8.9.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/11

Prasība, kas celta 2007. gada 27. aprīlī — Eiropas Kopienu Komisija/Francijas Republika

(Lieta C-220/07)

(2007/C 211/21)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J.-P. Keppenne un M. Shotter)

Atbildētāja: Francijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt, ka, valsts tiesībās transponējot noteikumus par tādu uzņēmumu izraudzīšanos, kas var sniegt universālo pakalpojumu, Francijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek “universālā pakalpojuma” direktīvas 2002/22/EK (1) 8. panta 2. punkts, 12. un 13. pants, kā arī IV pielikums;

—	piespriest Francijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savā prasībā Komisija būtībā pārmet atbildētājai, ka tā ir nepareizi transponējusi Direktīvu 2002/22, jo Francijas tiesību aktos ir noteikts, ka kādu no universālā pakalpojuma daļām var uzticēt sniegt jebkuram uzņēmumam, kas šo pakalpojumu var sniegt visā valsts teritorijā. Šādā noteikumā nav ņemts vērā ne iepriekš minētās direktīvas 8. panta 2. punktā paredzētais nediskriminācijas princips, ne arī rentabilitātes un efektivitātes principi, kas izriet no tās 8., 12. un 13. panta, kā arī IV pielikuma, jo ar to a priori tiek izslēgti uzņēmumi, kuri universālo pakalpojumu nevar sniegt visā valsts teritorijā. Pati par sevi direktīva, protams, neizslēdz iespēju beigās izraudzīties tikai vienu uzņēmumu, kam uzticēt sniegt pakalpojumus visā valsts teritorijā, bet katrā ziņā tā uzliek dalībvalstīm pienākumu iepriekš īstenot atklātu procedūru atbilstoši direktīvas 8. panta 2. punktā paredzētajiem kritērijiem, lai nodrošinātu, ka iespējamā viena uzņēmuma izraudzīšanās būtu visefektīvākais un rentablākais risinājums.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) (OV L 108, 51. lpp.).