1.

EBTA Uzraudzības iestāde (“Iestāde”) 1994. gadā pieņēma pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai. Iestāde 2001. gadā pieņēma jaunas pamatnostādnes (OV L 21, 24.1.2002., 32. lpp., EEZ papildinājums Nr. 6), kuras sākotnēji bija spēkā līdz 2007. gada beigām, bet kuru termiņš tika pagarināts, līdz pieņems jaunas pamatnostādnes.

2.

Vides politikas mērķi būtu jāņem vērā, novērtējot valsts atbalsta saderību vides jomā, īpaši lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību, sal. ar EEZ līguma 73.–75. pantu un tā preambulas devīto apsvērumu. Tādējādi konkurences politika un vides politika nav savstarpējā pretrunā, bet vides aizsardzības prasības ir jāiekļauj konkurences politikas definīcijā un īstenošanā, īpaši lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību.

3.

Eiropas Komisija ir pieņēmusi jaunas Eiropas Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai. Kopienas pamatnostādnes ir instrumenti, ar ko īsteno i) Eiropadomes 2007. gada pavasara sanāksmes secinājumus, kuros aicināja uz rīcību, lai izstrādātu ilgtspējīgu, integrētu enerģētikas politiku Eiropā; un ii) “Enerģētikas rīcības plānu”, kas ir daļa no Eiropas enerģētikas politikas.

Cita starpā Eiropadome noteica, ka: “Tā kā enerģijas ražošana un lietojums ir galvenie siltumnīcas efekta gāzu emisiju avoti, ir vajadzīga integrēta pieeja klimata un enerģētikas politikai, lai īstenotu šo mērķi. Integrācija jāpanāk, vienam otru atbalstot. To ņemot vērā, Eiropas Enerģētikas politika (EEP) būs vērsta uz šādiem trim mērķiem, pilnībā respektējot dalībvalstu izvēli attiecībā uz enerģijas veidiem un suverenitāti attiecībā uz primārajiem enerģijas avotiem un balstoties uz solidaritātes garu dalībvalstu starpā:

Eiropadome arī atbalstīja visaptverošu Enerģētikas rīcības plānu laikposmam no 2007. līdz 2009. gadam un aicināja Komisiju cita starpā iesniegt priekšlikumu, lai pārskatītu Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai.

4.

EBTA valstis ir ieviesušas daudzus pasākumus, lai pastiprinātu vides aizsardzību. Tās pievienojas Kopienas izveidotajai Eiropas emisiju tirdzniecības sistēmai un cita starpā ir stingri apņēmušās saskaņā ar Kioto protokolu līdz 2012. gadam panākt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju konkrētu samazinājumu. Turklāt saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām notiek sarunas, lai noteiktu Kioto protokola turpmākos mērķus.

5.

Valsts atbalsta pasākumi dažkārt var būt efektīvs rīks, lai sasniegtu vispārējas nozīmes mērķus, tādējādi novēršot tirgus nepilnības, uzlabojot tirgu darbību un palielinot konkurētspēju. Valsts atbalsta rīcības plānā “Mazāks un mērķtiecīgāks valsts atbalsts – plāns valsts atbalsta reformai 2005.–2009. gadam” (2) paskaidrots, ka valsts atbalsts var veicināt vides aizsardzības mērķa sasniegšanu, kas var sniegt jaunas iespējas inovācijai, radīt jaunus tirgus un palielināt konkurētspēju, efektīvi izmantojot resursus un radot jaunas ieguldījumu iespējas. Tā kā Kopienas pamatnostādnes par atbalstu vides aizsardzībai ir balstītas uz “Valsts atbalsta rīcības plānu”, Iestāde, novērtējot valsts atbalsta saderību ar EEZ līguma darbību, ņems vērā arī minētos apsvērumus.

Pašreizējo pamatnostādņu politiskajā pamatojumā ir ietverts arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 22. jūlija Lēmums Nr. 1600/2002/EK, ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu (3) (turpmāk “Sestā vides rīcības programma”), kas iekļauta EEZ līgumā kā 31. protokola 3. panta 7.d punkts; tas nosaka prioritārās jomas vides aizsardzības darbībām (4).

6.

Valsts atbalsta kontroles galvenais mērķis vides aizsardzības jomā ir nodrošināt, lai valsts atbalsta pasākumu rezultātā tiktu panākts augstāks vides aizsardzības līmenis, kas nenotiktu bez atbalsta, un nodrošināt, ka, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”, kas noteikts EEZ līguma 73. pantā, atbalsta pozitīvā iedarbība pārsniedz atbalsta negatīvo iedarbību, kuras izpausme ir konkurences izkropļošana.

7.

Ekonomiskās darbības ne mazākā mērā var kaitēt videi piesārņojuma dēļ. Dažos gadījumos, ja nav valsts iejaukšanās, uzņēmumi var izvairīties no tā, ka tiem pilnā mērā jāsedz to darbības rezultātā videi nodarītais kaitējums. Tādējādi tirgus efektīvi nepiešķir līdzekļus, jo ražotājs neņem vērā ražošanas (negatīvo) ārējo ietekmi, bet tā attiecas uz visu sabiedrību kopumā.

8.

Saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā” šo negatīvo ārējo ietekmi var mazināt, nodrošinot, ka piesārņotājs maksā par radīto piesārņojumu, kas nozīmē, ka piesārņotājs pilnībā internalizē vides izmaksas. Tā nolūks ir nodrošināt, ka privātās izmaksas (kas ir uzņēmuma izmaksas) atspoguļo patiesās sociālās izmaksas, kuras rada ekonomiskās darbības. Tādējādi, pilnībā īstenojot principu “piesārņotājs maksā”, tiktu novērsta tirgus nepilnība. Principu “piesārņotājs maksā” var īstenot, nosakot obligātus vides standartus, vai ar tirgus mehānismiem (5). Daži no tirgus mehānismiem var izpausties kā valsts atbalsta piešķiršana visiem vai dažiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šie mehānismi.

9.

Lai arī principa “piesārņotājs maksā” piemērošana šobrīd ir ierobežota, šai regulējuma nepilnībai nevajadzētu atturēt EBTA valstis noteikt prasības augstākam vides aizsardzības līmenim, nekā tas noteikts Kopienas prasībās (6), un, cik vien tas iespējams, samazināt negatīvo ārējo ietekmi.

10.

Lai paaugstinātu vides aizsardzības līmeni, EBTA valstis var vēlēties izmantot valsts atbalstu, lai radītu individuāla līmeņa stimulus (uzņēmuma līmenī), lai panāktu augstāku vides aizsardzības līmeni, nekā noteikts Kopienas standartos, vai lai paaugstinātu vides aizsardzības līmeni gadījumos, kad Kopienas standartu nav. Tāpat tās savas valsts standartus vai dabas resursu nodokļus var noteikt augstākus, nekā to prasa Kopienas tiesību akti, vai arī tās var izmantot dabas resursu nodokli principa “piesārņotājs maksā” vienpusējai piemērošanai gadījumos, kad nav Kopienas tiesību aktu.

Saskaņā ar Kopienas pamatnostādnēm par atbalstu vides aizsardzībai atbalstu uzņēmumiem, kas piemēro augstākus standartus nekā Kopienas standarti, var atzīt par saderīgu ar kopējo tirgu, ja ir ievēroti konkrēti nosacījumi. Tāpat arī konkrētu nosacījumu ievērošana var būt priekšnosacījums tam, lai par saderīgu ar kopējo tirgu atzītu atbalstu, kas izpaužas kā saskaņoto Kopienas nodokļu samazinājums vai atbrīvojums no tiem. Dažus tiesību aktus, kas nosaka minētos Kopienas standartus, nevar iekļaut EEZ līgumā. Turklāt EEZ līguma darbības joma neattiecas uz Kopienas tiesību aktiem par nodokļu saskaņošanu kā tādiem. Tomēr lai nodrošinātu valsts atbalsta noteikumu vienādu piemērošanu un vienlīdzīgus konkurences noteikumus visā Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ), vērtējot vides atbalsta saderību ar EEZ līguma darbību Iestāde kopumā piemēros tās pašas atsauces vērtības kā Kopienas pamatnostādnēs, vienlaikus ņemot vērā EBTA valstu konkrēto tiesisko stāvokli. Tas nozīmē, ka pašreizējās pamatnostādnēs ir atsauce uz Kopienas standartiem un Kopienas nodokļu saskaņošanas pasākumiem, ja ir pieņemti. Iestāde uzsver, ka minētās atsauces uz Kopienas tiesību aktiem nenozīmē, ka EBTA valstīm ir jāievēro Kopienas tiesību akti, ja minētie tiesību akti nav iekļauti EEZ līgumā (7). Tās vienīgi kalpo par pamatu tam, lai novērtētu atbalsta pasākumu saderību ar EEZ līguma darbību Līguma 61. panta 3. punkta nozīmē.

11.

Iestāde uzskata, ka nepieciešams pārskatīt valsts atbalsta pamatnostādnes par vides aizsardzību, lai panāktu atbilstību mērķiem, kas ir līdzīgi valsts atbalsta rīcības plānā noteiktajiem, jo īpaši, lai nodrošinātu mērķtiecīgāku atbalstu, labāku ekonomisko analīzi un efektīvākas procedūras. Turklāt Iestāde uzskata, ka jāņem vērā vides politikas un vides tehnoloģiju attīstības tendences un noteikumi, un tie jāpielāgo atbilstoši pieredzei.

12.

Iestāde piemēros šīs pamatnostādnes vides atbalsta vērtēšanā, tādējādi palielinot tiesisko noteiktību un tās lēmumu pieņemšanas pārredzamību. Atbalstu vides aizsardzībai pirmām kārtām pamato ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Šīs pamatnostādnes aizstāj Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai, kas stājās spēkā 2001. gadā (8).

13.

Šīs pamatnostādnes attiecas uz diviem novērtējuma veidiem: standarta novērtējumu atbalsta pasākumiem, kuru summa nepārsniedz noteiktu robežvērtību, vai atbalstam, kas piešķirts iekārtām, kuru ražošanas jauda nepārsniedz noteiktu robežvērtību (3. nodaļa), un sīku novērtējumu atbalsta pasākumiem, kas pārsniedz minēto robežvērtību, vai atbalstam, kas piešķirts iekārtām, kuru ražošanas jauda pārsniedz minēto robežvērtību, kā arī atbalstam, kas piešķirts jaunām rūpnīcām, kas ražo atjaunojamu enerģiju un kur atbalsta apmēru aprēķina, ņemot vērā novērstās ārējās izmaksas (5. nodaļa).

14.

Šīs pamatnostādnes piemēros visiem pasākumiem, par kuriem paziņots Iestādei (vai nu tāpēc, ka pasākumam nepiemēro grupu atbrīvojuma regulu (“GAR”), vai tāpēc, ka GAR paredz pienākumu paziņot par atbalstu atsevišķi, vai tāpēc, ka attiecīgā EBTA valsts izlemj paziņot par pasākumu, uz kuru saskaņā ar GAR principā varētu attiecināt atbrīvojumu), kā arī visa tā atbalsta novērtēšanai, par kuru nav paziņots pēc šo pamatnostādņu pieņemšanas.

15.

Iepriekš minētajā valsts atbalsta rīcības plānā Komisija paziņoja, ka tā “atbilstošos gadījumos pastiprinās savu ekonomisko pieeju valsts atbalsta analīzei”.

16.

Novērtējot, vai atbalsta pasākumu var uzskatīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību, Iestāde izvērtē līdzsvaru starp atbalsta pasākuma pozitīvo iedarbību, sasniedzot vispārējas nozīmes mērķi, un tā potenciāli negatīvo blakus iedarbību, piemēram, tirdzniecības un konkurences kropļošana. Valsts atbalsta rīcības plāns, kas balstīts uz esošo praksi, šo līdzsvarošanu padarīja oficiālu pasākumā, ko dēvē par “līdzsvara testu” (9). Tas tiek īstenots trīs posmos, pirmajos divos posmos pievēršoties valsts atbalsta pozitīvajai iedarbībai, trešajā – negatīvajai iedarbībai, un nobeigumā – līdzsvaram starp pozitīvo un negatīvo iedarbību. Līdzsvara testam ir šāda struktūra:

17.

Šis līdzsvara tests ir piemērojams valsts atbalsta noteikumu izstrādāšanai, kā arī konkrēto gadījumu novērtēšanai.

18.

EEZ līguma preambulas devītajā apsvērumā apliecināta EBTA valstu apņemšanās saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti un noteikts, ka viens no to mērķiem ir noturīga attīstība. Tādējādi vides aizsardzības veicināšana ir svarīgs vispārējas nozīmes mērķis. Turklāt EEZ līguma 73. panta 2. punktā minēts, ka vides aizsardzības prasības ir jāiekļauj EBTA valstu politikas citās jomās, un noteikts, ka vides politika ir jābalsta uz preventīvas darbības principu, uz principu, ka videi nodarīts kaitējums jālabo (10), pirmām kārtām novēršot tā cēloni, un uz principu, ka “maksā piesārņotājs.”

19.

Šīs pamatnostādnes paredz nosacījumus, lai atļautu valsts atbalsta piešķiršanu to tirgus nepilnību novēršanai, kuru dēļ vides aizsardzības līmenis var būt nepietiekams.

20.

Visizplatītākās tirgus nepilnības vides aizsardzības jomā ir saistītas ar negatīvu ārējo ietekmi. Uzņēmumiem, kas darbojas savās interesēs, nav stimula ņemt vērā negatīvo ārējo ietekmi, kas rodas ražošanas rezultātā, tiem pieņemot lēmumu par noteiktu ražošanas tehnoloģiju vai ražošanas līmeni. Citiem vārdiem sakot, ražošanas izmaksas, kuras sedz uzņēmums, ir zemākas par izmaksām, kuras sedz sabiedrība. Tāpēc uzņēmumiem nav stimula samazināt to radītā piesārņojuma līmeni vai piemērot individuālus pasākumus, lai aizsargātu vidi.

21.

