1.

Šajā gada pārskatā ir izklāstīts Palātas izvērtējums par Eiropas Attīstības fondiem (EAF). Galvenā informācija par 2009. gadā veiktajām darbībām un izdevumiem ir apkopota 1. tabulā .

2.

Eiropas Attīstības fonds (EAF) ir galvenais Eiropas Savienības atbalsta instruments attīstības sadarbībai Āfrikas, Karību un Klusā okeāna (ĀKK) valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās (AZT). To izveidoja 1957. gadā saskaņā ar Romas līgumu.

3.

Eiropas Attīstības fondus finansē dalībvalstis, tos reglamentē īpaša finanšu regula un pārvalda īpaša komiteja. Eiropas Komisija ir atbildīga par to darbību finansiālu īstenošanu, kuras veiktas ar EAF līdzekļiem. Komisijā gandrīz visas EAF programmas pārvalda EuropeAid sadarbības birojs (turpmāk tekstā –“EuropeAid”), kas atbild arī par ārējo attiecību un attīstības izdevumu lielākās daļas pārvaldību; šos izdevumus finansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta (1). Neliela daļa EAF projektu (2) attiecas uz humāno palīdzību, un tos pārvalda Humānās palīdzības ģenerāldirektorāts (ĢD ECHO). Ieguldījumu mehānismu pārvalda Eiropas Investīciju banka (EIB). Ne Palātas ticamības deklarācija, ne Eiropas Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra uz šo mehānismu neattiecas (3)  (4).

4.

EAF pārvaldībā izmanto trīs galvenos pārvaldības veidus ( 1. tabula ): tos pārvalda centralizēti, kopīgi vai decentralizēti (5). Saskaņā ar centralizēto pārvaldību (40 % no maksājumiem 2009. gadā) Komisija īsteno palīdzības darbības tieši, un šī palīdzība galvenokārt attiecas uz budžeta atbalstu. Saskaņā ar kopīgo pārvaldību (14 % no maksājumiem 2009. gadā) starptautiskās organizācijas ir atbildīgas par Komisijas finansēto darbību īstenošanu ar nosacījumu, ka šo organizāciju uzskaites, revīzijas, kontroles un iepirkuma procedūras sniedz starptautiski atzītiem standartiem līdzvērtīgas garantijas. EuropeAid galvenie partneri ir ANO aģentūras un Pasaules Banka. Saskaņā ar decentralizēto pārvaldību (46 % no maksājumiem 2009. gadā) Komisija uztic dažu uzdevumu vadību saņēmējvalstu iestādēm. EAF decentralizētās pārvaldības principi attiecībā uz maksājumu procedūru ir atspoguļoti 1. diagrammā .

5.

EAF darbības īsteno tādās valstīs un tādas valstis, kuru iekšējās kontroles sistēmas parasti darbojas vāji. Valsts kredītrīkotāju zemā administratīvā spēja saņēmējvalstīs, kā arī īstenotājorganizāciju un pārraudzītāju finanšu procedūru un kontroles sistēmu izveidē un piemērošanā pieļautās nepilnības lielā mērā apdraud darījumu pareizību. Pārbaužu veikšanu ļoti apgrūtina arī bieži vien lielais attālums līdz vietām, kur tiek īstenoti projekti, kā arī konflikti dažos reģionos.

5.

6.

Astoto, devīto un desmito EAF 2009. gadā īstenoja vienlaicīgi. Katru EAF nolīgumu parasti slēdz uz apmēram pieciem gadiem, tāpēc programmu cikli sakrīt ar partnerattiecību nolīgumu vai konvenciju cikliem. Lai gan par Eiropas Attīstības fondu finansējumu saistības uzņemas uz pieciem gadiem, maksājumus var veikt ilgākā periodā.

6.

7.

Dalībvalstu kopējās iemaksas 2009. gadā bija 3 296 miljoni EUR. No dalībvalstīm vēl arvien tiek pieprasītas iemaksas devītajā EAF.

8.

Desmitais EAF attiecas uz 2008.–2013. gadu, un no tā paredzēts sniegt Kopienas atbalstu 22 682 miljonu EUR apmērā, sākot no 2008. gada 1. jūlija. No šīs summas 21 966 miljoni EUR ir piešķirti ĀKK valstīm, bet 286 miljoni EUR aizjūras zemēm un teritorijām, tostarp 1 500 miljoni EUR ĀKK valstīm un 30 miljoni EUR aizjūras zemēm un teritorijām no paredzētā ieguldījumu mehānisma, kuru pārvalda EIB. Savukārt 430 miljoni EUR ir paredzēti Komisijas izdevumiem, kas saistīti ar EAF plānošanu un īstenošanu.

