7.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 296/51

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS

Nr. 309/13/COL

(2013. gada 16. jūlijs)

par to pasākumu atbilstību EEZ tiesību aktiem, kuri Norvēģijai jāveic saskaņā ar 14. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva)

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE,

ņemot vērā EEZ līguma XI pielikuma 5.p punktā minēto aktu – Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (1) (“Akts”), un jo īpaši tā 14. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Ar 2013. gada 22. aprīļa vēstuli, ko EBTA Uzraudzības iestāde („Iestāde”) saņēma 2013. gada 23. aprīlī, Norvēģija paziņoja Iestādei par pasākumiem, kas veicami saskaņā ar Direktīvas 2010/13/ES 14. panta 1. punktu.

(2)

EBTA Uzraudzības iestāde trīs mēnešu laikā pēc šā paziņojuma ir pārbaudījusi pasākumu saderību ar EEZ tiesību aktiem, pievēršot īpašu uzmanību pasākumu proporcionalitātei un valsts apspriešanās procedūras pārredzamībai.

(3)

Savā pārbaudē Iestāde ir ņēmusi vērā pieejamos datus par Norvēģijas plašsaziņas līdzekļu tirgu.

(4)

Norvēģijas pasākumos iekļautais to notikumu saraksts, kurus šī dalībvalsts uzskata par sabiedrībai svarīgiem, ir sastādīts skaidri un pārredzami. Turklāt Norvēģijā ir notikušas plašas apspriedes šajā sakarā.

(5)

Iestāde ir pārliecinājusies, ka Norvēģijas paziņotajos pasākumos minētie notikumi atbilst vismaz diviem no kritērijiem, ko uzskata par drošām pazīmēm, kas apliecina notikumu svarīgumu sabiedrībai: i) notikumam EEZ EBTA valstī ir īpaša vispārēja rezonanse, tas interesē plašu sabiedrību, nevis tikai to iedzīvotāju daļu, kas parasti interesējas par attiecīgo sporta veidu vai darbību; ii) notikumam piemīt izteikta kultūras vērtība, kas ir vispārēji atzīta EEZ EBTA valsts iedzīvotāju vidū, jo īpaši tādēļ, ka tas stiprina kultūras identitāti; iii) attiecīgajā notikumā, kas norisinās starptautisku sacensību vai turnīra kontekstā, piedalās valsts izlase; un iv) konkrēto notikumu parasti translē bezmaksas televīzijā, un tam ir plašs skatītāju loks.

(6)

Vairāki notikumi, kas minēti Norvēģijas pasākumos, piemēram, olimpiskās spēles, kā arī Pasaules kauss futbolā vīriešiem un Eiropas futbola čempionāts vīriešiem – tostarp to ietvaros kvalifikācijas spēles ar Norvēģijas līdzdalību –, pieskaitāmi tādiem notikumiem, ko uzskata par sabiedrībai svarīgiem, kā tas skaidri norādīts Direktīvas 2010/13/ES 49. apsvērumā.

(7)

Vasaras olimpiskās spēles ir notikums, kas piesaista ļoti daudzus interesentus Norvēģijā, jo Norvēģijas sportisti vienmēr ir piedalījušies dažādos individuālo un komandu sporta veidos. Notikumam ir īpaša rezonanse Norvēģijas sabiedrībā, jo tas interesē arī skatītājus, kuri parasti šādiem notikumiem neseko. Vasaras olimpiskās spēles Norvēģijā parasti tika pārraidītas bezmaksas televīzijā, un tās noskatījās liels skatītāju skaits.

(8)

Ziemas olimpiskās spēles ir vēl populārāks notikums, un tām seko ļoti liels skatītāju skaits. Daudzi Norvēģijas sportisti piedalās ziemas olimpiskajās spēles gan individuālajos, gan komandu sporta veidos. Šis notikums Norvēģijā parasti tika pārraidīts bezmaksas televīzijā, un tam sekoja liels skatītāju skaits. To noskatījās ne tikai tie skatītāji, kas parasti interesējas par attiecīgo sporta veidu.

