9.6.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 145/25

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS

(Nr. 218/03/COL)

(2003. gada 12. novembris)

par valsts atbalstu reģionāli diferencētu sociālās nodrošināšanas iemaksu veidā – Norvēģija

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE,

ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Ekonomikas zonas līgumu (1), un jo īpaši tā 61.–63. pantu un 26. protokolu,

ŅEMOT VĒRĀ EBTA valstu nolīgumu par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi (2), un jo īpaši tā 24. pantu un 3. protokolu,

ŅEMOT VĒRĀ Iestādes pamatnostādnes (3) par EEZ līguma 61. un 62. panta piemērošanu un interpretāciju,

ŅEMOT VĒRĀ iestādes lēmumu ieteikt Norvēģijai atbilstīgus pasākumus (4),

ŅEMOT VĒRĀ EEZ Apvienotās komitejas 2002. gada 25. jūnija Lēmumu Nr. 88/2002 (5), ar kuru EEZ līguma XV pielikumā iekļauj Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 69/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta prasību piemērošanu de minimis atbalstam (6),

AICINOT ieinteresētās puses iesniegt to komentārus saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem (7),

TĀ KĀ Norvēģijas iestādes ar 2003. gada 26. marta vēstuli paziņoja iestādei par trīs gadu pārejas periodu attiecībā uz reģionāli diferencētām sociālās nodrošināšanas iemaksām, kā arī par jaunu tiešā atbalsta shēmu transportam,

TĀ KĀ šis lēmums attiecas tikai uz paziņojumu par trīs gadu pārejas periodu attiecībā uz reģionāli diferencētām sociālās nodrošināšanas iemaksām, nevis uz paziņojumu par jaunu tiešā atbalsta shēmu transportam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1)

Valsts atbalsts, ko Norvēģija plāno īstenot kā paziņoto pārejas periodu attiecībā uz reģionāli diferencētām sociālās nodrošināšanas iemaksām 3. un 4. zonā, tiek apstiprināts saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

2)

Šis lēmums ir adresēts Norvēģijas Karalistei.

3)

Šis lēmums ir autentisks angļu valodā.

Briselē, 2003. gada 12. novembrī

EBTA Uzraudzības iestādes vārdā —

priekšsēdētājs

Einar M. BULL

Kolēģijas loceklis

Hannes HAFSTEIN

(1)  Tālāk tekstā “EEZ līgums”.

(2)  Tālāk tekstā “Uzraudzības un Tiesas nolīgums”.

(3)  Procedūras noteikumi un pamatprasības valsts atbalsta jomā (Valsts atbalsta pamatnostādnes), kuras 1994. gada 19. janvārī pieņēmusi EBTA Uzraudzības iestāde. Publicēti Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī L 231, 1994. gada 3. septembrī, 1. lpp. Pamatnostādnēs jaunākie grozījumi izdarīti 2003. gada 5. novembrī (vēl nav publicēti).

(4)  EBTA Uzraudzības iestādes Lēmums Nr. 172/02/COL (OV C 52, 6.3.2003., 16. lpp.) un EEZ pielikums Nr. 13, 16.3.2003., 1. lpp.

(5)  OV L 266, 03.10.2002., 56. lpp. un EEZ pielikums Nr. 49, 3.10.2002., 42. lpp.

(6)  OV L 10, 13.1.2001., 30. lpp.

(7)  EBTA Uzraudzības iestādes 2003. gada 16. jūlija Lēmums Nr. 141/03/COL (OV C 216, 11.9.2003., 3. lpp.) un EEZ pielikums Nr. 45, 11.9.2003., 1. lpp.

(8)  EBTA Uzraudzības iestādes 2003. gada 16. jūlija Lēmums Nr. 141/03/COL (OV C 216, 11.9.2003., 3. lpp.) un EEZ pielikums Nr. 45, 11.9.2003., 1. lpp.

(9)  EBTA Uzraudzības iestādes Lēmums Nr. 228/99/COL (OV C 3, 6.1.2000., 3. lpp.) un EEZ pielikums Nr. 1, 6.1.2000.

(10)  OV L 244, 14.9.2001., 32. lpp.

(11)  Lēmums Nr. 172/02/COL.

(12)  2003. gada 1. jūlijā EBTA Pastāvīgā komiteja pieņēma lēmumu (Nr. 2/2003/SC), ka esošā shēma 5. zonā ir saderīga ar EEZ līguma darbību, jo šajā zonā pastāv izņēmuma apstākļi (skatīt iepriekš 1. punktu).

(13)  “En analyse av regionale virkninger av omlegging av differensiert arbeidsgiveravgift”. Møreforskning, arbeidsrapport M 0309, skatīt tīmekļa vietni: www.mfm.no.

