7.11.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 296/25 |
EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS
Nr. 522/12/COL
(2012. gada 19. decembris),
ar kuru astoņdesmit septīto reizi groza procesuālo un materiālo tiesību normas valsts atbalsta jomā, iekļaujot jaunu nodaļu par valsts atbalsta pasākumiem saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu pēc 2012. gada
EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE,
ŅEMOT VĒRĀ Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (1) un jo īpaši tā 61.–63. pantu un 26. protokolu,
ŅEMOT VĒRĀ Nolīgumu starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi (2) un jo īpaši tā 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 24. pantu,
ATGĀDINOT procesuālo un materiālo tiesību normas valsts atbalsta jomā, ko EBTA Uzraudzības iestāde pieņēma 1994. gada 19. janvārī (3),
tā kā:
Saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 24. pantu Iestāde īsteno EEZ līguma noteikumus par valsts atbalstu.
Saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas nolīguma 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu Iestāde sniedz paziņojumus vai izdod vadlīnijas par EEZ līgumā regulētajiem jautājumiem, ja šis Līgums vai Uzraudzības un Tiesas nolīgums to skaidri paredz vai ja Iestāde to uzskata par nepieciešamu,
2012. gada 22. maijā Eiropas Komisija pieņēma paziņojumu - “Pamatnostādnes par atsevišķiem valsts atbalsta pasākumiem saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu pēc 2012. gada.” (4)
Šis paziņojums attiecas arī uz Eiropas Ekonomikas zonu.
Jānodrošina EEZ valsts atbalsta normu vienāda piemērošana visā Eiropas Ekonomikas zonā.
Saskaņā ar EEZ līguma XV pielikuma beigu daļā iekļautās nodaļas “VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA” II punktu Iestādei pēc apspriešanās ar Komisiju ir jāpieņem tiesību akti, kas atbilst pieņemtajiem tiesību aktiem.
Ir veiktas apspriedes ar Eiropas Komisiju un EBTA valstīm,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Valsts atbalsta pamatnostādnes groza, iekļaujot jaunu nodaļu par valsts atbalsta pasākumiem saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu pēc 2012. gada. Jaunā nodaļa ir iekļauta šā lēmuma pielikumā.
2. pants
Autentisks ir tikai teksts angļu valodā.
Briselē, 2012. gada 19. decembrī
EBTA Uzraudzības iestādes vārdā –
Oda Helen SLETNES
priekšsēdētāja
Sverrir Haukur GUNNLAUGSSON
Kolēģijas loceklis
(1) EEZ līgums.
(2) “Uzraudzības un Tiesas nolīgums”.
(3) EEZ līguma 61. un 62. panta un Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola 1. panta piemērošanas un interpretācijas pamatnostādnes, ko Iestāde pieņēma un izdeva 1994. gada 19. janvārī, publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (turpmāk “OV”) L 231, 3.9.1994., 1. lpp., un EEZ papildinājumā Nr. 32, 3.9.1994., 1. lpp. (turpmāk “Valsts atbalsta pamatnostādnes”). Valsts atbalsta pamatnostādņu atjauninātā versija ir publicēta Iestādes tīmekļa vietnē: http://www.eftasurv.int/state-aid/legal-framework/state-aid-guidelines/
(4) Komisijas Paziņojums – “Pamatnostādnes par atsevišķiem valsts atbalsta pasākumiem saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu pēc 2012. gada” (OV C 158, 5.6.2012., 4. lpp.).
PIELIKUMS
ATBALSTS SAISTĪBĀ AR SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJU KVOTU TIRDZNIECĪBAS SISTĒMU PĒC 2012. GADA (1)
VALSTS ATBALSTA POLITIKA UN ETS DIREKTĪVA
1. |
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK (2) tika izveidota sistēma siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu tirdzniecībai Savienībā (ES ETS), savukārt ar Direktīvu 2009/29/EK (3), kas stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī, ES ETS tika uzlabota un paplašināta. Grozītā Direktīva 2003/87/EK (4) turpmāk tekstā ir saukta par ,,ETS direktīvu”. Direktīva 2009/29/EK ir daļa no tiesību aktu kopuma, kas ietver pasākumus, lai novērstu klimata pārmaiņas un veicinātu atjaunojamus energoresursus un zema oglekļa emisiju līmeņa enerģiju. Minētais tiesību aktu kopums galvenokārt tika izstrādāts, lai sasniegtu Savienības vispārējo mērķi vides jomā, proti, līdz 2020. gadam samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gadu un līdz 20 % palielinātu atjaunojamu energoresursu īpatsvaru kopējā Savienības enerģijas patēriņā. |
2. |
ETS direktīvā attiecībā uz atsevišķiem uzņēmumiem ir noteikti šādi īpaši pagaidu pasākumi: atbalsts, lai kompensētu elektroenerģijas cenu pieaugumu, kura iemesls ir tas, ka ES ETS piemērošanas rezultātā šajās cenās tiek iekļautas izmaksas par siltumnīcefekta gāzu emisijām (šīs izmaksas parasti dēvē par ,,netiešo emisiju izmaksām”), ieguldījumu atbalsts īpaši efektīvām spēkstacijām, tostarp jaunām spēkstacijām, kuras ir gatavas CO2 uztveršanai un ģeoloģiskai uzglabāšanai videi drošā veidā (gatavas oglekļa uztveršanai un uzglabāšanai, CCS gatavība), fakultatīvas, pagaidu bezmaksas kvotas elektroenerģijas nozarē dažās EBTA valstīs (5) un atsevišķu mazo iekārtu izslēgšana no ES ETS, ja ārpus ES ETS ietvara siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu var panākt ar zemākām administratīvām izmaksām. |
3. |
Īpašie un pagaidu pasākumi, kas noteikti ETS direktīvas īstenošanas kontekstā, ietver valsts atbalstu saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 1. punktu. Saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola II iedaļas 2. daļu, EBTA valstīm jāziņo par valsts atbalstu EBTA Uzraudzības iestādei un to nevar īsteno, kamēr EBTA Uzraudzības iestāde nav sniegusi savu apstiprinājumu. |
4. |
Lai nodrošinātu pārredzamību un tiesisko noteiktību, šajās pamatnostādnēs ir izskaidroti saderības kritēriji, kurus piemēros valsts atbalsta pasākumiem saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu, kas uzlabota un paplašināta ar Direktīvu 2009/29/EK. |
5. |
Atbilstoši samēra pārbaudei, kas izklāstīta 2005. gada valsts atbalsta rīcības plānā (6), valsts atbalsta kontroles galvenais mērķis ES ETS īstenošanas kontekstā ir nodrošināt, ka valsts atbalsta pasākumu rezultāts ir lielāks siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums nekā bez atbalsta, un nodrošināt, ka atbalsta pozitīvā ietekme pārsniedz tā negatīvo ietekmi konkurences izkropļojumu ziņā iekšējā tirgū. Valsts atbalstam jābūt nepieciešamam, lai sasniegtu ES ETS mērķi vides jomā (atbalsta nepieciešamība), un tam jābūt ierobežotam līdz minimālajam apjomam, kāds vajadzīgs, lai panāktu paredzēto vides aizsardzību (atbalsta samērīgums), nepamatoti nekropļojot konkurenci un tirdzniecību iekšējā tirgū. |
6. |
Tā kā ar Direktīvu 2009/29/EK ieviestos noteikumus piemēros no 2013. gada 1. janvāra, pirms minētā datuma valsts atbalstu nevar uzskatīt par nepieciešamu, lai samazinātu no šīs direktīvas izrietošo slogu. Tādēļ pasākumus, kurus aptver šīs pamatnostādnes, var atļaut tikai attiecībā uz izmaksām, kas radušās 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk; izņēmums ir atbalsts, kas saistīts ar fakultatīvām, pagaidu bezmaksas kvotām elektroenerģijas ražošanas modernizācijai (dažās EBTA valstīs) un kas noteiktos apstākļos var aptvert valsts plānā iekļautus ieguldījumus, kuri veikti pēc 2009. gada 25. jūnija. |
1. KONKRĒTIE PASĀKUMI, UZ KURIEM ATTIECAS ŠĪS PAMATNOSTĀDNES
1.1. Atbalsts uzņēmumiem nozarēs un apakšnozarēs, par kurām uzskata, ka tajās pastāv būtisks oglekļa emisiju pārvirzes risks, ko izraisa ES ETS kvotu izmaksu iekļaušana elektroenerģijas cenās (atbalsts par netiešo emisiju izmaksām)
7. |
Saskaņā ar ETS direktīvas 10.a panta 6. punktu EBTA valstis to nozaru vai apakšnozaru interesēs, par kurām uzskata, ka tajās pastāv ievērojams oglekļa emisiju pārvirzes risks, ko izraisa ar siltumnīcefekta gāzu emisijām saistīto izmaksu iekļaušana elektroenerģijas cenās (turpmāk – netiešo emisiju izmaksas), var piešķirt valsts atbalstu, lai kompensētu šīs izmaksas atbilstoši noteikumiem par valsts atbalstu. Šajās pamatnostādnēs ,,oglekļa emisiju pārvirze” nozīmē paredzamo siltumnīcefekta gāzu emisiju palielinājumu pasaulē tajā gadījumā, ja uzņēmumi pārvieto ražošanu ārpus EEZ, jo tie nevar novirzīt ES ETS izraisīto izmaksu pieaugumu uz patērētājiem, nezaudējot būtisku tirgus daļu. |
8. |