(9)

Pasaules kauss futbolā vīriešiem un Eiropas futbola čempionāts vīriešiem pieder pie populārākajiem sporta notikumiem Norvēģijā – gan kā pasākums kopumā, gan kvalifikācijas spēles ar Norvēģijas līdzdalību. Norvēģijas sabiedrību un plašsaziņas līdzekļus interesē kvalifikācijas spēles, kurās piedalās Norvēģija, kā arī noslēguma kārtas spēles, jo īpaši fināls. Minētie notikumi parasti tika pārraidīti bezmaksas televīzijā, un tos noskatījās liels skatītāju skaits. Tā kā noslēguma kārtas spēles, kurās piedalās citas valstis, var ietekmēt spēles, kurās var nākties spēlēt Norvēģijai, kā arī kopējo rezultātu, arī tām Norvēģijā ir īpaša rezonanse.

(10)

Norvēģijā ir liela interese par vietējiem futbola klubiem. Norvēģijas kausa futbolā vīriešiem izcīņas finālspēles parasti tika pārraidītas bezmaksas televīzijā. Lielais skatītāju skaits, kas sekoja šim notikumam, norāda uz to, cik sabiedrībai ir svarīgs šis notikums, jo interese aptver plašāku skatītāju loku, nekā to, kas parasti seko vietējo futbola klubu spēlēm.

(11)

Pasaules un Eiropas čempionāti rokasbumbā sievietēm (noslēguma kārtas spēles) ir notikumi, ko parasti pārraida bezmaksas televīzijā un ko noskatās liels skatītāju skaits. Norvēģijas sieviešu rokasbumbas komanda ilgu laiku ir guvusi lielus panākumus, kas izraisījuši vispārēju rezonansi Norvēģijā arī to skatītāju vidū, kas parasti neinteresējas par šo sporta veidu. Abu notikumu noslēguma kārtas spēles, kurās piedalās citas valstis, var ietekmēt spēles, kurās var nākties spēlēt Norvēģijas valsts izlasei, kā arī kopējo rezultātu.

(12)

FIS Pasaules čempionāts slēpošanas ziemeļu disciplīnās ir populārs pasākums Norvēģijā. Distanču slēpošanai ir senas tradīcijas Norvēģijas kultūrā, un tā ir Norvēģijas kultūras mantojuma būtisks elements. Notikumam ir izteikta kultūras vērtība, kas ir vispārēji atzīta Norvēģijas sabiedrībā, un parasti tas tika pārraidīts bezmaksas televīzijā un tam sekoja liels skatītāju skaits. Lielais skatītāju skaits, ko piesaista šis notikums, liecina par to, ka pasākumam un tā rezultātiem ir īpaša vispārēja rezonanse Norvēģijā un tas ir būtisks ne tikai tai iedzīvotāju daļai, kas parasti interesējas par šo sporta veidu.

(13)

FIS Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā ir populārs pasākums Norvēģijā. Kalnu slēpošanai ir senas tradīcijas Norvēģijas kultūrā, un tā ir Norvēģijas kultūras mantojuma būtisks elements. Tādēļ FIS čempionātus kalnu slēpošanā var uzskatīt par notikumiem, kuram ir izteikta kultūras vērtība, kas ir vispārēji atzīta Norvēģijas iedzīvotāju vidū. Norvēģijai ir vairāki kalnu slēpotāji, kas guvuši uzvaras un lielā mērā ietekmējuši interesi par šo sporta veidu Norvēģijā. Tādēļ notikumam un tā rezultātiem ir īpaša vispārēja rezonanse Norvēģijā kopumā un ne tikai attiecībā uz tiem, kas parasti interesējas par šo sporta veidu.

(14)

FIS Pasaules kausa slēpošanas ziemeļu disciplīnās izcīņas posms katru gadu notiek Holmenkollenā, Oslo. Tas ir viens no vissvarīgākajiem gada sporta notikumiem Norvēģijā, tam ir senas tradīcijas un to var uzskatīt par tādu, kuram ir izteikta kultūras vērtība, kas ir vispārēji atzīta Norvēģijas iedzīvotāju vidū. Arī šis notikums parasti tika pārraidīts bezmaksas televīzijā, un to noskatījās liels skatītāju skaits. Notikuma kultūras nozīmīguma dēļ tā rezultātiem ir īpaša vispārēja rezonanse Norvēģijā pat attiecībā uz tiem, kas parasti neinteresējas par šo sporta veidu.

(15)

Pasaules čempionāts biatlonā kā daļa no Norvēģijas kultūras identitātes un slēpošanas mantojuma ir nozīmīgs ziemas notikums Norvēģijā un tam ir īpaša rezonanse, un par to interesējas liela iedzīvotāju daļa – arī tie, kas parasti neseko šim sporta veidam. Šis notikums parasti tika pārraidīts bezmaksas televīzijā, un to noskatījās liels skatītāju skaits.