9.

Kopējais Komisijas pārvaldīto EAF līdzekļu izlietojums un finanšu izpilde parādīti 2. tabulā . 2009. gadā finanšu izpildes prognozes, ko vispārējām saistībām un individuālām saistībām bija izstrādājusi Komisija, bija pārsniegtas un sasniedza 3 406 miljonus EUR vispārējām saistībām, bet individuālajām saistībām tās sasniedza rekordlīmeni – 4 140 miljonus EUR. Neto maksājumi bija 3 069 miljoni EUR jeb 92 % no sākotnējām prognozēm. Šī starpība radās tāpēc, ka maksājumus prognozētajā apjomā neveica tajās valstīs, kurās vēl norit Kotonū nolīguma 96. pantā noteiktā apspriežu procedūra vai citi dialoga pasākumi (6), valstīs, kuras vēl nav ratificējušas Kotonū nolīgumu (7), kā arī valstīs, kur budžeta atbalsta maksājumus neveica tāpēc, ka netika saņemts apstiprinājums par vispārējo vai īpašo nosacījumu izpildi (8). Nenokārtotie maksājumi pieauga par 3 %, taču tas ir pieņemami, ņemot vērā starpību starp vispārējo saistību līmeni un neto maksājumiem, kas veikti gada laikā. Tajā pašā laikā vecie un neaktīvie nenokārtotie maksājumi palielinājās par 23 %, jo 2007. gadā vispārējo saistību līmenis bija augsts, lai izmantotu no 9. EAF atlikušos līdzekļus, taču tas neradīja tikpat augstu individuālo saistību līmeni.

9.

Nenokārtoto maksājumu skaita palielināšanos 2009. gadā var izskaidrot ar īpaši lielu saistību apmēru 2007. gadā un EAF projekta ciklu, kas vidēji ilgst trīs gadus un kurā lielākie maksājumi parasti tiek veikti pirmajā gadā un pēdējā gada beigās.

10.

Desmitajam EAF piemērojamā finanšu regulā (9) noteikts, ka Komisijas pienākums ir katru gadu ziņot par Eiropas Attīstības fondu finanšu pārvaldību. Palāta uzskata, ka ziņojumā par finanšu pārvaldību ir precīzi aprakstīta Komisijas finanšu gada darbības mērķu sasniegšana (īpaši attiecībā uz finanšu izpildi un kontroles darbībām), kā arī finanšu stāvoklis un notikumi, kas ievērojami ietekmējuši 2009. gadā veiktos pasākumus.

Eiropas Revīzijas palāta

12, rue Alcide De Gasperi, 1615 Luxembourg, LUXEMBOURG

11.

Ticamības deklarācijas VI un VII punktā izklāstītie apsvērumi par EAF pārskatu ticamību balstās uz revīziju, kurā pārbaudīja konsolidētos finanšu pārskatus (14) un konsolidēto ziņojumu par septītā, astotā, devītā un desmitā EAF finanšu izpildi (15). Revīziju veica, piemērojot atbilstoša spektra revīzijas procedūras, kas paredzētas, lai selektīvi pārbaudītu pierādījumus par faktiskajām summām un pārskatos sniegtajiem datiem. Revīzijā vērtēja arī izmantotās grāmatvedības metodes, vadības veiktās nozīmīgās aplēses un konsolidēto pārskatu vispārējo izklāstu.

12.

Palātas vispārējā revīzijas pieeja un metodes, kas izmantotas, lai pārbaudītu pakārtoto darījumu pareizību, ir aprakstītas 1. nodaļas 1.1. pielikuma 2. daļā Revīzijas palātas 2009. gada pārskatā par budžeta izpildi. Ticamības deklarācijas VIII–X punktā izklāstītie apsvērumi par EAF darījumu pareizību balstās uz šādiem komponentiem:

13.

Saskaņā ar Finanšu regulu un galvenā grāmatveža pieņemtajiem noteikumiem Palāta secina, ka EAF pārskati par 2009. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Eiropas Attīstības fondu finanšu stāvokli un to darbības rezultātus un naudas plūsmu minētajā datumā noslēgtajā gadā.

14.

