(1)

1994. gadā EBTA Uzraudzības iestāde (turpmāk – “Iestāde”) pieņēma sākotnējās pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (2). Pamatnostādņu jauno versiju pieņēma 1999. gadā (3).

(2)

Ar šīm pamatnostādnēm, kuru pamatā ir iepriekšējās pamatnostādņu versijas, Iestāde vairāku iemeslu dēļ vēlas veikt dažas pārmaiņas un sniegt skaidrojumus (4).

(3)

Tas, ka neefektīvi uzņēmumi beidz pastāvēt, ir normāla tirgus darbības sastāvdaļa. Nevar pieņemt par normu to, ka valsts glābj grūtībās nonākušu uzņēmumu. Atbalsts uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai pagātnē ir radījis dažus no vispretrunīgākajiem valsts atbalsta precedentiem un ir pieskaitāms viskropļojošākajam valsts atbalstam. Tādēļ EEZ līgumā noteiktajam vispārējam principam par valsts atbalsta aizliegumu jābūt kā likumam un jāierobežo atkāpes no šā aizlieguma.

(4)

Vēl vairāk nostiprinot principu “vienreiz un pēdējoreiz”, netiek pieļauta uzņēmumu mākslīga uzturēšana, izmantojot atkārtotu glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu.

(5)

1999. gada pamatnostādnēs tika nodalīts glābšanas atbalsts un pārstrukturēšanas atbalsts; glābšanas atbalstu definēja kā pagaidu palīdzību grūtībās nonākušam uzņēmumam, kamēr tiek izstrādāts pārstrukturēšanas un/vai likvidācijas plāns. Faktiski šajā posmā nevarēja īstenot nekādus valsts atbalsta finansētus pārstrukturēšanas pasākumus. Tomēr, strikti nodalot glābšanu un pārstrukturēšanu, radās sarežģījumi. Grūtībās nonākušiem uzņēmumiem nereti vajadzēja veikt atsevišķus steidzamus strukturālus pasākumus, lai apturētu vai mazinātu sava finansiālā stāvokļa pasliktināšanos glābšanas fāzē. Tādēļ šīs pamatnostādnes paplašina “glābšanas atbalsta” jēdzienu, lai saņēmējs varētu veikt steidzamus, pat strukturālus, pasākumus, tādus kā filiāles tūlītēju slēgšanu vai zaudējumus nesošu darbību cita veida pārtraukšanu. Ņemot vērā to, ka šāds atbalsts ir steidzams, EBTA dalībvalstīm jādod iespēja izvēlēties vienkāršotu procedūru atbalsta apstiprinājuma saņemšanai.

(6)

Attiecībā uz pārstrukturēšanas atbalstu 1999. gada pamatnostādnēs, kuru pamatā bija 1994. gada pamatnostādnes, tika saglabāta prasība saņēmējam nodrošināt ievērojamu ieguldījumu pārstrukturēšanā. Jaunajā pamatnostādņu redakcijā ir svarīgi atkārtot un vēl skaidrāk atzīt principu, ka šādam ieguldījumam jābūt reālam un nesaistītam ar atbalstu. Saņēmēja ieguldījumam ir divkāršs nolūks: no vienas puses, tas parāda, ka tirgus (īpašnieki, kreditori) tic iespējai atjaunot uzņēmuma dzīvotspēju saprātīgā laika posmā. No otras puses, ieguldījums nodrošina to, ka pārstrukturēšanas atbalsts nepārsniedz minimumu, kas uzņēmumam nepieciešams dzīvotspējas atjaunošanai, un tajā pašā laikā ierobežo konkurētspējas kropļošanu. Tādēļ Iestāde prasa veikt kompensējošus pasākumus, lai mazinātu ietekmi uz konkurentiem.

(7)

Glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu grūtībās nonākušiem uzņēmumiem var uzskatīt par likumīgu tikai tad, ja pastāv vairāki nosacījumi. Atbalstu var pamatot, piemēram, sociālās vai reģionālās politikas apsvērumi, nepieciešamība ņemt vērā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) labvēlīgo lomu tautsaimniecībā vai – īpašos gadījumos – vēlme saglabāt konkurētspējīgu tirgus struktūru, ja uzņēmumu likvidēšanas dēļ var veidoties monopolstāvoklis vai saspringta oligopola situācija. No otras puses, uzņēmuma mākslīga uzturēšana nav attaisnojama, ja nozarē ir ilglaicīgs strukturāls jaudas pārpalikums vai uzņēmums var pastāvēt tikai, pateicoties atkārtotai valsts palīdzībai.

(8)

EEZ nav definējusi, ko nozīmē “grūtībās nonācis uzņēmums”. Tomēr šo pamatnostādņu nozīmē Iestāde uzskata, ka uzņēmums ir nonācis grūtībās, ja tas ne ar saviem resursiem, ne līdzekļiem, ko tas var iegūt no saviem īpašniekiem/akcionāriem vai kreditoriem, nespēj apturēt zaudējumus, kuru dēļ uzņēmums gandrīz noteikti būs spiests izbeigt savu darbību īsā vai vidēji īsā laikā, ja neiejauksies valsts iestādes.

(9)

Šo pamatnostādņu nozīmē atzīst, ka uzņēmums, kas faktiski par tādu uzskatāms neatkarīgi no tā lieluma, ir nonācis grūtībās, ja pastāv šādi apstākļi:

(10)

Pat ja nepastāv neviens no 9. punktā norādītajiem apstākļiem, uzņēmumu var uzskatīt par grūtībās nonākušu, jo īpaši tad, ja pastāv grūtībās nonākuša uzņēmuma raksturīgākās pazīmes: pieaug zaudējumi, samazinās apgrozījums, palielinās krājumi noliktavās, ir pārmērīga jauda, samazinās naudas plūsma, pieaug parāds, pieaug procentu maksājumi un tīro aktīvu vērtība krītas vai ir nulle. Smagākos gadījumos uzņēmums jau var būt maksātnespējīgs vai pakļauts kolektīvās maksātnespējas procedūrai atbilstoši valsts likumiem. Šādā gadījumā šīs pamatnostādnes tiek piemērotas visa veida atbalstam, kas piešķirts saistībā ar šādām procedūrām un ļauj uzņēmumam turpināt darbību. Jebkurā gadījumā grūtībās nonācis uzņēmums par tādu tiek uzskatīts tikai tad, ja tas uzskatāmi nevar atlabt ne ar saviem resursiem, ne līdzekļiem, ko tas gūst no saviem īpašniekiem/akcionāriem vai tirgus.

