10.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 107/69

(1)

Norvēģijas iestādes 2012. gada 2. maija vēstulē un pēc pirmspaziņošanas apspriedēm ar Uzraudzības iestādi saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu (1) paziņoja par Čartera lidojumu fonda shēmu Ziemeļnorvēģijai.

(2)

Uzraudzības iestāde 2012. gada 27. jūnija vēstulē (2) informēja Norvēģijas iestādes, ka attiecībā uz plānu piešķirt atbalstu, īstenojot Čartera lidojumu fonda shēmu Ziemeļnorvēģijai, ir nolēmusi sākt 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktā un II daļas 6. panta 1. punktā paredzēto oficiālo izmeklēšanas procedūru.

(3)

Uzraudzības iestādes lēmumu (Nr. 246/12/COL) par procedūras sākšanu publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tā EEZ papildinājumā (3).

(4)

Norvēģijas iestādes 2012. gada 27. augusta vēstulē (4) iesniedza piezīmes par Lēmumu Nr. 246/12/COL.

(5)

Uzraudzības iestāde saņēma dokumentus par Lēmumu Nr. 246/12/COL no astoņām ieinteresētajām trešām personām (5).

(6)

Norvēģijas iestādes 2012. gada 15. novembra (6) un 2013. gada 23. aprīļa (7) vēstulē iesniedza piezīmes par trešo personu apsvērumiem.

(7)

Īstenojot pasākumu, paredzēts izveidot Čartera lidojumu fonda shēmu (“Čartera lidojumu fonds” vai “shēma”), lai piešķirtu atbalstu ceļojumu rīkotājiem, kuri nodrošina čartera lidojumus (8) uz trim apgabaliem Ziemeļnorvēģijā – Nūrlanni (Nordland), Trumsi (Troms) un Finnmarku (Finnmark) (“apgabali”). Čartera lidojumu fonds būs bezpeļņas organizācija, kas darbosies kā atbalsta piešķiršanas instruments. Čartera lidojumu fonda kapitālu veidos attiecīgo trīs apgabalu piešķirtais finansējums.

(8)

Shēmu piemēros čartera lidojumiem uz visām Ziemeļnorvēģijas lidostām. Norvēģijas iestādes norādīja, ka atbalsts, visticamāk, tiks piešķirts tikai lieliem gaisa kuģiem (9), jo čartera lidojumiem parasti ir piemērotas tikai šādas lidmašīnas (10). Visām Ziemeļnorvēģijas lidostām ir jaudas pārpalikums.

(9)

Atbalsts tiks sniegts maksājuma veidā, sedzot ne vairāk kā 25 % no ceļojumu rīkotāju kopējām izmaksām par atbilstīgajiem čartera lidojumiem, un attieksies vienīgi uz šīm izmaksām (11).

(10)

Norvēģijas iestādes prognozē, ka Čartera lidojumu fonds palīdzēs nodrošināt 16 čartera lidojumu kopumus (12), t. i., septiņus lidojumus turp un atpakaļ vienā čartera lidojumu kopumā pirmajā gadā, tātad 112 lidojumus turp un atpakaļ. Nelabvēlīgākais scenārijs ir kabīnes noslodze 60 % apmērā (13), un šādā gadījumā tiks piešķirts lielākais atbalsts (14). Pieņemot, ka vidējā kabīnes noslodze būs 60 %, prognozētā kopējā atbalsta summa, ko gadā piešķirs Čartera lidojumu fonds, būs aptuveni NOK 8 400 000 (15).

(11)

Shēma ietilpst Norvēģijas iestāžu vispārējā reģionālās attīstības stratēģijā. Viens no Norvēģijas “Tālo ziemeļu politikas” galvenajiem mērķiem ir “ar reģionāliem un valsts līmeņa centieniem sadarbībā ar partneriem no citām valstīm un attiecīgajām pamatiedzīvotāju grupām nostiprināt pamatu nodarbinātībai, pievienotās vērtības radīšanai un labklājībai valstī” (16). Uz Ziemeļnorvēģiju attiecinātās politikas uzmanības centrā ir tūrisms, lai, izveidojot darba vietas tūrisma nozarē, novērstu apdzīvotības sarukšanu. Norvēģijas valdības tūrisma stratēģijā ir minēts arī Čartera lidojumu fonds (17). Uzsvars uz tūrismu nolūkā novērst apdzīvotības sarukšanu ir būtisks Nūrlannes, Trumses un Finnmarkas reģionālo iestāžu politikas aspekts (18).

(12)

Čartera lidojumu fonds, visticamāk, tiks izveidots kā uzņēmums, kas piederēs attiecīgajiem trim apgabaliem. Čartera lidojumu fonda direktoru valde iecels darba grupu, kas apstiprinās pieteikumus shēmas atbalstam, ja tie atbildīs konkrētiem kritērijiem.

(13)

Čartera lidojumu fonda mērķis ir izvērst lidostu izmantošanu Ziemeļnorvēģijā un tādējādi veicināt reģiona ekonomisko attīstību. Ar atbalsta pasākumu paredzēts samazināt ekonomisko risku saistībā ar čartera (neregulāru) lidojumu uz Ziemeļnorvēģiju rīkošanu.

(14)

Attiecīgie apgabali ir teritorijas, kurās ir zems iedzīvotāju blīvums, proti, vidējais apdzīvotības blīvums ir 4,2 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru, tādējādi tie atbilst Uzraudzības iestādes Reģionālā atbalsta pamatnostādnēs (19) noteiktajai “vismazāk apdzīvoto reģionu” definīcijai. Turklāt tajos notiek apdzīvotības sarukšana.

(15)

Agrāk izveidoti daži čartera lidojumu maršruti uz Ziemeļnorvēģiju, taču bez panākumiem (20). Iemesls varētu būt čartera lidojumiem piemērojamie atcelšanas noteikumi. Lidojuma atcelšana vēlā stadijā izmaksā ļoti dārgi. Termiņš, lai pieņemtu lēmumu par to, vai čartera lidojumu atcelt, ir vairākus mēnešus pirms čartera lidojumu kopuma norises. Ja pārdoto biļešu skaits attiecīgajā datumā ir nepietiekams, lidojumu kopumu bieži atceļ. Pretējā gadījumā ceļojumu rīkotājam varētu nākties maksāt atcelšanas maksu vai ciest zaudējumus par brīvajām vietām. Tūrisma nozares dalībnieki ir pārliecināti, ka, ja attiecīgais risks būtu mazāks, daudzi lidojumi netiktu atcelti. Tie pat varētu būt rentabli. Tomēr šķiet, ka, ņemot vērā brīvu vietu risku, ceļojumu rīkotāji labprātāk lidojumus atceļ, nekā turpina gaidīt un cerēt, ka lidojums būs rentabls, pateicoties vēlā stadijā pārdotām biļetēm.

