EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE (“Iestāde”),

tā kā:

I.   FAKTI

1.   Procedūra

Ar 2009. gada 27. janvāra vēstuli (Pasākums Nr. 506341) Norvēģijas iestādes paziņoja par fitnesa centra finansēšanu brīvā laika pavadīšanas centrā Kippermoen Leisure Centre (KLC) saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu.

Pēc vairākkārtējas sarakstes Iestāde ar 2009. gada 16. decembra vēstuli (Pasākums Nr. 538177) paziņoja Norvēģijas iestādēm par savu lēmumu uzsākt 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz KLC fitnesa centra finansēšanu.

Ar 2010. gada 23. februāra vēstuli (Pasākums Nr. 547864) Norvēģijas iestādes iesniedza apsvērumus attiecībā uz lēmumu par procedūras uzsākšanu.

Iestādes Lēmums Nr. 537/09/COL sākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tā EEZ papildinājumā (2). Iestāde uzaicināja ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus par to.

Iestāde saņēma apsvērumus no Norvēģijas Fitnesa asociācijas (Norwegian Association for Fitness, NAF) (Treningsforbundet) (3) un no Eiropas Veselības un fitnesa asociācijas (EHFA). Iestāde 2010. gada 2. novembrī rīkoja tikšanos ar NAF. Ar 2010. gada 20. septembra vēstuli (Pasākums Nr. 567099) un 2010. gada 9. novembra vēstuli (Pasākums Nr. 576711) Iestāde pārsūtīja no sanāksmes izrietošos apsvērumus un informāciju Norvēģijas iestādēm, kuras savus apsvērumus iesniedza ar 2011. gada 10. janvāra vēstuli (Pasākums Nr. 582713).

Norvēģijas iestādes iesniedza papildu apsvērumus ar 2011. gada 14. marta vēstuli (Pasākums Nr. 590193) un 2011. gada 22. marta vēstuli (Pasākums Nr. 591454) un ar 2011. gada 28. marta e-pastu (Pasākums Nr. 592463).

2.   Brīvā laika pavadīšanas centrs Kippermoen Leisure Centre (KLC) un tā fitnesa centrs

Kā noteikts Lēmumā Nr. 537/09/COL, KLC tika izveidots 20. gadsimta 70. gados. Tas atrodas Vefsn pašvaldībā, Nordland grāfistē. Centrs pieder minētajai pašvaldībai, un tam nav atsevišķs juridiskais statuss.

Sākumā KLC bija baseins, solārijs, sporta zāle un pieticīgi aprīkots fitnesa centrs. KLC un tā fitnesa centru paplašināja laikposmā no 1997. līdz 1999. gadam, kā arī no 2006. līdz 2007. gadam.

2.1.   KLC un tā fitnesa centra finansēšana

Kopš KLC izveides 20. gadsimta 70. gados KLC finansēja no tā lietošanas maksām un pašvaldības budžeta. Lietotāji piedalījās finansēšanā, maksājot par centra izmantošanu. Pašvaldība pilnībā kontrolē cenas, piedāvāto biļešu veidus un ienākumu sadali. Lai arī biļešu cenas gadu gaitā tika pielāgotas, lietošanas maksas pilnībā nesedz KLC darbības izmaksas. Deficītu sedz no pašvaldības budžeta saskaņā ar pašvaldības padomes budžeta lēmumiem.

2.2.   Jauna informācija, ko iesniegušas Norvēģijas iestādes

2.2.1.   Maksu iekasēšana no fitnesa centra lietotājiem

Lēmumā Nr. 537/09/COL Iestāde norādīja, ka KLC kopš tā izveides 20. gadsimta 70. gados finansēja no maksām, kuras iekasēja no tā lietotājiem, kā arī no pašvaldības budžeta (4). Oficiālās izmeklēšanas procedūras ietvaros Norvēģijas iestādes precizēja, ka lietotājiem bija jāmaksā tikai par dažu KLC pakalpojumu izmantošanu (tostarp par baseinu), bet visiem bija brīva pieeja fitnesa centram līdz 1996. gadam, kad pašvaldība sāka iekasēt maksu no lietotājiem (5).