EAF 2009. gada pārskati ir pirmie pārskati, kas sagatavoti, izmantojot jauno uzkrājumu grāmatvedības sistēmu ABAC FED (to pašu sistēmu, kas izmantota Eiropas Savienības vispārējam budžetam). To ieviesa 2009. gada februārī, kad bija sekmīgi pabeigta pāreja no iepriekš izmantotās naudas plūsmas grāmatvedības sistēmas (OLAS). Jaunā sistēma ir labāk piemērota pārskatu sagatavošanai saskaņā ar uzkrājumu grāmatvedības principu, piemēram, ir jāveic mazāk manuālu korekciju, lai gada beigās sagatavotu pārskatus atbilstoši uzkrāšanas principam. Tādējādi ABAC FED ir pilnveidojusi grāmatvedības vidi.

15.

EuropeAid veikto ex post pārbaužu laikā bieži tika konstatētas reģistrēšanas kļūdas (16). Kaut gan Palātas veiktās finanšu pārskatu revīzijas laikā neatklājās šādu kļūdu izraisītas būtiskas kļūdas, tās tomēr nedrīkst atstāt novārtā, jo tās var ietekmēt to datu precizitāti, kurus izmanto gada pārskatu sagatavošanā, īpaši attiecībā uz periodizācijas procedūru gada beigās.

15.

EuropeAid centrālie dienesti 2009. gada beigās izveidoja arī departamentu, lai pārraudzītu CRIS reģistrētās informācijas kvalitāti, kam vēl vairāk jāuzlabo to datu ticamība, kurus izmanto gada pārskatu sagatavošanā.

Kā Palāta norāda, tas gada pārskatus būtiski neietekmēja.

16.

Kā minēts atbildē uz Revīzijas palātas 2008. gada pārskatu par EAF (17), Komisija paziņoja, ka ir precizējusi metodi, lai aplēstu uzkrājumus saņemamajiem faktūrrēķiniem. Palātas veiktā revīzija apstiprināja, ka šī metode ir piemērota pareizi, un konstatēja, ka finanšu pārskatos atspoguļotajās uzkrātajās maksās nav būtisku kļūdu.

17.

Finanšu pārskatu 2.2. piezīmē ir minēta to garantiju “tekošā” summa, kuras saņemtas saistībā ar priekšfinansējumu; 2009. gada beigās šī summa bija 413,6 miljoni EUR. Palāta secina, ka šī summa ir novērtēta par 82,3 miljoniem EUR jeb par 19,9 % zemāk.

17.

Komisija atzīmē, ka Palāta 39 līgumu paraugā konstatēja vienu kļūdu, proti, 3,5 miljonus euro, un šī kļūda tika ekstrapolēta.

18.

Finanšu pārskatu 5.1. piezīmē norādītās ieturējuma naudas garantijas 2009. gada beigās bija 186,2 miljoni EUR. Palāta konstatēja, ka šī summa ir novērtēta par 58,4 miljoniem EUR jeb par 31,4 % augstāk.

18.

19.

Darījumu pārbaužu rezultāti ir apkopoti 1. pielikumā .

20.

Palāta revīzijā neatrada būtiskas kļūdas ieņēmumu darījumos.

21.

Revidējot saistības, Palāta neatklāja būtiskas kļūdas, taču konstatēja ļoti bieži sastopamas skaitļos neizsakāmas kļūdas. Atklātās kļūdas attiecās uz atbilstību iepirkumu noteikumiem, tiesību aktos noteikto līgumu parakstīšanas termiņu ievērošanu un noteikumiem par obligātajām garantijām. Budžeta atbalsta saistībās Palāta konstatēja, ka, ņemot vērā Komisijas dinamisko pieeju nosacījumu interpretācijai (18), EuropeAid labi dokumentētā un strukturētā veidā ir uzskatāmi pierādījis atbilsmi Kotonū nolīguma prasībām.

21.

22.

Palāta revīzijā konstatēja, ka maksājumos nav būtisku kļūdu (19). Tomēr tā atklāja dažas kļūdas, kuras ir analizētas 23.–25. punktā.

23.

Galvenie atklāto un skaitļos izsakāmo kļūdu veidi ir šādi:

24.

Skaitļos neizsakāmās kļūdas galvenokārt attiecās uz neatbilstību spēkā esošajiem noteikumiem par banku garantijām – šādām kļūdām varēja būt finansiāla ietekme līgumslēdzēja maksātnespējas gadījumā –, kā arī nepareizi aprēķināti avansi, kuri līgumslēdzējiem jāatmaksā Komisijai.