(16)

Prognozētais tūrisma ekonomiskās ietekmes apmērs 2010. gadā attiecīgajos trijos apgabalos bija aptuveni NOK 14 miljardi. Šajā summā ir iekļauta gan tūrisma tiešā, gan netiešā ietekme (21). Tabulā sniegti daži tūristu izdevumu piemēri dažādās attiecīgo triju apgabalu nozarēs (22).

(17)

Ziemeļnorvēģijas viesnīcu nozarē ir jaudas pārpalikums un maza peļņas norma. Turklāt jaudas izmantojums gada laikā ļoti mainās. Liela tūrisma nozares problēma ir lielais sezonālo darba vietu skaits. Norvēģijas iestādes pieņem, ka ar shēmas atbalstu pieaugs tūristu skaits nesezonā un tas īpaši labvēlīgi ietekmēs nodarbinātību tūrisma nozarē. 2012. gadā tika prognozēts, ka Ziemeļnorvēģijas apmeklētāji reģionā iztērēs NOK 9000 (par vienu personu) (23). Norvēģijas iestādes pieņem, ka nelielais Čartera lidojumu fonda atbalsts veicinās lielus tūristu izdevumus shēmas mērķa teritorijā. Tas ilustrēts tabulā (24).

(18)

Attiecīgie apgabali veiks kapitāla ieguldījumus Čartera lidojumu fondā no to budžeta līdzekļiem. Piešķirtā atbalsta juridiskais pamats būs apgabalu lēmumi par budžetu (25).

(19)

Čartera lidojumu fondam būs tiesības piešķirt atbalsta dotācijas, pamatojoties uz tā statūtiem (noteikumiem). Čartera lidojumu fonds un atbalsta saņēmēji slēgs standarta līgumus.

(20)

Čartera lidojumu fonda atbalstam varēs pieteikties ceļojumu rīkotāji, t. i., čartera lidojumu rīkotāji. Visus Čartera lidojumu fondam iesniegtos pieteikumus jāatbalsta trim personām:

(21)

Darba grupa, kas apstiprinās pieteikumus Čartera lidojumu fondam, varēs noraidīt pieteikumu, ja:

(22)

Čartera lidojumu fonds piešķirs atbalstu ceļojumu rīkotājiem, kuri nodrošina čartera lidojumus uz Ziemeļnorvēģiju. Tie var atrasties Ziemeļnorvēģijā un EEZ vai ārpus tām.

(23)

Atbalsts tiks sniegts maksājuma veidā, nepārsniedzot 25 % no kopējām čartera izmaksām, un attieksies vienīgi uz šīm izmaksām (t. i., ceļojuma rīkotāja un aviokompānijas līgumā paredzētajām finanšu saistībām). Citas ceļojuma rīkotāja segtās izmaksas nav shēmai atbilstīgas izmaksas.

(24)

Atbalsta summu aprēķinās, ņemot vērā čartera lidojumu kopuma ietvaros nodrošināto lidojumu “vidējo kabīnes noslodzi”, neskaitot “tukšos reisus” (empty legs) (26). Kabīnes noslodzi noteiks, faktisko izlidojošo pasažieru skaitu dalot ar gaisa kuģa maksimālo sēdvietu skaitu. Pasažieru dati tiks iegūti, izmantojot Norvēģijas lidostu iestāžu oficiālos reģistrētos datus. “Tukšos reisus” neņems vērā, aprēķinot vidējo kabīnes noslodzi, taču iekļaus kopējo čartera lidojumu kopuma atbilstīgo izmaksu aprēķinā.

(25)

Ceļojumu rīkotājiem bezzaudējumu slieksnis būs jānosaka 80 % apmērā no kabīnes noslodzes (27). Ja pārdotās biļetes nodrošinās kabīnes noslodzi tikai 60 % vai mazākā apmērā, Čartera lidojumu fonds atmaksās ceļojumu rīkotājam 25 % no čartera izmaksām, un tā būs maksimālā atbalsta intensitāte. Tādējādi maksimālo atbalstu (25 %) piešķirs, ja kabīnes noslodze būs 60 % vai mazāk. Ja kabīnes noslodzes rādītājs sasniegs 80 %, atbalsta apmērs tiks samazināts līdz nullei. Tas ilustrēts turpmāk redzamajā tabulā (28).

(26)

Ja čartera lidojumu kopumam izmantotā gaisa kuģa kabīnes noslodze būs 60–80 %, Čartera lidojumu fonda atbalsts segs ceļojumu rīkotāja zaudējumus par čartera lidojumu kopuma savienošanu. Attēlā ilustrēts, kā darbosies Čartera lidojumu fonds (29).

(27)

Kā redzams attēlā, nodrošinot lidojumu, kura kabīnes noslodze ir mazāka par 60 %, ceļojumu rīkotājs cietīs zaudējumus, jo ar ieņēmumiem no pārdošanas un atbalstu 25 % apmērā nepietiks, lai sasniegtu bezzaudējumu slieksni. Čartera lidojumu fonda piešķirtais atbalsts segs ceļojumu rīkotāja zaudējumus tikai tad, ja kabīnes noslodze būs 60–80 %.

(28)

Čartera lidojumu fonds izmaksās atbalstu ceļojumu rīkotājiem, kad čartera lidojumu kopums uz Ziemeļnorvēģiju būs pabeigts un kad Čartera lidojumu fonda pieteikumu apstiprināšanas darba grupa būs pārbaudījusi un apstiprinājusi atbilstību visiem atbalsta piešķiršanas kritērijiem.

(29)

Čartera lidojumu fonda piešķirto atbalstu var apvienot ar citiem atbalsta veidiem. Čartera lidojumu fonds saskaņos attiecīgo atbilstīgo izmaksu finansēšanu ar citu shēmu līdzekļiem, un netiks atļauts pārsniegt piemērojamās pamatnostādnēs noteiktās atbalsta robežas. Čartera lidojumu fonda piešķirto darbības atbalstu nedrīkst apvienot ar de minimis atbalstu to pašu atbilstīgo izdevumu segšanai, lai pārsniegtu Reģionālā atbalsta pamatnostādnēs noteikto atbalsta maksimālo intensitāti.

