Uzstājās Carlos Carnero González par Spānijas fotogrāfa Emilio Fernández Morenatti nolaupīšanu Gazā.

2. Debates par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem (paziņošana par iesniegtajiem rezolūcijas priekšlikumiem)

Saskaņā ar Reglamenta 115. pantu turpmāk minētie deputāti vai politiskās grupas iesniedza pieprasījumus organizēt debates par šādiem rezolūcijas priekšlikumiem.

Padomes pieprasījums piemērot steidzamības procedūru (Reglamenta 134. pants):

Šo punktu iekļāva balsošanas laikā, kas notiks ceturtdien, 2006. gada 26. oktobrī plkst. 11.30.

Termiņš grozījumu iesniegšanai plenārsēdē ir noteikts trešdien, 2006. gada 25. oktobrī plkst. 10.00.

Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja un politisko grupu priekšsēdētāju deklarācijas 1956. gada Ungārijas revolūcijas piemiņai.

Josep Borrell Fontelles, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs, Hans-Gert Poettering (PPE-DE grupas priekšsēdētājs), Martin Schulz (PSE grupas priekšsēdētājs), Bronisław Geremek ALDE grupas vārdā, Daniel Cohn-Bendit (Verts/ALE grupas priekšsēdētāja biedrs), Francis Wurtz (GUE/NGL grupas priekšsēdētājs), Cristiana Muscardini (UEN grupas priekšsēdētāja biedre), Johannes Blokland IND/DEM grupas vārdā un Luca Romagnoli, pie grupām nepiederošs deputāts, sniedza paziņojumus.

Rezolūcijas priekšlikumi, kas saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu ir iesniegti debašu noslēgumā:

Mutisks jautājums (O-0098/2006), ko uzdeva Jan Andersson un Karin Jöns EMPL komitejas vārdā Komisijai: Krūts vēža slimnieču reintegrācija darba tirgū un sociālo fondu izmantošana turpmākai medicīnas speciālistu sagatavošanai krūts vēža ārstēšanā (B6-0433/2006).

Mutisks jautājums (O-0101/2006), ko uzdeva Karl-Heinz Florenz un Karin Jöns ENVI komitejas vārdā Komisijai: Situācija saistībā ar krūts vēža agrīnu atklāšanu un ārstēšanu paplašinātajā Eiropas Savienībā (B6-0434/2006).

Mutisks jautājums (O-0116/2006), ko uzdeva Anna Záborská un Karin Jöns FEMM komitejas vārdā Komisijai: Eiropas Parlamenta 2003. gada 5. jūnija rezolūcijas par krūts vēzi Eiropas Savienībā pārraudzība (B6-0436/2006).

Karin Jöns, Jan Andersson, Karl-Heinz Florenz un Anna Záborská (autori) izvērsa mutiskos jautājumus.

Markos Kyprianou (Komisijas loceklis) un Vladimír Špidla (Komisijas loceklis) atbildēja uz jautājumiem.

Uzstājās: John Bowis PPE-DE grupas vārdā, Stephen Hughes PSE grupas vārdā, Elizabeth Lynne ALDE grupas vārdā, Hiltrud Breyer Verts/ALE grupas vārdā, Adamos Adamou GUE/NGL grupas vārdā, Liam Aylward UEN grupas vārdā, Urszula Krupa IND/DEM grupas vārdā, Irena Belohorská, pie grupām nepiederoša deputāte, Cristina Gutiérrez-Cortines, Dorette Corbey, Anneli Jäätteenmäki, Satu Hassi, Ilda Figueiredo, Jean-Claude Martinez, Françoise Grossetête, Anne Ferreira, Marian Harkin, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Karin Scheele, Lissy Gröner, Edite Estrela, Britta Thomsen, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Marta Vincenzi, Karin Jöns, Markos Kyprianou un Vladimír Špidla.

Rezolūcijas priekšlikums, kas saskaņā ar Reglamenta 108. panta 5. punktu ir iesniegts debašu noslēgumā:

Ieteikums otrajam lasījumam par Padomes kopējo nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemto lēmumu par atbalsta programmas izveidi Eiropas audiovizuālajā sektorā (MEDIA 2007) [06233/2/2006 — C6-0271/2006 — 2004/0151(COD)] — Kultūras un izglītības komiteja.

Uzstājās: Marie Panayotopoulos-Cassiotou PPE-DE grupas vārdā, Marianne Mikko PSE grupas vārdā, Alfonso Andria ALDE grupas vārdā, Helga Trüpel Verts/ALE grupas vārdā, Seán Ó Neachtain UEN grupas vārdā, Thomas Wise IND/DEM grupas vārdā, Tadeusz Zwiefka, Nikolaos Sifunakis, Bernat Joan i Marí, Georgios Karatzaferis un Viviane Reding.

Ieteikums otrajam lasījumam attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu, ar ko izveido programmu “Kultūra 2007” (2007.—2013. g.) [06235/3/2006 — C6-0269/2006 — 2004/0150(COD)] — Kultūras un izglītības komiteja.

Uzstājās: Bogusław Sonik PPE-DE grupas vārdā, Guy Bono PSE grupas vārdā, Claire Gibault ALDE grupas vārdā, Helga Trüpel Verts/ALE grupas vārdā, Zdzisław Zbigniew Podkański UEN grupas vārdā, Alessandro Battilocchio, pie grupām nepiederošs deputāts, un Ján Figeľ.

Balsošanas rezultātu sīks izklāsts (grozījumi, atsevišķa balsošana, balsošana pa daļām u. c.) pieejams protokola pielikumā “Balsošanas rezultāti”.

8.1. ANO: M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļu vispārīgās konstrukcijas apstiprināšana *** (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

Ieteikums par Padomes lēmuma projektu par Kopienas pievienošanos ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Noteikumiem Nr. 107 par vienotām prasībām attiecībā uz M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļu vispārīgās konstrukcijas apstiprināšanu [07884/1/2006 — C6-0198/2006 — 2005/0250(AVC)] — Starptautiskās tirdzniecības komiteja.

8.2. Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās: Eiropas Kopienu ierēdņu iecelšana amatā * (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko ievieš pagaidu pasākumus Eiropas Kopienu ierēdņu iecelšanai amatā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos [COM(2006)0271 — C6-0221/2006 — 2006/0091(CNS)] — Juridiskā komiteja.

8.3. Kopuzņēmuma “Galileo” statūtu grozījumi * (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza kopuzņēmuma “Galileo” statūtus Padomes Regulas (EK) Nr. 876/2002 pielikumā [COM(2006)0351 — C6-0252/2006 — 2006/0115(CNS)] — Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja.

8.4. Norvēģijas finansiālā līdzdalība Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) darbā * (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Norvēģiju par Norvēģijas finansiālā ieguldījuma summas pārskatīšanu, kas paredzēta nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Norvēģijas Karalisti par Norvēģijas līdzdalību Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) darbā [COM(2006)0115 — C6-0140/2006 — 2006/0037(CNS)] — Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja.

8.5. Pieprasījums atcelt deputāta Bogdan Golik imunitāti (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

Ziņojums par pieprasījumu atcelt deputāta Bogdan Golik imunitāti [2006/2218(IMM)] — Juridiskā komiteja.

8.6. Pieprasījums aizstāvēt deputāta Mario Borghezio imunitāti un privilēģijas (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

Ziņojums par pieprasījumu aizstāvēt deputāta Mario Borghezio imunitāti un privilēģijas [2006/2151(IMM)] — Juridiskā komiteja.

8.7. Budžeta grozījuma Nr. 3/2006 projekts (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

Ziņojums par Eiropas Savienības 2006. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 3/2006 projektu — III iedaļa — Komisija — VIII iedaļas B daļa — Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs [11297/2006 — C6-0239/2006 — 2006/2119(BUD)] — Budžeta komiteja.

Pieņemts ar vienu balsojumu (grozījumi P6_TA(2006)0427, rezolūcija P6_TA(2006)0428).

8.8. Budžeta grozījuma Nr. 5/2006 projekts (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

Ziņojums par Eiropas Savienības 2006. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 5/2006 projektu — III iedaļa — Komisija [13561/2006 — C6-0333/2006 — 2006/2202(BUD)] — Budžeta komiteja.

8.9. Eiropas Savienības un Dienvidāfrikas stratēģiskā partnerība (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

Ziņojums par Eiropas Savienības un Dienvidāfrikas stratēģisko partnerību [2006/2234(INI)] — Attīstības komiteja.

Ieteikums otrajam lasījumam attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par finanšu instrumentu videi (LIFE +) [06284/1/2006 — C6-0226/2006 — 2004/0218(COD)] — Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja.

8.11. Atbalsta programma audiovizuālajā nozarē (MEDIA 2007) ***II (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko izveido Kopienas civilās aizsardzības mehānismu (pārstrādāts) [COM(2006)0029 — C6-0076/2006 — 2006/0009(CNS)] — Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja.

8.14. Direktīvas “Pārredzamība” īstenošanas līdzekļi (2. līmenis) (balsošana)

8.15. Direktīvas “Prospectus” īstenošanas pasākumi (2. līmenis) (balsošana)

Ziņojums par sieviešu imigrāciju: imigranšu loma un vieta Eiropas Savienībā [2006/2010(INI)] — Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja.

Ziņojums par Kopienas līdzekļu atgūšanu [2005/2163(INI)] — Budžeta kontroles komiteja.

Balsojumu skaidrojumi, kas saskaņā ar Reglamenta 163. panta 3. punktu ir iesniegti rakstiski, ir iekļauti šīs sēdes stenogrammā.

Direktīvas “Pārredzamība” īstenošanas līdzekļi (2. līmenis) — (B6-0529/2006)

Balsojumu labojumi un nodomi balsot ir pieejami vietnē “Séance en direct”, “Résultats des votes (appels nominaux)/Results of votes (roll-call votes)”, kā arī protokola pielikuma “Rezultāti balsojumiem pēc saraksta” drukātajā versijā.

Elektronisko versiju Parlamenta vietnē Europarl regulāri atjauninās ne ilgāk kā divas nedēļas pēc balsošanas dienas.

Pēc tam sagatavos balsojumu labojumu un nodomu balsot saraksta galīgo variantu, lai to varētu iztulkot un publicēt Oficiālajā Vēstnesī.

Maria Carlshamre paziņoja, ka balsošanas laikā viņas balsošanas iekārta nedarbojās.

Fausto Correia paziņoja, ka viņš varēja piedalīties tikai pēdējos trijos balsojumos, jo saskaņā ar viņa teikto iepriekšējos balsojumos viņa balsošanas karte nedarbojās.

Zviedrijas kompetentās iestādes ir paziņojušas, ka Olle Schmidt ir iecelts par Parlamenta deputātu Cecilia Malmström vietā, sākot no 2006. gada 19. oktobra.

Saskaņā ar Reglamenta 3. panta 2. punktu Olle Schmidt pilntiesīgi darbojas Parlamentā un tā struktūrās, kamēr nav pārbaudītas pilnvaras vai kamēr nav izšķirtas iespējamās domstarpības, ja viņš ir iepriekš iesniedzis rakstisku deklarāciju par to, ka neieņem ar deputāta mandātu nesavienojamu amatu.

Sēdes vadītājs Parlamenta vārdā sveica irāņu rakstnieku un žurnālistu Akbar Ganji, kas bija ieņēmis vietu oficiālajiem viesiem paredzētajā balkonā.

14. 2007. gada vispārējā budžeta projekts (III iedaļa) — 2007. gada vispārējā budžeta projekts (I, II, IV, V, VI, VII, VIII iedaļa) (debates)

Ziņojums par Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta projektu un Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta projekta grozījumu vēstuli — Nr. 1/2007 (5733/2006 — SEC(2006)0762) — III iedaļa — Komisija [C6 0299/2006 — 2006/2018(BUD)] — Budžeta komiteja.

Ziņojums par Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta projektu — I iedaļa — Eiropas Parlaments, II iedaļa — Padome, IV iedaļa — Tiesa, V iedaļa — Revīzijas palāta, VI iedaļa — Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, VII iedaļa — Reģionu komiteja, VIII (A) iedaļa — Eiropas ombuds, VIII (B) iedaļa — Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs [C6-0300/2006 — 2006/2018(BUD)] — Budžeta komiteja.

Uzstājās: Ulla-Maj Wideroos (Padomes pašreizējā priekšsēdētāja) un Dalia Grybauskaitė (Komisijas locekle).

Uzstājās: Jürgen Schröder (DEVE komitejas atzinuma sagatavotājs), Ona Juknevičienė (EMPL komitejas atzinuma sagatavotāja), Jutta Haug (ENVI komitejas atzinuma sagatavotāja), Neena Gill (ITRE komitejas atzinuma sagatavotāja), Bill Newton Dunn (IMCO komitejas atzinuma sagatavotājs), Anne E. Jensen (TRAN komitejas atzinuma sagatavotāja), Marian Harkin (REGI komitejas atzinuma sagatavotāja), Marc Tarabella (AGRI komitejas atzinuma sagatavotājs), Rosa Miguélez Ramos (PECH komitejas atzinuma sagatavotāja), Helga Trüpel (CULT komitejas atzinuma sagatavotāja), Gérard Deprez (LIBE komitejas atzinuma sagatavotājs), Carlos Carnero González (AFCO komitejas atzinuma sagatavotājs), Piia-Noora Kauppi (FEMM komitejas atzinuma sagatavotāja), Alexandra Dobolyi (PETI komitejas atzinuma sagatavotāja), Ville Itälä PPE-DE grupas vārdā, Catherine Guy-Quint PSE grupas vārdā, Anne E. Jensen ALDE grupas vārdā, Helga Trüpel Verts/ALE grupas vārdā, Esko Seppänen GUE/NGL grupas vārdā, Wojciech Roszkowski UEN grupas vārdā, Dariusz Maciej Grabowski IND/DEM grupas vārdā, Sergej Kozlík, pie grupām nepiederošs deputāts, Janusz Lewandowski, Giovanni Pittella, Kyösti Virrankoski, Gérard Onesta, Diamanto Manolakou, Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk, Michael Henry Nattrass, Hans-Peter Martin un Ingeborg Gräßle.

Uzstājās: Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Nathalie Griesbeck, Pedro Guerreiro, Liam Aylward, Hélène Goudin, Jean-Claude Martinez, Antonis Samaras, Vladimír Maňka, Markus Ferber, Szabolcs Fazakas, Simon Busuttil, Katerina Batzeli, László Surján, Herbert Bösch un Salvador Garriga Polledo.

(Sēde tika pārtraukta plkst. 17.05 pirms jautājumu laika un atsākta plkst. 17.30.)

Dānijas kompetentās iestādes ir paziņojušas, ka Christel Schaldemose ir iecelta par Parlamenta deputāti Henrik Dam Kristensen vietā, sākot no 2006. gada 15. oktobra.

Saskaņā ar Reglamenta 3. panta 2. punktu Christel Schaldemose pilntiesīgi darbojas Parlamentā un tā struktūrās, kamēr nav pārbaudītas pilnvaras vai kamēr nav izšķirtas iespējamās domstarpības, ja viņa ir iepriekš iesniegusi rakstisku deklarāciju par to, ka neieņem ar deputāta mandātu nesavienojamu amatu.

Jautājums Nr. 40 (Robert Evans): Aviosabiedrību piekoptā virspārdošanas prakse.

Jacques Barrot (Komisijas priekšsēdētāja vietnieks) atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumiem, ko uzdeva Gary Titley (aizstājot autoru), Reinhard Rack un Jörg Leichtfried.

Jautājums Nr. 41 (Michl Ebner): Nepilngadīgo aizsardzība tērzētavās (chatrooms).

Franco Frattini (Komisijas priekšsēdētāja vietnieks) atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumiem, ko uzdeva Michl Ebner un Alexander Stubb.

Jautājums Nr. 42 (Paulo Casaca): Septiņu sieviešu nomētāšana ar akmeņiem Irānā.

Peter Mandelson (Komisijas loceklis) atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumiem, ko uzdeva Paulo Casaca, Piia-Noora Kauppi un Edite Estrela.

Jautājums Nr. 43 (Lambert van Nistelrooij): Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par viesabonēšanu publiskajos sakaru tīklos Kopienā (iesniegusi Komisija).

Viviane Reding (Komisijas locekle) atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumiem, ko uzdeva Lambert van Nistelrooij, Andreas Mölzer un Justas Vincas Paleckis.

Jautājums Nr. 44 (Stavros Arnaoutakis): Platjoslas interneta pieslēguma izmantošana.

Viviane Reding atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumiem, ko uzdeva Stavros Arnaoutakis, Mairead McGuinness un Malcolm Harbour.

Viviane Reding atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumu, ko uzdeva Jim Higgins.

Peter Mandelson atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumiem, ko uzdeva Sarah Ludford, Paul Rübig un Philip Bushill-Matthews.

Peter Mandelson atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumiem, ko uzdeva Seán Ó Neachtain, David Martin un Georgios Papastamkos.

Joaquín Almunia (Komisijas loceklis) atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumiem, ko uzdeva Bernd Posselt, Danutė Budreikaitė un Hélène Goudin.

Joaquín Almunia atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumiem, ko uzdeva Justas Vincas Paleckis, Laima Liucija Andrikienė un David Martin.

Jautājums Nr. 54 (Gay Mitchell): ES nākamās paplašināšanās ietekme uz euro zonu.

Joaquín Almunia atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumu, ko uzdeva Gay Mitchell.

Jautājumi Nr. 72 un 89 zaudē spēku, jo šie temati jau ir iekļauti pašreizējās sesijas darba kārtībā.

Uz jautājumiem, uz kuriem netika atbildēts laika trūkuma dēļ, sniegs rakstiskas atbildes (sk. sēdes stenogrammas pielikumu).

Ieteikums otrajam lasījumam par Padomes kopējo nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemto lēmumu par programmas “Jaunatne darbībā” īstenošanu no 2007. līdz 2013. gadam [06236/3/2006 — C6-0273/2006 — 2004/0152(COD)] — Kultūras un izglītības komiteja.

Uzstājās: Rolf Berend PPE-DE grupas vārdā, Christa Prets PSE grupas vārdā, Jolanta Dičkutė ALDE grupas vārdā, Helga Trüpel Verts/ALE grupas vārdā, Ljudmila Novak, Piia-Noora Kauppi un Ján Figeľ.

Ieteikums otrajam lasījumam attiecībā uz Padomes kopējo nostāju nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu, ar ko izveido rīcības programmu mūžizglītības jomā [06237/3/2006 — C6-0274/2006 — 2004/0153(COD)] — Kultūras un izglītības komiteja.

Uzstājās: Ivo Belet PPE-DE grupas vārdā, Christa Prets PSE grupas vārdā, Jolanta Dičkutė ALDE grupas vārdā, Helga Trüpel Verts/ALE grupas vārdā, Věra Flasarová GUE/NGL grupas vārdā, Zdzisław Zbigniew Podkański UEN grupas vārdā, Andrzej Tomasz Zapałowski IND/DEM grupas vārdā, Erna Hennicot-Schoepges, Maria Badia I Cutchet, Šarūnas Birutis, Jerzy Buzek un Ján Figeľ.

Ieteikums otrajam lasījumam attiecībā uz Padomes kopējo nostāju nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu, ar ko laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido programmu “Eiropa pilsoņiem”, lai sekmētu aktīvu Eiropas pilsonību [09575/1/2006 — C6-0316/2006 — 2005/0041(COD)] — Kultūras un izglītības komiteja.

Uzstājās: Rolf Berend PPE-DE grupas vārdā, Emine Bozkurt PSE grupas vārdā, Marian Harkin ALDE grupas vārdā, Helga Trüpel Verts/ALE grupas vārdā, Miguel Portas GUE/NGL grupas vārdā, Zdzisław Zbigniew Podkański UEN grupas vārdā, Witold Tomczak IND/DEM grupas vārdā, Roger Helmer, pie grupām nepiederošs deputāts, Christopher Beazley, Gyula Hegyi, Maria da Assunção Esteves, Ljudmila Novak un Ján Figeľ.

20. Perfluoroktāna sulfonātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumi ***I (debates)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par perfluoroktāna sulfonātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem (Padomes Direktīvas 76/769/EEK grozījumi) [COM(2005)0618 — C6-0418/2005 — 2005/0244(COD)] — Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja.

Uzstājās: Avril Doyle PPE-DE grupas vārdā, Gyula Hegyi PSE grupas vārdā, Holger Krahmer ALDE grupas vārdā, Jens Holm GUE/NGL grupas vārdā, Peter Liese, Marios Matsakis, Thomas Ulmer un Günter Verheugen.

21. Trešo valstu antidempinga, antisubsidēšanas un aizsardzības pasākumi pret Kopienu (Komisijas gada ziņojums — 2004. g.) (debates)

Ziņojums par Komisijas gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par trešo valstu antidempinga, antisubsidēšanas un aizsardzības pasākumiem pret Kopienu (2004. g.) [2006/2136(INI)] — Starptautiskās tirdzniecības komiteja.

Uzstājās: Syed Kamall PPE-DE grupas vārdā, Francisco Assis PSE grupas vārdā, Daniel Caspary, Małgorzata Handzlik, Georgios Papastamkos un Peter Mandelson.

Tika noteikta nākamās dienas sēdes darba kārtība (dokuments “Darba kārtība” PE 378.419/OJME).

II PIELIKUMS

REZULTĀTI BALSOJUMIEM PĒC SARAKSTA

1. F. Brepoels ziņojums A6-0330/2006

Rezolūcija

Par: 522

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Birutis, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Cappato, Chatzimarkakis, Cornillet, Davies, Deprez, De Sarnez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Klinz, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Newton Dunn, Onyszkiewicz, Oviir, Pannella, Pistelli, Polfer, Prodi, Resetarits, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Aita, Brie, Catania, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Liotard, Markov, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Papadimoulis, Ransdorf, Remek, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Uca, Wagenknecht, Wurtz

IND/DEM: Belder, Blokland, Bonde, Goudin, Grabowski, Karatzaferis, Krupa, Pęk, Piotrowski, Sinnott

NI: Battilocchio, Bobošíková, Giertych, Martin Hans-Peter, Masiel, Piskorski, Rivera, Rutowicz, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Berend, Böge, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Chichester, Chmielewski, Coelho, Daul, De Blasio, Demetriou, Descamps, Deß, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ehler, Esteves, Eurlings, Evans Jonathan, Fajmon, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lechner, Lehne, Lewandowski, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Martens, Mathieu, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Novak, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Peterle, Pieper, Pīks, Pirker, Pleštinská, Podestà, Poettering, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Strejček, Stubb, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Wieland, Wohlin, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zieleniec, Zvěřina

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Falbr, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ford, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Glante, Goebbels, Golik, Gottardi, Grabowska, Grech, Gröner, Groote, Gruber, Hänsch, Hasse Ferreira, Haug, Hazan, Hedh, Hegyi, Honeyball, Hughes, Hutchinson, Jöns, Kindermann, Kósáné Kovács, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Le Foll, Leichtfried, Lévai, Liberadzki, Lienemann, Locatelli, McAvan, McCarthy, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Mikko, Moreno Sánchez, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Occhetto, Öger, Paasilinna, Paleckis, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Prets, Rapkay, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, Schapira, Schulz, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Titley, Trautmann, Tzampazi, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Weiler, Westlund, Wiersma, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Aylward, Bielan, Crowley, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Janowski, Krasts, Kristovskis, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Muscardini, Ó Neachtain, Pirilli, Podkański, Roszkowski, Ryan, Szymański, Vaidere, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Flautre, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Harms, Horáček, Hudghton, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lichtenberger, Lucas, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 3

NI: Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Kilroy-Silk

Atturas: 35

GUE/NGL: Krarup, Manolakou, Toussas

IND/DEM: Batten, Bloom, Booth, Clark, Coûteaux, Farage, Knapman, Louis, Nattrass, Titford, de Villiers, Whittaker, Wise, Železný

NI: Allister, Belohorská, Claeys, Dillen, Gollnisch, Lang, Le Pen Jean-Marie, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mölzer, Mote, Romagnoli, Salvini, Schenardi, Speroni

PPE-DE: Konrad

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi un nodomi balsot

Par: Claude Turmes, Glenis Willmott

2. G. Pittella/V. Dombrovska ziņojums A6-0350/2006

Rezolūcija

Par: 540

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Birutis, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Cappato, Chatzimarkakis, Cornillet, Davies, Deprez, De Sarnez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Klinz, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Onyszkiewicz, Oviir, Pannella, Pistelli, Polfer, Prodi, Resetarits, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Aita, Brie, Catania, Figueiredo, Flasarová, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Liotard, Manolakou, Markov, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Morgantini, Musacchio, Papadimoulis, Ransdorf, Remek, Seppänen, Strož, Svensson, Toussas, Triantaphyllides, Uca, Wagenknecht, Wurtz

IND/DEM: Belder, Blokland, Grabowski, Krupa, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Sinnott, Zapałowski

NI: Baco, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Czarnecki Ryszard, Masiel, Piskorski, Rivera, Rutowicz

PPE-DE: Andrikienė, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Becsey, Berend, Böge, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Casa, Casini, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chmielewski, Coelho, Daul, De Blasio, Demetriou, Descamps, Deß, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Esteves, Eurlings, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hatzidakis, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hoppenstedt, Hudacký, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lulling, Maat, McGuinness, Mann Thomas, Mantovani, Martens, Mathieu, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Novak, Olajos, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Peterle, Pieper, Pīks, Pirker, Pleštinská, Podestà, Poettering, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Strejček, Stubb, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Ventre, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wohlin, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zieleniec, Zvěřina

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Falbr, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gottardi, Grabowska, Grech, Gröner, Groote, Gruber, Hänsch, Hamon, Hasse Ferreira, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Le Foll, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Lienemann, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Mikko, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Occhetto, Öger, Paasilinna, Paleckis, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Schulz, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Bielan, Crowley, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Janowski, Krasts, Kristovskis, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Muscardini, Ó Neachtain, Pirilli, Podkański, Roszkowski, Ryan, Szymański, Vaidere

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Flautre, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schroedter, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 59

IND/DEM: Batten, Bloom, Bonde, Booth, Clark, Coûteaux, Farage, Goudin, Knapman, Louis, Nattrass, Titford, de Villiers, Whittaker, Wise

NI: Allister, Claeys, Czarnecki Marek Aleksander, Dillen, Giertych, Gollnisch, Kilroy-Silk, Lang, Le Pen Jean-Marie, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martin Hans-Peter, Mölzer, Mote, Romagnoli, Salvini, Schenardi, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Ashworth, Atkins, Beazley, Bowis, Bradbourn, Bushill-Matthews, Callanan, Chichester, Dover, Evans Jonathan, Fjellner, Hannan, Harbour, Hökmark, Ibrisagic, Jackson, Kamall, Kirkhope, McMillan-Scott, Nicholson, Parish, Purvis, Sumberg, Tannock, Van Orden

Verts/ALE: Schlyter

Atturas: 6

GUE/NGL: Krarup

IND/DEM: Karatzaferis, Železný

NI: Martinez, Speroni

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi un nodomi balsot

Pret: Lars Wohlin

3. M.A. Isler Béguin ziņojums A6-0288/2006

Groz. Nr. 1-31

Par: 525

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Birutis, Bowles, Budreikaitė, Busk, Cappato, Chatzimarkakis, Cornillet, Davies, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Klinz, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Onyszkiewicz, Oviir, Pannella, Pistelli, Polfer, Prodi, Resetarits, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Aita, Brie, Catania, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Kaufmann, Kohlíček, Markov, Maštálka, Meyer Pleite, Morgantini, Musacchio, Papadimoulis, Portas, Ransdorf, Remek, Strož, Triantaphyllides, Uca, Wagenknecht, Wurtz

IND/DEM: Belder, Blokland, Grabowski, Karatzaferis, Krupa, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Zapałowski

NI: Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Borghezio, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Martin Hans-Peter, Masiel, Piskorski, Rivera, Rutowicz

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Becsey, Berend, Böge, Bowis, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Casa, Casini, Caspary, Cederschiöld, Chmielewski, Coelho, Daul, De Blasio, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Eurlings, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hatzidakis, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lulling, Maat, McGuinness, Mann Thomas, Mantovani, Martens, Mathieu, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Novak, Olajos, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Peterle, Pieper, Pīks, Pirker, Pleštinská, Podestà, Poettering, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Strejček, Stubb, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Ventre, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, Wohlin, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zieleniec, Zvěřina

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Falbr, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Gröner, Groote, Gruber, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Hasse Ferreira, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Le Foll, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Lienemann, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Mikko, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Occhetto, Öger, Paasilinna, Paleckis, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Berlato, La Russa

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Flautre, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 65

IND/DEM: Batten, Bloom, Bonde, Booth, Clark, Farage, Goudin, Knapman, Nattrass, Sinnott, Titford, Whittaker, Wise, Železný

NI: Allister, Giertych, Gollnisch, Kilroy-Silk, Mote, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Ashworth, Atkins, Beazley, Bradbourn, Bushill-Matthews, Callanan, Chichester, Dover, Evans Jonathan, Hannan, Harbour, Jackson, Kamall, Kirkhope, McMillan-Scott, Nicholson, Parish, Stevenson, Sumberg, Tannock, Van Orden

UEN: Angelilli, Aylward, Bielan, Camre, Crowley, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Janowski, Kamiński, Krasts, Kristovskis, Kuźmiuk, Libicki, Maldeikis, Muscardini, Ó Neachtain, Pirilli, Podkański, Roszkowski, Ryan, Szymański, Vaidere, Zīle

Atturas: 25

GUE/NGL: Holm, Krarup, Liotard, Manolakou, Meijer, Seppänen, Svensson, Toussas

IND/DEM: Coûteaux, Louis, de Villiers

NI: Baco, Claeys, Dillen, Lang, Le Pen Jean-Marie, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mölzer, Romagnoli, Salvini, Schenardi, Speroni

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi un nodomi balsot

Par: Mogens N.J. Camre, Miroslav Ouzký, Marie Anne Isler Béguin, Christofer Fjellner

4. D. Papadimoulis ziņojums A6-0286/2006

Groz. Nr. 14

Par: 583

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Birutis, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Cappato, Chatzimarkakis, Cornillet, Davies, Deprez, De Sarnez, Dičkutė, Duff, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Klinz, Koch-Mehrin, Krahmer, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Oviir, Pannella, Pistelli, Polfer, Prodi, Resetarits, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Aita, Brie, Catania, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Kaufmann, Kohlíček, Manolakou, Markov, Maštálka, Meyer Pleite, Morgantini, Musacchio, Papadimoulis, Portas, Ransdorf, Remek, Strož, Toussas, Triantaphyllides, Uca, Wagenknecht, Wurtz

IND/DEM: Bonde, Grabowski, Krupa, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Zapałowski

NI: Baco, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Borghezio, Claeys, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Dillen, Gollnisch, Lang, Le Pen Jean-Marie, Le Pen Marine, Le Rachinel, Masiel, Mölzer, Piskorski, Rivera, Romagnoli, Rutowicz, Salvini, Schenardi, Speroni

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Berend, Böge, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Eurlings, Evans Jonathan, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hoppenstedt, Hudacký, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Peterle, Pieper, Pīks, Pirker, Pleštinská, Podestà, Poettering, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stevenson, Strejček, Stubb, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Ventre, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zieleniec, Zvěřina

PSE: Arif, Arnaoutakis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Falbr, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Gröner, Groote, Gruber, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Hasse Ferreira, Haug, Hazan, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Le Foll, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Lienemann, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Mikko, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Occhetto, Öger, Paasilinna, Paleckis, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Scheele, Schulz, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Weiler, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Camre, Crowley, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Janowski, Kamiński, Krasts, Kristovskis, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Muscardini, Ó Neachtain, Pirilli, Podkański, Roszkowski, Ryan, Szymański, Vaidere, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Flautre, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 31

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bloom, Booth, Clark, Coûteaux, Farage, Goudin, Knapman, Louis, Nattrass, Sinnott, Titford, de Villiers, Whittaker, Wise

NI: Giertych, Martinez, Mote, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Cederschiöld, Fjellner, Hökmark, Ibrisagic, Jackson

PSE: Andersson, Hedh, Hedkvist Petersen, Segelström, Westlund

Atturas: 14

GUE/NGL: Holm, Krarup, Liotard, Meijer, Seppänen, Svensson

IND/DEM: Karatzaferis, Železný

NI: Allister, Kilroy-Silk, Kozlík, Martin Hans-Peter

PPE-DE: Wohlin

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi un nodomi balsot

Par: José Javier Pomés Ruiz

5. D. Papadimoulis ziņojums A6-0286/2006

Groz. Nr. 15

Par: 557

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Birutis, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Cappato, Chatzimarkakis, Cornillet, Davies, Deprez, De Sarnez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Klinz, Koch-Mehrin, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Oviir, Pannella, Pistelli, Polfer, Prodi, Resetarits, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Kaufmann, Kohlíček, Manolakou, Markov, Maštálka, Meyer Pleite, Morgantini, Musacchio, Papadimoulis, Portas, Ransdorf, Remek, Strož, Toussas, Uca, Wagenknecht, Wurtz

IND/DEM: Karatzaferis, Pęk, Zapałowski

NI: Baco, Battilocchio, Belohorská, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Martin Hans-Peter, Masiel, Piskorski, Rivera, Rutowicz

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Berend, Böge, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Dover, Doyle, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Esteves, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hoppenstedt, Hudacký, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Peterle, Pieper, Pīks, Pirker, Pleštinská, Podestà, Poettering, Posdorf, Posselt, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stevenson, Stubb, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Ventre, Vidal-Quadras, Vlasto, Weber Manfred, Wieland, Wijkman, Wortmann-Kool, Záborská, Zaleski, Zappalà, Zieleniec

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Falbr, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Gröner, Groote, Gruber, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Hasse Ferreira, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Lienemann, Locatelli, McAvan, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Mikko, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Occhetto, Öger, Paasilinna, Paleckis, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Crowley, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Janowski, Kamiński, Krasts, Kristovskis, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Muscardini, Ó Neachtain, Pirilli, Podkański, Roszkowski, Ryan, Szymański, Vaidere, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Flautre, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Kallenbach, Kusstatscher, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Staes, Trüpel, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 36

GUE/NGL: Krarup

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bloom, Bonde, Booth, Clark, Farage, Goudin, Knapman, Nattrass, Rogalski, Sinnott, Titford, Whittaker, Wise, Železný

NI: Bobošíková, Giertych, Mote, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Cabrnoch, Cederschiöld, Duchoň, Fajmon, Fjellner, Hökmark, Ibrisagic, Škottová, Strejček, Vlasák, Weisgerber, Wohlin, Zahradil, Zvěřina

Atturas: 28

GUE/NGL: Adamou, Holm, Liotard, Meijer, Seppänen, Svensson, Triantaphyllides

IND/DEM: Coûteaux, Grabowski, Krupa, Louis, Piotrowski, de Villiers

NI: Allister, Borghezio, Claeys, Dillen, Kilroy-Silk, Kozlík, Le Pen Jean-Marie, Le Pen Marine, Mölzer, Romagnoli, Salvini, Schenardi, Speroni

UEN: Camre

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi un nodomi balsot

Par: José Javier Pomés Ruiz

6. D. Papadimoulis ziņojums A6-0286/2006

Rezolūcija

Par: 573

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Birutis, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Cappato, Chatzimarkakis, Cornillet, Davies, Deprez, De Sarnez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Klinz, Koch-Mehrin, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Oviir, Pannella, Pistelli, Polfer, Prodi, Resetarits, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Kaufmann, Kohlíček, Markov, Maštálka, Meyer Pleite, Morgantini, Musacchio, Papadimoulis, Portas, Ransdorf, Remek, Seppänen, Strož, Uca, Wurtz

IND/DEM: Grabowski, Krupa, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Zapałowski

NI: Baco, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Kozlík, Martin Hans-Peter, Masiel, Piskorski, Rivera, Rutowicz

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Berend, Böge, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Dover, Doyle, Duka-Zólyomi, Ebner, Esteves, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Peterle, Pieper, Pīks, Pirker, Pleštinská, Podestà, Poettering, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stevenson, Stubb, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Ventre, Vidal-Quadras, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, Wohlin, Wortmann-Kool, Záborská, Zaleski, Zappalà, Zieleniec, Zvěřina

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Falbr, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Gröner, Groote, Gruber, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Hasse Ferreira, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Le Foll, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Lienemann, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Mikko, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Occhetto, Öger, Paasilinna, Paleckis, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

Pret: 25

GUE/NGL: Holm, Krarup, Svensson

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bloom, Bonde, Booth, Clark, Coûteaux, Farage, Goudin, Knapman, Nattrass, Sinnott, Titford, Whittaker, Wise, Železný

NI: Giertych, Kilroy-Silk, Mote, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Cederschiöld

Atturas: 35

GUE/NGL: Adamou, Liotard, Manolakou, Meijer, Toussas, Triantaphyllides, Wagenknecht

IND/DEM: Karatzaferis, Louis, de Villiers

NI: Allister, Borghezio, Claeys, Dillen, Gollnisch, Lang, Le Pen Jean-Marie, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mölzer, Romagnoli, Salvini, Schenardi, Speroni

PPE-DE: Cabrnoch, Duchoň, Fajmon, Ouzký, Škottová, Strejček, Van Orden, Vlasák, Zahradil

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi un nodomi balsot

Par: José Javier Pomés Ruiz, Charlotte Cederschiöld

7. R. Kratsa-Tsagaropoulou ziņojums A6-0307/2006

Groz. Nr. 12/rév.

