TIESAS SPRIEDUMS

(2021. gada 25. marts)

lietā E-3/20

Norvēģija valdība, ko pārstāv Veselības un aprūpes pakalpojumu ministrija (Helse- og omsorgsdepartementet), pret Anniken Jenny Lindberg

(Personu brīva pārvietošanās — Direktīva 2005/36/EK — Profesionālo kvalifikāciju atzīšana — Piekļuve zobārsta profesijai — Automātiska atzīšana)

(2021/C 303/07)

Lietā E-3/20 Norvēģijas valdība, ko pārstāv Veselības un aprūpes pakalpojumu ministrija (Helse- og omsorgsdepartementet), pret Anniken Jenny Lindberg — LŪGUMS Tiesai saskaņā ar Nolīguma starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi 34. pantu, kuru iesniegusi Norvēģijas Augstākā tiesa (Norges Høyesterett), attiecībā uz to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un jo īpaši tās 21. pantu, ar pielāgojumiem Līgumam par Eiropas Ekonomikas zonu, — Tiesa, kuras sastāvā ir priekšsēdētājs Páll Hreinsson un tiesneši Per Christiansen (tiesnesis-referents) un Bernd Hammermann, 2021. gada 25. martā pasludināja spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

Lai varētu izmantot automātisko atzīšanu, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu 21. panta 1. punktā, pretendentam jābūt visiem sertifikātiem, kas pievienoti direktīvas V pielikumā uzskaitītajiem kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, saskaņā ar izcelsmes valsts prasībām attiecīgajā profesijā.

EEZ līguma 28. un 31. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tajos uzņēmējai valstij ir noteikts pienākums individuāli izvērtēt pretendenta profesionālās kvalifikācijas apliecinātās zināšanas un apmācību arī tad, ja pretendents vēlas piekļūt profesijai, kas ietilpst tādu profesiju kategorijā, kurās ir saskaņoti minimālie apmācības nosacījumi, bet neatbilst Direktīvas 2005/36/EK 10. vai 21. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

Pretendenta zināšanu un prasmju individuālajā izvērtēšanā, ko veic uzņēmēja valsts, ir jāsalīdzina visi pretendenta diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti un pieredze ar šīs valsts prasībām darbam attiecīgajā profesijā. Ja pretendenta zināšanas un kvalifikācija, ko apliecina diploms, un attiecīgā darba pieredze nav līdzvērtīgas vai tikai daļēji atbilst uzņēmējas valsts pieprasītajām zināšanām un kvalifikācijai, šai valstij ir jāprecizē, kādas apmācības trūkst, lai pretendents varētu pabeigt vai papildināt apmācību.

4.	Apstāklis, ka pretendentam izcelsmes valstī nav pilnīgas piekļuves profesijai, nevar būt izšķirošs, lai novērtētu, vai pretendentam var piešķirt piekļuvi tai pašai profesijai uzņēmējā valstī.