2.2.2.   Paplašināšana no 1997. līdz 1999. gadam

Lēmumā Nr. 537/09/COL Iestāde norādīja, ka KLC kopumā paplašināja 1997. gadā un ka minēto paplašināšanu cita starpā finansēja ar NOK 10 miljonu aizdevumu. Iestāde nebija saņēmusi detalizētu informāciju par aizdevumu un to, vai KLC fitnesa centrs ir guvis priekšrocības no minētā aizdevuma (6). Oficiālās izmeklēšanas procedūras laikā Norvēģijas iestādes precizēja, ka aizdevums bija NOK 5,8 miljoni, nevis NOK 10 miljoni, kā minēts lēmumā par procedūras uzsākšanu (7). Turklāt Norvēģijas iestādes precizēja, ka pašvaldība neņēma aizdevumu, lai finansētu fitnesa centra paplašināšanu, bet gan lai cita starpā būvētu jaunu futbola arēnu Mosjøhallen par kopsummu NOK 14 miljoni (8).

Laikposmā no 1997. līdz 1999. gadam fitnesa centru paplašināja un KLC iegādājās jaunas iekārtas (svaru celšanas iekārtas, stacionāros velosipēdus un dažādas citas fitnesa iekārtas), kuru kopējā vērtība bija aptuveni NOK 870 000 (apmēram EUR 109 000) (9).

2.2.3.   Paplašināšana no 2006. līdz 2007. gadam

Norvēģijas iestādes pēc tam iesniedza jaunu informāciju par KLC paplašināšanu, ko veica 2006.–2007. gadā.

Pašvaldība 2005. gadā nolēma paplašināt fitnesa centru, uzbūvējot jaunu ēku, kas savienotu jau esošās KLC ēkas. Tika plānots padarīt centra lietošanu ērtāku piekļuves ziņā. Turklāt pašvaldība paplašināšanas procesā nolēma modernizēt esošās iekārtas (10). Esošo ēku savienošana un modernizēšana tika sākta, lai nodrošinātu, ka KLC iekārtas būtu līdzvērtīgas iekārtām tāda paša veida centros (11).

Līdz ar to laikposmā no 2006. līdz 2007. gadam KLC un fitnesa centru modernizēja un paplašināja, pievienojot jaunu ēku (Mellombygningen). Paplašināšanas kopējās izmaksas bija aptuveni NOK 14,2 miljoni. Tika sagatavots izmaksu sadalījums, lai nodrošinātu, ka fitnesa centrs sedz savu proporcionālo daļu (aptuveni 80 % (12)) no paplašināšanas izmaksām. Atlikušo daļu (aptuveni 20 %) bija paredzēts segt no citiem līdzekļiem, jo attiecīgās izmaksas nebija saistītas ar fitnesa centru, bet ar citām KLC iekārtām. Lēmumā sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru Iestāde norādīja, ka fitnesa centrs nebija pilnībā sedzis savu daļu no aizdevuma izmaksām par 2008. gadu saskaņā ar plānu par izmaksu sadalījumu. Norvēģijas iestādes pēc tam precizēja, ka fitnesa centrs tomēr sedza visas savas aizdevuma izmaksas 2008. gadā, gada peļņu pārskaitot pašvaldībai (13).

2.2.4.   Finansējums netika piešķirts no Nordland grāfistes pašvaldības

Pamatojoties uz pieejamo informāciju laikā, kad tika pieņemts lēmums sākt oficiālo izmeklēšanas procedūru, Iestāde nevarēja izslēgt iespēju, ka KLC fitnesa centrs bija saņēmis finansējumu no Nordland grāfistes pašvaldības (14). Līdz ar to Norvēģijas iestādēm šajā jautājumā tika lūgts sniegt informāciju. Norvēģijas iestādes precizēja, ka KLC fitnesa centru nefinansēja Nordland grāfistes pašvaldība (15).

3.   Procedūras uzsākšanas pamatojums

Iestāde uzsāka oficiālo izmeklēšanas procedūru, jo tā apšaubīja, vai KLC fitnesa centra finansēšana veidoja valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta nozīmē. Turklāt Iestādei bija aizdomas, ka fitnesa centra finansēšana, ja to atzītu par valsts atbalstu, būtu saderīga ar EEZ līgumu, pamatojoties vai nu uz 59. panta 2. punktu (atbalsts pakalpojumam ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi) vai uz 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu (atbalsts kultūras un reģionālu darbību sekmēšanai).