24.

25.

Palātas revīzijā konstatēja, ka budžeta atbalsta maksājumos ļoti bieži sastopamas skaitļos neizsakāmas kļūdas, kas radušās tāpēc, ka nav strukturētu un labi dokumentētu pierādījumu par maksājumu nosacījumu ievērošanu. Galvenais izskaidrojums ir tāds, ka pārstāvniecību sagatavotajos publisko finanšu pārvaldības novērtējuma ziņojumos nebija izskaidroti ne kritēriji, kurus jāpiemēro, novērtējot padarīto (proti, kādi pasākumi bija jāveic un kādi rezultāti jāsasniedz pārskata periodā) vai sasniegto, ne iemesli, kāpēc reformu programmu nevarēs īstenot saskaņā ar saņēmējvalsts plānu. Tomēr šādas kļūdas bija galvenokārt maksājumos, kas veikti saskaņā ar 9. EAF finansēšanas nolīgumiem (kuros nebija sniegta skaidra novērtēšanas sistēma), un budžeta atbalsta papildu maksājumos, kuri veikti no Neaizsargātības FLEX mehānisma un B budžeta (ārkārtas palīdzība), lai kompensētu pasaules finanšu krīzes radīto ietekmi uz sociālo jomu un tautsaimniecību, kā arī straujo pārtikas cenu kāpumu. Atskaitot vienu gadījumu, maksājumos saskaņā ar desmitā EAF finansēšanas nolīgumiem šādu kļūdu nebija (sk. 32. punktu).

25.

Lai šo uzlabojumu nostiprinātu un šādas kļūdas novērstu, Komisija atzīst, ka strukturētā pieeja jāstiprina vēl vairāk, lai parādītu sasniegumus, kas gūti valsts finanšu pārvaldībā. Tādēļ Komisija ir izstrādājusi pārskatītu sistēmu, lai pārraudzītu un ziņotu par progresu valsts finanšu pārvaldībā, galveno uzmanību pievēršot tam, kādi rezultāti ir sasniegti salīdzinājumā ar sākotnēji gaidīto. Pārskatītais formāts tika pabeigts 2010. gada jūnijā, un, balstoties uz valstu ziņojumiem, kuros šī pārskatītā pieeja tiks izmantota, tiks izvērtētas tiesības saņemt izmaksu par atlikušo laiku 2010. gadā un pēc tam. Ņemot vērā minētos apstākļus, Komisija sagaida, ka turpmākajās ticamības deklarācijās saistībā ar šo jautājumu tā spēs uzrādīt turpmāku uzlabojumu attiecībā uz skaitļos neizsakāmu kļūdu skaitu.

Attiecībā uz minētajiem ārkārtas instrumentiem (FLEX programmas Neaizsargātības (Vulnerability (V)) instrumentu un B asignējumiem) Komisija saglabāja stingru pieeju attiecināmības izvērtēšanā, kā to apliecina vairākas šādas programmas, kurās izmaksas netika veiktas.

26.

Sistēmu pārbaužu rezultāti ir apkopoti 2. pielikumā.

27.

Kā norādīts 3. punktā, EuropeAid uzdevums ir īstenot lielāko daļu ārējās palīdzības instrumentu (20), kurus finansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta un Eiropas Attīstības fondiem. Tāpēc, ja vien nav norādīts citādi, Palātas apsvērumi gan par pārraudzības un kontroles sistēmu efektivitāti, gan par ģenerāldirektora gada darbības pārskata un deklarācijas ticamību attiecas uz visu EuropeAid atbildības jomu.

28.

Palāta atzina, ka EuropeAid pārraudzības un kontroles sistēmas kopumā ir daļēji efektīvas.

28.

29.

Palāta pārbaudīja EuropeAid kredītrīkotāju veiktās ex ante pārbaudes un atzina, ka tās ir efektīvas.

30.

Palāta pārbaudīja pārstāvniecību kredītrīkotāju veiktās ex ante pārbaudes un atzina, ka tās daļēji efektīvi atklāj un labo kļūdas.

30.

31.

Projektu maksājumos Palāta konstatēja trūkumus izdevumu attiecināmības pārbaudēs, pieprasīto summu aprēķinos un attiecībā uz vajadzīgo apliecinošo dokumentu pieejamību.

32.