(11)

Šo pamatnostādņu nozīmē jaunizveidotam uzņēmumam nav tiesību saņemt glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu, pat ja tā sākotnējais finanšu stāvoklis ir nedrošs. Tas attiecas uz gadījumiem, kad, piemēram, jauns uzņēmums rodas pēc kāda iepriekš pastāvējuša uzņēmuma likvidācijas vai jauns uzņēmums vienkārši pārņem šāda uzņēmuma aktīvus. Uzņēmumu uzskata par jaunizveidotu pirmos trīs gadus pēc tā darbības uzsākšanas attiecīgajā nozarē. Tikai pēc šā perioda uzņēmums ir tiesīgs saņemt glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu, ja:

(12)

Ja uzņēmums pieder lielākai uzņēmumu grupai vai šāda grupa pārņem uzņēmumu, šāds uzņēmums parasti nav tiesīgs saņemt glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu, izņemot gadījumus, kad ir skaidrs, ka uzņēmumam ir iekšēja rakstura grūtības, tās nav saistītas ar patvaļīgu izmaksu sadalījumu starp grupas locekļiem un ir pārāk nopietnas, lai grupa pati tās risinātu. Ja grūtībās nonācis uzņēmums izveido meitasuzņēmumu, šis meitasuzņēmums līdz ar to kontrolējošo, grūtībās nonākušo uzņēmumu tiek uzskatīts par grupu un var saņemt atbalstu saskaņā ar šajā punktā minētajiem nosacījumiem.

(13)

Uz glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu attiecas viens un tas pats pamatnostādņu kopums, jo abos gadījumos valsts iestādēm ir darīšana ar grūtībās nonākušu uzņēmumu un glābšana un pārstrukturēšana bieži ir vienas darbības divas daļas, pat ja procesi atšķiras.

(14)

Glābšanas atbalsts ir pagaidu un atgriezenisks atbalsts. Tā primārais mērķis ir saglabāt grūtībās nonākuša uzņēmuma darbību, kamēr tiek izstrādāts tā pārstrukturēšanas vai likvidācijas plāns. Saskaņā ar vispārējo principu glābšanas atbalsts dod iespēju kādu laiku atbalstīt uzņēmumu, kura finansiālais stāvoklis ir nopietni pasliktinājies, ko apliecina pēkšņa likviditātes krīze vai tehniska maksātnespēja. Pateicoties šādam pagaidu atbalstam, uzņēmumam ir laiks analizēt grūtības radījušos apstākļus un izstrādāt atbilstošu plānu šo grūtību novēršanai. Glābšanas atbalsts nevar pārsniegt nepieciešamo minimālo atbalstu. Citiem vārdiem sakot, glābšanas atbalsts grūtībās nonākušam uzņēmumam dod īsu atelpu, kas nepārsniedz sešus mēnešus. Tas nozīmē atgriezenisku likviditātes atbalstu, kas izpaužas kā aizdevuma garantijas vai aizdevumi, kuru procentu likmes ir vismaz saderīgas ar procentu likmēm stipriem uzņēmumiem un jo īpaši ar Iestādes pieņemtajām bāzes likmēm. Ar glābšanas atbalstu nevar finansēt strukturālus pasākumus, kuriem nav nepieciešama nekavējoša darbība, piemēram, neatgriezenisku un automātisku valsts līdzdalību uzņēmuma pašu kapitālā.

(15)

Kad ir izstrādāts un tiek īstenots pārstrukturēšanas vai likvidācijas plāns, kam tika pieprasīts atbalsts, visa veida turpmāku atbalstu uzskata par pārstrukturēšanas atbalstu. Steidzīgi īstenojamus pasākumus zaudējumu apturēšanai, tajā skaitā strukturālus pasākumus (piemēram, zaudējumus radošas darbības jomas tūlītēja izbeigšana), var īstenot ar glābšanas atbalstu, ievērojot 16.3.1. iedaļā minētos nosacījumus attiecībā uz individuālu atbalstu un 16.4.3. iedaļā minētos nosacījumus attiecībā uz atbalsta shēmām. Ja vien netiek izmantota 16.3.1.2. iedaļā minētā vienkāršotā procedūra, EBTA dalībvalstij jāparāda, ka šādi strukturālie pasākumi veicami nekavējoties. Glābšanas atbalstu parasti nepiešķir finansiālai pārstrukturēšanai.

(16)

No otras puses, pārstrukturēšanas pamatā ir realizējams, konsekvents un tālejošs plāns uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanai. Pārstrukturēšanā parasti iekļauti viens vai vairāki šādi elementi: uzņēmuma darbība tiek reorganizēta un racionalizēta, lai to padarītu efektīvāku, parasti tiek pārtrauktas zaudējumus nesošās darbības, pārstrukturētas tās darbības, kuras var atkal kļūt konkurētspējīgas, un, iespējams, tiek veikta uzņēmuma diversifikācija, lai apgūtu jaunas un dzīvotspējīgas darbības. Finansiālu pārstrukturēšanu (kapitāla papildināšanu, parāda samazināšanu) parasti pavada fiziska pārstrukturēšana. Tomēr, kā nosaka šīs pamatnostādnes, pārstrukturēšanas darbības nevar būt tikai finansiāls atbalsts, kura mērķis ir atlīdzināt radītos zaudējumus, nepievēršoties šo zaudējumu rašanās iemesliem.

(17)

Šīs pamatnostādnes piemēro uzņēmumiem visās nozarēs, uz kurām attiecas EEZ līgums un Iestādes pārskats saskaņā ar EEZ līguma 62. pantu, nenonākot pretrunā ar citiem noteikumiem, kuri konkrētajā nozarē attiecas uz grūtībās nonākušu uzņēmumu (9).

(18)

EEZ līguma 61. panta 2. un 3. punkts nosaka iespēju, ka atbalsts, kas atbilst 61. panta 1. punkta darbības jomai, uzskatāms par saderīgu ar kopējo tirgu. Bez 61. panta 2. punktā minētajiem nosacījumiem atbalsta saņemšanai, jo īpaši šeit neminēto atbalstu dabas katastrofu vai ārkārtas apstākļu radīto postījumu atlīdzināšanai, 61. panta 3. punkta c) apakšpunkts ir vienīgais pamatojums, lai grūtībās nonākušiem uzņēmumiem atbalstu varētu uzskatīt par saderīgu. Saskaņā ar šo nosacījumu Iestāde ir pilnvarota atļaut “atbalstu dažu ekonomisku darbību sekmēšanai (…), ja šāds atbalsts negatīvi neietekmē tirdzniecības apstākļus un nav pretrunā kopējām interesēm”. Jo īpaši tas attiecas uz gadījumiem, kad atbalsts nepieciešams tirgus kļūdu radīto būtisko atšķirību labošanai vai ekonomiskās un sociālās izlīdzināšanas nodrošināšanai.

