kurās Pušu ekonomikas interesēs varētu būt lietderīgi tās paplašināt;

IR NOLĒMUŠAS, izpildot šos mērķus un ņemot vērā, ka neviens šā nolīguma noteikumus nevar iztulkot tādā veidā, kas Līgumslēdzējas puses atbrīvo no saistībām, kuras tām uzliktas saskaņā ar citiem starptautiskajiem nolīgumiem,

NOSLĒGT ŠO NOLĪGUMU.



1. pants

Šā nolīguma mērķis ir:

a) 

savstarpējas tirdzniecības paplašināšanas ceļā veicināt Eiropas Ekonomikas kopienas un Šveices Konfederācijas ekonomisko attiecību saskaņotu attīstību, kā arī tādā veidā sekmēt saimniecisko darbību, dzīves un darba apstākļu uzlabošanos, paaugstinātu produktivitāti un finanšu stabilitāti Kopienā un Šveicē;

b) 

nodrošināt godīgas konkurences apstākļus tirdzniecībā starp Līgumslēdzējām pusēm;

c) 

šādā veidā veicināt pasaules tirdzniecības saskaņotu attīstību un paplašināšanu, novēršot tirdzniecības šķēršļus.

▼M70

Article 2

The Agreement shall apply to products originating in the Community or Switzerland:

(i) 

which fall within Chapters 25 to 97 of the Harmonised Commodity Description and Coding System, excluding the products listed in Annex I;

(ii) 

which are specified in Annex II;

(iii) 

which are specified in Protocol 2, with due regard to the arrangements provided for in that Protocol.

▼B

3. pants

1.  
Tirdzniecībā starp Kopienu un Šveici neievieš jaunus ievedmuitas nodokļus.
2.  

Ievedmuitas nodokļus pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

a) 

1973. gada 1. aprīlī visus nodokļus samazina līdz 80 % no pamatnodokļa;

b) 

turpmākus četrus samazinājumus ik 20 % apmērā veic:

1974. gada 1. janvārī,

1975. gada 1. janvārī,

1976. gada 1. janvārī,

1977. gada 1. jūlijā.

4. pants

1.  
Noteikumi par ievedmuitas nodokļu pakāpenisku atcelšanu attiecas arī uz fiskālajiem muitas nodokļiem.

Līgumslēdzējas puses fiskālo muitas nodokli vai muitas nodokļa fiskālo elementu var aizstāt ar iekšējo nodokli.

2.  
Apvienotā Karaliste, Dānija, Īrija un ►M12  ————— ◄ var saglabāt fiskālo muitas nodokli vai muitas nodokļa fiskālo elementu līdz 1976. gada 1. janvārim gadījumā, ja tiek īstenots 38. pants “Aktā par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu korekcijām” ►M12  ————— ◄ .

▼M70

3.  
Switzerland may retain temporarily, while observing the conditions of Article 18, duties corresponding to the fiscal element contained in customs duties on imports of products specified in Annex III.

▼B

Nolīguma 29. pantā paredzētā Apvienotā komiteja pārbauda atbilstību iepriekšējā daļā izklāstītajiem nosacījumiem, jo īpaši, ja mainīts fiskālā elementa apmērs.

Apvienotā komiteja pārbauda stāvokli attiecībā uz šādu nodokļu pārveidošanu par iekšējiem nodokļiem līdz 1980. gada 1. janvārim vai jebkuram citam datumam, ko tā varētu noteikt, ievērojot apstākļus.

5. pants

1.  
Pamatnodoklis, kam piemēro 3. pantā un 1. protokolā paredzētos secīgos samazinājumus, ir tas nodoklis, kas katram izstrādājumam faktiski piemērots 1972. gada 1. janvārī.
2.  
Ja pēc 1972. gada 1. janvāra sāk piemērot nodokļu samazinājumus, kuri izriet no vienošanās par tarifiem, kas noslēgtas Tirdzniecības konferences rezultātā, kura notika Ženēvā no 1964. līdz 1967. gadam, šādi samazinātie nodokļi aizstāj pamatnodokļus, kas minēti 1. punktā.
3.  
Saskaņā ar 3. pantu un ►M12  Protokoli Nr. 1 un Nr. 2 ◄ aprēķinātos samazinātos nodokļus piemēro, noapaļojot līdz pirmajam ciparam aiz komata.

Ja attiecībā uz Īrijas muitas tarifa specifiskajiem nodokļiem vai jaukto nodokļu specifiskajām daļām Kopiena piemēro 39. panta 5. punktu “Aktā par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu korekcijām” ►M12  ————— ◄ , piemēro 3. pantu un ►M12  Protokoli Nr. 1 un Nr. 2 ◄ , noapaļojot līdz pirmajam ciparam aiz komata.

6. pants

1.  
Tirdzniecībā starp Kopienu un Šveici neievieš jaunus maksājumus ar ievedmuitas nodoklim līdzvērtīgu iedarbību.
2.  
Maksājumi ar ievedmuitas nodoklim līdzvērtīgu iedarbību, kas tirdzniecībā starp Kopienu un Šveici ieviesti 1972. gada 1. janvārī vai pēc tam, atceļ ar šā nolīguma spēkā stāšanos.

Jebkuru maksājumu ar ievedmuitas nodoklim līdzvērtīgu iedarbību, kura likme 1972. gada 31. decembrī ir lielāka par 1972. gada 1. janvārī faktiski piemēroto, ar šā nolīguma spēkā stāšanos samazina līdz pēdējai no minētajām likmēm.

3.  

Maksājumus ar ievedmuitas nodoklim līdzvērtīgu iedarbību pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

a) 

vēlākais līdz 1974. gada 1. janvārim katru maksājumu samazina līdz 60 % no 1972. gada 1. janvārī piemērotās likmes;

b) 

turpmāku samazināšanu trīs reizes ik 20 % apmērā veic:

1975. gada 1. janvārī,

1976. gada 1. janvārī,

1977. gada 1. jūlijā.

7. pants

1.  
Tirdzniecībā starp Kopienu un Šveici neievieš ievedmuitas nodokļus vai maksājumus ar ievedmuitas nodoklim līdzvērtīgu iedarbību.

Ievedmuitas nodokļus un maksājumus ar ievedmuitas nodoklim līdzvērtīgu iedarbību atceļ ne vēlāk kā 1974. gada 1. janvārī.

▼M70

2.  
In the case of products listed in Annex IV, customs duties on exports and charges having equivalent effect shall be abolished in accordance with the provisions of that Annex.

▼B

8. pants

1. protokolā noteikts atsevišķiem izstrādājumiem piemērojamais tarifa režīms un noteikumi.

9. pants

2. protokolā noteikts atsevišķām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm piemērojamais tarifa režīms un noteikumi.

10. pants

1.  
Īpašu noteikumu gadījumā, kas pieņemti kā spēkā esošo noteikumu grozījumi vai uz šādu grozījumu pamata, attiecīgā Līgumslēdzēja puse var pielāgot noteikumus, kas izriet no šā nolīguma attiecībā uz izstrādājumiem, uz kuriem attiecas šie noteikumi vai grozījumi.
2.  
Šādos gadījumos attiecīgā Līgumslēdzēja puse ņem vērā otras Līgumslēdzējas puses intereses. Šajā nolūkā Līgumslēdzējas puses var savstarpēji apspriesties Apvienotajā komitejā.

11. pants

Nolīguma 3. protokolā noteikti izcelsmes noteikumi.

12. pants

Līgumslēdzēja puse, kura apsver efektīvā līmeņa samazināšanu tiem nodokļiem vai maksājumiem ar nodoklim līdzvērtīgu iedarbību, kas piemērojami tām trešām valstīm, uz kurām attiecas vislielākās labvēlības režīms, vai kura apsver apturēt to piemērošanu, ziņo par to Apvienotajai komitejai vismaz trīsdesmit dienas pirms šādas samazināšanas vai apturēšanas stāšanās spēkā, ciktāl tas iespējams. Tā ņem vērā jebkuru otras Līgumslēdzējas puses iebildumu par jebkādiem traucējumiem, ko šīs darbības varētu izraisīt.

▼M25

12.a. pants

Ja groza vienas vai abu Līgumslēdzējas pušu muitas tarifu nomenklatūru nolīgumā minētajām precēm, Apvienotā komiteja var pielāgot šo preču tarifu nomenklatūru nolīgumā, tā lai panāktu atbilstību šiem grozījumiem, pienācīgi ievērojot principu, ka ir jāsaglabā no nolīguma izrietošās priekšrocības.

▼B

13. pants

1.  
Tirdzniecībā starp Kopienu un Šveici neievieš jaunus kvantitatīvus importa ierobežojumus vai pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību.
2.  
Kvantitatīvus importa ierobežojumus atceļ 1973. gada 1. janvārī, un pasākumus ar kvantitatīviem importa ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību atceļ ne vēlāk kā 1975. gada 1. janvārī.

▼M54

13.a pants

1.  
Tirdzniecībā starp Kopienu un Šveici eksportam netiek piemēroti nekādi jauni kvantitatīvi ierobežojumi vai pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību.
2.  
1990. gada 1. janvārī tiek atcelti kvantitatīvi ierobežojumi vai pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību, izņemot tos, kuri 1989. gada 1. janvārī tika piemēroti 6. protokolā uzskaitītajiem produktiem un kuri tiek atcelti saskaņā ar minētā protokola noteikumiem.

13.b pants

Līgumslēdzēja puse, kura domā ieviest izmaiņas režīmā, ko tā piemēro eksportam uz trešajām valstīm, ciktāl tas iespējams, paziņo par to apvienotajai komitejai ne mazāk kā 30 dienas, pirms ierosinātās izmaiņas stājas spēkā. Tā ņem vērā visus otras Līgumslēdzējas puses iebildumus par traucējumiem, kas tādējādi varētu rasties.

▼B

14. pants

▼M70

1.  
The Community reserves the right to modify the arrangements applicable to the petroleum products falling within heading Nos 27.10, 27.11, ex 27.12 (excluding ozokerite and lignite/peat wax), and 27.13 of the Harmonised Commodity Description and Coding System upon adoption of decisions under the common commercial policy for the products in question or upon establishment of a common energy policy.

▼B

Šādā gadījumā Kopiena ņem vērā Šveices intereses; šajā nolūkā tā informē Apvienoto komiteju, kuras sanāksmes notiek saskaņā ar 31. panta nosacījumiem.

2.  
Līdzīgā situācijā Šveice patur tiesības rīkoties līdzīgi.
3.  
Attiecībā uz 1. un 2. punktu, nolīgums neskar beztarifu noteikumus, ko piemēro naftas produktu ievedumam.

15. pants

1.  
Līgumslēdzējas puses apliecina gatavību sekmēt tādu lauksaimniecības produktu tirdzniecības saskaņotu attīstību, uz kuriem neattiecas šis nolīgums.
2.  
Līgumslēdzējas puses to lauksaimniecības noteikumus veterinārijas, dzīvnieku veselības un fitosanitārijas jomā piemēro nediskriminējošā veidā, un neievieš jaunus pasākumus, kas
3.  
Līgumslēdzējas puses saskaņā ar 31. pantā izklāstītajiem nosacījumiem pārbauda jebkādas grūtības, kas varētu rasties to tirdzniecībā ar lauksaimniecības produktiem, un cenšas atrast atbilstošus risinājumus.

16. pants

Kopienā ievestiem Šveices izcelsmes izstrādājumiem no 1977. gada 1. jūlija nepiemēro labvēlīgāku režīmu par to, ko Kopienas dalībvalstis piemēro savā starpā.

17. pants

Ar šo nolīgumu neaizliedz saglabāt vai veidot muitas savienības, brīvās tirdzniecības zonas vai pierobežas tirdzniecības režīmu, ja vien tas neietekmē šajā nolīgumā paredzēto tirdzniecības režīmu, jo īpaši izcelsmes noteikumus.

18. pants

Līgumslēdzējas puses atturas no jebkādiem pasākumiem vai iekšējas fiskālas darbības, kas tieši vai netieši rada vienas Līgumslēdzējas puses izstrādājumu diskrimināciju salīdzinājumā ar līdzīgiem otras Līgumslēdzējas puses izcelsmes izstrādājumiem.

Par izstrādājumiem, kurus eksportē uz vienu Līgumslēdzēju pusi, nevar gūt labumu no iekšējo nodokļu atmaksas, kas pārsniedz attiecīgajiem izstrādājumiem uzlikto tiešo vai netiešo nodokļu apjomu.

19. pants

Uz maksājumiem, kas saistīti ar preču tirdzniecību, un šādu maksājumu pārskaitījumiem uz Kopienas dalībvalsti, kuras rezidents ir kreditors, vai uz Šveici, neattiecas nekādi ierobežojumi.

Līgumslēdzējas puses atturas no apmaiņas vai administratīviem ierobežojumiem saistībā ar tādu īstermiņa vai vidēja termiņa kredītu piešķiršanu, atmaksu vai apstiprināšanu, kas attiecas uz tirdznieciskiem darījumiem, kuros piedalās to rezidenti.

20. pants

Šis nolīgums neierobežo tādus aizliegumus vai ierobežojumus attiecībā uz importu, eksportu vai tranzītprecēm, kas pamatoti ar sabiedrības morāles, likumības un kārtības vai valsts drošības apsvērumiem, ar cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzības, nacionālo mākslas, vēstures vai arheoloģijas kultūras vērtību aizsardzības, rūpnieciskā vai komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumiem. Šādi aizliegumi vai ierobežojumi tomēr nedrīkst ietvert patvaļīgu diskrimināciju vai slēptus ierobežojumus attiecībā uz tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm.

21. pants

Šis Nolīgums neierobežo Līgumslēdzēju pusi tādu pasākumu veikšanā:

a) 

ko tā uzskata par nepieciešamu, lai nepieļautu tādu informācijas izpaušanu, kas ir būtisks tās drošības interešu apdraudējums;

b) 

kas attiecas uz ieroču, munīcijas vai militārā aprīkojuma tirdzniecību vai uz aizsardzības nolūkiem vajadzīgu zinātnisko izpēti, attīstību vai ražošanu, ja šādi pasākumi nepasliktina konkurences apstākļus attiecībā uz izstrādājumiem, kuri nav paredzēti īpašām militārām vajadzībām;

c) 

ko tā uzskata par būtiskiem tās drošībai kara vai nopietna starptautiska saspīlējuma laikā.

22. pants

1.  
Līgumslēdzējas puses atturas no jebkuriem pasākumiem, kas varētu apdraudēt šā nolīguma mērķu sasniegšanu.
2.  
Tās veic visus vispārīgos vai īpašos pasākumus, kas nepieciešami, lai izpildītu savas saistības saskaņā ar šo nolīgumu.

Ja kāda Līgumslēdzēja puse uzskata, ka otra Līgumslēdzēja puse nepilda saistības saskaņā ar šo nolīgumu, tā var veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar 27. pantā paredzētajiem nosacījumiem un procedūrām.

23. pants

1.  

Ciktāl tas var ietekmēt tirdzniecību starp Kopienu un Šveici, ar šā nolīguma pareizu darbību nav savienojamas:

i) 

vienošanās starp uzņēmumiem, uzņēmumu apvienību lēmumi un uzņēmumu saskaņotas darbības, kuru mērķis ir ierobežot, samazināt vai izkropļot konkurenci attiecībā uz preču ražošanu vai tirdzniecību;

ii) 

dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, ko veic viens vai vairāki uzņēmumi Līgumslēdzējas puses teritorijā vai nozīmīgā tās daļā;

iii) 

atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai sniegts valsts atbalsts, kas izkropļo vai draud izkropļot konkurenci.

2.  
Ja Līgumslēdzēja puse uzskata, ka konkrētā darbība nav savienojama ar šo pantu, tā var veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar 27. pantā paredzētajiem nosacījumiem un procedūrām.

24. pants

Ja attiecīgā izstrādājuma importa pieaugums varētu būtiski kaitēt ražošanas darbībai, ko veic vienas Līgumslēdzējas puses teritorijā, un ja šo pieaugumu izraisa:

i) 

muitas nodokļu un maksājumu ar muitas nodoklim līdzvērtīgu iedarbību, ko attiecīgajam izstrādājumam uzlikusi importētāja Līgumslēdzēja puse, daļēja vai pilnīga samazināšana, kā paredzēts šajā nolīgumā; un

ii) 

tas, ka nodokļi un maksājumi ar nodoklim līdzvērtīgu iedarbību, ko eksportētāja Līgumslēdzēja puse uzlikusi attiecīgā izstrādājuma ražošanā izmantotām izejvielām vai starpproduktiem, ir ievērojami mazāki nekā atbilstošie importētājas Līgumslēdzējas puses uzliktie nodokļi vai maksājumi;

attiecīgā Līgumslēdzēja puse var veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar 27. pantā paredzētajiem nosacījumiem un procedūrām.

▼M54

24.a pants

Ja 7. un 13.a panta noteikumu ievērošana noved pie:

1) 

reeksporta uz trešo valsti, pret kuru Līgumslēdzēja puse attiecīgajam produktam saglabā kvantitatīvus eksporta ierobežojumus, izvedmuitas nodokļus vai pasākumus vai maksājumus ar līdzvērtīgu iedarbību; vai

2) 

eksportētājai Līgumslēdzējai pusei būtiski svarīga produkta nopietna deficīta vai šāda deficīta draudiem,

un ja augstākminētās situācijas rada vai, iespējams, radīs būtiskas grūtības eksportētājai Līgumslēdzējai pusei, tad šī Līgumslēdzēja puse var veikt atbilstošus pasākumus saskaņā ar 27. pantā noteiktajiem nosacījumiem un procedūrām.

▼B

25. pants

Ja viena no Līgumslēdzējām pusēm tirdzniecībā ar otru Līgumslēdzēju pusi konstatē dempingu, tā var veikt attiecīgus pretpasākumus atbilstīgi Līgumam par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu un saskaņā ar 27. pantā paredzēto procedūru.

26. pants

Ja kādā ekonomikas nozarē rodas būtiski traucējumi vai grūtības, kas varētu izraisīt būtisku reģiona ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, tad attiecīgā Līgumslēdzēja puse var veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar 27. pantā paredzētajiem nosacījumiem un procedūru.

▼M54

27. pants

1.  
Gadījumā, ja Līgumslēdzēja puse uzskata, ka produktu imports vai eksports varētu radīt 24., 24.a un 26. pantā minētās grūtības administratīvajās procedūrās, kuru mērķis ir ātri sniegt informāciju par tirdzniecības plūsmu tendencēm, tā informē otru Līgumslēdzēju pusi.
2.  
22. līdz 26. pantā precizētajos gadījumos pirms tajos paredzēto pasākumu veikšanas vai gadījumos, kad piemēro 3. punkta e) apakšpunktu, attiecīgā Līgumslēdzēja puse, cik vien ātri iespējams, apvienotajai komitejai sniedz visu attiecīgo informāciju, kas tai vajadzīga, lai rūpīgi pārbaudītu situāciju nolūkā rast abām Līgumslēdzējām pusēm pieņemamu risinājumu. Izvēloties pasākumus, priekšroka jādod tiem pasākumiem, kuri vismazāk traucē šī nolīguma darbību.

Par aizsardzības pasākumiem tūlīt ziņo apvienotajai komitejai, un par tiem regulāri apspriežas komitejā, jo īpaši, lai tos atceltu, tiklīdz apstākļi to ļauj.

3.  

Īstenojot 2. punktu, piemēro šādus noteikumus:

a) 

attiecībā uz 23. pantu jebkura Līgumslēdzēja puse var iesniegt jautājumu apvienotajai komitejai, ja tā uzskata, ka attiecīgā prakse nav savienojama ar šī nolīguma pareizu darbību 23. panta 1. punkta nozīmē.

Līgumslēdzējas puses nodrošina apvienoto komiteju ar visu attiecīgo informāciju un sniedz visu tai vajadzīgo palīdzību, lai izskatītu gadījumu un, attiecīgā gadījumā, novērstu praksi, pret kuru celti iebildumi.

Ja attiecīgā Līgumslēdzēja puse neizbeidz praksi, pret kuru celti iebildumi, apvienotās komitejas noteiktā laika periodā vai gadījumā, kad trīs mēnešu laikā no jautājuma iesniegšanas apvienotā komiteja nav panākusi vienošanos, attiecīgā Līgumslēdzēja puse var veikt jebkādus aizsardzības pasākumus, kurus tā uzskata par vajadzīgiem, lai novērstu būtiskās grūtības, kas radušās attiecīgās rīcības dēļ, jo īpaši tā var atsaukt tarifu koncesijas;

b) 

attiecībā uz 24. pantu grūtības, kas radušās šajā pantā minētās situācijas dēļ, tiek iesniegtas izskatīšanai apvienotajā komitejā, kura var pieņemt jebkādu lēmumu, kas vajadzīgs, lai novērstu šādas grūtības.

Ja apvienotā komiteja vai eksportētāja Līgumslēdzēja puse 30 dienu laikā no jautājuma iesniegšanas nav pieņēmusi lēmumu par grūtību novēršanu, importētājai Līgumslēdzējai pusei ir tiesības iekasēt kompensācijas maksājumu par importēto produktu.

Kompensācijas maksājumu aprēķina, atkarībā no izejvielu un ietverto starpproduktu tarifu neatbilstības ietekmes uz attiecīgo preču vērtību;

c) 

attiecībā uz 24.a pantu grūtības, kas radušās šajā pantā minētās situācijas dēļ, tiek iesniegtas izskatīšanai apvienotajā komitejā. Ņemot vērā 24.a panta ii) apakšpunktu, deficīta draudi tiek atbilstoši pierādīti ar attiecīgiem kvantitātes un cenu rādītājiem.

Apvienotā komiteja var pieņemt jebkādu lēmumu, kas vajadzīgs, lai novērstu šīs grūtības. Ja apvienotā komiteja 30 dienu laikā no jautājuma iesniegšanas nav pieņēmusi šādu lēmumu, eksportētājai Līgumslēdzējai pusei ir tiesības attiecīgā produkta eksportam uz laiku piemērot atbilstošus pasākumus;

d) 

attiecībā uz 25. pantu, apspriedes apvienotajā komitejā notiek, pirms attiecīgā Līgumslēdzēja puse veic atbilstošos pasākumus;

e) 

ja ārkārtēju apstākļu dēļ vajadzīga tūlītēja rīcība, pirms iespējams veikt minēto izskatīšanu, 24., 24.a, 25. un 26. pantā precizētajās situācijās, kā arī gadījumā, kad eksporta atbalstam ir tieša un tūlītēja ietekme uz tirdzniecību, attiecīgā Līgumslēdzēja puse nekavējoties var piemērot drošības pasākumus, kas noteikti nepieciešami situācijas uzlabošanai.

▼B

28. pants

Ja vienai vai vairākām Kopienas dalībvalstīm vai Šveicei ir grūtības vai ir iespējamas nopietnas grūtības attiecībā uz maksājumu bilanci, tad attiecīgā Līgumslēdzēja puse var veikt nepieciešamos aizsardzības pasākumus. Par to tā tūlīt informē otru Līgumslēdzēju pusi.

29. pants

1.  
Ar šo izveido Apvienoto komiteju, kura ir atbildīga par šā nolīguma pārvaldību un nodrošina tā pareizu īstenošanu. Šim nolūkam tā sniedz ieteikumus un pieņem lēmumus gadījumos, kas paredzēti šajā nolīgumā. Līgumslēdzējas puses šos lēmumus īsteno saskaņā ar to noteikumiem.
2.  
Šā nolīguma pareizas īstenošanas nolūkā Līgumslēdzējas puses apmainās ar informāciju un pēc otras Līgumslēdzējas puses pieprasījuma apspriežas Apvienotajā komitejā.
3.  
Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu.

30. pants

1.  
Apvienotās komitejas sastāvā ir, no vienas puses, Komisijas pārstāvji un, no otras puses, Šveices pārstāvji.
2.  
Apvienotā komiteja rīkojas, savstarpēji vienojoties.

31. pants

1.  
Katra Līgumslēdzēja puse pēc kārtas vada Apvienoto komiteju saskaņā ar kārtību, kas jānosaka tās reglamentā.
2.  
Priekšsēdētājs sasauc Apvienotās komitejas sanāksmes vismaz reizi gadā, lai pārskatītu šā nolīguma vispārējo darbību.

Papildus Apvienotā komiteja sanāk, kad tas vajadzīgs īpašu apstākļu dēļ, pēc jebkuras Līgumslēdzējas puses pieprasījuma vai saskaņā ar nosacījumiem, kas jānosaka tās reglamentā.

3.  
Apvienotā komiteja var nolemt izveidot jebkādu darba grupu, kas var palīdzēt tās pienākumu izpildē.

32. pants

1.  
Ja Līgumslēdzēja puse uzskata, ka abu Līgumslēdzēju pušu ekonomikas interesēs varētu būt lietderīgi attīstīt ar nolīgumu izveidotās attiecības un paplašināt tās, ietverot jomas, uz ko neattiecas šis nolīgums, tā iesniedz otrai Līgumslēdzējai pusei pamatotu pieprasījumu.

Līgumslēdzējas puses var norādīt Apvienotajai komitejai šo pieprasījumu izskatīt un, ja nepieciešams, sniegt tām attiecīgus ieteikumus — jo īpaši, lai uzsāktu sarunas.

2.  
Nolīgumi, kas noslēgti 1. punktā minētajās sarunās, Līgumslēdzējām pusēm ir jāratificē vai jāapstiprina saskaņā ar to procedūrām.

33. pants

Šā nolīguma pielikumi un protokoli ir tā neatņemama sastāvdaļa.

34 pants

Jebkura Līgumslēdzēja puse var denonsēt nolīgumu, paziņojot par to otrai Līgumslēdzējai pusei. Šis nolīgums zaudē spēku divpadsmit mēnešus pēc šādas paziņošanas dienas.

35. pants

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un saskaņā ar šajā līgumā paredzētajiem nosacījumiem, un, no otras puses, Šveices Konfederācijas teritorijā.

36. pants

Šis nolīgums ir sastādīts divos eksemplāros angļu, dāņu, franču, holandiešu, ►M12  itāļu un vācu ◄ , visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Šo nolīgumu katra Līgumslēdzēja puse apstiprina saskaņā ar tās procedūrām.

Tas stājas spēkā 1973. gada 1. janvārī, ar nosacījumu, ka Līgumslēdzējas puses līdz šim dienai ir savstarpēji paziņojušas par šim nolūkam nepieciešamo procedūru pabeigšanu.

Pēc minētā datuma, šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc šādas paziņošanas. Šādas paziņošanas galīgais datums ir 1973. gada 30. novembris.

Ja šis nolīgums stājas spēkā pēc 1973. gada 1. aprīļa, attiecībā uz tā spēkā stāšanos piemēro noteikumus, kas piemērojami minētajā dienā.

Udfærdiget i Bruxelles, dentoogtyvende juli nitten hundrede og tooghalvfjerds.Geschehen zu Brüssel amzweiundzwanzigsten Juli neunzehnhundertzweiundsiebzig.Done at Brussels on thistwenty-second day of July in the year one thousand nine hundred and seventy-two.Fait à Bruxelles, levingt-deux juillet mil neuf cent soixante-douze.Fatto a Bruxelles, ilventidue luglio millenovecentosettantadue.Gedaan te Brussel, detweeëntwintigste juli negentienhonderdtweeënzeventig.

▼M12 —————

▼B

På Rådet for De europæiske Fællesskabers vegneIm Namen des Rates der Europäischen GemeinschaftenIn the name of the Council of the European CommunitiesAu nom du Conseil des Communautés européennesA nome del Consiglio delle Comunità europeeNamens de Raad van de Europese Gemeenschappen▼M12 —————▼B

signatory signatory signatory

Für die Schwiezerische EidenossenschaftPour la Confédération SuissePer la Confederazione svizzera

signatory signatory signatory

▼M73

I PIELIKUMS

Nolīguma 2. panta i) punktā minēto produktu saraksts



HS kods

Apraksts

2905 43

– – Mannīts

2905 44

– – D-glucīts (sorbīts)

3501

Kazeīns, kazeināti un citi atvasinājumi; kazeīna līmes:

3501 10

– Kazeīns

ex 3501 90

– Citi:

– Izņemot kazeīna līmes

3502

Albumīni (tostarp divu vai vairāku sūkalu olbaltumvielu koncentrāti, kuros pēc svara ir vairāk nekā 80 % sūkalu olbaltumvielu, rēķinot pēc sausnas), albumināti un citi albumīna atvasinājumi:

– Olu albumīns:

3502 11

– – Sauss

3502 19

– – Citi

3502 20

– Piena albumīns, tostarp divu vai vairāku sūkalu olbaltumvielu koncentrāti

3505

Dekstrīni un citas modificētas cietes (piemēram, uzbriedinātas vai esterificētas cietes):

3809

Apretēšanas līdzekļi, krāsvielas nesēji, lai paātrinātu krāsošanu vai krāsvielu un citu produktu un preparātu fiksēšanu (piemēram, pārklājumi un kodinātāji), kurus izmanto tekstila, papīra, ādas rūpniecībā vai tamlīdzīgās nozarēs, kas nav noteikti vai iekļauti citur:

3809 10

– Uz cieti saturošu vielu bāzes lopbarības nolūkiem

3823

Rūpnieciskās vienvērtīgās taukskābes; rafinējot iegūtās skābās eļļas; rūpnieciskie alifātiskie spirti:

– Rūpnieciskās vienvērtīgās taukskābes; rafinējot iegūtās skābās eļļas:

3823 11

– – stearīnskābe

3823 12

– – oleīnskābe

3823 19

– – citi

3823 70

– Rūpnieciskie alifātiskie spirti

3824 60

– sorbīts, izņemot apakšpozīcijā 2905 44 minēto

5301

Linšķiedra, neapstrādāta vai apstrādāta, bet nevērpta; linu atsukas un atlikas (tostarp vērpšanas atlikas un uzirdinātās šķiedras)

5302

Kaņepāju šķiedra (Cannabis sativa L.), neapstrādāta vai apstrādāta, bet nevērpta; atsukas un atkritumi (tostarp pavedienu atlikas un irdinātas šķiedras)

▼M70

ANNEX II

List of products referred to in Article 2(ii) of the Agreement



HS code

Description

1302.

Vegetable saps and extracts; pectic substances, pectinates and pectates; agar-agar and other mucilages and thickeners, whether or not modified, derived from vegetable products:

— Vegetable saps and extracts:

ex 1302.19

— — Other:

— — — Vanilla oleoresin

1404.

Vegetable products not elsewhere specified or included:

1404.20

— Cotton linters

1516.

Animal or vegetable fats and oils and their fractions, partly or wholly hydrogenated, inter-esterified, re-esterified or elaidinised, whether or not refined, but not further prepared:

ex 1516.20

— Vegetable fats and oils and their fractions:

. Hydrogenated castor oil, so called “opal-wax”

ex 1518.

Animal or vegetable fats and oils and their fractions, boiled, oxidised, dehydrated, sulphurised, blown, polymerised by heat in vacuum or in inert gas or otherwise chemically modified, excluding those of heading No 1516; inedible mixtures or preparations of animal or vegetable fats or oils or of fractions of different fats or oils of this chapter, not elsewhere specified or included: Linoxyn

▼M70

ANNEX III

List of products referred to in Article 4 of the Agreement

On 1 January 1997 Switzerland converted the fiscal element of customs duties on imports of products specified in Annex II to the 1972 Agreement into an internal tax. That Annex is therefore deleted.

IV PIELIKUMS

▼M54

Nolīguma 7. pantā minēto produktu saraksts

Muitas nodokļi, kurus Šveice piemēro turpmāk uzskaitīto produktu eksportam uz Kopienu, tiek atcelti saskaņā ar šo grafiku.



Harmonizētā sistēma

Pozīcijas Nr.

Produkta apraksts

Atcelšanas datums

ex 26.20

Pelni un atlikumi, kuru galvenā sastāvdaļa ir alumīnijs

1993. gada 1. janvāris

ex 74.04

Vara atkritumi un lūžņi

1993. gada 1. janvāris

ex 76.02

Alumīnija atkritumi un lūžņi

1993. gada 1. janvāris

▼B

1.PROTOKOLS

par dažiem izstrādājumiem piemērojamo režīmu





A

IEDAĻA

REŽĪMS, KO PIEMĒRO DAŽU ŠVEICES IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMU IEVEŠANAI KOPIENĀ

1. pants

▼M25

1.  

Ievedmuitas nodokli, kuru uzliek sākotnējā Kopienā importētajām precēm, kuras atbilst kopējā muitas tarifa 48. vai 49. nodaļai, pakāpeniski likvidē saskaņā ar šādu grafiku:



Grafiks

Preces, kas atbilst pozīcijai vai apakšpozīcijai Nr. 48.01 C II, 48.01 F, 48.07 C, 48.13 vai 48.15 B

Citi izstrādājumi

Piemērojamā muitas nodokļa likme procentos

Piemērojamā nodokļa pamatlikme procentos

1978. gada 1. janvāris

8

65

1979. gada 1. janvāris

6

50

1980. gada 1. janvāris

6

50

1981. gada 1. janvāris

4

35

1982. gada 1. janvāris

4

35

1983. gada 1. janvāris

2

20

1984. gada 1. janvāris

0

0

2.  
Ievedmuitas nodokli, kuru uzliek Īrijā importētajām precēm, kuras minētas 1. punktā, pakāpeniski likvidē saskaņā ar šādu grafiku:



Grafiks

Piemērojamā nodokļu pamatlikme procentos

1978. gada 1. janvāris

20

1979. gada 1. janvāris

15

1980. gada 1. janvāris

15

1981. gada 1. janvāris

10

1982. gada 1. janvāris

10

1983. gada 1. janvāris

5

1984. gada 1. janvāris

0

3.  
Atkāpjoties no nolīguma 3. panta, Dānija un Apvienotā Karaliste piemērā šādus muitas nodokļus 1. punktā minēto preču importam, kuru izcelsmes valsts ir Šveice.



Grafiks

Preces, kas atbilst pozīcijai vai apakšpozīcijai Nr. 48.01 C II, 48.01 F, 48.07 C, 48.–13 vai 48.15 B

Citi izstrādājumi

Piemērojamā nodokļu pamatlikme procentos

Piemērojamā kopējā muitas tarifa nodokļu likme procentos

1978. gada 1. janvāris

8

65

1979. gada 1. janvāris

6

50

1980. gada 1. janvāris

6

50

1981. gada 1. janvāris

4

35

1982. gada 1. janvāris

4

35

1983. gada 1. janvāris

2

20

1984. gada 1. janvāris

0

0

▼B

4.  
No 1974. gada 1. janvāra līdz 1983. gada 31. decembrim Dānijai, ►M12  ————— ◄ un Apvienotajai Karalistei ir tiesības katru gadu attiecībā uz Šveices izcelsmes ražojumu ievešanu atklāt nulles likmes tarifa kvotas, kuru apjoms, kā norādīts A pielikumā 1974. gadam, ir vienāds ar vidējo importa apjomu laika posmā no 1968. līdz 1971. gadam, kas kumulatīvi palielināts, piemērojot četrus palielinājumus, katru 5 % apmērā; pēc 1975. gada 1. janvāra šo tarifa kvotu apjomu ik gadu palielina par 5 %.
5.  
“Sākotnējā Kopiena” ir Beļģijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Francijas Republika, Itālijas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste un Nīderlandes Karaliste.

2. pants

1.  
Muitas nodokli par 2. punktā minēto izstrādājumu ievešanu sākotnējā Kopienā un Īrijā pakāpeniski samazina līdz še turpmāk minētam līmenim saskaņā ar šādu grafiku:



Grafiks

Piemērojamo pamatnodokļu procents

1973. gada 1. aprīlis

95

1974. gada 1. janvāris

90

1975. gada 1. janvāris

85

1976. gada 1. janvāris

75

1977. gada 1. janvāris

60

1978. gada 1. janvāris

40  maksimāli 3 % procentuālo nodokļu (izņemot apakšpozīcijas Nr. 78.01 A II un 79.01 A)

1979. gada 1. janvāris

20

1980. gada 1. janvāris

0

Tarifa apakšpozīcijām 78.01 A II un 79.01 A, kas minētas 2. punkta tabulā, tarifa samazinājumu attiecībā uz sākotnējo Kopienu un neatkarīgi no šā nolīguma 5. panta 3. punkta veic, noapaļojot līdz otrajam ciparam aiz komata.

2.  
Iepriekšējā punktā minētie izstrādājumi ir:



Kopējā muitas tarifa pozīcijas Nr.

Apraksts

ex 73.02

Ferosakausējumi, izņemot feroniķeli un produktus, uz ko attiecas EOTK dibināšanas līgums

76.01

Neapstrādāts alumīnijs; alumīnija atgriezumi un lūžņi:

A.  Neapstrādāts

78.01

Neapstrādāts svins (ieskaitot sudrabu saturošu svinu); svina atgriezumi un lūžņi:

A.  Neapstrādāts

II.  Citi

79.01

Neapstrādāts cinks; cinka atgriezumi un lūžņi:

A.  neapstrādāts

81.01

Volframs, neapstrādāts vai apstrādāts, un tā izstrādājumi

81.02

Molibdēns, neapstrādāts vai apstrādāts, un tā izstrādājumi

81.03

Tantals, neapstrādāts un apstrādāts, un tā izstrādājumi

81.04

Citi apstrādāti vai neapstrādāti parastie metāli un izstrādājumi no tiem; metālkeramika, neapstrādāta un apstrādāta, un tās izstrādājumi
B.  Kadmijs
C.  Kobalts
II.  Apstrādāts ►M25  
D.  Hroms:
I.  Neapstrādāts; atgriezumi un lūžņi:
b)  Citi
II.  Citi  ◄
E.  Germānijs
F.  Hafnijs
G.  Mangāns
H.  Niobijs
IJ.  Antimons
K.  Titāns
L.  Vanādijs
M.  Urāns, noplicināts U 235
O.  Cirkonijs
P.  Rēnijs
Q.  Gallijs; indijs; tallijs
R.  Metālkeramika

3. pants

Ievešanai, uz ko attiecas 1. un 2. pantā paredzētais tarifa režīms, izņemot neapstrādātu svinu, kas nav jēlsvins lietņos, piemēro ikgadēju indikatīvu maksimāli pieļaujamo apjomu, kuru pārsniedzot, var atkārtoti ieviest trešām valstīm piemērojamus muitas nodokļus saskaņā ar šādiem noteikumiem.

a) 

Ņemot vērā Kopienas tiesības apturēt maksimālā apjoma piemērošanu dažiem izstrādājumiem, pamata apjomi maksimālā apjoma noteikšanai 1973. gadam ir norādīti B pielikumā. Maksimālo apjomu aprēķina, pieņemot, ka sākotnējā Kopiena un Īrija pirmo tarifa samazinājumu veic 1973. gada 1. aprīlī. Maksimālais apjoms 1974. gadam atbilst 1973. gadā piemērotajam apjomam, kas koriģēts reizi gadā attiecībā uz Kopienu un palielināts par 5 %. No 1975. gada 1. janvāra maksimālo apjomu reizi gadā palielina par 5 %.

Attiecībā uz izstrādājumiem, uz ko attiecas šis protokols, bet kas nav ietverti B pielikumā, Kopiena patur tiesības ieviest maksimālos apjomus, kuru līmenis ir vienāds ar vidējo Kopienas importa apjomu pēdējos četros gados, par ko ir pieejami statistikas dati, palielinot tos par 5 %; turpmākajiem gadiem šos maksimālos apjomus katru gadu palielina par 5 %.

b) 

Ja turpmākos divus gadus kāda ražojuma imports, uz ko attiecas maksimāli pieļaujamais apjoms, ir mazāks kā 90 % no noteiktā apjoma, Kopiena aptur šā maksimālā apjoma piemērošanu.

c) 

Ja rodas īslaicīgas saimnieciskas grūtības, Kopiena patur tiesības, pēc apspriešanās Apvienotajā komitejā, uz gadu saglabāt līmeni, kāds noteikts iepriekšējam gadam.

d) 

Katru gadu 1. decembrī Kopiena informē Apvienoto komiteju par to izstrādājumu sarakstu, kam nākamajā gadā piemēro maksimālo pieļaujamo apjomu un šāda maksimālā apjoma līmeni.

e) 

Ievešanu atbilstīgi tarifa kvotām, kas atvērtas saskaņā ar 1. panta 4. punktu, arī nosaka atbilstoši šiem pašiem izstrādājumiem noteiktajiem maksimālajiem apjomiem.

f) 

Neatkarīgi no šā nolīguma 3. panta un šā protokola 1. un 2. panta, ja ir sasniegts maksimālais apjoms, kas noteikts šajā protokolā minēta izstrādājuma ievešanai, līdz kalendārā gada beigām par attiecīgā izstrādājuma ievešanu var atkārtoti uzlikt kopējā muitas tarifa ievedmuitas nodokļus.