Attiecībā uz budžeta atbalstu Palātas veiktā revīzija apstiprināja uzlabojumus, ko tā atzīmēja 2008. finanšu gada pārskatā par Eiropas Attīstības fondiem (21). Desmitā EAF finansēšanas nolīgumi nodrošina skaidrāku pamatu vispārējo attiecināmības nosacījumu novērtēšanai. Saistībā ar publisko finanšu pārvaldības attiecināmības kritēriju finansēšanas nolīgumi atsaucas uz novērtēšanas sistēmām, par kurām ir vienojušās valdības, Komisija un citi līdzekļu piešķīrēji. Šajā sistēmā ir iekļauta arī darbības izvērtēšanas sistēmu, kura jāizmanto budžeta atbalsta kopējā ikgadējā pārskata sagatavošanā. Šādu sistēmu izmantošana, izvirzot prioritāros mērķus, sastādot grafikus vai izmantojamos informācijas avotus, atvieglo paveiktā dokumentētu un strukturētu izvērtēšanu un tādējādi veicina līdzekļu izmaksāšanas lēmumu caurskatāmību. Tomēr īpašie nosacījumi, kas saistīti ar maksājuma mainīgās daļas izmaksu atkarībā no rezultātiem, bieži vien nav pietiekami skaidri noteikti attiecībā pret rādītāju mērķvērtībām, avotiem, kas ļauj pārliecināties par atbilsmi šiem nosacījumiem, un aprēķina metodēm, un tas var negatīvi ietekmēt līdzekļu izmaksāšanas lēmumu caurskatāmību.

32.

Komisija atzīst, cik būtiski ir panākt tādu pašu skaidrību attiecībā uz konkrētiem nosacījumiem un izmaksu atkarībā no gūtajiem panākumiem. Vajadzības gadījumā Komisija mēģina oficiāli apspriest konkrētos Palātas minētos apsvērumus šajā saistībā, pārskatot attiecīgos finansēšanas nolīgumus. Tajā pašā laikā šim jautājumam lielāka uzmanība tiek veltīta EuropeAid salīdzinošās vērtēšanas procesā (kvalitātes atbalsta grupa), lai apsvērtu jaunas programmas.

33.

Vēl viens 2009. gadā konstatētais uzlabojums bija Komisijas ieviestie jaunie norādījumi par budžeta atbalstu nestabilām valstīm; tajos ir formulēti daži publisko finanšu pārvaldības sistēmas pamatelementi, kuri jānodrošina, lai valsts varētu saņemt budžeta atbalstu. Komisija uzlaboja arī finanšu ķēdi tādējādi, ka maksājumu apstiprināšanas procesā finanšu un darbību pārbaudes tiek veiktas loģiskākā secībā.

33.

34.

Palāta pārbaudīja pārstāvniecību īstenoto pārvaldību un pārraudzību un atzina, ka tā ir daļēji efektīva.

35.

Tāpat kā iepriekšējos gados Palāta konstatēja, ka lielākajai daļai valsts kredītrīkotāju saņēmējvalstīs pietrūkst administratīvās spējas, tāpēc pārbaudes bija slikti dokumentētas un neefektīvas. Pārstāvniecības bieži sniedz tehnisko palīdzību, lai šo spēju stiprinātu, taču rezultāti nereti ir ierobežoti vai nu tāpēc, ka valsts kredītrīkotāji neveic tiem uzticētos uzdevumus pienācīgi, vai tāpēc, ka resursi ir nepietiekami vai ir liela darbinieku mainība.

35.

36.

Arī tajās finanšu procedūrās un kontroles sistēmās, kuras ieviesa īstenotājorganizācijas un pārraudzītāji, Palāta konstatēja nepilnības:

36.

37.

Kopumā pārstāvniecības zināja par šīm nepilnībām un pilnībā nepaļāvās uz šiem kontroles mehānismiem, un tāpēc tās, piemēram, atkārtoti veica dažas pārbaudes, pieprasīja obligātas uz riska analīzi balstītas revīzijas vai izdevumu apstiprinājumu pārbaudes pirms projektu finansiālās slēgšanas vai arī pasūtīja tehniskas revīzijas par būvdarbu līgumiem to izpildes laikā. Tomēr pārstāvniecību rīcībā ir ierobežoti resursi, kas bieži vien kavē īstenot tādus pasākumus kā projektu uzraudzība uz vietas vai mācību organizēšana un atbalsta sniegšana projektu vadībā.

37.

38.

