Apelācija, ko 2007. gada 25. jūnijā iesniedzis Petrus Kerstens par Civildienesta tiesas 2007. gada 25. aprīļa rīkojumu lietā F-59/06 Kerstens/Komisija

(Lieta T-222/07 P)

(2007/C 199/78)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Petrus J. F. Kerstens, Overijse (Beļģija) (pārstāvis — C. Mourato, advokāts)

Otra procesa dalībniece: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzībā prasītājs prasa atcelt Civildienesta tiesas rīkojumu, ar kuru kā acīmredzami nepieņemama tika noraidīta prasība, ar kuru prasītājs prasīja atcelt, pirmkārt, viņa karjeras attīstības ziņojumu par 2004. gadu, un, otrkārt, iecēlējinstitūcijas lēmumu, ar kuru tika noraidīta viņa sūdzība par minēto karjeras attīstības ziņojumu.

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam prasītājs izvirza trīs pamatus.

Pirmais pamats ir balstīts uz Tiesas Statūtu I pielikuma 7. panta 1. un 3. punkta pārkāpumu un minēto statūtu 20. panta pārkāpumu, kā arī uz procesa pārkāpumu, tādējādi aizskarot prasītāja intereses. Viņš uzsver, ka atsaukšanās uz Pirmās instances tiesas Reglamenta 111. pantu, kas tiesvedībā Civildienesta tiesā ir piemērojams mutatis mutandis un pamatojoties uz kuru tika izdots Apstrīdētais rīkojums, nevarēja notikt pēc procesuālo rakstu un apsvērumu apmaiņas, tas ir, ja tika piemērots parastais process. Šādos apstākļos prasītājs uzskata, ka Pirmās instances tiesa nevarēja lemt par nepieņemamību pirms mutvārdu procesa uzsākšanas.

Pakārtoti izvirzītais otrais pamats ir balstīts uz Pirmās instances tiesas Reglamenta 111. panta pārkāpumu un no tā izrietošu procesuālu pārkāpumu. Prasītājs uzskata, ka Apstrīdētais rīkojums nevarēja tikt izdots uz šīs tiesību normas pamata, neturpinot procesu un it īpaši bez procesa mutvārdu daļas, ja netika uzklausīts ģenerāladvokāts un ja izvirzītā nepieņemamība nav acīmredzama.

Pakārtoti vēl iepriekš pakārtoti minētajam pamatam trešais pamats ir balstīts uz iebilduma procesa pārkāpumu, jo Civildienesta tiesa netieši nosprieda, ka viens no atbildes rakstam uz repliku pievienotajiem pielikumiem bija pierādījums tam, ka tiesvedība šajā lietā bija nepieņemama, pirms prasītājam tika dota iespēja sniegt paskaidrojumus par šo dokumentu.