Valstu valdības, kam nācies saskarties ar šo tirgus nepilnību, tiecas izmantot regulējumu, lai nodrošinātu, ka tiek ņemta vērā negatīvā ārējā ietekme, kas rodas ražošanas rezultātā. Ieviešot standartus, nodokļus, ekonomiskos instrumentus un citus regulējuma veidus, uzņēmumiem, kas rada piesārņojumu, saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā” ir jāsedz izmaksas, ko piesārņojums rada sabiedrībai. Šīs negatīvās ārējās ietekmes internalizācija attiecīgi palielinās minēto uzņēmumu privātās izmaksas, tādējādi negatīvi ietekmējot to ieņēmumus. Turklāt, tā kā radītā piesārņojuma līmenis nozaru un uzņēmumu starpā nav vienmērīgs, videi draudzīga tiesiskā regulējuma izmaksām ir tendence atšķirties ne vien starp uzņēmumiem, bet arī starp EBTA valstīm. Turklāt EBTA valstīm var būt atšķirīga izpratne par nepieciešamību izvirzīt augstus mērķus vides jomā.

22.

Nepastāvot Kopienas standartiem un tirgus instrumentiem, kuros pilnībā būtu ņemts vērā princips “piesārņotājs maksā” (regulējuma nepilnības), EBTA valstis var vienpusējā kārtā nolemt īstenot augstāka līmeņa vides aizsardzību. Tas savukārt var radīt papildu izmaksas uzņēmumiem, kas darbojas to teritorijā. Tādēļ papildus tiesiskajam regulējumam EBTA valstis var izmantot valsts atbalstu kā pozitīvu stimulu nolūkā panākt augstāku vides aizsardzības līmeni. To var panākt divējādi.

23.

Lai nodrošinātu pienācīgāku vides aizsardzību, ir vajadzīga valsts iejaukšanās. Regulējums un tirgus instrumenti ir svarīgākais līdzeklis, lai sasniegtu mērķus vides jomā. Nesaistošiem instrumentiem, tādiem kā brīvprātīgs ekomarķējums, videi draudzīgu tehnoloģiju izplatīšana, arī var būt nozīmīga loma. Tomēr pat tad, ja optimālā politikas instrumentu kopuma atrašana var būt sarežģīta, tirgus nepilnības vai politiski mērķi automātiski nekļūst par pamatu valsts atbalsta izmantošanai.

24.

Saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā” piesārņotājam būtu jāsedz visas izmaksas tā darbības radītā piesārņojuma dēļ, tostarp netiešās izmaksas sabiedrībai. Šajā nolūkā vides tiesiskais regulējums var būt lietderīgs instruments, lai palielinātu piesārņotāja slogu. Principa “piesārņotājs maksā” ievērošana teorētiski nodrošina, ka ar negatīvu ārējo ietekmi saistītās tirgus nepilnības tiks novērstas. Attiecīgi, ja pilnībā tiktu īstenots princips “piesārņotājs maksā”, nebūtu vajadzīga turpmāka valsts iejaukšanās, lai nodrošinātu efektīvu tirgus darbību. Galvenais noteikums ir princips “piesārņotājs maksā”, un valsts atbalsts faktiski ir tikai otrais labākais risinājums. Valsts atbalsta izmantošana principa “piesārņotājs maksā” kontekstā atbrīvotu piesārņotāju no tā piesārņojuma radīto izmaksu segšanas. Tādēļ šādos gadījumos valsts atbalsts nevar būt piemērots instruments.

25.

Tomēr jo īpaši principa “piesārņotājs maksā” nepilnīgas piemērošanas dēļ faktiskais vides aizsardzības līmenis bieži tiek atzīts par nepietiekamu šādu iemeslu dēļ:

26.

Šādos apstākļos, kad vides aizsardzība netiek nodrošināta apmierinošā līmenī, valsts atbalsts, lai arī tas neatrisina visas iepriekš minētās problēmas, var radīt pozitīvus stimulus uzņēmumiem īstenot pasākumus vai veikt ieguldījumus, kas nav obligāti un kurus peļņas gūšanā ieinteresētie uzņēmumi citos apstākļos neveiktu. Turklāt valsts atbalsts varētu būt piemērots mehānisms, kas ļautu EBTA valstīm ieviest valsts regulējumu vides jomā, kas nosaka augstākas prasības nekā Kopienas standartos, samazinot slogu tiem uzņēmumiem, kurus visvairāk skar šis regulējums, un tādējādi padarot regulējumu iespējamu.

27.

Valsts atbalsta vides aizsardzībai rezultātā atbalsta saņēmējam jāmaina sava darbība tā, lai vides aizsardzības līmenis būtu augstāks nekā tad, ja atbalsts nebūtu piešķirts. Tomēr ieguldījumi, kas paaugstina vides aizsardzības līmeni, vienlaikus var palielināt ieņēmumus (12) un/vai samazināt izmaksas (13), un tādējādi paši par sevi būt ekonomiski pievilcīgi. Tāpēc ir jāpārbauda, vai attiecīgie ieguldījumi netiktu veikti bez valsts atbalsta.

28.

Tā mērķis ir pārliecināties, ka bez atbalsta uzņēmumi neiesaistītos tajā pašā darbībā vienīgi tai raksturīgo ieguvumu dēļ. Stimulējošo iedarbību nosaka hipotētiskā analīzē, salīdzinot paredzētās darbības līmeņus ar atbalstu un bez tā. Pareiza hipotētiskā scenārija noteikšana ir būtiska, lai izlemtu, vai valsts atbalstam būs stimulējoša iedarbība. Tā ir būtiska arī papildu ieguldījumu vai radušos ražošanas izmaksu aprēķināšanai, lai sasniegtu augstāku vides aizsardzības līmeni.

29.

Ieguldījumi var būt nepieciešami, lai panāktu atbilstību obligātajiem Kopienas standartiem. Tā kā uzņēmumam jebkurā gadījumā būtu jāatbilst šiem standartiem, valsts atbalsts, lai nodrošinātu atbilstību obligātajiem Kopienas standartiem, kas jau ir spēkā, nav attaisnojams.

30.

Atbalsts tiek uzskatīts par samērīgu tikai tad, ja tādu pašu rezultātu nevarētu sasniegt ar mazāku atbalstu. Turklāt samērīgums var būt atkarīgs no pasākuma selektivitātes pakāpes.

31.

Jo īpaši atbalsta apjoms ir jāierobežo līdz minimālajam apjomam, kāds nepieciešams, lai panāktu plānoto vides aizsardzību. Tādēļ ieguldījumu atbalsta attiecināmo izmaksu pamatā ir papildu (tīrās) izmaksas, kas nepieciešamas, lai sasniegtu mērķus vides jomā. Šī koncepcija nozīmē, ka, lai varētu noteikt atbalsta apmēru, ko var piešķirt, visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko ieguldījums sniedz uzņēmumam, principā jābūt atskaitītām no papildu ieguldījumu izmaksām.

32.

Tomēr ir grūti ņemt vērā visas ekonomiskās priekšrocības, kas uzņēmumam radīsies no papildu ieguldījuma. Piemēram, saskaņā ar attiecināmo izmaksu aprēķināšanas metodiku, kas noteikta no 80. līdz 84. punktam, saimnieciskos ieguvumus neņem vērā, ja ir pagājis noteikts sākotnējais posms pēc ieguldījuma veikšanas. Tāpat ne vienmēr var viegli novērtēt dažus ieguvumu veidus, piemēram, šajā kontekstā neņem vērā “zaļo tēlu”, ko pastiprina vides ieguldījums. Attiecīgi, lai atbalsts būtu samērīgs, Iestāde uzskata, ka atbalsta summai parasti jābūt mazākai par attiecināmajām ieguldījumu izmaksām, skatīt pielikumu. Tikai attiecībā uz gadījumiem, kad ieguldījumu atbalsts ir piešķirts patiesā un konkurētspējīgā solīšanas procesā, pamatojoties uz skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem, efektīvi nodrošinot to, ka atbalsts ir ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam, lai tas nāktu par labu videi, atbalsta intensitāte var būt līdz 100 % no attiecināmajām ieguldījumu izmaksām. Tas ir tāpēc, ka šādos apstākļos var pieņemt, ka attiecīgie piedāvājumi atspoguļos visus iespējamos ieguvumus, ko varētu radīt papildu ieguldījums.

33.

Turklāt dažu pasākumu gadījumā nevar aprēķināt atbalsta apmēru, pamatojoties uz papildu izmaksām; tas attiecas uz atbalstu, kas izpaužas kā atbrīvojums no dabas resursu nodokļa vai attiecīgā nodokļa samazinājums, kā arī uz atbalstu, kas izpaužas kā atļauju tirdzniecības shēmas. Šādos gadījumos samērīgums jānodrošina ar apstākļiem un kritērijiem atbrīvošanai no nodokļa vai tā samazināšanai, kas nodrošina, ka saņēmējs neiegūst pārmērīgas priekšrocības un ka pasākuma selektivitāte tiek ierobežota līdz absolūtai nepieciešamībai.

34.

Izmaksas, kas saistītas ar vides aizsardzības nodrošināšanu, mazos un vidējos uzņēmumos salīdzinājumā ar to darbības apjomu ir relatīvi augstākas. Turklāt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas segt minētās izmaksas bieži ierobežo kapitāla tirgus nepilnības. Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka konkurences kropļojuma risks ir mazāks gadījumā, ja atbalstu saņem mazie un vidējie uzņēmumi, papildus atbalsts minētajiem uzņēmumiem varētu būt attaisnojams attiecībā uz dažiem atbalsta veidiem.

35.

Turklāt EBTA valstis tiek aicinātas vides ieguvumu panākšanā nodrošināt rentabilitāti, piemēram, izvēloties pasākumus, attiecībā uz kuriem novērstās ārējās izmaksas ir ievērojamas salīdzinājumā ar atbalsta summu. Tomēr, tā kā nav tiešas saiknes starp novērstajām ārējām izmaksām un izmaksām, kādas radušās uzņēmumam, vienīgi izņēmuma gadījumos par pamatu valsts atbalsta summas noteikšanai var izmantot novērstās ārējās izmaksas. Parasti nolūkā nodrošināt atbilstošus stimulus, lai uzņēmums ieviestu izmaiņas savā darbībā, atbalsta summa ir tieši jāsaista ar uzņēmuma izmaksām.

36.

Ja valsts atbalsta pasākumi vides jomā ir pareizi orientēti vienīgi nolūkā atsvērt faktiskās papildu izmaksas, kas saistītas ar augstāku vides aizsardzības līmeni, risks, ka atbalsts nepamatoti kropļos konkurenci, parasti ir samērā neliels. Tātad ir būtiski nodrošināt, ka valsts atbalsta pasākumi vides jomā ir mērķtiecīgi. Gadījumos, kad atbalsts nav nepieciešams vai proporcionāls izvirzīto mērķu sasniegšanai, tas kaitēs konkurencei. Tas ir īpaši iespējams tad, ja atbalsta rezultātā:

37.

Dažos gadījumos, lai palielinātu vispārējo labumu videi, pasākuma nolūks ir iejaukties tirgus darbībā ar mērķi atbalstīt dažus videi draudzīgus ražošanas veidus uz to ražošanas veidu rēķina, kuri rada lielāku piesārņojumu. Minēto pasākumu rezultātā attiecīgie videi draudzīgāku izstrādājumu ražotāji varēs uzlabot savu stāvokli tirgū salīdzinājumā ar konkurentiem, kuri piedāvā videi mazāk draudzīgus izstrādājumus. Šādos gadījumos Iestāde ņems vērā pasākuma vispārējo ietekmi uz vidi, novērtējot tā negatīvo ietekmi uz to uzņēmumu stāvokli tirgū, kuri nesaņem atbalstu, un attiecīgi to peļņu. Jo mazāka ir attiecīgā pasākuma sagaidāmā ietekme uz vidi, jo svarīgāk pārbaudīt tā ietekmi uz tirgus daļu un konkurējošo izstrādājumu peļņu.

38.

Neskarot 3. protokola II daļas 4. līdz 7. pantu nolīgumā starp EBTA dalībvalstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi (turpmāk “Uzraudzības un Tiesas nolīgums”), juridiskie pieņēmumi, ko piemēro EBTA Uzraudzības iestāde, atšķiras atkarībā no paziņotā valsts atbalsta pasākuma veida.

39.

Šo pamatnostādņu 3. nodaļā Iestāde ir noteikusi virkni pasākumu, attiecībā uz kuriem tā a priori uzskata, ka valsts atbalsts pievērsīsies tirgus nepilnībām, kas traucē vides aizsardzībai, vai uzlabos vides aizsardzības līmeni. Iestāde arī nosaka virkni nosacījumu un parametru nolūkā nodrošināt, lai valsts atbalstam faktiski būtu stimulējoša iedarbība, tas būtu samērīgs un tā negatīvā ietekme uz konkurenci un tirdzniecību būtu neliela. Tādējādi 3. nodaļā ir norādīti parametri attiecībā uz atbalstīto pasākumu, atbalsta intensitāti un nosacījumiem, ko saista ar saderīgumu.

40.

Tomēr attiecībā uz atbalsta summām, kas pārsniedz noteiktu robežvērtību, kā arī attiecībā uz dažām īpašām situācijām nepieciešams veikt sīkāku izpēti, jo pastāv lielāks risks izkropļot konkurenci un tirdzniecību. Sīkāka izpēte pamatā ietver turpmāku detalizētāku faktu analīzi attiecībā uz konkrēto pasākumu saskaņā ar 5. nodaļu. Šos pasākumus atzīs par saderīgiem, ja saskaņā ar 5. nodaļu veiktā līdzsvara testa rezultātā tiks iegūts kopumā pozitīvs vērtējums. Šīs analīzes sakarā nedrīkst pieņemt, ka kādi saderīguma kritēriji ir izpildīti jau iepriekš. Atbrīvojums no dabas resursu nodokļa vai tā samazinājums tiks vērtēts tikai 4. nodaļā paredzētajā novērtējumā (14).

41.

Šā detalizētā novērtējuma rezultātā Iestāde var apstiprināt atbalstu, paziņot, ka tas nav saderīgs ar EEZ līguma darbību vai pieņemt lēmumu par saderīgumu, pievienojot nosacījumus.

42.

Iestāde ir noteikusi virkni pasākumu, attiecībā uz kuriem valsts atbalsts īpašos apstākļos var būt saderīgs ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

43.

