Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (1) (turpmāk “Civildienesta noteikumi”) 29. panta 2. punktu ir nolēmis sākt ģenerāldirektora (AD, 15. pakāpe) amata vakances aizpildīšanas procedūru Parlamentārās izpētes pakalpojumu ģenerāldirektorātā.

Šī atlases procedūra, kuras mērķis ir paplašināt struktūrvienības, kas kompetenta iecelt amatā, izvēles iespējas, norisināsies vienlaikus ar vakances aizpildīšanas iekšējo procedūru un starpiestāžu procedūru.

Kandidāts tiks pieņemts darbā AD 15 pakāpē (2). Pamatalga ir EUR 14 953,61 mēnesī. Papildus pamatalgai, no kuras atvelk Kopienas nodokli un kuru neapliek ar valsts nodokļiem, Civildienesta noteikumos paredzētajos gadījumos var tikt izmaksātas noteiktas piemaksas.

Kandidātu uzmanība tiek vērsta uz to, ka uz šo amatu attiecas Noteikumi par mobilitātes politiku, ko Eiropas Parlamenta Prezidijs pieņēma 2004. gada 29. martā.

Personai, kas ieņems šo amatu, ir jābūt pieejamai un jāveic plaša iekšēja un ārēja saziņa, it īpaši ar Eiropas Parlamenta deputātiem. Ģenerāldirektoram būs bieži jādodas komandējumos uz Eiropas Parlamenta darba vietām.

Brisele. Ir iespējama pārcelšana uz kādu citu Eiropas Parlamenta darba vietu.

Eiropas Parlaments īsteno vienlīdzīgu iespēju politiku un pieņem kandidātus, tos nešķirojot pēc dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās un sociālās izcelsmes, ģenētiskā īpašībām, valodas, ticības vai pārliecības, politiskajiem vai jebkuriem citiem uzskatiem, piederības nacionālai minoritātei, īpašuma, dzimšanas, invaliditātes, vecuma, dzimumorientācijas, civilstāvokļa vai ģimenes stāvokļa.

Saskaņā ar Parlamenta lēmējinstitūcijas un ģenerālsekretāra pieņemtajām pamatnostādnēm un lēmumiem šā augsta līmeņa ierēdņa pienākumi ir šādi (3):

Šajā atlases procedūrā var piedalīties kandidāti, kas kandidatūras pieteikuma iesniegšanas termiņa beigās atbilst turpmāk minētajiem nosacījumiem.

Kandidātam padziļināti jāpārvalda viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām (6) un ļoti labi jāpārvalda vismaz vēl viena no šīm valodām.

Padomdevēja komiteja ņems vērā citu Eiropas Savienības oficiālo valodu zināšanas.

Lai struktūrvienībai, kas kompetenta iecelt amatā, palīdzētu izdarīt izvēli, Padomdevēja komiteja augsta līmeņa ierēdņu iecelšanai amatā sagatavos kandidātu sarakstu un ieteiks Prezidijam, kuras personas aicināt uz interviju. Prezidijs apstiprinās šo personu sarakstu, minētā komiteja intervēs kandidātus un iesniegs Prezidijam galīgo ziņojumu lēmuma pieņemšanai. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Prezidijs var sākt kandidātu uzklausīšanu.

Kandidāti tiek lūgti nosūtīt motivācijas vēstuli un dzīves aprakstu Europass formātā (7) uz šādu adresi:

Kandidatūras pieteikums ir jānosūta kā ierakstīts sūtījums ne vēlāk kā 2013. gada 21. jūnijā (pasta zīmogs).

Uz interviju uzaicināto kandidātu uzmanībai: intervijas dienā kopijas vai fotokopijas veidā ir jāuzrāda dokumenti, kas apliecina viņu iegūto izglītību, profesionālo pieredzi un pašreizējos pienākumus (8). Šie apliecinošie dokumenti kandidātiem atdoti netiks.