Par: 370

ALDE: Andrejevs, Attwooll, Birutis, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Cappato, Davies, Drčar Murko, Duff, Ek, Gentvilas, Hall, Harkin, in 't Veld, Juknevičienė, Koch-Mehrin, Ludford, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Ortuondo Larrea, Oviir, Pistelli, Polfer, Prodi, Resetarits, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Szent-Iványi, Väyrynen, Veraldi, Wallis, Watson

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Aita, Brie, Catania, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, Manolakou, Markov, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Morgantini, Musacchio, Papadimoulis, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Toussas, Triantaphyllides, Uca, Wagenknecht, Wurtz

IND/DEM: Belder, Blokland, Bonde, Coûteaux, Goudin, Grabowski, Karatzaferis, Krupa, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Sinnott, Zapałowski

NI: Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Giertych, Masiel, Rivera, Rutowicz, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Barsi-Pataky, Bauer, Becsey, Brepoels, Březina, Brunetta, Buzek, Cabrnoch, De Blasio, Demetriou, Dimitrakopoulos, Duchoň, Fajmon, Gál, Gklavakis, Gyürk, Hatzidakis, Hudacký, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lehne, Lewandowski, Liese, Matsis, Mavrommatis, Olajos, Őry, Ouzký, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Seeberg, Silva Peneda, Škottová, Sonik, Strejček, Stubb, Surján, Trakatellis, Vakalis, Ventre, Wieland, Wijkman, Zahradil, Zvěřina

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Cottigny, De Keyser, De Rossa, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Falbr, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Gröner, Groote, Gruber, Guy-Quint, Hänsch, Hasse Ferreira, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Le Foll, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Lienemann, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Mikko, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Occhetto, Öger, Paasilinna, Paleckis, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Aylward, Bielan, Camre, Crowley, Foltyn-Kubicka, Janowski, Kamiński, Krasts, Kristovskis, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Muscardini, Ó Neachtain, Podkański, Roszkowski, Ryan, Szymański, Vaidere, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 230

ALDE: Alvaro, Andria, Beaupuy, Busk, Chatzimarkakis, Cornillet, Deprez, De Sarnez, Dičkutė, Fourtou, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hennis-Plasschaert, Jäätteenmäki, Jensen, Klinz, Krahmer, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Maaten, Manders, Matsakis, Onyszkiewicz, Pannella, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Takkula, Toia, Van Hecke, Virrankoski

IND/DEM: Batten, Bloom, Booth, Clark, Farage, Knapman, Nattrass, Titford, Tomczak, Whittaker, Wise, Železný

NI: Allister, Borghezio, Claeys, Dillen, Gollnisch, Lang, Le Pen Jean-Marie, Le Pen Marine, Le Rachinel, Mölzer, Piskorski, Romagnoli, Salvini, Schenardi, Speroni

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Beazley, Berend, Böge, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brok, Bushill-Matthews, Busuttil, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dombrovskis, Dover, Doyle, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gewalt, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Hannan, Harbour, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Lamassoure, Langen, Langendries, Lechner, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, van Nistelrooij, Novak, Oomen-Ruijten, Pack, Parish, Peterle, Pieper, Pīks, Pirker, Pleštinská, Podestà, Poettering, Posdorf, Posselt, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Seeber, Sommer, Spautz, Šťastný, Stevenson, Sudre, Sumberg, Tajani, Tannock, Thyssen, Ulmer, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wohlin, Wortmann-Kool, Záborská, Zieleniec

Atturas: 30

ALDE: Kułakowski, Lynne

IND/DEM: Louis, de Villiers

NI: Baco, Kilroy-Silk, Kozlík, Martin Hans-Peter, Martinez, Mote

PPE-DE: Brejc, Esteves, Gaubert, Gauzès, Jałowiecki, Landsbergis, Protasiewicz, Schwab, Siekierski, Szájer, Varvitsiotis, Zaleski, Zappalà

UEN: Angelilli, Berlato, Didžiokas, Foglietta, Maldeikis, Pirilli

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi un nodomi balsot

Par: Claude Turmes, Hans-Peter Martin, Anne E. Jensen, Piia-Noora Kauppi, Pierre Jonckheer

Pret: Patrick Gaubert

8. R. Kratsa-Tsagaropoulou ziņojums A6-0307/2006

Groz. Nr. 14/rév.

Par: 417

ALDE: Andrejevs, Attwooll, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Cappato, Davies, Deprez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Gentvilas, Geremek, Guardans Cambó, Hall, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Koch-Mehrin, Ludford, Lynne, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Ortuondo Larrea, Oviir, Pistelli, Polfer, Resetarits, Riis-Jørgensen, Savi, Szent-Iványi, Toia, Väyrynen, Virrankoski, Wallis, Watson

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Aita, Brie, Catania, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, Markov, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Morgantini, Musacchio, Papadimoulis, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Uca, Wagenknecht, Wurtz

IND/DEM: Belder, Blokland, Bonde, Goudin, Grabowski, Karatzaferis, Krupa, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Sinnott

NI: Allister, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Martin Hans-Peter, Masiel, Piskorski, Rivera, Rutowicz

PPE-DE: Albertini, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Callanan, Casa, Casini, del Castillo Vera, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Demetriou, Descamps, Deva, Dimitrakopoulos, Dover, Doyle, Esteves, Evans Jonathan, Fontaine, Freitas, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gklavakis, Grossetête, Guellec, Gyürk, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Higgins, Hudacký, Itälä, Jackson, Járóka, Jordan Cizelj, Kamall, Kasoulides, Kauppi, Kirkhope, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Lewandowski, McGuinness, McMillan-Scott, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Matsis, Mavrommatis, Mitchell, Nassauer, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Peterle, Podestà, Poettering, Pomés Ruiz, Saïfi, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schöpflin, Silva Peneda, Spautz, Stevenson, Stubb, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Trakatellis, Vakalis, Van Orden, Varvitsiotis, Vlasto, Wieland, Wijkman, Zieleniec, Zwiefka

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Falbr, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Gröner, Groote, Gruber, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Hasse Ferreira, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Le Foll, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Lienemann, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Mikko, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Myller, Napoletano, Navarro, Occhetto, Öger, Paasilinna, Paleckis, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Trautmann, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Bielan, Camre, Foltyn-Kubicka, Janowski, Kuźmiuk, Libicki, Podkański, Roszkowski, Szymański, Wojciechowski Janusz

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Harms, Hassi, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 171

ALDE: Alvaro, Andria, Beaupuy, Chatzimarkakis, Cornillet, Fourtou, Gibault, Griesbeck, Harkin, Hennis-Plasschaert, Klinz, Krahmer, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Maaten, Manders, Matsakis, Onyszkiewicz, Pannella, Prodi, Sbarbati, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Van Hecke

GUE/NGL: Manolakou, Toussas

IND/DEM: Batten, Bloom, Booth, Clark, Farage, Knapman, Nattrass, Titford, Tomczak, Whittaker, Wise, Železný

NI: Borghezio, Claeys, Dillen, Giertych, Gollnisch, Lang, Le Pen Jean-Marie, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mölzer, Romagnoli, Salvini, Schenardi, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Berend, Böge, Březina, Brok, Buzek, Cabrnoch, Caspary, Castiglione, Cederschiöld, Deß, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Eurlings, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fraga Estévez, Gahler, Gaľa, Gewalt, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, Grosch, Gutiérrez-Cortines, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hieronymi, Hökmark, Hoppenstedt, Ibrisagic, Iturgaiz Angulo, Jarzembowski, Jeggle, Kaczmarek, Karas, Kelam, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Langen, Lechner, Lehne, Liese, Lulling, Maat, Mann Thomas, Mato Adrover, Mauro, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Montoro Romero, Musotto, Nicholson, Novak, Olajos, Pack, Pieper, Pīks, Pirker, Pleštinská, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Salafranca Sánchez-Neyra, Schierhuber, Schnellhardt, Seeber, Seeberg, Škottová, Sommer, Šťastný, Strejček, Ulmer, Varela Suanzes-Carpegna, Vidal-Quadras, Vlasák, Weber Manfred, Weisgerber, Wohlin, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zvěřina

PSE: Kinnock

UEN: Aylward, Crowley, Ó Neachtain, Ryan, Vaidere

Atturas: 33

ALDE: Kułakowski, Takkula

IND/DEM: Coûteaux, Louis, de Villiers, Zapałowski

NI: Baco, Kilroy-Silk, Kozlík, Mote, Speroni

PPE-DE: Dombrovskis, Handzlik, Jałowiecki, Schröder, Siekierski, Sonik, Ventre, Zaleski, Zappalà

UEN: Angelilli, Berlato, Didžiokas, Foglietta, Kamiński, Krasts, Kristovskis, La Russa, Maldeikis, Muscardini, Pirilli, Zīle

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi un nodomi balsot

Par: Gitte Seeberg, Glenys Kinnock

Atturas: Marie-Hélène Descamps

9. R. Kratsa-Tsagaropoulou ziņojums A6-0307/2006

29. punkta 2. daļa

Par: 474

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Birutis, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Cappato, Chatzimarkakis, Cornillet, Davies, Deprez, De Sarnez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Klinz, Koch-Mehrin, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Oviir, Pannella, Pistelli, Polfer, Prodi, Resetarits, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis, Watson

IND/DEM: Bonde, Goudin

NI: Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Borghezio, Martin Hans-Peter, Piskorski, Rivera, Salvini

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Antoniozzi, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Bowis, Braghetto, Brepoels, Brunetta, del Castillo Vera, Cederschiöld, Coelho, Daul, De Blasio, Demetriou, Descamps, Deva, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doyle, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Esteves, Eurlings, Fatuzzo, Fernández Martín, Fjellner, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gklavakis, Graça Moura, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Harbour, Hatzidakis, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Járóka, Jordan Cizelj, Karas, Kasoulides, Kauppi, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kušķis, Lamassoure, Langen, Langendries, Mantovani, Marques, Mathieu, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Millán Mon, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Oomen-Ruijten, Őry, Papastamkos, Parish, Peterle, Pīks, Pirker, Poettering, Pomés Ruiz, Posdorf, Posselt, Purvis, Queiró, Rack, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Schierhuber, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Seeberg, Silva Peneda, Sonik, Spautz, Šťastný, Stubb, Sudre, Szájer, Thyssen, Trakatellis, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Ventre, Vidal-Quadras, Vlasto, Wieland, Wijkman, Wortmann-Kool, Zappalà, Zieleniec, Zwiefka

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Douay, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Gröner, Groote, Gruber, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Hasse Ferreira, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Le Foll, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Lienemann, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Mikko, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Myller, Napoletano, Navarro, Occhetto, Öger, Paasilinna, Paleckis, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Simpson, Siwiec, Skinner, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Aylward, Camre, Crowley, Didžiokas, Krasts, Ó Neachtain, Ryan, Vaidere, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Flautre, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 137

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bloom, Booth, Clark, Coûteaux, Farage, Grabowski, Karatzaferis, Knapman, Krupa, Louis, Nattrass, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Sinnott, Titford, Tomczak, de Villiers, Whittaker, Wise, Zapałowski, Železný

NI: Allister, Claeys, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Dillen, Giertych, Gollnisch, Lang, Le Pen Jean-Marie, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Masiel, Mölzer, Mote, Romagnoli, Rutowicz, Schenardi, Speroni, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Berend, Böge, Brok, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, Chmielewski, Coveney, Deß, Duchoň, Elles, Evans Jonathan, Fajmon, Ferber, Florenz, Gewalt, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Gräßle, Handzlik, Hieronymi, Jałowiecki, Jarzembowski, Jeggle, Kaczmarek, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Kudrycka, Landsbergis, Lechner, Lehne, Lewandowski, Mann Thomas, Martens, Mayer, Mikolášik, Mitchell, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Pieper, Pleštinská, Podestà, Protasiewicz, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Saryusz-Wolski, Schnellhardt, Škottová, Sommer, Stevenson, Strejček, Surján, Tajani, Ulmer, Vlasák, Weber Manfred, Weisgerber, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zvěřina

UEN: Angelilli, Berlato, Bielan, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Janowski, Kamiński, Kristovskis, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Muscardini, Pirilli, Podkański, Roszkowski, Szymański, Wojciechowski Janusz

Atturas: 27

ALDE: Takkula

NI: Baco, Kilroy-Silk, Kozlík

PPE-DE: Bradbourn, Brejc, Březina, Bushill-Matthews, Chichester, De Veyrac, Dover, Hannan, Higgins, Kamall, Liese, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Nicholson, Siekierski, Sumberg, Tannock, Wohlin

PSE: Attard-Montalto, Grech, Muscat

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi un nodomi balsot

Par: Lars Wohlin

Pret: Maria Martens, Luís Queiró, Bogusław Sonik

10. P. Casaca ziņojums A6-0303/2006

43. punkts

Par: 546

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Birutis, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Cappato, Chatzimarkakis, Cornillet, Davies, Deprez, De Sarnez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Klinz, Koch-Mehrin, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Oviir, Pannella, Pistelli, Polfer, Prodi, Resetarits, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis, Watson

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Aita, Brie, Catania, Flasarová, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, Manolakou, Markov, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Morgantini, Musacchio, Papadimoulis, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Toussas, Triantaphyllides, Uca, Wagenknecht, Wurtz

IND/DEM: Belder, Blokland, Grabowski, Karatzaferis, Krupa, Louis, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Sinnott, Tomczak, de Villiers, Zapałowski

NI: Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Borghezio, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Giertych, Martin Hans-Peter, Masiel, Piskorski, Rivera, Rutowicz, Salvini, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Antoniozzi, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Becsey, Böge, Bowis, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Busuttil, Buzek, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Demetriou, Descamps, Deß, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doyle, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Esteves, Eurlings, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hatzidakis, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hoppenstedt, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lulling, Maat, McGuinness, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Peterle, Pieper, Pīks, Pirker, Pleštinská, Podestà, Poettering, Pomés Ruiz, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stubb, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Ventre, Vidal-Quadras, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, Wohlin, Wortmann-Kool, Záborská, Zaleski, Zappalà, Zieleniec, Zwiefka

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Falbr, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Gröner, Groote, Gruber, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Hasse Ferreira, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Le Foll, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Lienemann, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Mikko, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Occhetto, Öger, Paasilinna, Paleckis, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Camre, Krasts

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Flautre, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Harms, Hassi, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 75

IND/DEM: Bonde, Goudin, Železný

NI: Allister, Claeys, Dillen, Gollnisch, Kilroy-Silk, Lang, Le Pen Jean-Marie, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mölzer, Romagnoli, Schenardi, Speroni

PPE-DE: Ashworth, Atkins, Beazley, Berend, Bradbourn, Bushill-Matthews, Cabrnoch, Callanan, Chichester, Deva, Dover, Elles, Evans Jonathan, Fajmon, Hannan, Harbour, Hökmark, Jackson, Kamall, Kirkhope, McMillan-Scott, Nicholson, Parish, Purvis, Škottová, Stevenson, Strejček, Sumberg, Tannock, Van Orden, Vlasák, Zahradil, Zvěřina

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Crowley, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Janowski, Kamiński, Kristovskis, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Muscardini, Ó Neachtain, Pirilli, Podkański, Roszkowski, Ryan, Szymański, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zīle

Atturas: 13

IND/DEM: Batten, Bloom, Booth, Clark, Farage, Knapman, Nattrass, Titford, Whittaker, Wise

NI: Kozlík, Mote

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi un nodomi balsot

Par: Gunnar Hökmark, Patrick Gaubert

Pret: John Bowis

11. P. Casaca ziņojums A6-0303/2006

44. punkts

Par: 512

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Birutis, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Cappato, Chatzimarkakis, Cornillet, Davies, Deprez, De Sarnez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Klinz, Koch-Mehrin, Krahmer, Kułakowski, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Oviir, Pannella, Pistelli, Polfer, Prodi, Resetarits, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis, Watson

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Aita, Brie, Catania, Flasarová, Guidoni, Henin, Kaufmann, Kohlíček, Markov, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Morgantini, Musacchio, Papadimoulis, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Strož, Triantaphyllides, Uca, Wurtz

IND/DEM: Grabowski, Karatzaferis, Piotrowski

NI: Battilocchio, Belohorská, Borghezio, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Martin Hans-Peter, Masiel, Piskorski, Rivera, Rutowicz, Salvini, Speroni

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Antoniozzi, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Becsey, Berend, Böge, Bowis, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brunetta, Busuttil, Buzek, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Demetriou, Descamps, Deß, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doyle, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Esteves, Eurlings, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hatzidakis, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hoppenstedt, Hudacký, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lulling, Maat, McGuinness, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Peterle, Pieper, Pīks, Pirker, Pleštinská, Podestà, Poettering, Pomés Ruiz, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stubb, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Ventre, Vidal-Quadras, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, Wortmann-Kool, Záborská, Zaleski, Zappalà, Zieleniec, Zwiefka

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Falbr, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gottardi, Grabowska, Grech, Gröner, Groote, Gruber, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Hasse Ferreira, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Le Foll, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Lienemann, Locatelli, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Mikko, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Occhetto, Öger, Paasilinna, Paleckis, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Sifunakis, Siwiec, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Weiler, Westlund, Wiersma, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Krasts

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Flautre, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lichtenberger, Lipietz, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schroedter, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 109

GUE/NGL: Figueiredo, Guerreiro, Liotard, Manolakou, Svensson, Toussas

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bloom, Bonde, Booth, Clark, Coûteaux, Farage, Goudin, Knapman, Krupa, Louis, Nattrass, Pęk, Rogalski, Titford, Tomczak, de Villiers, Whittaker, Wise, Zapałowski, Železný

NI: Allister, Claeys, Dillen, Giertych, Kilroy-Silk, Lang, Le Pen Jean-Marie, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mölzer, Mote, Romagnoli, Schenardi, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Ashworth, Atkins, Beazley, Bradbourn, Bushill-Matthews, Cabrnoch, Callanan, Cederschiöld, Chichester, Deva, Dover, Duchoň, Elles, Evans Jonathan, Fajmon, Fjellner, Hannan, Harbour, Hökmark, Ibrisagic, Jackson, Kirkhope, McMillan-Scott, Nicholson, Ouzký, Parish, Purvis, Škottová, Stevenson, Strejček, Sumberg, Tannock, Van Orden, Vlasák, Wohlin, Zahradil, Zvěřina

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Camre, Crowley, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Janowski, Kamiński, Kristovskis, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Muscardini, Ó Neachtain, Pirilli, Podkański, Roszkowski, Ryan, Szymański, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zīle

Verts/ALE: Lucas, Schlyter

Atturas: 15

GUE/NGL: Wagenknecht

IND/DEM: Sinnott

NI: Baco, Kozlík

PSE: Cashman, Corbett, Honeyball, Howitt, Hughes, McAvan, Simpson, Skinner, Titley, Willmott

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi un nodomi balsot

Pret: John Bowis

12. P. Casaca ziņojums A6-0303/2006

45. punkts

Par: 516

ALDE: Alvaro, Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Birutis, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Cappato, Chatzimarkakis, Cornillet, Davies, Deprez, De Sarnez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Klinz, Koch-Mehrin, Krahmer, Kułakowski, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Oviir, Pannella, Pistelli, Polfer, Prodi, Resetarits, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis, Watson

GUE/NGL: Adamou, Agnoletto, Aita, Brie, Catania, Flasarová, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Papadimoulis, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Uca, Wurtz

IND/DEM: Belder, Blokland, Bonde, Grabowski, Karatzaferis, Krupa, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Tomczak, Zapałowski

NI: Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Borghezio, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Martin Hans-Peter, Masiel, Piskorski, Rivera, Rutowicz, Salvini, Speroni

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Antoniozzi, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Becsey, Berend, Böge, Bowis, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Busuttil, Buzek, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Demetriou, Descamps, Deß, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doyle, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Esteves, Eurlings, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hatzidakis, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hoppenstedt, Hudacký, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lulling, Maat, McGuinness, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Peterle, Pieper, Pīks, Pirker, Pleštinská, Podestà, Poettering, Pomés Ruiz, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schröder, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Sommer, Spautz, Šťastný, Stubb, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Ventre, Vidal-Quadras, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, Wortmann-Kool, Záborská, Zaleski, Zappalà, Zieleniec, Zwiefka

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Attard-Montalto, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Douay, Dührkop Dührkop, El Khadraoui, Estrela, Ettl, Falbr, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Ford, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Gröner, Groote, Gruber, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Hasse Ferreira, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Le Foll, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Lienemann, Locatelli, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Mikko, Moreno Sánchez, Morgan, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Occhetto, Öger, Paasilinna, Paleckis, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Siwiec, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Weiler, Westlund, Wiersma, Yañez-Barnuevo García, Zani, Zingaretti

UEN: Krasts

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Flautre, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lichtenberger, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schroedter, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 96

GUE/NGL: Figueiredo, Guerreiro, Manolakou, Toussas

IND/DEM: Batten, Bloom, Booth, Clark, Farage, Knapman, Nattrass, Sinnott, Titford, Whittaker, Wise, Železný

NI: Allister, Claeys, Dillen, Giertych, Gollnisch, Kilroy-Silk, Lang, Le Pen Jean-Marie, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mölzer, Mote, Romagnoli, Schenardi, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Ashworth, Atkins, Beazley, Bradbourn, Bushill-Matthews, Cabrnoch, Callanan, Cederschiöld, Chichester, Deva, Dover, Duchoň, Elles, Evans Jonathan, Fajmon, Fjellner, Hannan, Harbour, Hökmark, Jackson, Kamall, Kirkhope, McMillan-Scott, Nicholson, Ouzký, Parish, Purvis, Škottová, Stevenson, Strejček, Sumberg, Tannock, Van Orden, Vlasák, Wohlin, Zahradil, Zvěřina

Verts/ALE: Lucas, Schlyter

Atturas: 19

GUE/NGL: Wagenknecht

IND/DEM: Coûteaux, Goudin, Louis, de Villiers

NI: Baco, Kozlík

PSE: Cashman, Corbett, Honeyball, Howitt, Hughes, McAvan, Simpson, Skinner, Titley, Willmott

UEN: Camre

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi un nodomi balsot

Pret: John Bowis, Jens Holm, Eva-Britt Svensson, Anna Ibrisagic

PIEŅEMTIE TEKSTI

P6_TA(2006)0421

ANO: M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļu vispārīgās konstrukcijas apstiprināšana ***

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par Padomes lēmuma projektu par Kopienas pievienošanos ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Noteikumiem Nr. 107 par vienotām prasībām attiecībā uz M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļu vispārīgās konstrukcijas apstiprināšanu (7884/1/2006 — C6-0198/2006 — 2005/0250(AVC))

(Piekrišanas procedūra)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (7884/1/2006) (1),

—	ņemot vērā lūgumu par piekrišanu, ko Padome iesniedza atbilstīgi 3. panta 3. punktam un 4. panta 2. punkta otrajam ievilkumam Padomes Lēmumā 97/836/EK (2) (C6-0198/2006),

—	ņemot vērā Reglamenta 75. panta 1. punktu un 43. panta 1 punktu,

—	ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu (A6-0292/2006),

1.	sniedz piekrišanu par Padomes lēmuma projektu;

2.	uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV vēl nav publicēts.

(2) Padomes 1997. gada 27. novembra Lēmums 97/836/EK par Eiropas Kopienas pievienošanos ANO Eiropas Ekonomikas komisijas nolīgumam vienotu tehnisko prasību apstiprināšanai riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un detaļām, ko var uzstādīt un/vai lietot riteņu transportlīdzekļos, un par nosacījumiem to apstiprinājumu savstarpējai atzīšanai, kas piešķirti, pamatojoties uz šīm prasībām (“Pārskatītais 1958. gada nolīgums”) (OV L 346, 17.12.1997., 78. lpp.).

P6_TA(2006)0422

Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās: ierēdņu iecelšana amatā *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko ievieš pagaidu pasākumus Eiropas Kopienu ierēdņu iecelšanai amatā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos (COM(2006)0271 — C6-0221/2006 — 2006/0091(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2006)0271) (1),

—	ņemot vērā EK līguma 283. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0221/2006),

—	ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 43. panta 1. punktu,

—	ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0312/2006),

1.	apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.	aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

3.	prasa uzsākt saskaņošanas procedūru, kas paredzēta 1975. gada 4. marta Kopīgajā deklarācijā, ja Padome ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.	prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV vēl nav publicēts.

P6_TA(2006)0423

Kopuzņēmuma “Galileo” statūtu grozījums *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza kopuzņēmuma “Galileo” statūtus Padomes Regulas (EK) Nr. 876/2002 pielikumā (COM(2006)0351 — C6-0252/2006 — 2006/0115(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2006)0351) (1),

—	ņemot vērā EK līguma 171. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0252/2006),

—	ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 43. panta 1. punktu,

—	ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A6-0348/2006),

1.	apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.	aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

3.	prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

4.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV vēl nav publicēts.

P6_TA(2006)0424

Norvēģija un EMCDDA *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Norvēģiju par Norvēģijas finansiālā ieguldījuma summas pārskatīšanu, kas paredzēta nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Norvēģijas Karalisti par Norvēģijas līdzdalību Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) darbā (COM(2006)0115 — C6-0140/2006 — 2006/0037(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2006)0115) (1),

—	ņemot vērā Eiropas Kopienas un Norvēģijas nolīguma projektu par Norvēģijas finansiālā ieguldījuma summas pārskatīšanu, kas paredzēta nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Norvēģijas Karalisti par Norvēģijas līdzdalību Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) darbā,

—	ņemot vērā EK līguma 152. pantu un 300. panta 2. punkta pirmo daļu,

—	ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0140/2006),

—	ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 83. panta 7. punktu,

—	ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0330/2006),

1.	apstiprina nolīguma slēgšanu;

2.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Norvēģijas Karalistes valdībai un parlamentam.

(1) OV vēl nav publicēts.

P6_TA(2006)0425

Pieprasījums atcelt deputāta Bogdan Golik imunitāti

Eiropas Parlamenta lēmums par pieprasījumu atcelt deputāta Bogdan Golik imunitāti (2006/2218(IMM))

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā pieprasījumu atcelt deputāta Bogdan Golik imunitāti, kuru 2006. gada 7. jūlijā pēc Briseles Apelācijas tiesas prokuratūras prasības pārsūtīja Beļģijas Ārlietu ministrija un par kuru paziņoja 2006. gada 4. septembra plenārsēdē,

—	pēc deputāta Bogdan Golik uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 7. panta 3. punktu, kurā viņš pieprasīja neatcelt deputāta imunitāti,

—	ņemot vērā 10. pantu 1965. gada 8. aprīļa Protokolā par privilēģijām un imunitātu Eiropas Kopienās, kā arī 6. panta 2. punktu 1976. gada 20. septembra Aktā par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās,

—	ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas 1964. gada 12. maija un 1986. gada 10. jūlija spriedumus (1),

—	ņemot vērā Reglamenta 6. panta 2. punktu un 7. pantu,

—	ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0317/2006),

A.	tā kā deputāts Bogdan Golik tika ievēlēts Eiropas Parlamenta sestajās vēlēšanās, kas notika no 2004. gada 10. līdz 13. jūnijam, un tā kā Parlaments pārbaudīja viņa pilnvaras 2004. gada 14. decembrī;

B.	tā kā saskaņā ar 1965. gada 8. aprīļa Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās 10. pantu deputātam Bogdan Golik pārējo dalībvalstu, izņemot savu valsti, teritorijā ir imunitāte pret jebkāda veida aizturēšanu un tiesvedību;

C.	tā kā saskaņā ar iepriekš citēto Tiesas praksi deputātam Bogdan Golik attiecīgajā laika posmā bija šī imunitāte, jo notika Parlamenta sesija,

nolemj atcelt deputāta Bogdan Golik imunitāti ar nosacījumu, ka līdz galīgā sprieduma pasludināšanas brīdim, ja tas notiks, deputātam Bogdan Golik ir imunitāte pret jebkura veida apcietināšanu vai arestu, kā arī pret jebkuru citu līdzekli, kas viņam liegtu pildīt pienākumus, kurus paredz viņa pilnvaras;

2.	uzdod priekšsēdētājam nekavējoties nosūtīt šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu attiecīgajai Beļģijas Karalistes iestādei.

(1) Lieta 101/63: Wagner pret Fohrmann un Krier (1964) ECR 195; Lieta 149/85: Wybot pret Faure un citiem, (1986) ECR 2391.

P6_TA(2006)0426

Pieprasījums aizstāvēt Mario Borghezio imunitāti un privilēģijas

Eiropas Parlamenta lēmums par pieprasījumu aizstāvēt deputāta Mario Borghezio imunitāti un privilēģijas (2006/2151(IMM))

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā 2006. gada 1. jūnija plenārsēdē paziņoto Mario Borghezio 2006. gada 23. maija pieprasījumu aizstāvēt viņa imunitāti,

—	pēc Mario Borghezio uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 7. panta 3. punktu,

—	ņemot vērā 9. un 10. pantu 1965. gada 8. aprīļa Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās, kā arī 6. panta 2. 1976. punktu. gada 20. septembra Aktā par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās,

—	ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas 1964. gada 12. maija un 1986. gada 10. jūlija spriedumus (1),

—	ņemot vērā Itālijas Republikas Konstitūcijas 68. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 6. panta 3. punktu un 7. pantu,

—	ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0329/2006),

1.	nolemj neaizstāvēt deputāta Mario Borghezio imunitāti un privilēģijas.

(1) Lieta 101/63, Wagner/Fohrmann un Krier, 1964. g. krājums (Recueil), 419. lpp., kā arī lieta 149/85, Wybot/Faure un citi, 1986. g. krājums (Recueil), 2403. lpp.

P6_TA(2006)0427

Budžeta grozījuma Nr. 3/2006 projekts (grozījumi)

2006. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 3/2006 projekta grozījumi — III iedaļa — Komisija, VIII iedaļas B daļa — Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (C6-0336/2006 — 2006/2119(BUD))

Grozījums Nr. 1

III IEDAĻA — Komisija

02 01 04 01. postenis — Iekšējā tirgus darbība un attīstība, jo īpaši paziņošanas, sertificēšanas un nozaru tuvināšanas jomā — Administratīvās pārvaldības izdevumi

02 01 04 01	2006. g. budžets		Budžeta groz. Nr. 3/2006 projekts		Grozījums		2006. g. budžets + grozītais budžeta grozījums Nr. 3
	Saistības	Maksājumi	Saistības	Maksājumi	Saistības	Maksājumi	Saistības	Maksājumi
	2 790 000	2 790 000	- 554 545	- 554 545	554 545	554 545	2 790 000	2 790 000

NOMENKLATŪRA

Bez izmaiņām

PIEZĪMES

Bez izmaiņām

PAMATOJUMS

Atjaunot budžeta grozījuma provizorisko projektu.

Grozījums Nr. 2

III IEDAĻA — Komisija

06 02 03. postenis — Transporta drošība

06 02 03	2006. g. budžets		Budžeta groz. Nr. 3/2006 projekts		Grozījums		2006. g. budžets + grozītais budžeta grozījums Nr. 3
	Saistības	Maksājumi	Saistības	Maksājumi	Saistības	Maksājumi	Saistības	Maksājumi
	18 080 000	17 080 000	-2 714 000	-2 714 000	2 714 000	2 714 000	18 080 000	17 080 000

NOMENKLATŪRA

Bez izmaiņām

PIEZĪMES

Bez izmaiņām

PAMATOJUMS

Noraidīt samazinājumu, jo pašreizējā budžeta gada posmā ir pārāk agri ieviest būtiskus samazinājumus.

Grozījums Nr. 3

III IEDAĻA — Komisija

06 02 09 01. postenis — “Galileo” uzraudzības iestāde — Subsīdija saskaņā ar 1. un 2. sadaļu

06 02 09 01	2006. g. budžets		Budžeta groz. Nr. 3/2006 projekts		Grozījums		2006. g. budžets + grozītais budžeta grozījums Nr. 3
	Saistības	Maksājumi	Saistības	Maksājumi	Saistības	Maksājumi	Saistības	Maksājumi
	2 231 400	2 231 400	1 600 000	1 600 000	850 000	850 000	4 681 400	4 681 400

NOMENKLATŪRA

Bez izmaiņām

PIEZĪMES

Bez izmaiņām

PAMATOJUMS

Noraidīt samazinājumu, jo pašreizējā budžeta gada posmā ir pārāk agri ieviest būtiskus samazinājumus.

Grozījums Nr. 4

III IEDAĻA — Komisija

06 02 09 02. postenis — “Galileo” uzraudzības iestāde — Subsīdija saskaņā ar 3. sadaļu

06 02 09 02	2006. g. budžets		Budžeta groz. Nr. 3/2006 projekts		Grozījums		2006. g. budžets + grozītais budžeta grozījums Nr. 3
	Saistības	Maksājumi	Saistības	Maksājumi	Saistības	Maksājumi	Saistības	Maksājumi
	2 500 000	2 500 000	0	0	600 000	600 000	3 100 000	3 100 000

NOMENKLATŪRA

Bez izmaiņām

PIEZĪMES

(Attiecīgas izmaiņas izdarītas finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmē)

PAMATOJUMS

Atjaunot budžeta grozījuma provizorisko projektu.

Grozījums Nr. 5

III IEDAĻA — Komisija

18 02 03 02. postenis — Eiropas aģentūra operatīvās sadarbības pārvaldībai pie ārējām robežām — Subsīdija saskaņā ar 3. sadaļu

18 02 03 02	2006. g. budžets		Budžeta groz. Nr. 3/2006 projekts		Grozījums		2006. g. budžets + grozītais budžeta grozījums Nr. 3
	Saistības	Maksājumi	Saistības	Maksājumi	Saistības	Maksājumi	Saistības	Maksājumi
	9 440 000	9 440 000	-3 786 000	-3 786 000	3 786 000	3 786 000	9 440 000	9 440 000

NOMENKLATŪRA

Bez izmaiņām

PIEZĪMES

(Attiecīgas izmaiņas izdarītas finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmē)

PAMATOJUMS

Noraidīt samazinājumu, jo pašreizējā budžeta gada posmā ir pārāk agri ieviest būtiskus samazinājumus.

