Aicinājums iesniegt priekšlikumus

Eiropas Investīciju bankas institūts savas zināšanu programmas ietvaros ierosina jaunu EIBURS finansiālā atbalsta jomu

(2021/C 383/06)

Eiropas Investīciju bankas institūta zināšanu programmas ietvaros tiek izmantoti dažādi mehānismi, lai nodrošinātu finansējumu pētniecības jomā, tostarp:

—	EIBURS (EIB U niversity R esearch S ponsorship Programme) — EIB universitāšu pētniecības darba sponsorēšanas programma.

EIBURS piešķir dotācijas universitāšu fakultātēm vai pētniecības centriem, kas ir saistīti ar universitātēm Eiropas Savienībā, kandidātvalstīs vai potenciālajās kandidātvalstīs un kas nodarbojas ar Bankai īpaši svarīgiem pētniecības jautājumiem. EIBURS sponsorēšana — līdz 100 000 EUR gadā uz trim gadiem — konkursa kārtībā tiek piešķirta ieinteresētajām universitāšu fakultātēm vai pētniecības centriem ar atzītu kompetenci izvēlētajā jomā. Lai priekšlikumi būtu sekmīgi, jāsasniedz dažādi rezultāti, kas būs noteikti līgumā ar Eiropas Investīciju banku.

2021./2022. mācību gadā EIBURS programma aicina iesniegt priekšlikumus par jaunu pētniecības tēmu:

1.   Pamatinformācija

Apstiprinot 2015. gada Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām, Eiropas Savienība ir apņēmusies īstenot ekonomikas pāreju, virzoties uz bezoglekļa nākotni un cenšoties panākt pilnīgu klimatneitralitāti līdz 2050. gadam (ES klimata mērķrādītāja plāns) Eiropas zaļā kursa ietvaros. 2020. gadā Eiropas Parlaments un Padome apstiprināja zaļo kursu, tādējādi apstiprinot starpposma samazināšanas mērķi 55 % apmērā, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam (Eiropas Komisija, 2020. gads). Fosilā kurināmā sadedzināšana enerģijas ražošanai ir globālās sasilšanas pamatcēlonis. Tāpēc Eiropas energosistēmas pilnīga pārstrādāšana ir būtiska zaļā kursa daļa. Tiek lēsts, ka laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam ieguldījumi enerģētikā, kas vajadzīgi, lai sasniegtu 55 % emisiju samazināšanas mērķi, ir 400 miljardi EUR gadā.

Siltumnīcefekta gāzu emisijas un zaļā kursa samazināšanas mērķi 27 ES dalībvalstīs

Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) loma, veicinot Eiropas pāreju uz oglekļa neitralitāti, ir daudzpusīga. No vienas puses, tiek sagaidīts, ka mazie un vidējie uzņēmumi, tāpat kā citi enerģijas patērētāji, veiks lielus ieguldījumus energoefektivitātes uzlabošanā un atjaunojamās enerģijas maza apjoma ražošanā. Šie ieguldījumi cita starpā būs saistīti ar korporatīvo ēku fonda modernizāciju vai lielāku kapitāla aizstāšanas tempu, kas palīdzēs uzlabot rūpnieciskās ražošanas procesa energoefektivitāti.

No otras puses, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas ir inovācijas virzītājspēki, būs svarīga loma tādu pamattehnoloģiju izstrādē, kuras veicinās Eiropas pāreju uz klimatneitralitāti. Piemēram, klimata pārmaiņu mazināšanas tehnoloģiju attīstībai ir svarīga nozīme, lai pazeminātu emisiju samazināšanas robežizmaksas un paātrinātu Eiropas klimatisko pārkārtošanos. Tīro tehnoloģiju uzņēmumiem var būt izšķiroša nozīme novatorisku risinājumu izstrādē, lai sasniegtu Eiropas Savienības mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.

2.   Mērķi

Šā pētniecības projekta mērķis ir uzlabot mūsu izpratni par ES tīro tehnoloģiju nozari. Tā mērķis ir sniegt atbildi uz jautājumu par to, kā tīro tehnoloģiju uzņēmumi veicina ES politikas mērķu sasniegšanu un ko politikas veidotāji var darīt, lai veicinātu veselīgu ekosistēmu. Visbeidzot, tajā aplūkota ES zaļā kursa ietekme uz mazo un vidējo uzņēmumu kapitāla pieprasījumu.

3.   Metodika

Pētnieki tiek aicināti iesniegt priekšlikumu, kas ietver stratēģiju, lai pievērstos šādiem pētniecības pīlāriem:

A.