(30)

Informāciju par Čartera lidojumu fondu publicēs jaunā apakšlapā Avinor AS tīmekļa vietnē (30) un vietnē www.visitnorthnorway.com.

(31)

Čartera lidojumu fonds nodrošinās, lai katru gadu tiktu publicēts saraksts ar tiem ceļojumu rīkotājiem, kuriem piešķirts atbalsts, un tajā būtu norādīts publiskā finansējuma avots, saņēmējuzņēmums, izmaksātā atbalsta apmērs, kā arī attiecīgo pasažieru skaits.

(32)

Ja pēc atbalsta saņemšanas ceļojumu rīkotājs neievēros Čartera lidojumu fonda noteiktos kritērijus, tiks piemēroti soda mehānismi.

(33)

Čartera lidojumu fonda pirmo trīs darbības gadu budžets būs NOK 30 miljoni. Pēc tam papildu kapitālu piešķirs tikai vajadzības gadījumā. Fonda maksimālā kapitāla bāze nepārsniegs NOK 30 miljonus. Lielākā atbalsta dotācija, ko Čartera lidojumu fonds varēs piešķirt, būs NOK 15 miljoni gadā (absolūtā atbalsta robeža). Taču tiek prognozēts, ka Čartera lidojumu fonda piešķirtais atbalsts būs ievērojami mazāks par NOK 10 miljoniem gadā.

(34)

Norvēģijas iestādes norādīja, ka Čartera lidojumu fonds darbosies 10 gadus.

(35)

Ņemot vērā Norvēģijas iestāžu iesniegto informāciju, Uzraudzības iestāde uzskata, ka ir izpildīti EEZ līguma 61. panta 1. punkta noteikumi un ka attiecīgā shēma ietver valsts atbalstu. Uzraudzības iestāde lēmumā (Nr. 246/12/COL) apšaubīja shēmas atbilstību EEZ līguma 61. panta 3. punktam saistībā ar Uzraudzības iestādes Reģionālā atbalsta pamatnostādnēs noteiktajām prasībām. Uzraudzības iestāde īpaši šaubījās par to, vai darbības atbalstu var piešķirt tiešiem atbalsta saņēmējiem, kuri neatrodas Ziemeļnorvēģijas reģionā.

(36)

Uzraudzības iestāde saņēma piezīmes no astoņām ieinteresētajām trešām personām. Čartera lidojumu fondu atbalstīja septiņas ieinteresētās personas – Innovative Experiences  (31), NHO Reiseliv  (32), Avinor, VinterTroms AS  (33), Northern Norway Tourist Board Ltd., viesnīcu ķēdes Rica Hotels un Thon Hotels, kā arī Voigt Travel b.v. Savukārt viena ieinteresētā persona – NHO Luftfart  (34) – pret fonda izveidi iebilda.

(37)

Visas pret Čartera lidojumu fondu labvēlīgi noskaņotās trešās personas stingri atbalsta fondu un uzsver, ka tas būtiski veicinātu Ziemeļnorvēģijas reģionālo attīstību un popularizētu Ziemeļnorvēģiju kā tūristu atpūtas vietu. Dažas no Uzraudzības iestādei iesniegtajām piezīmēm:

(38)

Turpmāk rezumētas tās trešās personas galvenās piezīmes, kura neatbalstīja Čartera lidojumu fonda izveidi (35):

(39)

Norvēģijas iestādes 2012. gada 27. augusta vēstulē (37) iesniedza piezīmes par Lēmumu Nr. 246/12/COL, savukārt nostāju par trešo personu piezīmēm tās pauda 2012. gada 15. novembra un 2013. gada 23. aprīļa vēstulē (38).

(40)

Vairumu Arktikas reģionu, tostarp Norvēģijas ziemeļu daļu skar problēmas, kas saistītas ar minimālu vietējās rūpniecības dažādību, kā arī sarežģījumiem, ko rada attālums, garš iekšējais un ārējais attālums, kā arī skarbi laikapstākļi. Čartera lidojumu fonda mērķis ir veicināt nozaru dažādību attiecīgajā reģionā, izveidojot darba vietas tūrisma un ar to saistītajos sektoros. Attiecīgie apgabali uzskata, ka Čartera lidojumu fonds būs nozīmīgs instruments, kas palīdzēs palēnināt apgabala apdzīvotības sarukšanu.

(41)

Piešķirot atbalstu uzņēmumam, kas atrodas ārpus attiecīgā apgabala, nekādā veidā netiek pārkāptas Reģionālā atbalsta pamatnostādnes, ja vien atbalsta paredzētā ietekme attiecas uz reģionālajam atbalstam atbilstīgo teritoriju. Paredzēts, ka Čartera lidojumu fonds ietekmēs trīs Ziemeļnorvēģijas apgabalus.

(42)

Reģionālā atbalsta pamatnostādnēs un Pamatnostādnēs par lidostu finansēšanu un atbalstu darbības sākšanai aviokompānijām, kas veic lidojumus no reģionālajām lidostām, nav noteikti ierobežojumi darbības atbalsta piešķiršanai, pamatojoties uz atbalsta saņēmēja atrašanās vietu, ja vien atbalsta paredzētā ietekme attiecas uz konkrēto reģionu. Turklāt ES Komisija un Uzraudzības iestāde, ievērojot attiecīgi LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu un EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu gan attiecībā uz darbības atbalstu, gan attiecībā uz darbības sākšanas atbalstu reģionālajām lidostām ir ļāvušas piešķirt darbības atbalstu, neņemot vērā atbalsta saņēmēja atrašanās vietu.

(43)

Atbalsta un mērķa teritorijas saistība ir skaidra. Attēlā ilustrēts, kā ar Čartera lidojumu fondu paredzēts panākt labvēlīgu ietekmi uz Ziemeļnorvēģiju (39).

(44)

Nodrošinātajai saimnieciskajai darbībai būs daudzējāda ietekme. Aviokompānija gūs ienākumus no čartera lidojumu organizatora par gaisa kuģa nomu. Ceļojumu rīkotājs saņems ienākumus par čartera lidojumiem. Kā norāda bultiņas attēla labajā apakšējā stūrī, visvairāk tiks ietekmēta Ziemeļnorvēģijas ekonomika. Čartera lidojumu fonds neierobežos tā ceļojumu rīkotāja atrašanās vietu, kurš nomās gaisa kuģi, taču piešķirs atbalstu tikai tad, ja attiecīgais ceļojumu rīkotājs organizēs čartera lidojumu kopumu uz reģionālu lidostu Ziemeļnorvēģijā.

(45)

Shēma ir gan vajadzīga, gan piemērota (40).