Oglekļa emisiju pārvirzes riska novēršana ir mērķis vides jomā, jo atbalsta nolūks ir nepieļaut pasaulē siltumnīcefekta gāzu emisiju palielinājumu, kura iemesls ir ražošanas pārvietošana ārpus EEZ gadījumā, ja netiks panākts saistošs starptautisks nolīgums par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu. Vienlaikus atbalsts par netiešo emisiju izmaksām var negatīvi ietekmēt ES ETS efektivitāti. Ja šis atbalsts nav mērķtiecīgs, tas atbrīvotu atbalsta saņēmējus no netiešo emisiju izmaksām, tādējādi ierobežojot motivāciju samazināt emisijas un ieviest inovāciju nozarē. Rezultātā emisiju samazināšanas izmaksas galvenokārt būtu jāsedz citām ekonomikas nozarēm. Turklāt šāds valsts atbalsts var radīt būtiskus konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū, jo īpaši tad, ja dažādās EEZ valstīs dažādu budžeta ierobežojumu dēļ atšķiras attieksme pret vienas un tās pašas nozares uzņēmumiem. Tāpēc ar šīm pamatnostādnēm jāpanāk trīs konkrēti mērķi: samazināt oglekļa emisiju pārvirzes risku, saglabāt ES ETS mērķi, lai panāktu izmaksu ziņā lietderīgu dekarbonizāciju, un samazināt konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū. |
9. |
Direktīvas 2009/29/EK pieņemšanas gaitā Komisija nāca klajā ar paziņojumu (7), izklāstot tajā galvenos principus, kurus tā plāno piemērot valsts atbalstam par netiešo emisiju izmaksām, lai nepieļautu nepamatotus konkurences izkropļojumus. |
10. |
Komisija Savienības mērogā novērtēja, cik lielā mērā nozarē vai apakšnozarē ir iespējams netiešo emisiju izmaksas iekļaut ražojuma cenā, nezaudējot būtisku tirgus daļu tādām iekārtām ārpus Savienības, kuras emitē vairāk oglekļa. |
11. |
Atbalsta maksimālā summa, ko EEZ valstis var piešķirt, ir jāaprēķina pēc formulas, ar kuru ņem vērā iekārtas ražošanas bāzes līmeni vai iekārtas elektroenerģijas patēriņa bāzes līmeni, kā tie definēti šajās pamatnostādnēs, kā arī CO2 emisijas koeficientu elektroenerģijai, ko piegādā sadedzināšanas iekārtas dažādos ģeogrāfiskos reģionos. Tādu elektroenerģijas piegādes līgumu gadījumā, kuros nav iekļautas CO2 izmaksas, valsts atbalsts netiks piešķirts. Minētā formula nodrošina, ka atbalsts ir samērīgs un saglabā stimulus elektroenerģijas patēriņa efektivitātei un pārejai no “pelēkās” uz “zaļo” elektroenerģiju saskaņā ar Direktīvas 2009/29/EK 27. apsvērumu. |
12. |
Turklāt, lai samazinātu konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū un saglabātu ES ETS mērķi panākt izmaksu ziņā lietderīgu dekarbonizāciju, ar atbalstu nav pilnībā jākompensē elektroenerģijas cenās ietvertās EUA izmaksas, un tas jāsamazina laika gaitā. Atbalsta intensitāte, kas samazinās, ir ļoti svarīga saistībā ar darbības valsts atbalstu, lai nepieļautu atkarību no atbalsta. Turklāt šāda intensitāte saglabās gan ilgtermiņa stimulus pilnībā internalizēt vides ārējos aspektus, gan īstermiņa stimulus pāriet uz tehnoloģijām, kas rada mazākas CO2 emisijas, vienlaikus uzsverot atbalsta pagaidu raksturu un veicinot pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni. |
1.2. Ieguldījumu atbalsts īpaši efektīvām spēkstacijām, tostarp jaunām spēkstacijām, kuras ir gatavas oglekļa uztveršanai un uzglabāšanai (CCS)
13. |
Saskaņā ar Komisijas paziņojumu Eiropadomei (8) attiecībā uz ETS direktīvas 10. panta 3. punktu par kvotu izsolēs iegūto ieņēmumu izmantojumu EEZ valstis laikposmā no 2013. gada līdz 2016. gadam minētos ieņēmumus var arī izmantot, lai atbalstītu īpaši efektīvu spēkstaciju celtniecību, tostarp tādu jauno enerģijas ražošanas spēkstaciju celtniecību, kuras ir gatavas oglekļa uztveršanai un uzglabāšanai (CCS). Tomēr saskaņā ar 33. pantu Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvā 2009/31/EK par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu (9) EEZ valstīm ir jānodrošina, ka to sadedzināšanas iekārtu operatori, kuru elektroenerģijas ražošanas jauda pārsniedz 300 megavatus, ir novērtējuši, vai ir izpildīti konkrēti nosacījumi, proti, vai ir pieejamas piemērotas uzglabāšanas vietas, vai transportēšanas iekārtas ir tehniski un ekonomiski iespējamas un vai turpmāka pielāgošana CO2 uztveršanai ir tehniski un ekonomiski iespējama. Ja novērtējums ir pozitīvs, objektā ir jāparedz piemērota vieta iekārtām, kas ir vajadzīgas CO2 uztveršanai un saspiešanai (10). |
14. |
Ar minēto atbalstu jācenšas uzlabot vides aizsardzību ar mērķi panākt, ka CO2 emisijas ir mazākas salīdzinājumā ar jaunāko tehnoloģiju, un novērst tirgus nepilnību, panākot būtisku ietekmi uz vides aizsardzību. Atbalstam jābūt nepieciešamam, stimulējošam un samērīgam. Uz atbalstu, kas paredzēts oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas īstenošanai, šo pamatnostādņu darbības joma neattiecas, un tas jau ir novērtēts atbilstoši citiem spēkā esošajiem noteikumiem par valsts atbalstu, jo īpaši saskaņā ar nodaļu par pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai (11). |
15. |
Lai nodrošinātu atbalsta samērīgumu, atbalsta maksimālai intensitātei jābūt atšķirīgai atkarībā no jaunās spēkstacijas ieguldījuma vides aizsardzības uzlabošanā un CO2 emisiju samazināšanā (ETS direktīvas mērķis). Tāpēc pilnas CCS ķēdes (t. i., CO2 uztveršanas, transportēšanas un uzglabāšanas sistēmas būvniecība un faktiskais darbības sākums) īstenošanas uzsākšana, ko veic jaunas spēkstacijas pirms 2020. gada, ir jāatalgo salīdzinājumā ar jaunām spēkstacijām, kas ir gatavas oglekļa uztveršanai un uzglabāšanai, bet kuras pirms 2020. gada neuzsāk CCS īstenošanu. Turklāt, ja tiek izskatīti divi līdzīgi projekti saistībā ar jaunām spēkstacijām, kas ir gatavas oglekļa uztveršanai un uzglabāšanai, tad atbalsta pieļaujamā maksimālā intensitāte ir lielāka to projektu gadījumā, kuri ir izvēlēti patiesā konkursa procedūrā, balstoties uz skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem, kas efektīvi nodrošinās, ka atbalsts ir ierobežots līdz nepieciešamajam minimālajam apjomam un veicina konkurenci elektroenerģijas ražošanas tirgū. Šādos apstākļos var pieņemt, ka attiecīgie piedāvājumi atspoguļo visus iespējamos ieguvumus, ko varētu radīt papildu ieguldījums. |
1.3. Atbalsts saistībā ar fakultatīvām, pagaidu bezmaksas kvotām elektroenerģijas ražošanas modernizācijai
16. |
Saskaņā ar ETS direktīvas 10.c pantu EEZ valstīm, kas izpilda konkrētus nosacījumus saistībā ar sava valsts elektroenerģijas tīkla savienojamību vai fosilā kurināmā īpatsvaru elektroenerģijas ražošanā un IKP līmeni uz vienu iedzīvotāju salīdzinājumā ar Savienības vidējo rādītāju, ir iespēja uz laiku atkāpties no pilnīgu izsoļu principa un piešķirt bezmaksas kvotas elektroenerģijas ražošanas iekārtām, kas darbojušās līdz 2008. gada 31. decembrim, vai elektroenerģijas ražošanas iekārtām, kurās līdz 2008. gada 31. decembrim modernizācijas nolūkos faktiski sākts ieguldījumu process. Apmaiņā pret bezmaksas kvotu piešķiršanu elektroenerģijas ražošanas iekārtām atbilstīgo EEZ valstu pienākums ir iesniegt valsts plānu par ieguldījumiem (,,valsts plāns”), nosakot tajā ieguldījumus, kurus bezmaksas kvotu saņēmēji vai citi operatori paredz infrastruktūras modernizēšanai un atjaunināšanai, tīro tehnoloģiju ieviešanai un sava energoavotu sadalījuma un piegāžu avotu diversifikācijai. |
17. |
Minētā atkāpe no pilnīgu izsoļu principa, piešķirot pagaidu bezmaksas kvotas, ietver valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē, jo EEZ valstis atsakās no ieņēmumiem bezmaksas kvotu piešķiršanas rezultātā un sniedz selektīvas priekšrocības elektroenerģijas ražotājiem. Elektroenerģijas ražotāji var konkurēt ar elektroenerģijas ražotājiem citās EEZ valstīs, kas rezultātā var kropļot vai draud kropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību iekšējā tirgū. Valsts atbalsts ir konstatējams arī saistībā ar ieguldījumiem, kurus bezmaksas kvotu saņēmēji īstenos par mazākām izmaksām. |
1.4. Atbalsts saistībā ar mazu iekārtu un slimnīcu izslēgšanu no ES ETS
18. |
Saskaņā ar ETS direktīvas 27. pantu EEZ valstis var no ES ETS izslēgt mazas iekārtas un slimnīcas, ja uz tām attiecināti pasākumi, kas ļauj panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju līdzvērtīgu samazinājumu. EEZ valstis var ierosināt pasākumus, kuri piemērojami mazām iekārtām un slimnīcām un kuri emisiju samazināšanu veicinās līdzvērtīgā mērā kā ES ETS. Minētā iespēja izslēgt šādas iekārtas un slimnīcas no ES ETS ir paredzēta, lai panāktu maksimālu ieguvumu administratīvo izmaksu samazinājuma ziņā par katru no ETS izslēgto CO2 ekvivalenta tonnu. |
19. |
Mazu iekārtu un slimnīcu izslēgšana no ES ETS var ietvert valsts atbalstu. EEZ valstīm ir liela rīcības brīvība attiecībā uz lēmumiem par to, vai izslēgt mazas iekārtas no ES ETS un, ja jā, tad kāda veida iekārtas var izslēgt, kā arī lemt par to, kāda veida pasākumi ir nepieciešami. Tāpēc nevar izslēgt iespēju, ka EEZ valstu noteiktie pasākumi var radīt no ES ETS izslēgtajām mazām iekārtām vai slimnīcām ekonomiskas priekšrocības, kas varētu kropļot vai draud kropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību iekšējā tirgū. |
