20.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/15

1)

Atbilstoši tiesību normām, kas paredzētas 2. un 3. pantā (1), kas regulē attiecības starp dalībvalstu iestādēm un farmācijas uzņēmumiem — tādā nozīmē, ka valsts iestādēm tiek piešķirtas tiesības noteikt cenu vai tās palielinājumu noteiktām zālēm, balstoties uz informāciju, ko tai sniedz uzņēmumi, bet tikai tādā apmērā, kādu atzīst attiecīgā iestāde un tādējādi, pamatojoties uz vienošanos starp valsts iestādēm, kuru pienākums ir pārraudzīt izdevumus par zālēm, un uzņēmumiem — [šīs direktīvas] 4. panta 1. punkts par “zāļu vai noteiktu kategoriju zāļu cenas iesaldēšanu” cenu iesaldēšanu raksturo kā vispārēju pasākumu, kuru ir jāpārbauda, vismaz vienreiz gadā, lai noskaidrotu pamatojoties uz dalībvalstī pastāvošiem makroekonomiskiem apstākļiem.

Šī tiesību norma attiecīgajām valsts iestādēm paredz 90 dienu termiņu, kuru laikā tām ir jāpaskaidro, vai un kāda cenu paaugstināšana vai pazemināšana tiek apstiprināta.

Līdz ar to šī tiesa vēlas noskaidrot:

Vai šis noteikums daļā, kas attiecas uz “iespējamo cenas pazemināšanu”, ir interpretējams tādējādi, ka papildus vispārējiem visu vai atsevišķu kategoriju zāļu cenu iesaldēšanas līdzekļiem, var piemērot vēl vienu vispārēju līdzekli, kurš ļauj visu vai atsevišķu kategoriju zāļu cenu samazinājumu, vai arī “iespējamā cenas pazemināšana” jāinterpretē tādējādi, ka tā attiecas tikai uz tām zālēm, kuru cenas jau ir iesaldētas?

2)

Vai [Direktīvas 89/105] 4. panta 1. punkts tajā daļā, kurā ir paredzēta prasība par to, ka dalībvalstu attiecīgajām iestādēm cenu iesaldēšanas gadījumā vismaz vienreiz gadā ir jāveic pārbaudi, lai noskaidrotu, vai makroekonomiskie apstākļi attaisno tādu pašu cenu iesaldējumu turpmāk, ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja atbilde uz pirmo jautājumu ir tāda, ka cenas samazinājums ir pieļaujams, ir iespējams apstrīdēt šādu pasākumu vairāk nekā vienreiz vienā un tajā pašā gadā, kā arī darīt to atkārtoti gadījumā, ja tas notiek citos gados (sākot no 2002. gada līdz pat 2010. gadam)?

3)

Vai atbilstoši [Direktīvas 89/105/EK] iepriekš minētā 4. panta noteikumiem — interpretējot tos atbilstoši prasībām, kas noteiktas attiecībā uz galveno zāļu cenu uzraudzības pasākuma mērķi, atbilstoši kuram galvenais mērķis ir “veicināt veselības aizsardzību, nodrošinot patentētu zāļu adekvātu piedāvājumu par samērīgām cenām” un novērst to, lai “pasākumu nevienlīdzība var traucēt vai apgrūtināt zāļu tirdzniecību Kopienā” — ar Kopienu tiesībām ir saderīgi tādi pasākumi, kas atsaucas uz izdevumu ekonomisko vērtību, kuri balstās vairāk uz paredzēto nevis uz aprēķināto vērtību (jautājums attiecas uz abiem gadījumiem)?

4)

Vai vajadzībām, kas saistās ar zāļu izdevumu griestu ievērošanu, kurus katra dalībvalsts ir tiesīga noteikt pēc saviem ieskatiem, noteikti jābūt saistītām tikai ar zāļu izdevumiem, vai arī dalībvalstis pašas pēc saviem ieskatiem var ņemt vērā arī citus veselības izmaksu datus?

5)

Vai principi, kuri netieši izriet no Direktīvas [89/105/EK], attiecībā uz pārskatāmību un ieinteresēto uzņēmumu līdzdarbošanos tādu lēmumu pieņemšanā, ar kuriem tiek iesaldētas zāļu cenas vai tās tiek vispārēji samazinātas, jāinterpretē tādējādi, ka vienmēr un jebkuros apstākļos ir jānorāda izņēmums no noteiktās cenas (Direktīvas [89/105] 4. panta 2. punkts) un konkrētu pieteikuma iesniedzējas sabiedrības līdzdalības apmēru un no tā izrietošo vajadzību administratīvajām iestādēm minēt atteikuma iemeslus?