(16)

Norvēģijas pasākumi uzskatāmi par samērīgiem, lai, pamatojoties uz sabiedrības interesēm, plašai sabiedrībai nodrošinātu iespējas noskatīties tai sabiedrībai svarīgu notikumu translācijas, atkāpjoties no Eiropas Ekonomikas zonas līguma 36. pantā paredzētās pamatbrīvības sniegt pakalpojumus.

(17)

Norvēģijas pasākumi ir saderīgi ar EEZ tiesību normām par konkurenci, ciktāl sarakstā minēto notikumu pārraidei kvalificētu raidorganizāciju noteikšana balstās uz objektīviem kritērijiem (nepieciešamais aptvērums), kas potenciālajiem konkurentiem nodrošina iespējas iegūt tiesības pārraidīt šos notikumus. Turklāt sarakstā minēto notikumu skaits nav tik neproporcionāls, lai radītu patērētājiem brīvi pieejamas televīzijas un maksas televīzijas tirgus konkurences traucējumus.

(18)

Norvēģijas pasākumu vispārējo samērīgumu apliecina vairāki faktori. Pirmkārt, nosakot iedzīvotāju nepieciešamā aptvēruma slieksni kvalificēto raidorganizāciju noteikšanā 90 % apmērā, palielinās pasākumu proporcionalitāte, ja tas palielina potenciāli kvalificētu raidorganizāciju skaitu. Otrkārt, sarakstā iekļauto notikumu skaits ir proporcionāls. Treškārt, tiek ieviests mehānisms strīdu risināšanai starp raidorganizācijām attiecībā uz taisnīgu samaksu par apraides tiesībām. Turklāt, lai nodrošinātu sistēmu ekskluzīvo tiesību licenču atkārtotai piešķiršanai kvalificētām raidorganizācijām, Norvēģijas pasākumi paredz attiecīgu kārtību gadījumos, kad [apraides tiesības uz] sarakstā minētajiem notikumiem nopērk nekvalificētas raidorganizācijas. Turklāt lai nodrošinātu, ka nekvalificēta raidorganizācija var izmantot savas tiesības, Norvēģijas pasākumos ir paredzētas situācijas, kad tiesības uz sarakstā minētajiem notikumiem iegādājas nekvalificēta raidorganizācija un no pircēja – kvalificētas raidorganizācijas – nav saņemts pieprasījums. Visbeidzot, Norvēģijas galīgo pasākumu stāšanās spēkā ir atlikta līdz 2014. gada 1. jūlijam, lai nodrošinātu, ka tie nerada negatīvu ietekmi uz sarunām par līgumiem, kuras notiek līdz minētajam datumam.

(19)

Iestāde par Norvēģijas paziņotajiem plānotajiem pasākumiem ir paziņojusi pārējām EEZ EBTA valstīm un ir lūgusi EBTA kontaktkomitejas atzinumu, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas 2010/13/ES 29. pantu. Komiteja ir sniegusi labvēlīgu atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.

1. pants

Pasākumi, kuri Norvēģijai jāpieņem saskaņā ar EEZ līguma XI pielikuma 5.p punktā minēto aktu – Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (“Akts”), jo īpaši tā 14. panta 1. punktu, un kuri saskaņā ar Akta 14. panta 2. punktu paziņoti Iestādei 2013. gada 22. aprīlī un saņemti Iestādē 2013. gada 23. aprīlī, ir saderīgi ar EEZ tiesību aktiem.

2. pants

Norvēģija paziņo Iestādei pasākumus, kad tie pieņemti galīgajā variantā. Iestāde publicē šos pasākumus Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstneša EEZ papildinājumā saskaņā ar Direktīvas 2010/13/ES 14. panta 2. punktu.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Norvēģijas Karalistei.

Briselē, 2013. gada 16. jūlijā

EBTA Uzraudzības iestādes vārdā –

kolēģijas locekle

Sabine MONAUNI-TÖMÖRDY

direktors

Xavier LEWIS

(1)  OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.