2. PIEMĒROŠANAS JOMA UN DEFINĪCIJAS
2.1. Šo pamatnostādņu piemērošanas joma
20. |
Šīs pamatnostādnes piemēro tikai konkrētiem atbalsta pasākumiem, kas noteikti ETS direktīvas īstenošanas kontekstā. Nodaļa par Pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai (12) neatbilst šiem pasākumiem. |
2.2. Definīcijas
21. |
Šīm pamatnostādnēm izmanto I papildinājumā iekļautās definīcijas. |
3. SADERĪGA ATBALSTA PASĀKUMI SASKAŅĀ AR EEZ LĪGUMA 61. PANTA 3. PUNKTU
22. |
Valsts atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, ja tā rezultātā tiek uzlabota vides aizsardzība (siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums), neradot tādu nelabvēlīgu iespaidu uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm. Novērtējot atbalsta pasākuma saderību, EBTA Uzraudzības iestāde izvērtē samēru starp atbalsta pasākuma pozitīvo ietekmi, lai sasniegtu kopīgu interešu mērķi, un tā potenciāli negatīvo blakus iedarbību, piemēram, tirdzniecības un konkurences kropļošanu. Tāpēc atbalsta shēmu ilgums nedrīkst pārsniegt šo pamatnostādņu darbības ilgumu. Tas neskar EBTA valsts iespēju atkārtoti paziņot par pasākumu, kura ilgums pārsniedz termiņu, kas noteikts EBTA Uzraudzības iestādes lēmumā, ar kuru tiek atļauta atbalsta shēma. |
3.1. Atbalsts uzņēmumiem nozarēs un apakšnozarēs, par kurām uzskata, ka tajās pastāv būtisks oglekļa emisiju pārvirzes risks, ko izraisa ES ETS kvotu izmaksu iekļaušana elektroenerģijas cenās (atbalsts par netiešo emisiju izmaksām)
23. |
Atbalsts, kas piešķirts II papildinājumā uzskaitītajās nozarēs un apakšnozarēs, lai kompensētu tās izmaksas par ES ETS kvotu izmaksu iekļaušanu elektroenerģijas cenās, kuras no 2013. gada 1. janvāra ir radušās ETS direktīvas īstenošanas rezultātā, tiks uzskatīts par saderīgu ar iekšējo tirgu EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, ja tiek ievēroti šajā iedaļā izklāstītie nosacījumi. |
Atbalsta mērķis un nepieciešamība
24. |
Šo pamatnostādņu nolūkā šā atbalsta mērķis ir novērst būtisku oglekļa emisiju pārvirzes risku, kuru izraisa EUA izmaksu iekļaušana atbalsta saņēmēja segtajās elektroenerģijas cenās, ja tā konkurentiem no trešām valstīm nerodas līdzīgas CO2 izmaksas, kas ietekmē viņu elektroenerģijas cenas, un ja atbalsta saņēmējs nespēj šīs izmaksas iekļaut produkta cenās, nezaudējot būtisku tirgus daļu. |
25. |
Šo pamatnostādņu nolūkā uzskata, ka būtisks oglekļa emisiju pārvirzes risks pastāv tikai tad, ja atbalsta saņēmējs darbojas vienā no II papildinājumā uzskaitītajām nozarēm vai apakšnozarēm. |
Atbalsta maksimālā intensitāte
26. |
Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 85 % no attiecināmajām izmaksām, kas radušās 2013., 2014. un 2015. gadā, 80 % no attiecināmajām izmaksām, kas radušās 2016., 2017. un 2018. gadā, un 75 % no attiecināmajām izmaksām, kas radušās 2019. un 2020. gadā. |
Atbalsta maksimālās summas aprēķināšana
27. |
Atbalsta maksimālā summa, kas maksājama par katru iekārtu par produktu ražošanu II papildinājumā uzskaitītajās nozarēs un apakšnozarēs, ir jāaprēķina pēc šādas formulas:
|
28. |
Ja iekārtā ražo produktus, kuriem ir piemērojama elektroenerģijas patēriņa efektivitātes līmeņatzīme, kas minēta III papildinājumā, un produktus, kuriem ir piemērojama alternatīva elektroenerģijas patēriņa efektivitātes līmeņatzīme, tad katram produktam vajadzīgais elektroenerģijas patēriņš ir jāsadala atbilstoši konkrētajai katra produkta ražošanas tonnāžai. |
29. |
Ja iekārtā ražo produktus, par kuriem ir tiesības saņemt atbalstu (t. i., tie attiecas uz II papildinājumā uzskaitītajām nozarēm vai apakšnozarēm, kuras ir tiesīgas saņemt atbalstu), un produktus, par kuriem nav tiesību saņemt atbalstu, tad maksimālo atbalsta summu aprēķina tikai attiecībā uz produktiem, par kuriem ir tiesības saņemt atbalstu. |
30. |
Atbalstu saņēmējam var izmaksāt gadā, kurā radušies izdevumi, vai nākamajā gadā. Ja atbalstu izmaksā gadā, kurā radušies izdevumi, ir jāievieš ex post maksājumu korekcijas mehānisms, lai nodrošinātu, ka visas pārmaksātās atbalsta summas tiks atmaksātas līdz nākamā gada 1. jūlijam. |
Stimulējošā iedarbība
31. |
Uzskata, ka stimulējošās ietekmes prasība ir ievērota, ja ir izpildīti visi 3.1. iedaļā izklāstītie nosacījumi. |
3.2. Ieguldījumu atbalsts jaunām īpaši efektīvām spēkstacijām, tostarp jaunām spēkstacijām, kuras ir gatavas oglekļa uztveršanai un uzglabāšanai
32. |
Ieguldījumu atbalstu, kas laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim ir piešķirts jaunām īpaši efektīvām spēkstacijām, uzskatīs par saderīgu ar iekšējo tirgu EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, ja ir izpildīti šajā iedaļā izklāstītie nosacījumi. |
33. |
Ieguldījumu atbalstu jaunām īpaši efektīvām spēkstacijām drīkst piešķirt tikai tad, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
|
Atbalsta mērķis un nepieciešamība
34. |
EBTA valstīm jāapliecina, ka atbalsts, kam ir būtiska ietekme uz vides aizsardzību, novērš tirgus nepilnību. Atbalstam ir jābūt stimulējošam, t. i., tā rezultātam jāmaina atbalsta saņēmēja rīcība; minēto stimulējošo ietekmi apliecina, izmantojot hipotētisku scenāriju, kas sniedz pierādījumus, ka, nesaņemot atbalstu, saņēmējs nebūtu veicis ieguldījumus. Turklāt atbalstīto projektu nedrīkst uzsākt pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas. Visbeidzot, EBTA valstīm jāapliecina, ka atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm, jo īpaši gadījumos, kad atbalsts paredzēts ierobežotam saņēmēju skaitam vai kad atbalsts var nostiprināt saņēmēja stāvokli tirgū (uzņēmuma grupas līmenī). |
Attiecināmās izmaksas
35. |
Attiecināmās izmaksas ietvers vienīgi kopējās ieguldījumu izmaksas jaunajā iekārtā (materiālos un nemateriālos aktīvus), kuras ir obligāti vajadzīgas jaunās spēkstacijas būvniecībai. Turklāt oglekļa uztveršanai un uzglabāšanai gatavas spēkstacijas būvniecības gadījumā attiecināmās izmaksas būs izmaksas, kas vajadzīgas, lai apliecinātu pilnas CCS ķēdes īstenošanas vispārējo ekonomisko un tehnisko iespējamību. Saskaņā ar šīm pamatnostādnēm izmaksas par oglekļa uztveršanas, transportēšanas un uzglabāšanas ierīču uzstādīšanu nebūs attiecināmās izmaksas, jo CCS īstenošanai paredzētais atbalsts jau ir novērtēts saskaņā ar nodaļu par Valsts atbalsta pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai. |
Atbalsta maksimālā intensitāte
36. |
Attiecībā uz īpaši efektīvām jaunām spēkstacijām, kas ir gatavas oglekļa uztveršanai un uzglabāšanai un uzsāk pilnas CCS ķēdes īstenošanu pirms 2020. gada, atbalsts nedrīkst pārsniegt 15 % no attiecināmajām izmaksām. |
37. |
Atbalsts nedrīkst pārsniegt 10 % no attiecināmajām izmaksām attiecībā uz īpaši efektīvām jaunām spēkstacijām, kas ir gatavas oglekļa uztveršanai un uzglabāšanai, bet kuras neuzsāk pilnas CCS ķēdes īstenošanu pirms 2020. gada un kurām atbalsts ir piešķirts patiesā konkursa procedūrā, kas veicina i) videi visdraudzīgāko elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju izmantošanu jaunajā spēkstacijā, kā rezultātā CO2 emisijas ir mazākas salīdzinājumā ar jaunāko tehnoloģiju, un sekmē ii) konkurenci elektroenerģijas ražošanas tirgū. Šādai konkursa procedūrai jābalstās uz skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem un jānodrošina, ka tajā piedalās pietiekams uzņēmumu skaits. Turklāt ar konkursa procedūru saistītajam budžetam ir jābūt saistošam ierobežojumam tādā nozīmē, ka ne visi dalībnieki var saņemt atbalstu. |
38. |
Attiecībā uz īpaši efektīvām jaunām spēkstacijām, kas neatbilst 36. un 37. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, atbalsts nedrīkst pārsniegt 5 % no attiecināmajām izmaksām. |
39. |
Gadījumā, ja pilnas CCS ķēdes īstenošana netiek uzsākta pirms 2020. gada, atbalstu samazina līdz 5 % no ieguldījuma attiecināmajām izmaksām vai līdz 10 % tad, ja ir izpildīti 3.2. iedaļas 37. punktā izklāstītie nosacījumi. Ja atbalsts ir izmaksāts avansa maksājuma veidā, EBTA valstis atgūst pārmaksāto atbalsta summu. |
3.3. Atbalsts saistībā ar fakultatīvām, pagaidu bezmaksas kvotām elektroenerģijas ražošanas modernizācijai
40. |
No 2013. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim valsts atbalstu, kas saistīts ar fakultatīvām, pagaidu bezmaksas kvotām elektroenerģijas ražošanas modernizācijai un valsts plānos iekļautajiem ieguldījumiem saskaņā ar ETS direktīvas 10.c pantu, uzskatīs par saderīgu ar iekšējo tirgu EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, ja tiek ievēroti visi turpmāk minētie nosacījumi:
|
Stimulējošā iedarbība
Uzskata, ka stimulējošā ietekme pastāv to ieguldījumu gadījumā, kuri veikti pēc 2009. gada 25. jūnija.