Šādā gadījumā līdz 1977. gada 1. jūlijam:

i) 

Dānija, ►M12  ————— ◄ un Apvienotā Karaliste atkārtoti uzliek šādus muitas nodokļus:



Gadi

Piemērojamo kopējā muitas tarifa nodokļu procents

1973.

0

1974.

40

1975.

60

1976.

80

ii) 

Īrija atkārtoti uzliek muitas nodokļus, ko tā piemēro trešām valstīm.

Muitas nodokļus, kas minēti šā protokola 1. un 2. pantā, atkārtoti ievieš nākamā gada 1. janvārī.

g) 

Pēc 1977. gada 1. jūlija Līgumslēdzējas puses Apvienotajā komitejā izskata iespēju pārskatīt procentu, par kādu palielina maksimālā apjoma robežu, ņemot vērā patēriņa un Kopienas importa tendenceun šā panta piemērošanā gūto pieredzi.

h) 

Maksimālos pieļaujamos apjomus atceļ to pakāpeniskas tarifa atcelšanas posmu beigās, kuri norādīti šā protokola 1. un 2. pantā.

4. pants

1.  
Sākotnējā Kopiena līdz 1975. gada 31. decembrim saglabā ievedmuitas nodokļu minimālo likmi attiecībā uz šādiem izstrādājumiem:



Kopējā muitas tarifa pozīcijas Nr.

Apraksts

Minimālā saglabājamā likme

91.01

Kabatas pulksteņi, rokas pulksteņi un citi pulksteņi, tostarp hronometri

0,35 norēķinu vienības par izstrādājumu

91.07

Pulksteņmehānismi (ieskaitot hronometru piedziņas un vadības mehānismus), samontēti:

A.  Ar balansu un matatsperi

0,28 norēķinu vienības par izstrādājumu

91.11

Pārējās pulksteņu detaļas

C.  Pulksteņmehānismi, nesamontēti:

I.  Ar balansu un matatsperi

0,28 norēķinu vienības par izstrādājumu

2.  
Muitas nodokļus, kas minēti 1. punktā, atceļ divos vienādos posmos – 1976. gada 1. janvārī un 1977. gada 1. jūlijā. Neatkarīgi no nolīguma 5. panta 3. punkta, šādi samazinātos nodokļus piemēro, noapaļojot līdz otrajam ciparam aiz komata.
3.  
Šā nolīguma noteikumus piemēro izstrādājumiem, kas ietverti Briseles nomenklatūras 91. nodaļā, ar nosacījumu, ka Šveice piemēro Eiropas Ekonomikas kopienas, tās dalībvalstu un Šveices Konfederācijas 1967. gada Nolīguma par pulksteņu nozares izstrādājumiem 1972. gada 20. jūlijā Briselē parakstītā Papildu nolīguma noteikumus.

Jebkuras Papildu nolīgumā paredzētās saistības uzskata par saistībām šā nolīguma 22. panta nozīmē.



B

IEDAĻA

REŽĪMS, KO PIEMĒRO DAŽU KOPIENAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMU IEVEŠANAI ŠVEICĒ

5. pants

▼M25

1.  
No 1978. gada 1. janvāra ievedmuitas nodokli par tādu preču importu Šveicē, kuru izcelsme ir sākotnējā Kopienā un Īrijā un kuras ir minētas šā protokola C pielikuma uzskaitījumā, pakāpeniski likvidē saskaņā ar šādu grafiku:



Grafiks

Piemērojamā nodokļu pamatlikme procentos

1978. gada 1. janvāris

65

1979. gada 1. janvāris

50

1980. gada 1. janvāris

50

1981. gada 1. janvāris

35

1982. gada 1. janvāris

35

1983. gada 1. janvāris

20

1984. gada 1. janvāris

0

2.  
Ievedmuitas nodokli par tādu preču importu Šveicē, kas atbilst Muitas sadarbības padomes nomenklatūras pozīcijai Nr. 4418 un kuru izcelsme ir sākotnējā Kopienā un Īrijā, pakāpeniski likvidē saskaņā ar šādu grafiku:



Grafiks

Piemērojamā nodokļu pamatlikme procentos

1978. gada 1. janvāris

65

1979. gada 1. janvāris

50

1980. gada 1. janvāris

40

1981. gada 1. janvāris

20

1982. gada 1. janvāris

0

3.  
No 1978. gada 1. janvāra, atkāpjoties no nolīguma 3. panta, Šveice, ņemot vērā ekonomiskās vajadzības un administratīvos apsvērumus, saglabā tiesības piemērot šādus muitas nodokļus C pielikumā minēto preču importam, kuru izcelsmes valstis ir Dānija un Apvienotā Karaliste.



Grafiks

Piemērojamā nodokļu pamatlikme procentos

1978. gada 1. janvāris

65

1979. gada 1. janvāris

50

1980. gada 1. janvāris

50

1981. gada 1. janvāris

35

1982. gada 1. janvāris

35

1983. gada 1. janvāris

20

1984. gada 1. janvāris

0

▼B

6. pants

▼M25

Precēm, kas atbilst muitas sadarbības padomes nomenklatūras pozīcijām Nr. 4418, 4801 un 4807, Šveice saglabā tiesības nopietnu grūtību gadījumā noteikt maksimālo apjomu saskaņā ar šā protokola 3. pantā noteiktajām procedūrām. Ievestajām precēm, kas pārsniedz noteikto apjomu, var noteikt muitas nodokļus, kas nepārsniedz tās likmes, kuras noteiktas trešām valstīm.

▼B

A PIELIKUMS

Tarifa kvotu saraksts 1974. gadam

Dānija ►M12  ————— ◄ , Apvienotā Karaliste



Kopējā muitas tarifa pozīcijas Nr.

Apraksts

Apjoms (metriskajās tonnās)

Dānija

►M12  — ◄

Apvienotā Karaliste

48. nodaļa

papīrs un kartons; papīra masas, papīra vai kartona izstrādājumi

 

 

 

►M25  48.01 ◄

►M25  Papīrs un kartons (tostarp celulozes vate), ruļļos vai sloksnēs: ◄

 

 

 

C.  Kraftpapīrs un kraftkartons

 

 

 

ex II.  citi, izņemot aplīmējamo un maisu kraftpapīru

►M12  — ◄

145

►M25  
ex F.  Citi:  ◄

 

 

 

►M25  

— Vārdnīcu papīrs, kopiju papīrs (plāns papīrs drukāšanai); cits papīrs drukāšanai un cits rakstāmpapīrs, kas nesatur mehānisko koksnes celulozi vai kura mehāniskās koksnes celulozes saturs nepārsniedz 5 %

 ◄

►M12  — ◄

202

►M25  

— Tapešu pamats

 ◄

►M12  — ◄

244

48.03

Pergamentēts vai tauknecaurlaidīgs papīrs un kartons un to imitācijas, un kalandrēts caurspīdīgs papīrs, ruļļos vai loksnēs

►M12  — ◄

126

►M25  48.07 ◄

►M25  Papīrs un kartons un to izstrādājumi, piesūcināti, pārklāti, ar virsmas krāsojumu, dekorējumu vai iespiedumu (kas nav vienkārši ar līnijām vai rūtiņām un nav 49. nodaļā minētie iespieddarbi), ruļļos vai loksnēs: ◄

 

 

 

►M25  
C.  Citi:  ◄

 

 

 

►M25  

— Krītots iespiedpapīrs vai rakstāmpapīrs

 ◄

►M12  — ◄

152

►M25  

— Citi

 ◄

►M12  — ◄

586

►M25  48.16 ◄

►M25  Papīra vai kartona kārbas, maisi un citi iesaiņojumi; mapes, vēstuļu turētāji un tamlīdzīgi izstrādājumi no papīra vai kartona izmantošanai iestādēs, veikalos un tamlīdzīgi: ◄

►M12  — ◄

 

►M25  
A.  Papīra vai kartona kārbas, maisi un citi iesaiņojumi  ◄

 

207

►M25  48.21 ◄

►M25  Citi izstrādājumi no papīra masas, papīra, kartona vai celulozes vates: ◄

 

 

 

►M25  
B.  Autiņbiksītes zīdaiņiem, sagatavotas mazumtirdzniecībai  ◄

►M12  — ◄

 

►M25  
D.  Citi.  ◄

►M12  — ◄

147

►M25  
ex
48. nodaļa  ◄

►M25  Citi 48. nodaļas ražojumi, izņemot ražojumus, kas minēti apakšpozīcijā 48.01 A un pozīcijā 48.09 ◄

1 261

►M12   ◄

522

ex

49. nodaļa

Iespiestas grāmatas, laikraksti, attēli un citi poligrāfijas rūpniecības izstrādājumi; rokraksti, mašīnraksti un plāni — apliekami ar kopējā muitas tarifa muitas nodokļiem (pozīcijas 49.03, 49.05 A, 49.07 A, 49.07 O II, 49.08, 49.09, 49.10, 49.11 B)

190

►M12   ◄

756 918,00  (1)

(1)   

Sterliņu mārciņās.

B PIELIKUMS

Maksimālo apjomu daudzums 1973. gadam



Kopējā muitas tarifa pozīcijas Nr.

Apraksts

Apjoms

(metriskajās tonnās)

73.02

Ferosakausējumi:

 

C.  Ferosilīcijs

6 617

76.01

Neapstrādāts alumīnijs; alumīnija atgriezumi un lūžņi:

 

A.  neapstrādāts

9 824

C PIELIKUMS

Izstrādājumu saraksts, par kuriem Šveice pagarinātajā pārejas periodā samazina nodokļus attiecībā uz Kopienu



Šveices Muitas tarifa pozīcijas Nr.

Apraksts

▼M25

4801.

Papīrs un kartons (tostarp celulozes vate) ruļļos vai sloksnēs

▼B

4803.

Pergaments vai taukvielas necaurlaidīgs papīrs un kartons un to imitācijas, un glazētais caurspīdīgais papīrs, ruļļos vai loksnēs:

20

— citi

▼M25

4807.

Papīrs un kartons, piesūcināts, ar pārklājumu, ar virsmas krāsojumu, dekorējumu vai iespiedumu (kas nav 49. nodaļā minētie iespieddarbi), ruļļos vai loksnēs

▼B

4815.

Cits papīrs un kartons, sagriezts pēc izmēra vai formas:

22

— citi

4821.

Citi izstrādājumi no papīra masas, papīra, kartona vai celulozes vates:

20

— Galdauti, galda salvetes un kabatlakatiņi

▼M73

2. PROTOKOLS

par dažiem apstrādātiem lauksaimniecības produktiem

1. pants

Vispārējie principi

1.  
Nolīguma noteikumi attiecas uz produktiem, kas uzskaitīti I un II tabulā, ja vien šis protokols neparedz citādi.
2.  
Jo īpaši attiecībā uz šiem produktiem Līgumslēdzējas puses nedrīkst uzlikt muitas nodokļus importam vai līdzvērtīgus maksājumus, tostarp agrokomponentus, vai piešķirt eksporta atmaksājumu vai noteikt jebkādu atmaksājumu, atlaidi vai nemaksāšanu, daļēju vai pilnīgu, attiecībā uz muitas nodokļiem vai līdzvērtīgiem maksājumiem.
3.  
Šā protokola noteikumi līdzīgā veidā attiecas arī uz Lihtenšteinas Firstisti līdz brīdim, kad Eiropas Ekonomikas zonas līguma 3. protokols tiks piemērots Lihtenšteinas Firstistei.

2. pants

Cenu kompensācijas pasākumu piemērošana

1.  
Lai ņemtu vērā to lauksaimniecības izejvielu cenu atšķirības, kas izmantotas I tabulā minēto produktu ražošanā, nolīgums neizslēdz cenu kompensācijas pasākumu piemērošanu minētajiem produktiem; tas nozīmē, agrokomponentu piemērošanu importam un eksporta atmaksājumu piešķiršanu vai atmaksājumu, atlaides vai nemaksāšanas daļēju vai pilnīgu noteikšanu attiecībā uz muitas nodokļiem vai līdzvērtīgiem maksājumiem.
2.  
Ja Līgumslēdzēja puse piemēro iekšējos pasākumus, kas samazina izejvielu cenu pārstrādes rūpniecībā, šos pasākumus ņem vērā, aprēķinot cenu kompensācijas apjomus.

3. pants

Cenu kompensācijas pasākumi importam

1.  
Šveices lauksaimniecības izejvielu pamatapjomi, kurus ņem vērā, aprēķinot agrokomponentus importam, nepārsniedz starpību starp Šveices un Kopienas vietējā tirgus salīdzināmo cenu attiecīgajai lauksaimniecības izejvielai, kā arī Šveices ievedmuitas nodokli, ko faktiski piemēro šai lauksaimniecības izejvielai, to importējot.
2.  
Šveices importa režīms I tabulā minētajiem produktiem ir noteikts IV tabulā.
3.  
Ja Šveices vietējā tirgus salīdzināmā cena ir zemāka nekā Kopienas vietējā tirgus salīdzināmā cena, tad Kopiena drīkst ieviest 2. pantā noteiktos cenu kompensācijas pasākumus, proti, piemērojot importam agrokomponentus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1460/96 un tās turpmākiem grozījumiem.

4. pants

Cenu kompensācijas pasākumi eksportam

1.  
Šveices eksporta atmaksājumi vai atmaksājumi, atlaides vai nemaksāšana, pilnīga vai daļēja, attiecībā uz muitas nodokļiem vai līdzvērtīgiem maksājumu par I tabulā minēto produktu eksportu Kopienā nepārsniedz starpību starp Šveices un Kopienas vietējā tirgus salīdzināmo cenu lauksaimniecības izejvielām, kuras izmanto šo produktu ražošanā, kas reizināta ar reāli izmantotajiem daudzumiem. Ja Šveices vietējā tirgus salīdzināmā cena ir vienāda vai zemāka nekā Kopienas vietējā tirgus salīdzināmā cena, tad Šveices eksporta atmaksājums vai atmaksājums, atlaide vai nemaksāšana, pilnīga vai daļēja, attiecībā uz muitas nodokļiem vai līdzvērtīgiem maksājumiem ir nulle.
2.  
Ja Šveices vietējā tirgus salīdzināmā cena ir zemāka nekā Kopienas vietējā tirgus salīdzināmā cena, tad Kopiena drīkst ieviest 2. pantā paredzētos cenu kompensācijas pasākumus, proti, piešķirt eksporta atmaksājumus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1520/2000 un tās turpmākiem grozījumiem vai noteikt atmaksājumus, atlaides vai nemaksāšanu, pilnīgu vai daļēju, attiecībā uz muitas nodokļiem vai līdzvērtīgiem maksājumiem.
3.  
Par cukuru (HS kods 1701 , 1702  un 1703 ), ko izmanto I un II tabulā minēto produktu ražošanā, Līgumslēdzējas puses nedrīkst piešķirt jebkādus eksporta atmaksājumus vai jebkādu atmaksājumu, vai noteikt atlaidi vai nemaksāšanu, pilnīgu vai daļēju, attiecībā uz muitas nodokļiem vai līdzvērtīgiem maksājumiem.

5. pants

Salīdzināmās cenas

1.  
Kopienas un Šveices vietējā tirgus salīdzināmās cenas lauksaimniecības izejvielām, kas minētas 3. un 4. pantā, ir uzskaitītas III tabulā.
2.  
Līgumslēdzējas puses regulāri, vismaz vienu reizi gadā, iesniedz Apvienotajai komitejai attiecīgās valsts salīdzināmās cenas attiecībā uz visām izejvielām, uz kurām attiecas cenu kompensācijas pasākumi. Attiecīgās valsts salīdzināmās cenas, kas tiek iesniegtas, atspoguļo faktisko cenu situāciju Līgumslēdzējas puses teritorijā. Tām jābūt cenām, kādas parasti tiek maksātas vairumtirdzniecībā vai pārstrādes rūpniecības ražošanas posmā. Ja kāda lauksaimniecības izejviela ir pieejama pārstrādes rūpniecībā vai kādā tās daļā par cenu, kas zemāka nekā vietējā tirgū dominējošā cena, tad attiecīgi jākoriģē iesniegtās vietējā tirgus salīdzināmās cenas.
3.  
Apvienotā komiteja nosaka vietējā tirgus salīdzināmās cenas un cenu starpības III tabulā uzskaitītajām lauksaimniecības izejvielām, balstoties uz Eiropas Komisijas dienestu un Šveices Federālās administrācijas sniegto informāciju. Ja tas nepieciešams relatīvās preferenču robežas saglabāšanai, pielāgo IV tabulā uzskaitīto lauksaimniecības izejvielu pamatapjomus.
4.  
Apvienotā komiteja pirms šā protokola piemērošanas pārskata vietējā tirgus salīdzināmās cenas tām 3. un 4. pantā minētajām lauksaimniecības izejvielām, kas uzskaitītas III tabulā.

6. pants

Īpašais noteikums par administratīvo sadarbību

Īpašie noteikumi par administratīvo sadarbību ir izklāstīti šā protokola papildinājumā.

7. pants

Grozījumi

Apvienotā komiteja drīkst nolemt veikt grozījumus tabulās, to papildinājumos un šā protokola papildinājumā.

I TABULA

Produkti, uz kuriem attiecas cenu kompensācijas pasākumi



HS pozīcijas Nr.

Produktu apraksts

0403

Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena un krējuma produkti, arī iebiezināti vai ar cukuru vai citiem saldinātājiem vai aromatizētājiem, vai ar augļu vai kakao piedevu:

.10

– Jogurts:

ex .10

– – Aromatizēts vai ar augļu, riekstu, vai kakao piedevu

.90

– Citi:

ex .90

– – Aromatizēti vai ar pievienotiem augļiem, riekstiem vai kakao

0405

Sviests un citi tauki un eļļas, kas gatavotas no piena; piena produktu pastas:

.20

– Piena produktu pastas:

ex .20

– Tauku saturs 39 % vai vairāk no svara, bet mazāk nekā 75 %

1517

Margarīns; pārtikas maisījumi vai izstrādājumi no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām, vai no dažādu šajā nodaļā minēto tauku vai eļļu daļām, izņemot pozīcijas Nr. 1516 pārtikas taukus vai eļļas vai to daļas:

.10

– Margarīns, izņemot šķidro margarīnu:

ex .10

– – Satur vairāk nekā 10 %, bet ne vairāk kā 15 % piena tauku no svara

.90

– Citi:

ex .90

– – Satur vairāk nekā 10 %, bet ne vairāk kā 15 % piena tauku no svara

1704

Konditorejas izstrādājumi no cukura (ietverot balto šokolādi) bez kakao piedevas

1806

Šokolāde un citi pārtikas produkti ar kakao piedevu

1901

Iesala ekstrakts; pārtikas produkti no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao pulveri vai satur mazāk nekā 40 % kakao attiecībā uz svaru, rēķinot uz pilnīgi attaukotu pamatsastāvu, kas nav aprakstīti vai iekļauti citur; pārtikas izstrādājumi no Nr. 0401 līdz 0404 pozīcijas precēm, kas nesatur kakao vai satur mazāk nekā 5 % kakao attiecībā uz pilnībā attaukotu pamatsvaru, kas nav aprakstīti vai iekļauti citur

1902

Pastas izstrādājumi, arī vārīti vai ar pildījumu (gaļu vai citiem produktiem), vai pagatavoti ar citu paņēmienu, kā spageti, makaroni, nūdeles, lazanja, klimpas, pelmeņi, pildīti makaroni, kuskusi, sagatavoti vai nesagatavoti

1904

Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudus vai graudu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas), graudaugu produkti (izņemot kukurūzu), graudu, pārslu vai kādā citā apstrādātu graudu veidā (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš vārīta vai citādi sagatavoti, kas nav aprakstīti vai iekļauti citur

1905

Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi miltu konditorejas izstrādājumi, ar vai bez kakao piedevas, dievmaizītes, tukšas oblātas, kuras izmanto farmācijā, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti

2004

Citi dārzeņi, kas sagatavoti vai konservēti citādi, nevis ar etiķi vai etiķskābi, saldēti, izņemot pozīcijā Nr. 2006 minētos:

.10

– Kartupeļi:

ex .10

– – Pulvera, miltu vai pārslu veidā

2005

Citi dārzeņi, kas sagatavoti vai konservēti citādi, nevis ar etiķi vai etiķskābi, nesaldēti, izņemot pozīcijā Nr. 2006 minētos:

.20

– Kartupeļi:

ex .20

– Pulvera, miltu vai pārslu veidā

2008

Augļi, rieksti un citas ēdamās augu daļas, citādi sagatavotas vai konservētas, ar vai bez pievienota cukura vai citiem saldinātājiem vai alkohola, kas nav minēti vai iekļauti citur:

– Rieksti, zemesrieksti un citas sēklas, gan sajauktas, gan nesajauktas:

.11

– – Zemesrieksti:

ex .11

– – – Zemesriekstu sviests

2101

Kafijas, tējas un mate ekstrakti, esences un koncentrāti un sagataves uz šo produktu bāzes vai uz kafijas, tējas vai mate bāzes; grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizvietotāji, un to ekstrakti, esences un koncentrāti:

– Kafijas ekstrakti, esences un koncentrāti un produkti uz šo ekstraktu, esenču vai koncentrātu bāzes, vai uz kafijas bāzes:

.12

– – Produkti uz šo ekstraktu, esenču vai koncentrātu bāzes vai uz kafijas bāzes:

ex .12

– – – Satur pēc svara 1,5 % vai vairāk piena tauku, 2,5 % vai vairāk piena proteīnu, 5 % vai vairāk cukura vai 5 % vai vairāk cietes

.20

– Tējas vai mate ekstrakti, esences un koncentrāti, un produkti uz šo ekstraktu bāzes vai uz tējas vai mate bāzes:

ex .20

– Satur pēc svara 1,5 % vai vairāk piena tauku, 2,5 % vai vairāk piena proteīnu, 5 % vai vairāk cukura vai 5 % vai vairāk cietes

2103

Mērces un to sagataves; garšas piedevu maisījumi un garšvielu maisījumi; sinepju pulveris un milti, un gatavas sinepes:

.20

– Tomātu kečups un citas tomātu mērces

.90

– Citi:

ex .90

– – Izņemot šķidro pikanto mango mērci

2104

Zupas un buljoni un izstrādājumi to sagatavošanai; homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi

2105

Saldējums un citi ēdami ledus produkti, ar vai bez kakao

2106

Pārtikas produkti, kas nav minēti vai iekļauti citur:

.10

– Proteīna koncentrāti un strukturēti proteīna maisījumi:

ex .10

– – Satur vairāk nekā 1 % piena tauku, 1 % citu tauku vai vairāk nekā 5 % cukuru

.90

– Citi

▼M78

2202

Ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēts, un citi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot augļu vai dārzeņu sulas, kas iekļautas pozīcijā 2009

.90

- pārējie:

ex .90

- - kas satur 0401 . un 0402 . pozīcijā minētās piena sastāvdaļas

2208

Nedenaturēts etilspirts, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāk nekā 80 tilp. %; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiski dzērieni:

.90

- pārējie:

ex .90

- - pārējie, kas nav koncentrēta vīnogu sula ar spirta piedevu

▼M73

3501

Kazeīns, kazeināti un citi kazeīna atvasinājumi; kazeīna līmes

.10

– Kazeīns

.90

– Citi:

ex .90

– – Izņemot kazeīna līmes

II TABULA

Brīvās tirdzniecības produkti



HS pozīcijas Nr.

Produktu apraksts

0501

Cilvēku mati, neapstrādāti, arī mazgāti vai sukāti; cilvēku matu atlikumi

0502

Mājas cūku vai mežacūku sari un spalvas; āpša spalvas un citas spalvas suku izgatavošanai; šādu saru vai spalvu atlikumi

0503

Zirgu astri un zirgu astru atlikumi, gan kārtās, gan bez atbalstoša materiāla

0505

Putnu ādas un citas ķermeņa daļas, ar spalvām vai bez, spalvas un spalvu daļas (ar apcirptām malām vai bez), dūnas, apstrādei ietverot tikai tīrīšanu, dezinfekciju vai konservāciju; spalvu vai spalvu daļu pulveris un atlikumi

10

– Spalvas, kas izmantojamas pildīšanai, dūnas

ex 90

– Citas (izņemot lopbarības nolūkiem)

0506

Kauli un ragi, neapstrādāti, attaukoti, vienkārši sagatavoti (bet ne piegriezti pēc formas), apstrādāti ar skābi vai deželatinizēti; šo produktu pulveris un atlikumi

0507

Ziloņkauls, bruņurupuču bruņas, vaļa bārda un vaļa bārdas sari, ragi, brieža ragi, nagi, spīles un knābji, neapstrādāti vai vienkārši sagatavoti, bet ne piegriezti pēc formas; šo produktu pulveris un atlikumi

0508

Koraļļi un līdzīgi materiāli, neapstrādāti vai vienkārši sagatavoti, bet ne citādi apstrādāti; molusku, vēžveidīgo vai adataiņu čaulas un tinteszivs asakas, neapstrādātas vai vienkārši sagatavotas, bet ne piegrieztas pēc formas, to pulveris un atlikumi:

ex 00

– Izņemot lopbarības nolūkiem

0509

Dzīvnieku izcelsmes dabīgie sūkļi

0510

Pelēkā ambra, bebru dziedzeru sekrēts, cibetīns un muskuss; spāņu mušiņas; žults, žāvēta vai nežāvēta; dziedzeri un citi dzīvnieku produkti, kas izmantojami farmaceitisku produktu izgatavošanā, svaigi, atdzesēti, saldēti vai citādi sagatavoti saglabāšanai

0710

Dārzeņi, saldēti:

40

– Saldā kukurūza (Zea mays var. saccharata)

0711

Dārzeņi, iepriekšēji sagatavoti saglabāšanai (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālsūdenī, sērūdenī vai citos konservācijas šķīdumos), kas šādā stāvokļi nav piemēroti tūlītējam patēriņam:

90

– Citi dārzeņi; dārzeņu maisījumi:

ex 90

– – Saldā kukurūza (Zea mays var. saccharata)

0901

Kafija, grauzdēta vai bezkofeīna vai negrauzdēta un bezkofeīna; kafijas miziņas un čauliņas; kafijas aizvietotāji, kas satur kafiju jebkurā daudzumā

0902

Tēja, arī aromatizēta

0903

Mate

1212

Ceratonijas augļi, jūras aļģes un citas aļģes, cukurbietes un cukurniedres, svaigas, atdzesētas, saldētas vai kaltētas, maltas vai nemaltas; augļu kauliņi un kodoli, un citi dārzeņu produkti (tostarp negrauzdētas cigoriņu saknes, šķirne Cichorium intybus sativum), kas galvenokārt izmantojami lietošanai pārtikā, kas nav minēti vai iekļauti citur:

ex 20

– Jūras aļģes un citas aļģes (izņemot lopbarības nolūkiem)

1302

Dārzeņu sulas un ekstrakti; pektīnvielas un pektāti; agaragars un citas želētājvielas un biezinātāji, modificēti un nemodificēti, atvasināti no augu valsts produktiem

1401

Augu materiāli, kas izmantojami galvenokārt pīšanai (piemēram, bambuss, ratankoks, meldri, niedres, kārkli, rafija, tīrīti, balināti vai krāsoti graudaugu stiebri un liepu mizas)

1402

Augu materiāli, kas izmantojami galvenokārt pildījumam vai polsterējumam (piemēram, kapoks, augu šķiedras un jūraszāles), gan kārtās, gan ne, ar vai bez atbalsta materiāliem

1403

Augu materiāli, kas galvenokārt izmantojami slotās vai sukās (piemēram, parastais sorgo, palmu kātšķiedras, ložņu vārpata un bromēlija), šķeterēs un saiņos, vai bez tiem

1404

Augu valsts produkti, kas nav citur minēti vai iekļauti

10

– Neapstrādāti augu materiāli, kas galvenokārt izmantojami krāsošanai un tonēšanai

20

– Kokvilnas pūkas

ex 90

– Citi (izņemot lopbarības nolūkiem)

1505

Vilnas tauki un taukvielas, kas no tiem atvasinātas (tostarp lanolīns):

ex 00

– Izņemot lopbarības nolūkiem

1516

Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to pārtvaices produkti, daļēji vai pilnīgi hidrogenēti, esterificēti, pāresterificēti vai elaidinēti, rafinēti vai nerafinēti, bet ne tālāk sagatavoti:

20

– Augu tauki un eļļas un to pārtvaices produkti:

ex 20

– – Hidrogenēta bebra eļļa, tā sauktais “opālvasks”

1517

Margarīns; ēdami dzīvnieku vai augu tauku vai eļļu maisījumi vai sagataves vai šajā nodaļā minēto dažādo tauku un eļļu pārtvaices produkti, kas atšķiras no ēdamiem taukiem vai eļļām vai to pārtvaices produktiem, kas minēti zem nosaukuma Nr. 1516 :

90

– Citi:

ex 90

– – Tāda veida ēdami maisījumi vai sagataves, kas izmantojamas kā veidņu sagataves

1518

Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to pārtvaices produkti, vārīti, oksidēti, dehidrēti, apstrādāti ar sēru, kausēti, polimerizēti ar karstumu vakuumā vai inertā gāzē, vai citādi ķīmiski modificēti, izņemot zem pozīcijā Nr. 1516 minētos; neēdami dzīvnieku vai augu tauku vai eļļu maisījumi vai sagataves vai šajā nodaļā minēto dažādo tauku un eļļu pārtvaices produkti, kas nav norādīti vai iekļauti citur:

ex 00

– Linoksīns

1520

Glicerīns, neapstrādāts; glicerīna ūdens un glicerīna sārms

1521

Augu vaski (izņemot triglicerīdus), bišu vasks, citi vaski un spermaceti, rafinēti un krāsoti vai nē

1522

Taukvielu atlikumi; nosēdumi, kas rodas no taukainu vielu apstrādes vai dzīvnieku vai augu vaskiem

1702

Citi cukuri, tostarp ķīmiski tīra laktoze, maltoze, glikoze un fruktoze, cietā veidā; cukura sīrupi bez pievienotiem aromatizētājiem vai krāsvielām; mākslīgais medus, sajaukts ar dabīgo medu vai ne; karamele:

50

– Ķīmiski tīra fruktoze

90

– Citi, tostarp invertcukurs un citi cukura sīrupa savienojumi, kas sausā veidā satur 50 % fruktozes no svara

ex 90

– – Ķīmiski tīra maltoze (izņemot lopbarības nolūkiem)

1803

Kakao pasta, arī attaukota

1804

Kakao sviests, tauki un eļļa

1805

Kakao pulveris, kas nesatur pievienotu cukuru vai citu saldinātāju

1903

Tapioka un tās aizstājēji, kas gatavoti no cietes pārslu, graudu, pērlīšu, atsiju vai līdzīgās formās

2001

Dārzeņi, augļi, rieksti un citas augu ēdamās daļas, kas sagatavotas vai konservētas etiķī vai etiķskābē:

90

– Citi:

ex 90

– – Saldā kukurūza (Zea mays var. saccharata); palmu serdes; jamss, saldie kartupeļi un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas zem nosaukuma 0714

2004

Citi dārzeņi, kas sagatavoti vai konservēti citādi, nevis ar etiķi vai etiķskābi, saldēti, izņemot pozīcijā Nr. 2006 minētos produktus:

90

– Citi dārzeņi un dārzeņu maisījumi:

ex 90

– – Saldā kukurūza (Zea mays var. saccharata)

2005

Citi dārzeņi, sagatavoti vai konservēti citādi, nevis ar etiķi vai etiķskābi, nesaldēti, izņemot pozīcijā Nr. 2006 minētos produktus:

80

– Saldā kukurūza (Zea mays var. saccharata)

2006

Dārzeņi, augļi, rieksti, augļu mizas un citas augu daļas, konservētas ar cukuru (kaltētas, glazētas vai iecukurotas):

ex 00

– Saldā kukurūza (Zea mays var. saccharata)

2007

Jamss, augļu želejas, marmelādes, augļu vai riekstu biezenis un augļu vai riekstu pastas, kas iegūtas karsējot, ar vai bez pievienota cukura vai citiem saldinātājiem

2008

Augļi, rieksti un citas augu ēdamās daļas, citādi sagatavotas vai konservētas, ar vai bez pievienota cukura vai citiem saldinātājiem, kas nav norādīts vai iekļautas citur:

– Rieksti, zemesrieksti un citas sēklas, gan maisījumos, gan atsevišķi:

11

– – Zemesrieksti:

ex 11

– – – Zemesrieksti, grauzdēti

– Citi, tostarp apakšpozīcijā Nr. 2008 19 minēto produktu maisījumi:

91

– – palmu serdes

99

– – Citi:

ex 99

– – – Kukurūza, kas atšķiras no saldās kukurūzas (Zea mays var. saccharata)

2101

Kafijas, tējas vai mate ekstrakti, esences un koncentrāti, un sagataves uz šo produktu bāzes vai uz kafijas, tējas vai mate bāzes; grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti:

– Kafijas ekstrakti, esences un koncentrāti un sagataves uz šo ekstraktu, esenču vai koncentrātu bāzes vai uz kafijas bāzes:

11

– – Ekstrakti, esences un koncentrāti

12

– – Sagataves uz šo ekstraktu bāzes, esences vai koncentrāti, vai uz kafijas bāzes:

ex 12

– – – Nesatur piena taukus, piena proteīnus, cukuru vai cieti vai satur pēc svara mazāk nekā 1,5 % piena tauku, 2,5 % piena proteīnu, 5 % cukura vai 5 % cietes

20

– Tējas vai mate ekstrakti, esences un koncentrāti un sagataves uz šo ekstraktu, esenču vai koncentrātu bāzes vai uz tējas vai mate bāzes:

ex 20

– – Nesatur piena taukus, piena proteīnus, cukuru vai cieti vai satur pēc svara mazāk nekā 1,5 % piena tauku, 2,5 % piena proteīnu, 5 % cukura vai 5 % cietes

30

– Grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti

2102

Raugi (aktīvi vai neaktīvi); citi vienšūnas mikroorganismi, nedzīvi (bet neietverot vakcīnas zem nosaukuma Nr. 3002 ); sagatavoti cepamie pulveri:

ex 10

– Aktīvie raugi (izņemot maiznieka raugs un izņemot lopbarības nolūkiem)

ex 20

– Neaktīvie raugi; citi vienšūnas mikroorganismi, nedzīvi (izņemot lopbarības nolūkiem)

30

– Sagatavoti cepamie pulveri

2103

Mērces un to sagataves; garšvielu maisījumi un piedevu maisījumi; sinepju pulveris, maltas sinepes un gatavas sinepes:

10

– Sojas mērce

30

– Sinepju pulveri, milti un gatavas sinepes:

ex 30

– – Sinepju pulveris un milti izņemot lopbarības nolūkiem; gatavas sinepes

90

– Citi:

ex 90

– – Šķidrā pikantā mango mērce

2106

Pārtikas sagataves, kas nav norādītas vai iekļautas citur:

10

– Proteīna koncentrāti un teksturētas proteīna vielas:

ex 10

– – Izņemot tās, kas satur vairāk nekā 1 % piena tauku, 1 % citu tauku vai vairāk nekā 5 % cukuru

2201

Ūdeņi, tostarp dabīgie vai mākslīgie minerālūdeņi un gāzēti ūdeņi, bez pievienota cukura vai citus saldinātājus, nearomatizēti; ledus un sniegs

▼M78

2202

Ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēts, un citi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot augļu vai dārzeņu sulas, kas iekļautas pozīcijā 2009

.10

- ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēts

.90

- pārējie:

ex .90

- - pārējie, izņemot augļu un dārzeņu sulas, atšķaidītas ar ūdeni vai gāzētas, un kas nesatur 0401 . un 0402 . pozīcijā minētās piena sastāvdaļas

▼M73

2203

No iesala gatavots alus

2205

Vermuts un citi vīni no svaigām vīnogām, kas aromatizēti ar augiem vai aromātiskām vielām

2207

Nedenaturēts etilspirts, kura alkohola stiprums ir 80 % vai lielāks; etilspirts un citi spirti, denaturēti, jebkura stipruma:

2208

Nedenaturēts etilspirts, kura alkohola stiprums ir mazāks nekā 80 %; spirti, liķieri un citi spirtoti dzērieni:

20

– Alkoholiskie dzērieni, kas iegūti, destilējot vīnogu vīnu vai vīnogu degvīnu

30

– Viskiji

40

– Rums un tafija

50

– Džins un kadiķu degvīns

60

– Degvīns

70

– Liķieri un uzlējumi

2209

Etiķis un etiķa aizstājēji, kas iegūti no etiķskābes

▼M91



III tabula

ES un Šveices vietējā tirgus salīdzināmās cenas

Lauksaimniecības izejviela

Šveices vietējā tirgus salīdzināmā cena

CHF par 100 kg neto

ES vietējā tirgus salīdzināmā cena

CHF par 100 kg neto

4. panta 1. punkts

Piemēro Šveicē Šveices un ES salīdzināmo cenu starpība

CHF par 100 kg neto

3. panta 3. punkts

Piemēro ES Šveices un ES salīdzināmo cenu starpība

EUR par 100 kg neto

Parastie kvieši

50,60

20,46

30,15

0,00

Cietie kvieši

-

-

1,20

0,00

Rudzi

40,45

18,74

21,70

0,00

Mieži

-

-

-

-

Kukurūza

-

-

-

-

Parasto kviešu milti

91,10

42,42

48,70

0,00

Sausais pilnpiens

601,45

321,47

280,00

0,00

Vājpiena pulveris

402,60

200,98

201,60

0,00

Sviests

1 041,90

487,22

554,70

0,00

Baltais cukurs

-

-

-

-

Olas

-

-

38,00

0,00

Svaigi kartupeļi

40,95

27,61

13,35

0,00

Augu tauki

-

-

170,00

0,00

▼M73

IV TABULA

Šveices importa režīms

a) 

Muitas nodoklis šīs tabulas papildinājumā minētajiem produktiem ir agrokomponents, kuru aprēķina, pamatojoties uz neto masu. Standartformulas ir norādītas papildinājumā.

▼M91

b) 

Lauksaimniecības izejvielu pamatsummas, ko ņem vērā agrokomponentu aprēķinā:



Lauksaimniecības izejviela

Šveicē piemērotā pamatsumma

3. panta 2. punkts

ES piemērotā pamatsumma

4. panta 2. punkts

CHF par 100 kg neto

EUR par 100 kg neto

Parastie kvieši

24,55

0,00

Cietie kvieši

1,00

0,00

Rudzi

17,70

0,00

Mieži

-

-

Kukurūza

-

-

Parasto kviešu milti

39,70

0,00

Sausais pilnpiens

227,80

0,00

Vājpiena pulveris

164,30

0,00

Sviests

452,10

0,00

Baltais cukurs

-

-

Olas

30,95

0,00

Svaigi kartupeļi

10,90

0,00

Augu tauki

138,55

0,00

▼M78

c) 

muitas nodoklis zemāk sniegtajā tabulā minētajiem produktiem ir nulle.