Šāds atbalsts rada individuālus stimulus uzņēmumiem tiekties panākt augstāka līmeņa vides aizsardzību. Parasti uzņēmums nav ieinteresēts savā darbībā ievērot stingrākas prasības, nekā noteikts obligātajos standartos, ja ar šādu darbību saistītās izmaksas pārsniedz uzņēmuma ieguvumu. Šādos gadījumos var piešķirt valsts atbalstu, lai radītu stimulu uzņēmumiem uzlabot vides aizsardzību. Saskaņā ar Kopienas mērķi atbalstīt ekojauninājumus priekšroka varētu būt ekojauninājumu projektiem, kas vienlaikus pievēršas divkāršai tirgus nepilnībai saistībā ar lielākiem riskiem, kas raksturīgi jauninājumiem, un ar projekta vides aspektu. Tādējādi ekojauninājumu atbalsta mērķis ir paātrināt ekojauninājumu izplatību tirgū.

44.

Transports rada lielu daļu no visām siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām (apmēram 30 %), kā arī vietējo piesārņojumu ar putekļiem, piesārņotājdaļiņām, NOx un SOx. Tādēļ, lai cīnītos ar globālajām klimata pārmaiņām un mazinātu vietējo piesārņojumu, jo īpaši pilsētās, ir svarīgi veicināt videi draudzīgus transporta veidus. Ņemot to vērā, ir jo īpaši svarīgi veicināt videi draudzīgu transportlīdzekļu (tostarp videi nekaitīgu kuģu) iegādi.

45.

Šajās pamatnostādnēs nav atļauts atbalsts, lai palīdzētu uzņēmumiem panākt atbilstību spēkā esošiem Kopienas standartiem, jo šāda atbalsta rezultātā netiktu sasniegts augstāks vides aizsardzības līmenis. Tomēr valsts atbalsts var nodrošināt ievērojami ātrāku nesen pieņemto Kopienas standartu, kas vēl nav spēkā, īstenošanu un tādējādi veicināt piesārņojuma samazināšanu straujākā tempā, nekā tas notiktu bez atbalsta. Tādēļ šādās situācijās valsts atbalsts var radīt individuālus stimulus uzņēmumiem, lai līdzsvarotu ar piesārņojumu saistīto negatīvo ārējo ietekmi.

46.

Atbalsts uzņēmumiem, lai veiktu pētījumus par ieguldījumiem, kuru mērķis ir sasniegt vides aizsardzības līmeni, kas ir augstāks salīdzinājumā ar Kopienas standartiem, vai paaugstināt vides aizsardzības līmeni, ja nav noteikti Kopienas standarti, kā arī pētījumiem par enerģijas taupīšanu un atjaunojamās enerģijas ražošanu, attiecas uz tirgus nepilnību, ko rada nevienlīdzīga informācija. Bieži uzņēmumi nenovērtē tās iespējas un priekšrocības, kas saistītas ar enerģijas taupīšanu un atjaunojamo enerģiju, kā rezultātā tie neveic pietiekamus ieguldījumus.

47.

Šis atbalsta veids pievēršas tirgus nepilnībām, kas saistītas ar negatīvo ārējo ietekmi, radot individuālus stimulus sasniegt vides mērķus energotaupībai un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazināšanai. Valsts atbalsts var būt lietderīgs, ja ieguldījumi, kas radītu energoietaupījumu, nav obligāti saskaņā ar piemērojamiem Kopienas standartiem, kā arī ja tie nenes peļņu, t. i., ja energotaupības izmaksas ir lielākas nekā uzņēmumu attiecīgie saimnieciskie ieguvumi. Mazo un vidējo uzņēmumu gadījumā varētu būt nepieciešams labvēlīgāks atbalsts, jo šie uzņēmumi bieži nenovērtē tos ieguvumus, ko ilgtermiņā sniedz enerģijas taupīšana, tādējādi tie neveic pietiekamus ieguldījumus enerģijas taupīšanas pasākumos.

48.

Šis atbalsta veids pievēršas tirgus nepilnībām, kas saistītas ar negatīvo ārējo ietekmi, radot individuālus stimulus palielināt atjaunojamo enerģijas avotu daļu kopējā enerģijas ražošanā. Sagaidāms, ka intensīvākai atjaunojamās enerģijas izmantošanai būs svarīga loma, lai sasniegtu mērķus, kas vērsti uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanu. Valsts atbalstu var pamatot, ja atjaunojamās enerģijas ražošanas izmaksas ir augstākas nekā ražošanai, kuras pamatā ir videi mazāk draudzīgi avoti, un ja attiecībā uz atsevišķiem uzņēmumiem nav noteikts obligāts Kopienas standarts par enerģijas daļu, kas iegūta no atjaunojamiem avotiem. Augstās ražošanas izmaksas dažiem atjaunojamās enerģijas veidiem liedz uzņēmumiem noteikt tirgū konkurētspējīgas cenas un tādējādi rada šķēršļus atjaunojamās enerģijas iekļūšanai tirgū. Tomēr, ņemot vērā tehnoloģijas attīstības tendences atjaunojamās enerģijas jomā un ārējo vides faktoru pakāpenisku internalizāciju (kā tas redzams, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Direktīvā 2008/1/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (15), tiesību aktos attiecībā uz gaisa kvalitāti un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā), izmaksu atšķirībām pēdējo gadu laikā bijusi tendence samazināties, tādējādi samazinoties arī nepieciešamībai pēc atbalsta.

49.

Turklāt, veicinot biodegvielas izmantošanu (16), būtu jāgarantē ilgtspēja gan attiecībā uz drošākām piegādēm, gan politiku klimata pārmaiņu jomā. Tādēļ, izmantojot atjaunojamas enerģijas avotus, valsts atbalsts var būt piemērots instruments tikai tajos gadījumos, ja ir acīmredzami ieguvumi un ilgtspēja vides jomā. Jo īpaši attiecībā uz biodegvielu, kas neatbilst ilgtspējas kritērijiem, kas noteikti 15. pantā priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanu (17), valsts atbalsta sniegšana netiks uzskatīta par attaisnotu. Izstrādājot savas atbalsta sistēmas, dalībvalstis var mudināt izmantot biodegvielu, kam var būt papildu priekšrocības – tostarp dažādošana, ko piedāvā biodegvielas, kas ražotas no atkritumiem, atliekvielām, celulozes materiāliem un celulozes šķiedrmateriāliem –, atbilstīgi ņemot vērā atšķirīgās ražošanas izmaksas, kas rodas, ražojot enerģiju no tradicionālajām biodegvielām, no vienas puses, un minētajām biodegvielām, kas sniedz papildu ieguvumus, no otras puses.

50.

Attiecībā uz hidroelektroiekārtām jāpiezīmē, ka to ietekme uz vidi var būt divējāda. Tām noteikti ir potenciāls no siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju zema līmeņa viedokļa. Tāpēc tām var būt būtiska nozīme dažādu enerģijas veidu izmantošanā. No otras puses, šādām iekārtām var būt negatīva ietekme, piemēram, uz ūdens sistēmām un bioloģisko daudzveidību (18).

51.

Šie atbalsta veidi pievēršas tirgus nepilnībām, kas saistītas ar negatīvu ārējo ietekmi, radot individuālus stimulus panākt atbilstību vides mērķiem energotaupības jomā. Siltuma enerģijas un elektroenerģijas kombinētā ražošana (“koģenerācija”) ir visefektīvākais veids, kā vienlaikus ražot elektroenerģiju un siltumu. Kombinēti ražojot elektrību un siltumu, ir mazāki enerģijas zudumi ražošanas procesā. Koģenerācijas nozīme ES enerģētikas stratēģijā ir uzsvērta, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Direktīvu 2004/8/EK par tādas koģenerācijas veicināšanu, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu iekšējā enerģijas tirgū, un ar kuru groza Direktīvu 92/42/EEK (19). Var izdarīt atsauci arī uz nodaļu par koģenerāciju dokumentā “Energoefektivitātes rīcības plāns – potenciāla izmantošana” (20). Pēdējā dokumentā ir uzsvērts rekuperētā nelietderīgā siltuma potenciāls, piemēram, siltuma no rūpnīcām vai iekārtām lietderīga izmantošana centralizētai siltumapgādei. Turklāt centralizētai siltumapgādei var būt augstāka energoefektivitāte nekā individuālai siltumapgādei, un tā var ievērojami uzlabot gaisa kvalitāti pilsētās. Tādēļ, ja tiek pierādīts, ka centralizētā siltumapgāde rada mazāku piesārņojumu un ir energoefektīvāka no siltuma ražošanas un piegādes viedokļa, tomēr dārgāka nekā individuālā siltumapgāde, valsts atbalstu var piešķirt nolūkā radīt stimulus, lai sasniegtu vides mērķus. Tomēr, tāpat kā gadījumā ar atjaunojamo enerģiju, ārējo vides faktoru pieaugošā internalizācija pārējo tehnoloģiju izmaksu jomā varētu samazināt atbalsta nepieciešamību, panākot pakāpenisku šo izmaksu konverģenci ar koģenerācijas un centralizētās siltumapgādes izmaksām.

52.

Šāda veida atbalsts ir paredzēts, lai radītu individuālus stimulus sasniegt ar atkritumu apsaimniekošanu saistītos mērķus vides jomā (21). Sestajā vides rīcības programmā (22) atkritumu rašanās novēršana un to apsaimniekošana tika atzīta par vienu no četrām galvenajām prioritātēm. Tās galvenais mērķis ir nošķirt atkritumu rašanos no ekonomiskās darbības, lai ES izaugsme nekļūtu par iemeslu arvien lielākam atkritumu daudzumam. Tādējādi valsts atbalstu var piešķirt gan atkritumu radītājam (saskaņā ar 3.1.1. iedaļu), gan uzņēmumiem, kas apsaimnieko vai otrreizēji pārstrādā citu uzņēmumu radītos atkritumus (saskaņā ar 3.1.9. iedaļu). Tomēr ir jānodrošina pozitīva ietekme uz vidi, nedrīkst apiet principu “piesārņotājs maksā”, kā arī izjaukt normālu otrreizējo izejvielu tirgu darbību.

53.

Šāda veida atbalsts ir paredzēts, lai radītu individuālu stimulu līdzsvarot negatīvo ārējo ietekmi, ja nav iespējams noteikt piesārņotāju un likt tam segt videi radītā kaitējuma novēršanas izmaksas. Šādos gadījumos valsts atbalsts var būt pamatots, ja attīrīšanas izmaksas ir augstākas nekā vietas vērtības pieaugums, kas radies tās rezultātā.

54.

Šāda veida ieguldījumu atbalsts ir paredzēts, lai radītu individuālus stimulus samazināt negatīvo ārējo ietekmi, pārvietojot uzņēmumus, kuru darbība rada lielu piesārņojumu, uz vietām, kur šādam piesārņojumam būtu mazāk kaitīga ietekme, kas samazinātu ārējās izmaksas. Saskaņā ar piesardzības principu šajās pamatnostādnēs tiek ieviesta iespēja piešķirt atbalstu augsta riska uzņēmumu pārvietošanai saskaņā ar Padomes 1996. gada 9. decembra Direktīvu 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas (23) (turpmāk “Seveso II direktīva”) (24). Notikušie nelaimes gadījumi pierāda, ka uzņēmuma, uz kuru attiecas Seveso II direktīva, atrašanās vietai ir būtiska nozīme gan nelaimes gadījumu novēršanā, gan to seku un ietekmes uz cilvēkiem un vidi mazināšanā. Tādēļ valsts atbalsts var būt pamatots, ja pārvietošana tiek veikta vides apsvērumu dēļ. Lai nepieļautu atbalsta piešķiršanu uzņēmuma pārvietošanai citu iemeslu dēļ, vajadzīgs kompetentas valsts iestādes administratīvs lēmums vai kompetentas tiesas lēmums, vai vienošanās starp kompetento valsts iestādi un pārvietojamo uzņēmumu. Attiecināmajās izmaksās ir jāņem vērā jebkādas priekšrocības, ko uzņēmums varētu saņemt pārvietošanas dēļ.

55.

Atļauju tirdzniecības shēmām var sniegt dažādu veidu atbalstu, piemēram, ja EBTA valstis piešķir atļaujas un pabalstus zem to tirgus vērtības un tā ir piedēvējama EBTA valstīm. Šāda veida atbalstu var izmantot, lai pievērstos negatīvai ārējai ietekmei, ļaujot ieviest tirgus instrumentus, kas paredzēti vides mērķu sasniegšanai. Ja kopējais atļauju skaits, ko piešķir dalībvalstis, ir mazāks nekā kopējās paredzamās uzņēmumu vajadzības, kopējā ietekme uz vides aizsardzības līmeni būs pozitīva. Atsevišķi katra uzņēmuma līmenī, ja piešķirtās atļaujas neaptver visu uzņēmuma paredzamo vajadzību kopumu, uzņēmumam vai nu jāsamazina piesārņojums, tādējādi dodot ieguldījumu vides aizsardzības līmeņa uzlabošanā, vai jāpērk papildu atļaujas tirgū, tādējādi maksājot kompensāciju par radīto piesārņojumu. Lai ierobežotu konkurences kropļošanu, nav pieļaujama atļauju pārmērīga piešķiršana un jāpieņem noteikumi, kas novērstu nepamatotus šķēršļus iekļūšanai tirgū.

56.

Kritēriji, kas noteikti 55. punktā, kalpo par pamatu Iestādes novērtējumam situācijām, kuras rodas tirdzniecības periodā, kas beidzas 2012. gada 31. decembrī. Situācijās, kas radīsies tirdzniecības periodā pēc minētā datuma, Iestāde novērtēs pasākumus atbilstīgi tam, vai tie ir vajadzīgi un samērīgi.

57.