Attiecināmās izmaksas
41. |
Attiecināmās izmaksas nedrīkst pārsniegt valsts plānā uzskaitītās kopējās ieguldījumu izmaksas (materiālos un nemateriālos aktīvus), kuras atbilst vienam saņēmējam piešķiramo bezmaksas kvotu tirgus vērtībai (kas aprēķināta saskaņā ar Komisijas 2011. gada 29. marta paziņojumu (17) vai attiecīgo norāžu dokumentu, ko piemēro atbalsta piešķiršanas brīdī) neatkarīgi no attiecīgās iekārtas radītajām darbības izmaksām un ieguvumiem. |
Atbalsta maksimālā intensitāte
42. |
Atbalsts nedrīkst pārsniegt 100 % no attiecināmajām izmaksām. |
3.4. Atbalsts saistībā ar mazu iekārtu un slimnīcu izslēgšanu no ES ETS
43. |
Atbalstu, kas izpaužas kā mazu iekārtu vai slimnīcu izslēgšana (kuras no 2013. gada 1. janvāra ir izslēgtas no ES ETS), uzskatīs par saderīgu ar iekšējo tirgu EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, ja uz mazām iekārtām vai slimnīcām ir attiecināti pasākumi, kas ļauj panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju līdzvērtīgu samazinājumu ETS direktīvas 27. panta izpratnē un ja EBTA valsts izpilda ETS direktīvas 27. pantā izklāstītos nosacījumus. |
Stimulējošā iedarbība
44. |
Uzskata, ka stimulējošās ietekmes prasība ir ievērota, ja ir izpildīti visi 3.4. iedaļā izklāstītie nosacījumi. |
3.5. Samērīgumus
45. |
EBTA valstij ir jāapliecina, ka saņēmējam piešķiramā atbalsta summa ir ierobežota līdz nepieciešamajam minimālajam apjomam. Jo īpaši EBTA valstis var piešķirt atbalstu ar mazāku atbalsta intensitāti, nekā minēts šajās pamatnostādnēs. |
4. KUMULĀCIJA
46. |
Šajās pamatnostādnēs noteiktās atbalsta maksimālās robežas nedrīkst pārsniegt neatkarīgi no tā, vai atbalstu pilnībā finansē no valsts resursiem vai daļēji no Savienības resursiem. |
47. |
Atbalstu, ko uzskata par saderīgu saskaņā ar šīm pamatnostādnēm, nedrīkst apvienot ar citu valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē vai ar citiem Savienības finansējuma veidiem, ja šādas pārklāšanās rezultātā atbalsta intensitāte ir lielāka par šajās pamatnostādnēs noteikto intensitāti. Tomēr gadījumos, kad šo pamatnostādņu aptverto atbalsta pasākumu attiecināmās izmaksas pilnībā vai daļēji ir attiecināmas arī saistībā ar citiem mērķiem piešķiramu atbalstu, kopīgajai daļai piemēro izdevīgāko atbalsta maksimālo robežu saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem. |
5. NOBEIGUMA NOTEIKUMI
5.1. Gada ziņojumi
48. |
Saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola II daļu (18) un 2004. gada 14. jūlija Lēmumu Nr. 195/04/COL (19) EBTA valstīm ir jāiesniedz gada ziņojumi EBTA Uzraudzības iestādei. |
49. |
Papildus Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola II daļā un Lēmumā Nr. 195/04/COL minētajām prasībām, gada ziņojumos par atbalsta pasākumiem vides jomā ir jāiekļauj papildu informācija par atbilstošajām apstiprinātajām shēmām. Jo īpaši EBTA valstīm savos gada ziņojumos jāiekļauj šāda informācija:
|
50. |
EBTA Uzraudzības iestāde regulāri uzraudzīs 3.1. iedaļā aprakstīto atbalstu, kas piešķirts uzņēmumiem nozarēs un apakšnozarēs, par kurām uzskata, ka tajās pastāv būtisks oglekļa emisiju pārvirzes risks, ko izraisa ES ETS kvotu izmaksu iekļaušana elektroenerģijas cenās. Šajā nolūkā Komisija atjauninās tās rīcībā esošo informāciju par elektroenerģijas cenās iekļauto netiešo izmaksu apmēru un iespējamām sekām oglekļa emisiju pārvirzei. |
51. |
Attiecībā uz atbalstu, kas piešķirts īpaši efektīvām jaunām spēkstacijām, tostarp tādām, kas ir gatavas oglekļa uztveršanai un uzglabāšanai, EBTA valstīm savos gada ziņojumos jāiekļauj šāda informācija:
|
5.2. Pārredzamība
52. |
EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka ir nepieciešami turpmāki pasākumi, lai uzlabotu valsts atbalsta pārredzamību EBTA valstīs. Jo īpaši ir jānodrošina, lai EBTA valstīm, uzņēmumiem, ieinteresētajām personām un EBTA Uzraudzības iestādei būtu viegli pieejams visu piemērojamo vides atbalsta shēmu pilns teksts. |
53. |
Minēto mērķi var sasniegt, izveidojot tīmekļa vietnes. Šajā nolūkā, novērtējot atbalsta shēmas, EBTA Uzraudzības iestāde regulāri pieprasīs attiecīgajai EBTA valstij publicēt tiešsaistē visu galīgo atbalsta shēmu pilnu tekstu un paziņot EBTA Uzraudzības iestādei publikācijas interneta adresi. |
5.3. Uzraudzība
54. |
EBTA valstīm jānodrošina sīka uzskaite par atbalsta piešķiršanu visiem pasākumiem. Šajā uzskaitē jāiekļauj visa informācija, kas vajadzīga, lai pārliecinātos, ka ir izpildīti nosacījumi par attiecināmām izmaksām un atbalsta maksimāli pieļaujamo intensitāti, un tā jāuzglabā 10 gadus no dienas, kad atbalsts piešķirts, un jāiesniedz EBTA Uzraudzības iestādei pēc tās pieprasījuma. |
5.4. Piemērošanas laikposms un pārskatīšana
55. |
EBTA Uzraudzības iestāde piemēros šīs pamatnostādnes no dienas, kad tās publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un EEZ pielikumā. |
56. |
Pamatnostādnes piemēros līdz 2020. gada 31. decembrim. Pēc konsultēšanās ar EBTA valstīm EBTA Uzraudzības iestāde var tās grozīt pirms šī datuma, pamatojoties uz svarīgiem konkurences politikas vai vides politikas apsvērumiem vai ņemot vērā citas EEZ politikas jomas vai starptautiskās saistības. Šādi grozījumi var būt nepieciešami, jo īpaši ņemot vērā turpmākos starptautiskos nolīgumus klimata pārmaiņu jomā, kā arī turpmākos tiesību aktus EEZ šajā jomā. EBTA Uzraudzības iestāde var pārskatīt šīs pamatnostādnes reizi divos gados pēc to pieņemšanas. |
57. |
EBTA Uzraudzības iestāde piemēros šīs pamatnostādnes visiem tiem paziņotajiem atbalsta pasākumiem, par kuriem tai jāpieņem lēmums pēc pamatnostādņu publicēšanas Eiropas Oficiālajā Vēstnesī un EEZ pielikumā, pat tad, ja par projektiem paziņots pirms pamatnostādņu publicēšanas. EBTA Uzraudzības iestāde piemēros noteikumus, kas izklāstīti nodaļā Valsts atbalsta pamatnostādnes par noteikumiem, kas piemērojami nelikumīga valsts atbalsta novērtēšanai (20), visiem nelikumīgiem atbalstiem. |
(1) Šīs pamatnostādnes attiecas uz Eiropas Komisijas pamatnostādnēm par dažiem valsts atbalsta pasākumiem saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu pēc 2012. gada (OV C 158, 5.6.2012., 4. lpp.). Iestādes Valsts atbalsta pamatnostādnes ir publicētas Iestādes tīmekļa vietnē http://www.eftasurv.int/state-aid/legal-framework/state-aid-guidelines/
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK, OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp. Direktīva iekļauta EEZ līgumā XX pielikuma 21.a punkta (l) apakšpunktā.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/29/EK, ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu, OV L 140, 5.6.2009., 63. lpp. Direktīva iekļauta EEZ līgumā XX pielikuma 21.a punkta (l) apakšpunktā.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 27. oktobra Direktīva 2004/101/EK, OV L 338, 13.11.2004., 18. lpp.; Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/101/EK (OV L 8, 13.1.2009., 3. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. decembra Regula (EK) Nr. 219/2009, OV L 87, 31.3.2009., 109. lpp.
(5) Šajās pamatnostādnēs termins “EBTA valstis” attiecas uz Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju, bet ne uz Šveici – lai gan tā ir EBTA valsts, tā nav pievienojusies EEZ.
(6) Valsts atbalsta rīcības plāns - Mazāks un mērķtiecīgāks valsts atbalsts: plāns valsts atbalsta reformai 2005.–2009. gadam, COM(2005) 107 galīgā redakcija, 7.6.2005.
(7) Skatīt 15713/1/08REV1. pielikuma II pielikumu, 2008. gada 18. novembris (25.11.), http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+TA+P6-TA-2008-0610+0+DOC+XML+V0//LV
(8) Padomes Ģenerālsekretariāta ,,I/A” piezīmes papildinājums, kas adresēts PASTĀVĪGO PĀRSTĀVJU KOMITEJAI/ PADOMEI, 8033/09 ADD 1 REV 1, 2009. gada 31. marts.
(9) Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/31/EK par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 85/337/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2000/60/EK, 2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK, 2008/1/EK un Regulā (EK) Nr. 1013/2006, OV L 140, 5.6.2009., 114. lpp. Direktīva iekļauta EEZ līguma XX pielikuma 1.a, 1.f, 1.i, 13.ca, 19.a, 21.at un 32.c punktā.
(10) Sk. 9. zemsvītras piezīmi..
(11) OV L 144, 10.6.2010., 1. lpp., EEZ pielikums Nr. 29, 10.6.2010, 1. lpp. Nodaļa atbilst Eiropas Komisijas paziņojumam par Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai (OV C 82, 1.4.2008., 1. lpp.).
(12) OV L 144, 10.6.2010., 1. lpp., EEZ pielikums Nr. 29, 10.6.2010., 1. lpp. Nodaļa atbilst Eiropas Komisijas paziņojumam par Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai (OV C 82, 1.4.2008., 1. lpp.).
(13) OV L 343, 23.12.2011., 91. lpp. Direktīva iekļauta EEZ līguma IV pielikuma 24. punktā.
(14) Komisijas 2011. gada 29. marta paziņojums par norādēm, kas attiecas uz metodiku, ar kuru piešķir pagaidu bezmaksas kvotas iekārtām elektroenerģijas ražošanai saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta 3. punktu, C(2011) 1983 galīgā redakcija, 29.3.2011.
(15) Komisijas paziņojums – Norāžu dokuments par Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta piemērošanu izvēles kārtā, OV C 99, 31.3.2011., 9. lpp.
(16) Skatīt 15. zemsvītras piezīmi.
(17) Skatīt 15. zemsvītras piezīmi.
(18) Uzraudzības un Tiesas 3. protokola II daļa atspoguļo Padomes 1999. gada 22. martam Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.). Regula (EK) Nr. 659/1999 tika iekļauta EEZ līguma 26. protokolā.
(19) Lēmums Nr. 195/04/COL (OV L 139, 25.5.2006., 37. lpp., EEZ papildinājums Nr. 26, 25.5.2006., 1. lpp.) atbilst Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulai (EK) Nr. 794/2004 (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.), ar kuru īsteno Regulu (EK) Nr. 659/1999.
(20) OV L 73, 19.3.2009., 23. lpp., EEZ pielikums Nr. 15, 19.3.2009., 6. lpp. Šī nodaļa attiecas uz Komisijas paziņojumu par noteikumu, kas piemērojami nelikumīga valsts atbalsta novērtēšanai, noteikšanu (OV C 119, 22.5.2002., 22. lpp.).