PIELIKUMS

Regula par grozījumiem 1997. gada 28. februāra Regulā Nr. 153 par apraides un audiovizuālo mediju pakalpojumiem

Pieņemta ar 2013. gada 9. augusta Karalisko dekrētu saskaņā ar 2-8. iedaļu 1992. gada 4. decembra Aktā Nr. 127 par apraides un audiovizuālo mediju pakalpojumiem. Iesniegusi Kultūras ministrija.

I

1997. gada 28. februāra Regulu Nr. 153 par apraides un audiovizuālo mediju pakalpojumiem groza šādi.

5-1. un 5-2. iedaļas noteikumus ar šo atceļ.

Jauno 5-1. iedaļu izsaka šādi:

„5-1. iedaļa. Sabiedrībai svarīgi notikumi

Šādus notikumus uzskata par sabiedrībai svarīgiem notikumiem:

a)

Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) rīkotās vasaras un ziemas olimpiskās spēles;

b)

Starptautiskās Futbola asociāciju federācijas (FIFA) rīkotos Pasaules futbola čempionātus vīriešiem – pasākumu kopumā un kvalifikācijas spēles ar Norvēģijas līdzdalību;

c)

Eiropas Futbola federāciju savienības (UEFA) rīkotos Eiropas futbola čempionātus vīriešiem – pasākumu kopumā un kvalifikācijas spēles ar Norvēģijas līdzdalību;

d)

Starptautiskās rokasbumbas federācijas (IHF) rīkotos Pasaules čempionātus rokasbumbā sievietēm – pasākumu kopumā;

e)

Eiropas rokasbumbas federācijas (EHF) rīkotos Eiropas čempionātus rokasbumbā sievietēm – pasākumu kopumā;

f)

Norvēģijas futbola federācijas (NFF) rīkotās Norvēģijas kausa futbolā vīriešiem finālspēles;

g)

Starptautiskās Slēpošanas federācijas (FIS) rīkotos pasaules slēpošanas čempionātus ziemeļu disciplīnās;

h)

Starptautiskās Slēpošanas federācijas (FIS) rīkotos pasaules čempionātus kalnu slēpošanā;

i)

FIS pasaules kausa slēpošanas ziemeļu disciplīnās izcīņas Holmenkollenas posmu;

j)

Starptautiskās biatlona federācijas (IBU) rīkotos Pasaules čempionātus biatlonā – pasākumu kopumā.”

Jauno 5-2. iedaļu izsaka šādi:

„5-2. iedaļa. Televīzijas kanāli, ko bezmaksas televīzijā uztver būtiska skatītāju daļa

Televīzijas kanāls, ko bezmaksas televīzijā uztver būtiska skatītāju daļa, ir kanāls, kuru var uztvert vismaz 90 % skatītāju bez papildu izmaksām, izņemot licences nodevu un/vai nodevu par bāzes paketi.”

Jauno 5-3. iedaļu izsaka šādi:

„5-3. iedaļa. Procedūras noteikumi un tirgus cenas noteikšana

a)

Televīzijas kanālam, kas neatbilst 5-2. iedaļas nosacījumiem un ir ieguvis ekskluzīvas tiesības pārraidīt 5-1. iedaļā minēto notikumu, ir pienākums iesniegt rakstisku piedāvājumu par tiesību tālākpārdošanu ikvienam televīzijas kanālam, kurš atbilst 5-2. iedaļas prasībām un kurš pieprasa tiesības pārraidīt notikumu.

b)

Piedāvājums saskaņā ar a) apakšpunktu ir jāsniedz ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tam, kad saņemts pieprasījums no televīzijas kanāla, kas atbilst 5-2. iedaļas nosacījumiem.

c)

Televīzijas kanālam, kas atbilst 5-2. iedaļas nosacījumiem un kas ir saņēmis piedāvājumu saskaņā ar a) apakšpunktu, viena mēneša laikā pēc piedāvājuma saņemšanas ir jāsniedz atbilde, vai piedāvājums tiek pieņemts vai ne.

d)

Ja puses nevar vienoties par atlīdzību par kāda notikuma apraides tiesībām, kas minēts 5-1. iedaļā, tad jebkura no pusēm var ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms notikuma pieprasīt, lai Plašsaziņas līdzekļu iestāde nosaka atlīdzību par tiesībām [pārraidīt] attiecīgo notikumu. Atlīdzību par apraides tiesībām nosaka saskaņā ar tirgus principiem. Plašsaziņas līdzekļu iestāde pieņem vadlīnijas, lai saskaņā ar tirgus principiem noteiktu atlīdzību par tiesību tālākpārdošanu attiecībā 5-1. iedaļā minētajiem notikumiem.