P6_TA(2006)0428

Budžeta grozījuma Nr. 3/2006 projekts

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Savienības 2006. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 3/2006 projektu — III iedaļa — Komisija, VIII (B) iedaļa — Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (C6-0336/2006 — 2006/2119(BUD))

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 272. panta 6. punktu,

—	ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 177. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (1), un it īpaši tās 37. un 38. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības 2006. finanšu gada vispārējo budžetu, ko galīgā variantā pieņēma 2005. gada 15. decembrī (2),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu (3),

—	ņemot vērā Eiropas Savienības 2006. finanšu gada provizorisko budžeta grozījuma Nr. 3/2006 projektu, ko Komisija iesniedza 2006. gada 22. maijā (SEC(2006)0633),

—	ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 3/2006 projektu, ko Padome sagatavoja 2006. gada 11. jūlijā (11297/2006 — C6-0239/2006),

—	ņemot vērā 2006. gada 27. septembra rezolūciju par Eiropas Savienības 2006. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 3/2006 projektu — III iedaļa — Komisija, VIII (B) iedaļa — Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (4),

—	ņemot vērā 2006. gada 27. septembra grozījumus 2006. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 3/2006 projektā (5),

—	ņemot vērā Padomes 2006. gada 10. oktobra otro lasījumu (SGS6/12736),

—	ņemot vērā Reglamenta 69. pantu un IV pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A6-0350/2006),

1.	ņem vērā Padomes otro lasījumu;

2.	apstiprina pirmajā lasījumā pieņemto lēmumu;

3.	uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka budžeta grozījums Nr. 4/2006 tika beidzot pieņemts un ka tā publicēšana Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks nodrošināta;

4.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam.

(1) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(2) OV L 78, 15.3.2006.

(3) OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp. Nolīgumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 2005/708/EK (OV L 269, 14.10.2005., 24. lpp.).

(4) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0376.

(5) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0375.

P6_TA(2006)0429

Budžeta grozījuma Nr. 5/2006 projekts

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Savienības 2006. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 5/2006 projektu — III iedaļa — Komisija (13561/2006 — C6-0333/2006 — 2006/2202(BUD))

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 272. panta 4. punkta priekšpēdējo daļu,

—	ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 177. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (1) un jo īpaši tās 37. un 38. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības 2006. finanšu gada vispārējo budžetu, ko galīgā variantā pieņēma 2005. gada 15. decembrī (2),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu (3),

—	ņemot vērā Eiropas Savienības 2006. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 5/2006 provizorisko projektu, ko Komisija iesniedza 2006. gada 20. jūlijā (SEC(2006)0996),

—	ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 5/2006 projektu, ko Padome sagatavoja 2006. gada 5. oktobrī (13561/2006 — C6-0333/2006),

—	ņemot vērā Reglamenta 69. pantu un IV pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A6-0340/2006),

tā kā budžeta grozījums Nr. 5/2006 ietver trīs dažādus elementus, proti, jaunu līdzekļu mobilizāciju Kipras turku kopienas ekonomiskās attīstības veicināšanas finansiālajam atbalstam, apropriāciju, kas paredzētas pasākumiem saistībā ar Eiropas gadu “Vienlīdzīgas iespējas visiem” (2007. g.), palielinājumu un divu jaunu budžeta pozīciju izveidi saistībā ar Komisijas grāmatvedības sistēmas modernizāciju;

tā kā par summu EUR 120 miljonu apmērā jaunajās saistībās, kuru Komisija ierosināja piešķirt Kipras turku kopienas ekonomiskās attīstības atbalstam, Padome pieņēma lēmumu jau 2004. gada 26. aprīlī Luksemburgā saistībā ar Kipras referendumu rezultātiem un šī summa vēl nav iekļauta budžetā tāpēc, ka aizkavējās juridiskā pamata pieņemšana;

tā kā apropriāciju, kas paredzētas pasākumiem saistībā ar Eiropas gadu “Vienlīdzīgas iespējas visiem” (2007. g.), palielinājums par EUR 4 miljoniem ir nepieciešams, lai 2006. gada budžetā iekļautās atbilstīgās apropriācijas pielāgotu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Lēmumā 771/2006/EK (4) norādītajām summām;

tā kā saistībā ar pirmo provizorisko kontu slēgšanu pēc Komisijas grāmatvedības sistēmas modernizācijas nepieciešams izveidot jaunu budžeta pozīciju to izdevumu segšanai, kuri saistīti ar finanšu līdzekļu pārvaldīšanu, un vēl vienu jaunu budžeta pozīciju Eiropas Attīstības fonda ieguldījumam kopējos administratīvā atbalsta izdevumos,

1.	apstiprina budžeta grozījuma Nr. 5/2006 projektu bez grozījumiem;

2.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(2) OV L 78, 15.3.2006.

(3) OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp. Nolīgumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 2005/708/EK (OV L 269, 14.10.2005., 24. lpp.).

(4) OV L 146, 31.5.2006., 1. lpp.

P6_TA(2006)0430

ES un Dienvidāfrikas stratēģiskā partnerība

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES un Dienvidāfrikas stratēģisko partnerību (2006/2234(INI))

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas 2006. gada 28. jūnija paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam “Ceļā uz ES un Dienvidāfrikas stratēģisko partnerību” (COM(2006)0347),

—

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 28. jūnija paziņojumu Padomei un dalībvalstu valdību pārstāvjiem Padomes sanāksmē par Komisijai sniegtajām vadlīnijām Tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīguma pārskatīšanai starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses (COM(2006)0348),

—

ņemot vērā 1999. gada oktobrī parakstīto Tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgumu (TDCA) starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses (1), kas uz laiku un daļēji tika piemērots no 2000. gada janvāra un pilnībā stājās spēkā 2004. gada 1. maijā,

—	ņemot vērā partnerības nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas tika parakstīts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (2) (Kotonū Nolīgums),

—	ņemot vērā ANO Tūkstošgades projekta ziņojumu “Ieguldījums attīstībā — praktisks plāns Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai”,

—	ņemot vērā Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju kopīgo paziņojumu “Eiropas konsenss” (3), tiekoties Padomes, Eiropas Parlamenta un Komisijas sanāksmē par Eiropas Savienības attīstības politiku,

—	ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 17. novembra rezolūciju par Āfrikas attīstības stratēģiju (4) un 2006. gada 6. jūlija rezolūciju par ES un Karību jūras reģiona partnerību izaugsmei, stabilitātei un attīstībai (5),

—	ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

—	ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu (A6-0310/2006),

tā kā Dienvidāfrikas Republika ir Aizsahāras Āfrikas reģiona nozīmīgākais politiskais spēks, jo īpaši saistībā ar darbību Āfrikas Savienībā un Jaunajā partnerībā Āfrikas attīstībai (NEPAD), Āfrikas mērogā, un saistībā ar darbību Dienvidāfrikas Attīstības kopienā (SADC), reģiona mērogā, turklāt Dienvidāfrikas Republika ir nozīmīgs partneris starptautiskā mērogā, tostarp Pasaules Tirdzniecības Organizācijas (PTO) daudzpusējo tirdzniecības sarunu dalībniece, kā arī tā aizvien aktīvāk piedalās miera uzturēšanas un konfliktu atrisināšanas procesos Āfrikā;

tā kā Dienvidāfrikai neapšaubāmi ir attīstītākā ekonomika Aizsahāras Āfrikas reģionā, kā arī Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīs, un tā kā pēc PTO piektās ministru konferences, kas notika Kankūnā, tā ieņem nozīmīgu vietu G20 valstu grupā kā Āfrikas jaunattīstības valstu pārstāve, un ir centusies palielināt šo valstu ietekmi sarunās par tām būtiskākajiem ekonomikas jautājumiem;

C.	tā kā Dienvidāfrika ir darbojusies kā PTO Kērnsas grupas dalībniece, lai aizstāvētu to valstu intereses, kuras eksportē lauksaimniecības produktus;

tā kā būtiskas atšķirības ienākumu sadalījumā ir aparteīda režīma sekas, kā rezultātā vairuma baltādaino iedzīvotāju dzīves apstākļi ir pielīdzināmi Rietumeiropas standartiem, turpretim vairuma melnādaino iedzīvotāju dzīves apstākļi ir pielīdzināmi situācijai vismazāk attīstītajās valstīs, un gandrīz puse no šiem iedzīvotājiem dzīvo zem nabadzības robežas;

E.	tā kā 2004. gadā tika apstiprināta Dienvidāfrikas valdības stratēģija melnādaino iedzīvotāju līdzdalības nodrošināšanai ekonomikā (BEE), un šīs stratēģijas mērķis ir novērst aparteīda režīma radīto nevienlīdzību, palielinot neizdevīgākā stāvoklī esošo iedzīvotāju līdzdalību ekonomikā;

F.	tā kā Dienvidāfrikā ir ārkārtīgi augsts bezdarba līmenis, kas saskaņā ar oficiāliem datiem pārsniedz 30 % un pēc neoficiālām aplēsēm ir gandrīz 40%;

G.	tā kā bezdarba līmenis joprojām atspoguļo rasu diskrimināciju, jo bezdarbs skar 50 % melnādaino iedzīvotāju, 27 % jauktas rases iedzīvotāju, 17 % Āzijas iedzīvotāju un tikai 6 % baltādaino iedzīvotāju;

tā kā Dienvidāfrikā ir ļoti savdabīga imigrācijas situācija, jo, no vienas puses, desmitiem gadu tā ir bijusi visa Āfrikas dienvidu reģiona legālās (piemēram, zelta un dimanta raktuves) un nelegālās (labāks dzīves līmenis) imigrācijas galamērķis, un, no otras puses, tā ir valsts, kura ļoti cieš no intelektuālā darbaspēka emigrācijas, jo īpaši medicīnas nozarē;

I.	tā kā Dienvidāfrikas valdība saskaņā ar Paātrinātas un kopējas izaugsmes iniciatīvu Dienvidāfrikai (ASGISA) ir noteikusi makroekonomikas politikas mērķus, paredzot līdz 2014. gadam kāpināt ekonomisko izaugsmi par 6%, kā arī uz pusi samazināt bezdarbu un nabadzību;

tā kā Dienvidāfrikā ir pasaulē lielākais HIV inficēto skaits, un 2005. gadā šajā valstī no AIDS ir miruši 320 000 cilvēku, un tā kā AIDS pandēmija ir cilvēces traģēdija, kas jo īpaši postoši iespaido bērnus, kuri kļūst par bāreņiem un tiek izmantoti, turklāt AIDS pandēmija ietekmē arī Dienvidāfrikas ekonomiku;

K.	tā kā Dienvidāfrika ir dzinējspēks ekonomikas attīstībai visā Aizsahāras Āfrikas reģionā, Dienvidāfrikas ekonomikas attīstība var palīdzēt izskaust nabadzību un sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus (MDG) reģionālā mērogā;

L.	tā kā augstais noziedzības līmenis traucē ekonomikas attīstībai un tūrisma nozarei, kā arī attur ārvalstu ieguldītājus veikt tiešus ieguldījumus;

M.	tā kā ES ir Dienvidāfrikas nozīmīgākā tirdzniecības partnere, kaut gan ES tirdzniecība ar Dienvidāfriku ir vidēji nozīmīga;

N.	tā kā Dienvidāfrika ir Kotonū Nolīguma līgumslēdzēja, kura nav tiesīga pretendēt uz savstarpēji nesaistītām tirdzniecības preferencēm un kura nesaņem finansējumu no Eiropas Attīstības fonda, bet kura piedalās politiskajā sadarbībā, kā arī ĀKK un ES iestāžu darbā;

O.	tā kā ES neapšaubāmi ir nozīmīgākā līdzekļu devēja Dienvidāfrikai, nodrošinot aptuveni 70 % no kopējiem piešķirtajiem līdzekļiem, kas veido aptuveni 1,3% no valsts budžeta;

tā kā ekonomikas un tirdzniecības sakarus, kā arī politisko sadarbību un sadarbību sociālajā, kultūras, vides, veselības un citās jomās nodrošina Tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgums (TDCA), kura mērķis ir izveidot brīvās tirdzniecības zonu saskaņā ar asimetrisku grafiku un paredzēt viegli ietekmējamu nozaru aizsardzību;

tā kā Komisija ir ierosinājusi jaunu ES un Dienvidāfrikas stratēģisko partnerību, kurai ir trīs galvenie mērķi: izveidot vienotu, saskaņotu un skaidru pamatsistēmu, kas aptver visas sadarbības jomas, no politiskā dialoga pāriet uz stratēģisku politisku sadarbību un ar pārskatīta Tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīguma (TDCA) palīdzību stiprināt pašreizējo sadarbību;

tā kā, pateicoties Tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgumam (TDCA), Eiropas Savienībai ir izdevies novērst plaisu tirdzniecības bilancē ar Dienvidāfriku, tomēr tarifu regulēšanas ziņā Tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgums (TDCA) ir radījis Dienvidāfrikai vairāk apgrūtinājumu nekā ES, kā rezultātā pašreizējais Tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgums (TDCA) ir izdevīgāks ES, nevis Dienvidāfrikai;

S.	tā kā ES lauksaimniecības un ES augsto tehnoloģiju produkti ienāk Dienvidāfrikas tirgū, negatīvi ietekmējot lauksaimniecības nozari un Dienvidāfrikas pievienotās vērtības stratēģisko ražojumu, piemēram, farmaceitisko līdzekļu, iekārtu un transportlīdzekļu, attīstību;

T.	tā kā Dienvidāfrika jau ir apņēmusies pildīt apjomīgas saistības pakalpojumu nozarē saskaņā ar Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) un saskaras ar nopietniem šķēršļiem, cenšoties sasniegt pieņemamu piekļuves un vispārējo pakalpojumu līmeni;

tā kā Komisija ir iecerējusi pārskatīt Tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgumu (TDCA), jo īpaši, iekļaujot tajā papildu noteikumus par tirdzniecības liberalizāciju un obligātas saistības attiecībā uz pakalpojumiem, ieguldījumiem, valsts iepirkumu, intelektuālo īpašumu, konkurenci, standartizāciju, muitu un izcelsmes noteikumiem;

V.	tā kā ieguldījumu un valsts iepirkuma jomas iekļaušana var radīt grūtības Dienvidāfrikas Republikai un citām Dienvidāfrikas Muitas savienības (SACU) valstīm;

W.	tā kā Komisija turklāt ierosina saskaņot Tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgumu TASN ar pārskatīto Kotonū Nolīgumu attiecībā uz masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, cīņu pret terorismu, cīņu pret nesodāmību un algotņu darbības novēršanu;

X.	tā kā Komisija ir iecerējusi 2006. gada 14. novembrī iesniegt ES un Dienvidāfrikas Apvienotajai sadarbības padomei ES un Dienvidāfrikas rīcības plāna projektu stratēģiskās partnerības īstenošanai,

1.	atzinīgi vērtē Komisijas pieeju, proti, pakāpeniski izveidot ES un Dienvidāfrikas stratēģisko partnerību un ierosināt saskaņotas ilgtermiņa pamatnostādnes sadarbības īstenošanai;

2.	uzsver, ka stratēģiskajai partnerībai ir jānodrošina vienotas pamatnostādnes pašreizējo sadarbības instrumentu uzlabotai darbībai Dienvidāfrikas iedzīvotāju un ekonomikas interesēs;

3.	uzsver, ka stratēģiskajai partnerībai jāpapildina ES un Āfrikas sadarbības stratēģija, un tā jāiekļauj pašreizējos darbības virzienos, strādājot pie attīstības sadarbības instrumenta, ekonomikas partnerattiecību nolīgumiem (EPN), kā arī risinot citas pašreizējās sarunas;

4.	uzsver, ka rīcības plāna primārajam mērķim jābūt nabadzības izskaušanai saskaņā ar Kotonū Nolīgumu un TAM īstenošanu, un ņem vērā stratēģiskās partnerības ietekmi uz reģiona valstīm, kā arī uz sarunām par EPN;

uzsver, ka, īstenojot pieeju, kurā atrasts līdzsvars starp profilaksi (uzsverot seksuālo un reproduktīvo veselību), aprūpi un ārstēšanu, HIV/AIDS krīzes risinājumam joprojām jābūt Dienvidāfrikas Republikas valdības politiskajai prioritātei; atzinīgi vērtē valdības lēmumu pieņemt programmu par antiretrovirālu zāļu piegādi, tomēr pieprasa steidzami uzlabot šīs programmas īstenošanu;

atzinīgi vērtē jauno pieeju, proti, pāreju no politiska dialoga uz stratēģisku politisku sadarbību, kurā Dienvidāfrika ir atzīta par vadošo valsti, kas spēj sasniegt kopīgus mērķus reģiona, Āfrikas kontinenta un pasaules mērogā, ņemot vērā, ka Dienvidāfrikai ir nozīmīga ietekme kā oratoram, pārstāvot Aizsahāras Āfrikas valstu intereses tādos starptautiskos forumos kā PTO un ANO;

aicina Dienvidāfriku noskaidrot attiecības starp SADC, SACU un Tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgumu (TDCA), lai izstrādātu konstruktīvāku reģionālās attīstības politiku; aicina Komisiju izskaidrot ES politiku attiecībā uz SADC, SACU un Tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgumu (TDCA), ņemot vērā sarunas par EPN;

8.	iesaka arī turpmāk attīstīt ES un Dienvidāfrikas politisko dialogu, regulāri organizējot parlamentāro delegāciju vizīšu apmaiņu (kas ir būtiski, lai nodrošinātu lielāku savstarpējo sapratni jautājumos, kas skar kopējās intereses, abu pušu attiecīgās demokrātiskās sistēmas un atbildības jomas);

uzsver īpašo politisko nozīmi, kāda Dienvidāfrikai ir jau tagad visā kontinentā (piemēram, Sudānā, Kongo, Libērijā utt.); uzskata, ka Eiropas Savienībai šī situācija ir jāapzinās un jāatbalsta; šajā ziņā uzsver Āfrikas Savienības nozīmi, kas ir organizācija, kurā Dienvidāfrika ir viena no dibinātājām un aktīvām dalībniecēm un kura varētu būt Āfrikas kontinenta pārstāve globalizētajā pasaulē, un sagaida turpmāku Āfrikas Savienības izaugsmi;

10.	līdz ar to aicina Dienvidāfriku izmantot tās politisko ietekmi, lai panāktu mierīgu krīzes noregulējumu kaimiņvalstī Zimbabvē;

11.	aicina Komisiju ievērot, ka Dienvidāfrika ir izveidojusi svarīgus politiskos un tirdzniecības sakarus ar Āzijas un Latīņamerikas valstīm, kā arī starptautiskas attiecības ar rūpnieciski attīstītajām valstīm;

12.

uzsver, ka rīcības plānā ir jāņem vērā ES un Dienvidāfrikas ekonomikas atšķirības, īpaši tirdzniecības jomā, jo attiecībā uz vidēji attīstītām tautsaimniecībām PTO ir atzinusi, ka atbalsta īpašu, atšķirīgu pieeju, kas ļaus saglabāt šo mazattīstīto tautsaimniecību aizsardzībai vajadzīgos atsevišķos tarifus un citus tirdzniecības pasākumus;

13.

uzsver, ka rīcības plānā īpaša uzmanība jāpievērš ārvalstu ieguldījumu veicināšanai, sadarbojoties ar Dienvidāfrikas varas iestādēm un izstrādājot novatorisku stratēģiju, lai pārvarētu tādus lielākos ieguldījumu veikšanas šķēršļus kā AIDS sociālā un ekonomiskā ietekme, augstais noziedzības līmenis un valsts līdzdalība nodarbinātības politikas un īpašumtiesību jomā;

14.

iesaka Komisijai nepieprasīt tādu elementu iekļaušanu pārskatītajā Tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgumu (TDCA), kas kavētu Dienvidāfrikas ekonomikas attīstību vai nabadzības izskaušanu, un neiejaukties Dienvidāfrikas lēmumos attiecībā uz privātā sektora līdzdalību pamatpakalpojumu sniegšanā, kā arī izdarīt secinājumus, ņemot vērā SACU un ASV neveiksmīgās sarunas par brīvo tirdzniecību, kuru gaitā ASV centās uzspiest SACU nepieņemamus nosacījumus;

15.	ierosina asignēt ES budžeta līdzekļus, lai veicinātu tirdzniecības integrācijas sarežģīto procesu Āfrikas dienvidu reģionā;

16.

ierosina rīcības plānā un ES budžetā paredzēt atbalstu stabilai Dienvidāfrikas energoapgādes drošības stratēģijai, ņemot vērā klimata pārmaiņas un šo pārmaiņu sociālo un vides ietekmi uz Dienvidāfrikas un reģiona nabadzīgajiem iedzīvotājiem, inter alia īpašu uzmanību veltot atjaunojamu enerģijas avotu attīstībai, jo īpaši attiecībā uz mazajām hidroelektrostacijām, vēja enerģiju un biomasas enerģiju;

17.

uzsver, ka rīcības plānā ir jāparedz daudzu ieinteresēto personu līdzdalība un par šā plāna galveno uzdevumu ir jānosaka atbalsts Dienvidāfrikas prioritātēm, tostarp rīcībai HIV izplatības apkarošanai, valsts pasākumiem ekonomikas atveseļošanai un cīņai pret ekonomisku nevienlīdzību, jāveicina sociālā kohēzija un jānodrošina, lai saimnieciskie ieguvumi tiktu izplatīti ārpus topošās finanšu elites, saskaņā ar ASGISA un BEE stratēģiju;

18.

ierosina piešķirt prioritāti tiem Dienvidāfrikas lūgumiem pēc tehniskās palīdzības, kuru galvenais uzdevums ir sasniegt valsts attīstības mērķus, kā arī sekmēt reģiona sociālo un ekonomisko attīstību, lai mudinātu citu Āfrikas valstu vadītājus uzņemties atbildību par kontinenta ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības modeļa izstrādi un īstenošanu;

19.	turklāt ierosina attīstīt sadarbību izglītības un apmācības jomā, lai “Erasmus Mundus” programmā iekļautu studentu un skolotāju apmaiņu un projektu “South Africa Window”;

20.	atzīmē ievērojamo labumu, ko Dienvidāfrika guvusi no Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem, un aicina saglabāt vismaz tādu pašu atbalsta apjomu laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam, ņemot vērā mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu vajadzības;

21.	pieprasa, lai palīdzība attīstības jomā tiek piešķirta uz vietas, pieaicinot ārvalstu ekspertus un ievedot preces vienīgi tad, ja līdzvērtīgas speciālās zināšanas vai preces reģionā nav pieejamas;

22.

uzsver vadošo nozīmi, kāda Dienvidāfrikas Republikai varētu būt imigrācijas politikas jomā dienvidāfrikas reģionā un arī visā Āfrikas kontinentā, ņemot vērā tās unikālo pieredzi šajā jomā; tādēļ uzsver, ka Dienvidāfrikas Republikai nekavējoties ir jāpastiprina centieni, lai pieņemtu saskaņotu un efektīvu migrācijas politiku; aicina Padomi un Komisiju atbalstīt šos centienus, apmainoties pieredzē, kā arī vērst uzmanību uz Dienvidāfrikas Republikas īpašo nozīmi attiecībā uz tādām migrācijas programmām kā AENEAS un ar to saistītām programmām;

23.	mudina Komisiju uzturēt pastāvīgu dialogu ar Dienvidāfrikas Republikas valdību un iesaistīt Parlamentu, vietējās pašvaldības un pilsonisko sabiedrību diskusijā par stratēģisko partnerību, rīcības plānu un šā plāna turpmāku īstenošanu;

24.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Dienvidāfrikas Republikas valdībai un Nacionālajai Asamblejai.

(1) OV L 311, 4.12.1999., 3. lpp.

(2) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp. Nolīgumā grozījumi izdarīti ar Nolīgumu, kurš groza partnerības nolīgumu (OV L 209., 11.8.2005., 27. lpp.).

(3) OV C 46, 24.2.2006., 1. lpp.

(4) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0445.

(5) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0304.

P6_TA(2006)0431

LIFE + ***II

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par finanšu instrumentu videi (LIFE +) (6284/1/2006 — C6-0226/2006 — 2004/0218(COD))

(Koplēmuma procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (6284/1/2006 — C6-0226/2006) (1),

—	ņemot vērā tās nostāju pirmajā lasījumā (2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2004)0621),

—	ņemot vērā grozīto Komisijas priekšlikumu (COM(2004)0621/2),

—	ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 62. pantu,

—	ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A6-0288/2006),

1.	apstiprina grozīto kopējo nostāju;

tā kā nav panākta likumdevēja iestāžu vienošanās par LIFE + otrajā lasījumā, mudina Komisiju iesniegt priekšlikumu risinājumam, ar ko atļautu finansēt tās iestāžu prerogatīvām atbilstošās darbības, kas, sākot no 2007. gada, ietilpst LIFE + programmā; aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par pagaidu pasākumiem saistībā ar projekta darbībām, lai novērstu finanšu iztrūkumu un nodrošinātu Kopienas vides politikas un ilgtspējīgas attīstības nepārtrauktību 2007. gadā;

3.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 238 E, 3.10.2006., 1. lpp.

(2) OV C 157 E, 6.7.2006., 451. lpp.

P6_TC2-COD(2004)0218

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta otrajā lasījumā 2006. gada 24. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2006 par finanšu instrumentu videi (LIFE +)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā izklāstīto procedūru (3),

tā kā:

(1)

Vides aizsardzība ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības ilgtspējīgas attīstības virzieniem . Tā ir Kopienas līdzfinansēšanas prioritāte un būtu jāfinansē, galvenokārt izmantojot Kopienas horizontālos finanšu instrumentus, tostarp Eiropas Reģionālo attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu, Eiropas Zivsaimniecības fondu un Septīto zinātniskās izpētes pamatprogrammu.

(2)

Šie Kopienas finanšu instrumenti neattiecas uz visām vides prioritātēm. Tādēļ ir vajadzīgs Finanšu instruments videi (LIFE +), lai nodrošinātu īpašu atbalstu Kopienas vides politikas un tiesību aktu, jo īpaši Sestās Kopienas vides rīcības programmas (Sestā VRP) mērķu, izstrādāšanai un īstenošanai, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 22. jūlija Lēmumā Nr. 1600/2002/EK (4).

(3)	Atbalsts būtu jāsniedz, izmantojot subsīdiju līgumus un publiskā iepirkuma līgumus saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5).

(4)

Lai nodrošinātu Kopienas līdzekļu vislabāko izmantojumu, LIFE + finansētajiem pasākumiem un projektiem būtu jāatbilst atbilstības kritērijiem. Pasākumiem un projektiem būtu jāatbilst papildu atbilstības kritērijiem, lai nodrošinātu Eiropas pievienoto vērtību un izvairītos no regulāru darbību finansēšanas, izņemot gadījumus, kad šādām darbībām ir izteikta demonstrējuma no zīme vai iesākšanas uzdevums.

(5)

Attiecībā uz dabu un bioloģisko daudzveidību pati Kopienas politikas un tiesību aktu īstenošana nodrošina sistēmu Eiropas pievienotajai vērtībai. Labākās prakses vai demonstrācijas pasākumiem un projektiem, tostarp tādiem, kas attiecas uz “Natura 2000” teritoriju apsaimniekošanu un noteikšanu saskaņā ar Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (6) un Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvu 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību (7), vajadzētu būt tiesīgiem saņemt Kopienas LIFE + finansējumu, izņemot gadījumus, ja tie ir tiesīgi saņemt citu Kopienas finanšu instrumentu finansējumu. Komisijai kopā ar finanšu shēmas pārskatu par 2008./2009. gadu jāsniedz pārskats par minēto papildu instrumentu ieguldījumu Natura 2000 finansējumā, lai LIFE+ piemērotu vajadzīgajām izmaiņām un nodrošinātu augstu Kopienas līdzfinansējumu.

(6)

Dalībvalstis 2004. gada maijā Malahidā vienojās, ka jānosaka pasākumi, lai nodrošinātu atbilstīgu finansējumu, tostarp Kopienas līdzfinansējumu, Natura 2000 tīklam. Tā kā ar šo regulu finansē tikai labākās prakses vai demonstrējumu pasākumus saistībā ar “Natura 2000” teritoriju apsaimniekošanu, Komisijai un dalībvalstīm ar citu instrumentu palīdzību pietiekamā apjomā būs jānodrošina finansējums tīkla pārvaldībai, kuras gada izmaksas lēš ap EUR 6 100 000 000 visā Eiropas Savienībā.

(7)

Inovatīviem vai demonstrācijas pasākumiem un projektiem, kas attiecas uz Kopienas vides mērķiem, tostarp labākas prakses, zināšanas un tehnoloģiju izveidi un izplatīšanu, kā arī pasākumi un projekti izpratnes veicināšanas kampaņām un īpašām apmācībām personām, kuras ir iesaistītas mežu ugunsgrēku profilaksē, vajadzētu būt tiesīgiem saņemt Kopienas LIFE + finansējumu, izņemot gadījumus, ja tie ir tiesīgi saņemt citu Kopienas finanšu instrumentu finansējumu.

(8)

Pasākumiem un projektiem, kas attīstītu un īstenotu Kopienas mērķus attiecībā uz plašu, saskaņotu, visaptverošu un stabilu mežu un vides mijiedarbību pārraudzību, vajadzētu būt tiesīgiem saņemt Kopienas LIFE + finansējumu, izņemot gadījumus, ja tie ir tiesīgi saņemt citu Kopienas finanšu instrumentu finansējumu.

(9)

Efektīvu vides politikas attīstību un ieviešanu saskaņā ar Sesto VRP var panākt, tikai atbalstot labākas prakses vai demonstrācijas pasākumus un projektus Kopienas vides politikas attīstībai vai īstenošanai; veicinot inovatīvas politikas pieejas, tehnoloģijas, metodes un instrumentus; apkopojot zināšanas; palielinot īstenošanas spējas; sekmējot labu pārvaldību, veicinot tīklu veidošanu, savstarpēju mācīšanos un labākās prakses apmaiņu; kā arī uzlabojot informācijas izplatīšanu, izpratnes veidošanu un saziņu. Tādēļ finansiālajam atbalstam saskaņā ar šo regulu būtu jāpalīdz sagatavot, īstenot, uzraudzīt un vērtēt vides politiku un tiesību aktus, kā arī tos darīt zināmus un popularizēt visā Kopienā.

(10)

LIFE + vajadzētu būt trim sastāvdaļām: LIFE + daba un bioloģiskā daudzveidība, LIFE + vides politika un pārvaldība un LIFE + informācija un komunikācija. Pasākumiem un projektiem, ko finansē LIFE +, vajadzētu būt iespējai veicināt konkrētu mērķu sasniegšanu vairāk nekā vienai no šīm sastāvdaļām un iesaistīt vairāk nekā vienu dalībvalsti, kā arī veicināt stratēģisku pieeju izstrādi vides mērķu sasniegšanai.

(11)

Lai pildītu savus vides politikas izveides un īstenošanas uzdevumus, Komisijai vajadzētu izmantot LIFE+ resursus, lai pabeigtu pētījumus un novērtējumus, sāktu sniegt pakalpojumus, lai īstenotu un integrētu vides politiku un tiesību aktus, un organizētu sanāksmes, seminārus un darba seminārus ar ekspertiem un iesaistītajām pusēm, izveidotu un uzturētu tīklus, un izveidotu un uzturētu datorusistēmas. Turklāt Komisijai būtu jāizmanto LIFE + budžeta centralizēti vadītā daļa, lai or ganizētu informēšanas,publikācijas un izplatīšanas darbības, tostarp pasākumus, izstādes un līdzīgus izpratnes veidošanas pasākumus, audiovizuālo materiālu sagatavošanai un ražošanas izdevumiem, un lai iegūtu tehnisko un/vai administratīvo atbalstu, kas attiecas uz programmu un projektu identificēšanu, sagatavošanu, pārvaldību, uzraudzību, revīziju un pārraudzību.

(12)

Nevalstiskas organizācijas (NVO) sniedz ieguldījumu Kopienas vides politikas un tiesību aktu izveidē un īstenošanā. Tādējādi ir lietderīgi, ka centralizēti vadīta LIFE + budžeta daļa atbalstītu dažu attiecīgi kvalificētu vides NVO darbību, konkursā pārskatāmi piešķirot gada darbības subsīdijas. Šādām NVO vajadzētu būt neatkarīgām un bezpeļņas organizācijām un veikt darbības vismaz trijās Eiropas valstīs, katrai atsevišķi vai asociācijā.

(13)	Pašreizējo un iepriekšējo instrumentu pieredze parādīja nepieciešamību attiecināt plānošanu uz vairāku gadu termiņu un koncentrēt vides aizsardzības veicināšanas darbības, nosakot prioritārās un mērķa darbības jomas, par ko var saņemt Kopienas līdzfinansējumu.

(14)

Dalībvalstīm būtu jāsagatavo valsts gada darba programmas, kas atšķiras no plāniem un programmām, kuras sagatavotas vairākām nozarēm un nosaka pamatprincipus turpmākās attīstības saskaņošanai, un plāni un programmas, kurām saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK noteikta prasība veikt novērtējumu, un šīs darba programmas nebūtu jāuzskata par plāniem vai programmām, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK (2001. gada 27. jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (8).

(15)

Vides aizsardzības prasības būtu jāintegrē Kopienas politikas un darbību, tostarp finanšu instrumentu, definīcijā un īstenošanā. LIFE + tādējādi vajadzētu papildināt pārejos Kopienas finanšu instrumentus un Komisijai un dalībvalstīm šāda papildināmība būtu jānodrošina Kopienas, valsts, reģionālajā un vietējā mērogā.

(16)

Saskaņā ar Eiropadomes Luksemburgā (1997. gada decembrī) un Salonikos (2003. gada jūnijā) notikušo sanāksmju secinājumiem kandidātvalstīm un Rietumbalkānu valstīm, kas ir iekļautas Stabilizācijas un asociācijas procesā, vajadzētu būt tiesīgām piedalīties Kopienas programmās, ievērojot nosacījumus, kuri izklāstīti ar šīm valstīm noslēgtajos attiecīgajos divpusējos nolīgumos.

(17)	Ir nepieciešams konsolidēt vairākas pašreizējas vides programmas un vienkāršot plānošanu un vadību, izveidojot vienotu, racionalizētu finanšu instrumentu videi.

(18)	Ir nepieciešams arī nodrošināt vienmērīgu pāreju un turpināt uzraudzīt, pārbaudīt un kvalitatīvi novērtēt darbības, kas finansētas saskaņā ar pašreizējām programmām, pēc šo programmu termiņa beigām.

(19)

Ar šo regulu visam programmas laikam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (9).

