29.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 287/12

A.

Šis paziņojums ir izdots, ievērojot Eiropas Ekonomikas zonas līgumu (turpmāk tekstā “EEZ līgums”) un nolīgumu starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi (turpmāk tekstā “Uzraudzības un Tiesas nolīgums”).

B

Eiropas Komisija (turpmāk tekstā “Komisija” ir izdevusi paziņojumu ar nosaukumu “Komisijas Paziņojums par kārtību, kādā Komisija izskata sūdzības saskaņā ar EK Līguma 81. panta 82. punktu” (1). Šajā juridiski nesaistošajā tiesību aktā ir noteikti principi, pēc kuriem Komisija vadās konkurences jomā. Ar to arī tiek izskaidrots, kā Komisija paredz izskatīt sūdzības.

C.

EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka iepriekšminētais akts attiecas uz EEZ. Lai uzturētu vienādus konkurences noteikumus un nodrošinātu vienotu EEZ konkurences noteikumu piemērošanu visā Eiropas Ekonomikas zonā, EBTA Uzraudzības iestāde, izmantojot Uzraudzības un Tiesas nolīguma 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētās pilnvaras, pieņem šo paziņojumu. Tā nolūks ir ievērot šajā paziņojumā izklāstītos principus un noteikumus, piemērojot attiecīgos EEZ noteikumus konkrētā lietā (2).

D.

Šā paziņojuma mērķis jo īpaši ir noteikt, kā EBTA Uzraudzības iestāde plāno izskatīt sūdzības par apsūdzībām saistībā ar EEZ līguma 53. un 54. punkta pārkāpumiem.

E.

Šis paziņojums attiecas uz lietām, kurās izskatītāja iestāde saskaņā ar EEZ līguma 56. pantu ir kompetentā uzraudzības iestāde.

1.

Uzraudzības un Tiesas nolīguma 4. protokola I. daļas II. nodaļā (turpmāk tekstā “II. nodaļa”) (3) ir paredzēta sistēmas izveide, ar kuru EBTA Uzraudzības iestāde un EBTA valstu konkurences iestādes un tiesas var piemērot EEZ līguma 53. un 54 pantu II. nodaļa jo īpaši atzīst Uzraudzības iestādes un EBTA valstu konkurences iestāžu papildu funkcijas, kādas ir Komisijai un dalībvalstu konkurences iestādēm, kas piemēro konkurences noteikumus sabiedrības interesēs, un EBTA valstu tiesām, kas izskata privātpersonu iesniegtās prasības, lai tiktu nodrošinātas indivīdu tiesības, kas izriet no 53. un 54. panta.

2.

Saskaņā ar II. nodaļu iestādes, kas piemēro šos noteikumus sabiedrības interesēs, var koncentrēt savu darbību uz nopietnu 53. un 54. panta pārkāpumu izmeklēšanu, kurus bieži vien ir grūti atklāt. Izpildes pasākumu nolūkos tās izmanto informāciju, ko snieguši uzņēmumi un patērētāji tirgū.

3.

Tādēļ EBTA Uzraudzības iestāde vēlas aicināt iedzīvotājus un uzņēmumus vērsties iestādēs, kas piemēro konkurences noteikumus sabiedrības interesēs, lai tās informētu par aizdomām, ka tiek pārkāpti konkurences noteikumi. Uzraudzības iestādes līmenī to var izdarīt divējādi. Viens veids ir iesniegt sūdzību saskaņā ar II. nodaļas 7. panta 2. punktu. Saskaņā ar 5. līdz 9. pantu Uzraudzības un Tiesas nolīguma 4. protokola I. daļas III. nodaļā (turpmāk tekstā “III. nodaļa”) (4) šādām sūdzībām jāatbilst noteiktām prasībām.

4.

Otrs veids ir tirgus informācijas sniegšana, kam nav jāatbilst prasībām, kuras sūdzībām noteiktas atbilstīgi II. nodaļas 7. panta 2. punktam. Šāda informācija saistībā ar aizdomām par 53. un 54. panta pārkāpumiem var būt izejas punkts EBTA Uzraudzības iestāde izmeklēšanai (5). Informāciju par aizdomām, ka tiek izdarīti pārkāpumi, var iesniegt šādā adresē:

5.

Neskarot to, kā EBTA Tiesa interpretē II. un III. nodaļu, šā paziņojuma mērķis ir sniegt ieteikumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas meklē atbrīvojumu no aizdomām par konkurences likumu pārkāpumiem. Paziņojums sastāv no divām galvenajām daļām.

6.

Šis paziņojums neattiecas uz šādām situācijām:

7.

Atkarībā no sūdzības rakstura, sūdzības iesniedzējs var iesniegt sūdzību vai nu valsts tiesā vai EBTA valsts konkurences iestādē, kas piemēro noteikumus sabiedrības interesēs. Šīs paziņojuma nodaļas nolūks ir palīdzēt potenciālajiem sūdzību iesniedzējiem izdarīt apzinātu izvēli par to, vai vērsties EBTA Uzraudzības iestādē, kādā no EBTA valsts konkurences iestādēm vai valsts tiesā.

8.

Valstu tiesas tiek aicinātas nodrošināt indivīdu tiesības un tāpēc tām ir jāizskata tām iesniegtās lietas, savukārt iestādes, kas piemēro noteikumus sabiedrības interesēs, nevar izmeklēt visas sūdzības, un tām ir jānosaka prioritātes lietu izskatīšanā. EBTA Uzraudzības iestāde, kam saskaņā ar EEZ līguma 55. panta 1. punktu ir uzticēta EEZ līguma 53. un 54. pantā noteikto principu piemērošanas nodrošināšana, ir atbildīga par EEZ konkurences politikas orientācijas noteikšanu un ieviešanu (7). Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas praksi Komisijai, lai šos uzdevumus veiktu efektīvi, ir tiesības noteikt atbilstīgi EK Līguma 81. un 82. pantam iesniegtajām sūdzībām dažādas prioritātes pakāpes (8). Uzraudzības iestāde uzskata, ka līdzīgs princips EEZ līguma kontekstā attiecināms uz Uzraudzības iestādi.