(46)

Apgabali uzskata, ka Čartera lidojumu fonds atbilst Reģionālā atbalsta pamatnostādnēm. Ja Uzraudzības iestāde tam nepiekrīt, attiecīgie apgabali norāda, ka shēma tomēr atbilst EEZ līgumam, vai nu pamatojoties uz Pamatnostādnēm par lidostu finansēšanu un atbalstu darbības sākšanai aviokompānijām, kas veic lidojumus no reģionālajām lidostām, vai arī uz EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(47)

Atbildot uz trešo personu piezīmēm, Norvēģijas iestādes īpaši komentēja NHO Luftfart  (41) apsvērumus. Tās uzskata, ka atsevišķu apsvērumu pamatā ir viedokļi, kas atšķiras no faktiem.

(48)

EEZ līguma 61. panta 1. punktā noteikts:

“Ja vien šis līgums neparedz ko citu, ar līgumu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir EK dalībvalsts vai EBTA valsts vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem, un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm.”

(49)

Atbalsta pasākums jāpiešķir valstij vai izmantojot valsts līdzekļus.

(50)

Norvēģijas iestādes informēja, ka Čartera lidojumu fonda darbībai, visticamāk, piešķirs tiešu finansējumu no attiecīgo trīs apgabalu budžeta līdzekļiem (nevar izslēgt iespēju, ka fonds varētu saņemt arī tiešu Norvēģijas valsts finansējumu).

(51)

Ņemot to vērā, Uzraudzības iestāde uzskata, ka šis noteikums ir izpildīts, jo shēmas īstenošanu finansēs vai nu ar apgabalu budžeta, vai arī valsts līdzekļiem (42).

(52)

Pirmkārt, atbalsta pasākumam jārada saņēmējiem kāda priekšrocība, kas atbrīvo no maksājumiem, kurus parasti iekasē no to budžeta.

(53)

Ceļojumu rīkotāji, kuriem piešķirs shēmas atbalstu, saņems tiešu dotāciju, kas mazinās izmaksas par attiecīgo čartera lidojumu kopumu. Shēmas netiešie labumguvēji būs pakalpojumu sniedzēji, kuri atrodas attiecīgajos trijos apgabalos un kurus labvēlīgi ietekmēs tūristu skaita pieaugums reģionā.

(54)

Otrkārt, atbalsta pasākumam jābūt selektīvam, atbalstot konkrētus uzņēmumus vai konkrētu preču ražošanu.

(55)

No shēmas tieši iegūs vienīgi tie ceļojumu rīkotāji, kuri nodrošina čartera lidojumus uz Ziemeļnorvēģiju. Savukārt shēmas netiešie labumguvēji būs tikai tie uzņēmumi (pakalpojumu sniedzēji), kuri atrodas attiecīgajos trijos apgabalos.

(56)

Tāpēc Uzraudzības iestāde uzskata, ka pasākums ir selektīvs.

(57)

Valsts atbalstam piemēro EEZ līguma 61. panta 1. punktu, ja tas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus un iespaido tirdzniecību starp EEZ līguma līgumslēdzējām pusēm. Lai piemērotu EEZ līguma 61. panta 1. punktu, ir pietiekami, ja atbalsts draud radīt konkurences izkropļojumus, piešķirot selektīvu priekšrocību. Tiek uzskatīts, ka atbalsts kropļo konkurenci, ja to piešķir uzņēmumam, kas darbojas, konkurējot ar citiem uzņēmumiem.

(58)

Tiešie shēmā paredzētā atbalsta saņēmēji ir ceļojumu rīkotāji, kuri nomā gaisa kuģi čartera lidojumiem (neregulārajiem) uz Ziemeļnorvēģiju. Ceļojumu rīkotāji darbojas vairākās valstīs un nozarē, kurai raksturīga sīva konkurence. Shēmas netiešie labumguvēji ir Ziemeļnorvēģijas tūrisma nozares pakalpojumu sniedzēji, kurus labvēlīgi ietekmēs ar atbalstu panāktais ārvalstu tūristu pieprasīto pakalpojumu daudzuma pieaugums. Atbalsts var veicināt to, ka tūristi izvēlēsies apmeklēt Ziemeļnorvēģiju, nevis atpūtas vietas citās valstīs. Tiek izkropļota ne tikai konkurence starp ceļojumu rīkotājiem, bet, iespējams, arī tūrisma pakalpojumu sniedzēju savstarpējā konkurence. Turklāt par jaunu lidojumu un maršrutu piesaistīšanu lidostas konkurē starptautiskā mērogā. Tāpēc atbalsts var radīt arī lidostu savstarpējās konkurences izkropļojumus.

(59)

Uzraudzības iestāde uzskata, ka shēma tās tiešajiem vai netiešajiem labumguvējiem varētu palīdzēt nostiprināt pozīcijas attiecībā pret to konkurentiem, kuri nav ieguvuši līdzīgu priekšrocību. Tāpēc jebkādu atbalstu, kas piešķirts, īstenojot shēmu, var uzskatīt par atbalstu, kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus.

(60)

Uzskatāms, ka valsts atbalsts konkrētiem uzņēmumiem iespaido tirdzniecību starp EEZ līguma līgumslēdzējām pusēm, ja atbalsta saņēmējs veic saimniecisku darbību, kas ietver tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm. Atbalstu piešķirs tiem ceļojumu rīkotājiem, kuri tūristiem no ārvalstīm piedāvā ceļojumu komplektus atpūtai Norvēģijā. Būtībā tā ir pārrobežu darbība. Turklāt Ziemeļnorvēģijas tūrisma nozare, kas būs shēmas netiešais labumguvējs, konkurē ar citu EEZ valstu tūrisma nozarēm.

(61)

Tāpēc valsts finansējums, ko piešķirs, īstenojot attiecīgo pasākumu, iespaidos tirdzniecību starp EEZ līguma līgumslēdzējām pusēm.

(62)

Uzraudzības iestāde uzskata, ka attiecīgais pasākums atbilst visiem EEZ līguma 61. panta 1. punkta noteikumiem, tāpēc attiecīgā shēma ietver valsts atbalstu. Valsts atbalsts atbilst EEZ līgumam tikai tad, ja uz to var attiecināt vienu no EEZ līguma 61. panta 3. punktā paredzētajām atkāpēm.

(63)

Shēmā paredzētais atbalsta pasākums uzskatāms par darbības atbalstu. Saskaņā ar Reģionālā atbalsta pamatnostādnēm “darbības atbalsta shēmas netiek ietvertas reģionālā atbalsta plānos, bet katru gadījumu izvērtē atsevišķi, balstoties [pamatojoties] uz attiecīgās EBTA valsts paziņojumu saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu” (43).