(19)

Ņemot vērā to, ka ir apdraudēta uzņēmuma pastāvēšana, grūtībās nonākušu uzņēmumu nevar izmantot par piemērotu līdzekli citu valsts politikas mērķu sekmēšanai, kamēr netiek nodrošināta uzņēmuma dzīvotspēja. Tādējādi Iestāde uzskata, ka atbalsts grūtībās nonākušiem uzņēmumiem var veicināt ekonomisko darbību attīstību, nevar negatīvi ietekmēt tirdzniecību un būt pretrunā EEZ interesēm tikai tad, ja tiek izpildīti šajās pamatnostādnēs izklāstītie nosacījumi. Ja uzņēmumi, kuriem paredzēts glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalsts, atrodas atbalstāmos reģionos, Iestāde ņem vērā 54.–55. punktā izklāstītos, EEZ līguma 61. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktā noteiktos reģionālos apsvērumus.

(20)

Iestāde velta īpašu uzmanību, lai nepieļautu šo pamatnostādņu izmantošanu esošajās vadlīnijās un pamatnostādnēs noteikto principu apiešanai.

(21)

Glābšanu saņēmušā uzņēmuma īpašnieku maiņa neietekmē glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalsta novērtējumu.

(22)

Ja grūtībās nonākušam uzņēmumam iepriekš ticis piešķirts nelikumīgs atbalsts, par kuru Iestāde pieņēmusi negatīvu lēmumu un izdevusi rīkojumu atmaksāt atbalstu, bet atbalsts nav atmaksāts atbilstoši EBTA dalībvalstu līgumam par uzraudzības iestādes un tiesas izveidošanu (tālāk tekstā – “Uzraudzības un tiesas līgums”) (10), un tajā iekļautā 3. protokola II daļas 14. pantam, tad, novērtējot glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu šim pašam uzņēmumam, pirmkārt, jāņem vērā iepriekšējā un jaunā atbalsta kopējais efekts un, otrkārt, fakts, ka iepriekšējais atbalsts nav atmaksāts (11).

(23)

Šajā nodaļā īpaši aprakstīti tie atbalsta pasākumi, par kuriem Iestādei paziņo atsevišķi. Pastāvot noteiktiem nosacījumiem, Iestāde var atļaut glābšanas vai pārstrukturēšanas shēmas: šie nosacījumi aprakstīti 16.4. iedaļā.

(24)

Lai Iestāde apstiprinātu 14. punktā minēto glābšanas atbalstu, tam jāatbilst šādiem nosacījumiem:

(25)

Ja EBTA dalībvalsts iesniegusi pārstrukturēšanas plānu sešus mēnešus pēc atļaujas dienas vai pēc pasākuma īstenošanas atbalsta gadījumā, kuram nav sagatavots paziņojums, beigu datumu aizdevuma atmaksai vai garantijas izbeigšanai atliek, līdz Iestāde pieņem lēmumu par plānu, ja vien Iestāde nenolemj, ka nav pamata pagarināt šo termiņu.

(26)

Neskarot Uzraudzības un tiesas līguma 3. protokola II daļas 23. pantu un iespēju celt prasību EBTA tiesā, saskaņā ar Uzraudzības un tiesas līguma 3. protokola I daļas 1. panta 2. punkta otro apakšpunktu Iestāde ierosina lietas izskatīšanu saskaņā ar Uzraudzības un tiesas līguma 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktu, ja EBTA dalībvalsts tai neiesniedz:

(27)

Jebkurā gadījumā Iestāde var nolemt ierosināt lietas izskatīšanu, neskarot Uzraudzības un tiesas līguma 3. protokola II daļas 23. pantu un iespēju celt prasību EBTA tiesā saskaņā ar Uzraudzības un tiesas līguma 3. protokola I daļas 1. panta 2. punkta otro apakšpunktu, ja tā uzskata, ka aizdevums vai garantija izmantota nepareizi vai pēc sešu mēnešu termiņa beigām nav vairs attaisnojama atbalsta neatmaksāšana.

(28)

Apstiprināt glābšanas atbalstu obligāti nenozīmē attiecīgi apstiprināt atbalstu saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu; šādu atbalstu novērtē atsevišķi.

(29)

Iestāde pēc iespējas cenšas pieņemt lēmumu viena mēneša laikā attiecībā uz glābšanas atbalstu, kurš atbilst visiem 16.3.1.1. iedaļas nosacījumiem un šīm abām prasībām:

(30)

Atbalsts pārstrukturēšanai rada bažas attiecībā uz konkurenci, jo tas var novelt strukturālo korekciju un ar tām saistīto sociālo un ekonomisko problēmu radītās nastas nevienlīdzīgu daļu uz citiem ražotājiem, kuri darbojas bez atbalsta, un citiem EEZ līguma parakstītājiem. Tādējādi vispārējs princips būtu ļaut piešķirt pārstrukturēšanas atbalstu tikai tādos gadījumos, kad uzņēmums var pierādīt, ka tas nedarbosies pretrunā EEZ interesēm. Tas iespējams tikai tad, ja tiek izpildīti stingri kritēriji un ir pārliecība par to, ka visa veida konkurences kropļojumus izlīdzinās uzņēmuma izdzīvošanas radītie labumi (piemēram, ja ir skaidrs, ka saistībā ar uzņēmuma darbības izbeigšanu veiktās štatu samazināšanas vispārējā ietekme kopā ar ietekmi uz uzņēmuma piegādātājiem saasinās nodarbinātības problēmas vai, ārkārtas gadījumā, ja uzņēmuma darbības izbeigšana izraisīs monopolstāvokli vai saspringtu oligopolu situāciju) un ka faktiski pastāv atbilstoši kompensējoši pasākumi par labu konkurentiem.

(31)

Saskaņā ar īpašiem noteikumiem atbalstāmiem reģioniem un MVU (sk. 54., 55., 56. un 58. punktu) Iestāde apstiprina atbalstu tikai ar šādiem nosacījumiem:

(32)

Uzņēmums jākvalificē kā grūtībās nonācis uzņēmums šo pamatnostādņu nozīmē (sk. 8.–12. punktu).

