Apelācija, ko 2007. gada 27. februārī ierosinājušas Fédération nationale des syndicats d'exploitants agricoles (FNSEA), Fédération nationale bovine (FNB), Fédération nationale des producteurs de lait (FNPL) un Jeunes agriculteurs (JA) par Pirmās instances tiesas (pirmā palāta) 2006. gada 13. decembra spriedumu apvienotajās lietās T-217/03 un T-245/03 FNCBV u.c./Komisija

(Lieta C-110/07 P)

(2007/C 95/51)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Fédération nationale des syndicats d'exploitants agricoles (FNSEA), Fédération nationale bovine (FNB), Fédération nationale des producteurs de lait (FNPL), Jeunes agriculteurs (JA) (pārstāvji — V. Ledoux un B. Néouze, avocats)

Pārējie lietas dalībnieki: Fédération nationale de la coopération bétail et viande (FNCBV), Eiropas Kopienu Komisija, Francijas Republika

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirza četrus pamatus. Pirmajā pamatā apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Pirmās instances tiesa ir sagrozījusi pierādījumus, kas tai iesniegti izvērtēšanai, jo tā nav ņēmusi vērā divus būtiskus dokumentus, kas pierāda 2001. gada 24. oktobra nolīguma neturpināšanu ilgāk par tā paša gada 30. novembri. Otrajā pamatā apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Pirmās instances tiesa nav ievērojusi Kopienu tiesības un Tiesas pastāvīgo judikatūru, nospriežot, ka Komisija nav pārkāpusi tiesības uz aizstāvību, paziņojumā par iebildumiem nenorādot, ka tā naudas sodu apmēru aprēķinās, ņemot vērā apelācijas sūdzības iesniedzēju — federāciju biedru kopējo apgrozījumu. Trešajā pamatā apelācijas sūdzības iesniedzējas atsaucas uz Regulas Nr. 17/62 15. panta 2. punkta pārkāpumu, jo Pirmās instances tiesa, lai izdarītu secinājumu, ka apelācijas sūdzības iesniedzējām — federācijām uzliktie naudas sodi nepārsniedz šajā normā noteikto 10 % robežu no apgrozījuma, ņēma vērā šo federāciju biedru kopējo apgrozījumu, lai gan šajā gadījumā nebija izpildīti judikatūrā noteikti precīzi un objektīvi nosacījumi. Visbeidzot, ceturtajā pamatā apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo principa “non bis in idem”un samērīguma principa pārkāpumu, jo Pirmās instances tiesa katrai federācijai esot noteikusi atsevišķu naudas sodu, kurā ņemts vērā to kopējo biedru kopējais apgrozījums. Saskaņā ar apelācijas sūdzības iesniedzēju teikto šajā gadījumā varēja tikai vienai federācijai var uzlikt sodu, kurā ņemta vērā visu apelācijas sūdzības iesniedzēju — federāciju kopējo biedru finansiālā kapacitāte.