(20)

LIFE + vispārējais mērķis ir veicināt Kopienas vides politikas un tiesību aktu īstenošanu, aktualizēšanu un attīstību, un jo īpaši atbalstīt Sestās VRP īstenošanu. Sadarbībā, izmantojot Kopienas instrumentus, lai uzlabotu izpildi valsts vai vietējā līmenī, sasniegtu Kopienas mērķus vai nodrošinātu informācijas apmaiņu Kopienas mērogā, dalībvalstis var panākt Eiropas pievienoto vērtību. Ņemot vērā, ka šo LIFE+ mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(21)

Ar šo regulu daudzu būtisku lēmumu pieņemšanu iekļauj daudzgadu stratēģiskajās programmās un valsts gada darba programmās. Šie jautājumi ir būtiski atsevišķām dalībvalstīm, kā arī būtiski to valsts vides politikai. Tāpēc ir lietderīgi , ka tiek pieņemti daži pasākumi saskaņā ar regulatīvo procedūru, kas paredzēta Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmuma 1999/468/EK, ar ko nosaka Ko misijai piešķirtoieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (10), 5. pantā, lai dotu dalībvalstīm iespēju iesniegt ierosinātos pasākumus apspriešanai Padomē. Ir arī lietderīgi izmantot regulatīvo procedūru, lai noteiktu īstenošanas noteikumus, kas nav regulā skaidri minētie tehniskie pasākumi. Regulatīvā kontroles procedūra, kas paredzēta Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā, ir jāpiemēro, pieņemot un vajadzības gadījumā grozot daudzgadu stratēģiskās programmas, kas izstrādātas atbilstīgi šīs regulas 6. panta 1. punktam, kā arī pieņemot grozījumus šīs regulas pielikumam, kas precizē svarīgus noteikumus, it īpaši attiecībā uz pasākumiem, kuriem ir tiesības uz finansējumu, lai tādējādi likumdevējai iestādei būtu iespējams veikt šādu pasākumu pārbaudi pirms to pieņemšanas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķis

1. Ar šo regulu izveido finanšu instrumentu videi (“LIFE +”).

2. LIFE + vispārējais mērķis ir veicināt Kopienas vides politikas un tiesību aktu īstenošanu, aktualizēšanu un attīstību, tostarp vides politikas integrēšana pārējā politikā, tādējādi sekmējot ilgtspējīgu attīstību.

Jo īpaši LIFE + atbalsta Sestās VRP īstenošanu, tostarp tematiskās stratēģijas, kā arī finansē pasākumus un projektus ar Eiropas pievienoto vērtību dalībvalstīs.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1)	“Sestā VRP” ir Sestā Kopienas vides rīcības programma, kas paredzēta Lēmumā Nr. 1600/2002/EK;

2)	“Finanšu regula” ir Regula (EK/Euratom) Nr. 1605/2002.

3. pants

Atbilstības kritēriji

1. LIFE + finansētie pasākumi un projekti palīdz sasniegt 1. panta 2. punktā izklāstīto vispārējo mērķi. LIFE + finansētie pasākumi un projekti pēc iespējas veicina sinerģijas starp dažādām prioritātēm saskaņā ar Sesto VRP un veicina integrāciju.

2. Pasākumi, kas paredzēti daudzgadu stratēģiskajās programmās, kuras sagatavotas saskaņā ar 6. panta 1. punktu, valsts gada darba programmas, kas pieņemtas saskaņā ar 6. panta 4. punktu, un projekti, kurus īsteno saskaņā ar šīm programmām, atbilst šādiem kritērijiem:

a)	ir Kopienas interesēs, jo būtisku palīdz sasniegt LIFE + vispārējo mērķi, kas izklāstīts 1. panta 2. punktā; un

b)	ir tehniski un finansiāli saskaņoti un īstenojami un atbilst reālajām izmaksām.

3. Komisija nodrošina, ka starpreģionu un pārrobežu projektus iekļauj valstu gada darba programmās, jo īpaši tad, ja pārrobežu sadarbība ir būtiska, lai nodrošinātu sugu saglabāšanu.

4. Turklāt, lai nodrošinātu Eiropas pievienoto vērtību un izvairītos no regulāru darbību finansēšanas, valsts gada darba programmās paredzētie pasākumi un projekti, ko īsteno atbilstīgi šīm programmām, atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

a)	tie ir labākas prakses pasākumi un projekti vai paraugpasākumi un projekti, ar ko īsteno Direktīvu 79/409/EEK vai Direktīvu 92/43/EEK;

b)	tie ir inovatīvi pasākumi un projekti vai paraugpasākumi un projekti, kas attiecas uz Kopienas vides mērķiem, tostarp izveidot vai izplatīt labāko praksi, zināšanas vai tehnoloģijas;

c)	tās ir apziņas veicināšanas kampaņas un īpašas mācības personām, kuras iesaistītas meža ugunsgrēku novēršanā;

d)	tie ir pasākumi un projekti, kas izveido un īsteno Kopienas mērķus attiecībā uz plašu, saskaņotu, visaptverošu un stabilu mežu un vides mijiedarbību pārraudzību.

4. pants

Konkrēti mērķi

1. LIFE + sastāv no trim daļām:

—	LIFE + daba un bioloģiskā daudzveidība,

—	LIFE + vides politika un pārvaldība,

—	LIFE + informācija un komunikācija.

2. LIFE + dabas un bioloģiskās daudzveidības daļas konkrētie mērķi ir:

sniegt ieguldījumu Kopienas politikas un tiesību aktu īstenošanā saistībā ar dabu un bioloģisko daudzveidību, jo īpaši attiecībā uz Direktīvu 79/409/EEK un Direktīvu 92/43/EEK, tostarp vietējā un reģionālā mērogā, un atbalstīt turpmāku Natura 2000 tīkla attīstību un īstenošanu, tostarp jūras un piekrastes dzīvotnes un sugas;

b)	dot ieguldījumu zināšanu apkopošanā par Kopienas dabas un bioloģiskās daudzveidības politikas un tiesību aktu attīstību, analīzi, uzraudzību un novērtēšanu;

c)	atbalstīt tādu politikas pieeju un instrumentu izstrādi un īstenošanu, kas ļautu uzraudzīt un vērtēt dabu un bioloģisko daudzveidību, kā arī faktorus, spiedienu un reakcijas, kas tos ietekmē, jo īpaši saistībā ar mērķi līdz 2010. gadam Kopienā apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos;

d)	veicināt klimata pārmaiņu radītā dabas un bioloģiskās daudzveidības apdraudējuma novēršanas politikas attīstību un efektīvu īstenošanu, kā arī uzlabot ekosistēmu noturību pret klimata pārmaiņām un sekmēt to piemērošanos klimata pārmaiņām;

e)	sniegt atbalstu labākai vides pārvaldībai, plašākai ieinteresēto pušu, tostarp NVO, iesaistīšanai politikas un tiesību aktu apspriešanā un īstenošanā saistībā ar dabu un bioloģisko daudzveidību.

3. Īpašie LIFE + vides politikas un pārvaldības daļas mērķi saistībā ar Sestās VRP mērķiem, tostarp prioritārās klimata pārmaiņu, dabas un veselības un dzīves kvalitātes, dabas resursu izmantošanas un atkritumu apsaimniekošanas jomās, ir:

a)	dot ieguldījumu inovatīvu politikas pieeju, tehnoloģijas, metožu un instrumentu izstrādē un demonstrēšanā;

b)	dot ieguldījumu zināšanu apkopošanā par vides politikas un tiesību aktu attīstību, analīzi, uzraudzību un novērtēšanu;

c)	atbalstīt tādu pieeju izstrādi un īstenošanu, kas ļaus uzraudzīt un vērtēt vides stāvokli, tās faktorus, spiedienu un reakcijas, kas to ietekmē;

d)	veicināt Kopienas vides politikas īstenošanu, īpaši koncentrējoties uz īstenošanu vietējā un reģionālā mērogā;

e)	sniegt atbalstu labākai vides pārvaldībai, plašākai ieinteresēto pušu, tostarp NVO, iesaistīšanai politikas apspriešanā un īstenošanā.

4. LIFE + informācijas un komunikācijas daļas konkrētie mērķi ir:

a)	izplatīt informāciju un veidot izpratni par vides jautājumiem, tostarp meža ugunsgrēku novēršanu;

b)	sniegt atbalstu papildu pasākumiem, tādiem kā informācija, komunikācijas darbības un kampaņas, konferences un mācības, tostarp mācības par mežu ugunsgrēku novēršanu.

5. Pielikumā iekļauts atbilstīgu pasākumu saraksts.

5. pants

Atbalsta veidi

1. Kopiena var sniegt finansējumu šādās juridiskās formās:

a)	subsīdiju līgumi;

b)	publiskā iepirkuma līgumi.

2. Kopienas subsīdijas var sniegt, izmantojot īpašas formas, piemēram, partnerības pamatnolīgumus, līdzdalību finanšu mehānismos un fondos vai operatīvo vai darbības subsīdiju līdzfinansējumu. Uz operatīvajām subsīdijām struktūrām, kas īsteno Eiropas vispārējas nozīmes mērķus, Finanšu regulas samazināšanas noteikumi neattiecas.

3. Darbības subsīdiju maksimālā līdzfinansējuma likme ir 50 % no kopējām attaisnotām izmaksām. Tomēr izņēmuma kārtā maksimālā līdzfinansējuma likme LIFE + dabas un bioloģiskās daudzveidības daļā var sasniegt 75 % no attaisnotām izmaksām (..)] attiecībā uz pasākumiem un projektiem, kas saistīti ar prioritārām dzīvotnēm vai sugām, lai īstenotu Direktīvu 79/409/EEK vai Direktīvu 92/43/EEK, ja tas nepieciešams, lai sasniegtu aizsardzības mērķi.

4. Publiskā iepirkuma līguma gadījumā Kopienas finansējums var attiekties uz pakalpojumu un preču iegādes izmaksām. Šīs izmaksas var ietvert izdevumus, kas saistīti ar informāciju un paziņojumiem par projektu, politikas pasākumu, programmu un tiesību aktu sagatavošanu, īstenošanu, uzraudzību, kontroli un novērtēšanu.

6. pants

Programmēšana

1. Komisija izstrādā pirmo daudzgadu stratēģisko programmu laikposmam no 2007. līdz 2010. gadam un, ņemot vērā pārskatu par noteiktajiem mērķiem, otro daudzgadu stratēģisko programmu laikposmam no 2011. līdz 2013. gadam. Šajās programmās nosaka Kopienas finansējuma galvenos mērķus, prioritārās darbības jomas, pasākumu veidus un paredzētos rezultātus saistībā ar mērķiem un kritērijiem, kas noteikti 1., 3. un 4. pantā .

2. Lai izstrādātu 1. punktā minētās daudzgadu stratēģiskās programmas , dalībvalstis iesniedz Komisijai valsts gada darba programmu projektus par katru gadu laikposmā no 2007. līdz 2010. gadam un no 2011. līdz 2013. gadam. Tajos par katru gadu iekļauj vismaz šādas ziņas:

a)	nosaka prioritārās jomas, ņemot vērā apzinātas ilgtermiņa vajadzības;

b)	norāda konkrētos valsts mērķus;

c)	apraksta finansējamos pasākumus un to atbilstību 3. pantā izklāstītajiem atbilstības kritērijiem;

d)	paredz izdevumu tāmes; un

e)	apraksta ierosināto uzraudzības sistēmu.

Dalībvalstis gada darba programmu projektos iekļauj starpvalstu pasākumus.

3. Komisija apspriežas ar dalībvalstīm par stratēģisko daudzgadu programmu projektiem 14. panta 1. punktā minētajā komitejā un Direktīvas 92/43/EEK 20. pantā minētajā komitejā . Programmas pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktu . Daudzgadu stratēģisko programmu laikposmam no 2007. līdz 2010. gadam pieņem, cik ātri vien iespējams, un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Komisija nodrošina sabiedrības līdzdalību daudzgadu stratēģisko programmu izstrādē.

4. Komisija veic divpusējas apspriedes ar dalībvalstīm par valstu gada darba programmu projektiem pēc apspriešanās ar Direktīvas 92/43/EEK 20. pantā minēto komiteju, lai pieņemtu valstu darba programmas saskaņā ar šīs regulas 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Dalībvalstis iesniedz Komisijai valstu ikgada darba programmu projektus 2007. gadam, cik ātri vien iespējams, un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pirmās daudzgadu stratēģiskās programmas pieņemšanas dienas. Vajadzības gadījumā tās iesniedz valsts gada darba programmas turpmākajiem gadiem un jau iesniegto projektu aktualizējumus saskaņā ar grafiku, kas noteikts saskaņā ar 15. panta 3. punkta a) apakšpunktu. Dalībvalstis nodrošina sabiedrības līdzdalību valsts gada darba programmu izstrādē saskaņā ar Direktīvas 2003/35/EK (11) noteikumiem.

Ja dalībvalstis vēlas, tās tajā pašā laikā var iesniegt valsts gada darba programmas projektus dažiem vai visiem gadiem, uz ko attiecas šī regula.

5. Komisija regulāri publicē ar LIFE + finansēto projektu sarakstu, tostarp mērķu un iegūto rezultātu īsu aprakstu un kopsavilkumu par izdotajiem līdzekļiem. Šim nolūkam Komisija izmanto piemērotus medijus un tehnoloģijas, tostarp internetu.

7. pants

Finanšu procedūras

Komisija īsteno šo regulu saskaņā ar Finanšu regulu.

8. pants

Finansējuma saņēmēji

Finansējumu no LIFE + var saņemt valsts un/vai privātas struktūras, dalībnieki un iestādes.

9. pants

Trešo valstu līdzdalība

LIFE + finansētajās programmās var piedalīties šādas trešās valstis ar noteikumu, ka tiek saņemtas papildu apropriācijas:

a)	EBTA valstis, kuras ir kļuvušas par Eiropas Vides aģentūras loceklēm saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 933/1999 (1999. gada 29. aprīlis), ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1210/90 par Eiropas Vides aģentūras un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīkla izveidi (12);

b)	kandidātvalstis uzņemšanai Eiropas Savienībā;

c)	Rietumbalkānu valstis, kas ir iekļautas Stabilizācijas un asociācijas procesā.

10. pants

Finanšu instrumentu savstarpēja papildināmība

Ar šo regulu nefinansē pasākumus, kas atbilst citu Kopienas finanšu instrumentu, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai vai Eiropas Zivsaimniecības fonda, darbības jomām vai saņem no tiem palīdzību tajā pašā nolūkā. Finansējuma saņēmēji saskaņā ar šo regulu sniedz informāciju par līdzekļiem, ko tie ir saņēmuši no Kopienas budžeta un par saviem Komisijai iesniegtajiem finansējuma pieteikumiem. Komisija nodrošina koordināciju un savstarpēju papildināmību ar citiem Kopienas instrumentiem.

11. pants

Ilgums un budžeta līdzekļi

1. Šo regulu īsteno laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

2. Finansējumu LIFE + īstenošanai nosaka EUR 1 911 000 000 (2004. gada cenas) apmērā laikposmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

3. Budžeta līdzekļus, kas piešķirti šajā regulā paredzētajām darbībām, iegrāmato Eiropas Savienības vispārēja budžeta gada apropriācijās.

Budžeta lēmējiestādes apstiprina pieejamās gada apropriācijas, ievērojot finanšu shēmā paredzētos ierobežojumus.

4. Vismaz 55% no LIFE + paredzētajiem budžeta līdzekļiem piešķir pasākumiem dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības atbalstam.

12. pants

Uzraudzība

1. Par visiem pasākumiem un projektiem, ko finansē LIFE +, saņēmējs Komisijai iesniedz tehniskus un finansiālus ziņojumus par to pasākumu darba gaitu , kuriem piešķirts finansējums . Turklāt trīs mēnešu laikā kopš darbības pabeigšanas iesniedz galīgo ziņojumu.

2. Neskarot revīzijas, ko veic Revīzijas palāta saziņā ar kompetentajām valsts revīzijas iestādēm vai departamentiem saskaņā ar Līguma 248. pantu, vai pārbaudes, ko veic saskaņā ar Līguma 279. panta 1. punkta b) apakšpunktu, Komisijas amatpersonas vai citi darbinieki pārbauda LIFE + programmas finansētus projektus uz vietas, tostarp veicot pārbaudes izlases kārtā, jo īpaši, lai pārbaudītu atbilstību 3. pantā paredzētajiem atbilstības kritērijiem, un novērtē šo projektu ieguldījumu attiecībā uz ES politikas mērķiem .

3. Līgumos un nolīgumos, kas noslēgti saskaņā ar šo regulu, jo īpaši paredzēta pārraudzība un finanšu kontrole, ko veic Komisija vai jebkurš Komisijas pilnvarots pārstāvis, kā arī Revīzijas palātas revīzijas, nepieciešamības gadījumā — uz vietas.

4. Piecu gadu laikā kopš pēdējā maksājuma attiecībā uz projektu finansiālās palīdzības saņēmējs saglabā Komisijai pieejamus visus apliecinošos dokumentus par šā projekta izdevumiem.

5. Pamatojoties uz ziņojumu rezultātiem un pārbaudēm izlases kārtā, kas minētas 1. un 2. punktā, Komisija nepieciešamības gadījumā koriģē sākotnēji apstiprinātos finansiālās palīdzības piešķiršanas nosacījumus, kā arī maksājumu grafiku.

6. Komisija veic visus citus vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu, vai finansētos pasākumus un projektus veic pareizi un atbilstīgi šīs regulas un Finanšu regulas noteikumiem.

13. pants

Kopienas finanšu interešu aizsardzība

1. Ja tiek īstenoti atbilstīgi šai regulai finansēti pasākumi, Komisija nodrošina, lai būtu aizsargātas Kopienas finanšu intereses, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot prettiesiski samaksātās summas un, ja ir atklāts pārkāpums, piemērojot efektīvas, proporcionālas un preventīvas sankcijas saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (13), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (14) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (15).

2. Attiecībā uz Kopienas pasākumiem, ko finansē LIFE +, “pārkāpums”, kas minēts Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punktā, nozīmē Kopienas tiesību akta vai līgumsaistību pārkāpumu, ko rada kāda saimnieciskās darbības subjekta rīcība vai nolaidība, kura kaitē vai varētu kaitēt Eiropas Savienības budžetam vai Kopienu pārvaldītiem budžetiem, izdarot nepamatotus izdevumus.

3. Kopiena samazina, aptur vai atgūst finansiālās palīdzības summas, kas piešķirtas projektam, ja tā konstatē pārkāpumus, tostarp neatbilstību šīs regulas noteikumiem, vai atsevišķam lēmumam vai līgumam vainolīgumam, ar ko piešķir attiecīgo finansiālo palīdzību, vai, ja tā atklāj, ka bez Komisijas apstiprinājuma pieprasīšanas projektā ir veiktas izmaiņas, kas neatbilst projekta būtībai vai īstenošanas nosacījumiem.

4. Ja nav ievēroti termiņi vai projekta īstenošana attaisno tikai daļu piešķirtās finansiālās palīdzības, Komisija saņēmējam pieprasa noteiktā termiņā iesniegt paskaidrojumus. Ja atbalsta saņēmējs nesniedz apmierinošu atbildi, Komisija var atcelt atlikušo finansiālo atbalstu un pieprasīt atmaksāt jau izmaksātās summas.

5. Jebkādas nepareizi izmaksātas summas atmaksā Komisijai. Summām, kas nav atmaksātas laikā, piemēro procentu likmi saskaņā ar Finanšu regulā paredzētajiem nosacījumiem.

14. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Laikposms, kas noteikts Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā, ir trīs mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Laikposms, kas noteikts Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 2. punktā, ir trīs mēneši.

15. pants

Īstenošanas lēmumi

1. Turpmāk norādītos īstenošanas lēmumus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā paredzēto regulatīvo procedūru:

a)	ar ko pieņem un vajadzības gadījumā groza valstu gada darba programmas, pamatojoties uz projektiem, kurus dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar 6. panta 2. punktu; un

b)	ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, kuri nav vispārēja raksturapasākumi, kas paredzēti, lai šajā regulā grozītu nebūtiskas sastāvdaļas Lēmuma 1999/468/EK nozīmē.

2. Turpmāk norādītos īstenošanas lēmumus pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru:

a)	ar ko pieņem un vajadzības gadījumā groza daudzgadu stratēģiskās programmas, kuras izstrādātas saskaņā ar 6. panta 1. punktu; un

b)	ar ko pielikumā iekļauj jaunus pasākumus.

3. Turpmāk norādītos īstenošanas lēmumus pieņem saskaņā ar 14. panta 4. punktā paredzēto pārvaldības procedūru:

a)	ar ko nosaka 6. panta 2. punkta mērķiem paredzēto valsts gada darba programmu projektu formātu , saturu un iesniegšanas datumu;

b)	ar ko nosaka 12. panta 1. punktā minēto ziņojumu formu un saturu ; un

c)	ar ko nosaka rādītājus, lai palīdzētu īstenot LIFE + finansēto pasākumu uzraudzību.

16. pants

Novērtēšana

1. Komisija nodrošina daudzgadu programmu regulāru uzraudzību, lai novērtētu to ietekmi.

2. Ne vēlāk kā 2010. gada 30. septembrī Komisija iesniedz LIFE + vidusposma pārskatu Eiropas Parlamentam un 14. panta 1. punktā minētajai komitejai. Vidusposma pārskatā novērtē šīs regulas īstenošanu laikposmā no 2007. līdz 2009. gadam. Attiecīgos gadījumos Komisija ierosina īstenošanas lēmumu grozījumus saskaņā ar 15. pantu.

3. Komisija nodrošina šīs regulas īstenošanas nobeiguma novērtēšanu, novērtējot tās ieguldījumu Kopienas vides politikas un tiesību aktu īstenošanā, aktualizēšanā un attīstībā, kā arī apropriāciju izmantojumu. Tā iesniedz šo nobeiguma novērtējumu Eiropas Parlamentam un Padomei ne vēlāk kā 2012. gada 31. decembrī, vajadzības gadījumā papildinot to ar priekšlikumu par finanšu instrumenta, kas paredzēts tikai vides jomai, turpmāku attīstību, ko piemēro no 2014. gada.

17. pants

Atcelšanas un pārejas noteikumi

1. Lai vienkāršotu un konsolidētu, šī regula atceļ šādus instrumentus:

a)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1655/2000 (2000. gada 17. jūlijs) par Finanšu instrumentu videi (LIFE) (16);

b)	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1411/2001/EK (2001. gada 27. jūnijs) par Kopienas sadarbības shēmu, lai veicinātu pilsētu noturīgu attīstību (17);

c)	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 466/2002/EK (2002. gada 1. marts) par Kopienas rīcības programmu to nevalstisko organizāciju veicināšanai, kuru galvenā darbības joma ir vides aizsardzība (18);

d)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2152/2003 (2003. gada 17. novembris) par mežu un vides mijiedarbības monitoringu Kopienā (Forest Focus) (19).

2. Pasākumus, kas saskaņā ar 1. punktā minētajiem aktiem sākti pirms 2006. gada 31. decembra, līdz to pabeigšanai turpina pārvaldīt saskaņā ar šiem aktiem. Šajos aktos paredzētās komitejas aizstāj ar šīs regulas 14. panta 1. punktā minēto komiteju. Šo regulu izmanto, lai finansētu šajos aktos paredzēto obligāto uzraudzībuun novērtēšanu pēc to spēkā esamības beigām. Līdz to pabeigšanai pasākumi atbilst tehniskajiem noteikumiem, kas paredzēti 1. punktā minētajos aktos.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

..., ...

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

(1) OV C 255, 14.10.2005., 52. lpp.

(2) OV C 231, 20.9.2005., 72. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2005. gada 7. jūlija Nostāja (OV C 157 E, 6.7.2006., 451. lpp.), Padomes 2006. gada 27. jūnija Kopējā nostāja (OV C 238 E, 3.10.2006., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2006. gada 24. oktobra Nostāja.

(4) OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.

(5) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(6) OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(7) OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).

(8) OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.

(9) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(10) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīva 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē (OV L 156, 25.6.2003., 17. lpp.).

(12) OV L 117, 5.5.1999., 1. lpp.

(13) OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(14) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(15) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(16) OV L 192, 28.7.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1682/2004 (OV L 308, 5.10.2004., 1. lpp.).

(17) OV L 191, 13.7.2001., 1. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 786/2004/EK (OV L 138, 30.4.2004., 7. lpp.).

(18) OV L 75, 16.3.2002., 1. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 786/2004/EK.

(19) OV L 324, 11.12.2003., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 788/2004 ( OV L 138, 30.4.2004., 17. lpp.).

PIELIKUMS

FINANSĒJUMAM ATBILSTĪGI PASĀKUMI

Neskarot 10. pantu, LIFE + var finansēt šādus pasākumus, ja tie atbilst 3. pantā izklāstītajiem atbilstības kritērijiem:

a)	tādu NVO operatīvās darbības, kuru galvenā darbības joma ir vides aizsardzība un uzlabošana Eiropas mērogā un kuras ir iesaistītas Kopienas politikas un tiesību aktu izstrādē un īstenošanā ;

b)	tādu tīklu , datu bāzu un datorsistēmu izveide un uzturēšana, kas ir tieši saistīti ar Kopienas vides politikas un tiesību aktu īstenošanu , jo īpaši, uzlabojot publisko piekļuvi vides informācijai;

c)	pētījumi, apsekojumi, modelēšana un scenāriju izstrāde;

d)	uzraudzība, tostarp mežu uzraudzība;

e)	atbalsts resursu palielināšanai un pilnveidošanai ;

f)	apmācības, semināri un sanāksmes, tostarp to personu apmācības, kas piedalās mežu ugunsgrēku novēršanas ierosmēs;

g)	sadarbības tīklu un labākas prakses pasākumi;

h)	informācijas un komunikācijas darbības, tostarp izpratnes veidošanas kampaņas un, jo īpaši, sabiedrības izpratnes veidošanas kampaņas par mežu ugunsgrēkiem;

i)	inovatīvas politikas pieejas, tehnoloģijas, metodes un instrumenti;

īpaši saistībā ar dabas un bioloģiskās daudzveidības daļu:

—	teritoriju un sugu apsaimniekošana un teritoriju plānošana, tostarp “Natura 2000” tīkla ekoloģiskās saskaņotības uzlabošana,

—	aizsardzības statusa uzraudzība, tostarp procedūru un struktūru izveidošana šādai uzraudzībai,

—	sugu un dzīvotņu aizsargāšanas rīcības plānu izstrāde un īstenošana,

—	tīkla Natura 2000 paplašināšana jūras teritorijās,

—

zemes pirkšana ar noteikumu, ka:

—	pirkums palīdzētu saglabāt vai sakārtot “Natura 2000” teritorijas integritāti,

—	zemes pirkums ir vienīgais vai visefektīvākais veids, kā sasniegt vēlamo dabas aizsardzības rezultātu,

—	iepirkto zemi ilgtermiņā rezervē zemes lietojumam, kas atbilst 4. panta 2. punktā paredzētajiem mērķiem, un

—	iesaistītā dalībvalsts ar īpašuma nodošanu vai citādā veidā nodrošina šādas zemes ilgtermiņa rezervēšanu dabas aizsardzības nolūkiem.

P6_TA(2006)0432

Atbalsta programma Eiropas audiovizuālajā sektorā (MEDIA 2007) ***II

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par Padomes kopējo nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemto lēmumu par atbalsta programmas izveidi Eiropas audiovizuālajā sektorā (MEDIA 2007) (6233/2/2006 — C6-0271/2006 — 2004/0151(COD))

(Koplēmuma procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (6233/2/2006 — C6-0271/2006),

—	ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā (1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2004)0470) (2),

—	ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

—	ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A6-0337/2006),

1.	apstiprina kopējo nostāju;

2.	konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar kopējo nostāju;

3.	uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar EK līguma 254. panta 1. punktu;

4.	uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, vai ir ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, 25.10.2005., P6_TA(2005)0398.

(2) OV vēl nav publicēts.

P6_TA(2006)0433

Programma “Kultūra 2007” (2007.—2013. g.) ***II

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu, ar ko izveido programmu “Kultūra 2007” (2007.—2013. g.) (6235/3/2006 — C6-0269/2006 — 2004/0150(COD))

(Koplēmuma procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (6235/3/2006 — C6-0269/2006),

—	ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā (1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2004)0469) (2),

—	ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 62. pantu,

—	ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A6-0343/2006),

1.	apstiprina grozīto kopējo nostāju;

2.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, 25.10.2005., P6_TA(2005)0397.

(2) OV vēl nav publicēts.

P6_TC2-COD(2004)0150

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta otrajā lasījumā 2006. gada 24. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2006/.../EK, ar ko izveido programmu “Kultūra 2007” (2007.—2013. g.)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 151. panta 5. punkta pirmo ievilkumu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Ir būtiski veicināt sadarbību un apmaiņu kultūras jomā, lai cienītu un sekmētu kultūru un valodu dažādību Eiropā un uzlabotu Eiropas pilsoņu zināšanas par citām Eiropas kultūrām, vienlaikus veicinot apziņu par kopīgo kultūras mantojumu. Tādējādi sadarbības popularizēšana kultūras un valodu jomā, kā arī kultūru un valodu dažādības popularizēšana palīdz Eiropas Savienības pilsonību padarīt par taustāmu realitāti, sekmējot Eiropas pilsoņu tiešu dalību integrācijas procesā.

(2)	Aktīva kultūras politika Eiropas kultūru dažādības saglabāšanai, kā arī Eiropas kopīgo kultūras aspektu un kultūras mantojuma popularizēšanai, var uzlabot Eiropas Savienības ārējo redzamību.

(3)

Lai pilsoņi pilnībā atbalstītu Eiropas integrāciju un piedalītos tajā, būtu vairāk jāuzsver, cik būtiski viņu identitātei ir kopīgās kultūras vērtības un saknes, kā arī piederība sabiedrībai, kas balstīta uz brīvību, taisnīgumu, demokrātiju, cilvēka cieņas un integritātes ievērošanu, iecietību un solidaritāti, pilnībā ievērojot Eiropas Savienības Pamattiesību hartu.

(4)

Ir svarīgi, lai kultūras nozare dotu ieguldījumu un piedalītos plašākā Eiropas politikas attīstībā. Tā kā kultūras nozare pati par sevi ir nozīmīgs darba devējs un turklāt pastāv acīmredzama saikne starp kultūru un ekonomikas attīstību, ir svarīgi stiprināt kultūras politiku reģionālā, valsts un Eiropas mērogā. Attiecīgi būtu jāpalielina kultūras industriju nozīme ar Lisabonas Stratēģiju saistītās pārmaiņās, jo šīs nozares dod arvien lielāku ieguldījumu Eiropas ekonomikā.

(5)	Ir svarīgi arī veicināt aktīvu pilsonību un stiprināt cīņu pret jebkāda veida diskrimināciju, tostarp rasismu un ksenofobiju. Vairojot pēc iespējas vairāku cilvēku iespējas baudīt kultūru, var apkarot sociālo atstumtību.

(6)	Līguma 3. pantā paredzēts, ka — veicot visas minētajā pantā nosauktās darbības — Kopienai jātiecas novērst nevienlīdzību un veicināt vīriešu un sieviešu līdztiesību.

(7)

Kultūras programmas “Kaleidoskops”, “Ariadne” un “Rafaels”, un “Kultūra 2000”, kas izklāstītas attiecīgi Lēmumos Nr. 719/96/EK (3), Nr. 2085/97/EK (4), Nr. 2228/97/EK (5) un Nr. 508/2000/EK (6), ir pozitīvi posmi, īstenojot Kopienas rīcību kultūras jomā. Tādējādi ir gūta vērā ņemama pieredze, jo īpaši izvērtējot šīs kultūras programmas. Šobrīd ir nepieciešams racionalizēt un stiprināt Kopienas darbības kultūras jomā, pamatojoties uz izvērtējumu un ieinteresēto pušu starpā notikušo apspriežu rezultātiem, kā arī uz Eiropas iestāžu darbu. Tālab būtu jāizveido programma.

(8)

Eiropas iestādes dažādos gadījumos ir izteikušas savu viedokli par tēmām, kas skar Kopienas rīcību kultūras jomā, un par kultūras sadarbības izaicinājumu, jo īpaši Padomes 2002. gada 25. jūnija Rezolūcijā par jaunu darba plānu Eiropas sadarbībai kultūras jomā (7) un 2002. gada 19. decembra Rezolūcijā, ar kuru īstenoja darba plānu Eiropas sadarbībai kultūras jomā (8), Eiropas Parlamenta 2001. gada 5. septembra Rezolūcijā par kultūru sadarbību Eiropas Savienībā (9), 2002. gada 28. februāra Rezolūcijā par programmas “Kultūra 2000” īstenošanu (10) un 2002. gada 22. oktobra Rezolūcijā par teātra un skatuves mākslas dinamisma nozīmi paplašinātajā Eiropā (11), kā arī 2003. gada 4. septembra Rezolūcijā par kultūras nozares uzņēmumiem (12) kā arī Reģionu komitejas 2003. gada 9. oktobra Atzinumā par programmas “Kultūra 2000” paplašināšanu.

(9)

Padome savās iepriekšminētajās rezolūcijās uzsvēra, cik vajadzīgi ir Kopienas mērogā pieņemt saskaņotāku pieeju attiecībā uz kultūru un ka Eiropas pievienotā vērtība ir svarīgs un noteicošs jēdziens Eiropas sadarbības īstenošanā kultūras jomā, kā arī vispārējs priekšnosacījums Kopienas pasākumiem kultūras jomā.

(10)	Lai realizētu ieceri par kopēju kultūras telpu Eiropas tautām, ir svarīgi sekmēt kultūras darbinieku starpvalstu mobilitāti, māksliniecisku un kultūras darbu un produktu starpvalstu apriti, kā arī veicināt dialogu un apmaiņu kultūras jomā.

(11)

Padome 2004. gada 16. novembra Secinājumos par kultūras darba plānu (2005.—2006.), Eiropas Parlaments 2003. gada 4. septembra Rezolūcijā par kultūras industrijām un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 2004. gada 28. janvāra Atzinumā par kultūras industrijām Eiropā ir pauduši viedokli, ka vajadzētu vairāk ņemt vērā tādu kultūras industriju saimnieciskās un sociālās iezīmes, kas nav audiovizuālās industrijas. Turklāt jaunajā programmā būtu jāņem vērā sagatavošanās darbības tādai sadarbībai kultūras jautājumos, kas veicināta no 2002.—2004. gadā.

(12)

Saistībā ar to ir jāveicina kultūras darbinieku pastiprināta sadarbība, mudinot tos izveidot daudzgadu sadarbības projektus, tādējādi ļaujot tiem izvērst kopējas darbības, nodrošināt atbalstu mērķtiecīgākiem pasākumiem ar īstenu Eiropas pievienoto vērtību, atbalstīt simboliskus kultūras pasākumus, atbalstīt Eiropas kultūras sadarbības organizācijas un sekmēt Eiropas interešu tematu izpēti, kā arī informācijas apkopošanu un izplatīšanu un darbības, lai pēc iespējas palielinātu projektu ietekmi Eiropas sadarbības jomā, kā arī Eiropas kultūras politikas izstrādes jomā.

(13)

Atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam Nr. .../2006/EK (2006. gada 24. oktobris), ar ko nosaka Kopienas rīcību pasākumam “Eiropas Kultūras galvaspilsēta” no 2007. līdz 2019. gadam (13) , būtu jāpiešķir atbilstīgs finansējums šim pasākumam, kas guvis lielu Eiropas iedzīvotāju ievērību un stiprina iedzīvotāju piederības sajūtu kopīgai kultūras telpai. Vislielākā nozīme saistībā ar šo pasākumu būtu jāpiešķir sadarbībai Eiropā kultūras jomā.

(14)

Atbalsts būtu jāpiešķir to Eiropas kultūras sadarbības organizāciju darbībām, kas pilda Eiropas kultūras vēstnieku pienākumus, pamatojoties uz Eiropas Savienības gūto pieredzi saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 792/2004/EK (2004. gada 21. aprīlis), ar ko ievieš Kopienas rīcības programmu, kas vajadzīga, lai atbalstītu Eiropas līmeņa organizācijas kultūras jomā (14).

(15)	Programmai, ievērojot vārda brīvības principu, ir jāveicina Eiropas Savienības centieni, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību un cīņu pret visa veida diskrimināciju.

(16)	Eiropas Savienības kandidātvalstis un EBTA dalībvalstis, kas pievienojušās EEZ līgumam, būtu jāatzīst par iespējamiem Kopienas programmu dalībniekiem atbilstīgi nolīgumiem, kas noslēgti ar šīm valstīm.