9.

EBTA valstu tiesām un EBTA valstu konkurences iestādēm ar II. nodaļu tiek dotas tiesības, tāpat kā EBTA Uzraudzības iestādei, pilnībā piemērot EEZ līguma 53. un 54. pantu. II. nodaļa kā vienu no galvenajiem mērķiem nosaka, ka EBTA valstu tiesām un konkurences iestādēm efektīvi jāpiedalās 53. un 54. panta piemērošanā (9).

10.

Turklāt II. nodaļas 3. pants nosaka, ka EBTA valstu tiesām un konkurences iestādēm EEZ līguma 53. un 54. pants jāpiemēro visos gadījumos, kad ir noslēgti līgumi vai konstatēta rīcība, kas var ietekmēt tirdzniecību starp EEZ līgumslēdzējām pusēm, ja uz šiem gadījumiem tās attiecina savu valstu konkurences tiesību aktus. Turklāt ar II. nodaļas 11. un 15. pantu tiek izveidoti vairāki mehānismi, ar kuru palīdzību dalībvalstu tiesas un konkurences iestādes sadarbojas ar EBTA Uzraudzības iestādi 53. un 54. panta piemērošanā.

11.

Saskaņā ar šo jauno tiesisko pamatu EBTA Uzraudzības iestāde plāno no jauna koncentrēt savus konkurences noteikumu piemērošanas resursus šādos virzienos:

12.

Kopienas tiesas konsekventi ir lēmušas, ka valstu tiesas ir aicinātas nodrošināt indivīdu tiesības, kas tieši izriet no EK Līguma 81. panta 1. punkta un 82. panta (11). No EEZ līguma 7. panta un EEZ līguma 35. protokola izriet, ka EEZ likumi nerada likumīgu pilnvaru nodošanu. Tāpēc EEZ likumi neparedz, ka personas un ekonomisko procesu dalībnieki varētu valstu tiesās tieši atsaukties uz neīstenotiem EEZ likumiem (12). Tomēr saskaņā ar 35. protokolu EBTA valstīm ir jānodrošina, ja vajadzīgs, ar atsevišķu tiesību normu, ka neatbilstības gadījumā starp īstenotajiem EEZ noteikumiem un citām tiesību normām ir jāatrisina, dodot priekšroku EEZ noteikumiem. Saskaņā ar EBTA Tiesas praksi šādu noteikumu būtiska iezīme ir tas, ka personām un ekonomisko procesu dalībniekiem neatbilstības gadījumā starp īstenotajiem EEZ noteikumiem un valstu tiesību normām jābūt tiesībām izmantot un ierosināt valsts līmenī jebkuras tiesības, kas izriet no EEZ līguma, kas jau ir vai tuvākajā nākotnē būs attiecīgās valsts tiesiskā regulējuma daļa, ja tās ir beznosacījuma un pienācīgi precīzi formulētas (13).

13.

Valstu tiesas var lemt par līgumu anulēšanu vai spēkā esību, un tikai valstu tiesas var piešķirt kompensāciju par zaudējumiem, kas nodarīti personai, EEZ līguma 53. un 54. panta pārkāpuma gadījumā. Jebkura persona var pieprasīt kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies tāda līguma vai rīcības rezultātā, kura ierobežo vai izkropļo konkurenci, lai pilnībā nodrošinātu EEZ konkurences noteikumu efektivitāti. Šādi zaudējumu kompensēšanas pasākumi valstu tiesās var sniegt būtisku ieguldījumu efektīvas konkurences nodrošināšanai teritorijā, uz kuru attiecas EEZ līgums, jo tie kavē uzņēmumus noslēgt vai piemērot ierobežojošus līgumus vai darbības (14).

14.

II. nodaļā ir nepārprotami ņemts vērā fakts, ka valstu tiesām ir būtiska loma EEZ konkurences noteikumu piemērošanā (15). Piešķirot 53. panta 3. punkta piemērošanas pilnvaras valstu tiesām, uzņēmumiem tiek liegta iespēja kavēt valstu tiesas procesus, iesniedzot paziņojumu EBTA Uzraudzības iestādei, un tādējādi tiek novērsti šķēršļi privātai tiesvedībai, kas pastāv saskaņā ar iepriekšējiem noteikumiem.

15.

Neierobežojot valstu tiesu tiesības vai pienākumu pieprasīt no EBTA Tiesas konsultatīvu atzinumu atbilstīgi Uzraudzības un Tiesas nolīguma 34. pantam, II. nodaļas 15. panta 1. punkts skaidri nosaka, ka valstu tiesas var lūgt EBTA Uzraudzības iestādei sniegt atzinumus vai informāciju. Šā nosacījuma mērķis ir palīdzēt valstu tiesām piemērot 53. un 54. pantu (16).

16.

Lietu iesniegšana valstu tiesās sūdzības iesniedzējiem sniedz šādas priekšrocības:

17.

Fakts, ka sūdzības iesniedzējs var nodrošināt savu tiesību aizsardzību, iesniedzot prasību valsts tiesā, ir būtisks elements, ko EBTA Uzraudzības iestāde var ņemt vērā, pārbaudot intereses saistībā ar EEZ līgumu sūdzības izskatīšanā (20).

18.

EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka jaunā konkurences noteikumu piemērošanas sistēma, kas izveidota ar II. nodaļu, veicina sūdzības iesniedzēju iespējas meklēt un saņemt efektīvu palīdzību no valstu tiesām.

19.

Ar II. nodaļu tiek izveidota sistēma, ar kuru gan EBTA Uzraudzības iestādei, gan EBTA valstu konkurences iestādēm tiek piešķirtas tiesības pilnībā piemērot 53. un 54. pantu (5. pants). Decentralizētu konkurences noteikumu piemērošanu, ko veic EBTA valstu konkurences iestādes, vēl vairāk veicina iespēja apmainīties ar informāciju (12. pants) un sniegt savstarpēju palīdzību izmeklēšanā (22. pants).

20.

II. nodaļa nenosaka pienākumu sadali starp EBTA Uzraudzības iestādi un EBTA valstu konkurences iestādēm, bet izskatāmo lietu sadali nodod Uzraudzības iestādes un EBTA valstu konkurences iestāžu ziņā, tām sadarbojoties EBTA Konkurences tīklā. II. nodaļas mērķis ir nodrošināt efektīvu 53. un 54. panta piemērošanu, elastīgi sadalot izskatāmās lietas starp EBTA iestādēm, kas piemēro konkurences noteikumus sabiedrības interesēs.

21.

Orientējošās norādes par pienākumu sadali starp EBTA Uzraudzības iestādi un EBTA valstu konkurences iestādēm ir izklāstītas atsevišķā paziņojumā (21). Norādījumi, kas iekļauti šajā paziņojumā par attiecībām to EBTA iestāžu starpā, kas piemēro konkurences noteikumus sabiedrības interesēs, būs svarīgi sūdzību iesniedzējiem, jo tie viņiem ļaus iesniegt prasību tai atbildīgajai iestādei, kas, visticamāk, ir vispiemērotākā lietas izskatīšanai.

22.

Paziņojumā par sadarbību EBTA Konkurences iestāžu tīklā jo īpaši ir noteikts (22):

“Var uzskatīt, ka iestādei ir labas iespējas rīkoties attiecīgajā lietā, ja ir spēkā šādi trīs kopīgi nosacījumi:

Minētie kritēriji norāda, ka, lai varētu uzskatīt, ka EBTA valsts konkurences iestādei ir labas iespējas rīkoties, starp pārkāpumu un EBTA valsts teritoriju jābūt būtiskai saiknei. Sagaidāms, ka lielākajā daļā gadījumu to EBTA valstu, kurās pārkāpums būtiski ietekmē konkurenci, iestādēm ir iespējas rīkoties, ja tās ir spējīgas efektīvi izbeigt pārkāpumu, uzsākot vai nu atsevišķu, vai paralēlu rīcību, ja vien EBTA Uzraudzības iestādei nav labākas iespējas rīkoties (skatiet turpmāk […]).

No tā izriet, ka parasti vienai valsts konkurences iestādei ir labākas iespējas rīkoties attiecībā uz līgumiem vai darbībām, kas būtiski ietekmē konkurenci galvenokārt tās teritorijā. […]

Turklāt valsts konkurences iestādes individuāla rīcība varētu būt piemērota arī tad, ja, neraugoties uz to, ka vairāk nekā vienas valsts konkurences iestādei ir labas iespējas rīkoties, vienas valsts konkurences iestādes rīcība ir pietiekama pārkāpuma pilnīgai izbeigšanai. […]

Divu vai triju valstu konkurences iestāžu paralēla rīcība var būt piemērota, ja līgumam vai darbībām ir būtiska ietekme uz konkurenci galvenokārt to attiecīgajās teritorijās un tikai vienas valsts konkurences iestādes rīcība nebūtu pietiekama, lai pilnībā izbeigtu pārkāpumu vai piemērotu tam atbilstošas sankcijas. […]

Iestādes, kas rīkojas paralēli, cik vien iespējams, cenšas koordinēt savu rīcību. Šim nolūkam var būt noderīgi vienu no tām norīkot kā vadošo iestādi un tai deleģēt tādus uzdevumus kā, piemēram, izmeklēšanas pasākumu koordinēšana, vienlaikus saglabājot katras iestādes atbildību par savas lietas izmeklēšanas veikšanu. […]

EBTA Uzraudzības iestādei ir īpaši labas iespējas rīkoties, ja vienam vai vairākiem līgumiem vai darbībām, tostarp līdzīgu līgumu un darbību tīkliem, ir ietekme uz konkurenci vairāk nekā trijās EBTA valstīs (pārrobežu tirgi, kas aptver vairāk nekā trīs EBTA valstis vai vairākus valstu tirgus).

Turklāt EBTA Uzraudzības iestādei ir īpaši labas iespējas rīkoties attiecīgajā lietā, ja tā ir cieši saistīta ar citiem EEZ noteikumiem, kurus var piemērot tikai Uzraudzības iestāde vai kurus tā var piemērot efektīvāk, ja EEZ interesēs nepieciešams pieņemt Uzraudzības iestādes lēmumu par EEZ konkurences politikas attīstību, kad rodas jauna konkurences problēma vai nepieciešams nodrošināt efektīvu tiesību aktu izpildi”.

23.

EBTA Konkurences tīklā informācija par lietām, kas tiek izmeklētas pēc sūdzības saņemšanas, būs pieejama citiem tīkla dalībniekiem pirms pirmā formālā izmeklēšanas pasākuma uzsākšanas vai uzreiz pēc tam (23). Ja viena un tā pati sūdzība ir iesniegta vairākām iestādēm vai arī neviena lieta nav iesniegta piemērotā iestādē, tīkla dalībnieki divu mēnešu laikā centīsies noteikt, kura iestāde vai iestādes ir atbildīgas par šo lietu.

24.

Pašām sūdzībām ir svarīga loma, lai turpmāk samazinātu iespējamu vajadzību nodot tālāk lietu, kas izriet no sūdzības, atsaucoties uz norādēm par pienākumu sadali tīklā, kuras izklāstītas šajā nodaļā, kad tiek pieņemts lēmums par to, kur iesniegt sūdzību. Ja tomēr lieta tiek nodota citai iestādei tīklā, attiecīgajiem uzņēmumiem un sūdzības vai sūdzību iesniedzējam vai iesniedzējiem pēc iespējas ātrāk tiek paziņots par iesaistītajām konkurences iestādēm (24).

25.

EBTA Uzraudzības iestādei ir tiesības noraidīt sūdzību saskaņā ar II. nodaļas 13. pantu, pamantojoties uz to, ka EBTA valsts konkurences iestāde izskata vai ir izskatījusi šo lietu. To darot, Uzraudzības iestādei saskaņā ar III. nodaļas 9. pantu ir nekavējoties jāinformē sūdzības iesniedzējs par valsts konkurences iestādi, kas izskata vai ir izskatījusi šo lietu.

26.

Saskaņā ar II. nodaļas 7. panta 2. punktu fiziskas vai juridiskas personas, kas var apliecināt likumīgas intereses (25), ir tiesīgas iesniegt sūdzību, lai lūgtu EBTA Uzraudzības iestādi atklāt EEZ līguma 53. un 54. panta pārkāpumus, un prasīt, lai šis pārkāpums saskaņā ar II. nodaļas 7. panta 1. punktu tiktu izbeigts. Šī paziņojuma daļa izskaidro, kādas prasības piemērojamas sūdzībām, kas pamatojas uz II. nodaļas 7. panta 2. punktu, to izvērtēšanu un procedūras, ko ievēro Uzraudzības iestāde.

27.

EBTA Uzraudzības iestāde, atšķirībā no civiltiesām, kuru uzdevums ir nodrošināt privātpersonu individuālās tiesības, ir administratīva iestāde, kam jādarbojas sabiedrības interesēs. EBTA Uzraudzības iestādes, kā tādas iestādes, kas piemēro konkurences noteikumus sabiedrības interesēs, uzdevuma būtiska iezīme ir zināmas tiesības noteikt savas darbības prioritātes konkurences noteikumu piemērošanā (26).

28.

EBTA Uzraudzības iestāde ir tiesīga noteikt tai iesniegtajām sūdzībām dažādas prioritātes pakāpes, un tā var atsaukties uz EEZ līgumā minētajām interesēm, ko skar attiecīgā lieta, kā uz prioritātes kritēriju (27). Uzraudzības iestāde var noraidīt sūdzību, ja tā uzskata, ka lieta nepietiekami atspoguļo EEZ intereses, lai attaisnotu turpmāku izmeklēšanu. Ja Uzraudzības iestāde noraida sūdzību, sūdzības iesniedzējam ir tiesības uz to, lai Uzraudzības iestāde pieņemtu lēmumu (28), neskarot II. nodaļas 7. panta 3. punktu.

29.

Sūdzību saskaņā ar II. nodaļas 7. panta 2. punktu var iesniegt tikai par iespējamu 53. un 54. panta pārkāpumu, lai EBTA Uzraudzības iestāde rīkotos saskaņā ar II. nodaļas 7. panta 1. punktu. Saskaņā ar II. nodaļas 7. panta 2. punktu sūdzībai jāatbilst C veidlapas paraugam, kas minēts II. nodaļas 5. panta 1. punktā.

30.

C veidlapa ir pieejama http://www.eftasurv.int/fieldsofwork/fieldcompetition/faq/ un ir pievienota arī šim paziņojumam. Sūdzība jāiesniedz trīs eksemplāros papīra, ka arī, ja iespējams, elektroniskā formā. Turklāt sūdzības iesniedzējam jānodrošina arī sūdzības nekonfidenciālā versija (II. nodaļas 5. panta 2. punkts). Elektroniskā formā sūdzību var iesniegt EBTA Uzraudzības iestādei ar iepriekš norādītās tīmekļa vietnes starpniecību. Eksemplāri papīra formā jāsūta uz šādu adresi:

31.

C veidlapā sūdzības iesniedzējiem jāsniedz vispusīga informācija saistībā ar savu sūdzību. Viņiem ir arī jāiesniedz būtiski papildu dokumenti, kas ir pieejami, un pēc iespējas jāsniedz norādes par to, kad būtisko informāciju un dokumentus, kuri tiem nav pieejami, varētu saņemt EBTA Uzraudzības iestāde. Īpašos gadījumos Uzraudzības iestāde var atbrīvot no pienākuma sniegt informāciju saistībā ar informācijas daļu, kas prasīta C veidlapā (II. nodaļas 5. panta 1. punkts). EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka šāda iespēja var jo īpaši atvieglot patērētāju apvienību sūdzību iesniegšanu, ja tām citādi pamatotas sūdzības kontekstā nav pieejama specifiska informācija par jomu, kurā darbojas uzņēmums, par ko tiek iesniegta sūdzība.

32.

EBTA Uzraudzības iestādei adresētu korespondenci, kas neatbilst III. nodaļas 5. panta prasībām un tādējādi nav uzskatāma par sūdzību Regulas II. nodaļas 7. panta 2. punkta izpratnē, Uzraudzības iestāde uzskatīs par vispārīgu informāciju. Taču gadījumā, ja tā izrādīsies noderīga, tās rezultātā var tikt uzsākta izmeklēšana pēc savas iniciatīvas (sk. iepriekš minēto 4. punktu).

33.

Formālā sūdzības iesniedzēja statuss saskaņā ar II. nodaļas 7. panta 2. punktu tiek noteikts juridiskām un fiziskām personām, kas var apliecināt likumīgas intereses (29). Tiek uzskatīts, ka EBTA valstīm ir likumīga interese par visām sūdzībām, ko tās nolemj iesniegt.

34.

Daudzos gadījumos nosacījums par likumīgām interesēm reti tiek apšaubīts, jo vairumā gadījumu sūdzības iesniedzējus tieši vai negatīvi ietekmē iespējamais pārkāpums. Tomēr ir situācijas, kad 7. panta 2. punktā minētā “likumīgo interešu” nosacījuma dēļ jāveic sīkāka analīze, lai secinātu, ka šis nosacījums ir izpildīts. Lietderīgus norādījumus vislabāk var sniegt nepilnīgs piemēru kopums.

35.

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesa ir nolēmusi, ka uzņēmumu apvienība var apgalvot, ka tai ir likumīgas intereses iesniegt sūdzību par rīcību attiecībā uz tās locekļiem, pat ja tos kā uzņēmumus, kas darbojas attiecīgajā tirgū, tieši neskar rīcība, par kuru tiek iesniegta sūdzība, ar nosacījumu, ka, pirmkārt, tā ir pilnvarota pārstāvēt savu locekļu intereses, un, otrkārt, rīcība, par ko tiek iesniegta sūdzība, var negatīvi ietekmēt tās locekļu intereses (30). Savukārt Komisija ir tiesīga neizskatīt uzņēmumu apvienību sūdzības, ja tās locekļi nav bijuši iesaistīti darījumos, par ko ir iesniegta sūdzība (31).

36.

No šīs tiesu prakses var secināt, ka EBTA Uzraudzības iestāde atzīst, ka uzņēmumi (paši vai ar apvienību, kas ir pilnvarotas pārstāvēt to intereses) var apgalvot, ka tiem ir likumīgas intereses, ja tie darbojas attiecīgajā tirgū vai arī rīcība, par ko ir iesniegta sūdzība, var tieši un nelabvēlīgi ietekmēt to intereses. Uzraudzības iestāde uzskata, ka likumīgo interešu aizsardzību, piemēram, var pieprasīt līguma slēdzējas vai darbību veicošās puses, par ko iesniegta sūdzība, konkurenti, kuru intereses ir iespējami aizskārusi darbība, par ko iesniegta sūdzība, vai uzņēmumi, kas izslēgti no izplatīšanas sistēmas.

37.

Tāpat sūdzības EBTA Uzraudzības iestādei var iesniegt patērētāju apvienības (32). Turklāt Uzraudzības iestāde uzskata, ka likumīgu interesi var izrādīt atsevišķi patērētāji, kuru ekonomiskās intereses tieši un negatīvi tiek ietekmētas, ciktāl viņi ir tādu preču vai pakalpojumu pircēji, kas ir pārkāpuma objekts (33).

38.

Tomēr EBTA Uzraudzības iestāde neuzskata par likumīgām interesēm 7. panta 2. punkta izpratnē tādu personu vai organizāciju intereses, kas vēlas iesniegt sūdzību, pamatojoties uz apsvērumiem vispārējās interesēs, nepierādot, ka tās vai to locekļus var tieši un negatīvi ietekmēt pārkāpums (pro bono publico).

39.

Vietējās un reģionālās iestādes var izrādīt likumīgas intereses kā tādu preču vai pakalpojumu pircēji vai lietotāji, ko ietekmē rīcība, par kuru iesniegta sūdzība. Tomēr nevar uzskatīt, ka tām ir likumīgas intereses II. nodaļas 7. panta 2. punkta izpratnē, ciktāl tās sabiedrības labā pievērš EBTA Uzraudzības iestādes uzmanību iespējamiem pārkāpumiem.

40.

Sūdzību iesniedzējiem ir jāapliecina savas likumīgās intereses. Ja fiziska vai juridiska persona, kas iesniedz sūdzību, nevar pierādīt likumīgās intereses, EBTA Uzraudzības iestādei ir tiesības neizskatīt sūdzību, neierobežojot savas tiesības uzsākt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas. Jebkurā izmeklēšanas posmā Uzraudzības iestāde var noteikt, vai šis nosacījums ir izpildīts (34).

41.

Saskaņā ar Kopienas tiesu iedibinātu tiesu praksi, EBTA Uzraudzības iestādei nav jāveic katras lietas izmeklēšana (35) vai vēl jo vairāk — jāpieņem lēmums Uzraudzības un Tiesas nolīguma 5. panta izpratnē par EEZ līguma 53. un 54. panta pārkāpuma esību vai neesību (36), bet tai ir tiesības noteikt dažādas prioritātes pakāpes tai iesniegtajām sūdzībām un atsaukties uz interesēm saskaņā ar EEZ līgumu, lai noteiktu, kāda prioritātes pakāpe piešķirama dažādām sūdzībām, ko tā saņem (37). Situācija ir atšķirīga tikai tādā gadījumā, ja sūdzība ir tikai Uzraudzības iestādes kompetencē (38).

42.

Tomēr EBTA Uzraudzības iestādei ir rūpīgi jāpārbauda faktiskie un tiesiskie elementi, par ko to informējis sūdzības iesniedzējs, lai izvērtētu intereses saskaņā ar EEZ līgumu turpmākā lietas izmeklēšanā (39).

43.

To interešu izvērtēšana saskaņā ar EEZ līgumu, kuras sūdzības iesniedzējs ir minējis sūdzībā, ir atkarīga no katras konkrētās lietas apstākļiem. Tādējādi izvērtēšanas kritēriju skaits, uz ko var atsaukties EBTA Uzraudzības iestāde, nav ierobežots, tāpat arī Uzraudzības iestādei nav jāatsaucas tikai uz kādu konkrētu kritēriju. Tā kā faktiskie un tiesiskie apstākļi dažādās lietās var būtiski atšķirties, ir pieļaujams piemērot jaunus kritērijus, kas iepriekš nav apskatīti (40). Atbilstošos gadījumos interešu izvērtēšanai saskaņa ar EEZ līgumu Uzraudzības iestāde var noteikt prioritāti kādam atsevišķam kritērijam (41).

44.

Starp kritērijiem, kas uzskatīti par būtiskiem interešu saskaņā ar EEZ līgumu izvērtēšanas praksē attiecībā uz (turpmāku) lietu izmeklēšanu, ir šādi.

45.

Ja EBTA Uzraudzības iestādei izveidojas uzskats, ka lieta nepietiekami skar intereses saskaņā ar EEZ līgumu, lai attaisnotu (turpmāku) izmeklēšanu, Uzraudzības iestāde, pamatojoties uz to, var noraidīt sūdzību. Šādu lēmumu var pieņemt vai nu pirms izmeklēšanas uzsākšanas vai pēc izmeklēšanas pasākumu veikšanas (48). Tomēr Uzraudzības iestādei nav obligāti jānoraida prasība EEZ līgumā norādīto interešu trūkuma dēļ (49).

46.

Sūdzības izskatīšana saskaņā ar 53. un 54. pantu ir saistīta ar diviem aspektiem. Viens ir saistīts ar faktiem, kas jākonstatē, lai pierādītu 53. un 54. panta pārkāpumu, un otrs ir saistīts ar tās rīcības tiesisko izvērtējumu, par ko iesniegta sūdzība.

47.

Ja sūdzībā, kas atbilst III. nodaļas 5. pantā paredzētajām prasībām un C veidlapai, ir nepietiekami pamatotas izvirzītās apsūdzības, pamatojoties uz to, sūdzību var noraidīt (50). Lai noraidītu sūdzību, pamatojoties uz to, ka rīcība, par ko iesniegta sūdzība, nepārkāpj EEZ konkurences noteikumus vai arī uz to neattiecas noteikumu piemērošanas joma, EBTA Uzraudzības iestādei nav pienākums ņemt vērā apstākļus, par kuriem tai nav ziņojis sūdzības iesniedzējs un kurus tā būtu varējusi atklāt, tikai veicot lietas izmeklēšanu (51).

48.

Līgumu un prakses tiesiskās novērtēšanas kritērijus atbilstīgi 53. un 54. pantam nav iespējams pilnībā aplūkot šajā paziņojumā. Tomēr potenciālajiem sūdzību iesniedzējiem papildus citiem informācijas avotiem ir jāiepazīstas ar vispusīgiem EBTA Uzraudzības iestādes norādījumiem (52), jo īpaši ar EBTA Tiesas un Kopienu tiesu praksi, kā arī ar Komisijas lietu praksi (53). Turpmākajos punktos ir minēti četri īpaši jautājumi ar norādēm, kur saņemt turpmākus norādījumus.

49.

Līgumi un prakse atbilst 53. un 54. panta piemērošanas darbības jomai, ja tie var ietekmēt tirdzniecību EEZ līgumslēdzēju pušu starpā. Ja līgums vai prakse pilnībā neatbilst šim nosacījumam, var piemērot valsts konkurences tiesību aktus, nevis EEZ konkurences tiesības. Vispusīgi ieteikumi par šo tēmu ir atrodami Paziņojumā par koncepciju ietekmei uz tirdzniecību (54).

50.

Līgumi, kas atbilst 53. panta darbības jomai, var būt maznozīmīgi līgumi, kas uzskatāmi par tādiem, kas būtiski neierobežo konkurenci. Norādījumi par šo jautājumu ir atrodami EBTA Uzraudzības iestādes de minimis paziņojumā (55).

51.

Līgumi, kas atbilst grupālā atbrīvojuma nosacījumiem, tiek uzskatīti par atbilstošiem 53. panta 3. punkta nosacījumiem. Lai EBTA Uzraudzības iestāde varētu atcelt grupālo atbrīvojumu atbilstīgi II. nodaļas 29. pantam, tai ir jākonstatē, ka saskaņā ar individuālu novērtējumu līgumam, uz kuru attiecas grupālais atbrīvojums, ir noteiktas sekas, kas neatbilst 53. panta 3. punktam.

52.

Līgumi, kas ierobežo konkurenci EEZ līguma 53. panta 1. punkta izpratnē, var atbilst EEZ līguma 53. panta 3. punkta nosacījumiem. Saskaņā ar II. nodaļas 1. panta 2. punktu šādi līgumi nav aizliegti. Norādījumi par nosacījumiem, kādiem līgumam jāatbilst saskaņā ar 53. panta 3. punktu, ir atrodami Paziņojumā par 53. panta 3. punktu (56).

53.

Kā minēts iepriekš, EBTA Uzraudzības iestādei nav pienākums veikt izmeklēšanu par visām sūdzībām, kas tai iesniegtas, lai konstatētu, vai ir izdarīts pārkāpums. Tomēr Uzraudzības iestādei ir pienākums uzmanīgi izskatīt faktiskos un tiesiskos jautājumus, par ko tā informēta sūdzībā, lai novērtētu, vai šie jautājumi norāda uz rīcību, var radīt 53. un 54. panta pārkāpumu (57).

54.

EBTA Uzraudzības iestādes sūdzību izskatīšanas procedūrā var izdalīt dažādus posmus (58).

55.

Pirmajā posmā pēc sūdzības iesniegšanas EBTA Uzraudzības iestāde pārbauda sūdzību un var ievākt sīkāku informāciju, lai nolemtu, kā rīkoties attiecībā uz sūdzību. Šajā posmā EBTA Uzraudzības iestāde var neformāli apspriesties ar sūdzības iesniedzēju, lai precizētu faktiskos un tiesiskos jautājumus, ar ko ir saistīta sūdzība. Šajā posmā EBTA Uzraudzības iestāde var sniegt sākotnēju atbildi uz sūdzību, dodot sūdzības iesniedzējam iespēju papildināt savu sūdzību, ņemot vērā šādu sākotnējo atbildi.

56.

Otrajā posmā EBTA Uzraudzības iestāde var sīkāk izmeklēt lietu, lai atbilstīgi II. nodaļas 7. panta 1. punktam uzsāktu lietas izskatīšanu pret uzņēmumiem, par ko ir iesniegta sūdzība. Ja Uzraudzības iestāde uzskata, ka tai nav pietiekoša pamatojuma reaģēt uz sūdzību, tā informēs sūdzības iesniedzēju par saviem apsvērumiem un piedāvās sūdzības iesniedzējam iespēju iesniegt jebkādus sīkākus komentārus tās atvēlētajā laikā (III. nodaļas 7. panta 1. punkts).

57.

Ja sūdzības iesniedzējs neizsaka savus apsvērumus EBTA Uzraudzības iestādes noteiktajā termiņā, sūdzība ir uzskatāma par atsauktu (III. nodaļas 7. panta 3. punkts). Visos citos gadījumos trešajā procedūras posmā Uzraudzības iestāde pieņem zināšanai sūdzības iesniedzēja iesniegtos novērojumus un vai nu uzsāk tiesvedību pret sūdzības objektu vai pieņem lēmumu par sūdzības noraidīšanu (59).

58.

Ja EBTA Uzraudzības iestāde noraida sūdzību saskaņā ar II. nodaļas 13. pantu, pamatojoties uz to, ka cita iestāde izskata vai jau ir izskatījusi šo lietu, Komisija rīkojas saskaņā ar III. nodaļas 9. pantu.

59.

Visas procedūras laikā sūdzību iesniedzēji izmanto tiesību kopumu, kas tiem jo īpaši ir noteiktas III. nodaļas 6. līdz 8. pantā. Tomēr EBTA Uzraudzības iestādes tiesvedība konkurences lietās nav iztiesāšanas procedūra starp sūdzības iesniedzēju, no vienas puses, un uzņēmumiem, kas ir izmeklēšanas subjekts, no otras puses. Tādējādi sūdzību iesniedzēju procesuālajām tiesībām sekas ir mazāk nozīmīgas nekā to uzņēmumu, uz kuriem attiecas pārkāpuma procedūra, tiesības tikt taisnīgi uzklausītiem (60).

60.

EBTA Uzraudzības iestādei ir pienākums pieņemt lēmumu par sūdzībām pamatotā termiņā (61). Pamatotu termiņu nosaka atkarībā no katras lietas apstākļiem un jo īpaši tās konteksta, dažādiem procesuāliem pasākumiem, ko veic Uzraudzības iestāde, pušu rīcības procedūras laikā, lietas sarežģītības un tās svarīguma dažādām iesaistītajām pusēm (62).

61.

EBTA Uzraudzības iestāde principā centīsies informēt sūdzības iesniedzējus par rīcību, ko tā ierosina veikt attiecībā uz sūdzību, orientējoši četru mēnešu laikā kopš sūdzības saņemšanas. Tādējādi atkarībā no konkrētās lietas apstākļiem un sevišķi no iespējamās nepieciešamības pieprasīt papildu informāciju no sūdzības iesniedzēja vai trešajām pusēm, Uzraudzības iestāde principā četru mēnešu laikā informēs sūdzības iesniedzēju par to, vai tā uzsāks vai neuzsāks lietas izmeklēšanu. Šis atvēlētais laiks nav saistošs termiņš un obligāts termiņš.

62.

Tādējādi šo četru mēnešu laikā EBTA Uzraudzības iestāde kā sākotnējo pirmā posma atbildi var sūdzības iesniedzējam nosūtīt paziņojumu par ierosinājumiem saistībā ar turpmāko rīcību (sk. iepriekš minēto 55. punktu). Ja sūdzības izskatīšana notiek otrajā posmā (sk. iepriekš minēto 56. punktu), Uzraudzības iestāde var arī tieši informēt sūdzības iesniedzēju par iepriekšējo novērtējumu, nosūtot vēstuli saskaņā ar III. nodaļas 7. panta 1. punktu.

63.

Lai nodrošinātu visātrāko lietas izskatīšanu, ir ieteicams, lai sūdzību iesniedzēji procedūru laikā uzcītīgi sadarbotos (63), piemēram, informējot EBTA Uzraudzības iestādi par notikumu gaitu.

64.

Ja EBTA Uzraudzības iestāde uzņēmumiem, par ko ir iesniegta sūdzība, nosūta iebildumu saskaņā ar III. nodaļas 10. panta 1. punktu, sūdzības iesniedzējam ir tiesības saņemt šā dokumenta kopiju, no kura ir svītroti iesaistīto uzņēmumu komercnoslēpumi un cita konfidenciāla informācija (nekonfidenciāla iebilduma versija; sal. III. nodaļas 6. panta 1. punkts). Sūdzības iesniedzējs tiek lūgts rakstveidā komentēt iebildumu. Šādu rakstisku komentāru iesniegšanai tiks noteikts konkrēts termiņš.

65.

Turklāt EBTA Uzraudzības iestāde atbilstošos gadījumos var dod sūdzības iesniedzējam iespēju izteikt savus apsvērumus pušu, kam ir nosūtīts iebildumu paziņojums, mutiskās noklausīšanās laikā, ja sūdzības iesniedzējs to ir pieprasījis savās rakstiskajās piezīmēs (64).

66.

Sūdzības iesniedzēji pēc savas iniciatīvas vai pēc EBTA Uzraudzības iestādes pieprasījuma var iesniegt dokumentus, kas satur komercnoslēpumu vai citu konfidenciālu informāciju. Konfidenciālo informāciju aizsargās Uzraudzības iestāde (65). Saskaņā ar III. nodaļas 16. pantu sūdzības iesniedzēju pienākums ir norādīt konfidenciālo informāciju, pamatot, kādēļ šī informācija ir uzskatāma par konfidenciālu, un iesniegt atsevišķu nekonfidenciālu versiju, ja tie izklāsta savu viedokli saskaņā ar III. nodaļas 6. panta 1. punktu un 7. panta 1. punktu, kā arī tad, ja tās pašas procedūras gaitā tie vēlāk iesniedz papildu informāciju. Turklāt Uzraudzības iestāde visos citos gadījumos var sūdzību iesniedzējiem, kas iesniedz dokumentus vai paziņojumus, pieprasīt norādīt dokumentus, dokumentu vai paziņojumu daļas, ko tie uzskata par konfidenciālām. Tā jo īpaši var noteikt sūdzības iesniedzējam termiņu, kurā tam jānorāda, kādēļ tas kādu informācijas daļu uzskata par konfidenciālu, un iesniegtu nekonfidenciālu versiju, ieskaitot katras svītrotās daļas konspektīvu aprakstu vai nekonfidenciālu versiju.

67.

Tas, ka informācija tiek kvalificēta kā konfidenciāla, neliedz EBTA Uzraudzības iestādei informāciju izpaust un izmantot, ja tas ir nepieciešams, lai pierādītu 53. un 54. panta pārkāpumu (66). Ja komercnoslēpumi un konfidenciālā informācija ir nepieciešama pārkāpuma pierādīšanai, Uzraudzības iestādei ir jāizvērtē katrs dokuments, vai nepieciešamība atklāt informāciju ir lielāka nekā kaitējums, ko var radīt šādas informācijas atklāšana.

68.

Ja EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka sūdzības izskatīšana nav jāturpina tāpēc, ka EEZ līgumā norādītajās interesēs nav turpināt lietas izmeklēšanu, vai citu iemeslu dēļ, tā informēs sūdzības iesniedzēju ar vēstuli, kurā norādīts tās rīcības juridiskais pamatojums (III. nodaļas 7. panta 1. punkts), izklāstīti iemesli, kas likuši Uzraudzības iestādei izdarīt šādus provizoriskus secinājumus, kā arī dod sūdzības iesniedzējam iespēju Uzraudzības iestādes atvēlētajā laikā iesniegt papildu informāciju vai apsvērumus. Uzraudzības iestāde arī norādīs sekas saistībā ar vēstules neatbildēšanu atbilstīgi III. nodaļas 7. panta 3. punktam, kā paskaidrots turpmāk tekstā.

69.

Saskaņā ar III. nodaļas 8. panta 1. punktu, sūdzības iesniedzējam ir tiesības piekļūt informācijai, kuru Uzraudzības iestāde izmanto par pamatu savam provizoriskam atzinumam. Šāda pieeja parasti tiek nodrošināta, pievienojot vēstulei attiecīgo dokumentu kopijas.

70.

Sūdzības iesniedzējam atvēlētais laiks iesniegt apsvērumus par vēstuli saskaņā ar III. nodaļas 7. panta 1. punktu tiks noteikts saskaņā ar lietas apstākļiem. Tas nebūs īsāks par četrām nedēļām (III. nodaļas 17. panta 2. punkts). Ja sūdzības iesniedzējs neatbild noteiktajā termiņā, sūdzība ir uzskatāma par atsauktu saskaņā ar III. nodaļas 7. panta 3. punktu. Sūdzību iesniedzējiem ir tiesības atsaukt jebkurā laikā, kad tie vēlas.

71.

Sūdzības iesniedzējs var lūgt pagarināt termiņu piezīmju iesniegšanai. Atkarībā no lietas apstākļiem EBTA Uzraudzības iestāde var piešķirt šādu pagarinājumu.

72.

Šādā gadījumā, ja sūdzības iesniedzējs iesniedz papildus apsvērumus, EBTA Uzraudzības iestāde šos apsvērumus ņem vērā. Ja tie ir tādi, kas liek Uzraudzības iestādei mainīt iepriekšējo rīcības gaitu, tā var uzsākt procedūru pret uzņēmumiem, par ko ir iesniegta sūdzība. Šajā procedūrā sūdzības iesniedzējam ir iepriekš aprakstītās procesuālās tiesības.

73.

Ja sūdzības iesniedzēja novērojumi nemaina EBTA Uzraudzības iestādes ierosināto rīcības gaitu, tā lemj par sūdzības noraidīšanu (67).

74.

Ja EBTA Uzraudzības iestāde saskaņā ar III. nodaļas 7. panta 2. punktu nolemj noraidīt sūdzību, tai ir jānorāda iemesli atbilstoši Uzraudzības un Tiesas nolīguma 16. pantam, t.i., tādā veidā, kas atbilst apstrīdētajam pasākumam, un jāņem vērā katras lietas apstākļi.

75.

Pamatojumā ir skaidri un nepārprotami jāatklāj EBTA Uzraudzības iestādes apsvērumi, lai sūdzības iesniedzējs varētu pārliecināties par lēmuma iemesliem un EBTA Tiesa varētu izmantot savas pārskatīšanas pilnvaras. Tomēr Uzraudzības iestādei nav pienākums pieņemt nostāju par visiem argumentiem, ar ko sūdzības iesniedzējs pamato sūdzību. Tai tikai jāizklāsta fakti un tiesiskie apsvērumi, kam ir izšķiroša nozīme lēmuma kontekstā (68).

76.

Ja EBTA Uzraudzības iestāde noraida sūdzību lietā, par ko pieņem arī lēmumu saskaņā ar II. nodaļas 10. pantu (53. un 54. panta nepiemērojamības konstatācija) vai II. nodaļas 9. pantu (saistības), lēmumā, ar ko tiek noraidīta sūdzība, var atsaukties uz šādu citu lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz minētajiem noteikumiem.

77.

Lēmumu noraidīt sūdzību var pārsūdzēt EBTA Tiesā (69).

78.

Lēmums, ar ko tiek noraidīta sūdzība, liedz sūdzības iesniedzējiem pieprasīt izmeklēšanas atsākšanu, ja vien tie neiesniedz būtiskus jaunus pierādījumus. Tādējādi turpmāku bijušo sūdzības iesniedzēju saraksti par to pašu iespējamo pārkāpumu nevar uzskatīt par jaunu sūdzību, ja vien EBTA Uzraudzības iestādei netiek iesniegti jauni būtiski pierādījumi. Tomēr, ņemot vērā attiecīgus apstākļus, Uzraudzības iestāde var atjaunot lietu.

79.

Lēmums noraidīt sūdzību nav galīgs spriedums jautājumā par to, vai tiek vai netiek pārkāpts 53. un 54. pants, pat tad, ja EBTA Uzraudzības iestāde ir izvērtējusi faktus, pamatojoties uz 53. un 54. pantu. Tādēļ Uzraudzības iestādes izvērtējums lēmumā noraidīt sūdzību neliedz EBTA valsts tiesai vai konkurences iestādei piemērot 53. un 54. pantu līgumiem un praksei, par ko tām iesniegta sūdzība. Uzraudzības iestādes izvērtējumi lēmumā noraidīt sūdzību ir fakti, ko EBTA valstu tiesas vai konkurences iestādes var ņemt vērā, pārbaudot, vai konkrētie līgumi vai prakse nav pretrunā ar 53. un 54. pantu (70).

80.

Saskaņā ar II. nodaļas 8. pantu EBTA Uzraudzības iestāde pēc savas iniciatīvas var noteikt pagaidu pasākumus, ja pastāv nopietna un nelabojama kaitējuma draudi konkurencei. II. nodaļas 8. pantā ir skaidri norādīts, ka pagaidu pasākumus nevar piemērot sūdzībām saskaņā ar II. nodaļas 7. panta 2. punktu. Uzņēmumi EBTA valstu tiesās var pieprasīt pagaidu pasākumus, jo tās ir piemērotas lemt par šādu pasākumu piemērošanu (71).

81.

Dažas personas var vēlēties informēt EBTA Uzraudzības iestādi saistībā ar aizdomām par 53. un 54. panta pārkāpumiem, neatklājot savu personību uzņēmumiem, uz ko attiecas apsūdzības. Šīs personas ir aicinātas sazināties ar Uzraudzības iestādi. Uzraudzības iestādei ir pienākums ievērot informatora anonimitātes prasību (72), ja vien prasība palikt anonīmam nav acīmredzami nepamatota.