Dabas resursu nodokļa samazinājums vai atbrīvojums no tā, ja to piešķir noteiktu nozaru vai kategoriju uzņēmumiem, var radīt iespēju noteikt lielākus nodokļus citiem uzņēmumiem, tādējādi panākot vispārēju uzlabojumu izmaksu internalizācijā, un turpmāk veicināt uzlabojumus vides aizsardzībā. Attiecīgi šāda veida atbalsts var būt vajadzīgs, lai netieši pievērstos negatīvai ārējai ietekmei, veicinot salīdzinoši lielāku valsts dabas resursu nodokļu ieviešanu vai saglabāšanu. Lai atbalsts būtu saderīgs, ir jāparāda, ka nodokļa samazinājums vai atbrīvojums no tā ir vajadzīgs visām ieteikto saņēmēju kategorijām un ka tas pēc apmēra ir samērīgs. Tiek pieņemts, ka tas varētu būt gadījums, kad saņēmēji maksā vismaz Kopienas minimālā nodokļa līmenī, kas noteikts piemērojamajā direktīvā, ja tas vispār ir noteikts (25). Pretējā gadījumā atbalsta vajadzība būs atkarīga no tā, kādā mērā valsts nodoklis ietekmē ražošanas izmaksas, kā arī no iespējas novirzīt nodokli uz patērētājiem un samazināt peļņas normas. Samērīgums būs atkarīgs no tā, kādā mērā saņēmēji turpmāk varēs samazināt savu patēriņu vai emisijas, maksāt daļu no valsts nodokļa vai ievērot nolīgumus vides aizsardzības jomā piesārņojuma samazināšanai (26).

58.

Šīs pamatnostādnes attiecas uz valsts atbalstu vides aizsardzībai. Tās piemēros saskaņā ar citām ar valsts atbalstu saistītām EEZ politikas jomām un citiem noteikumiem EEZ līgumā un tiesību aktos, kas pieņemti saskaņā ar EEZ līgumu. Šīs pamatnostādnes attieksies arī uz tiesību aktiem, kas nav iekļauti EEZ līgumā (27).

59.

Šīs pamatnostādnes attiecas uz atbalstu (28), kas paredzēts, lai atbalstītu vides aizsardzību visās nozarēs, uz kurām attiecas EEZ līgums. Tās skar arī nozares, uz kurām attiecas īpaši EEZ noteikumi par valsts atbalstu (tērauda apstrāde, kuģu būve, automobiļu rūpniecība, sintētisko šķiedru ražošana, transports un ogļrūpniecība), ja vien šajos īpašajos noteikumos nav paredzēts citādi.

60.

Šīs pamatnostādnes neattiecas uz videi nekaitīgāku izstrādājumu, mašīnu vai transportlīdzekļu projektēšanu un ražošanu, kurus darbinātu ar mazākiem dabas resursiem, kā arī uz pasākumiem rūpnīcās vai citās ražotnēs nolūkā uzlabot drošību vai higiēnu.

61.

EEZ līgums lielākoties neattiecas uz lauksaimniecības, zivju un citu jūras produktu tirdzniecību (29). Tā kā Iestādei nav tiesību pārskatīt tos atbalsta pasākumus vides aizsardzībai, kuri nav EEZ līguma darbības jomā, šīs pamatnostādnes uz tiem neattieksies.

62.

Šīs pamatnostādnes neattiecas uz finansējumu vides aizsardzības pasākumiem saistībā ar gaisa transporta, autotransporta, dzelzceļa, iekšzemes ūdensceļu un jūras transporta infrastruktūru, ieskaitot ikvienu vispārējas intereses projektu, kā tas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 23. jūlija Lēmumā Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai (30).

63.

Uz valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai vides jomā attiecas noteikumi, kas izklāstīti Iestādes valsts atbalsta nostādnēs par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai (31). Tomēr šīs pamatnostādnes attiecas uz ekojauninājumu tirgus izplatības posmu (ekojauninājumu aktīvu iegāde).

64.

Atbalstam mācībām vides jomā raksturīgās iezīmes nav pamats, lai izstrādātu atsevišķus noteikumus, kas attiecas uz mācībām kopumā, un tādēļ Iestāde šādu atbalstu pārbaudīs saskaņā ar Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 68/2001 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu mācību atbalstam (32).

65.

Konsultāciju pakalpojumiem ir svarīga nozīme, lai palīdzētu maziem un vidējiem uzņēmumiem gūt panākumus vides aizsardzības jomā. Jo īpaši tos var izmantot, lai veiktu ekoloģiskās revīzijas vai novērtētu, kādu ekonomisko labumu uzņēmumam var dot videi draudzīgs ieguldījums, un tādējādi mudinātu šos uzņēmumus veikt ieguldījumus vides aizsardzībai. Atbalstu mazo un vidējo uzņēmumu padomdevēju/konsultatīvajiem pakalpojumiem vides jomā var piešķirt saskaņā ar noteikumiem Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulā (EK) Nr. 70/2001 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem (33).

66.

Šīs pamatnostādnes neattiecas uz balasta izmaksām, kā tās definētas Valsts atbalsta pamatnostādnēs par valsts atbalsta pārbaudes metodiku saistībā ar balasta izmaksām (34).

67.

Turklāt tādā mērā, kādā nav piemērojami noteikumi par enerģijas taupīšanu, kas paredzēti 3.1.5. iedaļā, šīs pamatnostādnes nepiemēro valsts atbalstam ieguldījumiem infrastruktūrā, kas saistīti ar centralizētu siltumapgādi, ko novērtēs saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

68.

Dažās EBTA valstīs uzņēmumi var maksāt dabas resursu nodokli un vienlaikus piedalīties atļauju tirdzniecības shēmās. Iestāde vēl nav ieguvusi pietiekamu pieredzi, lai novērtētu dabas resursu nodokļa samazinājuma saderību šādās situācijās. Tādējādi Iestāde vēl nevar sniegt par to vispārīgus ieteikumus. Tā vietā šādus gadījumus, ciktāl tie uzskatāmi par valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, novērtēs, pamatojoties uz EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

69.

Visbeidzot, daļu no EBTA valstu līdzekļiem, kas paredzēti, lai atbalstītu spēkstacijas, kurās izmanto fosilo kurināmo, vai citas rūpnieciskas iekārtas, kas aprīkotas ar ierīcēm CO2 piesaistei, transportam un glabāšanai, vai atsevišķus elementus šajā CO2 piesaistes, transporta un uzglabāšanas ķēdē varētu uzskatīt par valsts atbalstu, taču pieredzes trūkuma dēļ ir pāragri noteikt pamatnostādnes attiecībā uz šāda atbalsta atļaušanu. Jāņem vērā stratēģiskā nozīme, ko EEZ piešķir šai tehnoloģijai attiecībā uz energodrošību un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazināšanu. Tāpat arī ir jāizdara atsauce uz Kopienas ilgtermiņa mērķi panākt, lai klimata pārmaiņu ietekmē temperatūra nepaaugstinātos par vairāk nekā 2 °C salīdzinājumā ar līmeni pirms industrializācijas, un uz Komisijas apliecināto atbalstu rūpnieciska mēroga paraugražotņu izbūvei līdz 2015. gadam (35), ja projekti ir videi nekaitīgi un dod ieguldījumu vides aizsardzībā. Pamatojoties uz minēto, Iestādei kopumā būs pozitīva attieksme pret valsts atbalstu šādiem projektiem. Projektus varētu izvērtēt saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu, vai arī atzīt par atbalstāmiem kā svarīgus projektus Eiropas vispārējās interesēs atbilstoši Līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunktā un šo pamatnostādņu 147. punktā ietvertajiem nosacījumiem.

70.

Šīm pamatnostādnēm izmanto šādas definīcijas:

71.

Valsts atbalsts ir saderīgs ar EEZ līguma darbību EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, ja, pamatojoties uz līdzsvara testu, tā rezultātā tiek paplašināti vides aizsardzības pasākumi, neradot tādu nelabvēlīgu iespaidu uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm. Tādējādi uz atbalsta shēmu ilgumu jāattiecina pamatoti termiņi, neskarot EBTA valstu iespējas atkārtoti paziņot par pasākumu pēc tam, kad Iestādes noteiktais termiņš ir beidzies. EBTA valstis var atbalstīt paziņojumus par atbalsta pasākumiem, pievienojot precīzu novērtējumu par līdzīgiem agrākiem atbalsta pasākumiem, kas parāda atbalsta stimulējošo iedarbību.

72.

Pasākumus, kas aprakstīti 73. līdz 146. punktā var atzīt par saderīgiem atbilstoši Līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktam.

73.

Ieguldījumu atbalstu, kas dod uzņēmumiem iespēju uzlabot Kopienas standartus vai paaugstināt vides aizsardzības līmeni, ja Kopienas standarti nav noteikti, uzskata par saderīgu ar EEZ līguma darbību EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, ja tiek izpildīti nosacījumi, kas minēti 74. līdz 84. punktā un 3.2. iedaļā.

74.

Atbalstītajiem ieguldījumiem jāatbilst vienam no šādiem diviem nosacījumiem:

75.

Atbalstu nevar piešķirt, ja ar attiecīgajiem uzlabojumiem tiktu panākta uzņēmumu atbilstība Kopienas standartiem, kas ir pieņemti, bet vēl nav stājušies spēkā (46).

76.

Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 50 % no attiecināmajām ieguldījumu izmaksām, kas noteiktas no 80. līdz 84. punktam.

77.

Ja ieguldījumu atbalsts ir piešķirts patiesā un konkurētspējīgā solīšanas procesā, pamatojoties uz skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem, efektīvi nodrošinot to, ka atbalsts ir ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam, lai tas nāktu par labu videi, atbalsta intensitāte var būt līdz 100 % no attiecināmajām ieguldījumu izmaksām, kas noteiktas no 80. līdz 84. punktam. Šādam solīšanas procesam jābūt nediskriminējošam un jānodrošina, ka tajā piedalās pietiekams uzņēmumu skaits. Turklāt budžetam, kas saistīts ar solīšanas procesu, jābūt saistošam ierobežojumam tādā nozīmē, ka ne visi dalībnieki var saņemt atbalstu. Visbeidzot, atbalsts ir jāpiešķir, pamatojoties uz solītāja iesniegto sākotnējo piedāvājumu, tādējādi nepieļaujot turpmākas pārrunas.

78.

Ja ieguldījumi attiecas uz ekojauninājumu aktīvu iegādi vai ekojauninājumu projekta uzsākšanu, atbalsta intensitāti var palielināt par 10 procentu punktiem, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

79.

Ja MVU jāpiešķir ieguldījumu atbalsts uzņēmumiem, kas nosaka augstākus standartus nekā Kopienas standarti, vai kas paaugstina vides aizsardzības līmeni, ja šādu Kopienas standartu nav, atbalsta intensitāti var palielināt par 10 procentu punktiem vidējiem uzņēmumiem un par 20 procentu punktiem mazajiem uzņēmumiem, kā norādīts tabulā.

80.

Attiecināmās izmaksas var būt tikai papildu ieguldījumu izmaksas, kas ir nepieciešamas, lai panāktu augstāku vides aizsardzības līmeni par Kopienas standartos noteikto un tiks aprēķinātas divos posmos. Vispirms ieguldījumu izmaksas, kas tieši ir saistītas ar vides aizsardzību, attiecīgā gadījumā tiks noteiktas pēc hipotētiskās situācijas. Pēc tam tiks atņemti saimnieciskie ieguvumi un pieskaitītas darbības izmaksas.

81.

Jānosaka ieguldījumu daļa, kas ir tieši saistīta ar vides aizsardzību:

82.

Jānosaka saimnieciskie ieguvumi/darbības izmaksas: attiecināmās izmaksas, ja vien šajā nodaļā nav noteikts citādi, jāaprēķina, atskaitot jebkādus saimnieciskos ieguvumus un darbības izmaksas, kas saistītas ar papildu ieguldījumiem vides aizsardzībai un kas radušās attiecīgo ieguldījumu dzīves cikla pirmajos piecos gados. Tas nozīmē, ka no papildu ieguldījumu izmaksām atņem minētos saimnieciskos ieguvumus un tām pieskaita minētās darbības izmaksas.

83.

Attiecināmos ieguldījumus var veidot ieguldījumi materiālos aktīvos un/vai nemateriālos aktīvos.

84.

Gadījumos, kad ieguldījumu mērķis ir panākt augstāku vides aizsardzības līmeni, nekā noteikts Kopienas standartos, hipotētiskā situācija jāizvēlas šādi:

85.

Vispārējie noteikumi, kas minēti no 73. līdz 84. punktam, ir piemērojami atbalstam uzņēmumiem transporta nozarē, kuri nosaka augstākus standartus nekā Kopienā piemērojamie standarti vai paaugstina vides aizsardzības līmeni, ja nav noteikti Kopienas standarti. Atkāpjoties no 75. punkta, atbalsts jaunu transportlīdzekļu iegādei autotransporta, dzelzceļa, iekšzemes ūdensceļu un jūras transporta nozarē, kas atbilst pieņemtajiem Kopienas standartiem, ir pieļaujams, ja iegāde ir notikusi pirms šo standartu stāšanās spēkā un ja jaunie Kopienas standarti, kad tie būs obligāti, attiecībā uz jau iegādātajiem transportlīdzekļiem netiks piemēroti ar atpakaļejošu spēku.

86.

Attiecībā uz modificēšanas darbībām ar vides aizsardzības mērķi transporta jomā ir attiecināmās izmaksas ir kopējās papildu iesaistītās izmaksas saskaņā ar metodiku, pēc kuras aprēķina attiecināmās izmaksas, kas minētas no 80. līdz 84. punktam, ja esošie transportlīdzekļi ir uzlaboti atbilstīgi vides aizsardzības standartiem, kas vēl nebija spēkā brīdī, kad tika uzsākta šo transportlīdzekļu ekspluatācija, vai ja uz transportlīdzekļiem neattiecas nekādi vides aizsardzības standarti.

87.

Atbalstu, lai panāktu atbilstību jaunajiem Kopienas standartiem, kas paaugstina vides aizsardzības līmeni, bet vēl nav stājušies spēkā, uzskatīs par saderīgu ar EEZ līguma darbību EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, ja Kopienas standarti ir pieņemti, ar noteikumu, ka ieguldījums tiek īstenots un pabeigts vismaz vienu gadu pirms standartu stāšanās spēkā.

88.

Atbalsta maksimālā intensitāte ir 25 % maziem uzņēmumiem, 20 % vidējiem uzņēmumiem un 15 % lieliem uzņēmumiem, ja ieguldījuma īstenošana un pabeigšana notiek vairāk nekā trīs gadus pirms obligātās transponēšanas termiņa vai spēkā stāšanās datuma. Atbalsta maksimālā intensitāte ir 20 % maziem uzņēmumiem, 15 % vidējiem uzņēmumiem un 10 % lieliem uzņēmumiem, ja tā īstenošana un pabeigšana notiek vienu līdz trīs gadus pirms obligātās transponēšanas termiņa vai spēkā stāšanās datuma.