Palāta pārbaudīja EuropeAid centrālo dienestu īstenoto pārvaldību un pārraudzību un atzina, ka tā ir efektīva.

39.

Revīzijas, kuru izpildi saskaņā ar pamatnolīgumu uzdod veikt EuropeAid centrālie dienesti, sniedz vērtīgu informāciju par sistēmiskām nepilnībām projektu kontroles sistēmās un par potenciāli neattiecināmu izdevumu līmeni un veidu. Centrālie dienesti katru gadu analizē šo revīziju rezultātus un īstenotājorganizāciju līmenī veic pēcpārbaudes atkārtotajiem konstatējumiem; tie attiecas uz nepietiekamu dokumentāciju vai tās trūkumu un nepareizu iepirkuma procedūru izmantošanu. EuropeAid centrālie dienesti pašlaik izstrādā finanšu pārvaldības instrumentu kopumu, lai novērstu kļūdu cēloņus, paaugstinot īstenotājorganizāciju zināšanas un izpratni par finanšu pārvaldības noteikumiem. 2009. gadā EuropeAid centrālie dienesti veica 14 pārbaudes apmeklējumus. Turklāt par attiecīgajiem reģioniem atbildīgie direktorāti pēc savas iniciatīvas apmeklēja pārstāvniecības. Šie pasākumi sniedza noderīgas mācības un atbalstu, kā arī vērtīgus ieteikumus, kā uzlabot iekšējo kontroli pārbaudītajās pārstāvniecībās.

39.

40.

EuropeAid centrālie dienesti analizē ārējā atbalsta pārvaldības ziņojumus, ko pārstāvniecības sagatavo divas reizes gadā, un šī analīze liecina, ka atbalsta efektīvu īstenošanu parasti traucē lielā darbinieku mainība un grūtības atrast darbiniekus ar vajadzīgo pieredzi, īpaši nestabilajās valstīs. Daudzās vakances pārstāvniecībās ir iekļautas EuropeAid riska reģistrā kā būtisks risks 2010. gadā.

40.

41.

EuropeAid centrālie dienesti uzrauga ar atbilstību saistītos jautājumus, veicot darījumu ex post pārbaudes. 2009. gadā tie nolēma paplašināt šo pārbaužu tvērumu, lai iekļautu atbilstīgumu finansēšanas nolīgumiem un līgumu slēgšanas procedūrām; šīs izmaiņas stāsies spēkā 2010. gadā. Turklāt EuropeAid ir paredzējis 2010. gadā pārskatīt savu pieeju kopumā, lai izskatītu iespējas turpmāk pastiprināt šādu pārbaužu nozīmi un uzlabot efektivitāti gan attiecībā uz pakārtoto darījumu pareizības pārbaudi, gan attiecībā uz kredītrīkotāju veikto ex ante pārbaužu kvalitāti.

42.

Palāta atzina, ka ārējā revīzija bija efektīva attiecībā uz EuropeAid centrālajiem dienestiem, bet daļēji efektīva attiecībā uz pārstāvniecībām.

43.

Palātas veiktajā revīzijā tika konstatēts, ka 2009. gadā ārējo revīziju pārvaldība ir ievērojami uzlabojusies. Gada revīziju plāni tika sagatavoti, balstoties uz strukturētu riska novērtējumu, ko veica saskaņā ar EuropeAid pamatnostādnēm. Revīzijas veica paredzētajā laikā, un salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem konsolidētā revīziju plāna izpildes rādītāji ir uzlabojušies.

44.

Tika pienācīgi piemēroti jaunie revīzijas uzdevumi, kas pieņemti 2007. gada oktobrī, tādējādi veicinot standartizētāku revīzijas pieeju. Palātas pārbaudītajos gadījumos EuropeAid bija reaģējis uz revīzijas secinājumiem, īpaši saistībā ar neattiecināmu summu finansiālu korekciju, tai izmantojot līdzekļu piedziņu vai atskaitījumus no turpmākiem vai gala maksājumiem. Tomēr uzlabotie revīzijas uzdevumi 2009. gadā vēl pilnībā neapliecināja savu efektivitāti, jo daudzi galīgie revīzijas ziņojumi joprojām balstījās iepriekšējos revīzijas uzdevumos, kuri nav tik precīzi, īpaši attiecībā uz revīzijas atzinuma redakciju.

44.

45.