Norvēģijas iestādes bija paziņojušas par fitnesa centra finansēšanu 2009. gada janvārī un nebija iesniegušas nekādu informāciju, lai pamatotu pagaidu secinājumu, ka fitnesa centra finansēšana, ja to uzskatītu par valsts atbalstu, ir esoša atbalsta shēma 3. protokola I daļas 1. panta 1. punkta nozīmē. Līdz ar to, ņemot vērā savas šaubas, Iestāde uzsāka oficiālu izmeklēšanas procedūru, kā noteikts 1. panta 3. un 2. punktā.

4.   Trešo personu apsvērumi

Iestāde saņēma apsvērumus no divām ieinteresētajām pusēm, EHFA un NAF.

4.1.   No Eiropas veselības un fitnesa asociācijas (EHFA) saņemtie apsvērumi

EHFA ir neatkarīga bezpeļņas organizācija, kas pārstāv Eiropas veselības un fitnesa nozares intereses. Tā apgalvo, ka fitnesa centriem jāpiemēro tādi paši noteikumi, neatkarīgi no tā, vai tie pieder privātām vai publiskām personām, un ka publiskajā īpašumā esošajiem fitnesa centriem nebūtu jāpiešķir priekšrocības, kas nav saderīgas ar EEZ līguma 59. pantu.

4.2.   No Norvēģijas fitnesa asociācijas (NAF) saņemtie apsvērumi

NAF ir Norvēģijas organizācija, kas pārstāv komerciālos fitnesa centrus. NAF apgalvo, ka valsts līdzekļi, ar ko sniedz selektīvas priekšrocības fitnesa centriem Norvēģijas tirgū, kopumā ir uzskatāmi par valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, jo šāda finansēšana kropļo konkurenci un ietekmē EEZ iekšējo tirdzniecību. Lai to pamatotu, NAF iesniedza Iestādei vispārīgu informāciju par Norvēģijas fitnesa centru tirgu (16).

Turklāt NAF apgalvo, ka valsts atbalstu valsts īpašumā esošiem fitnesa centriem nevar uzskatīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību, pamatojoties uz 59. panta 2. punktu (kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem) vai uz 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu (atbalsts kultūras un reģionālām darbībām), ja tādu pašu atbalstu ar vienlīdzīgiem noteikumiem nepiedāvā privātā īpašumā esošiem fitnesa centriem.

5.   Norvēģijas iestāžu apsvērumi

Norvēģijas iestādes uzskata, ka KLC fitnesa centra finansēšana nav valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē šādu iemeslu dēļ: i) fitnesa centrs negūst selektīvu priekšrocību, ko sniedz valsts līdzekļi, ii) centrs nav uzņēmums un iii) fitnesa centra finansēšana neietekmē tirdzniecību starp EEZ līguma līgumslēdzējām pusēm.

Turklāt Norvēģijas iestādes apgalvo, ka jebkuri pašvaldības līdzekļi, kas piešķirti fitnesa centram, atbilst de minimis regulas (17) prasībām un līdz ar to nav valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē.

Ja Iestāde konstatētu, ka finansēšana ietver valsts atbalstu, Norvēģijas iestādes šādu atbalstu uzskata par esošu atbalstu, jo KLC jau pirms EEZ līguma stāšanās spēkā tika finansēts no pašvaldības budžeta un lietošanas maksām, un šī finansēšanas metode kopš tā laika nav mainīta.

Neraugoties uz iepriekš minēto, Norvēģijas iestādes uzskata, ka jebkurš iespējamais atbalsts ir saderīgs ar EEZ līgumu, pamatojoties vai nu uz 59. panta 2. punktu (atbalsts pakalpojumam ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi), vai arī uz 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu (atbalsts kultūras darbību sekmēšanai). Visbeidzot, Norvēģijas iestādes uzskata, ka fitnesa centra paplašināšanas finansēšana laikposmā no 2006. līdz 2007. gadam ir reģionālā atbalsta veids, kas ir saderīgs, pamatojoties uz 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu un atsaucoties uz Iestādes pamatnostādnēm par valsts reģionālo atbalstu (2007.–2013.) (18).

II.   NOVĒRTĒJUMS

1.    Vefsn pašvaldības sniegtais finansējums

Norvēģijas iestādes paziņoja Iestādei par fitnesa centra finansēšanu 2009. gada janvārī. Savā paziņojumā Norvēģijas iestādes neizvirzīja nekādus apgalvojumus attiecībā uz to, ka fitnesa centra finansēšana uzskatāma par esošu atbalstu, neraugoties uz faktu, ka paziņojumā bija iekļauta tiesas pavēstes kopija no lietas izskatīšanas Norvēģijas tiesās, kurās prasības iesniedzējs detalizēti apgalvoja, ka fitnesa centra finansēšana ir uzskatāma par jaunu atbalstu (19).

