TIESAS2019. gada 14. decembraSPRIEDUMS

lietā E-1/19

Andreas Gyrre

pret

Norvēģijas valdību, ko pārstāv Bērnu un līdztiesības ministrija

(Direktīva 2005/29/EK — uzņēmumu negodīga komercprakse attiecībā pret patērētājiem — I pielikums — 9. punkts — Ja apgalvo vai kā citādi rada iespaidu, ka ražojumu var pārdot legāli, bet tā nav)

(2020/C 90/02)

Lietā E-1/19 Andreas Gyrre pret Norvēģijas valdību, ko pārstāv Bērnu un līdztiesības ministrija, attiecībā uz Borgarting apelācijas tiesas (Borgarting lagmannsrett) LŪGUMU Tiesai saskaņā ar Nolīguma starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi 34. pantu sniegt interpretāciju par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004, un jo īpaši par tās I pielikuma 9. punktu, Tiesa, kuras sastāvā ir priekšsēdētājs Páll Hreinsson, tiesnesis-referents Bernd Hammermann un ad hoc tiesnese Siri Teigum, 2019. gada 14. decembrī pasludināja spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004, I pielikuma 9. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ietver situācijas, kurās tirgotājs apgalvo vai (balstoties uz kopējo iespaidu, kas vidusmēra patērētājam rodas brīdī, kad tiek pieņemts lēmums veikt darījumu) kā citādi rada iespaidu, ka ražojumu var pārdot legāli, bet tā nav. Minēto novērtējumu nemaina tas, vai tāds valsts tiesību aktos noteikts aizliegums, kā šajā lietā, ir piemērojams EEZ pārdošanas valstī, EEZ izpildes valstī, vai abās. Šo novērtējumu neietekmē arī tas, vai attiecīgais valsts tiesību aktos noteiktais aizliegums vēlāk tiek atzīts par esošu pretrunā EEZ tiesību aktiem.