Šveices tarifa pozīcija

Komentāri

1901.9099

 

1904.9020

 

1905.9040

 

2103.2000

 

ex 2103.9000

Pārējie, izņemot šķidro pikanto mango mērci

2104.1000

 

2106.9010

 

2106.9024

 

2106.9029

 

2106.9030

 

2106.9040

 

2106.9099

 

ex 2202.9090

kas satur 0401.  un 0402. pozīcijā minētās piena sastāvdaļas

2208.9010

 

2208.9099

 

▼M73

d) 

No protokola piemērošanas brīža muitas nodokļi turpmāk minētajiem produktiem ir samazināti līdz nullei trijos vienādos viena gada posmos.



Šveices tarifa pozīcija

Nodoklis, kas piemērots no spēkā stāšanās brīža

Nodoklis, kas piemērots pēc viena gada no spēkā stāšanās brīža

Nodoklis, kas piemērots pēc diviem gadiem no spēkā stāšanās brīža

CHF par 100 kg bruto

CHF par 100 kg bruto

CHF par 100 kg bruto

2208.9021

27,30

13,70

0,00

2208.9022

46,70

23,30

0,00

e) 

Šajā tabulā minētās tarifu pozīcijas attiecas uz pozīcijām, kas bija piemērojamas Šveicē 2002. gada 1. janvārī. Neatkarīgi no Nolīguma 12.bis panta šīs tabulas noteikumus neietekmēs nekādas izmaiņas, kas var tikt izdarītas tarifu nomenklatūrā.

▼M78

Papildinājums



Šveices tarifa pozīcija

Komentāri

Parastie kvieši

Cietie kvieši

Rudzi

Mieži

Kukurūza

Parasto kviešu milti

Pilnpiena pulveris

Vājpiena pulveris

Sviests

Cukurs

Olas

Svaigi kartupeļi

Augu taukvielas

Kg izejvielas uz 100 kg tīrā gatavā produkta

1901.2099

 

 

 

 

 

 

90

 

 

 

20

 

 

 

▼M73

Papildinājums 2. protokolam

Administratīvās sadarbības noteikumi

1. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka administratīvā sadarbība ir būtiska, lai īstenotu un kontrolētu saskaņā ar šo protokolu piešķirto labvēlības režīmu, un uzsver savu apņēmību cīnīties pret pārkāpumiem un apkarot krāpšanu muitas un ar to saistītu jautājumu jomās.

2. Ja viena no Līgumslēdzēju pusēm, balstoties uz objektīvu informāciju, konstatē administratīvas sadarbības nesniegšanu un/vai noteikumu pārkāpumu vai krāpšanu saskaņā ar šo protokolu, attiecīgā Līgumslēdzēja puse drīkst uz laiku atcelt atbilstīgo labvēlības režīmu produktam vai produktiem, uz ko tas attiecas saskaņā ar šo papildinājumu.

3. Šajā pielikumā administratīvas sadarbības nesniegšana, inter alia, nozīmē:

a) 

atkārtotu pienākumu neizpildi attiecībā uz attiecīgā produkta (produktu) izcelsmes vietu;

b) 

atkārtotu atteikšanos vai nepamatotu kavēšanos noskaidrot un/vai paziņot izcelsmes pamatojuma patiesumu;

c) 

atkārtotu atteikšanos vai nepamatotu kavēšanos saņemt atļauju veikt administratīvas sadarbības pasākumus, lai pārbaudītu dokumentu autentiskumu vai informācijas precizitāti, kas nepieciešams labvēlības režīma piešķiršanai.

Piemērojot šo pielikumu, noteikumu pārkāpums vai krāpšana var tikt konstatēta, inter alia, gadījumos, kad bez apmierinoša pamatojuma novērojams preču importa straujš pieaugums, pārsniedzot parasto ražošanas līmeni un eksporta kapacitāti otrā Līgumslēdzēja pusē, kas ir saistīts ar objektīvu informāciju par noteikumu pārkāpumiem vai krāpšanu.

4. Atcelšana uz laiku iespējama, ievērojot šādus nosacījumus:

a) 

Līgumslēdzēja pusei, kas, balstoties uz objektīvu informāciju, konstatējusi administratīvas sadarbības nesniegšanu un/vai noteikumu pārkāpumu vai krāpšanu muitā vai ar to saistītos jautājumos, bez kavēšanās paziņo Kopīgajai komitejai par šo atklājumu, pievienojot objektīvo informāciju, un sāk apspriedes ar Kopīgo komiteju, pamatojoties uz visu atbilstīgo informāciju un objektīvajiem konstatējumiem, ar mērķi atrast abām Līgumslēdzējām pusēm pieņemamu risinājumu;

b) 

gadījumā, ja Līgumslēdzējas puses ir sākušas apspriedes ar Kopīgo komiteju, kā minēts iepriekš, un nav varējušas vienoties par pieņemamu risinājumu trīs mēnešu laikā no paziņojuma izdarīšanas, ieinteresētā Līgumslēdzēja puse drīkst uz laiku atcelt atbilstīgo labvēlības režīmu attiecīgajam produktam (produktiem). Par pagaidu atcelšanu bez kavēšanās informē Kopīgo komiteju;

c) 

pagaidu atcelšanai saskaņā ar šo papildinājumu ir tikai tik ilga, lai aizstāvētu ieinteresētās Līgumslēdzējas puses finansiālās intereses. Tā nedrīkst pārsniegt sešu mēnešu laikposmu, kas var tikt atjaunots. Par pagaidu atcelšanu pēc tās ieviešanas nekavējoties paziņo Kopīgajai komitejai. Par to periodiski apspriežas ar Kopīgo komiteju, jo īpaši ņemot vērā nepieciešamību pēc iespējas ātrāk pārtraukt šādu režīmu, tiklīdz vairs nepastāv tā ieviešanu pamatojušie apstākļi.

5. Vienlaikus ar Kopīgās komitejas informēšanu saskaņā ar šā papildinājuma 4. punkta a) apakšpunktu ieinteresētā Līgumslēdzēja puse savā Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu importētājiem. Paziņojumā importētājiem par attiecīgo produktu jānorāda, ka, balstoties uz objektīvu informāciju, konstatēta administratīvas sadarbības nesniegšana un/vai noteikumu pārkāpumi vai krāpšana.

▼M92

3. PROTOKOLS

par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm

1. pants

Piemērojamie izcelsmes noteikumi

1.  
Lai īstenotu nolīgumu, piemēro Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem ( 1 ) (“konvencija”) I papildinājumu un attiecīgos II papildinājuma noteikumus, kuros jaunākie grozījumi izdarīti un publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2.  
Konvencijas I papildinājumā un attiecīgajos II papildinājuma noteikumos ar visām atsaucēm uz “attiecīgo nolīgumu” saprot atsauces uz nolīgumu.
3.  
Neatkarīgi no konvencijas I papildinājuma 16. panta 5. punkta un 21. panta 3. punkta, ja kumulācija attiecas tikai uz EBTA valstīm, Fēru Salām, Eiropas Savienību, Turcijas Republiku, stabilizācijas un asociācijas procesa dalībniekiem, Moldovas Republiku, Gruziju un Ukrainu, izcelsmes apliecinājums var būt pārvadājumu sertifikāts EUR.1 vai izcelsmes deklarācija.

2. pants

Alternatīvi piemērojamie izcelsmes noteikumi

1.  
Neatkarīgi no šā protokola 1. panta, lai īstenotu nolīgumu, izstrādājumus, kas iegūst preferenciālu izcelsmi saskaņā ar alternatīvi piemērojamiem izcelsmes noteikumiem, kas izklāstīti šā protokola A papildinājumā ("pārejas noteikumi"), uzskata arī par Eiropas Savienības vai Šveices izcelsmes izstrādājumiem.
2.  
Kamēr nav stājies spēkā konvencijas grozījums, uz kura balstīti pārejas noteikumi, piemēro pārejas noteikumus.

3. pants

Strīdu izšķiršana

1.  
Ja strīdus, kas radušies saistībā ar konvencijas I papildinājuma 32. pantā vai šā protokola A papildinājuma 34. pantā minētajām pārbaudes procedūrām, nevar izšķirt starp muitas dienestiem, kuri pieprasa pārbaudi, un par šīs pārbaudes veikšanu atbildīgajiem muitas dienestiem, tos nodod Apvienotajai komitejai.
2.  
Strīdu izšķiršana starp importētāju un importētājas valsts muitas dienestiem notiek saskaņā ar minētās valsts tiesību aktiem.

4. pants

Protokola grozījumi

Apvienotā komiteja var nolemt grozīt šā protokola noteikumus.

5. pants

Izstāšanās no konvencijas

1.  
Ja Eiropas Savienība vai Šveice konvencijas depozitāram rakstiski dara zināmu nodomu izstāties no konvencijas saskaņā ar tās 9. pantu, tad Eiropas Savienība un Šveice nekavējoties sāk sarunas par izcelsmes noteikumiem, lai īstenotu šo nolīgumu.
2.  
Iekams nav stājušies spēkā šādi sarunu ceļā no jauna pieņemti izcelsmes noteikumi, šim nolīgumam turpina piemērot konvencijas I papildinājuma izcelsmes noteikumus un attiecīgā gadījumā attiecīgos II papildinājuma noteikumus, kuri ir spēkā izstāšanās brīdī. Tomēr no izstāšanās brīža konvencijas I papildinājuma izcelsmes noteikumus un attiecīgā gadījumā II papildinājuma attiecīgos noteikumus saprot tā, ka divpusēja kumulācija tiek pieļauta tikai starp Eiropas Savienību un Šveici.

A papildinājums

ALTERNATĪVI PIEMĒROJAMIE IZCELSMES NOTEIKUMI

Noteikumi par to, kā līgumslēdzējas puses pēc izvēles piemēro Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem, pirms tiek noslēgti un stājas spēkā konvencijas grozījumi

(“noteikumi” jeb “pārejas noteikumi”)

JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMI” DEFINĪCIJA UN ADMINISTRATĪVĀS SADARBĪBAS METODES

SATURA RĀDĪTĀJS

MĒRĶI

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

II SADAĻA

JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMI” DEFINĪCIJA

2. pants

Vispārīgās prasības

3. pants

Pilnībā iegūti izstrādājumi

4. pants

Pietiekama apstrāde vai pārstrāde

5. pants

Noteikums par pielaidi

6. pants

Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde

7. pants

Izcelsmes kumulācija

8. pants

Izcelsmes kumulācijas piemērošanas nosacījumi

9. pants

Kvalificēšanas vienība

10. pants

Komplekti

11. pants

Neitrāli elementi

12. pants

Uzskaites nošķiršana

III SADAĻA

TERITORIĀLĀS PRASĪBAS

13. pants

Teritorialitātes princips

14. pants

Nepārveidošana

15. pants

Izstādes

IV SADAĻA

ATMAKSA VAI ATBRĪVOJUMS

16. pants

Muitas nodokļu atmaksa vai atbrīvojums no tiem

V SADAĻA

IZCELSMES APLIECINĀJUMS

17. pants

Vispārīgās prasības

18. pants

Izcelsmes deklarācijas sagatavošanas nosacījumi

19. pants

Atzītais eksportētājs

20. pants

Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas procedūra

21. pants

Ar atpakaļejošu spēku izdoti pārvadājumu sertifikāti EUR.1

22. pants

Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 dublikāta izdošana

23. pants

Izcelsmes apliecinājuma derīgums

24. pants

Brīvās zonas

25. pants

Importēšanas prasības

26. pants

Importēšana pa daļām

27. pants

Atbrīvojums no izcelsmes apliecinājuma

28. pants

Neatbilstība un formālas kļūdas

29. pants

Piegādātāja deklarācijas

30. pants

Summas, kas izteiktas euro

VI SADAĻA

SADARBĪBAS PRINCIPI UN DOKUMENTĀRI PIERĀDĪJUMI

31. pants

Dokumentāri pierādījumi, izcelsmes apliecinājumu un apliecinošo dokumentu saglabāšana

32. pants

Strīdu izšķiršana

VII SADAĻA

ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA

33. pants

Paziņošana un sadarbība

34. pants

Izcelsmes apliecinājumu pārbaude

35. pants

Piegādātāja deklarāciju pārbaude

36. pants

Sankcijas

VIII SADAĻA

A PAPILDINĀJUMA PIEMĒROŠANA

37. pants

Eiropas Ekonomikas zona

38. pants

Lihtenšteina

39. pants

Sanmarīno Republika

40. pants

Andoras Firstiste

41. pants

Seūta un Melilja

Pielikumu saraksts

I PIELIKUMS.

Ievadpiezīmes sarakstam II pielikumā

II PIELIKUMS.

Tādu apstrādes vai pārstrādes darbību saraksts, kuras jāveic ar nenoteiktas izcelsmes materiāliem, lai ražotais izstrādājums varētu iegūt noteiktas izcelsmes statusu

III PIELIKUMS.

Izcelsmes deklarācijas teksts

IV PIELIKUMS.

Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 un preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 pieteikuma paraugs

V PIELIKUMS.

Īpaši nosacījumi Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem

VI PIELIKUMS.

Piegādātāja deklarācija

VII PIELIKUMS.

Ilgtermiņa piegādātāja deklarācija

MĒRĶI

Šie noteiktumi ir fakultatīvi. Paredzēts, ka tie tiek piemēroti provizoriski, līdz būs noslēgts un stājies spēkā Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem (“PEM konvencija” jeb “konvencija”) grozījums. Šie noteikumi būs piemērojami divpusēji tirdzniecībai starp tām līgumslēdzējām pusēm, kuras piekrīt uz tiem atsaukties vai iekļauj tos savos divpusējos preferenciālas tirdzniecības nolīgumos. Tos ir paredzēts piemērot kā alternatīvu konvencijas noteikumiem, kas saskaņā ar konvenciju neskar principus, kas noteikti attiecīgajos nolīgumos un citos saistītajos divpusējos nolīgumos starp līgumslēdzējām pusēm. Attiecīgi šie noteikumi nebūs obligāti, bet fakultatīvi. Tos var piemērot uzņēmēji, kuri vēlas pieteikties uz preferencēm, kas balstītas uz šiem noteikumiem, nevis uz konvencijas noteikumiem.

Šie noteikumi nav paredzēti konvencijas grozīšanai. Konvenciju līgumslēdzēju pušu starpā turpina pilnībā piemērot. Šie noteikumi nemaina līgumslēdzēju pušu tiesības un pienākumus, kas izriet no konvencijas.

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

Šajos noteikumos:

a) 

“piemērotāja līgumslēdzēja puse” ir PEM konvencijas līgumslēdzēja puse, kura šos noteikumus iekļāvusi divpusējos preferenciālas tirdzniecības nolīgumos ar citu PEM konvencijas līgumslēdzēju pusi un tām pieder arī nolīguma Puses;

b) 

“nodaļas”, “pozīcijas” un “apakšpozīcijas” ir nodaļas, pozīcijas un apakšpozīcijas (četrciparu vai sešciparu kodi), kuras izmanto preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētajā sistēmā (“Harmonizētā sistēma”), ar izmaiņām, kas izdarītas saskaņā ar Muitas sadarbības padomes 2004. gada 26. jūnija ieteikumu;

c) 

“klasificēts” ir preces klasifikācija konkrētā Harmonizētās sistēmas pozīcijā vai apakšpozīcijā;

d) 

“sūtījums” ir izstrādājumi, kurus vai nu:

i) 

viens eksportētājs vienlaikus nosūta vienam saņēmējam, vai

ii) 

uz kuriem attiecas tāds vienots pārvadājuma dokuments par to pārvadājumu no eksportētāja līdz saņēmējam vai, ja šāda dokumenta nav, – viens rēķins;

e) 

“Puses vai piemērotājas līgumslēdzējas puses muitas dienesti” Eiropas Savienībā ir jebkurš Eiropas Savienības dalībvalstu muitas dienests;

f) 

“muitas vērtība” ir vērtība, ko nosaka saskaņā ar 1994. gada Nolīgumu par to, kā īstenojams Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII pants (“PTO Nolīgums par muitas vērtējumu”);

g) 

“ražotāja cena” ir cena, kas par izstrādājumu maksāta tam ražotājam Pusē, kura uzņēmumā ir veikta pēdējā apstrāde vai pārstrāde, ar noteikumu, ka cenā ir ietverta visu izmantoto materiālu vērtība un visas citas ar izstrādājuma ražošanu saistītās izmaksas, atskaitot visus iekšējos nodokļus, ko atmaksā vai var atmaksāt tad, ja iegūto izstrādājumu eksportē. Ja pēdējās apstrādes vai pārstrādes veikšana nodota ražotājam ar apakšlīgumu, tad termins “ražotājs” attiecas uz uzņēmumu, kas nodarbina apakšuzņēmēju.

Ja faktiskā samaksātā cena neatspoguļo visas ar izstrādājuma ražošanu saistītās izmaksas, kas faktiski ir radušās Pusē, tad ražotāja cena ir visu to izmaksu summa, atskaitot visus iekšējos nodokļus, kuru atmaksā vai var atmaksāt gadījumā, ja iegūto izstrādājumu eksportē;

h) 

“atvietojams materiāls” vai “atvietojams izstrādājums” ir viena un tā paša veida un komerciālās kvalitātes materiāls vai izstrādājums, kam ir vienas un tās pašas tehniskās un fizikālās īpašības un ko nevar nošķirt citu no cita;

i) 

“preces” ir gan materiāls, gan izstrādājums;

j) 

“ražošana” ir jebkura apstrāde vai pārstrāde, ieskaitot salikšanu;

k) 

“materiāls” ir jebkuras sastāvdaļas, izejvielas, daļas vai detaļas u. c., ko izmanto izstrādājuma ražošanā;

l) 

“maksimālais nenoteiktas izcelsmes materiālu daudzums” ir nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālais pieļaujamais saturs, ar kuru ražošanu var uzskatīt par tādu apstrādi vai pārstrādi, kas ir pietiekama, lai izstrādājumam piešķirtu noteiktas izcelsmes statusu. To var izteikt procentos no izstrādājuma ražotāja cenas vai minēto izmantoto materiālu, kuri ietverti noteiktā nodaļu grupā, nodaļā, pozīcijā vai apakšpozīcijā, tīrā svara procentos;

m) 

“izstrādājums” ir saražotais izstrādājums, pat ja vēlāk to paredzēts izmantot citā ražošanas operācijā;

n) 

“teritorija” ietver kādas Puses sauszemes teritoriju, iekšējos ūdeņus un teritoriālos ūdeņus;

o) 

“pievienotā vērtība” ir izstrādājuma ražotāja cena, no kuras atņemta katra tā izstrādājuma ražošanā izmantotā materiāla muitas vērtība, kura izcelsme ir citās piemērotājās līgumslēdzējās pusēs, ar kurām ir piemērojama kumulācija, vai gadījumā, ja muitas vērtība nav zināma vai ja to nevar noskaidrot, – pirmā noskaidrojamā cena, kas maksāta par materiāliem eksportētājā Pusē;

p) 

“materiālu vērtība” ir izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu muitas vērtība to importēšanas laikā vai, ja tā nav zināma un to nevar noskaidrot, – pirmā noskaidrojamā cena, kas maksāta par materiāliem eksportētājā Pusē. Ja ir jānosaka izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtība, šo punktu piemēro mutatis mutandis.

II SADAĻA

JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMI” DEFINĪCIJA

2. pants

Vispārīgās prasības

Lai īstenotu nolīgumu, par Puses izcelsmes izstrādājumiem uzskata šādus izstrādājumus, ko eksportē uz otru Pusi:

a) 

izstrādājumus, kas 3. panta nozīmē pilnībā iegūti Pusē;

b) 

Pusē iegūtus izstrādājumus, kuru ražošanā ir izmantoti materiāli, kas nav tur pilnībā iegūti, ja šādi materiāli minētajā Pusē ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 4. panta nozīmē.

3. pants

Pilnībā iegūti izstrādājumi

1.  

Par Pusē pilnībā iegūtiem uzskata šādus izstrādājumus, ko eksportē uz otru Pusi:

a) 

minerālproduktus un dabīgo ūdeni, ko iegūst no tās zemes dzīlēm vai jūras gultnes;

b) 

augus, ieskaitot ūdensaugus, un tur audzētus vai novāktus dārzeņu produktus;

c) 

tur dzimušus un audzētus dzīvus dzīvniekus;

d) 

produktus, kas iegūti no tur audzētiem dzīviem dzīvniekiem;

e) 

produktus, kas iegūti no nokautiem dzīvniekiem, kuri tur dzimuši un audzēti;

f) 

produktus, kas iegūti, tur medījot un zvejojot;

g) 

akvakultūras produktus, ja zivis, vēžveidīgie, gliemji un citi ūdens bezmugurkaulnieki ir tur izšķīlušies vai audzēti no oliņām, kāpuriem, mazuļiem vai nepieaugušām zivīm;

h) 

produktus, kas iegūti jūras zvejā, un citus produktus, kas iegūti jūrā ar tās kuģiem ārpus teritoriālajiem ūdeņiem;

i) 

produktus, kas izgatavoti uz tās apstrādes kuģiem tikai no h) apakšpunktā minētajiem produktiem;

j) 

lietotus priekšmetus, kas ir tur savākti un derīgi vienīgi izejvielu atgūšanai;

k) 

atlikumus un atkritumus, kas tur radušies ražošanas operācijās;

l) 

produktus, kas iegūti no jūras gultnes vai jūras grunts ārpus teritoriālās jūras, bet kur tai ir ekskluzīvas izmantošanas tiesības;

m) 

preces, ko tur ražo tikai no a)–l) apakšpunktā precizētajiem izstrādājumiem.

2.  

Apzīmējums “tās kuģi” un “tās apstrādes kuģi” attiecīgi 1. punkta h) un i) apakšpunktā attiecas tikai uz kuģiem un apstrādes kuģiem, kas atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

a) 

tie ir reģistrēti eksportētājā vai importētājā Pusē;

b) 

to karoga valsts ir eksportētāja vai importētāja Puse;

c) 

tie atbilst vienam no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

i) 

vismaz 50 % apmērā tie pieder eksportētājas vai importētājas Puses valstspiederīgajiem; vai

ii) 

tie pieder uzņēmumiem:

— 
kuru galvenais birojs un galvenā darījumdarbības vieta ir eksportētājā vai importētājā Pusē, un
— 
kuri vismaz 50 % apmērā pieder eksportētājai vai importētājai Pusei vai šo Pušu publiskajām struktūrām vai valstspiederīgajiem.
3.  
Šā panta 2. punktā, ja eksportētāja vai importētāja Puse ir Eiropas Savienība, tā nozīmē Eiropas Savienības dalībvalstis.
4.  
Šā panta 2. punktā EBTA valstis ir uzskatāmas par vienu piemērotāju līgumslēdzēju pusi.

4. pants

Pietiekama apstrāde vai pārstrāde

1.  
Neskarot šā panta 3. punktu un 6. pantu, izstrādājumus, kas nav pilnībā iegūti Pusē, uzskata par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem, ja attiecībā uz konkrētajām precēm ir izpildīti II pielikuma sarakstā izklāstītie nosacījumi.
2.  
Ja izstrādājumu, kas saskaņā ar 1. punktu ir ieguvis noteiktas izcelsmes statusu Pusē, izmanto par materiālu cita izstrādājuma ražošanā, tad nenoteiktas izcelsmes materiālus, kuri varētu būt izmantoti tā ražošanā, neņem vērā.
3.  
To, vai ir izpildītas 1. punkta prasības, nosaka attiecībā uz katru izstrādājumu.

Tomēr, ja attiecīgais noteikums ir balstīts uz atbilstību noteiktajam maksimālajam nenoteiktas izcelsmes materiālu saturam, tad Pušu muitas dienesti var atļaut eksportētājiem aprēķināt izstrādājuma ražotāja cenu un nenoteiktas izcelsmes materiālu vidējo vērtību, kā tās noteiktas 4. punktā, lai ņemtu vērā izmaksu un valūtas kursu svārstības.

4.  
Ja piemēro 3. punkta otro daļu, izstrādājuma vidējo ražotāja cenu un izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vidējo vērtību aprēķina, pamatojoties attiecīgi uz visu iepriekšējā finanšu gadā pārdoto to pašu izstrādājumu ražotāja cenu summu un visu iepriekšējā finanšu gadā, kā to noteikusi eksportētāja Puse, to pašu izstrādājumu ražošanā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtības summu vai, ja nav pieejami dati par visu finanšu gadu, tad īsāku laikposmu, kas nevar būt īsāks par trim mēnešiem.
5.  
Eksportētāji, kas izvēlējušies aprēķinu, kura pamatā ir vidējā vērtība, konsekventi piemēro šo metodi gadā, kas seko atsauces finanšu gadam, vai attiecīgā gadījumā – gadā, kas seko īsākam laikposmam, kurš izmantots par atskaites laikposmu. Viņi var vairs neizmantot šo metodi, ja noteiktā finanšu gadā vai īsākā reprezentatīvā laikposmā, kas nav īsāks par trim mēnešiem, konstatē, ka vairs nav izmaksu un valūtas kursa svārstību, kuras pamato šādas metodes izmantošanu.
6.  
Lai pārbaudītu atbilstību noteiktajam maksimālajam nenoteiktas izcelsmes materiālu saturam, par ražotāja cenu un attiecīgi nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtību izmanto 4. punktā minētās vidējās vērtības.

5. pants

Noteikums par pielaidi

1.  

Atkāpjoties no 4. panta un ievērojot šā panta 2. un 3. punktu, nenoteiktas izcelsmes materiālus, kas saskaņā ar II pielikuma sarakstā izklāstītajiem nosacījumiem nav izmantojami attiecīgā izstrādājuma ražošanā, tomēr var izmantot ar nosacījumu, ka to kopējais izstrādājumam novērtētais tīrais svars vai vērtība nepārsniedz:

a) 

15 % no tāda izstrādājuma tīrā svara, uz kuru attiecas 2. nodaļa un 4.–24. nodaļa, izņemot 16. nodaļā iekļautos apstrādātos zivsaimniecības produktus;

b) 

15 % no izstrādājuma ražotāja cenas tiem izstrādājumiem, uz kuriem neattiecas a) apakšpunkts.

Šo punktu nepiemēro izstrādājumiem, uz kuriem attiecas Harmonizētās sistēmas 50.–63. nodaļa un kuriem piemēro I pielikuma 6. un 7. piezīmē minētās pielaides.

2.  
Šā panta 1. punkts neļauj pārsniegt maksimālo nenoteiktas izcelsmes materiālu saturu procentos, kas norādīts II pielikuma sarakstā izklāstītajos noteikumos.
3.  
Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro izstrādājumiem, kas 3. panta nozīmē pilnībā iegūti Pusē. Tomēr, neskarot 6. pantu un 9. panta 1. punktu, minētajos noteikumos paredzētā pielaide attiecas uz izstrādājumu, kuram II pielikuma sarakstā iekļautais noteikums prasa, lai minētā izstrādājuma ražošanā izmantotie materiāli būtu pilnībā iegūti.

6. pants

Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde

1.  

Neskarot šā panta 2. punktu un neatkarīgi no tā, vai ir izpildītas 4. panta prasības, par nepietiekamu apstrādi vai pārstrādi, lai izstrādājumam piešķirtu noteiktas izcelsmes izstrādājuma statusu, tiek uzskatītas šādas darbības:

a) 

darbības, kas paredzētas tam, lai nodrošinātu izstrādājumu uzturēšanu labā stāvoklī pārvadāšanas un uzglabāšanas laikā;

b) 

iepakojumu sadalīšana un salikšana;

c) 

mazgāšana, tīrīšana; putekļu, oksīdu, eļļas, krāsas vai citu pārklājumu notīrīšana;

d) 

tekstilmateriālu gludināšana vai presēšana;

e) 

vienkārša krāsošana un pulēšana;

f) 

rīsu atsēnalošana un daļēja vai pilnīga samalšana; labības un rīsu pulēšana un glazēšana;

g) 

darbības cukura iekrāsošanai vai aromatizēšanai vai cukurgraudiņu veidošanai; daļēja vai pilnīga kristālcukura samalšana;

h) 

augļu, riekstu un dārzeņu mizošana, atkauliņošana un lobīšana;

i) 

asināšana, vienkārša slīpēšana vai vienkārša sagriešana;

j) 

sijāšana, šķirošana, sadalīšana, klasificēšana, piemeklēšana (ieskaitot priekšmetu komplektu veidošanu);

k) 

vienkārša iepildīšana pudelēs, bundžās, flakonos, maisos, kārbās, kastēs, piestiprināšana pie kartītēm vai plāksnēm, kā arī citas vienkāršas iepakošanas darbības;

l) 

marķējuma, etiķešu, logotipu un citu tamlīdzīgu atšķirības zīmju piestiprināšana vai uzdrukāšana uz izstrādājumiem vai to iepakojuma;

m) 

vienkārša izstrādājumu sajaukšana neatkarīgi no tā, vai tie ir atšķirīga veida izstrādājumi;

n) 

cukura sajaukšana ar jebkādiem citiem materiāliem;

o) 

vienkārša ūdens pievienošana vai izstrādājumu atšķaidīšana, dehidratācija vai denaturācija;

p) 

vienkārša priekšmetu daļu salikšana, lai izgatavotu veselu priekšmetu vai priekšmetu sadalīšana daļās;

q) 

dzīvnieku kaušana;

r) 

divu vai vairāku a) līdz q) apakšpunktā minētu darbību apvienošana.

2.  
Nosakot, vai attiecīgā izstrādājuma apstrāde vai pārstrāde uzskatāma par nepietiekamu 1. punkta nozīmē, jāņem vērā visas eksportētājā Pusē ar attiecīgo izstrādājumu veiktās darbības.

7. pants

Izcelsmes kumulācija

1.  
Neskarot 2. pantu, uzskata, ka uz otru Pusi eksportēto izstrādājumu izcelsme ir eksportētājā Pusē, ja tie ir tur iegūti, ražošanā izmantojot materiālus, kuru izcelsme ir jebkurā piemērotājā līgumslēdzējā pusē, izņemot eksportētāju Pusi, ar noteikumu, ka eksportētājā Pusē veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz 6. pantā minētās darbības. Šādiem materiāliem nav jābūt pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem.
2.  
Ja eksportētājā Pusē veiktā apstrāde vai pārstrāde nepārsniedz 6. pantā minētās darbības, tad izstrādājumu, kuru iegūst, ražošanā izmantojot jebkuras citas piemērotājas līgumslēdzējas puses izcelsmes materiālus, uzskata par eksportētājas Puses izcelsmes materiālu tikai tad, ja tur pievienotā vērtība ir lielāka nekā to izmantoto materiālu vērtība, kuriem ir jebkuras citas piemērotājas līgumslēdzējas puses izcelsme. Ja tas tā nav, iegūto izstrādājumu uzskata par izstrādājumu ar izcelsmi piemērotājā līgumslēdzējā pusē, kurā ir visaugstākā ražošanā izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtība eksportētājā Pusē.
3.  
Neskarot 2. pantu un izņemot 50.–63. nodaļas izstrādājumus, apstrādi vai pārstrādi, ko veic tad, ja kāda piemērotāja līgumslēdzēja puse, izņemot eksportētāju Pusi, veic apstrādi vai pārstrādi, uzskata par veiktu eksportētājā Pusē, ja izstrādājumus pēc tam apstrādā vai pārstrādā šajā eksportētājā Pusē.
4.  
Neskarot 2. pantu, attiecībā uz 50.–63. nodaļas izstrādājumiem un tikai divpusējā tirdzniecībā starp Pusēm apstrādi vai pārstrādi, ko veic importētājā Pusē, uzskata par veiktu eksportētājā Pusē, ja šajā eksportētājā Pusē izstrādājumus pēc tam apstrādā vai pārstrādā.

Šajā punktā Eiropas Savienības stabilizācijas un asociācijas procesa dalībniekus un Moldovas Republiku uzskata par vienu piemērotāju līgumslēdzēju pusi.

5.  
Puses var izvēlēties vienpusēji paplašināt šā panta 3. punkta piemērošanu attiecībā uz 50.–63. nodaļas izstrādājumu importu. Puse, kas izvēlas šādu paplašinājumu, paziņo par to otrai Pusei un informē Eiropas Komisiju saskaņā ar 8. panta 2. punktu.
6.  
Lai veiktu kumulāciju šā panta 3.–5. punkta nozīmē, noteiktas izcelsmes izstrādājumus uzskata par eksportētājas Puses izcelsmes izstrādājumiem tikai tad, ja tur veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz 6. pantā minētās darbības.
7.  
Šā panta 1. punktā minēto piemērotāju līgumslēdzēju pušu izcelsmes izstrādājumi, kuri netiek apstrādāti vai pārstrādāti eksportētājā Pusē, saglabā savu izcelsmi, ja tos eksportē uz vienu no pārējām piemērotājām līgumslēdzējām pusēm.

8. pants

Izcelsmes kumulācijas piemērošanas nosacījumi

1.  

Šā pielikuma 7. pantā paredzēto kumulāciju var piemērot tikai tad, ja:

a) 

piemērotājām līgumslēdzējām pusēm, kuras ir iesaistītas attiecīga noteiktas izcelsmes statusa iegūšanā, un piemērotājai galamērķa līgumslēdzējai pusei ir piemērojams preferenciālas tirdzniecības nolīgums saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXIV pantu, un

b) 

piemērojot izcelsmes noteikumus, kas ir identiski šajos noteikumos iekļautajiem, preces ir ieguvušas noteiktas izcelsmes statusu.

2.  
Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērijā) un Šveices oficiālajā izdevumā saskaņā ar tās procedūrām publicē paziņojumus par to, ka ir izpildītas kumulācijas piemērošanai nepieciešamās prasības.

Kumulāciju, kas paredzēta 7. pantā, piemēro no datuma, kas norādīts minētajos paziņojumos.

Puses sniedz Eiropas Komisijai sīkāku informāciju par attiecīgiem nolīgumiem, kas noslēgti ar citām piemērotājām līgumslēdzējām pusēm, arī par šo noteikumu spēkā stāšanās datumiem.

3.  
Izcelsmes apliecinājumā jāiekļauj paziņojums angļu valodā “CUMULATION APPLIED WITH (attiecīgās piemērotājas līgumslēdzējas puses /pušu nosaukums angļu valodā)”, kad izstrādājumi ieguvuši noteiktas izcelsmes statusu, piemērojot izcelsmes kumulāciju saskaņā ar 7. pantu.

Ja par izcelsmes apliecinājumu izmanto pārvadājumu sertifikātu EUR.1, minēto paziņojumu ieraksta pārvadājumu sertifikāta EUR.1 7. ailē.

4.  
Puses var nolemt attiecībā uz izstrādājumiem, kas eksportēti uz tām un ieguvuši noteiktas izcelsmes statusu eksportētājā Pusē, saskaņā ar 7. pantu piemērojot izcelsmes kumulāciju, atbrīvot no pienākuma izcelsmes apliecinājumā iekļaut šā panta 3. punktā minēto paziņojumu ( 2 ).

Puses sniedz Eiropas Komisijai paziņojumu par atbrīvojumu saskaņā ar 8. panta 2. punktu.

9. pants

Kvalificēšanas vienība

1.  

Piemērojot šos noteikumus, kvalificēšanas vienība ir konkrēts izstrādājums, ko uzskata par pamatvienību, lai noteiktu klasifikāciju pēc Harmonizētās sistēmas nomenklatūras. Tādējādi uzskata:

a) 

ja izstrādājums, ko veido priekšmetu grupa vai kopums, klasificēts vienā pozīcijā saskaņā ar Harmonizētās sistēmas noteikumiem, viss kopums ir kvalificēšanas vienība;

b) 

ja sūtījums sastāv no vairākiem identiskiem izstrādājumiem, kas klasificēti vienā un tajā pašā Harmonizētās sistēmas pozīcijā, tad, piemērojot šos noteikumus, katru atsevišķu preci ņem vērā atsevišķi.

2.  
Ja saskaņā ar Harmonizētās sistēmas 5. vispārīgo noteikumu iepakojumu klasificē kopā ar tajā iepakoto izstrādājumu, tad izcelsmes noteikšanai iepakojumu un attiecīgo izstrādājumu uzskata par vienu veselu.
3.  
Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīkus, ko nosūta ar kādu iekārtu, mašīnu, aparātu vai transportlīdzekli un kas ir daļa no to parastā aprīkojuma un ietilpst to ražotāja cenā, uzskata par vienotu veselumu ar attiecīgo iekārtu, mašīnu, aparātu vai transportlīdzekli.

10. pants

Komplekti

Uzskata, ka komplektiem Harmonizētās sistēmas 3. vispārīgā noteikuma nozīmē ir noteikta izcelsme, ja visām to sastāvdaļām ir noteikta izcelsme.

Tomēr, ja komplekts ir veidots no noteiktas izcelsmes izstrādājumiem un nenoteiktas izcelsmes izstrādājumiem, tad uzskata, ka komplektam kopumā ir noteikta izcelsme ar noteikumu, ka nenoteiktas izcelsmes izstrādājumu vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta ražotāja cenas.

11. pants

Neitrāli elementi

Lai noteiktu to, vai izstrādājumam ir noteikta izcelsme, neņem vērā šādus ražošanā iespējami izmantotus elementus:

a) 

enerģiju un degvielu;

b) 

ražotni un iekārtas;

c) 

mašīnas un darbarīkus;

d) 

pārējās preces, kuras neietilpst un kuras nav paredzēts iekļaut izstrādājuma galīgajā sastāvā.

12. pants

Uzskaites nošķiršana

1.  
Ja izstrādājuma apstrādē vai pārstrādē tiek izmantoti noteiktas izcelsmes un nenoteiktas izcelsmes atvietojami materiāli, tad uzņēmēji var nodrošināt materiālu pārvaldību, izmantojot uzskaites nošķiršanas metodi, neveidojot atsevišķus materiālu krājumus.
2.  
Uzņēmēji var pārvaldīt pozīcijas 1701 noteiktas un nenoteiktas izcelsmes atvietojamos izstrādājumus, izmantojot uzskaites nošķiršanas metodi, neveidojot atsevišķus materiālu krājumus.
3.  
Puses var prasīt, lai uzskaites nošķiršanu piemērotu, saņemot iepriekšēju atļauju no muitas dienestiem. Muitas dienesti atļauju var piešķirt ar nosacījumiem, ko tie uzskata par atbilstošiem, un pārrauga atļaujas izmantošanu. Muitas dienesti var atsaukt atļauju, ja saņēmējs jebkādā veidā nepareizi izmanto atļauju vai nepilda kādu no citiem nosacījumiem, kas iekļauti šajos noteikumos.

Izmantojot uzskaites nošķiršanu, jānodrošina, lai nekad nevarētu uzskatīt, ka vairāk izstrādājumiem “ir izcelsme eksportētājā Pusē” nekā tad, ja būtu izmantota krājumu fiziskas nošķiršanas metode.

Metodi piemēro un tās piemērošanu reģistrē, pamatojoties uz eksportētājā Pusē piemērojamajiem vispārīgajiem uzskaites principiem.

4.  
Šā panta 1. un 2. punktā minētās metodes izmantotājs sagatavo izcelsmes apliecinājumus vai piesakās uz tiem attiecībā uz tādu izstrādājumu daudzumu, ko var uzskatīt par eksportētājas Puses izcelsmes izstrādājumiem. Pēc muitas dienestu pieprasījuma izmantotājam ir jāiesniedz paziņojums par to, kā ir pārvaldīti daudzumi.

III SADAĻA

TERITORIĀLĀS PRASĪBAS

13. pants

Teritorialitātes princips

1.  
Nosacījumus, kas izklāstīti II sadaļā, attiecīgajā Pusē izpilda bez pārtraukuma.
2.  

Ja noteiktas izcelsmes izstrādājumus, kas eksportēti no Puses uz citu valsti, nosūta atpakaļ, tad tos uzskata par nenoteiktas izcelsmes izstrādājumiem, ja vien muitas dienestiem nevar pierādīt, ka:

a) 

atpakaļnosūtītie izstrādājumi ir tie paši, kas bija eksportēti; un

b) 

ar tiem nav veiktas nekādas darbības, izņemot darbības, kas vajadzīgas, lai saglabātu tos labā stāvoklī, kamēr tie atrodas attiecīgajā valstī vai kamēr tos eksportē.

3.  

