4.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/25

Apelācija, ko 2007. gada 14. jūnijā ierosinājusi Eiropas Kopienu Komisija par Pirmās instances tiesas (pirmā palāta) 2007. gada 29. marta spriedumu lietā T-366/00 Scott S. A, Francijas Republika/Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta C-290/07 P)

(2007/C 183/45)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — J. Flett, pārstāvis)

Pārējie lietas dalībnieki: Scott SA, Francijas Republika

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	pieņemt galīgo spriedumu par jautājumiem attiecīgajā apelācijā. Gadījumā, ja Tiesa uzskata, ka procesa gaita neatļauj pieņemt galīgo lēmumu par kādu no jautājumiem, Komisija attiecīgi lūdz Tiesu nosūtīt lietu atkārtotai izskatīšanai PIT;

—	piespriest atbildētājai segt savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies Komisijai tiesvedībā Tiesā un Pirmās instances tiesā; piespriest Francijas Republikai segt savus tiesāšanās izdevumus pašai.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmie četri apelācijas pamati attiecas uz pārsūdzētā sprieduma kļūdām tiesību piemērošanā attiecībā uz trešo pušu procesuālajām tiesībām un Komisijas procesuālajiem pienākumiem valsts atbalsta procesā:

pirmais apelācijas pamats attiecas uz Scott1999. gada 24. decembra papildus paskaidrojumu izslēgšanu no lietas materiāliem, kuri tika nosūtīti 13 mēnešus pēc noteiktā termiņa;

otrais apelācijas pamats attiecas uz apgalvojumu pārsūdzētajā spriedumā par to, ka Komisijai bija procesuāls pienākums Francijai vēlreiz atļaut iesniegt apstrīdētos izvērtējumus;

trešais apelācijas pamats attiecas uz apgalvojumu pārsūdzētajā spriedumā, ka Komisijai bija procesuāls pienākums dot Scott papildu iespēju iesniegt paskaidrojumus;

ceturtais apelācijas pamats attiecas uz apgalvojumu pārsūdzētajā spriedumā, ka Komisijai bija procesuāls pienākums izmantot “ekspertu ārpus iestādes”.

Attiecībā uz šiem jautājumiem Komisija apgalvo, ka pārsūdzētais spriedums nenosaka, kā arī nepiemēro atbilstīgu tiesisku kritēriju: vai Komisija pārkāpa būtisku procesuālu prasību. Turklāt pārsūdzētais spriedums nevarēja lemt par šiem jautājumiem tā kā Scott prasība nenorādīja uz jebkādiem šādiem atcelšanas pamatiem. Jebkurā gadījumā Komisija uzskata, ka tā nav pārkāpusi būtisku procesuālu prasību. Procesuālie noteikumi nenosaka nevienu no šāda veida prasībām; un pārsūdzētajam spriedumam nav pamata “piešķirt” šādas tiesības vai uzlikt šādus pienākumus, balstoties uz kļūdainiem pieņēmumiem, kuri noteikti pārsūdzētajā spriedumā. Visbeidzot, netika pārkāpta jebkāda būtiska procesuālā prasība:

Scott papildus paskaidrojumus, kas netika iekļauti, Francija atkārtoti iesniedza 2000. gada 21. februārī un tie tika iekļauti lietas administratīvajos materiālos, kā arī izvērtēti, pieņemot apstrīdēto lēmumu;

ņemot vērā četrus informācijas pieprasījumus, kā arī pieprasījumu sniegt informāciju, Komisijai nepastāvēja pienākums sniegt Francijai vēl vienu iespēju iesniegt apstrīdētos izvērtējumus;

Scott pastāvēja visas iespējas iesniegt paskaidrojumus, un it īpaši tad, kad tas sniedza atbildi, kas saistījās ar rīkojumu sniegt informāciju;

gan Francija, gan Scott pastāvēja visas iespējas veikt izvērtējumu attiecībā uz piešķiršanas datumu, bet nekad to neveica.

Apelācijas piektais līdz astotais pamats apkopo to, ko Komisija ērtības iesmelu dēļ definē kā “prelimināros jautājumus”, kas attiecas uz kļūdām tiesību piemērošanā, kuras pieļautas pārsūdzētajā spriedumā attiecībā uz to, ka Scott prasībā nebija norādīts jebkāds atcelšanas pamats attiecībā uz novērtējumu; Pirmās instances tiesas izskatīšanas kritērijiem (tiek apgalvots, ka Komisijai nav rīcības brīvības); pārsūdzētais spriedums balstās uz apgalvojumiem, nevis uz pierādījumiem; un uz apgriezto pierādīšanas pienākumu valsts atbalsta procedūrā un tiesvedībā Pirmās instances tiesā.