Personas dati, ko kandidāti iesniegs saistībā ar šo atlases procedūru, tiks apstrādāti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 (9).

(2) Pieņemot darbā ierēdni, viņam piešķir pakāpi saskaņā ar Civildienesta noteikumu 32. pantu.

(4) Eiropas Savienības dalībvalstis ir šādas: Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija.

(5) Šo viena gada profesionālo pieredzi neņems vērā, vērtējot nākamajā ievilkumā prasīto profesionālo pieredzi.

(6) Eiropas Savienības oficiālās valodas ir šādas: angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valoda.

(8) Tas neattiecas uz kandidātiem, kuri kandidatūras pieteikuma iesniegšanas termiņa pēdējā dienā strādā Eiropas Parlamentā.

PIELIKUMS

PARLAMENTĀRĀS IZPĒTES PAKALPOJUMU ĢENERĀLDIREKTORĀTS

GALVENIE UZDEVUMI

Struktūrvienības štatu sarakstā paredzētas 177 amata vietas – 83 AD un 94 AST)

—	Vadīt ģenerāldirektorātu.

—	Pildīt deleģētā kredītrīkotāja pienākumus.

—	Konsultēt ģenerālsekretāru un Eiropas Parlamenta deputātus viņu kompetences jomās.

—	Pārstāvēt ģenerāldirektorātu Eiropas Parlamenta struktūrās.

—	Pārstāvēt ģenerāldirektorātu dažādās komitejās un/vai iestāžu forumos.

—	Sniegt Parlamenta deputātiem neatkarīgus un kvalitatīvus zinātniskos padomus.

—	Vajadzības gadījumā ģenerālsekretāra vietā pārstāvēt iestādi.

STRATĒĢIJAS UN KOORDINĀCIJAS NODAĻA

Nodaļas galvenie uzdevumi ietver palīdzības sniegšanu ģenerāldirektoram ģenerāldirektorāta stratēģijas koordinēšanā.

—	Piedalīties Bibliotēkas darbā.

—	Piedalīties Jauninājumu un tehnoloģiskā atbalsta ģenerāldirektorāta darbā (zināšanu pārvaldība).

—	Sniegt ieguldījumu CITES.

—	Piedalīties “Dokumentu pārvaldības” pārstrādāšanā.

—	Sadarboties ar pārējām nodaļām.

Atrazdamās ģenerāldirektora tiešā pakļautībā, Stratēģijas un koordinācijas nodaļa palīdz viņam pildīt savus pienākumus, it īpaši deleģētā kredītrīkotāja pienākumus. Šajā nolūkā nodaļa koordinē ģenerāldirektorāta budžeta sagatavošanu un izpildi un nodrošina publiskā iepirkuma konkursu izsludināšanu Bibliotēkas un kopš 2010. gada 16. jūnijā – CARDOC vārdā.

—	Koordinēt ģenerāldirektorāta dienestu darbu un piedalīties plānu, projektu un standartu sagatavošanā un īstenošanā.

—	Sagatavot un izpildīt ģenerāldirektorāta budžetu.

—	Organizēt publiskā iepirkuma procedūras.

—	Sagatavot un izpildīt līgumus, pasūtījumus un juridiskās saistības un nodrošināt to finanšu kontroli. Sagatavot grāmatvedības dokumentus.

—	Uzraudzīt ģenerāldirektorāta ar ikdienas darbību saistītos aspektus (cilvēkresursi utt.).

RESURSU NODAĻA

—	Pārvaldīt ģenerāldirektorāta cilvēkresursus, pieņemšanu darbā, procedūru saskaņošanu un vienkāršošanu un profesionālās izglītības plānu.

—

Pārvaldīt ģenerāldirektorāta budžetu, saskaņot un vienkāršot finanšu procedūras un apriti, pārraudzīt ģenerāldirektorāta publisko iepirkumu un līgumus, sagatavot provizorisko budžeta projektu, nodrošināt to, ka tiek ņemti vērā iekšējās un ārējās kontroles struktūru ziņojumi, kā arī Budžeta komitejas un Budžeta kontroles komitejas uzraudzības darbu.