I papildinājums
Definīcijas
Šīm pamatnostādnēm izmanto šādas definīcijas:
— |
“atbalsts” ir visi pasākumi, kas atbilst kritērijiem, kuri noteikti EEZ līguma 61. panta 1. punktā; |
— |
“atbalsta piešķiršanas laikposms” ir viens vai vairāki gadi 2013.–2020. gada laikposmā. Ja EBTA valsts vēlas piešķirt atbalstu, kas atbilst īsākam laikposmam, tai kā atsauces punkts jāpieņem atbalsta saņēmēju uzņēmējdarbības gads un jāpiešķir atbalsts uz gada bāzes; |
— |
“atbalsta maksimālā intensitāte” ir atbalsta kopējā summa, kas izteikta kā attiecināmo izmaksu procentuālā daļa. Visi izmantojamie lielumi ir pirms jebkādu nodokļu vai citu maksu atskaitīšanas. Ja atbalstu piešķir citā veidā, nevis kā dotāciju, atbalsta summu izsaka kā dotācijas vērtības ekvivalentu. Atbalsts, kas izmaksājams vairākās daļās, ir jāaprēķina atbilstīgi tā kopējai neto pašreizējai vērtībai pirmā maksājuma piešķiršanas brīdī, izmantojot attiecīgo EBTA Uzraudzības iestādes atsauces likmi vērtības diskontēšanai šajā laikposmā. Atbalsta intensitāti aprēķina katram saņēmējam; |
— |
“autonoma ražošana” ir elektroenerģijas ražošana ar iekārtu, kas nav “elektroenerģijas ražošanas iekārta” Direktīvas 2003/87/EK 3. panta u) punkta izpratnē; |
— |
“saņēmējs” ir uzņēmums, kas saņem atbalstu; |
— |
“CCS gatavība” nozīmē, ka par iekārtu ir apliecināts, ka ir pieejamas piemērotas uzglabāšanas vietas, ka transportēšanas risinājumi ir tehniski un ekonomiski iespējami un ka turpmāka pielāgošana CO2 uztveršanai ir tehniski un ekonomiski iespējama, kolīdz ir nodrošināti pietiekami tirgus stimuli CO2 cenu robežvērtības veidā. Jo īpaši CCS gatavībai ir nepieciešams:
|
— |
“vides aizsardzība” ir jebkura darbība, kuras mērķis ir labot vai novērst atbalsta saņēmēja darbības radītu kaitējumu fiziskajai videi vai dabas resursiem, mazināt šāda kaitējuma risku vai efektīvāk izmantot dabas resursus, tostarp izmantojot energotaupības pasākumus un atjaunojamu energoresursu avotus; |
— |
“Eiropas Savienības kvota (EUA)” ir pārvedama atļauja noteiktā laikposmā emitēt vienu tonnu CO2 ekvivalenta; |
— |
“bruto pievienotā vērtība (BPV)” ir bruto pievienotā vērtība pēc ražošanas faktoru izmaksām, kas ir izlaides vērtība, no kuras ir atskaitīta starppatēriņa vērtība. Ar to mēra atsevišķa ražotāja, nozares vai sektora ieguldījumu iekšzemes kopproduktā. BPV pēc ražošanas faktoru izmaksām ir BPV tirgus cenās, no kuras ir atskaitīti netiešie nodokļi un pieskaitītas saņemtās subsīdijas. Pievienoto vērtību pēc ražošanas faktoru izmaksām var aprēķināt šādi: apgrozījums plus kapitalizētā produkcija, plus citi saimnieciskās darbības ienākumi, plus vai mīnus krājumu izmaiņas, mīnus preču un pakalpojumu iepirkumi, mīnus citi nodokļi par produktiem, kas saistīti ar apgrozījumu, bet nav atskaitāmi, mīnus ar ražošanu saistītās nodevas un nodokļi. Alternatīvi to var aprēķināt, ņemot par pamatu bruto darbības rezultātu, kam pieskaita personāla izmaksas. Ieņēmumus un izdevumus, ko uzņēmumu grāmatvedībā klasificē kā finanšu vai ārkārtas ieņēmumus un izdevumus, pievienotajā vērtībā neieskaita. Pievienoto vērtību pēc ražošanas faktoru izmaksām aprēķina bruto līmenī, jo netiek atņemtas vērtības korekcijas (piemēram, amortizācija) (1); |
— |
“pilnas CCS ķēdes īstenošana” ir CO2 uztveršanas, transportēšanas un uzglabāšanas sistēmas būvniecība un faktiskā darbības uzsākšana; |
— |
“mazas iekārtas” ir iekārtas, par kurām kompetentajai iestādei ir paziņots, ka to ikgadējās emisijas katrā no trim gadiem pirms paziņošanas par līdzvērtīgiem pasākumiem saskaņā ar ETS direktīvas 27. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir bijušas mazākas par 25 000 tonnām CO2 ekvivalenta, un, ja tajās veic sadedzināšanas darbības, to nominālā siltumspēja ir mazāka par 35 MW; |
— |
“Darbu sākums” nozīmē būvdarbu sākumu vai pirmās stingri noteiktās iekārtu pasūtījuma saistības, izņemot priekšizpēti. |
— |
“materiālie aktīvi” attiecināmo izmaksu aprēķina nolūkos ir ieguldījumi zemesgabalos, ēkās, iekārtās un aprīkojumā; |
— |
“nemateriālie aktīvi” attiecināmo izmaksu aprēķina nolūkos ir izdevumi tehnoloģiju nodošanā, iegādājoties ekspluatācijas licences vai patentētu un nepatentētu zinātību, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
|
— |
“tirdzniecības intensitāte” ir kopējās eksporta vērtības uz trešām valstīm, summētas ar importa vērtību no trešām valstīm, attiecība pret kopējo EEZ tirgus apjomu (EEZ uzņēmumu gada iekšzemes apgrozījums plus kopējais imports no trešām valstīm) atbilstoši Eurostat statistikai; |
— |
“EUA nākotnes darījuma cena” (izteikta euro) ir viena gada nākotnes darījumu EUA dienas cenu (noslēguma piedāvājuma cenu) aritmētiskais vidējais piegādei tā gada decembrī, kurā atbalsts ir piešķirts; šīs noslēguma piedāvājuma cenas ir tās, kuras ir konstatētas konkrētā ES oglekļa tirdzniecības biržā no tā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim, kas ir pirms gada, par kuru ir piešķirts atbalsts. Piemēram, ja atbalsts ir piešķirts par 2016. gadu, runa ir par to 2016. gada decembra EUA noslēguma piedāvājuma cenu aritmētisko vidējo, kuras novērotas noteiktā ES oglekļa tirdzniecības biržā no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim; |
— |
“CO2 emisijas koeficients” (izteikts t CO2/MWh) ir dažādos ģeogrāfiskajos reģionos no fosilā kurināmā ražotās elektroenerģijas vidējā svērtā CO2 intensitāte. Svērums atspoguļo fosilā kurināmā ražošanas struktūru konkrētajā ģeogrāfiskajā reģionā. CO2 emisijas koeficients ir enerģētikas nozares sniegto datu par CO2 ekvivalenta emisijām dalījuma rezultāts, kas dalīts ar fosilā kurināmā izmantošanas rezultātā saražotās elektroenerģijas bruto apjomu, kas izteikts TWh. Šo pamatnostādņu nolūkā minētie reģioni ir definēti kā ģeogrāfiskas zonas, kuras a) sastāv no apakštirgiem, ko savieno elektroenerģijas biržas, vai b) kuru iekšienē nepastāv paziņota pārslodze un kurās – abos gadījumos – nākamās dienas cenu, kas zonu ietvaros ik stundu tiek noteiktas elektroenerģijas biržās, atšķirības, kuras izteiktas euro (izmantojot ECB katru dienu noteiktos maiņas kursus), nepārsniedz 1 % ievērojamā visu stundu skaitā gada laikā. Šāda reģionālā diferencēšana atspoguļo fosilā kurināmā spēkstaciju nozīmību saistībā ar vairumtirdzniecības tirgū noteikto galīgo cenu un šo spēkstaciju marginālo lomu saimnieciskā izdevīguma ziņā. Tas vien, ka elektroenerģija tiek tirgota starp divām EEZ valstīm, automātiski nenozīmē, ka tās veido pārvalstisku reģionu. Ņemot vērā attiecīgu datu trūkumu reģionālajā līmenī, ģeogrāfiskie reģioni aptver visu vienas vai vairāku EEZ valstu teritoriju. Balstoties uz to, var noteikt šādus ģeogrāfiskos reģionus: ziemeļu reģions (Dānija, Zviedrija, Somija, un Norvēģija), Eiropas centrālrietumu reģions (Austrija, Beļģija, Luksemburga, Francija, Vācija, Lihtenšteina un Nīderlande), Ibērijas reģions (Portugāle, Spānija), Čehijas un Slovākijas reģions (Čehija un Slovākija) un visas pārējās EEZ valstis atsevišķi. Atbilstošie maksimālie reģionālie CO2 emisijas koeficienti ir noteikti IV pielikumā; |
— |
“ražošanas bāzes apjoms” (izteikts tonnās gadā) ir iekārtas vidējais ražošanas apjoms 2005.–2011. gada atsauces periodā (ražošanas bāzes apjoms) to iekārtu gadījumā, kuras darbojās katru gadu no 2005. gada līdz 2011. gadam. Konkrētu kalendāro gadu (piemēram, 2009. gadu) var izslēgt no minētā 7 gadu atsauces perioda. Ja iekārta 2005.–2011. gadā nedarbojās vismaz vienu gadu, tad ražošanas bāzes apjoms tiks noteikts kā ikgadējais ražošanas apjoms tik ilgi, kamēr iekārta nav darbojusies četrus gadus, un pēc tam tas būs minētā laikposma iepriekšējo trīs gadu vidējais rādītājs. Ja atbalsta piešķiršanas laikposmā ražošanas jauda iekārtā tiek būtiski palielināta šo pamatnostādņu izpratnē, tad ražošanas bāzes apjomu var palielināt proporcionāli šim jaudas pieaugumam. Ja konkrētā kalendārā gadā iekārtas ražošanas apjoms samazinās par 50 %–75 % salīdzinājumā ar ražošanas bāzes apjomu, tad iekārta saņems tikai pusi no ražošanas bāzes apjomam atbilstošās atbalsta summas. Ja konkrētā kalendārā gadā iekārtas ražošanas apjoms samazinās par 75 %–90 % salīdzinājumā ar ražošanas bāzes apjomu, tad iekārta saņems tikai 25 % no ražošanas bāzes apjomam atbilstošās atbalsta summas. Ja konkrētā kalendārā gadā iekārtas ražošanas apjoms samazinās par 90 % vai vairāk salīdzinājumā ar ražošanas bāzes apjomu, tad iekārta atbalstu nesaņems; |
— |
“elektroenerģijas bāzes patēriņš” (izteikts MWh) ir iekārtas vidējais elektroenerģijas patēriņš (tostarp elektroenerģijas patēriņš, kas vajadzīgs, lai ārpakalpojumu ietvaros ražotu produktus, par kuriem ir tiesības saņemt atbalstu) 2005.–2011. gada atsauces periodā (elektroenerģijas bāzes patēriņš) tajās iekārtās, kas darbojās katru gadu no 2005. gada līdz 2011. gadam. Konkrētu kalendāro gadu (piemēram, 2009. gadu) var izslēgt no minētā 7 gadu atsauces perioda. Ja iekārta 2005.–2011. gadā nedarbojās vismaz vienu gadu, tad elektroenerģijas bāzes patēriņš tiks noteikts kā ikgadējais elektroenerģijas patēriņš tik ilgi, kamēr iekārta nav darbojusies četrus gadus, un pēc tam tas tiks noteikts kā iepriekšējo trīs darbības gadu vidējais rādītājs. Ja atbalsta piešķiršanas laikposmā iekārta būtiski palielina savu ražošanas jaudu, tad elektroenerģijas bāzes patēriņu var palielināt proporcionāli šim jaudas pieaugumam. Ja konkrētā kalendārā gadā iekārtas ražošanas apjoms samazinās par 50 %–75 % salīdzinājumā ar ražošanas bāzes apjomu, tad iekārta saņems tikai pusi no elektroenerģijas bāzes patēriņam atbilstošās atbalsta summas. Ja konkrētā kalendārā gadā iekārtas ražošanas apjoms samazinās par 75 %–90 % salīdzinājumā ar ražošanas bāzes apjomu, tad iekārta saņems tikai 25 % no elektroenerģijas bāzes patēriņam atbilstošās atbalsta summas. Ja konkrētā kalendārā gadā iekārtas ražošanas apjoms samazinās par 90 % vai vairāk salīdzinājumā ar ražošanas bāzes apjomu, tad iekārta atbalstu nesaņems; |