Vairākās jomās vēl ir nepieciešami uzlabojumi. Nepietiekamais darbinieku skaits pārstāvniecībās neļauj veikt uz riska analīzi balstītas revīzijas, un prioritāte tiek piešķirta obligāti veicamajām revīzijām. Tas negatīvi ietekmē arī revīzijas konstatējumu izskatīšanas ilgumu, tāpēc pastāv risks, ka neattiecināmi maksājumi var kļūt neatgūstami.

45.

EuropeAid 2009. gadā turpināja veikt pasākumus revīzijas jomā un 15 pārstāvniecībās rīkoja sešus EAF mācību kursus, kurus apmeklēja 180 pārstāvniecību darbinieki un 220 ārējie darbinieki (darbinieki no kredītrīkotāju birojiem, ministrijām, NVO un revīzijas uzņēmumiem, kā arī projektu vadītāji).

46.

CRIS Audit sistēma (revīzijas pārvaldības informācijas sistēma) ļāva palielināt EuropeAid spējas uzraudzīt revīzijas pasākumus, apkopot un analizēt revīzijas konstatējumus un ieteikumus, kā arī uz tiem reaģēt. Tomēr, tāpat kā iepriekšējos gados (22), kaut arī EuropeAid centrālie dienesti ir izsūtījuši atgādinājumus un ir atjauninājuši pamatnostādnes, ne visas pārstāvniecības laikus un pilnībā reģistrē datus; tas negatīvi ietekmē to apkopoto datu ticamību, kurus izmanto vadības informācijai, piemēram, revīzijas atzinumu būtību un neattiecināmo izdevumu īpatsvaru. Turklāt CRIS Audit sistēma ne vienmēr sniedz precīzus datus par revīziju izmaksām, un šī sistēma nav veidota tā, lai sniegtu informāciju par finanšu korekcijām, kuras veic pēc revīzijām. Tādējādi EuropeAid vēl neizmanto šā rīka potenciālu pilnībā, īpaši tam, lai nodrošinātu, ka biroja revīzijas stratēģija ir izmaksu ziņā efektīva.

46.

47.

Palāta novērtēja iekšējo revīziju kā daļēji efektīvu.

47.

48.

Iekšējās revīzijas nodaļa (IRN) darbojās atbilstoši mērķim sniegt ģenerāldirektoram pārliecību par riska pārvaldības, kontroles un iekšējo pārvaldības procesu efektivitāti un produktivitāti. Tomēr nodaļa nespēja darboties pilnībā, jo to ļoti iespaidoja apstākļi, kurus tā nevarēja ietekmēt, proti, nepietiekams darbinieku skaits, tostarp gandrīz gadu bija vakanta nodaļas vadītāja vieta. Tāpēc IRN nespēja pilnībā izpildīt 2009. gada darba plānu. Otrās pēcpārbaudes revīzijas ziņojumā par EuropeAid iekšējās revīzijas nodaļas pašnovērtējuma apstiprinājumu Komisijas iekšējais revīzijas dienests atkārtoti minēja, ka EuropeAid vadībai ir nepieciešams ilgs laiks, lai īstenotu IRN sniegtos ieteikumus.

49.

Komisijas vadības apliecinājumu pārbaužu rezultāti ir apkopoti 3. pielikumā .

50.

Gada darbības pārskats patiesi atspoguļo dažādu ieviesto pārraudzības un kontroles sistēmu piemērošanu un rezultātus. Tas ir skaidrs un informatīvs, īpaši tāpēc, ka tajā ir izmantoti kvantitatīvie rādītāji. Tajā ir norādīts, ka, ņemot vērā daudzgadu kontroles sistēmas koncepciju un tās darbības rezultātus, EuropeAid neuzskata, ka atlikušo kļūdu īpatsvars portfelī ir tāds, lai formulētu atrunu ģenerāldirektora ticamības deklarācijā (23). Tomēr nav sniegti apliecinoši dokumenti šāda apgalvojuma apstiprināšanai. Tā kā nebija pieejams viens no galvenajiem rādītājiem, ar kuru aplēš atlikušo kļūdu finansiālo ietekmi pēc visām īstenotajām ex ante un ex post pārbaudēm (24), EuropeAid nevar pierādīt, ka nepilnību un kļūdu finansiālā ietekme ir zem noteiktā būtiskuma sliekšņa.

50.

51.