Noteiktas izcelsmes statusa iegūšanu saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti II sadaļā, neietekmē no Puses eksportētu materiālu apstrāde vai pārstrāde ārpus šīs Puses un sekojoša to reimportēšana ar noteikumu, ka:

a) 

šie materiāli ir pilnībā iegūti eksportētājā Pusē vai apstrāde vai pārstrāde pirms eksporta pārsniegusi 6. pantā minētās darbības; un

b) 

var pierādīt muitas dienestiem, ka:

i) 

reimportētie izstrādājumi ir iegūti eksportēto materiālu apstrādē vai pārstrādē un

ii) 

kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus eksportētājas Puses, piemērojot šo pantu, nepārsniedz 10 % no tā galaizstrādājuma ražotāja cenas, kuram vēlas noteikt noteiktas izcelsmes statusu.

4.  
Šā panta 3. punktā noteiktas izcelsmes statusa iegūšanas nosacījumus, kas izklāstīti II sadaļā, nepiemēro apstrādei vai pārstrādei, kas veikta ārpus eksportētājas Puses. Tomēr, ja II pielikuma sarakstā ir noteikums, kas paredz galaizstrādājuma noteiktas izcelsmes statusa noteikšanā izmantot visu tā ražošanā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālo vērtību, tad to eksportētājas Puses teritorijā galaizstrādājuma ražošanā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu kopējā vērtība, ko pieskaita pie kopējās pievienotās vērtības, kas, piemērojot šo pantu, radusies ārpus šīs Puses, nepārsniedz noteikto procentuālo vērtību.
5.  
Piemērojot 3. un 4. punktu, “kopējā pievienotā vērtība” nozīmē visas izmaksas, kas rodas ārpus eksportētājas Puses, ieskaitot ražošanā izmantoto materiālu vērtību.
6.  
Šā panta 3. un 4. punktu nepiemēro izstrādājumiem, kas neatbilst II pielikuma saraksta nosacījumiem vai ko var uzskatīt par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem tikai tad, ja piemēro 5. pantā noteikto vispārējo pielaidi.
7.  
Šajā pantā paredzēto apstrādi vai pārstrādi, kas veikta ārpus eksportētājas Puses, veic saskaņā ar kārtību “izvešana pārstrādei” vai līdzīgu kārtību.

14. pants

Nepārveidošana

1.  
Preferenciālo režīmu, kas paredzēts nolīgumā, piemēro tikai tiem izstrādājumiem, kuri atbilst šo noteikumu prasībām un ir deklarēti importam Pusē, ar noteikumu, ka šie izstrādājumi ir tādi paši kā tie, kas eksportēti no eksportētājas Puses. Tie nav pārveidoti, nekādā veidā mainīti un ar tiem nav veiktas citādas darbības kā vien tās, kas vajadzīgas, lai saglabātu tos labā stāvoklī vai lai pievienotu vai piestiprinātu marķējumu, etiķetes, plombas vai dokumentāciju, kas nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstību konkrētām importētājas Puses iekšējām prasībām, un ko veic tranzīta vai sadalīšanas trešās(-o) valsts(-u) muitas uzraudzībā, pirms tos deklarē iekšzemes patēriņam.
2.  
Izstrādājumus vai sūtījumus var uzglabāt tikai tad, ja tie paliek tranzīta trešās(-o) valsts(-u) muitas uzraudzībā.
3.  
Neskarot šā papildinājuma V sadaļu, sūtījumus var sadalīt tikai tad, ja tie paliek sadalīšanas trešās(-o) valsts(-u) muitas uzraudzībā.
4.  

Šaubu gadījumā importētāja Puse var prasīt, lai importētājs vai tā pārstāvis jebkurā laikā iesniegtu visus attiecīgos dokumentus, kas pierādītu atbilstību šim pantam, ko var veikt ar dokumentāriem pierādījumiem un jo īpaši ar:

a) 

līgumiskiem pārvadājumu dokumentiem, piemēram, kravaszīmēm;

b) 

faktiskiem vai konkrētiem pierādījumiem, kuru pamatā ir iepakojumu marķējumi vai numerācija;

c) 

apliecinājumu par manipulāciju neveikšanu, ko sniedz tranzīta vai sadalīšanas valsts(-u) muitas dienesti, vai jebkādiem citiem dokumentiem, kas apliecina, ka preces palikušas muitas uzraudzībā tranzīta vai sadalīšanas valstī(-īs); vai

d) 

jebkādiem pierādījumiem, kas attiecas uz pašām precēm.

15. pants

Izstādes

1.  

Uz noteiktas izcelsmes izstrādājumiem, kurus nosūta uz izstādi valstī, kas nav starp valstīm, ar kurām saskaņā ar 7. un 8. pantu ir piemērojama kumulācija, un kurus pēc izstādes pārdod importēšanai Pusē, importējot attiecina attiecīgo nolīgumu, ja muitas dienestiem tiek pierādīts, ka:

a) 

eksportētājs ir nosūtījis šos izstrādājumus no Puses uz valsti, kurā notiek izstāde, un ir tos tur izstādījis;

b) 

šis eksportētājs izstrādājumus ir pārdevis vai citādi nodevis personai otrā Pusē;

c) 

izstrādājumi ir nosūtīti izstādes laikā vai tūlīt pēc tās tādā stāvoklī, kādā tie nosūtīti uz izstādi; un

d) 

izstrādājumi pēc nosūtīšanas uz izstādi nav izmantoti citiem mērķiem kā vien izstādīšanai šajā izstādē.

2.  
Izcelsmes apliecinājumu izdod vai sagatavo saskaņā ar šā papildinājuma V sadaļu, un to parastajā kārtībā iesniedz importētājas Puses muitas dienestiem. Tajā norāda izstādes nosaukumu un adresi. Vajadzības gadījumā var pieprasīt papildu dokumentārus pierādījumus par izstādīšanas nosacījumiem.
3.  
Šā panta 1. punktu piemēro visām tirdzniecības, rūpniecības, lauksaimniecības vai amatniecības izstādēm, gadatirgiem vai tamlīdzīgai publiskai izstādīšanai, kuru nerīko privātiem mērķiem veikalos vai uzņēmumu telpās nolūkā pārdot ārvalstu izstrādājumus un kuras laikā attiecīgie izstrādājumi paliek muitas kontrolē.

IV SADAĻA

ATMAKSA VAI ATBRĪVOJUMS

16. pants

Muitas nodokļu atmaksa vai atbrīvojums no tiem

1.  
Uz nenoteiktas izcelsmes materiāliem, ko izmanto, ražojot Harmonizētās sistēmas 50.–63. nodaļas izstrādājumus, kuriem ir Puses izcelsme un kuriem saskaņā ar šā papildinājuma V sadaļu izdots vai sagatavots izcelsmes apliecinājums, eksportētājā Pusē neattiecas nekāda veida muitas nodokļu atmaksa vai atbrīvojums no tiem.
2.  
Šā panta 1. punktā minēto aizliegumu piemēro visiem pasākumiem, kas saistīti ar muitas nodokļu vai līdzvērtīgu maksājumu daļēju vai pilnīgu atmaksu, atlaišanu vai atbrīvojumiem, kuri eksportētājas Puses teritorijā piemērojami ražošanā izmantotajiem materiāliem, ja šāda atmaksa, atlaišana vai atbrīvojums piemērojams tieši vai netieši, no šādiem materiāliem iegūtos izstrādājumus eksportējot, nevis tos atstājot iekšzemes patēriņam tajā.
3.  
Tādu izstrādājumu eksportētājam, kuriem ir izcelsmes apliecinājums, jābūt gatavam pēc muitas dienestu pieprasījuma jebkurā laikā uzrādīt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina, ka nav saņemta atmaksa par attiecīgo izstrādājumu ražošanā izmantotajiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem un ka faktiski ir nomaksāti visi muitas nodokļi vai līdzvērtīgi maksājumi, kas piemērojami šādiem materiāliem.
4.  
Šā panta 1. punktā noteikto aizliegumu nepiemēro tirdzniecībai starp Pusēm ar izstrādājumiem, kas ieguvuši noteiktas izcelsmes statusu, piemērojot izcelsmes kumulāciju, uz ko attiecas 7. panta 4. vai 5. punkts.

V SADAĻA

IZCELSMES APLIECINĀJUMS

17. pants

Vispārīgās prasības

1.  

Vienas Puses izcelsmes izstrādājumus importējot otrā Pusē, tiem piemēro nolīguma noteikumus, ja tiek uzrādīts viens no šādiem izcelsmes apliecinājumiem:

a) 

pārvadājumu sertifikāts EUR.1, kura paraugs ir šā papildinājuma IV pielikumā,

b) 

gadījumos, kas precizēti 18. panta 1. punktā, deklarācija, kas tālāk saukta “izcelsmes deklarācija”, ko eksportētājs sniedz rēķinā, pavadzīmē vai kādā citā tirdzniecības dokumentā, kurā attiecīgie izstrādājumi ir pietiekami sīki aprakstīti, lai tos varētu identificēt; izcelsmes deklarācijas teksts ir šā papildinājuma III pielikumā.

2.  
Neatkarīgi no šā panta 1. punkta noteiktas izcelsmes izstrādājumiem šo noteikumu nozīmē 27. pantā norādītajos gadījumos piemēro nolīguma noteikumus bez vajadzības iesniegt šā panta 1. punktā minētos izcelsmes apliecinājumus.
3.  
Neskarot 1. punktu, Puses var vienoties, ka preferenciālās tirdzniecības sakarā izcelsmes apliecinājumus, kas uzskaitīti 1. punkta a) un b) apakšpunktā, aizstāj ar paziņojumiem par izcelsmi, ko sagatavojuši eksportētāji, kuri reģistrēti elektroniskā datubāzē saskaņā ar Pušu iekšējiem tiesību aktiem.

Ja izmanto paziņojumu par izcelsmi, ko sagatavojuši eksportētāji un kas reģistrēts elektroniskā datubāzē, par kuru vienojušās divas vai vairākas piemērotājas līgumslēdzējas puses, nav liegts izmantot diagonālo kumulāciju ar citām piemērotājām līgumslēdzējām pusēm.

4.  
Piemērojot 1. punktu, Puses var vienoties, ka izveidos sistēmu, kas 1. punkta a) un b) apakšpunktā uzskaitītos izcelsmes apliecinājumus ļauj izdot un/vai iesniegt elektroniski.
5.  
Nolīguma 7. panta piemērošanas nolūkā, ja piemēro 8. panta 4. punktu, tāds eksportētājs, kas veic darījumdarbību piemērotājā līgumslēdzējā pusē, kurš izdod izcelsmes apliecinājumu vai piesakās uz to, pamatojoties uz citu izcelsmes apliecinājumu, kas ir atbrīvots no pienākuma iekļaut paziņojumu, kā to citādi paredz 8. panta 3. punkts, veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu kumulācijas piemērošanas nosacījumu izpildi, un ir gatavs muitas dienestiem iesniegt visus attiecīgos dokumentus.

18. pants

Izcelsmes deklarācijas sagatavošanas nosacījumi

1.  

Izcelsmes deklarāciju, kas minēta 17. panta 1. punkta b) apakšpunktā, var sagatavot:

a) 

atzīts eksportētājs 19. panta nozīmē vai

b) 

jebkurš eksportētājs par jebkuru sūtījumu, kas sastāv no viena vai vairākiem iepakojumiem, kuros ietilpst noteiktas izcelsmes izstrādājumi, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 6 000  EUR.

2.  
Izcelsmes deklarāciju var sagatavot, ja var uzskatīt, ka izstrādājumu izcelsme ir piemērotājā līgumslēdzējā pusē un ja tie atbilst pārējām šo noteikumu prasībām.
3.  
Eksportētājs, kurš sagatavo izcelsmes deklarāciju, ir gatavs pēc eksportētājas Puses muitas dienestu pieprasījuma jebkurā laikā iesniegt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī atbilstību pārējām šo noteikumu prasībām.
4.  
Eksportētājs sagatavo izcelsmes deklarāciju, uzrakstot, uzspiežot vai uzdrukājot uz rēķina, pavadzīmes vai cita tirdzniecības dokumenta deklarāciju, kuras teksts ir šā papildinājuma III pielikumā, kādā no minētajā pielikumā norādītajiem valodu formulējumiem un saskaņā ar eksportētājas valsts tiesību aktu noteikumiem. Ja deklarāciju aizpilda rokrakstā, izmanto tinti un raksta drukātiem burtiem.
5.  
Izcelsmes deklarācijā eksportētājs parakstās pašrocīgi. Tomēr no atzīta eksportētāja 19. panta nozīmē neprasa, lai viņš parakstītu šādu deklarāciju, ja šis eksportētājs iesniedz eksportētājas Puses muitas dienestiem rakstisku apņemšanos uzņemties pilnīgu atbildību par ikvienu izcelsmes deklarāciju, kurā norādīts, ka viņš ir dokumenta pašrocīgs parakstītājs.
6.  
Eksportētājs izcelsmes deklarāciju var sagatavot tad, kad izstrādājumus, uz kuriem tā attiecas, eksportē, vai pēc to eksporta (“ar atpakaļejošu spēku izdota izcelsmes deklarācija”), ja importētājai valstij šo deklarāciju iesniedz divu gadu laikā no to izstrādājumu importa, uz kuriem tā attiecas.

Ja saskaņā ar 14. panta 3. punktu notiek sūtījuma sadalīšana un ja ir ievērots tas pats divu gadu termiņš, tad ar atpakaļejošu spēku izdotu izcelsmes deklarāciju sagatavo atzīts eksportētājas Puses eksportētājs.

19. pants

Atzītais eksportētājs

1.  
Eksportētājas Puses muitas dienesti, ievērojot valsts prasības, ikvienam eksportētājam, kas veic darījumdarbību minētajā Pusē (“atzītais eksportētājs”), var atļaut sagatavot izcelsmes deklarācijas neatkarīgi no attiecīgo izstrādājumu vērtības.
2.  
Eksportētājam, kurš lūdz šādu atļauju, jāsniedz muitas dienestiem visas garantijas, kas vajadzīgas, lai varētu pārbaudīt izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī to atbilstību pārējām šo noteikumu prasībām.
3.  
Muitas dienesti atzītajam eksportētājam piešķir muitas atļaujas numuru, ko norāda izcelsmes deklarācijā.
4.  
Muitas dienesti pārbauda, vai atļauja tiek pareizi izmantota. Tie var atsaukt atļauju, ja atzītais eksportētājs to izmanto nepareizi, un to dara, ja atzītais eksportētājs vairs nesniedz 2. punktā minētās garantijas.

20. pants

Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas procedūra

1.  
Pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdod eksportētājas Puses muitas dienesti pēc eksportētāja rakstiska pieteikuma vai, ja eksportētājs uzņemas atbildību, pēc viņa pilnvarota pārstāvja rakstiska pieteikuma.
2.  
Tālab eksportētājs vai viņa pilnvarots pārstāvis aizpilda gan pārvadājumu sertifikātu EUR 1, gan pieteikuma veidlapu; to paraugi ir šā papildinājuma IV pielikumā. Šīs veidlapas aizpilda vienā no valodām, kurās ir izstrādāts šis nolīgums, un saskaņā ar eksportētājas valsts tiesību aktu noteikumiem. Ja veidlapas aizpilda rokrakstā, izmanto tinti un raksta drukātiem burtiem. Izstrādājuma aprakstu ieraksta īpaši šai vajadzībai paredzētajā ailē, neatstājot tukšas rindas. Ja aile nav pilnībā aizpildīta, tad zem pēdējās apraksta rindas ievelk horizontālu līniju, visu tukšo laukumu šķērsām pārsvītrojot.
3.  
Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 7. ailē ietver norādi angļu valodā “TRANSITIONAL RULES”.
4.  
Eksportētājs, kas iesniedz pieteikumu pārvadājumu sertifikāta EUR.1 saņemšanai, ir gatavs pēc tās eksportētājas Puses muitas dienestu pieprasījuma, kurā izdots pārvadājumu sertifikāts EUR.1, jebkurā laikā uzrādīt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina attiecīgo izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī atbilstību pārējām šo noteikumu prasībām.
5.  
Ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par noteiktas izcelsmes izstrādājumiem un ja tie atbilst pārējām šo noteikumu prasībām, eksportētājas Puses muitas dienesti izdod pārvadājumu sertifikātu EUR.1.
6.  
Muitas dienesti, kas izdod pārvadājumu sertifikātus EUR.1, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu un atbilstību pārējām šo noteikumu prasībām. Tālab tiem ir tiesības prasīt jebkādus pierādījumus un veikt eksportētāja grāmatvedības dokumentu pārbaudes vai citas pārbaudes, ko tie uzskata par vajadzīgām. Tiem ir jāgādā arī par to, lai šā panta 2. punktā minētās veidlapas būtu pienācīgi aizpildītas. Proti, tie pārbauda, vai izstrādājumu aprakstam paredzētā aile ir aizpildīta tā, lai nebūtu iespējami nekādi krāpnieciski papildinājumi.
7.  
Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas datumu norāda pārvadājumu sertifikāta EUR.1 11. ailē.
8.  
Muitas dienesti izdod pārvadājumu sertifikātu EUR.1 un dara to pieejamu eksportētājam, tiklīdz ir faktiski veikts vai nodrošināts eksports.

21. pants

Ar atpakaļejošu spēku izdoti pārvadājumu sertifikāti EUR.1

1.  

Neskarot 20. panta 8. punktu, pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izņēmuma kārtā var izdot pēc to izstrādājumu eksporta, uz kuriem šis sertifikāts attiecas, ja:

a) 

eksportēšanas laikā tas nav izdots kļūdas, netīšas nolaidības vai īpašu apstākļu dēļ;

b) 

ja muitas dienestiem ir pierādīts, ka pārvadājumu sertifikāts EUR.1 ir bijis izdots, bet, attiecīgos izstrādājumus importējot, nav pieņemts tehnisku iemeslu dēļ;

c) 

attiecīgo izstrādājumu galamērķis eksportēšanas laikā nav bijis zināms un tas ir noteikts transportēšanas vai uzglabāšanas laikā un pēc iespējamas sūtījuma sadalīšanas, kas veikta saskaņā ar 14. panta 3. punktu;

d) 

pārvadājumu sertifikāts EUR.1 vai EUR.MED ir izdots saskaņā ar PEM konvencijas noteikumiem attiecībā uz izstrādājumiem, kuriem saskaņā ar šiem noteikumiem arī ir noteikta izcelsme; eksportētājs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu kumulācijas piemērošanas nosacījumu izpildi, un ir gatavs muitas dienestiem iesniegt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina, ka izstrādājumam ir noteikta izcelsme, ievērojot šos noteikumus; vai

e) 

pārvadājumu sertifikāts EUR.1 ir izdots, pamatojoties uz 8. panta 4. punktu, un, importējot citā piemērotājā līgumslēdzējā pusē, ir piemērojams 8. panta 3. punkts.

2.  
Īstenojot 1. punktu, eksportētājs pieteikumā norāda to izstrādājumu eksportēšanas vietu un datumu, uz kuriem attiecas pārvadājumu sertifikāts EUR.1, kā arī pieprasījuma iemeslus.
3.  
Muitas dienesti pārvadājumu sertifikātu EUR.1 var izdot ar atpakaļejošu spēku divu gadu laikā no eksportēšanas dienas un tikai pēc tam, kad ir pārbaudījuši, vai eksportētāja pieteikumā sniegtā informācija atbilst attiecīgajai dokumentācijai.
4.  
Papildus 20. panta 3. punktā noteiktajai prasībai preču pārvadājumu sertifikātā EUR.1, kas izdots ar atpakaļejošu spēku, ieraksta šādu frāzi angļu valodā: “ISSUED RETROSPECTIVELY”.
5.  
Pārvadājumu sertifikātā EUR.1 šā panta 4. punktā minēto ierakstu izdara 7. ailē.

22. pants

Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 dublikāta izdošana

1.  
Ja pārvadājumu sertifikāts EUR.1 ir nozagts, pazaudēts vai iznīcināts, tad eksportētājs var vērsties muitas dienestos, kas sertifikātu izdevuši, lai iegūtu dublikātu, kuru sagatavo, pamatojoties uz šo dienestu rīcībā esošajiem eksporta dokumentiem.
2.  
Papildus 20. panta 3. punktā noteiktajai prasībai saskaņā ar šā panta 1. punktu izdotajā dublikātā ieraksta šādu vārdu angļu valodā: “DUPLICATE”.
3.  
Šā panta 2. punktā minēto ierakstu veic pārvadājumu sertifikāta EUR.1 dublikāta 7. ailē.
4.  
Dublikāts, kurā norāda oriģinālā pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas datumu, ir derīgs no dienas, kad izdots oriģināls.

23. pants

Izcelsmes apliecinājuma derīgums

1.  
Izcelsmes apliecinājums ir derīgs desmit mēnešus no dienas, kad tas izdots vai sagatavots eksportētājā Pusē, un minētajā termiņā to iesniedz importētājas Puses muitas dienestiem.
2.  
Izcelsmes apliecinājumus, ko importētājas Puses muitas dienestiem iesniedz pēc 1. punktā norādītā derīguma termiņa, var pieņemt, lai piemērotu tarifa preferences, ja dokumentus līdz noteiktajam termiņam iesniegt nav bijis iespējams ārkārtas apstākļu dēļ.
3.  
Citos novēlotas uzrādīšanas gadījumos importētājas Puses muitas dienesti var pieņemt izcelsmes apliecinājumus, ja izstrādājumi muitai uzrādīti pirms minētā termiņa beigām.

24. pants

Brīvās zonas

1.  
Puses veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, transportējot caur brīvo zonu to teritorijā, izstrādājumi, ko tirgo, piemērojot izcelsmes apliecinājumu, netiek aizstāti ar citām precēm un tiem neveic citu apstrādi kā vien to, kas vajadzīga, lai tos saglabātu nebojātus.
2.  
Atkāpjoties no 1. punkta, ja kādas piemērotājas līgumslēdzējas puses izcelsmes izstrādājumus importē brīvajā zonā ar izcelsmes apliecinājumu un tur apstrādā vai pārstrādā, var izdot vai sagatavot jaunu izcelsmes apliecinājumu, ja veiktā apstrāde vai pārstrāde atbilst šiem noteikumiem.

25. pants

Importēšanas prasības

Izcelsmes apliecinājumus iesniedz importētājas Puses muitas dienestiem saskaņā ar minētajā Pusē piemērojamajām procedūrām.

26. pants

Importēšana pa daļām

Ja pēc importētāja lūguma un saskaņā ar importētājas Puses muitas dienestu paredzētajiem nosacījumiem XVI un XVII sadaļas vai pozīciju 7308 un 9406 izjauktus vai nesaliktus izstrādājumus Harmonizētās sistēmas interpretācijas 2.a) vispārīgā noteikuma nozīmē importē pa daļām, tad vienotu šo izstrādājumu izcelsmes apliecinājumu iesniedz muitas dienestiem, importējot pirmo daļu.

27. pants

Atbrīvojumi no izcelsmes apliecinājuma

1.  
Izstrādājumus, kurus sīkpakās viena privātpersona pārsūta otrai vai kuri ietilpst ceļotāja personīgajā bagāžā, uzskata par noteiktas izcelsmes izstrādājumiem, un tad, ja ir deklarēts, ka tie atbilst šā protokola prasībām un ja nav šaubu par šādas deklarācijas ticamību, nepieprasa izcelsmes apliecinājumu šo izstrādājumu importam, kas nav komerciāla rakstura imports.
2.  

Importu neuzskata par komerciāla rakstura importu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a) 

imports ir neregulārs;

b) 

importē tikai izstrādājumus, kas ir paredzēti saņēmēju vai ceļotāju vai viņu ģimeņu personīgai lietošanai;

c) 

izstrādājumu īpašības un daudzums liecina, ka tie nav paredzēti komerciālam nolūkam.

3.  
Šo izstrādājumu kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt 500 EUR attiecībā uz sīkpakām vai 1 200  EUR attiecībā uz izstrādājumiem, kas ir ceļotāja personīgajā bagāžā.

28. pants

Neatbilstība un formālas kļūdas

1.  
Ja atklāj nelielu neatbilstību starp informāciju izcelsmes apliecinājumā un dokumentos, kas iesniegti muitas iestādei, lai nokārtotu izstrādājumu importa formalitātes, tad izcelsmes apliecinājums ipso facto nezaudē spēku, ja attiecīgi konstatē, ka šis dokuments atbilst konkrētajiem izstrādājumiem.
2.  
Šā panta 1. punktā minētos dokumentus nenoraida acīmredzamu formālu kļūdu, piemēram, drukas kļūdu, dēļ, ja attiecīgās kļūdas nerada šaubas par minētajos dokumentos sniegtās informācijas pareizību.

29. pants

Piegādātāja deklarācijas

1.  
Ja kādā Pusē saskaņā ar 7. panta 3. vai 4. punktu izdod pārvadājumu sertifikātu EUR.1 vai sagatavo izcelsmes deklarāciju noteiktas izcelsmes izstrādājumiem, kuru ražošanā ir izmantotas tādas preces no citām piemērotājām līgumslēdzējām pusēm, kuras ir tur apstrādātas vai pārstrādātas, negūstot preferenciālu noteiktas izcelsmes statusu, ņem vērā piegādātāja deklarāciju, kas sniegta par šīm precēm saskaņā ar šo pantu.
2.  
Piegādātāja deklarācija, kas minēta 1. punktā, ir pierādījums, ka attiecīgajām precēm piemērotājā līgumslēdzējā pusē ir veikta apstrāde un pārstrāde, un to izmanto, lai noteiktu, vai izstrādājumus, kuru ražošanā šīs preces ir izmantotas, var uzskatīt par eksportētājas Puses izcelsmes izstrādājumiem un vai tie atbilst pārējām šo noteikumu prasībām.
3.  
Izņemot 4. punktā minētajos gadījumos, katram atsevišķam sūtījumam sagatavo atsevišķu piegādātāja deklarāciju tādā veidā, kāds noteikts VI pielikumā, uz papīra lapas, ko pievieno rēķinam, pavadzīmei vai citam tirdzniecības dokumentam, pietiekami sīki aprakstot attiecīgās preces, lai tās varētu identificēt.
4.  
Ja piegādātājs regulāri piegādā noteiktam klientam preces, par kurām paredzams, ka piemērotājā līgumslēdzējā pusē veiktā apstrāde un pārstrāde kādu laikposmu saglabāsies nemainīga, viņš var iesniegt vienotu piegādātāja deklarāciju, kas aptver secīgus šo preču sūtījumus (“ilgtermiņa piegādātāja deklarācija”). Ilgtermiņa piegādātāja deklarācija parasti ir derīga ne ilgāk kā divus gadus, sākot no tās sagatavošanas dienas. Tās piemērotājas līgumslēdzējas puses muitas dienesti, kurā deklarācija sagatavota, paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem var izmantot ilgākus laikposmus. Ilgtermiņa piegādātāja deklarāciju piegādātājs sagatavo veidā, kāds noteikts VII pielikumā, un attiecīgās preces tajā apraksta pietiekami sīki, lai tās varētu identificēt. To nodod attiecīgajam klientam, pirms viņam piegādā pirmo preču sūtījumu, uz kuru attiecas deklarācija, vai kopā ar pirmo sūtījumu. Piegādātājs nekavējoties informē klientu, ja ilgtermiņa piegādātāja deklarācija vairs nav piemērojama piegādātajām precēm.
5.  
Piegādātāja deklarācijas, kas minētas 3. un 4. punktā, sagatavo, izmantojot rakstāmmašīnu vai datoru, vienā no šā nolīguma valodām saskaņā ar tās piemērotājas līgumslēdzējas puses tiesību aktiem, kurā deklarācija ir sagatavota, un tajā ir piegādātāja pašrocīga paraksta oriģināls. Deklarācija var būt arī rakstīta ar roku; tādā gadījumā izmanto tinti un raksta drukātiem burtiem.
6.  
Piegādātājs, kurš sagatavo deklarāciju, ir gatavs pēc tās piemērotājas līgumslēdzējas puses muitas dienestu pieprasījuma, kurā deklarācija ir sagatavota, jebkurā laikā iesniegt visus nepieciešamos dokumentus, kas apliecina, ka deklarācijā sniegtā informācija ir pareiza.

30. pants

Summas, kas izteiktas euro

1.  
Piemērojot 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 27. panta 3. punktu gadījumos, kad rēķini par izstrādājumiem nav izteikti euro, ik gadu katra attiecīgā valsts nosaka summas Pušu valūtās, kas ir līdzvērtīgas euro izteiktajām summām.
2.  
Ciktāl tas attiecas uz valūtu, kurā rēķins ir izrakstīts, atbilstoši summai, ko noteikusi attiecīgā valsts, uz sūtījumu attiecina 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu vai 27. panta 3. punktu.
3.  
Summas, kas izmantojamas katrā attiecīgajā valsts valūtā, ir līdzvērtīgas summām, kuras izteiktas euro pēc kursa oktobra pirmajā darbdienā. Summas līdz 15. oktobrim paziņo Eiropas Komisijai un piemēro no nākamā gada 1. janvāra. Eiropas Komisija paziņo attiecīgās summas visām attiecīgajām valstīm.
4.  
Puse var noapaļot uz augšu vai uz leju summu, kas iegūta, kad euro izteiktā summa konvertēta attiecīgās valsts valūtā. Noapaļotā summa nedrīkst atšķirties par vairāk kā 5 % no summas, kas iegūta konvertēšanas rezultātā. Puse var saglabāt nemainīgu to savas valūtas summu, kura ir līdzvērtīga euro izteiktajai summai, ja 3. punktā paredzētās ikgadējās korekcijas laikā šīs summas pārvēršana pirms noapaļošanas summu valsts valūtā palielina par mazāk kā 15 %. Valsts valūtas ekvivalents var palikt nemainīgs, ja konvertēšanas rezultātā būtu radies samazinājums šā ekvivalenta vērtībā.
5.  
Apvienotā komiteja pēc Puses lūguma pārskata euro izteiktās summas. Veicot minēto pārskatīšanu, Apvienotā komiteja apsver vēlamību saglabāt attiecīgo ierobežojumu ietekmi reālā izteiksmē. Šim nolūkam tai ir dotas tiesības lemt par euro valūtā izteikto summu grozīšanu.

VI SADAĻA

SADARBĪBAS PRINCIPI UN DOKUMENTĀRI PIERĀDĪJUMI

31. pants

Dokumentāri pierādījumi, izcelsmes apliecinājumu un apliecinošo dokumentu saglabāšana

1.  
Eksportētājs, kas sagatavojis izcelsmes deklarāciju vai iesniedzis pieteikumu pārvadājumu sertifikāta EUR.1 saņemšanai, vismaz trīs gadus no izcelsmes deklarācijas izdošanas vai sagatavošanas dienas glabā šo izcelsmes apliecinājumu cieto kopiju vai elektronisko versiju, kā arī visus dokumentus, kas apliecina izstrādājuma noteiktas izcelsmes statusu.
2.  
Piegādātājs, kurš sagatavo piegādātāja deklarāciju, šīs deklarācijas un visu to rēķinu, pavadzīmju vai citu tirdzniecības dokumentu kopijas, kuriem šo deklarāciju pievieno, kā arī 29. panta 6. punktā minētos dokumentus glabā vismaz trīs gadus.

Piegādātājs, kurš sagatavo ilgtermiņa piegādātāja deklarāciju, šīs deklarācijas un visu attiecīgo rēķinu, pavadzīmju vai citu attiecīgam klientam nosūtītu tirdzniecības dokumentu kopijas, kuri attiecas uz šajā deklarācijā ietvertajām precēm, kā arī 29. panta 6. punktā minētos dokumentus glabā vismaz trīs gadus. Šā laikposma sākums ir diena, kurā beidzas ilgtermiņa piegādātāja deklarācijas derīguma termiņš.

3.  

Šā panta 1. punktā pie “dokumentiem, kas apliecina noteiktas izcelsmes statusu,” citustarp pieder šādi:

a) 

tieši pierādījumi par darbībām, ko veicis eksportētājs vai piegādātājs, lai iegūtu attiecīgo izstrādājumu, ietverti, piemēram, viņa pārskatos vai iekšējā grāmatvedības uzskaitē;

b) 

dokumenti, kas apliecina izmantoto materiālu noteiktas izcelsmes statusu un kas izdoti vai sagatavoti attiecīgajā piemērotājā līgumslēdzējā pusē saskaņā ar tās iekšējiem tiesību aktiem;

c) 

dokumenti, kas apliecina materiālu apstrādi vai pārstrādi attiecīgajā Pusē un kas ir sagatavoti vai izdoti minētajā Pusē saskaņā ar tās iekšējiem tiesību aktiem;

d) 

izcelsmes deklarācijas vai pārvadājumu sertifikāti EUR.1, kas apliecina izmantoto materiālu noteiktas izcelsmes statusu un kas sagatavoti vai izdoti Pusēs saskaņā ar šiem noteikumiem;

e) 

tādi attiecīgi pierādījumi par apstrādi un pārstrādi, kas veikta ārpus Pusēm, piemērojot 13. un 14. pantu, kuri apliecina minēto pantu prasību izpildi.

4.  
Eksportētājas Puses muitas dienesti, kas izdod pārvadājumu sertifikātus EUR.1, 20. panta 2. punktā minēto pieteikuma veidlapu glabā vismaz trīs gadus.
5.  
Importētājas Puses muitas dienesti tiem iesniegtās izcelsmes deklarācijas un pārvadājumu sertifikātus EUR.1 glabā vismaz trīs gadus.
6.  
Piemērotājā līgumslēdzējā pusē sagatavotas piegādātāja deklarācijas, kas apliecina, ka izmantotajiem materiāliem minētajā piemērotājā līgumslēdzējā pusē veikta apstrāde vai pārstrāde, uzskata par 18. panta 3. punktā, 20. panta 4. punktā un 29. panta 6. punktā minēto dokumentu, ko izmanto, lai apliecinātu, ka izstrādājumus, uz kuriem attiecas pārvadājumu sertifikāts EUR.1 vai izcelsmes deklarācija, var uzskatīt par šīs līgumslēdzējas puses izcelsmes izstrādājumiem un ka tie atbilst pārējām šo noteikumu prasībām.

32. pants

Strīdu izšķiršana

Ja strīdus, kas radušies saistībā ar 34. un 35. pantā minētajām pārbaudes procedūrām vai šā papildinājuma interpretāciju, nevar izšķirt starp muitas dienestiem, kuri pieprasa pārbaudi, un par šīs pārbaudes veikšanu atbildīgajiem muitas dienestiem, tos nodod Apvienotajai komitejai.

Strīdu izšķiršana starp importētāju un importētājas Puses muitas dienestiem vienmēr notiek saskaņā ar minētās valsts tiesību aktiem.

VII SADAĻA

ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA

33. pants

Paziņošana un sadarbība

1.  
Pušu muitas dienesti cits citam sniedz to zīmogu nospiedumu paraugus, kurus tie izmanto savās muitas iestādēs, lai izdotu pārvadājumu sertifikātus EUR.1, atzītiem eksportētājiem piešķirto atļaujas numuru paraugus un to muitas dienestu adreses, kuri atbild par šo sertifikātu un izcelsmes deklarāciju pārbaudi.
2.  
Lai nodrošinātu pareizu šo noteikumu piemērošanu, Puses ar kompetento muitas dienestu starpniecību palīdz viena otrai pārbaudīt pārvadājumu sertifikātu EUR.1, izcelsmes deklarāciju un piegādātāja deklarāciju autentiskumu un minētajos dokumentos sniegtās informācijas pareizību.

34. pants

Izcelsmes apliecinājumu pārbaude

1.  
Izcelsmes apliecinājumu turpmākas pārbaudes veic izlases veidā vai arī gadījumos, kad importētājas Puses muitas dienestiem ir pamatotas šaubas par šādu dokumentu autentiskumu, attiecīgo izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu vai pārējo šo noteikumu prasību izpildi.
2.  
Ja importētājas Puses muitas dienesti pieprasa turpmākas pārbaudes, tad tie atdod atpakaļ eksportētājas Puses muitas dienestiem pārvadājumu sertifikātu EUR.1 un rēķinu, ja tāds iesniegts, izcelsmes deklarāciju vai šo dokumentu kopijas, vajadzības gadījumā norādot pārbaudes pieprasījuma iemeslus. Pārbaudes pieprasījumam pievieno visus iegūtos dokumentus un informāciju, kas liecina, ka izcelsmes apliecinājumā sniegtā informācija ir nepareiza.
3.  
Pārbaudi veic eksportētājas Puses muitas dienesti. Tālab tiem ir tiesības prasīt jebkādus pierādījumus un veikt eksportētāja grāmatvedības dokumentu pārbaudes vai citas pārbaudes, ko tie uzskata par vajadzīgām.
4.  
Ja importētājas Puses muitas dienesti nolemj apturēt preferenciāla režīma piešķiršanu attiecīgajiem izstrādājumiem, tad, gaidot pārbaudes rezultātus, tie importētājam piedāvā izstrādājumus izlaist un veic visus piesardzības pasākumus, ko atzīst par vajadzīgiem.
5.  
Muitas dienesti, kas pieprasa pārbaudi, iespējami drīz tiek informēti par tās rezultātiem. Šajos rezultātos skaidri norāda, vai dokumenti ir autentiski un vai attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par izstrādājumiem ar izcelsmi vienā no Pusēm un pārējām šo noteikumu prasībām atbilstošiem.
6.  
Ja pamatotu šaubu gadījumā desmit mēnešu laikā no pārbaudes pieprasījuma iesniegšanas dienas nav saņemta atbilde vai ja atbildē nav pietiekamas informācijas, lai noteiktu attiecīgā dokumenta autentiskumu vai izstrādājumu patieso izcelsmi, muitas dienesti, kas iesnieguši pieprasījumu, izņemot ārkārtas gadījumus, liedz tiesības uz preferenciālu režīmu.

35. pants

Piegādātāja deklarāciju pārbaude

1.  
Turpmākas piegādātāja deklarāciju vai ilgtermiņa piegādātāja deklarāciju pārbaudes var veikt izlases veidā vai vienmēr, kad Puses muitas dienestiem, kurā šīs deklarācijas ņemtas vērā, lai izdotu pārvadājumu sertifikātu EUR.1 vai lai sagatavotu izcelsmes deklarāciju, ir radušās pamatotas šaubas par dokumenta autentiskumu vai dokumentā sniegtās informācijas pareizību.
2.  
Īstenojot 1. punkta noteikumus, 1. punktā minētās Puses muitas dienesti atdod piegādātāja deklarāciju vai ilgtermiņa piegādātāja deklarāciju un rēķinu(-us), pavadzīmi(-es) vai citu(-us) tirdzniecības dokumentu(-us), kas attiecas uz šajā deklarācijā ietvertajām precēm, tās piemērotājas līgumslēdzējas puses muitas dienestiem, kur deklarācija sagatavota, vajadzības gadījumā norādot būtiskos vai formālos pārbaudes pieprasījuma iemeslus.

Lai pamatotu turpmākas pārbaudes prasības nepieciešamību, tie nosūta visus iegūtos dokumentus un informāciju, kas liecina, ka piegādātāja deklarācijā vai ilgtermiņa piegādātāja deklarācijā sniegtā informācija ir nepareiza.

3.  
Pārbaudi veic tās piemērotājas līgumslēdzējas puses muitas dienesti, kur sagatavota piegādātāja deklarācija vai ilgtermiņa piegādātāja deklarācija. Tālab tiem ir tiesības prasīt jebkādus pierādījumus un veikt piegādātāja grāmatvedības dokumentu pārbaudes vai citas pārbaudes, ko tie uzskata par vajadzīgām.
4.  
Muitas dienesti, kas pieprasa pārbaudi, iespējami drīz tiek informēti par tās rezultātiem. Šie rezultāti skaidri parāda, vai informācija, kas sniegta piegādātāja deklarācijā vai ilgtermiņa piegādātāja deklarācijā, ir pareiza, un dod tiem iespēju noteikt, vai un cik lielā mērā šo deklarāciju var ņemt vērā, izdodot pārvadājumu sertifikātu EUR.1 vai sagatavojot izcelsmes deklarāciju.