(64)

Saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu “EBTA Uzraudzības iestāde jāinformē par jebkuriem atbalsta piešķiršanas vai grozījumu plāniem pietiekami savlaicīgi, lai tā varētu iesniegt savus komentārus. (…) Attiecīgā valsts nedrīkst īstenot savus ierosinātos pasākumus, kamēr šī procedūra nav beigusies ar kādu galīgu lēmumu”.

(65)

Iesniedzot 2012. gada 2. maija paziņojumu par Čartera lidojumu fondu (44), Norvēģijas iestādes izpildīja 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktā noteikto paziņošanas prasību.

(66)

Neīstenojot attiecīgo shēmu, Norvēģijas iestādes izpildīja 3. protokola II daļas 3. pantā noteikto neīstenošanas pienākumu.

(67)

Atbilstīgi noteikumiem par oficiālo procedūru Uzraudzības iestāde izskatīja Norvēģijas iestāžu un trešo personu iesniegtās piezīmes.

(68)

Pamatojoties uz EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzēto atkāpi, par saderīgu ar EEZ līgumu var uzskatīt:

“Atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā kopīgām interesēm.”

(69)

Kā iepriekš norādīts, lai izvērtētu atbalsta saderību, tas uzskatāms par darbības atbalstu. Darbības atbalsts atbrīvo uzņēmumu no izmaksām, kas tam parasti būtu jāsedz savas pārvaldības ietvaros vai veicot savas parastās darbības (45). Parasti darbības atbalsts ir aizliegts.

(70)

Reģionālā atbalsta pamatnostādnēs noteikts, ka:

“Balstoties [pamatojoties] uz EEZ līguma 61. panta 3. punkta a) apakšpunktu un 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu, tādu valsts atbalstu, kas tiek sniegts, lai veicinātu atsevišķu EEZ mazāk attīstītu teritoriju ekonomisko attīstību, var uzskatīt par atbilstīgu EEZ līgumam. Šā veida valsts atbalsts pazīstams kā valsts reģionālais atbalsts. Valsts reģionālais atbalsts var būt ieguldījumu atbalsts, ko piešķir lieliem uzņēmumiem, vai atsevišķos konkrētos apstākļos – darbības atbalsts, taču abos gadījumos paredzēts konkrētiem reģioniem nolūkā izlīdzināt reģionālās atšķirības.” (izcēlums pievienots) (46)

(71)

Pamatnostādnēs arī noteikts, ka:

“Atkāpjoties no iepriekšējā punktā noteiktā, tādu darbības atbalstu, kas [kurš] netiek pakāpeniski samazināts un kura termiņš nav ierobežots, var atļaut tikai vismazāk apdzīvotajos reģionos, ciktāl tas paredzēts šo reģionu turpmākas apdzīvotības sarukšanas novēršanai vai mazināšanai (47). Vismazāk apdzīvotie reģioni ir NUTS II līmeņa reģioni Norvēģijā un NUTS IV līmeņa reģioni Īslandē vai to daļas, kur iedzīvotāju blīvums ir 8 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru vai mazāk un kas atrodas blakus un robežojas ar mazākām teritorijām, kuras atbilst tam pašam iedzīvotāju blīvuma kritērijam.” (izcēlums pievienots) (48)

(72)

Saskaņā ar Reģionālā atbalsta pamatnostādnēm tādu darbības atbalstu, kurš netiek pakāpeniski samazināts un kura termiņš nav ierobežots, var atļaut tikai vismazāk apdzīvotajos reģionos, ciktāl tas paredzēts šo reģionu turpmākas apdzīvotības sarukšanas novēršanai vai mazināšanai. Vismazāk apdzīvotie reģioni ir tādi reģioni, kur iedzīvotāju blīvums ir 8 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru vai mazāk (49).

(73)

Attiecīgo trīs apgabalu iedzīvotāju blīvums ir 4,2 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru. Tāpēc tie atbilst Reģionālā atbalsta pamatnostādņu noteikumiem par elastīgāku darbības atbalsta pasākuma atbilstības novērtējumu.

(74)

Attiecīgo atbalstu izmaksās ceļojumu rīkotājiem, kuri var atrasties ārpus Norvēģijas/EEZ. Tāpēc atbalsta tiešajam saņēmējam nav noteikti jāatrodas vismazāk apdzīvotajos reģionos.

(75)

Lēmumā par procedūras sākšanu Uzraudzības iestāde šaubījās, vai par Reģionālā atbalsta pamatnostādnēm atbilstīgu var uzskatīt tādu shēmu, kurā darbības atbalstu paredzēts piešķirt saņēmējiem, kas varētu atrasties ārpus vismazāk apdzīvotajiem reģioniem. Uzraudzības iestāde šaubījās, vai tas, ka attiecīgā reģiona uzņēmēji būs shēmas netiešie labumguvēji, nodrošinās pietiekamu saistību ar šīs teritorijas reģionālo attīstību.

(76)

Norvēģijas iestādes apgalvoja, ka ceļojumu rīkotājiem piešķirtā atbalsta saistība ar Ziemeļnorvēģijas reģionālo attīstību ir pietiekama šādu iemeslu dēļ:

(77)

