16.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 310/2

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Raad van State (Nīderlande) 2006. gada 18. septembra rīkojumu — Gemeente Rotterdam pret Minister van Sociale Zaken en Werkgelegenheid

(Lieta C-384/06)

(2006/C 310/04)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State (Nīderlande)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Gemeente Rotterdam

Atbildētājs: Minister van Sociale Zaken en Werkgelegenheid

Prejudiciālie jautājumi

1)

a)

Vai dalībvalstij, proti, tās iestādei kompetence tieši — nepastāvot atbilstošam pamatojumam valsts tiesību aktos — izriet no Regulas noteikumiem?

b)

Apstiprinošas atbildes gadījumā — vai 23. panta 1. punkts Padomes 1988. gada 19. decembra Regulā (EEK) Nr. 4253/88 (1), ar ko paredz īstenošanas noteikumus Regulai (EEK) Nr. 2052/88 attiecībā uz darbības koordināciju starp dažādiem struktūrfondiem, no vienas puses, un starp tiem un Eiropas Investīciju banku un citiem pastāvošajiem finanšu instrumentiem, no otras puses, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 1993. gada 20. jūlija Regulu (EK) Nr. 2082/93 (OV L 193, 20. lpp.) (turpmāk tekstā — “Regula Nr. 4253/88”), atļauj, pamatojoties uz lēmumu par atbalsta apmēra noteikšanu, pieprasīt atmaksāt jau piešķirto atbalsta daļu, jo Regulas Nr. 4253/88 23. pants uzliek dalībvalstīm šādu pienākumu, ja ir konstatēti pārkāpumi vai nolaidības 23. panta izpratnē?

2)

Noraidošas atbildes gadījumā — vai saskaņā ar EKL 10. pantu, ko aplūko kopā ar 249. pantu, ir interpretējami atbilstoši Regulai tādi valsts tiesību akti kā Algemene wet bestuursrecht [Vispārīgais administratīvo tiesību likums], 4:49 panta 1. punkts, pamatojoties uz kuru iestādei ir tiesības atsaukt lēmumu par atbalsta apmēra noteikšanu vai to grozīt atbalsta saņēmējam nelabvēlīgā veidā, ja (a) ir konstatēti fakti vai apstākļi, par kuriem iestāde iepriekš, nosakot atbalsta apmēru, nav varējusi zināt un dēļ kuriem atbalsts būtu nosakāms mazākā apmērā, nekā iepriekš ticis noteikts lēmumā par atbalsta piešķiršanu, (b) atbalsta apmērs ir noteikts nepamatoti un atbalsta saņēmējs to zināja vai viņam tas bija jāzina, vai (c) atbalsta saņēmējs pēc atbalsta apmēra noteikšanas nav izpildījis pienākumus saistībā ar atbalsta piešķiršanu?

3)

Apstiprinošas atbildes gadījumā — vai šādu interpretāciju ierobežo Kopienu tiesību vispārējie principi, it īpaši tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības princips?

4)

Ja uz trešo prejudiciālo jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši, attiecībā uz ierobežojumiem rodas šāds jautājums: vai Algemene wet bestuursrecht 4:49 panta 1. punkta pamatā esošo tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principu piemērojamība var būt plašāka nekā Kopienu tiesību principiem, it īpaši tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principiem, kas ir jāņem vērā, piemērojot Regulu (EEK) Nr. 4253/88?

5)

Vai, ņemot vērā EKL 10. pantu, piemērojot Kopienu tiesību tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principu, ir būtiska nozīmē tam, ka atbalsta saņēmējs ir publisko tiesību juridiskā persona?

(1)  OV L 374, 1. lpp.