89.

Attiecināmās izmaksas var būt tikai papildu ieguldījumu izmaksas, kas ir vajadzīgas, lai panāktu Kopienas standartos noteiktu vides aizsardzības līmeni pretstatā vides aizsardzības līmenim, kas bija noteikts pirms šo standartu stāšanās spēkā.

90.

Attiecināmās izmaksas jāaprēķina, atskaitot jebkādus saimnieciskos ieguvumus un saimnieciskās izmaksas, kas saistītas ar papildu ieguldījumiem un kas radušās pirmajos piecos šā ieguldījuma darbības gados, kā noteikts 81., 82. un 83. punktā.

91.

Atbalstu uzņēmumiem, kas ir tieši saistīts ar ieguldījumiem nolūkā sasniegt standartus atbilstīgi 3.1.1. iedaļā minētajiem noteikumiem, nodrošināt enerģijas taupīšanu atbilstīgi 3.1.5. iedaļā minētajiem noteikumiem, ražot atjaunojamo enerģiju atbilstīgi 3.1.6. iedaļā minētajiem noteikumiem, uzskatīs par saderīgu ar EEZ līguma darbību EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, ja tiek izpildīti šajā nodaļā minētie nosacījumi. Tas attieksies arī uz gadījumiem, kad atbilstīgi sagatavošanas pētījuma konstatējumiem pārbaudāmais ieguldījums netika veikts.

92.

Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 50 % no pētījuma izmaksām.

93.

Ja pētījumu veic MVU uzdevumā, atbalsta intensitāti var palielināt par 10 procentu punktiem vidējiem uzņēmumiem un par 20 procentu punktiem mazajiem uzņēmumiem, kā norādīts tabulā.

94.

Ieguldījumu un/vai darbības atbalstu, kas ļauj uzņēmumiem sasniegt energotaupību, uzskatīs par saderīgu ar EEZ līguma darbību EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

95.

Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 60 % no attiecināmajām ieguldījumu izmaksām.

96.

Ja ieguldījumu atbalstu energotaupībai piešķir MVU, atbalsta intensitāti var palielināt par 10 procentu punktiem vidējiem uzņēmumiem un par 20 procentu punktiem mazajiem uzņēmumiem, kā norādīts tabulā.

97.

Ja ieguldījumu atbalsts ir piešķirts patiesi konkurenci veicinošā solīšanas procesā, pamatojoties uz skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem, efektīvi nodrošinot to, ka atbalsts ir ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam, lai panāktu maksimālu energotaupību, atbalsta intensitāte var būt līdz 100 % no attiecināmajām ieguldījumu izmaksām, kas noteiktas no 98. punktā. Šādam solīšanas procesam jābūt nediskriminējošam un jānodrošina, ka tajā piedalās pietiekams uzņēmumu skaits. Turklāt budžetam, kas saistīts ar solīšanas procesu, jābūt saistošam ierobežojumam tādā nozīmē, ka ne visi dalībnieki var saņemt atbalstu. Visbeidzot, atbalsts ir jāpiešķir, pamatojoties uz solītāja iesniegto sākotnējo piedāvājumu, tādējādi nepieļaujot turpmākas pārrunas.

98.

Attiecināmās izmaksas var būt tikai papildu ieguldījumu izmaksas, kas ir nepieciešamas, lai sasniegtu augstāku energotaupības līmeni, nekā noteikts Kopienas standartos.

Aprēķinot papildu izmaksas, jāņem vērā šādi noteikumi:

99.

Darbības atbalstu energotaupībai piešķir tikai tad, ja tiek izpildīti turpmāk minētie nosacījumi:

100.

Ja atbalstu pakāpeniski samazina, tā intensitāte nedrīkst pārsniegt 100 % no papildu izmaksām pirmajā gadā, bet piektā gada beigās tam jābūt lineāri samazinātam līdz nullei. Ja atbalstu pakāpeniski nesamazina, tā intensitāte nedrīkst pārsniegt 50 % no papildu izmaksām.

101.

Vides ieguldījumu un darbības atbalstu atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanai uzskatīs par saderīgu ar EEZ līguma darbību EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, ja tiek izpildīti nosacījumi, kas minēti no 102. līdz 111. punktam. Valsts atbalsts var būt pamatots, ja atsevišķiem uzņēmumiem nav noteikti obligāti Kopienas standarti attiecībā uz enerģijas daļu no atjaunojamiem enerģijas avotiem. Atbalsts ieguldījumiem un/vai darbības atbalsts biodegvielas ražošanai ir pieļaujams tikai attiecībā uz ilgtspējīgu biodegvielu.

102.

Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 60 % no attiecināmajām ieguldījumu izmaksām.

103.

Ja ieguldījumu atbalstu atjaunojamiem enerģijas avotiem piešķir MVU, atbalsta intensitāti var palielināt par 10 procentu punktiem vidējiem uzņēmumiem un par 20 procentu punktiem mazajiem uzņēmumiem, kā norādīts tabulā.

104.

Ja ieguldījumu atbalsts ir piešķirts patiesi konkurenci veicinošā solīšanas procesā, pamatojoties uz skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem, efektīvi nodrošinot to, ka atbalsts ir ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam, lai nodrošinātu maksimālu atjaunojamās enerģijas apjomu, atbalsta intensitāte var būt līdz 100 % no attiecināmajām ieguldījumu izmaksām, kas noteiktas 105. un 106. punktā. Šādam solīšanas procesam jābūt nediskriminējošam un jānodrošina, ka tajā piedalās pietiekams uzņēmumu skaits. Turklāt budžetam, kas saistīts ar solīšanas procesu, jābūt saistošam ierobežojumam tādā nozīmē, ka ne visi dalībnieki var saņemt atbalstu. Visbeidzot, atbalsts ir jāpiešķir, pamatojoties uz solītāja iesniegto sākotnējo piedāvājumu, tādējādi nepieļaujot turpmākas pārrunas.

105.

Attiecībā uz atjaunojamo enerģiju par attiecināmām ieguldījumu izmaksām uzskatāmas tikai atbalsta saņēmēja papildu ieguldījumu izmaksas salīdzinājumā ar parastu spēkstaciju vai apkures sistēmu ar tādu pašu jaudu efektīvai enerģijas ražošanai.

106.

Attiecināmās izmaksas jāaprēķina, atskaitot jebkādus saimnieciskos ieguvumus un izmaksas, kas saistītas ar papildu ieguldījumiem atjaunojamiem enerģijas avotiem un kas radušās pirmajos piecos šā ieguldījuma darbības gados, kā noteikts 81., 82. un 83. punktā.

107.

Darbības atbalsts atjaunojamas enerģijas ražošanai var būt pamatots, lai segtu starpību starp enerģijas ieguves izmaksām no atjaunojamiem enerģijas avotiem un attiecīgā enerģijas veida tirgus cenām. Tas attiecas uz atjaunojamas enerģijas ražošanu nolūkā pēc tam to pārdot tirgū, kā arī uzņēmuma paša patēriņam.

108.

EBTA valstis var piešķirt atbalstu šādiem atjaunojamiem enerģijas avotiem.

109.

Pirmais risinājums

110.

Otrais risinājums

111.

Trešais risinājums

Visbeidzot, EBTA valstis var piešķirt darbības atbalstu saskaņā ar 100. punkta noteikumiem.

112.

Vides ieguldījumu un darbības atbalstu koģenerācijai uzskatīs par saderīgu ar EEZ līguma darbību EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, ja koģenerācijas iekārta atbilst augstas efektivitātes koģenerācijas definīcijai, kā noteikts 70. punkta 11. apakšpunktā, kā arī, ja attiecībā uz ieguldījumu atbalstu:

113.

Attiecībā uz darbības atbalstu esošai koģenerācijas iekārtai ir jāatbilst definīcijai par augstas efektivitātes koģenerāciju, kas noteikta 70. punkta 11. apakšpunktā, un prasībām, ka ir panākti vispārēji primārās enerģijas ietaupījumi salīdzinot ar atsevišķu ražošanu, kā noteikts Direktīvā 2004/8/EK (51) un Lēmumā 2007/74/EK.

114.

Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 60 % no attiecināmajām ieguldījumu izmaksām.

115.

Ja ieguldījumu atbalstu koģenerācijai piešķir MVU, atbalsta intensitāti var palielināt par 10 procentu punktiem vidējiem uzņēmumiem un par 20 procentu punktiem mazajiem uzņēmumiem, kā norādīts tabulā.

116.

Ja ieguldījumu atbalsts ir piešķirts patiesi konkurenci veicinošā solīšanas procesā, pamatojoties uz skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem, efektīvi nodrošinot to, ka atbalsts ir ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam, lai panāktu maksimālu energotaupību, atbalsta intensitāte var būt līdz 100 % no attiecināmajām ieguldījumu izmaksām, kas noteiktas 117. un 118. punktā. Šādam solīšanas procesam jābūt nediskriminējošam un jānodrošina, ka tajā piedalās pietiekams uzņēmumu skaits. Turklāt budžetam, kas saistīts ar solīšanas procesu, jābūt saistošam ierobežojumam tādā nozīmē, ka ne visi dalībnieki var saņemt atbalstu. Visbeidzot, atbalsts ir jāpiešķir, pamatojoties uz solītāja iesniegto sākotnējo piedāvājumu, tādējādi nepieļaujot turpmākas pārrunas.

117.

Attiecināmās izmaksas var būt tikai papildu ieguldījumu izmaksas, kas nepieciešamas augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtas ierīkošanai salīdzinājumā ar atsauces ieguldījumu.

118.

Attiecināmās izmaksas jāaprēķina, atskaitot jebkādus saimnieciskos ieguvumus un saimnieciskās izmaksas, kas saistītas ar papildu ieguldījumiem un kas radušās pirmajos piecos šā ieguldījuma darbības gados, kā noteikts 81. līdz 83. punktā.

119.

Darbības atbalstu augstas efektivitātes koģenerācijai var piešķirt saskaņā ar noteikumiem par darbības atbalstu atjaunojamai enerģijai, kas noteikti 3.1.6.2. iedaļā:

120.

Vides ieguldījuma atbalstu attiecībā uz energoefektīvām centralizētās siltumapgādes iekārtām (52) uzskatīs par saderīgu ar EEZ līguma darbību EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, ja tiek nodrošināti primārie enerģijas ietaupījumi un centralizētās siltumapgādes stacija, kas saņem atbalstu, atbilst energoefektīvas centralizētās siltumapgādes definīcijai, kas noteikta 70. punkta 13. apakšpunktā, kā arī:

121.

Atbalsta intensitāte centralizētās siltumapgādes iekārtām nedrīkst pārsniegt 50 % no attiecināmajām ieguldījumu izmaksām. Ja atbalsts ir paredzēts tikai centralizētās siltumapgādes iekārtas daļai, kurā ražo siltumu, uz energoefektīvām centralizētās siltumapgādes iekārtām, kuras izmanto atjaunojamos enerģijas avotus vai koģenerāciju, attiecas attiecīgi 3.1.6. un 3.1.7. iedaļā minētie noteikumi.

122.

Ja ieguldījumu atbalstu energoefektīvai centralizētai siltumapgādei piešķir MVU, atbalsta intensitāti var palielināt par 10 procentu punktiem vidējiem uzņēmumiem un par 20 procentu punktiem mazajiem uzņēmumiem, kā norādīts tabulā.

123.

Ja ieguldījumu atbalsts ir piešķirts patiesi konkurenci veicinošā solīšanas procesā, pamatojoties uz skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem, efektīvi nodrošinot to, ka atbalsts ir ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam, lai panāktu maksimālu energotaupību, atbalsta intensitāte var būt līdz 100 % no attiecināmajām ieguldījumu izmaksām, kas noteiktas 124. un 125. punktā. Šādam solīšanas procesam jābūt nediskriminējošam un jānodrošina, ka tajā piedalās pietiekams uzņēmumu skaits. Turklāt budžetam, kas saistīts ar solīšanas procesu, jābūt saistošam ierobežojumam tādā nozīmē, ka ne visi dalībnieki var saņemt atbalstu. Visbeidzot, atbalsts ir jāpiešķir, pamatojoties uz solītāja iesniegto sākotnējo piedāvājumu, tādējādi nepieļaujot turpmākas pārrunas.

124.

Attiecināmās izmaksas var būt tikai papildu ieguldījumu izmaksas, kas nepieciešamas, lai veiktu ieguldījumus nolūkā panākt energoefektīvu centralizēto siltumapgādi salīdzinājumā ar atsauces ieguldījumu.

125.

Attiecināmās izmaksas jāaprēķina, atskaitot jebkādus saimnieciskos ieguvumus un saimnieciskās izmaksas, kas saistītas ar papildu ieguldījumiem un kas radušās pirmajos piecos šā ieguldījuma darbības gados, kā noteikts 81. līdz 83. punktā.

126.

Vides ieguldījuma atbalstu citu uzņēmumu atkritumu apsaimniekošanai, ieskaitot atkārtotas izmantošanas, pārstrādes un reģenerācijas pasākumus, uzskatīs par saderīgu ar EEZ līguma darbību EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, ja šāda apsaimniekošana atbilst atkritumu apsaimniekošanas principu hierarhiskai klasifikācijai (53) un saskan ar 127. punktā ietvertajiem noteikumiem.

127.

Ieguldījumu atbalstu atkritumu apsaimniekošanai piešķir tikai tad, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

128.

Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 50 % no attiecināmajām ieguldījumu izmaksām.

129.

Ja ieguldījumu atbalstu atkritumu apsaimniekošanai piešķir MVU, atbalsta intensitāti var palielināt par 10 procentu punktiem vidējiem uzņēmumiem un par 20 procentu punktiem mazajiem uzņēmumiem, kā norādīts tabulā.

130.