(33)

Atbalsts tiek piešķirts ar nosacījumu, ka visos individuāla atbalsta gadījumos tiek īstenots Iestādes akceptēts pārstrukturēšanas plāns, izņemot 16.3.2.5. iedaļā noteiktos gadījumus, kad ir runa par MVU.

(34)

Pārstrukturēšanas plāns, ko īsteno pēc iespējas ātri, atjauno uzņēmuma dzīvotspēju saprātīgā laika periodā, pamatojoties uz reāliem pieņēmumiem attiecībā uz darbības apstākļiem nākotnē. Tādēļ pārstrukturēšanas atbalstam jāsaistās ar dzīvotspējīgu pārstrukturēšanas plānu, par kuru attiecīgā EBTA dalībvalsts uzņemas saistības. Plāns un ar to saistītā informācija jāiesniedz Iestādei, un plānā noteikti jāietver tirgus izpēte. Dzīvotspējas uzlabošanas pamatā jābūt pārstrukturēšanas plānā ietvertiem iekšējiem pasākumiem; ārēji faktori, piemēram, cenu un pieprasījuma pārmaiņas, ko uzņēmums nevar būtiski ietekmēt, var būt pamatā vienīgi tad, ja veiktie tirgus pieņēmumi ir vispāratzīti. Pārstrukturēšanā jāiekļauj to darbību izbeigšana, kuras strukturāli radītu zaudējumus arī pēc pārstrukturēšanas.

(35)

Pārstrukturēšanas plānā jāapraksta apstākļi, kuri radījuši uzņēmumam grūtības, tādējādi nodrošinot bāzi novērtējumam par ieteikto pasākumu piemērotību. Turklāt jāņem vērā pašreizējais stāvoklis un nākotnes perspektīvas attiecībā uz piedāvājumu un pieprasījumu attiecīgajā produktu tirgū; scenārijiem jāatspoguļo labākā notikumu attīstība, sliktākā notikumu attīstība, prognozes par uzņēmuma attīstību vidēji ilgā laika posmā, kā arī uzņēmuma specifiskās priekšrocības un vājās puses. Tas dod iespēju uzņēmumam attīstīties un veidot jaunu struktūru, kas nodrošina tam ilgtermiņa dzīvotspējas perspektīvu un ļauj nostāties uz kājām.

(36)

Plānam jānodrošina pavērsiens, kas ļautu uzņēmumam pēc pārstrukturēšanas pabeigšanas segt visas savas izmaksas, tajā skaitā nolietojumu un finansiālās saistības. Sagaidāmajai kapitāla atdevei jābūt pietiekamai, lai pārstrukturētais uzņēmums varētu konkurēt tirgū saviem spēkiem. Ja uzņēmuma grūtības rada kļūmes tā pārvaldes sistēmā, jāievieš atbilstoši pielāgojumi.

(37)

Lai nodrošinātu pēc iespējas mazāku negatīvo ietekmi uz tirdzniecības apstākļiem un pozitīvās iedarbības pārsvaru pār negatīvo, jāveic kompensējoši pasākumi. Pretējā gadījumā uzskata, ka atbalsts ir “pretrunā kopējām interesēm” un tādējādi nav saderīgs ar EEZ līgumu. Izvērtējot kompensējošo pasākumu piemērotību, Iestādei jāpatur prātā, ka mērķis ir ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošana.

(38)

Šie pasākumi var ietvert aktīvu atņemšanu, jaudas vai tirgus klātbūtnes samazināšanu, šķēršļu vājināšanu pieejai attiecīgiem tirgiem. Izvērtējot kompensējošo pasākumu piemērotību, Iestāde ņem vērā tirgus struktūru un konkurences apstākļus, lai nodrošinātu, ka neviens pasākums nepasliktina tirgus struktūru, piemēram, netieši ietekmē monopolstāvokļa vai saspringta oligopola stāvokļa rašanos. Ja EBTA dalībvalsts var pierādīt šādas situācijas rašanās iespējamību, kompensējošie pasākumi jāveido tā, lai to nepieļautu.

(39)

Pasākumiem jābūt proporcionāliem atbalsta radītajai kropļojošajai ietekmei un jo īpaši uzņēmuma lielumam (13) un relatīvajai nozīmei savā tirgū vai tirgos. Pasākumi jāveic īpaši tajos tirgos, kuros uzņēmumam pēc pārstrukturēšanas būs nozīmīga pozīcija. Samazinājuma pakāpe jānosaka katram gadījumam atsevišķi. Iestāde nosaka nepieciešamo pasākumu apjomu, pamatojoties uz pārstrukturēšanas plānam pievienoto tirgus izpēti un pēc iespējas pamatojoties uz jebkādu citu informāciju tās rīcībā, tajā skaitā ieinteresēto personu sniegto informāciju. Samazinājums ir pārstrukturēšanas neatņemama sastāvdaļa un ir noteikts pārstrukturēšanas plānā. Šo principu piemēro neatkarīgi no tā, vai atsavināšana notiek pirms vai pēc valsts atbalsta piešķiršanas, ja vien runa ir par vienu un to pašu pārstrukturēšanu. Zaudējumus radošu darbību daļēja norakstīšana un slēgšana, kas jebkurā gadījumā būtu nepieciešama dzīvotspējas atjaunošanai, netiek uzskatīta par jaudas vai tirgus klātbūtnes samazināšanu nolūkā izvērtēt kompensējošos pasākumus. Veicot novērtēšanu, tiek ņemts vērā ikviens iepriekš piešķirts glābšanas atbalsts.

(40)

Tomēr šo nosacījumu parasti nepiemēro maziem uzņēmumiem, jo var pieņemt, ka šajā gadījumā atbalsts maziem uzņēmumiem parasti nekropļo konkurenci un nav pretrunā kopējām interesēm, izņemot gadījumos, kad noteikumi par valsts atbalstu atšķiras kādā nozarē vai saņēmējs aktīvi darbojas tirgū, kurā vērojams ilgtermiņa jaudas pārpalikums.

(41)

Kad atbalsta saņēmējs aktīvi darbojas tirgū, kurā vērojams ilgtermiņa jaudas pārpalikums, kā tas definēts Daudznozaru pamatnostādnēs par reģionālo atbalstu lieliem ieguldījumiem (14), uzņēmuma jauda vai tirgus klātbūtne var tikt samazināta pat līdz 100 % (15).