— |
“būtisks jaudas palielinājums” ir iekārtas sākotnēji uzstādītās jaudas būtisks palielinājums, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
|
Iekārtai ir jāiesniedz valsts atbalsta piešķīrējai iestādei pierādījumi, kas apliecina, ka ir izpildīti būtiska jaudas palielinājuma kritēriji un ka neatkarīgs verificētājs ir atzinis būtisku jaudas palielinājumu par apmierinošu. Ir jāverificē iekārtas sniegto datu uzticamība, ticamība un precizitāte un jāiesniedz verifikācijas atzinums, kurā ar pietiekamu drošību ir konstatēts, ka sniegtie dati nav būtiski nepatiesi;
— |
“elektroenerģijas patēriņa efektivitātes līmeņatzīme” (kas izteikta kā MWh/ražošanas apjoms tonnās un noteikta Prodcom 8 līmenī) ir konkrētā produkta elektroenerģijas patēriņš par vienu produkcijas tonnu, kas panākts, izmantojot elektroenerģijas patēriņa ziņā visefektīvākās attiecīgā produkta ražošanas metodes. Attiecībā uz produktiem, kuru gadījumā pastāv kurināmā un elektroenerģijas apmaināmība saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2011/278/ES (2) (nozarēs, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu), elektroenerģijas patēriņa efektivitātes līmeņatzīmes tiek definētas tās pašas sistēmas robežās, ņemot vērā tikai elektroenerģijas īpatsvaru. Atbilstošās elektroenerģijas patēriņa līmeņatzīmes produktiem, kas attiecas uz nozarēm un apakšnozarēm, kuras ir tiesīgas saņemt atbalstu, ir uzskaitītas III papildinājumā; |
— |
“alternatīva elektroenerģijas patēriņa efektivitātes līmeņatzīme” ir 80 % no elektroenerģijas bāzes patēriņa. Tā atbilst vidējam samazinājumam, kas rodas, piemērojot elektroenerģijas patēriņa efektivitātes līmeņatzīmes (elektroenerģijas patēriņa līmeņatzīme/ex ante elektroenerģijas patēriņa līmeņatzīme). To piemēro visiem produktiem un procesiem, kuri ietilpst atbilstīgajās nozarēs vai apakšnozarēs, bet uz kuriem neattiecas III papildinājumā noteiktās elektroenerģijas patēriņa efektivitātes līmeņatzīmes. |
(1) Kods 12 15 0 saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas izveidots ar Padomes 1996. gada 20. decembra Regulu Nr. 58/97 par uzņēmējdarbības strukturālo statistiku. Regula Nr. 58/97, kura ir iekļauta EEZ līgumā, tika atcelta ar 2008. gada 11. marta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 295/2008 par uzņēmējdarbības strukturālo statistiku (pārstrādātā versija), kura ir iekļauta EEZ līguma XXI pielikuma 1.punktā (lai arī Regulas Nr. 58/97 noteikumus turpina piemērot attiecībā uz datu vākšanu, apkopošanu un nosūtīšanu par pārskata gadiem līdz 2007. gadam, to ieskaitot).
(2) Komisijas 2011. gada 27. aprīļa Lēmums 2011/278/ES, ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei atbilstoši 10.a pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK, OV L 130, 17.5.2011., 1. lpp. Šā lēmuma I pielikuma 2. punktā ir uzskaitīti vairāki produkti, attiecībā uz kuriem uzskata, ka vismaz zināmā mērā pastāv šāda kurināmā apmaināmība. Lēmums iekļauts EEZ līguma XX pielikuma 21.a panta l. punkta c) apakšpunktā.
II Papildinājums
Nozares un apakšnozares, kuras ex ante uzskatāmas par pakļautām būtiskam oglekļa emisiju pārvirzes riskam, ko izraisa netiešo emisiju izmaksas
Šo pamatnostādņu nolūkā atbalsta saņēmēja iekārta var saņemt valsts atbalstu par netiešo emisiju izmaksām atbilstoši šo pamatnostādņu 3.3. iedaļai tikai tad, ja tā darbojas vienā no turpmāk uzskaitītajām nozarēm un apakšnozarēm. Citas nozares un apakšnozares nebūs tiesīgas saņemt šādu atbalstu.
|
NACE kods (1) |
Apraksts |
1. |
2742 |
Alumīnija ražošana |
2. |
1430 |
Ķimikāliju un minerālmēslu ražošanā izmantojamo minerālu ieguve |
3. |
2413 |
Citu neorganisko pamata ķīmisko vielu ražošana |
4. |
2743 |
Svina, cinka un alvas ražošana |
5. |
1810 |
Ādas apģērbu ražošana |
6. |
2710 |
Parastās dzelzs un tērauda un ferosakausējumu ražošana, |
272210 |
Bezšuvju tērauda cauruļu ražošana |
|
7. |
2112 |
Papīra un kartona ražošana |
8. |
2415 |
Minerālmēslu un slāpekļa savienojumu ražošana |
9. |
2744 |
Vara ražošana |
10. |
2414 |
Pārējo organisko ķīmisko pamatvielu ražošana |
11. |
1711 |
Kokvilnas tipa šķiedru sagatavošana un vērpšana |
12. |
2470 |
Sintētisko šķiedru ražošana |
13. |
1310 |
Dzelzsrūdu ieguve |
14. |
|
Nozares “Plastmasu primāro formu ražošana” (2416) šādas apakšnozares: |
24161039 |
Zema blīvuma polietilēns (LDPE) |
|
24161035 |
Lineārs zema blīvuma polietilēns (LLDPE) |
|
24161050 |
Augsta blīvuma polietilēns (HDPE) |
|
24165130 |
Polipropilēns (PP) |
|
24163010 |
Polivinilhlorīds (PVC) |
|
24164040 |
Polikarbonāts (PC) |
|
15. |
|
Nozares “Papīra masas ražošana” (2111) šāda apakšnozare: |
21111400 |
Mehāniskā papīra masa |
Paskaidrojoša piezīme par metodiku, ar ko nosaka nozares un apakšnozares, kas ir tiesīgas saņemta atbalstu
1. |
Saskaņā ar ETS direktīvas 10.a panta 15. punktu iepriekšējā tabulā uzskaitītās nozares vai apakšnozares uz kvantitatīvu rādītāju pamata uzskata par pakļautām būtiskam oglekļa emisiju pārvirzes riskam šo pamatnostādņu nolūkā, ja tirdzniecības intensitāte ar trešām valstīm ir augstāka par 10 % un ETS direktīvas īstenošanas rezultātā radušos netiešo papildu izmaksu summa ievērojami – vismaz par 5 % – paaugstinātu ražošanas izmaksas, kuras aprēķina kā bruto pievienotās vērtības daļu. |
2. |
Aprēķinot netiešās izmaksas ar nolūku noteikt tiesības uz atbalstu saskaņā ar šīm pamatnostādnēm, tiek piemērots tas pats pieņēmums par CO2 cenu un tas pats ES vidējais emisiju koeficients elektroenerģijai kā Komisijas Lēmumā 2010/2/ES (2). Izmantotie dati par tirdzniecību, ražošanu un pievienoto vērtību katrā nozarē vai apakšnozarē ir tie paši dati kā Komisijas Lēmumā 2010/2/ES. Tirdzniecības intensitāti aprēķina, balstoties uz importu un eksportu uz visām valstīm ārpus ES neatkarīgi no tā, vai minētās trešās valstis nosaka CO2 cenas (piemērojot oglekļa nodokļus vai izmantojot emisiju ierobežošanas un tirdzniecības sistēmas, kas ir līdzīgas ETS). Tiek arī pieņemts, ka 100 % no CO2 izmaksām tiks iekļautas elektroenerģijas cenās. |
3. |
Līdzīgi, kā izklāstīts ETS direktīvas 10.a panta 17. punktā, nosakot iepriekšējā tabulā uzskaitītās nozares un apakšnozares, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu, nozaru novērtējums uz 1. punktā izklāstīto kvantitatīvo kritēriju pamata ir papildināts ar kvalitatīvu novērtējumu, ja vien ir pieejami attiecīgie dati un nozares pārstāvji vai dalībvalstis ir iesniegušas pietiekami ticamus un pamatotus pieprasījumus attiecināmības piemērošanai. Kvalitatīvo novērtējumu piemēroja, pirmkārt, nozarēm, kas ir tuvu kategorijas robežai, t. i., NACE-4 nozarēm, kuras saskaras ar pieaugošām netiešo emisiju izmaksām 3 %–5 % apmērā un kuru tirdzniecības intensitāte ir vismaz 10 %, otrkārt, nozarēm un apakšnozarēm (tostarp Prodcom līmenī) (3), par kurām trūkst oficiālu datu vai tie nav kvalitatīvi, un, treškārt, nozarēm un apakšnozarēm (tostarp Prodcom līmenī), attiecībā uz kurām var uzskatīt, ka tās ir nepietiekami pārstāvētas kvantitatīvā novērtējuma ietvaros. Nozares vai apakšnozares, kurās netiešās CO2 izmaksas ir mazāk nekā 1%, netika ņemtas vērā. |
4. |
Kvalitatīvais atbilstības novērtējums pievērsās, pirmkārt, netiešo CO2 emisiju izmaksu izraisītās asimetriskās ietekmes apmēram attiecībā pret nozares bruto pievienotās vērtības īpatsvaru. Izmaksu izraisītajai asimetriskajai ietekmei jābūt pietiekami lielai, lai radītu būtisku oglekļa emisiju pārvirzes risku, ko izraisa netiešo CO2 emisiju izmaksas. Tika uzskatīts, ka šis kritērijs ir izpildīts, ja netiešo CO2 emisiju izmaksas ir lielākas par 2,5 %. Otrkārt, papildus tika ņemti vērā ar tirgu saistīti pierādījumi, kas norāda, ka nozare/apakšnozare nespēj novirzīt pieaugušās netiešo emisiju izmaksas uz saviem klientiem, nezaudējot būtisku tirgus daļu saviem konkurentiem no trešām valstīm. Kā objektīvs rādītājs šā otrā kritērija izpildei par nepieciešamu tika uzskatīta pietiekami augsta tirdzniecības intensitāte, proti, vismaz 25 %. Turklāt saistībā ar otro kritēriju bija nepieciešama pamatota informācija, kas norāda, ka visa attiecīgā ES nozare, iespējams, ir “cenas ievērotāja” (piemēram, cenas, kas ir noteiktas preču biržās, vai pierādījumi cenu korelācijām starp makroreģioniem); šādus pierādījumus balstīja papildu informācija (ja bija pieejama) par starptautisko pieprasījuma un piedāvājuma situāciju, transporta izmaksām, peļņas normām un CO2 samazināšanas potenciālu. Treškārt, balstoties uz Komisijas Lēmumu 2011/278/ES (4), vērā ņēma arī kurināmā un elektroenerģijas apmaināmību attiecībā uz produktiem nozarē. |
5. |
Gan kvalitatīvā, gan kvantitatīvā novērtējuma rezultāti ir atspoguļoti šajā pielikumā iekļautajā to nozaru un apakšnozaru sarakstā, kuras ir tiesīgas saņemt atbalstu; minētais saraksts ir slēgts, un to var pārskatīt tikai šo pamatnostādņu vidusposma pārskata gaitā. |
(1) Saskaņā ar NACE Rev. 1.1: http://ec.europa.eu/eurostat/ramon/nomenclatures/index.cfm?TargetUrl=LST_CLS_DLD&StrNom=NACE_1_1&StrLanguageCode=EN&StrLayoutCode=HIERARCHIC
(2) Komisijas 2009. gada 24. decembra Lēmums, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/87/EK nosaka sarakstu ar nozarēm vai apakšnozarēm, kurās pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks, OV L 1, 5.1.2010., 10. lpp. Lēmums iekļauts EEZ līguma XX pielikuma 21.a punkta l. punkta c) apakšpunktā.