Attiecināmās izmaksas var būt tikai papildu ieguldījumu izmaksas, kas nepieciešamas, lai veiktu ieguldījumus atkritumu apsaimniekošanai, un kuras sedz atbalsta saņēmējs, salīdzinājumā ar atsauces ieguldījumu, proti, parasto ražošanu, kurā neveic atkritumu apsaimniekošanu tādā pašā apjomā. Šādu atsauces ieguldījumu izmaksas jāatskaita no attiecināmajām izmaksām.

131.

Attiecināmās izmaksas jāaprēķina, atskaitot jebkādus saimnieciskos ieguvumus un darbības izmaksas, kas saistītas ar papildu ieguldījumiem un kas radušās pirmajos piecos šā ieguldījuma darbības gados (55), kā noteikts 81. līdz 83. punktā.

132.

Ieguldījuma atbalstu uzņēmumiem, kas novērš kaitējumu videi, veicot piesārņoto vietu sanāciju, uzskatīs par saderīgu ar EEZ līguma darbību EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunkta (56) izpratnē ar nosacījumu, ka tā rezultātā tiek uzlabota vides aizsardzība. Attiecīgais kaitējums videi var būt augsnes, virszemes ūdeņu vai pazemes ūdeņu kvalitātes pasliktināšanās.

Ja ir skaidri noteikts piesārņotājs, šai personai ir jāfinansē attīrīšana saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”, un nevar piešķirt nekādu valsts atbalstu. Šajā saistībā “piesārņotājs” ir persona, kura ir atbildīga saskaņā ar katrā EBTA valstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, neatkarīgi no Kopienas noteikumu pieņemšanas šajā jautājumā.

Ja nav noteikts piesārņotājs vai tam nevar likt segt izmaksas, tad persona, kas ir atbildīga par darbu, var saņemt atbalstu.

133.

Atbalstu piesārņotu vietu attīrīšanai var piešķirt līdz pat 100 % apmērā no attiecināmajām izmaksām.

Kopējā atbalsta summa nekādā ziņā nedrīkst pārsniegt faktiskos izdevumus, kas radušies uzņēmumam.

134.

Attiecināmās izmaksas ir vienādas ar attīrīšanas darba izmaksām, no kurām atskaita zemesgabala vērtības pieaugumu. Visi izdevumi, kas uzņēmumam radušies tā teritorijas attīrīšanā, neatkarīgi no tā, vai šādus izdevumus var uzrādīt kā izdevumus par pamatlīdzekļiem tā bilancē, uzskatāmi par atbalstāmiem ieguldījumiem piesārņotu teritoriju attīrīšanas gadījumā.

135.

Ieguldījuma atbalstu uzņēmumu pārvietošanai uz jaunu vietu vides aizsardzības iemeslu dēļ uzskatīs par saderīgu ar EEZ līguma darbību EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

136.

Atbalsta saņēmējs var būt:

137.

Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 50 % no attiecināmajām ieguldījumu izmaksām. Atbalsta intensitāti var paaugstināt par 10 procentu punktiem vidējiem uzņēmumiem un par 20 procentu punktiem maziem uzņēmumiem, kā noteikts tabulā.

138.

Lai noteiktu attiecināmo izmaksu apjomu pārvietošanas atbalsta gadījumā, EBTA Uzraudzības iestāde ņems vērā jo īpaši:

139.

Atļauju tirdzniecības shēmām var piemērot valsts atbalstu dažādos veidos, piemēram, kad atļaujas un pabalstus piešķir zem to tirgus vērtības un šāda piešķiršana piedēvējama EBTA valstij.

140.

Valsts atbalsts atļauju tirdzniecības shēmām ir uzskatāms par saderīgu ar EEZ līguma darbību EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē, ja ir ievēroti šā punkta a) līdz d) apakšpunkta un 141. punkta nosacījumi. Piemērojot atkāpi, 141. punktu nepiemēro atļauju tirdzniecības shēmām tirdzniecības periodam, kas beidzas 2012. gada 31. decembrī, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (59) (“Eiropas Emisiju tirdzniecības shēma”):

141.

Iestāde novērtēs valsts atbalsta nepieciešamību un samērīgumu, kas ietverts atļauju tirdzniecības shēmā, saskaņā ar šādiem kritērijiem:

142.

Valsts atbalstam jābūt ar stimulējošu iedarbību. Valsts atbalsta vides aizsardzības jomā rezultātam jāmaina atbalsta saņēmēja rīcība tā, lai tiktu panākts augstāks vides aizsardzības līmenis.

143.

Iestāde uzskata, ka atbalstam nav stimulējošas iedarbības uz saņēmēju visos gadījumos, kad projekts jau ir uzsākts, pirms saņēmējs iesniedz valsts iestādēm pieteikumu atbalstam.

144.

Ja atbalstāmais projekts nav uzsākts pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas, tiek uzskatīts, ka stimulējošās iedarbības prasība tiek automātiski ievērota attiecībā uz visām MVU piešķiramā atbalsta kategorijām, izņemot gadījumus, kad atbalsts ir jānovērtē saskaņā ar 5. nodaļā minēto detalizēto novērtējumu.

145.

Attiecībā uz visiem citiem atbalstāmajiem projektiem EBTA Uzraudzības iestāde prasīs, lai EBTA valsts, kura par to paziņo, pierādītu atbalsta stimulējošo iedarbību.

146.

Lai pierādītu stimulējošo iedarbību, attiecīgajai EBTA valstij jāpierāda, ka bez atbalsta, proti, hipotētiskā situācijā, videi draudzīgāka alternatīva netiktu sasniegta. Šim nolūkam attiecīgajai EBTA valstij ir jāsniedz informācija, kurā redzams, ka:

147.

Atbalstu, kas veicina tādu svarīgu projektu īstenošanu, kuri ir visas Eiropas interesēs un kuri ir prioritāte vides jomā, saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunktu var uzskatīt par saderīgu ar EEZ līgumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

148.

Lai Iestāde varētu pienācīgi novērtēt šādus projektus, visas Eiropas intereses jāatspoguļo praktiskā izteiksmē, piemēram, jāparāda, ka projekts ļauj panākt ievērojamu progresu īpašu EEZ vai Kopienas mērķu vides jomā sasniegšanā.

149.

Iestādes viedoklis par paziņotajiem projektiem būs labvēlīgāks, ja saņēmējs arī pats būs veicis nozīmīgu ieguldījumu projektā. Tās vērtējums būs labvēlīgāks arī gadījumos, kad paziņotajos projektos būs iesaistīti uzņēmumi no vairākām EBTA valstīm.

150.

Kad atbalsts tiek uzskatīts par saderīgu ar EEZ līguma darbību saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunktu, Iestāde var atļaut atbalstu lielākā apmērā, nekā noteikts šajās pamatnostādnēs.

151.

Atbalsts, kas izpaužas kā samazināts dabas resursu nodoklis vai atbrīvojums no nodokļa, tiek uzskatīts par saderīgu ar EEZ līguma darbību EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē ar nosacījumu, ka tas vismaz netieši veicina vides aizsardzības līmeņa uzlabošanos un ka nodokļa samazinājums vai atbrīvojums no nodokļa nekaitē vispārīgajam mērķim.

152.

Lai to varētu apstiprināt saskaņā ar EEZ līguma 61. pantu, nodokļa samazinājumam vai atbrīvojumam no nodokļa, kas atbilst nodokļiem, kuri saskaņoti Kopienā, jo īpaši tiem, kas saskaņoti ar Direktīvu 2003/96/EK, jābūt saderīgam ar attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem un jāatbilst tajos noteiktajiem ierobežojumiem un nosacījumiem (60).

153.

Atbalsts, kas izpaužas kā nodokļu samazinājums vai atbrīvojums no nodokļiem, kas atbilst dabas resursu nodokļiem, kuri saskaņoti Kopienā, tiek uzskatīts par saderīgu ar EEZ līguma darbību EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē 10 gadu laikposmā, ja saņēmēji maksā Kopienas minimālā nodokļa līmenī, kas noteikts attiecīgajā piemērojamajā direktīvā (61).

154.

Atbalsts, kas izpaužas kā samazinājums vai atbrīvojums no citiem dabas resursu nodokļiem, kas nav minēti 153. punktā (62), tiek uzskatīts par saderīgu ar EEZ līguma darbību EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē 10 gadu laikposmā, ja tiek izpildīti 155. līdz 159. punktā minētie nosacījumi.

155.

Analizējot shēmas, kurās būs ietverti valsts atbalsta elementi šāda nodokļa samazinājuma vai atbrīvojuma no tā veidā, Iestāde jo īpaši analizēs atbalsta nepieciešamību un samērību, un tā ietekmi attiecīgo tautsaimniecības nozaru līmenī.

156.

Šim nolūkam Iestāde pamatosies uz EBTA valstu sniegto informāciju. Informācijā jānorāda, no vienas puses, saņēmēju attiecīgā(-ās) nozare(-es) vai kategorijas, uz kuriem attiecas nodokļa samazinājums/atbrīvojums, un, no otras puses, galveno saņēmēju situācija attiecīgajā nozarē un kādu ieguldījumu nodokļu politika varētu dot vides aizsardzībai. Neapliekamās nozares ir atbilstīgi jāraksturo un jāiesniedz saraksts ar lielākajiem saņēmējiem katrā nozarē (ņemot vērā jo īpaši apgrozījumu, tirgus daļu un nodokļu bāzes apmēru). Attiecībā uz katru nozari ir jāsniedz informācija par efektīvāko tehniku EEZ, ņemot vērā videi nodarītā kaitējuma samazinājumu, uz kuru ir vērsts nodoklis.

157.

Turklāt atbalstam, kas izpaužas kā samazinājums vai atbrīvojums no dabas resursu nodokļiem, jābūt nepieciešamam un samērīgam.

158.

Iestāde uzskatīs atbalstu par nepieciešamu, ja tiks izpildīti šādi kumulatīvi nosacījumi:

159.

Iestāde uzskatīs atbalstu par samērīgu, ja tiks izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

160.

Lai Iestāde varētu veikt sīkāku novērtējumu attiecībā uz jebkādām ievērojamām atbalsta summām, kas tiek piešķirtas atļauto shēmu ietvaros, un lai izlemtu, vai šāds atbalsts ir saderīgs ar EEZ līguma darbību, EBTA valstīm par to jāpaziņo iepriekš katrā atsevišķā gadījumā, kad ieguldījumu vai darbības atbalsts tiek piešķirts atļautās shēmas ietvaros vai individuāli, ja atbalsta apjoms atbilst šādiem nosacījumiem (67):

a)   pasākumiem, uz kuriem attiecas GAR: visos gadījumos, par kuriem Iestādei paziņots atbilstīgi pienākumam paziņot par pasākumu individuāli, kā to paredz GAR;

b)   atsevišķiem pasākumiem, uz kuriem attiecas šīs pamatnostādnes (68): visos turpmāk minētajos gadījumos:

i)   ieguldījumu atbalsts: atbalsta summa pārsniedz EUR 7,5 miljonus vienam uzņēmumam (pat ja tas notiek apstiprinātas atbalsta shēmas ietvaros);

ii)   darbības atbalsts energotaupībai: ja atbalsta summa vienam uzņēmumam piecu gadu laikā pārsniedz EUR 5 miljonus;

iii)   darbības atbalsts atjaunojamās elektroenerģijas ražošanai un/vai kombinētai siltuma ražošanai no atjaunojamiem enerģijas avotiem: ja atbalsts tiek piešķirts atjaunojamās elektroenerģijas ražotnēm, kuru atjaunojamās elektroenerģijas ģenerācijas jauda pārsniedz 125 MW;

iv)   darbības atbalsts biodegvielas ražošanai: ja atbalsts tiek piešķirts biodegvielas ražošanas iekārtām ražotnēs, kur ražošanas apjoms pārsniedz 150 000 t gadā;

v)   darbības atbalsts koģenerācijai: ja atbalsts tiek piešķirts koģenerācijas iekārtām, kuru koģenerācijas elektroenerģijas jauda pārsniedz 200 MW. Atbalstu siltumenerģijas ražošanai koģenerācijas procesā vērtēs paziņojuma kontekstā, pamatojoties uz elektroenerģijas jaudu.

161.

EBTA valstis var piešķirt darbības atbalstu jaunām iekārtām, kas ražo atjaunojamu enerģiju, pamatojoties uz aprēķinu par novērstām ārējām izmaksām. Ja šī metode tiek izmantota atbalsta apmēra noteikšanai, pasākumi ir jāpaziņo un tiem jāveic detalizēts novērtējums neatkarīgi no 160. punkta b) apakšpunkta iii) daļā minētajām robežvērtībām. Ārējās novērstās izmaksas ir naudas izteiksmē novērtēts papildu sociālais un vides kaitējums, kas tiktu nodarīts sabiedrībai, ja tāds pats enerģijas daudzums tiktu ražots iekārtās, ko ekspluatē ar parastajiem enerģijas veidiem. Tās aprēķina, ņemot vērā starpību starp ārējām izmaksām, ko radījuši un nav apmaksājuši atjaunojamas enerģijas ražotāji, un ārējām izmaksām, ko radījuši un nav apmaksājuši neatjaunojamas enerģijas ražotāji. Lai veiktu šos aprēķinus, EBTA valstij būs jāizmanto tāda aprēķinu metode, kas ir starptautiski atzīta un kuru ir apstiprinājusi Iestāde. Tai cita starpā būs jāsniedz pamatota un skaitliski noteikta salīdzināmo izmaksu analīze kopā ar vērtējumu par konkurējošā enerģijas ražotāja ārējām izmaksām, lai uzskatāmi parādītu, ka atbalsts patiešām kompensē novērstās ārējās izmaksas.

162.

Jebkurā gadījumā atbalsta summa, kas šādi piešķirta ražotājam un pārsniedz 1. risinājuma, kas noteikts 109. punktā, rezultātā noteikto atbalsta apjomu darbības atbalstam atjaunojamiem enerģijas avotiem, uzņēmumiem atkārtoti jāiegulda atjaunojamos enerģijas avotos saskaņā ar 3.1.6.1. iedaļu.

163.

Ja EBTA valstis nodrošina pilnīgu sadarbību un savlaicīgi sniedz pietiekamu informāciju, Iestāde pieliks visas pūles, lai izmeklēšanu veiktu savlaicīgi. EBTA valstis tiek aicinātas iesniegt visu informāciju, ko tās uzskata par derīgu attiecīgā gadījuma novērtēšanai. EBTA valstis var jo īpaši izmantot agrāko valsts atbalsta shēmu vai pasākumu novērtējumus, ietekmes novērtējumus, ko veikušas piešķīrējas iestādes, kā arī citus pētījumus, kas saistīti ar vides aizsardzību.

