24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/37

Apelācija, ko 2006. gada 22. decembrī ierosinājis Eiropas Izglītības fonds par Civildienesta tiesas 2006. gada 26. oktobra spriedumu lietā F-1/05 Landgren pret Eiropas Izglītības fondu

(Lieta T-404/06 P)

(2007/C 42/64)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Eiropas Izglītības fonds, Turīna (Itālija) (pārstāvis — G. Vandersanden, advokāts)

Pretējā puse procesā: Pia Landgren

Prasītāja prasījumi:

—	atzīt šo apelāciju par pieņemamu un pamatotu;

—

tāpēc atcelt Civildienesta tiesas 2006. gada 26. oktobra spriedumu lietā F-1/05 Landgren/Eiropas Izglītības fonds [“Fonds”], par ko ir šī apelācija, un tādējādi atzīt, ka 2004. gada 25. jūnija lēmums, ar ko atbildētāja ir atlaista no darba, ir prettiesisks, kā rezultātā nav juridiska pamata saņemt kompensācijas;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, to skaitā segt savus tiesāšanās izdevumus Civildienesta tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Ar 2006. gada 26. oktobra spriedumu, kuru atcelt ir lūgts šajā apelācijas sūdzībā, Civildienesta tiesa ir atcēlusi Eiropas Izglītības fonda 2004. gada 25. jūnija lēmumu, ar ko ir lauzts Landgrēnas [Landgren] beztermiņa pagaidu darbinieka līgums un lietas dalībnieki ir aicināti vienoties par finansiālu kompensāciju sakarā ar lēmuma prettiesiskumu.

Pamatojot lūgumu atcelt minēto spriedumu, Fonds izvirza divus pamatus; pirmais pamats ir balstīts uz to, ka nav ievērots pienākuma norādīt pamatojumu apjoms. Prasītājs apelācijas instancē apgalvo, ka nav nekāda juridiska pamata atbildētājas pienākumam pamatot lēmumu par pagaidu darbinieka atlaišanu no darba un — tā kā apstrīdētajā spriedumā ir konstatēts pretējais, minētais spriedums ir pretrunā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (1) (PDNK) 47. pantu un judikatūru par šīs normas piemērošanu. Turklāt prasītājs apelācijas instancē norāda, ka apstrīdētais spriedums ir kļūdaini balstīts uz nolīgumiem un vienošanām, kas nav piemērojami attiecībās starp iestādēm un to darbiniekiem. Prasītājs apelācijas instancē arī norāda, ka apstrīdētajā spriedumā ir pretruna starp formālo prasību norādīt pamatojumu un ieinteresētās personas tiesībām zināt lēmuma par atlaišanu no darba pamatojumu.

Saistībā ar otro pamatu prasītājs apelācijas instancē norāda, ka apstrīdētajā spriedumā ir ietverta juridiska kļūda, pirmkārt, sakarā ar faktu sagrozīšanu un, otrkārt, sakarā ar to, ka nav ievērotas vispārējās intereses, jo minētajā spriedumā ir kļūdaini izvērtēti fakti, par kuriem Landgrēna tika informēta un kas ir lēmuma par atlaišanu pamatojums.

(1) Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība (PDNK) ir paredzēta ar 3. pantu Padomes 1968. gada 29. februāra Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus, kā arī PDNK (OV L 56, 1. lpp.).