—	Pārvaldīt informātikas resursus un nodrošināt ģenerāldirektorāta Tīmekļa komitejas uzraudzības darbu.

—	Nodrošināt iekšējo kontroli un riska pārvaldību.

A DIREKTORĀTS – IZPĒTES PAKALPOJUMI DEPUTĀTIEM

—	Nodrošināt ikvienam Parlamenta deputātam neatkarīgus un kvalitatīvus zinātniskos padomus.

—	Nodrošināt īpašus pienākumus pildošiem Parlamenta deputātiem, piemēram, referentiem, neatkarīgus zinātniskos padomus.

EKONOMISKO UN ZINĀTNISKO JAUTĀJUMU NODAĻA

Nodaļas mērķis ir šāds:

—	ieviest individuāli sniedzamu analīzes pakalpojumu deputātiem.

Galvenie uzdevumi:

—	uzturēt ar komiteju darbības jomām saistītās informācijas apkopojumus gan tiešsaistē, gan papīra dokumentu veidā, kā arī tās avotus (politikas rubrikas Bibliotēkas tīmekļa vietnē, maksas un citas datubāzes, grāmatas, pētījumus u. c.),

—	atbildēt uz informācijas pieprasījumiem,

—	nodrošināt pamatapmācību informātikas jomā par dažādajām komiteju darbības jomām,

—	sniegt deputātiem informatīvus ziņojumus un cita veida individuālu analītisku atbalstu.

STRUKTŪRPOLITIKAS UN KOHĒZIJAS POLITIKAS NODAĻA

Nodaļas mērķis ir šāds:

—	ieviest individuāli sniedzamu analīzes pakalpojumu deputātiem.

Galvenie uzdevumi:

—	uzturēt ar komiteju darbības jomām saistītās informācijas apkopojumus gan tiešsaistē, gan papīra dokumentu veidā, kā arī tās avotus (politikas rubrikas Bibliotēkas tīmekļa vietnē, maksas un citas datubāzes, grāmatas, pētījumus u. c.),

—	atbildēt uz informācijas pieprasījumiem,

—	nodrošināt pamatapmācību informātikas jomā par dažādajām komiteju darbības jomām,

—	sniegt deputātiem informatīvus ziņojumus un cita veida individuālu analītisku atbalstu.

JURIDISKO, INSTITUCIONĀLO UN BUDŽETA JAUTĀJUMU NODAĻA

Nodaļas mērķis ir šāds:

—	ieviest individuāli sniedzamu analīzes pakalpojumu deputātiem.

Galvenie uzdevumi:

—	uzturēt ar komiteju darbības jomām saistītās informācijas apkopojumus gan tiešsaistē, gan papīra dokumentu veidā, kā arī tās avotus (politikas rubrikas Bibliotēkas tīmekļa vietnē, maksas un citas datubāzes, grāmatas, pētījumus u. c.),

—	atbildēt uz informācijas pieprasījumiem,

—	nodrošināt pamatapmācību informātikas jomā par dažādajām komiteju darbības jomām,

—	sniegt deputātiem informatīvus ziņojumus un cita veida individuālu analītisku atbalstu.

ĀRPOLITIKAS NODAĻA

Nodaļas mērķis ir šāds:

—	ieviest individuāli sniedzamu analīzes pakalpojumu deputātiem.

Galvenie uzdevumi:

—	uzturēt ar komiteju darbības jomām saistītās informācijas apkopojumus gan tiešsaistē, gan papīra dokumentu veidā, kā arī tās avotus (politikas rubrikas Bibliotēkas tīmekļa vietnē, maksas un citas datubāzes, grāmatas, pētījumus u. c.),

—	atbildēt uz informācijas pieprasījumiem,

—	nodrošināt pamatapmācību informātikas jomā par dažādajām komiteju darbības jomām,

—	sniegt deputātiem informatīvus ziņojumus un cita veida individuālu analītisku atbalstu.