(14)  EBTA Tiesa, lieta E-6/98, Norvēģijas valdība pret EBTA uzraudzības iestādi [1999.]. EBTA Tiesas ziņojums, 74. lpp.

(15)  EBTA Uzraudzības iestādes Lēmums Nr. 228/99/COL. OV C 3, 6.1.2000., 3. lpp. un EEZ pielikums Nr. 1, 6.1.2000.

(16)  Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 69/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV L 10, 13.1.2001., 30. lpp.), kas iekļauta EEZ līgumā ar EEZ Apvienotās komisijas 2002. gada 25. jūnija Lēmumu Nr. 88/2002 (OV L 266, 3.10.2002., 56. lpp. un EEZ pielikums Nr. 49, 3.10.2002.). Kumulācijas noteikumi nodrošina, ka kopējais de minimis atbalsts nepārsniegs 100 000 euro slieksni trīs gadu laikā, skatīt Regulu (EK) Nr. 69/2001.

(17)  Skatīt, piemēram, EEZ līguma 8. panta 3. punktu un 3. un 9. protokolu, kā arī Uzraudzības un Tiesas nolīguma 24. pantu.

(18)  Iestāde ņēma vērā, ka arī Komisija ir atļāvusi pārejas režīmus. Skatīt, piemēram, Komisijas 1988. gada 2. marta Lēmums Nr. 88/318/EEK par 1986. gada 1. marta Likumu Nr. 64. par atbalstu Dienviditālijai (OV L 143, 10.6.1988., 37. lpp.); Valsts atbalsts N 586/2002 – Itālija – Atbalsta pasākumi par labu trošu ceļu iekārtām, ieviests ar L.R. 9/98, Regione Lombardia.

(19)  Tiesas lēmums 1997. gada 20. martā, lieta C-24/95 Land Rheinland-Pfalz pret Alcan Deutschland GmbH, Rec. [1997], I-1591. lpp.

(20)  Attiecībā uz Norvēģijas valdības argumentu, ka tā nav saņēmusi no Iestādes “skaidrus signālus”, Iestāde pieturas pie tās 2003. gada 16. jūlija Lēmuma 3.1. punktā paustā uzskata.

(21)  Valsts atbalsta pamatnostādnes, 25.4. nodaļa.

PIELIKUMS

ĢEOGRĀFISKĀS ZONAS UN ESOŠĀS (2003. GADS) NODOKĻU LIKMES

—   I zona – nodoklis 14,1 %.

Šajā zonā ietvertas visas pašvaldības, kas nav minētas turpmāk pie II–V zonas.

—   II zona – nodoklis 10,6 %.

Šī zona ietver:

—

Nūrtrennelāgas filkē (Nord-Trøndelag) – Mērokeras (Meråker), Frostas (Frosta), Leksvīkas (Leksvik), Mosvīkas (Mosvik), Verranas (Verran) pašvaldības,

—

Sertrennelāgas (Sør-Trøndelag) filkē – Ērlandes (Ørland), Āgdenes (Agdenes), Rissas (Rissa), Bjūgnas (Bjugn), Rennebūenas (Rennebu), Mēldālas (Meldal), Midtrējas (Midtre) Geuldālas (Gauldal), Sēlbes (Selbu) pašvaldības,

—

Mēreogromsdālas (Møre og Romsdal) filkē – Vānilvenas (Vanylven), Sandes (Sande), Hēreijas (Herøy), Norddālas (Norddal), Strandas (Stranda), Stūrdālas (Stordal), Reumas (Rauma), Nessetas (Nesset), Midsundas (Midsund), Sandoijas (Sandøy), Jemnesas (Gjemnes), Tingvollas (Tingvoll), Sunndālas (Sunndal), Hāramas (Haram), Eukras (Aukra), Aides (Eide) pašvaldības,

—

Sognogfjūranes (Sogn og Fjordane) filkē – visas pašvaldības,

—

Hurlannas (Hordaland) filkē – Etnes (Etne), Ēlenas (Ølen), Tisnesas (Tysnes), Kvinnherādas (Kvinnherad), Jūndālas (Jondal), Oddas (Odda), Illensvangas (Ullensvang), Aidfjūras (Eidfjord), Ulvīkas (Ulvik), Grānvīnas (Granvin), Kvāmas (Kvam), Modālenas (Modalen), Fēdjes (Fedje), Māsfjūrenas (Masfjorden), Bēmlūenas (Bømlo) pašvaldības,

—

Rūgalannas (Rogaland) filkē – Jemmelandas (Hjelmeland), Sūldālas (Suldal), Saudas (Sauda), Kvītsoijas (Kvitsøy), Ūtsiras (Utsira), Vinnafjūrenas (Vindafjord), Finnoijas (Finnøy) pašvaldības,