Uzraudzības iestāde piebilst, ka ceļojumu rīkotājs saņems atbalstu tikai tad, ja nodrošinās čartera lidojumu kopumu uz reģionālu lidostu Ziemeļnorvēģijā. Atbalstu nepiešķirs tūristu pārvadāšanai ar čartera lidojumiem ārpus attiecīgā reģiona. Ir skaidrs, ka shēmas mērķa teritorija ir Ziemeļnorvēģija, kas ir viens no vismazāk apdzīvotajiem Norvēģijas reģioniem. Uzraudzības iestāde arī norāda uz noteikumu, ka shēmu piemēros tikai tādiem ceļojumu komplektiem, kuros būs iekļauts “pasākums uz zemes” šajā reģionā. Tas nozīmē, ka shēma var tieši ietekmēt reģionu, palīdzot piesaistīt tādus tūristus, kuri citādi šo reģionu neapmeklētu. Ar “pasākumu uz zemes” būtu jānodrošina tas, lai tūristi, pavadot atvaļinājumu Ziemeļnorvēģijā, uzturētos šajā reģionā. Shēmā noteikts, ka “pasākuma uz zemes” vērtībai jābūt vismaz NOK 800 par vienu tūristu. Čartera lidojumu fonda atbalstu piešķirs, tiklīdz čartera lidojumu kopums būs pabeigts un kad būs dokumentāri apstiprināts, ka ir izpildīti atbalsta piešķiršanas kritēriji. Saskaņā ar vienu no piešķiršanas kritērijiem pieteikums jāatbalsta tūrisma pakalpojumu sniedzējam galamērķī. Atbalstu nepiešķirs ceļojumu komplektiem, kuros iekļauts tikai lidojums. Pakalpojumu sniedzējus, kuri atrodas attiecīgajos trīs apgabalos, labvēlīgi ietekmēs lielāks tūristu skaits un no tā izrietošais pakalpojumu pieprasījuma pieaugums, tādējādi tie kļūs par netiešajiem shēmas labumguvējiem. Kā redzams šā lēmuma I daļas 2.2. sadaļas tabulā, kurā norādīti tūristu izdevumi reģionā, tūristu skaita pieaugumam būs tieša ekonomiskā ietekme uz reģiona tūrisma nozari. Uzraudzības iestāde uzskata, ka galvenā shēmas ekonomiskā ietekme varētu tikt novirzīta uz shēmas mērķa teritoriju.

(78)

Uzraudzības iestāde arī norāda, ka ES Komisija ir atļāvusi piešķirt reģionālo atbalstu tādiem saņēmējiem, kuri atrodas ārpus reģionālajam atbalstam atbilstīgajiem reģioniem. Piemēram, lēmumā par Itāliju (Sicīliju) Komisija secināja, ka dotācijas izmaksām, ar ko veicina tūristu pārvadāšanu ar čartera lidojumiem, atbilst LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktam. Dotācijas bija pieejamas ceļojumu rīkotājiem, kuri nomāja gaisa kuģus tūristu pārvadājumiem uz Sicīliju. Par atbilstīgām atzina arī dotācijas, ar kurām sedza izmaksas par pārvadājumiem uz Sicīliju un kuras piešķīra Itālijas un ārvalstu ceļojumu aģentūrām, lai tās komplekso tūrisma pakalpojumu ietvaros nodrošinātu tūristu apmeklējumus un tūristu pārvadājumus ar dzelzceļa vai jūras transportu (50).

(79)

Ņemot to vērā, Uzraudzības iestāde secina, ka, lai gan atbalsta tiešais saņēmējs var atrasties ārpus Ziemeļnorvēģijas, shēma nodrošina pietiekamu saistību ar reģionu, kurā plānots panākt paredzēto ietekmi.

(80)

Attiecīgās EBTA valsts ziņā ir pierādīt, ka atbalsts ir vajadzīgs un ka tas ir piemērots līdzeklis apdzīvotības sarukšanas mazināšanai (51).

(81)

Lai attiecīgo pasākumu atzītu par vajadzīgu, Norvēģijas iestādēm jāpierāda, ka, lai novērstu vai mazinātu pastāvīgo apdzīvotības sarukšanu, ir vajadzīga valsts iejaukšanās.

(82)

Norvēģijas iestādes informēja Uzraudzības iestādi par to, ka Ziemeļnorvēģija, kas ir viens no Eiropas vismazāk apdzīvotajiem reģioniem, vienmēr bijusi sevišķi mazapdzīvota un tās apdzīvotība ir mazinājusies vairākas desmitgades. Tāpēc Norvēģijas iestādes uzskata, ka ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai stabilizētu iedzīvotāju uzturēšanos reģionā un novērstu turpmāku apdzīvotības sarukšanu. Attiecīgā shēma ir viens no vajadzīgajiem šā mērķa sasniegšanas instrumentiem. Norvēģijas iestādes atzīst, ka ar Čartera lidojumu fonda izveidi vien nepietiks, lai novērstu apdzīvotības sarukšanu, taču uzskata, ka fonds kā viens no vispārējās politikas instrumentiem palīdzēs izvērst saimniecisko darbību reģionā, kā arī izveidot un saglabāt jaunas darba vietas. Izvēloties dzīvesvietu, cilvēki visvairāk ņem vērā tādus faktorus kā darba iespējas un paredzamie ienākumi.

(83)

Lai attiecīgo shēmu atzītu par piemērotu līdzekli, Norvēģijas iestādēm jāpierāda, ka ir acīmredzams, ka citi pasākumi nebūtu piemērotāki, lai novērstu vai mazinātu apdzīvotības sarukšanu vismazāk apdzīvotajos reģionos (52).

(84)

Norvēģijas iestādes apgalvo, ka shēma ir piemērots līdzeklis, jo tā ir labākais pieejamais pasākums, ar ko palielināt tūristu skaitu, izveidot darba vietas tūrisma nozarē un tādējādi arī veicināt reģiona apdzīvotības sarukšanas mazināšanu. Tās uzskata, ka parastais atbalsts ieguldījumiem ne vienmēr ir piemērotākais instruments, ar ko risināt konkrētas reģiona problēmas. Lai saglabātu apdzīvotības līmeni, izšķirīga nozīme ir darba vietām. Tūrisms ir nozare, kas pastāvīgi attīstās, turklāt tā ir gan darbietilpīga, gan atkarīga no vietējā darbaspēka. Viens no Ziemeļnorvēģijas tūrisma nozares attīstības šķēršļiem ir rentabilitāte un tūrisma sezonalitāte. Čartera lidojumu fonda mērķis ir izvērst tūrismu nesezonā, tādējādi veicinot darba vietu saglabāšanu visu gadu. Norvēģijas iestādes apgalvo, ka ar atbalsta instrumentu, kas nodrošinātu atbalstu tikai reģiona vietējiem uzņēmumiem, neizdotos palielināt lidojumu skaitu uz attiecīgajām lidostām (un tādējādi arī tūrisma apmēru reģionā) vai novērst apdzīvotības sarukšanu. Tās uzskata, ka Čartera lidojumu fondam ir vislielākā iespēja nodrošināt panākumus un panākt minimālu kropļojošu ietekmi. Tāpēc Norvēģijas iestādes uzskata, ka shēma ir piemērots līdzeklis.

(85)

Lēmumā par procedūras sākšanu Uzraudzības iestāde izteica šaubas par attiecīgo pasākumu, jo īpaši tā šaubījās, vai izvirzītos shēmas mērķus nevar sasniegt ar citiem līdzekļiem, nevis darbības atbalstu ceļojumu rīkotājiem, kas piedāvā ceļojumu komplektus, kuros iekļauti čartera lidojumi (neregulārie) (piemēram, piedāvājot ceļojumu komplektus, kuros iekļauti regulārie lidojumi).