e)

Televīzijas kanāls, kas neatbilst 5-2. iedaļas nosacījumiem, savas ekskluzīvās tiesības uz 5-1. iedaļā minētu notikumu var izmantot tikai tad, ja vismaz desmit mēnešu laikā pirms paredzētā notikuma nav saņemti pieprasījumi saskaņā ar a) apakšpunktu, vai ja neviens televīzijas kanāls, kas atbilst 5-2. iedaļas nosacījumiem, nevēlas iegūt apraides tiesības par tirgus cenu.

f)

Šā noteikuma termiņus nepiemēro, ja ekskluzīvas tiesības pārraidīt televīzijā 5-1. iedaļā minētu notikumu šādu tiesību turētājs pārdod televīzijas kanālam mazāk nekā desmit mēnešus pirms 5-1. iedaļā uzskaitītā notikuma.”

Jauno 5-4. iedaļu izsaka šādi:

„5-4. iedaļa. Nosacījumi notikuma atliktai vai daļējai pārraidei

Televīzijas kanāls, kas iegādājies [apraides tiesības] uz sabiedrībai svarīgu notikumu saskaņā ar 5-3. iedaļu, pārraida visu notikumu tiešraidē.

Tomēr televīzijas kanāls var pārraidīt notikumu daļēji vai tā pārraidi pilnībā vai daļēji atlikt, ja

a)

notikums norisinās naktī no plkst. 00:00 līdz 06:00 GMT + 1,

b)

ja notikums sastāv no vairākiem paralēliem notikumiem vai

c)

citi faktori norāda, ka sabiedrības interesēs būtu notikumu pārraidīt daļēji vai daļēji vai pilnībā atlikt pārraidi.”

5-3. iedaļas noteikumi kļūst par jauno 5-5. iedaļu, un to izsaka šādi:

„5-5. iedaļa. Ziņošana par iegādēm

Televīzijas kanāls, kas iegūst ekskluzīvas tiesības attiecībā uz visiem vai daļu no notikumiem, kas minēti 5-1. iedaļā vai sabiedrībai svarīgu notikumu sarakstos citās EEZ valstīs, ko apstiprinājusi Eiropas Komisija vai EBTA Uzraudzības iestāde un kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un Oficiālā Vēstneša EEZ papildinājumā, nekavējoties ziņo par šādu iegādi Norvēģijas plašsaziņas līdzekļu iestādei.”

5-4. iedaļas noteikumi kļūst par jauno 5-6. iedaļu.

10-2. iedaļas pirmo daļu izsaka šādi:

„Par Akta 3. nodaļas noteikumu vai noteikumu saskaņā ar 3. nodaļu pārkāpšanu, izņemot šīs regulas 10-1. iedaļā minētos noteikumus, par Akta 6-4. iedaļas noteikumu vai šīs regulas 1-4., 2-5, 2-6., 5-3., 5-4., 5-5. un 7-6. iedaļas 1. punkta noteikumu pārkāpšanu Norvēģijas plašsaziņas līdzekļu iestāde var piemērot finansiālas sankcijas, kuru pamatā ir apdomīgs novērtējums. Tas pats attiecas uz licences, kurā ietver skaidri definēti pienākumi saskaņā ar Akta 2-1. iedaļas otro daļu, nosacījumu pārkāpšanu.”

10-3. iedaļas pirmo daļu izsaka šādi:

„Par 2-1. iedaļas pirmās un trešās daļas un 2-2. iedaļas pirmās daļas noteikumu un saskaņā ar Akta 2-2. iedaļas otro daļu pieņemto nosacījumu pārkāpšanu, Akta 2-4. un 2-5. iedaļas vai šīs regulas 1-3., 1-7., 2-1., 2-2., 2.-4., 7-1. iedaļās otrās daļas, 7-6. iedaļas 2. un 4. punkta, 7-7. un 7-8. iedaļas, 7-9. iedaļas otrās un trešās daļas noteikumu pārkāpšanu Norvēģijas plašsaziņas līdzekļu iestāde var piemērot finansiālas sankcijas saskaņā ar šādiem noteikumiem:”

II

Stāšanās spēkā

Grozījumi stājas spēkā 2014. gada 1. jūlijā.