—

Vestagderas (Vest-Agder) filkē – Oseraldas (Åseral), Eudendālas (Audnedal), Hēgebūstādas (Hægebostad), Sīrdālas (Sirdal) pašvaldības,

—

Eustagderas (Aust-Agder) filkē – Jērstādas (Gjerstad), Vēgoršeijas (Vegårshei), Omlijas (Åmli), Īvelandes (Iveland), Evjeoghūrnesas (Evje og Hornnes), Biglandes (Bygland), Valles (Valle), Bikles (Bykle) pašvaldības,

—

Tēlemarkas (Telemark) filkē – Drangedālas (Drangedal), Tinnas (Tinn), Jartdālas (Hjartdal), Sēljurdas (Seljord), Kvītesaidas (Kviteseid), Nissedālas (Nissedal), Fīresdālas (Fyresdal), Tokenas (Tokke), Vīnjes (Vinje), Nomes (Nome) pašvaldības,

—

Buskerūdas (Buskerud) filkē – Floenas (Flå), Nēsas (Nes), Golas (Gol), Hemsedālas (Hemsedal), Olas (Ål), Hūlas (Hol), Sīgdālas (Sigdal), Rollāgas (Rollag), Nūres (Nore) un Ūvdālas (Uvdal) pašvaldības,

—

Oplannas (Oppland) filkē – Nūrfrunas (Nord-Fron), Sērfrunas (Sør-Fron), Ringebūnas (Ringebu), Geusdālas (Gausdal), Sendrelandas (Søndre Land), Nordrelandas (Nordre Land) pašvaldības,

—

Hedmarkas (Hedmark) filkē – Nūrodālas (Nord-Odal), Aidskūgas (Eidskog), Grūenas (Grue), Osnesas (Åsnes), Voleras (Våler), Trīsilas (Trysil), Omūtas (Åmot) pašvaldības.

—   III zona – nodoklis 6,4 %.

Šī zona ietver:

—

Nūrtrennelāgas (Nord-Trøndelag) filkē – Snosas (Snåsa) pašvaldību,

—

Sertrennelāgas (Sør-Trøndelag) filkē – Hemnesas (Hemne), Snillfjūras (Snillfjord), Oppdālas (Oppdal), Rērūsas (Røros), Holtolenas (Holtålen), Tīdālas (Tydal) pašvaldības,

—

Oplannas (Oppland) filkē – Dovrenas (Dovre), Lesjanas (Lesja), Šokenas (Skjåk), Lūmas (Lom), Vogonas (Vågå), Sēlas (Sel), Sēraurdālas (Sør-Aurdal), Etnedālas (Etnedal), Nūraurdālas (Nord-Aurdal), Vestreslīdrenas (Vestre Slidre), Eistreslīdrenes (Øystre Slidre), Vangas (Vang) pašvaldības,

—

Hedmarkas (Hedmark) fiklē – Stūrelvdālas (Stor-Elvdal), Rēndālenas (Rendalen), Engerdālas (Engerdal), Tolgas (Tolga), Tīnsetas (Tynset), Alvdālas (Alvdal), Folldālas (Folldal), Ūsas (Os) pašvaldības.

—   IV zona – nodoklis 5,1 %.

Šī zona ietver:

—

Tromsas filkē – pašvaldības, kas nav iekļautas to vidū, kuras turpmāk minētas V zonā,

—

Nūrlannas filkē – visas pašvaldības,

—

Nūrtrennelāgas (Nord-Trøndelag) filkē – Namsosas (Namsos), Nāmdālsaidas (Namdalseid), Līernes (Lierne), Reirvīkas (Røyrvik), Namskūganas (Namsskogan), Grungas (Grong), Heilandenas (Høylandet), Overhallas (Overhalla), Fosnesas (Fosnes), Flātangeras (Flatanger), Vīknas (Vikna), Nēroijas (Nærøy), Lēkas (Leka) pašvaldības,

—

Sertrennelāgas (Sør-Trøndelag) filkē – Hītras (Hitra), Froijas (Frøya), Ofjūras (Åfjord), Roanas (Roan), Osenas (Osen) pašvaldības,

—

Mēreogromsdālas (Møre og Romsdal) filkē – Smēlas (Smøla) pašvaldība.

—   V zona – nodoklis 0 %.

Šī zona ietver:

—

Finmarkas (Finnmark) filkē – visas pašvaldības,

—

Tromsas (Troms) filkē – Karlsoijas (Karlsøy), Lingenas (Lyngen), Stūrfjūras (Storfjord), Kofjūras (Kåfjord), Šervoijas (Skjervøy), Nordraisas (Nordreisa) un Kvēnangenas (Kvænangen) pašvaldības.