(17)

Saloniku 2003. gada 19. un 20. jūnija Eiropadome pieņēma “Darba kārtību Rietumbalkānu valstīm: ceļā uz Eiropas integrāciju”, kurā paredzēts, ka Kopienas programmām vajadzētu būt atvērtām valstīm, kurās norit stabilizācijas un asociācijas process, pamatojoties uz pamatnolīgumiem, kas Kopienai jāparaksta ar šīm valstīm. Nepieciešamības gadījumā, šīs valstis saskaņā ar budžeta plāna izskatīšanu var piedalīties programmā vai sadarboties ierobežotā apjomā saskaņā ar papildus asignējumu piešķiršanu un īpašām procedūrām, par ko jāvienojas iesaistītajām pusēm.

(18)	Programmai vajadzētu būt pieejamai arī sadarbībai ar citām trešām valstīm, kas ir parakstījušas tādus nolīgumus ar Kopienu, kuros iekļauti kultūras jautājumi saskaņā ar procedūrām, kas jānosaka.

(19)

Lai paaugstinātu Kopienas darbību pievienoto vērtību, ir nepieciešams nodrošināt saskanību un savstarpēju papildināmību starp darbībām, kas veiktas saistībā ar šo lēmumu un citām attiecīgām Kopienas politikām, darbībām un instrumentiem saskaņā ar Līguma 151. panta 4. punktu. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš saistībām starp Kopienas pasākumiem kultūras jomā un izglītības jomā, kā arī darbībām, ar ko veicina paraugprakses apmaiņu un tuvāku sadarbību Eiropas mērogā.

(20)	Attiecībā uz Kopienas atbalsta īstenošanu, būtu jāņem vērā kultūras nozares specifiskās īpatnības Eiropā un īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai administratīvās un finanšu procedūras pēc iespējas vienkāršotu un piemērotu noteiktajiem mērķiem, kā arī kultūras nozares attīstībai un praksei.

(21)	Komisija, dalībvalstis un kultūras kontaktpunkti darbosies, lai iedrošinātu mazāko kultūras pakalpojumu sniedzēju dalību daudzgadu sadarbības projektos un to darbību organizēšanā, kas paredzētas potenciālo projekta partneru pulcēšanai.

(22)	Programmā būtu jāapkopo īpašās Eiropas kultūras pakalpojumu sniedzēju zināšanas un pieredze. Vajadzības gadījumā Komisijai un dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai pievērstos tam, ka ir zemi kultūras pakalpojumu sniedzēju dalības rādītāji kādā dalībvalstī vai programmā iesaistītajā valstī.

(23)	Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jānodrošina nepārtraukta programmas uzraudzība un izvērtēšana, lai to varētu pielāgot, jo īpaši attiecībā uz prioritāru pasākumu īstenošanu. Izvērtējumā būtu jāiekļauj ārējais izvērtējums, ko veic neatkarīgas, neieinteresētas struktūras.

(24)	Programmas pārraudzības un izvērtēšanas procedūrās būtu jāizmanto mērķi un indikatori, kas ir konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, atbilstīgi mērķiem un noteiktajiem termiņiem.

(25)	Būtu jāīsteno atbilstīgi pasākumi, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu un lai atgūtu pazaudētus, nepiemēroti piešķirtus vai izlietotus līdzekļus.

(26)	Ir jāizveido vienots kultūru sadarbības finansēšanas un plānošanas instruments ar nosaukumu Programma “Kultūra” laikposmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

(27)	Ar šo lēmumu visam programmas laikam paredz finansējumu, kas ir galvenā atsauce, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (15).

(28)	Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (16).

(29)

Šā lēmuma finansiālai īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (17), (turpmāk “Finanšu regula”) un saskaņā ar Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (18).

(30)

Kopienas darbība papildina valstu vai reģionālu darbību kultūru sadarbības jomā. Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus — proti, paplašināt Eiropas kultūras telpu, kas balstīta uz kopēju kultūras mantojumu (kultūras darbinieku starpvalstu mobilitāte Eiropā, mākslas darbu, māksliniecisku un kultūras produktu starpvalstu aprite un starpkultūru dialogs) — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs attiecīgo jautājumu starpvalstu rakstura dēļ, un to, ka darbības apjoma vai seku dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(31)	Būtu jāizstrādā pārejas noteikumi, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no Lēmumos Nr. 508/2000/EK un Nr. 792/2004/EK paredzētajām programmām uz programmu, kas izveidota ar šo lēmumu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Izveide un darbības ilgums

1. Ar šo lēmumu izveido programmu “Kultūra”, kas ir kopēja daudzgadu programma Kopienas pasākumiem kultūras jomā, kas pieejama visām kultūras nozarēm un visu kategoriju kultūras pakalpojumu sniedzējiem (turpmāk “programma”).

2. Programmu īsteno laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

2. pants

Budžets

1. Programmas īstenošanai paredzētais finansējums 1. pantā minētajam laikposmam ir EUR 354 000 miljoni (19).

2. Gada apropriācijas piešķir budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi finanšu shēmai.

3. pants

Mērķi

1. Programmas vispārējais mērķis ir paplašināt Eiropas iedzīvotājiem kopīgu kultūras telpu, kuras pamatā ir kopējs kultūras mantojums, attīstot mākslinieku, kultūras darbinieku un programmas dalībvalstu kultūras iestāžu sadarbību kultūras jomā, lai veicinātu Eiropas pilsonības izveidi. Programma ir atvērta kultūras industrijām, kas nav audiovizuālās industrijas, jo īpaši mazajiem kultūras uzņēmumiem, ja šādas industrijas darbojas kā bezpeļņas struktūras kultūras jomā.

2. Programmas īpašie mērķi ir šādi:

a)	sekmēt kultūras darbinieku starpvalstu mobilitāti;

b)	veicināt darbu un māksliniecisku un kultūras produktu starpvalstu apriti;

c)	sekmēt starpkultūru dialogu.

4. pants

Darbības jomas

1. Šīs programmas mērķus sasniedz, īstenojot šādus pasākumus, kas aprakstīti pielikumā:

atbalsts šādām darbībām kultūras jomā:

—	daudzgadu sadarbības projektiem,

—	sadarbības pasākumiem,

—	īpašām darbībām;

b)	atbalsts Eiropas līmeņa organizācijām kultūras jomā;

c)	atbalsts izpētei, kā arī informācijas apkopošanai un izplatīšanai un darbības, lai pēc iespējas palielinātu projektu ietekmi Eiropas sadarbībā kultūras jomā, kā arī Eiropas kultūras politikas izstrādes jomā.

2. Šos pasākumus veic saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti pielikumā.

5. pants

Noteikumi attiecībā uz trešām valstīm

1. Dalība programmā ir atvērta šādām valstīm:

a)	EBTA valstīm, kas ir EEZ dalībnieces — saskaņā ar EEZ līguma noteikumiem;

b)	kandidātvalstīm, kas izmanto pirmspievienošanās stratēģijas, lai pievienotos Savienībai — saskaņā ar vispārējiem principiem, noteikumiem un procedūrām šo valstu dalībai Kopienas programmās, kuri izstrādāti saskaņā ar pamatnolīgumiem;

c)	Rietumbalkānu valstīm — atbilstīgi procedūrām, kas noteiktas ar šīm valstīm, saskaņā ar pamatnolīgumiem, kas paredz šo valstu dalību Kopienas programmās.

Ja izpildīti nosacījumi un piešķirtas papildu apropriācijas, šajā punktā uzskaitītās valstis pilnībā piedalās programmā.

2. Programma ir atvērta arī sadarbībai ar citām trešām valstīm, kas ir noslēgušas tādus asociācijas vai sadarbības nolīgumus ar Kopienu, kas ietver kultūras klauzulas, pamatojoties uz papildu apropriācijām un īpašām procedūrām, kas jānosaka.

Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās Rietumbalkānu valstis, kas nevēlas pilnībā piedalīties programmā, var veidot sadarbību ar programmu saskaņā ar šajā punktā paredzētajiem nosacījumiem.

6. pants

Sadarbība ar starptautiskām organizācijām

Programma ļauj īstenot sadarbību ar kultūras jomā kompetentām starptautiskām organizācijām, tādām kā UNESCO vai Eiropas Padome, pamatojoties uz kopīgiem ieguldījumiem un saskaņā ar dažādiem noteikumiem, kas ir spēkā katrā iestādē vai organizācijā, lai īstenotu 4. pantā uzskaitītos pasākumus.

7. pants

Savstarpēja papildināmība ar citiem Kopienas instrumentiem

Komisija nodrošina programmas saikni ar citiem Kopienas instrumentiem, jo īpaši instrumentiem, kas attiecas uz struktūrfondiem un kas pastāv tādās jomās kā izglītība, arodapmācība, pētniecība, informācijas sabiedrība, pilsonība, jaunatne, sports, valodas, sociālā integrācija, ES ārējās attiecības un jebkādas diskriminācijas apkarošana.

8. pants

Īstenošana

1. Komisija īsteno šajā programmā noteiktās Kopienas darbības saskaņā ar pielikumu.

2. Saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem šādus pasākumus:

a)	gada darbības plānu, tostarp prioritātes, atlases kritērijus un procedūras;

b)	gada budžetu un līdzekļu sadalījumu starp dažādām programmas darbībām;

c)	procedūras programmas uzraudzībai un izvērtēšanai;

d)	finansiālo atbalstu, ko Kopiena sniedz saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu: apjomu, ilgumu, sadalījumu un saņēmējus.

3. Visus pārējos pasākumus, kas vajadzīgi šā lēmuma īstenošanai, pieņem saskaņā ar 9. panta 3. punktā minēto procedūru.

9. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir divi mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

4. Komiteja pieņem savu reglamentu.

10. pants

Kultūras kontaktpunkti

1. Kultūras kontaktpunkti, kas definēti pielikuma I.3.1. punktā, darbojas kā īstenošanas iestādes, kas valsts mērogā izplata informāciju par programmu, ņemot vērā Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 3. punktu.

2. Kultūras kontaktpunkti atbilst šādiem kritērijiem:

a)	tiem ir pietiekams daudzums darbinieku ar profesionālām iemaņām un valodu prasmēm, kas atbilstīgas darbam starptautiskas sadarbības jomā;

b)	tiem ir piemērota infrastruktūra, jo īpaši attiecībā uz informācijas un komunikāciju tehnoloģijām;

c)	to administratīvā darbība nodrošina apmierinošu uzdevumu izpildi un interešu konfliktu novēršanu.

11. pants

Finanšu noteikumi

1. Finansiāls atbalsts ir dotācijas juridiskām personām. Saskaņā ar Finanšu regulas 114. panta 1. punktu dažos gadījumos dotācijas var piešķirt arī fiziskām personām. Komisija var piešķirt prēmijas arī fiziskām vai juridiskām personām par īstenotajiem pasākumiem vai projektiem saistībā ar programmu. Atkarībā no darbības būtības, var atļaut vienotas likmes finansējumu un/vai vienības izmaksu likmes.

2. Komisija, ņemot vērā saņēmēju īpatnības un darbību būtību, var izlemt, vai atbrīvot saņēmējus no to profesionālo iemaņu un kvalifikāciju pārbaudes, kas vajadzīgas ierosināto darbību vai darbības programmu pabeigšanai.

3. Dotācijas vai prēmijas var piešķirt īpašām darbībām, ko īsteno Eiropas Kultūras galvaspilsētas, kas izraudzītas atbilstīgi Lēmumam 1419/1999/EK.

12. pants

Atbalsts citiem Kopienas mērķiem

Programma veicina Kopienas transversālo mērķu stiprināšanu, jo īpaši:

a)	sekmējot vārda brīvības pamatprincipu;

b)	uzlabojot apzināšanos, cik svarīgi veicināt ilgtspējīgu attīstību;

c)	tiecoties Eiropas Savienībā veicināt savstarpēju sapratni un iecietību;

d)	novēršot jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.

Īpašu uzmanību pievērš programmas saderībai un papildināmībai ar citām Kopienas politikām kultūras sadarbībai ar trešām valstīm.

13. pants

Pārraudzība un izvērtēšana

1. Komisija nodrošina regulāru programmas pārraudzību attiecībā uz tās mērķu sasniegšanu. Programmu īsteno, izmantojot pārraudzības un izvērtēšanas procesa rezultātus.

Pārraudzība jo īpaši ietver 3. punkta a) un c) apakšpunktā minēto ziņojumu sastādīšanu.

Pamatojoties uz pārraudzības ziņojumiem, programmas īpašos mērķus var pārskatīt saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru.

2. Komisija nodrošina programmas regulāru, ārēju un neatkarīgu izvērtēšanu.

3. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai:

a)	ne vēlāk kā 2010. gada 31. decembrī — starpposma izvērtēšanas ziņojumu par programmas īstenošanas rezultātiem un īstenošanas kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem;

b)	ne vēlāk kā 2011. gada 31. decembrī — paziņojumu par programmas turpināšanu;

c)	ne vēlāk kā 2015. gada 31. decembrī — ex post izvērtēšanas ziņojumu.

14. pants

Pārejas noteikumi

Darbības, kas sāktas līdz 2006. gada 31. decembrim, pamatojoties uz Lēmumiem Nr. 508/2000/EK un Nr. 792/2004/EK, turpina pārvaldīt līdz to noslēgumam saskaņā ar minēto lēmumu noteikumiem.

Komiteju, kas izveidota saskaņā ar Lēmuma Nr. 508/2000/EK 5. pantu, aizstāj ar šā lēmuma 9. pantā paredzēto komiteju.

15. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

..., ...

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

(1) OV C 164, 5.7.2005., 65. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2005. gada 25. oktobraNostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta), Padomes 2006. gada 18. jūlija Kopējā nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Eiropas Parlamenta 2006. gada 24. oktobra Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 719/96/EK (1996. gada 29. marts), ar ko izveido programmu, lai atbalstītu mākslas un kultūras darbības ar Eiropas dimensiju (Kaleidoscope) (OV L 99, 20.4.1996., 20. lpp.). Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 477/1999/EK (OV L 57, 5.3.1999., 2. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 2085/97/EK (1997. gada 6. oktobris), ar ko izveido programmu atbalstam, tostarp tulkošanas, grāmatu un lasīšanas jomā (Adriane) (OV L 291, 24.10.1997., 26. lpp.). Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 476/1999/EK (OV L 57, 5.3.1999., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 2228/97/EK (1997. gada 13. oktobris), ar ko izveido Kopienas rīcības programmu kultūras mantojuma jomā (Raphaël programma) (OV L 305, 8.11.1997., 31. lpp.). Lēmums atcelts ar Lēmumu Nr. 508/2000/EK (OV L 63, 10.3.2000., 1. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 508/2000/EK (2000. gada 14. februāris), ar ko izveido programmu “Kultūra 2000” (OV L 63, 10.3.2000., 1. lpp.). Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 885/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 1. lpp.).

(7) OV C 162, 6.7.2002., 5. lpp.

(8) OV C 13, 18.1.2003., 5. lpp.

(9) OV C 72 E, 21.3.2002., 142. lpp.

(10) OV C 293 E, 28.11.2002., 105. lpp.

(11) OV C 300 E, 11.12.2003., 156. lpp.

(12) OV C 76 E, 25.3.2004., 459. lpp.

(13) OV L ....

(14) OV L 138, 30.4.2004., 40. lpp.

(15) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(16) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(17) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(18) OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1261/2005 (OV L 201, 2.8.2005., 3. lpp.).

(19) Šīs summas pamatā ir 2004. gada skaitļi, un to tehniski koriģē, lai ņemtu vērā inflāciju.

PIELIKUMS

I. DARBĪBU UN PASĀKUMU APRAKSTS

1. Pirmā daļa: atbalsts kultūras darbībām

1.1. Daudzgadu sadarbības projekti

Programma atbalsta ilgtspējīgus un strukturētus sadarbības projektus, lai apkopotu īpašās visas Eiropas kultūras pakalpojumu sniedzēju zināšanas un pieredzi. Atbalstu sadarbības projektiem piešķir to sākuma un strukturēšanas fāzē vai to ģeogrāfiskās paplašināšanās fāzē. Atbalsta mērķis ir sekmēt, lai tie izveidotu ilgtspējīgus darbības pamatus un iegūtu finansiālu autonomiju.

Katrā sadarbības projektā iesaista vismaz sešus pakalpojumu sniedzējus no sešām dažādām programmā iesaistītajām valstīm. Tā mērķis ir pulcināt dažādus kultūras pakalpojumu sniedzējus no vienas vai vairākām nozarēm dažādās daudzgadu darbībās, kas pēc būtības var aptvert vienu vai vairākas nozares, bet kam tomēr ir jācenšas īstenot kopēju mērķi.

Katrs sadarbības projekts ir paredzēts, lai īstenotu vairākas strukturētas daudzgadu darbības kultūras jomā. Šīs darbības jāīsteno visā Kopienas finansējuma piešķiršanas laikposmā. Šīm darbībām jāuzstāda vismaz divi no trim 3. panta 2. punktā noteiktajiem īpašajiem mērķiem. Priekšroku dos tādiem sadarbības projektiem, kas paredz izvērst darbības, lai sasniegtu visus trīs minētā panta īpašos mērķus.

Sadarbības projektus izvēlas konkursa kārtībā saskaņā ar Finanšu regulu. Šajā sakarā izvēli izdara, cita starpā pamatojoties uz iesaistīto organizatoru atzītu kompetenci attiecīgajā jomā, to finansiālajām un operatīvajām spējām veikt ierosinātās darbības, šo darbību kvalitāti un to atbilstību vispārējam mērķim un īpašajiem mērķiem, kā izklāstīts 3. pantā.

Sadarbības projekti ir jāveido, pamatojoties uz sadarbības nolīgumu, proti, kopēju juridisku dokumentu vienā no iesaistītajām valstīm, ko parakstījuši visi iesaistītie organizatori.

Kopienas atbalsts nedrīkst pārsniegt 50 % no projekta budžeta, un to pakāpeniski samazina. Tas nedrīkst būt lielāks par EUR 500 000 gadā visām sadarbības projektu darbībām. Šo atbalstu piešķir uz trīs līdz piecu gadu laikposmu.

Piemēram, aptuveni 32 % no kopējā programmai piešķirtā budžeta ir paredzēti šāda veida atbalstam.

1.2. Sadarbības pasākumi

Programma atbalsta nozaru un starpnozaru kultūras sadarbības pasākumus starp Eiropas kultūras pakalpojumu sniedzējiem. Prioritāti piešķir jaunradei un novatoriskām darbībām. Īpaši veicina tās darbības, kas pēta sadarbības veidus, lai sekmētu to darbību ilgtermiņā.

Katru darbību izstrādā un īsteno partnerībā ar vismaz trīs kultūras pakalpojumu sniedzējiem trīs dažādās iesaistītajās valstīs, neatkarīgi no tā, vai šie pakalpojumu sniedzēji pārstāv vai nepārstāv vienu vai vairākas nozares.

Saskaņā ar Finanšu regulu un tās izpildes pasākumiem darbības izraugās, ņemot vērā iesniegtos priekšlikumus. Šajā sakarā izvēli izdara, cita starpā pamatojoties uz iesaistīto organizatoru atzītu kompetenci attiecīgajā jomā, to finansiālajām un operatīvajām spējām veikt ierosinātās darbības, šo darbību kvalitāti un to atbilstību vispārējam mērķim un īpašajiem mērķiem, kā izklāstīts 3. pantā.

Kopienas atbalsts nedrīkst pārsniegt 50 % no projekta budžeta. Tas nedrīkst būt mazāks par EUR 50 000, nedz arī lielāks par EUR 200 000. Maksimālais atbalsta sniegšanas ilgums ir 24 mēneši.

Nosacījumi par obligāto projekta iesniegšanai vajadzīgo pakalpojuma sniedzēju skaitu, kā arī par Kopienas atbalsta maksimāli pieļaujamo un obligāto apjomu var pielāgot, lai ņemtu vērā literatūras tulkošanas konkrētos apstākļus.

Piemēram, aptuveni 29 % no kopējā programmai piešķirtā budžeta ir paredzēti šāda veida atbalstam.

1.3. Īpašas darbības

Programma atbalsta arī īpašas darbības. Šīs darbības ir īpašas tādā ziņā, ka tām vajadzētu būt ievērojamām apjoma un vēriena ziņā, jāgūst būtiska rezonanse eiropiešu vidū un būtu jāpalīdz paaugstināt viņu piederības sajūtu vienai kopienai, kā arī viņi būtu jāinformē par dalībvalstu kultūru daudzveidību un starpkultūru un starptautisko dialogu. Tām jāsasniedz vismaz divi no trim 3. pantā izklāstītajiem īpašajiem mērķiem.

Šīm īpašajām darbībām arī būtu jāpalīdz veicināt Kopienas kultūras darbību redzamība gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās. Tām arī jāsekmē pasaules informētība par Eiropas kultūras bagātību un dažādību.

Ievērojamu atbalstu piešķirs arī saistībā ar pasākumu “Eiropas Kultūras galvaspilsētas”, lai atbalstītu darbības, kas nodrošina Eiropas redzamību un Eiropas starpkultūru sadarbību.

Īpašas darbības var arī ietvert prēmiju piešķiršanu, ja tās izceļ māksliniekus, mākslas darbus, mākslas vai kultūras sasniegumus, nodrošinot to apriti ārpus valsts robežām, kā arī veicinot to mobilitāti un apmaiņu.

Atbalstu var piemērot arī sadarbības pasākumiem ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, kā noteikts 5. panta 2. punktā un 6. pantā.

Minētie piemēri nav pilnīgs to pasākumu saraksts, ko var atbalstīt saskaņā ar šo programmas daļu.

Īpašo darbību atlases procedūras būs atkarīgas no attiecīgās darbības. Finansējumu piešķirs konkursa kārtībā, izņemot Finanšu regulas 54. un 168. pantā minētos gadījumus. Ņems vērā arī katras darbības atbilstību programmas vispārējam mērķim un īpašajiem mērķiem, kā izklāstīts šā lēmuma 3. pantā.

Kopienas atbalsts nedrīkst pārsniegt 60 % no projekta budžeta.

Piemēram, aptuveni 16 % no kopējā programmai piešķirtā budžeta ir paredzēti šāda veida atbalstam.

2. Otrā daļa: atbalsts Eiropas līmeņa organizācijām kultūras jomā

Atbalstu piešķir kā darbības dotāciju, lai līdzfinansētu izdevumus saistībā ar pastāvīgu darbības programmu tādai struktūrai, kas cenšas sasniegt vispārēju Eiropas interešu mērķi kultūras jomā vai tādu mērķi, kas veido Savienības politikas jomas daļu šajā nozarē.

Dotācijas piešķir, pamatojoties uz katru gadu izsludinātiem konkursiem.

Piemēram, aptuveni 10 % no kopējā programmai piešķirtā budžeta ir paredzēti šai daļai.

Kultūras sadarbības iestādes var saņemt atbalstu vienā vai vairākās šādās formās:

—	nodrošinot pārstāvību Kopienas mērogā,

—	apkopojot vai izplatot informāciju, lai sekmētu Eiropas Kopienas kultūras sadarbību,

—	Eiropas mērogā veidojot sadarbības tīklus organizācijām kultūras jomā,

—	piedaloties kultūras sadarbības projektu realizēšanā vai uzņemoties Eiropas kultūras vēstnieku pienākumus.

Šīm struktūrām jāatspoguļo patiesa Eiropas dimensija. Šajā sakarā tām savas darbības jāveic Eiropas mērogā, pašu spēkiem vai vairāku koordinētu asociāciju veidā, un to struktūrām (reģistrētajiem biedriem) un darbībām jābūt ar iespējamu Eiropas mēroga ietekmi vai jādarbojas vismaz septiņās Eiropas valstīs.

Šī daļa ir pieejama iestādēm, kurām sniedz atbalstu saskaņā ar Lēmuma Nr. 792/2004/EK I pielikuma 2. daļu, kā arī ikvienai citai aktīvai Eiropas līmeņa iestādei kultūras jomā, ja tā atbilst 3. pantā minētajiem mērķiem un šī lēmuma noteikumiem.

Šo darbības dotāciju saņēmējus izraugās, balstoties uz iesniegtajiem priekšlikumiem. To dara, ņemot vērā iestādes darbības programmas atbilstību 3. pantā izklāstītajiem īpašajiem mērķiem.

Kopējās darbības dotācijas, ko piešķir saskaņā ar šo daļu, nedrīkst pārsniegt 80 % no struktūras pieļaujamajiem izdevumiem gadā, kurā dotācija piešķirta.

3. Trešā daļa: atbalsts izpētei, kā arī informācijas apkopošanai un izplatīšanai un lai pēc iespējas palielinātu projektu ietekmi kultūras sadarbības jomā

Piemēram, aptuveni 5% no kopējā programmai piešķirtā budžeta ir paredzēti šai daļai.

3.1. Atbalsts kultūras kontaktpunktiem

Lai nodrošinātu mērķtiecīgu, efektīvu un fundamentālu programmas praktiskās informācijas izplatīšanu, tā paredz atbalstu no kultūras kontaktpunktiem. Šīs struktūras, kas darbojas valstu līmenī, veido uz brīvprātības principa atbilstīgi Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 39. pantam.

Kultūras kontaktpunktu uzdevumi ir:

—	popularizēt programmu,

—	sekmēt programmas pieejamību pēc iespējas daudziem kultūras jomas speciālistiem un darbiniekiem un veicināt viņu dalību programmas darbībās, efektīvi izplatot informāciju un izstrādājot atbilstīgas sadarbības tīklu veidošanas ierosmes,

—	dibināt efektīvas saiknes ar dažādām iestādēm, kas sniedz atbalstu kultūras nozarei dalībvalstīs, tādējādi sekmējot papildināmību starp programmas darbībām un valstu atbalsta pasākumiem,

—	vajadzības gadījumā nodrošināt informāciju par citām Kopienas programmām, kas pieejamas kultūras projektiem.

3.2. Atbalsts izpētei kultūras sadarbības jomā

Programma atbalsta pētījumus un izpēti Eiropas kultūras sadarbības un Eiropas kultūras politikas izstrādes jomā. Šā atbalsta mērķis ir palielināt informācijas un datu apjomu un kvalitāti, lai izstrādātu salīdzinošus datus un izpēti par Eiropas mēroga sadarbību kultūras jomā, jo īpaši attiecībā uz mākslinieku un kultūras darbinieku mobilitāti, mākslas darbu, māksliniecisku un kultūras produktu apriti un starpkultūru dialogu.

Saskaņā ar šo daļu var tikt atbalstīti pētījumi un izpēte, kuru mērķis ir vairot zināšanas par Eiropas kultūras sadarbības fenomenu un radīt labvēlīgus apstākļus tā attīstībai. Īpaši veicinās statistikas datu iegūšanas un izpētes projektus.

3.3. Atbalsts informācijas apkopošanai un izplatīšanai, lai pēc iespējas palielinātu projektu ietekmi kultūras sadarbības jomā

Programma atbalsta informācijas apkopošanu un izplatīšanu, kā arī darbības, lai pēc iespējas palielinātu projektu ietekmi, izstrādājot jaunu interneta instrumentu, kas paredzēts kultūras speciālistu vajadzībām Eiropas kultūras sadarbības jomā.

Šim instrumentam būtu jāpadara iespējama pieredzes un labas prakses apmaiņa, un informācijas izplatīšana par programmu, kā arī Eiropas kultūras sadarbība plašākā nozīmē.

II. PROGRAMMAS VADĪBA

Programmas finansiālais segums var ietvert arī izmaksas, kas nepieciešamas sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, kas tieši nepieciešamas programmas vadībai un tās mērķu sasniegšanai, jo īpaši izpētei, sanāksmēm, informācijas un publikācijas darbībām, izmaksas, kas saistītas ar informācijas tīkliem, kas galvenokārt veic informācijas apmaiņu, kā arī visas citas izmaksas, ko Komisija varētu izmantot tehniskas vai administratīvas palīdzības sniegšanai programmas vadībai.

III. PĀRBAUDES UN REVĪZIJAS

Projektiem, kas atlasīti saskaņā ar 11. panta 2. punktā aprakstīto procedūru, izveido izlases revīzijas sistēmu.

Dotācijas saņēmējs Komisijai iesniedz visus apliecinošos dokumentus, kas saistīti ar izdevumiem piecu gadu laikposmā pēc pēdējā maksājuma datuma. Dotācijas saņēmējs vajadzības gadījumā nodrošina to, ka Komisijai tiek iesniegti arī apliecinošie dokumenti, kas atrodas pie partneriem vai locekļiem.

Komisija dotācijas izmantojuma revīziju var veikt tieši, izmantojot tās personālu, vai jebkura cita kvalificēta neatkarīga iestāde pēc tās izvēles. Šādu revīziju var veikt visā līguma darbības laikā un piecu gadu laikposmā no atlikuma izmaksas dienas. Attiecīgā gadījumā revīzijas konstatējumi var būt pamatā tam, lai Komisija pieņemtu lēmumus par atmaksāšanu.

Komisijas personālam un Komisijas pilnvarotajiem līgumdarbiniekiem ir tiesības atbilstīgos nolūkos piekļūt dotācijas saņēmēja birojiem un visai informācijai, tostarp informācijai elektroniskā formātā, kas vajadzīga, lai veiktu šādu revīziju.

Revīzijas palātai, kā arī Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir tādas pašas tiesības kā Komisijai, jo īpaši piekļuves tiesības.

Lai Kopienas finanšu intereses aizsargātu pret krāpšanu un citām nelikumībām, Komisija var veikt pārbaudes uz vietas atbilstīgi programmai saskaņā ar Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1). Vajadzības gadījumā izmeklēšanu var veikt OLAF saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (2).

IV. INFORMĀCIJA, SAZIŅA UN DARBĪBAS, KURU MĒRĶIS IR PĒC IESPĒJAS PALIELINĀT PROJEKTU IETEKMI

1. Komisija

Lai sekmētu programmas īstenošanu un vajadzības gadījumā veiktu informēšanas, publicēšanas, izplatīšanas darbības un citas darbības, kuru mērķis ir pēc iespējas palielināt projektu ietekmi, kā arī programmas uzraudzību un izvērtēšanu, Komisija var rīkot seminārus, konferences un sanāksmes. Šādas darbības var finansēt dotāciju vai valsts iepirkuma veidā, vai tos var organizēt un finansēt nepastarpināti pati Komisija.

2. Kontaktpunkti

Komisija un dalībvalstis pēc brīvprātības principa organizē un stiprina nepieciešamās informācijas apmaiņu programmas īstenošanai ar kultūras kontaktpunktu starpniecību, kas saskaņā ar Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 3. punktu darbojas kā valsts mēroga īstenošanas struktūras.

3. Dalībvalstis

Neskarot Līguma 87. pantu, dalībvalstis vajadzības gadījumā var izveidot atbalsta režīmus kultūras darbinieku individuālai mobilitātei, lai risinātu problēmu sakarā ar zemo līdzdalības līmeni programmā. Šo atbalstu var īstenot ceļojumu dotāciju veidā kultūras pakalpojumu sniedzējiem, lai atvieglotu starpvalstu projektu sagatavošanas posmu kultūras jomā.

V. KOPĒJĀ BUDŽETA SADALĪJUMS

Programmas gada budžeta sadalījums

	Budžeta procentuālā daļa
1. daļa (atbalsts kultūras darbībām)	Aptuveni 77 %
daudzgadu sadarbības projekti	Aptuveni 32 %
sadarbības pasākumi	Aptuveni 29 %
īpašās darbības	Aptuveni 16 %
2. daļa (atbalsts Eiropas līmeņa organizācijām kultūras jomā)	Aptuveni 10 %
3. daļa (atbalsts izpētei, informācija apkopošanai un izplatīšanai)	Aptuveni 5 %
Darbības izmaksu kopsumma	Aptuveni 92 %
Programmas administratīvās izmaksas	Aptuveni 8 %

Šīs procentuālās daļas ir indikatīvas, un 9. pantā paredzētā komiteja tās var mainīt saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto procedūru.

(1) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(2) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

P6_TA(2006)0434

Kopienas civilās aizsardzības mehānisms *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko izveido Kopienas civilās aizsardzības mehānismu (pārstrādāta versija) (COM(2006)0029 — C6-0076/2006 — 2006/0009(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2006)0029) (1),

—	ņemot vērā EK līguma 308. pantu un Euratom līguma 203. pantu, saskaņā ar kuriem Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0076/2006),

—	ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

—	ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A6-0286/2006),

1.	apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.	aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu un Euratom līguma 119. panta otro daļu;

3.	aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.	prasa Padomei vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

KOMISIJAS IEROSINĀTAIS TEKSTS

PARLAMENTA IZDARĪTIE GROZĪJUMI

Grozījums Nr. 1

1. apsvērums

(1) Padomes 2001. gada 23. oktobra Lēmumā 2001/792/EK, Euratom, ar ko izveido Kopienas mehānismu pastiprinātas sadarbības veicināšanai civilās aizsardzības palīdzības intervenču jomā, ir jāizdara virkne būtisku izmaiņu. Skaidrības labad lēmums ir jāpārstrādā.

(1) Lai Eiropas Savienības ārkārtas reaģēšanas sistēmu padarītu konsekventāku un efektīvāku , Padomes 2001. gada 23. oktobra Lēmumā 2001/792/EK, Euratom, ar ko izveido Kopienas mehānismu pastiprinātas sadarbības veicināšanai civilās aizsardzības palīdzības intervenču jomā, ir jāizdara virkne būtisku izmaiņu. Skaidrības labad lēmums būtu jāpārstrādā.

Grozījums Nr. 2

2. apsvērums

(2) Pēdējos gados ir ievērojami pieaudzis dabas un cilvēka izraisītu katastrofu biežums un smagums, paņemot cilvēku dzīvību, nopostot ekonomikas un sociālo infrastruktūru un radot kaitējumu videi.

(2) Pēdējos gados ir ievērojami pieaudzis dabas un cilvēka izraisītu katastrofu biežums un smagums, paņemot cilvēku dzīvību, nopostot īpašumus, tostarp kultūras mantojumu, ekonomikas un sociālo infrastruktūru un radot kaitējumu videi un sabiedrības veselībai .

Grozījums Nr. 3

2.a apsvērums (jauns)

(2a) Sabiedrības veselības dimensija būtu jāiekļauj visās civilās aizsardzības intervencēs šā lēmuma darbības jomā, paturot prātā, ka visas katastrofas ietekmē cilvēkus gan fiziski, gan psiholoģiski, uzliekot smagu slogu veselības un sociālās drošības sistēmām ievērojamu laikposmu pēc tam, kad intervences fāze ir beigusies.

Grozījums Nr. 4

2.b apsvērums (jauns)

(2b) Civilās aizsardzības jomas instrumentu izveidei pirmām kārtām būtu jāsniedz atbalsts cietušajiem iedzīvotājiem pēc katastrofas. Šis atbalsts ir jāpadara pamanāms un izmērāms, lai uzskatāmi parādītu dalībvalstu solidaritāti.

Grozījums Nr. 5

3. apsvērums

(3) Kopienas rīcība, lai īstenotu 1991. gada 8. jūlija Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tiekas Padomē, rezolūciju par savstarpējās palīdzības uzlabošanu starp dalībvalstīm stihiskas nelaimes vai tehnoloģiju izraisītas katastrofas gadījumā, ir palīdzējusi aizsargāt cilvēkus, vidi un lietas. ANO Eiropas Ekonomikas komisijas (UN/ECE) Konvencija par rūpniecības negadījumu pārrobežu iedarbību, ko Kopiena apstiprināja ar Padomes Lēmumu 98/685/EK, ir palīdzējusi vēl vairāk uzlabot rūpniecības negadījumu novēršanu un vadību.