36. pants

Sankcijas

Katra Puse paredz kriminālsodus, civiltiesiskus vai administratīvus sodus par to, ka pārkāpti tās iekšējie tiesību akti, kas saistīti ar šiem noteikumiem.

VIII SADAĻA

A PAPILDINĀJUMA PIEMĒROŠANA

37. pants

Eiropas Ekonomikas zona

Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) izcelsmes preces Eiropas Ekonomikas zonas līguma 4. protokola nozīmē uzskata par Eiropas Savienības, Islandes, Lihtenšteinas vai Norvēģijas (“EEZ puses”) izcelsmes precēm, ja tās eksportē attiecīgi no Eiropas Savienības, Islandes, Lihtenšteinas vai Norvēģijas uz Šveici, ar noteikumu, ka starp Šveici un EEZ pusēm ir piemērojami brīvās tirdzniecības nolīgumi, kuros izmantoti šie noteikumi.

38. pants

Lihtenšteina

Neskarot 2. pantu, Lihtenšteinas izcelsmes izstrādājumu, ņemot vērā Šveices un Lihtenšteinas muitas savienību, uzskata par Šveices izcelsmes izstrādājumu.

39. pants

Sanmarīno Republika

Neskarot 2. pantu, Sanmarīno Republikas izcelsmes izstrādājumu, ņemot vērā Eiropas Savienības un Sanmarīno Republikas muitas savienību, uzskata par Eiropas Savienības izcelsmes izstrādājumu.

40. pants

Andoras Firstiste

Neskarot 2. pantu, Andoras Firstistes izcelsmes izstrādājumu, kas klasificēts Harmonizētās sistēmas 25.–97. nodaļā, ņemot vērā Eiropas Savienības un Andoras Firstistes muitas savienību, uzskata par Eiropas Savienības izcelsmes izstrādājumu.

41. pants

Seūta un Melilja

1.  
Šajos noteikumos termins “Eiropas Savienība” neietver Seūtu un Melilju.
2.  
Uz Šveices izstrādājumiem, ko importē Seūtā un Meliljā, visādā ziņā attiecina to pašu muitas režīmu, ko piemēro izstrādājumiem, kuru izcelsme ir Eiropas Savienības muitas teritorijā saskaņā ar akta par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos ( 3 ) 2. protokolu. To Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumu importam, uz kuriem attiecas attiecīgais nolīgums, Šveice piešķir to pašu muitas režīmu, kuru tiem izstrādājumiem, ko importē no Eiropas Savienības un kam ir Eiropas Savienības izcelsme.
3.  
Piemērojot šā panta 2. punktu attiecībā uz Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem, šos noteikumus piemēro mutatis mutandis, ievērojot V pielikumā izklāstītos īpašos nosacījumus.

I PIELIKUMS

IEVADPIEZĪMES SARAKSTAM II PIELIKUMĀ

1. piezīme. Vispārīgs ievads

Sarakstā izklāstīti nosacījumi, kas jāizpilda attiecībā uz visiem izstrādājumiem, lai tos uzskatītu par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem šā papildinājuma II sadaļas 4. panta nozīmē. Pavisam ir četru veidu noteikumi, kas atšķiras atkarībā no izstrādājuma:

a) 

apstrādē vai pārstrādē nav pārsniegts maksimālais nenoteiktas izcelsmes materiālu daudzums;

b) 

apstrādē vai pārstrādē saražoto izstrādājumu Harmonizētās sistēmas četrciparu pozīcija vai Harmonizētās sistēmas sešciparu apakšpozīcija kļūst atšķirīga no attiecīgās izmantoto materiālu Harmonizētās sistēmas četrciparu pozīcijas vai sešciparu apakšpozīcijas Harmonizētajā sistēmā;

c) 

veikta specifiska apstrādes vai pārstrādes darbība;

d) 

apstrādi vai pārstrādi veic konkrētiem pilnībā iegūtiem materiāliem.

2. piezīme. Saraksta struktūra

2.1. Saraksta pirmajās divās slejās ir aprakstīts iegūtais izstrādājums. 1. slejā ir Harmonizētajā sistēmā izmantotais pozīcijas vai nodaļas numurs, 2. slejā – minētajā sistēmā izmantotais attiecīgās pozīcijas vai nodaļas preču apraksts. Katram ierakstam pirmajās divās slejās noteikums ir precizēts 3. slejā. Dažos gadījumos pirms ieraksta 1. slejā ir “ex” – tas nozīmē, ka 3. slejā iekļauto noteikumu piemēro tikai minētās pozīcijas daļai, kas aprakstīta 2. slejā.

2.2. Ja 1. slejā vienkopus norādīti vairāki pozīciju numuri vai ir norādīts nodaļas numurs un tāpēc izstrādājumu apraksts 2. slejā ir vispārināts, tad noteikums blakus 3. slejā attiecas uz visiem izstrādājumiem, kas klasificēti Harmonizētās sistēmas nodaļas pozīcijās vai kādā no 1. slejā vienkopus norādītajām pozīcijām.

2.3. Ja sarakstā uz dažādiem pozīcijas izstrādājumiem attiecas dažādi noteikumi, tad katrā ievilkumā ir tās pozīcijas daļas apraksts, uz kuru attiecas noteikums, kas ir blakus 3. slejā.

2.4. Ja 3. slejā izklāstīti divi alternatīvi noteikumi, kas nošķirti ar vārdu “vai”, tad eksportētājs var izvēlēties, kuru noteikumu izmantot.

3. piezīme. Noteikumu piemērošanas piemēri

3.1. Attiecībā uz izstrādājumiem, kas ieguvuši noteiktas izcelsmes statusu un ko izmanto citu izstrādājumu ražošanā, šā papildinājuma II sadaļas 4. pantu piemēro neatkarīgi no tā, vai minētais statuss iegūts rūpnīcā, kurā šos izstrādājumus izmanto, vai citā rūpnīcā Pusē.

3.2. Ievērojot šā papildinājuma II sadaļas 6. pantu, veiktajai apstrādei un pārstrādei jāpārsniedz darbības, kas uzskaitītas minētajā pantā. Ja tas tā nav, tad preces neatbilst tam, lai tām piešķirtu preferenciāla tarifa režīmu, pat ja izpildīti tālāk sarakstā izklāstītie nosacījumi.

Ievērojot šā papildinājuma II sadaļas 6. pantu, saraksta noteikumi paredz vajadzīgās apstrādes vai pārstrādes minimumu, un jebkāda papildu apstrāde vai pārstrāde arī piešķir izstrādājumam noteiktas izcelsmes statusu; un otrādi, ja veiktā apstrāde vai pārstrāde nav pietiekama, tad noteiktas izcelsmes statusu nevar piešķirt.

Tādējādi, ja noteikumā paredzēts, ka konkrētā ražošanas stadijā var izmantot nenoteiktas izcelsmes materiālus, tad šādus materiālus atļauts izmantot agrākā ražošanas stadijā, bet nav atļauts izmantot vēlākā ražošanas stadijā.

Ja noteikumā paredzēts, ka konkrētā ražošanas stadijā nevar izmantot nenoteiktas izcelsmes materiālus, tad materiālus atļauts izmantot agrākā ražošanas stadijā, bet nav atļauts izmantot vēlākā ražošanas stadijā.

Piemērs: ja 19. nodaļas saraksta noteikums prasa, lai “pozīcijas 1101 –1108 nenoteiktas izcelsmes materiālu svars nepārsniedz 20 %”, tad 10. nodaļas graudaugu produktu (materiāli agrākā ražošanas stadijā) izmantošana (t. i., imports) nav ierobežota.

3.3. Neskarot 3.2. piezīmi, ja noteikumā lietota frāze “ražošana no jebkurā pozīcijā klasificētiem materiāliem”, tad var izmantot jebkuras pozīcijas materiālus (arī materiālus, kas ir paša izstrādājuma pozīcijā un ir ar tādu pašu aprakstu), tomēr jāievēro visi īpašie ierobežojumi, kas varētu būt ietverti noteikumā.

Frāze “ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, arī citiem pozīcijas .. materiāliem” vai “ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, arī izstrādājuma paša pozīcijas materiāliem” tomēr nozīmē, ka var izmantot materiālus, kas klasificēti jebkurā pozīcijā, izņemot tos, kuriem ir tāds pats apraksts kā 2. slejā dotais izstrādājuma apraksts.

3.4. Ja saraksta noteikumā norādīts, ka izstrādājumu var ražot no vairāk nekā viena materiāla, tas nozīmē, ka var izmantot vienu vai vairākus materiālus. Tas nenozīmē, ka jāizmanto visi šie materiāli.

3.5. Ja saraksta noteikumā norādīts, ka izstrādājums jāražo no konkrēta materiāla, tad šis nosacījums neliedz izmantot citus materiālus, kas tiem raksturīgo īpašību dēļ nevar atbilst šim noteikumam.

3.6. Ja saraksta noteikumā nenoteiktas izcelsmes materiāliem, ko var izmantot, norādītas divas maksimālās procentuālās vērtības, tad šīs procentuālās vērtības nedrīkst summēt. Citiem vārdiem sakot, visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālā vērtība nedrīkst pārsniegt lielāko norādīto procentuālo vērtību. Turklāt netiek pārsniegtas atsevišķas procentuālās vērtības, kas attiecas uz konkrētiem materiāliem.

4. piezīme. Vispārīgi noteikumi, kas attiecas uz konkrētām lauksaimniecības precēm

4.1. Lauksaimniecības preces, ko klasificē 6., 7., 8., 9., 10. un 12. nodaļā un pozīcijā 2401 un kas audzētas vai novāktas Puses teritorijā, uzskata par precēm, kuru izcelsme ir minētās Puses teritorijā, pat ja tās audzētas no importētām sēklām, sīpoliem, sakneņiem, spraudeņiem, potcelmiem, atvasēm, pumpuriem vai citām augu dzīvajām daļām.

4.2. Ja noteikti ierobežojumi nenoteiktas izcelsmes cukura saturam konkrētā izstrādājumā, tad šādu ierobežojumu aprēķināšanā ņem vērā to pozīcijas 1701 (saharoze) un 1702 (piemēram, fruktoze, glikoze, laktoze, maltoze, izoglikoze vai invertcukurs) cukuru svaru, kas izmantoti gatavā izstrādājuma ražošanā un izmantoti to nenoteiktas izcelsmes izstrādājumu ražošanā, kas iekļauti gatavajā izstrādājumā.

5. piezīme. Attiecībā uz konkrētiem tekstilizstrādājumiem izmantotā terminoloģija

5.1. Sarakstā izmantotais termins “dabiskās šķiedras” attiecas uz šķiedrām, kas nav mākslīgās vai sintētiskās šķiedras. Šo terminu attiecina tikai uz pirmsvērpšanas stadijām, tas ietver atlikas, un, ja vien nav norādīts citādi, arī šķiedras, kas ir kārstas, ķemmētas vai citādi apstrādātas, bet nav vērptas.

5.2. Termins “dabiskās šķiedras” attiecas uz pozīcijas 0511 astriem, pozīciju 5002 un 5003 zīdu, kā arī pozīciju 5101 –5105 vilnas šķiedrām un smalkiem vai rupjiem dzīvnieku matiem, pozīciju 5201 –5203 kokvilnas šķiedrām, kā arī pozīciju 5301 –5305 citādām augu šķiedrām.

5.3. Termini “tekstilmasa”, “ķīmiskie materiāli” un “papīrražošanas materiāli” sarakstā ir lietoti, lai aprakstītu materiālus, kuri nav klasificēti 50.–63. nodaļā un kurus var izmantot mākslīgo, sintētisko vai papīra šķiedru vai dzijas ražošanā.

5.4. Termins “ķīmiskās štāpeļšķiedras” sarakstā ir lietots, lai norādītu pozīciju 5501 –5507 sintētisku vai mākslīgu pavedienu grīsti, štāpeļšķiedras vai atlikas.

5.5. Apdrukāšana (apvienojumā ar aušanu, adīšanu/tamborēšanu, stepēšanu vai flokdruku) tiek definēta kā metode, ar kuru, izmantojot sietspiedes, veltņspiedes, digitālās vai pārneses paņēmienus, tekstilmateriāla substrātam tiek piešķirta objektīvi novērtēta pastāvīga funkcija, kā krāsa, dizains, tehniskie raksturlielumi.

5.6. Apdrukāšana (kā atsevišķa darbība) tiek definēta kā metode, ar kuru, izmantojot sietspiedes, veltņspiedes, digitālās vai pārneses paņēmienus apvienojumā ar vismaz sagatavošanas/galaapstrādes darbībām (piemēram, mazgāšanu, balināšanu, merserizāciju, termosaraušanos, uzkāršanu, kalandrēšanu, apstrādi pret saraušanos, pastāvīgu apdari, dekatēšanu, impregnēšanu, defektu labošanu vai attīrīšanu no svešķermeņu ieslēgumiem un mezgliem), tekstilmateriāla substrātam tiek piešķirta objektīvi novērtēta pastāvīga funkcija, kā krāsa, dizains, tehniskie raksturlielumi, ar noteikumu, ka visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas.

6. piezīme. Pielaides, kas piemērojamas izstrādājumiem, kuri izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem

6.1. Ja pie kāda izstrādājuma sarakstā ir atsauce uz šo piezīmi, tad 3. slejas nosacījumi neattiecas ne uz vienu tekstila pamatmateriālu, ko izmanto konkrētā izstrādājuma ražošanā un kas kopā veido 15 % vai mazāk no visu izmantoto tekstila pamatmateriālu kopējā svara (skatīt arī 6.3. un 6.4. piezīmi).

6.2. Tomēr 6.1. piezīmē minēto pielaidi var piemērot tikai jauktiem izstrādājumiem, kas izgatavoti no diviem vai vairākiem tekstila pamatmateriāliem.

Tekstila pamatmateriāli ir šādi:

— 
zīds
— 
vilna
— 
rupjie dzīvnieku mati
— 
smalkie dzīvnieku mati,
— 
zirgu astri,
— 
kokvilna,
— 
papīrražošanas materiāli un papīrs,
— 
lini,
— 
kaņepāji,
— 
džutas šķiedra un citādas lūksnes tekstilšķiedras,
— 
sizals un citas agavju ģints augu tekstilšķiedras,
— 
kokosšķiedra, abaka, rāmija un citādas augu tekstilšķiedras,
— 
sintētiskās ķīmisko pavedienu šķiedras no polipropilēna,
— 
sintētiskās ķīmisko pavedienu šķiedras no poliestera,
— 
sintētiskās ķīmisko pavedienu šķiedras no poliamīda,
— 
sintētiskās ķīmisko pavedienu šķiedras no poliakrilnitrila,
— 
sintētiskās ķīmisko pavedienu šķiedras no poliimīda,
— 
sintētiskās ķīmisko pavedienu šķiedras no politetrafluoretilēna,
— 
sintētiskās ķīmisko pavedienu šķiedras no poli(fenilēnsulfīda),
— 
sintētiskās ķīmisko pavedienu šķiedras no poli(vinilhlorīda),
— 
citādas sintētiskās ķīmisko pavedienu šķiedras,
— 
mākslīgās ķīmisko pavedienu šķiedras no viskozes,
— 
citādas mākslīgās ķīmisko pavedienu šķiedras,
— 
strāvvadoši pavedieni,
— 
sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no polipropilēna,
— 
sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliestera,
— 
sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliamīda,
— 
sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliakrilnitrila,
— 
sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliimīda,
— 
sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no politetrafluoretilēna,
— 
sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poli(fenilēnsulfīda),
— 
sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poli(vinilhlorīda),
— 
citādas sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras,
— 
mākslīgās ķīmiskās štāpeļšķiedras no viskozes,
— 
citādas mākslīgās ķīmiskās štāpeļšķiedras,
— 
pavedieni, izgatavoti no poliuretāna un segmentēti ar elastīgiem poliētera segmentiem, arī pozamenta pavedieni,
— 
pozīcijas 5605 izstrādājumi (metalizēti pavedieni), kuru ražošanā izmantota ne vairāk kā 5 mm plata lente, kas pamatā sastāv no alumīnija folijas vai plastmasas plēves ar alumīnija pulvera pārklājumu vai bez tā un kas ir iestiprināta ar caurspīdīgu vai krāsainu adhezīvu starp divām plastmasas plēves kārtām,
— 
citādi pozīcijas 5605 izstrādājumi,
— 
stikla šķiedras,
— 
metālu šķiedras,
— 
minerālu šķiedras.

6.3. Izstrādājumiem, kuru ražošanā izmantoti “pavedieni, izgatavoti no poliuretāna un segmentēti ar elastīgiem poliētera segmentiem, arī pozamenta pavedieni”, pielaide attiecībā uz šiem pavedieniem ir 20 %.

6.4. Izstrādājumiem, kuru ražošanā izmantota “ne vairāk kā 5 mm plata lente, kas pamatā sastāv no alumīnija folijas vai plastmasas plēves ar alumīnija pulvera pārklājumu vai bez tā un kas ir iestiprināta ar caurspīdīgu vai krāsainu adhezīvu starp divām plastmasas plēves kārtām”, pielaide attiecībā uz šo lenti ir 30 %.

7. piezīme. Citas pielaides, kas piemērojamas konkrētiem tekstilizstrādājumiem

7.1. Ja pie kāda izstrādājuma sarakstā ir atsauce uz šo piezīmi, tad tekstilmateriālus (izņemot oderes un starpoderes), kas neatbilst 3. slejas noteikumam par attiecīgo gatavo izstrādājumu, var izmantot ar nosacījumu, ka tie ir klasificēti citā pozīcijā nekā izstrādājums un ka to vērtība nepārsniedz 15 % no izstrādājuma ražotāja cenas.

7.2. Neskarot 7.3. piezīmi, materiālus, kas nav klasificēti 50.–63. nodaļā, var brīvi izmantot tekstilizstrādājumu ražošanā neatkarīgi no tā, vai tajos ir tekstilmateriāli.

7.3. Ja piemēro procentuālās vērtības noteikumu, tad, aprēķinot nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtību, ir jāņem vērā 50.–63. nodaļā neklasificēto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība.

8. piezīme. To specifisko procesu un vienkāršo darbību definīcija, kas veikti attiecībā uz konkrētiem 27. nodaļas izstrādājumiem

8.1. Attiecībā uz pozīcijām ex  27 07 un 2713 “specifiskie procesi” ir šādi:

a) 

vakuumdestilācija;

b) 

sekundārā pārtvaice ar ļoti rūpīgu frakcionēšanas procesu;

c) 

krekings;

d) 

riformings;

e) 

ekstrakcija ar selektīviem šķīdinātājiem;

f) 

process, kas ietver visas šīs darbības: apstrādi ar koncentrētu sērskābi, oleumu vai sēra anhidrīdu; neitralizāciju ar sārmu; atkrāsošanu un attīrīšanu ar dabiski aktīvu zemi, aktivētu zemi, aktivētu kokogli vai boksītu;

g) 

polimerizācija;

h) 

alkilēšana;

i) 

izomerizācija.

8.2. Attiecībā uz pozīcijām 2710 , 2711  un 2712 “specifiski procesi” ir šādi:

a) 

vakuumdestilācija;

b) 

sekundārā pārtvaice ar ļoti rūpīgu frakcionēšanas procesu;

c) 

krekings;

d) 

riformings;

e) 

ekstrakcija ar selektīviem šķīdinātājiem;

f) 

process, kas ietver visas šīs darbības: apstrādi ar koncentrētu sērskābi, oleumu vai sēra anhidrīdu; neitralizāciju ar sārmu; atkrāsošanu un attīrīšanu ar dabiski aktīvu zemi, aktivētu zemi, aktivētu kokogli vai boksītu;

g) 

polimerizācija;

h) 

alkilēšana;

i) 

izomerizācija;

j) 

tikai attiecībā uz pozīcijas ex  27 10 smagajām eļļām – atsērošana ar ūdeņradi, kuras rezultātā sēra saturs apstrādātajos produktos tiek samazināts vismaz par 85 % (metode ASTM D 1266-59 T);

k) 

tikai attiecībā uz pozīcijas 2710 izstrādājumiem – deparafinēšana procesā, kas nav filtrācija;

l) 

tikai attiecībā uz pozīcijas ex  27 10 smagajām eļļām – tāda apstrāde ar ūdeņradi vairāk nekā 20 bāru spiedienā un vairāk nekā 250 °C temperatūrā, kurā izmanto katalizatoru, kas nav atsērošanas katalizators, ūdeņradim darbojoties kā aktīvajam ķīmiskās reakcijas elementam. Taču pozīcijas ex  27 10 ziežeļļu tālāku apstrādi ar ūdeņradi (piemēram, attīrīšanu ar ūdeņradi vai atkrāsošanu) jo īpaši krāsas vai stabilitātes uzlabošanai neuzskata par specifisku procesu;

m) 

tikai attiecībā uz pozīcijas ex  27 10 degvieleļļām – destilācija atmosfēras spiedienā, ja mazāk nekā 30 % šo produktu tilpuma pārtvaicējas, ieskaitot zudumus, 300 °C temperatūrā (metode ASTM D 86);

n) 

tikai attiecībā pozīcijas ex  27 10 smagajām eļļām, izņemot gāzeļļas un degvieleļļas – apstrāde ar augstfrekvences elektrisko kūļizlādi;

o) 

tikai attiecībā uz pozīcijas ex  27 12 neapstrādātiem produktiem (izņemot vazelīnu, ozokerītu, lignītvasku vai kūdras vasku, parafīna vasku, kura eļļaexs saturs pēc svara nepārsniedz 0,75 %) – attīrīšana no eļļas ar frakcionētu kristalizāciju.

8.3. Attiecībā uz pozīciju ex  27 07 un 2713 izstrādājumiem – vienkāršas darbības, piemēram, tīrīšana, dekantēšana, atsāļošana, ūdens atdalīšana, filtrēšana, krāsošana, marķēšana, sēra satura iegūšana, sajaucot izstrādājumus ar dažādu sēra saturu, kā arī jebkuru šo darbību apvienojums vai tamlīdzīgas darbības nenodrošina noteiktu izcelsmi.

9. piezīme. To specifisko procesu un darbību definīcija, kas veikti attiecībā uz konkrētiem izstrādājumiem

9.1. Izstrādājumus, ko klasificē 30. nodaļā un kas iegūti Pusē, izmantojot šūnu kultūras, uzskata par šīs Puses izcelsmes izstrādājumiem. “Šūnu kultūra” tiek definēta kā cilvēka, dzīvnieku un augu šūnu audzēšana kontrolētos apstākļos (piemēram, noteiktās temperatūrās, barotnē, gāzu maisījumā, pH) ārpus dzīva organisma.

9.2. Izstrādājumiem, ko klasificē 29. nodaļā (izņemot 2905.43 un 2905.44), 30., 32., 33. nodaļā (izņemot 3302.10, 3301) 34., 35. nodaļā (izņemot 35.01, 3502.11–3502.19, 3502.20, 35.05), 36., 37., 38. nodaļā (izņemot 3809.10, 38.23, 3824.60, 38.26) un 39. nodaļā (izņemot 39.16–39.26) un kas iegūti Pusē, izmantojot fermentāciju, uzskata par šīs Puses izcelsmes izstrādājumiem. “Fermentācija” ir biotehnoloģisks process, kurā tiek izmantoti cilvēka, dzīvnieku, augu šūnas, baktērijas, raugi, sēnes vai fermenti, lai ražotu izstrādājumus, ko klasificē 29.–39. nodaļā.

9.3. Šādas apstrādes darbības uzskata par pietiekamām 4. panta 1. punkta nozīmē izstrādājumiem, ko klasificē 28., 29. nodaļā (izņemot 2905.43 un 2905.44), 30., 32., 33. nodaļā (izņemot 3302.10, 3301) 34., 35. nodaļā (izņemot 35.01, 3502.11–3502.19, 3502.20, 35.05), 36., 37., 38. nodaļā (izņemot 3809.10, 38.23, 3824.60, 38.26) un 39. nodaļā (izņemot 39.16-39.26):

— 
Ķīmiskā reakcija. “Ķīmiska reakcija” ir process (ieskaitot bioķīmisku procesu), kura rezultātā, saraujot saites molekulā un veidojot jaunas saites molekulā vai mainot atomu telpisko izvietojumu molekulā, veidojas molekula ar jaunu struktūru. Ķīmisko reakciju var izteikt ar “CAS numura” maiņu.
Izcelsmes noteikšanai neņem vērā šādus procesus: a) šķīdināšana ūdenī vai citos šķīdinātājos; b) šķīdinātāju, arī ūdens, atdalīšana vai c) kristalizācijas ūdens pievienošana vai atdalīšana. Uzskata, ka šeit iepriekš definētā ķīmiskā reakcija piešķir izcelsmi.
— 
Maisījumi un sajaukumi. Uzskata, ka apzināta un samērīgi kontrolēta materiālu maisīšana vai sajaukšana (ieskaitot dispersiju), izņemot atšķaidītāju pievienošanu, ar mērķi panākt atbilstību iepriekš noteiktām specifikācijām, kā rezultātā tiek saražota prece, kuras fizikālās vai ķīmiskās īpašības ir raksturīgas precei vai tās lietojumam un atšķiras no ražošanā izmantoto materiālu fizikālajām vai ķīmiskajām īpašībām, piešķir izcelsmi.
— 
Attīrīšana. Uzskata, ka attīrīšana piešķir izcelsmi, ar noteikumu, ka attīrīšana notiek vienas Puses vai abu Pušu teritorijā un tās rezultātā tiek panākta atbilstība vienam no šādiem kritērijiem:
a) 

preces attīrīšanas rezultātā tiek atdalīti vismaz 80 % no esošo piemaisījumu satura vai

b) 

piemaisījumu satura samazināšanas vai atdalīšanas rezultātā prece kļūst piemērota vienam vai vairākiem šādiem lietojumiem:

i) 

farmaceitiskas, medicīniskas, kosmētiskas, veterināras vai pārtikas kvalitātes vielas;

ii) 

ķīmiskie produkti un reaģenti lietojumiem analīzē, diagnostikā vai laboratorijā;

iii) 

mikroelektronikā izmantojami elementi un komponenti;

iv) 

specializētie lietojumi optikā;

v) 

biotehnisks lietojums (piemēram, šūnu kultūrā, ģenētiskajā tehnoloģijā vai par katalizatoru);

vi) 

nesēji, ko izmanto separācijas procesā; vai

vii) 

lietojumi, kam nepieciešama kodolkvalitāte.

— 
Daļiņu lieluma mainīšana. Uzskata, ka apzināta un kontrolēta preces daļiņu lieluma mainīšana (izņemot tikai drupināšanu vai presēšanu), kuras rezultātā prece iegūst noteiktu daļiņu lielumu, noteiktu daļiņu lieluma izkliedi vai noteiktu virsmas laukumu, kas ir svarīgi iegūstamās preces lietojumiem un kam ir citādas fizikālās vai ķīmiskās īpašības nekā ražošanā izmantotajiem materiāliem, piešķir izcelsmi.
— 
Standarta materiāli. Standarta materiāli (ieskaitot standarta šķīdumus) ir preparāti, kas ir piemēroti lietojumiem analīzē, kalibrēšanā vai references vajadzībām un ar precīzu tīrības pakāpi vai proporcijām, ko sertificējis ražotājs. Uzskata, ka standarta materiālu ražošana piešķir izcelsmi.
— 
Izomēru atdalīšana. Uzskata, ka izomēru izolācija un atdalīšana no izomēru maisījuma piešķir izcelsmi.

II PIELIKUMS

TĀDU APSTRĀDES VAI PĀRSTRĀDES DARBĪBU SARAKSTS, KURAS JĀVEIC AR NENOTEIKTAS IZCELSMES MATERIĀLIEM, LAI RAŽOTAIS IZSTRĀDĀJUMS VARĒTU IEGŪT NOTEIKTAS IZCELSMES STATUSU



Pozīcija

Izstrādājuma apraksts

Nenoteiktas izcelsmes materiālu apstrāde vai pārstrāde, kas piešķir noteiktas izcelsmes statusu

(1)

(2)

(3)

1. nodaļa

Dzīvi dzīvnieki

Visi 1. nodaļas dzīvnieki ir pilnībā iegūti

2. nodaļa

Gaļa un ēdami gaļas subprodukti

Ražošana, kurā visa gaļa un ēdamie gaļas subprodukti šīs nodaļas izstrādājumos ir pilnībā iegūti

3. nodaļa

Zivis un vēžveidīgie, mīkstmieši un citi ūdens bezmugurkaulnieki

Ražošana, kurā visi izmantotie 3. nodaļas materiāli ir pilnībā iegūti

4. nodaļa

Piena pārstrādes produkti; putnu olas; dabiskais medus; dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, kas citur nav minēti un iekļauti

Ražošana, kurā visi izmantotie 4. nodaļas materiāli ir pilnībā iegūti

ex 5. nodaļa

Dzīvnieku izcelsmes produkti, kas citur nav minēti un iekļauti; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

ex 0511 91

pārtikā nelietojamus zivju ikrus un pieņus

Visi ikri un pieņi ir pilnībā iegūti

6. nodaļa

Veģetējoši koki un citi augi; sīpoli, saknes un tamlīdzīgas augu daļas; griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi

Ražošana, kurā visi izmantotie 6. nodaļas materiāli ir pilnībā iegūti

7. nodaļa

Ēdami dārzeņi un atsevišķas saknes un bumbuļi

Ražošana, kurā visi izmantotie 7. nodaļas materiāli ir pilnībā iegūti

8. nodaļa

Ēdami augļi un rieksti; citrusaugļu un meloņu mizas

Ražošana, kurā visi 8. nodaļas augļi, rieksti un citrusaugļu vai meloņu mizas ir pilnībā iegūti

9. nodaļa

Kafija, tēja, mate un garšvielas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

10. nodaļa

Graudaugu produkti

Ražošana, kurā visi izmantotie 10. nodaļas materiāli ir pilnībā iegūti

11. nodaļa

Miltrūpniecības produkti; iesals; cietes; inulīns; kviešu lipeklis

Ražošana, kurā visi izmantotie 8., 10. un 11. nodaļas, pozīciju 0701 , 0714 , 2302 un 2303 un apakšpozīcijas 0710 10 materiāli ir pilnībā iegūti

12. nodaļa

Eļļas augu sēklas un eļļas augu augļi; dažādi graudi, sēklas un augļi; augi rūpnieciskām vajadzībām un ārstniecības augi; salmi un rupjā barība

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex 13. nodaļa

Šellaka; sveķi un citas augu sulas un ekstrakti; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

ex  13 02

pektīnus, pektinātus un pektātus

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, kurā izmantotā cukura svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara

14. nodaļa

Augu materiāli pīšanai; augu valsts produkti, kas citur nav minēti un iekļauti

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

ex 15. nodaļa

Dzīvnieku un augu tauki un eļļas un to šķelšanās produkti; gatavi pārtikas tauki; dzīvnieku vai augu vaski; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

1504 līdz 1506

zivju vai jūras zīdītāju taukus un eļļas un to frakcijas; vilnas taukus un taukvielas, ko iegūst no tiem (ieskaitot lanolīnu); citādus dzīvnieku taukus un eļļas un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

1508

zemesriekstu eļļu un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas

Ražošana no jebkuras apakšpozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

1509 un 1510

olīveļļu un tās frakcijas

Ražošana, kurā visi izmantotie augu izcelsmes materiāli ir pilnībā iegūti

1511

palmu eļļu un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas

Ražošana no jebkuras apakšpozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex  15 12

saulespuķu eļļas un to frakcijas:

 

— tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

— citādas

Ražošana, kurā visi izmantotie augu izcelsmes materiāli ir pilnībā iegūti

1515

citādas negaistošās augu eļļas un taukus (ieskaitot jojobas eļļu) un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas

Ražošana no jebkuras apakšpozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex  15 16

zivju taukus un eļļas un to frakcijas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

1520

neattīrītu glicerīnu; glicerīnūdeni un glicerīna sārmus

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

16. nodaļa

Gaļas, zivju un vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku izstrādājumi

Ražošana, kurā visi izmantotie 2., 3. un 16. nodaļas materiāli ir pilnībā iegūti

ex 17. nodaļa

Cukurs un cukura konditorejas izstrādājumi; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

1702

citādus cukurus, ieskaitot ķīmiski tīru laktozi, maltozi, glikozi un fruktozi, cietā veidā; cukura sīrupus bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām; mākslīgo medu, arī maisījumā ar dabisko medu; grauzdētu cukuru:

 

— ķīmiski tīru maltozi un fruktozi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ieskaitot citus pozīcijas 1702 materiālus

— citādus

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja visu izmantoto pozīcijas 1101 –1108 , 1701 un 1703 materiālu svars nepārsniedz 30 % no gatavā izstrādājuma svara

1704

cukura konditorejas izstrādājumus (ieskaitot balto šokolādi) bez kakao piedevas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja:

— izmantotā cukura svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara

— vai

— izmantotā cukura vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 18. nodaļa

Kakao un kakao izstrādājumi; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja izmantotā cukura svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara

ex  18 06

šokolādi un citus pārtikas izstrādājumus ar kakao piedevu; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja:

— izmantotā cukura svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara

— vai

— izmantotā cukura vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

1806 10

kakao pulveri ar cukura vai citu saldinātāju piedevu

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja izmantotā cukura svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara

1901

Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 40 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur; pārtikas izstrādājumi no pozīciju 0401 –0404 precēm, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur:

 

— iesala ekstrakts

Ražošana no 10. nodaļas graudaugu produktiem

— citādi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja izmantoto 4. nodaļas materiālu atsevišķais svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara

1902

Mīklas (pastas) izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai ar pildījumu (gaļu vai citiem produktiem), vai citādi sagatavoti, kā spageti, makaroni, nūdeles, skaidiņas, klimpas, pelmeņi, pildīti makaroni; kuskuss, sagatavots vai nesagatavots

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja:

— izmantoto pozīcijas 1006 un 1101 –1108 materiālu svars nepārsniedz 20 % no gatavā izstrādājuma svara un

— 2., 3. un 16. nodaļas materiālu saturs nepārsniedz 20 % no gatavā izstrādājuma svara

1903

Tapioka un tās aizstājēji, kas pagatavoti no cietes pārslu, graudu, putraimu, atsiju vai tamlīdzīgā veidā

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijas 1108 kartupeļu cieti

1904

Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudaugu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugu produkti (izņemot kukurūzu) graudu veidā vai pārslu veidā vai citādi pārstrādātos graudos (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas nav citur minēti un iekļauti

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja:

— izmantoto pozīcijas 1006 un 1101 –1108 materiālu svars nepārsniedz 20 % no gatavā izstrādājuma svara un

— izmantotā cukura svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara

1905

Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; dievmaizītes, oblātas farmācijai, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja visu izmantoto pozīcijas 1006 un 1101 –1108 materiālu svars nepārsniedz 20 % no gatavā izstrādājuma svara

ex 20. nodaļa

Dārzeņu, augļu, riekstu vai citu augu daļu izstrādājumi; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

2002 un 2003

bez etiķa vai etiķskābes sagatavotus vai konservētus tomātus, sēnes un trifeles

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja visi izmantotie 7. nodaļas materiāli ir pilnībā iegūti

2006

dārzeņus, augļus, riekstus, augļu mizas un citādas augu daļas, konservētas cukurā (žāvētas, iecukurotas vai glazētas)

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja izmantotā cukura svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara

2007

džemus, augļu želejas, marmelādes, augļu vai riekstu biezeņus un augļu vai riekstu pastas, termiski apstrādātas, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja izmantotā cukura svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara

ex  20 08

produktus, izņemot:

— riekstus bez cukura vai spirta piedevas

— zemesriekstu sviestu; maisījumus, kuru pamatā ir graudaugu produkti; palmu galotņu pumpurus; kukurūzu

— saldētus augļus un riekstus, termiski apstrādātus citādi nekā tvaicējot vai vārot ūdenī, bez cukura piedevas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja izmantotā cukura svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara

2009

augļu sulas (ieskaitot vīnogu misu) un dārzeņu sulas, neraudzētas un bez spirta piedevas, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja izmantotā cukura svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara

ex 21. nodaļa

Dažādi pārtikas produkti; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

2103

— gatavas mērces un produktus to gatavošanai; garšvielu maisījumus un pikanto garšvielu maisījumus

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot sinepju pulveri vai gatavas vai sinepes

— sinepju pulveri un gatavas sinepes

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

2105

saldējumu, ar vai bez kakao

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja:

— izmantotā cukura un 4. nodaļas materiālu atsevišķais svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara

— un

— izmantotā cukura un 4. nodaļas materiālu kopējais svars apvienojumā nepārsniedz 60 % no gatavā izstrādājuma svara

2106

pārtikas izstrādājumus, kas nav minēti vai iekļauti citur

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja izmantotā cukura svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara

ex 22. nodaļa

Dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja visi izmantotie apakšpozīciju 0806 10 , 2009 61 , 2009 69 materiāli ir pilnībā iegūti

2202

ūdeni, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēts, un citus bezalkoholiskos dzērienus, izņemot augļu vai dārzeņu sulas, kas iekļautas pozīcijā 2009

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

2207 un 2208

nedenaturētu etilspirtu, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāk nekā 80 tilp. %; stipros alkoholiskos dzērienus, liķierus un citus alkoholiskos dzērienus

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīciju 2207 vai 2208 , ja visi izmantotie apakšpozīciju 0806 10 , 2009 61 , 2009 69 materiāli ir pilnībā iegūti

ex 23. nodaļa

Pārtikas rūpniecības atliekas un atkritumi; gatava lopbarība; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

2309

izstrādājumus, kas izmantojami dzīvnieku barībā

Ražošana, kurā:

— visi izmantotie 2. un 3. nodaļas materiāli ir pilnībā iegūti,

— izmantoto 10. un 11. nodaļas un pozīciju 2302 un 2303 materiālu svars nepārsniedz 20 % no gatavā izstrādājuma svara,

— izmantotā cukura un 4. nodaļas materiālu atsevišķais svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara un

— izmantotā cukura un 4. nodaļas materiālu kopējais svars apvienojumā nepārsniedz 50 % no gatavā izstrādājuma svara

ex 24. nodaļa

Tabaka un tabakas rūpnieciski aizstājēji; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ja pozīcijas 2401 materiālu svars nepārsniedz 30 % no kopējā izmantoto 24. nodaļas materiālu svara

2401

neapstrādātu tabaku; tabakas atkritumus

Ražošana, kurā visi izmantotie pozīcijas 2401 materiāli ir pilnībā iegūti

ex  24 02

cigaretes no tabakas vai tabakas aizstājējiem

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju un apakšpozīcijas 2403 19 smēķējamo tabaku, ja vismaz 10 % pēc svara no visiem izmantotajiem pozīcijas 2401 materiāliem ir pilnībā iegūti

ex  24 03

izstrādājumus, ko paredzēts ieelpot, tos karsējot vai izmantojot citas metodes bez degšanas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja vismaz 10 % pēc svara no visiem pozīcijas 2401 materiāliem ir pilnībā iegūti

ex 25. nodaļa

Sāls; sērs; zemes un akmens; apmešanas materiāli, kaļķi un cements; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju,

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 70 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex  25 19

drupinātu dabisko magnija karbonātu (magnezītu) hermētiskā iepakojumā un magnija oksīdu, tīru vai ar piemaisījumiem, izņemot kausēto magnēziju vai aglomerēto magnēziju

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot dabisko magnija karbonātu (magnezītu)

26. nodaļa

Rūdas, sārņi un pelni

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex 27. nodaļa

Minerālais kurināmais, minerāleļļas un to pārtvaices produkti; bitumenvielas; minerālvaski; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex  27 07

eļļas, kurās aromātisko sastāvdaļu svars pārsniedz nearomātisko sastāvdaļu svaru, proti, eļļas, kas līdzīgas minerāleļļām, kuras iegūtas akmeņogļu darvas augsttemperatūras pārtvaicē, no kuru tilpuma vairāk nekā 65 % destilējas līdz 250 °C temperatūrai (ieskaitot lakbenzīna un benzola maisījumus), izmantošanai par motordegvielu vai kurināmo

Rafinēšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (1)

vai

Citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti citā pozīcijā nekā pats izstrādājums. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

2710

naftas eļļas un no bitumenminerāliem iegūtas eļļas, izņemot neapstrādātas eļļas; citur neminētus vai neiekļautus pārstrādes produktus, kas satur 70 % no svara vai vairāk naftas eļļas vai no bitumenminerāliem iegūtas eļļas, ja šīs eļļas ir pārstrādes produktu pamatsastāvdaļas; eļļas atkritumus

Rafinēšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (1)

vai

Citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti citā pozīcijā nekā pats izstrādājums. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

2711

naftas gāzes un citādus gāzveida ogļūdeņražus

Rafinēšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (1)

vai

Citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti citā pozīcijā nekā pats izstrādājums. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

2712

vazelīnu; parafīna vasku, mikrokristālisko naftas vasku, ogļu putekļu vasku, ozokerītu, lignītvasku, kūdras vasku, citādus minerālvaskus un tamlīdzīgus produktus, kas iegūti sintēzē vai citos procesos, iekrāsotus vai nekrāsotus

Rafinēšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (1)

vai

Citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti citā pozīcijā nekā pats izstrādājums. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

2713

naftas koksu, naftas bitumenu un citādas naftas eļļu vai no bitumenminerāliem iegūtu eļļu pārstrādes atlikumus

Rafinēšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (1)

vai

Citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti citā pozīcijā nekā pats izstrādājums. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

28. nodaļa

Neorganiskās ķīmijas produkti; dārgmetālu, retzemju metālu, radioaktīvo elementu vai izotopu organiskie vai neorganiskie savienojumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 29. nodaļa

Organiskie ķīmiskie savienojumi; izņemot:

Specifiskais(-ie) process(-i) (4)

vai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex  29 01

acikliskos ogļūdeņražus izmantošanai par motordegvielu vai kurināmo

Specifiskais(-ie) process(-i) (4)

vai

Rafinēšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (1)

vai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex  29 02

ciklānus un ciklēnus (izņemot azulēnus), benzolu, toluolu, ksilolus, izmantošanai par motordegvielu vai kurināmo

Specifiskais(-ie) process(-i) (4)

vai

Rafinēšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (1)

vai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex  29 05

šīs pozīcijas spirtu un etanola metālu alkoholātus

Specifiskais(-ie) process(-i) (4)

vai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ieskaitot citus pozīcijas 2905  materiālus. Tomēr var izmantot šīs pozīcijas metālu alkoholātus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

30. nodaļa

Farmaceitiskie produkti

Specifiskais(-ie) process(-i) (4)

vai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

31. nodaļa

Mēslošanas līdzekļi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

32. nodaļa

Miecvielu vai krāsu ekstrakti; tanīni un to atvasinājumi; pigmenti un citas krāsvielas; krāsas un lakas; špakteļtepes, tepes un citas mastikas; tintes;

Specifiskais(-ie) process(-i) (4)

vai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

33. nodaļa

Ēteriskās eļļas un rezinoīdi; parfimērijas, kosmētikas un ķermeņa kopšanas līdzekļi

Specifiskais(-ie) process(-i) (4)

vai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

34. nodaļa

Ziepes, organiskās virsmaktīvās vielas, mazgāšanas līdzekļi, eļļošanas līdzekļi, mākslīgie vaski, gatavi vaski, spodrināšanas vai tīrīšanas līdzekļi, sveces un tamlīdzīgi izstrādājumi, veidošanas pastas, zobtehnikas vaski un izstrādājumi zobārstniecībai uz ģipša bāzes

Specifiskais(-ie) process(-i) (4)

vai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

35. nodaļa

Olbaltumvielas; modificētas cietes; līmes; fermenti

Specifiskais(-ie) process(-i) (4)

vai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

36. nodaļa

Sprāgstvielas; pirotehnikas izstrādājumi; sērkociņi; pirofori sakausējumi; daži degmaisījumi

Specifiskais(-ie) process(-i) (4)

vai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

37. nodaļa

Foto un kino preces

Specifiskais(-ie) process(-i) (4)

vai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 38. nodaļa

Jaukti ķīmiskie produkti; izņemot:

Specifiskais(-ie) process(-i) (4)

vai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex  38 11

gatavus antidetonatorus, oksidācijas inhibitorus, pārsveķošanās inhibitorus, biezinātājus, pretkorozijas līdzekļus un citādas gatavās piedevas minerāleļļām (ieskaitot benzīnu) vai citiem šķidrumiem, ko izmanto tādām pašām vajadzībām kā minerāleļļas:

Specifiskais(-ie) process(-i) (4)

vai

— gatavas piedevas ziežeļļām, kas satur naftas eļļas vai eļļas, kuras iegūtas no bitumenminerāliem

Ražošana, kurā visu izmantoto pozīcijas 3811 materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 3824 99 un ex 3826 00

biodīzeli

Ražošana, kurā biodīzeli iegūst, izmantojot pāresterificēšanu un/vai esterificēšanu vai hidroattīrīšanu

39. nodaļa

Plastmasas un to izstrādājumi

Specifiskais(-ie) process(-i) (4)

vai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma apakšpozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 40. nodaļa

Kaučuks un tā izstrādājumi; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex  40 12

atjaunotas gumijas pneimatiskās, cietās vai pildītās riepas

Lietotu riepu atjaunošana

ex 41. nodaļa

Jēlādas (izņemot kažokādas) un āda; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

4104 līdz 4106

miecētas vai miecētas un žāvētas ādas bez apmatojuma, šķeltas vai nešķeltas, bet tālāk neapstrādātas

Miecētas ādas atkārtota miecēšana

vai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

42. nodaļa

Ādas izstrādājumi; zirglietas un iejūgs; ceļojuma piederumi, somas un tamlīdzīgas preces; izstrādājumi no dzīvnieku zarnām (izņemot zīdvērpēja pavedienu)

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 43. nodaļa

Kažokādas un mākslīgās kažokādas; to izstrādājumi; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex  43 02

miecētas vai apdarinātas zvērādas, sašūtas:

 

— plāksnes, krustus un tamlīdzīgas formas

Nesašūtu miecētu vai apdarinātu zvērādu balināšana vai krāsošana papildus to piegriešanai un sašūšanai

— citādas

Ražošana no nesašūtas miecētas vai apdarinātas zvērādas

4303

apģērba gabalus, apģērba piederumus un citus izstrādājumus no kažokādām

Ražošana no pozīcijas 4302 nesašūtas miecētas vai apdarinātas zvērādas

ex 44. nodaļa

Koks un koka izstrādājumi; kokogle; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex  44 07

garumā sazāģētus vai šķeldotus kokmateriālus, drāztus vai lobītus, ēvelētus vai neēvelētus, biezākus par 6 mm, slīpētus vai neslīpētus, saaudzētus vai nesaaudzētus garumā ar ķīļtapām

Ēvelēšana, slīpēšana vai saaudzēšana

ex  44 08

loksnes finierim (ieskaitot loksnes, kas iegūtas, sadalot koka saklātņus) un laminētas koksnes materiāliem, ne biezākas par 6 mm, savienotas, un citus garumā sazāģētus kokmateriālus, lobītus vai mizotus, ne biezākus par 6 mm, ēvelētus, slīpētus, savienotus vai saaudzētus garumā

Savienošana, ēvelēšana, slīpēšana vai saaudzēšana

ex  44 10 līdz ex  44 13

zāģmateriālus ar noapaļotām malām un nepārtrauktu profilu, ieskaitot profilētas līstes un citus profilētus dēļus

Noapaļošana vai fasonēšana

ex  44 15

koka lādes, kastes, redeļkastes, spoles un tamlīdzīgu taru

Ražošana no izmēros nesazāģētiem dēļiem

ex  44 18

— namdaru un būvgaldnieku darinājumus [no koka]

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot šūnveida koka paneļus, jumstiņus un lubas

— zāģmateriālus ar noapaļotām malām un nepārtrauktu profilu

Noapaļošana vai fasonēšana

ex  44 21

sērkociņu skaliņus; koka naglas vai tapas apaviem

Ražošana no jebkuras pozīcijas koksnes, izņemot pozīcijas 4409 koksnes skalus

45. nodaļa

Korķis un korķa izstrādājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

46. nodaļa

Izstrādājumi no salmiem, esparto vai citiem pinamiem materiāliem; pīti trauki un pinumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

47. nodaļa

Papīra masa no koksnes vai cita celulozes šķiedrmateriāla; pārstrādāts (atkritumu un makulatūras) papīrs vai kartons

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

48. nodaļa

Papīrs un kartons; papīra masas, papīra vai kartona izstrādājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

49. nodaļa

Iespiestas grāmatas, laikraksti, attēli un citi poligrāfijas rūpniecības izstrādājumi; rokraksti, mašīnraksti un plāni

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 50. nodaļa

Zīds; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex  50 03

zīda atgājas (ieskaitot tīšanai nederīgus kokonus, pavedienu atlikas un irdinātas šķiedras), kārstas vai ķemmētas

Zīda atgāju kāršana vai ķemmēšana

5004 līdz ex  50 06

zīda dziju un dziju no zīda atlikām

 (2)

Dabisko šķiedru vērpšana

vai

Vienlaidu ķīmisko pavedienu ekstrūzija apvienojumā ar vērpšanu

vai

Vienlaidu ķīmisko pavedienu ekstrūzija apvienojumā ar šķeterēšanu

vai

Šķeterēšana apvienojumā ar jebkādu mehānisku darbību

5007

audumus no zīda vai zīda atkritumiem

 (2)

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar aušanu

vai

Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar aušanu

vai

Šķeterēšana vai jebkāda mehāniska darbība apvienojumā ar aušanu

vai

Aušana apvienojumā ar krāsošanu

vai

Dzijas krāsošana apvienojumā ar aušanu

vai

Aušana apvienojumā ar apdrukāšanu

vai

Apdrukāšana (kā atsevišķa darbība)

ex 51. nodaļa

Vilna, smalkie vai rupjie dzīvnieku mati; zirgu astru dzija un austs audums; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

5106 līdz 5110

dziju no vilnas, smalkiem vai rupjiem dzīvnieku matiem

 (2)

Dabisko šķiedru vērpšana

vai

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar vērpšanu

vai

Šķeterēšana apvienojumā ar jebkādu mehānisku darbību

5111 līdz 5113

dziju no vilnas, smalkiem vai rupjiem dzīvnieku matiem

 (2)

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar aušanu

vai

Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar aušanu

vai

Aušana apvienojumā ar krāsošanu

vai

Dzijas krāsošana apvienojumā ar aušanu

vai

Aušana apvienojumā ar apdrukāšanu

vai

Apdrukāšana (kā atsevišķa darbība)

ex 52. nodaļa

Kokvilna; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

5204 līdz 5207

kokvilnas dziju un diegus

 (2)

Dabisko šķiedru vērpšana

vai

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar vērpšanu

vai

Šķeterēšana apvienojumā ar jebkādu mehānisku darbību

5208 līdz 5212

Kokvilnas audumi

 (2)

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar aušanu

vai

Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar aušanu

vai

Šķeterēšana vai jebkāda mehāniska darbība apvienojumā ar aušanu

vai

Aušana apvienojumā ar krāsošanu vai pārklāšanu vai laminēšanu

vai

Dzijas krāsošana apvienojumā ar aušanu

vai

Aušana apvienojumā ar apdrukāšanu

vai

Apdrukāšana (kā atsevišķa darbība)

ex 53. nodaļa

Citādas augu tekstilšķiedras; papīra pavedieni un audumi no papīra pavedieniem; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

5306 līdz 5308

dziju no citām augu tekstilšķiedrām;

papīra pavedienus

 (2)

Dabisko šķiedru vērpšana

vai

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar vērpšanu

vai

Šķeterēšana apvienojumā ar jebkādu mehānisku darbību

5309 līdz 5311

audumus no citām augu tekstilšķiedrām; audumus no papīra dzijas

 (2)

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar aušanu

vai

Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar aušanu

vai

Aušana apvienojumā ar krāsošanu vai pārklāšanu vai laminēšanu

vai

Dzijas krāsošana apvienojumā ar aušanu

vai

Aušana apvienojumā ar apdrukāšanu

vai

Apdrukāšana (kā atsevišķa darbība)

5401 līdz 5406

dziju, monopavedienus un diegus no mākslīgiem pavedieniem

 (2)

Dabisko šķiedru vērpšana

vai

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar vērpšanu

vai

Šķeterēšana apvienojumā ar jebkādu mehānisku darbību

5407 un 5408

audumus no ķīmisko pavedienu dzijas

 (2)

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar aušanu

vai

Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar aušanu

vai

Šķeterēšana vai jebkāda mehāniska darbība apvienojumā ar aušanu

vai

Dzijas krāsošana apvienojumā ar aušanu

vai

Aušana apvienojumā ar krāsošanu vai pārklāšanu vai laminēšanu

vai

Aušana apvienojumā ar apdrukāšanu

vai

Apdrukāšana (kā atsevišķa darbība)

5501 līdz 5507

Ķīmiskās štāpēļšķiedras

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija

5508 līdz 5511

dziju un šujamos diegus no ķīmiskajām štāpeļšķiedrām

 (2)

Dabisko šķiedru vērpšana

vai

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar vērpšanu

vai

Šķeterēšana apvienojumā ar jebkādu mehānisku darbību

5512 līdz 5516

audumus no ķīmiskajām štāpeļšķiedrām

 (2)

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar aušanu

vai

Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar aušanu

vai

Šķeterēšana vai jebkāda mehāniska darbība apvienojumā ar aušanu

vai

Aušana apvienojumā ar krāsošanu vai pārklāšanu vai laminēšanu

vai

Dzijas krāsošana apvienojumā ar aušanu

vai

Aušana apvienojumā ar apdrukāšanu

vai

Apdrukāšana (kā atsevišķa darbība)

ex 56. nodaļa

Vate, tūba un filcs un neaustie materiāli; speciāla dzija; auklas, tauvas, virves un troses un izstrādājumi no tiem; izņemot:

 (2)

Dabisko šķiedru vērpšana

vai

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar vērpšanu

5601

vati no tekstilmateriāliem un izstrādājumus no tās; tekstilšķiedras, ne garākas par 5 mm (pūkas), tekstilputekļus un mezgliņus

Dabisko šķiedru vērpšana

vai

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar vērpšanu

vai

Flokdruka apvienojumā ar krāsošanu vai apdrukāšanu

vai

Pārklāšana, flokdruka, laminēšana vai metalizēšana apvienojumā ar vismaz divām sagatavošanas vai galaapstrādes darbībām (piemēram, kalandrēšanu, apstrādāšanu pret saraušanos, termofiksēšanu, galaapstrādi), ja visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

5602

tūbu un filcu, impregnētu vai neimpregnētu, ar pārklājumu vai bez tā, laminētu vai nelaminētu:

 

— adatotu tūbu un filcu

 (2)

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar auduma formēšanu

Tomēr:

— pozīcijas 5402 polipropilēna pavedienu,

— pozīcijas 5503 vai 5506 polipropilēna šķiedras vai

— pozīcijas 5501 polipropilēna pavedienu grīsti,

kam viena pavediena vai šķiedras lineārais blīvums vienmēr ir mazāks par 9 deciteksiem, var izmantot, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

vai

Tikai neaustas drānas veidošana no filca, kas gatavots no dabiskajām šķiedrām

— citādu

 (2)

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar auduma formēšanu

vai

Tikai neaustas drānas veidošana no citāda filca, kas gatavots no dabiskajām šķiedrām

5603

neaustas drānas, arī impregnētas, arī apvalkotas, ar pārklājumu vai bez tā, arī laminētas

 

5603 11 līdz 5603 14

neaustas drānas, arī impregnētas, arī apvalkotas, ar pārklājumu vai bez tā, arī laminētas no ķīmisko pavedienu dzijas

Ražošana no:

— noteiktā virzienā vai nejauši vērstiem pavedieniem

— vai

— dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes vielām vai polimēriem,

— ko abos gadījumos pēc tam iestrādā neaustā drānā

5603 91 līdz 5603 94

neaustas drānas, arī impregnētas, arī apvalkotas, ar pārklājumu vai bez tā, izņemot laminētas no ķīmisko pavedienu dzijas

Ražošana no:

— noteiktā virzienā vai nejauši vērstām štāpeļšķiedrām

— un/vai

— dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes cirstajiem pavedieniem,

— ko abos gadījumos pēc tam iestrādā neaustā drānā

5604

gumijas pavedienus un kordus, ar tekstilmateriālu pārklājumu; tekstilpavedienus, lentes un tamlīdzīgus pozīcijas 5404 vai 5405 izstrādājumus, impregnētus, apvalkotus, ar pārklājumu vai caurslāņotus ar gumiju vai plastmasām:

 

— gumijas pavedienus un kordus, ar tekstilmateriālu pārklājumu

Ražošana no gumijas pavedieniem vai kordiem, bez tekstilmateriāla pārklājuma

— citādu

 (2)

Dabisko šķiedru vērpšana

vai

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar vērpšanu

vai

Šķeterēšana apvienojumā ar jebkādu mehānisku darbību

5605

metalizētus pavedienus, dekoratīvus vai nedekoratīvus, derīgus kā tekstilpavedienus, lentes vai tamlīdzīgus izstrādājumus, kas iekļauti pozīcijā 5404 vai 5405 , kombinētus ar metāla pavedienu, lentes vai pūdera veidā vai pārklātus ar metālu

 (2)

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana

vai

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar vērpšanu

vai

Šķeterēšana apvienojumā ar jebkādu mehānisku darbību

5606

pozamenta pavedienus, lentes un tamlīdzīgus izstrādājumus, kas iekļauti pozīcijā 5404 vai 5405 , dekoratīvus pavedienus (izņemot pozīcijā 5605 minētos un dekoratīvos pavedienus no zirgu astriem); šenilpavedienus (arī šenilpavedienus no pūkām); cilpainos pavedienus

 (2)

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar vērpšanu

vai

Šķeterēšana apvienojumā ar pozamentēšanu

vai

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana

vai

Flokdruka apvienojumā ar krāsošanu

57. nodaļa

Paklāji un citādas tekstilmateriālu grīdsegas

 (2)

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar aušanu vai ar stepēšanu

vai

Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar aušanu vai stepēšanu

vai

Ražošana no kokosšķiedras dzijas, sizala dzijas vai džutas dzijas vai klasiskas savērptas viskozes dzijas

vai

Stepēšana apvienojumā ar krāsošanu vai apdrukāšanu

vai

Flokdruka apvienojumā ar krāsošanu vai apdrukāšanu

vai

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar paņēmieniem bez aušanas, ieskaitot adatošanu

Par pamatni var izmantot arī džutas audumus

ex 58. nodaļa

Speciāli audumi; audumi ar šūtām plūksnām; mežģīnes; gobelēni; apdares materiāli; izšuvumi; izņemot:

 (2)

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar aušanu vai stepēšanu

vai

Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar aušanu vai stepēšanu

vai

Aušana apvienojumā ar krāsošanu vai flokdruku, pārklāšanu vai laminēšanu vai metalizēšanu

vai

Stepēšana apvienojumā ar krāsošanu vai apdrukāšanu

vai

Flokdruka apvienojumā ar krāsošanu vai apdrukāšanu

vai

Dzijas krāsošana apvienojumā ar aušanu

vai

Aušana apvienojumā ar apdrukāšanu

vai

Apdrukāšana (kā atsevišķa darbība)

5805

ar rokām darinātus Gobelins, Flanders, Aubusson, Beauvais un tamlīdzīgus gobelēnus un izšūtus gobelēnus (piemēram, petit point, krustdūrienu tehnikā), apdarinātus vai neapdarinātus

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

5810

izšuvumus gabalos, lentēs vai atsevišķu izšuvumu veidā

Izšūšana, kurā visu izmantoto jebkuras pozīcijas materiālu, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

5901

Tekstilmateriāli, sveķoti vai cietināti, lietojami grāmatu vāku izgatavošanai vai tamlīdzīgiem mērķiem; pausaudums; sagatavots (iepriekš apstrādāts) audekls gleznošanai; stīvdrēbe un tamlīdzīgi stīvināti tekstilmateriāli, ko parasti lieto cepuru pamatnēm

Aušana apvienojumā ar krāsošanu vai flokdruku, pārklāšanu vai laminēšanu vai metalizēšanu

vai

Flokdruka apvienojumā ar krāsošanu vai apdrukāšanu

5902

Riepu kordaudumi no augstas stiprības neilona vai citu poliamīdu, poliesteru vai viskozes pavedieniem:

 

— ar tekstilmateriālu saturu pēc svara ne lielāku par 90 %

Aušana

— citādu

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar aušanu

5903

Tekstilmateriāli, izņemot pozīcijā 5902 iekļautos, impregnēti, piesūcināti, pārklāti vai laminēti ar plastmasām

Aušana apvienojumā ar impregnēšanu vai pārklāšanu, vai apklāšanu, vai laminēšanu, vai metalizēšanu

vai

Aušana apvienojumā ar apdrukāšanu

vai

Apdrukāšana (kā atsevišķa darbība)

5904

Linolejs, pēc formas piegriezts vai nepiegriezts; grīdas segumi ar tekstilmateriāla pamatni, pēc formas piegriezti vai nepiegriezti

 (2)

Aušana apvienojumā ar krāsošanu, pārklāšanu vai laminēšanu vai metalizēšanu

Par pamatni var izmantot arī džutas audumus

5905

Tapetes no tekstilmateriāliem:

— impregnēti, piesūcināti, pārklāti vai laminēti ar gumiju, plastmasām vai citiem materiāliem

Aušana, adīšana vai neaustas drānas veidošana apvienojumā ar impregnēšanu vai pārklāšanu, vai apklāšanu, vai laminēšanu, vai metalizēšanu

— citādu

 (2)

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar aušanu

vai

Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar aušanu

vai

Aušana, adīšana vai neaustas drānas veidošana apvienojumā ar krāsošanu vai pārklāšanu, vai laminēšanu

vai

Aušana apvienojumā ar apdrukāšanu

vai

Apdrukāšana (kā atsevišķa darbība)

5906

Gumijoti tekstilmateriāli, izņemot pozīcijā 5902 iekļaut[os]:

— trikotāžas drānas

 (2)

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar adīšanu/tamborēšanu

vai

Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar adīšanu/tamborēšanu

vai

Adīšana vai tamborēšana apvienojumā ar gumijošanu

vai

Gumijošana apvienojumā ar vismaz divām sagatavošanas vai galaapstrādes darbībām (piemēram, kalandrēšanu, apstrādāšanu pret saraušanos, termofiksēšanu, galaapstrādi), ja visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

— citi audumi no sintētisko pavedienu dzijas, kuros tekstilmateriālu saturs pēc svara pārsniedz 90 %

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar aušanu

— citādu

Aušana, adīšana vai neaustas drānas veidošana apvienojumā ar krāsošanu vai pārklāšanu, vai gumijošanu

vai

Dzijas krāsošana apvienojumā ar aušanu, adīšanu vai neaustu drānu veidošanu

vai

Gumijošana apvienojumā ar vismaz divām sagatavošanas vai galaapstrādes darbībām (piemēram, kalandrēšanu, apstrādāšanu pret saraušanos, termofiksēšanu, galaapstrādi), ja visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

5907

Tekstilmateriāli, kas impregnēti, apvalkoti vai pārklāti ar iepriekš neminētiem paņēmieniem; apgleznoti audekli teātru dekorācijām, mākslas studiju prospekti un tamlīdzīgi

Aušana vai adīšana, vai neaustas drānas veidošana apvienojumā ar krāsošanu vai apdrukāšanu, vai pārklāšanu, vai impregnēšanu, vai apklāšanu

vai

Flokdruka apvienojumā ar krāsošanu vai apdrukāšanu

vai

Apdrukāšana (kā atsevišķa darbība)

5908

Tekstildaktis, austas, pītas vai adītas lampām, petrolejas lampām, šķiltavām, svecēm vai tamlīdzīgiem izstrādājumiem; gāzes lukturu kvēltīkliņi un cauruļveida trikotāža gāzes degļiem, impregnēti vai neimpregnēti

 

— gāzes lukturu kvēltīkliņi, impregnēti

Ražošana no gāzes degļiem paredzētas cauruļveida trikotāžas

— citādu

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

5909 līdz 5911

Rūpniecībā izmantojami tekstilizstrādājumi

 (2)

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar aušanu

vai

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar aušanu

vai

Aušana apvienojumā ar krāsošanu vai pārklāšanu vai laminēšanu

vai

Pārklāšana, flokdruka, laminēšana vai metalizēšana apvienojumā ar vismaz divām sagatavošanas vai galaapstrādes darbībām (piemēram, kalandrēšanu, apstrādāšanu pret saraušanos, termofiksēšanu, galaapstrādi), ja visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

60. nodaļa

Adītas vai tamborētas drānas

 (2)

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar adīšanu/tamborēšanu

vai

Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar adīšanu/tamborēšanu

vai

Adīšana/tamborēšana apvienojumā ar krāsošanu vai flokdruku, pārklāšanu vai laminēšanu vai apdrukāšanu

vai

Flokdruka apvienojumā ar krāsošanu vai apdrukāšanu

vai

Dzijas krāsošana apvienojumā ar adīšanu/tamborēšanu

vai

Šķeterēšana vai teksturēšana apvienojumā ar adīšanu/tamborēšanu, ja izmantoto nešķeterēto/neteksturēto pavedienu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

61. nodaļa

Adīti vai tamborēti apģērbi un apģērba piederumi:

 

— šūti vai citādi savienoti no diviem vai vairākiem adītas vai tamborētas drānas gabaliem, kas ir piegriezti vai uzreiz izgatavoti pēc formas

 (2) (3)

Adīšana vai tamborēšana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

— citādu

 (2)

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar adīšanu vai tamborēšanu

vai

Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar adīšanu vai tamborēšanu

vai

Adīšana un apdare vienā darbībā

ex 62. nodaļa

Apģērba gabali un apģērba piederumi, kas nav adīti vai tamborēti; izņemot:

 (2) (3)

Aušana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

vai

Apdare, ieskaitot auduma piegriešanu, pirms kā notiek apdrukāšana (kā atsevišķa darbība)

ex  62 02 , ex  62 04 , ex  62 06 , ex  62 09 un ex  62 11

sieviešu, meiteņu un mazu bērnu apģērbus un apģērba piederumus zīdaiņiem, ar izšuvumiem

 (3)

Aušana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

vai

Ražošana no auduma bez izšuvumiem, ja izmantotā neizšūtā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex  62 10 un ex  62 16

ugunsizturīgus piederumus no auduma ar aluminizēta poliestera folijas pārklājumu

 (2) (3)

Aušana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

vai

Pārklāšana vai laminēšana, ja izmantotā nepārklātā vai nelaminētā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas, apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

ex  62 12

krūšturus, zeķturus, korsetes, bikšturus, prievītes un tamlīdzīgus izstrādājumus un to daļas, no trikotāžas, šūtus vai citādi savienotus no diviem vai vairākiem adītas vai tamborētas drānas gabaliem, kas ir piegriezti vai uzreiz izgatavoti pēc formas

 (2) (3)

Adīšana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

vai

Apdare, ieskaitot auduma piegriešanu, pirms kā notiek apdrukāšana (kā atsevišķa darbība)

6213 un 6214

kabatlakatus, šalles, lakatus, kaklautus, mantiļas, plīvurus un tamlīdzīgus izstrādājumus:

 

— izšūtus

 (2) (3)

Aušana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

vai

Ražošana no auduma bez izšuvumiem, ja izmantotā neizšūtā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

vai

Apdare, ieskaitot auduma piegriešanu,

pirms kuras veikta apdrukāšana (kā atsevišķa darbība)

— citādu

 (2) (3)

Aušana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

vai

Apdare, pirms kuras veikta apdrukāšana (kā atsevišķa darbība)

6217

citādus gatavos apģērba piederumus; apģērba gabalus vai apģērba piederumu daļas, izņemot tās, kas iekļautas pozīcijā 6212

 

— izšūtus

 (3)

Aušana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

vai

Ražošana no auduma bez izšuvumiem, ja izmantotā neizšūtā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

vai

Apdare, pirms kuras veikta apdrukāšana (kā atsevišķa darbība)

— ugunsizturīgus piederumus no auduma ar aluminizēta poliestera folijas pārklājumu

 (3)

Aušana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

vai

Pārklāšana vai laminēšana, ja izmantotā nepārklātā vai nelaminētā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas, apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

— piegrieztas starplikas apkaklēm un aprocēm

Ražošana:

— no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un,

— ja visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

— citādu

 (3)

Aušana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

ex 63. nodaļa

Citādi gatavie tekstilizstrādājumi; komplekti; valkāts apģērbs un lietoti tekstilizstrādājumi; lupatas; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

6301 līdz 6304

segas, pledus, gultas veļu u. c.; aizkarus u. c.; citādus izstrādājumus mājas aprīkojumam:

 

— no filca vai neaustām drānām

 (2)

Neaustas drānas veidošana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

— citādus

 

--  izšūtus

 (2) (3)

Aušana vai adīšana/tamborēšana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

vai

Ražošana no auduma bez izšuvumiem (izņemot trikotāžas audumus) ar noteikumu, ka neizšūtā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

--  citādus

 (2) (3)

Aušana vai adīšana/tamborēšana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

6305

maisus un pārvalkus, ko izmanto preču iepakošanai

 (2)

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija vai dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar aušanu vai adīšanu un apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

6306

nojumes, markīzes un sauljumus; teltis; buras laivām, vējdēļiem vai sauszemes burāšanas līdzekļiem; tūrisma piederumus:

 

— no neaustām drānām

 (2) (3)

Neaustas drānas veidošana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

— citādu

 (2) (3)

Aušana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

6307

citādus gatavos izstrādājumus, ieskaitot apģērba piegrieztnes

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

6308

komplektus, kas sastāv no auduma vai dzijas gabaliem, ar piederumiem vai bez tiem, pārklāju, gobelēnu, izšūtu galdautu vai salvešu vai tamlīdzīgu tekstilizstrādājumu izgatavošanai, iepakotus mazumtirdzniecībai

Katram priekšmetam no komplekta jāatbilst noteikumam, kas uz to attiektos, ja tas nebūtu ietverts komplektā. Tomēr var iekļaut nenoteiktas izcelsmes izstrādājumus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta ražotāja cenas

ex 64. nodaļa

Apavi, getras un tamlīdzīgi izstrādājumi; šādu izstrādājumu daļas; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijas 6406 virsas detaļu kopumu, kas piestiprināts saistzolei vai citām zoles sastāvdaļām

6406

apavu daļas (arī virsas, piestiprinātas vai nepiestiprinātas zolēm, kas nav ārējās zoles); izņemamas starpzoles, papēžu spilventiņus un tamlīdzīgus izstrādājumus; getras, stulpiņus un tamlīdzīgus izstrādājumus, kā arī to daļas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

65. nodaļa

Galvassegas un to daļas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

66. nodaļa

Lietussargi, saulessargi, spieķi, spieķsēdekļi, pātagas, pletnes un to daļas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

67. nodaļa

Apstrādātas spalvas un dūnas un izstrādājumi no spalvām vai dūnām; mākslīgie ziedi; izstrādājumi no cilvēku matiem

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

68. nodaļa

Akmens, ģipša, cementa, azbesta, vizlas un tamlīdzīgu materiālu izstrādājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 70 % no izstrādājuma ražotāja cenas

69. nodaļa

Keramikas izstrādājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex 70. nodaļa

Stikls un stikla izstrādājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

7010

Baloni, pudeles, flakoni, burkas, krūzes, stikla pudelītes zālēm, ampulas un citi stikla trauki preču transportēšanai vai iepakošanai; stikla burkas konservēšanai; stikla aizbāžņi, vāki un citi aizvākošanas izstrādājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Stikla izstrādājumu griešana ar noteikumu, ka izmantoto negriezto stikla izstrādājumu kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

7013

Stikla galda un virtuves trauki, tualetes, kancelejas piederumi, izstrādājumi mājas iekārtojumam vai tamlīdzīgi izstrādājumi (izņemot izstrādājumus, kas minēti pozīcijā 7010 vai 7018 )

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex 71. nodaļa

Dabiskas vai kultivētas pērles, dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli, ar dārgmetālu plaķēti metāli un to izstrādājumi; bižutērija; monētas; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 70 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex  71 02 , ex  71 03 un ex  71 04

apstrādātus dārgakmeņus un pusdārgakmeņus (dabiskos, sintētiskos vai reģenerētos)

Ražošana no jebkuras apakšpozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

7106 , 7108 un 7110

dārgmetālus:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijas 7106 , 7108 un 7110 , vai

Elektrolītiska, termiska vai ķīmiska pozīcijas 7106 , 7108 vai 7110 dārgmetālu atdalīšana vai

Pozīcijas 7106 , 7108 vai 7110 dārgmetālu savstarpēja sakausēšana un/vai leģēšana ar parastajiem metāliem vai attīrīšana

— neapstrādātus

— daļēji apstrādātus vai pulverveidā

Ražošana no neapstrādātiem dārgmetāliem

ex  71 07 , ex  71 09 un ex  71 11

metālus, plaķētus ar dārgmetāliem, daļēji apstrādātus

Ražošana no neapstrādātiem metāliem, plaķētiem ar dārgmetāliem

ex 72. nodaļa

Dzelzs un tērauds; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

7207

dzelzs vai neleģētā tērauda pusfabrikātus

Ražošana no pozīcijas 7201 , 7202 , 7203 , 7204 vai 7205 materiāliem

7208 līdz 7212

dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumus

Ražošana no pozīcijas 7207 pusfabrikātiem

7213 līdz 7216

stieņus, leņķus, fasonprofilus un speciālos profilus no dzelzs vai neleģētā tērauda

Ražošana no pozīcijas 7206 lietņiem vai citām pirmformām

7217

dzelzs vai neleģētā tērauda stieples

Ražošana no pozīcijas 7207 pusfabrikātiem

7218 91 un 7218 99

pusfabrikātus

Ražošana no pozīciju 7201 , 7202 , 7203 , 7204 vai 7205 materiāliem

7219 līdz 7222

plakanus nerūsējošā tērauda velmējumus, stieņus, leņķus, fasonprofilus un speciālos profilus

Ražošana no pozīcijas 7218 lietņiem vai citām pirmformām

7223

nerūsējošā tērauda stiepli

Ražošana no pozīcijas 7218 pusfabrikātiem

7224 90

pusfabrikātus

Ražošana no pozīciju 7201 , 7202 , 7203 , 7204 vai 7205 materiāliem

7225 līdz 7228

citādu leģēto tēraudu plakanus velmējumus, stieņus, karsti velmētus, brīvi tītos saišķos; cita leģēta tērauda leņķus, fasonprofilus un speciālos profilus; dobus leģētā un neleģētā tērauda stieņus

Ražošana no pozīcijas 7206 , 7218 vai 7224 lietņiem vai citām pirmformām

7229

citu leģēto tēraudu stieples

Ražošana no pozīcijas 7224 pusfabrikātiem

ex 73. nodaļa

Dzelzs vai tērauda izstrādājumi; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex  73 01

rievkonstrukcijas

Ražošana no pozīcijas 7207 materiāliem

7302

dzelzs vai tērauda izstrādājumus dzelzceļiem un tramvaju ceļiem: sliedes, pretsliedes un zobainās sliedes, pārmiju sliedes, sliežu mezgla krusteņus, pārmiju stieņus un citādus šķērssavienojumus, gulšņus, uzliktņus, paliktņus, ķīļus, balstpaliktņus, sliežu āķskrūves, atbalsta plāksnes un savilktņus un citas detaļas sliežu savienošanai un nostiprināšanai

Ražošana no pozīcijas 7206 materiāliem

7304 , 7305 un 7306

dzelzs vai tērauda caurules, caurulītes un dobos profilus

Ražošana no pozīciju 7206 –7212 un 7218 vai 7224 materiāliem

ex  73 07

dzelzs vai tērauda savienotājelementus caurulēm (ISO No X5CrNiMo 1712), kas sastāv no vairākām daļām

Sagatavju apvirpošana, urbšana, izrīvēšana, griešana, atgratēšana un slīpēšana, ar nosacījumu, ka izmantoto sagatavju kopējā vērtība nepārsniedz 35 % no izstrādājuma ražotāja cenas

7308

metālkonstrukcijas (izņemot pozīcijā 9406 iekļautās saliekamās būvkonstrukcijas) un to daļas (piemēram, tiltus un to sekcijas, slūžu vārtus, torņus, režģu konstrukcijas, jumtus, jumta konstrukcijas, durvis un logus un to rāmjus, durvju sliekšņus, slēģus, balustrādes, balstus un kolonnas) no dzelzs vai tērauda; dzelzs vai tērauda plāksnes, stieņus, leņķus, profilus, fasonprofilus, caurules un tamlīdzīgus izstrādājumus, kas sagatavoti izmantošanai konstrukcijās

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr nevar izmantot pozīcijas 7301 leņķus, fasonprofilus un speciālos profilus

ex  73 15

pretslīdes ķēdes

Ražošana, kurā visu izmantoto pozīcijas 7315 materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 74. nodaļa

Varš un tā izstrādājumi; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

7403

rafinētu varu un vara sakausējumus, neapstrādātus

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

7408

vara stieples

Ražošana:

— no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un,

— ja visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

75. nodaļa

Niķelis un tā izstrādājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex 76. nodaļa

Alumīnijs un tā izstrādājumi izņemot:

Ražošana:

— no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un,

— ja visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

7601

neapstrādātu alumīniju

Ražošana:

— no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un,

— ja visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

vai

Ražošana, kurā izmanto termisko vai elektrolītisko apstrādi, no neleģēta alumīnija vai alumīnija atgriezumiem un lūžņiem

7602

alumīnija atgriezumus vai lūžņus

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex  76 16

alumīnija izstrādājumus, izņemot alumīnija stiepļu vijumus, pinumus, režģus, sietus, žogus, auduma stiprināšanas un tamlīdzīgus materiālus (ieskaitot bezgalu lentes) un perforētas vilktas loksnes

Ražošana:

— no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot alumīnija stiepļu vijumus, pinumus, režģus, sietus, žogus, auduma stiprināšanas un tamlīdzīgus materiālus (ieskaitot bezgalu lentes) vai perforētas vilktas alumīnija loksnes un,

— ja visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

78. nodaļa

Svins un tā izstrādājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

79. nodaļa

Cinks un tā izstrādājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

80. nodaļa

Alva un tās izstrādājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

81. nodaļa

Pārējie parastie metāli; metālkeramika; to izstrādājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

ex 82. nodaļa

Parasto metālu instrumenti, darbarīki, griešanas rīki, karotes un dakšiņas; to daļas no parastajiem metāliem; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8206

divās vai vairākās pozīcijās no 8202 līdz 8205 iekļautu darbarīku komplektus, iepakotus pārdošanai mazumtirdzniecībā

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijas 8202 –8205 . Tomēr rokas darbarīki, kas minēti pozīcijā 8202 līdz 8205 , var būt iekļauti komplektos ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta ražotāja cenas

83. nodaļa

Dažādi parasto metālu izstrādājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 84. nodaļa

Kodolreaktori, katli, mehānismi un mehāniskas ierīces; to daļas; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8407

dzirksteļaizdedzes iekšdedzes motorus ar divpusējiem vai rotējošiem virzuļiem

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8408

kompresijaizdedzes iekšdedzes virzuļdzinējus (dīzeļus un pusdīzeļus)

