27.4.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/5

TIESAS SPRIEDUMS

(2016. gada 22. decembris)

lietā E-3/16

Ski Taxi SA, Follo Taxi SA un Ski Follo Taxidrift AS pret Norvēģijas valdību, kuru pārstāv Konkurences iestāde

(EEZ līguma 53. pants – Mērķtiecīga konkurences ierobežošana – Publiskais iepirkums – Kopīgu piedāvājumu iesniegšana, izmantojot kopīgas pārvaldības uzņēmumu)

(2017/C 133/05)

Lietā E-3/16, Ski Taxi SA, Follo Taxi SA un Ski Follo Taxidrift AS pret Norvēģijas valdību, kuru pārstāv Konkurences iestāde, attiecībā uz Norvēģijas Augstākās tiesas (Norges Høyesterett) LŪGUMU Tiesai saskaņā ar Nolīguma starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi 34. pantu sniegt interpretāciju par Eiropas Ekonomikas zonas līgumu, un jo īpaši tā 53. pantu, Tiesa, kuras sastāvā ir priekšsēdētājs un tiesnesis referents Carl Baudenbacher un tiesneši Per Christiansen un Páll Hreinsson, 2016. gada 22. decembrī pasludināja spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1.

Lai kādu nolīgumu uzskatītu par mērķtiecīgu konkurences ierobežojumu EEZ līguma 53. panta 1. punkta nozīmē, tam ir jārada pietiekams kaitējums attiecībā uz konkurenci. Nepietiek ar to, ka tas vienkārši var, ņemot vērā konkrēto ekonomikas vai tiesisko kontekstu, kavēt, ierobežot vai izkropļot konkurenci.

2.

Lai noteiktu, vai kāds nolīgums starp uzņēmumiem vai kādas uzņēmumu asociācijas lēmums rada pietiekami lielu kaitējumu konkurencei, ir jāņem vērā šo noteikumu saturs, to mērķi un ekonomiskais un tiesiskais konteksts, kādā tas iekļaujas. Nosakot šo kontekstu, ir jāņem arī vērā ietekmēto pakalpojumu raksturs, kā arī attiecīgā tirgus vai tirgu darbības un struktūras reālie apstākļi. Turklāt, lai gan pušu nolūki nav noteicošais elements, lai noteiktu nolīguma starp uzņēmumiem ierobežojošo raksturu, nekas neaizliedz konkurences iestādēm, valsts tiesām vai Tiesai ņemt tos vērā.

3.

Nolīgumam pietiekami liela kaitējuma pakāpe attiecībā uz konkurenci, ko var uzskatīt par mērķtiecīgu konkurences ierobežojumu, ir tikai tad, ja tā kaitīgā ietekme ir viegli nosakāma. Šis novērtējums nevar notikt tādā mērā kā reālās vai potenciālās ietekmes pilnīga izskatīšana. Tā arī nevar novest pie tā, ka tiek veikts novērtējums par konkurenci atbalstošo ietekmi un pret konkurenci vērsto ietekmi, un tādējādi tiek piemērots veselā saprāta likums.

4.

Lai noteiktu, vai kopēju piedāvājumu iesniegšana, izmantojot kopīgas pārvaldības uzņēmumu, rada pietiekamu kaitējuma pakāpi, ko var uzskatīt par konkurences mērķtiecīgu ierobežojumu, ir jāņem vērā sadarbības būtība, tās mērķi un ekonomiskais un tiesiskais konteksts, kādā tā iekļaujas. Pušu nolūks var arī tikt ņemts vērā, lai arī tas nav obligāts elements.

5.

Tā kā kopīgu pieteikumu iesniegšana paredz cenu noteikšanu, kas ir skaidri aizliegta saskaņā ar EEZ līguma 53. panta 1. punktu, ekonomiskā un tiesiskā konteksta ņemšana vērā var tikt ierobežota līdz strikti nepieciešamajam, lai noteiktu, vai pastāv konkurences mērķtiecīgs ierobežojums. Tomēr, veicot šādu novērtējumu, ir jāņem vērā, lai arī saīsinātā veidā, vai nolīguma puses ir faktiski vai potenciāli konkurenti un vai kopīgi noteiktā cena, kas piedāvāta līgumslēdzējai iestādei, ir papildu ierobežojums.

6.

Kaut arī informācijas izpaušana līgumslēdzējai iestādei par piedāvājuma kopīgo raksturu var būt norāde uz to, ka puses nav paredzējušas pārkāpt aizliegumu par nolīgumiem uzņēmumu starpā, minētais apstāklis pats par sevi nav priekšnosacījums, lai noteiktu, vai nolīgums var tikt uzskatīts par konkurences mērķtiecīgu ierobežojumu.