B DIREKTORĀTS – BIBLIOTĒKA

Šā direktorāta nodaļu uzdevumi ir šādi:

—	nodrošināt pakalpojumus deputātiem: Shorter, Faster, To the Point (pastāvīgi attīstošos informācijas produktus un pakalpojumus deputātiem, lai nodrošinātu viņu vajadzības, personalizētākus pakalpojumus, precīzu atbildēšanu uz informācijas pieprasījumiem, ātrāku reaģēšanu),

—

nodrošināt pakalpojumus pilsoņiem: tiešsaistes katalogu; uzlabot pārredzamību un EP dokumentu, arhīvu un informācijas pieejamību iedzīvotājiem, uzlabot sadarbību ar citiem dienestiem, nodrošināt informācijas pakalpojumus EP iekšienē un ārpus tā (bij. Europe Direct), Parlamentā izveidot izcilības centru pētniekiem un apkopot Eiropas integrācijas vēsturi,

—	nodrošināt jaunu pieeju dokumentu pārvaldībai (t. s. looking forward); nodrošināt zināšanu pastāvīgu pilnveidošanos; nodrošināt inovatīvus pakalpojumus, kas balstās uz jaunajām tehnoloģijām,

—	vadīt un koordinēt visas direktorāta nodaļas,

—	pildīt deleģētā kredītrīkotāja pienākumus,

—	pārvaldīt visas darbā pieņemšanas procedūras,

—	vadīt specifiskus projektus (piemēram, MEPs processing papers un jauno Bibliotēkas koncepciju).

BIBLIOTĒKAS PAKALPOJUMU NODAĻA

Nodaļas galvenais uzdevums ir klientiem pēc iespējas vienkāršākā, ātrākā, efektīvākā un ekonomiskākā veidā palīdzēt atrast viņu meklēto informāciju.

—	Vadīt galveno biroju (front office) – lasītavas, ikdienas darbības un sakarus ar klientiem Briselē un Strasbūrā.

—	Koordinēt grāmatu un periodisko izdevumu iegādi un pārvaldību.

—	Definēt un īstenot krājumu attīstības politiku.

—	Koordinēt un nodrošināt kataloģizēšanas un klasificēšanas procedūru kvalitāti.

—	Piedalīties informācijas pieprasījumu pārvaldībā un nodrošināt profesionālo normu un standartu piemērošanu saistībā ar šiem pieprasījumiem.

—	Sadarboties ar pārējām Bibliotēkas nodaļām pakalpojumu sniegšanā klientiem un visos jautājumos, kas izriet no integrētas bibliotēkas struktūrvienības uzdevumiem.

VĒSTURISKĀS BIBLIOTĒKAS NODAĻA

—	Vēsturiskās bibliotēkas pārvaldība.

—	Vadīt galveno biroju (front office) – lasītavas, ikdienas darbības un sakarus ar klientiem Briselē un Strasbūrā.

—	Koordinēt grāmatu un periodisko izdevumu iegādi un pārvaldību.

—	Definēt un īstenot krājumu attīstības politiku.

—	Koordinēt un nodrošināt kataloģizēšanas un klasificēšanas procedūru kvalitāti.

—	Piedalīties informācijas pieprasījumu pārvaldībā un nodrošināt profesionālo normu un standartu piemērošanu saistībā ar šiem pieprasījumiem.

—	Sadarboties ar pārējām Bibliotēkas nodaļām pakalpojumu sniegšanā klientiem un visos jautājumos, kas izriet no integrētas bibliotēkas struktūrvienības uzdevumiem.

PILSOŅU IESNIEGTO INFORMĀCIJAS PIEPRASĪJUMU NODAĻA

—	Pieņemt pieprasījumus, kas iesniegti ar interneta, e-pasta, vēstuļu un faksa palīdzību.

