|
24.2.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 42/14 |
Apelācija, ko 2006. gada 20. decembrī ierosinājusi Eiropas Kopienu Komisija par Pirmās instances tiesas (pirmā palāta) 2006. gada 27. septembra spriedumu lietā T-153/04 Ferriere Nord SpA pret Eiropas Kopienu Komisiju
(Lieta C-516/06 P)
(2007/C 42/23)
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — V. Di Bucci un F. Amato, pārstāvji)
Cits lietas dalībnieks: Ferriere Nord SpA
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi
|
— |
atcelt apelācijā pārsūdzēto spriedumu, jo tajā par pieņemamu atzīta prasība atcelt tiesību aktu, ko cēla Ferriere Nord, apstrīdot Komisijas 2004. gada 5. februāra vēstuli un tās 2004. gada 13. aprīļa faksu; |
|
— |
atzīt par nepieņemamu un tādējādi noraidīt Ferriere Nord celto prasību, apstrīdot strīdīgos aktus; |
|
— |
piespriest Ferriere Nord atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tiesāšanās izdevumus pirmajā instancē. |
Pamati un galvenie argumenti
Tiktāl, ciktāl ar Pirmās instances tiesas 2006. gada 27. septembra spriedumu lietā T-153/04 Ferriere Nord SpA/Komisija tiek atzīta par pieņemamu pirmajā instancē celtā prasība, ar šo spriedumu tiek pārkāpts EKL 230. panta 1. punkts, lasot to kopā ar EKL 249. pantu, jautājumā par jēdziena “akts, kuru var apstrīdēt”, interpretāciju, šajā spriedumā netiek norādīts pamatojums vai tajā ir norādīts nepareizs pamatojums, un tas ir prettiesisks, jo Pirmās instances tiesas kompetencē nav izskatīt attiecīgo jautājumu.
Pirmās instances tiesa nepamatoja, ka apstrīdētie akti radīja tādas juridiski saistošas sekas, kas var ietekmēt prasītāja pirmajā instancē intereses, tādējādi radot nozīmīgas izmaiņas tā juridiskajā stāvoklī. Tāpat Pirmās instances tiesa pamatoja savu atzinumu par pieņemamību ar nepamatotu pieņēmumu, ka tiesiskuma prezumpcija ir attiecināma uz strīdīgajiem aktiem pirmajā instancē. Visbeidzot, Pirmās instances tiesa pārsniedza tai ar Līgumu piešķirtās pilnvaras.