|
22.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 315/7 |
Tiesas (otrā palāta) spriedums 2007. gada 8. novembrī (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Gintec International Import-Export GmbH/Verband Sozialer Wettbewerb eV
(Lieta C-374/05) (1)
(Direktīvas 2001/83/EK un 92/28/EEK - Valsts tiesību akti, kas aizliedz reklamēt zāles trešo personu apgalvojumu vai loterijas izlozes veidā - Patērētāju aptaujas vispārēji pozitīvu rezultātu, kā arī ikmēneša loterijas izlozes izmantošana, kurā var iegūt paciņu produkta)
(2007/C 315/11)
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Bundesgerichtshof
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Gintec International Import-Export GmbH
Atbildētāja: Verband Sozialer Wettbewerb eV
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesgerichtshof — 87. panta 3. punkta un 90. panta j) apakšpunkta interpretācija Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvā 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 67. lpp.), kas ir grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/27/EK, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 136, 34. lpp.), kā arī 2. panta 3. punkta un 5. panta j) apakšpunkta interpretācija Padomes 1992. gada 31. marta Direktīvā 92/28/EEK par cilvēkiem paredzētu zāļu reklāmu (OV L 113, 13. lpp.) — Valsts tiesību akti, kas aizliedz reklamēt zāles, izmantojot nespeciālistu apgalvojumus vai loteriju — Patērētāju aptaujas vispārēji pozitīvu rezultātu, kā arī paciņas produkta ikmēneša loterijas izlozes izmantošana
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/27/EK, zāļu reklāmas jomā ir īstenota pilnīga saskaņošana, jo tajā ir skaidri uzskaitīti gadījumi, kādos dalībvalstis ir tiesīgas pieņemt noteikumus, kuros ir atkāpes no šajā direktīvā noteiktajām normām. Tādēļ minētā direktīva ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts valsts tiesību aktos nevar noteikt absolūtu un beznosacījuma aizliegumu zāļu reklāmā iedzīvotājiem izmantot trešo personu apgalvojumus, lai gan to izmantošanu saskaņā ar šo pašu direktīvu var ierobežot tikai to specifiskā satura vai to autoru statusa dēļ; |
|
2) |
|
|
3) |
atbildes uz pirmo un otro prejudiciālo jautājumu būtu tādas pašas, ja būtu piemērojami Padomes 1992. gada 31. marta Direktīvas 92/28/EEK par cilvēkiem paredzētu zāļu reklāmu noteikumi. |