Lēmumā sākt oficiālo izmeklēšanas procedūru Iestāde minēja faktu, ka fitnesa centra finansēšanas metode (sedzot KLC kopējo deficītu no pašvaldības budžeta un sadalot no biļešu pārdošanas gūtos ienākumus) tika ieviesta pirms EEZ līguma stāšanās spēkā, tādēļ, pamatojoties uz iepriekš minēto, varēja šķist, ka runa ir par esošu atbalstu 3. protokola II daļas 1. panta b) punkta i) apakšpunkta nozīmē (20). Tomēr izmaiņas esošajā atbalstā saskaņā ar minētā protokola 1. panta c) punktu ir jauns atbalsts.

Iestāde savā lēmumā norādīja, ka tā nebija saņēmusi pietiekami precīzu informāciju par fitnesa centra diviem paplašināšanas posmiem un izmaiņām biļešu pārdošanas rezultātā gūto ienākumu sadales sistēmā, kā arī atzīmēja, ka šie faktori, iespējams, varēja mainīt atbalsta esošo sistēmu, radot jaunu atbalstu minētā protokola 1. panta c) punkta nozīmē (21).

Saskaņā ar principiem, kas noteikti EKT tiesu praksē (22), Iestāde izskatīja pasākumus, ievērojot noteikumus, kuri attiecas uz jaunu atbalstu.

Jebkurš novērtējums, kas ietverts lēmumā sākt oficiālo izmeklēšanas procedūru, attiecībā uz to, vai iespējamais atbalsta pasākums uzskatāms par jaunu vai esošu atbalstu, noteikti ir tikai provizorisks. Pat ja Iestāde, pamatojoties uz tajā laikā saņemto informāciju, nolēma sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru atbilstīgi 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktam, tā tomēr lēmumā, ar ko slēdz minēto procedūru, var konstatēt, ka pasākums, ja tajā iesaistīts atbalsts, faktiski ietver esošu atbalstu (23). Ja tiek konstatēts esošs atbalsts, Iestādei jāievēro attiecīgā procedūra (24). Tādējādi šādā gadījumā Iestādei būtu jāizbeidz oficiālā izmeklēšanas procedūra un jāuzsāk cita procedūra, kas paredzēta esošam atbalstam un kas noteikta 3. protokola II daļas 17.–19. pantā (25). Tikai saskaņā ar minēto procedūru Iestāde novērtētu, vai pasākums uzskatāms par atbalstu, un attiecīgā gadījumā – vai tas ir saderīgs ar EEZ līguma darbību.

Kā paskaidrots iepriekš šā lēmuma I.2 nodaļā, Norvēģijas iestādes ir iesniegušas papildu faktus par KLC fitnesa centra finansēšanu un paplašināšanu.

Tā kā fitnesa centra finansēšanu neveica kā atsevišķu darbību, tā finansēšanu nevar novērtēt neatkarīgi no KLC finansēšanas. Kopš KLC izveides 20. gadsimta 70. gados KLC finansēja no maksām, ko iekasēja no centra lietotājiem, un no pašvaldības budžeta. Lai arī pašvaldība līdz 1996. gadam neieviesa lietošanas maksas pieejai fitnesa centram, no 20. gadsimta 70. gadiem tā šādu maksu pieprasīja no lietotājiem par atsevišķām KLC daļām, īpaši par baseina izmantošanu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Iestāde norāda, ka KLC finansēšanas sistēma kā tāda nav mainīta.

Fitnesa centra paplašināšana no 1997. līdz 1999. gadam tika veikta mazākā mērogā, nekā bija norādīts Iestādei sākotnēji iesniegtajā informācijā. Norvēģijas iestādes oficiālajā izmeklēšanā paskaidroja, ka pašvaldība saņēma aizdevumu NOK 5,8 miljonu (nevis NOK 10 miljonu) vērtībā, kas netika izmantots fitnesa centra atjaunošanai. Fitnesa centra salīdzinoši pieticīga paplašināšana un atjaunošana par kopsummu aptuveni NOK 870 000 apmērā, ko veica attiecīgajā laikposmā, tika finansēta no ienākumiem, kurus veidoja maksas, ko iekasēja no lietotājiem.