(3) Production Communautaire (Kopienas ražošana) saraksts, pieejams tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/eurostat/ramon/nomenclatures/index.cfm?TargetUrl=LST_NOM_DTL&StrNom=PRD_2010&StrLanguageCode=EN&IntPcKey=&StrLayoutCode=HIERARCHIC
(4) Komisijas 2011. gada 27. aprīļa Lēmums 2011/278/ES, ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei atbilstoši 10.a pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK, OV L 130, 17.5.2011., 1. lpp. Šā lēmuma I pielikuma 2. punktā ir uzskaitīti vairāki produkti, attiecībā uz kuriem uzskata, ka vismaz zināmā mērā pastāv šāda kurināmā apmaināmība. Lēmums iekļauts EEZ līguma XX pielikuma 21.a panta 1. punkta c) apakšpunktā.
III papildinājums
Elektroenerģijas patēriņa efektivitātes līmeņatzīmes produktiem, uz kuriem attiecas II papildinājumā minētie NACE kodi
NACE4 |
Produkta līmeņatzīme (1) |
Līmeņatzīmes vērtība |
Līmeņatzīmes vienība |
Ražošanas vienība (2) |
Produkta definīcija (2) |
Procesi, uz kuriem attiecas produkta līmeņatzīme (2) |
Attiecīgais prodcom kods (rev. 1.1.) |
Apraksts |
||||||||||||||||||||
2742 |
Primārais alumīnijs |
14,256 |
MWh/t produkta (maiņstrāvas patēriņš) |
Tonna neapstrādāta neleģēta šķidra alumīnija |
Neapstrādāts neleģēts šķidrs alumīnijs, kas iegūts elektrolīzē |
Neapstrādāts neleģēts šķidrs alumīnijs, kas iegūts elektrolīzē, tostarp piesārņojuma kontroles vienības, palīgprocesi un liešanas cehs. Papildus produkta definīcijām 2011/278/ES ir iekļauta anodu rūpnīca (pirmsdedzināšanas anodi). Ja anodi tiek nodrošināti no neatkarīgas ražotnes Eiropā, šai ražotnei nebūtu jāsaņem kompensācijas, jo tā jau ir ietverta līmeņatzīmē. Ja anodi tiek ražoti ārpus Eiropas, var piemērot korekciju. |
27421130 |
Neapstrādāts neleģēts alumīnijs (izņemot pulverus un plēksnes) |
||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
27421153 |
Neapstrādāti alumīnija sakausējumi pirmformā (izņemot alumīnija pulverus un plēksnes) |
||||||||||||||||||||
2742 |
Alumīnija oksīds (pārstrāde) |
0,225 |
MWh/t produkta |
Tonna alumīnija oksīda |
|
Visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar alumīnija oksīda ražošanu |
27421200 |
Alumīnija oksīds (izņemot mākslīgo korundu) |
||||||||||||||||||||
2710 |
Pamata skābekļa tērauds |
0,036 |
MWh/t produkta |
Tonna neapstrādāta (lietā) tērauda |
|
Sekundārā metalurģija, ugunsizturīgo materiālu iepriekšēja kausēšana, palīgdarbības (jo īpaši atputekļošana) un liešanas iekārtas līdz pat neapstrādāta tērauda produktu griešanai |
2710T122 |
Neleģēts tērauds, kas ražots, izmantojot citus procesus, nevis elektrokrāsnis |
||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
2710T132 |
Leģēts tērauds, izņemot nerūsējošo tēraudu, kas ražots, izmantojot citus procesus, nevis elektrokrāsnis |
||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
2710T142 |
Nerūsējošais un karstumizturīgais tērauds, kas ražots, izmantojot citus procesus, nevis elektrokrāsnis |
||||||||||||||||||||
2710 |
EAF oglekļa tērauds |
0,283 |
tCO2/t produkta |
Tonna neapstrādāta otrreizējā tērauda (liešanas ražotne). |
Tērauds, kas satur mazāk nekā 8 % metālisku sakausējuma elementu un klaiņojošu elementu tādā līmenī, kas ierobežo izmantošanu ražojumos, kuriem nav nepieciešama augsta virsmas kvalitāte un apstrādājamība. |
Visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar procesa vienībām
|
2710T121 |
Neapstrādāts tērauds: elektrokrāsnīs ražots neleģēts tērauds |
||||||||||||||||||||
|
|
(balstīts uz 10 % labākā vidējā rādītāja) |
|
|
|
|
2710T131 |
Neapstrādāts tērauds: leģēts tērauds, izņemot elektrokrāsnīs ražotu nerūsējošo tēraudu |
||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
2710T141 |
Neapstrādāts tērauds: nerūsējošais un karstumizturīgais tērauds, kas ražots elektrokrāsnīs |
||||||||||||||||||||
2710 |
EAF augsta piemaisījumu līmeņa leģēts tērauds |
0,352 |
tCO2/t produkta |
Tonna augsta piemaisījumu līmeņa neapstrādāta leģēta tērauda |
Tērauds, kas satur 8 % vai vairāk metālisku sakausējuma elementu, vai ja nepieciešama augstas kvalitātes virsma un apstrādājamība |
Visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar procesa vienībām
Nav iekļautas tādas procesa vienības kā FeCr konverters un rūpniecisko gāzu kriogēnā uzglabāšana. |
2710T121 |
Neapstrādāts tērauds: elektrokrāsnīs ražots neleģēts tērauds |
||||||||||||||||||||
|
|
(balstīts uz 10 % labākā vidējā rādītāja) |
|
|
|
|
2710T142 |
Nerūsējošais un karstumizturīgais tērauds, kas ražots, izmantojot citus procesus, nevis elektrokrāsnis |
||||||||||||||||||||
2710 |
Ferosilīcijs (FeSi) |
8,540 |
MWh/t produkta |
Tonna FeSi-75 galaprodukta |
FeSi-75 |
Visi procesi, kas tieši saistīti ar krāšņu darbību. Palīgmehānismi nav ietverti. |
27102020/24101230 |
Ferrosilīcijs-75 % Si saturs |
||||||||||||||||||||
2710 |
Feromangāns ar augstu oglekļa koncentrāciju (FeMn HC) |
2,760 |
MWh/t produkta |
Tonna augstas oglekļa koncentrācijas FeMn galaprodukta |
Augstas oglekļa koncentrācijas FeMn |
Visi procesi, kas tieši saistīti ar krāsnīm. Palīgprocesi nav ietverti. |
27102010 |
Feromangāns (saskaņā ar BREF) |
||||||||||||||||||||
2710 |
Silīcijmangāns (SiMn) |
3,850 |
MWh/t produkta |
Tonna SiMn galaprodukta |
Silīcijmangāns ar dažādu oglekļa saturu, tostarp SiMn, zema oglekļa satura SiMn, ļoti zema oglekļa satura SiMn |
Visi procesi, kas tieši saistīti ar krāšņu darbību. Palīgprocesi nav ietverti. |
27102030 |
Silīcijmangāns, izņemot FeSiMn |
||||||||||||||||||||
2413 |
C12 |
2,461 |
MWh/t produkta |
Tonna hlora |
hlors |
Visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar elektrolīzes iekārtu, tostarp tādiem palīgmehānismiem kā motori |
24131111 |
hlors |
||||||||||||||||||||
2413 |
Si metāls |
11,870 |
MWh/t produkta |
Tonna Si metāla |
Silīcijs, kas satur no 90 līdz 99,99 % silīcija |
Visi procesi, kas tieši saistīti ar krāsnīm.. Palīgprocesi nav ietverti. |
24131155 |
Silīcijs, kura saturā ir < 99,99 % silīcija |
||||||||||||||||||||
2413 |
Hipertīrs polisilīcijs |
60,000 |
MWh/t produkta |
Tonna hipertīra Si metāla |
Silīcijs, kas satur > 99,99 % silīcija |
Visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar krāsni, tostarp palīgmehānismi |
24131153 |
Silīcijs, kura saturā ir >= 99,99 % silīcija |
||||||||||||||||||||
2413 |
Silīcija karbīds (SiC) |
6,200 |
MWh/t produkta |
Tonna 100 % SiC |
Silīcija karbīds ar 100 % tīrību |
Visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar krāsni, tostarp palīgmehānismi |
24135450 |
Ķīmiski definēti un nedefinēti karbīdi |
||||||||||||||||||||
2414 |
Augstvērtīgas ķīmiskās vielas |
0,702 |
tCO2/t produkta |
Tonna augstvērtīgu ķīmisko vielu (HVC) (tonna acetilēna, etilēna, propilēna, butadiēna, benzola un ūdeņraža) |
Augstvērtīgu ķīmisko vielu (HVC) maisījums, kas izteikts kā acetilēna, etilēna, propilēna, butadiēna, benzola un ūdeņraža kopējā masa, izslēdzot HVC no papildu izejvielām (ūdeņraža, etilēna, citām HVC) ar etilēna saturu kopējā produkta maisījumā vismaz 30 masas procenti un HVC saturu, degvielas gāzes, butēnu un šķidro ogļūdeņražukopā vismaz 50 masas procenti no kopējā produktu maisījuma. |
Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar augstvērtīgu ķīmisko vielu kā attīrīta produkta vai starpprodukta ražošanu ar sabiezinātu attiecīgo HVC saturu zemākajā tirgojamā veidā (nepārstrādāts C4, nehidrogenizēts pirolīzes benzīns), izņemot C4 ekstrakciju (butadiēna ražotni), C4 hidrogenizēšanu, pirolīzes benzīna hidroapstrādi un aromātvielu ekstrakciju, kā arī loģistiku/uzglabāšanu ikdienas darbībai. |
