Prasība, kas celta 2007. gada 30. martā — Eiropas Kopienu Komisija/Polijas Republika

(Lieta C-170/07)

(2007/C 183/26)

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Hottiaux, K. Hermann)

Atbildētāja: Polijas Republika

Prasītājas prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

EKL 28. pants dalībvalstu starpā aizliedz importa kvantitatīvos ierobežojumus un citus pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību. Saskaņā ar Tiesas judikatūru, nepastāvot harmonizācijai “jebkurš dalībvalstu tiesiskais regulējums par tirdzniecību, kas tieši vai netieši, faktiski vai iespējami var traucēt Kopienas iekšējā tirdzniecībā, ir uzskatāms par pasākumu ar kvantitatīvajiem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību […]”.

Pasākums ar kvantitatīvajam ierobežojumam līdzīgu iedarbību pārkāpj EKL 28. pantu, ja tas nav attaisnojams, pamatojoties uz EKL 30. pantu vai atbilstoši Tiesas judikatūrai ar obligātiem vispārējo interešu iemesliem.

Komisija norāda, ka Polijas Ceļu satiksmes likums [Prawo o ruchu drogowym] paredz tehnisko apskati transportlīdzekļiem pirms to sākotnējās reģistrācijas Polijā. Tā kā jaunie transportlīdzekļi ir atbrīvoti no šī pienākuma, praksē tikai no citām dalībvalstīm ievestie lietotie transportlīdzekļi pirms to reģistrācijas Polijā ir pakļauti obligātajai tehniskajai apskatei. Tādējādi šī prasība ir pasākums, kas diskriminē no citām valstīm ievestos transportlīdzekļus salīdzinājumā ar vietējiem transportlīdzekļiem. Turklāt šo secinājumu apliecina tas, ka Polijas iestādes ir noteikušas tehniskajai apskatei lielu nodevu, kas ir gandrīz divreiz lielāka nekā nodeva par tādas pašas kategorijas vietējā transportlīdzekļa regulāro apskati. Sakarā ar Komisijas viedokli, Polijas iestādes nav minējušas nevienu tiesisku pamatojumu šādai nošķiršanai. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru valsts tiesību normas, saskaņā ar kurām ievestajām precēm tiek noteiktas papildus izmaksas salīdzinājumā ar atbilstošām valstī apgrozībā esošām precēm, EKL 28. panta nozīmē ierobežo tirdzniecību Kopienā.

Lai attaisnotu šādu pasākumu, attiecīgajai dalībvalstij ir jāpierāda, ka tas ir nepieciešams un samērīgs sasniedzamajam mērķim. Saskaņā ar EKL 30. pantu pasākumus nedrīkst piemērot dalībvalstu tirdzniecībā kā patvaļīgas diskriminācijas vai tirdzniecības slēptas ierobežošanas līdzekļus.

Šajā sakarā Komisija atzīst, ka apstāklis, ka transportlīdzeklis kopš pēdējās tehniskās apskates ir izmantots uz publiskajiem ceļiem, ar mērķi aizsargāt cilvēku veselību un dzīvību var attaisnot apskati, kas tiek veikta pirms transportlīdzekļa reģistrācijas un ar ko tiek konstatēts, ka transportlīdzeklis nav bijis iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā un ir labā tehniskā stāvoklī. Tādēļ dalībvalstis var noteikt transportlīdzekļiem pirms to reģistrācijas tehnisko apskati, tomēr tikai ar nosacījumu, ka šāda prasība neietver patvaļīgu diskrimināciju, t.i., ja tas skar gan no citām valstīm ievestos transportlīdzekļus, gan vietējos transportlīdzekļus, kas atrodas šādā pašā situācijā. Turpretim, ja pie tādiem pašiem nosacījumiem valsts tiesību normas neparedz tehnisko apskati vietējiem transportlīdzekļiem, kuri pieteikti reģistrācijai, salīdzinājumā ar transportlīdzekļiem, kuri ir ievesti no citām dalībvalstīm, šādas normas tad ir uzskatāmas par patvaļīgi diskriminējošām.

Turklāt Komisija uzskata, ka Polijas tiesību normas, kas ierobežo tirdzniecību Kopienā, nevar attaisnot ar cilvēku veselības un dzīvības aizsardzību, jo tās pārkāpj nepieciešamības un samērīguma priekšnoteikumu.

Pirmkārt, ja kādā dalībvalstī transportlīdzeklis ir izgājis tehnisko apskati, tad Padomes Direktīvas 96/96/EK 3. panta 2. punktā noteiktais līdzvērtīguma un savstarpējās atzīšanas princips uzliek par pienākumu visām dalībvalstīm atzīt izsniegto sertifikātu tā, it kā tās pašas to būtu izdevušas. Komisijai jānoraida Polijas iestāžu arguments, ka citā dalībvalstī veiktā, regulārā tehniskā apskate nav nebūtiska. Komisija uzskata, ka atzīme reģistrāciju apliecinošajos dokumentos, ka transportlīdzeklis ir noņemts no uzskaites, nepadara nederīgas visas tehniskās apskates un citus pierādījumus par tā tehnisko stāvokli, vēl jo vairāk, ja transportlīdzekļa noņemšanai no uzskaites nav nekāds sakars ar tās tehnisko stāvokli. Otrkārt, saistībā ar ceļu satiksmes drošības aizsardzību samērīgāka būtu selektīva apskate, jo tā skartu tikai tos no citām dalībvalstīm ievestos transportlīdzekļus, attiecībā uz kuriem ir pamats pieņemt, ka tie ir bīstami ceļu satiksmes drošībai vai videi. Treškārt, Komisija nepiekrīt Polijas valdības viedoklim, ka tehniskā apskate ir nepieciešama transportlīdzekļu identificēšanai un cīņai ar noziedzību. Komisija uzskata, ka nav nepieciešama pilnīga tehniskā apskate, kuras izmaksas ir gandrīz divreiz lielākas nekā regulārās tehniskās apskates izmaksas, lai noteiktu transportlīdzekļa kategoriju, apakškategoriju, paredzēto izmantošanu vai tipu. Šie dati parasti jau ir ietverti transportlīdzekļa dokumentos, kas tiek iesniegti Polijas reģistrācijas iestādēm. Ceturtkārt, Komisija noraida Polijas iestāžu argumentus saistībā ar Vīnes konvenciju. Komisija uzskata, ka atbilstoša normatīvā regulējuma trūkums starptautiskā līmenī neietekmē Polijas Republikas pienākumus pret Kopienu.