(42)

Atbalsta apjoms un intensitāte nedrīkst pārsniegt noteiktu pārstrukturēšanas izmaksu minimumu, kas nepieciešams pārstrukturēšanai, ņemot vērā uzņēmuma, tā akcionāru vai grupas, kurai uzņēmums pieder, finanšu resursus. Novērtējumā jāņem vērā ikviens iepriekš piešķirts glābšanas atbalsts. Sagaida, ka atbalsta saņēmēji veiks nozīmīgu ieguldījumu pārstrukturēšanas plānā no pašu resursiem, tajā skaitā no uzņēmuma dzīvotspējai nesvarīgu aktīvu pārdošanas, vai izmantojot ārēju finansējumu pēc tirgus nosacījumiem. Šāds ieguldījums apliecina, ka tirgi tic iespējai atjaunot dzīvotspēju. Ieguldījumam jābūt reālam, t. i., faktiskam, izņemot visa veida nākotnē sagaidāmo peļņu, piemēram, naudas plūsmu, un pēc iespējas lielam.

(43)

Parasti Iestāde uzskata, ka pārstrukturēšanai atbilst šāds ieguldījums (16): vismaz 25 % maziem uzņēmumiem, vismaz 40 % vidējiem uzņēmumiem un vismaz 50 % lieliem uzņēmumiem. Izņēmuma vai īpašu grūtību gadījumos, kuri EBTA dalībvalstij jāpierāda, Iestāde var pieņemt mazāku ieguldījumu.

(44)

Lai ierobežotu kropļojošo efektu, atbalsta apjomam vai tā piešķiršanas veidam jābūt tādam, lai neļautu uzņēmumam iegūt papildu naudas līdzekļus, kurus tas varētu izmantot agresīvām, tirgu kropļojošām, ar pārstrukturēšanu nesaistītām darbībām. Iestāde attiecīgi pārbauda uzņēmuma saistību līmeni pēc pārstrukturēšanas, tajā skaitā stāvokli pēc parādu atlikšanas vai samazināšanas, jo īpaši saistībā ar darbības turpināšanu pēc kolektīvās maksātnespējas procedūru uzsākšanas atbilstoši valsts likumiem (17). Nevienu atbalsta daļu nedrīkst novirzīt jaunu ieguldījumu finansēšanai, ja vien tas nav būtiski uzņēmuma dzīvotspējas atjaunošanai.

(45)

Papildus 37.–41. punktā noteiktajiem kompensējošiem pasākumiem Iestāde var paredzēt citus nosacījumus un pienākumus, kas tai šķiet nepieciešami, lai nodrošinātu, ka atbalsts nekropļo konkurenci un nav pretrunā kopējām interesēm, ja attiecīgā EBTA dalībvalsts nav apņēmusies pieņemt šādus noteikumus. Piemēram, Iestāde var prasīt, lai EBTA dalībvalsts:

(46)

Uzņēmumam pilnībā jāīsteno pārstrukturēšanas plāns un jāpilda citas saistības, kas paredzētas Iestādes lēmumā par atbalsta atļaušanu. Iestāde uzskata, ka jebkuras kļūdas plāna īstenošanā vai saistību izpildē ir atbalsta nepareiza izmantošana, neskarot Uzraudzības un tiesas līguma 3. protokola II daļas 23. pantu un iespēju celt prasību EBTA tiesā saskaņā ar Uzraudzības un tiesas līguma 3. protokola I daļas 1. panta 2. punkta otro apakšpunktu.

(47)

Ja pārstrukturēšanas darbības ilgst vairākus gadus un paredz ievērojamu atbalsta apjomu, Iestāde var noteikt, ka pārstrukturēšanas atbalsta maksājumi sadalāmi un katrs maksājums veicams tikai pēc tam, kad saņemts:

(48)

Attiecīgā EBTA dalībvalsts nosūta Iestādei regulārus detalizētus pārskatus, kas Iestādei dod iespēju pārliecināties, vai pārstrukturēšanas plāns tiek atbilstoši īstenots.

(49)

Ja atbalsts tiek piešķirts lielam uzņēmumam, pirmo šāda veida pārskatu Iestādei nosūta ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc atbalsta apstiprināšanas. Vēlāk pārskatus Iestādei nosūta vismaz reizi gadā konkrētā datumā, līdz var uzskatīt, ka pārstrukturēšanas plāna mērķi ir sasniegti. Pārskatos jāietver visa nepieciešamā informācija pārstrukturēšanas programmas pārraudzībai, uzņēmuma maksājumu grafiks, uzņēmuma finansiālais stāvoklis un apliecinājums tam, ka uzņēmums pilda visus noteikumus vai saistības, kas noteikti lēmumā par atbalsta apstiprināšanu. Pārskatos jo īpaši jāiekļauj visa būtiskā informācija par pārstrukturēšanas periodā ikvienam mērķim saņemto atbalstu gan uz individuāla pamata, gan saskaņā ar vispārēju shēmu (sk. 67.–70. punktu). Ja Iestādei nepieciešams apstiprinājums par dažiem svarīgiem punktiem informācijā, piemēram, slēgšanu vai jaudas samazināšanu, tā var pieprasīt pārskatus biežāk.

(50)

Ja atbalsts tiek piešķirts MVU, parasti pietiek, ja saņēmēja uzņēmums katru gadu nosūta savu bilanci un peļņas un zaudējumu aprēķinu, izņemot gadījumus, kad lēmumā par atbalsta piešķiršanu paredzēti stingrāki nosacījumi.

(51)

Ja pārstrukturēšanas atbalsts ir apstiprināts, attiecīgā EBTA dalībvalsts pārstrukturēšanas periodā var lūgt Iestādes piekrišanu mainīt pārstrukturēšanas plānu un atbalsta apjomu. Iestāde var atļaut šādas pārmaiņas, ja tās atbilst šādiem nosacījumiem:

(52)

Ja tiek mīkstināti Iestādes noteikumi vai EBTA dalībvalsts apņemšanās, vai nu atbilstoši jāsamazina atbalsta apjoms, vai arī jāparedz citi nosacījumi.

(53)

Ja EBTA dalībvalsts ievieš pārmaiņas apstiprinātā pārstrukturēšanas plānā, neinformējot par to Iestādi, Iestāde ierosina lietas izskatīšanu atbilstoši Uzraudzības un tiesas līguma 3. protokola II daļas 16. pantam (atbalsta nepareiza izmantošana), neskarot Uzraudzības un tiesas līguma 3. protokola II daļas 23. pantu un iespēju ierosināt lietu EBTA tiesā saskaņā ar Uzraudzības un tiesas līguma 3. protokola I daļas 1. panta 2. punkta otro apakšpunktu.