Lai arī 2006.–2007. gada paplašināšana bija vērienīgāka, tā tikai nodrošināja to, ka piedāvāto pakalpojumu līmenis atbilst standartam, ko piemēro citos fitnesa centros. Līdz ar to fitnesa centra veiktās darbības gan pirms, gan pēc paplašināšanas aizvien ir tādas pašas, un centru tikai pielāgoja, lai panāktu atbilstību jaunākajām tendencēm nozarē un lietotāju prasībām. Uzturot KLC fitnesa centru, pašvaldība ir darbojusies fitnesa centru tirgū gan pirms, gan pēc EEZ līguma stāšanās spēkā, un tā pa laikam ir paplašinājusi fitnesa centru, lai varētu sniegt pakalpojumu iedzīvotājiem saskaņā ar fitnesa centram piemērojamiem standartiem. Finansēšanas sistēma (lietošanas maksas un piešķīrumi no pašvaldības budžeta) un noteiktais mērķis (sniegt fitnesa centra pakalpojumus iedzīvotājiem) nav mainījies (26). Turklāt šie paplašināšanas posmi nav snieguši iespējas pašvaldībai ieiet jaunos tirgos. Šajā ziņā izskatāmā lieta atšķiras no Komisijas lēmuma par BBC Digital Curriculum  (27). Minētā lieta attiecās uz izmaiņām esoša atbalsta sistēmā, ko saņēma britu sabiedriskā raidorganizācija BBC. Minētajā lietā Komisija konstatēja, ka izmaiņas, kuras veiktas esošajā atbalsta shēmā, ietvēra jaunu atbalstu, jo tās sniedza attiecīgajai raidorganizācijai iespēju veikt darbības, kurām nebija ciešas saistības ar esošo shēmu, un ļāva BBC ienākt attīstītajos tirgus, kur komerciālos operatorus BBC kā konkurente ietekmēja tikai nelielā mērā vai neietekmēja nemaz (28).

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Iestāde secina, ka Kippermoen Leisure Centre fitnesa centra finansēšana no Vefsn pašvaldības piešķirtajiem līdzekļiem tiktāl, cik tā ietver valsts atbalstu, ir esoša atbalsta sistēma. Esošam atbalstam 3. protokola I daļas 1. panta 1. punktā ir paredzēta atsevišķa procedūra. Atbilstoši šim noteikumam Iestāde sadarbībā ar EBTA valstīm pastāvīgi pārbauda visas minētajās valstīs esošās atbalsta sistēmas. Tā šīm valstīm ierosina piemērotus pasākumus, kas vajadzīgi sakarā ar EEZ līguma pakāpenisku attīstību vai darbību.

2.   Finansējums no Nordland grāfistes pašvaldības

Kā minēts iepriekš, Norvēģijas iestādes precizēja, ka KLC fitnesa centrs nesaņēma finansējumu no Nordland grāfistes pašvaldības. Līdz ar to valsts līdzekļi no Nordland grāfistes pašvaldības netika piešķirti, kas ir pirmais no četriem kumulatīviem kritērijiem, kuri jāizpilda, lai pasākumu atzītu par valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē. Pamatojoties uz Norvēģijas iestāžu nesen iesniegto informāciju, Iestāde secina, ka KLC fitnesa centrs šajā kontekstā nav saņēmis valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, gūstot priekšrocības no valsts līdzekļiem (Nordland grāfistes pašvaldības).

3.   Secinājums

Saskaņā ar Norvēģijas iestāžu iesniegto neseno informāciju Nordland grāfistes pašvaldība nepiešķīra ekonomiskas priekšrocības KLC fitnesa centram laikposmā, uz kuru attiecas šī oficiālas izmeklēšanas procedūra. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Iestāde secina, ka KLC fitnesa centrs attiecīgajā laikposmā nav saņēmis valsts atbalstu no Nordland grāfistes pašvaldības.

Iestāde turklāt secināja, ka tik lielā mērā, cik no Vefsn pašvaldības piešķirtie līdzekļi ir veicinājuši KLC fitnesa centra finansēšanu un tādējādi ir uzskatāmi par valsts atbalstu, šāds atbalsts ir piešķirts saskaņā ar esošu atbalsta sistēmu. Pamatojoties uz iepriekš minēto novērtējumu, Iestāde nolēma slēgt oficiālo izmeklēšanas procedūru un sāks procedūru, lai izskatītu esošo atbalstu, kā noteikts 3. protokola I daļas 1. panta 1. un 2. punktā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.