164.

Sīks novērtējums ir proporcionāls novērtējums, kas atkarīgs no kropļošanas varbūtības attiecīgā gadījumā. Līdz ar to tas fakts vien, ka tiek veikts sīks novērtējums, vēl nenozīmē to, ka būtu jāuzsāk formāla izmeklēšanas procedūra, lai gan to var darīt dažu pasākumu gadījumā.

165.

Sīks novērtējums tiks veikts, pamatojoties uz pozitīviem un negatīviem elementiem, kas minēti 5.2.1. un 5.2.2. iedaļā un kurus izmantos papildus 3. nodaļā izklāstītajiem kritērijiem. Šeit noteikto atbalsta intensitāti nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt. Turklāt detalizētu novērtējumu veiks, pamatojoties uz īpašiem pozitīviem un negatīviem elementiem, ja tie ir nozīmīgi šim atbalsta veidam vai formai.

166.

Tas, ka atbalsts stimulē uzņēmumus īstenot vides aizsardzību, ko tie citādi nebūtu īstenojuši, ir galvenais pozitīvais elements, kas jāņem vērā, vērtējot atbalsta saderīgumu.

167.

Iestāde kopumā neapšaubīs, vai pastāv negatīva ārējā ietekme, kas saistīta ar noteiktiem darbības veidiem vai noteiktu preču izmantošanu, kam ir kaitīga ietekme uz vidi. Tomēr tā pārbaudīs, vai valsts atbalsts novērsīs šo tirgus nepilnību un vai tam būt būtiska ietekme uz vides aizsardzību. Šajā sakarā Iestāde jo īpaši pievērsīs uzmanību pasākumu paredzamajam ieguldījumam vides aizsardzībā (izmērāmā izteiksmē) un vides aizsardzības līmenim, kādu paredzēts sasniegt, salīdzinot ar esošiem Kopienas standartiem un/vai standartiem citās EBTA valstīs.

168.

Iestāde arī izskatīs apsvērumus, ar ko var pamatot atbalstu, lai pielāgotos valstu standartiem, kas ir augstāki nekā Kopienas standarti. Iestāde jo īpaši ņems vērā atbalsta saņēmēja galveno konkurentu raksturu, veidu un izvietojumu, izmaksas, kādas valsts standartu īstenošana (vai atļauju tirdzniecības shēmas) radītu atbalsta saņēmējam, ja atbalsts netiktu piešķirts, un šo standartu īstenošanas salīdzināmās izmaksas atbalsta saņēmēja galvenajiem konkurentiem.

169.

Tiks ņemts vērā tas, vai valsts atbalsts ir piemērots instruments, lai sasniegtu vides aizsardzības mērķi gadījumā, ja tādu pašu rezultātu var panākt ar citiem, mazāk kropļojošiem instrumentiem un valsts atbalsts var pārkāpt principu “piesārņotājs maksā”.

170.

Veicot saderīguma analīzi, Iestāde īpaši ņems vērā jebkādu ierosinātā pasākuma ietekmes novērtējumu, kādu EBTA valsts būs veikusi, ieskaitot apsvērumus par valsts atbalsta aizstāšanu ar citiem politikas risinājumiem, kā arī ņems vērā pierādījumu tam, ka tiks ievērots princips “piesārņotājs maksā”.

171.

Ja tas tiek sniegts vides mērķiem, valsts atbalstam vienmēr jābūt stimulējošam, t. i., tā rezultātam jāmaina saņēmēju rīcība tā, lai tiktu panākts augstāks vides aizsardzības līmenis. Atbalstu nevar uzskatīt par nepieciešamu tikai tāpēc, ka tiek paaugstināts vides aizsardzības līmenis. Jaunu ieguldījumu vai ražošanas metožu priekšrocības parasti neaprobežojas ar to ietekmi uz vidi

172.

Papildu izmaksu aprēķināšanai, kas izklāstītas 3. nodaļā, Iestāde savā analīzē ņems vērā arī šādus elementus:

a)   hipotētiskā situācija: jāsniedz pierādījumi par īpašajām darbībām, ko uzņēmums bez atbalsta nebūtu veicis, piemēram, jauni ieguldījumi, videi draudzīgāks ražošanas process un/vai jauns videi draudzīgāks izstrādājums;

b)   sagaidāmā ietekme uz vidi saistībā ar izmaiņām darbībā: jābūt vismaz vienam no šādiem elementiem:

i)   vides aizsardzības līmeņa paaugstināšana: konkrēta piesārņojuma veida samazināšana, kas nebūtu samazināts bez atbalsta;

ii)   turpmāko standartu ieviešanas ātruma palielināšana: piesārņojuma samazināšanas agrāka uzsākšana, pateicoties atbalstam;

c)   ražošanas priekšrocības: ja ar ieguldījumiem ir saistītas citas priekšrocības attiecībā uz jaudas un ražības pieaugumu, izmaksu straujāku samazināšanos vai labāku kvalitāti, stimulējošā iedarbība parasti ir mazāka. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad ieguldījuma ekspluatācijas laikā ir būtiski ieguvumi, iespējams, tādā apmērā, ka vides papildu izmaksas var atgūt pat bez atbalsta;

d)   tirgus nosacījumi: dažos tirgos, jo īpaši produkta tēla un ražošanas metodes marķējuma dēļ, augsts vides aizsardzības līmenis var tikt uzturēts konkurences spiediena dēļ. Ja ir pierādīts, ka atbalsta rezultātā sasniegtais vides aizsardzības līmenis pārsniedz parasto uzvedību tirgū, tad atbalstam, visticamāk, ir stimulējoša ietekme;

e)   iespējamie turpmākie obligātie standarti: ja Kopienas līmenī notiek sarunas par jaunu vai augstāku obligāto standartu ieviešanu, kas izvirzīti par mērķi attiecīgajam pasākumam, atbalsta stimulējošā iedarbība parasti ir mazāka;

f)   riska līmenis: ja pastāv konkrēts risks, ka ieguldījums nebūs tik ienesīgs, kā gaidīts, atbalsta stimulējošā iedarbība parasti būs lielāka;

g)   rentabilitātes pakāpe: ja veicamās darbības ienesīguma līmenis ir negatīvs laika posmā, kura beigās ieguldījums ir pilnībā amortizēts, vai arī ir paredzēts, ka būs stājies spēkā darbības atbalsts, ņemot vērā visus šajā punktā minētos ieguvumus un riskus, atbalstam parasti būs stimulējoša iedarbība.

173.

Ja uzņēmums pielāgojas valsts standartam, kas ir augstāks nekā Kopienā piemērojamie standarti vai pieņemts, ja Kopienas standartu nav vispār, Iestāde pārbaudīs, vai atbalsta saņēmējs izjustu būtisku ietekmi pieaugošu izmaksu dēļ un nespētu segt izmaksas, kas saistītas ar valsts standartu nekavējošu īstenošanu.

174.

EBTA valstij jāsniedz pierādījumi, ka atbalsts ir nepieciešams, ka tā summa nav lielāka par minimumu un ka atlases process ir samērīgs. Analizējot Iestāde apsvērs šādus aspektus:

a)   attiecināmo izmaksu rūpīgs aprēķins: pierādījums tam, ka attiecināmās izmaksas tiešām ir tikai papildu izmaksas, kas vajadzīgas attiecīgā vides aizsardzības līmeņa sasniegšanai;

b)   atlases process: atlases process jāveic nediskriminējošā, pārredzamā un atklātā veidā, no tā nedrīkst bez īpašas vajadzības izslēgt uzņēmumus, kas var konkurēt ar projektiem, kam ir tāds pats mērķis vides jomā. Atlases procesa rezultātā jāizvēlas saņēmēji, kas spēj īstenot mērķi vides jomā, izmantojot vismazāko atbalsta summu vai darbojoties visrentablākajā veidā;

c)   līdz minimumam ierobežots atbalsts: pierādījums tam, ka atbalsta apmērs nepārsniedz paredzamo nepietiekamo rentabilitāti, tostarp normālu peļņu laika posmā, kurā ieguldījums tiek pilnībā amortizēts.

175.

Novērtējot atbalsta pasākuma negatīvo iedarbību, Iestāde savā analīzē galveno uzmanību pievērsīs konkurences kropļojumiem un paredzamajai ietekmei, kāda atbalstam vides jomā būs uz konkurenci starp uzņēmumiem attiecīgajos produktu tirgos (69).

176.

Ja atbalsts ir samērīgs, it īpaši, ja papildu ieguldījumu vai darbības izmaksu aprēķinā ir ņemti vērā visi uzņēmuma ieguvumi, atbalsta negatīvā iedarbība, visticamāk, būs ierobežota. Tomēr, kā minēts 1.3.6. iedaļā, pat tad, ja atbalsts ir vajadzīgs un saderīgs, lai attiecīgais uzņēmums palielinātu savu ieguldījumu vides aizsardzībā, atbalsts varētu radīt izmaiņas saņēmēja darbībā, kropļojot konkurenci. Uz peļņu vērsts uzņēmums paaugstinās vides aizsardzības līmeni vairāk, nekā to paredz obligātās prasības, tikai tad, ja tas uzskatīs, ka šāda rīcība vismaz daļēji ir izdevīga uzņēmumam.

177.

Iesākumā Iestāde novērtēs to, kāda ir iespējamība, ka atbalsta rezultātā saņēmējs varēs palielināt vai saglabāt pārdošanas apjomus. Iestāde jo īpaši apsvērs šādus aspektus:

a)   izmaksu uz vienu saražoto vienību samazinājums vai kompensācija: ja jaunā iekārta (70) palīdzēs samazināt izmaksas uz vienu saražoto vienību salīdzinājumā ar situāciju bez atbalsta vai ja atbalsts kompensēs daļu no darbības izmaksām, iespējams, ka saņēmēja pārdošanas apjomi palielināsies. Jo lielāka cenu elastība izstrādājumam, jo lielāks būs konkurence kropļojums;

b)   videi draudzīgāks ražošanas process: ja saņēmējs ievieš videi draudzīgāku ražošanas procesu un ja ir pieņemts, ka produkta vides aizsardzības līmeni patērētāju uztverē uzsver ar marķējuma vai tēla palīdzību, pastāv iespēja, ka saņēmēja pārdošanas apjomi palielināsies. Jo vairāk patērētāji dod priekšroku produkta ekoloģiskajām īpašībām, jo lielāks būs konkurences kropļojums;

c)   jauns produkts: ja saņēmējs sāk ražot jaunu vai augstākas kvalitātes produktu, pastāv iespēja, ka tā pārdošanas apjomi palielināsies un viņš iegūs “pirmsācēja” priekšrocības. Jo vairāk patērētāji dod priekšroku produkta ekoloģiskajām īpašībām, jo lielāks būs konkurences kropļojums.

178.

Valsts atbalstu vides aizsardzībai var stratēģiski izmantot, lai veicinātu videi draudzīgas jauninājumu tehnoloģijas ar mērķi sniegt vietējiem ražotājiem “pirmsācēja” priekšrocības. Attiecīgi atbalsts var izkropļot dinamiskos stimulus un izspiest ieguldījumus konkrētās tehnoloģijas jomā citās EBTA valstīs, un radīt šīs tehnoloģijas koncentrāciju vienā EBTA valstī. Šī ietekme būs lielāka, ja vairāki konkurenti samazinās savus centienus jauninājumu jomā salīdzinājumā ar hipotētisko situāciju bez atbalsta.

179.

Analizējot Iestāde apsvērs šādus aspektus:

a)   atbalsta summa: jo lielāka atbalsta summa, jo lielāka varbūtība, ka daļu atbalsta var izmantot, lai kropļotu konkurenci. Tas īpaši attiecas uz gadījumu, kad atbalsta summa ir liela salīdzinājumā ar saņēmēja vispārējās darbības apjomu;

b)   atbalsta biežums: ja uzņēmums saņem atbalstu atkārtoti, pastāv lielāka varbūtība, ka tas kropļos dinamiskos stimulus;

c)   atbalsta ilgums: ja darbības atbalstu piešķir ilgam laikposmam, pastāv lielāka varbūtība, ka tas kropļos konkurenci;

d)   pakāpenisks atbalsta samazinājums: ja darbības atbalsts laika gaitā tiks samazināts, uzņēmumam būs stimuls uzlabot efektivitāti, tādējādi laika gaitā dinamisko stimulu kropļojums samazināsies;

e)   gatavība atbilst turpmākiem standartiem: ja atbalsts radīs attiecīgajam uzņēmumam iespēju panākt atbilstību jaunajiem Kopienas standartiem, ko paredzēts pieņemt pārskatāmā nākotnē, atbalstītais ieguldījums samazinās izmaksas ieguldījumiem, kurus uzņēmumam būtu bijis jāveic jebkurā gadījumā;

f)   reglamentējošo standartu līmenis saistībā ar mērķiem vides jomā: jo zemāks obligāto prasību līmenis, jo lielāks risks, ka atbalsts, lai pārsniegtu obligātās prasības, nav nepieciešams un izspiedīs ieguldījumus vai tiks izmantots tā, ka kropļos dinamiskos stimulus;

g)   šķērssubsidēšanas risks: ja uzņēmums ražo plašu izstrādājumu klāstu vai ražo vienu un to pašu izstrādājumu, izmantojot parastās un videi draudzīgās metodes, šķērssubsidēšanas risks ir lielāks;

h)   tehnoloģiskā neitralitāte: ja pasākums vērsts tikai uz vienu tehnoloģiju, risks izkropļot dinamiskos stimulus ir lielāks;

i)   konkurējoši jauninājumi: ja ārvalstu konkurenti attīsta konkurējošas tehnoloģijas (konkurence jauninājumu jomā), atbalsts, visticamāk, izkropļos dinamiskos stimulus.

180.