Visaptveroša ES tīro tehnoloģiju nozares kartēšana, īpašu uzmanību pievēršot klimata pārmaiņu mazināšanas mērķim, kas ir zaļā kursa centrālais elements. Veidojot šādu kartēšanu, pētnieki tiek īpaši aicināti pievērst uzmanību novatoriskām vizualizācijas metodēm. Būtiski elementi, kas jāaptver: — tīro tehnoloģiju uzņēmumu tipoloģijas izveide, kuras ietvaros pētnieki tiek aicināti censties sasniegt vairāk nekā izvirzīto klimata mērķi un aptvert visus ES zaļā kursa aspektus; — diskusija par nepilnībām esošajās klasifikācijas metodēs, piemēram, NACE rūpniecības klasifikācijas metodē un ES ilgtspējīgu ieguldījumu taksonomijā, lai noteiktu uzņēmumus, kas aktīvi darbojas tīro tehnoloģiju izstrādē; — pārskats par ES tīro tehnoloģiju nozares vēsturisko attīstību un pašreizējo apmēru; — ES tīro tehnoloģiju uzņēmumu ģeogrāfiskā izvietojuma analīze, cita starpā pievēršoties nozares ģeogrāfiskās attīstības dinamikai laika gaitā; — īpašu uzmanību pievērst mazo un vidējo uzņēmumu lomai.

B.

Cēloņsakarības analīze par ietekmi uz vidi, kāda ir mazo un vidējo uzņēmumu uzņēmējdarbībai tīro tehnoloģiju nozarē — tās ietvaros pētnieki tiek aicināti ierosināt metodiku, kuras mērķis ir noteikt cēloņsakarību starp ES mazo un vidējo uzņēmumu uzņēmējdarbību tīro tehnoloģiju nozarē (piemēram, tīro tehnoloģiju inovāciju patentēšana, riska kapitāla ieguldījumi tīro tehnoloģiju nozarē, jaunuzņēmumi tīro tehnoloģiju nozarē u. c.) un vides galvenajiem darbības rādītājiem (Key Performance Indicators, KPI), kas ir ES zaļā kursa centrālais elements.

C.

Cēloņsakarības analīze, kuras mērķis ir noteikt tīro tehnoloģiju ekosistēmas attīstību veicinošos faktorus, galveno uzmanību pievēršot pašu kapitāla finansējuma aspektam. Ņemot vērā secinājumus, kas izriet no pirmā pētniecības pīlāra, pētnieki tiek aicināti ierosināt empīrisku metodiku — tās mērķis ir noteikt politikas instrumentus, kuriem ir izšķiroša nozīme vietējo tīro tehnoloģiju ekosistēmu izveidē. Īpašu uzmanību vajadzētu pievērst pašu kapitāla finansēšanas aspektam.

D.

Pētījums par ES zaļā kursa ietekmi uz mazo un vidējo uzņēmumu kapitāla pieprasījumu desmitgadē no 2020. līdz 2030. gadam. Pamatojoties uz secinājumiem, kas izriet no 1., 2. un 3. pētniecības pīlāra, projekta pēdējā pīlāra mērķis ir apzināt tās tīro tehnoloģiju jomas un ģeogrāfiskos apgabalus, kur ar ES zaļo kursu saistītās neizskatītās regulatīvās izmaiņas, visticamāk, izraisīs kapitāla pieprasījuma pieaugumu. Pētnieki tiek aicināti arī ierosināt metodiku, ar kuru cenšas kvantitatīvi noteikt netiešo pašu kapitāla pieprasījumu.

4.   Rezultāti

Gaidāmie rezultāti

A.	Ziņojums/raksts, kurā iekļauta ES tīro tehnoloģiju uzņēmumu tipoloģija un ES tīro tehnoloģiju nozares kartēšana.

B.	Ziņojums/raksts, kurā izklāstīta metodika un analīzes rezultāti, kuru mērķis ir kvantitatīvi noteikt saistību starp uzņēmējdarbības aktivitāti tīro tehnoloģiju nozarē un vides galvenajiem darbības rādītājiem (KPI), kas ir zaļā kursa centrālais elements.

C.	Ziņojums/raksts, kurā izklāstīta metodika un analīzes rezultāti, kuru mērķis ir identificēt vietējo tīro tehnoloģiju ekosistēmu attīstību noteicošos faktorus.

D.	Ziņojums/raksts, kurā izklāstīta metodika un analīzes rezultāti, kas kvantitatīvi nosaka mazo un vidējo uzņēmumu pieprasījumu pēc zaļā pašu kapitāla desmitgadē no 2020. līdz 2030. gadam.

Ja tas uzskatāms par optimālu, var apspriest informācijas par diviem (vai vairākiem) rezultātiem apvienošanu vienā ziņojumā/rakstā.

Priekšlikumi būtu jāiesniedz angļu valodā līdz 2021. gada 15. novembrim, plkst. 24.00 (pēc Centrāleiropas laika). Pēc šā datuma iesniegtie priekšlikumi netiks izskatīti. Priekšlikumi jānosūta pa e-pastu uz:

Events.EIBInstitute@eib.org

Vairāk informācijas par EIBURS atlases kārtību un EIB institūtu var atrast tīmekļa vietnē: http://institute.eib.org/