(54)

Iestāde ņem vērā reģionālās attīstības vajadzības, izvērtējot pārstrukturēšanas atbalstu atbalstāmos reģionos. Tomēr fakts, ka grūtībās nonācis uzņēmums atrodas atbalstāmā reģionā, vien nav pamats, lai varētu saņemt atbalstu pārstrukturēšanai: vidējā vai ilgā laika posmā šādam reģionam nepalīdzēs mākslīga uzņēmumu uzturēšana. Turklāt, lai sekmētu reģionālo attīstību, reģionu pašu interesēs ir izmantot savus resursus tā, lai pēc iespējas ātri attīstītu dzīvotspējīgas un ilgtspējīgas darbības. Visbeidzot, jāsamazina konkurences kropļošana, pat ja uzņēmumiem atbalstāmajos reģionos tiek sniegts atbalsts. Tāpēc jāpievērš uzmanība iespējamai kaitīgai pārmērīgai ietekmei šajā vai citos atbalstāmajos reģionos.

(55)

Tādējādi 31.–53. punktā minētie kritēriji vienādi jāpiemēro atbalstāmajiem reģioniem, pat ja tiek ņemtas vērā reģionālās attīstības vajadzības. Tomēr atbalstāmajos reģionos, ja vien valsts atbalsta noteikumi kādai atsevišķai nozarei neparedz citādi, nosacījumi atbalsta piešķiršanai var nebūt tik stingri attiecībā uz kompensējošo pasākumu īstenošanu un saņēmēja ieguldījuma apmēru. Ja reģionālās attīstības vajadzības to pamato, tad gadījumos, kad jaudas vai tirgus klātbūtnes samazināšana šķiet vispareizākais līdzeklis, lai nepieļautu pārmērīgu konkurences kropļošanu, nepieciešamā samazināšana atbalstāmajos reģionos būs mazāka nekā pārējos reģionos. Šajos gadījumos, kuri attiecīgajai EBTA dalībvalstij jāpierāda, tiek nošķirti reģioni, kuri ir tiesīgi saņemt reģionālo atbalstu atbilstoši EEZ līguma 61. panta 3. punkta a) apakšpunktam, un reģioni, kuri ir tiesīgi to saņemt atbilstoši 61. panta 3. punkta c) apakšpunktam, lai tiktu ņemta vērā reģionālo problēmu nopietnība pirmajā gadījumā.

(56)

Atbalsts maziem uzņēmumiem (18) tirdzniecības apstākļus ietekmē niecīgāk nekā atbalsts vidējiem vai lieliem uzņēmumiem. Tas pats attiecas uz atbalstu pārstrukturēšanai; tāpēc 31.–53. punktā minētos nosacījumus piemēro ar mazāku stingrību šādu apsvērumu dēļ:

(57)

Neraugoties uz iepriekš teikto, princips “vienreiz un pēdējoreiz” (16.3.3. iedaļā) attiecas uz MVU pilnā apmērā.

(58)

MVU gadījumā Iestādei nav jāapstiprina pārstrukturēšanas plāns. Tomēr plānam jāatbilst 34.–36. punktā minētajām prasībām, tas jāapstiprina attiecīgajai EBTA dalībvalstij un par to jāinformē Iestāde. Atbalsts tiek piešķirts ar noteikumu, ka pārstrukturēšanas plāns tiek pilnībā īstenots. EBTA dalībvalstij ir pienākums pārliecināties par šo nosacījumu izpildi.

(59)

Pārstrukturēšanas plāni parasti ir saistīti ar problemātisko darbību apmēru samazināšanu vai izbeigšanu. Tas bieži ir vajadzīgs racionalizācijas un efektivitātes interešu nodrošināšanai un ir pilnīgi nesaistīts ar jaudas samazināšanu, kas var būt izvirzīta kā nosacījums atbalsta saņemšanai. Lai kāds būtu iemesls, šādu pasākumu rezultātā tiek samazināts uzņēmuma darbaspēks.

(60)

EBTA dalībvalstu darba likumdošanā var būt ietvertas vispārējās sociālās nodrošināšanas shēmas, atbilstoši kurām atlaistajiem darbiniekiem tieši izmaksā atlaišanas pabalstus un pirmstermiņa pensijas. Šādas shēmas nevar uzskatīt par valsts atbalstu atbilstoši EEZ līguma 61. panta 1. punkta darbības jomai.

(61)

Papildus tiešajiem atlaišanas pabalstiem un pirmstermiņa pensijai darbiniekiem vispārējās sociālās nodrošināšanas shēmas bieži paredz to, ka valdība sedz izmaksas par pabalstiem, kurus uzņēmums piešķir atlaistajiem darbiniekiem un kuri nav paredzēti uzņēmuma statūtos vai līgumsaistībās. Ja šādas shēmas ir vispārpielietojamas attiecībā uz ikvienu strādnieku, kurš atbilst iepriekš noteiktiem un automātiskiem tiesību nosacījumiem, un uz tām neattiecas sektoru ierobežojumi, uzskata, ka tajās nav ietverts atbalsts atbilstoši 61. panta 1. punktam attiecībā uz uzņēmumiem, kuri veic pārstrukturēšanu. Tajā pašā laikā, ja shēmas izmanto pārstrukturēšanas atbalstīšanai kādā nozarē, tajās var būt ietverts atbalsts to izmantošanas selektīvā veida dēļ (19).

(62)

Paša uzņēmuma pienākumi saskaņā ar darba likumdošanu vai kolektīviem līgumiem ar arodbiedrībām nodrošināt atlaišanas pabalstu un/vai pirmstermiņa pensiju ir daļa no parastajām uzņēmējdarbības izmaksām, un uzņēmumam tās jāsedz no saviem resursiem. Tādējādi ikviens valsts ieguldījums šo izmaksu segšanā ieskaitāms kā atbalsts. Tas attiecas gan uz gadījumiem, kad maksājumus veic tieši uzņēmumam, gan gadījumiem, kad tos saņem darbinieki ar valdības aģentūras starpniecību.

(63)

Iestādei a priori nav iebildumu pret šādu atbalstu, ko piešķir grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, jo ekonomiskie ieguvumi pārsniedz attiecīgā uzņēmuma intereses, tiek sekmētas strukturālas pārmaiņas un mazinātas grūtības.

(64)

Papildus tam, ka tiek segtas izmaksas štatu samazināšanas maksājumiem un pirmstermiņa pensijām, atbalstu parasti sniedz saistībā ar konkrētu pārstrukturēšanas shēmu apmācībai, konsultācijām un praktiskai palīdzībai, atrodot citu nodarbošanos, palīdzot attiecībā uz pārvietošanos, kā arī nodrošinot profesionālu apmācību un palīdzību darbiniekiem, kuri vēlas uzsākt jaunu uzņēmējdarbību. Iestāde vienmēr ar labvēlību izskata iespēju piešķirt šādu atbalstu grūtībās nonākušiem uzņēmumiem.