Vairāki prodcom kodi saskaņā ar NACE 2414 |
|
||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
24141120 |
Piesātinātie acikliskie ogļūdeņraži |
||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
24141130 |
Nepiesātinātie acikliskie ogļūdeņraži; etilēns |
||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
24141140 |
Nepiesātinātie acikliskie ogļūdeņraži; propēns (propilēns) |
||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
24141150 |
Nepiesātinātie acikliskie ogļūdeņraži; butēns (butilēns) un tā izomēri |
||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
24141160 |
Nepiesātinātie acikliskie ogļūdeņraži; buta-1,3-diēns un izoprēns |
||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
24141190 |
Nepiesātinātie acikliskie ogļūdeņraži (izņemot etilēnu, propēnu-butēnu, buta-1,3-diēnu un izoprēnu) |
||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
24/20141223 |
benzols |
||||||||||||||||||||
2414 |
aromātiskie ogļūdeņraži |
0,030 |
tCO2/t produkta |
CO2 svērtās tonnas |
Aromātvielu maisījums, kas izteikts CO2 svērtās tonnās (CWT) |
Visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar aromātvielu apakšvienībām
|
Vairāki prodcom kodi saskaņā ar NACE 2414. Skatīt norāžu dokumentu Nr. 9 attiecībā uz tiešajām emisijām pilnajam sarakstam. |
|
||||||||||||||||||||
2414 |
Melnais ogleklis |
1,954 |
tCO2/t produkta |
Tonna krāsns sodrēju (pārdodamā vienība, > 96 %) |
Krāsns sodrēji. Šī līmeņatzīme neattiecas uz gāzes un apgaismojuma sodrēju produktiem. |
Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar krāsns sodrēju ražošanu, kā arī apdari, iepakošanu un izplatīšanu. |
24131130 |
Ogleklis (sodrēji un citas oglekļa formas, citur neklasificētas) |
||||||||||||||||||||
2414 |
stirols |
0,527 |
tCO2/t produkta |
Tonna stirola (pārdodamais produkts) |
Stirola monomērs (vinilbenzols, CAS numurs: 100-42-5) |
Visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar
|
24141250 |
stirols |
||||||||||||||||||||
2414 |
Etilēna oksīds/etilēna glikoli EO/EG |
0,512 |
tCO2/t produkta |
Tonna EO ekvivalentu (EOE), kas definēta kā EO apjoms (pēc masas), kas iekļauts jebkura specifiskā glikola vienā masas vienībā. |
Etilēna oksīda/etilēna glikola līmeņatzīme attiecas uz tādiem produktiem kā
Produktu kopējo apjomu izsaka EO ekvivalentos (EOE), kuri definēti kā EO apjoms (pēc masas), kas iekļauts konkrētā glikola vienā masas vienībā. |
Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar tādām procesa vienībām kā EO ražošana, EO attīrīšana un glikola sekcija. |
24146373 |
oksirāns (etilēnoksīds) |
||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
24142310 |
etilēnglikols (etāndiols) |
||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
24146333 |
2,2-oksidietanols (dietilēnglikols, digols) |
||||||||||||||||||||
2743 |
Cinka elektrolīze |
4,000 |
MWh/t produkta |
Tonna cinka |
Primārais cinks |
Visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar cinka elektrolīzes iekārtu, kurā ietilpst palīgiekārtas |
27431230 |
Neapstrādāts neleģēts cinks (izņemot cinka putekļus, pulverus un plēksnes) |
||||||||||||||||||||
2415 |
Amonjaks |
1,619 |
tCO2/t produkta |
Tonna amonjaka, kas saražots kā pārdodama (neto) produkcija ar 100 % tīrību. |
Amonjaks (NH3) ir jāuzskaita saražotajās tonnās. |
Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar amonjaka un starpprodukta ūdeņraža ražošanu. |
24151075 |
bezūdens amonjaks |
Produkti, attiecībā uz kuriem elektroenerģijas un kurināmā savstarpējā apmaināmība tika noteikta Lēmuma 2011/278/ES 1. pielikuma 2. punktā (3)
Lēmuma 2011/278/ES 1. pielikumā noteikts, ka attiecībā uz dažiem ražošanas procesiem pastāv aizvietojamība starp kurināmo un elektroenerģiju. Šiem produktiem nav lietderīgi noteikt līmeņatzīmi, balstoties uz produkta MWh/t. Tā vietā sākuma punkts ir konkrētās siltumnīcefekta gāzu emisiju līknes, kas atvasinātas tiešajām emisijām. Šiem procesiem produktu līmeņatzīmes tika noteiktas, pamatojoties uz tiešo emisiju (no enerģijas un procesa emisijām) summu, kā arī netiešajām emisijām, kas rodas, izmantojot elektroenerģijas savstarpējās apmaināmības daļu.
Šajos gadījumos koeficients “E” formulā, lai aprēķinātu maksimālo atbalsta summu, kā minēts pamatnostādņu 27. punkta a) apakšpunktā, ir jāaizstāj ar šādu terminu, kas pārvērš produkta līmeņatzīmi atbilstīgi Lēmumam 2011/278/ES par elektroenerģijas patēriņa efektivitātes līmeņatzīmi, pamatojoties uz Eiropas emisiju intensitātes vidējo koeficientu 0,465 t CO2/MWh.
Pastāvošās produktu līmeņatzīmes no Lēmuma 2011/278/ES 1. pielikuma (norādītas t CO2/t) × attiecīgo netiešo emisiju īpatsvars (*) atsauces periodā (%)/0,465 (t CO2/MWh).
(*) |
“Attiecīgo netiešo emisiju īpatsvars atsauces periodā” ir koeficients
|
(1) Produktiem, kas iezīmēti ar gaiši pelēku krāsu, tika noteikta savstarpējā apmaināmība starp elektroenerģiju un kurināmo, un līmeņatzīme ir norādīta tCO2 izteiksmē.
(2) Aptvertās ražošanas vienības, definīcijas un procesi, kas ir iezīmēti tumši pelēkā krāsā, pamatojas uz Komisijas 2011. gada 27. aprīļa Lēmumu 2011/278/ES, ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei atbilstoši 10.a pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK.
(3) Komisijas lēmums, ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei atbilstoši 10.a pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK, 27.4.2011., C(2011) 2772 galīgā redakcija, OV L 130/1, 17.5.2011. Lēmums iekļauts EEZ līguma XX pielikuma 21.a panta 1. punkta c) apakšpunktā.
IV papildinājums
Maksimālie reģionālie CO2 emisijas koeficienti dažādos ģeogrāfiskos reģionos (tCO2/MWH)
|
|
Elektroenerģija |
Eiropas centrālrietumu reģions |
Austrija, Beļģija, Francija, Vācija, Nīderlande, Luksemburga, Lihtenšteina |
0,76 |
Čehijas un Slovākijas reģions |
Čehija, Slovākija |
1,06 |
Ibērijas reģions |
Portugāle, Spānija |
0,57 |
Ziemeļvalstis |
Dānija, Zviedrija, Somija, Norvēģija |
0,67 |
Bulgārija |
|
1,12 |
Kipra |
|
0,75 |
Igaunija |
|
1,12 |
Grieķija |
|
0,82 |
Ungārija |
|
0,84 |
Īrija |
|
0,56 |
Itālija |
|
0,60 |
Latvija |
|
0,60 |
Lietuva |
|
0,60 |
Malta |
|
0,86 |
Polija |
|
0,88 |
Rumānija |
|
1,10 |
Slovēnija |
|
0,97 |
Apvienotā Karaliste |
|
0,58 |
Islande |
|
0,00 |
Paskaidrojoša piezīme par maksimāliem reģionāliem CO2 emisijas koeficientiem
Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret elektroenerģijas avotiem un novērstu iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu, vienu un to pašu CO2 emisijas koeficientu piemērots visiem elektroenerģijas piegādes avotiem (autonoma elektroenerģijas ražošana, elektroenerģijas piegādes līgumi vai piegāde pa tīklu) un visiem atbalsta saņēmējiem attiecīgajā EEZ valstī.
Ar atbalsta maksimālās summas noteikšanas metodi ņem vērā CO2 emisijas koeficientu elektroenerģijai, ko piegādā sadedzināšanas iekārtas dažādos ģeogrāfiskos reģionos. Šāda reģionālā diferencēšana atspoguļo fosilā kurināmā spēkstaciju nozīmību saistībā ar vairumtirdzniecības tirgū noteikto galīgo cenu un šo spēkstaciju marginālo lomu saimnieciskā izdevīguma ziņā.
Komisija ex ante noteica CO2 emisijas koeficientu iepriekš minēto(-ās) reģionālo(-ās) vērtību(-as), kas ir maksimālās vērtības atbalsta summas aprēķinam. Tomēr EEZ valstis var piemērot visiem atbalsta saņēmējiem savā teritorijā zemāku CO2 emisijas koeficientu.