—	Analizēt un uzlabot iesniegumu saņemšanas grupas darbu, proti, dokumentu apriti.

—	Nodrošināt koordināciju atbilžu saskaņošanai.

—	Sagatavot, koordinēt un nodrošināt atbilžu nosūtīšanu pilsoņiem, kas vērsušies Pilsoņu informēšanas dienestā Europarl tīmekļa vietnē.

—	Sniegt ieguldījumu jauna informātikas rīka ieviešanā.

NODAĻA “ARHĪVU UN DOKUMENTĀCIJAS CENTRS (CARDOC)”

—	Vadīt un administrēt CARDOC no personāla, budžeta un administratīvā viedokļa.

—	Nodrošināt attiecības ar Eiropas institūciju arhīviem un dalībvalstu arhīviem.

—	Pārvaldīt vēsturiskos arhīvus: pievienošana, organizēšana, digitalizēšana, klasificēšana un iekļaušana datubāzēs.

—	Nodrošināt arhīvu glabāšanu līdz to galīgajai nogādāšanai Florencē.

—	Pārvaldīt informātikas datubāzes.

—	Pilnveidot informātikas datubāzes un visas citas lietojumprogrammas.

—	Kontrolēt datu kvalitāti.

—	Nodrošināt “Dokumentu pārvaldības” pārstrādāšanu.

—	Attīstīt sinerģiju ar pārējām pārvaldības un dokumentācijas nodaļām (Atsauces dokumentu publiskā reģistra nodaļu un Oficiālo sūtījumu nodaļu) un pārējām Bibliotēkas nodaļām.

—	Izcelt arhīvu vērtību un nodrošināt to pieejamību sabiedrībai.

PĀRREDZAMĪBAS NODAĻA – PUBLISKA PIEKĻUVE DOKUMENTIEM UN ATTIECĪBAS AR INTEREŠU PĀRSTĀVJIEM

—

Nodrošināt Elektroniskā atsauces dokumentu reģistra pārvaldību, kurš paredzēts, lai tajā iekļautu visus iestādes rīcībā esošos dokumentus, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (1), kā arī Parlamenta Reglamenta 103. un 104. panta noteikumus, proti:

—	Eiropas Parlamenta pieņemto vai saņemto dokumentu kontrole un reģistrācija,

—	piekļuves pieprasījumu saņemšana rakstiskā vai elektroniskā veidā; pavēstes par saņemšanu nodošana,

—	termiņu grafika pārvaldība, ņemot vērā atbildes sniegšanas termiņu – piecpadsmit darba dienas,

—	palīdzības sniegšana pieprasītājam, lai precizētu viņa pieprasījuma saturu,

—	jau publicēto dokumentu pieejamības atvieglošana pieprasītājam,

—	pieprasījuma nodošana atbildīgajam dienestam vai personai, kurai ir piekļuves tiesības, ja pieprasījums attiecas uz dokumentu, kas nav iekļauts reģistrā, vai ja pieprasījums attiecas uz dokumentu, kuram piemēro Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. un 9. pantā paredzētos ierobežojumus,

—	pamatojuma sagatavošana gadījumos, kad tiek noraidīts pieprasījums par piekļuvi atsevišķiem dokumentiem,

—	apspriešanās ar pieprasītāju par piekļuves pieprasījumiem attiecībā uz ļoti apjomīgiem vai sarežģītiem dokumentiem,

—	gada ziņojuma (Regula (EK) Nr. 1049/2001) un ar to saistīto statistikas datu sagatavošana,

—	atbilžu sagatavošana Ombudam,

—	Document Management koordinēšana un pārstrādāšana,

—	konfidenciālu dokumentu pārvaldība,

—	starpinstitucionālā koordinācija,

—	reģistra datubāzes IT pilnveidošana.