(65)

Pārstrukturēšanas plānā skaidri jānorāda 61.–64. punktā aprakstītais atbalsta veids, jo atbalstu sociāliem pasākumiem, kas ir vienīgi atlaistu darbinieku labums, neņem vērā, lai noteiktu 37.–41. punktā minēto kompensējošo pasākumu apjomu.

(66)

Kopējo interešu dēļ pārstrukturēšanas plāna kontekstā Iestāde nodrošina, ka pārstrukturēšanas sociālā ietekme uz citiem EEZ līguma parakstītājiem, izņemot atbalsta piešķīrēju, ir pēc iespējas maza.

(67)

Ja lielam vai vidējam uzņēmumam piešķirtu pārstrukturēšanas atbalstu pārbauda atbilstoši šīm pamatnostādnēm, ikviena cita atbalsta piešķiršana pārstrukturēšanas periodā, pat ja to piešķir saskaņā ar jau atļautu shēmu, var ietekmēt Iestādes novērtējumu par nepieciešamo kompensējošo pasākumu apjomu.

(68)

Paziņojumos par atbalstu lielu vai vidēju uzņēmumu pārstrukturēšanai jānorāda visa veida citi atbalsti, kurus plāno piešķirt saņēmēja uzņēmumam pārstrukturēšanas periodā, ja vien to nenosaka de minimis noteikums vai regulas, kas piešķir izņēmuma tiesības.

(69)

Iestāde ņem vērā šādu palīdzību, kad tā novērtē pārstrukturēšanas atbalstu. Par ikvienu lielam vai vidējam uzņēmumam pārstrukturēšanas periodā piešķirtu atbalstu, tajā skaitā atbalstu, kas piešķirts atbilstoši apstiprinātai shēmai, atsevišķi jāziņo Iestādei, ja tā nav jau tikusi informēta, pieņemot lēmumu par pārstrukturēšanas atbalstu.

(70)

Iestāde nodrošina, ka atbalsts, kuru piešķir saskaņā ar apstiprinātām shēmām, nevar apiet šo pamatnostādņu prasības.

(71)

Glābšanas atbalsts ir vienreizēja darbība, kuras galvenais mērķis ir saglabāt uzņēmuma darbību tikmēr, kamēr tiek novērtēta tā nākotne. Nevar pieļaut, ka glābšanas atbalsts tiek piešķirts atkārtoti, tādējādi uzturot uzņēmuma pašreizējo stāvokli, atliekot nenovēršamo un tajā pašā laikā pārbīdot ekonomiskās un sociālās problēmas uz citiem, daudz veiksmīgākiem ražotājiem vai citiem EEZ līguma parakstītājiem. Tādēļ glābšanas atbalstu piešķir tikai vienreiz (ar nosacījumu “vienreiz un pēdējoreiz”). Saskaņā ar šo pašu principu, lai nepieļautu negodīgu palīdzību uzņēmumiem tad, kad tie var izdzīvot tikai, pateicoties atkārtotam valsts atbalstam, pārstrukturēšanas atbalstu piešķir tikai vienreiz. Visbeidzot, ja glābšanas atbalstu piešķir uzņēmumam, kas jau ir saņēmis pārstrukturēšanas atbalstu, var uzskatīt, ka saņēmēja grūtībām ir tendence atkārtoties un atkārtota valsts iejaukšanās radīs konkurences kropļojumus, kas ir pretrunā kopējām interesēm. Atkārtota valsts iejaukšanās nav pieļaujama.

(72)

Kad EBTA dalībvalsts informē Iestādi par plānoto glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu, tā precizē, vai attiecīgais uzņēmums iepriekš jau ir saņēmis glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu, norādot arī, vai kāds atbalsts ir piešķirts pirms šo pamatnostādņu stāšanās spēkā un vai ir kāds atbalsts bez paziņojuma (20). Ja tā ir un ir pagājuši ne vairāk kā 10 gadi kopš glābšanas atbalsta piešķiršanas, pārstrukturēšanas perioda beigām vai pārstrukturēšanas plāna īstenošanas apturēšanas (atkarībā no tā, kurš no šiem notikumiem bijis vēlāk), Iestāde neļauj piešķirt turpmāku glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu. Izņēmumi šim noteikumam pieļaujami šādos gadījumos:

Gadījumos, kas norādīti b) un c) punktā, nevar izmantot 16.3.1.2. iedaļā minēto vienkāršoto procedūru.

(73)

Šā noteikuma piemērošanu nekādā veidā neietekmē pārmaiņas saņēmēja uzņēmuma īpašnieku sastāvā, kas notikušas pēc atbalsta piešķiršanas, vai kāda tiesas vai administratīva procedūra, kuras rezultātā bilance uzlabojas, samazinās saistības vai tiek nomaksāti iepriekšējie parādi, ja darbību turpina tas pats uzņēmums.

(74)

Ja glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu saņēmusi uzņēmējdarbības grupa, tad Iestāde parasti neļauj piešķirt turpmāku glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu ne šai grupai kopumā, ne kādiem grupas uzņēmumiem, ja vien nav pagājuši 10 gadi kopš glābšanas atbalsta piešķiršanas, pārstrukturēšanas perioda beigām vai pārstrukturēšanas plāna īstenošanas apturēšanas, atkarībā no tā, kurš no šiem notikumiem bijis vēlāk. Ja uzņēmējdarbības grupai piederošs uzņēmums ir saņēmis glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu, grupa kopumā un citi grupas uzņēmumi ir tiesīgi saņemt glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu (ievērojot citus šo pamatnostādņu noteikumus); izņēmums ir iepriekšējā atbalsta saņēmējs. EBTA dalībvalstis nodrošina, ka ne grupa, ne citi grupas uzņēmumi nenodod atbalstu iepriekšējā atbalsta saņēmējam.

(75)

Ja uzņēmums pārņem cita uzņēmuma aktīvus, īpaši tāda uzņēmuma, kas bijis subjekts kādā no 73. punktā minēto procedūru vai kolektīvās maksātnespējas prāvām, kas ierosināta atbilstoši valsts likumiem, un kas jau ir saņēmis glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu, uz pircēju neattiecas prasība par “vienreiz un pēdējoreiz”, ja vien tiek izpildīti visi šie nosacījumi:

(76)

Tomēr šajā gadījumā jāuzsver – tā kā atbalsts aktīvu pirkšanai sevī ietver atbalstu sākotnējiem ieguldījumiem, to nevar atļaut saskaņā ar šīm pamatnostādnēm.

