28.4.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/47

Prasība, kas celta 2007. gada 26. februārī — E.ON Ruhrgas un E.ON Földgáz Trade/Komisija

(Lieta T-57/07)

(2007/C 95/95)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: E.ON Ruhrgas International AG, Esene (Vācija), un E.ON Földgáz Trade Zrt., Budapešta (Ungārija) (pārstāvji — G. Wiedemann un T. Lübbig, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—

atcelt Eiropas Kopienu Komisijas 2006. gada 19. decembraE.ON Ruhrgas International AG adresētā lēmuma lietā M.3696 — E.ON/MOL (dokuments Nr. *30783) 1. lapaspuses apakšā ietverto 4. punktu un atcelt Eiropas Kopienu Komisijas 2007. gada 16. janvāra arī E.ON Ruhrgas International AG adresēto lēmumu lietā M.3696 — E.ON/MOL (dokuments Nr. *924);

—	piespriest Komisijai atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus šajā lietā.

Pamati un galvenie argumenti

2005. gada 21. decembra lēmumā Komisija atzina prasītājas E.ON Ruhrgas International AG veiktu divu Ungāru gāzes sabiedrību pārņemšanu par saderīgu ar kopējo tirgu un Eiropas Ekonomikas zonas līguma darbību ar nosacījumu, ka prasītāja ievēros noteiktus nosacījumus un pienākumus.

Kā vienu no pienākumiem prasītāja E.ON Ruhrgas International AG uzņēmās organizēt un ieviest gāzes padeves sistēmu Ungārijas tirgū. Sākotnējā izsoles cena bija jānosaka 95 % apmērā no vidējām novērtētājām gāzes izmaksām ar nosacījumu, ka kopējie zaudējumi, kas prasītājām var rasties tāpēc, ka galīgā izsoles cena noteikta zemāk par novērtētājām vidējām gāzes izmaksām, nepārsniedz 26 miljonus EUR.

Apstrīdētajās vēstulēs Komisija norādīja, ka prasītāju zaudējumi konkrētā izsolē ir jāatskaita no prasītāju peļņas citās izsolēs. Prasītājas to apstrīd un uzskata, ka zaudējumi, kas rodas gāzes padeves izsolēs, nav jāatskaita no potenciālās peļņas, kas nākotnē var tikt gūta izsolēs.

Prasības pamatojumā prasītājas izvirza divus juridiskus pamatus.

Pirmkārt, prasītājas apgalvo, ka Komisijai nav juridiska pamata palielināt finansiālo nastu un tādējādi vēlāk mainīt juridiskos pienākumus, kas izriet no Komisijas 2005. gada 21. decembra lēmuma.

Otrkārt, prasītājas apgalvo, ka ir pārkāpts Komisijas Reglaments (1), jo abu apstrīdēto vēstuļu saturu nav apsprieduši visi Komisijas locekļi, kā arī Komisijas ģenerāldirektorāts nav atbilstoši pilnvarots saskaņā ar minētā reglamenta 14. pantu.

(1) OV 2000, L 308, 26. lpp., ar grozījumiem.