C DIREKTORĀTS – EIROPAS PIEVIENOTĀS VĒRTĪBAS IETEKMES NOVĒRTĒŠANA

C direktorāts piedalās Parlamenta institucionālās neatkarības un veiktspējas pastiprināšanā, palīdzot identificēt, skaitliski novērtēt un pamatot tā vispārējās politikas prioritātes un tādējādi atbalstot tā vispārējo mērķi uzlabot likumdošanu Eiropas Savienībā.

Direktorāts ciešā sadarbībā ar Parlamenta komitejām, politikas departamentiem un citām iesaistītajām pusēm izstrādā un īsteno vienotu un integrētu uz kopīgu metodoloģiju balstītu pieeju ietekmes novērtējumam, lai uzlabotu politikas virzienu formulēšanas kvalitāti un saskaņotību un ļautu Parlamentam labāk aizstāvēt savu nostāju gan pārējās iestādēs, gan plašā sabiedrībā.

Direktorāta galvenie uzdevumi:

—	novērtēt Eiropas Komisijas ietekmes novērtējumu kvalitāti un organizēt ietekmes novērtējumu sagatavošanu Parlamentā par būtiskiem grozījumiem,

—	sniegt Eiropas pievienotās vērtības novērtējumus komitejām, kas, pamatojoties uz LESD 225. pantu, sagatavo likumdošanas iniciatīvas ziņojumus, un vadīt zinātnisko izpēti, atsaucoties uz Parlamenta jau iesniegtiem pieprasījumiem izstrādāt būtiskus likumdošanas priekšlikumus,

—	sagatavot ziņojumus par stratēģiskas nozīmes jomām vai nozarēm, kurās ir potenciāli augstas t. s. Eiropas neintegrācijas izmaksas (ziņojumus par Eiropas neintegrācijas izmaksām).

IETEKMES NOVĒRTĒŠANAS NODAĻA

Līdz ar iestāžu nolīguma par labāku likumdošanu pieņemšanu ietekmes novērtēšanas analīze kļuvusi par likumdošanas procesa neatņemamu daļu. Tā tiek uzskatīta par instrumentu, kura mērķis ir palīdzēt iestādēm pieņemt lēmumus, zinot faktus un ņemot vērā visas Eiropas likumdevēja rīcībā esošās izvēles iespējas.

Kas ir ietekmes analīze?

Saskaņā ar iestāžu kopējo pieeju ietekmes novērtēšanai Komisijas iniciatīvu un būtisku Eiropas Parlamenta un Padomes ierosināto grozījumu ietekmes analīze integrētā un līdzsvarotā veidā lielos vilcienos apraksta to iespējamo ietekmi sociālajā, ekonomikas un vides dimensijā un, ja tas ir iespējams, to potenciālās izmaksas un sniegtos labumus īstermiņā un ilgtermiņā, it īpaši attiecībā uz reglamentēšanas un budžeta jomu. Mērķis ir sistemātiski uzskaitīt datus, kas ļauj novērtēt dažādu politiskās izvēles iespēju potenciālo ietekmi, lai salīdzinātu to attiecīgās priekšrocības un trūkumus.

EIROPAS PIEVIENOTĀS VĒRTĪBAS NODAĻA

Šī nodaļa tika izveidota 2011. gada sākumā kā jaunā Eiropas pievienotās vērtības ietekmes novērtēšanas direktorāta struktūrvienība. Nodaļas uzdevumi ir ciešā sadarbībā ar Parlamenta komitejām, politikas departamentiem un citām iesaistītajām pusēm:

—	sniegt detalizētus Eiropas pievienotās vērtības novērtējumus, lai atbalstītu referentus, kas, pamatojoties uz LESD 225. pantu, sagatavo likumdošanas iniciatīvas ziņojumus,

—	sagatavot ziņojumus par Eiropas neintegrācijas izmaksām stratēģiskas nozīmes politikas jomās vai nozarēs, kurās pastāv būtiskas iespējas panākt lielāku efektivitāti un/vai sabiedriskā labuma īstenošanu, veicot kopīgu darbību ES mērogā,