(3) Kopienas rīcība, lai īstenotu 1991. gada 8. jūlija Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tiekas Padomē, rezolūciju par savstarpējās palīdzības uzlabošanu starp dalībvalstīm stihiskas nelaimes , radioloģiskas vai tehnoloģiju izraisītas katastrofas gadījumā, ir palīdzējusi aizsargāt cilvēkus, vidi un mantu. ANO Eiropas Ekonomikas komisijas (UN/ECE) Konvencija par rūpniecības negadījumu pārrobežu iedarbību, ko Kopiena apstiprināja ar Padomes Lēmumu 98/685/EK, ir palīdzējusi vēl vairāk uzlabot rūpniecības negadījumu novēršanu un vadību.

Grozījums Nr. 6

4. apsvērums

(4) Ar Padomes Lēmumu 2001/792/EK, Euratom, tika izveidots Kopienas mehānisms, lai veicinātu pastiprinātu sadarbību civilās aizsardzības palīdzības intervenču jomā (turpmāk tekstā — mehānisms), kurā arī ņemtas vērā Kopienas atsevišķu, attālāku un citu apgabalu un salu īpašās vajadzības. Pēdējos gados ir ievērojami pieaudzis to valstu skaits, kas izmanto mehānismu civilās aizsardzības palīdzībai. Mehānisms ir jānostiprina, lai sniegtu efektīvāku un redzamāku Eiropas solidaritātes pierādījumu un nodrošinātu Eiropas ātrās reaģēšanas spējas attīstību saskaņā ar aicinājumu, ko paudusi Eiropadome 2005. gada 16. un 17. jūnija sanāksmes secinājumos un Eiropas Parlaments 2005. gada 13. janvāra rezolūcijā par cunami katastrofu.

(4) Ar Padomes Lēmumu 2001/792/EK, Euratom, tika izveidots Kopienas mehānisms, lai veicinātu pastiprinātu sadarbību civilās aizsardzības palīdzības intervenču jomā (turpmāk tekstā — mehānisms), kurā arī ņemtas vērā Kopienas atsevišķu, attālāku un citu apgabalu un salu īpašās vajadzības attiecībā uz palīdzību un atbalsta saņemšanu. Specializētām intervences vienībām būtu jābūt pieejamām, lai nodrošinātu labāku reaģēšanu uz situācijām un vajadzībām šādos reģionos. Pēdējos gados ir ievērojami pieaudzis to valstu skaits, kas izmanto mehānismu civilās aizsardzības palīdzībai. Mehānisms ir jānostiprina, lai sniegtu efektīvāku un redzamāku Eiropas solidaritātes pierādījumu un nodrošinātu Eiropas ātrās reaģēšanas spējas attīstību saskaņā ar aicinājumu, ko paudusi Eiropadome 2005. gada 16. un 17. jūnija sanāksmes secinājumos un Eiropas Parlaments 2005. gada 13. janvāra rezolūcijā par cunami katastrofu.

Grozījums Nr. 7

6. apsvērums

(6) Mehānismam būtu jāveicina civilās aizsardzības reaģēšana uz visa veida lielām ārkārtējām situācijām, tostarp dabas un cilvēka izraisītām katastrofām, tehnoloģijas izraisītām katastrofām, radioloģiskām vai vides avārijām, terorisma aktiem un nejaušu jūras piesārņošanu, kura paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. decembra Lēmumā Nr. 2850/2000/EK, ar ko izveido Kopienas sadarbības sistēmu nejaušas vai apzinātas jūras piesārņošanas jomā. Civilās aizsardzības palīdzību var pieprasīt visās šajās situācijās, lai papildinātu cietušās valsts reaģēšanas spēju.

(6) Mehānismam būtu jāveicina civilās aizsardzības reaģēšana uz visa veida lielām ārkārtējām situācijām, tostarp dabas un cilvēka izraisītām katastrofām, tehnoloģijas izraisītām katastrofām, radioloģiskām vai vides avārijām, kas notiek Kopienā vai ārpus tās, tostarp terorisma aktiem un nejaušu vai apzinātu jūras piesārņošanu, kura paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. decembra Lēmumā Nr. 2850/2000/EK, ar ko izveido Kopienas sadarbības sistēmu nejaušas vai apzinātas jūras piesārņošanas jomā. Civilās aizsardzības palīdzību var pieprasīt visās šajās situācijās, lai papildinātu cietušās valsts reaģēšanas spēju.

Grozījums Nr. 8

7. apsvērums

(7) Novēršanai ir būtiska nozīme aizsardzībā pret stihiskām nelaimēm, tehnoloģijas izraisītām katastrofām un vides katastrofām, un tai būtu vajadzīga turpmākas rīcības izvērtēšana. Veicinot agrīnās brīdināšanas un trauksmes sistēmu turpmāku attīstību, Kopienai jāpalīdz dalībvalstīm samazināt sagatavošanās laiku, kas vajadzīgs, lai reaģētu uz dabas katastrofām un brīdinātu ES iedzīvotājus . Šajās sistēmās ir jāņem vērā pastāvošie informācijas, monitoringa vai noteikšanas avoti, un tajās būtu jāiekļauj četri savstarpēji saistīti elementi, kas ietver zināšanas par apdraudējumiem un neaizsargātību, saziņu un informācijas izplatīšanu, sagatavotību un reaģēšanas spēju.

Grozījums Nr. 9

7.a apsvērums (jauns)

(7a) Zemes pārvaldība un izmantošana ir katastrofu novēršanas un mazināšanas plānu un politiku svarīga daļa. Tāpēc plāniem un politikām jāizmanto vides un dabas resursu integrētas pārvaldības metodes, kas ietver katastrofu riska mazināšanu.

Grozījums Nr. 10

7.b apsvērums (jauns)

(7b) Ir sistemātiski jāizmanto Vides un drošības globālais monitoringa sistēma, kas atbalsta Eiropas vides un drošības politikas attīstību un palīdz pārraudzīt tās ieviešanu vietējā, reģionālā, Kopienas un pasaules mērogā. Ņemot vērā zemes novērošanas stratēģisko nozīmi vides un drošības jomās, ir jāsaglabā Padomes 2001. gada 15. un 16. jūnija Gēteborgas Eiropadomes sanāksmē noteiktie termiņi un ne vēlāk kā līdz 2008. gadam būtu jāizstrādā neatkarīga un funkcionāla Eiropas globālā monitoringa spēja.

Grozījums Nr. 11

7.c apsvērums (jauns)

(7c) Efektīva agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēma ir balstīta uz četriem galvenokārt savstarpēji saistītiem faktoriem: risku noteikšana un novērtēšana; pastāvīgs monitorings un risku identifikācija, līdzko tie parādās; brīdinājumu un saziņas mehānisms; sagatavotība, reaģēšanas un palīdzības sniegšanas spēja.

Grozījums Nr. 12

8. apsvērums

(8) Sagatavošanās pasākumi jāveic dalībvalstīs un Kopienā, kas ar vajadzīgo elastīgumu ļautu ātri un koordinēti mobilizēt ārkārtējo situāciju intervences palīdzības vienības un lai nodrošinātu, izmantojot apmācības programmu, spēju efektīvi reaģēt un to, ka novērtēšanas un/vai koordinācijas vienības, palīdzības vienības un citi vajadzīgie resursi ir efektīvi papildinoši. Citi sagatavošanās pasākumi iekļauj tās informācijas apkopošanu, kas saistīta ar vajadzīgiem medicīnas resursiem un jaunu tehnoloģiju izmantošanas aktivizēšanu. Ir jāapsver tādu papildu civilās aizsardzības palīdzības moduļu izstrāde, kuros ir vienas vai vairāku dalībvalstu resursi, lai veicinātu civilās aizsardzības ātrās reaģēšanas spējas attīstību.

(8) Sagatavošanās pasākumi jāveic dalībvalstīs un Kopienā, kas ar vajadzīgo elastīgumu ļautu ātri un koordinēti mobilizēt ārkārtējo situāciju intervences palīdzības vienības un lai nodrošinātu, izmantojot apmācības programmu, spēju efektīvi reaģēt un to, ka novērtēšanas un/vai koordinācijas vienības, palīdzības vienības un citi vajadzīgie resursi ir efektīvi papildinoši. Citi sagatavošanās pasākumi iekļauj tās informācijas apkopošanu, kas saistīta ar vajadzīgiem medicīnas resursiem , nodrošinot intervencēs izmantojamo iekārtu savietojamību un jaunu tehnoloģiju izmantošanas aktivizēšanu. Ir jāapsver tādu papildu civilās aizsardzības palīdzības moduļu izstrāde, kuros ir vienas vai vairāku dalībvalstu pilnībā savietojami resursi, lai veicinātu civilās aizsardzības ātrās reaģēšanas spējas attīstību. Kā ierosināts Komisijas 2005. gada 20. aprīļa paziņojumā “Kopienas civilās aizsardzības mehānismu uzlabošana”, ir jāapsver īpašu, gaidīšanas režīmā uzturētu moduļu izveide.

Grozījums Nr. 13

8.a apsvērums (jauns)

(8a) Informēti un izglītoti iedzīvotāji ir labāk aizsargāti. Tādēļ papildus agrīnās brīdināšanas un trauksmes sistēmu attīstīšanai Komisijai jāsagatavo integrēta stratēģija pret negadījumiem un katastrofām (kā paredzēts tās 2002. gada darba programmā (COM(2001)0620, 4. punkta 3. būtiskais pasākums, 10. lpp.), īpašu uzmanību pievēršot iedzīvotāju, jo sevišķi bērnu, informēšanai un apmācīšanai.

Grozījums Nr. 14

8.b apsvērums (jauns)

(8b) Lai nodrošinātu un veicinātu efektīvu novēršanu, sagatavotību un reaģēšanu lielās ārkārtas situācijās, ir jāveic plašas informācijas kampaņas, kā arī izglītības un izpratnes veicināšanas iniciatīvas, kas paredzētas sabiedrībai, jo sevišķi jauniešiem.

Grozījums Nr. 15

10. apsvērums

(10) Mehānismam jābūt ar iespējām mobilizēt palīdzības intervences vienības un veicināt to koordināciju, lai palīdzētu nodrošināt labāku, pirmkārt, cilvēku, kā arī vides un mantas, tajā skaitā kultūras mantojuma aizsardzību, tādējādi mazinot cilvēku dzīvību zaudējumus, traumas, materiālos zaudējumus, ekonomikas un vides kaitējumu un padarot jūtamāku sociālās kohēzijas un solidaritātes mērķu sasniegšanu. Pastiprinātai sadarbībai civilās aizsardzības palīdzības jomā ir jābalstās uz Kopienas civilās aizsardzības struktūru , kurā ir monitoringa un informācijas centrs un kopīgās sistēmas sakaru un informācijas nodrošināšanai ārkārtējās situācijās, kuru pārvalda Komisija un operatīvie kontaktpunkti dalībvalstīs. Tam jānodrošina sistēma apstiprinātas ārkārtējo situāciju informācijas savākšanai, šīs informācijas izplatīšanai dalībvalstīm un no intervencēm gūtās pieredzes apmaiņai.

(10) Mehānismam būtu jābūt ar iespējām mobilizēt palīdzības intervences vienības un veicināt to koordināciju, lai palīdzētu nodrošināt labāku, pirmkārt, cilvēku, kā arī sabiedrības veselības, vides un mantas, tajā skaitā kultūras mantojuma aizsardzību, tādējādi mazinot cilvēku dzīvību zaudējumus, traumas, materiālos zaudējumus, ekonomikas un vides kaitējumu un padarot jūtamāku sociālās kohēzijas un solidaritātes mērķu sasniegšanu. Pastiprinātai sadarbībai civilās aizsardzības palīdzības jomā ir jābalstās uz Eiropas stratēģisko civilās aizsardzības koordinācijas centru , kurā ir monitoringa un informācijas centrs un kopīgās sistēmas sakaru un informācijas nodrošināšanai ārkārtējās situācijās, kuru pārvalda Komisija un operatīvie kontaktpunkti dalībvalstīs. Tam jānodrošina sistēma apstiprinātas ārkārtējo situāciju informācijas savākšanai, šīs informācijas izplatīšanai dalībvalstīm, nodrošinot ātri mobilizējamu papildu līdzekļu pieejamību ārkārtas situāciju risināšanai, un no intervencēm gūtās pieredzes apmaiņai.

Grozījums Nr. 16

12. apsvērums

(12) Ir jāuzlabo atbilstošu transportlīdzekļu pieejamība, lai atbalstītu ātrās reaģēšanas spējas attīstību Kopienas līmenī. Kopienai ir jāatbalsta un jāpapildina dalībvalstu pūliņi, sekmējot dalībvalstu transporta resursu apvienošanu un vajadzības gadījumā mobilizējot papildu transportlīdzekļus.

(12) Apmierinošu transportlīdzekļu trūkums var būtiski mazināt civilās aizsardzības palīdzības operāciju efektivitāti, un tam ir negatīva ietekme uz operācijas mērogu un ilgumu. Ir jāuzlabo atbilstošu transportlīdzekļu pieejamība, lai atbalstītu ātrās reaģēšanas spējas attīstību Kopienas līmenī. Kopienai būtu jāatbalsta un jāpapildina dalībvalstu pūliņi, sekmējot dalībvalstu transporta resursu apvienošanu un vajadzības gadījumā mobilizējot papildu transportlīdzekļus. Pēc iespējas ātrāk būtu jāizveido procedūras starp Padomes sekretariātu un Komisiju (it īpaši Monitoringa un informācijas centru, kā arī Eiropas Kopienas Humānās palīdzības biroju (ECHO)) ātrai informācijas apmaiņai, lai novērtētu vispārējās vajadzības un noteiktu potenciāli pieejamos transportlīdzekļus. Padomei un Komisijai būtu jāizskata iespējas transportlīdzekļus finansēt no Kopienas budžeta.

Grozījums Nr. 17

14. apsvērums

(14) Iespēja mobilizēt papildu palīdzību Kopienas līmenī, papildinot dalībvalstu sniegto civilās aizsardzības palīdzību, ir vajadzīga kā drošības tīkls, jo īpaši gadījumos, kad līdzīgi draudi ietekmē vairākas dalībvalstis.

(14) Lai gan kopējā palīdzība, kas sniegta ar šī mehānisma starpniecību, vairumā gadījumu ir nozīmīga, tā reti var apmierināt pieprasījumus kopumā. Tomēr iespēja mobilizēt papildu palīdzību Kopienas līmenī, papildinot dalībvalstu sniegto civilās aizsardzības palīdzību, ir vajadzīga kā drošības tīkls, jo īpaši gadījumos, kad līdzīgi draudi ietekmē vairākas dalībvalstis.

Grozījums Nr. 18

16. apsvērums

(16) Kopienas mehānisms varētu arī būt līdzeklis Līguma par Eiropas Savienību V sadaļā minētās krīzes pārvarēšanas veicināšanai un atbalstīšanai saskaņā ar Padomes un Komisijas 2003. gada 29. septembra Kopīgo deklarāciju par Kopienas civilās aizsardzības mehānisma izmantošanu krīzes situāciju vadībā, kā arī konsulārās sadarbības veicināšanai un atbalstīšanai ārkārtējās situācijās trešās valstīs. Jābūt iespējamai kandidātvalstu dalībai un sadarbībai ar citām trešām valstīm, jo tas palielinātu mehānisma efektivitāti un iedarbīgumu.

(16) Kopienas mehānisms varētu arī būt līdzeklis Līguma par Eiropas Savienību V sadaļā minētās krīzes pārvarēšanas veicināšanai un atbalstīšanai saskaņā ar Padomes un Komisijas 2003. gada 29. septembra Kopīgo deklarāciju par Kopienas civilās aizsardzības mehānisma izmantošanu krīzes situāciju vadībā, kā arī konsulārās sadarbības veicināšanai un atbalstīšanai ārkārtējās situācijās trešās valstīs. Būtu jābūt iespējamai kandidātvalstu dalībai un sadarbībai ar citām trešām valstīm un starptautiskām un reģionālām organizācijām , jo ārkārtas situācijas, kas notiek trešās valstīs, var būtiski ietekmēt dalībvalstis un Eiropas iedzīvotājus. Šāda dalība palielinātu mehānisma efektivitāti un iedarbīgumu.

Grozījums Nr. 19

16.a apsvērums (jauns)

(16a) Uzlabot pakalpojumus pilsoņiem un dalībvalstu misiju sinerģiju var panākt, izveidojot abpusējas konsulārās palīdzības vietas, un tas būtu jāapsver pēc iespējas ātrāk. Lai palīdzētu tālāk izvērst šo potenciālu, dalībvalstis var paredzēt konsulāro dienestu kopīgu izvietošanu noteiktos reģionos.

Grozījums Nr. 20

1. panta 2. punkts

Aizsardzība, ko nodrošinās mehānisms, ietvers, pirmkārt, cilvēku , kā arī vides un mantas, to skaitā kultūras mantojuma aizsardzību stihiskās nelaimēs, un cilvēka izraisītās katastrofās, terorisma aktos un tehnoloģiju izraisītās katastrofās, radioloģiskās vai vides avārijās, to skaitā nejauša jūras piesārņošana (turpmāk “lielas ārkārtējās situācijas”), kuras notiek Kopienā vai ārpus tās, ņemot vērā atsevišķu, attālāku un citu reģionu vai Kopienas salu īpašās vajadzības. Mehānisms nedrīkst ietekmēt saistības, kas paredzētas esošajos attiecīgajos Eiropas Kopienas vai Eiropas Atomenerģijas kopienas tiesību aktos vai esošajos starptautiskajos nolīgumos.

Aizsardzība, ko nodrošinās mehānisms, ietvers, pirmkārt, iedzīvotāju drošību un sabiedrības veselību , kā arī vides un mantas, to skaitā kultūras mantojuma aizsardzību stihiskās nelaimēs un cilvēka izraisītās katastrofās, terorisma aktos un tehnoloģiju izraisītās katastrofās, radioloģiskās vai vides avārijās, to skaitā nejauša vai apzināta jūras piesārņošana , kā paredzēts Lēmumā Nr. 2850/2000/EK , kuras notiek Kopienā vai ārpus tās, ņemot vērā izolētu, attālāku un citu reģionu vai Kopienas salu īpašās vajadzības. Mehānisms nedrīkst ietekmēt saistības, kas paredzētas esošajos attiecīgajos Eiropas Kopienas vai Eiropas Atomenerģijas kopienas tiesību aktos vai esošajos starptautiskajos nolīgumos.

Grozījums Nr. 21

2. panta 1. punkts

(1)	to palīdzības vienību un pārējā tāda intervences atbalsta identifikācija, kas pieejams dalībvalstīs, lai palīdzētu intervencei ārkārtējās situācijās, ieskaitot militāros līdzekļus un iespējas, kas pieejamas civilās aizsardzības atbalstam;

(1)

to palīdzības vienību un pārējā tāda intervences atbalsta identifikācija, kas pieejams dalībvalstīs, lai palīdzētu intervencei ārkārtējās situācijās, ieskaitot militāros līdzekļus un iespējas, ko dalībvalstis kā galējo līdzekli var brīvprātīgi darīt pieejamas civilās aizsardzības atbalstam papildinošā un atbalstošā veidā;

Grozījums Nr. 22

2. panta 2. punkts

(2)	palīdzības vienību un cita intervences atbalsta, kā arī par novērtēšanu vai koordināciju atbildīgo vienību ekspertu apmācības programmas noteikšana un īstenošana;

(2)	palīdzības vienību un cita intervences atbalsta, kā arī par novērtēšanu un/ vai koordināciju atbildīgo vienību ekspertu apmācības programmas noteikšana un īstenošana;

Grozījums Nr. 23

2. panta 3. punkts

(3)	darba grupas, semināri un eksperimentāli projekti attiecībā uz galvenajiem intervenču aspektiem;

(3)	apmācība, sanāksmes, apmaiņa ar darbiniekiem un ekspertiem, vingrinājumi, darba grupas, semināri un eksperimentāli projekti attiecībā uz galvenajiem intervenču aspektiem , lai uzlabotu novēršanu, sagatavotību un efektīvu reaģēšanu uz lielām ārkārtas situācijām ;

Grozījums Nr. 24

2. panta 4. punkts

(4)	par novērtēšanu vai koordināciju atbildīgo vienību izveide un nosūtīšana;

(4)	par novērtēšanu un/ vai koordināciju atbildīgu un attiecīgi apgādātu un aprīkotu ekspertu, sadarbības koordinatoru un vienību izveide un nosūtīšana ;

Grozījums Nr. 25

2. panta 6. punkts

(6)	tādas kopīgas ārkārtējo situāciju sakaru un informācijas sistēmas (CECIS) izveide un vadība, lai nodrošinātu saziņu un informācijas apmaiņu starp MIC un operatīviem kontaktpunktiem, ko šim nolūkam izraudzījušās dalībvalstis;

(6)	tādas kopīgas ārkārtējo situāciju sakaru un informācijas sistēmas (CECIS) izveide un vadība, lai nodrošinātu saziņu un informācijas apmaiņu starp MIC un operatīviem kontaktpunktiem, ko šim nolūkam izraudzījušās dalībvalstis, kā arī šajā jomā aktīvajām Kopienas vienībām ;

Grozījums Nr. 26

2. panta 7. punkts

(7)	agrīnās brīdināšanas sistēmu izveide, ņemot vērā pastāvošos informācijas avotus, lai dalībvalstīm un MIC nodrošinātu ātrās reaģēšanas iespēju;

(7)

agrīnās brīdināšanas sistēmu izveide, ņemot vērā pastāvošos informācijas , monitoringa vai noteikšanas avotus, lai dalībvalstīm un MIC nodrošinātu ātrās reaģēšanas iespēju , kā arī iespēju informēt un brīdināt iedzīvotājus katastrofas apdraudētajās zonās, visā ES izmantojot vienotus signālus un procedūras ;

Grozījums Nr. 27

2. panta 7.a punkts (jauns)

(7a)	vislabāko prakšu noteikšana, lai padziļinātu iedzīvotāju izpratni, un sabiedrības informēšana par to, kā rīkoties augsta riska situācijās;

Grozījums Nr. 28

2. panta 8. punkts

(8)	kārtības noteikšana attiecībā uz transportu, loģistiku un citu atbalstu Kopienas līmenī;

(8)	kārtības noteikšana un vadība, nodrošinot glābšanas vienību un aprīkojuma transportu, loģistikas atbalstu un izmantojamā aprīkojuma savietojamību, kā arī citu atbalstu Kopienas līmenī , lai veicinātu intervences ;

Grozījums Nr. 29

2. panta 8.a punkts (jauns)

(8a)	tādas kārtības izveide, kas veicinātu un atbalstītu palīdzību ES pilsoņiem ārkārtas situācijās trešās valstīs;

Grozījums Nr. 30

2. panta 8.b punkts (jauns)

(8b)	ārkārtas situāciju, krīžu un katastrofu novēršanas labāko prakšu identificēšana un reģistrēšana, kā arī tādas Kopienas civilās aizsardzības rokasgrāmatas izveide, kas pielāgota dalībvalstu vajadzībām un īpatnībām;

Grozījums Nr. 31

2.a pants (jauns)

2.a pants

Definīcijas

Šajā lēmumā :

a)	“liela ārkārtas situācija” ir ikviens notikums vai situācija, kas kaitīgi ietekmē vai var kaitīgi ietekmēt cilvēkus, sabiedrības veselību, īpašumu, kultūras mantojumu vai vidi un ko izraisījusi dabas, rūpnieciska vai tehnoloģiska katastrofa, tostarp jūras piesārņojums, vai terora akts;

b)	“sagatavotība” ir iepriekš veikta darbība, lai nodrošinātu efektīvu ātro reaģēšanu uz bīstamību, ieskaitot savlaicīgu un efektīvu agrīno brīdināšanu un cilvēku un īpašuma pagaidu evakuāciju no apdraudētajām vietām;

c)	“agrīnais brīdinājums” ir savlaicīga un efektīva informācijas sniegšana, kas ļauj veikt rīcību, lai izvairītos no riskiem vai mazinātu tos un nodrošinātu gatavību efektīvi reaģēt;

d)	“ātrā reaģēšana” ir darbība, ko lielā ārkārtas situācijā vai pēc tās veic saistībā ar šādas situācijas tūlītējām sekām;

“intervences modulis” nozīmē tādu strukturētu iespēju mehānismu, ko noteikuši iepriekš definēti uzdevumi un vajadzības, kas atspoguļo gan cilvēkresursus, gan materiālos līdzekļus un kuru var izmantot atkarībā no tā intervences spējas vai uzdevumiem, ko tas var uzņemties, un:

—	to veido vienas vai vairāku dalībvalstu, kas piedalās mehānismā, resursi,

—	tas var veikt uzdevumus gatavības un reaģēšanas jomās,

—	tas var veikt savus uzdevumus saskaņā ar atzītām starptautiskām vadlīnijām,

—	parasti to var nosūtīt 10 stundu laikā pēc palīdzības pieprasījuma, it īpaši, lai apmierinātu prioritāras vajadzības, kā arī nodrošinātu atbalsta funkcijas,

—	noteiktu laika posmu tas var darboties patstāvīgi un autonomi, ja vietējie apstākļi to prasa, aplūkojot izolēti vai savienojumā ar citiem resursiem,

—	tas ir spējīgs sadarboties ar citiem moduļiem .

Grozījums Nr. 32

3. panta 1. punkts

1. Dalībvalstis iepriekš identificē palīdzības vienības savos kompetentajos dienestos un, jo īpaši, savos civilās aizsardzības dienestos vai citos avāriju dienestos, kas var būt pieejamas intervencei vai ko var izveidot un nosūtīt ļoti īsā laikā pēc paziņojuma, parasti, 12 stundu laikā pēc prasības pēc palīdzības. Tās ņems vērā to, ka vienības sastāvs ir nosakāms pēc lielās ārkārtējās situācijas veida un īpašām vajadzībām šādā situācijā.

1. Dalībvalstis iepriekš identificē palīdzības vienības vai intervences moduļus savos kompetentajos dienestos un, jo īpaši, savos civilās aizsardzības dienestos vai citos avāriju dienestos, kas var būt pieejamas šādai intervencei vai ko var izveidot intervences īstenošanai un nosūtīt ļoti īsā laikā pēc paziņojuma, lai tās nosūtītu, parasti, 12 stundu laikā pēc prasības pēc palīdzības. Tās ņems vērā to, ka vienības vai moduļa sastāvs ir nosakāms pēc lielās ārkārtējās situācijas veida un īpašām vajadzībām šādā situācijā.

Grozījums Nr. 33

3. panta 2. punkts

2. Dalībvalstis izvēlas ekspertus, ko var izsaukt darbā ārkārtējās situācijas vietā par novērtēšanu vai koordināciju atbildīgā vienībā.

2. Dalībvalstis izvēlas ekspertus, ko var izsaukt darbā ārkārtējās situācijas vietā par novērtēšanu un/ vai koordināciju atbildīgā vienībā.

Grozījums Nr. 34

3. panta 3. punkts

3. Dalībvalstis strādā, lai attīstītu civilās aizsardzības intervences moduļus, kuros ietilpst vienas vai vairāku dalībvalstu resursi, ko var izmantot ļoti īsā laikā atbalsta funkciju veikšanai vai prioritāru vajadzību izpildei .

3. Dalībvalstis strādā, lai attīstītu civilās aizsardzības intervences moduļus, kuros ietilpst vienas vai vairāku dalībvalstu resursi, ko var izmantot ļoti īsā laikā , it īpaši prioritāru vajadzību izpildei, kā arī atbalsta funkciju veikšanai.

Grozījums Nr. 35

3. panta 6. punkts

6. Dalībvalstis veic pasākumus, lai laikus nodrošinātu civilās aizsardzības palīdzības transportu.

6. Dalībvalstis ar Komisijas atbalstu veic pasākumus, lai laikus nodrošinātu to piedāvātās civilās aizsardzības palīdzības transportu.

Grozījums Nr. 36

4. panta 1. punkta c) apakšpunkts

(c)	veicina agrīnās brīdināšanas sistēmu attīstību dalībvalstu un MIC vajadzībām;

(c)

veicina agrīnās brīdināšanas sistēmu attīstību un atbalsta tīklu veidošanu ES pilsoņu vajadzībām attiecībā uz katastrofām, kas ietekmē ES teritoriju, un ņemot vērā pastāvošos informācijas, monitoringa vai noteikšanas avotus, lai dalībvalstis un MIC varētu ātri reaģēt; brīdināšanas sistēmām jābūt saistītām ar trauksmes izziņošanas sistēmām visās dalībvalstīs, lai izplatītu informāciju un tādējādi nodrošinātu, ka visi iedzīvotāji ir sagatavoti nelaimes gadījuma vai katastrofas situācijā;

Grozījums Nr. 37

4. panta 1. punkta ca) apakšpunkts (jauns)

(ca)	veicina trauksmes, agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu savietojamību dalībvalstu un MIC vajadzībām, kā arī veic koordinēšanu ar citiem specializētiem Kopienas centriem un aģentūrām;

Grozījums Nr. 38

4. panta 1. punkta fa) apakšpunkts (jauns)

(fa)	sagatavo vadlīnijas iedzīvotāju informēšanai un izglītošanai, lai palielinātu viņu izpratni un uzlabotu pašaizsardzību;

Grozījums Nr. 39

4. panta 1. punkta h) apakšpunkts

(h)	veic pasākumus, lai veicinātu palīdzības intervences resursu transportēšanu, un nosaka spēju mobilizēt papildu transporta līdzekļus, kas nepieciešami tam , lai nodrošinātu ātru reaģēšanu uz lielām ārkārtējām situācijām;

(h)	veic pasākumus, lai veicinātu un nodrošinātu savlaicīgu palīdzības intervences resursu transportēšanu, un nosaka spēju īsā laikā mobilizēt papildu transporta līdzekļus un aprīkojumu , kas nepieciešams, lai nodrošinātu ātru reaģēšanu uz lielām ārkārtējām situācijām;

Grozījums Nr. 40

4. panta 1. punkta ha) apakšpunkts (jauns)

(ha)

īsā laikā pēc paziņojuma saņemšanas nodrošina piemērotu līdzekļu un aprīkojuma mobilizāciju, mobilo laboratoriju, paaugstinātas drošības mobilo iekārtu un medicīniskā aizsargaprīkojuma komplektēšanu un transportēšanu, lai nodrošinātu ātru reaģēšanu lielās ārkārtas situācijās un papildinātu dalībvalstu civilos un militāros resursus, kā arī līdzekļus, kas piemērojami saskaņā ar 10. pantā izstrādātajiem kritērijiem;

Grozījums Nr. 41

4. panta 1. punkta i) apakšpunkts

(i)	veido spēju sniegt loģistikas pamatatbalstu ekspertiem un veicina loģistikas un citu moduļu mobilizāciju, lai atbalstītu dalībvalstu vienības, kas piedalās Kopienas civilās aizsardzības palīdzības intervencēs;

(i)	veido spēju sniegt loģistikas pamatatbalstu ekspertiem , sadarbības koordinatoriem, novērotājiem un palīdzības vienībām un veicina loģistikas un citu moduļu mobilizāciju, lai atbalstītu dalībvalstu vienības, kas piedalās Kopienas civilās aizsardzības palīdzības intervencēs;

Grozījums Nr. 42

4. panta 2. punkts

2. Komisija nosaka apmācības programmu, lai uzlabotu civilās palīdzības intervences koordināciju, nodrošinot savietojamību un komplementaritāti starp palīdzības vienībām, kas noteiktas 3. panta 1. punktā, intervences moduļiem, kas minēti 3. panta 3. punktā, vai attiecīgā gadījumā citu intervences atbalstu, kas noteikts 3. panta 4. punktā, un paaugstinot 3. panta 2. punktā minēto novērtēšanas ekspertu kompetenci. Programmā iekļauj kopīgas mācības un praktiskās nodarbības un apmaiņas sistēmu, ar kuras starpniecību indivīdus var pārcelt uz vienībām citās dalībvalstīs.

2. Komisija nosaka apmācības programmu, lai uzlabotu civilās palīdzības intervences koordināciju, nodrošinot savietojamību un komplementaritāti starp palīdzības vienībām, kas noteiktas 3. panta 1. punktā, intervences moduļiem, kas minēti 3. panta 3. punktā, vai attiecīgā gadījumā citu intervences atbalstu, kas noteikts 3. panta 4. punktā, un paaugstinot 3. panta 2. punktā minēto novērtēšanas ekspertu kompetenci , kā arī skarto iedzīvotāju turpmākās aprūpes kvalitāti . Programmā iekļauj kopīgas mācības un praktiskās nodarbības un apmaiņas sistēmu, ar kuras starpniecību indivīdus var pārcelt uz vienībām citās dalībvalstīs. Kad vien iespējams, šajās praktiskajās nodarbībās iesaista attiecīgās kopienas. Procedūras, kas jāizmanto katastrofas gadījumā, tiek publiskotas.

Grozījums Nr. 43

8. panta 1. punkts

1. Jebkura dalībvalsts, kurai ir izteikta prasība pēc palīdzības, ātri nosaka, vai tā var sniegt prasīto palīdzību, un informē prasību iesniegušo dalībvalsti par to ar MIC starpniecību vai tieši, norādot visas tādas palīdzības apjomu un noteikumus, kādu tā var sniegt. Ja dalībvalsts tieši informē prasību iesniegušo dalībvalsti, tā arī attiecīgi informē MIC.

Grozījums Nr. 44

9. panta 1. punkta 1. daļa

1. Ja notiek liela ārkārtēja situācija ārpus Kopienas, 6., 7. un 8. pantu pēc prasības var arī piemērot attiecībā uz civilās aizsardzības palīdzības intervencēm ārpus Kopienas.

1. Neierobežojot Regulu (EK) Nr. 1257/96, ja notiek liela ārkārtēja situācija ārpus Kopienas, šā lēmuma 6., 7. un 8. pantu pēc prasības var arī piemērot attiecībā uz civilās aizsardzības palīdzības intervencēm ārpus Kopienas.

Grozījums Nr. 45

9. panta 1. punkta 2.a daļa (jauna)

Lielās ārkārtas situācijās ārpus Kopienas teritorijas civilās aizsardzības atbalstam pieejamo militāro līdzekļu un iespēju izmantošanai, kas paredzēta 2. panta 1. punktā, pilnībā jāatbilst ANO Vadlīnijām par militārās un civilās aizsardzības līdzekļu izmantošanu katastrofu seku novēršanā (Oslo vadlīnijas, 1994. gada maijs) un ANO Vadlīnijām par militārās un civilās aizsardzības līdzekļu izmantošanu ANO humānajām darbībām sarežģītās ārkārtas situācijās (MCDA vadlīnijas, 2003. gada marts).

Grozījums Nr. 46

9. panta 1. punkta 3. daļa

Ārkārtējās situācijās, kurās palīdzību sniedz gan atbilstīgi mehānismam, gan atbilstīgi 1996. gada 20. jūnija Regulai (EK) Nr. 1257/96 par humāno palīdzību , Komisija nodrošina kopējās reaģēšanas efektivitāti, saskanību un komplementaritāti.

Ārkārtējās situācijās, kurās palīdzību sniedz gan atbilstīgi mehānismam, gan atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1257/96, civilās aizsardzības palīdzības operācijas uzskata par tādām, kas papildina Kopienas vispārējo humāno palīdzību, un tādēļ tām jāatbilst humānās palīdzības mērķiem un vispārējiem principiem, kā noteikts minētajā regulā. Komisija nodrošina kopējās reaģēšanas efektivitāti, saskanību un komplementaritāti. Jānodrošina, lai starp intervences centieniem saskaņā ar šiem abiem instrumentiem nebūtu konfliktu vai dubultošanās.

