25.4.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/36

1.

Vai dalībvalstis, kas ir Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu līgumslēdzējas puses, saistībā ar līguma 7. pantu var izvēlēties veidu un metodi, kā savā iekšējā tiesību sistēmā īstenot noteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā?

2.

Vai Direktīvas 2004/38/EK 27. panta 1. punkts būtu jāinterpretē tā, ka pats fakts, ka EEZ dalībvalsts kompetentās iestādes, pamatojoties uz draudu novērtējumu, uzskata, ka organizācija, kurai attiecīgais indivīds ir piederīgs, ir saistīta ar organizēto noziedzību, un šis novērtējums ir balstīts uz uzskatu, ka organizētā noziedzība ir pieaugusi vietās, kur šādas organizācijas tikušas nodibinātas, ir pietiekams, lai Savienības pilsoni uzskatītu par draudu sabiedriskajai kārtībai un valsts drošībai attiecīgajā valstī?

3.

Saistībā ar atbildi uz otro jautājumu – vai tam ir kāda nozīme, ka dalībvalsts organizāciju, kurai attiecīgais indivīds ir piederīgs, ir pasludinājusi par nelikumīgu un ka dalība šādā organizācijā valstī ir aizliegta?

4.

Vai ir pietiekams pamats uzskatīt, ka pastāv draudi sabiedriskai kārtībai un valsts drošībai Direktīvas 2004/38/EK 27. panta 1. punkta izpratnē, ja EEZ dalībvalsts, kas ir Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu līgumslēdzēja puse, savos tiesību aktos kā sodāmu ir definējusi slepenu sadarbību ar citu personu saistībā ar tādas darbības veikšanu, kas tiek organizēta noziedzīgas organizācijas darbību ietvaros, vai arī šādi tiesību akti ir uzskatāmi par vispārēju profilaksi direktīvas 27. panta 2. punkta nozīmē. Šā jautājuma pamatā ir fakts, ka “organizētā noziedzība” valsts tiesību aktos attiecas uz trīs vai vairāku personu apvienību, kuras galvenais mērķis ir peļņas nolūkos tieši vai netieši veikt apzinātu noziedzīgu darbību vai kuras rīcība lielā mērā ietver šādas darbības veikšanu.

5.

Vai Direktīvas 2004/38/EK 27. panta 2. punkts būtu jāsaprot tādā nozīmē, ka direktīvas 27. panta 1. punktā minētos pasākumus attiecībā uz konkrētu indivīdu var piemērot tikai tad, ja dalībvalsts pierāda iespējamību, ka attiecīgais indivīds plāno iesaistīties darbībās, kuras ietver kādu noteiktu rīcību vai atturēšanos no tās, lai varētu uzskatīt, ka indivīda darbība rada faktiskus, attiecīgajā brīdī esošus un pietiekami nopietnus draudus, kas skar vienu no sabiedrības pamatinteresēm?