27.1.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 20/6

1)

Vai dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma atteikums pilnā apmērā apmierināt farmaceitisko produktu vairumtirgotāju pasūtījumus, ar mērķi ierobežot attiecīgo uzņēmumu eksporta darbības un tādējādi samazināt zaudējumus, kas tam rodas saistībā ar paralēlo importu, per se ir ļaunprātīga stāvokļa izmantošana EKL 82. panta izpratnē? Vai šī jautājuma risinājumu iespaido apstāklis, ka paralēlā tirdzniecība ir ļoti ienesīga vairumtirgotājiem, tā kā valsts iejaukšanās rezultātā Eiropas Kopienu līmenī pastāv cenu atšķirības, proti, tādēļ, ka farmaceitisko produktu tirgus neatrodas pilnībā atvērtas konkurences apstākļos, bet gan ir raksturojams kā tirgus, kurā lielā mērā pastāv valsts iejaukšanās. Visbeidzot, vai attiecīgās valsts iestādes konkurences jomā var piemērot Kopienu konkurences tiesības tādā pat veidā attiecībā uz tādiem tirgiem, kas darbojas konkurences apstākļos un tirgiem, kuros konkurence ir izkropļota valsts iejaukšanās dēļ?

2)

Kā ir jāizvērtē iespējamais ļaunprātīgās izmantošanas gadījums, ja Tiesa nolemj, ka paralēlās tirdzniecības ierobežojums iepriekš minēto iemeslu dēļ ne vienmēr ir ļaunprātīga darbība, ko veic uzņēmums, kas atrodas dominējošā stāvoklī?

2.1

Vai ir atbilstīgi piemērot kritēriju saistībā ar procentuālo apjomu, par kādu tiek pārsniegts parastais patēriņš valstī, un/vai zaudējumiem, kas rodas dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam, ņemot vērā tā kopējo apgrozījumu un kopējos ienākumus? Gadījumā, ja atbilde ir apstiprinoša, kādā veidā ir jānosaka šī procentuālā apjoma apmērs un nodarīto zaudējumu kopsumma, kas sastāv no procentuālā apgrozījuma un no kopējiem ienākumiem, kuri rodas, veicot rīcību, kas ir uzskatāma par ļaunprātīgu rīcību?

2.2

Vai ir jāpiemēro pieeja, kas balstās uz iesaistīto interešu izvērtēšanu [līdzsvaru] un, apstiprinošas atbildes gadījumā, kādas intereses ir jāņem vērā saistībā ar šo līdzsvaru?

Precīzāk:

2.3

Kādi papildu kritēriji un nosacījumi ir uzskatāmi par atbilstīgiem šajā gadījumā?