Grozījums Nr. 47

9. panta 3. punkta 1.a daļa (jauna)

Komisija it īpaši nodrošina, lai civilās aizsardzības palīdzība ir saskaņota ar vajadzības novērtējumu, kas veikts sadarbībā ar citām iesaistītām pusēm.

Grozījums Nr. 48

9. panta 3. punkta 2. daļa

Operatīvā koordinācija ietver koordināciju ar skarto valsti un ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, kur tā ir pārstāvēta .

Operatīvā koordinācija ietver koordināciju ar skarto valsti un ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Humānās palīdzības koordinācijas biroju (OCHA) un citiem attiecīgiem dalībniekiem, kas atbalsta vispārējos palīdzības centienus. Tas neietekmē divpusējos kontaktus starp iesaistītajām dalībvalstīm un Apvienoto Nāciju Organizāciju vai attiecīgo valsti.

Grozījums Nr. 49

10.a pants (jauns)

10.a pants

Papildu transportlīdzekļus un loģistikas atbalstu sniedz, izmantojot attiecīgas starptautisku publisko konkursu procedūras un pamatojoties uz spēkā esošajiem ES publiskā iepirkuma tiesību aktiem, neizmantojot “drošības” izņēmuma klauzulu.

Grozījums Nr. 50

10.b pants (jauns)

10.b pants

Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm veic attiecīgus strukturālus pasākumus, lai nodrošinātu trauksmes, agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu koordināciju un integrāciju dalībvalstu un MIC vajadzībām, kā arī koordināciju ar citiem Kopienas tīkliem, specializētiem centriem un/vai aģentūrām, kas ir kompetentas civilās aizsardzības jautājumos.

Grozījums Nr. 51

11. panta 2. punkts

Citas trešās valstis var sadarboties pasākumos atbilstīgi šim mehānismam, ja tas ir pieļaujams saskaņā ar nolīgumiem.

Citas trešās valstis , kā arī starptautiskas un reģionālas organizācijas var sadarboties pasākumos atbilstīgi šim mehānismam, ja tas ir pieļaujams saskaņā ar nolīgumiem starp šīm trešām valstīm un Kopienu .

Grozījums Nr. 52

12. pants

Dalībvalstis šā lēmuma piemērošanas nolūkos izraugās kompetentās iestādes un atbilstīgi informē Komisiju.

Dalībvalstis šā lēmuma piemērošanas nolūkos izraugās kompetentās iestādes un atbilstīgi informē Komisiju. Dalībvalstis savstarpējas konsulārās palīdzības kontekstā paredz kontaktpunktus iepriekš noteiktos reģionos un attiecīgi informē Komisiju.

Grozījums Nr. 53

13. panta 4.a punkts (jauns)

(4a)	atbilstoši strukturāli pasākumi, lai nodrošinātu 10.b pantā minēto koordināciju un integrāciju;

Grozījums Nr. 54

13. panta 5.a punkts (jauns)

(5a) moduļi, kā paredzēts 3. panta 3. punktā;

Grozījums Nr. 55

13. panta 5.b punkts (jauns)

(5b)	agrīnā brīdinājuma sistēmas, kā paredzēts 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

Grozījums Nr. 56

13. panta 7.a punkts (jauns)

(7a)	sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām vai reģionālām organizācijām, kā noteikts 11. pantā.

Grozījums Nr. 57

13. panta 8.a punkts (jauns)

(8a)	vadlīnijas agrīnā brīdinājuma un trauksmes sistēmu izveidei un savstarpējai savienošanai, kā arī iedzīvotāju informēšanai un apmācībai par to, kā rīkoties ārkārtas situācijā.

Grozījums Nr. 58

14. panta 1. punkts

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar 13. pantu priekšlikumā Padomes Regulai, ar ko izveido Ātrās reaģēšanas un sagatavotības instrumentu lielām ārkārtējām situācijām.

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar 13. pantu priekšlikumā Padomes Regulai, ar ko izveido civilās aizsardzības finanšu instrumentu , un kurā iekļauj vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvjus .

Grozījums Nr. 59

15. panta 1. punkts

Komisija ik gadus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šā lēmuma īstenošanu, norādot pievienoto vērtību, ko ES iedzīvotājiem un it īpaši skartajiem iedzīvotājiem sniegusi Kopienas rīcība.

Komisija šā lēmuma piemērošanu izvērtē ik pēc trīs gadiem no datuma, kad tas izziņots un nosūta minētās izvērtēšanas slēdzienus Eiropas Parlamentam un Padomei.

Komisija ik pēc trīs gadiem no dienas, kad šis lēmums izziņots, izvērtē arī tā piemērošanu un nosūta minētās izvērtēšanas secinājumus Eiropas Parlamentam un Padomei.

(1) OV vēl nav publicēts.

P6_TA(2006)0435

Atklātības direktīvas īstenošanas pasākumi (2. līmenis)

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Atklātības direktīvas vispārējas īstenošanas pasākumiem

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīvu 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū (1),

—	ņemot vērā Komisijas direktīvas projektu, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Komisijas 2006. gada 30. maijā publicētajai Direktīvai 2004/109/EK,

—	ņemot vērā Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (2), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2006. gada 17. jūlija Lēmumu 2006/512/EK (3),

—	ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja R. Prodi 2002. gada 5. februārī Parlamentam izteikto paziņojumu,

—	ņemot vērā tā 2002. gada 5. februāra rezolūciju par tiesību aktu īstenošanu finanšu pakalpojumu jomā (4),

—

ņemot vērā ierosinātos grozījumus Komisijas direktīvas projektā, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvas 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, atsevišķu noteikumu īstenošanai, ko Ekonomikas un monetārā komiteja pieņēma 2006. gada 10. oktobrī,

—	ņemot vērā Komisijas atbildi uz šiem ierosinātajiem grozījumiem, kura ir nosūtīta Parlamentam ar 2006. gada 18. oktobra vēstuli un kas ir adresēta Ekonomikas un monetārās komitejas referentam un priekšsēdētājai,

—	ņemot vērā Ekonomikas un finanšu padomes 2006. gada 5. maija secinājumus, kuros ir uzsvērts uzraudzības, koordinācijas un konverģences nozīmīgums Eiropas Savienībā,

—	ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 103. panta 2. punktu,

1.	lūdz Komisiju maksimāli ņemt vērā pilnvaru robežas, kas tai ir piešķirtas Direktīvā 2004/109/EK saskaņā ar Līguma piemērojamajiem noteikumiem, lai nodrošinātu finanšu tirgus dalībniekiem juridisko noteiktību;

2.	norāda, ka īstenošanas pasākumu projekts ir praktiski īstenojams risinājums, lai sasniegtu finanšu tirgus dalībnieku darbības pilnveidotu nosacījumu mērķus, kā arī lai izveidotu efektīvus, pārredzamus un drošus finanšu tirgus Eiropas Savienībā;

uzsver, ka Parlamenta veikto darbu kopš īstenošanas pasākumu publicēšanas ir rosinājusi vajadzība ievērot tādus tiesību aktos paredzētos noteikumus, kuru mērķis ir panākt līdzsvaru starp konkurenci un pārredzamību finanšu tirgos, kā arī attiecībā uz ieinteresētajām personām (akciju īpašniekiem, emitētajiem un patērētājiem), regulējošām iestādēm un demokrātiski ievelētiem pārstāvjiem;

4.	atzinīgi vērtē Komisijas atsaucību, ko tā ir parādījusi, strādājot ar Parlamentu, lai panāktu labāko iespējamo rezultātu visām iesaistītajām pusēm; atgādina par nepieciešamību iesaistīt un informēt Parlamentu, sākot jau no agrīnajiem 2. līmeņa pasākumu sagatavošanas darba posmiem;

5.	atzīmē, ka Direktīvas 2004/109/EK īstenošanas pasākumu pabeigšanas procedūrai īstenībā nav precedentu, izstrādājot ES tiesību aktus parastajā veidā; tādēļ norāda nepieciešamību panākt visas puses apmierinošu rezultātu attiecībā uz visām iesaistītajam iestādēm, lai starpiestāžu attiecības uzlabotos;

6.	aicina Komisiju efektīvi uzraudzīt izmaiņas starptautiskajos grāmatvedības un revīzijas standartos, lai nodrošinātu saskaņotu izpratni par to drošības līmeni, ko investori var sagaidīt no pusgada finanšu pārskata revīzijas, ja šāda revīzija notiek;

7.	aicina Komisiju apsvērt, vai nav jāpārskata konsolidētā pusgada pārskatu satura definīcija, ja tie nav sagatavoti atbilstīgi Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem;

8.	aicina Komisiju nodrošināt, lai tiktu izveidota efektīva paziņošanas procedūra saistībā ar tirgus veidošanas pārraudzību;

9.	aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt, lai Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja izveido atbilstošus informācijas tīklus nolūkā samazināt informācijas apmaiņas slogu tirgus dalībniekiem;

10.	aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību trešo valstu pārvaldības sabiedrību un investīciju kompāniju neizbēgami līdzvērtīgajām vēlmēm, kā arī nodrošināt, lai šīs kompānijas skaidri identificē savu kompetento iestādi, vai, gadījumā, ja tā nav regulēta, skaidri paziņo šo informāciju;

11.	izsaka nepieciešamību dalībvalstīm saskaņot darbību, nosakot obligātos standartus informācijas publiskošanai;

12.	aicina Komisiju pārskatīt efektīvas informācijas izplatīšanas pasākumus;

13.	piekrīt īstenošanas pasākumiem;

14.	uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejai.

(1) OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.

(2) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(3) OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.

(4) OV C 284 E, 21.11.2002., 115. lpp.

P6_TA(2006)0436

Prospektu direktīvas īstenošanas pasākumi (2. līmenis)

Eiropas Parlamenta rezolūcija par trešo valstu emitentu izmantotiem grāmatvedības standartiem un to ekvivalenci ar SFPS, kā minēts Prospektu direktīvas un Atklātības prasību direktīvas īstenošanas pasākumu projektā (Komisijas regulas projekts, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 809/2004 attiecībā uz prospektos iekļauto informāciju saistībā ar grāmatvedības standartiem, un Komisijas lēmuma projektu par informācijas izmantošanu, ko sniedz trešo valstu emitenti un kas sagatavota atbilstīgi starptautiskajiem grāmatvedības standartiem)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvu 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību (1), jo īpaši tās 7. panta 1. punktu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīvu 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū (2), jo īpaši tās 23. panta 4. punktu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (3),

—	ņemot vērā Komisijas regulas projektu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 809/2004 attiecībā uz prospektos iekļauto informāciju saistībā ar grāmatvedības standartiem,

—	ņemot vērā Komisijas lēmuma projektu par informācijas izmantošanu, ko sniedz trešo valstu emitenti un kas sagatavota atbilstīgi starptautiskajiem grāmatvedības standartiem,

—	ņemot vērā Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (4), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2006. gada 17. jūlija Lēmumu 2006/512/EK (5),

—	ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja R. Prodi 2002. gada 5. februārī Parlamentam sniegto paziņojumu,

—	ņemot vērā tā 2002. gada 5. februāra rezolūciju par finanšu pakalpojumu tiesību aktu īstenošanu (6) saistībā ar ziņojumu par Lamfalussy procesu,

—

ņemot vērā ieteiktos labojumus Komisijas regulas projektam, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 809/2004, un īstenošanas lēmuma projektu par informācijas izmantošanu, ko sniedz trešo valstu emitenti un kas sagatavota atbilstīgi starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, un kuri pieņemti 2006. gada 4. oktobrī Ekonomikas un monetārā komitejā,

—	ņemot vērā Komisijas atbildi uz šiem ierosinātajiem labojumiem, kura ir nosūtīta Parlamentam ar 2006. gada 18. oktobra vēstuli un kas ir adresēta Ekonomikas un monetārās komitejas referentiem un priekšsēdētājai,

—	ņemot vērā Ekonomikas un finanšu padomes 2006. gada 5. maija secinājumus, kuros ir uzsvērts uzraudzības, koordinācijas un konverģences nozīmīgums ES,

—	ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 103. panta 2. punktu,

1.	lūdz Komisiju maksimāli ņemt vērā pilnvaru robežas, kas tai ir piešķirtas Direktīvā 2003/71/EK un Direktīvā 2004/109/EK saskaņā ar Līguma piemērojamajiem noteikumiem, lai nodrošinātu finanšu tirgus dalībniekiem juridisko noteiktību;

2.	norāda, ka izpildes pasākumu projekts veido praktiski realizējamu risinājumu, lai sasniegtu ieguldījumu sabiedrībām un citām tirdzniecības vietām paredzēto pilnveidotu darbības nosacījumu mērķus, kā arī lai izveidotu efektīvus, pārredzamus un drošus finanšu tirgus Eiropas Savienībā;

uzsver, ka Parlamenta veikto darbu kopš izpildes pasākumu publicēšanas ir rosinājusi vajadzība ievērot tādus tiesību aktos paredzētos noteikumus, kuru mērķis ir panākt līdzsvaru starp konkurenci un pārredzamību finanšu tirgos, kā arī attiecībā uz ieinteresētajām personām (akciju īpašniekiem, emitētajiem un patērētājiem), regulējošām iestādēm un demokrātiski ievēlētiem pārstāvjiem;

4.	atzinīgi vērtē Komisijas atsaucību, ko tā ir parādījusi, strādājot ar Parlamentu, lai panāktu labāko iespējamo rezultātu visām iesaistītajām pusēm; atgādina par nepieciešamību iesaistīt un informēt Parlamentu, sākot jau no agrīnajiem komitejas otrā līmeņa pasākumu sagatavošanas darba posmiem;

atzīmē, ka Direktīvas 2003/71/EK un Direktīvas 2004/109/EK īstenošanas pasākumu pabeigšanas procedūrai īstenībā nav precedentu, izstrādājot ES tiesību aktus parastajā veidā; tādēļ norāda uz nepieciešamību panākt visas puses apmierinošu rezultātu attiecībā uz visām iesaistītajam iestādēm, lai šo iestāžu attiecības uzlabotos;

aicina Komisiju pagarināt 2004. gada 25. jūnija mandātu Eiropas vērtspapīru regulatoru komitejai (CESR), lai veicinātu valstu kompetento iestāžu saskaņotu rīcību attiecībā uz trešām valstīm, kā arī sniegt tehnisku palīdzību, novērtējot tādu trešo valstu grāmatvedības standartu ekvivalenci, kuri atšķiras no ASV, Japānas un Kanādas vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem (GAAPs), attiecībā uz starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS), lai atļautu trešām valstīm laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 1. janvārim neiesniegt finanšu pārskatus atkārtoti;

norāda, ka laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 1. janvārim Komisijai ir jāturpina vai jāuzsāk sarunas, lai sasniegtu konverģenci starp SFPS un trešo valstu vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem; Aicina Komisiju iesniegt Eiropas vērtspapīru regulatoru komitejai un Parlamentam darba programmu, kurā norādītas sarunas ar trešām valstīm attiecībā uz SFPS un trešo valstu vispārpieņemto grāmatvedības principu konverģenci;

8.	uzsver, ka trešo valstu vispārpieņemto grāmatvedības standartu novērtēšana nedrīkst būt tikai tehniska rakstura, jo jāņem vērā arī ekonomikas un regulējuma aspekts;

aicina Komisiju izstrādāt ekvivalences definīciju, kā arī nodrošināt saskaņošanas prasību konsekventu piemērošanu trešās valstīs attiecībā uz Eiropas emitentiem saskaņā ar SFPS, kā arī prasības, kuru nepieciešamība pamatota ar rūpīgu un objektīvu analīzi saistībā ar atšķirībām starp trešo valstu grāmatvedības standartiem un SFPS, lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību;

10.

uzskata — kamēr līdz 2009. gada 1. janvārim nav vienošanās par SFPS un ASV vispārpieņemto grāmatvedības standartu ekvivalenci, un šo ekvivalenci definē, kā iepriekš norādīts 9. punktā, ASV uzņēmumiem, kuri izveidoti Eiropā, ir pilnībā jāizmanto starptautiskie finanšu pārskatu standarti; aicina citas Eiropas Savienības kompetentās iestādes paust savu nostāju šajā jautājumā;

11.	izsaka neapmierinātību, ka plānotajos pasākumos tik vēlā šī procesa posmā ir iekļauti atbrīvojumi uz diviem gadiem vērtspapīru tirgus profesionāliem dalībniekiem, un uzskata, ka tas nav pareizi;

12.	atzīst par pareiziem izpildes pasākumus, ja Komisija ievēro augstākminētos punktus;

13.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Eiropas vērtspapīru regulatoru komitejai.

(1) OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.

(2) OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.

(3) OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.

(4) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(5) OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.

(6) OV C 284 E, 21.11.2002., 115. lpp.

P6_TA(2006)0437

Sieviešu imigrācija

Eiropas Parlamenta rezolūcija par sieviešu imigrāciju: imigranšu loma un vieta Eiropas Savienībā (2006/2010(INI))

Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju par migrāciju darba nolūkos (1949), SDO Konvenciju par migrāciju aizskarošos nosacījumos un iespēju un attieksmes vienlīdzības veicināšanu attiecībā uz migrējošiem darba ņēmējiem (1975) un Starptautisko konvenciju par visu migrējošo darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību (1990),

—

ņemot vērā Protokolu par cilvēku tirdzniecības, jo sevišķi tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to (2000) un Protokolu pret nelegālo imigrantu pārvadātājiem pa sauszemes, ūdens un gaisa ceļiem (2000); šie protokoli papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību,

—	ņemot vērā Konvenciju par bēgļu statusu (1951) un tai pievienoto Protokolu par bēgļu statusu (1967),

—	ņemot vērā Apvienoto Nāciju organizācijas Iedzīvotāju fonda Ziņojumu par pasaules iedzīvotāju stāvokli (2006) “Ceļā uz cerību piepildījumu: sievietes un starptautiskā migrācija”,

—	ņemot vērā Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/81/EK par uzturēšanās atļauju, ko izdod trešo valstu valstspiederīgām personām, kuras ir cilvēku tirdzniecības upuri vai kurām ir palīdzēts nelegāli imigrēt un kuras sadarbojas ar kompetentajām iestādēm (1),

—	ņemot vērā EK līguma 13. pantu par diskriminācijas apkarošanu,

—	ņemot vērā EK līguma 63. pantu, ar kuru Kopienai piešķir tiesības un pilnvaras imigrācijas un patvēruma jomā,

—

ņemot vērā 1999. gada 15. un 16. oktobrī Tamperē, 2001. gada 14. un 15. decembrī Lākenē, 2002. gada 21. un 22. jūnijā Seviļā un 2003. gada 19. un 20. jūnijā Salonikos notikušās Eiropadomes sanāksmes prezidentūras secinājumus, kuros tika uzsvērta sadarbības attīstības un informācijas apmaiņas nozīme nesen nodibināto valsts integrācijas kontaktpunktu kontekstā, jo īpaši ņemot vērā attiecīgo politikas koordinēšanas pastiprināšanu valsts un ES līmenī,

—	ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu par ES pieeju ekonomiskās migrācijas pārvaldībai (COM(2004)0811),

—	ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu par Eiropas migrācijas turpmāko tīklu (COM(2005)0606),

—	ņemot vērā Komisijas paziņojumu par imigrāciju, integrāciju un nodarbinātību (COM(2003)0336),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu, ar kuru izveido pamatprogrammu solidaritātei un migrācijas plūsmu pārvaldībai laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam, grozītos priekšlikumus Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumiem, ar kuriem izveido Eiropas Bēgļu fondu laika posmam no 2008. gada līdz 2013. gadam, Ārējo robežu fondu laika posmam no 2007. gada līdz 2013. gadam un Eiropas Atgriešanās fondu laika posmam no 2008. gada līdz 2013. gadam kā vispārējās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” daļu, un priekšlikumu Padomes lēmumam, ar kuru izveido Eiropas Fondu trešo valstu pilsoņu integrācijai laika posmam no 2007. gada līdz 2013. gadam kā vispārējās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” daļu (COM(2005)0123),

—	ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Migrācija un attīstības saikne: daži konkrēti partnerattiecību virzieni starp ES un jaunattīstības valstīm” (COM(2005)0390),

—	ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Kopīgā integrācijas programma — Ietvars trešo valstu pilsoņu integrācijai Eiropas Savienībā” (COM(2005)0389),

—	ņemot vērā Komisijas paziņojumu par legālās migrācijas politikas plānu (COM(2005)0669),

—	ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Prioritārie pasākumi migrācijas problēmu risinājumam: Pirmie pasākumi, atsaucoties uz Hemptonkortas (Hampton Court) apspriedi” (COM(2005)0621),

—	ņemot vēra Komisijas paziņojumu par tematisko programmu sadarbībai ar trešām valstīm migrācijas un patvēruma jomā (COM(2006)0026),

—	ņemot vērā Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (2),

—	ņemot vērā Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvu 2003/9/EK, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai (3),

—	ņemot vēra Padomes 2003. gada 22. septembra Direktīvu 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos (4),

—	ņemot vēra Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīvu 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji (5),

—	ņemot vērā Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu (6),

—	ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību (COM(2005)0375),

—	ņemot vērā 2005. gada 13. oktobra rezolūciju par imigrantu integrāciju Eiropā, izmantojot daudzvalodu skolas un izglītību (7),

—	ņemot vērā 2005. gada 9. jūnija rezolūciju par saistību starp legālo un nelegālo migrāciju un migrantu integrāciju (8),

—	ņemot vērā 2004. gada 15. janvāra rezolūciju par paziņojumu no Komisijas par imigrāciju, integrāciju un nodarbinātību (9),

—	ņemot vērā 2004. gada 9. marta rezolūciju par sieviešu — minoritāšu grupu pārstāvju Eiropas Savienībā situāciju (10),

—	ņemot vērā Eiropadomes 2004. gada 4. novembrī pieņemto Hāgas programmu, ar kuru nosaka izpildāmos mērķus brīvības, drošības un tiesiskuma telpā laika posmā no 2005. gada līdz 2010. gadam,

—	ņemot vērā neoficiālu ministru sanāksmi 2004. gada 9. novembrī Groningenā, kurā pirmo reizi tikās tie ministri, kas atbild par integrācijas politiku,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes 2004. gada 19. novembrī pieņemtos kopējos integrācijas pamatprincipus, kas ir konsekventu ieteikumu kopums, kuram ir jāveido ES integrācijas politika,

—	ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ECK) un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, un jo īpaši tās 18., 20., 21. un 22. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

—	ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu (A6-0307/2006),

tā kā ES pastāvīgi pieaug imigranšu skaits — apmēram 54 % no visiem imigrantiem ir sievietes — un tas skar arvien vairāk sadzīves jomu (ekonomiskā migrācija, imigrācija dabas katastrofu dēļ, ģimenes atkalapvienošanās, politiskie bēgļi vai personas, kuras izvairās no bruņotiem konfliktiem, nelikumīga imigrācija, patvērums);

B.	tā kā nav pienācīgi organizētas un koordinētas Eiropas imigrācijas politikas un Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir jāizstrādā politika imigrācijas regulēšanai sadarbībā ar trešām valstīm;

tā kā parasti imigrantes saskaras ar būtiskām integrācijas problēmām, pirmām kārtām grūtībām piekļūt darba tirgum, zemu nodarbinātības un augstu bezdarba līmeni, nodarbinātību nepastāvīgās vai slikti apmaksātās darba vietās, kuras bieži vien nesniedz sociālo un ekonomisko aizsardzību, vai “ēnu ekonomikas” un nedeklarētās darba vietās, vājām valodu zināšanām, zemu līdzdalības līmeni pamatizglītības un jo īpaši augstākās izglītības iegūšanā, ierobežotu līdzdalību mītnes zemes sociālajā, politiskajā, arodbiedrību un kultūras dzīvē, nabadzību un sociālo atstumtību, tā kā ir liels to jauno sieviešu skaits, kuras pabeidz augstākās mācību iestādes savās valstīs un brauc uz ES strādāt relatīvi nekvalificētu darbu, piemēram, par mājkalpotājām, algu dēļ, kas ir augstākas nekā algas, uz kurām viņas varētu cerēt pašu valstī par savai kvalifikācijai atbilstīgu darbu;

tā kā imigrantes bieži saskaras ar nopietnu diskrimināciju viņu atkarības no laulātā juridiskā statusa dēļ, kas minēts Direktīvā 2003/86/EK (neautonoms statuss, ierobežota piekļuve darba tirgum, nedrošs uzturēšanās statuss atraitnības, šķiršanās utt. gadījumā), un līdzi nākošās izcelsmes valsts mentalitātes, negatīvo stereotipu un ieražu dēļ, kas ir izplatīti arī mītnes valstī, turklāt atzīmē, ka dažās imigrantu kopienās viņas saskaras ar ļoti smagām problēmām, piemēram, atstumtību, piespiedu laulībām, sieviešu dzimumorgānu apgraizīšanu un tā sauktajiem goda aizstāvēšanas noziegumiem;

E.	uzsver, ka ļoti daudzos gadījumos imigranšu integrēšana sabiedrībā nosaka imigrantu pilsoņu pēcnācēju otrās un trešās paaudzes integrāciju;

tā kā imigrantes ir vairāk pakļautas psiholoģiskai un fiziskai vardarbībai savas finansiālās un juridiskās atkarības vai arī tāpēc, ka imigrantes bez juridiskā statusa ir vairāk pakļautas vardarbībai un seksuālai izmantošanai darba vietā, kā arī cilvēku tirgotājiem, tā kā attiecībā uz imigrantēm, kuru statuss ir nelikumīgs, juridiskā statusa trūkums valstī, kurā viņas uzturas, jo īpaši pakļauj viņas riskam, ka var netikt atzītas viņu pamattiesības, un tā paša iemesla dēļ viņas biežāk ir diskriminācijas un vardarbības upuri ikdienas dzīvē;

tā kā integrācija ir divpusējs process, kura priekšnoteikums ir imigranšu gatavība uzņemties atbildību par integrāciju vietējā sabiedrībā un ES pilsoņu gatavība pieņemt un integrēt imigrantes; tā kā šajā sakarā visos attiecīgajos līmeņos ir jāplāno un jāīsteno integrēti pasākumi, lai ietekmētu imigrantu un vietējās sabiedrības uzvedības modeļus un mobilizētu resursus abās pusēs; tā kā šis divpu sējais processprasa uzņemties savstarpējas saistības, kuras sastāv no tiesībām un pienākumiem vietējai sabiedrībai un imigrantiem;

H.	tā kā saskaņā ar jaunākajiem novērtējuma ziņojumiem par valstu politikas virzieniem attiecībā uz imigrantu integrāciju šķiet, ka dzimumu līdztiesības aspekts nav sistemātiski ņemts vērā vai nu politikas virzienu harmonizēšanas vai datu vākšanas līmenī;

tā kā cilvēktiesību pārkāpumus pret imigrantēm gan pieaugušām sievietēm, gan meitenēm — tā saukto goda aizstāvēšanas noziegumu, piespiedu laulību, sieviešu dzimumorgānu apgraizīšanas vai citu noziegumu veidā nevar attaisnot ne ar kādiem kultūras vai reliģiskiem motīviem, un tos nekādā ziņā nedrīkst pieļaut;

tā kā jaunā finanšu shēma 2007.—2013. gadam paredz ne tikai pašreizējo programmu un imigrantu integrācijas fondu nostiprināšanu, bet arī jaunas iniciatīvas, piemēram, Pamatprogrammu solidaritātei un migrācijas plūsmu pārvaldībai (kurā iekļauts Integrācijas fonds trešo valstu piederīgajiem, Ārējo robežu fonds un Bēgļu fonds), kurā jāiekļauj dzimumu dimensija un imigranšu vislabākā iespējamā integrācija;

K.	tā kā ir novērots, ka pastāv daudzas saiknes starp sieviešu tirdzniecību un ekonomisko migrāciju,

uzskata, ka ES attīstības un sociālās kohēzijas politikā vajadzētu īstenot efektīvu imigrantu uzņemšanas un integrācijas mehānismu, jo īpaši attiecinot to uz sievietēm, jo tās pašlaik visvairāk migrē uz ES arvien pieaugoša skaita iemeslu dēļ (ekonomiskais stāvoklis, bēgļu gaitas, patvērums, ģimenes atkalapvienošanās); atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu publicēt pamatnostādnes par “kopīgo pamatprogrammu trešo valstu pilsoņu integrācijai ES”, uzsverot, ka visos pasākumos jāņem vērā dzimumu atšķirības un sieviešu stāvoklis;

atzīst grūtības, ar kurām saskaras tikko iebraukušie imigranti, jo īpaši sievietes, kas ir visneaizsargātākā kategorija tāpēc, ka viņas cieš no divkāršas diskriminācijas, kura pamatojas uz etnisko izcelsmi un dzimumu; aicina dalībvalstis stiprināt tās struktūrvienības un sociālos dienestus, kas imigrantiem atvieglo apmešanos uz dzīvi un viņus nodrošina ar informāciju par tiesībām un pienākumiem atbilstīgi dalībvalstu principiem un tiesību aktiem;

aicina dalībvalstis atbalstīt informatīvas kampaņas, tostarp vietējā un reģionālā līmenī, kas ir paredzētas imigrantēm ar mērķi novērst vecāku norunātas laulības, sieviešu dzimumorgānu apgraizīšanu un citas emocionālas un fiziskas ietekmēšanas veidus un brīdināt par tiem; uzskata, ka šādas kampaņas vajadzētu īstenot vairākās valodās, vienkāršos un visiem saprotamos vārdos;

aicina dalībvalstis un Komisiju izstrādāt noteikumus, lai finansētu īpaši sievietēm paredzētas programmas, kurās imigrantēm sniegtu informāciju par iebraukšanas un uzturēšanās priekšnoteikumiem ES; pieprasa arī stiprināt konsulāros un diplomātiskos dienestus, lai efektīvāk risinātu ar imigrāciju saistītās vajadzības;

5.	aicina imigrantu organizācijas jo īpaši mudināt to locekles un viņu ģimenes aktīvi strādāt, lai integrētos un izmantotu integrācijas priekšrocības, ar kurām nodrošina mītnes zeme, lai atbalstītu vietējās sabiedrības integrācijas centienus;

6.	uzsver, ka visas dalībvalstis vēl nav apmierinoši īstenojušas Direktīvu 2003/86/EK, tādējādi pieļaujot diskriminējošu attieksmi pret imigrantēm;

aicina dalībvalstis garantēt imigranšu pamattiesību ievērošanu, neskatoties uz to, vai viņu statuss ir likumīgs, jo īpaši sniedzot aizsardzību pret nonākšanu verdzībā un vardarbību, nodrošinot pirmo medicīnisko palīdzību, juridisko palīdzību, izglītību bērniem un migrējošiem darba ņēmējiem, vienlīdzīgus darba apstākļus, tiesības iestāties arodbiedrībās (ANO Konvencija par visu migrējošo da rba ņēmēju un viņuģimenes locekļu tiesību aizsardzību — 1990);

8.	aicina dalībvalstis saskaņā ar to valsts likumdošanu un starptautiskajām konvencijām (ANO Konvencija par visu migrējošo darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību — 1990) nodrošināt izglītību nelegālo imigranšu bērniem;

aicina dalībvalstis, izmantojot divpusējos nolīgumus par darba tirgu, kas attiecas uz trešo valstu pilsoņu iebraukšanu, vai citas metodes, saskaņā ar Kopienas acquis nodrošināt, ka imigrantēm kā darba spēkam piešķir drošu juridisko un darba statusu mītnes zemē un ka pret tām netiek vērsta diskriminācija;

10.

aicina dalībvalstis efektīvi rīkoties, lai cīnītos ar visiem vardarbības veidiem, kas vērsti pret imigrantēm, nodrošinot atbilstīgu medicīnisko, juridisko un sociālo atbalstu vardarbības upuriem, īstenojot tiem paredzētas sociālās rehabilitācijas programmas, piedāvājot seksa tirdzniecības upuriem patvērumu, pienācīgi ņemot vērā upuru vajadzības pēc drošības un aizsardzības un nodrošinot profilaktisku info rmāciju imigrantēmattiecībā uz viņu tiesībām mītnes zemē;

11.

aicina dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 2004/81/EK, izskatot iesniegumus attiecībā uz autonomu juridisko statusu, pienācīgi ņemt vērā to imigranšu apstākļus, kuras ir cietušas no vardarbības, jo īpaši fiziskas un psiholoģiskas vardarbības, tostarp joprojām praktizētajām piespiedu vai vecāku norunātām laulībām, un nodrošināt, ka tiek veikti visi administratīvie pasākumi viņu aizsardzībai; tostarp efektī va piekļuvepalīdzībai un aizsardzības mehānismiem; aicina dalībvalstis vienkāršot pagaidu vai pastāvīgo uzturēšanās atļauju piešķiršanas procedūras seksa tirdzniecības upuriem, pamatojoties uz iepriekš minēto protokolu par cilvēku tirdzniecības, jo sevišķi tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to, un pieņemt pasākumus īpašai uzturēšanās atļauju apstiprināšanai ārkārtējos apstākļos, lai sekmētu ārvalstu upuru bez juridiskā statusa izvairīšanos no vardarbības;

12.

aicina dalībvalstis nodrošināt, ka divpusēji nolīgumi ar trešām valstīm tiek apspriesti un pieņemti, ievērojot Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, jo īpaši attiecībā uz personu statusu laulību, šķiršanās, bērna aizbildniecības, piekrišanas šķirties vai poligāmijas gadījumā;

13.

aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis, ņemot vērā to, ka izklaides un seksa industrijas eksplozijas rezultātā veidojas papildu migrācijas ceļi imigrantēm, pastiprināt tiesisko regulējumu, kas saskaņā ar Padomes Lēmumu 2006/619/EK (2006. gada 24. jūlijs), ar ko Eiropas Kopienas vārdā noslēdz Protokolu par cilvēku tirdzniecības, īpaši tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu (11) (2000. g.), garantētu imigrantēm tiesības uz pasi un individuālu uzturēšanās atļauju un ļautu ierosināt krimināllietu pret personu, kura atņem šos dokumentus;

14.

aicina dalībvalstis valsts rīcības plānos attiecībā uz nodarbinātību un sociālo integrāciju ieviest pasākumus, lai veicinātu imigranšu dalību darba tirgū, apkarotu nedeklarētu darbu, ievērotu viņu sociālās tiesības (vienlīdzīga samaksa, sociālā drošība, tiesības un pensiju u. c.), atbalstītu uzņēmējdarbību, nodrošinātu, ka vecāka gadagājuma imigrantes necieš no nabadzības un atstumtības, kā arī lai veicinātu sociālo partneru un arodbiedrību lomu sieviešu sociālās un ekonomiskās integrācijas procesā;

15.

aicina dalībvalstis nodrošināt, ka imigrantes saņem atbilstīgu un būtisku izglītību valodas stundu veidā un informāciju saistībā ar cilvēku, politiskajām un sociālajām pamattiesībām un demokrātiskajiem principiem mītnes zemē, kas veicinās viņu vienmērīgu sociālo integrāciju mītnes zemē un pasargās no diskriminācijas ģimenē un sabiedrībā;

16.

jo īpaši uzsver, cik svarīgi ir bez nosacījumiem un pat prioritārā kārtā imigrantēm sniegt iespēju izglītoties un apgūt valodu, kas ir būtiski priekšnoteikumi patiesai imigranšu integrācijai sabiedrībā un darba dzīvē; aicina dalībvalstis ieviest obligātus valodu kursus, kas paredzēti sievietēm un meitenēm imigrantēm, tādējādi veicinot viņu integrāciju, un viņas pasargāt no diskriminācijas ģimenē un sabiedrībā;

17.

