26.5.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 117/11

Apelācija, ko 2007. gada 6. martā ierosinājusi Raiffeisen Zentralbank Österreich AG par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2006. gada 14. decembra spriedumu apvienotajās lietās no T-259/02 līdz T-264/02 un T-271/02, Raiffeisen Zentralbank Österreich AG u.c./Eiropas Kopienu Komisija, kas attiecas uz lietu T-259/02

(Lieta C-133/07 P)

(2007/C 117/18)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Raiffeisen Zentralbank Österreich AG (pārstāvji — S. Völcker un G. Terhorst, advokāti)

Cits lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Pirmās instances tiesas 2006. gada 14. decembra spriedumu apvienotajās lietās T-259/02 — T-264/02 un T-271/02 (1), daļā, kurā ir noraidīta RZB prasība;

—	atcelt Komisijas 2002. gada 11. jūnija Lēmuma ((C2002)2091 galīgā redakcija) 3. punktu daļā, kas attiecas uz RZB;

—	pakārtoti — atbilstoši Tiesas vērtējumam samazināt naudas sodu, kas RZB ir uzlikts apstrīdētā lēmuma 3. punktā;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pieņemot, ka vienīgi no tā, ka banku apspriedes notiek dalībvalsts teritorijā, Komisija var secināt, ka tās var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi EKL 81. pantu.

Pirmās instances tiesa, pieļaujot tiesību kļūdu, banku apspriedes uzskatīja par “īpaši smagu pārkāpumu ”naudas sodu aprēķināšanas vadlīniju nozīmē. Tā ir nepareizi piemērojusi vadlīnijās minētos pārkāpuma smaguma kritērijus (pārkāpuma būtība, konkrētās sekas tirgū, attiecīgā tirgus teritorijas apmērs), nav ņēmusi vērā Komisijas vajāšanas pasākumu selektivitāti un noslēgumā nav veikusi tās prasīto visu viedokļu kopējo izvērtēšanu.

Pirmās instances tiesa, pieļaujot tiesību kļūdu, visas Raiffeisen grupas tirgus daļas ir pieskaitījusi RZB. Turklāt tā nepareizi pārbaudīja tikai “acīmredzamu ”nevienlīdzību attiecībā pret citām bankām. Pilnīgai pieskaitīšanai nebija nepieciešamā tiesiskā pamatojuma.

Pirmās instances tiesa nepareizi no tiesību viedokļa novērtēja RZB sadarbību. Tā piemēroja “būtiskas virsvērtības ”kritēriju, pārkāpjot atpakaļejošas iedarbības aizliegumu, neņēma vērā to, ka RZB dažāda veida sadarbība bija brīvprātīga, tā nepareizi vadījās no tā, ka attiecībā uz sadarbības nozīmi pierādīšanas pienākums ir apvērsts, nepieļaujamā veidā noraidīja Kopējo faktu aprakstu kā nederīgu sadarbības formu, un kļūdaini neatzina par sadarbību RZB piekrišanu tam, ka norunām ir konkurencei pretējs mērķis.

(1) OV C 331, 29. lpp.