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8425 līdz 8430

celšanas trīšus un cēlājus, izņemot liftcēlājus; vinčas un kabestānus; domkratus

derikceltņus; celtņus, ieskaitot trošuceltņus; pārvietojamas pacēlājkāpnes, portāliekrāvējus un mehānismus aprīkotus ar celtni

autokrāvējus ar dakšu; citus kravas transportētājus ar celšanas vai takelāžas ierīcēm

citas mašīnas celšanai, pārvietošanai, iekraušanai vai izkraušanai (piemēram, liftus, eskalatorus, konveijerus, telferus)

pašgājējus buldozerus ar maināmu vērstuvi, autogreiderus, planētājus, skrēperus, mehāniskās lāpstas, ekskavatorus, vienkausa krāvējus, blietēšanas mašīnas un ceļa veltņus

citas mašīnas grunts, minerālu vai rūdu pārvietošanai, planēšanai, profilēšanai, rakšanai, izstrādāšanai, blietēšanai, blīvēšanai, izņemšanai vai urbšanai; iekārtas pāļu dzīšanai un iekārtas pāļu izvilkšanai; sniega arklus un sniega rotortīrītājus

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju un pozīciju 8431

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8444 līdz 8447

mašīnas mākslīgo tekstilmateriālu ekstrudēšanai, stiepšanai, teksturēšanai vai griešanai

mašīnas tekstilšķiedru sagatavošanai; vērpšanas, kārtošanas vai šķeterēšanas mašīnas un citādas iekārtas tekstildziju ražošanai; tīšanas un spolēšanas (ieskaitot audu spolēšanas) mašīnas un mašīnas, kas sagatavo tekstilpavedienus izmantošanai pozīcijas 8446 vai 8447 mašīnās

aušanas mašīnas (stelles)

adāmmašīnas, ķetelēšanas mašīnas, mašīnas fasondzijas, pozamenta pavediena, tilla, mežģīņu, izšuvumu iegūšanai, lenšu izgatavošanai, tīklu siešanai, malu apstrādāšanai un stepēšanai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju un pozīciju 8448

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8456 līdz 8465

darbmašīnas jebkādu materiālu apstrādei ar materiālu noņemšanu

daudzfunkcionālas darbmašīnas, vienpozīcijas un daudzpozīciju agregātu darbmašīnas metāla apstrādei

metālgriešanas virpas

darbmašīnas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju un pozīciju 8466

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8470 līdz 8472

kalkulatorus un kabatas formāta ierīces ar skaitļošanas funkcijām datu ierakstīšanai, reproducēšanai un demonstrēšanai; skaitļošanas mašīnas, ierīces pasta sūtījumu frankēšanai, biļešu izsniegšanas mašīnas un citas līdzīgas ierīces, kurās iestrādātas skaitļošanas ierīces; kases aparātus

automātiskās datu apstrādes iekārtas un to blokus; magnētiskos vai optiskos lasītājus, iekārtas datu ierakstīšanai kodētā veidā datu vidē un iekārtas šādu datu apstrādei

citādas biroja iekārtas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju un pozīciju 8473

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 85. nodaļa

Elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas; skaņu ierakstīšanas un atskaņošanas aparatūra, televīzijas attēla un skaņas ierakstīšanas un reproducēšanas aparatūra un šādu izstrādājumu detaļas un piederumi; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8501 līdz 8502

elektromotorus un elektroģeneratorus

elektroģeneratoru iekārtas un rotējošos pārveidotājus

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju un pozīciju 8503

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8519 , 8521

skaņas ierakstīšanas vai atskaņošanas aparātus

videoieraksta vai video reproducēšanas aparatūru, ar skaņotāju vai bez tā

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju un pozīciju 8522

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8525 līdz 8528

radiofonijas vai televīzijas raidaparatūru, televīzijas kameras, digitālās fotokameras un videokameras

radiolokācijas, radionavigācijas aparatūru un tālvadības radioaparatūru

radiofonijas, radiotelefona vai radiotelegrāfa sakaru uztvērējaparatūru

monitorus un projektorus, izņemot televīzijas uztvērējaparatūru; televīzijas uztvērējaparatūru vai video ierakstīšanas vai reproducēšanas aparatūru

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju un pozīciju 8529

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8535 līdz 8537

elektroaparatūru strāvas ieslēgšanai, pārtraukšanai, aizsardzībai vai pieslēgšanai elektriskajam tīklam; optisko šķiedru, optisko šķiedru kūļu vai kabeļu savienotājus; elektriskai kontrolei vai elektrības sadalei paredzētas pultis, paneļus, konsoles, stendus, korpusus un citas pamatnes

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju un pozīciju 8538

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8542 31 līdz 8542 39

monolītas integrālās shēmas

Difūzija, kurā integrālās shēmas tiek veidotas uz pusvadītaju substrāta, selektīvi ievadot piemērotu dopantu, samontētas vai nesamontētas un/vai testētas vai netestētas valstī, kas nav Puse

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8544 līdz 8548

izolētus vadus, kabeļus (un citus izolētus elektrības vadītājus, optiskās šķiedras kabeļus)

ogles elektrodus, ogles sukas, loka lampas ogli, ogli baterijām un citādus elektrotehnikā lietojamus izstrādājumus no grafīta vai citiem oglekļa veidiem

elektroizolatorus no jebkura materiāla

elektrisko mašīnu, ierīču un iekārtu izolācijas piederumus, ar izolācijas materiālu apvilkta parastā metāla elektroizolācijas caurules un to savienotājelementus

galvanisko elementu, galvanisko bateriju un elektrisko akumulatoru atkritumus un lūžņus; izlietotus galvaniskos elementus, izlietotas galvaniskās baterijas un izlietotus elektriskos akumulatorus; mašīnu un iekārtu elektriskās daļas, kas citur šajā nodaļā nav minētas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

86. nodaļa

Dzelzceļa vai tramvaju lokomotīves, ritošais sastāvs un to daļas; dzelzceļa vai tramvaju ceļa aprīkojums un tā daļas; visu veidu mehāniskās (ieskaitot elektromehāniskās) satiksmes signalizācijas iekārtas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 87. nodaļa

Transportlīdzekļi, izņemot dzelzceļa vai tramvaju ritošo sastāvu, un to daļas un piederumi; izņemot:

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 45 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8708

daļas un piederumus transportlīdzekļiem, kas minēti pozīcijās 8701 –8705

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8711

motociklus (ieskaitot mopēdus) un motovelosipēdus, arī ar blakusvāģi; blakusvāģus

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

88. nodaļa

Gaisa kuģi, kosmosa kuģi un to daļas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

89. nodaļa

Kuģi, laivas un citi peldlīdzekļi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju; tomēr nevar izmantot pozīcijas 8906 korpusus

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 90. nodaļa

Optiskās ierīces un aparatūra, foto un kino ierīces un aparatūra, mērierīces un kontrolierīces un aparatūra, precīzijas instrumenti un iekārtas, medicīnas un ķirurģiski instrumenti un aparatūra; to daļas un piederumi; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

9001 50

briļļu lēcas no materiāliem, kas nav stikls

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā tiek veikta viena no šādām darbībām:

— lēcas sagataves virsmas apstrāde, iegūstot pabeigtu oftalmoloģisku lēcu, ko paredzēts ielikt brillēs, ar optisko koriģējošo jaudu,

— lēcas pārklāšana attiecīgā apstrādē, lai uzlabotu redzamību un nodrošinātu valkātāja aizsardzību

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

91. nodaļa

Pulksteņi un to daļas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

92. nodaļa

Mūzikas instrumenti; to daļas un piederumi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

93. nodaļa

Ieroči un munīcija; to daļas un piederumi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

94. nodaļa

Mēbeles; gultas piederumi, matrači, matraču pamati, polsterējumi un tamlīdzīgi pildīti mājas aprīkojuma izstrādājumi; lampas un apgaismes piederumi, kas citur nav minēti un iekļauti; izgaismotas izkārtnes, tablo un tamlīdzīgi izstrādājumi; saliekamās būvkonstrukcijas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

95. nodaļa

Rotaļlietas, spēles un sporta piederumi; to daļas un piederumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

96. nodaļa

Dažādi izstrādājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

97. nodaļa

Mākslas darbi, kolekciju priekšmeti un senlietas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

(1)   

“Specifiskajam(-iem) procesam(-iem)” piemērojamos īpašos nosacījumus sk. 8.1.–8.3. ievadpiezīmē.

(2)   

Izstrādājumiem, kuri izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, piemērojamos īpašos nosacījumus sk. 6. ievadpiezīmē.

(3)   

Sk. 7. ievadpiezīmi.

(4)   

Sk. 9. ievadpiezīmi.

III PIELIKUMS

IZCELSMES DEKLARĀCIJAS TEKSTS

Izcelsmes deklarācija, kuras teksts norādīts turpmāk, jāsagatavo saskaņā ar zemsvītras piezīmēm. Tomēr zemsvītras piezīmes nav jāatveido.

Albāņu valodā

Eksportuesi i produkteve të mbuluara nga ky dokument (autorizim doganor Nr. … ( 4 )) deklaron që përveç rasteve kur tregohet qartësisht ndryshe, këto produkte janë me origjine preferenciale … ( 5 ) n në përputhje me Rregullat kalimtare të origjinës.

Arābu valodā

image

Bosniešu valodā

Izvoznik proizvoda obuhvaćenih ovom ispravom (carinsko ovlaštenje br. … (4) ) izjavljuje da su, osim ako je to drugačije izričito navedeno, ovi proizvodi …  (5)  preferencijalnog porijekla u skladu sa prijelaznim pravilima porijekla.

Bulgāru valodā

Износителят на продуктите, обхванати от този документ (митническо разрешение №… (4) ), декларира, че освен където ясно е отбелязано друго, тези продукти са с … (5)  преференциален произход съгласно преходните правила за произход.

Horvātu valodā

Izvoznik proizvoda obuhvaćenih ovom ispravom (carinsko ovlaštenje br. … (4) ) izjavljuje da su, osim ako je drukčije izričito navedeno, ovi proizvodi … (5)  preferencijalnog podrijetla prema prijelaznim pravilima o podrijetlu.

Čehu valodā

Vývozce výrobků uvedených v tomto dokumentu (číslo povolení … (4) ) prohlašuje, že podle přechodných pravidel původu mají tyto výrobky kromě zřetelně označených preferenční původ v … (5) .

Dāņu valodā

Eksportøren af varer, der er omfattet af nærværende dokument (toldmyndighedernes tilladelse nr. … (4) ) erklærer, at varerne, medmindre andet tydeligt er angivet, har præferenceoprindelse i … (5)  i henhold til overgangsreglerne for oprindelse.

Holandiešu valodā

De exporteur van de goederen waarop dit document van toepassing is (douanevergunning nr. … (4) ), verklaart dat, behoudens uitdrukkelijke andersluidende vermelding, deze goederen van preferentiële … (5)  oorsprong zijn in overeenstemming met de overgangsregels van oorsprong.

Angļu valodā

The exporter of the products covered by this document (customs authorization No… (4) ) declares that, except where otherwise clearly indicated, these products are of … (5)  preferential origin according to the transitional rules of origin.

Igauņu valodā

Käesoleva dokumendiga hõlmatud toodete eksportija (tolli kinnitus nr. … (4) ) deklareerib, et need tooted on päritolureeglite üleminekueeskirjade kohaselt … (5)  sooduspäritoluga, välja arvatud juhul, kui on selgelt näidatud teisiti.

Fēru valodā

Útflytarin av vørunum, sum hetta skjal fevnir um (tollvaldsins loyvi nr. … (4) ) váttar, át um ikki nakað annað er tilskilað, eru hesar vørur upprunavørur … (5)  sambært skiftisreglunum um uppruna.

Somu valodā

Tässä asiakirjassa mainittujen tuotteiden viejä (tullin lupa n:o … (4) ) ilmoittaa, että nämä tuotteet ovat, ellei toisin ole selvästi merkitty, etuuskohteluun oikeutettuja… (5)  alkuperätuotteita siirtymäkauden alkuperäsääntöjen nojalla.

Franču valodā

L'exportateur des produits couverts par le présent document (autorisation douanière no … (4) ) déclare que, sauf indication claire du contraire, ces produits ont l'origine préférentielle … (5)  selon les règles d’origine transitoires.

Vācu valodā

Der Ausführer (Ermächtigter Ausführer; Bewilligungs-Nr. … (4) ) der Waren, auf die sich dieses Handelspapier bezieht, erklärt, dass diese Waren, soweit nicht anders angegeben, präferenzbegünstigte … (5)  Ursprungswaren gemäß den Übergangsregeln für den Ursprung sind.

Gruzīnu valodā

image

Grieķu valodā

Ο εξαγωγέας των προϊόντων που καλύπτονται από το παρόν έγγραφο (άδεια τελωνείου υπ’ αριθ. … (4) ) δηλώνει ότι, εκτός εάν δηλώνεται σαφώς άλλως, τα προϊόντα αυτά είναι προτιμησιακής καταγωγής … (5)  σύμφωνα με τους μεταβατικούς κανόνες καταγωγής.

Ivritā

image

Ungāru valodā

A jelen okmányban szereplő termékek exportőre (vámfelhatalmazási szám: … (4) ) kijelentem, hogy eltérő egyértelmű jelzés hiányában a termékek az átmeneti származási szabályok szerint preferenciális … (5)  származásúak.

Islandiešu valodā

Útflytjandi framleiðsluvara sem skjal þetta tekur til (leyfi tollyfirvalda nr. … (4) ), lýsir því yfir að vörurnar séu, ef annars er ekki greinilega getið, af … (5)  uppruna samkvæmt upprunareglum á umbreytingartímabili.

Itāļu valodā

L'esportatore delle merci contemplate nel presente documento (autorizzazione doganale n. … (4) ) dichiara che, salvo indicazione contraria, le merci sono di origine preferenziale … (5)  conformemente alle norme di origine transitorie.

Latviešu valodā

To produktu eksportētājs, kuri ietverti šajā dokumentā (muitas atļauja Nr. … (4) ), deklarē, ka, izņemot tur, kur ir citādi skaidri noteikts, šiem produktiem ir… (5)  preferenciāla izcelsme saskaņā ar pārejas noteikumiem par izcelsmi.

Lietuviešu valodā

Šiame dokumente nurodytų produktų eksportuotojas (muitinės leidimo Nr. … (4) ) deklaruoja, kad, jeigu aiškiai nenurodyta kitaip, šie produktai turi … (5)  lengvatinės kilmės statusą pagal pereinamojo laikotarpio kilmės taisykles.

Maķedoniešu valodā

Извозникот на производите што ги покрива овоj документ (царинскo одобрение бр. … (4) ) изjавува дека, освен ако тоа не е jасно поинаку назначено, овие производи се со … (5)  преференциjaлно потекло, во согласност со преодните правила за потекло.

Maltiešu valodā

L-esportatur tal-prodotti koperti minn dan id-dokument (awtorizzazzjoni tad-dwana nru… (4) ) jiddikjara li, ħlief fejn indikat mod ieħor b’mod ċar, dawn il-prodotti huma ta’ oriġini preferenzjali … (5)  skont ir-regoli ta’ oriġini tranżitorji.

Melnkalniešu valodā

Извозник производа обухваћених овом исправом (царинско овлашћење бр. … (4) ) изјављује да су, осим ако је другачије изричито наведено, ови производи … (5)  преференцијалног пориjекла, у складу са транзиционим правилима поријекла.

Izvoznik proizvoda obuhvaćenih ovom ispravom (carinsko ovlašćenje br. … (4) ) izjavljuje da su, osim ako je drugačije izričito navedeno, ovi proizvodi … (5)  preferencijalnog porijekla u skladu sa tranzicionim pravilima porijekla.

Norvēģu valodā

Eksportøren av produktene omfattet av dette dokument (tollmyndighetenes autorisasjonsnr… (4) ) erklærer at disse produktene, unntatt hvor annet er tydelig angitt, har … preferanseopprinnelse i henhold til overgangsreglene for opprinnelse (5)  .

Poļu valodā

Eksporter produktów objętych tym dokumentem (upoważnienie władz celnych nr… (4) ) deklaruje, że z wyjątkiem gdzie jest to wyraźnie określone, produkty te mają … (5)  preferencyjne pochodzenie zgodnie z przejściowymi regułami pochodzenia.

Portugāļu valodā

O exportador dos produtos cobertos pelo presente documento (autorização aduaneira n.o… (4) ) declara que, salvo expressamente indicado em contrário, estes produtos são de origem preferencial … (5)  de acordo com as regras de origem transitórias.

Rumāņu valodā

Exportatorul produselor care fac obiectul prezentului document (autorizația vamală nr. … (4) ) declară că, exceptând cazul în care se indică altfel în mod clar, aceste produse sunt de origine preferențială … (5)  în conformitate cu regulile de origine tranzitorii.

Serbu valodā

Извозник производа обухваћених овом исправом (царинско овлашћење бр. … (4) ) изјављује да су, осим ако је другачије изричито наведено, ови производи … (5)  преференцијалног порекла, у складу са прелазним правилима о пореклу.

Izvoznik proizvoda obuhvaćenih ovom ispravom (carinsko ovlašćenje br… (4) ) izjavljuje da su, osim ako je drugačije izričito nаvedeno, ovi proizvodi … (5)  preferencijalnog porekla, u skladu sa prelaznim pravilima o poreklu.

Slovāku valodā

Vývozca výrobkov uvedených v tomto dokumente (číslo povolenia … (4) ) vyhlasuje, že pokiaľ nie je zreteľne uvedené inak, tieto výrobky majú v súlade s prechodnými pravidlami pôvodu preferenčný pôvod v … (5) .

Slovēņu valodā

Izvoznik blaga, zajetega s tem dokumentom (pooblastilo carinskih organov št … (4) ), izjavlja, da, razen če ni drugače jasno navedeno, ima to blago preferencialno … (5)  poreklo v skladu s prehodnimi pravili o poreklu.

Spāņu valodā

El exportador de los productos incluidos en el presente documento (autorización aduanera n.o… (4) ) declara que, excepto donde se indique claramente lo contrario, estos productos son de origen preferencial… (5)  con arreglo a las normas de origen transitorias.

Zviedru valodā

Exportören av de varor som omfattas av detta dokument (tullmyndighetens tillstånd nr. … (4) ) försäkrar att dessa varor, om inte annat tydligt markerats, har förmånsberättigande … (5)  ursprung i enlighet med övergångsreglerna om ursprung.

Turku valodā

Bu belge kapsamındaki ürünlerin ihracatçısı (gümrük yetki No: … (4) ), aksi açıkça belirtilmedikçe, bu ürünlerin geçiș menșe kurallarına göre … (5)  tercihli menșeli olduğunu beyan eder.

Ukraiņu valodā

Експортер продукцiї, на яку поширюється цей документ (митний дозвiл № … (4) ) заявляє, що, за винятком випадкiв, де це явно зазначено, ця продукцiя має … (5)  преференцiйне походження згiдно з перехiдними правилами походження.

(Vieta un datums) ( 6 )

(Eksportētāja paraksts, papildus salasāmā rakstā jānorāda tās personas vārds, kura parakstījusi deklarāciju) ( 7 )

IV PIELIKUMS

PREČU PĀRVADĀJUMU SERTIFIKĀTA EUR.1 UN PREČU PĀRVADĀJUMU SERTIFIKĀTA EUR.1 PIETEIKUMA PARAUGS

NORĀDĪJUMI PAR IESPIEŠANU

1. Veidlapas izmērs ir 210 × 297 mm; atļauta pielaide līdz -5 mm vai +8 mm no veidlapas augstuma. Izmantotajam papīram jābūt baltam, rakstāmpapīra izmērā, bez mehāniskās papīra masas un ar svaru, kas nav mazāks par 25 g/m2. Tajā ir iespiests zaļš gijošēts fona raksts, kas padara pamanāmus viltojumus ar mehāniskiem vai ķīmiskiem līdzekļiem.

2. Pušu kompetentās iestādes var paturēt tiesības iespiest veidlapas pašas vai uzticēt tās iespiest atzītai tipogrāfijai. Pēdējā minētajā gadījumā uz katras veidlapas jābūt norādei par šādu apstiprinājumu. Katrā veidlapā jābūt tipogrāfijas nosaukumam un adresei vai zīmei, pēc kuras var identificēt tipogrāfiju. Veidlapā arī jābūt iespiestam vai ierakstītam kārtas numuram, pēc kura var identificēt veidlapu.

PĀRVADĀJUMU SERTIFIKĀTS



1.  Eksportētājs (vārds, uzvārds / nosaukums, pilna adrese, valsts)

EUR.1

Nr. A

000.000

Pirms veidlapas aizpildīšanas skatīt piezīmes lapas otrā pusē.

2.  Sertifikāts preferenciālai tirdzniecībai starp

un

(ierakstīt attiecīgās valstis, valstu grupas vai teritorijas)

3.  Saņēmējs (vārds, uzvārds / nosaukums, pilna adrese, valsts) (aizpilda pēc izvēles)

4.  Valsts, valstu grupa vai teritorija, kas uzskatāma par izstrādājuma izcelsmes vietu

5.  Galamērķa valsts, valstu grupa vai teritorija

6.  Informācija par transportēšanu (aizpilda pēc izvēles)

7.  Piezīmes

8.  Preču pozīcijas numurs; marķējumi un numuri; iepakojumu skaits un veids (1); preču apraksts

9.  Bruto svars (kg) vai cita mērvienība (litri, m3 u. c.)

10.  Rēķini (aizpilda pēc izvēles)

11.  MUITAS APSTIPRINĀJUMS

Deklarācija apstiprināta

Eksporta dokuments (2)

Veidlapa … Nr. …

Datums …

Muitas iestāde …

Izdevēja valsts vai teritorija …

Vieta un datums …

(Paraksts)

Zīmogs

12.  EKSPORTĒTĀJA DEKLARĀCIJA

Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka iepriekš minētās preces atbilst šā sertifikāta izdošanai noteiktajām prasībām.

Vieta un datums

(Paraksts)

(1)   

Ja preces nav iepakotas, attiecīgi norādīt preču vienību skaitu vai ierakstīt “bez taras”.

(2)   

Aizpildīt vienīgi tad, ja tas nepieciešams saskaņā ar eksportētājas valsts vai teritorijas tiesību aktiem.



13.  PĀRBAUDES PIEPRASĪJUMS (kam)

14.  PĀRBAUDES REZULTĀTI

 

Pārbaudes rezultātā konstatēts, ka (1)

□  šo sertifikātu izdevusi norādītā muitas iestāde un tajā iekļautā informācija ir pareiza.

□  tas neatbilst autentiskuma un pareizības prasībām (sk. pievienotās piezīmes).

Ir pieprasīta šā sertifikāta autentiskuma un pareizības pārbaude.

 

(Vieta un datums)

(Vieta un datums)

Zīmogs

Zīmogs

(Paraksts)

(Paraksts)

(1)   

Attiecīgo atzīmēt ar X.

PIEZĪMES

1. Sertifikātā nedrīkst būt dzēsumi un viens pāri otram rakstīti vārdi. Grozījumi jāizdara, svītrojot nepareizo informāciju un ierakstot nepieciešamās izmaiņas. Katrs šāds grozījums jāvizē personai, kas aizpildījusi sertifikātu, un tas jāapstiprina izsniedzējas valsts vai teritorijas muitas dienestiem.

2. Starp sertifikātā ierakstītajām preču pozīcijām nedrīkst atstāt brīvus laukumus un pirms katras preču pozīcijas jāieraksta kārtas numurs. Tieši zem pēdējās preču pozīcijas jānovelk horizontāla līnija. Jebkurš neaizpildīts laukums jāizsvītro tā, lai tajā vēlāk nevarētu izdarīt papildu ierakstus.

3. Preču aprakstu veic saskaņā ar tirdzniecības praksi, norādot preces identificēšanai pietiekamu informāciju.

PIETEIKUMS PĀRVADĀJUMU SERTIFIKĀTA SAŅEMŠANAI



1.  Eksportētājs (vārds, uzvārds / nosaukums, pilna adrese, valsts)

EUR.1

Nr. A

000.000

Pirms veidlapas aizpildīšanas skatīt piezīmes lapas otrā pusē.

2.  Pieteikums sertifikāta saņemšanai, lai izmantotu preferenciālajā tirdzniecībā starp

un

(norāda attiecīgās valstis, valstu grupas vai teritorijas)

3.  Saņēmējs (vārds, uzvārds / nosaukums, pilna adrese, valsts) (aizpilda pēc izvēles)

4.  Valsts, valstu grupa vai teritorija, kas uzskatāma par izcelsmes vietu

5.  Galamērķa valsts, valstu grupa vai teritorija

6.  Informācija par transportēšanu (aizpilda pēc izvēles)

7.  Piezīmes

8.  Preču pozīcijas numurs; marķējumi un numuri; iepakojumu skaits un veids (1) ; preču apraksts

9.  Bruto svars (kg) vai cita mērvienība (litri, m3 u. c.)

10.  Rēķini (aizpilda pēc izvēles)

(1)   

Ja preces nav iepakotas, attiecīgi norādīt preču vienību skaitu vai ierakstīt “bez taras”.

EKSPORTĒTĀJA DEKLARĀCIJA

Es, apakšā parakstījies, lapas otrā pusē aprakstīto preču eksportētājs,

APLIECINU, ka preces atbilst pievienotā sertifikāta izdošanas nosacījumiem;

NORĀDU šādus apstākļus, kas nodrošina šo preču atbilstību iepriekš minētajiem nosacījumiem:

IESNIEDZU šādus apliecinošus dokumentus ( 8 ):

APŅEMOS pēc attiecīgo iestāžu pieprasījuma iesniegt visus pamatojošos pierādījumus, ko šīs iestādes varētu pieprasīt, lai izdotu pievienoto sertifikātu, un apņemos pēc pieprasījuma piekrist jebkādai manas uzskaites reģistru un jebkādai minēto preču ražošanas procesa pārbaudei, ko veic minētās iestādes;

LŪDZU izdot pievienoto sertifikātu par šīm precēm.

(Vieta un datums)

(Paraksts)

V PIELIKUMS

ĪPAŠI NOSACĪJUMI SEŪTAS UN MELILJAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMIEM

Vienīgais pants

1.  

Ja tiek ievērots šā papildinājuma 14. panta nepārveidošanas noteikums, tad tālāk minēto uzskata par:

1) 

Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem:

a) 

Seūtā un Meliljā pilnībā iegūtus izstrādājumus;

b) 

Seūtā un Meliljā iegūtus izstrādājumus, kuru ražošanā ir izmantoti izstrādājumi, kas nav minēti a) apakšpunktā, ar noteikumu, ka:

i) 

minētie izstrādājumi ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti šā papildinājuma 4. panta nozīmē vai

ii) 

šiem izstrādājumiem ir Šveices vai Eiropas Savienības izcelsme ar noteikumu, ka tiem ir veikta apstrāde un pārstrāde, kas pārsniedz šā papildinājuma 6. pantā minētās darbības;

2) 

Šveices izcelsmes izstrādājumiem:

a) 

Šveicē pilnībā iegūtus izstrādājumus;

b) 

Šveicē iegūtus izstrādājumus, kuru ražošanā ir izmantoti izstrādājumi, kas nav Šveicē pilnībā iegūti izstrādājumi, ar noteikumu, ka:

i) 

minētie izstrādājumi ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti šā papildinājuma 4. panta nozīmē vai

ii) 

minētiem izstrādājumiem ir Seūtas un Meliljas vai Eiropas Savienības izcelsme un tiem ir veikta apstrāde un pārstrāde, kas pārsniedz šā papildinājuma 6. pantā minētās darbības.

2.  
Seūtu un Melilju uzskata par vienotu teritoriju.
3.  
Eksportētājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis 2. ailē pārvadājumu sertifikātos EUR.1 vai izcelsmes deklarācijās ieraksta eksportētājas Puses nosaukumu un “Seūta un Melilja”. Turklāt, ja ražojumu izcelsme ir Seūtā un Meliljā, to norāda 4. ailē pārvadājumu sertifikātos EUR.1 vai izcelsmes deklarācijās.
4.  
Par šo noteikumu piemērošanu Seūtā un Meliljā atbild Spānijas muitas dienesti.

VI PIELIKUMS

PIEGĀDĀTĀJA DEKLARĀCIJA

Piegādātāja deklarāciju, kuras teksts ir norādīts turpmāk, sagatavo saskaņā ar zemsvītras piezīmēm. Tomēr zemsvītras piezīmes nav jāpārraksta.

PIEGĀDĀTĀJA DEKLARĀCIJA

par precēm, kas apstrādātas vai pārstrādātas piemērotājās līgumslēdzējās pusēs, neiegūstot preferenciālas izcelsmes statusu

Es, apakšā parakstījies, to preču piegādātājs, uz kurām attiecas pievienotais dokuments, apliecinu, ka:

1. 

Šo preču ražošanā ir izmantoti šādi materiāli, kuru izcelsme nav [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu], ir izmantoti [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu]:



Piegādāto preču apraksts (1)

Izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu apraksts

Izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu pozīcija (2)

Izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība (2) (3)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopējā vērtība

 

(1)   

Ja rēķins, pavadzīme vai cits tirdzniecības dokuments, kam pievienota šī deklarācija, attiecas uz dažādu veidu precēm vai uz precēm, kuru ražošanā nav izmantots vienāds daudzums nenoteiktas izcelsmes materiālu, piegādātājam šīs preces skaidri jānošķir.


Piemērs.


Dokuments attiecas uz dažādu modeļu pozīcijas 8501 elektromotoriem, kurus izmanto pozīcijas 8450 veļas mazgājamo mašīnu ražošanā. Šo motoru ražošanā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu īpašības un vērtība dažādiem modeļiem atšķiras. Tāpēc modeļi pirmajā slejā jānošķir un pārējās slejās norādes jāsniedz atsevišķi par katru modeli, lai veļas mazgājamo mašīnu ražotājs varētu pareizi novērtēt savu izstrādājumu izcelsmes statusu atkarībā no tā, kura modeļa elektromotorus viņš izmanto.

(2)   

Norādes šajās slejās jāsniedz tikai tad, kad tas vajadzīgs.


Piemēri.


Noteikums par ex 62. nodaļas apģērbiem paredz, ka var izmantot aušanu apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu. Ja šādu apģērbu ražotājs piemērotājā līgumslēdzējā pusē izmanto no Eiropas Savienības importētu audumu, kas tur iegūts, aužot nenoteiktas izcelsmes dziju, ir pietiekami, ka Eiropas Savienības piegādātājs savā deklarācijā apraksta nenoteiktas izcelsmes materiālu, kas izmantots par dziju, nemaz nenorādot šīs dzijas pozīciju un vērtību.


Pozīcijas 7217 dzelzs stieples ražotājs, kurš to ir ražojis no nenoteiktas izcelsmes dzelzs stieņiem, otrajā slejā norāda “dzelzs stieņi”. Ja šī stieple jāizmanto kādas mašīnas ražošanā, kurai izcelsmes noteikumos ir ierobežojums attiecībā uz noteiktu procentuālu vērtību visiem izmantojamiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem, trešajā slejā jānorāda nenoteiktas izcelsmes stieņu vērtība.

(3)   

“Materiālu vērtība” ir izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu muitas vērtība to importēšanas laikā vai, ja tā nav zināma un to nevar noskaidrot, – pirmā noskaidrojamā cena, kas maksāta par materiāliem [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu].


Precīzu vērtību katram izmantotajam nenoteiktas izcelsmes materiālam norāda vienai preces vienībai, kas minēta pirmajā slejā.

2. 

Visu pārējo šo preču ražošanā [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu] izmantoto materiālu izcelsme ir [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu].

3. 

Šīm precēm saskaņā ar šā papildinājuma 13. pantu ir veikta apstrāde vai pārstrāde ārpus [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu], un tur tās ir ieguvušas šādu kopējo pievienoto vērtību:



Piegādāto preču apraksts

Kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu] (1)

 

 

 

 

 

 

 

(Vieta un datums)

 

 

 

(Piegādātāja adrese un paraksts; turklāt skaidrā rakstā jānorāda tās personas vārds un uzvārds, kura parakstījusi deklarāciju)

(1)   

“Kopējā pievienotā vērtība” ir visas izmaksas ārpus [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu], un tā ietver visu tur pievienoto materiālu vērtību. Attiecībā uz pirmajā slejā iekļautajām precēm jānorada precīza kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu].

VII PIELIKUMS

ILGTERMIŅA PIEGĀDĀTĀJA DEKLARĀCIJA

Ilgtermiņa piegādātāja deklarāciju, kuras teksts ir norādīts turpmāk, sagatavo saskaņā ar zemsvītras piezīmēm. Tomēr zemsvītras piezīmes nav jāpārraksta.

ILGTERMIŅA PIEGĀDĀTĀJA DEKLARĀCIJA

par precēm, kas apstrādātas vai pārstrādātas piemērotājā līgumslēdzējā pusē, neiegūstot preferenciālas izcelsmes statusu

Es, apakšā parakstījies, to pievienotajā dokumentā iekļauto preču piegādātājs, kuras tiek regulāri nosūtītas uz ( 9 ) …, apliecinu, ka:

1. 

Šo preču ražošanā ir izmantoti šādi materiāli, kuru izcelsme nav [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu], ir izmantoti [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu]:



Piegādāto preču apraksts (1)

Izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu apraksts

Izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu pozīcija (2)

Izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība (2) (3)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopējā vērtība

 

(1)   

Ja rēķins, pavadzīme vai cits tirdzniecības dokuments, kam pievienota šī deklarācija, attiecas uz dažādu veidu precēm vai uz precēm, kuru ražošanā nav izmantots vienāds daudzums nenoteiktas izcelsmes materiālu, piegādātājam šīs preces skaidri jānošķir.


Piemērs.


Dokuments attiecas uz dažādu modeļu pozīcijas 8501 elektromotoriem, kurus izmanto pozīcijas 8450 veļas mazgājamo mašīnu ražošanā. Šo motoru ražošanā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu īpašības un vērtība dažādiem modeļiem atšķiras. Tāpēc modeļi pirmajā slejā jānošķir un pārējās slejās norādes jāsniedz atsevišķi par katru modeli, lai veļas mazgājamo mašīnu ražotājs varētu pareizi novērtēt savu izstrādājumu izcelsmes statusu atkarībā no tā, kura modeļa elektromotorus viņš izmanto.

(2)   

Norādes šajās slejās jāsniedz tikai tad, kad tas vajadzīgs.


Piemēri.


Noteikums par ex 62. nodaļas apģērbiem paredz, ka var izmantot aušanu apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu. Ja šādu apģērbu ražotājs piemērotājā līgumslēdzējā pusē izmanto no Eiropas Savienības importētu audumu, kas tur iegūts, aužot nenoteiktas izcelsmes dziju, ir pietiekami, ka Eiropas Savienības piegādātājs savā deklarācijā apraksta nenoteiktas izcelsmes materiālu, kas izmantots par dziju, nemaz nenorādot šīs dzijas pozīciju un vērtību.


Pozīcijas 7217 dzelzs stieples ražotājs, kurš to ir ražojis no nenoteiktas izcelsmes dzelzs stieņiem, otrajā slejā norāda “dzelzs stieņi”. Ja šī stieple jāizmanto kādas mašīnas ražošanā, kurai izcelsmes noteikumos ir ierobežojums attiecībā uz noteiktu procentuālu vērtību visiem izmantojamiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem, trešajā slejā jānorāda nenoteiktas izcelsmes stieņu vērtība.

(3)   

“Materiālu vērtība” ir izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu muitas vērtība to importēšanas laikā vai, ja tā nav zināma un to nevar noskaidrot, – pirmā noskaidrojamā cena, kas maksāta par materiāliem [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu].


Precīzu vērtību katram izmantotajam nenoteiktas izcelsmes materiālam norāda vienai preces vienībai, kas minēta pirmajā slejā.

2. 

Visu pārējo šo preču ražošanā [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu] izmantoto materiālu izcelsme ir [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu].

3. 

Šīm precēm saskaņā ar šā papildinājuma 13. pantu ir veikta apstrāde vai pārstrāde ārpus [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu], un tur tās ir ieguvušas šādu kopējo pievienoto vērtību:



Piegādāto preču apraksts

Kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu] (1)

 

 

 

 

 

 

(1)   

“Kopējā pievienotā vērtība” ir visas izmaksas ārpus [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu], un tā ietver visu tur pievienoto materiālu vērtību. Attiecībā uz pirmajā slejā iekļautajām precēm jānorada precīza kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu].

Šī deklarācija ir derīga visiem turpmākajiem šo preču sūtījumiem no…

uz… ( 10 )

Apņemos nekavējoties informēt … (10) , ja šī deklarācija kļūtu nederīga.



 

(Vieta un datums)

 

 

 

(Piegādātāja adrese un paraksts; turklāt skaidrā rakstā jānorāda tās personas vārds un uzvārds, kura parakstījusi deklarāciju)

▼B

4. PROTOKOLS

par atsevišķiem nosacījumiem attiecībā uz Īriju

Neskarot nolīguma 13. pantu, Šveicei piemēro pasākumus, kas paredzēti “Akta par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu korekcijām” ►M12  ————— ◄ , 6. protokola 1. un 2. punktā un 7. protokola 1. pantā par konkrētiem kvantitatīviem ierobežojumiem Īrijai un mehānisko transportlīdzekļu ievešanu, kā arī mehānisko transportlīdzekļu montāžas rūpniecību Īrijā.

5. PROTOKOLS

par pasākumiem, ko Šveice var piemērot atsevišķu izstrādājumu importam, uz ko attiecas obligāto rezervju veidošanas režīms





1. pants

Šveice var piemērot obligāto rezervju režīmu izstrādājumiem, kas ir nepieciešami iedzīvotāju un armijas izdzīvošanai kara laikā, kuru ražošana Šveicē ir nepietiekama vai netiek veikta un kuru raksturlielumi un īpašības ļauj izmantot tos rezervju veidošanai.

Šveice piemēro šo režīmu tā, lai netiktu īstenota tieša vai netieša diskriminācija starp Kopienas izcelsmes izstrādājumiem vai līdzīgiem vai aizvietojošiem vietējas izcelsmes izstrādājumiem.

2. pants

Nolīguma parakstīšanas dienā 1. pantā noteiktais režīms attiecas uz tālāk minētiem izstrādājumiem.

▼M70



Swiss Customs Tariff Heading No

Description

1516.

Animal or vegetable fats and oils and their fractions, partly or wholly hydrogenated, inter-esterified, re-esterified or elaidinised, whether or not refined, but not further prepared:

— Vegetable fats and oils and their fractions:

ex 2091/2099

— — Other:

. Hydrogenated castor oil, so-called “opal wax”, for the manufacture of soap or organic surface-active agents

1704.

Sugar confectionery (including white chocolate), not containing cocoa:

— Other:

ex 9010

— — White chocolate, in containers holding more than 1 kg

1806.

Chocolate and other food preparations containing cocoa:

ex 1010/1020

— Cocoa powder, containing added sugar or other sweetening matter, in containers holding more than 1 kg

— Other preparations in blocks, slabs or bars weighing more than 2 kg or in liquid, paste, powder, granular or other bulk form in containers or immediate packings, of a content exceeding 2 kg:

2091/2099

— — Other

ex 3111/3290

— Other, in blocks, slabs or bars, in containers holding more than 1 kg

ex 9011/9029

— Other, in containers holding more than 1 kg

1905.

Bread, pastry, cakes, biscuits and other bakers' wares, whether or not containing cocoa; communion wafers, empty cachets of a kind suitable for pharmaceutical use, sealing wafers, rice paper and similar products:

— Other:

— — Bread and other ordinary bakers' wares, not containing added sugar or other sweetening matter, honey, eggs, fats, cheese or fruit:

— — — Not put up for retail sale:

— — — — Breadcrumbs:

9021

— — — — — For use in animal feeding

2510.

Natural calcium phosphates, natural aluminium calcium phosphates and phosphatic chalk:

ex 1000/2000

— Natural phosphates, used as fertilisers

2707.