aicina dalībvalstis veicināt gados jaunu imigranšu piekļuvi izglītībai un mācību sistēmām mītnes zemē un to līdzdalību integrētā rīcības programmā mūžizglītības jomā 2007.—2013. gadam, kurā iekļauta “Erasmus”, “Leonardo Da Vinci”, “Comenius” un “Grundtvig” programmas, “Culture 2007—2013” un “Youth in action 2007—2013” programmās; uzskata, ka ir īpaši svarīgi atzīt sieviešu profesionālo kvalifikāciju un prasmes (jo īpaši zinātņu diplomus) un nodrošināt piekļuvi valodu kursiem, kas viņām palīdzēs labāk integrēties;

18.

aicina dalībvalstis veicināt imigranšu piekļuvi nodarbinātībai un nodrošināt atbilstīgu profesionālo apmācību, pieņemot pozitīvus pasākumus cīņai pret divkāršu diskrimināciju, no kuras imigrantes cieš darba tirgū, un radot viņām labvēlīgus apstākļus piekļuvei darba tirgum, un līdzsvarot viņu profesionālo un privāto dzīvi, jo īpaši izmantojot pieejamās bērnu aprūpes iespējas;

19.	aicina dalībvalstis veltīt īpašu uzmanību tam, lai imigrantes rosinātu piedalīties sociālajā un politiskajā dzīvē saskaņā ar valsts tiesību aktiem un no tiem izrietošajām iespējām;

20.

norāda, ka nedrīkst būt iecietīgiem pret vecāku aizliegumu meitenēm imigrantēm piedalīties sporta nodarbībās, peldēšanā un mācību stundās un ka to nedrīkst attaisnot ar kultūras vai reliģi skiem iemesliem;aicina skolas un iestādes nodrošināt, ka meitenes imigrantes piedalās izglītības apguvē skolā, un ieviest obligātu skolas apmeklējumu saskaņā ar dalībvalsts noteikumiem;

21.

uzsver, ka galvenokārt valsts, vietējām un reģionālām iestādēm, izmantojot visaptverošu politiku, ir jāveicina imigranšu integrācija un jāvada intensīvāks atklāts dialogs, lai sazinātos un sadarbotos ar imigrantu kopienām un tīkliem, un aicina dalībvalstis un Eiropas Savienību atbalstīt šos centienus finansiāli un informācijas apmaiņas ceļā, lai jo īpaši varētu risināt tādas problēmas kā, piemēram, mājokļa problēmas, mitināšanos geto, noziedzību, piekļuvi sabiedriskajiem un sociālajiem pakalpojumiem, veselības aprūpei, bērnu aprūpei u. c., kā arī uzsver NVO nozīmi, imigrantēm sniedzot padomus, informāciju un atbalstu;

22.

aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu sieviešu imigranšu un meiteņu imigranšu tiesības un cīnītos ar diskrimināciju, kurai viņas ir pakļautas savā izcelsmes kopienā, noraidot visus kultūras un reliģijas relatīvisma veidus, kas varētu pārkāpt sieviešu pamattiesības;

23.

aicina dalībvalstis pieņemt un īstenot specifiskus juridiskus noteikumus par sieviešu dzimumorgānu apgraizīšanu vai pieņemt atbilstīgus tiesību aktus un ierosināt lietu pret katru personu, kas piedalās dzimumorgānu apgraizīšanā, kā arī ieviest obligātu reģistrāciju, ko veic veselības aprūpes darbinieki, par visiem sieviešu dzimumorgānu apgraizīšanas gadījumiem, reģistrējot gan notikušos gadījumus, gan tādus, kad ir aizdomas, ka sieviešu dzimumorgānu apgraizīšana varētu notikt;

24.

aicina dalībvalstis atklāti nosodīt ar tradīcijām pamatotu vardarbību pret sievietēm, nosodīt ģimenes pamudinātus sieviešu imigranšu un meiteņu imigranšu cilvēktiesību pārkāpumus un pārbaudīt, kuri tiesību akti ir piemērojami attiecībā uz ģimenes locekļu atbildību, jo īpaši tā sauktajos goda aizstāvēšanas noziegumu gadījumos;

25.

aicina Komisiju, dalībvalstis un imigrantu izcelsmes valstis sniegt iedzīvotājiem sistemātisku un uzticamu informāciju par ES imigrācijas politiku un uzdevumiem, imigrantu un imigranšu iespējām un pienākumiem mītnes zemēs, lai novērstu nelegālās imigrācijas negatīvo ietekmi un imigranšu sociālo atstumtību un ekonomisko un seksuālo izmantošanu mītnes zemēs;

26.	aicina Komisiju ierosinātajā regulā par Kopienas statistiku imigrācijas un starptautiskās aizsardzības jomā iekļaut ticamus indikatorus un salīdzinošus datus par imigrantēm, lai sniegtu noteiktu priekšstatu par viņu situāciju un problēmām;

27.

aicina Komisiju veikt kvalitatīvu un kvantitatīvu novērtēšanu tiem harmonizētajiem politikas virzieniem un pasākumiem, kas īstenoti imigranšu stāvokļa uzlabošanai, izmantojot esošos finanšu instrumentus un programmas (Eiropas Sociālo fondu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Bēgļu fondu, EQUAL iniciatīvu, “Daphne” programmu, lai cīnītos pret vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm, Eiropas Savienības programmas izglītības, nodarbinātības, sociālās atstumtības un diskriminācijas apkarošanas jomā);

28.

atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu saskaņā ar kopējo pamatprogrammu trešās valsts piederīgo integrācijai ES noteikt pamatnostādnes attiecībā uz integrācijas politiku, kura dalībvalstīm ir jāievēro, un atzīmē, ka tā skaidri konkretizē, ka, veicot darbības, ir jāņem vērā īpaši faktori saistībā ar dzimumu un sieviešu, jauniešu un imigrantu bērnu situāciju;

29.	aicina Komisiju ievākt ar dzimumu atšķirībām saistītus datus par imigrāciju ES un šo datu analīzi uzticēt Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtam, lai labāk norādītu imigranšu īpašās vajadzības un problēmas, kā arī visatbilstīgākās metodes viņu integrēšanai mītnes zemes sabiedrībā;

30.

atzinīgi vērtē faktu, ka viens no svarīgākajiem Eiropas Integrācijas fonda īpašajiem mērķiem ir dalībvalstu pakalpojumus sniedzošajām iestādēm noteikt par pienākumu uzlabot veidu, kā tās apmierina dažādu trešo valstu pilsoņu grupu, tostarp sieviešu un bērnu, vajadzības; šajā darbības struktūrā pieprasa sniegt bezmaksas konsultatīvos pakalpojumus imigrantēm par sieviešu tiesību, veselības, seksuālo un reproduktīvo tiesību, kā arī nodarbinātības tematiem un citiem saistītiem jautājumiem;

31.	atzinīgi vērtē atsauci uz iepriekš minēto Eiropas Savienības Padomes pieņemtos kopējos integrācijas pamatprincipus, kas ir konsekventu ieteikumu kopums, kuram ir jāveido ES integrācijas politika, un aicina Somijas prezidentūru izvirzīt savā darba kārtībā šos principus par prioritāti;

32.

atzinīgi vērtē lēmumu noteikt 2007. gadu par Eiropas vienlīdzīgu iespēju visiem gadu un noteikt 2008. gadu par Kultūru savstarpējā dialoga gadu, to izmantos, lai vairotu izpratni par sieviešu diskrimināciju un sabiedrībai sniegtu plašāku informāciju par imigranšu statusu un lomu, kultūru un cerībām mītnes valstī; atzīmē, ka ir jāpastāv divpusējam informācijas apmaiņas veicināšanas procesam un imigrantēm ir jāpiedalās Eiropas sociālajos pasākumos;

33.	nosoda piespiedu laulības un aicina dalībvalstis ieviest tiesību aktus, lai uzsāktu kriminālvajāšanu pret jebkuru pilsoni, kurš slēdz šādu darījumu vai palīdz to organizēt, ieskaitot gadījumus, kad piespiedu laulības slēdz ārpus Eiropas Savienības teritorijas;

34.

mudina Padomi un Komisiju Eiropas kopējā imigrācijas un patvēruma politikā kā vienu no iemesliem, lai saņemtu patvērumu, iekļaut risku būt pakļautai sieviešu dzimumorgānu apgraizīšanai saskaņā ar ANO augstā komisāra bēgļu lietās (UNHCR) izstrādātajām starptautiskajām vadlīnijām, kurās apstiprināts, ka starptautisko bēgļu definīcijā tiek ietvertas arī ar dzimumu saistītas tiesības;

35.

mudina dalībvalstis, kas vēl to nav izdarījušas, saskaņā ar to kriminālkodeksu noteikt efektīvus un preventīvus soda mērus par visiem vardarbības veidiem pret sievietēm un bērniem, jo īpaši par piespiedu laulībām, poligāmiju, tā sauktajiem goda aizstāvēšanas noziegumiem un sieviešu dzim umorgānu apgraizīšanu,kā arī palielināt policijas un tiesu iestāžu informētību šajos jautājumos;

36.

ar bažām atzīmē, ka dalībvalstīs par likumīgām tikušas atzītas poligāmas laulības, lai arī poligāmija ir aizliegta; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka poligāmija joprojām tiek atzīta par nelikumīgu; mudina Komisiju apsvērt iespēju pašreizējā priekšlikumā par noteikumu izstrādi attiecībā uz piemērojamajiem likumiem laulību lietās iekļaut poligāmo laulību aizliegumu;

37.	aicina dalībvalstis ieviest politiku, kas nodrošinātu visu cilvēku vienlīdzību, piemēram, kā tā noteikta 1951. gada Konvencijā par bēgļu statusu, lai dalībvalstu veiktie pasākumi pret nelegālu migrāciju būtu pilnībā savienojami ar nediskriminācijas principiem;

38.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 261, 06.08.2004., 19. lpp.

(2) OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.

(3) OV L 31, 6.2.2003., 18. lpp.

(4) OV L 251, 3.10.2003., 12. lpp.

(5) OV L 16, 23.1.2004., 44. lpp.

(6) OV L 304, 30.9.2004., 12. lpp.

(7) OV C 233 E, 28.9.2006., 121. lpp.

(8) OV C 124 E, 25.5.2006., 535. lpp.

(9) OV C 92 E, 16.4.2004., 390. lpp.

(10) OV C 102 E, 28.4.2004., 497. lpp.

(11) OV L 262, 22.9.2006., 51. lpp.

P6_TA(2006)0438

Kopienas līdzekļu atgūšana

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Kopienas līdzekļu atgūšanu (2005/2163(INI))

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas Balto grāmatu par administratīvo reformu (COM(2000)0200) un īpaši tās daļu par rīcību 1996. gadā nepareizi saņemtu līdzekļu efektīvākai pārvaldībai,

—	ņemot vērā Komisijas paziņojumu par to Kopienas prasījumu piedziņas uzlabošanu, kuri radušies Kopienas izdevumu tiešas vai dalītas pārvaldības rezultātā (COM(2002)0671),

—	ņemot vērā Komisijas ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par savstarpējās palīdzības noteikumu izmantošanu prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktām nodevām, maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem (COM(2006)0043),

—	ņemot vērā 2003. gada 8. aprīļa rezolūciju par budžeta izpildes apstiprināšanu 2001. gadam (1), it īpaši tās 39.—43. punktu,

—	ņemot vērā 2004. gada 29. janvāra rezolūciju par budžeta izpildes uzraudzību 2001. finanšu gadā (2), it īpaši tās 7.—9. punktu,

—	ņemot vērā 2004. gada 21. aprīļa rezolūciju par budžeta izpildes apstiprināšanu 2002. finanšu gadā (3), it īpaši tās 7. punktu,

—	ņemot vērā 2005. gada 12. aprīļa rezolūciju par budžeta izpildes apstiprināšanu 2003. finanšu gadā (4), it īpaši tās 83.—85. punktu,

—	ņemot vērā 2005. gada 7. jūnija rezolūciju par Kopienu finanšu interešu aizsardzību un cīņu pret krāpšanu (5),

—	ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (6), it īpaši tās 72. pantu un priekšlikumu tās grozījumam saskaņā ar 184. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (7), ar ko paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, un īpaši tās 78. panta 3. punkta f) apakšpunktu un 84. pantu,

—	ņemot vērā Komisijas ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par jaunās Finanšu regulas noteikumu piemērošanu (COM(2005)0181),

—	ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (COM(2005)0181),

—	ņemot vērā Regulu (EEK) Nr. 595/91 (8)(it īpaši tās 3. un 5. pantu attiecībā uz pārkāpumiem un krāpšanu), kā arī turpmākās Regulas (EK) Nr. 1469/95 (9), 515/97 (10) un 1258/1999 (11),

—	ņemot vērā 2005. gada 21. jūnija Regulu (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (12) (jaunā KLP regula), it īpaši tās 32. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu lietā C-87/01 P Komisija/CEMR (13),

—	ņemot vērā EK līguma 256. pantu,

—	ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A6-0303/2006),

tā kā Komisija nav vēl īstenojusi sīki izstrādātu rīcības plānu, lai aprēķinātu, noteiktu un paskaidrotu lauksaimniecības maksājumu aģentūrām reāli iemaksāto procentu un soda naudu summu izmantošanu, ko Parlaments ir aicinājis darīt iepriekš minētās rezolūcijas par 2001. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu 39.—43. pantā;

B.	tā kā Parlaments iepriekš minētajā rezolūcijā par 2001. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes uzraudzību ar bažām konstatēja, ka šāda detalizēta plāna nav; tā kā atgūto Kopienas līdzekļu summas dalītajā pārvaldībā nav regulāri iekļautas ES budžetā;

ņemot vērā veterināru, veselības nozares speciālistu un krāpšanas izmeklētāju 2006. gada 30. marta sanāksmi Bledā, ko organizēja Slovēnijas muitas iestādes un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), lai apspriestu rīcību attiecībā uz lauksaimniecības produktu nelegālās tirdzniecības apkarošanu un risku, ko šie produkti var radīt patērētāju veselībai,

Finanšu regula

1.	atgādina, ka Finanšu regulā paredzēts, ka Eiropas Savienības prasījumus, ja debitors tos nemaksā brīvprātīgi, var piedzīt tiesas ceļā vai ar izpildu rīkojumu atbilstīgi EK līguma 256. pantam;

atzinīgi vērtē trīs priekšlikumus atgūšanas jomā, kurus Komisija iesniedza saistībā ar 2002. gada Finanšu regulas reformu un kuru būtība ir šāda:

—	atzīt Kopienas prasījumu privilēģijas, pielīdzinot tās dalībvalstu nodokļu parādiem,

—	paredzēt piecu gadu termiņu Kopienas prasījumu piedziņai, ko neapšaubāmi var pagarināt, ja tiek veikti aktīvi pasākumi, lai nodrošinātu atgūšanu; kas radītu lielāku drošību gan iestādēm, gan debitoriem,

—

pielīdzināt Kopienas prasījumus civilajiem prasījumiem atbilstīgi instrumentiem, kas pieņemti saistībā ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās (sk. iepriekš minētā priekšlikuma Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 72. panta 2. punktu, 73. panta a) apakšpunktu un 73. panta b) apakšpunktu);

3.	aicina Komisiju sagatavot Finanšu regulas pārskatu, īpaši attiecībā uz tās piemērošanas noteikumiem, lai padarītu skaidrāku to parādu uzkrājumu klasifikāciju, kuri radušies saistībā ar dažādiem Kopienas maksājumiem;

atgādina, ka uz šo priekšlikumu attiecas Finanšu regulas īstenošanas noteikumu 3. panta 1. punkts; turklāt atgādina, ka īstenošanas noteikumu 105. pants paredz nošķīrumu starp iepriekšēju finansējumu, starpposma maksājumiem un izdevumu slēgšanu, un atšķirību starp iepriekšēju finansējumu, ko maksā dalībvalstīm saskaņā ar līgumu Finanšu regulas 88. panta nozīmē vai arī kā pirmspievienošanās atbalstu, kā arī starp avansiem, kas minēti Finanšu regulas īstenošanas noteikumu 265. pantā;

5.	atzīmē, ka ir jānosaka kārtība, kādā atgūstami avansa maksājumi, ja projekts jāpārtrauc nepārvaramas varas vai citu iemeslu dēļ; atzīmē, ka šādos gadījumos atgūšanu var aizvietot ar drošu Eiropas Savienības parādprasību pret līguma partneri saskaņā ar citu līgumu;

uzskata, ka saņēmēja likumīgās vēlmes ir vienmēr jāaizsargā, ja viņš ir izmantojis naudas līdzekļus vai arī viņam bijuši tādi plāni attiecībā uz naudas līdzekļiem, kurus viņš nevar atcelt vai var atcelt, vienīgi saņemot nesamērīgus sodus; uzskata, ka saņēmējs nevar atsaukties uz likumīgām vēlmēm, ja:

a)	viņa izdevumi ir apstiprināti, izmantojot apzinātu maldināšanu, draudus vai uzpirkšanu;

b)	viņa izdevumi ir apstiprināti, sniedzot būtiski nepareizas vai nepilnīgas ziņas;

c)	saņēmējs ir zinājis, ka apstiprinājums ir iegūts, izmantojot nelikumīgus paņēmienus, vai arī nav to zinājis rupjas nolaidības dēļ;

7.	uzskata, ka Komisijai ir regulāri jāsniedz Parlamentam pārskats par joprojām neatmaksātiem līdzekļiem, iedalot tos pēc parādprasību kopsummas atkarībā no ģenerāldirektorāta un atgūstamo līdzekļu parāda ilguma;

8.	uzskata, ka budžeta vispārīguma un precizitātes princips, kas paredzēts Līgumā un Finanšu regulā, jāņem vērā īstenošanas noteikumos un nozaru tiesību aktos;

9.	uzskata arī, ka dalībvalstīm īpaši jāpierāda, ka tās ievēro starptautiskos grāmatvedības uzskaites standartus, kā arī tām jāuzdod jautājums, vai ES to var izmantot, lai izstrādātu kopīgu pieeju šajā jomā;

10.

norāda, ka saskaņā ar Finanšu regulas 78. panta 1. punktu kredītrīkotājs var noteikt, vai izdevumi atbilst līguma noteikumiem, un ka, pirms kredītrīkotājs dod grāmatvedim piedzīšanas rīkojumu, viņam jāpārbauda, vai saņēmējs varēja būt drošs par apstiprinājuma saņemšanu un vai viņa likumīgās vēlmes ir jāaizsargā, ņemot vērā sabiedrības intereses parāda atgūšanā;

11.	atzīmē, ka pārāk maz izmantota iespēja saskaņā ar Finanšu regulas īstenošanas noteikumu 85. pantu parādniekam piešķirt maksājuma termiņa pagarinājumu pret nodrošinājumu un kavējuma procentu atmaksu, lai atgūtu vismaz daļu no parāda summas;

12.

atzīmē, ka lielākajā daļā gadījumu atgūšana notiek, kompensējot parādsaistības līguma partnerim, ja ir izpildīti nosacījumi, kas reglamentē kompensēšanu; atzīmē arī, ka gadījumos, kad kompensēšana nav iespējama, parāda atmaksu iespējams panākt tikai ar piedraudējumu līguma partnerim, ka turpmāk viņa pakalpojumus neizmantos, ja vien viņš neatmaksās parāda summu;

13.	uzskata, ka ir svarīgi norādīt, ka kredītrīkotājam nekavējoties jāinformē OLAF, tiklīdz viņš konstatē, ka izdevumi neatbilst līgumam vai ka apstiprinājums ir iegūts, izmantojot maldināšanu, draudus vai uzpirkšanu;

Procedūras

14.

norāda, ka septiņus gadus pēc viltotā sviesta Italburro skandāla, neskatoties uz uzmanību, ko Eiropas iestādes, īpaši Eiropas Parlaments un Komisija (OLAF) pievērsa šai lietai:

a)	atgūtā summa ir mazāka par 0,1% no aprēķinātā krāpšanas apjoma;

Itālijas iestāžu rīcībai, kas ļāva izjaukt kriminālo tīklu, nodot tiesai desmitiem noziedznieku, konfiscēt simtiem tonnu viltoto produktu un savākt pierādījumus par desmitiem tūkstošu tonnu viltotā sviesta nelikumīgu transportēšanu uz citām ES dalībvalstīm, praktiski nav turpinājuma, kas liecina, ka ES sadarbība ir neapmierinoša vai tās pat nav vispār;

c)	procedūras dalībvalstīs ir atšķirīgas un nesavietojamas, un pats fakts, ka viltoto vielu izplatīšana vienā dalībvalstī var tikt uzskatīta par noziedzīgu darbību, bet citā par vienkāršu administratīvu problēmu, ir iemesls tam, ka tiek atgūts desmit reizes mazāk līdzekļu nekā gaidīts;

d)	netika ņemta vērā sabiedrības veselība, jo līdz šim neviens nebija saistībā ar govju trakumsērgas krīzi pētījis iespējamo sviesta inficēšanos ar pārtikas produktos aizliegtām vielām;

15.

atzīmē, ka, lai gan Komisija ir atzinusi likumpārkāpumus tā dēvētajā Blue Dragon lietā un, reaģējot uz krāpšanu, ir nolēmusi pārtraukt Eiropas Savienības finansējumu, tā uzskata, ka vienīgi dalībvalstis, kuras piedalās šo līdzekļu pārvaldībā, ir atbildīgas par iespējamā pārkāpuma pilnīgu izmeklēšanu, apsūdzības izvirzīšanu pret vaininiekiem un/vai kompensācijas piešķiršanu krāpšanas upuriem; atzīmē arī to, ka Blue Dragon lieta attiecas uz divām dalībvalstīm — Spāniju un Franciju, — un šis apstāklis vēl vairāk sarežģī atbildības sadali un piešķir šai lietai izteiktāku Eiropas raksturu; uzskata, ka Komisija ir publiska iestāde ar tiešiem pienākumiem pret Eiropas pilsoņiem, no kuru uzticības tā ir atkarīga ar Eiropas Parlamenta starpniecību, un ka tādēļ Komisijai būtu ne tikai jāmēģina atgūt Eiropas līdzekļus no dalībvalsts, kas tos nepareizi izmantojusi, bet arī jāvelta vislielākās pūles, lai nodrošinātu, ka likumpārkāpēji tiek sodīti un upuri saņem kompensāciju;;

16.

atgādina, ka parādu atgūšana procedūra ar tiesvedību vai izpildu rīkojumu atbilstīgi EK līguma 256. pantam līdz šim izmantota tikai izņēmuma gadījumos, galvenokārt, lai iekasētu soda naudas, kuras piemērotas konkurences jomā; atzīmē Komisijas nodomu atbilstīgi Finanšu regulai, nākotnē paplašināt procedūras jomu;

17.

uzsver, ka institucionālā procedūra, ko pašlaik veic Komisija līdzekļu atgūšanas jomā un kas gadījumos, kad parādi netiek atmaksāti brīvprātīgi, paredz Komisijas vēršanos valstu iestādēs, ir pārāk ilga, un tādējādi parādu piespiedu atgūšanu nevar veikt un labākajā gadījumā to pārceļ, kas ir pretrunā Kopienas finanšu interesēm;

18.	uzskata, ka saistībā ar izpildes rīkojumiem ir jāvienkāršo Komisijas un dalībvalstu saziņa un jāparedz ciešāka sadarbība starp Komisijas dienestiem un valstu kompetentajām iestādēm;

OLAF reforma

19.

turklāt uzskata, ka ir jāpārdomā, kā kompensēt līdzekļu trūkumu valsts iestādēs, kas ir atbildīgas par tiesvedību, lai precīzi novērtētu krāpšanas problēmas sarežģītību ES, kā arī apsvērtu to, kā Eiropas Savienības atbildīgās iestādes var sadarboties ar valstu kontroles iestādēm, lai tās brīdinātu un iesaistītu krāpšanas gadījumu izmeklēšanā; atgādina, ka valstu krāpšanas apkarošanas iestādēm saskaņā ar to pilnvarām nav obligāti jāiesaista šīs struktūras;

20.	uzskata arī, ka ir jāizvērtē labākas sadarbības iespējas ar Eurojust un Europol, lai pastiprinātu Savienības reālo finanšu interešu aizsardzību, kā arī jāizvērtē iespēja ieviest OLAF pilnīgu administratīvu neatkarību no Komisijas un citām iestādēm;

21.

atzīmē, ka Revīzijas palātas 2005. gada janvāra īpašajā ziņojumā Nr. 1/2005 pašreizējā OLAF struktūra no izmeklēšanas pasākumu neatkarības un administratīvās sadarbības ar Komisiju viedokļa ir nosaukta par veiksmīgu un ka ziņojumā īpaši atzīts, ka patiešām ir bijusi nodrošināta reāla neatkarība, jo Komisija nav iejaukusies OLAF darbā;

22.	norāda, ka, neskatoties uz jau pieņemtajiem pasākumiem, jautājums par OLAF izmeklēšanas uzsākšanas un slēgšanas noteikumu precizēšanu un paplašināšanu prasīs turpmākas likumdošanas iniciatīvas, ar kurām arī būtu jāparedz nostiprināt saikni starp Parlamentu un OLAF;

23.	ar interesi gaida Komisijas priekšlikumu regulai par OLAF reformu;

Sabiedrības veselība

24.	atgādina, ka saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem kompensāciju var saņemt tikai par atļautiem, veselīgiem un tirgum labvēlīgiem produktiem un ka par produktiem, kas neatbilst šiem kritērijiem, nav tiesību saņemt nekāda veida palīdzību;

25.	konstatē, ka saskaņā ar OLAF direktora teikto sanāksmē Bledā krāpšana lauksaimniecības produktu tirdzniecībā ir acīmredzams risks sabiedrības un dzīvnieku veselībai;

26.	uzsver nepieciešamību vēl vairāk piesaistīt valsts un starptautisko kontroles dienestu uzmanību šai problēmai, kā arī uzsver, ka tikai cieša starptautiska sadarbība, iesaistot arī trešās valstis, varēs ilgstoši nodrošināt patērētāju un ES finanšu interešu labāku aizsardzību;

27.	uzsver, ka pētītā dažādā nelegālā prakse parāda, ka ir steidzami jāpadziļina sadarbība starp valstu muitas iestādēm, veterinārajiem dienestiem un ES iestādēm, piemēram, OLAF;

28.	uzsver, ka Komisijai atšķirībā no dalībvalstīm nav kontroles pilnvaru produktu analīzes jomā saistībā ar patērētāju veselību Eiropas Savienībā;

29.	atgādina, ka gadījumā ar viltoto sviestu iesākumā krāpšana nebija saistīta ar sabiedrības veselību, bet ar tādu aizdomīgo produktu sastāvu, kuru nozare saņēma nozīmīgas Kopienas dotācijas;

30.	uzskata, ka Komisijai un OLAF būtu jāspēj nodrošināt, lai dalībvalstis, izmantojot savas daļēji valstiskās organizācijas, varētu veikt pietiekamu skaitu efektīvu pārbaužu, iesaistot patiesi neatkarīgus inspektorus;

31.	uzskata, ka gadījumā, ja krāpšanās noteiktā brīdī var ietekmēt veselību, atbildīgie veselības dienesti jāinformē un tiem jānodrošina piekļuve paraugiem, lai varētu veiksmīgi īstenot procedūru, kā arī uzskata, ka šādu paraugu saglabāšanas laiks ievērojami jāpagarina;

OLAF veiktā izmeklēšana un valstu procedūras

32.	atzīmē, ka OLAF rīcībā nav atbilstīgas informācijas par aizdomīgo produktu daudzumu, bet kriminālizmeklēšana no atgūšanas viedokļa ir pilnībā izgāzusies, pat ja ir taisnība, ka juridiski OLAF Komisijas vārdā var apstrīdēt valsts lēmumu;

33.	atgādina arī, ka, neskatoties uz iespējamību dažās valstīs uzsākt piedziņas procesu, pat ja notiek kriminālizmeklēšana, citās valstīs tiek piemērotas krimināltiesības, nevis civiltiesības, un piedzenamo summu atgūšana kļūst neiespējama tiesu iestādes darbības dēļ;

34.	pauž nožēlu, ka dažās valstīs pārkāpumus vai krāpšanu atzīst tikai attiecībā uz summām, kas pierādītas katrā gadījumā atsevišķi, t. i., daļu pa daļai, un ja uz kādu daļu krāpšanu nevar attiecināt, tad uzņēmējs automātiski tiek uzskatīts par nevainīgu;

Paziņošana par pārkāpumiem un atgūšanu un to reģistrācija

35.	pauž nožēlu, ka Komisija nav īstenojusi rīcības plānu, kas paredzēts 39.—43. pantā rezolūcijā par 2001. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu un rezolūcijā par izpildes uzraudzību;

36.

atzinīgi vērtē Komisijas pozitīvo atbildi uz Parlamenta atkārtotajām prasībām, proti, tā augstākminētās rezolūcijas 102. punktā izteiktajām prasībām attiecībā uz budžeta izpildes apstiprināšanu 2001. gadam par summu, kas saņemtas no ES budžeta, un to saņēmēju publiskošanu, kā ierosināts Eiropas Pārredzamības Iniciatīvā COM(2006)0194 — SEC(2005)1300); tomēr pauž nožēlu par to, ka Eiropas Pārredzamības Iniciatīvā nav iekļauta līdzvērtīga informācija par Kopienas fondu līdzekļu atgūšanu; aicina Komisiju informēt budžeta lēmējinstitūciju un visbeidzot arī sabiedrību par to, kādas summas un no kā ir jāpiedzen vai ir kreditētas Eiropas Savienības budžetā, kā arī par šo summu galīgo adresātu;

37.

uzskata, ka ir ļoti svarīgi reglamentējošajos noteikumos atbilstīgi budžeta vispārīguma un precizitātes principam ietvert pilnīgu to parādu uzskaiti, kuri radušies pārkāpumu dēļ, atgūtās summas un jebkādus procentus un kavējuma naudu, kas no Kopienas fondiem reāli iemaksāta trešām struktūrām, kā noteikts Līgumā un Finanšu regulā. aicina Komisiju veikt pasākumus, lai to nodrošinātu;

38.	uzskata, ka Komisijai ir jānodrošina, lai apstiprināšanas, audita un sertificēšanas funkciju neatkarības principu, kas tiek prasīts attiecībā uz tieši pārvaldītiem Kopienas izdevumiem, ievērotu arī saistībā ar kopīgi pārvaldītiem Kopienas izdevumiem;

39.

atzīmē, ka saskaņā ar kopīgās pārvaldības principu nevis Komisija, bet gan dalībvalstis nodrošina, lai Kopienas izdevumiem ar kopīgu pārvaldību piemērotu tādus pašus neatkarīgas apstiprināšanas, audita un sertifikācijas principus kā Kopienas izdevumiem, kas atrodas tiešā pārvaldībā; atzīmē, ka tas īpaši attiecas uz akreditētām maksājumu aģentūrām, kam ir iekšējā audita dienesti, un uz neatkarīgu apliecinātājiestāžu izveidi atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1663/95 (14) attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda garantiju nodaļu (ELVGF-G), kā arī uz neatkarīgām struktūrām, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/1999 (15) 38. panta 1. punkta f) apakšpunktu saistībā ar Regulas (EK) Nr. 438/2001 (16) 15. pantu;

40.	uzskata, ka gadījumā, ja no Kopienas budžeta iespējams segt atgūšanas izdevumus, līdzekļu atgūšana jāveic valsts iestādēm vai arī peļņas struktūrām; uzskata, ka pēdējā gadījumā ir obligāti jāizsludina konkurss;

41.

uzskata, ka visos gadījumos ar reglamentējošo noteikumu pārskatīšanu jānodrošina, lai tiktu piemēroti pārskatāmības noteikumi un tiktu novērsti interešu konflikti saistībā ar motivāciju, attiecīgajām summām, no kavējuma naudām iegūto summu izmantojumu, procentu maksājumiem vai Kopienas līdzekļu atgūšanu;

Eiropas prokurors

42.

atgādina iepriekš minēto Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu lietā C-87/01 P Komisija/CEMR, kurā Tiesa atzina, ka tiklīdz attiecīgais uzņēmums galveno biroju atver dalībvalstī, šīs valsts tiesības prevalē pār Komisijas tiesībām, ja Kopienas tiesību pārākums neattaisno tādu juridisku interpretāciju, saskaņā ar kuru Komisijai būtu pārākums pār iesaistītās dalībvalsts tiesu;

43.

uzskata, ka Eiropas prokurora amata ieviešana būs svarīgs lēmums, jo tiks atvieglota tieša piekļuve dalībvalstu prokuratūrām, un tas ļaus labāk “apvienot” procedūru; uzskata, ka tam būtu jāļauj samazināt sarežģītību, jo mērķim ir jābūt Eiropas prokurora dienestu apvienošanai; atgādina, ka OLAF ir tiesības iejaukties šādās izmeklēšanās, taču tam nav tiesas pilnvaru;

44.	atzīmē, ka Eiropas Prokuratūras izveide drīzāk jāuzlūko kā ilgtermiņa projekts un ka drīzus uzlabojumus var panākt, plānošanu koncentrējot uz dalībvalstu prokuratūru sadarbību, lai iegūtu pievienoto vērtību, samazinot OLAF darba apjomu un aizsargājot Kopienas finansiālās intereses;

* *

45.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Tiesai, Revīzijas palātai, OLAF Uzraudzības komitejai un OLAF.

(1) OV C 64 E, 12.3.2004., 199. lpp.

(2) OV C 96 E, 21.4.2004., 112. lpp.

(3) OV C 104 E, 30.4.2004., 640. lpp.

(4) OV C 33 E, 9.2.2006., 169. lpp.

(5) OV C 124 E, 25.5.2006., 232. lpp.

(6) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(7) OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

(8) OV L 92, 13.4.1991., 43. lpp.

(9) OV L 145, 29.6.1995., 1. lpp.

(10) OV L 82, 22.3.1997., 1. lpp.

(11) OV L 160, 26.6.1999., 103. lpp.

(12) OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.

(13) [2003] ECR I-07617.

(14) OV L 158, 8.7.1995., 6. lpp.

(15) OV L 161, 26.6.1999., 1. lpp.

(16) OV L 63, 3.3.2001., 21. lpp.

+	pieņemts
-	noraidīts
↓	zaudējis spēku
A	atsaukts
PS (..., ..., ...)	balsošana pēc saraksta (par, pret, atturas)
EB (..., ..., ...)	elektroniskā balsošana (par, pret, atturas)
bd	balsošana pa daļām
ats.	atsevišķa balsošana
groz.	grozījums
KG	kompromisa grozījums
AD	attiecīgā daļa
S	svītrojošs grozījums
=	identiski grozījumi
§	punkts
pants	pants
apsv.	apsvērums
RP	rezolūcijas priekšlikums
KRP	kopīgs rezolūcijas priekšlikums
AIZKL	aizklāta balsošana

Priekšmets	PS utt.	Balsojums	PS/EB — piezīmes
Viens balsojums		+

Priekšmets	PS utt.	Balsojums	PS/EB — piezīmes
Viens balsojums		+

Priekšmets	PS utt.	Balsojums	PS/EB — piezīmes
Viens balsojums		+

Priekšmets	PS utt.	Balsojums	PS/EB — piezīmes
Viens balsojums	PS	+	522, 3, 35

Priekšmets	Groz. Nr.	Iesniedzējs	PS utt.	Balsojums	PS/EB — piezīmes
Kopējā nostāja
Atbildīgās komitejas grozījumi — balsojums kopumā	1-31	komiteja	PS	+	525, 65, 25
Normatīvās rezolūcijas projekts
Aiz 1. §	32	(PPE-DE, PSE, ALDE, Verts/ALE, GUE/NGL, UEN)		+
Kopējā nostāja			Apstiprināta ar grozījumiem