14.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 75/13

TIESAS SPRIEDUMS

(2012. gada 22. novembris)

lietā E-17/11

Aresbank SA pret Landsbankinn hf., Fjármálaeftirlitið (Finanšu uzraudzības iestāde) un Islandi

(Direktīva 94/19/EK – Direktīva 2000/12/EK – Direktīva 2006/48/EK – Pieļaujamība – Valstu tiesību akti, ar ko pielāgo EEZ tiesību aktus, kas regulē iekšējas situācijas – Noguldījuma jēdziens – Starpbanku aizdevumi – Kredītiestāžu darbības sākšanas un veikšanas atļauju savstarpēja atzīšana – EEZ Apvienotās komitejas lēmumu piemērošana)

2013/C 75/07

Lietā E-17/11 Aresbank SA pret Landsbankinn hf., Fjármálaeftirlitið (Finanšu uzraudzības iestāde) un Islandi, pēc Hæstiréttur Íslands (Islandes Augstākā tiesa) LŪGUMA Tiesai, ievērojot 34. pantu Līgumā starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi, sniegt Padomes Direktīvas 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām 1. panta 1. punktā lietotā termina noguldījums interpretāciju, Tiesa, kuras sastāvā ir priekšsēdētājs Carl Baudenbacher, tiesneši Per Christiansen (tiesnesis-referents) un Páll Hreinsson, 2012. gada 22. novembrī pasludināja spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1.

Padomes Direktīvas 94/19/EK 1. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka līdzekļi, ko aizdevēja kredītiestāde nodod aizņēmēja kredītiestādei un kas kopā ar atsevišķi norunātajiem procentiem jāatmaksā noteiktā dienā, ir jāuzskata par noguldījumu minētās tiesību normas izpratnē. Šis nosacījums ir spēkā pat tad, kad līdzekļi nav noguldīti aizdevējas kredītiestādes speciālā kontā, aizņēmēja kredītiestāde nav izsniegusi speciālus dokumentus, ar ko reģistrēta līdzekļu saņemšana, nav maksājusi prēmijas attiecībā uz šiem līdzekļiem Noguldītāju un investoru garantiju fondā un līdzekļi netika reģistrēti aizņēmējas kredītiestādes uzskaitē kā noguldījums.

Tomēr līdzekļi, kas tiek pārskaitīti no vienas kredītiestādes otrai kredītiestādei saskaņā ar aizdevuma līgumu, ir uzskatāmi par noguldījumiem, ko nesedz Direktīvā 94/19/EK paredzētās garantijas sistēmas. Tādēļ saskaņā ar šo direktīvu šie līdzekļi nav atmaksājami. Tādējādi ir atšķirība starp atbilstīgo noguldījumu funkcionālo definīciju saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK, kas ir balstīta uz 1. panta 1. punktu, interpretējot to kopsakarā ar 2. pantu, un tehnisko definīciju, kas ietver noguldījumus, ko nesedz Direktīvā 94/19/EK paredzētās garantijas sistēmas un kas tādēļ nav atmaksājami. Jautājums par to, vai šajā gadījumā ir jāpiemēro noguldījuma tehniskā vai funkcionālā definīcija saskaņā ar valsts tiesību aktiem, jāizvērtē valsts tiesai.

2.

Lai noteiktu, vai aizdevums, kura puses ir EEZ kredītiestādes, ir noguldījums Direktīvas 94/19/EK 1. panta 1. punkta nozīmē, nav svarīgi, ka aizņēmējas bankas domicila valsts ir izmantojusi Direktīvas 94/19/EK 7. panta 2. punktā minētās pilnvaras noguldījumu garantijas neattiecināt uz finanšu iestāžu noguldījumiem.

3.

Ja kredītiestādei, kas aizdod līdzekļus starpbanku tirgū, ir pilnvaras pieņemt noguldījumus no sabiedrības locekļiem, kvalificējot starpbanku aizdevumu, ko šāda iestāde sniegusi citai kredītiestādei, kā noguldījumu Direktīvas 94/19/EK 1. panta 1. punkta izpratnē, nav nekādas nozīmes faktam, ka iestāde nepieņem šādus noguldījumus, bet finansē savu darbību no bankas īpašnieka iemaksām, kā arī emitējot finanšu instrumentus, pēc tam atkal aizdodot šo naudu starpbanku tirgū, ja vien atļauju iestādei sākt un veikt kredītiestādes darbību nav atcēlusi kompetentā iestāde.