9.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 129/3


Apelācija, ko 2007. gada 21. februārī ierosinājis Angel Angelidis par Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2006. gada 5. decembra spriedumu lietā T-416/03 Angelidis/Eiropas Parlaments

(Lieta C-103/07 P)

(2007/C 129/04)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Angel Angelidis (pārstāvis — E. Boigelot, avocat)

Cits lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

apelāciju atzīt par pieņemamu un pamatotu un tādējādi

atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2006. gada 5. decembra spriedumu lietā T-416/03 Angelidis/Parlaments;

iztiesāt prāvu, apmierinot sākotnējo prasītāja prasību lietā T-416/03:

atcelt Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra 2003. gada 4. marta lēmumu par prasītāja novērtējuma ziņojuma par 2001. gadu galīgu pieņemšanu;

atcelt minēto lēmumu attiecībā uz 2001. gadu;

noteikt zaudējumus par nodarīto morālo kaitējumu un apdraudējumu karjerā gan būtisko kļūdu, gan arī ievērojami novēlotās minētā ziņojuma par 2001. gadu sagatavošanas dēļ, tādējādi radot īpašas neērtības, ex aequo et bono EUR 20.000 apmērā, tos palielinot vai samazinot tiesvedības laikā;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Pirmās instances tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktu.

Pamati un galvenie argumenti

Ar savu apelācijas sūdzību prasītājs būtībā pārmet Pirmās instances tiesai, ka tā ir pieļāvusi vairākas kļūdas Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu 26. un 43. panta, kā arī vispārīgo noteikumu par šo Civildienesta noteikumu pantu īstenošanu interpretācijā. Šīs kļūdas galvenokārt attiecas uz Pirmās instances tiesas veiktu plašu vērtējumu saistībā ar šauri skatāmiem gadījumiem, kuros var atkāpties no noteikuma, atbilstoši kuram novērtējuma ziņojuma vērtēšana un apstiprināšana ir jāveic diviem dažādiem novērtētā ierēdņa hierarhijas locekļiem, un Pirmās instances tiesas pieņēmumu par nepieciešamības konsultēties ar tieši — salīdzinājumā ar šo ierēdni — augstākstāvošu ierēdni neesamību. Šo divu aspektu kontekstā apstrīdētajā spriedumā ir vērojama virkne trūkumu Pirmās instances tiesas sniegtajā pamatojumā, ar ko tādējādi nepareizi tika novērtēti vairāki prasītāja iesniegtie pierādījumi.