Attiecībā uz 2009. finanšu gadu EuropeAid ģenerāldirektors pauda pamatotu pārliecību par to, ka esošās kontroles procedūras sniedz vajadzīgās garantijas par darījumu pareizību. Palātas veiktā revīzija šo apgalvojumu neapstiprina. Tās laikā konstatēja, ka EuropeAid sistēmas bija daļēji efektīvas un ka maksājumos kopumā bija būtiskas kļūdas; no EAF līdzekļiem veiktajos maksājumos būtisku kļūdu nebija, turpretī tajos, ko EuropeAid veica no Kopienu vispārējā budžeta ārējo attiecību un attīstības jomā, bija būtiskas kļūdas (25). Palāta uzskata, ka ģenerāldirektora deklarācijā un gada darbības pārskatā daļēji objektīvi novērtēta finanšu pārvaldības pareizība.

52.

Pamatojoties uz savu revīzijas darbu un saskaņā ar Finanšu regulu un galvenā grāmatveža pieņemtajiem noteikumiem, Palāta secina, ka EAF pārskati par 2009. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Eiropas Attīstības fondu finanšu stāvokli un to darbības rezultātus un naudas plūsmu minētajā datumā slēgtajā gadā. Palāta vērš uzmanību uz 17. un 18. punktā formulētajiem apsvērumiem par garantiju summām.

53.

Pamatojoties uz savu revīzijas darbu, Palāta secina, ka attiecībā uz 2009. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu:

54.

Kā minēts Revīzijas palātas 2008. gada pārskatā par EAF (26), EuropeAid ir izveidojis visaptverošu kontroles stratēģiju. 2009. gadā EuropeAid turpināja nozīmīgi uzlabot pārraudzības un kontroles sistēmu izveidi un ieviešanu, tomēr dažās jomās vēl ir nepilnības. Pamatojoties uz savu revīzijas darbu, Palāta secina, ka EuropeAid pārraudzības un kontroles sistēmas daļēji efektīvi nodrošināja maksājumu pareizību. Šādā kontekstā skatāmi turpmāk minētie ieteikumi:

54.

a)

saistībā ar plānoto visaptverošās kontroles stratēģijas pārskatīšanu EuropeAid vajadzētu izstrādāt galveno rādītāju atlikušo kļūdu finansiālās ietekmes aprēķināšanai pēc visām īstenotajām ex ante un ex post pārbaudēm, balstoties, piemēram, uz statistiski reprezentatīvu slēgto projektu paraugu;

a)

b)

šīs pārskatīšanas laikā EuropeAid būtu jānovērtē dažādu kontroles sistēmu efektivitāte izmaksu ziņā un jo īpaši darījumu ex post kontroles sistēma;

b)

c)

EuropeAid būtu jāpabeidz darbs pie finanšu pārvaldības instrumentu kopuma un par to jāinformē, lai izmantotu šos instrumentus bieži sastopamu kļūdu objektīvā riska novēršanā īstenotājorganizāciju, līgumslēdzēju un saņēmēju līmenī un lai tiem nodrošinātu pienācīgas zināšanas par finanšu pārvaldību un attiecināmības noteikumiem;

c)

d)

EuropeAid arī turpmāk jācenšas panākt, lai pārstāvniecības izsmeļoši un laikus reģistrētu datus CRIS Audit sistēmā;

d)

e)

CRIS Audit sistēmas koncepcija būtu jāmaina, lai tā sniegtu informāciju par galīgajiem neattiecināmajiem izdevumiem un par finanšu korekcijām, kas veiktas pēc revīzijas konstatējumu izskatīšanas kopā ar revidēto vienību.

e)

55.

Attiecībā uz budžeta atbalstu Palāta iesaka EuropeAid:

a)

nodrošināt, lai īpašajos nosacījumos, kas saistīti ar maksājuma mainīgās daļas izmaksu atkarībā no rezultātiem, būtu skaidri formulēti rādītāji, mērķi, aprēķina metodes un avoti, kas ļauj pārliecināties par atbilsmi šiem nosacījumiem;

a)

b)

nodrošināt, lai pārstāvniecību pārskati sniegtu strukturētus un dokumentētus pierādījumus par to, kā ir uzlabojusies publisko finanšu pārvaldība, sniedzot skaidrus kritērijus, kas jāpiemēro uzlabojumu novērtēšanai (piemēram, rezultāti, kas attiecīgā laika posmā jāsasniedz saņēmējvalsts valdībai), kritērijus, lai novērtētu, vai ir panākta virzība uz priekšu, un kādu iemeslu dēļ reformu programmu nevarēja īstenot saskaņā ar plānu.

b)