Apelācijas devītais un desmitais pamats attiecas uz būtiskām kļūdām tiesību piemērošanā saistībā ar ražotni.

Apelācijas devītais pamats attiecas uz metodi, kādā tika novērtēts valsts atbalsta apmērs pārskaitījumos materiālā veidā. Pretēji tam, ko nosaka pārsūdzētais spriedums, kurā nav veikta atklātā konkursa piešķiršanas datuma izvērtējums, Komisijai ir tiesības piemērot attiecīgajā vietā pastāvošo vērtību. Tas it īpaši bija pamatoti šajā gadījumā, jo ražotne tika piemērota Scott vajadzībām. Pārsūdzētā sprieduma pamatojums attiecībā uz apstrīdēto pārdošanas cenu pēc 11 gadiem balstās uz procesuālām neatbilstībām un citām kļūdām tiesību piemērošanā; un jebkurā gadījumā tas ir kļūdains pēc būtības.

Apelācijas desmitais pamats attiecas uz Komisijas kļūdām, piemērojot uz izmaksām balstītu metodi. Pārsūdzētā sprieduma secinājumi atkarīgi no apstrīdētajām procesuālajām nepilnībām un citām kļūdām tiesību piemērošanā. Komisijas paustais izmaksu aprēķins bija viszemākais iespējamais; un nav jebkāda pamata atcelt apstrīdēto lēmumu, balstoties uz to, ka valsts atbalsts varēja būt lielāks.

Apelācijas vienpadsmitais līdz trīspadsmitais pamats attiecas uz kļūdām tiesību piemērošanā pēc būtības attiecībā uz apstrīdēto zemes gabalu.

Apelācijas vienpadsmitais pamats attiecas uz Orleānas Padomes 1994. gada 27. maija protokolu, kas tika novērtēts kā “ļoti īss apkopojums bez detalizēta izskaidrojuma”.

Apelācijas divpadsmitais pamats attiecas uz metodi, ar kādu tika novērtēts valsts atbalsta apmērs pārskaitījumos materiālā izteiksmē, un tas ir līdzīgs devītajam apelācijas pamatam. Nepastāvot atbalsta piešķiršanas dienas apstiprinājumam vai atklātam konkursam, Komisijai ir tiesības piemērot attiecīgajā vietā pastāvošo vērtību. Tas it īpaši bija pamatoti šajā lietā, jo trešā zemes gabala iegāde tika pielāgota Scott vajadzībām. Pārsūdzētā sprieduma pamatojums attiecībā uz nodokļu revīziju ir atkarīgs no apstrīdētajām procesuālām neatbilstībām un citām kļūdām tiesību piemērošanā; un jebkurā gadījumā tas ir kļūdains pēc būtības.

Apelācijas trīspadsmitais pamats attiecas uz Komisijas kļūdām, piemērojot uz izmaksām balstītu metodi. Pārsūdzētā sprieduma secinājumi ir atkarīgi no apstrīdētajām procesuālajām nepilnībām un citām kļūdām tiesību piemērošanā. Komisijas izmaksu aprēķins bija viszemākais iespējamais, kā to apgalvoja gan Francija, gan Scott. Fakti un pierādījumi, kuri attaisno Komisiju ir: Piedāvājuma dokuments; apstrīdētais Galtier un Commissaire aux Apports izvērtējums; Orleānas Padomes 1994. gada 27. maija protokols; un trīs zemes gabalu iepirkšanas vidējā cena. Nepastāv pamats, lai atceltu apstrīdēto lēmumu, balstoties uz to, ka valsts atbalsts varēja būt lielāks.

Apelācijas četrpadsmitais pamats attiecas uz pieprasījumu sniegt informāciju, it īpaši saistībā ar apstrīdēto zemes gabalu, metodi, atbilstoši kurai tika aprēķināts valsts atbalsta apmērs, un attiecībā uz trīs zemes gabalu iepirkumiem. Tas ir procesuāls jautājums, bet tas tiek apskatīts nobeigumā, jo tas ir saistīts ar apelācijas trīspadsmito pamatu.

Ar apelācijas piecpadsmito pamatu Komisija pieprasa Tiesu atcelt pārsūdzēto spriedumu, jo Pirmā instances tiesa izkropļo tai iesniegtos nepārprotamos pierādījumus, it īpaši tādēļ, ka Pirmā instances tiesa ar savu pamatojumu aizvietoja apstrīdētajā lēmumā noteikto.