Oils and other products of the distillation of high temperature coal tar; similar products in which the weight of the aromatic constituents exceeds that of the non-aromatic constituents:

— For use as motor fuel:

1010

— — Benzole

2010

— — Toluole

3010

— — Xylole

4010

— — Naphthalene

5010

— — Other aromatic hydrocarbon mixtures of which 65% or more by volume (including losses) distils at 25°C by the ASTM D 86 method

6010

— — Phenols

9110

— — Creosote oils

9910

— — Other

— For use as heating fuel:

ex 4090

— — Naphthalene

ex 5090

— — Other aromatic hydrocarbon mixtures of which 65% or more by volume (including losses) distils at 250°C by the ASTM D 86 method

ex 6090

— — Phenols

ex 9190

— — Creosote oils

ex 9990

— — Other

2709.

Petroleum oils and oils obtained from bituminous minerals, crude:

0010

— For use as motor fuel

0090

— Other

2710.

Petroleum oils and oils obtained from bituminous minerals, other than crude; preparations not elsewhere specified or included, containing by weight 70% or more of petroleum oils or of oils obtained from bituminous minerals, these oils being the basic constituents of the preparations:

— For use as motor fuel:

— — Gasoline and its fractions:

0011

— — — Unleaded, for use as such as motor fuel

0012

— — — Other

0013

— — White spirit

0014

— — Diesel oil

0015

— — Petroleum

0019

— — Other

— For other purposes:

ex 0021

— — Gasoline and its fractions:

. For gas production, petrochemical processing or industrial heating

0022

— — White spirit

0023

— — Petroleum

0024

— — Heating oils

ex 0025

— — Unmixed distillates of mineral oils, of which less than 20% distils, by volume, below 300°C, not including liquid paraffin of pharmaceutical quality

0026

— — Mixed distillates of mineral oils, of which less than 20% distils, by volume, below 300°C

0027

— — Lubricating mineral oils

0029

— — Other distillates and products

2809.

Diphosphorus pentaoxide; phosphoric acid and polyphosphoric acids:

ex 2000

— phosphoric acid and polyphosphoric acids:

. Phosphoric acid, used as fertiliser

2814.

Ammonia, anhydrous or in aqueous solution:

ex 1000

— Anhydrous ammonia, used as fertiliser

ex 2000

— Ammonia in aqueous solution, used as fertiliser

2827.

Chlorides, chloride oxides and chloride hydroxides; bromides and bromide oxides; iodides and iodide oxides:

ex 1000

— Ammonium chloride, used as fertiliser

2834.

Nitrites; nitrates:

— Nitrates:

ex 2100

— — Of potassium, used as fertiliser

ex 2900

— — Other:

. Of magnesium and calcium, used as fertiliser

2835.

Phosphinates (hypophosphites), phosphonates (phosphites), phosphates and polyphosphates:

— Phosphates:

ex 2400

— — Of potassium, used as fertiliser

ex 2500

— — Calcium hydrogenorthophosphate (“dicalcium phosphate”), used as fertiliser

ex 2600

— — Other calcium phosphates, used as fertiliser

ex 2900

— — Other, used as fertiliser

— Polyphosphates:

ex 3900

— — Other, used as fertiliser

2836.

Carbonates; peroxocarbonates (percarbonates); commercial ammonium carbonate containing ammonium carbamate:

ex 4000

— Potassium carbonates, used as fertiliser

2842.

Other salts of inorganic acids or peroxoacids, excluding azides:

— Double or complex silicates

ex 1090

— — Other:

. Double or complex salts (water softeners), for the manufacture of washing products

— Other:

ex 9090

— — Other:

. Double or complex salts (water softeners), for the manufacture of washing products

2901.

Acyclic hydrocarbons:

— Saturated:

— — Other than in gaseous state:

1091

— — — For use as motor fuel

— Unsaturated:

— — Buta-1,3-diene and isoprene:

— — — Isoprene:

2421

— — — — For use as motor fuel

— — Other:

— — — Other than in gaseous state:

2991

— — — — For use as motor fuel

2902.

Cyclic hydrocarbons:

— Cyclanes, cyclenes and cycloterpenes:

— — Cyclohexane:

1110

— — — For use as motor fuel

— — Other:

1910

— — — For use as motor fuel

— Benzene:

2010

— — For use as motor fuel

— Toluene:

3010

— — For use as motor fuel

— Xylenes:

— — o-Xylene:

4110

— — — For use as motor fuel

— — m-Xylene:

4210

— — — For use as motor fuel

— — p-Xylene:

4310

— — — For use as motor fuel

— — Mixed xylene isomers:

4410

— — — For use as motor fuel

— Ethylbenzene:

6010

— — For use as motor fuel

— cumene:

7010

— — For use as motor fuel

— Other:

9010

— — For use as motor fuel

2905.

Acyclic alcohols and their halogenated, sulphonated, nitrated or nitrosated derivatives:

— Saturated monohydric alcohols:

— — Methanol (methyl alcohol):

1110

— — — For use as motor fuel

— — Propan-l-ol (propyl alcohol) and propan-2-ol (isopropyl alcohol):

1210

— — — For use as motor fuel

— — Other butanols:

1410

— — — For use as motor fuel

— — Pentanol (amyl alcohol) and isomers thereof:

1510

— — — For use as motor fuel

— — Octanol (octyl alcohol) and isomers thereof:

1610

— — — For use as motor fuel

ex 1690

— — — Other:

. Fatty alcohols for the manufacture of soaps and organic surface-active agents

ex 1700

— — Dodecan-1-ol (lauryl alcohol), hexadecan-1-ol (cetyl alcohol) and octadecan-1-ol (stearyl alcohol)

. Fatty alcohols for the manufacture of soaps and organic surface-active agents

— — Other:

1910

— — — For use as motor fuel

ex 1990

— — — Other:

. Fatty alcohols for the manufacture of soaps and organic surface-active agents

— Unsaturated monohydric alcohols:

— — Acyclic terpene alcohols:

2210

— — — For use as motor fuel

— — Other:

2910

— — — For use as motor fuel

— — — Other:

ex 2999

— — — — Other:

. Fatty alcohols for the manufacture of soaps and organic surface-active agents

2907.

Phenols; phenol-alcohols:

— Monophenols:

ex 1300

— — Octylphenol, nonylphenol and their isomers; salts thereof for the manufacture of soaps and organic surface-active agents

ex 1500

— — Naphthols and their salts, for the manufacture of soaps and organic surface-active agents

— — Other:

ex 1990

— — — Other, for the manufacture of soaps and organic surface-active agents

ex 3000

— Phenol-alcohols for the manufacture of soaps and organic surface-active agents

2909.

Ethers, ether-alcohols, ether-phenols, ether-alcohol-phenols, alcohol peroxides, ether peroxides, ketone peroxides (whether or not chemically defined), and their halogenated, sulphonated, nitrated or nitrosated derivatives:

— Acyclic ethers and their halogenated, sulphonated, nitrated or nitrosated derivatives:

— — Other:

1910

— — — For use as motor fuel

— Cyclanic, cyclenic or cycloterpenic ethers and their halogenated, sulphonated, nitrated or nitrosated derivatives:

2010

— — For use as motor fuel

— Aromatic ethers and their halogenated, sulphonated, nitrated or nitrosated derivatives

3010

— — For use as motor fuel

— Ether-alcohols and their halogenated, sulphonated, nitrated or nitrosated derivatives:

— — Monomethyl ethers of ethylene glycol or of diethylene glycol:

4210

— — — For use as motor fuel

— — Monobutyl ethers of ethylene glycol or of diethylene glycol:

4310

— — — For use as motor fuel

— — Other monoalkylethers of ethylene glycol or of diethylene glycol:

4410

— — — For use as motor fuel

— — Other:

4910

— — — For use as motor fuel

— Ether-phenols, ether-alcohol-phenols and their halogenated, sulphonated, nitrated or nitrosated derivatives:

5010

— — For use as motor fuel

— Alcohol peroxides, ether peroxides, ketone peroxides and their halogenated, sulphonated, nitrated or nitrosated derivatives:

6010

— — For use as motor fuel

2910.

Epoxides, epoxyalcohols, epoxyphenols and epoxyethers, with a three-membered ring, and their halogenated, sulphonated, nitrated or nitrosated derivatives:

ex 1000

— Oxirane (ethylene oxide), for the manufacture of soaps and organic surface-active agents

2915.

Saturated acyclic monocarboxylic acids and their anhydrides, halides, peroxides and peroxyacids; their halogenated, sulphonated, nitrated or nitrosated derivatives:

— Butyric acids, valeric acids, their salts and esters:

ex 6090

— — Other:

. Fatty alcohols for the manufacture of soaps and organic surface-active agents

— Palmitic acid, stearic acid, their salts and esters:

ex 7090

— — Other:

. Fatty alcohols for the manufacture of soaps and organic surface-active agents

— Other:

ex 9090

— — Other:

. Fatty alcohols for the manufacture of soaps and organic surface-active agents

. Esters of monocarboxylic acid for the manufacture of synthetic lubricants

2916.

Unsaturated acyclic monocarboxylic acids, cyclic monocarboxylic acids, their anhydrides, halides, peroxides and peroxyacids; their halogenated, sulphonated, nitrated or nitrosated derivatives:

— Unsaturated acyclic monocarboxylic acids, their anhydrides, halides, peroxides, peroxyacids and their derivatives:

— — Oleic, linoleic or linolenic acids, their salts and esters:

ex 1590

— — — Other:

. Fatty alcohols for the manufacture of soaps and organic surface-active agents

— — Other:

ex 1990

— — — Other:

. Fatty acids, for the manufacture of soaps and organic surface-active agents

2917.

Polycarboxylic acids, their anhydrides, halides, peroxides and peroxyacids; their halogenated, sulphonated, nitrated or nitrosated derivatives:

— Acyclic polycarboxylic acids, their anhydrides, halides, peroxides, peroxyacids and their derivatives:

ex 1200

— — Adipic acid, its salts and esters:

. Esters of adipic acid for the manufacture of synthetic lubricants

2922.

Oxygen-function amino-compounds:

— Amino-acids and their esters, other than those containing more than one kind of oxygen function; salts thereof:

— — Other:

ex 4990

— — — Other:

. Nitrilotriacetates, for the manufacture of washing products

2933.

Heterocyclic compounds with nitrogen hetero-atom(s) only:

ex 4000

— Compounds containing a quinoline or isoquinolene ring-system (whether or not hydrogenated), not further fused:

. substances with an antibiotic action

— Compounds containing a pyrimidine ring (whether or not hydrogenated) or piperazine ring in the structure:

— — Other:

ex 5910

— — — Products covered by the lists in Part 1b:

. Substances with an antibiotic action

— Other:

ex 9010

— — Products covered by the lists in Part 1b:

. Substances with an antibiotic action

2934.

Nucleic acids and their salts; other heterocyclic compounds:

— Other:

ex 9020

— — Products covered by the lists in Part 1b:

. Substances with an antibiotic action

2941.1000/9000

Antibiotics

3003.

Medicaments (excluding goods of heading No 3002, 3005 or 3006) consisting of two or more constituents which have been mixed together for therapeutic or prophylactic uses, not put up in measured doses or in forms or packings for retail sale:

1000

— Containing penicillins or derivatives thereof, with a penicillanic acid structure, or streptomycins or their derivatives

2000

— Containing other antibiotics

3004.

Medicaments (excluding goods of heading No 3002, 3005 or 3006) consisting of mixed or unmixed products for therapeutic or prophylactic uses, put up in measured doses or in forms or packings for retail sale:

1000

— Containing penicillins or derivatives thereof, with a penicillanic acid structure, or streptomycins or their derivatives

2000

— Containing other antibiotics

3102.1000/9000

Mineral or chemical fertilisers, nitrogenous

3103.1000/9000

Mineral or chemical fertilisers, phosphatic

3104.1000/9000

Mineral or chemical fertilisers, potassic

3105.

Mineral or chemical fertilisers containing two or three of the fertilising elements nitrogen, phosphorus and potassium; other fertilisers; goods of this chapter in tablets or similar forms or in packages of a gross weight not exceeding 10 kg:

2000

— Mineral or chemical fertilisers containing the three fertilising elements nitrogen, phosphorus and potassium

3000

— Diammonium hydrogenorthophosphate (diammonium phosphate)

4000

— Ammonium dihydrogenorthophosphate (monoammonium phosphate) and mixtures thereof with diammonium hydrogenorthophosphate (diammonium phosphate)

— Other mineral or chemical fertilisers containing the two fertilising elements nitrogen and phosphorus:

5100

— — Containing nitrates and phosphates

5900

— — Other:

6000

— Mineral or chemical fertilisers containing the two fertilising elements phosphorus and potassium

ex 9000

— Other:

. Containing nitrogen, phosphoric acid or potassium

3401.

Soap; organic surface-active products and preparations for use as soap, in the form of bars, cakes, moulded pieces or shapes, whether or not containing soap; paper, wadding, felt and non-wovens, impregnated, coated or covered with soap or detergent:

— Soap and organic surf-aceactive products and preparations, in the form of bars, cakes, moulded pieces or shapes, and paper, wadding, felt and non-wovens, impregnated, coated or covered with soap or detergent:

ex 1100

— — For toilet use (including medicated products), not including paper, wadding, felt and non-wovens, impregnated, coated or covered with soap or detergent:

— — Other:

1910

— — — Ordinary soaps

ex 1990

— — — Other, not including paper, wadding, felt and non-wovens, impregnated, coated or covered with soap or detergent

2000

— Soap in other forms

3402.

Organic surface-active agents (other than soap); surface-active preparations, washing preparations (including auxiliary washing preparations) and cleaning preparations, whether or not containing soap, other than those of heading No 3401:

— Organic surf-aceactive agents, whether or not put up for retail sale:

— — Anionic:

ex 1190

— — — Other:

. For the manufacture of washing products

— — Cationic:

ex 1290

— — — Other:

. For the manufacture of washing products

— — Non-ionic:

ex 1390

— — — Other:

. For the manufacture of washing products

ex 1900

— — Other:

. For the manufacture of washing products

ex 2000

— Preparations put up for retail sale:

. Washing products, ready to use

ex 9000

— Other:

. For the manufacture of washing products

. Washing products, ready to use

3403.

Lubricating preparations (including cutting-oil preparations, bolt or nut release preparations, anti-rust or anti-corrosion preparations and mould release preparations, based on lubricants) and preparations of a kind used for the oil or grease treatment of textile materials, leather, furskins or other materials, but excluding preparations containing, as basic constituents, 70% or more by weight of petroleum oils or of oils obtained from bituminous minerals:

— Containing petroleum oils or oils obtained from bituminous minerals:

ex 1900

— — Other:

. Synthetic lubricants

— Other:

ex 9900

— — Other:

. Synthetic lubricants

3505.

Dextrins and other modified starches (for example, pregelatinised or esterified starches); glues based on starches, or on dextrins or other modified starches:

— Dextrins and other modified starches:

1010

— — For use in animal feeding

— Glues:

2010

— — For use in animal feeding

ex 3807.0000

Wood tar; wood tar oils; wood creosote; wood naphtha; vegetable pitch; brewers' pitch and similar preparations based on rosin, resin acids or on vegetable pitch:

. For heating

3811.

Anti-knock preparations, oxidation inhibitors, gum inhibitors, viscosity improvers, anti-corrosive preparations and other prepared additives, for mineral oils (including gasoline) or for other liquids used for the same purposes as mineral oils:

— Other:

9010

— — For use as motor fuel

3814.

Organic composite solvents and thinners, not elsewhere specified or included; prepared paint or varnish removers:

0010

— For use as motor fuel

3817.

Mixed alkylbenzenes and mixed alkylnaphthalenes, other than those of heading No 2707 or 2902:

— Mixed alkylbenzenes:

1010

— — For use as motor fuel

ex 1090

— — Other:

. For the manufacture of soaps and organic surface-active agents

— Mixed alkylnaphthalenes:

2010

— — For use as motor fuel:

ex 2090

— — Other:

. For the manufacture of soaps and organic surface-active agents

3819.0000

Hydraulic brake fluids and other prepared liquids for hydraulic transmission, not containing or containing less than 70% by weight of petroleum oils or oils obtained from bituminous minerals

3823.

Industrial monocarboxylic fatty acids; acid oils from refining; industrial fatty alcohols:

— Industrial monocarboxylic fatty acids; acid oils from refining:

ex 1300

— — Tall oil fatty acids

. For the manufacture of soaps and organic surface-active agents

3824.

Prepared binders for foundry moulds or cores; chemical products and preparations of the chemical or allied industries (including those consisting of mixtures of natural products), not elsewhere specified or included; residual products of the chemical or allied industries, not elsewhere specified or included:

— Other:

9030

— — For use as motor fuel

— — Other:

ex 9099

— — — Other:

. Prepared water softeners

3902.

Polymers of propylene or of other olefins, in primary forms:

— Other:

ex 9090

— — Other:

. Poly-alpha-olefin (PAO), for the manufacture of synthetic lubricants

▼B

3. pants

Jebkādu 2. pantā dotā saraksta grozījumu gadījumā, 1. pantā noteikto režīmu piemēro līdzīgiem vai aizvietojošiem vietējas izcelsmes izstrādājumiem. Šveice informē Apvienoto komiteju, kura noskaidro, vai ir ievēroti 1. pantā paredzētie īstenošanas noteikumi.

4. pants

Apvienotā komiteja pārrauga šajā protokolā paredzēto pasākumu norisi.

▼M54

6. PROTOKOLS

par noteiktu eksporta kvantitatīvu ierobežojumu atcelšanu





Kvantitatīvie ierobežojumi, kurus Kopiena piemēro turpmāk uzskaitīto produktu eksportam uz Šveici tiek atcelti, vēlākais, norādītajos datumos.



Harmonizētā sistēma Pozīcijas Nr.

Produkta apraksts

Atcelšanas datums

74.04

Vara atkritumi un lūžņi

1.1.1993.

ex 44.01

Malka no skujkoku koksnes un priežu un egļu ēveļskaidas

1.1.1993.

ex 44.03

Rupji apstrādāti kokmateriāli, ar mizu vai bez, vai vienkārši rupji tēsti

 

— Citi, izņemot papeles

1.1.1993.

Kokmateriāli, rupji vai daļēji aptēsti, bet tālāk neapstrādāti

 

— Citi, izņemot papeles

1.1.1993.

ex 44.07

Gareniski sazāģēti kokmateriāli, šķelti vai lobīti, bet tālāk neapstrādāti, biezāki par 6 mm

 

— no skujkoka, izņemot dēlīšus kastu, sietu un kratīkļu, un līdzīgu izstrādājumu izgatavošanai

1.1.1993.

ex 41.01

Liellopu jēlādas un ādas, kur katras ādas svars nepārsniedz 6 kg

1.1.1992.

ex 41.02

Aitu un jēru jēlādas

1.1.1992.

ex 41.03

Kazu un kazlēnu jēlādas un ādas

1.1.1992.

ex 43.01

Trušu jēlādas

1.1.1992.

▼M65

PAPILDPROTOKOLS

par savstarpēju administratīvu palīdzību muitas lietās





1. pants

Definīcijas

Šajā protokolā:

a) 

“preces” ir visas preces, kas ietilpst harmonizētās sistēmas 1. — 97. nodaļā, neatkarīgi no 1972. gada 22. jūlija vienošanās darbības jomas;

b) 

“muitas tiesību akti” ir jebkura tiesību vai likuma norma, ko pieņēmusi Eiropas Kopiena vai Šveices Konfederācija un kas reglamentē preču importu, eksportu un tranzītu, kā arī to pakļaušanu jebkurai muitas procedūrai, ieskaitot aizlieguma, ierobežojuma un kontroles pasākumus;

c) 

“iesniedzēja iestāde” ir kompetenta administratīva iestāde, kuru šim mērķim izraudzījusi Līgumslēdzēja puse un kura lūdz palīdzību muitas lietās;

d) 

“saņēmēja iestāde” ir kompetenta administratīva iestāde, kuru šim mērķim izraudzījusi Līgumslēdzēja puse un kura saņem pieprasījumu palīdzēt muitas lietās;

e) 

“muitas tiesību aktu pārkāpumi” ir jebkurš šo tiesību aktu pārkāpums vai pārkāpuma mēģinājums.

2. pants

Darbības joma

1.  
Līgumslēdzējas puses palīdz viena otrai jomās savas kompetences robežās tādā veidā un ar nosacījumiem, kas izklāstīti šajā protokolā, nodrošinot muitas tiesību aktu pareizu piemērošanu, jo īpaši novēršot, atklājot un izmeklējot darbības, kas ir pretrunā ar šiem tiesību aktiem.
2.  
Šajā protokolā paredzēto palīdzību muitas lietās piemēro jebkurai Līgumslēdzēju pušu administratīvai iestādei, kas ir kompetenta šā protokola piemērošanai. Tas neierobežo noteikumus, kas reglamentē savstarpējo palīdzību krimināllietās. Tas arī neietver informāciju, kura iegūta saskaņā ar pilnvarām, kuras izmantotas pēc tiesu iestāžu pieprasījuma, izņemot gadījumus, kad minētās iestādes tam piekrīt.

3. pants

Palīdzība pēc pieprasījuma

1.  
Pēc iesniedzējas iestādes pieprasījuma saņēmēja iestāde sniedz tai visu nepieciešamo informāciju, lai nodrošinātu muitas tiesību aktu pareizu piemērošanu, ieskaitot informāciju par ievērotām vai plānotām darbībām, kas ir vai varētu būt pretrunā ar šiem tiesību aktiem.
2.  
Pēc iesniedzējas iestādes pieprasījuma saņēmēja iestāde informē to, vai preces, kas eksportētas no vienas Līgumslēdzējas puses teritorijas, ir pienācīgi importētas otras puses teritorijā, nepieciešamības gadījumā norādot precēm piemēroto muitas procedūru.
3.  

Pēc iesniedzējas iestādes pieprasījuma saņēmēja iestāde savu tiesību aktu ietvaros veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu uzraudzību pār:

a) 

fiziskām vai juridiskām personām, kuras ir pamatots iemesls turēt aizdomās par to, ka tās pārkāpj vai ir pārkāpušas muitas tiesību aktus;

b) 

vietām, kur preces uzglabā tādā veidā, kas rada pamatotas aizdomas, ka tās paredzētas, lai atbalstītu ar muitas tiesību aktiem pretrunā esošas darbības;

c) 

preču pārvietošanu, kas varētu izraisīt muitas tiesību aktu pārkāpumus;

d) 

transportlīdzekļiem, par kuriem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka tie ir izmantoti, tiek vai varētu tikt izmantoti ar muitas tiesību aktiem pretrunā esošām darbībām.

4. pants

Spontāna palīdzība

Līgumslēdzējas puses pēc pašu ierosmes un saskaņā ar saviem normatīviem, administratīviem aktiem un citiem juridiskiem dokumentiem sniedz viena otrai palīdzību, ja tās uzskata to par nepieciešamu pareizai muitas tiesību aktu piemērošanai, jo īpaši, ja tās iegūst informāciju par:

— 
darbībām, kuras ir vai tām šķiet pretrunā ar šiem tiesību aktiem un kuras varētu interesēt otru Līgumslēdzēju Pusi,
— 
jauniem līdzekļiem vai metodēm, kuras izmanto šo darbību veikšanai,
— 
precēm, par kurām zināms, ka tās saistītas ar muitas tiesību aktu pārkāpumiem,
— 
fiziskām vai juridiskām personām, kuras ir pamatots iemesls turēt aizdomās par to, ka tās pārkāpj vai ir pārkāpušas muitas tiesību aktus,
— 
transportlīdzekļiem, par kuriem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka tie ir izmantoti, tiek vai varētu tikt izmantoti ar muitas tiesību aktiem pretrunā esošām darbībām.

5. pants

Piegāde/paziņošana

Pēc iesniedzējas iestādes pieprasījuma saņēmēja iestāde saskaņā ar saviem tiesību aktiem veic visus nepieciešamos pasākumus, lai:

— 
piegādātu visus dokumentus,
— 
paziņotu par visiem lēmumiem, kā arī par jebkuru citu attiecīgu tiesību aktu, kas ir attiecīgās procedūras sastāvdaļa,

kas ietilpst šī protokola darbības jomā, adresātam, kas dzīvo vai ir reģistrēts tās teritorijā. Tādā gadījumā uz piegādes vai paziņošanas pieprasījumu attiecas 6. panta 3. punkts.

6. pants

Palīdzības pieprasījumu forma un saturs

1.  
Pieprasījumus saskaņā ar šo protokolu iesniedz rakstveidā. Tiem pievieno dokumentus, kurus uzskata par nepieciešamiem pieprasījuma izpildei. Situācijas steidzamības dēļ var pieņemt arī mutiskus pieprasījumus, tomēr tie nekavējoties jāapstiprina rakstveidā.
2.  

Saskaņā ar 1. punktu pieprasījumos ietver šādu informāciju:

a) 

iesniedzēja iestāde, kas iesniedz pieprasījumu;

b) 

pieprasītais pasākums;

c) 

pieprasījuma mērķis un iemesls;

d) 

attiecīgi normatīvi, administratīvi akti un citi juridiski elementi;

e) 

pēc iespējas precīzāka un izsmeļošāka informācija par fiziskajām vai juridiskajām personām, kuras ir izmeklēšanas objekts;

f) 

kopsavilkums par attiecīgajiem faktiem un par jau veiktu izmeklēšanu, izņemot 5. pantā minētos gadījumus.

3.  
Pieprasījumus iesniedz saņēmējas iestādes oficiālajā valodā vai šai iestādei pieņemamā valodā.
4.  
Ja pieprasījums neatbilst formālajām prasībām, var pieprasīt tā labojumu vai papildinājumu, tomēr var norīkot drošības pasākumus.

7. pants

Pieprasījumu izpilde

1.  
Lai izpildītu palīdzības pieprasījumu, saņēmēja iestāde darbojas savas kompetences un pieejamo resursu robežās, kā tā darbotos pati vai pēc šīs pašas Līgumslēdzējas puses citu iestāžu pieprasījuma, sniedzot jau pieejamu informāciju, veicot atbilstošu izmeklēšanu vai organizējot tās veikšanu. Šis noteikums attiecas arī uz administratīvo struktūrvienību, kurai saņēmēja iestāde adresēja pieprasījumu, ja pēdējā pati nevar rīkoties.
2.  
Palīdzības pieprasījumus izpilda saskaņā ar saņēmējas Līgumslēdzējas puses normatīvajiem, administratīvajiem aktiem un citiem juridiskajiem dokumentiem.
3.  
Līgumslēdzējas puses pienācīgi pilnvarotas amatpersonas ar otras iesaistītās Līgumslēdzējas puses piekrišanu un ar pēdējās nosacījumiem no saņēmējas iestādes vai no citas iestādes birojiem, par kuru saņēmēja iestāde ir atbildīga, var iegūt iesniedzējai iestādei izmeklēšanas sakarā šā protokola nolūkā nepieciešamo informāciju par darbībām, kas ir vai varētu būt pretrunā ar muitas tiesību aktiem.
4.  
Līgumslēdzējas puses amatpersonas ar otras iesaistītās Līgumslēdzējas puses piekrišanu un ar pēdējās nosacījumiem var piedalīties izmeklēšanā, ko veic pēdējās teritorijā.

8. pants

Informācijas paziņošanas veids

1.  
Saņēmēja iestāde ziņo iesniedzējai iestādei par izmeklēšanas rezultātiem dokumentu, apliecinātu dokumentu kopiju, ziņojumu u.tml. veidā.
2.  
Šā protokola 1. punktā minētos dokumentus var aizstāt ar tādam pašam mērķim jebkurā veidā sagatavotu datorizētu informāciju.

9. pants

Palīdzības sniegšanas pienākuma izņēmumi

1.  

Līgumslēdzējas puses var atteikties sniegt šajā protokolā paredzēto palīdzību, ja tas:

a) 

varētu apdraudēt Šveices Konfederācijas vai Kopienas dalībvalsts suverenitāti, kurai ir lūgts sniegt palīdzību saskaņā ar šo protokolu, vai

b) 

varētu apdraudēt sabiedrisko kārtību, drošību vai citas būtiskas intereses, jo īpaši 10. panta 2. punkta nozīmē minētajos gadījumos, vai

c) 

būtu saistīts ar nodokļu vai valūtas noteikumiem, kas nav muitas tiesību akti, vai

d) 

būtu saistīts ar rūpnieciska, komerciāla vai dienesta noslēpuma izpaušanu.

2.  
Ja iesniedzēja iestāde lūdz palīdzību, kuru tā pati nespētu sniegt, ja tai to lūgtu, tad savā pieprasījumā tā vērš uzmanību uz šo faktu. Tad saņēmēja iestāde izlemj, kā atbildēt uz šādu pieprasījumu.
3.  
Ja palīdzību atsaka, tad šis lēmums un tā pamatojums nekavējoties jāpaziņo iesniedzējai iestādei.

10. pants

Konfidencialitāte

1.  
Jebkura informācija, kas jebkurā veidā ir sniegta saskaņā ar šo protokolu, ir konfidenciāla vai ierobežota atkarībā no katras Līgumslēdzējas puses piemērojamajiem noteikumiem. Uz to attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums un tai sniedz aizsardzību, ko nodrošina līdzīgai informācija saskaņā ar attiecīgajiem Līgumslēdzējas puses teritorijā piemērojamiem tiesību aktiem, kura to saņēmusi, un attiecīgajiem noteikumiem, ko piemēro Kopienas iestādēm.
2.  
Ar personas datiem, proti, visu informāciju par identificētu vai identificējamu indivīdu, var apmainīties tikai tādos gadījumos, kad saņēmēja Līgumslēdzēja puse apņemas aizsargāt šos datus vismaz līdzvērtīgā veidā, kā attiecīgā gadījumā to darītu iesniedzēja Līgumslēdzēja puse.

11. pants

Informācijas izmantošana

1.  
Iegūto informāciju izmanto tikai šā protokola mērķiem. Ja viena Līgumslēdzēja puse lūdz šīs informācijas izmantošanu citiem mērķiem, tā lūdz iepriekšēju rakstisku piekrišanu no informācijas sniedzējas iestādes. Tad uz šo izmantošanu attiecas visi minētās iestādes noteiktie ierobežojumi.
2.  
1. punkts nekavē informācijas izmantošanu tiesas vai administratīvā procesā, ko uzsāk par muitas tiesību aktu pārkāpumu. Par šo izmantošanu nekavējoties paziņo kompetentajai iestādei, kas sniegusi informāciju.
3.  
Līgumslēdzējas puses savos pierādījumu dokumentos, ziņojumos un liecībās, kā arī procesos un maksājumos, par kuriem iesniegtas prasības tiesā, kā pierādījumus var izmantot saskaņā ar šā protokola noteikumiem iegūto informāciju un izskatītos dokumentus.

12. pants

Eksperti un liecinieki

Piešķirtās pilnvaras robežās saņēmējas iestādes amatpersonu var pilnvarot kā ekspertu vai liecinieku tiesas vai administratīvā procesā par šajā protokolā ietvertajiem jautājumiem otras Līgumslēdzējas puses jurisdikcijā un iesniegt attiecīgus priekšmetus, dokumentus vai to apstiprinātas kopijas, kas varētu būt nepieciešamas procesā. Uzaicinājumā konkrēti jānorāda, par kādiem jautājumiem un uz kāda amata vai kvalifikācijas pamata amatpersonu nopratinās.

13. pants

Palīdzības izdevumi

Līgumslēdzējas puses atsakās no visām savstarpējām prasībām atmaksāt izdevumus, kas radušies saistībā ar šo protokolu, attiecīgā gadījumā izņemot izdevumus par ekspertiem un lieciniekiem, kā arī tulkiem un tulkotājiem, kuri nav nodarbināti valsts civildienestā.

14. pants

Piemērošana

1.  
Šā protokola piemērošanu uztic Šveices Konfederācijas muitas iestādēm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu Komisijas kompetentajiem dienestiem un attiecīgā gadījumā Eiropas Kopienas dalībvalstu muitas iestādēm, no otras puses. Tās lemj par visiem šā protokola piemērošanai nepieciešamajiem praktiskajiem pasākumiem, ņemot vērā spēkā esošos noteikumus datu aizsardzības jomā.
2.  
Līgumslēdzējas puses savstarpēji apspriežas un informē viena otru par sīkiem īstenošanas noteikumiem, kurus pieņem saskaņā ar šā protokola noteikumiem. Tās īpaši apmainās ar kompetento iestāžu sarakstu, kuras saskaņā ar šo protokolu ir pilnvarotas iejaukties.

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

Puses vienojas, ka Apvienotā komiteja izveido darba grupu, lai palīdzētu protokola pārvaldībā par savstarpējo administratīvo palīdzību.

▼B

NOBEIGUMA AKTS



EIROPAS EKONOMIKAS KOPIENAS

un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJAS

pārstāvji,

sapulcējušies Briselē šajā tūkstoš deviņi simti septiņdesmit otrā gada jūlija divdesmit otrajā dienā,

lai parakstītu Eiropas Ekonomikas kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīgumu,

šī nolīguma parakstīšanas laikā

— 
ir pieņēmuši šādas deklarācijas, kas pievienotas šim aktam:
1. 

Līgumslēdzēju pušu Kopīgo deklarāciju par 1. protokola 4. panta 3. punktu;

2. 

Līgumslēdzēju pušu Kopīgo deklarāciju par tranzīta preču pārvadājumiem;

3. 

Deklarāciju par darba ņēmējiem;

— 
un ir ņēmuši vērā un pievienojuši šim aktam tālāk minētās deklarācijas:
1. 

Eiropas Ekonomikas kopienas Deklarācija par atsevišķu nolīguma noteikumu piemērošanu reģionos;

2. 

Eiropas Ekonomikas kopienas Deklarācija par nolīguma 23. panta 1. punktu.

Iepriekš minētie pārstāvji

un Lihtenšteinas Firstistes

pārstāvji



ir parakstījuši Papildu nolīgumu par Eiropas Ekonomikas kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija Nolīguma spēkā esamību attiecībā uz Lihtenšteinas Firstisti.

Udfærdiget i Bruxelles, den

toogtyvende juli nitten hundrede og tooghalvfjerds.

Geschehen zu Brüssel am

zweiundzwanzigsten Juli neunzehnhundertzweiundsiebzig.

Done at Brussels on this

twenty-second day of July in the year one thousand nine hundred and seventy-two.

Fait à Bruxelles, le

vingt-deux juillet mil neuf cent soixante-douze.

Fatto a Bruxelles, il

ventidue luglio millenovecentosettantadue.

Gedaan te Brussel, de

tweeëntwintigste juli negentienhonderdtweeënzeventig.

▼M12 —————

▼B

På Rådet for De europæiske Fællesskabers vegneIm Namen des Rates der Europäischen GemeinschaftenIn the name of the Council of the European CommunitiesAu nom du Conseil des Communautés européennesA nome del Consiglio delle Comunità europeeNamens de Raad van de Europese Gemeenschappen▼M12 —————▼B

signatory signatory signatory

Für die Schweizerische EidgenossenschaftPour la Confédération suissePer la Confederazione svizzera

signatory signatory signatory

Für das Fürstentum Liechtenstein

signatory

DEKLARĀCIJAS

Līgumslēdzēju pušu Kopīgā deklarācija par 1. protokola 4. panta 3. punktu

Līgumslēdzējas puses apstiprina, ka Eiropas Ekonomikas kopienas un Šveices Konfederācijas 1967. gada 30. jūnija vēstuļu apmaiņa, kas attiecas uz Nolīgumu par pulksteņiem, paliek spēkā un to var izmantot, ja, saskaņā ar 1. protokola 4. panta 3. punktu, šā nolīguma noteikumi nav piemērojami izstrādājumiem, kas ietverti Briseles nomenklatūras 91. nodaļā.

Līgumslēdzēju pušu Kopīgā deklarācija par tranzīta preču pārvadājumiem

Līgumslēdzējas puses par kopējo interešu objektu uzskata to, ka likmēm un nosacījumiem attiecībā uz preču pārvadājumiem

i) 

uz Kopienu un no tās, kas ietver tranzītu caur Šveices teritoriju; vai

ii) 

uz Šveici un no tās, kas ietver tranzītu caur Kopienas teritoriju,

nevajadzētu būt diskriminējošiem un traucējošiem saistībā ar attiecīgo preču galamērķa valsti vai valsti, no kuras tās izvestas, ne arī negatīvi ietekmēt brīvas preču aprites pareizu darbību.

Deklarācija par darba ņēmējiem

Savstarpējo attiecību līmenī ievērojot to darba ņēmēju darbību Šveicē, kuri ir dalībvalstu pilsoņi, Līgumslēdzējas puses uzsver interešu kopību darbaspēka jautājumos. Šajā sakarā tās ar gandarījumu secina, ka Romā 1972. gada 22. jūnijā parakstīts dokuments, ar ko fiksēti Itālijas–Šveices Apvienotās komitejas darba rezultāti.

Līgumslēdzējas puses secinājušas, ka šīs komitejas darba gaitā tika formulēti svarīgi principi un tādejādi tika panākta būtiska attīstība, pilnībā ievērojot Šveices iestāžu pieņemto stabilizācijas politiku. Tika pieņemti attiecīgi noteikumi, lai cik ātri vien iespējams panāktu ātrāku attīstību. Tās arī secināja, ka stabilizācija notiek vienlaikus ar tādas politikas īstenošanu, kas paredzēta, lai pakāpeniski ieviestu tik vienotu darba tirgu, cik vien iespējams.

No otras puses, Līgumslēdzējas puses ir apņēmušās veicināt vispieņemamāko risinājumu ieviešanu attiecībā uz šiem vispārējas intereses jautājumiem. Tās apliecina gribu kopā izskatīt visus jautājumus, kas var rasties attiecībā uz to darba ņēmējiem.

Eiropas Ekonomikas kopienas Deklarācija par atsevišķu nolīguma noteikumu piemērošanu reģionos

Eiropas Ekonomikas kopiena apliecina, ka pasākumus, ko tā var veikt saskaņā ar nolīguma 23., 24., 25. vai 26. pantu, ievērojot 27. pantā noteikto procedūru un noteikumus, vai saskaņā ar 28. pantu, var piemērot tikai vienā no tās reģioniem atbilstīgi Kopienas noteikumiem.

Eiropas Ekonomikas kopienas Deklarācija par nolīguma 23. panta 1. punktu

Eiropas Ekonomikas kopiena apliecina, ka sakarā ar Līgumslēdzējām pusēm saistības uzliekošā nolīguma 23. panta 1. punkta autonomu īstenošanu, tā novērtēs visas šim pantam neatbilstošas darbības, pamatojoties uz kritērijiem, kas izriet no Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 85., 86., 90. un 92. panta piemērošanas.



( 1 ) OV L 54, 26.2.2013., 4. lpp.

( 2 ) Puses vienojas atbrīvot no pienākuma izcelsmes apliecinājumā iekļaut 8. panta 3. punktā minēto paziņojumu.

( 3 ) OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.

( 4 ) Ja izcelsmes deklarāciju ir sagatavojis atzīts eksportētājs, šajā vietā jāieraksta atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja izcelsmes deklarāciju nesagatavo atzīts eksportētājs, tad vārdus iekavās izlaiž vai atstāj tukšu vietu.

( 5 ) Jānorāda izstrādājumu izcelsme. Ja izcelsmes deklarācija pilnīgi vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem, eksportētājam tas skaidri jānorāda deklarācijas dokumentā, ierakstot apzīmējumu “CM”.

( 6 ) Šīs norādes var izlaist, ja attiecīgā informācija ietverta pašā dokumentā.

( 7 ) Gadījumos, kad eksportētāju paraksts nav vajadzīgs, nav jānorāda arī parakstītāja vārds un uzvārds.

( 8 ) Piemēram, importa dokumenti, preču pārvadājumu sertifikāti, rēķini, ražotāja deklarācijas u. c. dokumenti, kas attiecas uz ražošanā izmantotajiem izstrādājumiem vai uz precēm, ko reeksportē tādā pašā stāvoklī.

( 9 ) Preču saņēmēja nosaukums/vārds un uzvārds un adrese.

( 10 ) Ieraksta datumu. Ilgtermiņa piegādātāja deklarācijas derīguma termiņš parasti nepārsniedz 24 mēnešus, ievērojot muitas dienestu izstrādātos nosacījumus tajā piemērotājā līgumslēdzējā pusē, kurā sagatavota ilgtermiņa piegādātāja deklarācija.