(86)

Uzraudzības iestāde uzskata, ka Norvēģijas iestādes atspēkoja atsevišķas Uzraudzības iestādes šaubas par to un tādējādi pierādīja, ka valsts iejaukšanās ir vajadzīga un ka shēma ir vajadzīgais līdzeklis, ar ko novērst Ziemeļnorvēģijas reģiona apdzīvotības sarukšanu. Uzraudzības iestāde arī uzskata, ka Čartera lidojumu fondu var uzskatīt par instrumentu, ar ko izvērst tūrismu reģionā un tādējādi palielināt nodarbinātību vienā no Norvēģijas vismazāk apdzīvotajiem reģioniem. Šo konstatējumu atbalsta trešās personas, kuras pārstāv dažādus reģiona tūrisma nozares uzņēmumus un ir paudušas atbalstu shēmai. Tomēr Uzraudzības iestāde apšauba shēmas piemērotību un ietekmi attiecībā uz reģiona attīstību un apdzīvotības sarukšanas novēršanu. Nav acīmredzami tas, ka attiecīgos mērķus nevarētu sasniegt ar citiem līdzekļiem, piemēram, ceļojumu komplektiem, kuros iekļauti regulārie lidojumi.

(87)

Sagatavotajā novērtējumā Uzraudzības iestāde ņēma vērā Reģionālā atbalsta pamatnostādnes, kurās noteikts, ka:

“Ja izņēmuma kārtā ir paredzēts piešķirt īpašu individuālu atbalstu konkrētam uzņēmumam vai atbalstu, kas paredzēts tikai vienai darbības jomai, dalībvalstij ir pienākums pierādīt, ka projekts dos ieguldījumu saskaņotas reģionālās attīstības stratēģijas īstenošanā.” (izcēlums pievienots) (53).

(88)

Ziemeļnorvēģiju uzskata par reģionālās attīstības prioritāti, un Norvēģijas valdības mērķis ir novērst apdzīvotības sarukšanu un veicināt iedzīvotāju uzturēšanos šajā reģionā. Atbalsts tūrisma nozarei tiek uzskatīts par galveno reģiona attīstības priekšnosacījumu, un Norvēģijas iestādes apgalvo, ka, lai izdotos novērst vai mazināt reģiona apdzīvotības sarukšanu, ir īpaši svarīgi radīt darba iespējas.

(89)

Saskaņā ar Satiksmes ekonomikas institūta aprēķiniem 2007. gadā ārvalstu tūristi, kuri izmantoja gaisa pārvadājumus, iztērēja NOK 7480 par iepriekš apmaksātiem pirkumiem un NOK 6730 par pirkumiem uz vietas. Tiek prognozēts, ka 2012. gadā Ziemeļnorvēģijas apmeklētāji iztērēs NOK 9000 par vienu personu (54).

(90)

Ņemot to vērā, Uzraudzības iestāde uzskata, ka tūrisma nozare varētu būtiski ietekmēt reģiona attīstību. Shēmas iespējamā ekonomiskā ietekme uz Ziemeļnorvēģiju, izvēršot tūrismu reģionā un palielinot tā atpazīstamību kā starptautiskam tūristu galamērķim, varētu palīdzēt stabilizēt un, iespējams, palielināt iedzīvotāju skaitu reģionā.

(91)

Tomēr, lai gan regulārie un neregulārie lidojumi var veidot divus atsevišķus tirgus (55) un lai gan tiešie regulārie lidojumi uz Ziemeļnorvēģiju varētu būt mazāk dzīvotspējīgs līdzeklis tūrisma izvēršanai reģionā (jo īpaši nesezonā), Uzraudzības iestāde uzskata, ka nav pilnīgi acīmredzams, kāpēc regulāros iekšzemes lidojumus nevar izmantot kā daļu no brīvdienu ceļojumu komplekta, piemēram, kad ceļojumu rīkotāji organizē “turp un atpakaļ ceļojumu piedāvājumus”. Uzraudzības iestāde norāda, ka, tā kā Norvēģijā un EEZ attālākajos reģionos, piemēram, Ziemeļnorvēģijā, gaisa pārvadājumi ir būtisks transporta veids, valstī ir labi attīstīta decentralizēta lidostu sistēma. Turklāt Norvēģijas iestādes ir atzinušas, ka par vairākiem iekšzemes gaisa transporta maršrutiem pienākas kompensācija par publisko pakalpojumu sniegšanu, tāpēc valsts konkrētai aviokompānijai kompensē izdevumus par tādiem maršrutiem, kuri citādi nebūtu komerciāli dzīvotspējīgi. Uzraudzības iestāde uzskata, ka nav pilnīgi skaidrs, kāpēc izvirzīto shēmas mērķi – veicināt attīstību vienā no Norvēģijas vismazāk apdzīvotajiem reģioniem, piešķirot atbalstu čartera lidojumiem no ārvalstīm uz Norvēģiju, lai palielinātu tūristu skaitu nesezonā un tādējādi veicinātu darba vietu saglabāšanu visu gadu – kaut daļēji nevarētu sasniegt, izmantojot regulāros lidojumus.

(92)

Ņemot to vērā, Uzraudzības iestādei joprojām ir noteiktas šaubas par to, vai shēma ir labākais instruments, ar ko īstenot izvirzītos mērķus, panākot minimālu kropļojošu ietekmi. Proti, uzraudzības iestāde uzskata, ka shēma varētu nelabvēlīgi ietekmēt regulāro lidojumu tirgu.

(93)

Tāpēc Uzraudzības iestāde secina, ka shēmas izveide ir piemērots risinājums tikai ierobežotā laikposmā, lai palīdzētu izveidot dzīvotspējīgu tūrisma nozari vismazāk apdzīvotajā Norvēģijas apgabalā. Norvēģijas iestāžu noteiktais shēmas darbības ilgums, t. i., desmit gadu, šķiet pārāk ilgs periods šā mērķa īstenošanai. Uzraudzības iestāde uzskata, ka shēmas darbības ilgums būtu jāierobežo līdz trīs gadus ilgam “darbības sākšanas” periodam, kurā varēs novērtēt shēmas piemērotību. Tāpēc Norvēģijas iestādēm šā perioda beigās būtu jānovērtē shēmas radītā ietekme, ņemot vērā gan tās labvēlīgo ietekmi, gan arī jebkādu nelabvēlīgo ietekmi uz konkurenci.