—	veikt specifisku uzraudzības izpēti par Parlamenta jau formulētiem būtiskiem likumdošanas pieprasījumiem attiecībā uz Komisijas priekšlikumiem, kuri ir iekļauti tā politiskā darba programmā (kas nav temati, kuri skatīti likumdošanas iniciatīvas ziņojumos),

—	sagatavot ziņojumus, kas sniedz pārskatu par iespējamo Eiropas pievienoto vērtību kādas komitejas darbības jomās gadījumos, kad jautājuma steidzamība neļauj veikt pilnu Eiropas pievienotās vērtības analīzi vai kad šāda analīze nav tikusi prasīta,

—	uzraudzīt pievienoto vērtību, kas jau panākta, veicot Savienības darbību svarīgākajās politikas jomās.

Nodaļas darbs ietver gan iekšējo izpēti, gan materiālu ārēju pasūtīšanu, kuru ar publisko iepirkumu saistītie aspekti direktorātā tiek pārvaldīti kopīgi.

IETEKMES RETROSPEKTĪVĀS NOVĒRTĒŠANAS NODAĻA

—	Palīdzēt komitejām un vadības struktūrām veikt Eiropas tiesību aktu transponēšanas un īstenošanas sistemātiskāku kontroli un novērtēšanu.

—	Kontrolēt un koordinēt šo darbu administrācijas līmenī, lai palīdzētu ES iekšpolitikas ģenerāldirektorātam un ES ārpolitikas ģenerāldirektorātam.

—	Pastiprināt Eiropas Parlamenta spēju kontrolēt izpildvaru.

—	Regulāri kontrolēt un analizēt Eiropas Komisijas (un visu citu kompetento struktūru) darbu no Eiropas tiesību aktu transponēšanas, īstenošanas, ietekmes, piemērošanas un efektivitātes viedokļa.

—	Regulāri sagatavot kopsavilkuma ziņojumus par visiem politikas virzieniem.

—	Kontrolēt un novērtēt Eiropas Komisijas programmas.

—	Sekot līdzi dažādajiem Komisijas iesniegtajiem pētījumiem un darbības ziņojumiem un, ja iespējams, tās iekšējiem novērtējumiem attiecībā uz likumdošanu, politikas virzieniem un programmām, un analizēt tos.

—	Nodaļa it īpaši palīdzēs EP komitejām īstenošanas ziņojumu sagatavošanā par jau pieņemtajiem ES tiesību aktiem, politikas virzieniem un programmām.

—	Šis dienests sniegs kompetentajai komitejai Eiropas īstenošanas novērtējumu, kad komitejas sagatavos īstenošanas ziņojumus, kas līdzīgi Eiropas pievienotās vērtības novērtējumam, kuru Eiropas pievienotās vērtības nodaļa sniedz, kad komitejas sagatavo likumdošanas iniciatīvas ziņojumus.

—	Nodaļai var prasīt veikt specifisku pētījumu vai izpēti, ja to nespēj sniegt attiecīgais tematiskais departaments.

ZINĀTNISKO UN TEHNOLOĢISKO IESPĒJU NOVĒRTĒŠANAS (STOA) NODAĻA

—	Nodrošināt izpēti par STOA pētījumu zinātnisko saturu.

—	Pārvaldīt STOA pētījumu finanšu aspektus.

—	Organizēt Prezidija un ekspertu grupas darbu.

—	Pārvaldīt pārējās STOA sanāksmes (ikgadējās konferences, ad hoc darba grupas un konferences, tikšanās ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem u. c.).

—	Organizēt STOA delegācijas.

—	Nodrošināt attiecību ar ārējiem ekspertiem, pētniecības institūtiem un universitātēm attīstību.

—	Nodrošināt apmācību ekspertīzes jomā.

(1) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.