(77)

Iestāde atļauj shēmas glābšanas un/vai pārstrukturēšanas atbalstam grūtībās nonākušiem maziem vai vidējiem uzņēmumiem tikai tad, ja attiecīgais uzņēmums atbilst MVU definīcijai. Atbilstoši tālāk minētajiem īpašajiem noteikumiem tiek novērtēta šādu shēmu saderība, ņemot vērā 16.2. un 16.3. iedaļā minētos nosacījumus, izņemot 16.3.1.2. iedaļā minēto nosacījumu, ko nepiemēro atbalsta shēmām. Par atbalstu, kuru piešķir saskaņā ar shēmu, bet kurš neatbilst kādam nosacījumam, atsevišķi informē Iestādi un saņem iepriekšēju Iestādes apstiprinājumu.

(78)

Ja vien noteikumi par valsts atbalstu konkrētajā nozarē neparedz citādi, tad par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar shēmām, kuras atļautas no šo pamatnostādņu piemērošanas dienas, maziem vai vidējiem uzņēmumiem nav atsevišķi jāziņo, ja attiecīgais uzņēmums atbilst vismaz vienam no trim 9. punktā minētajiem kritērijiem. Par atbalstu uzņēmumiem, kuri neatbilst nevienam no trim kritērijiem, Iestādei jāziņo atsevišķi, lai tā var izvērtēt, vai uzņēmumu var traktēt kā grūtībās nonākušu uzņēmumu. Par atbalstu uzņēmumiem, kuri aktīvi darbojas tirgū ar ilgtermiņa jaudas pārpalikumu, Iestāde jāinformē atsevišķi neatkarīgi no saņēmēja uzņēmuma lieluma, lai Iestāde var izvērtēt 41. panta piemērošanu.

(79)

Lai saņemtu Iestādes apstiprinājumu, glābšanas shēmām jāatbilst 24. punkta a), b), d) un e) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem. Turklāt glābšanas atbalstu nevar piešķirt uz ilgāku termiņu par sešiem mēnešiem, kuru laikā jāanalizē uzņēmuma stāvoklis. Pirms šā perioda beigām EBTA dalībvalsts vai nu apstiprina pārstrukturēšanas vai likvidēšanas plānu, vai arī prasa saņēmējam atmaksāt aizdevumu un atbalstu atbilstoši riska prēmijai.

(80)

Par ikvienu glābšanas atbalstu, kas piešķirts uz ilgāku laiku nekā seši mēneši vai netiek atmaksāts pēc sešiem mēnešiem, atsevišķi jāziņo Iestādei.

(81)

Iestāde apstiprina pārstrukturēšanas atbalsta shēmas tikai tad, ja atbalsta piešķiršanu nosaka atkarībā no tā, vai saņēmējs pilnībā īsteno attiecīgās EBTA dalībvalsts apstiprināto pārstrukturēšanas plānu un tiek ievēroti šādi nosacījumi:

(82)

Shēmās jāprecizē maksimālais atbalsta apjoms, kādu var piešķirt ikvienam uzņēmumam kā glābšanas un/vai pārstrukturēšanas atbalsta sniegšanas darbības daļu, tajā skaitā tad, ja plāns tiek grozīts. Par atbalstu, kas pārsniedz šo apjomu, atsevišķi jāziņo Iestādei. Maksimālais atbalsta apjoms kombinētam glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstam, ko var piešķirt ikvienam uzņēmumam, nevar pārsniegt 10 miljonus euro, ieskaitot atbalstu no citiem avotiem vai saskaņā ar citām shēmām.

(83)

Turklāt jāievēro princips “vienreiz un pēdējoreiz”. Piemēro 16.3.3. iedaļā minēto noteikumu.

(84)

EBTA dalībvalstij par pasākumiem atsevišķi jāinformē Iestāde, ja viens uzņēmums pārņem cita uzņēmuma aktīvus, kurš jau ir saņēmis glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu.

(85)

Atbalsta shēmām nepiemēro 48., 49. un 50. punktu. Tomēr viens no atbalsta apstiprinājuma nosacījumiem ir fakts, vai pārskati tiek sniegti par shēmas darbību, parasti reizi gadā un vai tajos ir ietverta Iestādes rīkojumos par standarta pārskatiem (22) precizētā informācija. Pārskatos arī jāietver visu saņēmēju uzņēmumu saraksts, par katru norādot šādu informāciju:

(86)

Nosūtot atsevišķu vēstuli saskaņā ar Uzraudzības un tiesas līguma 3. protokola I daļas 1. panta 1. punktu, Iestāde iesaka EBTA dalībvalstīm pieņemt atbilstošus pasākumus, kas minēti 87.–88. punktā un attiecas uz dalībvalstīs pastāvošajām atbalsta shēmām. Iestāde atļauj ikvienu turpmāku shēmu tikai tad, ja tiek nodrošināta atbilstība šiem noteikumiem.

(87)

EBTA dalībvalstis, kuras ir pieņēmušas Iestādes priekšlikumu, atbilstoši šīm pamatnostādnēm pielāgo savas pastāvošās atbalsta shēmas, kuras ir spēkā sešus mēnešus pēc pieņemšanas.

(88)

Mēneša laikā pēc tam, kad saņemta vēstule ar ieteikumu par atbilstošiem pasākumiem, EBTA dalībvalstīm jānorāda, ka tās ir akceptējušas atbilstošos pasākumus.

(89)

Šīs pamatnostādnes stājas spēkā to pieņemšanas dienā. Tās ir spēkā piecus gadus, ja vien kāds jauns lēmums nenosaka citādi.

(90)

Paziņojumi, kurus Iestāde reģistrējusi pirms pieņemšanas dienas, jāpārbauda, ņemot vērā paziņojuma laikā spēkā esošos kritērijus.

(91)

Pamatojoties uz šīm pamatnostādnēm, Iestāde pārbauda, lai ikviens glābšanas atbalsts, kas piešķirts bez Iestādes atļaujas un tādēļ pārkāpj Uzraudzības un tiesas līguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu, būtu saderīgs ar EEZ līgumu, ja kāda atbalsta daļa vai viss atbalsts piešķirts pēc šo pamatnostādņu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tā EEZ pielikumā. Visos citos gadījumos tā veic pārbaudi, pamatojoties uz pamatnostādnēm, kuras piemērotas atbalsta piešķiršanas laikā.