(94)

Saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu atbalstu, kas piešķirts, lai veicinātu konkrētu saimniecisko darbību, var uzskatīt par saderīgu ar līgumu, “ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā kopīgām interesēm”. Lai shēma būtu saderīga ar kopējo tirgu, tai jābūt samērīgai ar shēmas mērķi.

(95)

Norvēģijas iestādes uzskata, ka shēma izstrādāta tā, lai piešķirtu tikai vajadzīgo atbalsta apmēru. Maksimālo Čartera lidojumu fonda atbalstu (25 %) piešķirs tad, ja kabīnes noslodze būs 60 % vai mazāk. Atbalsta intensitāte pakāpeniski samazināsies līdz nullei, ja vidējā kabīnes noslodze sasniegs 80 % (56).

(96)

Norvēģijas iestādes apgalvo, ka, īstenojot shēmu, kas samazinās ceļojumu rīkotāju risku, kabīnes noslodze varētu pārsniegt 60 %, tāpēc maz ticams, ka atbalsta intensitāte būs 25 % no čartera lidojumu izmaksām.

(97)

Uzraudzības iestāde secina, ka shēmas galvenais uzdevums ir sniegt ceļojumu rīkotājiem garantiju, lai tiem nenāktos atcelt lidojumus ar mazu kabīnes noslodzi. Maksimālais atbalsts ir 25 % no čartera lidojuma izmaksām. Papildu izmaksas par čartera lidojumu, kura kabīnes noslodze ir mazāka par 60 %, netiks atlīdzinātas. Tiek prognozēts, ka kopējā Čartera lidojumu fonda piešķirtā atbalsta summa būs mazāka par NOK 10 miljoniem gadā. Uzraudzības iestāde šo salīdzinoši nelielo summu uzskata par samērīgu. Maz ticams, ka tik neliela summa varētu radīt pārmērīgi nelabvēlīgu ietekmi uz tirdzniecību.

(98)

Tāpēc uz attiecīgo shēmu var neattiecināt ES Komisijas lēmumu par prēmiju shēmu ceļojumu rīkotājiem Grieķijā (57). Šajā shēmā tika paredzēts, ka ceļojumu rīkotāji saņemtu EUR 40 par vienu tūristu. Ciktāl Uzraudzības iestāde šo shēmu saprot, tajā bija plānots kompensēt ne tikai papildu transporta izmaksas, kas radās, nodrošinot tūristu transportu uz Grieķiju (58). Tas ir pretēji Čartera lidojumu fonda mērķiem, jo ar to paredzēts mudināt ceļojumu rīkotājus uzņemties līgumsaistības, pirms tūristi ir rezervējuši biļetes, kompensējot rīkotājiem izdevumus gadījumā, ja tiem neizdosies atgūt izmaksas par tūristu transportēšanu uz Ziemeļnorvēģiju.

(99)

Uzraudzības iestāde arī norāda, kā iepriekš aprakstīts, ka shēmas labumguvēji var atrasties gan Norvēģijā, gan ārvalstīs un ka tie var slēgt līgumus par čartera lidojumiem ar aviopārvadātājiem no Norvēģijas vai citām valstīm. Shēmas noteikumi vienlīdzīgi attieksies uz līdzvērtīgām situācijām. Tāpēc Uzraudzības iestāde uzskata, ka attiecīgā shēma nav diskriminējoša.

(100)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Uzraudzības iestāde secina, ka atbalsts ir samērīgs ar shēmas mērķi.

(101)

Uzraudzības iestāde 2012. gada 27. jūnija Lēmumā Nr. 246/12/COL šaubījās, vai atļaut īstenot attiecīgo shēmu pēc 2013. gada 31. decembra. Saskaņā ar saņemtajām piezīmēm, lai panāktu izmērojamu ietekmi uz reģiona attīstību, vajadzīgs ilgāks periods. Ņemot vērā šaubas, ko Uzraudzības iestāde Lēmumā Nr. 246/12/COL izteica par shēmas ietekmi uz attīstību un apdzīvotības sarukšanas novēršanu attiecīgajā reģionā, piemērotāks laikposms būtu trīs (3) gadi. Jebkurā gadījumā būtu regulāri no jauna jānovērtē vajadzība pēc darbības atbalsta un tā apmērs, lai nodrošinātu tā ilgstošu atbilstību attiecīgajam reģionam (59). Šādā ilgākā periodā būs vieglāk novērtēt shēmas ilgstošo ietekmi.

(102)

Tāpēc Norvēģijai pēc trim (3) gadiem būtu jāiesniedz ziņojums, kurā novērtēta shēmas ietekme uz tūrisma attīstību un apdzīvotības sarukšanas novēršanu reģionā, kā arī tās ietekme uz konkurenci, lai Uzraudzības iestāde varētu novērtēt shēmas vajadzīgumu un piemērotību.

(103)

Uzraudzības iestāde uzskata, ka Čartera lidojumu fonda shēma atbilst visiem EEZ līguma 61. panta 1. punkta noteikumiem un tāpēc tā ietver valsts atbalstu.

(104)

Ņemot vērā izklāstīto novērtējumu, Uzraudzības iestāde uzskata, ka Čartera lidojumu fonda shēma ir saderīga ar EEZ līgumu saskaņā ar tā 61. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzēto atkāpi.

(105)

Tomēr Uzraudzības iestāde apšaubīja shēmas piemērotību un ietekmi attiecībā uz reģiona attīstību un apdzīvotības sarukšanas novēršanu. Uzraudzības iestāde īpaši šaubījās par to, vai shēmas mērķus nevarētu sasniegt ar citiem līdzekļiem. Tāpēc tā secināja, ka shēmu var apstiprināt uz trim gadiem no šā lēmuma pieņemšanas dienas. Turklāt Norvēģijas iestādēm būs jāsagatavo un jāiesniedz shēmas novērtējums, kurā dokumentēta tās ietekme uz tūrisma attīstību reģionā un tā apdzīvotības sarukšanas novēršanu, kā arī tās ietekme uz konkurenci. Novērtējums jāizstrādā neatkarīgam ekspertam un jāiesniedz Uzraudzības iestādei.

(106)

Norvēģijas iestādēm tiek atgādināts, ka saskaņā ar 3. protokola II daļas 21. pantu saistībā ar Īstenošanas nosacījumu lēmuma 5.–6. pantu (60) tām ir pienākums iesniegt gada ziņojumus par shēmas īstenošanu.

(107)

Norvēģijas iestādēm arī atgādina, ka par visiem shēmas grozīšanas plāniem jāpaziņo Uzraudzības iestādei,