Valsts atbalstu vides aizsardzībai var pamatot kā pārejas mehānismu, lai virzītos uz pilnīgu ārējās negatīvās ietekmes uz vidi izlīdzināšanu. To nedrīkst izmantot, lai nevajadzīgi atbalstītu uzņēmumus, kas nespēj pielāgoties videi draudzīgākiem standartiem un tehnoloģijām savas zemās efektivitātes dēļ. Analizējot Iestāde apsvērs šādus aspektus:

a)   saņēmēju veids: ja saņēmējam ir diezgan zems ražības līmenis un slikta finansiālā situācija, pastāv lielāka varbūtība, ka atbalsts veicinās uzņēmuma mākslīgu noturēšanu tirgū;

b)   jaudas pārpalikums nozarē, uz kuru vērsts atbalsts: nozarēs, kurās vērojams jaudas pārpalikums, pastāv risks, ka ieguldījumu atbalsts uzturēs šo jaudas pārpalikumu un neefektīvas tirgus struktūras;

c)   parasta rīcība nozarē, uz kuru vērsts atbalsts: ja citi nozares uzņēmumi sasnieguši to pašu vides aizsardzības līmeni bez atbalsta, pastāv lielāka varbūtība, ka atbalsts kalpos tam, lai saglabātu neefektīvas tirgus struktūras. Tādējādi jo vājāki ir pierādījumi tam, ka saņēmējs ievēro principu “piesārņotājs maksā”, un jo lielāka ir to ārējo vides izmaksu daļa, kuras saņēmēja konkurents ir internalizējis, jo būtiskāks ir konkurences izkropļojums;

d)   atbalsta relatīvā nozīme: jo lielāks ir samazinājums/kompensācija par mainīgajām ražošanas izmaksām, jo lielāks ir konkurences izkropļojums;

e)   atlases process: ja atlases procesu veic nediskriminējošā, pārredzamā un atklātā veidā, ir mazāka iespēja, ka atbalsts veicinās uzņēmuma mākslīgu noturēšanu tirgū. Jo plašāks (tirgus pārklājuma izteiksmē) un konkurētspējīgāks (izsolīšanas/iepirkuma izteiksmē) ir subsīdijas sadalījums, jo mazāks ir konkurences izkropļojums;

f)   selektivitāte: ja pasākums, saskaņā ar kuru atbalsts ir piešķirts, attiecas uz salīdzinoši lielu iespējamo saņēmēju skaitu, ja tas attiecas uz visiem uzņēmumiem attiecīgajā tirgū un ja tas neizslēdz uzņēmumus, kuri varētu tiekties uz to pašu mērķi vides jomā, jo mazāka ir iespēja, ka atbalsts veicinās uzņēmumu neefektīvu noturēšanu tirgū.

181.

Atbalstu vides aizsardzībai, kas piešķirts saņēmējam, tas var izmantot savas tirgus ietekmes nostiprināšanai vai saglabāšanai attiecīgajā produktu tirgū. Pirms piešķirt atbalstu, Iestāde novērtēs attiecīgā saņēmēja ietekmi tirgū un to, kādas izmaiņas attiecībā uz ietekmi tirgū var sagaidīt atbalsta rezultātā. Atbalstu vides aizsardzībai, kas piešķirts saņēmējam ar būtisku ietekmi tirgū, šis saņēmējs var izmantot, lai stiprinātu savu ietekmi tirgū, vēl vairāk diferencējot savus izstrādājumus vai izslēdzot konkurentus. Šķiet, ka Iestāde nespēs noteikt konkurences problēmas attiecībā uz ietekmi tirgū tādos tirgos, kur katra atbalsta saņēmēja tirgus daļa ir mazāka nekā 25 %, kā arī tirgos, kuru tirgus koncentrācijas Herfindahl-Hirschman indekss (HHI), ir mazāks par 2 000.

182.

Analizējot Iestāde apsvērs šādus aspektus:

a)   atbalsta saņēmēja ietekme tirgū un tirgus struktūra: ja saņēmējam jau ir dominējošs stāvoklis skartajā tirgū (71), atbalsta pasākums var stiprināt šo dominējošo stāvokli, vēl vairāk vājinot konkurences spiedienu, ko konkurenti var izdarīt uz saņēmēju uzņēmumu;

b)   jaunu dalībnieku ienākšana tirgū: ja atbalsts attiecas uz produktu tirgiem vai tehnoloģijām, kas konkurē ar izstrādājumiem tirgū, kur atbalsta saņēmējs jau sen darbojas un tam ir ietekme, atbalstu var stratēģiski izmantot, lai nepieļautu jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū. Tādējādi, ja atbalsts nav pieejams iespējamiem jauniem ienācējiem tirgū, risks, ka atbalsts kropļo konkurenci, ir lielāks;

c)   izstrādājumu diferencēšana un cenu diskriminācija: atbalstam var būt negatīva ietekme, veicinot to, ka atbalsta saņēmējs veic izstrādājumu diferencēšanu un cenu diskrimināciju, tādējādi nodarot kaitējumu patērētājiem;

d)   pirktspēja: ja tirgū ir spēcīgi pircēji, pastāv mazāka iespēja, ka atbalsta saņēmējs ar ietekmi tirgū varētu paaugstināt cenas attiecībā pret spēcīgajiem pircējiem. Tādējādi, jo spēcīgāka pirktspēja, jo mazāka ir iespēja, ka atbalsts kaitēs patērētājiem.

183.

Valsts atbalsta vides aizsardzībai rezultātā dažas teritorijas var iegūt izdevīgākus ražošanas apstākļus, it īpaši pateicoties salīdzinoši zemākām ražošanas izmaksām, kas rodas atbalsta rezultātā, vai augstākiem ražošanas standartiem, kas panākti, pateicoties atbalstam. Tā rezultātā uzņēmumi var pārcelties uz teritorijām, kas saņem atbalstu, vai arī tirdzniecības plūsmas var novirzīties uz teritoriju, kas saņem atbalstu.

184.

Tādējādi atbalsts novirzīs peļņu uz EBTA valsti izstrādājumu tirgū, uz kuru attiecas atbalsts, kā arī uz izejvielu tirgiem.

185.

Analizējot Iestāde apsvērs, vai ir pierādījumi tam, ka saņēmējs ir apsvēris citas vietas savam ieguldījumam; šādā gadījumā ir lielāka iespēja, ka atbalsts būtiski izkropļos konkurenci.

186.

Ņemot vērā šos pozitīvos un negatīvos faktorus, Iestāde izvērtēs pasākuma ietekmi un noteiks, vai tā izraisītie traucējumi nelabvēlīgi neietekmē tirdzniecības nosacījumus tādā mērā, kas ir pretrunā vispārējām interesēm. Ideālā gadījumā pozitīvās un negatīvās izpausmes būtu jāizsaka, izmantojot to pašu atsauci (piemēram, novērstās ārējās izmaksas pret konkurenta neiegūto peļņu naudas izteiksmē).

187.

Parasti, jo lielāks ir ieguvums vides jomā un jo skaidrāk ir noteikts, ka atbalsta summa ir nepieciešamā minimālā summa, jo lielāka ir iespēja saņemt pozitīvu novērtējumu. No otras puses, jo izteiktākas ir norādes par to, ka atbalsts būtiski izkropļos konkurenci, jo mazāka ir iespēja saņemt pozitīvu novērtējumu. Ja sagaidāmā pozitīvā ietekme un izkropļojumi ir ļoti būtiski, novērtējums būs atkarīgs no tā, kādā mērā pozitīvā ietekme varētu pārsniegt negatīvo ietekmi.

188.

Par atbalsta pasākumu, par kuru ir paziņots, Iestāde var necelt iebildumus, neuzsākot formālo izmeklēšanas procedūru, vai saskaņā ar formālo izmeklēšanas procedūru, kas noteikta Uzraudzības un tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 6. pantā, var nolemt izbeigt procedūru ar lēmumu, ko pieņem saskaņā ar minētā protokola 7. pantu. Ja tā pieņem nosacītu lēmumu iepriekš minētā protokola 7. panta 4. punkta nozīmē, tā var, piemēram, izlemt pievienot šādus nosacījumus, kam jāsamazina radušies traucējumi vai ietekme uz tirdzniecību un jābūt samērīgiem:

189.

Šajās pamatnostādnēs noteiktā atbalsta maksimālo apjomu piemēro neatkarīgi no tā, vai atbalstāmā projekta atbalsts tiek finansēts vienīgi no valsts līdzekļiem, vai to daļēji finansē Kopiena.

190.

Atbalstu, ko atļauj atbilstoši šīm pamatnostādnēm, nevar kombinēt ar citiem valsts atbalsta veidiem EEZ Līguma 61. panta 1. punkta nozīmē vai ar citiem Kopienas finansējuma veidiem, ja šādas pārklāšanās rezultātā radusies atbalsta intensitāte ir lielāka par to, kas noteikta šajās pamatnostādnēs. Tomēr, ja izdevumus, kurus var kompensēt no atbalsta vides aizsardzībai, kopumā vai daļēji var kompensēt no citiem mērķiem piešķirama atbalsta, uz kopīgo daļu tiks attiecināta visizdevīgākā maksimālā atbalsta summa, kādu atļauj attiecīgie noteikumi.

191.

Atbalstu vides aizsardzībai nedrīkst summēt ar de minimis atbalstu attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja šādas summēšanas rezultātā atbalsta intensitāte pārsniedz to, kāda noteikta šajās pamatnostādnēs.

192.

Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokolā un Iestādes 2004. gada 14. jūlija Lēmumā Nr. 195/04/COL par īstenošanas noteikumiem, uz kuriem ir atsauce Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 27. pantā, noteikts, ka EBTA valstis iesniedz Iestādei gada ziņojumus.

193.

Papildus minētajos noteikumos paredzētajām prasībām gada ziņojumos par atbalsta pasākumiem vides jomā attiecībā uz katru apstiprināto shēmu iekļauj šādu informāciju par lieliem uzņēmumiem:

194.

Ja tiek piešķirts atbrīvojums no nodokļiem vai to samazinājums, EBTA valstij jāiesniedz tikai tiesību akts un/vai normatīvais dokuments, ar kuru tiek piešķirts atbalsts, un sīki jāapraksta, kādu kategoriju uzņēmumiem piešķir atbrīvojumu no nodokļiem vai to samazinājumu, un jānorāda tautsaimniecības nozares, kuras šis atbrīvojums no nodokļiem vai to samazinājums skar visvairāk.

195.

Gada ziņojumus publicē Iestādes tīmekļa vietnē.

196.

Iestāde uzskata, ka ir nepieciešami turpmāki pasākumi, lai uzlabotu valsts atbalsta pārredzamību EEZ. Jo īpaši ir jānodrošina, lai EBTA valstīm, uzņēmējiem, ieinteresētajām personām un pašai Iestādei būtu viegli pieejams visu piemērojamo vides atbalsta shēmu pilns teksts.

197.

To var viegli panākt, izveidojot tīmekļa vietnes ar saitēm. Tādēļ, lai pārbaudītu vides atbalsta shēmas, Iestāde regulāri pieprasīs attiecīgajām EBTA valstīm publicēt internetā visu galīgo finansiālā atbalsta shēmu pilnu tekstu un paziņot Iestādei publikācijas adresi. Shēmu nedrīkst piemērot, pirms informācija tiek publicēta internetā.

198.

EBTA valstīm ir jānodrošina sīka uzskaite par atbalsta piešķiršanu visiem pasākumiem vides jomā. Šajā uzskaitē jāiekļauj visa informācija, kas vajadzīga, lai pārliecinātos, ka ir ievērotas attiecināmās izmaksas un maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte, un uzskaite jāuzglabā 10 gadus no dienas, kad atbalsts piešķirts, un jāiesniedz Iestādei pēc tās pieprasījuma.

199.

Iestāde lūgs EBTA valstīm sniegt šo informāciju, lai veiktu šo pamatnostādņu novērtēšanu četrus gadus pēc to publicēšanas (72).

200.

Pamatojoties uz Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 1. punktu, Iestāde ar šo ierosina EBTA valstīm šādus atbilstošus pasākumus attiecībā uz šo valstu attiecīgajām esošajām atbalsta shēmām vides jomā.

visos gadījumos, par kuriem Iestādei paziņots atbilstīgi pienākumam paziņot par pasākumu individuāli, kā to paredz GAR;

201.

EBTA valstis ir aicinātas sniegt skaidri izteiktu beznosacījumu piekrišanu šiem ierosinātajiem atbilstošajiem pasākumiem mēneša laikā, sākot no pasākumu saņemšanas. Ja atbilde nav saņemta, iestāde uzskatīs, ka attiecīgā EBTA valsts ierosinātajiem pasākumiem nepiekrīt.

202.

Šis pamatnostādnes piemēros no to pieņemšanas dienas, un tās aizstās 2001. gada 23. maija Valsts atbalsta pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai (73).

203.

Šīs pamatnostādnes piemēros līdz 2014. gada 31. decembrim. Pēc konsultēšanās ar EBTA valstīm Iestāde var tās grozīt pirms šī datuma, pamatojoties uz svarīgiem konkurences politikas vai vides politikas apsvērumiem vai ņemot vērā citas politikas jomas vai starptautiskās saistības. Šādi grozījumi var būt nepieciešami, jo īpaši ņemot vērā turpmākos starptautiskos nolīgumus, kā arī turpmākos Eiropas tiesību aktus klimata pārmaiņu jomā. Iestāde ņems vērā pamatnostādņu paredzēto novērtēšanu (pēc četriem gadiem), ko veiks Komisija, pamatojoties uz faktisko informāciju un plašas apspriešanas rezultātiem, balstoties uz EEZ valstu sniegto informāciju.

204.

Iestāde piemēros šīs pamatnostādnes visiem paziņotajiem atbalsta pasākumiem, par kuriem tai jāpieņem lēmums, pēc tam, kad pamatnostādnes būs pieņemtas, pat tad, ja par projektiem tika paziņots pirms to publicēšanas. Tas attiecas uz individuālo atbalstu, ko piešķir saskaņā ar apstiprinātām atbalsta shēmām un par ko paziņots Iestādei, ievērojot pienākumu individuāli paziņot par šādu atbalstu.

205.

Saskaņā ar Valsts atbalsta pamatnostādnēm par noteikumiem, kas piemērojami nelikumīga valsts atbalsta novērtēšanai, Iestāde tāda atbalsta gadījumā, par kuru nav paziņots, piemēros: