EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE (1),

tā kā:

I.   FAKTI

1.   PROCEDŪRA

Ar Islandes pārstāvniecības Eiropas Savienībā 2004. gada 27. februāra vēstuli, ar kuru pārsūtīta Finanšu ministrijas 2004. gada 26. februāra vēstule, Islandes iestādes paziņoja Iestādei par valsts garantiju zemūdens kabeļa projektam Islandē, t. i., Farice projektam. Vēstule tika saņemta un reģistrēta 2004. gada 1. martā (Pasākums Nr. 257593).

Islandes pārstāvniecība iesniedza papildu informāciju ar 2004. gada 14. maija vēstuli, ar kuru pārsūtīja Islandes Finanšu ministrijas 2004. gada 13. maija vēstuli. Iestāde saņēma un reģistrēja vēstuli 2004. gada 14. maijā (Pasākums Nr. 281472).

Pēc dažādas korespondences apmaiņas (6) Iestāde ar 2006. gada 26. maija vēstuli informēja Islandes iestādes par to, ka tā ir nolēmusi uzsākt formālu izmeklēšanas procedūru, kas izklāstīta Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktā attiecībā uz valsts atbalstu uzņēmumam Farice hf. (Pasākums Nr. 319257).

Iestādes lēmums Nr. 125/05/COL sākt formālu izmeklēšanas procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tā EEZ papildinājumā (7). Iestāde uzaicināja ieinteresētās puses iesniegt savus komentārus par to. Iestāde nesaņēma nekādus komentārus no ieinteresētajām pusēm.

Islandes iestādes iesniedza savus komentārus par Lēmumu Nr. 125/05/COL ar 2005. gada 28. jūnija vēstuli (Pasākums Nr. 324236).

Kā minēts lēmumā par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, saskaņā ar atsevišķu tiesas procesu par konkurenci Iestāde 2003. gada 31. janvāra vēstulē, kas adresēta uzņēmumamFarice hf., bija paudusi zināmas bažas par konkurenci. Attiecībā uz Farice projektu Iestāde arī bija pieprasījusi informāciju, kas bija būtiska, lai novērtētu projekta ietekmi uz konkurenci. Ar 2004. gada 6. maija vēstuli Iestāde adresēja Farice hf.  (8) oficiālu informācijas pieprasījumu. Iestāde saņēma atbildi no uzņēmuma Farice hf. 2004. gada 21. oktobrī. Atsevišķo tiesas procesu par konkurenci izbeidza ar Iestādes 2006. gada 2. jūnija vēstuli (Pasākums Nr. 365856).

2.   PASĀKUMU APRAKSTS

2.1.   FARICE PROJEKTA APRAKSTS

Farice projekts ir saistīts ar zemūdens telekomunikāciju kabeļa, kas savieno Islandi un Farēru salas ar Skotiju, izbūvi un apsaimniekošanu.

Kopš 1994. gada Islande un Farēru salas ir starptautiski savienotas ar zemūdens telekomunikāciju kabeli CANTAT-3. Tas tika izveidots kā konsorcija kabelis. Piekļuvi CANTAT-3 nodrošināja ar dalību konsorcijā (9), izmantojot neatsaucamas nomātā tilpuma izmantošanas tiesības no konsorcija dalībnieka Teleglobe. CANTAT-3 ir pieslēguma punkti Kanādā, Islandē, Farēru salās, Dānijā, Apvienotajā Karalistē un Vācijā. Līdz ar Transatlantijas kabeļu sistēmas izveidošanu, kura konkurē ar CANTAT-3, CANTAT-3 dibinātājiem bija piekļuve citiem, izdevīgākiem pieslēgumiem. Islandes un Farēru pusēm tomēr joprojām nācās paļauties uz CANTAT-3 pieslēgumu. Tas bija viens no apsvērumiem, kas bija jāņem vērā šīm pusēm, veidojot jaunas savienojamības iespējas. Turklāt CANTAT-3 kabelim bija daži tehniski ierobežojumi, jo tas ir vecākas paaudzes kabelis ar ierobežotu tilpumu, un tas ne vienmēr ir drošs. Islandes iestādes iesniedza pārskatu par vairākiem CANTAT-3 pieslēguma darbības traucējumiem laika posmā no 1995. līdz 2003. gadam. Neraugoties uz starptautisko un starpreģionālo telekomunikāciju maršrutu tilpuma vispārējo pieaugumu, kopš 1994. gada šajās divās valstīs nav bijis neviena starptautiska optiskās šķiedras tīkla projekta. Saskaņā ar Islandes iestāžu sniegto informāciju šķērslis ir šo divu valstu ģeogrāfiskā izolētība un ierobežotais tirgus apjoms.

Paredzams, ka pieaugs satelītu pieslēgumu, kas kalpo par otru savienojamības veidu, izmaksas, un jebkurā gadījumā tos neuzskata par piemērotiem interneta datu plūsmas pārraidīšanai, kas ir jutīga pret aizkavi. Lai apstrādātu pieaugošo telekomunikāciju datu plūsmu, ir jāizstrādā alternatīvs risinājums.

Farice projekts tika sākts, pamatojoties uz iniciatīvu, kas nāca no (tai laikā) gandrīz 100 % valstij piederoša Islandes telekomunikāciju uzņēmuma Landssími Íslands hf (turpmāk tekstā – Síminn  (10) un Farēru salu vēsturiskā operatora Føroya Tele, kuri apsvēra zemūdens kabeļa izveidošanu, kas savienotu Reikjavīku, Torshavnu un Edinburgu. Tomēr 2002. gadā kļuva skaidrs, ka Farice projekts nesaņems atbalstu kā tīri komerciāls pasākums (11). Ekonomiskajā pamatojumā, ko veica 2002. gada martā, secināts, ka projektu nav iespējams finansēt, izmantojot parasto projektu finansējumu. Lai nodrošinātu projekta īstenošanu, tika meklētas iespējas izveidot plašu aliansi. Rezultātā tika pieņemti divi lēmumi.

Pirmkārt, projekta sagatavošanā iesaistījās Islandes un Farēru salu sakaru iestādes. It īpaši lielākie sponsori – Síminn un Føroya Tele – skaidri lika saprast, ka tie nav ieinteresēti sniegt vajadzīgās aizņēmumu garantijas visa telekomunikāciju tirgus vārdā (12). Tāpēc Islandes valstij būtu jāpiedalās un jādod aktīvs ieguldījums projektā.

Otrkārt, uzskatīja, ka ir svarīgi, lai projektā aktīvi piedalītos viens no lielākajiem Islandes telekomunikāciju tirgus dalībniekiem Og Vodafone. Tika nolemts, ka jaunās pārraides sistēmas izbūves un uzturēšanas nolūkā līdztekus Farice hf ir jāizveido pārvaldītājsabiedrība Eignarhaldsfélagið Farice hf. (turpmāk tekstā – “ E-Farice ”) (13). Šim uzņēmumam, kas bija visu Islandes akciju īpašnieks uzņēmumā Farice, būtu jāpērk Og Vodafone tilpums CANTAT-3 kabelī. Līdzīgs piedāvājums tika izteikts uzņēmumam Síminn, kā rezultātā saskaņā ar IBM ziņojumu (14), ko iesniedza Islandes iestādes, E-Farice nodrošināja Islandei visu starptautisko savienojamību. Kā apgalvots paziņojumā, bija paredzēts, ka līdz ar to CANTAT-3 tilpumu uzturēs un pārdos E-Farice  (15).

Lai sagatavotu, izbūvētu un uzturētu zemūdens sakaru kabeļu sistēmu telekomunikāciju un interneta sakaru plūsmas pārraidei starp Islandi, Farēru salām un Apvienoto Karalisti, 2002. gadā tika izveidota jaunā sabiedrība ar ierobežotu atbildību Farice hf. Saskaņā ar informāciju, ko sniedza Islandes iestādes, šā uzņēmuma akcionāri bija Síminn (47,33 %), Og Vodafone (1,33 %), Islandes valdība (27,33 %), trīs citi Islandes operatori, kuriem kopā piederēja 3,99 %, Føroya Tele (17,33 %) un vēl divi Farēru salu operatori, kuriem uzņēmumā piederēja 1,33 % (16). Jaunais Farice kabelis ietver Islandes atvilces maršrutēšanu (17) (no Seidisfjorda līdz Reikjavīkai), zemūdens posmu (no Seidisfjorda līdz Danneta līcim), Farēru salu atvilces maršrutēšanu (no Funningsfjorda līdz Torshavnai) un Apvienotās Karalistes atvilces maršrutēšanu (no Danneta līča līdz Edinburgai). Netika izsludināts atklāts konkurss par kabeļa apsaimniekošanu, un tā tika uzticēta Farice hf. Saskaņā ar darbības plānu Farice projekta lēstās kopējās ieguldījuma izmaksas bija 48,9 miljoni euro.

Akcionāru līgumā, ko noslēdza 2002. gada 12. septembrī, bija paredzēts, ka Farice cenu noteikšanas politikai jābūt pamatotai ar izmaksu orientācijas, caurskatāmības un nediskriminācijas principiem.

Islandes iestādes turklāt uzsvēra, ka Farice kabeli var izmantot gan ārvalstu, gan vietējie operatori ar vienādiem noteikumiem un par līdzvērtīgām cenām. Akcionāru līgums ir pieejams arī jauniem akcionāriem. Tomēr tajā ir paredzēts, ka pašreizējiem akcionāriem vienmēr tiks piedāvāta iespēja saglabāt savu kapitāla ieguldījumu pozīciju uzņēmumā, ja palielina pamatkapitālu (akcionāru līguma 7. iedaļa).

Farice zemūdens pārraides kabeļa oficiālā atklāšana notika 2004. gada februārī.

2.2.   ISLANDES VALSTS ATBALSTA APRAKSTS

a)   Aizdevuma garantija

Paziņojuma subjekts ir saistīts ar valsts atbalsta piešķīrumu garantijas veidā 9,4 miljonu euro aizdevumam Farice (turpmāk tekstā - A termiņa aizdevums). Šis aizdevums ietilpst plašākā ilgtermiņa aizdevumā, kura maksimālais apjoms ir 34,5 miljoni euro.

Saskaņā ar informāciju, ko sniedza Islandes iestādes, un jo īpaši, kā tas redzams 2004. gada 27. februāra līgumā (turpmāk teksta - aizdevuma līgums), kas noslēgts starp Farice hf, Íslandsbanki hf, citām finanšu iestādēm un citiem galvotājiem, aizdevumi, kas parakstīti par maksimālo summu 34,5 miljoni euro, tiek iedalīti šādi.

Aizdevums	Miljoni EUR	Aizdevējs	Procentu likme (18)	Procentu aprēķināšanas periods	Atmaksāšana		Galvotājs
					Maksājumu skaits	Atmaksāšanas sākuma datums
A	9,4	The Nordic Investment Bank	Euribor + 0,18 % gadā	>6 mēneši	8 pusgada maksājumi	2011. g. sept.	Islandes valdība
B	4,7	The Nordic Investment Bank	Euribor + 0,80 % gadā	6 mēneši	5 pusgada maksājumi	2009. g. sept.	Landssími Íslands hf (Síminn)
	4,7	Íslandsbanki hf
C	4,7	Føroya banki	Euribor + 1,00 % gadā	3 mēneši	10 ceturkšņa maksājumi	2009. g. sept.	Telefonverkið P/F
D	11,0	Íslandsbanki hf	Euribor + 1,50 % gadā	1 mēnesis	48 mēneša maksājumi	2005. g. sept.	Nav

Valsts garantija A termiņa aizdevumam ir inkaso garantija, t. i., Farice hf. būs pilnībā atbildīgs par aizdevuma atmaksu, un pirms valsts garantijas stāšanās spēkā aizdevējam būs pilnībā jāizmanto iespējas iekasēt līdzekļus no uzņēmuma. Farice hf. bija noteikta gada prēmija 0,5 % apmērā (noteikusi Islandes Valsts parādu pārvalde), kas tika samaksāta avansā, noslēdzot aizdevuma līgumu un izsniedzot valsts garantiju. Avansa maksājums bija EUR 438 839, t. i., 4,7 % apmērā no aizdevuma summas. Turklāt tika iekasēta garantijas maksa ISK 120 000 apmēra.

Agrāka inkaso garantija tika parakstīta 2003. gada jūlijā saistībā ar 16 miljonu euro īstermiņa aizdevumu. Inkaso garantija sedza 6,4 miljonus euro, t. i., 40 % no minēta aizdevuma. Īstermiņa aizdevums tika atmaksāts, izsniedzot ilgtermiņa aizdevumus 34,5 miljonu euro apmēra, un tajā pašā dienā zaudēja spēku īstermiņa kredīta inkaso garantija. Farice hf. par minēto garantiju samaksāja 0,50 % garantijas maksu un ISK 120 000 garantijas nodevu.

b)   Islandes valdības pamatkapitāla daļas palielināšana

Valsts daļa uzņēmumā Farice hf. 2003. gada janvāra sākumā palielinājās no sākotnējiem 27,33 % līdz 46,5 %. Saskaņā ar paskaidrojumu, ko sniedza Islandes iestādes 2004. gada jūnija atbildē,

Kā paziņoja Islandes iestādes, Farice hf. kopējais pamatkapitāls palielinājās no EUR 327 000 līdz vairāk nekā 14 miljoniem euro. Turpmākajā tabulā sīkāk atspoguļots dažādu akcionāru ieguldījums pamatkapitālā (19).

Farice hf. pamatkapitāls (summas ‘000)

	Sagatavošanās posms			2003. g. janv.			2003. g. jūn.
	ISK	EUR (20)	Daļa	ISK	EUR	Daļa	ISK	EUR	Daļa
Eignarhaldsfélagið Farice ehf.				947 944	11 242	79,90  %	947 944	11 242	79,90  %
Islandes valdība	8 200	90	27,33  %	552 067	6 547	46,53  %	491 737	5 831	41,45  %
Síminn	14 200	155	47,33  %	395 477	4 690	33,33  %	352 259	4 177	29,69  %
Og Vodafone	400	4	1,33  %	400	5	0,03  %	103 949	1 232	8,76  %
Lína.Net	400	4	1,33  %	400	5	0,03  %	400	5	0,03  %
Fjarski ehf.	400	4	1,33  %	400	5	0,03  %	400	5	0,03  %
RH-net	400	4	1,33  %	400	5	0,03  %	400	5	0,03  %
Telefonverkið	5 200	57	17,33  %	236 486	2 804	19,93  %	236 486	2 804	19,93  %
Kall	400	4	1,33  %	400	5	0,03  %	400	5	0,03  %
SPF spf.	400	4	1,33  %	400	5	0,03  %	400	5	0,03  %
Kopā	30 000	327	100,00  %	1 186 430	14 070	100,00  %	1 186 430	14 070	100,00  %

3.   FORMĀLAS IZMEKLĒŠANAS PROCEDŪRAS UZSĀKŠANA

Lēmumā Nr. 125/05/COL par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu Iestāde provizoriski secināja, ka valsts garantija un Islandes valsts daļas palielināšana Farice hf. pamatkapitālā ir valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1.punkta nozīmē.

Iestādei bija šaubas par to, vai Islandes valsts atbalsta pasākumus var uzskatīt par saderīgiem ar EEZ līguma darbību. Lēmumā par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu Iestāde pauda bažas par to, vai atbalsta pasākumi – nolūkā nodrošināt saderību ar EEZ līgumu – ir samērīgi ar to mērķiem un nerada tādus konkurences traucējumus, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm. Šīs bažas jo īpaši attiecas uz jautājumu par nediskriminējošas piekļuves nodrošināšanu tīklam. Turklāt, tā kā sākotnējā doma bija novirzīt caur Farice hf. arī CANTAT-3 tilpumu, radās bažas, ka tiks likvidēta konkurence savienojamībā ar Islandi, jo tirgū paliktu tikai viens piegādātājs.

4.   ISLANDES IESTĀŽU APSVĒRUMI

Apsvērumos par 2005. gada 28. jūnija Lēmumu Nr. 125/05/COL Islandes iestādes atgādina savu viedokli, ka Farice projekts nav saistīts ar valsts atbalstu. Saskaņā ar Islandes iestāžu viedokli aizdevuma garantija un valdības pamatkapitāla daļas palielināšana atbilst valsts atbalsta noteikumiem. Turklāt Farice projekts ir infrastruktūras projekts valsts atbalsta noteikumu nozīmē. Tomēr, kā teikts iepriekšējā 2005. gada 21. janvāra vēstulē, Islandes iestādes uzskata, ka jebkurš valsts atbalsts būtu saderīgs ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktu.

Islandes iestādes pamato minēto pasākumu nepieciešamību, balstoties uz apsvērumu, ka telekomunikāciju savienojamība un platjoslas piekļuves zona ir vajadzīgs solis, lai modernizētu ES sabiedrību un ekonomiku, un ka tas ir svarīgs Lisabonas programmas aspekts, kā arī priekšnoteikums e-Eiropas rīcības plāna izstrādei.

Ņemot vērā Islandes ģeogrāfisko stāvokli, tā ir īpaši atkarīga no piekļuves izdevīgai un uzticamai telekomunikāciju savienojamībai. Pašreizējā savienojamība nav ne apmierinoša, ne uzticama vai pieņemama Islandes un Farēru salu tautsaimniecībai, kas CANTAT-3 tehnisko ierobežojumu dēļ ir atkarīga no telekomunikācijām.

Ņemot vērā šos apstākļus, valsts līdzdalību noteica vajadzība padarīt šo projektu dzīvotspējīgu. Bez valsts līdzdalības projekts būtu aizkavējies vai arī vispār netiktu uzsākts.

Islandes iestādes uzskata, ka priekšrocības, ko dod drošu telekomunikāciju pakalpojumu sniegšana Islandē, atsver trūkumus, ko rada daži konkurences traucējumi citiem konkurentiem.

Pirms Farice izveidošanas notika ievadsanāksmes ar Islandes operatoriem, kuru laikā tikai trīs “mazāki” operatori piekrita iegādāties uzņēmuma akcijas. Pēc Islandes iestāžu domām tika pieliktas ievērojamas pūles, lai atrastu dibinātājas puses, nenosakot zemākas robežas ieguldījumiem pamatkapitālā. Tāpēc Islandes iestādes apgalvo, ka, ņemot vērā projekta īpašos apstākļus, bija plaša līdzdalība.

Islandes iestādes uzsver, ka akcionāru līguma 7. iedaļā dibinātājiem uzņēmumiem ir paredzētas pirmpirkuma tiesības uz Farice hf. Šīs tiesības ir līdzvērtīgas Islandes Likuma Nr. 2/1995 par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību 34. pantā paredzētajām tiesībām, saskaņā ar kurām akcionāriem ir tiesības parakstīties uz jaunām akcijām tieši proporcionāli to īpašumā esošajām akcijām. Šīs tiesības ir nododamas, turklāt ikviens akcionārs vienmēr var lemt par šo pirmpirkuma tiesību neizmantošanu. Turklāt akcionāru līguma 7. iedaļas 2. punktā ir paredzēts, ka akcionāriem jācenšas nodrošināt, lai kapitāla palielināšanā varētu piedalīties jaunas personas, neraugoties uz pirmpirkuma tiesībām.

Akcionāru līgumā ir paredzēta nediskriminējoša, caurredzama cenu noteikšana atbilstoši tirgus noteikumiem. Uzņēmuma cenu noteikšanas politika ir jāpamato ar izmaksām, caurredzamību un nediskriminējošu attieksmi. Islandes iestādes salīdzina Farice projektu ar situāciju, kas minēta Komisijas Lēmumā (EK) Nr. 307/2004 saistībā ar platjoslas infrastruktūras projektu Apvienotajā Karalistē, lai sniegtu masu patēriņa tirgus platjoslas pakalpojumus un pakalpojumus uzņēmumiem un iedzīvotajiem Skotijas attālinātos un lauku rajonos. Saskaņā ar to sniegto informāciju tilpuma cenas Farice sistēmā, iespējams, ir visaugstākās, salīdzinot ar līdzīgiem pakalpojumiem Ziemeļatlantijas reģionā. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc apjoms, ko pārdeva 2005. gadā, atbilst mazāk nekā 5 % no Farice pašreizējā montētā tilpuma.

Saistībā ar jautājumu par atvērtu piekļuvi Islandes iestādes uzsver, ka piekļuve infrastruktūrai ir atvērta, pārredzama un nediskriminējoša.

Visbeidzot, Islandes iestādes uzskata, ka gadījumā, ja tiktu secināts, ka ir iesaistīts valsts atbalsts, atbalsta kopējais apjoms ir ierobežots. Īpaši attiecībā uz aizdevuma garantiju šādu ierobežotu apjomu nevar uzskatīt par tādu, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm saistībā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Saistībā ar Islandes valsts daļas palielināšanu Islandes iestādes apgalvo, ka “sākotnējais iemesls, kāpēc 2002. gada septembrī tika izveidots uzņēmums Farice hf, bija vienīgi gatavošanās zemūdens sakaru kabeļu sistēmas izbūvei un uzturēšanai. Šajā posmā nebija pieņemts galīgais lēmums ne par visa projekta finansiālajām vajadzībām, ne par akciju galīgo sadalījumu (…). Neviens uzņēmums nevarētu uzņemties kabeļa faktisko izbūvi un uzturēšanu (…). Tāpēc pirmais uzņēmuma akciju skaita palielinājums 2003. gada janvārī bija parasts akciju skaita palielinājums, kas faktiski tomēr bija līdzīgs jauna uzņēmuma izveidošanai ar jaunu mērķi.” Tas, ka privātiem operatoriem visos posmos piederējušas vairākuma akcijas un ka tie ir veikuši ievērojamus ieguldījumus uzņēmumā tajā pašā laikā, kad to darīja Islandes valsts, liecina, ka iespējamais valsts atbalsts būtu ļoti ierobežots.

Saistībā ar bažām par konkurenci (skatīt II.3.2. iedaļu Lēmumā Nr. 125/05/COL) Islandes iestādes apgalvo, ka pašlaik ne uzņēmumam Farice hf., ne E-Farice nav nekādu plānu iegādāties vai nomāt lielāku CANTAT-3 tilpumu un ka savulaik notikusī apspriešana ar Teleglobe nav noslēgusies ne ar kādu vienošanos. Tāpat arī tika apliecināts, ka Farice augsto cenu dēļ klienti arvien vairāk ir izmantojuši CANTAT-3 tilpumu, kas spēj konkurēt ar Farice hf.

II.   NOVĒRTĒJUMS

1.   VALSTS ATBALSTA ESAMĪBA EEZ LĪGUMA 61. PANTA 1. PUNKTA NOZĪMĒ

EEZ līguma 61. panta 1. punkta redakcija ir šāda:

1.1.   ISLANDES VALSTS AIZDEVUMA GARANTIJA

Kopumā valsts garantija ļauj tās saņēmējam saņemt aizdevumu ar tādiem finansiālajiem noteikumiem, kas ir labāki par finanšu tirgū parasti pieejamajiem noteikumiem. Tāpēc uz garantijām, ko sniedz valsts, var attiekties EEZ līguma 61. panta 1. punkta darbības joma.

Tomēr Iestādes Valsts atbalsta pamatnostādņu (turpmāk tekstā – Pamatnostādnes) 17.4. nodaļas 2. punkta noteikumos Iestāde ir izklāstījusi situāciju, kurā atsevišķa valsts garantija nav valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē. Šajā nolūkā valsts garantijai ir jāatbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)	aizdevuma ņēmējam nav finansiālu grūtību;

b)	aizdevuma ņēmējs principā spētu iegūt kredītu no finanšu tirgus atbilstoši tirgus nosacījumiem bez valsts intervences;

c)	garantija ir saistīta ar konkrētu finanšu darījumu, noslēgta par fiksētu maksimālo summu, nesedz vairāk kā 80 % no nenomaksātā kredīta un nav beztermiņa;

d)	par garantiju ir samaksāta tirgus cena (kas atspoguļo arī garantijas apjomu un termiņu, aizdevuma ņēmēja sniegto nodrošinājumu, aizdevuma ņēmēja finansiālo stāvokli, darbības nozari un perspektīvas, saistību neizpildes faktoru un citus ekonomiskos nosacījumus).

Tāpēc Iestāde vispirms novērtēs, vai valsts garantija Farice hf. A termiņa aizdevumam atbilst šiem četriem nosacījumiem, kuri izklāstīti Pamatnostādnēs, kas nozīmētu, ka tas nav valsts atbalsts. Vienīgi negatīvu secinājumu gadījumā šajā sakarā Iestāde novērtēs EEZ līguma 61. panta 1.punkta atsevišķos nosacījumus.

1.1.1   Nosacījumi, kas nepieļauj atbalstu – Valsts atbalsta pamatnostādņu 17. nodaļas 4. punkta 2. apakšpunkts

Saskaņā ar informāciju, ko sniedza Islandes iestādes, projekts kā tīri komerciāls pasākums neuzņems tempu, un pieprasīja valsts līdzdalību. Lai gan Farice hf. formāli nebija finansiālu grūtību (pirmais nosacījums), tas varēja nodrošināt 11 miljonu euro aizdevumu vienīgi pēc tirgus nosacījumiem (D kategorijas aizdevums). Tas, ka bankas A termiņa aizdevumam pieprasīja garantiju ne tikai no valsts, bet arī no diviem bijušajiem telekomunikāciju monopoliem (no Síminn B termiņa aizdevumam un no Telefonverkið P/F – C termiņa aizdevumam), kuri vēl arvien piederēja attiecīgajām valstīm, liecina, ka Farice nevarēja saņemt aizdevumu pēc tirgus noteikumiem bez valsts iejaukšanās. Tādējādi nav izpildīts otrais nosacījums.

Attiecībā uz trešo nosacījumu Iestāde lēmumā par formālas izmeklēšanas uzsākšanu izteica provizorisku viedokli, ka valsts garantija sedz 100 % no piešķirtā A termiņa aizdevuma. Kopējais aizdevums sastāv no četrām (vai piecām (21) dažādām aizdevumu summām ar atšķirīgiem aizdevuma nosacījumiem, dažādiem aizdevējiem un garantijām. Islandes iestādes apgalvo, ka jautājums ir tikai par vienu aizdevumu 34,5 miljonu euro apmērā un ka šā iemesla dēļ valsts garantija saistībā ar A termiņa aizdevumu nesedz vairāk par 80 % no aizdevuma. Tomēr, kā redzams aizdevuma līgumā, lai gan nodrošinājums ir tas pats, aizdevumus piešķīrušas dažādas bankas, kuras uzņemas atbildību vienīgi par savu aizdevuma summu. Farice hf. projekta neveiksmes gadījumā neviena no bankām neatteiktos no savas nodrošinājuma daļas (22), lai segtu kādu no pārējiem aizdevumiem. Dažādajiem aizdevumiem ir ne tikai atšķirīgas procentu likmes, bet arī atšķirīgi atmaksas termiņi, atšķirīgs maksājumu skaits un dažādi galvotāji.

Turklāt ir jāņem vērā, ka 80 % noteikumam būtu jānodrošina, ka aizdevējam joprojām ir stimuls pārdomāt risku, ko tas ir gatavs uzņemties. Tāpēc saistībā ar lēmumu, ko pieņēma Ziemeļvalstu Investīciju banka, un nolūkā izveidot aizdevuma pamatu, uz kuru attiecas 80 % noteikums, nešķiet pareizi ņemt vērā to, ka citus aizdevumus piešķir Íslandsbanki un Føroya Banki. Ziemeļvalstu Investīciju banka nav uzņēmusies atbildību par šiem aizdevumiem.

Šo iemeslu dēļ Iestāde uzskata, ka kopējā aizdevuma katra daļa pati par sevi ir patstāvīgs aizdevums. Aizdevumu apvienojums vienā kopīgā dokumentā nešķiet svarīgs. Šā iemesla dēļ Iestāde uzskata, ka valsts garantija sedz 100 % no piešķirtā A termiņa aizdevuma par maksimālo summu 9,4 miljoni euro. Tāpēc ir izpildīts trešais nosacījums.

Attiecībā uz ceturto nosacījumu Iestāde atzīmē, ka Islandes Valsts garantiju fonds saistībā ar A termiņa aizdevumu iekasēja garantijas prēmiju 0,5 % apmērā gadā. Prēmiju EUR 438 839 apmērā samaksāja avansā. Turklāt tika iekasēta garantijas maksa ISK 120 000 apmērā.

Ceturtais nosacījums, kas izklāstīts pamatnostādņu 17. nodaļas 4.punkta 2. apakšpunktā būtu izpildīts, vienīgi pieņemot, ka, novērtējot prēmiju, Valsts garantiju fonds ir ņēmis vērā piešķirtā aizdevuma konkrēto raksturu un jo īpaši atmaksas nosacījumus (23), un savā novērtējumā ir ievērojis tā saucamo tirgus investora principu. Tomēr neraugoties uz to, ka Islandes iestādes tika aicinātas pierādīt, ka garantijas prēmija atspoguļo tirgus likmi, tās nav pamatojušas šo punktu, bet galvenokārt aprobežojušās ar Valsts garantiju fonda likuma attiecīgo nosacījumu atkārtošanu. Iestāde atzīmē, ka, ņemot vērā to, ka minētā garantija ir inkaso garantija ar mazāku risku, tomēr prēmija, ko iekasēja no Farice, ir minētās maksas spektra, kas jānosaka Valsts parādu pārvaldei (no 0,5 līdz 4 % (24), ļoti zemā kategorijā, kura ir jāpamato Islandes iestādēm, neraugoties uz Iestādes komentāriem lēmumā par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu (25).

Turpmākas norādes par piemēroto tirgus likmi var iegūt pamatnostādņu 17. nodaļas 3. punkta 2. apakšpunktā, kurā ir noteikta atbalsta summa, t. i., atsevišķās garantijas subsīdijas ekvivalents, kas ir starpība starp tirgus likmi un likmi, ko iegūst, pateicoties valsts garantijai pēc prēmiju atskaitīšanas. Tas ir pamatots ar izpratni par to, ka gadījumā, ja aizņēmējs gūst peļņu no izdevīgas procentu likmes, ko tas nebūtu saņēmis bez valsts iejaukšanās, atbalsta elements ir atlikusī summa salīdzinājumā ar tirgus likmi un pēc tam, kad ir atņemta prēmija. Ja prēmija šo priekšrocību pilnībā neatceļ, valsts garantija tomēr dod labumu saņēmējam un tādējādi kropļo tirgu. Minētajos apstākļos prēmija neatceļ priekšrocības, ko gūst garantijas rezultātā, un tās ir jāklasificē kā atbalsts (26).

Pamatojoties uz Iestādes rīcībā esošo informāciju (Iestādei nav informācijas par Farice hf. kredītvērtējumu), tā mēģinās veikt garantijas vērtības un attiecīgās atbalsta intensitātes aproksimāciju, salīdzinot A termiņa aizdevumu ar D termiņa aizdevumu.

Lēmumā par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu Iestāde izteica šaubas par to, vai A termiņa aizdevuma procentu likmi vajadzētu salīdzināt ar B vai D termiņa aizdevumiem. Iestāde uzskata, ka A termiņa aizdevuma likmi varētu salīdzināt ar D termiņa aizdevumu (27), kas ir vienīgais aizdevums, kuru nepapildina valsts vai valstij piederošs uzņēmums. Šo divu aizdevumu procentu likmju starpība ir 1,32 procentu punkti. Atņemot 0,50 % garantijas prēmiju, starpība ir 0,82 procentu punkti (28). Rezultātā atbalsta summa būtu aptuveni EUR 720 000  (29). Tomēr ir jāņem vērā, ka D termiņa aizdevumam ir ilgāks atmaksāšanas periods (termiņš) nekā A termiņa aizdevumam. A termiņa aizdevumu atmaksātu 2015. gadā, t. i., 11 gados pēc aizdevuma līguma noslēgšanas, bet D termiņa aizdevumu atmaksātu 2009. gadā (skatīt tabulu šā lēmuma I daļas 2.nodaļas 2. punkta a. apakšpunktā. Ja D termiņa aizdevumam būtu tikpat ilgs termiņš kā A termiņa aizdevumam (t. i., līdz 2015. gadam), ir pamats uzskatīt, ka Íslandsbanki hf. pieprasītu procentu likmi, kas ir augstāka par Euribor + 1,50 %. Izmantojot Eurobond 2004. gada ienesīguma likmju līknes (30), starpība starp obligāciju 5 gadu un 11 gadu termiņu liecina, ka ienesīguma likmju starpība ir aptuveni 0,8 procentu punkti. Lai pārāk zemu nenovērtētu garantijas priekšrocības un attiecīgo atbalsta intensitāti, ir jāņem vērā šī starpība, kā rezultātā D termiņa aizdevuma gadījumā procentu likme būtu Euribor + 2,3 % (sākotnējā likme 1,5 % plus papildu 0,8 %), tādējādi palielinot atbalsta intensitāti līdz 1,62 % (31) vai aptuveni 1,4 miljoniem euro  (32). Šis cipars jāuzskata drīzāk par ilustratīvu nekā precīzu atbalsta summas aprēķinu. Nevar uztvert kā pašu par sevi saprotamu, ka komerciāls negarantēta aizdevuma sniedzējs prasītu 2,12 procentu punktus (33) virs A termiņa aizdevuma likmes pat tad, ja termiņš būtu tas pats. Pieprasītā likme būtu atkarīga no aizdevēja veiktā riska novērtējuma, kas nebūt nenozīmē uzcenojumu, kā aprēķināts iepriekš.

Tādējādi nav izpildīti trīs no kopā četriem noteikumiem, kas izklāstīti pamatnostādnēs, lai novērtētu, vai atsevišķa valsts garantija ir valsts atbalsts saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 1.punkta noteikumiem. Lai gan aizņēmējam – Farice hf. – formāli nebija finansiālu grūtību, tas nespēja saņemt aizdevumu pēc finanšu tirgus nosacījumiem bez valsts iejaukšanās, un tam bija vajadzīga valsts garantija par 100 % neatmaksātā A termiņa aizdevuma. Turklāt Farice hf. par garantiju nemaksāja tādu tirgus cenu, kas atspoguļotu garantijas summu un ilgumu un aizņēmēja sniegto nodrošinājumu, kā arī un jo īpaši darbības nozari un perspektīvas.

Šo iemeslu dēļ Iestāde nevar secināt, ka valsts garantija Farice hf. A termiņa aizdevumam nav saistīta ar valsts atbalstu.

1.1.2.   EEZ līguma 61.panta 1. punkta nosacījumi

Lai pasākumu varētu uzskatīt par valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1.punkta nozīmē, tam ir jāatbilst šādiem kumulatīviem nosacījumiem: atbalsts sniedz selektīvas priekšrocības dažiem uzņēmumiem, to piešķir no valsts līdzekļiem, tas kropļo vai apdraud konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp EEZ līguma līgumslēdzējām pusēm.

Pasākums ir selektīva priekšrocība kādam uzņēmumam

Pasākums, kas nodrošina priekšrocības dažiem konkrētiem saņēmējiem un kas nav vispārīgs pasākums, ir atbalsts.

Islandes iestādes apgalvoja, ka atbalsts Farice projektam neietver valsts atbalstu, ņemot vērā, ka zemūdens kabeli kvalificē kā infrastruktūru un tāpēc atbalsts par labu tam ir “vispārējs”, nevis selektīvs pasākums. Kā minēts Eiropas Komisijas Paziņojumā COM (2001) 35 galīgā redakcija, “Kvalitatīvu pakalpojumu pastiprināšana jūras ostās – Eiropas transporta risinājums”  (34), selektivitātes kritērijs ir svarīgs salīdzinošs rādītājs, lai lemtu par to, vai konkrēts finanšu pasākums ir valsts atbalsts.

Saskaņā ar Komisijas praksi valsts finansējums infrastruktūras izbūvei un pārvaldīšanai nav uzskatāms par atbalstu, ja infrastruktūru tieši pārvalda valsts (kas šā projekta gadījumā tā nav) vai ja tiek rīkots publisks konkurss, lai izvēlētos pārvaldītāju, un ja infrastruktūra ir atvērta potenciālajiem lietotājiem saskaņā ar nediskriminējošiem noteikumiem (35).

Kā uzsvērts lēmumā par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, lai gan projekta ietvaros varētu meklēt plašu līdzdalību, ne celtniecība, ne uzņēmuma pārvaldīšana netika organizēta publiska konkursa veidā. Valdības līdzdalība drīzāk bija kā atbilde uz privātu iniciatīvu, ko uzsāka divi esošie telekomunikāciju operatori (36). Turklāt attiecībā uz nediskriminējošu piekļuvi, lai gan saskaņā ar akcionāru līgumu līdzdalība uzņēmumā nav ierobežota, akcionāri, kuri ir tā dibinātāji, patur noteiktas pirmpirkuma tiesības, kas šķietami nostāda tos labākā stāvoklī nekā jaunos akcionārus.

Neraugoties uz to, atbilstoši Komisijas praksei pasākums nav vispārējs pasākums, ja struktūra, kura pārvalda infrastruktūru, veic saimniecisku darbību, jo tas var radīt potenciālas priekšrocības saņēmējam (37) attiecībā pret konkurējošiem operatoriem. Šajā sakarā ir pietiekami atzīmēt, ka valsts atbalsts dod labumu Farice hf., kas apsaimnieko kabeli un par atlīdzību pārdod lietotāju tiesības ieinteresētām pusēm. Saskaņā ar Eiropas Pirmās instances tiesas tiesu praksi infrastruktūras pārvaldīšana ir saimnieciska darbība EEZ Līguma 61. panta 1. punkta nozīmē (38). Situācijā, kad privātas personas nevēlējās sniegt projekta pilnu finansējumu, Farice hf. var gūt labumu no infrastruktūras celtniecības, kas nodrošināta ar valsts garantiju un kurā piedalās valdība, kamēr citiem operatoriem var nākties pašiem to finansēt 100 % apmērā.

Turklāt līdzdalība uzņēmumā galvenokārt ir vērsta uz telekomunikāciju operatoriem. Savienojamību, izmantojot Farice kabeli, pašlaik pārdod vienīgi lielos apjomos uzņēmējiem, kuri pakalpojumu pārdod tālāk tiešajiem lietotājiem pakārtotajā tirgū. Tieši šie uzņēmēji uzņēmās iniciatīvu, kuru atbalstīja valsts. Tāpēc šis pakalpojumu veids ir paredzēts komersantiem, nevis sabiedrībai kopumā. Tādēļ Iestāde uzskata, ka projekts jāaplūko kā īpaša iespēja uzņēmumiem, uz kuru attiecas valsts atbalsta kontroles joma, nevis kā vispārēja infrastruktūra (39).

Lai noteiktu, vai valsts pasākums ir atbalsts, ir jānoskaidro, vai saņēmējs uzņēmums gūst ekonomiskas priekšrocības, ko tas nebūtu saņēmis normālos tirgus apstākļos.

Kā minēts Pamatnostādņu 17. nodaļas 2. punkta 1. apakšpunkta 1. daļā, valsts garantija ļauj aizņēmējam saņemt aizdevumu ar tādiem finansiālajiem noteikumiem, kas ir labāki par finanšu tirgū parasti pieejamajiem noteikumiem. Valsts garantijai raksturīgi tas, ka bez tās aizņēmējs nevarētu atrast finanšu iestādi, kas būtu gatava izsniegt aizdevumu un jebkādiem noteikumiem.

Kā minēts iepriekš (šā lēmuma II iedaļas 1.1.1. punktā), tas, ka bankas A termiņa aizdevumam pieprasīja garantiju ne tikai no valsts, bet arī no diviem bijušajiem telekomunikāciju monopoliem (no Síminn B termiņa aizdevumam un no Telefonverkið P/F – C termiņa aizdevumam), kuri vēl arvien piederēja attiecīgajām valstīm, liecina, ka Farice nevarēja saņemt aizdevumu pēc tirgus noteikumiem bez valsts iejaukšanās.

Turklāt par to, ka valsts uzņemas risku, parasti ir jāmaksā atbilstoša prēmija. Kā parādīts iepriekš (šā lēmuma II iedaļas 1.1.1. punktā), prēmija, ko iekasēja no Farice hf., ir maksas spektra ļoti zemā kategorijā, un tā varētu nebūt pienācīga atlīdzība. Attiecībā uz bažām, kas šajā jautājumā paustas lēmumā par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, Islandes iestādes savās piezīmēs nav sniegušas informāciju, pamatojoties uz kuru Iestāde varētu novērtēt, vai samaksātā prēmija ir atbilstoša. Tas jāskata saistībā ar faktu, ka prēmija pilnībā neatcēla priekšrocības, ko Farice hf. ieguva, saņemot no bankām A termiņa aizdevumu ar mazāku procentu likmi. Kā redzams Pamatnostādņu 17.2.1. iedaļas 2. punktā, ja valsts atsakās no atbilstošas prēmijas, uzņēmumam rodas priekšrocības.

Tādējādi Iestāde uzskata, ka Farice hf. ir guvis ekonomiskas priekšrocības, ko tas nebūtu saņēmis normālos tirgus apstākļos.

Valsts līdzekļi

Lai ekonomisko priekšrocību varētu uzskatīt par valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, tam ir jābūt atbalstam, ko piešķir valsts, vai no valsts līdzekļiem. Islandes valsts sniedza garantiju aizdevumam 9,4 miljonu euro apmērā par labu uzņēmumam Farice hf., t. i., valsts garantija ietver valsts līdzekļus.

Turklāt, kā minēts Pamatnostādņu 17. nodaļas 2. punkta 1. apakšpunkta 2. daļā, ja valsts atsakās no atbilstošas prēmijas, tā ir valsts līdzekļu izlietošana. Kā parādīts iepriekš, prēmija, ko iekasēja no Farice hf., ir maksas spektra ļoti zemā kategorijā, un tā varētu nebūt pienācīga atlīdzība, īpaši attiecībā uz piešķirto zemāku procentu likmi. Tā kā Islandes valsts varēja pieprasīt lielāku prēmiju un tādējādi ir atteikusies no lielākiem ieņēmumiem, ir iesaistīti valsts līdzekļi.

Valsts arī nerīkojās kā privāts tirgus ieguldītājs, kā rezultātā būtu izslēgta EEZ līguma 61. panta 1. punkta piemērošana. Diskusija par šiem diviem iepriekš minētajiem kritērijiem liecina, projekts kā komerciāls pasākums tempu neuzņems. Valsts līdzdalība projektā, inter alia garantējot A termiņa aizdevumu, kļuva vajadzīga situācijā, kur, ja garantiju būtu snieguši privāti tirgus ieguldītāji, tie būtu pieprasījuši lielāku prēmiju. Tas liecina, ka, uzņemoties garantiju, Islandes valsts nerīkojās pēc privātā tirgus ieguldītāja principa.

Konkurences kropļojumi un ietekme uz tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm

Lai varētu piemērot EEZ līguma 61. panta 1. punktu, pasākumam ir jārada konkurences kropļojumi un jāiespaido tirdzniecība starp līgumslēdzējām pusēm. Uzņēmumi, kas bauda ekonomiskas priekšrocības, ko piešķir valsts un kas samazina to parasto izmaksu slogu, ir izdevīgākā konkurences stāvoklī nekā uzņēmumi, kuriem nav šo priekšrocību.

Valsts intervence, nodrošinot projekta finansējumu, nostiprina Farice hf. stāvokli attiecībā pret konkurentiem, kuri negūst labumu no šādas garantijas un kuriem ir jāveic ieguldījumi vienīgi pēc tirgus noteikumiem, kā, piemēram, citiem interneta pieslēguma kabeļu pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, CANTAT-3 tīkls). Konsorcijā, kas uztur CANTAT-3 tīklu, inter alia ietilpa Islandes telekomunikāciju uzņēmums Landssími Íslands hf., Teleglobe un Deutsche Telekom. CANTAT-3 ir pieslēguma punkti Kanādā, Islandē, Farēru salās, Dānijā, Apvienotajā Karalistē un Vācijā.

Turklāt garantija tiek sniegta projektam, ko īsteno starptautiski uzņēmēji, un tā ir pasākums, kas atkarīgs no tirdzniecības starp līgumslēdzējām pusēm.

Tādējādi pasākums kropļo konkurenci un iespaido tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm.

Secinājums

Iepriekš minēto iemeslu dēļ Iestāde secina, ka valsts garantija A termiņa aizdevumam uzņēmumam Farice hf. ir valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē.

1.2.   VALSTS KĀ FARICE HF. AKCIONĀRA LĪDZDALĪBAS PALIELINĀŠANA

Laika posmā no uzņēmuma izveidošanas 2002. gada septembrī līdz paziņojuma sniegšanai 2004. gada sākumā valsts līdzdalība uzņēmumā Farice hf. palielinājās no sākotnējiem 27,33 % līdz 46,5 %. Pēc paziņojuma, ko Islandes sniedza 2004. gada jūnija atbildē, uzņēmums Síminn lika skaidri saprast, ka tas neplāno nodrošināt vairāk par 33,33 % pamatkapitāla (40).

Attiecībā uz valsts atbalstu ir jānosaka, vai valsts kapitāla daļas palielinājums uzņēmumā Farice hf. atbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja principam. Pamatnostādņu 19. nodaļā ir noteikta Iestādes vispārējā pieeja attiecībā uz akciju iegādi, ko veic valsts iestādes.

Saskaņā ar pamatnostādņu 19. nodaļas 6. punkta b) apakšpunktu valsts atbalsts netiek sniegts, ja uzņēmumā iegulda jaunu kapitālu tādos apstākļos, kas būtu pieņemami privātam ieguldītājam, kurš darbojas saskaņā ar tirgus ekonomikas principiem. To var piemērot gadījumos, kad ir jāpalielina valsts īpašuma daļa uzņēmumā, ar nosacījumu, ka ieguldītais kapitāls ir samērīgs ar iestādēm piederošo akciju skaitu un tas notiek vienlaikus ar privātu akcionāru kapitāla ieguldījumu. Privātā ieguldītāja īpašuma daļai ir jābūt ar reālu saimniecisko nozīmi.

No otras puses, valsts atbalsts ir tad, ja jaunu kapitālu iegulda apstākļos, kas nebūtu pieņemami privātam ieguldītājam, kurš darbojas saskaņā ar tirgus ekonomikas principiem. Saskaņā ar pamatnostādņu 19. nodaļas 6. punkta c) apakšpunktu šis, citu starpā, ir gadījums, kad kapitāla ieguldīšana uzņēmumos, kuru kapitāls ir sadalīts starp privātiem un valsts akcionāriem, pārvērš valsts īpašuma daļu par ievērojami augstāka līmeņa ieguldījumu, nekā tas bija sākotnēji, un privāto akcionāru relatīvā atkāpšanās lielā mērā ir saistīta ar uzņēmumu paredzamo zemo peļņu.

Islandes iestādes apgalvo, ka Islandes valsts pamatkapitāla daļas palielināšana uzskatāma nevis par jauna kapitāla ieguldījumu, bet gan par uzņēmuma sākotnējo izveidošanu. Islandes iestādes norāda, ka 2002. gada septembrī Farice hf. ar ISK 30 miljonu pamatkapitālu nevarēja uzsākt zemūdens sakaru kabeļu sistēmas celtniecības un uzturēšanas projektu. Tā vietā, lai, kā tika apspriests, veidotu jaunu uzņēmumu, 2003. gada janvārī notika pamatkapitāla pirmā palielināšana, kura pēc Islandes iestāžu domām nebija uzņēmuma pamatkapitāla parasta palielināšana, bet gan līdzvērtīgs pasākums jauna uzņēmuma veidošanai ar jaunu mērķi. Iestāde atzīmē, ka Valsts atbalsta pamatnostādnēs pamatkapitāla palielināšanu uzskata par jauna kapitāla ieguldīšanas apakškategoriju neatkarīgi no tā, kurā brīdī tā tiek veikta. Tā kā pamatnostādnēs ir atspoguļots privāta tirgus ieguldītāja rīcības vispārējais princips, pamatkapitāla palielināšana ir jāanalizē pēc būtības. Pat ja valdība būtu ieguldījusi lielāku kapitāla daļu jau sagatavošanas posmā, Islandes valsts līdzdalība kapitālā tomēr būtu jāanalizē saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem. Tādēļ minētā novērtējuma veikšanai būtiski ir vienīgi tas, vai pamatkapitāla palielināšana atspoguļo privāta tirgus ieguldītāja motīvus.

Iestāde nenoliedz, ka reālā izteiksmē privāto uzņēmēju kapitāla daļas palielināšana notika vienlaikus ar valsts kapitāla daļas palielināšanu. Tomēr pēc Iestādes domām privāto uzņēmēju kapitāla daļas palielināšana nebija samērīga ar valsts kapitāla daļas palielināšanu.

Kā redzams iepriekš dotajā tabulā (skatīt šā lēmuma I.2.2.b iedaļu), uzņēmuma Farice hf. kapitāls 2003. gada janvārī palielinājās no EUR 327 000 līdz EUR 14 070 000. Islandes valsts kapitāla daļa palielinājās no 27,33 % līdz 46,53 % (EUR 6 547 000), t. i., par gandrīz 20 procentu punktiem. Lai gan Islandes iestādes pareizi norāda, ka uzņēmuma Síminn daļa pieauga no EUR 155 000 līdz EUR 4 690 000, relatīvā izteiksmē uzņēmuma Síminn daļa samazinājās no 47,33 % līdz 33,33 % (par 14 procentu punktiem). Samazinājās arī visu pārējo dalībnieku, izņemot Telefonverkið, kapitāla daļa (no 1,33 % līdz 0,33 %), kas liecina, ka relatīvā izteiksmē komersanti atkāpās no projekta.

Tas varētu būt uzņēmuma paredzamās zemās peļņas dēļ. Islandes iestādes 2004. gada septembra vēstulē apgalvo, ka:

Islandes iestādes turpmāk apgalvo, ka uz tirgus negribīgo attieksmi pret projektu tika norādīts sagatavošanas posmā, kad Síminn un Telefonverkið iesaistīja IBM Consulting, lai tos konsultētu par projekta ekonomisko dzīvotspēju un tā finansēšanas iespējām. Atzinumos bija stingras norādes uz to, ka finansējums nav iespējams ar tradicionāliem līdzekļiem (41).

No tā var secināt, ka sākotnējā privāto ieguldītāju līdzdalības trūkuma dēļ valdība 2003. gada sākumā (42) parakstījās uz vajadzīgo kapitāla palielināšanu, kā rezultātā palielinājās tās līdzdalība uzņēmumā Farice hf.

Islandes valsts kapitāla daļas palielināšana uzņēmumā Farice turklāt tika papildināta ar valsts garantiju 9,4 miljonu euro A termiņa aizdevumam, par kuru vērtējums sniegts iepriekš šajā lēmumā. Atbilstoši pamatnostādņu 19. nodaļas 6. punkta d) apakšpunktam pastāv pieņēmums, ka valsts atbalsts ir tad, ja iestāžu intervence notiek kapitāla daļas iegūšanas veidā apvienojumā ar citiem intervences veidiem, par kuriem ir jāziņo saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola 1. panta 3. punktu.

Tādējādi pamatkapitāla palielināšana situācijā, kad neviens privāts ieguldītājs nepalielina savu pamatkapitālu tādā pašā proporcijā, nodrošināja priekšrocības atsevišķam uzņēmumam – Farice hf. – un radīja valsts līdzekļu izlietošanu.

Valsts intervence nostiprina uzņēmuma Farice hf. stāvokli projekta finansējuma piesaistīšanā attiecībā pret konkurentiem, kuri negūst labumu no šādas valsts līdzdalības (piem., CANTAT-3 tīkls) situācijā, kad privātie uzņēmēji nevēlas piesaistīt papildu līdzekļus. Konsorcijā, kas uztur CANTAT-3 tīklu, inter alia ietilpa Islandes telekomunikāciju uzņēmums Landssími Íslands hf., Teleglobe un Deutsche Telekom. CANTAT-3 ir pieslēguma punkti Kanādā, Islandē, Farēru salās, Dānijā, Apvienotajā Karalistē un Vācijā.

Turklāt kapitāla daļas palielināšana ir saistīta ar projektu, ko īsteno starptautiski uzņēmēji, un tā ir pasākums, kas atkarīgs no tirdzniecības starp līgumslēdzējām pusēm.

Tādējādi pasākums kropļo konkurenci un iespaido tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm.

1.3.   SECINĀJUMS

Iepriekš minēto iemeslu dēļ Iestāde secina, ka Islandes valsts garantija A termiņa aizdevumam un valsts kapitāla daļas palielināšana ir valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē.

2.   PROCEDŪRAS NOTEIKUMI

Saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu “par jebkuru nodomu piešķirt atbalstu vai par izmaiņām tajā ir savlaicīgi jāinformē EBTA Uzraudzības iestāde, lai tā varētu iesniegt piezīmes.” Saskaņā ar 2. panta 1. punktu, kas lasāms kopā ar Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 3. pantu, “attiecīgajai EBTA valstij ir pietiekami savlaicīgi jāinformē Iestāde par jebkuru nodomu piešķirt jaunu atbalstu, un to nepiešķir, kamēr Iestāde nav pieņēmusi lēmumu, kas atļauj šādu atbalstu, vai kamēr nav uzskatāms, ka šāds lēmums pieņemts.”

Uzņēmumu Farice hf. izveidoja 2002. gadā, un jau 2003. gada jūnijā sākās celtniecības darbi. Kabeli oficiāli atklāja 2004. gada februārī (43). Pamatkapitāla palielināšana notika 2003. gada janvārī, bet Islandes iestāžu inkaso garantija datēta ar 2004. gada 27. februāri, t. i., pirms Iestādei bija iespēja izteikt viedokli par 2004. gada 27. februāra paziņojuma par pasākumiem. Tādējādi Islandes iestādes īstenoja pasākumus, pirms Iestāde bija pieņēmusi galīgo lēmumu.

Līdz ar to Iestāde secina, ka Islandes iestādes nav ievērojušas īstenošanas aizliegumu, kas izklāstīts Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 3. pantā.

3.   SADERĪBA

Iestāde uzskata, ka atbalsta pasākumi nav saderīgi ar atbrīvojumiem, kas minēti EEZ līguma 59. panta 2. punktā (44) un 61. panta 2. punktā vai 3. punkta a) un d) apakšpunktā.

Kā noteikts lēmumā par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, Iestāde uzskata, ka valsts atbalstu nevar pamatot saskaņā EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Jāatzīst, ka noteiktos apstākļos var uzskatīt, ka droša starptautiska savienojamība ir vispārējās interesēs. Lai gan projekts ir starptautisks, ar to nepietiek, lai pieņemtu, ka uz to attiecas EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētie atbrīvojumi. Šis ir atbalsts nozarei, no kura labumu gūst atsevišķs uzņēmums (Farice hf.), un to sniedz, pateicoties uzņēmēju grupas privātai iniciatīvai, bet tas nerada plašāku pozitīvu ietekmi uz Eiropas ekonomiku vai nozīmīgu pārnesi sabiedrībai kopumā. Eiropas Ekonomikas zona kopumā (45) negūst peļņu no šā projekta, un tas neatbilst Kopienas rīcības principiem šajā jomā (46).

Ir jānovērtē, vai atbalsts ir pamatots saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Saskaņā ar šo noteikumu atbalstu var paziņot par saderīgu, ja “tas attīsta atsevišķas saimnieciskās darbības vai atsevišķas ekonomikas jomas, kur šāds atbalsts nemaina tirdzniecības apstākļus tiktāl, ka tie būtu pretrunā vispārējām interesēm.”

Iestāde uzskata, ka saderīguma vērtējums ir tieši jāpamato ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Lai atbalsts būtu saderīgs saskaņā ar šo noteikumu, valsts atbalsta pasākumam ir jābūt vajadzīgam un samērīgam ar mērķi, kuram tas paredzēts.

3.1.   ATBALSTA PASĀKUMU NEPIECIEŠAMĪBA

Iestāde atzīmē, ka projekta mērķis ir nodrošināt interneta pieslēgumu uz Islandi, izveidojot uzticamu pārraides veidu, kuram par dublējošo atbalstu kalpos bijušais CANTAT-3 pieslēgums. Ņemot vērā Islandes ģeogrāfisko stāvokli, tā ir īpaši atkarīga no piekļuves izdevīgiem un uzticamai telekomunikāciju savienojamībai. Kā redzams šā lēmuma I.2. iedaļā, alternatīvi risinājumi esošā CANTAT-3 kabeļa vai satelītu veidā nebija ilgstoši to tehnisko ierobežojumu dēļ, vai arī tāpēc, ka tie bija atkarīgi no citiem konsorcija akcionāriem (CANTAT-3  (47) vai to pieaugošajām izmaksām (satelīti). Jaunajam zemūdens kabelim, kam jākļūst par galveno pārraides pieslēgumu uz Islandi, ir lielāks tilpums, tas ir uzticamāks lietošanā, un kopā ar CANTAT-3 dublējošo atbalstu tas spēj nodrošināt telekomunikāciju pakalpojumus Islandei. Komisijas politikā un lēmumos (48) par valsts atbalstu platjoslas (49) pieejamību atzīst par likumīgu mērķi un tādu pakalpojumu veidu, kas pēc sava rakstura var pozitīvi ietekmēt daudzu nozaru un pasākumu produktivitāti un izaugsmi.

Kā liecina projekta vēsture (īpaši 2002. gada martā sagatavotais tehniski ekonomiskais pamatojums), Farice projekts nevarēja rasties kā tīri privāta iniciatīva. Gan valsts garantijas sniegšanu, gan pamatkapitāla palielināšanu noteica vajadzība pēc valsts lielākas līdzdalības, lai padarītu projektu par ekonomiski dzīvotspējīgu. Bez valsts līdzdalības projekts būtu aizkavējies vai arī vispār netiktu uzsākts. Šo iemeslu dēļ Iestāde uzskata, ka valsts atbalsts bija vajadzīgs EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

3.2.   ATBALSTA PASĀKUMU PROPORCIONALITĀTE

Lai atbalsta pasākumi būtu saderīgi ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu, atbalstam ir jābūt samērīgam ar mērķi, un tas nedrīkst kropļot konkurenci tādā apmēra, kas būtu pretrunā kopīgām interesēm. Ir jāizvērtē priekšrocības, ko sniedz uzticamu telekomunikāciju pakalpojumu nodrošināšana Islandē, un trūkumi, ko rada konkurences kropļojumi attiecībā pret konkurentiem, kam nav pieejams valsts finansējums, īstenojot līdzīgus projektus.

Ne kabeļa, ierīkošana ne apsaimniekošana nav nodota Farice hf. rīcībā atklāta konkursa ceļā. Iestāde uzskata, ka plaša informācija par šo projektu, kā to apgalvo Islandes iestādes, nevar aizstāt oficiālu konkursa procedūru, īpaši tāpēc, ka šī līdzdalība aprobežojās ar Islandes un Farēru salu pusi (50). Komisijas praksē (51) atklātu konkursu uzskata par pozitīvu, bet ne obligātu platjoslas projektu apstiprināšanas elementu. Šajos lēmumos jo īpaši uzsvērts, ka kabeļa apsaimniekošanas nodošana neatkarīgam aktīvu pārvaldītājam konkursa kārtībā labāk nodrošina infrastruktūras pārvaldītāja neitralitāti nekā tas būtu situācijā, kad pakalpojumu sniedzējs kontrolē infrastruktūru, kā tas ir šajā gadījumā.

Iestāde pozitīvi uzsver, ka akcionāru nolīgums paredz nediskriminējošas, cenu pārredzamu noteikšanu saskaņā ar tirgus noteikumiem. Cenu noteikšana šķiet pārredzama, grafiks ir publicēts Farice hf. tīmekļa vietnē, un tajā ir ietverta formula, ko izmanto cenu aprēķināšanai.

Turklāt akcionāru nolīgums principā ir atvērts jauniem dalībniekiem. Lēmumā par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu Iestāde pauda zināmas bažas par jaunpienācēju stāvokli attiecībā pret dibinātājām pusēm. Šīs bažas galvenokārt bija balstītas uz akcionāru nolīguma 7. iedaļu, kas aizsargā dibinātāju stāvokli, dodot tiem iespēju saglabāt savu kapitāla pozīciju. Tomēr apsvērumos par Iestādes lēmumu (52) Islandes iestādes kliedēja šīs bažas un uzsvēra atšķirību starp piekļuvi uzņēmuma īpašumtiesībām un piekļuvi telekomunikāciju kabelim. Kā minēts iepriekšējā punktā, akcionāru nolīgums paredz nediskriminējošu un pārredzamu cenu noteikšanu saskaņā ar tirgus noteikumiem un tādējādi nodrošina atbilstošu piekļuvi telekomunikāciju kabelim.

Provizoriski aprēķinātais atbalsts saistībā ar valsts garantiju (1,62 % (53) jeb aptuveni 1,4 miljoni euro) ir samērā ierobežots, salīdzinot ar kopējo ieguldījumu izmaksām 48,9 miljonu euro apjomā, jo tas ir 2,9 %. Runājot par Islandes valsts kapitāla daļas palielināšanu, 2003. gada jūnijā valsts kapitāla daļa jau samazinājās līdz 41 %, bet citu privāto uzņēmēju, piemēram, Og Vodafone kapitāla daļa bija palielinājusies. Islandes iestādes norādīja, ka, neraugoties uz pašreizējo akcionāru atvērtību pret jaunpienācējiem, neviens uzņēmums nav izrādījis interesi par projektu (54). Sakarā ar Islandes valsts pamatkapitāla daļas palielināšanu iesaistītā valsts atbalsta aprēķins nav vienkāršs. Tomēr pat tad, ja ārkārtējā gadījumā visu kapitāla palielināšanu uzskatītu par valsts atbalstu un arī visu A termiņa aizdevumu uzskatītu par valsts atbalstu (55), Islandes valsts līdzdalības kopējā summa būtu aptuveni 15,5 miljoni euro. Tā ir aptuveni 32 % no Farice projekta ieguldījumu izmaksām (56).

Eiropas Kopienu Tiesa ir noteikusi, ka saderības novērtējums saskaņā ar valsts atbalsta nosacījumiem nedrīkst būt pretrunā citiem Līguma noteikumiem. Tādējādi, lai veiktu novērtējumu saskaņā ar valsts atbalsta nosacījumiem, ir būtiski arī tas, vai valsts atbalstu sniedz projektam, kas var radīt bažas par konkurenci saskaņā ar EEZ līguma 53. un/vai 54. panta piemērošanu (57). Šajā sakarā Iestāde, inter alia, lēmumā par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu atzīmē, ka lai gan CANTAT-3 esošā infrastruktūra tiek saglabāta (58), cita starpā pastāv arī bažas, ka nākotnē visi CANTAT-3 savienojumi ar Islandi tiks novirzīti caur E-Farice hf., kam pieder vairākums Farice hf. akciju (59). Tādēļ Iestādei bija bažas, ka attiecībā uz savienojumiem ar Islandi konkurence varētu tikt ierobežota, jo tirgū paliks tikai viens piegādātājs. Tagad šīs bažas ir kliedētas.

Farice projekts veicina konkurenci, radot jaunu starptautisku savienojumu kanālu tur, kur pirms tam bija tikai CANTAT-3 piedāvājums.

Turklāt, pateicoties tam, ka salīdzinājumā ar starptautiskajām cenām Farice hf. cenas ir augstākas, tilpuma vairumpircēji Islandē, izņemot uzņēmuma Farice dibinātājus, centās vairāk izmantot CANTAT-3 tilpumu, ko uzņēmums Teleglobe piedāvā par zemāku cenu. Tas liecina, ka uzņēmums Farice pašreizējos tirgus apstākļos nespēj kontrolēt ne cenas, ne piedāvājumu starptautisko savienojumu tirgū no Islandes un uz to. Islandes iestādes lēš, ka Teleglobe Islandes klientiem pašlaik pārdod tilpumu, kas ir aptuveni 50 % no apjoma, ko virza caur Farice kabeli. Nešķiet, ka Farice hf. cenu noteikšanas politika paredzētu cenas, kas ir zemākas nekā CANTAT-3 cenas, un varētu izspiest no tirgus minēto konkurentu. Vairumtirdzniecības klienti, kas nav saistīti ar Farice hf. dibinātājiem, var apiet Farice kabeli, un patiesībā tā arī dara.

Islandes iestādes reaģēja arī uz lēmumā par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu paustajām bažām, ka uzņēmums Farice hf. sākotnēji bija iecerējis kopīgi iegādāties/nomāt CANTAT-3 palielināto joslas platumu, lai lokā savienotu abas šīs sistēmas. Šāda pieejamā tilpuma visaptveroša iegāde rezultātā izspiestu no tirgus uzņēmumu Teleglobe kā Farice konkurentu. Islandes iestādes apgalvoja, ka uzņēmums Farice hf. jeb E-Farice ehf. pašlaik neplāno iegādāties vai nomāt lielāku tilpumu nekā CANTAT-3 piedāvātais un ka pēc apspriešanās ar Teleglobe  (60), kas notika pirms vairākiem gadiem, nekāda vienošanās netika panākta. Pašreizējā situācija ir tāda, ka gan Farice, gan CANTAT-3 tilpums ir pieejams uz Islandi un no tās. Turklāt ir citi uzņēmēji, kā, piemēram, TDC un T-Systems, kas, lai gan mazākā apjomā, nodrošina tilpumu uz Islandi, izmantojot CANTAT-3.

Tāpēc pašreizējā situācijā Iestādei nav pamata bažām par konkurences aspektiem, un atbilstošās konkurences procedūras ir izbeigtas.

4.   SECINĀJUMS

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto novērtējumu, Iestāde uzskata, ka atbalsts uzņēmumam Farice hf. ir saderīgs ar EEZ līgumu. Neraugoties uz to, Iestāde izsaka nožēlu, ka pasākumi tika īstenoti, pirms Islande paziņoja Iestādei par valsts garantiju un pirms Iestāde pieņēma galīgo lēmumu par valsts atbalsta pasākumu novērtējumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.